ocb statistikas atskaite 2010

of 50 /50
OGRES CENTRĀLĀS BIBLIOTĒKAS PĀRSKATS PAR DARBU 2010.GADĀ OGRE, 2011

Author: ogrescb

Post on 20-May-2015

1.924 views

Category:

Documents


3 download

Embed Size (px)

TRANSCRIPT

  • 1. OGRES CENTRLSBIBLIOTKASPRSKATS PAR DARBU 2010.GADOGRE, 2011

2. SATURS1.Bibliotku darbbas visprgs raksturojums3. lpp.2.Bibliotku pakalpojumu pieejamba. Paskumi 5. lpp.3.Krjuma komplektanas un organizcijas politika9. lpp.4.Informcijas pakalpojumu attstba11. lpp.5.Novadptniecbas darbs12. lpp.6.Projektizstrde 12. lpp.7.Metodisk un konsultatv darba raksturojums. Sadarbba ar13. lpp.citm iestdm.8.Darbs ar brniem un jaunieiem15. lpp.9.Bibliotku materil un tehnisk stvoka vrtjums 24. lpp.10. Bibliotku personls25. lpp.11. Bibliotku finansilais nodroinjums 26. lpp.12. Bibliotku publicitte un darbs ar sabiedrbu 28. lppPielikums Nr.1 Pieauguo lastju apkalpoanas abonementaprskatsPielikums Nr.2 Pieauguo lastju apkalpoanas lastavas prskatsPielikums Nr. 3 Bibliobusa darbbas prskatsPielikums Nr.4 Informcijas resursu attstbas nodaas atskaitePielikums Nr.5 Grmatsjjas darba skaitlisk atskaitePielikums Nr.6 9. Grmatu svtku programma 2 3. I. Bibliotku darbbas visprgs raksturojums 2010.gads pirmais pilnais darba gads, kop administratvi teritorils reformaspabeiganas aizvadts, daudz laika, spka un enerijas veltot, lai pielgotu darbaorganizciju jaunajai situcijai. Ar visiem trim novadiem Lielvrdes, eguma,Ikiles tika noslgti lgumi par finansjumu msu bibliotkai reionlo funkcijuveikanai. Lgumos ar Ikiles un Lielvrdes pavaldbm iekauts ar punkts parsadarbbu ar skolu bibliotkm EK veidoan. Darbs ar Ogres novada publiskajm unskolu bibliotkm pagaidm norit bez jebkda papildu finansjuma.Atskaites gads reiona bibliotku dzv nav bijis viegls, jo daudzviet ca parpilnas slodzes darba laika saglabanu, finansjumu krjuma papildinanai,bibliotkas bezmaksas pakalpojumu izdzvoanu bija oti nopietna. Svarga, patiziroa ir jauno novadu pavaldbu vadtju un pagastu prvaldnieku izpratne unatbalsts bibliotku stabilam ikdienas darbam.Prskata gad msu pa problma bibliobusa finansjums, darbba unpakalpojumi jaunajos novados bija atrisinta, jo biju rajona pavaldbas ietauptiefinansu ldzeki tika novirzti vairku reionlu funkciju finansanai, taj skait,bibliobusa darbbai. Jautjums par bibliobusa darbbas turpmko finansanuLielvrdes novad prskata veidoanas laik virzs pozitv virzien, turpretimeguma novad bibliobusa darbba ir apdraudta.Msu reiona publisko bibliotku tklu veido reiona galven OgresCentrl - bibliotka un 20 vietjas nozmes publisks bibliotkas. Tkla neatemamasastvdaa ir bibliobuss, kas novembr uzska veiksmgas darbbas 15. gadu. Mobilbibliotka kop 2009.gada 28.decembra ir Ogres novada domes paum unfinansjum. Kopgiem spkiem esam strdjui pie jaunajai situcijai atbilstoabibliobusa finansanas modea izveidoanas, lai o lauku iedzvotjiem oti btiskopakalpojumu visos marrutos saglabtu. emot vr bibliobusa oti cienjamo vecumu(31 gads) un Latvijas ceu stvokli pareizjos apstkos, aizvien pieaug izdevumi parbibliobusa remontu, ar degvielas cenas btiski palielinjus. Par bibliobusa darbbuvairk skat.pielikum Nr. 3 3 4. Msu reiona galvenaj bibliotk Latvijas valsts un Bila un Melindas GeitsuFonda ldzfinanst Publisko bibliotku attstbas projekta turpinjuma ietvarosnotikui oti btiski paskumi: Ogres CB izveidotaj reionlaj mcbu centr, kuravadtja ir Ogres CB direktores vietniece Jautrte Mejne, notikuas daudzpusgasOgres reiona publisko un skolu bibliotekru apmcbas un seminri, informatvipaskumi un apmcbas iedzvotjiem. Ldz ar jaunajm informcijas tehnoloijm un pakalpojumu klstapaplainanos, un aizvien jaunu pienkumu uzlikanu publiskajs bibliotksstrdjoajiem nkas konstatt, ka pietrkst laika visu darbu un pienkumukvalitatvai veikanai, nevar prredzt bibliotk notiekoo. Mintais pai lielaproblma ir viena darbinieka bibliotk. Vairku bibliotku vadtjas, kas vienlaikusir ar viengs darbinieces, atzst, ka izdart visu nepiecieamo darba laik nevarpagt, tpc jstrd virsstundas. Risinjums vartu bt vl viens darbinieks, kaut vaiuz nepilnu darba dienu. 2010.gad divi pilna laika darbinieki bija Ogresgala,Lpla, Madlienas, Rembates, Ldmanes un Suntau pagastu bibliotks. Ldzgce situcija btu uzlabojama ar Taurupes, Jumpravas, Lauberes bibliotks, bet ajekonomiskaj situcij tas ir oti problemtiski. Gan bibliotekru, gan iedzvotju interesi un aktivitti izraisja Ogres reionaprnovadu 9. Grmatu svtki, kas oreiz noritja Ikiles pilst 20.august. Svtkusorganizja darba grupa Ikiles novada publisko un skolas bibliotkas bibliotekres,skolotji, reiona galvens bibliotkas darbinieki. Mrtiecgi svtku veidoan unnoris bija iesaisttas ar citas pilstas iestdes. Svtku organizatoru ieguldtais darbsun rado izdoma nodroinja to, ka daudzajiem dalbniekiem un viesiem svtki ardadajm aktivittm bija atmi paliekos notikums, kas vairo gudrbu un bagtinadvseli. (Svtku programmu skat. pielikum). Svtkos no citm pavaldbmpiedaljs mazki bibliotekrm ldzi atbraukuo interesentu pulcii. Tas skaidrojamsar ldzeku trkumu du braucienu apmaksai. Kopj saemto dvinjumu summa Ls3558,62 no ts publisks un skolu bibliotkas sama papildinjumu krjumam parLs3122,92. Dvanas un balvas svtku dalbniekiem un organizatoriem - par Ls435,70. Jpiebilst, ka no 21 rajona publisks bibliotkas Lauku bibliotku atbalstabiedrbas atbalsttjas ir 20 bibliotkas, bet Ogres CB - ir LBAB biedre.4 5. II. Bibliotekro pakalpojumu pieejamba. PaskumiDomjot par lietotju vajadzbm un rtbm, daviet izmaints iekrtojums Madlienas, Suntau, Ldmanes, Meeles bibliotks. Bibliotku darbalaiks iespjurobes pieskaots iedzvotju vlmm, un, piemram, Lpla, Jumpravas,Rembates, Tomes, Madlienas, Taurupes pagastu, k ar Ikiles pilstas bibliotka unOgres CB atvrtas ar sestdiens, bet Lielvrdes pilstas bibliotka - svtdiens, laistudenti, kas nedas nogal atgrieas mjs, vartu izmantot bibliotkas piedvtsiespjas. Aizvadtaj gad eipenes bibliotk tika noteikta 4 dienu darba neda.etrs bibliotks (Birzgal, Krap, Ciemup un Mazozolos) bibliotkas vadtjasstrdja nepiln slodz, bet no 2011.gada janvra Mazozolu bibliotkas vadtja strdpiln slodz.2010.gad Ogres reiona publiskajs bibliotks bibliotekro darbinieku skaitssamazinjs par 2 (no 56 uz 54).Ar visi galvenie skaitliskie darba rdtji nedaudz samazinjuies.Reistrto lietotju skaits 15 193 (2009.gad 15269), no tiem 6368, jeb 42% irbrni un jauniei, kas ir par 303 vairk nek 2009.gad, un tas iepriecina. 5275 jeb35% no lastju kopskaita reistrti pagastu bibliotks. Reistrto lietotju kopskaitssamazinjies par 76 jeb 0,5%.1540015200150001480014600Lietotji144001420014000138002008. 2009. 2010.Apmekljumu kopskaits ir 282 782, no tiem 35 000 - virtulie apmekljumi, un toskaits jtami samazinjies (2009.gad 45 000). Bibliotku apmekljumu skaitskltien ir 247 782, samazinjums par 2206 jeb par nepilnu procentu. Noapmekljumu kopskaita 115 582 jeb 41 % bijui pagastu bibliotks, bet 2009.gad 44,6%. Apmekljumu skaita samazinans viens no cloiem ir iedzvotju5 6. aizplana no laukiem un valsts. Publisks bibliotkas dara visu, kas to spkos,turklt, attstbas projekta Treais tva dls rezultt katr bibliotk apmekltjiembrvi pieejamas kvalitatvas msdiengas informcijas tehnoloijas, trs internets,daudzfunkcionla pavairoanas iekrta, labiekrtotas telpas, un pri visam zinoa,atsaucga, laipna bibliotekre, tomr visas problmas tdjdi atrisint nevar.Katrs reistrtais lietotjs bibliotku 2010.gad apmekljis vidji 16,3 reizes (2009.g.16,4 reizes), pilstu bibliotks - 13,3 reizes, pagastu bibliotks 21,9 reizes.250000245000240000235000230000225000 Apmekljumi220000215000210000205000200000 2008. 2009. 2010.Izsniegumu skaits ir 525 336 (2009.g. 552 873) vienbas, taj skait 159 819vienbas jeb 30,4% - pagastu bibliotks. Saldzinjum ar 2009.gadu, kopjaisizsniegums samazinjies par 25 583 vienbm jeb 5,2%.Katram reistrtajam lietotjam gad izsniegtas vidji 34,6 vienbas (2009.gad 36,2), bet vien apmekljum - 2,1 vienba (2009.g. 2,2).555000550000545000540000535000530000 izsnieg5250005200005150005100002008. 2009. 2010. 6 7. Uz vienu bibliotekro darbinieku reion vidji ir 281 reistrtie lietotji(2009.gad 273; ttad, pieaugums 3%), 4589 apmekljumi (2009.g. 4464;pieaugums 3%), 9728 izsniegtas vienbas (2009.g. - 9873 vienbas; samazinjums1,5%), pilstu bibliotks - vidji 330 reistrtie lietotji (2009.g. 313; pieaugums55%), 4407 apmekljumi (2009.g. 4330 apmekljumi; pieaugums 2%), 12 184izsniegtas vienbas (2009.g. 12300 vienbas; samazinjums 1%). Pagastu bibliotksuz vienu bibliotekro darbinieku vidji ir 220 reistrtie lietotji (2009.g. 219lietotji), 4816 apmekljumi (2009.g. 4643 apmekljumi; pieaugums 4%) un 6659izsniegtas vienbas (2009.g. 6637 vienbas; izmaiu praktiski nav).Bibliotekres rpjas par to, lai pakalpojumus saemtu ar tie iedzvotji, kas kduiemeslu d pai nevar ierasties bibliotk. Pamazm izveidojies o lastju atbalstatkls gan bibliotekres, gan dada vecuma brvprtgie pienes mjs lasmvielutiem, kas pai atnkt nevar. Jau vairkus gadus Ogres Centrl bibliotka noslgtlguma ietvaros veiksmgi sadarbojas ar Neredzgo bibliotku, kura no sava krjumauz laiku iedod msu bibliotkas lastju pieprastu daidarbu audio ierakstus. opakalpojumu ar pateicbu izmanto 16 msu bibliotkas vjredzgi un neredzgi klienti.Bibliotka nevar iekaut sav krjum visus nepiecieamos informcijas avotus, tpcjoprojm aktvi tiek izmantots starpbibliotku abonements. 