pētījuma atskaite (.pdf)

of 82 /82
ETNISKĀ TOLERANCE UN LATVIJAS SABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJA RĪGA 2004 Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

Author: hoangnguyet

Post on 06-Feb-2017

236 views

Category:

Documents


5 download

Embed Size (px)

TRANSCRIPT

  • ETNISK TOLERANCE UN LATVIJAS SABIEDRBAS

    INTEGRCIJA

    RGA 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts

  • Ptjums ir tapis ar Eiropas Savienbas (ES) finansilu atbalstu (PHARE LE01.01.01./2-6/25). Ptjum sniegtie viedoki nav oficil SIF un ES nostja.

    Zintnisk redaktore, ptniecisks grupas vadtja: Brigita Zepa Autori: Inese pule (Ptjuma apraksts, Ptjuma teortiskais pamats, Galvenie secinjumi un ieteikumi, Fokusa grupu diskusiju rezultti) Lga Krastia (Ptjuma teortiskais pamats, Dzio interviju rezultti) Inguna Pee (Aptaujas rezultti) Jolanta Krine (Fokusa grupu vadana un transkriptu sagatavoana) Vka noformjums: Mrti Seleckis Makettjs: Mrti Seleckis Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 Elizabetes iela 65 - 16, Rga LV-1050, Latvija Tlr.: 371 7217553 Fakss: 371 7217560 www.bszi.lv

    Baltijas Socilo Zintu institts

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 3

    SATURS

    PTJUMA APRAKSTS .............................................................................................

    PTJUMA MRI UN UZDEVUMI ........................................................................................ PTJUM IZMANTOT METODOLOIJA...............................................................................

    4 4 5

    PTJUMA TEORTISKAIS PAMATS .......................................................................

    6

    GALVENIE SECINJUMI UN IETEIKUMI ................................................................ 14

    I FOKUSA GRUPU DISKUSIJU REZULTTI.......................................................... .... 21

    INFORMCIJAS IEGUVES UN ANALZES METODES APRAKSTS..................................................... 21

    SECINJUMI....................... .......................................................................................... 23

    II DZIO INTERVIJU REZULTTI........................................................................ .... 30

    INTERVIJU APRAKSTS....................................................................................................... 30

    INTERVIJU KOPSAVILKUMS UN ANALZE.............................................................................. 32

    SECINJUMI................................................................................................................... 45 III APTAUJAS REZULTTI................................................................................... .... 47 APTAUJAS APRAKSTS............................................................................................................................ 47 APTAUJAS DATU ANALZE.................................................................................................................... 51

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 4

    PTJUMA APRAKSTS

    MRI UN UZDEVUMI

    Ptjuma galvenie mri ir:

    izptt Latvijas sabiedrb dominjoos aizspriedumus un tolerances pakpi pret dadm etniskajm un reliiskajm grupm;

    noskaidrot ksenofobisko attieksmju veidoans mehnismus un faktorus, kas nosaka cilvku toleranci Latvij.

    Ptjuma skum tika noteikti divi galvenie izptes lauki, saistb ar etnisko toleranci un Latvijas sabiedrbas integrciju: 1) Etnisk vai, iespjams, preczk lingvistisk latvieu un krieviski runjos

    sabiedrbas daas elans, k rezultt veidojas divas vairk vai mazk noirtas sabiedrbas daas, paralli veidojot gan stereotipu, gan etnisko aizspriedumu kopumu.

    2) Attieksmes un priekstati par iebraucjiem un rzemniekiem, kas ilgstoi uzturas Latvij un ir ar atirgu rieni un reliisko piederbu. Nepiecieambu ptt attieksmes un aizspriedumus pret iebraucjiem ar atirgu rieni un reliisko piederbu noteica plasazias ldzekos plai izskanjus iebraucju pieredze par negatvu izturanos das krsas atirbu d (jatzm gan, ka oficili nav fiksta fiziska vardarbba, kuras clonis btu etniski vai rasistiski aizspriedumi).

