atskaite - europa

of 36 /36
Skrejvaboļu un īsspārņu sabiedrības konvenciāli un bioloģiski apsaimniekotās agrocenozēs ATSKAITE SKREJVABOĻU UN ĪSSPĀRŅU SABIEDRĪBAS KONVENCIĀLI UN LAP 2014-2020 PASĀKUMĀ BIOLOĢISKĀ LAUKSAIMNIECĪBA APSAIMNIEKOTĀS AGROCENOZĒS Atskaiti iesniedza: Dr.biol. M. Balalaikins ……………………………………………………………….. 2017. gada 30. oktobrī

Author: others

Post on 13-Feb-2022

0 views

Category:

Documents


0 download

Embed Size (px)

TRANSCRIPT

KopsavilkumsATSKAITE
SATURS
2.1. Parauglaukumu izvles principi un nospraušana dab................................. 5
2.1.1. Ptjumam izvlt teritorija ..................................................................... 5
2.1.2. Ptjumam atlasts saimniecbas un audzts kultras ............................ 6
2.1.3. Transektu izvietojums parauglaukumos ................................................... 6
2.1.4. Ptjum izmantots lamatas ..................................................................... 7
2.1.5. Transektes izveide ..................................................................................... 8
2.1.7. Lamatu apsekošana ................................................................................... 8
2.1.9. Sugu daudzveidbas indeksu pielietošana ................................................. 9
2.1.10. Datu statistisk apstrde .......................................................................... 9
3. REZULTTI UN DISKUSIJA ............................................................................. 11
3.1. Ptjuma visprgie rezultti....................................................................... 11
3.2. ss apsekojamo lauku un tajos konstatto skrejvabou sugu apskats ......... 12
3.2.1. Konvencilals saimniecbas .................................................................. 12
3.2.2. Bioloisks saimniecbas ........................................................................ 13
3.4. Šnona-Vnera un Simpsona sugu daudzveidbas indeksi parauglaukumos
........................................................................................................................... 14
3.6.1. Skrejvaboles ............................................................................................ 16
3.6.2. sspri .................................................................................................... 18
5. SECINJUMI ........................................................................................................ 21
2. Pielikums. Virsaugsnes lamatas. Lauka datu forma ..................................... 26
3. pielikums. Ptjum konstatto skrejvabou sugu saraksts ........................... 28
4. pielikums. Ptjum konstatto sspru sugu saraksts................................. 29
5. Pielikums. Veetcijas fotofikscija paraugaulaukumos .............................. 30
6. pielikums. Šnona-Vnera indeksa vrtbu apkopojums skreivabou uzskaites
posmos konvencili un bioloiski apsaimniekotos laukos ............................... 35
Skrejvabou un sspru sabiedrbas konvencili un bioloiski apsaimniekots agrocenozs
3
2020) novrtšanas ietvaros k gadjumu izpte (case study). Ptjuma mris saistts
ar LAP 2014-2020 paskuma Bioloisk lauksaimniecba (M11) ieguldjuma
novrtšanu mra virzien 4A.
Skrejvabolm un sspriem ir btiska nozme agrocenozs, gan c ar
kaitkiem un nezlm, gan k bioloisks daudzvedbas indikatoriem (Cameron,
Leather 2012, Cole u.c. 2005, Gailis, Turka 2013). Ptjuma mris ir veikt
skrejvabou un sspru faunas saldzinšanu dads lauku apsaimniekošanas
sistms, noskaidrojot sugu un patu skaita atširbas konvencili un ar LAP 2014-
2020 paskum M11 atbalstu apsaimniekots platbs, pievršot uzmanbu sugm ar
btisku indikatvu nozmi. Ptjuma galvenais uzdevums ir iegt statistiski ticamus
pierdjumus lauku apsaimniekošanas veida ietekmei uz skrejvabou un sspru sugu
sastvu, veicot augsnes lamatu eksponšanu piecos konvencili un piecos bioloiski
apsaimniekotos laukos. Ptjuma realizšanai tika izvlta standarta lauka darbu
metodika – augsnes lamatas, kas tika izvietotas lnijveida transekts, katr izvietojot
piecas lamatas. Lamatas tika izvietotas katra lauka centrlaj da. Lamatu skaits un to
apsekošanas skaits tika pielgots statistikas prasbm, ar mri iegt pamatotus
rezulttus. Ptjuma gait tika veiktas 5 materila izemšanas reizes, kuru laik tika
ievkts kvalitatvs koleopteroloiskais materils. Lamatu eksponšanas laik tika
fiksts tikai viens lamatu bojšanas gadjums, kas neietekm datu kopas ticambu.
Ptjuma rezultt parauglaukumos tika konstattas 32 skrejvabou sugas un tika
ievkti 11653 skrejvabou pati, attiecgi 6508 bioloisko un 5145 konvecilo
saimniecbu parauglaukumos. Konstatto sspru sugu skaits ir ievrojami mazks,
tika konstattas 16 sugas un 168 pati. Sugu daudzveidbas raksturošanai
parauglaukumos tika izmantoti Šnona-Vnera un Simpsona indeksi. Šnona-Vnera
indeksa vrtbas sniedza statistiski ticamus datus, kas atspoguo skrejvabou faunas
atširbas starp abm lauku apsaimniekošanas sistmm. LAP 2014-2020 paskum
Bioloisk lauksiamniecba apsaimniekoto saimniecbu laukos tika konstatta lielka
sugu daudzveidba. Veicot skrejvabou un sspru kvantitatvo un kvalitatvo datu
statistisku apstrdi, tika konstatts, ka iegtie dati nav vienmrgi, kas var bt saistts
ar nepietiekamu datu apjomu. Ptjuma turpinjum, uzkrjoties datiem, dati
izldzinsies, kas aus veikt to padziintu anlzi, iegstot statistiski ticamus datus.
2017. gada rezultti iegti netipiski lietainas un vsas vasaras apstkos, kas
var ietekmt skrejvabou sabiedrbas agrocenozs, tajs lielk skait ienkot mitrumu
mlošm sugm no blakus biotopiem, ietekmjot faunu ne tikai lauka mals, bet ar t
centrlaj da. Vairku sugu skaita dinamikai agrocenozs var bt indikatva nozme
– Agonum muelleri, Chlaenius nitidulus, Harpalus rufipes, Pterostichus melanarius
un Pterostichus niger mikropopulcijas parauglaukumos uzrda btiskas skaita
atširbas dadi apsaimniekotos laukos. Ptjuma turpinjum ir jveic skrejvaboles
ietekmjošo faktoru analzi dadi apsaimniekotos parauglaukumos ar mri
identifict faktorus, kam ir noteicoš loma sugu daudzveidbas sekmšan un atširbu
inicicij starp dadi apsaimniekotiem laukiem.
Darbs veica Daugavpils Universittes ptnieki Dr.biol. M.Balalaikina vadb
pc Agroresursu un ekonomikas institta (AREI) Lauku attstbas novrtšanas daas
(LAND) pastjuma un sadarbb ar LAND ptnieku Dr.geogr. P.Lakovski.
Skrejvabou un sspru sabiedrbas konvencili un bioloiski apsaimniekots agrocenozs
4
SUMMARY
Ground beetles and rove beetles play a significant role in agriculture. They have been
used as weed and pest biological control agents, and also as indicator species for
biodiversity in agrocenoses (Cameron, Leather 2012, Cole u.c. 2005, Gailis, Turka
2013). The aim of the research was to compare fauna of ground beetles and rove
beetles in differently managed agricultural fields; to clarify differences in number of
species and individuals in conventional and organic farming systems, focusing
attention on species with significant indicative role. The main task of this study was to
get statistically valid evidence for effect of farming system on species composition of
ground beetles and rove beetles. Pitfall traps were set in five conventional and five
organic farming fields. Standard fieldwork methodology was selected for this study:
line transect method with five pitfall traps in each transect. Traps were placed in the
middle of the field. The number of traps and inspections was selected to satisfy the
basic requirements in statistics and to get well-founded results. Each trap was checked
five times. Qualitative coleopterological material was obtained. Only one pitfall trap
damage case was recorded in this study but it had no effect on validity of the data set.