2010.gad SBA krtpavisam saemtas 835 vienbas (2009.g. - 813 vienbas), no tm, 98 - pilstubibliotks, 737 - pagastu bibliotks.SBA krt saemts12001000800pilstas600pagasti400kop2000 200820092010SBA krt izsniegtas 505 vienbas (2009.g. 517), no tm 403 pilstu, bet 102 -pagastu bibliotks.7 8. SBA krt izsniegts600500400 pilstas300 pagasti200 kop10002008 20092010Vairkas mazs bibliotkas aktvi sadarbojas ar Ogres CB un ts bibliobusu, un noiem sadarbbas partneriem saem grmatas, kas nepiecieamas gan dadu mcbuiestu studentiem, gan ar aizraujou lasmvielu tiem, kas lasa krievu valod.Vairkm kaimiu bibliotkm izveidojusies laba sadarbba bestselleru apmai. Ganpagastu bibliotkas, gan pilstu bibliotkas lastjiem vajadzgo SBA krt pastainternet, un tas ir viens no pierdjumiem, ka IT mazina atirbu pakalpojumupieejamb pilstu un lauku iedzvotjiem.PaskumiBibliotku ned daudzs bibliotks reion turpinjs tradcija - deputtu unbibliotekru tikans, kas dod iespju kltien iepazties ar gada laik bibliotkpaveikto un nkotnes iecerm. Lai gan bibliotekres bija oti aizemtas savasprofesionls pilnveides paskumos, tomr daudzas koles spja noorganizt arsaviem lastjiem interesantus paskumus. Lk, dai no tiem.Ogres Centrl bibliotka apmekltjiem piedvja gan literrus, gan izgltojouspaskumus: tikanos ar taut iemoto dzejnieci Maiju Laukmani, populrajiemaktieriem Gunru Placnu un Leonu Krivnu, Ogres novada literri radosapvienbas Sirdsdoma dzejnieces Ilgas Rdmanes vadb kop ar Ogres CBorganizto Dzejas dienu paskumu. Ko varam dart sav lab pai, uzzinjm tikansreiz ar kineziologu Visvaldi Bebriu.eguma bibliotk decembr notika jauns dzejou grmatas Dvseles ligzdaatvranas svtki, kas pulcinja autorus, sponsorus, projekta atbalsttjus un daudzusinteresentus. 8 9. Lielvrdes bibliotk Bibliotku nedas ietvaros notika dadi paskumi untikans. Bija organizta tikans ar Nodarbintbas Valsts aentras Ogres fililesvadtju Ilzi Arju un studentiem, ar podoloi Dinu Bai. Lietotji aktvi iesaistjsizstdes Mans hobijs organizan.Par bibliotku rkotajiem paskumiem plaka informcija lasma kompaktdisk visubibliotku prskatos attiecgaj sada.III. Krjuma komplektana un organizcijaSvargs nosacjums bibliotekr darba kvalitatvai veikanai ir daudzveidgs, dadmlastju grupm un interesm atbilstos krjums. T k Ogres reions ir tuvu Rgai,krjuma papildinana notiek galvenokrt galvaspilstas grmatu bzs un apgdos, jotur piedvjums daudzveidgks un cenas - ievrojami zemkas nek vietjs grmatutirdzniecbas viets. Ogr darbojas apgda Zvaigzne ABC, Ogr un Lielvrd -apgda Jumava grmatncas, un ts ir bibliotekru iecients krjuma papildinanasavots, jo sevii - atlaiu laik. Visu bibliotku gada prskatos lasm, ka regulri unrpgi tiek prskatti un izvrtti bibliotkas krjumi, un darba rezultt pamazmnomains un atjaunojas ar nozaru literatras daa.Ogres CB Informcijas resursu attstbas nodaas (IRAN) prskats par darbu2010.gad skatms pielikum.Uz daudzm grmatm veidojas rinda, jo gandrz visas grmatas tiek iepirktas tikai 1eksemplr. Otrs eksemplrs, visticamk, bibliotk nonktu VKKF projektarezultt, bet prskata gad projekta grmatas sama tikai reiona galvenbibliotka.Krjuma fiziskaj un esttiskaj kvalitt oti nozmgs ir CB ir grmatsjjasveikums. Via labo grmatas ne tikai Ogres novada, bet ar Ikiles un Lielvrdesnovadu bibliotkm. To atzingi novrt gan bibliotku apmekltji, gan darbinieki.Aizvadtaj gad finansu resursu samazinanas d grmatsjja strd pusslodz, bettiks meklta iespja atjaunot darbu piln slodz. Grmatsjjas veikumu skaitliskizteiksm skat. pielikum Grmatsjjas veikums 2010.gad.Daudzus gadus oti nozmgs un btisks krjuma papildinjums tika iegts, piedalotiesVKKF mrprogramm Jaunu grmatu un citu izdevumu iegde publiskajm 9 10. bibliotkm. Aizvadtaj gad da iespja nebija, jo projektu konkurss ajmrprogramm netika izsludints, un oti daudzas bibliotku vadtjas par to izsakanolu.Brnu literatras krjumu bibliotkas papildinja, piedaloties Brnu rij, unbibliotekres ekspertiem organizja interesantas projekta noslguma aktivittes. ajprojekt pavisam piedaljs vairk k 300 brnu, kas ir oti apsveicami. Taj pat laik,t ir liela papildu slodze bibliotekrm, pai viena darbinieka bibliotk.Joprojm krjumi papildins ar iedzvotju dvinjumiem, kuri vispirms tiek otirpgi izvrtti.Ogres CB elektroniskais kopkatalogs. Uz 2011.gada 17.janvri elektroniskajkatalog ir 54 235 ieraksti ar 231 224 eksemplriem, tas ir par 2697 ierakstiem vairknek 2009.gad. Pievienoto eksemplru skaits palielinjies par 36 060 vienbm.Gada laik rajona bibliotku krjumi papildinjuies ar 15157 jaunieguviem, to skait8724 grmatas (no tm 1933 brnu grmatas), 6273 serilizdevumi, 159 audiovizulieizdevumi, 1 elektroniskais dokuments. Nozmgs darbs veikts, uzlabojot krjumakvalitti, attrot no nolietotas, mazizmantotas literatras. Skaitos tas atspoguojassekojoi: pavisam izslgts 31151 dokuments, no tiem 20448 grmatas (t.sk., 2692brnu grmatas), 9897 serilizdevumi, 806 prjie dokumenti. Krjuma vidjapgrozba saglabjusies iepriekj lmen 1,82. 2008.2009.2010.Iencis193021599915157Izslgts 213911819231151Krjums305710 304521 288527Izsniegts527290 552873 525336Apgrozba1,72 1,82 1,82 35000 30000 25000 20000Iencis 15000Izslgts 10000500002008 2009 2010 10 11. 600000500000400000300000KrjumsIzsniegts200000100000 0 2008 20092010Plaku informciju skat. kompaktdisk attiecgaj prskata sada.IV. Informcijas pakalpojumu attstba2010.gad viss msu reiona bibliotks lastji samui dadas uzzias unkonsultcijas. Lastju pieprasjumi kst aizvien saretki, pai dadu mcbuiestu dada vecuma studentiem. Lastju pieprasjumi apmierinti, izmantojot gantradicionlos, gan elektroniskos informcijas nesjus. Lastavu krjums pilstubibliotks tiek mrtiecgi izvrtts un pilnveidots. Tematisko mapju skaits un tosatura apjoms bibliotks atiras, un ts par oti nozmgu avotu uzziu snieganatzst visas bibliotekres. Svaiga, aktula informcija atrodama periodik, internetaresursos, abontajs un bezmaksas datubzs. Vairkas bibliotku vadtjasnovrojuas, ka internetu k uzziu un informcijas avotu izmanto visu vecumubibliotkas lietotji. Uzziu sniegan neaizvietojami ir dadie elektroniskiekatalogi, tiek izmantoti ar meklanas dienesti, nozaru katalogi, portli, datubzes:NAIS, Letonika, Lursoft laikrakstu bibliotka, dakrt lieti noder ar telefona grmataVisa Latvija. 2010.gad 20 bibliotkas abonja no 1 ldz 3 datubzm, un tikai 1bibliotka (Birzgale) neabon nevienu. Bibliotekres novrojuas, ka ldz arbibliotks apmcto lietotju skaita pieaugumu informcijas meklan aizvienbiek tiek izmantoti LNB un Ogres CB katalogi.Darbinieka padziintu datorprasmju nepietiekamba daviet kav maksimlikvalitatvu pakalpojuma izpildi. Lai situciju uzlabotu, notiek individulas praktiskasapmcbas gan CB, gan konkrtaj bibliotk.11 12. V. Novadptniecbas darbsNovadptniecba ir t bibliotku darba joma, kas dara ts paas, bagtas un atirgas,rdot to vienreizjo, savdabgo, kas pieder konkrtai vietai. Bibliotekres veidomapes, viu vktie un apkopotie materili noder gan skolu audzkiem, ganstudentiem, gan grmatu autoriem, gan vienkri interesentiem, lai mekltu un atrastuinformciju par novadu un taj notiekoajm aktivittm. Iepazt tuvk novadniekusun notikumus paldzjuas izstdes, tikans un citi paskumi. Novadptniecbasmaterilus bibliotkas izmanto ikdienas darb, sniedzot uzzias, k ar papildinottematiskas izstdes vai gatavojot pau izstdi kda novadnieka jubilejai. Vairksbibliotks iekrtotas pastvgas izstdes Aktualittes novad un Novadnieki jubilri.Darbs novadptniecbas jom nekad nebeidzas, jo materilus tai rada pati dzve. Un,ja tos cilvki izmanto, par tiem interesjas, tas pierda, ka is darbs ir vajadzgs.VI. ProjektizstrdePavisam izstrdti un realizti 19 (2009.g. - 17) dadi projekti, t.sk., pilstubibliotks 9 (2009.g. - 7), pagastu 10 (2009.g. - 10). Lielko skaitu veido projektiVKKF atbalsttaj mrprogramm - lasanas veicinanas programm Brnurija ( 10 bibliotkas). Jteic, ka ldz im mrprogramma oti btiski ietekmjabrnu literatras krjuma kvalitti, bet 2010.gad projekt iegtajam vienam grmataseksemplram bija jpieprk papildus eksemplri par pavaldbas ldzekiem, laiprojekta mrus sasniegtu. Bibliotekri un lastji atzst, ka jauno grmatu projektakolekcija ir daudzveidga, veiksmgi veidota un obrd lieliski papildina krjumudaudzs nozars, un izsaka nolu, ka is projekts ir prtraukts.eipenes bibliotkas vadtja piedaljusies Rietumu bankas un LatvijasAvzesorganiztaj kopprojektSprdis labkai dzvei, kuru realizjot, tikasaemti Ls 150 un nopirktas 26 grmatas brniem un pusaudiem.Lauberes bibliotkas vadtja atskaites gadizstrdja projektu brnu istabasatjaunoanai, bet novada dome to neatbalstja. Projektu sagatavoanaprasa lielulaika un resursu patriu, un M.Livne nkusi pie secinjuma, ka izdevgk ir mekltjaunus sadarbbas partnerus un iesaistties viu projektos.12 13. VII. Metodisk un konsultatv darba un sadarbbas raksturojums. Sadarbbaar citm iestdm (prskatu sagatavoja direktores vietniece Jautrte Mejne) Ar pc reionls reformas Ogres CB turpina veikt reiona galvens bibliotkasfunkcijas. Pateicoties veiksmgajai sadarbbai ar pavaldbm iepriekjos gados,reionl reforma neizjauca labi ieskto un pilnveidoto darbu: 2010.gad tika noslgtisadarbbas lgumi ar visiem novadiem (eguma, Lielvrdes un Ikiles). Konsultatvdarba braucieni turpins regulri, pdjos divos gados esam radui iespju reionabibliotkas apmeklt vismaz 2 reizes gad, nepiecieambas gadjum, ar 3 un vairkreizes. Bibliotku apsekoanas rezultti tiek atspoguoti Metodisko nordjumuburtncs: gan Ogres CB, gan pau bibliotku burtncs. Ogres reiona pavaldbu bibliotku pirm akreditcija norisinjs 2006.gad. Nemirkli neatslbstot, darbs turpins. Princip, vartu teikt, ka bibliotkas gatavojasakreditcijai bez prtraukuma (respektvi, uzlabo sava krjuma kvalitti, darbiniekiregulri papildina savas profesionls zinanas, tiek uzlaboti un pilnveidotipakalpojumi lietotjiem). Nkam msu reiona vietjas nozmes publisko bibliotkuakreditcija paredzta 2012.gada pirmaj pus. Turpinot gadiem aizskto tradciju, reiona bibliotekri vismaz reizi gad dodaspieredzes apmai uz citm Latvijas publiskajm bibliotkm. 