    Ptjuma galveno mru sasnieganai izvirzti sekojoi uzdevumi:

    Iepazties ar teortiskajm pieejm un ptjumiem par etnisko toleranci, aizspriedumiem, rasismu un ksenofobiju, kas veikti cits valsts, novrtjot, k ldzinjo ptjumu pieredze un teortisks nostdnes cits valsts vartu bt nodergas, veicot ptjumu Latvij;

    Izmantojot kvalitatvs metodes (fokusa grupu diskusijas), izptt, kdi ir latvieu un krieviski runjos Latvijas daas viedoki gan par otru Latvij dominjoo grupu (atbilstoi latvieiem vai krieviem jeb krieviski runjoajiem), gan pret etniskajm grupm ar atirgu rieni un reliisko piederbu. (Kvalitatvo ptjumu ietvaros liela nozme tika pieirta gan tam, kdi viedoki tika pausti, gan ar tam, k tie tika formulti, jo aizspriedumi nereti tiek pausti ar netiei).

    Izmantojot kvalitatvs metodes (dzis intervijas), noskaidrot Latvij dzvojoo atirgo iedzvotju saskarsmes pieredzi, to, k cilvki ar rjm vizulm atirbm un atirgu reliisko piederbu, raksturo Latvijas iedzvotju attieksmi pret viiem ikdien.

    Izstrdt ptjuma otr posma kvantitatvo latvieu un krieviski runjoo Latvijas iedzvotju aptauju instrumentriju (anketas, kartias, instrukcijas intervtjiem).

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 5

    Izanalizt aptaujs iegtos datus, konfrontjot tos ar fokusa grupu diskusiju un dzio interviju rezulttiem. Izvrtt visas ptjum gts atzias un sniegt analtisku apkopojumu par etnisko toleranci un ksenofobiju Latvij.

    PTJUM IZMANTOT METODOLOIJA

    Ptjuma ietvaros tika izmantotas gan kvalitatvs (fokusa grupas, dzis intervijas), gan kvantitatvs (aptaujas) ptjuma metodes. Vairku metou pielietoana paaugstina ptjuma ticambu un atbilstbu, jo kvantitatvs metodes sniedz ieskatu par dadu viedoku un attieksmju jautjumos par etnisko toleranci un ksenofobiju izplatbu Latvij, savukrt kvalitatvo metou pielietoana rada pilngku un dziku izpratni par cilvku pieredzi, motviem, aizspriedumiem un argumentciju etniskajos jautjumos. Fokusa grupas:

    Lai noskaidrotu iedzvotju skatjumu uz jautjumiem, kas skar etnisks attiecbas Latvij, etnisko toleranci un ksenofobiju, tai skait etniskos stereotipus un sabiedrisko noskaojumu, tika veiktas seas fokusa grupu diskusijas: etras Rg, divas - Balvos. Trs no fokusa grupu diskusijm tika organiztas latvieu valod, trs krievu valod. Fokusa grupas Rg tika organiztas jaunieiem un vidjs un vecks paaudzes cilvkiem atsevii. Diskusijas dalbnieku rekrutcija tika veikta, pielietojot nejaubas un kvotu atlases principu. Fokusa grupu diskusiju laiks: 2004.gada februris. Dzis intervijas:

    Lai izpttu, k cilvki ar rjm vizulm atirbm un atirgu reliisko piederbu, raksturo savu saskarsmes pieredzi un Latvijas iedzvotju attieksmi pret viiem ikdien, tika veiktas desmit dzis intervijas. Divi no respondentiem bija arbi, divi afriki, divi no rilankas, viens igns, viens tatrs, viens azerbaidnis un viens nietis. Respondenti tika meklti, sazinoties ar nacionlm kultras biedrbm Latvij, k ar pielietojot sniega pikas metodi (nkamo respondentu iesaka jau nointervtais respondents). Dzio interviju veikanas laiks: 2004.gada februris - aprlis.

    Aptaujas:

    Lai noskaidrotu etnisko priekstatu, aizspriedumu un ksenofobijas izplatbu, k ar latvieu un krievu savstarpjs attieksmes, tika veiktas divas parallas aptaujas latvieu un krieviski runjoo Latvijas iedzvotju vid. Kopum tika aptaujti 1018 respondenti, no kuriem 510 latviei un 508 cittautiei. Aptauju izlases tika veiktas t, lai btu nodrointa reprezentatva prstvniecba gan Latvij dzvojoo latvieu, gan Latvij dzvojoo cittautieu vid. Aptaujas laiks: 2004.gada marts - aprlis.