In total, 32 species and 11653 individuals (accordingly: 6508 individuals from organic
fields and 5145 individuals from conventional fields) of ground beetles were collected
from sampling sites. The rove beetles were less abundant: 16 species and 168
individuals. Shannon–Wiener and Simpson indices were used to characterize species
diversity in sampling plots. Shannon–Wiener index values give statistically valid data
that reflect ground beetle fauna differences between both farming systems. In organic
farming fields species diversity was greater than in conventional fields. After
quantitative and qualitative data analysis we found that data were not evenly
distributed, possibly due to insufficient sample size. In the following research
additional data will be collected and more complex analysis will be carried out to get
statistically valid data.
In 2017, research results were obtained during non-typical summer conditions
including rainy and windy days. Such conditions could negatively influence ground
beetle communities in agrocenoses and increase the number of moisture loving
species who come in from neighbouring biotopes. In such way, the fauna composition
is affected not only at the edges of the field but also in the middle part of agrocenosis.
Dynamics of several species may be indicative: micropopulations of Agonum
muelleri, Chlaenius nitidulus, Harpalus rufipes, Pterostichus melanarius and
Pterostichus niger show significant number differences in both farming systems. In
the following research, we should perform analysis of factors that influence ground
beetles in conventional and organic farming fields. The aim of further studies is to
identify factors which have determinative role in the promotion of species diversity
and initiation of differences between differently farmed fields.
Skrejvabou un sspru sabiedrbas konvencili un bioloiski apsaimniekots agrocenozs
5
2. MATERILS UN METODES 2.1. PARAUGLAUKUMU IZVLES PRINCIPI UN NOSPRAUŠANA DAB
Ptjuma sagatavošanas fz tika veikta ldz šim Daugavpils Universitt realizto
ptjumu analze, kas veikti ar mri saldzint skrejvabou izplatbu agrocenozs ar
dadu apsaimniekošanas veidu (Balalaikins 2015). Balstoties uz šiem rezulttiem,
tika veikta lauku ptjumu metodikas aktualizcija. Atbilstoši aktualiztai metodikai
parauglaukumu atlase tika veikta balstoties uz vairkiem kritrijiem – mikroreljefu,
augsnes tipu, lauksaimniecbas kultru un to maiu plnot ptjuma realizcijas
laik, attlumu starp laukiem, attiecgs saimniekošanas ilgumu un lauku platbu.
Parauglaukumu atlase tika balstta uz Lauku atbalsta dienesta (LAD) datu bz
uzkrto informciju par klientu lauku telpiskajiem datiem un ptjuma realiztju
komunikciju ar zemes apsekotjiem. No datu kopas izemti poligoni, kuri atrodas
densteu un denstilpju tieš tuvum, k ar tieš meu tuvum, kas vartu ietekmt
skrejvabou sabiedrbas parauglaukumos.
Ptjuma teritorija ir izvlta td veid, lai parauglaukumi btu izvietoti iespjami
kompakti, nodrošinot ldzgus reljefa un ainavu apstkus. Ptjuma teritorija izvietota
Austrumlatvijas zemienes Jersikas ldzenum, uz robeas ar Latgales augstieni (skat.
2.1. attlu).
Parauglaukumi ir samr blvi izvietoti, vidjais attlums starp laukiem neprsniedz
piecus kilometrus. Minimlais attlums starp laukiem ir 500 metri, bet maksimlais ir
30 kilometri. Parauglaukumi ir koncentrti divs viets Preiu pilstas un Dubnas
ciemata apkrtn, bet viens lauks ir lokalizts atseviši, Rimicnu ciemata tuvum.
Skrejvabou un sspru sabiedrbas konvencili un bioloiski apsaimniekots agrocenozs
6
Parauglaukumu izvl btiska nozme ir augsnes tipam un mitruma appstkiem, kas
ir viens no faktoriem, kas nosaka faunas vienveidbu. Ptjumam ir izvlts reions,
kur domin velnu podzolaugsne, k ar visos izvltajos parauglaukumos augsne ir
raksturojama k mlsmilts vai smilšmls (skat. 2.2. attlu).
2.2. attls. Augšu tipi ptjuma teritorij.
2.1.2. PTJUMAM ATLASTS SAIMNIECBAS UN AUDZTS KULTRAS
Ptjumam tika atlastas saimniecbas, kuru apsaimniekotie lauki atrodas ptjuma
teritorij. Kopum ptjumam tika akceptti lauki, kurus apsaimnieko 9 saimniecbas.
Atlases proces tika izvlti LAP 2014-2020 paskum Bioloisk lauksiamniecba
(turpmk – bioloiski) vai konvencili apsaimniekotie lauki, kas attiecgi
apsaimniekoti vismaz etru gadu garum. Izvltajiem laukiem tika pieširti kodi to
atpazšanai: bioloiskajm saimniecbm BI1 ldz BI5 un konvencilajm KO1 ldz
KO5. Šo kodu lietošana nodrošina lauksaimniekiem konfidencialitti. Galvenais
kritrijs, kas tika izvirzts saimniecbm, ir paredzama lauksaimniecisk darbba un
kultru maia ptjuma realizcijas laik. Par ptjumam atbilstošm tiek uzskatti
graudaugu sjumi ar sekojošiem kultras kodiem – 111, 121, 131, 140, 150, 160.
Kultru maiai netika pievrsta izširoša nozme, jo zemnieku darbba ir atkarga no
dadiem apstkiem un relu saimniecbu apstkos nav iespjams iegt pilngu
saimniekošanas ldzbu konkrtos laukos.
2.1.3. TRANSEKTU IZVIETOJUMS PARAUGLAUKUMOS
Vrtjot pieejamos resursus un izvirzot mri veikt lamatu eksponšanu iespjami
gark period, iegstot statistiski ticamus un pilngus datus, tika izlemts veikt piecu
lamatu eksponšanu sešu nedu garum. Lamatas parauglaukum tika izvietotas td
veid, lai ievktais materils raksturotu parauglaukuma faunu un btu mazka blakus
esošo dzvotu ietekme. Lamatas tika izvietotas lnijvejda transekt, kuras
skumpunkts tika ielikts 100 metru attlum no lauka malas, veicot atskaiti no lauka
Skrejvabou un sspru sabiedrbas konvencili un bioloiski apsaimniekots agrocenozs
7
gar tehnoloiskm sliedm, lai mazintu lamatu postjumu iespjambu
lauksaimniecisko darbu rezultt un kultras postjumus apsekošanas gait.
Bioloiskajos laukos transekta tika izvietota perpendikulri ceam, kas ar samazina
kultras postjumus. Transektu koordintas tika iezmtas pirmaj ptjuma gad un
turpmkajos gados tiks izvietota šajs koordints (transektu izvietojumu
parauglaukumos skat 1. pielikum).
2.1.4. PTJUM IZMANTOTS LAMATAS
bezmugurkaulnieku faunas analzei – augsnes lamatas (skat 2.4. attlu). Visas lamatas
tika veidotas pc viena principa: augsn tika ieraktas koniskas un ar nedaudz uz ru
atliektu augšjo malu 250 ml tilpuma baltas plastmasas glztes, ar atveres diametru
7,5 - 8,0 cm. Lamatu prsegšanai tika izmantotas polikarbonta plksntes (13 X 13
cm), bet cinkots naglas (garums 10 cm, diametrs ~0,3 cm) tika izmantotas jumtia
fiksšanai virs lamatm. Lamatas tika ldz trešdaai piepildtas ar konservjošu
šdumu (tosola šdums) (Schinner u.c. 1995; Dunger, Valainis u.c. 2009, Vilks u.c.
2013).
Skrejvabou un sspru sabiedrbas konvencili un bioloiski apsaimniekots agrocenozs
8
Transektes skumposms tika iezmts kamerli un fikstas t koordintes. Punktu
identificjot dab, taj ievietota stodere, pie kuras piesieta šore, kas novilkta ldz
transektas gala punktam. Gar šori tika izvietota lamatu transekta (skat 2.5. attlu).
Pc lamatu izlikšanas virve tiek noemta, bet stoderes paliek, kas lamatu prbaudes
laik auj preczi un tri atrast lamatas. Pie stoderm tiek piestiprintas šiltes ar
informcijau par ptjuma veicju un brdinošu informciju. Parauglaukumi tiek
fotografti (5. pielikums).
2.1.6. PTJUMAM IZVLT ORGANISMU MRGRUPA
Ptjumam tika izvltas epigeisko kukaiu grupas, kas ir plaši sastopamas
agrocenozs: skrejvabou dzimta (Carabidae) un sspru dzimta (Staphilinidae).