2010.gad izdeviesnoorganizt 2 braucienus: uz Gulbenes reionu (Gulbenes bibliotka, Stmerienas unLitenes pagastu bibliotkas), k ar uz Prventas bibliotku Ventspil. ie braucieni ir guvui lielu popularitti bibliotekru vid, pc tiem vienmr irjaunas idejas un ar, kas nav mazsvargi, sava darba izvrtana. Reiona bibliotekru rado un profesionl darba novrtanai ir izveidotanomincija Gada bibliotekrs. T tiek pieirta par spilgtu kdas profesionlsdarbbas aspektu. Jteic, ka nomincija netiek pieirta katru gadu, jo, piemram,2010.gad nevienam nav izdevies uzmirdzt bibliotekr darba jautjumos. 2010.gad Ogres reiona publisko bibliotku darbiniekiem tika noorganizti 5seminri. Seminr par statistikas datu ievadi Kultras kart piedalties bija aicintiar reiona skolu bibliotekri. Pdjos gados (2-3 gadi) nedaudz samazinjies Ogres CB organizto seminruskaits (samazinjums par, aptuveni, 2 seminriem gad ), jo palielinjies apmcbuskaits un, finansils situcijas rezultt, pagastu bibliotku darbiniekiem irjprdom katrs brauciens uz Ogri (krietni samazinjusies sabiedrisk transportaintensitte, komandjuma naudu samazinans/neesamba). Tau, nekd gadjum,13 14. nevar teikt, ka samazinjusies bibliotku darbinieku profesionls izgltoansintensitte, t, princip, ir pieaugusi. Bibliotekri mcs gan Ogres CB, gan cituiestu organiztajs mcbs un seminros.Pateicoties projekta 3td realizcijai, Ogres Centrls bibliotkas telps ir izvietotsOgres Reionlais mcbu centrs, kas, viennozmgi, ir moderns tehniskspapildinjums mcbu procesu veiksmgk noris. Mcbu centr tiek organiztiseminri un dadas profesionlas apmcbas, aptverot visus 20 pagastu un pilstubibliotku darbiniekus, k ar Ogres CB darbiniekus. Tiek organiztas apmcbas ariedzvotjiem, k ar tiek izmantota mobil mcbu klase Jkabpils un Aizkrauklesreionos.2010.gad Ogres RMC notika 10 apmcbu kursi un seminri, 3 no tiem bijadomti gan bibliotekru, gan iedzvotju auditorijm, kuros piedaljs 62 klaustji. 7seminri tika organizti bibliotekriem. Mcbu klasi intensvi izmanto ar skolnuauditorija: gada laik notikui 23 paskumi, piedaloties 534 skolniem.Reklamjot Reionl mcbu centra iespjas, s, ar modernajm tehnoloijmaprkots telpas, izmantojuas ar citas organizcijas: ir notikui 2 laikraksta NedeaOgre rkoti paskumi (30 cilvki), k ar 1 juridiskais seminrs budeta iestdm (8cilvki).2010.gada ruden notika iedzvotju anketana, lai uzzintu, kdas apmcbutmas btu aktulas, un populrks no tm ir: Inbox.lv un citas pastkastes; E-Latvenergo; Informcijas meklana Internet; CV un motivcijas vstules izveidoana un saglabana datu nesjos; Bibliotku Elektronisko katalogu izmantoana; Pamatiemaas darb ar datoru; Grmatu rezervana Ogres CB Elektroniskaj katalog; Dadu rinu apmaksa Internet, I-bankas. 14 15. o tmu apmcbas iedzvotjiem pareiz tiek piedvtas. 2010.gada 20.oktobr Ogres Reionlo mcbu centru apmeklja BMGF prstveJanet Sawaya.Galvenie uzticamie sadarbbas partneri, protams, ir pavaldbas, visprizgltojosskolas, mzikas un mkslas skolas, pirmsskolas izgltbas iestdes, muzeji, tautasnami, nevalstisks organizcijas. Vairks pavaldbs (Ogr, Ldman, eipen,egum) bibliotkas koordin krjuma komplektanu, inform viena otru parjaunieguvumiem, veido kopgus paskumus. oti nozmgs sadarbbas partneris irNeredzgo bibliotka, ar kuru Ogres CB noslgusi vienoanos par sadarbbu. Mssaemam grmatas kasets un Braila rakst, un ts izmanto gan Ogres pilstas, ganreiona iedzvotji, ms, ttad, darbojamies k starpnieki, ar bibliobusu ts nogdjotattls viets dzvojoiem.Ogres Centrlo bibliotku pc direktores tradicionl uzaicinjuma Bibliotku nedapmeklja jauns novada domes deputti, oreiz neparasti kupl skait. Vii arinteresi iepazins ar visu nodau darbu, apmekltjiem sniegtajiem pakalpojumiem.Bibliotkm veiksmgi turpinjs sadarbba ar reiona laikrakstu Ogres VstisVisiem, pavaldbu izdevumiem un Ogres televziju. Mintajos masu saziasldzekos regulri tiek atspoguotas bibliotku aktualittes.Jatzm veiksmg sadarbba ar Ogres novada kultras darba koordinatori AnituAusjuku un Lielvrdes novada kultras darba koordinatori Daci Jansoni. Ar viuatbalstu mintajos novados tiek veiksmgi risinti dadi ar pavaldbu bibliotkudarbu saistti jautjumi un problmas.VIII. Darbs ar brniem un jaunieiem(prskatu sagatavoja OCB Brnu literatras nodaas vadtja Iveta Skrebele)Ogres reion bibliotku prkljums ir vienmrgs, blakus skolm atrodas arpublisks bibliotkas. Ldz ar to galvenie sadarbbas partneri darb ar brniem irskolas, mkslas un mzikas skolas, brnudrzi. Daos pagastosir likvidtibrnudrzi, tas trauc regulram darbam ar pirmskolas vecuma brniem. Bibliotkugalvenais uzdevums ir brnu un jaunieu lastprasmju uzlaboanas veicinana, jointerese par grmatu un lasanu katastrofli samazins. To aizstj informcijas15 16. tehnoloiju izmantoana. Tomr katr pagast un pilst tas atiras. Pc 2009.gadveikts bibliotkas lastju - skolnu aptaujas, Ogr 90% skolnu mjs ir datori, 70%internets, ldz ar to interneta pakalpojumus vairk izmanto 1.-4.klau skolni.Situcija atirga ir pagastos, jo to iedzvotji ar jaunajm tehnoloijm ir mazknodrointi.Ogres CB brnu literatras noda sadarbojamies ar skolm, brnudrziem, krzescentru Laipas.Darbs ar krjumuBrnu un jaunieu literatras komplektanas stratija katr bibliotk ir atirga.T ir atkarga no bibliotkas finansil nodroinjuma, skolnu skaita, bibliotekraprioritu kopuma. Noteikt bibliotkas jaunieguvumu proporcionalitti, saldzinotiegdto literatru pieauguajiem un brniem, var tikai bibliotks, kurs ir brnunodaas, jo iegdt literatra pusaudiem pagastu bibliotks netiek atseviiuzskaitta.Ogres CB Brnu literatras nodaai atvlt summa grmatu komplektanai gadsastda 44% no pavaldbas atvltajiem ldzekiem grmatu iegdei. Tas irapmierinos rdtjs, jo varam iegdties praktiski visu nepiecieamo literatrubrniem un jaunieiem.Grmatu krjums regulri tiek attrts no nolietots un nevajadzgs literatras. Daudzgrmatu noraksttas apmaias fondam, jo uzkrjuies nevajadzgi, lieki eksemplri.Grmatas, kuras bijuas populras, bet tagad tiek lastas mazk, piedvjm pagastabibliotkm.2010. gad krjums papildints ar 1262 vienbm, noraksttas 2611.16 17. Grmatu krjums318173200031500 3114531000 3030030500 297502979630000295002900028500206 200720082009 2010Tiek pastti visi Latvij izdotie preses izdevumi brniem. Prk maz tiek izdotiizdevumi pusaudiem, ldz ar to samazins izsniegums, jo tdi pieprasti urnli kPopcorn, Spu Pasaule vairs neiznk.Galvenie rdtji17 18. Brnu un jaunieu bibliotkas lietotju skaits palielins, jo regulri sagatavojampaskumus skolu un brnudrzu auditorijm. Pieaudzis pirmskolas vecuma lastjuskaits.Apmekljumu skaits ir maings. Tas ir atkargs no projektu nedas tmm, uzdotsieteicams literatras. Pagjuaj gad vasaras mneos Ogres imnzijas 5. un7.klasm nebija iedoti ieteicams literatras saraksti, ldz ar to ar apmekljumssamazinjs. Samazins tematiskie pieprasjumi, jo skolni visu informciju sameklinternet, vii nevlas strdt ar grmatm, jo tas ir lnks process un prasa vairkdarbu.18 19. Tas ir rels skaitlis, kuram ir tendence samazinties. Ms regulri sadarbojamies arskolu, iepazstinm brnus ar jaunko, interesantko literatru, tomr is skaitlissamazins un, manuprt, samazinsies vl vairk. is jautjums jrisina visas valstsmrog.Latvijas skolni rpus skolas lasa oti maz, un viu attieksme pret lasanu ir slikta,Latvijas skolni ierindojas pdj viet no vism 45 ptjum iekautajm valstm,zemk pat par Dienvidfrikas Republiku, liecina ptjuma "Progress in InternationalReading Literacy Study" dati. (http://unity.lv/lv/news/95711/)Krjuma apgrozba 4,1Lastja vidjais apmekljums 10Vidjais izsniegums 48Veiksmgks lasanas veicinanas aktivittesLai ievadtu mazkos lastjus grmatu pasaul un iepazstintu ar iespjm, ko dodlasana, katra mnea pdj piektdien sagatavojm paskumus brniem, kurineapmekl brnudrzu. iem brniem izstrdjm pau programmuPirm tikans ar bibliotku , kas ietver sekojoas tmas:Bibliotka - kas tas ir? (janvr par grmatm, to veidiem)Es un mja (februr msu, ru, dzvnieku mjas)Es un dzvnieki ( mart kai, sui, grauzji)Pavasaris putnu atgrieans laiks ( aprl - par Latvijas putniem)Kas notiek laukos? (maij)Skau pasaul (septembr - skaas, kdas ms ts dzirdam)Latvieu tautas pasakas par dzvniekiem (oktobr)Es un Latvija (ts simboli) (novembr)Klt Ziemassvtku laiks (decembr)o paskumu laik brnus iesaistjm dads aktivitts zmjm, veidojm,dziedjm u.c.Turpinjm sadarbbu ar PII Saulte. Katru 2.nedu apmekljm latvieu grupiu unkrievvalodgo grupu, kur brni jau no 3 gadu vecumaapgst latvieu valodu.Novadjm das nodarbbas:K dzvo cauna, bebrs un zebieksteKosmoss19 20. Mani draugi suiMjas mlui grauzjiOla vai clis (par putniem)Putni - zinmie un sveieZeme, uz kuras stvam, kalni, kuros kpjam, akmei, kurus aplkojamDci, dci kukaintiNoslpumain dens pasaule ( par okeniem un upm)Ciemos pie lcna IllesIepazsti msu upes un ezerusApsveiksim Latviju dzimanas dienLelles no pasakmCiemos pie riem un Ziemassvtku vecaBiei ciemii bibliotk bija audzki no PII Sprdtis. Kad brni izteica vlanosdzirdt par dadm dabas katastrofm, sagatavojm prrunas Kad vji un vii veaspr msu plantu.Kopgi veicm virtulo ceojumu uz Trveti. aj ceojum mums lielisks palgs bijainteraktv tfele un msu pau safotograftie materili. Nkoaj dien brni devsekskursij uz Sprdiem.Paskum Ciemos pie naktsputniem kopgi iepazinmies ar pu un pju ikdienu,spljm sples, lasjm pasakas. Maij bibliotku apmeklja visu pilstas PII sagatavoanas grupas.Lai skolni labk iepaztu savu pilstu, sagatavojm paskumu Ceojums pa Ogressenajm ielm. Prezentcijas materilu labi papildinja ststjums par Ogri, kda tizskatjs senk, saldzinjums ar tagadni.6 paskumus veltjm Dzejas dienm, pai atzmjot Aspazijas un Raia jubilejas.Skolnus iepazstinjm ar faktiem no viu brnbas, lasjm dzeju. 