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 6

    PTJUMA TEORTISKAIS PAMATS

    Ptjum gan sagatavoanas, gan analzes posm tika izmantoti vairku etnisko attiecbu ptnieku darbi un teortisks atzias. Td sniedzam su kopsavilkumu par katru no teortiskajm pieejm, kas ir izmantotas rezulttu analz un interpretcij.

    Olporta starpgrupu saskarsmes hipotze G. Olporta (Allport) starpgrupu kontakta hipotze, kas pirmo reizi tika aprakstta

    1954.gad izdotaj darb Aizspriedumu daba,1 ir viena no visplak izplattkajm koncepcijm etnisko attiecbu izpt. Saska ar o hipotzi kontaktans ar citas (etnisks) grupas prstvjiem var mazint aizspriedumus pret o grupu, jo tdjdi ir iespjas veidot adekvtkus priekstatus, atklt ldzbas uzskatos un vrtbs, kas savukrt var veicint pozitvas attieksmes un attiecbas.

    Tomr pozitva ietekme ir tikai tm saskarsmes situcijm, kurs ir noteikti

    prieknosacjumi: viends iesaistto statuss aj situcij, kopgi mri, starpgrupu sadarbba, nevis konkurence, normatvs atbalsts (autorittes, vadtji, likumi, tradcijas). Ttad svargi ir, lai saskarsmes pieredze btu pozitva.

    Kopum ptjumi vis pasaul apstiprina Olporta saskarsmes hipotzi2 ne tikai

    attiecb uz etniskajm grupm (pat tdos gadjumos, kur kontaktans ir reta un nav prk intensva, piemram, saldzinot dzves vietas attlumu ldz tuvkajam kaimiam, kas pieder citai etniskai grupai), bet ar citm socili atstumtm grupm veciem cilvkiem, homoseksuiem, gargi slimiem un cilvkiem ar pam vajadzbm.3

    Vlkie ptjumi, kas balsts uz Olporta saskarsmes hipotzi, pievienojui daudzus

    jaunus prieknoteikumus, kas nepiecieami, lai veidotos pozitva attieksme pret citm grupm. Tomass Petigruvs (Pettigrew, 1998)4 kritiz o tendenci, jo tdjdi arvien vairk saskarsmes situciju tiek izslgtas no pozitvs ietekmes loka, kaut ar ptjumi lielkoties apliecina saskarsmes lielo nozmi labvlgas attieksmes radan. Autors aicina izvrtt un noirt faktorus, kas ir nepiecieami saskarsmes situcij, lai veidotos pozitvas attieksmes, un tos faktorus, kas o procesu tikai veicina. T.Petigruvs uzskata, ka jpievr lielka uzmanba attieksmju veidoans procesam k un kpc notiek attieksmju maia. Vi uzskata, ka is process ietver 4 atsevius procesus informcijas ieguve par kdu citu grupu, uzvedbas maia, emocionlu saiu veidoans un attieksmes maia pret savu grupu.

    Liela ietekme uz attieksmi pret citm etniskm grupm var bt draudzbai starp dadu

    tautbu cilvkiem (T.Petigruvs uzskata, ka draudzba var ietvert visus 4 iepriekmintos attieksmju veidoans procesus). Uz to norda ar vairki ptjumi dads Rietumeiropas

    1 Allport G. (1954/ 1979) The Nature of Prejudice. Cambridge: Addison-Wesley. 2 Verkuyten M., Masson K. (1995). New racism, self-esteem, and ethnic relations among minority and majority youth in the Netherlands. Social Behavior and Personality, 23(2), 137-154. Bratt C. (2002). Contact and attitudes between ethnic groups: a survey-based study of adolescents in Norway. Acta Sociologica, 45(2), 107-126. 3 Pettigrew T.F. (1998) Intergroup contact theory. Annual Review of Psychology, 49, 65-85. 4 Ibid.

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 7

    valsts, piemram, ptjums Norvijas pusaudu vid1 apstiprinja saistbu starp draudzbu ar citas etnisks grupas prstvjiem un pozitvu attieksmi pret o grupu, it pai, minoritu prstvju un znu vid. (Zniem kopum bija negatvka attieksme pret citm etniskm grupm nek meitenm.)

