atskaite - llu.lv

of 32 /32
Atskaite par ZM subsīdiju projektu Nr. S293 “Minerālmēslu maksimālo normu noteikšana kultūraugiem” Projekta vadītājs: Antons Ruža, Vad. pētnieks, Dr. habil. agr. Jelgava 2016

Author: others

Post on 16-Oct-2021

1 views

Category:

Documents


0 download

Embed Size (px)

TRANSCRIPT

“Minerlmslu maksimlo normu noteikšana
Jelgava
2016
2
Izpildtji:
Anton Rua – LLU vad. ptn., Dr. habil. agr., projekta vadtjs;
Linda Litke – LLU asistents, Mag. agr.;
Aldis Krkliš – LLU vad. ptn., Dr. habil.. agr., Prof.;
Biruta Bankina – LLU vad. ptn., Dr. biol., Prof.;
Gunita Bimšteina – LLU vad. ptn., Dr. agr., Asoc. prof.
Dzintra Kreita – Mag. agr.;
Anda Linia – LLU ptnieks, Mag. agr.;
Ingrda Neusa-Luca – LLU asistents, Mag. agr.
Terze Stanka – LLU LF studente
Jnis Kaeps – LLU LF students
3
Ievads
Slpeklis ir viens no dinamiskkajiem augu barbas elementiem, kura nekontrolta
pielietošana pie pašreizj t izmaksu lmea var ievrojami sadrdzint gala produkciju un
kas ir vl svargk – palielintas slpeka normas ar augiem to nepietiekošas izmantošanas
rezultt var piesrot apkrtjo vidi. paši aktuls ir jautjums – kdas maksimls slpeka
mslojuma normas dads Latvijas zons (augsnes, agroklimatiskie apstki u.c.)
ekonomiski ir izdevgas un ldz kdam lmenim varam atauties palielint pielietojam
slpeka mslojuma daudzumu nekaitjot apkrtjai videi.
Pdjos gados zemnieku saimniecbs augkopbas produkcijas ieguves
palielinšanas nolkos tiek ieviestas audzšan aizvien intensvka tipa laukaugu širnes ar
ievrojami augstku rabas potencilu, saldzinot ar pagjuš gadsimta astodesmitajiem
vai pat devidesmitajiem gadiem. Šda tipa širnes, lai izmantotu to entisko rabas
potencilu bez visu citu agrotehnisko paskumu stingras ievrošanas prasa ar saldzinoši
augstu barbas vielu nodrošinjumu. Raošanas koncentrcijas un specializcijas apstkos
galvenais augu barbas vielu nodrošinjuma avots absoltaj vairkum saimniecbu pašlaik
ir minerlmslojums. Ldz ar to minerlmslu lietošanas apjomi, galvenokrt slpeka
mslojuma daudzums uz platbas vienbu it paši ekonomiski spcgks lielsaimniecbs
strauji pieaudzis.
izmantojamiem zintnes projektiem” mris ir veicint zintnes projektu praktisku
izmantošanu lauksaimniecbas produkcijas raošan. Augkopbas nozar galvenais
produkcijas raošanas avots ir lauksaimniecb izmantojam zeme (turpmk – LIZ), kas ir
ar Latvijas dabas resurss. Kopj tirgus konkurences apstkos, lai iegtu maksimls
graudaugu raas, LIZ tiek intensvi izmantota un ir nepieciešams to bagtint ar mslošanas
ldzekiem. Lai mazintu lietoto minerlmslu nelabvlgo ietekmi uz apkrtjo vidi, ar
valsts atbalstu iepriekšjos gados ir stenots zintnes projekts „Minerlmslu maksimlo
normu noteikšana kultraugiem”. Lauksaimnieku nevalstisks organizcijas ir izteikušas
priekšlikumu šo zintnes projektu, tau ar dadiem priekšaugiem un augsnes apstrdi,
turpint ar nkamajos gados.
1. Veikt lauka izminjumus ar astoiem slpeka mslojuma variantiem ziemas
kviešu un ziemas rapša tradicionls un minimls augsnes apstrdes variantos pc
dadiem priekšaugiem. Kop 48 varianti etros atkrtojumos.
2. Noteikt augsnes agromiskos rdtjus, slpeka dinamiku augsn veetcijas
period trijos dados dziumos, augu slimbu izplatbu.
3. Noteikt katra varianta graudu un sklu rau, raas struktru, kvalitatvos rdtjus,
pamatprodukcijas un blakus produkcijas misko sastvu un aprint barbas vielu
iznesi un bilanci.
Metodika
2015. gada ruden Mcbu ptjumu saimniecb (MPS) “Pterlauki” tika iekrtoti
lauka izminjumi ar ziemas kviešiem un ziemas rapsi divos augsnes apstrdes veidos – ar
augsnes apvršanu (aršanu) un bez augsnes apvršanas (augsnes virskrtas diskošana).
Ziemas kviešiem tika izmantoti divi priekšaugi – ziemas kvieši atkrtot sjum un ziemas
4
kvieši pc ziemas rapša. Ziemas rapsim k priekšaugs tika izmantoti ziemas kvieši. Kop
izminjum tika iekauti 6 augsnes apstrdes un augmaias varianti pc sekojošas shmas:
1. variants 2. variants
2015. g. Ziemas kvieši
2016. g. Ziemas rapsis
Tradic. apstrde Minim. apstrde
3. variants 4. Variants
2015. g. Ziemas rapsis;
2016. g. Ziemas kvieši.
Tradic. apstrde Minim. apstrde
5. variants 6. Variants
2015. g. Ziemas kvieši;
2016. g. Ziemas kvieši.
Tradic. apstrde Minim. apstrde
Katr augu maias variant tika pielietotas sekojošas slpeka mslojuma normas:
Ziemas kvieši:
N180 (90+60+30)
N210 (90+70+50)
N240 (120+60+60)
Ziemas rapsis
Ruden veiktas augsnes agromisks analzes (pH, organisko vielu saturs, augiem
izmantojamais P2O5, K2O, apmaias Mg, Ca, sulftu srs (S-SO4) un mikroelementi B, Zn,
Cu, Mn) pirms sjas visos 3 augmaias variantos trs dziumos: 0 - 20, 20 - 40, 40 - 60 cm.