5.klau skolnideklamja savus izvltos dzejous.Kop ar mazajiem b/d audzkiem veidojm radoo laboratoriju, mekljot atskaasdadiem vrdiem, lai veidotu savus dzejous.5., 6.klasm nolasjm apskatus par vstures un eogrfijas tmmPiramdu noslpumus izptot20 21. Kur valda svelme un aukstums ploss ( par kontinentiem).Veiksmgs bija paskums, kuru veltjm Danni Rodari jubilejai, jau vasaras mneosskolni bija iepazinuies ar via grmatm Spolia piedzvojumi un Delsominomelu zem, tagad iepazstinjm ar interesantkajiem faktiem no via brnbas,palasjm fragmentus no grmatas Pasakas pa telefonu. Paskuma nobeigumizspljm sples, kuras rakstnieks apkopojis krjum Fantzijas gramatika.Mra Rungua jubileju atzmt skm pavasar, uzaicinot rakstnieku uz tikanos.Ruden visas 4.klases iepazstinjm ar autora grmatm, jo katrs no brniem jauvasar bija izlasjis kdu no M.Rungua darbiem. Izspljm su mini konkursu. 21 22. Atzmjot Vispasaules Droka interneta dienu, februr un mart vis Latvij notikadadi interneta drobai veltti paskumi. o paskumu organizan ir iesaistjusLatvijas bibliotkas. Msu noda notika tikans ar visu Ogres skolu 4.klauaudzkiem, kuru laik prrunjm par droa interneta prieknosacjumiem. Skolnivarja apskatt izstdi, kur brni izsaka savu viedokli par drou internetu - zmjumuun spriedumu veid.Notika sei paskumi, kuros iesaistjs 150 skolni. Skatjmies filmias, kurasveidojui brni un jauniei. Paskuma noslgum katram dalbniekam piermgrmatzmi par droa interneta prieknosacjumiem.22 23. Novembr un decembr pie mums viesojs I.Radzias darint leu izstde. Katralelle atbilst kdam literram tlam. o izstdi apmeklja 18 brnu grupas: 1., 2.klasesun brnudrzi. Brniem oti patika msu ststts pasakas Gludeka klejojumi, Maz,maz mmia u.c.Leu izstdi papildinjm ar savdabgu izstdi Leu vstules.Brnu nodaa novadjusi 93 paskumus.23 24. Metodiskais darbsRegulri konsultju Ogres reiona bibliotkas par aktualittm darb ar brniem.Konsultcijas sniedzu gan telefoniski, gan seminru laik, k ar apmekljotbibliotkas kltien. Seminru laik iepazstinu bibliotekrus ar jaunko literatru.Laba sadarbba izveidojusies ar pilstas skolu bibliotkm. Kopgi strdjam arlastjiem - pardniekiem.Bibliotku ar ts iespjm reklamju skolotju apvienbas sanksms.6. klau skolniem latvieu valodas eksmen bs janaliz kda no lastajmgrmatm, tpc pedagogus iepazstinju ar jaunkajm tendencm brnu literatr.Ziemas brvdiens piedaljos diskusij K ieinterest brnu last. Taj piedaljs 1.-4.klau skolotji no dadm reiona skolm. Iepazstinju skolotjus ar Brnu rijasdarbu, paststju par savm atzim darb ar lastjiem, kopgi diskutjm pariespjm, k rosint brnus last, jo skolnu interese par grmatu un lasanu sark, toaizstj datori, datorsples u.c.Ms, brnu literatras nodaas darbinieki, apmekljam visus kursus un seminrus,kurus piedv msu reionlais mcbu centrs.Regulri apmeklju LNB Brnu literatras centra rkotos paskumus. Tie dod daudzjaunu ideju darb ar lastjiem, iespju kontaktties ar koliem no citiem reioniem,jo daudz problmu ms varam atrisint strdjot un domjot pozitvi. Tikai optimistivirza pasauli uz prieku.IX. Bibliotku materil un tehnisk stvoka vrtjumsPrskata gad ierobeoto finansu ldzeku d telpu remonti, mbeu vai aprkojumaiegde notika reti kur. Ogres CB iegdti 4 jauni datorkomplekti darbiniekiem;Ogresgala un Ciemupes bibliotkas iegdjs jaunus krslus; Lielvrdes pilstasbibliotk iegdts jauns plaukts pirmskolas vecuma brnu grmatim; pozitvijvrt 2010.gad pie eguma novada bibliotkas izveidot velosipdu stvvieta.Projekts realizts ar ES ERAF finansjumu Latvijas un Igaunijas kopg projekta Arvelo pa Vidzemi un Dienvidigauniju ietvaros.2010.gadu rezumjot, ar IIS ALISE strd 10 msu reiona bibliotkas. Bibliotks ir212 datorkomplekti (2009.gad 221), no tiem 159 lietotjiem (2009.gad 168),24 25. 50 darbiniekiem (2009.g. 50), bet 3 darbojas k serveri.Reiona bibliotks ir 37 printeri (14 - pilsts, 23 - pagastos), 9 skeneri (3 - pilsts,6 - pagastos), 15 koptji (6 - pilsts un 9 - pagastos), 28 multifunkcionls iekrtas.Ogres CB ir paplainjusi bibliotekro procesu automatizciju, nodroinot saviemklientiem iespieddarbu attlintas pastanas iespjas.X. Bibliotku personlsRajona publiskajs bibliotks strd 54 bibliotekrie darbinieki. Vairk nek pusei(32 bibliotekrei jeb 59% no kopskaita) bibliotka ir viu darba vieta vairk k 20gadus, bet 7 bibliotekres ir msu koles mazk k 5 gadus. Bibliotekr darba gadi3530252015bibliotekru skaits10501 ldz 5 6 ldz 1011 ldz 20 virs 21Vrtjot bibliotekro darbinieku izgltbu, aina ir sekojoa: no 54 darbiniekiem 8darbiniekiem ir augstk profesionl, 1 profesionlais maistrs, 3 pirm lmeaaugstk, 16 vidj profesionl; 10 augstk akadmisk, 5 vidj profesionlcit specialitt, 11 vidj izgltba, no tiem 4 mcs LU vai LKK.Ms, k reiona galven bibliotka, rpjamies, lai bibliotekro darbinieku izgltbaatbilstu LR MK Noteikumiem par bibliotku darbam nepiecieamo darbinieku skaitaun darbinieku amatu ieemanai nepiecieamo izgltbu, un process aizvien turpins.To bibliotku darbinieces, kurs ir BIS ALISE, ir apguvuas vai papildinjuas savaszinanas aj jom, apmekljot kursus Ogres CB reionlaj mcbu centr, k arpraktiskas nodarbbas Ogres CB specilistu vadb.25 26. Darba samaksas jom aizvadtaj gad atkrtots algu samazinjums skra daudzusbibliotku darbiniekus. Centrlaj bibliotk Darba samaksas Nolikums, k arKoplguma vairki punkti uz nenoteiktu laiku atcelti, tomr, daas labas lietassaglabjs - par darba stu Ogres novada pavaldbas iestds darbinieks saemattiecgu (1 ldz 6 darbdienu) apmakstu papildatvainjumu. Darbiniekiem, kuruikdienas darbs saistts ar redzes sasprindzinjumu, tiek segta briu iegde (ldz 50latiem).Paskumi bibliotekriem veicina gan reiona galvens bibliotkas, gan reiona unvisas Latvijas bibliotekru sadraudzbu, pieredzes apmaiu, koli savstarpji gstpozitvas emocijas, gandarjumu un spku, bet bibliotku lietotji - labus, savamdarbam uzticgus bibliotekrus. Esam oti priecgas bt LBB Vidzemes nodaassastv un baudt saturgs, prdomti organizts saietkonferences, oreiz Alksn. 29.aprl tradicionlaj Kultras darbinieku dien Ogres novada Meeles pagastarenovtaj tautas nam sirsng gaisotn tika godinti Ogres reiona kultrasdarbinieki - jubilri - bibliotekri, tautas namu un muzeju darbinieki. K parasti,jubilru pulk vairums bibliotekru, kas nozmgu gadu skaitu veltjuibibliotekrajam darbam. Svtku programm bija ar pagasta bibliotkas apmekljums.Tradicionlaj reiona bibliotekru aktv darba sezonas noslguma izbraukumaseminr 27. maij Lielvrd iepazinmies ar Lielvrdes pilstas bibliotkas bagto,interesanto pieredzi. Apmekljm ar Lpla bibliotku, apskatjm radoonodarbbu materilus darbam ar dada vecuma brniem, uzklausjm pieredzesststjumu. Seminra noslgum Andreja Pumpura muzej klausjmies unldzdarbojmies muzeja darbinieces dzejnieka biogrfijas savdabgaj izklst.XI. Finansilais nodroinjumsSaldzinot ar 2009.gadu, kopjais finansjums 2010.gad bibliotkm samazinjiesbtiski no 524 165 latiem ldz 477 796 latiem, t.i., par nepilniem 9%, bet pavaldbufinansjums sarucis no 508 779 latiem ldz 466 930, t.i, par 8%. Pavaldbufinansjums veido 98% no kopj finansjuma (2009.gad 97%). No citiem avotiem26 27. saemtais finansjums 2010.gadsamazinjiespar 4502 latiem. Kopjais finansjums700000600000500000400000reion300000pilsts200000pagastos100000 02008 2009 2010Finansjuma avoti800000700000600000pavaldbas500000budets400000300000citi avoti200000100000 0 2008 20092010Iemumi par maksas pakalpojumiem oti strauji samazinjuies, jo datoru uninterneta lietoana jau kop 2007.gada 1.janvra viss bibliotks ir bez maksas.Faktiski, tikai dai maksas pakalpojumi saglabjuies viss pilstu bibliotks un 8pagastu bibliotks.Pavaldbu finansjums krjuma komplektanai palielinjies par 695 latiem jeb1,6%. Grmatu iegdei atvltais pavaldbas finansjums, saldzinjum ar2009.gadu, palielinjies par 1,8% un sasniedz 72% no kopj pavaldbas finansjumakrjuma papildinanai. Lai gan grmatu un periodikas proporcija finansjum msureiona bibliotks jau vairkus gadus ir optimla, tomr priec fakts, ka pdjosgados grmatu daa pieaug, kaut vai par pris procentiem gad.27 28. Pavaldbas finansjums krjuma komplektanai400003000020000 grmatmperiodikai10000 020082009 2010XII. Bibliotku publicitte un darbs ar sabiedrbuTpat k ldz im, ar 2010.gad gan vietjo, gan reiona laikrakstu slejs it bieilasmi materili par bibliotku aktivittm; par seminriem, par jaunumiem dadsbibliotks, veidoti sieti Ogres televzij, k ar Zemgales televzij. Laba sadarbbabibliotkas pakalpojumu un aktivitu popularizan izveidojusies ar portliemwww.ogresnovads.lv , www.ogrenet.lv un www.ogresfakti.lvBibliotku sadaa novada mjas lap www.ogresnovads.lv un Ogres CB mjas lapawww.ocb.lv sekm reiona bibliotku atpazstambu plak sabiedrb. Attlintolietotju skaits