    S.C. Raits un via koli (Wright et al, 19972) sav ptjum secinjui, ka attieksme

    pret citm grupm var uzlaboties pat tad, ja kdam ir zinms, ka kds no ts paas grupas draudzjas ar citas grupas prstvi. Juzsver, ka daudzos gadjumos pozitvs attieksmes tiek visprintas ar uz citm grupm.

    Vairki autori uzsvrui, ka nav iespjams noteikt, vai nomrts attieksmes ir

    veidojus saskarsmes rezultt, vai ar drzk ir saskarsmes clonis. Lai to noskaidrotu, btu nepiecieami longitudinli ptjumi. Izmantojot dadus ptjumus, T. Petigruvs pamato, ka kaut ar aizspriedumu mazinanai ir liela loma saskarsmes veicinan, daudz spcgki ir pretjie procesi no saskarsmes pie aizspriedumu mazinans.

    Tpat ar nav stas skaidrbas par to, k attieksme pret kdas grupas locekli ietekm

    attieksmi pret visu grupu kopum. Viens no prieknosacjumiem, lai notiktu da visprinana, ir sastapto grupas loceku uzskatana par tipiskiem savas grupas prstvjiem (salient categorization strategy). Tomr lielkoties kontaktjas tie dadu grupu prstvji, ko vieno kopgas intereses un vrtbas, bet os cilvkus citu grupu prstvji savukrt parasti neuzskata par tipiskiem savas grupas prstvjiem. Tpc citi autori (Brewer&Miller, 19843) iestjas par grupu robeu mazinanu (decategorization strategy), kas balsts uz piemumu, ka starpgrupu saskarsmei vislielk pozitv ietekme ir tad, ja grupas nav oti izteiktas.

    Saskarsmes ietekmi uz attieksmju veidoanos liel mr nosaka indivdu iepriekjs

    attieksmes un pieredze (ptjumi rda, ka cilvkiem ar aizspriedumiem parasti nav citu tautbu draugu), k ar sabiedrb pastvos tiesisks un socils normas, kas veicina vai kav pozitvu attieksmju veidoanos.4

    Kaut ar lielkoties ptjumi apstiprinjui saskarsmes hipotzi ar attiecb uz etnisko

    minoritu vid dominjoajm attieksmm, dai autori izvirzjui tzi, ka minoritu attieksmi ar o teoriju tik labi nevar izskaidrot. Viens no skaidrojumiem balsts uz to, ka vienu un to pau saskarsmes situciju minorittes un majorittes prstvji var uztvert dadi (piemram, minorittes ask izjt savu zemko statusu). Draudzba tiek uzskatta par izteikti vienldzgu situciju, kas liel mr veicina pozitvas attieksmes visprinanu, tdjdi mazinot aizspriedumus, it pai, vairkuma prstvju vid. Tpc T.Petigruvs ierosina mrt starpgrupu draudzbas potencilu. Saldzinot datus no etrm Eiropas valstm, T. Petigruvs secina, ka cilvki, kam ir draugi no kdas citas socils grupas (tautba, kultra, rase, reliija vai socil ira), ir mazk aizspriedumaini. Pie tam draudzbai ir lielks iespaids uz

    1 Bratt C. (2002). Contact and attitudes between ethnic groups: a survey-based study of adolescents in Norway. Acta Sociologica, 45(2), 107-126. 2 Wright, S.C., Aron, A., McLaughlin-Volpe, T., Ropp, S.A. (1998) The extended contact effect: knowledge of cross-group friendships and prejudice. University of California, Santa Cruz. Unpublished manuscript.. 3 Brewer, M.B., Miller,N. (1984) Beyond the contact hypothesis: theoretical perspectives on desegregation. Orlando, FL: Academic.. 4 Pettigrew T.F. (1998) Intergroup contact theory. Annual Review of Psychology, 49, 65-85.

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 8

    aizspriedumainbu, nek aizspriedumu ietekmei uz draudzbu. Pozitvais iespaids no draugiem cits grups tiek attiecints ar uz citm grupm, ne tikai uz to, kurai pieder draugs.1

    Forbess (Forbes, 1997)2 aicina pievrst uzmanbu paradoksam, ka atirgu kultru

    indivdi, iepazstoties tuvk, veido pozitvas attieksmes pret otru, turpret divu atirgu kultru grupu saskarsme parasti veicina konfliktu. Forbess uzskata, ka attiecbas starp etniskm grupm labk var analizt grupu, nevis individul lmen.