Skrejvaboles ir vabou grupa, kas biei tiek izmantota ekoloiskos ptjumos, taj
skait ptjumos agrocenozs (Andersen, Eltun 1999; Dritschilo; Hole u.c. 2005;
Kromp 1985, 1989). sspri ir vabou grupa ar augstu indikatvu potencilu, to
iekaušana ptjum auj apstiprint vai noraidt ptjuma hipotzi (Gailis, Turka
2013).
Ptjuma laik parauglaukumu apsekošana tika veikta reizi desmit diens. Kopum
materils no lamatm tika izemts 5 reizes. Lamatu saturs jau parauglaukum tika
atbrvots no liek konservjoš šidruma, izmantojot specilu sietiu ar linuma acs
izmru 0.1 mm. Iegtais materils tika ielikts atseviš ZIP maisi un nomarts.
Skrejvabou un sspru sabiedrbas konvencili un bioloiski apsaimniekots agrocenozs
9
parauglaukuma un lamatu stvoklis (skat. 2. pielikums). Ievktais materils tiek
uzglabts saldtav -20° temperatr.
2.1.8. KOLEOPTEROLOISK MATERILA APSTRDE
salikti uz vates matracšiem un nodoti attiecgu vabou grupu vadošajiem
specilistiem. Materils tiek noteikts, un iegtie dati apkopoti MS Excel programm
turpmkai analzei.
sastvs un sastopambas dati parauglaukumos. Iegto datu apstrd tika izmantota MS
Excel programma. Šnona (H) indeksu aprina, pielietojot formulu:
s
1i
ii plnpH ,
kur H – Šnona indekss, pi – i-ts klases relatv frekvence. Lielka iegt indeksa
vrtba norda uz augstku bioloisko daudzveidbu apsekotaj parauglaukum.
Šnona sugu daudzveidbas indekss (saukts ar par entropijas indeksu) H mains
apmram no 1,5-3,5. Šs indekss (tpat k citi daudzveidbas indeksi) apvieno abus
daudzveidbas aspektus - gan skaitu, gan izldzintbu. Šnona indekss atbilst
normlajam sadaljumam. Jo lielks ir iegtais indekss, jo augstka sugu daudzveidba
apsekotaj parauglaukum, indivdu skaits izldzintks (sugas vienmrgk sadaltas),
samazins varbtba, ka divi dot parauglaukuma pati pieder pie vienas un ts pašas
sugas.


n c , kur c – Simpsona
indekss, ni – i-ts klases frekvence, N – frekvenu summa. Jo lielks ir Simpsona
indekss, jo lielka kdas atsevišas sugas vai vairku sugu dominante biotop.
Simpsona indekss parda katras sugas patsvaru dzvnieku sabiedrb jeb sugas
dominanci. Simpsona indekss D pc btbas daudz neatširas no Šnona indeksa.
Atširgas ir vrtbas - Simpsona indekss svrsts no 0-1, daudzveidba lielka, jo
vrtba tuvka 0. Jo lielks ir Simpsona indekss (jo vrtba tuvk 1), jo lielka kdas
atsevišas sugas vai vairku sugu dominante biotop, kas norda uz negatvm
izmaim izptes teritorij, taj skait cilvka izraistm. Sugu daudzveidbas indeksi
tika aprinti katram lamatu eksponšanas periodam, iegtm indeksu vrtbm
notektas standarta novirzes un aprinta to vidj vrtba. Šds aprina modelis
nodrošina objektvku datu ieguvi, izvairoties no slaicgs atsevišu sugu
savairošans ietekmes, piemram izšioties vabou jaunajai paaudzei.
2.1.10. DATU STATISTISK APSTRDE
Msdienu ptjumos liela nozme tiek pieširta iegto rezulttu ticambai, kas tiek
pankts, izmantojot datu statistisko apstrdi (Begum, Ahmed 2015; Carley, Lecky
2003). Šaj ptjum paša uzmanba tika pievrsta datu objektivittei un paraugkopas
lielumam, kas btu atbilstošs statistiski ticamu datu ieguvei. Datu apkopošanai un
analzei tika aprintas vidjas vrtbas. Vidjais aritmtiskais tika aprints datiem
ar normlo sadaljumu un bez izlcieniem, savukrt medina tika aprinta datiem,
Skrejvabou un sspru sabiedrbas konvencili un bioloiski apsaimniekots agrocenozs
10
kuri nepakvs normlajm sadaljumam un/vai saturja izlcienus. Lai novrttu, cik
stipri dati ir izkliedti ap savu centru (vidjo aritmtisko vai medinu), aprinja
varicijas radtjus: standartnovirzi un interkvartlu robeu (IQR). Papildus bija
noteikts 95% ticambas intervls priekš vidjas vrtbas, lai raksturotu, kur atrodas sta
enerlkopas vidja aritmtiska vrtba.
grafisk datu vizualizcija (histogramma, QQ plots u.c.)
asimetrijas (skewness) un ekscesa (kurtosis) indeksu novrtjums
statistiskais tests (Shapiro-Wilk)
Konstatjot, ka izlases dati nepakaujas Gausa sadaljumam, tika analizts, vai tas ir
atkargs no izlcienu kltbtnes vai/un datu asimetrijas. Datu asimetrijas novršanai
tika izmantota datu logaritmisk transformcija (Y=Lg10X). Savukrt izlcienu
konstatšanai ar turpmko analzi pielietoja sekojošus aprinus:
ekstremli augstm vrtbm = Q3+2.2*(Q3-Q1)
ekstremli zemm vrtbm = Q1-2.2*(Q3-Q1)
kur Q1 ir izlases datu pirm kvartle (25 procentle), Q3 ir treš kvartle (75
procentle), bet 2.2 ir reizinšanas koeficients.
Datu homogenittes/heterogenittes noskaidrošanai izmantoja Levene testu.
Balstoties uz iepriekš iegtiem datu analzes rezulttiem divu un vairk izlašu datu
saldzinšanai, izmantoja parametriskus testus (T-tests, one-way ANOVA) vai
neparametriskus (Mann-Whitney U vai Kruskal–Wallis) testus ar attiecgo aposterioro
saldzinšanu (post-hoc comparison of mean). Statistisko testu efekta lielumi (effect
size) bija aprinti pc Tomczak & Tomczak (2014).
Datu statistiska apstrde bija veikta, izmantojot SPSS programmu (IBM Corporation,
Chicago, Illinois, USA). Dai aprini, kuri nav integrti SPSS programm, bija
veikti ar R (R Development Core Team, 2016) programmu.
Skrejvabou un sspru sabiedrbas konvencili un bioloiski apsaimniekots agrocenozs
11
Attiecgais ptjums ir uzskatms par 2014. gad uzskto ptjumu cikla turpinjumu,
kas tika realizti ar mri noskaidrot atširbas skrejvabou faun konvencili un
bioloiski apsaimniekots lauksaimniecbas sistms. Ldzgie ptjumi norisins
dads valsts un norda uz bioloisks lauksaimniecbas pozitvo ietekmi.
Neskatoties uz ldzgiem secinjumiem, diskusijas par iegto rezulttu ticambu un
dadu faktoru ietekmi uz iegtiem rezulttiem ir aktulas (Chiverton & Sotherton
1991; Sunderland, 1992; Kaiser & Schulte, 1998; Pfiffner & Luka, 2003). Ldz ar to ir
btiski ne tikai identifict sugu daudzveidbas atširbas Latvijas apstkos, bet ar
faktorus, kas veicina sugu daudzveidbu konkrtas lauku apsaimniekošanas ietekm.
Veicot 2017. gada lauka ptjumu sezonas laik ievkt materila analzi, konstatts,
ka kopjais konstatto skrejvabou sugu skaits ir 32 (3. pielikums), attiecgi ldzg
ptjum, kas tika realizts 2015. gad, ir konstattas 54 sugas, kas ievrojami
prsniedz š gada ptjum konstatto sugu skaitu. Ievkto patu skaits ir 11653, kas
savukrt prsniedz 2015. gad ievkto patu skaitu (10901). 2015. gada ptjuma
metodika paredzja divu transektu izvietojumu katr lauk, t mal un centrlaj da,
tpc btisks sugu samazinjums var tikt saistts ar metodikas izmaim, un nordt
uz mazku sugu skaitu, kas uzturas lauka centr un ir tieši saistmas ar attiecgo
sjumu. Nav izslgta ar laika apstku ietekme lamatu eksponšanas period, kas
pašreiz netiek analizta. Izvietojot transektes tikai sjuma centrlaj da,
saldzinjum ar iepriekš veiktajiem ptjumiem, ir samazinjies lamatu postjumu
skaits, kas nodrošina ptjuma rezulttu objektivitti. Viengais reistrtais lamatu
postjumu gadjums ir fiksts lamatu eksponšanas 4. ned KO4 parauglaukum.