liecina, ka msu bibliotkas mjas lapu tiek apmekltas biei, ttadcilvki gst informciju gan par darba laiku, gan piedvtajiem pakalpojumiem unpaskumiem, gan lieto katalogu un citas msu veidots datubzes.2010.gada 15.februrPrskatu sagatavojaMaruta Jkabsone,Ogres Centrls bibliotkas direktore 28 29. Atskaite par abonementa darbu 2010. gadAbonementa darba uzdevumi Abonements bibliotk pilda starpnieka funkcijas starp iestdes kolektva sniegumuun ievrojamu dau bibliotkas lietotju. o funkciju veikanai ir ieguldts daudzenerijas, ldzeku, k ar ir veikts rpgs, neatlaidgs un augsti profesionls ikdienasdarbs. Abonementa darbinieces Mra Zvirgzdia, Sarmte Lce un Anna Klaucnegodprtgi veic s funkcijas.Lastju apkalpoanaLastju apkalpoan ir notikuas vairkas vr emamas izmaias un uzlabojumi: No janvra lietotji saem preczku informciju par viiem izsniegtajm grmatm. Ldz ar grmatm vii saem eku ar o izsniegto grmatu sarakstu. Lietotjam ir iespja saemt izdruku par viam izsniegtajm grmatm par visu periodu kop 2006.gada, kad skta automatizt grmatu izsniegana. Ir uzskta atgdinjumu stana kavtjiem ar e-pastu ALISES sistmas ietvaros, k rezultt lastjs saem izsmeoas zias par savlaicgi nenodotajm grmatm. Ir izstrdti un sagatavoti sekojoi dokumenti un izzias materili: lastju reistrcijas karttes; veikti labojumi bibliotkas lietoanas noteikumos, lai atbilstu veiktajm izmaim abonementa praktiskaj darb; ikviens jaunais lastjs saem bibliotkas noteikumu su, koncentrtu izklstu, bet autoriztie lietotji grmatu pastanas pamcbu. Pilngk tiek izmantotas ALISES elektronisk kataloga piedvts, bet ldz im neizmantots iespjas elektroniskiveidot lastju rindas daudzpieprastajm grmatm, k ar tsrezervt un pilngk nolast statistikas sniegtos datus. Ir notikusi atsacans no papildus (ldz im sava veida kontroljo) mehnisma - grmatu pastm un lastju formulriem.29 30. Apmekltju konsultana un apmcbaIkvienam apmekltjam ik dienas ir iespjams saemt viu interesjos zias ganpar izdevumiem, gan ar par bibliotk piedvtajiem pakalpojumiem. Ts tieksniegtas mutiski, rakstiski (su izdruku veid, piemram, par dau novada iestudarba laikiem u.c.) un praktiski (piemram, attlintajiem lietotjam tiek pardts ce,k pastt grmatas).Lastju apkalpoanas darba rezultti redzami trs galveno darba rdtju skaitos.Lietotji Reistrto lietotju skaits praktiski palicis tds pats k 2009. gad: Lietotju skaits Gads 2007 2008 20092010 KOP 2407 2389 25452540Bibliotk reistrjuies 436 jaunie lastji. Attiecb uz bibliotkas lietotju sastvu pa vecuma grupm, vislielkais irjaunieu patsvars, un tie ir 32%. Tie ir, galvenokrt, jauniei, kuri mcs vai stud.Nkam lielk lietotju grupa, ir pensionri. Tie ir 12%. Nedaudz ir samazinjiespensionru skaits, betpalielinjies jaunieuunbezdarbniekuskaits.Lietotjusastvs Abonementa lastju sastvspar 2010.gadu VidusskolniBezdarbnieki Mcbspki Uzmji9%8%6%1% Tehnikumu Mjsaimniecesu.c.audzki5% 4% Medicnas darbiniekiStudenti3%19% Strdnieki 4% Prjie PolicijasPensionri28%darbinieki 12% 1%30 31. Apmekljumi Aplkojot abonementa lastju apmekljumu tabulu un saldzinot pdjo gaduapmekltbu, ir vrojams kpums kop 2007. gada, un ogad ne vien sasniegts, bet irpat prsniegts augstais 2004. gada lmenis par 450 apmekljumiem: Apmekljumu skaits Gads2004 20052006200720082009 2010 KOP2108019354 18450 15 94217980 18 391 21530Izsniegumi Ar izsniegumu skaits vislielkais ir bijis 2004.-2006. gados, bet 2007.-2008. gadostas ir jtami samazinjies. No pagju gada atkal ir scis pieaugt izsniegumu skaits,kas ogad ir turpinjies, gandrz sasniedzot 2004. gada rdtju, bet saldzinot ar 2009.gadu izsniegumu skaits ir pieaudzis par 1398 izsniegumiem: Izsniegumu skaits Gads.200420052006 200720082009 2010 KOP 77 129 76 188 7162268 94068 25973 983 75 381Izmantojot sistmas ALISE iespjas veidot rindas grmatm, k ar uzskaitt unnolast ar tm saisttos rdtjus, tad ajos uzskaites datos ir redzams, ka ogad irtikui veikti 4123 pastjumi. No tiem izpildti 3000, atteikti 901, bet pailastji atteikuies no 222 grmatm. Caurmr rind vienlaikus lastji gaidaapmram 750 grmatas, bet rezervan vienlaikus atrodas ap 60 grmatu. Grmatas automatizti tiek izsniegtas jau piekto gadu. Kop 2007. gada par autoriztajiem lietotjiem jau reistrjuies pavisam 219(ogad 81) cilvki.Darbs ar krjumu Abonementa fonds ir 37 207 (2009.g. - 38 790) vienbas. Ir atlastas un noraksttas2054 (2009.g. 2418) satur novecojuas un nolietotas grmatas. Ir atlastas 1050(2009.g. 867) pdjos gados maz izmantots grmatas, k ar dubleti prvietoanaiuz krtuves fondu. Kop dator prbaudts ap 10 000 grmatu.Savukrt, fond saemtas 1199 (2009.g. 1249) jauns iespiedvienbas. Ogres novada iedzvotji aktvi piedals grmatu krjuma papildinan, dvinotbibliotkai grmatas un urnlus.31 32. Uzziu un informatvais darbs Informcijas meklana ir daa no informcijas prvaldbas procesa bibliotk(ldztekus informcijas uzglabanai, izplatanai un ts prvaldbas modernizanai). Automatizt grmatu izsniegana sniedz vienreizju iespju lastjiem precziizsekot iekrots grmatas gaitai. Abonementa lietotju rcb ir dators, kur viipai katalog var meklt grmatas. Datoru przinoie lastji tiek mudinti to izmantotun, savukrt, tie, kuri datoru neprzina, tiek apmcti. ogad ir sniegtas 20 803 (2009.g. - 18 182) uzzias. Aktvi tiek izmantotas visastrs galvens uzziu pakalpojumu formas: atbildes atraana uz specifiskiemjautjumiem, paldzba lietotjam paam atrast informciju un lietotju apmcanabibliotkas resursu izmantoan. etru galveno uzziu pieprasjumu tipu: tematisk,faktogrfisk, precizjo un adresl izpilde notikusi galvenokrt mutisk veid. Ir izveidots saraksts par 2009. g. izdotajm Ogres Centrlaj bibliotk lastkajmgrmatm.Dokumentcija Atbilstoi veiktajiem uzlabojumiem, modernizcijai un izmaimlastjuapkalpoan ir veikti sekojoie darbi dokumentcij: Prskatti amatu apraksti un izdarti labojumi tajos. Izdarti labojumi Bibliotkas lietotju noteikumos. Izstrdta norakstanas lapa nozaudtajm un atvietotajm grmatm. Ir labotas, papildintas un pagatavotas grmatzmes. Izstrdtas jaunas lastju reistrcijas karttes. Iedziinoties ALISES sniegto pakalpojumu klst un ts praktiski minot izmantot,ir atkljus vairkas btiskas nepilnbas, par kurm ir ticis sagatavots rakstveidaskaidrojums un pieprasjums. Ts attiecas uz pardnieku atlasi, e-pasta stanasiespjm katalog ALISE, eku drukanu un statistiku.SBANo abonementa uz citm Latvijas bibliotkm, un ts ir, galvenokrt, Ogres novadaun Ogres reiona pagastu bibliotkas, izsniegti 285 (2009.g. 326; 2008.g. 250)dokumenti. Jatzst, ka visaktvk grmatas no abonementa ir pieprasjuasCiemupes, Birzgales, Meeles, Mazozolu un eipenes bibliotkas, kas ir ap 68% nokopj pieprasjuma. 32 33. Lastji ar pam vajadzbmOgres CB izmantojui 9 (2009.g. 7) redzes invaldi. Viu vajadzbm no LatvijasNeredzgo bibliotkas saemti 75 (2009.g. 41) audiokasets un 12 (2009.g. 6)CD ierakstos ierakstti daidarbi. Kop saemtas 838 (718 latviski; 120 krieviski)kasetes. Tie ir 602 (2009.g. 705) izsniegumi audiokasets un 3 (2009.g. 8)izsniegumi CD ierakstos.Darbs ar pardniekiem Bibliotkas lietotji ir kuvui apzingki, jo pdjos gados btb ir mainjies darba raksturs. Pirmkrt, lastji jau oti savlaicgi saem atgdinjumus par grmatunodoanas kavjumiem. Otrkrt, is darbs tiek veikts regulri un neatslbstoi. Grmatu nodoanas kavtji ir samui ap 500 (2009.g. 410) telefona zvanu,nosttas 29 (2009.g. 22; 2008.g. 54; 2007.g. 326) vstules ar atgdinjumiem,nosttas 224 vstules e-past. Atgdinjumi e-past izrdjuies iedarbgs ldzeklis,lai lietotjs atcertos par grmatu nodoanu. Rezultt 57% no kavtjiem pardu irnokrtojui. Padartajam darbam ar pardniekiem ir attiecgi rezultti pcatgdinjumiem pardus nokrtojui 183 (2009.g. 92; 2008.g.-188) 2010. gada un155 (2009.g. 135; 2008.g. 106) iepriekjo gadu pardnieki.Paskumi, kursi, lastju klubi Bibliotkas prestiu ce un ts publicitti veicina ne tikai pamatpakalpojumusniegana augst lmen, bet ar bibliotkas k kultras iestdes realizans. T irizstu, lekciju, tikanos, atceres dienu, pcpusdienu u.c. rkoana. Abonementa darba specifika ir tda, ka bibliotkas darba laik darbinieces pastvgiatrodas kontakt ar lastju, ldz ar to aktva kda paskuma sagatavoana un patpiedalans tajos nav iespjama, jo paskumu sagatavoana un organizana iratsevis ilglaicgs, rpgs un atdevi un iedvesmu prasos darbs. Abonementadarbiniecesir piedaljus svargkajosbibliotk rkotajospaskumos. Tie ir gan literrie, gan neliterrie paskumi, k ar paskumibibliotekriem. Tie ir sekojoie: Mkslinieku Gunra Placna un Leona Krivna viesoans 23.aprl, Bibliotkuneda, Ogres novada literri rados apvienbas Sirdsdoma dzejnieces IlgasRdmanes vadb kop ar Ogres CB organiztais septembra dzejas dienu paskums18. septembr, tradicionl Ogres rajona Kultras darbinieku diena 29. aprl, Ogres 33 34. CB darbinieku pirmsatvainjumu pikniks maija beigs, k ar pieredzes apmaiasbraucieni uz Gulbenes bibliotku 29. jlij un uz Prventas bibliotku Venstpil 30.septembr. Abonementa darbinieces ir piedaljus ar bibliotk organiztajos kursos,seminros: kursi saistb ar sistmas ALISE uzlabojumiem (Mra Zvirgzdia),seminrs 15. aprl, kur par Gaismas pils saturisko dau lekciju nolasja LNBarhitekte Nita Apste, un ar savu pieredzi bibliotekraj darb daljs Rgas Centrlsbibliotkas direktore Doloresa Veilande. 