    Vairkos ptjumos nordts, ka saskarsme ar dadu tautbu vienaudiem attsta

    jaunieos plurlistisku orientciju atvrtbu dadm perspektvm un spju ts redzt, gatavbu maint savus uzskatus, k ar pieemt cilvkus ar atirgiem uzskatiem.3

    Socils identittes teorija Socils identittes teorija aplko individuli psiholoiskus procesus, lai izskaidrotu

    attiecbas starp dadm grupm. Galven tze cilvkiem ir oti svargi uzturt pozitvu socilo identitti, kuras daa ir ar piederba dadm grupm. Tpc vii parasti ir labs doms par sevi un grupm, kurm pieder, un tas savukrt liel mr ietekm attiecbas ar citm grupm. Ja saldzinjum ar citm grupm sava grupa neiet labka un indivds joprojm ar o grupu identificjas, vi mekl veidus, k uzturt savas grupas prkuma izjtu, piemram, pastiprinti izrdot uzticbu savai grupai, veidojot negatvu attieksmi pret citm grupm vai diskriminjot ts (Tajfel&Turner1979).4

    Paapliecinans un paizpausme caur piederbu kdai grupai uzlabo indivdu

    psiholoisko pasajtu. Grupas iemieso indivdu vienreizgo identitti tds joms k reliija, kultra, mksla un valoda. das izpausmes liekas nevaingas, tomr attiecbas starp grupm var kt tik negatvas, ka kdas grupas lepnums un kultras vrtbas var apdraudt citus.5

    Ptnieki norda, ka kopum ir novrojama tendence, ka etniskajm minorittm ir

    izteiktka identitte ar savu etnisko grupu nek majorittei6. Leonardelli&Brewer ptjum (2001) tika konstatta pozitva sakarba minoritu prstvju vid starp apmierintbu ar savu grupu un aizspriedumiem pret citm grupm. Savukrt majorittes prstvju vid tika atklta negatva sakarba starp apmierintbu ar savu grupu un aizspriedumiem pret citm grupm.7

    1 Mackie D.M., Smith E.R. (1998) Intergroup relations: Insights from a theoretically integrative approach. Psychological Review, 105 2 Forbes H.D. (1997) Ethnic conflict: Commerce, culture, and the Contact hypothesis. New Haven, CT: Yale University Press 3 Engberg M.E., Meader E.W., Hurtado S. (2003) Developing a pluralistic orientation: a comparison of ethnic minority and white college students. Konferences materils, http://www.umich.edu/~divdemo/AERA_Paper2003final.pdf (3.08.2003) 4 Tajfel H., Turner J.C. (1979) An integrative theory of intergroup conflict. In W.G. Austin, S. Worchel (Eds.) The social psychology of intergroup relations. Monterey, CA: Brooks/Cole 5 Mackie D.M., Smith E.R. (1998) Intergroup relations: Insights from a theoretically integrative approach. Psychological Review, 105 6 Bratt C. (2002). Contact and attitudes between ethnic groups: a survey-based study of adolescents in Norway. Acta Sociologica, 45(2), 107-126. 7 Leonardelli G.J., Brewer M.B. (2001) Minority and majority discrimination: when and why. Journal of Experimental Social Psychology, 37

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 9

    Subjektvs neskaidrbas redukcijas teortisks pieejas prstvji (Hogg 2000, Hogg&Abrams 1993)1 norda, ka cilvki tiecas mazint savu nenoteiktbu, un viens no veidiem, k to izdart, ir identificties ar socilm grupm, kas dod skaidrus uzvedbas priekstatus.

    Savukrt socils dominanas teorija (Sidanius&Pratto 1999)2 ir balstta uz ideju, ka

    sabiedrb ir ideoloijas, kas vai nu veicina vai mazina dadu grupu hierarhiju. Ar indivdi ne viend mr akcept s atirgs ideoloijas (cilvkiem ir atirgi izteikta orientcija uz socilo ietekmi). Indivdi ar izteiktu dominanas orientciju cenas veicint grupu hierarhiju un savas grupas ietekmi uz citm grupm. Saska ar o pieeju vrieiem dominanas orientcija ir spcgk izteikta, kas auj izskaidrot ar to, ka vriei kopum ir aizspriedumainki nek sievietes.