Kopjais lamatu eksponšanas ilgums, saldzinjum ar iepriekšjo ptjumu (4
nedas, to sadalot divs das), ir btiski mainjies, eksponjot lamatas 8.5 nedas,
bez prtraukuma, kas sedz btisku dau no graudaugu veetcijas posma un ldz ar to
sniedz btisku ieskatu faunas izmais visa perioda garum.
Ptjuma rezultt tika ievkti un apstrdti 11653 skrejvabou pati, no tiem 6508
bioloisko un 5145 konvecilo saimniecbu parauglaukumos, attiecgi 2015. gad
3902 konvecilo saimniecbu parauglaukumos un 6999 bioloisko. Situcija ar
sspriem ir pretja, 114 pati ievkti konvencilajs un 54 bioloiskajs
saimniecbs. Parauglaukumos konstatto sugu skaits vari no 11 ldz 18 sugm,
saldzinoši 2015. gad sugu skaits bija lielks (18 ldz 26 sugas), sspru sugu skaits
vari no 1 ldz 7 sugm. Vidjais skrejvabou sugu skaits bioloiskajs saimniecbs ir
15, bet konvencils ir nedaudz mazks – 14 sugas, turklt, divs no bioloiskm
saimniecbm ir konstatts maksimlais ldz šim ptjum konstattais sugu skaits
(18). Ievkto patu skaits bioloiskajs saimniecbs vari no 353 patiem, kas ir
zemkais rdjums starp vism saimniecbm, ldz 3099 patiem, kas ir lielkais
ievkto patu skaits vien parauglaukum (skat 3.1. un 3.2. attlu). Ptjum tika
uzskaitti ar lamats ievktie sspri, kopum tika konstattas 16 sugas un 168
pati, kas veido nelielu dau no ievkt materila (3.2. attls).
Skrejvabou un sspru sabiedrbas konvencili un bioloiski apsaimniekots agrocenozs
12
3.2. SS APSEKOJAMO LAUKU UN TAJOS KONSTATTO SKREJVABOU
SUGU APSKATS
Pamatinformcija par saimniecbm apkopota 3.1. tabul. Ptjumam tika izvlti
lauki ar platbu no 5 ldz ~ 12 hektriem. Pirmaj gad trs laukos tika kultivtas
vasaras kultras un divos ziemji, no tiem etros audzti kvieši un vien auzas.
Konstatto sugu un patu skaits parauglaukumos vari: maksimlais sugu skaits ir 17
un minimlais 11, patu skaits vari no 532 ldz 1636. Šnona – Vnera un Simpsona
indeksu vrtbas norda uz lielku bioloisko daudzveidbu KO1 un KO3 laukos;
KO5 lauk neskatoties uz 16 sugu konstatšanu indeksu vrtbas norda uz zemku
daudzveidbu. Vrtjot sugu sastvu šaj parauglaukum, konstatta Pterostichus
melanarius dominance iegtajos paraugos (no 1636 patiem 1076). P. melanarius –
ir mitrumu mloša suga, kas apdzvo atkltus un mea biotopus, t ir tipiska
eidominanta suga Latvijas agrocenozs (Bukejs et al. 2009). Šs sugas izteikta
Skrejvabou un sspru sabiedrbas konvencili un bioloiski apsaimniekots agrocenozs
13
atspoguots indeksu vrtbs.
KO1 KO2 KO3 KO4 KO5
Lauka platba (ha) 8.29 5.02 11.79 13.82 7.5
Kultra Ziemas
Ziemas
kvieši
Vasaras
kvieši
Konvencils
saimniekošanas ilgums >5 gadi >5 gadi >5 gadi >5 gadi >5 gadi
sspri sugas/pati 4/66 4/15 1/1 4/30 2/2
Skrejvaboles
3.2.2. PASKUM BIOLOISK LAUKSAIMNIECBA APSIAMNIEKOTS
AGROCENOZS
Pamatinformcija par saimniecbm apkopota 3.2. tabul. Ptjumam tika izvlti
lauki ar platbu no 5 ldz ~ 21 hektriem. Pirmaj gad visos laukos tika kultivtas
vasaras kultras, no tiem trijos audztas auzas un divos kvieši. BI1 un BI2
parauglaukumos katr konstattas 18 skrejvabou sugas, kas ir lielkais konstatto
sugu skaits starp visiem ptjum iesaisttiem laukiem. Neskatoties uz konstatto sugu
skaitu BI2 parauglaukum, sugu daudzveidbas indeksu vrtbas norda uz sugu
nevienmrgu sadaljumu parauglaukum, kur ir Poecilus cupreus dominance,
konstatti 1009 pati - 56% no kopj patu skaita parauglaukum.
BI1, BI3, BI4, un BI5 parauglaukumos iegtie dati norda uz samr ldzgu
bioloisko daudzveidbu.
BI1 BI2 BI3 BI4 BI5
Lauka platba (ha) 7.15 21.27 11,76 6.29 4.60
Kultra Auzas
Vasaras
kvieši
Konvencils
saimniekošanas ilgums >5 gadi >5 gadi >5 gadi 4 gadi >5 gadi
sspri sugas/pati 7/24 3/3 4/11 5/11 2/5
Skrejvaboles
Skrejvabou un sspru sabiedrbas konvencili un bioloiski apsaimniekots agrocenozs
14
3.3 KONSTATTO SSPRU SUGU APSKATS
Ptjuma rezultt lamats iekritušo sspru skaits ir oti mazs, kopum 168 pati.
3.4. ŠNONA-VNERA UN SIMPSONA SUGU DAUDZVEIDBAS INDEKSI
PARAUGLAUKUMOS
Šnona-Vnera indeksa vidj vrtba bioloiskajs saimniecbs bija augstka
(1.50±0.32 vid. aritm.±st. nov.), nek konvencilajs (1.28±0.28), tas statistiski
btiski atšrs par 0.22 (95% tic. inter. 0.06 – 0.38), t(58) = -2,82, p = 0,007. Iegtai
atširbai ir liels praktiskais nozmgums d=2.5 (effect size) (skat. 3.3 un 3.4 tabulas
un 6. pielikums).
Saldzinoši ldzgos ptjumos (Lubke 1991, Tamutis et al. 2007), H indeksa vrtbas
ir starp 2.2 un 2.4 konvencili apsaimniekotos laukos, taj skait ziemas kviešu
laukos, un 2.5 ldz 2.6 bioloiski apsaimniekotos laukos, bet Austrij, bioloiski
apsaimniekotos kviešu laukos H indeksa vrtba sasniedza pat 4.1 (Kromp &
Steinberger 1992). H indeksa vrtbas šaj ptjum ir zemkas abs lauku
apsaimniekošanas sistms, tomr vairkos ptjumos Šnona-Vnera indeksa vrtbas
ir ldzgas msu ptjum iegtajm no 0.8 ldz 1.8 (Andersen & Eltun 2000,
Dritschilo & Wanner 1980, Porhajašová et al. 2008, Shah et al. 2003). Zemas Šnona-
Vnera indeksa vrtbas (0.8 - 1.8) ir tipiskas Eiropas apstkiem, jo skrejvabou
sabiedrbas ir pakautas paaugstinta antropogna stresa apstkiem (Porhajašová et al.
2008).
bioloiski apsaimniekotiem laukiem.
KO1 1.39 0.23 1.14 – 1.63
KO2 1.12 0.18 0.93 – 1.31
KO3 1.56 0.12 1.43 – 1.68
KO4 1.27 0.34 0.91 – 1.62
KO5 1.07 0.21 0.85 – 1.29
BI1 1.30 0.30 0.98 – 1.62
BI2 1.40 0.51 0.86 – 1.94
BI3 1.67 0.19 1.47 – 1.87
BI4 1.51 0.23 1.26 – 1.76
BI5 1.61 0.21 1.39 – 1.84
3.4. tabula. Simpsona indeksa vrtbu apkopojums par konvencili un bioloiski
apsaimniekotiem laukiem.