14. decembr daljmies pieredz seminrPrmaiu spks, kas notika Valmier. Savu darbbu ir turpinjis ar Bibliotkas Lastju klubi.Noformanas darbs Daudz darba ogad ieguldts noformjum - izlabots teksts un vlreiz sagatavotasgrmatzmes, izveidoti un noformti vairki uzraksti par bibliotkas piedvjumulastjiem. Ir pagatavoti 540 (2009.g. 325) dalei, k ar 20 uzraksti abonementaatklt fonda grmatu plauktu galiem.Secinjumi, tendencesApkopojot gada abonementa darba rdtjus, var izdart galvenos secinjumus.Turpins lietotju apkalpoanas modernizana. Lietotji bibliotk saem arvienpilnvrtgkus pakalpojumus, kas atbilst bibliotk pieejamajm jaunkajm IT.Piekto gadu lietotjiem grmatas tiek izsniegtas automatizti. Ikviens lastjs varsaemt preczas zias par grmatu. Arvien lielks skaits lastju sk izmantot iespjupastt un rezervt grmatas attlinti, t.i., neierodoties bibliotk. Saemot grmatas,lastjs saem ar izsniegto grmatu saraksta izdruku. Kavtji atgdnes par grmatunodoanas termiu ar preczi uzrdto grmatu sarakstu saem ar ar e-pastastarpniecbu. Abonementa lietotju skaita pastvgums liecina par bibliotkas pakalpojumukvalittes stabilitti, bet apmekljumu un izsniegumu skaita palielinans vartu btsaistta ar valsts ekonomisko stvokli.Darbu atvieglo atbalsts gan no novada pavaldbu vadbas, gan ar no bibliotkasvadbas.Abonementa vadtja Anna Klaucne34 35. Atskaite par Ogres Centrls bibliotkas pieauguo lastavas darbu 2010. gadLastju apkalpoana Ogres Centrlas bibliotkas lastava piedv saviem lietotjiem plaupakalpojumu klstu: interneta un datoru izmantoanu, 2 abontas datu bzes, uzziuliteratras krjumu dads zintu nozars, ESIP, 50 preses izdevumus. Bibliotkaslietotjiem ir iespja izprintt, nokopt, ieskent sev nepiecieamos dokumentus,izmantojot lastavas tehniskos resursus. Lietotju reistrciju 2010. g. skm veikt, izmantojot BIS Alise cirkulcijasmoduli. 2010. gad lastav tika reistrti 2445 (2009.g. - 1877) lietotji, tai skait1542 (2009.g. - 1259) datorlietotji. Reistrto lietotju skaits ir palielinjies par 568.Saldzinjum ar iepriekjo gadu, novrojams pieaugums par 30,3%. Apmekljumuskaits 2010.g. ir 21958 (2009.g.- 24110). Apmekljumu skaits, attiecb pret 2009.g.,samazinjies par 2152, t.i. par 9,8 %. Izsniegums bija 38473 (2009.g.-43331 ) iespiedvienbas, t.sk. 3338 grmatas.Patiesb grmatu izsniegumu skaits vartu bt lielks, jo nav iespjams piefikst tsgrmatas, ko lietotji skats tiei pie plaukta un noliek viet, un lastav izsniegtogrmatu skaits skot ar 2010.g. tiek fiksts automatizti BIS Alise. Izsniegums,saldzinjum ar iepriekjo gadu ir samazinjies par 4858 vienbm, t.i. apmram par11%. Uz pieaugo lastju skaita fona, o izsnieguma samazinans faktu vartuizskaidrot ar to, ka lastavas lietotji vairk izmanto informcijas tehnoloijas, kopiedv OCB lastava. Par to ar liecina pieauguais datorlietotju skaits 2010.g. -1542 (2009.g. 1259), tas ir par 283 datorlietotjiem vairk nek prn. Datorlietotjuskaits ir pieaudzis par 18,4%. Lastav lietotju rcb joprojm ir 11 datori, kurus gada garum izmantoja15512 (2009.g. -14975) reizes, pavadot pie tiem 16624 (2009.g.-16421) stundu.Pieaudzis ar Wi-Fi Interneta izmantotju skaits - 447 , un 2010.gad, tas ir par 188vairk nek prn (259). Wi-Fi pakalpojuma izmantoanas kpinjumu veicinjapaskums Bezvadu zemene, kas notika 2010.g. jlij, un taj OCB prstvja 17Wi-Fi Interneta lietotji. Paskuma reklamsanas gait mdijos atkrtoti tika uzsvrtaWi-Fi pieejamba viss Latvijas publiskajs bibliotks. Datorlietotju pieaugumaskaitu izraisa ar tas, kaInternets bibliotk ir bezmaksas. Lastavas datoriir35 36. maksimli noslogoti, par to liecina briem izveidojusies rinda, kur gaida pat ldz15 lietotjiem un 597 atteikumi, kad lastji nevljs gaidt rind.Uzziu un informatvais darbsKvalitatvas bibliotkas lietotju apkalpoanas pamats ir labi nokomplektts,daudzpusgs bibliotkas uzziu krjums, kas atvieglo veikt uzziu snieganu, betmsdien informcija tri noveco un biei grmats nevar sameklt nepiecieamoinformciju. Tad lastavas darbinieces uzziu snieganai izmanto abonts datu bzesun citas iespjas, ko piedv bibliotk pieejams IT.2010.gad lastav tika sniegtas 5644 (2009.g. - 5975) uzzias.Ogres centrls bibliotkas lastav lietotjiem ir pieejamas divas abontsdatu bzes: Lursoft laikrakstu bibliotka un Letonika. Lursoft laikrakstu bibliotkatika izmantota 63 (2009.g.- 64) reizes. Datu bz gada garum tika apskatti 813raksti.Mekljot informciju lietotju vajadzbm, biei izmantojam LNB analtikasdatu bzi. 2010.g. LNB analtikas datu bze tika izmantota 219 (2009.g.- 187) reizes.LNB analtikas datu bze ir saistta ar Lursoft laikrakstu bibliotku un mekljotbibliogrfisko informciju vienlaicgi var tikt pie avu rakstu pilnajiem tekstiem.Lastavas darbinieces ne tikai paas izmanto o datu bzi uzziu snieganai, bet arapmca lastavas lietotjus, pai studentus, izmantot LNB analtikas datu bzirefertu un kursa darbu sagatavoan.Uzziu snieganai izmantojam ar OCB veidots datu bzes: grmatu EK unnovadptniecbas datu bzi.Sareto uzziu meklanai izmatojam ar citas datu bzes - 381 reizi, tdas k Centrls Statistikas prvaldes datu bzi, Eurostat datu bzi, E-bibliotka.lv, Directoryofopen Access journals urnlu pilno tekstu datu bzi,Googlebooks grmatu pilno teksu datu bzi un u.c. 2010.g februr un mart 16 cilvkiem tika sniegtas konsultcijas par Lattelecomvirszemes televzijas komplekta iegdi un uzstdanu.25. februr seminr pagastu bibliotekriem Elita Juberte ststja par E-bibliotkas piedvtm iespjm un reistranas kartbu, ka ar par 3TD Veiksmesststiem.Oktobr OCB lastavu apmeklja Ogres Profesionls vidusskolas izgltbasprogrammas Sekretarita un biroja darbs 3. kursa audzknes. Audzknm tika36 37. paststts par OCBlastavas krjumu, abontm datu bzm, OCB elektroniskokatalogu, par iespju attlinti rezervt grmatas un pagarint grmatu lietoanastermiu. Audzknes tika informtas pariespjureistrties e-bibliotk. Tikanodemonstrti E-bibliotk pieejamie informcijas resursi. Novembr tika veikta lastavas apmekltju anketana ar nolku noskaidrot,kds ar IT saistts joms tie gribtu papildint savas zinanas, apmekljot OCBrkotas apmcbas. Rezultti tika apkopoti un tiks emti vr, plnojot darbu2011.gad. Gada beigs tika sniegtas vairkas konsultcijas par Mans Lattelecompakalpojuma izmantoanas iespjam. Lietotjiem tika pardts, k var atteikties noLattelecom papra rina, kuru piegd pa pastu, un tikt pie rina elektronisk vid.ESIP Eiropas Savienbas informcijas punktsAktivittes bibliotk:aprlis maijs Eiropas nedas ietvaros:1. Izstde Labkai EiropaiKdam nolkam kalpo Eiropas Savienba? K t darbojas? Ko t jau ir sasniegusisavu pilsou lab, un ar kdiem jauniem izaicinjumiem t sastopas odien? Vaiglobalizcijas laikmet ES var konkurt ar prjm ekonomikas lielvarm un saglabtsavus socilos standartus? Tie ir dai jautjumi, uz kuriem var meklt atbildes,iepazstoties ar izstdes "Labkai Eiropai" materiliem.2. Izstde stends Jaunkie materili par Eiropas SavienbuJaunkie druktie materili par Eiropas Savienbu, kas pieejami interesentiemldzemanai.3. Sples 40 mints apkrt Eiropai izsples.Divs izspls piedaljs 8 cilvki galvenokrt studenti.4. Sples Ceojums patrtju tiesbs izsple.Viena izsple 4 cilvki.21.oktobris:Mcbu nodarbba 14 novada bibliotekriem par Latvijas un Eiropas Savienbasstatistiku, ko vadja LR Centrls statistikas prvaldes Informcijas centra veckreferente S. Roze.ss ieskats Latvijas statistik (www.csb.gov.lv) un pamatgs ieskats EiropasSavienbas statistik (epp.eurostat.ec.europa.eu), k ar daudzpusgs iespjas, ko 37 38. piedv Eurostat mjas lapa: kas ir Eurostat, tabulas, diagrammas, kartes, toveidoanas plas iespjas, valstu profili, bezmaksas publikcijas angu un latvieuvalods, to lejupldjams elektronisks versijas un pastana, u.c.Nodarbba bija oti lietderga bibliotekriem k informcijas sniedzjiem, informjotun konsultjot bibliotkas lietotjus, jo interese par statistiku, pai studentu vid, irliela, bet publiskajs bibliotks pieejamo jaunko papra formta statistikas materiluir diezgan maz.Lektore bija parpjusies ar par izdales materiliem Latvijas Statistikas unEUROSTAT publikcijm, piemram, Statistikas gadagrmata 2009u.c.Elita ESIP koordinatore piedaljusies:15. aprl, Rg ES informcijas sniedzju forum Sabiedrba, sazia, informcija4. septembr eksperta status diskusij Es, Latvija un ES, Ogr, Kultras centr29. oktobr Rg, LU Lielaj zl, ar Eiropas Komisijas iniciatvu un LR Labkljbasministrijas atbalstu rkot konferenc Veidosim kop labku sabiedrbu visiem cpret nabadzbu un socilo atstumtbu Latvij.Koordinatoru seminros Rg, ES mj:24.02., 21.04., 15.09., 15.12.SBA un Elektronisk dokumentu piegde (EDP) 2010.g. Ogres Centrls bibliotkas lietotju vajadzbm no LatvijasNacionls bibliotkas krjuma SBA krt tika pastti 26 (2009.g.-62) izdevumi. NoLNB krjuma esam samusi 21 grmatu un 5 atteikumus. Atteikumu iemesli grmatas neatrodas LNB krtuvs. Acmredzami ir samazinjies SBA pieprasjumuskaits. Tas vartu bt saistts ar to, ka iepriekjos gados o pakalpojumu aktviizmantoja Ogres pilstas PII darbinieces, kas mcjs augstkajs mcbu iestds.Mcbu procesa sekmgai gaitai bija nepiecieama pedagoisk literatra un PIIaudzintjas aktvi izmantoja SBA pakalpojumu, lai tiktu pie grmatm, kurasneatrads OCB krjum. Elektronisko dokumentu piegdi (EDP) 2010.g. veicm tikai no OCB krjumpieejamiem dokumentiem. o pakalpojumu prsvar izmantoja Ogres novada unpagasta bibliotkas. 2010. gad tika nostti 326 dokumenti. EDP no Latvijas Nacionlas bibliotkas krjuma netika izmantota sakar ar to,ka no 2010.g. janvra pakalpojums ir maksas. Viena ieskenta lapa maks 0,10 Ls. 38 39. Paskumi 28. janvr lastavas darbinieces organizja tematisko paskumu Teristera gad bibliotkas darbiniekiem. 