    Grupu pozcijas modea koncepcijas autors psihologs H. Blumers (Blumer, 1958) 3

    uzskata, ka aizspriedumi balsts uz priekstatiem par grupas stvokli attiecb pret citm grupm. Dominjos grupas loceki izjt prkumu un uzskata, ka citas grupas ir pilngi atirgas un sveas un ka tm nepienkas noteiktas tiesbas, statusi un resursi. Nereti dominjo grupa jtas apdraudta, jo citas grupas tiecas samazint dominjos grupas privilijas. s pieejas pamat ir piemums, ka dominjos grupas dalbnieki noir sevi no citm grupm. H. Blumers uzskata, ka aizspriedumus lielkoties veido dominjos grupas izjta par tai piedergajm privilijm uz dadiem ierobeotiem un socili augstu vrttiem resursiem un labumiem (piemram, zeme, paums, darbs, uzmjdarbba, politisk lmumu pieemana, izgltbas iestdes, atptas un izklaides resursi, k ar dadas prestias pozcijas un privt sfra). Ja dominjo grupa jtas apdraudta savs dabiskajs tiesbs, t uzskata, ka ts statuss, vara un izdzvoana ir briesms. Savukrt no bailm un aizvainojuma veidojas visprgi aizspriedumi pret citu tautbu cilvkiem.

    Grupu konfliktu teorija

    Grupu konfliktu teorijas pamat ir doma, ka aizspriedumi un diskrimincija balsts uz

    intereu konfliktiem starp grupm (LeVine&Campbell, 1972).4 Attieksme pret citm grupm un uzvedba atspoguo grupu intereses un ir liel mr atkarga no grupu mriem un iespjm tos savienot. Ttad konflikti starp grupm balsts uz konkurenci par ierobeotiem resursiem. Nereti domin uzskats, ka citas grupas ieguvums nozm zaudjumu savai grupai (zero-sum relationship). Daas no relistisks grupu konflikta teorijas tzm:

    1 Hogg M.A. (2000) Subjective uncertainty reduction through self-categorization: a motivational theory of social identity processes and group phenomena. In European Review of Social Psychology, ed. W.Stroebe, M. Hewstone, 11. Chichester, UK: Willey Hogg M.A., Abrams D. (1993) Towards a single-process uncertainty-reduction model of social motivation in groups. In Group Motivation: Social Psychological Perspectives, ed. M.A. Hogg, D. Abrams. New York: Harvester Wheatsheaf 2 Sidanius J., Pratto F. (1999) Social dominance: An intergroup theory of social hierarchy and oppression. New York: Cambridge University Press 3 Blumer H. (1958) Race prejudice as a sense of group position. Pacific Sociological Review, 1 4 LeVine R.A., Campbell D.T. (1972) Ethnocentrism: Theories of conflict, ethnic attitudes, and group behaviour. New York: Willey

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 10

    1) starpgrupu draudi un konflikti palielins ldz ar pieaugou izjtu, ka pastv konkurence par resursiem; 2) jo lielki ir draudi un konflikts starp grupm, jo vairk tiek pausts naidgums, kas it k attaisno konfliktu un sliktu izturanos, 3) ja pastv konkurence par resursiem, saskarsme starp grupm drzk veicina naidgumu.

    s tzes ir guvuas apstiprinjumu daudzos ptjumos. Jatzm, ka svargk par to, vai konkurence par resursiem patiem pastv, ir tas, cik liel mr cilvki o konkurenci izjt. Pie tam starpgrupu konflikti lielkoties pastv grupu, nevis indivdu lmen.

    Balstoties uz ptjumiem, kas veikti relistisks grupu konflikta teorijas ietvaros, V. M. Esesa (Esses, 1998)1 izstrdjusi grupu konflikta pielietojamo (instrumentlo) modeli. Saska ar o modeli ierobeoti resursi un potencili konkurjos rjs grupas patnbas kop rada iespaidu par grupu konkurenci attiecb par resursiem. is iespaids savukrt izraisa minjumus dados veidos atbrvoties no konkurences avota.