Veetcijai atjaunojoties visiem variantiem, izemot N0 variantu, tika iestrdts
attiecgais slpeka mslojuma daudzums amonija nitrta veid, otraj reiz ziemas kviešiem
100 kg ha-1, ziemas rapsim 200 kg ha-1 amonija sulfts (N:S 21:24). Prjais slpeka
mslojums amonija nitrta veid atbilstoši shmai: 1x – veetcijai atjaunojoties; 2x – 29-
31 etaps; 3x – 45-49 etaps.
Veetcijas laik tika veikti fenoloiskie novrojumi, augu slimbu izplatbas un
dinamikas uzskaite.
5
Pirms raas novkšanas no katra varianta no noteiktas platbas tika noemti
paraugki ar vism saknm raas struktras analzm – augu un produktvo stiebru skaits
uz platbas vienbu, cerošanas koeficients, graudu skaits vrp, vienas vrpas graudu masa,
graudu, salmu un saku attiecba. Raa novkta no katra atkrtojuma atseviši, noteikts
graudu mitrums un trba. Raas dati prrinti uz standartmitrumu 14 % un 100 % trbu.
Ar kvalittes rdtji izteikti uz standartmitrumu vai sausni. LLU Agronomisko analu
laboratorij noteikts N, P, K saturs graudos/skls, salmos, sakns, lai vartu aprint augu
barbas elementu izmantošans rdtjus.
(1000 graudu/sklu masa), ziemas kviešiem – lipeka saturs, sedimentcijas vrtba, krišanas
skaitlis, cietes saturs, rapšiem – eas saturs.
Veikta slpeka satura noteikšana augsn veetcijas period (VAAD Agromijas
laboratorija) ruden (septembris – novembris) katr augmaias variant vienots paraugs,
pavasar (aprlis – augusts) N0, N150 (90+60), N240 (120+60+60) variantos 0 – 20, 20 – 40
un 40 – 60 cm dzium tradicionls augsnes apstrdes variantos. T k augsnes paraugi
slpeka dinamikas noteikšanai tiek noemti katru mnesi, kamr augsne nav sasalusi,
pašreiz pdjie paraugi vl tiek analizti un prjais materils ir apstrdes proces un
pašreizj prskat netiek aplkos.
Parauga
apzmjums
pH
KCl
Orga-
nisks
vielas
ekstrakt EDTA šstošie
SO4 Cu Mn Zn
z. rapsis
0-20 cm 6,7 2,0 143 77 644 2010 0,5 3,0 127 1,7 1,2 5,3 2,0 22,5
z. rapsis
20-40 cm 6,8 2,1 137 49 939 2079 0,4 2,7 117 1,6 1,1 4,9 1,6 20,8
z. rapsis
40-60 cm 6,8 1,4 130 73 894 2632 0,4 2,8 302 1,2 0,8 0,9 0,5 20,3
z.kv. pc v.
rapša 0-20 cm 6,9 2,4 328 247 650 1974 13,3 2,8 199 2,3 1,3 5,6 3,1 23,7
z.kv. pc v.
rapša 20-40 cm 6,9 1,9 275 192 948 2068 9,8 2,7 222 1,9 1,1 3,2 1,8 22,4
z.kv. pc v.
rapša 40-60 cm 7,5 1,7 250 182 1892 2315 0,4 2,6 290 1,7 0,6 1,8 0,5 23,0
7
ievrojami atšrs no daudzgadgiem vidjiem rdtjiem. Rudens periods bija saldzinoši
maings. Septembris bija saldzinoši silts ar mneša vidjo temperatru par 2 grdiem
augstk par daudzgadgo vidjo rdtju (5. tab.). Tau nokrišu bija par trešdau mazk,
saldzinot ar vidjiem rdtjiem. It paši sauss bija septembra trešaj dekd, kas mlainajs
augsns jtami kavja ziemju dgšanu un attstbu. Tau turpmkais rudens periods vija
saldzinoši silts un pirms salnas pardjs tikai novembra trešaj dekd. Ziemju
veetcijas beigas tika fikstas ar 15. novembri. Tau ar decembr gaisa temperatras bija
svrstgas ar mneša vidjo rdtju +2.6 t oC. Tikai decembra pdj dekd un janvra
mnes nostabilizjs ziemai atbilstošas temperatras, tau ar nepietiekošu sniega segu –
decembr un janvr bija tikai trešdaa nokrišu, saldzinot ar daudzgadgiem vidjiem. Jau
februris bija ar nokrišiem bagtgs galvenokrt slapja sniega vai lietus veid. Februra un
marta pirmaj pus vidjs gaisa temperatras bija ar plus zmi, tau pa atsevišm diens
bija ievrojamas svrstbas.
Ziemas rapsim veetcijas atjaunošans tika konstatta 15. mart, bet ziemas
kviešiem ar 20. martu. Sjumu vizulais stvoklis pc veetcijas atjaunošans bija
saldzinoši labs. Lauka pupas tika iestas 5. aprl.
Turpmkaj period laiks bija silts un labvlgs augšanai un attstbai, tau maij
atsevišos periodos bija jtams mitruma deficts – nokriši bija tikai puse no daudzgadgiem
rdtjiem. Jnij, it paši t otraj pus, k visbiek ir msu klimatiskaj zon, nokrišu ir
pietiekami, laiks silts, un sjumi izskats daudzsološi. Tau jlija beigas un augusts atnesa
nevlamas meteoroloiskas prmaias. Liks saglabjs oti silts, par 2 grdiem prsniedza
vidjos rdtjus, bet, skot ar jlija beigm regulri, ik pc dam dienm bija spcgi
nokriši un pa starpu gandrz katru dienu smidzinja lietus. Lauki izmirka un daudzs viets
stvja dens. Raas vkšana bija oti apgrtinta. Tau mums izminjumus izdevs
novkt vl augusta pirmajs diens, nezaudjot graudu kvalitti. Prbagtais nokrišu
daudzums, k rezultt lauki vija izmirkuši, ievrojami sareja augsnes sagatavošanu un
ziemas rapša sju nkam gada raai.