KO1 0.36 0.10 0.26 – 0.46
KO2 0.43 0.10 0.31 – 0.53
Skrejvabou un sspru sabiedrbas konvencili un bioloiski apsaimniekots agrocenozs
15
KO3 0.24 0.03 0.21 – 0.28
KO4 0.29 0.04 0.25 – 0.33
KO5 0.48 0.11 0.37 – 0.60
BI1 038 0.14 0.23 – 0.53
BI2 0.37 0.23 0.13 – 0.61
BI3 0.22 0.05 0.17 – 0.28
BI4 0.27 0.08 0.19 – 0.35
BI5 0.26 0.08 0.18 – 0.34
Vrtjot iegts Simpsona indeksa vrtbas ir redzama tendence, kas liecina par
lielku sugu daudzveidbu bioloiski apsaimniekotos laukos, š tendence neapstiprins
statistiski. Simpsona indeksa vidj vrtba bioloisks saimniecbs (0.30±0.14 vid.
aritm.±st. nov.) statistiski btiski neatširas no konvencils saimniecbs (0.36±0.12
vid. aritm.±st. nov.) (T-tests, p >0.05).
3.5. PAPILDUS DATU ANALZE
Saldzinot skrejvabou un un sspru faunu parauglaukumos ir btiski ne tikai veikt
to kvalitatv un kvantitatv sastva uzskaiti, bet ar identifict faktorus, kas ietekm
vabou sabiedrbas parauglaukumos, kas rezultt aus secint, kuriem konvencils
vai bioloisks lauku apsaimniekošanas sistmas elementiem ir btiskk ietekme uz
vabou faunu. Šim mrim ptjuma gait tika ievkta virkne papilddatu un izvirztas
hipotzes, kas vartu izskaidrot faunas atširbas dadi apsaimniekotos
parauglaukumos. Lauka darbu realizcijas laik tika ievkti dati, kas var potencili
ietekmt ptjuma rezulttus. Pirms ptjuma uzskšanas veikta lauku apsaimniekotju
aptauja, kuras laik noskaidroti apsaimniekošanas paskumi, kas tika pielietoti pirms
š gada kultras iesšanas, k ar noskaidrota lauku apsaimniekošanas stratija
turpmko trs gadu period. Katr parauglaukumu apsekošanas reiz tika veikta
pamatkultras un nezu daudzuma un augstuma mrjumi, k ar veetcijas
projektv seguma novrtjums. Nezu daudzums un kopjais veetcijas
projektvais segums ne tikai ietekm skrejvabou prvietošans iespjas un medšanu,
kas ir skrejvabou sugu daudzveidbu ierobeojošais faktors, bet ar ir barbas vielu
avots vairkm skrejvabou sugm, un plsgo skrejvabou barbas objektiem.
Ptjum tika iekautas ziemju un vasarju kultras, kurm ir dadi veetcijas
attstbas periodi, rezultt btiski atširas veetcijas augstumi un ldz ar to ar
projektvai segums (skat. 3.5. tabula). Veicot materila ievkšanu vairku sezonu
period bs iespjams saldzint izmaias skrejvabou sabiedrbu kvalitatvaj un
kvantitatvaj sastv atkarb no veetcijas projektv seguma, katra lauka ietvaros.
Veetciju raksturojošie dati ir apkopoti 3.1. un 3.2. tabuls.
3.5. tabula. Veetcijas augstuma raksturojums parauglaukumos.
Apsekošana
KO1 KO2 KO3 KO4 KO5 BI1 BI2 BI3 BI4 BI5
28.06.2017. 86/- 90/- 40/- 86/- 45/- 35/55 50/60 30/30 45/45 67/57
Skrejvabou un sspru sabiedrbas konvencili un bioloiski apsaimniekots agrocenozs
16
Apsekošana
KO1 KO2 KO3 KO4 KO5 BI1 BI2 BI3 BI4 BI5
8.07.2017. 90/- 91/- 50/- 91/- 52/- 56/60 61/63 39/39 57/57 70/60
18.07.2017. 95/- 91/- 71/- 91/- 59/- 63/63 70/70 56/56 72/72 80/70
28.07.2017. 95/- 91/- 88/- 97/- 66/- 63/63 80/80 73/73 87/87 80/70
7.08.2017. 95/- 91/- 92/- nop. 72/- 63/63 97/97 80/80 97/97 80/70
Veetcijas analz btiska nozme ir zemsedzes veetcijas projektvajam segumam,
kas ietekm skrejvabou medšanas un prvietošans spjas. Veetcija
parauglaukumos tika iedalta trs pozcijs – skraja (atkltie augsnes laukumi ~ 30-
50%), vidji saslgta (atkltie augsnes laukumi 10-29%) un saslgta (atkltie augsnes
laukumi 3-9%) (skat. 3.6. tabula).
3.6. tabula. Veetcijas projektv seguma raksturojums parauglaukumos.
Veetcijas projektvais segums
KO1 KO2 KO3 KO4 KO5 BI1 BI2 BI3 BI4 BI5
skraja skraja skraja skraja skraja saslgta vidji
saslgta
vidji
saslgta
izskaidrot atsevišu sugu vai to grupu skaita varicijas apsekotajos laukos. Pirm
hipotze – dada izmra skrejvabolm ir atširgas medšanas iespjas laukos ar
atširgu veetcijas projektvo segumu. Atbilstoši šai hipotzei konvencili
apsaimniekotos laukos ir skrajka veetcija, kas auj skrejvabolm vieglk
prvietoties un medt, ldz ar to to skaitam jbt lielkam. Datu statistisks analzes
rezultt konstatts, ka gan bioloisks, gan konvencils saimniecbs lielas un
mazas vaboles ir sastopamas vienldz biei (Mann – Whitney p > 0.05), ldz ar to ar
esošo datu kopu š hipotze netika pierdta. Otra hipotze – laukos ar lielku
veetcijas saslgumu ir lielka visdju skrejvabou dominance. Ar š hipotze ar
esošo datu daudzumu netika apstiprinta.
Ptjuma ietvaros tiek uzkrti dati par apsaimniekotju veiktajiem agrotehniskajiem
paskumiem, kas potencili ietekm vabou faunu parauglaukumos. Viens no
btiskiem faktoriem, kas var ietekmt, ir augsnes apstrdes veids un veikšanas laiks
(Cole et al. 2005).
3.6. STATISTISK DATU APSTRDE
Bioloiskajs saimniecbs konstatto sugu skaits ir augstks (8.3±1.65 vid. aritm. ±
st. novir.) nek konvencilajs (7.2±2.23 vid. aritm. ± st. novir.). Tas statistiski btiski
atšrs par 1.1 (95% CI 0.2 – 2.1), t(58) = -2.3, p = 0,025, bet iegtajai atširbai ir
zems praktiskais nozmgums (effect size) d=0.30.
Pc vizuls histogrammu un QQ plot grafiku analzes, izvrtjot asimetrijas un
ekscesa indeksus un to standartkdas (Cramer, 1998; Cramer & Howitt, 2004; Doane
& Seward, 2011), ka ar Shapiro – Wilk testa rezulttus p < 0.05 (Shapiro & Wilk,
1965; Razali & Wah, 2011), var uzskatt, ka skrejvabou sugu patu datu sadaljumi
nepakvs Gausa sadaljumam. Tpc tabuls dati par sugu patu sastopambu tika
Skrejvabou un sspru sabiedrbas konvencili un bioloiski apsaimniekots agrocenozs
17
apkopoti sekojoš veid: Min – Max – miniml un maksiml vrtba; Me –
medina; IQR – interkvartlu robea; E – ekstensitte; Kop – kopjais patu
daudzums.
No 20 skrejvabou sugm (kuras konstattas gan bioloiskajs, gan konvencilajs
saimniecbs) piecm pastv statistiski nozmgas atširbas bioloiskajs un
konvencionlajs saimniecbs starp sugu patu daudzuma medinm (Mann –
Whitney U, P < 0.05). Apvienotais praktiskais nozmgums (effect size konstattai
atširbai) bija vidji liels dvid=0.47. Piecu sugu patu sastopambas atširbas starp
diviem saimniecbas veidiem tika apkopotas 3.7. un 3.8. tabul. Savukrt, dati par
sugam, kurm nav atrastas atširbas, ir apvienoti vien 3.9. tabul.
3.7. tabula. Skrejvabou sugu patu sastopamba konvencilajs saimniecbs.