    Ne visas grupas viend mr tiek uztvertas k konkurentes c par resursiem. Visbiek ts ir grupas, kurm piemt kdas pai raksturgas iezmes, kas nepiemt konkurenci izjtoajai grupai. Liela nozme var bt ar grupas lielumam, atirgam izskatam un uzvedbai. Tomr potencilajiem konkurentiem ir ldzgas intereses attiecb uz ierobeotajiem resursiem un ar ldzgas iespjas tos iegt. Esesa izvirza tzi, ka attiecb uz resursu ieganai svargiem faktoriem (piemram, prasmm) par konkurentu drzk tiek uzskattas ldzgas grupas, turpret attiecb uz mazk svargiem faktoriem (piemram, tautba) par konkurentu drzk tiek uzskattas atirgas grupas.

    Socil distance un stereotipi Nozmgs etnisko attiecbu parametrs ir socil distance. Ts mranai tiks izmantota

    Bogardusa skala, kas ir uzskatma par klasisku instruments attieksmju mranai pret dadm etniskajm grupm. Saska ar Hagendorna un Kleinpeninga (Hagendoorn&Kleinpenning, 1991)2, k ar citu ptnieku vrtjumu socils distances skala ir piemrota, lai novrttu negatvs attieksmes, kas veicina cilvku noslganos un norobeoanos no citm etniskajm grupm.

    Jdzieni stereotips un aizspriedums ikdien biei vien tiek lietoti k sinonmi.

    Tomr socilo zintu un psiholoijas literatr stereotipi tiek noirti no aizspriedumiem, proti, stereotipi ir uztveres veids, aizspriedumi vrtjums; un tie ir savstarpji saistti. Stereotipi ietver dadas pabas jeb pazmes, kuras pc kdas grupas uzskatiem piemt kdai citai grupai. s pazmes var attiekties gan uz fiziskm patnbm, gan uzskatiem, gan socilm lomm. Aizspriedumi tiek definti k kdas socilas grupas un ts dalbnieku pozitvs vai negatvs vrtjums. Parasti tiek uzskatts, ka piemumi par kdai grupai

    1 Esses V.M. (1998) Intergroup competition and attitudes toward immigrants and immigration: an instrumental model of group conflict. Journal of Social Issues. Winter 2 Hagendoorn L., Kleinpenning G. (1991) The contribution of domain specific stereotypes to ethnic distance. British Journal of Social Psychology. 30. 63-78.

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 11

    raksturgajm iezmm nosaka to, cik simptiska t iet, tdjdi veicinot ar labvlgu vai nelabvlgu attieksmi o grupu.1

    Jpiezm, ka ir autori, kas uzsver, ka ja kds pozitvi dom par savu grupu, tas

    nenozm, ka vi dom slikti par citu grupu prstvjiem (Driedger&Clifton, 1984). 2 Tolerantie cilvki ar apzins stereotipus, bet apzinti cenas tos neizmantot (Devine, 1989).3 Stereotipi cilvkiem paldz tajos gadjumos, kad trkst informcijas, un tiek atmesti, kad realitte izrds citda. Daudzi autori negatvo attieksmi pret citm rasm skaidro ar psiholoisko vlmi dot priekroku pazstamajam.4

    Personbas iezmes un etnisk tolerance Personbas pabu un etnisks tolerances saistbas izpte liel mr aizsks ar

    T.Adorno vadto ptjumu Autoritr personba (1950)5, kur tika mekltas individulas pazmes, kas norda uz iespjami faistisku personbu. Kaut ar pieeja vlk tikusi kritizta, ptjumi daji apstiprinjui taj izvirzts hipotzes par frustrcijas saistbu ar agresiju. Vlkie ptjumi parda, ka ar autoritrismu saists tdas personbas iezmes k konformisms un tradciju cienana, pakvba autorittm, agresivitte un izteikta nepatika pret nenoteiktbu, neskaidrbu (Duckitt 1992, Sidanius 1993).6

    Ar dogmatiska domana teortiskaj literatr tiek aplkota k viens no faktoriem, kas ietekm cilvku iecietbu, jo dogmatiiem raksturga noliedzoa attieksme pret atirgiem viedokiem un plurlistiskas domanas trkums.7

    Daudzos ptjumos pardta saistba starp aizspriedumiem un cilvka paapziu. Zema paciea sekm negatvu attieksmi pret minorittm. Tdjdi aizspriedumi apmierina personbu noteiktas vajadzbas.