2.tabula
(dati no Pou meteostacijas)
2 15,2 11,7 10,6 14,6 20,7
3 12,1 10,0 7,9 2,4 20,0
Vid. 13,7 11,6 9,5 42,4 62,7
Oktobris 1 7,5 8,1 3,3 0,2 19,7
2 4,3 6,8 -0,4 1,0 19,3
3 4,6 4,6 0,3 4,6 19,0
Vid. 5,4 6,5 1,0 5,8 58,0
Novembris 1 7,6 3,0 5,3 13,8 18,3
2 6,6 1,8 3,7 18,8 17,7
3 0,0 0,4 -1,9 4,0 16,7
8
Decembris 1 5,0 -1,0 2,8 6,0 15,7
2 3,1 -2,2 1,2 5,0 14,7
3 0,1 -3,0 -3,3 4,4 13,0
Vid. 2,6 -2,1 0,1 15,4 43,4
Janvris 1 -13,7 -4,5 -18,9 0,0 13,0
2 -7,7 -5,0 -12,4 0,4 12,3
3 -1,7 -5,1 -5,3 18,8 11,3
Vid. -7,5 -4,9 -12,0 19,2 36,7
Februris 1 3,2 -5,0 0,9 7,6 11,0
2 0,9 -4,9 -0,9 30,2 10,7
3 1,0 -4,3 -0,7 16,6 10,3
Vid. 1,7 -4,7 -0,2 54,6 32,0
Marts 1 0,8 -3,0 -1,1 11,8 10,3
2 0,9 -1,5 -2,7 1,8 10,3
3 3,9 0,0 -0,5 4,8 10,7
Vid. 1,9 -1,5 -1,4 18,4 31,3
Aprlis 1 7,2 2,0 1,8 6,6 12,0
2 7,0 4,9 1,7 24,4 13,7
3 5,7 7,0 1,0 22,6 14,3
Vid. 6,6 4,6 1,5 53,6 40,0
Maijs 1 8,2 9,1 5,4 0,0 15,7
2 13,6 11,2 6,7 23,2 16,7
3 16,0 13,0 9,7 1,4 19,0
Vid. 12,7 11,1 7,3 24,6 51,3
Jnijs 1 14,9 14,3 8,1 8,2 22,0
2 15,4 15,1 9,9 16,6 26,3
3 21 15,8 13,6 35,2 27,0
Vid. 17,1 15,1 10,6 60,0 75,3
Jlijs 1 18,0 16,3 12,9 39,6 27,3
2 17,8 16,6 12,7 15,8 27,7
3 20,1 16,7 15,4 39,6 26,7
Vid. 18,7 16,5 13,7 95,0 81,7
Augusts 1 17,3 16,5 13,3 18,1 25,7
2 15,3 16,0 11,5 26,6 24,7
3 18,5 14,5 13,1 16,0 23,3
Vid. 17,1 15,7 12,7 60,7 73,7
Ziemju agrotehnika 2015/2016. gad
Priekšaugs ziemas rapsis/ ziemas kvieši, priekšauga (rapša) stublji uz lauka.
Augsnes apstrde Aršana vai lobšana pc priekšauga novkšanas –.
Arumu škšana –.17.09.2015.
Pamatmslojums NPK 7 – 20 - 28, 220 kg ha-1 18. 09.2015.
9
Širnes Skagen
nitrts;
AE 29.–30.;
Skla pašu gatavota, kodne Maksim Stars 0.25 1.5 L t-1
Sja 18.09.2015.
Atkrtojumi 4
Sjuma apstrdes Smidzints herbicds Biathlon 4D 70g ha-1 + R 1 - Cycocel 1 L ha-1
28.04.2016.; R2 - Medax top – 19.05.2016.
F1 - Capalo tikai tiem, kam paredzts ( N 150+F un N 240+F), 1 L
ha-1, 18.05.2016.
4. tabula
Ziemas rapsis
Gads 2015/2016.
Augsne Velnu karbontu, smilšmls
Augsnes apstrde Aršana –, 20 – 22 cm dzii, Lobšana – 8-10 cm dzii 12.08.2015..
Škšana – 16.08.2015.
Apstrde ar kompaktoru, 3 – 5 cm – 19.08.2015.
Priekšaugs Ziemas kvieši, salmi novkti
Širnes Visby
nitrts, 2.x – amonija sulfts un amonija nitrts 13.04.2016., AE 32
– 35, 3.x – amonija nitrts 3.05.2016, AE 52-55
Skla Kodinta, kodne nav zinma
Sja 19.08.2015.
Laucia platba 25 m2
Targa – 0.75 L ha-1 + Brassitrel 2 L ha-1 25.09.2015.;
Caryx – 0.7 L ha-1 + Thiotrac 1 L ha-1, 28.09.2015.;
Karate Zeon – 0.15 L ha-1, 6.05.2016.
Cantus Gold - 0.5 L ha-1, 13.05.2016.
10
veetc.sk. -
gr. veid.-
c.g. kop
ETS Σ 98.4 64.8 40.1 52.4 281.4 249 363.6 1149.7
ATS Σ 38.6 10.5 0 0 136.6 136.8 228.6 551.1
Vidjo t 0C summa 158.4 178.2 109.4 196.2 454 364 498.6 1958.8
Nokrišu summa,
HTK 0.164 0.337 1.901 2.834 0.648 1.093 1.516
HTK = ΣW /( 0.1 x Σt 0C) Hdrotermiskais koeficients
ΣW - nokrišu summa attiecg period
Σt 0C - diennakts vidjo temperatru summa par attiecgo periodu
ATS - aktvs t 0C (vidj t 0C mnus 10 0C)
ETS - efektvs t 0C (vidj t 0C mnus 5 0C)
Rezultti
Ziemas kvieši
2016. gad iegtas augstas vai pat oti augstas ziemas kviešu graudu raas, sasniedzot
gandrz 10 t ha-1. Saldzinot priekšaugu ietekmi uz raas lielumu, var konstatt, ka ziemas
kviešiem atkrtot sjum vai pc rapša k priekšauga, veicot augsnes apvršanu (aršanu),
graudu rau starpbas nav btiskas (6. tab.). Tau bezaršanas variant atkrtotai ziemas kviešu
sjai ir negatva tendence. Slpeka mslojuma normas palielinšana no N0 ldz N150 ar katru
N pieauguma soli ievrojami kpina raas lmeni – vidji ap 3.5 t ha-1. Tlka slpeka
mslojuma normas kpinšana ldz N240 ar katru nkamo soli raas lielumu ietekmja
saldzinoši maz – kdas robes. Uz turpmkajiem 90 kg ha-1 slpeka papildus iegts 0.60 -
0.65 kg graudu. Pie šdm slpeka mslojuma normm to atdeve ir saldzinoši zema.