Nr. Sugas nosaukums Min – Max Me IQR E,% Kop
1 Agonum muelleri (Herbst, 1784) 1 – 2 1 0.75 26 10
2 Chlaenius nitidulus (Schrank, 1781) 1 – 2 2 1 16 8
3 Harpalus rufipes (De Geer, 1774) 1 – 59 14 16 76 446
4 Pterostichus melanarius (Illiger,
1798) 4 – 282 64.5 89 100 2504
5 Pterostichus niger (Schaller, 1783) 2 – 171 16 33 66 1048
3.8. tabula. Skrejvabou sugu patu sastopamba bioloiskajs saimniecbs.
Nr. Sugas nosaukums Min – Max Me IQR E,% Kop
1 Agonum muelleri (Herbst, 1784) 2 – 7 6 5 20 24
2 Chlaenius nitidulus (Schrank, 1781) 1 – 17 5 10 53 116
3 Harpalus rufipes (De Geer, 1774) 4 – 172 29 32 80 997
4 Pterostichus melanarius (Illiger,
1798) 2 – 485 19 62 90 2082
5 Pterostichus niger (Schaller, 1783) 1 – 92 6,5 22 93 429
3.9. tabula. Kopj skrejvabou sugu patu sastopamba bioloiskajs un
konvencilajs saimniecbs.
1 Agonum sexpunctatum (Linnaeus, 1758) - 1 - 3 2
2 Amara ovata (Fabricius, 1792) - 1 - 1 1
3 Anchomenus dorsalis (Pontoppidan, 1763) 1 – 20 2 2 45 82
4 Bembidion lampros (Herbst, 1784) - 5 - 1 5
5 Broscus cephalotes (Linnaeus, 1758) - 1 - 5 3
6 Calathus ambiguus (Paykull, 1790) 3 – 10 6 5.25 6 25
7 Calathus erratus (Sahlberg, 1827) 3 – 9 5 4 8 27
8 Calathus fuscipes (Goeze, 1777) 1 – 86 8 14 50 438
9 Calathus melanocephalus (Linnaeus, 1758) 1 – 6 2 3.75 6 11
10 Carabus cancellatus Illiger, 1798 1 – 88 16 19.75 86 1092
11 Carabus granulatus (Linnaeus, 1758) 1 – 3 1 1 13 12
12 Clivina fossor (Linnaeus, 1758) - 1 - 10 6
13 Cicindela germanica (Linnaeus, 1758) - 1 - 1 1
14 Dolichus halensis (Schaller, 1783) 1 – 22 2 7.50 26 131
15 Epaphius secalis (Paykull, 1790) - 2 - 1 2
Skrejvabou un sspru sabiedrbas konvencili un bioloiski apsaimniekots agrocenozs
18
Max Me IQR E,% Kop
16 Harpalus affinis (Schrank, 1781) 1 – 11 2 6 26 62
17 Harpalus griseus (Panzer, 1796) 1 – 3 2 1.5 11 48
18 Harpalus rubripes (Duftschmid, 1812) - 13 - 1 13
19 Leistus ferrugineus (Linné, 1758) - 1 - 1 1
20 Loricera pilicornis (Fabricius, 1775) 1 – 3 1 0.50 10 8
21 Poecilus cupreus (Linnaeus, 1758) 1 – 659 14 37.50 81 2133
22 Poecilus versicolor (Sturm, 1824) 1 – 39 3 3.50 21 93
23 Pterostichus macer (Marsham, 1802) 1 – 57 5 44 11 152
24 Pterostichus nigrita (Paykull, 1790) - 1 - 1 1
25 Pterostichus vernalis (Panzer, 1795) - 2 - 1 2
26 Synuchus nivalis (Panzer, 1797) 1 – 10 3.5 4.25 16 41
27 Trechus obtusus Erichson, 1837 1 – 17 3.5 10 8 25
Veicot datu analzi, konstatts, ka trešdaa skrejvabou sugu parauglaukumos
sastopama atsevišu eksemplru veid. 43% skrejvabou sugu ir sastopamas stabilu
populciju veid jeb to patu daudzumu izmaias vienas sezonas laik nav izteiktas.
Saldzinot ar prjm sugm, visstabilko populciju veido Harpalus rufipes. Š suga
ir miksofgs un ir daudzskaitliska lielkaj da agrocenou, kas padara to par
izmantojamu apsaimniekošanas sistmu saldzinšanas ptjumos. Savukrt septiu
sugu patu skaita izmaias liecina par to, ka vabou populcijas ir btiski pakautas
vides faktoriem, vai ar šs sugas nesen ska apdzvot attiecgo agrocenozi un vl nav
izveidojušs stabilas populcijas, vai to konstatcijai ir gadjuma raksturs, patiem
ienkot no pieguošm dzvotnm (skat. tabuls Me un IQR).
Regresijas analze (kur atkargais maingais ir vabou skaits, bet neatkargais
saimniecbas veids, k binrais maingais 1 un 0) pardja, ka ar esošo datu kopu
prognozt skrejvabolu patu skaitu attiecba uz saimniecbas veidu nevar, izmums
ir Chlaenius nitidulus pati (F(1,19) = 5.32 p= 0.03), šaja gadjum saimniecbas
veids statistiski izskaidro vismaz 17% (adjusted R 2 = 0.178) no sugas patu skaita
izmaim. Regresijas viendojums: Y = 1.6 + 5.65*X, kur Y ir C. nitidulus patu
skaits, bet X ir bioloiska saimniecba (1) vai konvencil saimniecba (0).
Bioloiskajs saimniecbs Chlaenius nitidulus patu skaits ir vidji par 5 (CI 95% 1
– 10) lielks nek konvencilajs. Iegtie regresijas rezultti ir izskaidrojami ar
nepietiekamu datu kopas apjomu, kas norda uz to, ka viena gada ptjums sniedz
nepietiekamu datu apjomu, lai veiktu regresijas analzi (vairkm sugm nebija
iespjams veikt aprinus), tpc augstk mintie aprini juztver k provizoriski.
3.6.2. SSPRI
Ptjuma laik konstatto patu skaits ir nebtisks, kop ir ievkti 168 pati, no
kuriem 114 pati ievkti konvencils apsaimniekošanas laukos un 54 bioloisks.
Kopjais konstatto sugu skaits ir 15, un lielk daa konstatto sspru sugu bija
mazskaitliska (skat. 4. pielikumu). Trs sugas veido mazas, bet stabilas populcijas,
savukrt, vienas sugas pati atsevišos parauglaukumos ir ievkti kopum ldz 45
patiem, bet daos parauglaukumos ir konstatti tikai atseviši pati, kas liecina par
sugas jtbu pret papildus apkrtjs vides faktoriem, taj skait antropogns
Skrejvabou un sspru sabiedrbas konvencili un bioloiski apsaimniekots agrocenozs
19
izlašu d veikt regresijas analzi nav iespjams.
Kopjais konstatto sspru sugu skaits, k ar patu skaits neatširas starp
bioloisko un konvencilo saimniecbu (Mann – Whitney U, p > 0.05). Tpc dati par
sspru sugu patiem, kuriem nav atrastas atširbas, ir apvienoti vien 3.10. tabul.
Ldzgi k skrejvabou sugu patu, t ar sspru sugu patu datu sadaljumi
nepakvs Gausa sadaljumam, tpc tika aprinti: Min – Max – miniml un
maksiml vrtba; Me – medina; IQR – interkvartlu robea; E – ekstensitte; Kop
– kopjais patu daudzums.
konvencilajs saimniecbs.
1 Aleochara tristis (Gravenhorst, 1806) - 1 - 1 1
2 Anotylus rugosus (Fabricius, 1775) 1 – 5 3 3 6 12
3 Drusilla canaliculata (Fabricius, 1787) 1 – 2 2 1 8 8
4 Gabrius splendidulus (Gravenhorst, 1802) - 1 - 1 1
5 Ontholestes murinus (Linnaeus, 1758) - 1 - 5 3
6 Philonthus albipes (Gravenhorst, 1802) - 1.5 - 3 3
7 Philonthus cognatus (Stephens, 1832) 1 – 45 2.5 7 23 96
8 Philonthus nitidus (Fabricius, 1787) - 1 - 1 1
9 Philonthus rotundicollis (Ménétriés, 1832) - 1 - 1 1
10 Quedius molochinus (Gravenhorst, 1806) - 1 - 1 1
11 Rabigus tenuis (Fabricius, 1792) - 1 - 1 1
12 Staphylinus dimitiaticornis (Gemminger,
13 Staphylinus erythropterus (Linnaeus,
14 Tachinus rufipes (Linnaeus, 1758) 1 – 7 4 - 3 8
15 Tachyporus hypnorum (Fabricius, 1775) 1 – 3 2 - 5 6
Skrejvabou un sspru sabiedrbas konvencili un bioloiski apsaimniekots agrocenozs
20
POSMIEM
Ptjuma pirmaj gad tika iegti statistiski ticami dati par lielku sugu daudzveidbu
bioloisks lauku apsaimniekošanas sistms. Ptjuma turpinjum ir jpierda
iegto rezulttu stabilitte un jpievrš lielka uzmanba faktoru identificšanai, kas
ietekm sugu daudzveidbas atširbas parauglaukumos.