2010.gada 1.jlij rpus bibliotkas darba laika Ogres Centrls bibliotkasteritorij notika paskums. Bibliotka atbalstja Wi-Fi lietotjus, kuri piedaljssacensbs "Bezvadu zemene". Sacensbu uzvartjs varja tikt pie galvens balvas portatv datora. Paskuma mris bija informt sabiedrbu par iespju izmantotbibliotku piedvto bezvadu internetu 24 stundas diennakt, rpus bibliotkutelpm un darba laika. Ogres Centrlo bibliotku prstvja 17 sacensbu dalbnieki.Galveno balvu neviens no msu dalbniekiem neieguva, bet 4 konkursa dalbniekisama veicinanas balvas. 19.oktobr Ogres Centrls bibliotkas lastav notika Ogres novada dzejniekuapvienbas "Sirdsdoma" un Csu kultras biedrbas "Harmonija" dalbnieku tikans.Dzejnieki daljs pieredz, izvrtja kopgo un atirgo. 15. novembr sks Letonikas organiztais konkurss "Mekl un atrodi datubz letonika.lv" , kur Ogres centrlo bibliotku prstvja 4 lastji un 1bibliotekrs.Publicitte Janvr piedaljmies Valsts aentras Kultras informcijas sistmasrealiztaj publisko bibliotku attstbas projekta Treais tva dls pozitvoldzcilvku veiksmes ststu apkopoan, nostot savu veiksmes ststu par OCBlastju Aleksandru Pavlovu. Veiksmes ststs par uzmju, kur izmanto OCBlastav pieejams IT biznesa attstbai, radja interesi projekta autoros. RezulttOCB lastav tika nofilmtsneliels video siets. To ierakstja un izdeva diskBibliotka man ce uz labku dzvi kop ar vl citiem 8 veiksmes ststiem. 4. februr Ogres CB veiksmes ststu varonis - lastjs Aleksandrs Pavlovs arimeni un OCB prstve Elita, piedaljs CD Bibliotka man ce uz labku dzviprezentcijas paskum. s sfilmas vlk translja LTV. 4. februr OCB paskumu zl notika bezmaksas seminrs Praktiski rki unmetodes persongs naudas plsmas sabalansanai, kur ar zinsanm daljs SIA39 40. Euroaudit valdes prieksdtjs Jnis Pikmanis, Naudas plnoanas centra eksperts, Ifapdroinana Rgas klientu apkalpoanas centru vadtjs Andis Suseklis, ka arlastavas vadtja Gaina Sabina, kas paststja par bezmaksas un maksaspakalpojumiem, kas ir pieejami OCB. Seminr varja piedalties jebkurinteresents. 25. februr Ogrniet tika publicts raksts Bibliotk var last ne tikaigrmatas par Ogres Centrlaj bibliotk piedvtajiem bezmaksas un maksaspakalpojumiem. 20.aprl Elita vadja nodarbbu Senioru kluba biedriem, ko organizja OgresAttstbas un Inovciju mcbu centrs (AIMC) par bibliotku katalogiem Internet ,grmatu meklanu un rezervanu OCB elektroniskaj katalog. 27. aprl Elita Senioru klubia biedrus mcja izmantot Interneta resursus:elektronisks grmatas, datu bzi Letonika, E-bibliotku u.c.Profesionl pilnveide OCB lastavas darbinieces aktvi piedaljs viss apmcbs, kuras organizjaOgres reionlais mcbu centrs. 28. maij, 2.jlij un 4. jlij Elita apmekljusi kursus Ogres AIMC Tmeka2.0 tehnoloijas. Turpat,ruden, Elita apguva Attlu apstrdi ar bezmaksasprogrammu GIMP. No 1. marta ldz 3. martam, Rig Elita piedals Jaws kursos, apgstotprogrammu, kas paredzta vjredzgiem lietotjiem darb ar datoru. 3. jnij, LNB, Elita piedaljs prezentcij par koptulkoanas projektuValodu krasts. Prezentcijas mris ir iepazstint sabiedrbu ar iniciatvasValodukrasts piedvto mantulkoanas sistmu, diskutt par jauns tulkoanasplatformas lietderbu, priekrocbm un attstbas iespjm nkotn. Maij Jolanta apmekljusi kursus Ogres AIMC, kuros papildinja zinanasdarb ar programmu Microsoft Excel, par ko ir samusi apliecinjumu. OCB pieauguo lastavas vadtja Gaina Sabina septembr devs uz ASV,Illinoisas Universitti , kur piedaljs Globlo bibliotku lderu un inovatoru 4 neduapmcbu programm. Programmu sagatavoja Ilinoisas Universittes Mortensonacentrs. Mortensona Centrs sadarbojas ar vairk nek 90 pasaules valstm, nodroinot 40 41. apmcbu programmas bibliotku darbiniekiem, k ar veicinot bibliotekru unbibliotku sadarbbu. 14. decembr lastavas vadtja Gaina Sabina piedaljs seminr Vidzemesreiona galveno bibliotku vadtjiem un vadoajiem specilistiem, gstot vrtgasidejas darbam lastju apkalpoanas jom. Lastavas darbinieces piedaljs ar kolektva pieredzes apmaias braucienosuz Gulbenes bibliotku un Prventas bibliotku Ventspil.Darbs ar krjumu Gads sks ar periodikas norakstanu un nodoanu makulatr. Krtuve tikasagatavota, lai taj vartu prvietot preses izdevumus, kuri lastju zl vairs navaktuli (piemram, 2008.gada izdevumus). Divas reizes gad notiek jauno turpinjumizdevumu abonana. Pavasar grmatu krjums tika prskatts un no t tika izemti atkrtotiegrmatu izdevumi un satur novecojus literatra. Grmatu krjum tika atjaunotas grmatu plauktu nordes, k ar plauktu galunordes. Ruden tika pabeigts grmatu marjums. Katrai grmatai uz mugurias tikapielmta zme, uz kuras ir UDK numurs un autora zme. Tas atvieglo krtbasuzturanu grmatu plauktos. Grmatu maranas procesu paldzja pabeigtdatoroperatoru kursu praktikante Jolanta Alksne, kas no oktobra vidus bija 6 nedupraks OCB. Secinjums Saldzinjum ar iepriekjo gadu, novrojams lastavas lietotju skaitapieaugums - par 30,3%.Tas vartu bt labs apliecinjums tam, ka ikviensapmekltjs atrod lastav tam nepiecieamo informciju un saem kvalitatvusbibliotekrospakalpojumus lastavas draudzgaj un mjgaj vid. Lastavasdarbinieces paldz lietotjiem orientties gan drukts, gan elektronisks informcijasplsm.Konsult lietotjus IT piedvto aktulo iespju izmantoan. Lastavaskolektvs strd ar attieksmi - viss lietotja vajadzbm, un lietotji spj to novrtt.Lastavas vadtjaGaina Sabina41 42. Prskats par CB bibliobusa darbu 2010. gad1. Darbbas visprgs raksturojums. Ogres CB bibliobuss darbojas Ogres, Lielvrdes un eguma novad, apkalpoiedzvotjus o triju novadu 12 pagastos, regulri un preczi ievrojot marrutus,noteikto laiku un datumu grafikus. Lastji tiek apkalpoti pc iespjas tuvk viudzves vietai. Bibliobus notikusi darbinieku maia: no 05.05.2010. ldz 30.06.2010.par bibliotekri strdja Aija ilvinska, bet no 01.07.2010. bibliobusa bibliotekre irRuta Iranovia.2.Bibliobusa pakalpojumu pieejamba.Ir iedzvotju kategorijas, kurm dadu iemeslu d ir apgrtinoi apmekltstacionrs bibliotkas,piemram, pensionriem, imenm ar maziem brniem,invaldiem, jo bibliotka atrodas patlu no dzves vietm, un sabiedriskais vai citaveida transports nav pieejams. Bibliobusa pieturas ir biei vien pie pam mjm,mju cea gal. Bibliobusa darbinieku rcb ir mobilais telefons, kas nodroinaiespju operatvi sazinties un vienoties par lastjam vajadzgajm grmatm, k aratgdint lastjam par grmatu lietoanas termiu. Gada laik lastji tika apkalpoti 5 novadu un 2 pilstas marrutos, katr notiem - 1 reizi mnes. Iedzvotjiem bibliobusa pakalpojumi pieejami 40 pieturviets.2010. gad lastju skaits pa marrutiem:1. pilstas marrut - 342. pilstas marrut 401. novadu marrut - 352. novadu marrut 413. novadu marrut - 424. novadu marrut - 445. novadu marrut - 26kop 262 lastji. 2010. gad lastju skaits ir nedaudz par 24 pieaudzis, saldzinot ar2009.gadu. Lielk lastju grupa ir pensionri - 56%, mjsaimnieces - 2%,strdjoie dads nozars - 15%, bezdarbnieki - 8%, mjsaimnieces, lauksaimnieki- 16%, skolni 3%.42 43. Izsniegums bibliobus - 9810 grmatas, ttad, katrs lastjs gad izlasjis vidji37,4 grmatas. Apmekljumu skaits - 1886, katrs lastjs bibliobusu apmekljis vidji7,2 reizes gad, tomr ir ar ilglastji. Kavtjiem tiek zvants, ir gadjumi, kadpazuduie lastji jmekl caur pagastu prvaldm. Visvairk last literatra - dailiteratra, kriminla rakstura grmatas, taupieprastas ir ar grmatas par ceojumiem, vsturi, biogrfiska rakstura darbi, mkslasgrmatas, enciklopdijas. Vecka gada gjuma lastji oti labprt lasa latvieu autorudarbus. Vasaras period pieaug pieprasjums pc grmatm par drzkopbu, medicnu,dienu un konservu gatavoanu, rokdarbiem. Ir lastji, kuri grmatas em vairum(10 un vairk), jo lasa visa imene, pat kaimii.Apmekltju interesi raisja izstdes, kuras bija iekrtotas bibliobus: dienureceptes ikdien un svtku reiz, Bibliobusa marruti novadu kart, Sveika,ziema, Klusais Ziemassvtku laiks.3.Darbs ar krjumu. emot vr lastju grupas un lastju pieprasjumus, kopum krjumakomplektana notiek atbilstoi tiem, stingri ievrojot naudas ldzeku lietderguizlietoanu. Lai izpildtu lastju pieprasjumus, biei tiek izmantots CB pieauguo unar brnu literatras nodaas krjums, jo vasar bibliobus pards skolni, kas labprtlasa pedagogu ieteikto literatru. Gada laik izsniegtas 82 grmatas no iemkrjumiem.Grmatu krjums tiek regulri krtots un izvrtts; tiek atlastas lastjunolietotas, pc satura novecojuas grmatas, k ar lastju profilam neatbilstoasgrmatas, un ts tiek tlk piedvtas apmaias krjumam. Regulri tiek atlastasgrmatas laboanai.Bibliobusa lastjiem piedvjam iepazties ar urnliem, ko dvinjui citi lastji,prsvar pilstas iedzvotji.4.Sadarbba ar citm bibliotkm. Bibliobusa krjumu savu lastju pieprasjumu apmierinanai aktvi izmantoRembates, Tomes un Krapes bibliotkas. o bibliotku darbinieces un ar lastjiregulri - 1 reizi mnes - apmekl bibliobusu, izvloties ts grmatas, kuras nav obibliotku krjumos. m bibliotkm 2010.gad izsniegtas pavisam 430 grmatas.43 44. 5.Bibliobusa finansilais nodroinjums Prskata gad bibliobusa finansjums bijis sekojos: Ogres novada pavaldbasldzeki 894,43 Ls; iegdto grmatu eksemplru skaits- 160. Dvinjumi 9eksemplri par 29,21 Ls6.Bibliobusa publicitte Ogres CB mjas lap sada www.ocb.lv/bibliobuss var atrast informciju parbibliobusa marrutiem, pieturvietm, laikiem.Apmekljot septembr Ogres pilstu, eksprezidents G. Ulmanis iepazins arbibliobusa darbu, marrutiem, vljs uzzint, cik lastju, kdi darba apstki un,galvenais, kas interes lauku audis obrd.Decembra mnes laikraksta Ogres Vstis Visiem urnlists Uldis Prancns viesojsbibliobusa 5.novadu marrut , lai kontakttos ar lauku audm, uzklaustu viuproblmas. Rezultt tapa interesants raksts, kas ststa par lauku auu odienas dzviun bibliobusa vietu taj.Bibliobusa bibliotekreRuta Iranovia44 45. Ogres Centrls bibliotkas Informcijas resursu attstbas nodaas atskaite, 2010. 