Divreizja fungicda lietošana pozitvu efektu uz raas lmeni neatstja
6. tabula
Varianti Lobts pc Arts pc
Z. rapsis Z. kvieši vid. t/ha +/- Z. rapsis Z. kvieši vid. t/ha +/-
N0 5.33 4.77 5.05 0.57 5.57 5.67 5.62 0.10
N60 7.03 6.37 6.70 0.66 7.65 7.34 7.49 0.31
N90 7.69 6.78 7.23 0.91 7.99 7.79 7.89 0.20
N120 (90+30) 8.32 7.35 7.84 0.97 8.51 8.40 8.46 0.11
N150 (90+60) 9.22 8.11 8.67 1.11 9.01 8.84 8.92 0.18
N150 (90+60) ( 2x f) 9.22 8.22 8.72 1.00 9.40 8.97 9.18 0.43
N180 (90+60+30) 9.50 8.38 8.94 1.12 9.46 9.14 9.30 0.31
N210 (90+70+50) 9.58 8.64 9.11 0.94 9.71 9.28 9.50 0.44
N240 (120+60+60) 9.79 8.62 9.20 1.17 9.68 9.37 9.52 0.31
N240(120+60+60)(2xf) 9.88 8.93 9.41 0.96 9.90 9.67 9.79 0.22
Vidji 8.56 7.62 8.09 0.94 8.69 8.45 8.57 0.24
RS05 0.32 0.39 - - 0.60 0.39 - -
1. att. Ziemas kviešu graudu raas, t ha-1
N0 N60 N90 N120
+60)(2x
f)
Arts 5,62 7,49 7,89 8,46 8,92 9,18 9,30 9,50 9,52 9,79
Labts 5,05 6,70 7,23 7,84 8,67 8,72 8,94 9,11 9,20 9,41
vidji 5,33 7,10 7,56 8,15 8,80 8,95 9,12 9,30 9,36 9,60
0,00
2,00
4,00
6,00
8,00
10,00
12,00
12
Augu un produktvo stiebru skaits uz vienu m2 bezslpeka mslojuma variant bija
ievrojami zemkas. Tau skot jau ar slpeka mslojuma normu N60 abos augmaias un
augsnes apstrdes variantos ar nelielm svrstbm saglabjs gandrz ldzga daudzum – ap
185 augi un 470 – 480 produktvie stiebri uz 1 m2 (7., 8. tab.)
Visos variantos šaj gad bija saldzinoši oti produktvas vrpas, izemot N0 variantu.
Ziemas kviešiem pc rapša k artaj t ar neartaj variant vrpu produktivitte bija ldzga,
Tau bezmaias sjum neartaj variant vrpas bija mazk produktvas. Vienas vrpas
produktivitte atsevišos variantos sasniedza pat 2 grami, ko nodrošinja saldzinoši lielais
graudu skaits vrp, k ar graudu rupjums (1000 graudu masa). Tieša sakarba starp šiem
rdtjiem un slpeka mslojuma normu netika novrota. Tau skotnjais slpeka
mslojums N60, saldzinot ar N0, visos variantos btiski ietekmja vrpu produktivitti.
Kviešiem pc rapša ar turpmkai slpeka mslojuma normas palielinšanai ir tendence
palielint graudu rupjumu.
Arts
Augi
N150 + F 229.2 516.7 2.25 36.93 49.26 1.82
N180 180.6 518.1 2.87 36.44 50.09 1.83
N210 208.3 483.3 2.32 40.05 50.18 2.01
N240 144.4 480.6 3.33 40.27 50.00 2.01
N240 + F 179.2 472.2 2.64 41.05 51.07 2.10
Vidji 182.6 467.1 2.59 38.18 48.44 1.85
Lobts
N150 + F 200.0 547.2 2.74 34.94 48.19 1.68
N180 161.1 451.4 2.80 41.96 50.18 2.11
N210 202.8 561.1 2.77 34.43 49.59 1.71
N240 194.4 511.1 2.63 38.12 50.23 1.91
N240 + F 194.4 516.7 2.66 38.03 50.30 1.91
Vidji 184.4 488.2 2.64 36.50 47.95 1.75
13
Arts
Augi
N150 + F 186.11 527.78 2.84 36.05 47.14 1.70
N180 169.44 540.28 3.19 36.18 46.77 1.69
N210 175.00 501.39 2.87 39.16 47.25 1.85
N240 176.85 437.50 2.47 45.20 47.37 2.14
N240 + F 173.77 512.50 2.95 40.17 46.99 1.89
Vidji 175.76 476.81 2.71 38.16 46.37 1.77
Lobts
N150 + F 187.5 491.7 2.62 38.27 43.68 1.67
N180 193.1 515.3 2.67 35.16 46.26 1.63
N210 188.9 513.9 2.72 37.51 44.83 1.68
N240 188.9 555.6 2.94 34.81 44.58 1.55
N240 + F 179.2 502.8 2.81 41.86 42.42 1.78
Vidji 185.7 494.9 2.7 34.8 44.0 1.5
Prtikas graudu ieguvei oti svargi ir tieši graudu kvalittes rdtji. Ldz ar to tikai
raas lielums vl nenosaka mslojuma daudzuma nepieciešambu, jo ar zemiem kvalittes
rdtjiem ar realizcijas iespjas par augstku cenu nav iespjamas. 2016. gad ziemas
kviešu graudiem msu apstkos ar katru slpeka mslojuma soli pakpeniski palielinjs
gandrz visi kvalittes rdtji (9., 10. tab.). Atsevišos variantos, bez slpeka mslojuma vai
ar minimlu t normu, protena saturs sasniedza tikai 9 % ar oti zemu lipeka saturu un Zeleny
indeksu un tikai ar slpeka mslojuma normu N180 ziemas kviešu graudi stabili nodrošinja
prtikas graudu kvalittes prasbas. Lai ar tlka slpeka normas palielinšana kvalittes
rdtjus vl nedaudz kpinja, tau tam vairs btiskas nozmes nebija. Augmaiai vai augsnes
apstrdes veidam btiskas ietekmes uz kvalittes rdtjiem nebija. Tau visos variantos
graudiem bija augsta tilpummasa. Vrojama izteikta pardba, pakpeniski slpeka
mslojuma ietekm palielinoties protena saturam, samazins cietes saturs graudos.