Laika apstki, taj skait netipiski lietaina un vsa vasara, var ietekmt iegtos datus.
Ptjumam tika izvlti lauki, kuri nav izteikti mitri vai sausi, tomr, nokrišu
daudzumam palielinoties vai samazinoties, pastv iespja, ka parauglaukum lielk
skait ienk sausumu vai mitrumu mlošs sugas, rezultt ietekmjot iegto rezulttu.
emot vr to, ka veicot ptjumu lauka apstkos nav iespjams preczi prognozt vai
kontrolt laika apstkus, ir svarga brva un viegla piekuve detaliztiem datiem par
laika apstkiem, kurus vartu izmantot statistisko datu apstrd un rezulttu
interpretcij. Preczkus datus var nodrošint, izvietojot mobls meteostacijas katr
parauglaukum vai parauglaukumu koncentršanas centr.
Bioloisks lauku apsaimniekošanas vsture Latvij ir samr sa, kas pieauj kaitgo
vielu saglabšanos augsn un to iespjamo ietekmi uz dzvo organismu daudzveidbu.
Lai izslgtu piesrojuma faktoru, ptjuma turpinjum ir jievc augsnes paraugi ar
mri noteikt kaitgu (toksisku) misku vielu kltbtni paraugos. Analzes jveic ar
konvencili apsaimniekotos laukos, lai izvrttu piesrojuma faktora ietekmi uz
parauglaukumiem.
21
Realizjot vairkus ptjuma posmus, kas norisinjs 2014. – 2015. gad un
2017. gad, tiek iegta plaša datu kopa. T atspoguo skrejvabou faunu vairku
saimniecbu laukos, Austrumlatvijas reion. Iegtie dati norda uz skrejvabou
sabiedrbu atširbm dads lauku apsaimniekošanas sistms, kas tiek apstiprintas
ar statistiskm datu apstrdes metodm.
Šnona-Vnera sugu daudzveidbas indeksa vrtbas LAP 2014-2020
paskum Bioloisk lauksaimniecba un konvencils lauku apsaimniekošanas
sistms uzrda statistiski btiskas atširbas ar lielu praktisko nozmgumu, uzrdot
lielku sugu daudzveidbu ar paskuma M11 atbalstu apsaimniekotos laukos. Iegtie
dati apstiprina sugu daudzveidbas indeksu pielietošanas lietderbu bioloisks un
konvencils lauku apsaimniekošanas sistmu saldzinšanas ptjumos.
Šnona-Vnera sugu daudzveidbas indeksa vrtbas tiek plaši pielietotas
ptjumos kuru mris saldzint parauglaukumus ar atširgu antropogno slodzi.
Saldzinot iegtos datus ar ldzgos ptjumos konstattm indeksa vrtbm, ir
uzskatms ka skrejvabou sabiedrbas ptjum iekautajos laukos ir pakautas
paaugstinta antropogna stresa apstkiem, kas ir tipiski lauksaimniecb
izmantojamos laukos Eirop.
Bioloisk lauksaimniecba atbalsttajs platbs konstatto sugu skaits ir statistiski
btiski augstks nek konvencilajs, bet iegtajai atširbai ir zems praktiskais
nozmgums, kas norda uz nepieciešambu turpint ptjumu, iegstot lielku datu
kopu, kuras analz var apstiprint ldz šim iegts tendences.
Apkopojot ptjuma pirm posma datus, konstatts, ka pašreiz vairkas
paraugkopas nepakaujas Gausa sadaljumam, kas liecina par vji reprezentatviem
datiem no statistikas viedoka. Tas apgrtina datu apstrdi un turpmko rezulttu
interpretciju, tpc reprezentatvu datu iegšanai šda veida ptjumi jveic vairku
gadu garum.
Š gada datu analz tika konstattas kvantitatv un kvalitatv skrejvabou
sastva atširbu tendences, kas var tikt saisttas ar atširbm dads lauku
apsaimniekošanas sistms. Analizjot patu skaitu parauglaukumos, var secint, ka
to sadaljums LAP 2014-2020 paskum Bioloisk lauksaimniecba atbalsttajs
platbs svrsts oti plaš diapozon. Atbilstoši esošiem priekšstatiem šds
sadaljums atbilst konvencilm, nevis bioloiskm apsaimniekošanas sistmm.
Vrtjot parauglaukumos konstatto patu skaitu, piecas skrejvabou sugas
(Agonum muelleri, Chlaenius nitidulus, Harpalus rufipes, Pterostichus melanarius un
Pterostichus niger) uzrda btiskas atširbas. Gandrz vism šm sugm ir raksturga
regulra un daudzskaitliska sastopamba LAP 2014-2020 paskum Bioloisk
lauksaimniecba apsaimniekotos parauglaukumos, un patu skaita samazinšans
konvencili apsaimniekotos laukos.
Regresijas analze parda, ka veikt prognozes attiecb uz lauka
apsaimniekošanas veida ietekmi uz vabou skaitu ir prk agri, tomr pirmie rezultti
liecina par to, ka LAP 2014-2020 paskum Bioloisk lauksaimniecba atbalsttajs
platbs Chlaenius nitidulus patu skaits ir lielks nek konvencilajs.
Ptjum netika ievkts liels sspru sugu un patu skaits, un kopjais
konstatto sspru sugu skaits, k ar patu skaits neatširas starp LAP 2014-2020
paskum Bioloisk lauksaimniecba atbalsttajm un konvencilm agrocenozm.
Neskatoties uz to, sspri ir uzskatmi par perspektvu bezmugurkaulnieku grupu,
Skrejvabou un sspru sabiedrbas konvencili un bioloiski apsaimniekots agrocenozs
22
kurai piemt indikatvas pašbas. Ptjuma nkošaj sezon ir jturpina šs vabou
dzimtas patu uzskaite.
Ptjuma gait tika ievkta papildus informcija, kas attiecinma uz lauku
apsaimniekošanas paskumiem, meteoroloiskiem apstkiem, lauksaimniecbas
kultru, nezu daudzumu parauglaukumos, k ar uz konstatto sugu ekoloiskm
pašbm un to patu izmriem. Datu analz pc viena gada ptjumiem netika iegti
statistiski ticami pierdjumi šo faktoru tiešai ietekmei uz sugu daudzveidbu kd no
lauku apsaimniekošanas sistmm.
23
6. IZMANTOT LITERATRA
1. Andersen A., Eltun R. 2000. Long-term developments in the carabid and
staphylinid (Col., Carabidae and Staphylinidae) fauna during conversion from
conventional to biological farming. Journal of Applied Entomology. Blackwell
Wissenschafts-Verlang, Berlin, P. 51-56.
2. Balalaikins M. 2015. Skrejvabou izplatba un to atširbas dads agrocenozs.
Atskaite, Daugavpil, 56 lpp.
3. Begum K.J., Ahmed A. 2015. The Importance of Statistical Tools in Research
Work. International Journal of Scientific and Innovative Mathematical Research
(IJSIMR) Volume 3, Issue 12: 50-58
4. Bukejs A., Petrova V., Jankevica L., Volkov D. 2009. Carabid beetles (Coleoptera:
Carabidae) of Latvian agrocenoses: review. Acta Biologica Universitatis
Daugavpiliensis, 9 (1): 79-88.
5. Cameron K.H., Leather S.R. 2012. How good are carabid beetles (Coleoptera,
Carabidae) as indicators of invertebrate abundance and species richness? Biodiversity
and Conservation, 21: 763-779.
6. Carley S., Lecky F. 2003. Statistical consideration for research. Emerg. Med. J.,
20:258–262
7. Cramer D., 1998. Fundamental statistics for social research. London: Routledge.
8. Cramer D. and Howitt D., 2004. The SAGE dictionary of statistics. London:
SAGE.