2010.gad nodaas darbinieki apstrdja jauns grmatas, dvinjumus unpar projekta ldzekiem saemtos iespieddarbus:Centrl Brnu nodaa OgresgalaCiemupesbibliotkabibliotka bibliotkaPavaldbas 1099 6350.09 744 2829.59 268 1182.00 177 759.98ldzekiDvinjumi 383957.90 79 142.41354865.48 81240.77Projekti (KKF) 1377.08423.99Atvietoana2893.21 45 107.76KOP1523 7478.28872 3103.75 622 2047.48258 1000.75 Pavisam Ogres Centrlajai bibliotkai un bibliobusam, Brnu nodaai, Ogresgalaun Ciemupes bibliotkm apstrdti 3 275 eks. par summu 13 630,26 Ls.Lai atbrvotu fondu no mazizmantots literatras, 2010.gad no abonementa uzkrtuvi tika prcelti 1093 eksemplri. No lastavas uz abonementu tika prcelti 32eksemplri (mazizmantoti vai ar iegdti jauni izdevumi), bet no pamatfonda uzbibliobusa fondu 402 eksemplri. Pavisam Ogres Centrlaj bibliotk no fonda uzfondu prcelti 1634 ekemplri.No Plteres bibliotkas fonda uz Madlienas bibliotkas fondu prcelti 408 eks.,bet no Juglas bibliotkas uz Suntau bibliotkas fondu prcelti 545 eks. Norakstti no CB krjuma - 2054 eksemplri par Ls 2463.53No Brnu nodaas krjuma 1508 eks. par Ls 1055.16Pc iesniegtajiem sarakstiem no elektronisk kopkataloga izslgti 174 eks. - noMeeles, eguma, Birzgales un Tnu bibliotku krjumiem.Ogres CB elektroniskais kopkatalogs.Uz 2011.gada 17.janvri elektroniskaj katalog ir 54 235 ieraksti ar231 224 eksemplriem, tas ir par 2697 ierakstiem vairk nek 2009.gad. Pievienotoeksemplru skaits palielinjies par 36 060 vienbm. Pc sarakstiem, kurus iesnieguasBirzgales, Krapes, eipenes, Tomes, Ldmanes, Madlienas, Meeles, Rembates,45 46. Taurupes bibliotkas, elektroniskaj katalog izveidoti 76 jauni apraksti un pievienoti2086 eksemplri.Datu ievades dinamika gad EK (nos./eks.):Gads Ierakstu skaits +Eks. skaits+2005.37 553+ 6357 95 7722006.41 765+ 4212113 742 + 17 9702007.45 062+ 3297136 337 + 22 5952008.48 346+ 3284167 705 + 31 3682009.51 538+ 3192195 164 + 27 4592010.54 235+ 2697231 224 + 36 060Eksemplru skaita pieaugums ir oti liels, jo skolu bibliotkas pievieno ar mcbugrmatas, kuras tiek iepirktas daudzos eksemplros (atkarb no skolnu skaita klass). Bibliotku krjumu atspoguojums elektroniskaj kopkatalog (%)Bibliotka Krjums uz 01.01.11.Elektroniskaj katalog % (eks.)Ikiles novadsIkiles CB22552 865438.4Tnu7442 599480.5Lielvrdes novadsLielvrdes pils. b.134511200589.2Lielvrdes brnu b. 8267 683582.7Jumpravas 9179 511755.7Ldmanes 10737 266024.8Lpla8572 561365.5eguma novadseguma pils. b.22203 954142.9Birzgales 4921 157332.0Tomes 4041 169241.9Rembates6066 194332.0Ogres novadseipenes 10789 176316.3Krapes4432 178940.4Madlienas13113 629848.0Mazozolu4723 189040.0Ogresgala10111 855984.6Ciemupes5140 431684.0Meeles3798 223358.8Lauberes5900 463978.6Suntau 7075 158522.4Taurupes7532 207727.6KOP:190 0449677650.9 46 47. Apraksti, kurus Ogres elektroniskajam kopkatalogam pievieno ganpilstu bibliotkas, gan skolu bibliotkas, tiek regulri rediti.Tiek veidoti un rediti apraksti Novadptniecbas datu bz. Uz2011.gada 17.janvri datu bz ir 17 254 ieraksti. No 2010.gada rudens tiek veidotiapraksti rakstiem no portliem ogrenet.lv un ogresfakti.lv Analtikas datu bz ir 2403 ieraksti. 2010.gad rediti iepriekjos gadosveidotie apraksti. 2010.gad datu bze papildinta ar aprakstiem no urnlaSkolotjs (2004-2009). 2010.gad izstrdta jauna Ogres Centrls bibliotkas krjuma attstbaskoncepcija.IRAN darbinieki sniedz gan metodisku, gan praktisku paldzbu visiempilstu, pagastu un skolu bibliotekriem par: 1. krjumu veidoanas jautjumiem 2. krjumu organizanas jautjumiem 3. UDK klasifikciju 4. aprakstu veidoanu EK 5. komplektanas un norakstanas procesiem BIS Alis.Skolu bibliotkas. 2010.gad darbu BIS Alise uzska Ogres Profesionlas vidusskolas bibliotka,Jumpravas vidusskolas bibliotka, Lielvrdes vidusskolas un Lielvrdes pamatskolasbibliotkas.Bibliotka Ar kdu moduli strdIevadto eks. skaits uz01.01.2011.Ogres imnzijaKataloizcija ; 17284 Komplektana no 2010.g. janv.Ogres pamatskola Kataloizcija ; 13163 Komplektana no 2010.g. janv.Ogres amatniecbas vsk.Kataloizcija ; 10604 (Komplektana no 2011.g. janv.)Ogres profesionl vsk.Kataloizcija 230647 48. Jaunogres vsk.Kataloizcija8632Ogres 1.vsk.Kataloizcija3392Ogresgala pamatsk.Kataloizcija 376Lielvrdes vsk. Kataloizcija1606Lielvrdes pamatsk. Kataloizcija1341Jumpravas vsk.Kataloizcija 289Jumpravas Kataloizcija 0interntpamatsk.Kaibalas pamatsk. Kataloizcija 1eipenes pamatsk. Kataloizcija 250Suntau vsk.Kataloizcija 7Suntau interntsk. Kataloizcija 0Ikiles vsk. Kataloizcija (no102010.g.oktobra)Tnu pamatsk. Kataloizcija (no 32010.g.decembra)KOP:59264Uz 2011.gada 1.janvri skolu bibliotkas elektroniskajam kopkatalogam ir jaupievienojuas 59 264 eksemplrus. 2010.gad BIS Alis nestrdja Ogres mea tehnikuma bibliotka, Suntauvidusskolas un Suntau sanatorijas-interntskolas, Madlienas, eguma, Taurupesvidusskolu bibliotkas, Kaibalas (nepilna darba slodze), Ogresgala, Birzgales,Rembates, Krapes, Lauberes, Tomes, Ldmanes, Mazozolu, Meeles pamatskolubibliotkas un Jumpravas interntpamatskolas (nepilna darba slodze) bibliotka.Iespjams, ka Mazozolu, Meeles, Kaibalas, Krapes skolas skars reorganizcija,tpc bibliotekri nesteidzas ar darba uzskanu BIS Alis.Ogres CBInformcijas resursu attstbas nodaas vadtja: Janna Metlne48 49. Grmatsjjas veikums 2010.gadOgres novadamBibliotkaSatas jaunsSatas,Salabotas,Kop (eks.)grmatas (eks.) apvilktas arsalmtaslmplvi (eks.) lietots grm.(eks.)Ogres Centrlbibliotka 472493 5631528OCB Brnu nodaa178248 123 549 Bibliobuss2013139 190 Ciemupes bibliotka 10 335 48Ogresgalabibliotka8615188 325 Ogres novada bibliotkas26 6326 115Kop: 792 1119 8442755Apvilktas grmatu mugurias : 2871 , apvilkti grmatu stri : 550Ikiles un Lielvrdes novadiemBibliotkaSatas grm.Apvilktas ar Salabotas Kop Mugurias(eks.) lmplvi grm. (eks.)Ikiles nov.bibliotkas81150 80311161Lielvrdesnov. bibliotkas 46139 32217 78Kop127289 112 528239Grmatsjja: Irna Lielmane 49 50. Ogres, Ikiles, eguma un Lielvrdes novadu 9.Grmatu svtki Ikil, 2010.gada 20.august9:00 15:00 grmatu komercizstde Ikiles vidusskolas foaj. Piedals izdevniecbas: ZvaigzneABC, Lauku Avze, Nordik, Tapals, Jumava, Avots, Poligrfijas infocentrs, Rrihagrmatnca, Likteststi, Ja Rozes apgds, Vizulais elements. Pircji piedals jaunkogrmatu izloz svtku noslgum. 10.00 Svtkuatklana Pieauguajiem10.30 Publisk diskusija sadarbb ar Sorosa fondu Latvija 2011.gada budets diskusiju krustuguns, piedals ministru prezidents Valdis Dombrovskis(Vienotba-JL), Andris le (Par Labu Latviju!), vides ministrs Raimonds Vjonis (ZZS), JevgnijaZaiceva (SC), Andris Vilks (Vienotba-PS), irts Lapi (Nacionls apvienbas Visu Latvijai!Tvzemei un Brvbai/LNNK), Aigars Taukulis (Par prezidentlu republiku) ; diskusiju vada Edijs Bos Ikiles vidusskolas zl.12.30 Deputtu kandidtu preses konference - iztauj Latvijas Avzes, reionls preses urnlisti(Ogres Vstis Visiem, Ogrnietis, Lielvrdes Zias, eguma Novada Zias, Ikiles Vstis) vidusskolaszl12.30 Seno lbieu spka zupa liepu pan.13.30 Graud ir spks - tikans ar grmatas autoru dietologu Andi Brmani (Jumava) novadabibliotk13.30 Vrietis vsai vasarai saruna ar romnisti Moniku Zli (Lauku Avze) vidusskolas zl13.30 Iepazsim literro Ikili! - ekskursija gides Lgas Dziedtjas pavadb14.30 Ko pai spjam savas veselbas sakrtoanai? Ineses Zites pieredze un demonstrjumi vidusskolas zlBrniem11.00 K top multfilmas ststa to veidotja Ilze Martinsone, daas noskatoties pirmsskolasvecuma brniem - PII Urdavia zl.11.45 Sprda zupa12.15 Tikans ar latvieu multfilmm un to veidotjiem (1.-3.kl.skolni) - PII Urdavia zl13.00 Mini, mini mkliu... kop ar latvieu tradciju zintjiem Ivetu un Vidvudu Medeiemsadarbb ar Zvaigzni ABC jaunk skolas vecuma brniem PII Urdavia zl13.30 Sple par latvieu anas tradcijm visu vecumu brniem kop ar Ivetu un VidvuduMedeiem sadarbb ar Zvaigzni ABC brnudrza sporta laukum.Pusaudiem un jaunieiem11.00 ...Veldr visa labbia;/Veldr visi jauni puii... auglbas simboli latvieu rotas untradcijs. Vada Iveta un Vidvuds Medei sadarbb ar Zvaigzni ABC vidusskolas bibliotk12.00 Vai viegli bt skolnam?-saruna ar jauno rakstnieci Justni Kavu, grmatas Zee autori, vidusskolas bibliotk13.00 Grmatas tapanas ce kop ar Poligrfijas infocentru vidusskolas bibliotk13.00 Jaunieu diskusija sadarbb ar Sorosa fondu Latvija Attiecbas: vecki, draugi un es.Sareti? - vada psiholoe Rente Slucka, piedals jaun rakstniece Ieva Brice, grmatas Kristaautore (Zvaigzne ABC) vidusskolas skolotju istab14.30 Mana dzimtene Latvija filmas demonstrana un tikans ar ts veidotjiem vidusskolasskolotju istab15.30 Grmatu svtku noslgums, jaunko grmatu izloze vidusskolas zlGrmatu svtkus atbalsta: Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Sorosa fonds Latvija, LatvijasMobilais Telefons, Jelgavas tipogrfija, Latvijas Brnu Fonds, Latvijas Ebreju biedrba amir,Biedrba Gora, Par Labu Latviju, Nacionl apvienba Visu Latvijai! Tvzemei unBrvbai/LNNK, Zao un Zemnieku savienba, Saskaas Centrs, Vienotba, Anta Rugte, IneseVaidere, Ikiles novada dome.Informatvie atbalsttji: Laikraksti Latvijas Avze, Ogres Vstis Visiem, Ikiles Vstis, Ogrestelevzija 50