14
tradicionl augsnes apstrde
N150 + 2 F 12.2 22.0 36.7 67.7 71.2 374
N180 13.5 25.7 47.9 66.3 73.6 383
N210 14.5 29.3 58.5 65.3 74.9 386
N 240 14.4 28.6 57.2 65.1 74.0 388
N240 + 2 F 15.0 29.9 58.9 64.1 74.8 370
miniml augsnes apstrde
N150 + 2 F 13.0 23.8 44.0 66.3 71.8 394
N180 13.6 26.2 50.1 66.0 74.0 411
N210 14.7 28.9 58.5 64.4 73.0 382
N 240 14.6 29.1 59.6 64.5 74.2 396
N240 + 2 F 15.2 30.2 62.5 63.5 73.2 368
10. tabula
tradicionl augsnes apstrde
N150 + 2 F 11.7 22.4 35.5 69.3 77.1 362
N180 13.4 27.6 46.2 66.8 78.1 351
N210 13.8 28.9 54.9 67.0 78.5 366
N 240 14.9 30.9 58.3 65.4 77.8 396
N240 + 2 F 14.1 29.4 55.6 66.1 77.2 348
15
N150 + 2 F 12.0 23.5 37.8 68.8 76.6 392
N180 13.6 27.8 51.4 66.9 76.9 398
N210 13.6 28.1 53.0 67.0 78.9 424
N 240 14.5 30.9 60.9 65.8 77.2 439
N240 + 2 F 14.5 31.0 59.8 66.0 78.6 430
Graudu un salnu attiecba gandrz visos variantos ar nelielm svrstbm ir 1: 0.9 – 1.0
(11., 12. tab.). Salmu kopj masa pieaug ldz mslojuma normai N150, neietekmjot to
savstarpjo attiecbu. Saku masa visos variantos ldzga un ir robes no 0.4 ldz 0.6 t ha-1.
Tau, pieaugot graudu raas lielumam un nemainoties saku masai uz platbas vienbu, saku
masas attiecba pret graudu masu pakpeniski samazins, t.i., bagtgks mslojums nodrošina
intensvku saku sistmas darbbu.
Arts Graudu
raa, t/ha
N150 + F 9.40 7.67 0.558 0.83 5.94
N180 9.46 8.15 0.586 0.86 6.20
N210 9.71 6.74 0.524 0.70 5.39
N240 9.68 6.99 0.504 0.71 5.21
N240 + F 9.90 6.92 0.524 0.70 5.29
Vidji 8.69 7.23 0.57 0.86 6.83
Lobts N0 5.33 5.6 0.496 1.20 9.30
N60 7.03 7.7 0.642 1.15 9.13
N90 7.69 8.0 0.535 1.33 6.96
N120 8.32 8.5 0.644 0.95 7.74
N150 9.22 9.0 0.578 1.15 6.26
N150 + F 9.22 9.4 0.717 1.06 7.78
N180 9.50 9.5 0.528 1.47 5.55
N210 9.58 9.7 0.635 1.05 6.63
N240 9.79 9.7 0.597 1.28 6.10
N240 + F 9.88 9.9 0.613 1.24 6.20
Vidji 8.56 8.69 0.60 1.19 7.16
16
Arts Graudu
raa, t/ha
N150 + F 8.97 6.9 0.394 0.77 4.40
N180 9.14 7.7 0.415 0.85 4.54
N210 9.28 6.9 0.446 0.75 4.81
N240 9.37 6.0 0.288 0.64 3.07
N240 + F 9.67 6.9 0.346 0.72 3.57
Vidji 8.45 6.68 0.41 0.80 5.03
Lobts N0 4.77 5.9 0.464 0.92 9.73
N60 6.37 6.5 0.456 0.96 7.15
N90 6.78 6.5 0.472 0.89 6.96
N120 7.35 6.7 0.547 0.83 7.44
N150 8.11 7.3 0.486 0.89 5.99
N150 + F 8.22 6.6 0.444 0.79 5.41
N180 8.38 6.9 0.429 0.79 5.12
N210 8.64 6.9 0.424 0.80 4.90
N240 8.62 7.5 0.494 0.84 5.74
N240 + F 8.93 6.9 0.435 0.77 4.87
Vidji 4.77 5.9 0.464 0.92 9.73
Pieaugot slpeka mslojuma normai, slpeka saturs palielins viss auga das –
graudos, salmos, sakns (13. tab.). Klija saturs graudos ldz ar slpeka normas palielinšanu
samazins, tau salmos un sakns palielins. P2O5 saturs praktiski nav atkargs no slpeka
mslojuma normas, Graudos tas ir augstks ap 0.35%, bet salmos un sakns ap 0.05 – 0.07%.
Augu barbas vielu kopj iznesa atkarga no katras auga sadaas masas lieluma un
barbas elementu satura taj. Neatkargi no t vai blakus produkcija tiek novkta no lauka vai
atstta k mslojums, konkrts gada raas veidošanai nepieciešams nodrošint tdu barbas
elementu daudzumu, kas nodrošina visu auga dau vajadzbu pc tiem.
Šaj gad augstkais slpeka patriš sasniedza gandrz 300 kg ha-1, ldz pat 170 kg
ha-1 K2O un 80 kg ha-1 P2O5.
Minerl slpeka kopjs izmantošans koeficients bija atkarb no varianta bija 0.55
– 0.78.