9. Cole L.J., McCracken D.I., Downie I.S., Dennis P., Foster G.N., Waterhouse T.,
Murphy K.J., Griffin A.L., Kennedy M.P. 2005. Comparing the effects of farming
practices on ground beetle (Coleoptera: Carabidae) and spider (Aranaea) assemblages
of Scottish farmland. Biodiversity and Conservation, 14: 441-460.
10. Doane D. P. and Seward L. E., 2011. Measuring skewness. Journal of statistics
education, 19(2), 1 – 18.
11. Chiverton P.A., Sotherton, N.W. 1991. The effects on beneficial arthropods of the
exclusion of herbicides from cereal crop edges. Journal of Applied Ecology, 28,
1027–1039.
12. Dritschilo W. and Wanner, D. 1980. Ground beetle abundance in organic and
conventional corn fields. Environmental Entomology, 9, 629-631.
13. Dunger, W., Fiedler, H. J., 1997. Methoden der Bodenbiologie. Jena, Gustav
Fischer Verl., 539 S.Hokkanen H. and Holopainen J.K. 1986. Carabid species and
activity densities in biologically and conventionally managed cabbage fields. Journal
of Applied Entomology, 102, 353-363.
14. Gailis J., Turka J. 2013. Discussion on ground beetles and rove beetles as
indicators of sustainable agriculture in Latvia: REVIEW, Research for Rural
Development, volume 1, 56-62.
15. Hole D. G., Perkins A. J., Wilson J. D., Alexander I. H., Grice P. V. & Evans A.
D. 2005: Does organic farming benefit biodiversity? Biological Conservation 122:
113–130.
16. Kaiser M., Schulte, G. 1998. Vergleich der Laufkäferfauna (Coleoptera,
Carabidae) alternative und konventionell bewirtschafteter Äcker in Nordrhein-
Wesfalen. In Arthropod Biology: Contributions to Morphology, Ecology and
Systematics. Biosystematics and Ecology Series (E. Ebermann, ed.), 14, 365–384.
Skrejvabou un sspru sabiedrbas konvencili un bioloiski apsaimniekots agrocenozs
24
17. Kromp B. 1985. Zur Laufkäferfauna (Coleoptera, Carabidae) von Äckern in drei
Gegenden Österreichs unter besonderer Berücksichtigung der Bewirtschaftungsweise.
Ph.D. Thesis. University of Vienna.
18. Kromp B. 1989. Carabid beetle communities (Carabidae, coleoptera) in
biologically and conventionally farmed agroecosystems. Agriculture, Ecosystems &
Environment, 27, 241-251
19. Kromp, B. & Steinberger, K. H. 1992. Grassy field margins and arthropod
diversity - a case-study on ground beetles and spiders in eastern Austria
(Coleoptera,Carabidae, Arachnida, Aranei, Opiliones). Agric. Ecosystems Environ.
40, 71-93.
20. Pfiffner L., Luka H. 2003. Effects of low – input farming system on carabids and
epigeal spiders – a paired farm approach. Basic and Applied Ecology, 4, 117–127.
21. Porhajašová J., Petvalský V., Šustek Z., Urminská J., Ondrišík P., Noskovi J.
2008. Long-termed changes in ground beetle (Coleoptera: Carabidae) assemblages in
a field treated by organic fertilizers Biologia: 63. No. 6: 1184-1195. ISSN 1336-9563.
22. Razali N. M. and Wah Y. B., 2011. Power comparisons of Shapiro – Wilk,
Kolmogorov – Smirnov, Lilliefors and Anderson – Darling test. Journal of Statistical
Modeling and Analitics, 2(1), 21-33.
23. Shah P.A., Brooks D.R., Ashby J.E., Perry J.N., Woiwod I.P. 2003. Diversity and
abundance of the coleopteran fauna from organic and conventional management
systems in southern England. Agricultural and Forest Entomology. Vol. 5 (1): 51-60.
24. Schinner F., Ohlinger R., Kandeler E., Margesin R. 1995. Methods in soil
biology. Berlin, Springer-Verlag: 426 p.
25. Shapiro S. S. and Wilk M. B., 1965. An analysis of variance test for normality
(complete sample). Biometrika, 52(3/4), 591 – 611.
26. Sunderland K.D. 1992. Effects of pesticides on the population ecology of
polyphagous predators. Aspects of Applied Biology, 31, 19–28.
27. Tomczak M. and Tomczak E. 2014. The need to report effect size estimates
revisited. An overview of some recommended measures of effect size. Trends in Sport
Sciences 1, 19–25.
28. Valainis U., Cibuskis R., Savenkovs N. 2009. Bezmugurkaulnieku fona
monitoringa metodika. Daugavpils Universittes Sistemtisks bioloijas institts,
Daugavpils, 22 lpp.
29. Vilks, K., Kalniš M., Digna P., Rudztis M., Spuis V. 2013.
Bezmugurkaulnieku monitoringa metodika Natura 2000 teritorijs. Latvijas
Entomoloijas biedrba: 65 l
25
Skrejvabou un sspru sabiedrbas konvencili un bioloiski apsaimniekots agrocenozs
26
Virsaugsnes lamatas
y y
Lauka apraksts
Piezmes (citi faktori, kas var ietekmt iegtos datus, apkrtjie biotopi, u.c. informcija)
Eksperta paraksts _________________
27
Lamatas
Nr.
Datums
Datums
Datums
Datums
Datums
Datums
28
ints/suga Barošans Konvencils Bioloisks
Agonum sexpunctatum (Linnaeus, 1758) Zoofgs x
Amara ovata (Fabricius, 1792) Miksofgs x
Anchomenus dorsalis (Pontoppidan, 1763) Zoofgs x x
Bembidion lampros (Herbst, 1784) Zoofgs x
Broscus cephalotes (Linnaeus, 1758) Zoofgs x
Calathus ambiguus (Paykull, 1790) Zoofgs x
Calathus erratus (Sahlberg, 1827) Zoofgs x x
Calathus fuscipes (Goeze, 1777) Zoofgs x x
Calathus melanocephalus (Linnaeus, 1758) Zoofgs x x
Carabus cancellatus Illiger, 1798 Zoofgs x x
Carabus granulatus (Linnaeus, 1758) Zoofgs x x
Chlaenius nitidulus (Schrank, 1781) Zoofgs x x
Clivina fossor (Linnaeus, 1758) Miksofgs x
Cicindela germanica (Linnaeus, 1758) Zoofgs x
Dolichus halensis (Schaller, 1783) Zoofgs x x
Epaphius secalis (Paykull, 1790) Zoofgs x
Harpalus affinis (Schrank, 1781) Miksofgs x x
Harpalus griseus (Panzer, 1796) Miksofgs x x
Harpalus rufipes (De Geer, 1774) Miksofgs x
Harpalus rubripes (Duftschmid, 1812) Miksofgs x x
Leistus ferrugineus (Linné, 1758) Zoofgs x
Loricera pilicornis (Fabricius, 1775) Zoofgs x x
Poecilus cupreus (Linnaeus, 1758) Zoofgs x x
Poecilus versicolor (Sturm, 1824) Zoofgs x x
Pterostichus macer (Marsham, 1802) Zoofgs x x
Pterostichus melanarius (Illiger, 1798) Zoofgs x x
Pterostichus niger (Schaller, 1783) Zoofgs x x
Pterostichus nigrita (Paykull, 1790) Zoofgs x
Pterostichus vernalis (Panzer, 1795) Zoofgs x
Synuchus nivalis (Panzer, 1797) Miksofgs x x
Trechus obtusus Erichson, 1837 Zoofgs x x
KOP 27 25
29
ints/suga Konvencils Bioloisks
Anotylus rugosus (Fabricius, 1775) x x
Drusilla canaliculata (Fabricius, 1787) x x
Gabrius splendidulus (Gravenhorst, 1802)
Philonthus albipes (Gravenhorst, 1802)
Philonthus nitidus (Fabricius, 1787)
Quedius molochinus (Gravenhorst, 1806)
Tachyporus hypnorum (Fabricius, 1775) x
KOP 10 11
30
SAIMNIECBAS KODS
31
32
33
34
35
POSMOS KONVENCILI UN BIOLOISKI APSAIMNIEKOTOS LAUKOS
KO1 KO2
KO3 KO4
KO5 BI1
36