17
raa,
N240+F 9.90 2.46 243.51 0.33 74.84 0.37 44.10
salmi
N240+F 6.92 0.71 49.16 0.05 7.93 1.56 130.04
saknes
N240+F 0.524 1 5.24 0.07 0.84 0.74 4.67
14. tabula
N240+F 74.84 7.93 0.84 83.61
Graudi Salmi Saknes Kop
N240+F 243.51 49.16 5.24 297.90
18
N240+F 44.10 130.04 4.67 178.80
17. tabula
Slpeka izmantošans
N msloj.
N izmant.
raa,
salmi
saknes
19
20.tabula
21. tabula
22. tabula
Slpeka izmantošans
N msloj.
Viens no slpeka minerl slpeka daudzuma lietošanas ekonomiskajiem rdtjiem
var tikt izmantos iegts raas lielums uz kg izlietot minerl slpeka. Zinot iegdta
mslojuma cenu un prrinot uz trvielu un iegts raas daudzumu uz 1 kg slpeka, šo
rdtju savstarpjais saldzinjums dod priekšstatu par mslojuma attiecgs normas
efektivitti.
Ptjum veiktie aprini liecina, ka visos variantos no graudu atdeve uz vienu kg
izlietot slpeka visaugstk bija pirmajai N60 normai, t.i., vidji ap 30 kg graudu. Ar katru
nkošo slpeka mslojuma normu t atdeve ar graudu daudzumu pakpeniski samazinjs
vidji ldz 17.5 – 18.5 kg graudu ar slpeka mslojuma normu N240. Tau jem vr ar
graudu kvalittes rdtji. Kvalitatvi rdtji tika iegti ar slpeka mslojuma normu 150 –
20
180 kg. Šds slpeka mslojums nodrošinja 23 – 25 kg graudu uz vienu izlietot slpeka
kg, kas ir saldzinoši labs rdtjs.
23. tabula
uz vienu kg izlietot slpeka, kg
Arts
graudu
N180 9.46 3.89 21.58
N210 9.71 4.14 19.72
N240 9.68 4.11 17.11
Lobts
N180 9.50 4.17 23.19
N210 9.58 4.25 20.23
N240 9.79 4.46 18.57
Vidji
N180 9.48 4.03 22.39
N210 9.65 4.20 19.98
N240 9.73 4.28 17.84
21
uz vienu kg izlietot slpeka, kg
Arts
graudu
N180 9.30 3.68 20.44
N210 9.50 3.87 18.45
N240 9.52 3.90 16.26
Lobts
N180 8.94 3.89 21.64
N210 9.11 4.06 19.35
N240 9.20 4.16 17.32
Vidji
N180 9.12 3.79 21.04
N210 9.30 3.97 18.90
N240 9.36 4.03 16.79
22
Ziemas rapsis
Ziemas rapša visi raas, ts kvalittes un citu rdtju uzskaitei izmantots 8% sklu
mitruma saturs.
Savlaicgi iests ziemas rapsis nebija cietis no prlieka mitruma ruden un agri
pavasar un saldzinoši labi prziemoja. Ldz ar to ar sklu raas bija saldzinoši labas – stabili
virs 4 t ha-1, atsevišos variantos sasniedzot virs 4.7 t ha-1. Raas dati liecina, ka, palielinot
slpeka mslojuma normu, raas lmenis neprtraukti stabili palielins ldz N180. Tlka
mslojuma normas palielinšana sklu raas lmeni neietekmja. Pc sklu atdeves uz vienu
izlietot slpeka kg visefektvk ir pirm slpeka norma N60 ar 19 kg sklu uz 1 kg N. Ar
katru nkamo slpeka normu t atdeve neprtraukti samazins un pie maksimls slpeka
normas N240 ir vairs tikai nedaudz virs 9 kg. Augstks sklu raas nodrošinja mslojuma
norma N180 ar atdevi vidji 12.96 kg sklu uz 1izlietoto slpeka kg.
25.tabula
Variants Arts Lobts vidji
N0 2.52 2.08 2.30
N60 3.66 3.26 3.46
N90 4.13 3.55 3.84
N180 (90+60+30) 4.78 4.48 4.63
N210 (90+70+50) 4.75 4.50 4.63
N240 (120+60+60) 4.73 4.34 4.54
Vidji 4.15 3.81 3.98
N norma Arts Lobts vidji
N60 19.02 19.63 19.32
N90 17.93 16.36 17.15
N120 14.67 16.73 15.70
N150 12.36 13.95 13.15
N180 12.57 13.35 12.96
N210 10.63 11.52 11.08
N240 9.23 9.41 9.32
Sklu kvalitte nav atkarga no augsnes apstrdes veida, tau, palielinoties slpeka
mslojuma normai, eas saturam skls ir tendence nedaudz pazeminties, tilpummasa un
sklu rupjums (1000 sklu masa) praktiski nemains.
23
sausn pie 8% mitr. kg hL -1 masa, g
Arts
N120 (90+30) 50.1 45.6 68.7 4.55
N150 (90+60) 48.1 43.8 69.0 4.58
N180 (90+60+30) 46.6 42.4 69.3 4.51
N210 (90+70+50) 45.6 41.5 69.4 4.47
N240 (120+60+60) 46.4 42.2 68.9 4.64
Lobts
N120 (90+30) 48.3 44.5 67.8 4.35
N150 (90+60) 48.4 44.5 68.0 4.41
N180 (90+60+30) 46.8 43.1 68.4 4.63
N210 (90+70+50) 46.5 42.8 68.2 4.57
N240 (120+60+60) 44.3 41.2 68.1 4.56
28. tabula
Lobts N0 52 5.22 0.904 2.51 43.42
N60 68 6.04 0.750 1.85 23.01
N90 76 9.24 1.022 2.60 28.76
N120 54 5.93 0.560 1.45 13.70
N150 42 8.72 0.835 2.09 20.00
N180 54 7.66 1.162 1.71 25.91
N210 82 9.80 1.017 2.18 22.59
N240 36 8.09 1.012 1.86 23.32
Vidji 58 7.59 0.908 2.03 25.09
24
Rapša sklas bez eas daudz satur ar slpekvielas un uzskatms ar k protenaugs.
Ldz ar to ar rapši saldzinoši daudz patr slpekli. Rapša sklu sausn ir ldz 3% un vairk
slpeka, bet ar sklu rau, atkarb no slpeka mslojuma normas, izmanto ldz 150 un vairk
kg ha-1 slpeka. Turklt augstu rau veidošanai ar sklm patr ldz 70 kg ha-1 P2O5 un
gandrz 65 kg ha-1 K2O.
Rapša stublji un pkstei satur ievrojamu daudzumu, var bt vairk nek 1.5%,
klija. Dotaj gad ziemas rapsis raksturojs ar nedaudz mazku augumu un bija mazka
stublju masa no platbas vienbas. Ldz ar to ar klija iznesa bija mazka nek gados ar
ievrojami lielku stublju masu.
Kopjs rapša barbas vielu patriš, it paši slpeka un klija, mazk fosfora, ldz
ar slpeka mslojuma normas palielinšanos un attiecgi raas pieaugumu, sasniedza
slpeklim 200 kg ha-1 un klijam 180 – 200 kg ha-1.
29. tabula
raa,
stublji
saknes
30. tabula
N0 59.66 15.81 4.58 80.05
N60 89.27 29.28 5.64 124.19
N120 114.65 38.00 4.25 156.89
N180 144.86 46.53 6.34 197.73
N240 150.95 48.65 8.04 207.63
25
N0 38.07 7.07 1.52 46.65
N60 53.64 10.21 1.82 65.67
N120 61.74 10.33 1.06 73.14
N180 69.00 15.91 1.54 86.45
N240 67.21 14.54 1.90 83.65
K2O iznese, kg ha-1 Sklas Salmi Saknes Kop
N0 18.79 52.91 8.70 80.40
N60 28.19 95.79 12.96 136.94
N120 33.99 125.61 9.83 169.44
N180 40.29 127.94 11.95 180.17
N240 39.88 157.88 15.87 213.63
31. tabula
Slpeka izmantošans
N izmant.
METODIKA
aprintu AUDPC (area under diseases progress curves), kas ir integrts rdtjs un parda
slimbas ietekmi vis veetcijas period. AUDPC skaitliskajm vrtbm veikta statistisk
analze, lai noskaidrotu ptmo faktoru ietekmi uz slimbu attstbu. Agrs dzeltengatavbas
etap noteikts lapu zaais laukums (LZL) procentos.
Izminjumos visos variantos tlt pc ziedšanas (07.06.) lietots fungicds
(epoksikonazols 50 g L-1 plus boskalds 140 g L-1, un piraklostrobns 60 L-1), tau, lai skaidrotu
efektvko fungicdu lietošanas shmu, tika iekrtoti divi papildus varianti, kur fungicds
lietots ar stiebrošanas fz (metrafenons 75 g L-1 plus epoksikonazols 62.5 g L-1, plus
fenpropimorfs 200 g L-1) – 19.05.
26
REZULTTI
Pyrenophora tritici-repentis), lapu pelkplankumainbas (ier. Zymoseptoria tritici) un
miltrasas (Blumeria graminis) attstbas pakpe nevien paraug neprsniedza 1%. Atsevišos
atkrtojumos pamanta brn rsa (Puccinia tritici), tau t pardjs tikai veetcijas
perioda beigs un kviešu attstbu un raas veidošanos neietekmja.
Kviešu lapu dzeltenplankumainbas attstbu veicina kviešu audzšana pc kviešiem, it paši
tad, ja augsne netiek apvrsta (2. att.).
2. att. Kviešu lapu dzeltenplankumainbas attstba atkarb no augsnes apstrdes
un priekšauga (A – kvieši sti pc kviešiem; B – kvieši sti pc ziemas rapša).
Kviešu lapu pelkplankumainbas un miltrasas attstbas pakpe bija prk zema, lai
vartu novrtt agrotehnisko paskumu ietekmi uz šo slimbu attstbu.
2016. gada veetcijas sezon slpeka mslojuma norma btiski (p<0.0001)
ietekmja dzeltenplankumainbas attstbu (3. att.)
3. att. Dzeltenplankumainbas attstba atkarb no slpeka mslojuma, ja augsne
apvrsta, kvieši audzti pc kviešiem (atširgi burti nozm statistiski atširgu
AUDPC vrtbu).
0
50
100
150
200
250
N 0 N 60 N 90 N 120 N 150 N 180 N 210 N 240
A U
D P
C v
r tb
27
Slpeka normu palielinšana btiski samazinja dzeltenplankumainbas attstbu
variant, kur kvieši sti pc kviešiem un augsne arta. Tomr tas attiecas tikai uz normu
palielinšanu ldz N 180, tlk mslojuma normas paaugstinšana vairs slimbas attstbu
btiski nesamazinja.
netika apvrsta, kvieši audzti pc kviešiem (atširgi burti nozm statistiski
atširgu AUDPC vrtbu).
kviešiem, un augsne nebija arta), slpeka mslojuma pozitv ietekme novrojama vl krask
(4. att.). Jau 60 kg slpeka btiski samazina dzeltenplankumainbas attstbu un slimbas
samazinšans novrojama ldz ar katru slpeka normas palielinšanas soli ldz 180 kg
slpeka. Tau tlka normas paaugstinšana vairs nav efektva, tpat k iepriekšj variant.
Variant, kur dzeltenplankumainba bija vismazk (augsne apvrsta, kvieši audzti
pc rapša) btb novrojama t pati situcija – slpeka mslojuma normas palielinšana
veicina dzeltenplankumainbas samazinšanos, tau tikai ldz normai 180 kg ha-1 (5. att.).
5. att. Dzeltenplankumainbas attstba atkarb no slpeka mslojuma, ja augsne
apvrsta, kvieši audzti pc rapša (atširgi burti nozm statistiski atširgu
AUDPC vrtbu).
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
N 0 N 60 N 90 N 120 N 150 N 180 N 210 N 240
A U
D P
C v
r tb
a, vi
en b
as
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
N 0 N 60 N 90 N 120 N 150 N 180 N 210 N 240
A U
D P
C v
r tb
28
augsne netika arta (6. att.).
6. att. Dzeltenplankumainbas attstba atkarb no slpeka mslojuma, ja augsne
nav apvrsta, kvieši audzti pc rapša (atširgi burti nozm statistiski atširgu
AUDPC vrtbu).
Kviešu lapas, kas ir fizioloiski mazk aktvas vai veckas, ir iemgas pret
dzeltenplankumainbas ierosintju Pyrenophora tritici-repentis, td visos variantos bez
slpeka mslojuma vai ar nelielm devm, slimbas attstbas pakpe bija augstka.
Dzeltenplankumainbas lmenis samazins, palielinot slpeka devu, tau tas novrojams tikai
ldz 180 kg ha-1, vl lielks devas vairs efektu nedod. Ldzgi rezultti ir novrojami visos
etros laukos, neatkargi no augsnes apstrdes un augu maias. Slimbas attstbas pakpe ir
stipri atširga atkarb no agrotehnikas, tau ts pieauguma/samazinšans atkarb no
slpeka mslojuma devm tendences ir ts pašas.
Raa liel mr ir atkarga no t, cik ilgu laiku notiek fotosintze kviešu laps un
vrps, šo rdtju nosaka, novrtjot lapu zao laukumu (LZL, %) agrs vaska gatavbas
etap.
Augsnes apstrdes pamiens btiski neietekm lapu zao laukumu, tau novrojama
tendence, ka artajos laukos lapu zaais laukums ir lielks (7. att.). Priekšaugs btiski ietekm
LZL, laukos kur kvieši sti pc rapša, tas ir btiski lielks (p<0.0001, RS= 11.09).
7. att. Kviešu lapu zaais laukums atkarb no audzšanas tehnoloijas.
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
N 0 N 60 N 90 N 120 N 150 N 180 N 210 N 240
A U
D P
C v
r tb
a, vi
en b
29
Tomr slpeka mslojums šo rdtju ietekm vl vairk – jo lielka slpeka deva,
jo ilgk saglabjas zaas lapas (7. att.). Slpeka norma btiski ietekm lapu za laukuma
ilgku saglabšanos (p<0.0001, RS = 5.89) (8. att.)
8. att. Lapu zaais laukums atkarb no slpeka normas (ar atširgiem burtiem apzmti
statistiski atširgi rdtji).
Vismazkais LZL ir variantos, kur nav bijis N mslojums, tau ar 60 kg ha-1 N nedod
btisku za lapu laukuma pieaugumu, tau, ja devu palielina ldz 90 kg ha-1 un vairk, LZI ir
btiski lielks, tau slpeka normas palielinšana vairk nek 180 kg ha-1, vairs nav efektva.
Fungicdu divreizja smidzinšana palielina lapu zao laukumu, saldzinot ar
vienreizju lietošanu (9. att.), tau ietekme nav btiska (p=0.04 un p=0.01 attiecgi pie
slpeka devm 150 kg ha-1 un 240 kg ha-1).
0
10
20
30
40
50
60
70
80
N 0 N 60 N 90 N 120 N 150 N 180 N 210 N 240
L ap
u z
a ai
s la
A A
9. att. Lapu zaais laukums atkarb no fungicdu lietošanas shmas.
Visos izminjuma variantos fungicdu divreizja lietošana btiski samazinja
dzeltenplankumainbas attstbu. Fungicdu ietekmi uz citu slimbu attstbu nebija mrtiecgi
vrtt, jo pie tik zemas attstbas pakpes to nevar objektvi novrtt.
Neskatoties uz to, ka kviešu dzeltenplankumainbas attstbu btiski ietekmja
agrotehniskie pamieni un slpeka devas, ar vidjie rezultti pierda, ka divreizja
fungicdu smidzinšana 2016. gad bija efektvka (10. att.)
10 att. Dzeltenplankumainbas attstba atkarb no fungicdu smidzinšanas shmas
un slpeka mslojuma devas (kg ha-1).
Divreizjas fungicdu lietošanas tehnisk efektivitte svrstjs (32. tabula), tau
variantos, kuros slimbas attstba bija augstka, ar tehnisk efektivitte augstka.
32. tabula
smidzinšanu vienu reizi
150 240
Visaugstkais dzeltenplankumainbas lmenis novrots, ja kvieši sti pc kviešiem
un augsne nav arta, td tieši šaj variant labk var redzt slimbas attstbas dinamiku
atkarb no vienreizjas vai divreizjas fungicdu lietošanas (11. att.).
Fungicds lietots stiebrošanas fz, kad slimbu pazmes nebija novrotas, tau šis
smidzinjums zinm mr ierobeoja dzeltenplankumainbas attstbu vlks kviešu
attstbas fzs.
31
pc ziedšanas (11. att.).
atkarb no fungicdu lietošanas shmas.
SECINJUMI. 2016. gad dominja dzeltenplankumainba (ier. Pyrenophora tritici-repentis),
prjs nesasniedza tik nozmgu lmeni, lai btu iespjams vrtt dadu faktoru ietekmi uz
to attstbu.
paši, ja augsne netiek arta.
Slpeka devas palielinšana ldz 180 kg ha-1 samazina dzeltenplankumainbas
attstbu, tau vl lielka deva vairs nav efektva. Kviešu lapu za laukuma palielinjums ar
novrots palielinot slpeka devu, tau tpat tikai ldz 180 kg ha-1.
2016. gad fungicdu divreizja lietošana efektvk ierobeoja
dzeltenplankumainbu.
0
5
10
15
20
25
30
35
A tt
s t
b as
p ak
p e,
32
PUBLIKCIJAS
Bankina B., Javoiša B., Rua A., Bimšteine G., Paulovska L. (2016) Kviešu lapu slimbu
attstba atkarb no slpeka normm. No: zintniski praktisks konferences Ldzsvarota
lauksaimniecba. Raksti. Jelgava, 2016, 17-21 lpp.
ZIOJUMI KONFERENCS
Bankina B., Javoiša B., Rua A., Bimšteine G., Paulovska L. (2016) Kviešu lapu slimbu
attstba atkarb no slpeka normm Zintniski praktisk konference „Ldzsvarota
lauksaimniecba”, Jelgava, 2016. gada 25. un 26. februris.
2016. gad aizstvti maistra darbi:
Laura Paulovska. Ziemas kviešu slimbu attstba atkarb no slpeka mslojuma normas.
Linda Litke Ptjumi par slpeka mslojuma maksimli pieaujamm normm
ziemas kviešiem