    1 Mackie D.M., Smith E.R. (1998) Intergroup relations: Insights from a theoretically integrative approach. Psychological Review, 105 2 Driedger L., Clifton R.A. (1984) Ethnic stereotypes: Images of ethnocentrism, reciprocity or dissimilarity? Canadian Review of Sociology&Anthropology, 21 3 Devine P.G. (1989) Stereotypes and prejudice: Their automatic and controlled components. Journal of Personality&Social Psychology, 56 4 Ray J.J. Do we stereotype stereotyping? Stereotyping and racism. http://members.optusnet.com.au/~jonjayray/stereo.html (3.02.2004) 5 Adorno T.W., Frenkel-Brunswik E., Levinson D.J., Sanford R.N. (1950) The authoritarian personality. New York: Harper 6 Duckitt J. (1992) The social psychology of racism. London: Praeger Sidanius J. (1993) The psychology of group conflict and dynamics of oppression: A social dominance perspective. In S. Iyengar and W.J.McGuire (Eds.) Explorations in political psychology. Durham, INC: Duke University Press 7 Gibson, J.L., Duch, R.M. (1992). Anti-Semitic Attitudes of the Mass public: Estimates and Explanations based on a Survey of the Moscow Oblast. Public Opinion Quarterly, Vol.56:1-28.

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 12

    Kritisk diskursa analze k instruments etnisko attiecbu un rasisma ptanai Kritisk diskursa analze ptjuma ietvaros tika izmantota fokusa grupu rezulttu

    analz. Kritisk diskursa analze (KDA) ir analtisk diskursa ptjuma tips, par kura

    galvenajiem prstvjiem tiek uzskatti Teins Van Deiks (Teun Van Dijk), Ruta Vodaka (Ruth Wodak), Normans Ferklafs (Normans Fairclough) un citi. s pieejas aizskumi ir vrojami 20.gadsimta 80-tajos gados, un kop t laika t ir kuvusi par vienu no nozmgkajm pieejm diskursa analz.

    Viens no socils dzves aspektiem, kura ptanai plai tiek pielietota kritisks diskursa analzes metode, ir etniskie aizspriedumi, imigrcijas jautjumi un rasisms.

    s pieejas pamat ir tze, ka etniskie aizspriedumi un rasisms tiek nemitgi reproducti, atkrtojot noteiktas socils darbbas jeb prakses, un, jo pai, dominjo diskursa rezultt. Pamatuzdevumi kritisks diskursa analzes ietvaros ir atklt, k diskursi reproduc pastvos dominanas un socils nevienldzbas sistmas.1

    Viens no nozmgkajiem KDA pieejas autoriem ir Van Dijks (Teun A. Van Dijk),

    kur kop ar R.Vodaku (Ruth Wodak) ir pai specializjies rasisma izpt, un sav analz vi rasismu aplko k kompleksu socils nevienldzbas sistmu, kuru veido sekojoi komponenti:

    1) Ideoloiski balstta grupu socil reprezentcija (ar vienai grupai par otru); 2) Grupas loceku mentlie modei (priekstati) par etniskajiem notikumiem

    uz aizspriedumiem balstta situcijas definana; 3) Ikdienas diskriminjoais diskurss un citas socils prakses; 4) Institucionls un organizatorisks struktras un aktivittes; 5) Varas attiecbas starp dominjoajiem baltajiem un etnisks minorittes

    grupm. Raksturojot pirmo komponenti ideoloiski balstto grupas socilo reprezentciju,

    Van Dijks norda uz sekojom kategorijm socils reprezentcijas raksturoanai: (a) Piederbas grupai afiana: piemrs: Ms, baltie,, Ms, di,, Ms,

    latviei. (b) Aktivittes: piemrs: negatvas runas par minorittm, diskrimincija,

    diferencana, izstumana, utt. (c) Mri: Viiem ir jbt atsevii. (d) Vrtbas: piemram, savas grupas priorittes un trbas nodroinana; (e) Pozcija: prkums un dominana pr citiem; (f) Resursi: msu teritorija, tauta, priekrocbas socilo pakalpojumu, paldzbas

    saeman.

    Van Dijks savas pieejas ietvaros norda uz veidu, k noteiktas interakciju pragmtisks, semantisks un stilistisks stratijas var izcelt vai atlast pozitvu informciju par Mums un negatvu informciju par Viiem, vai ar izvairties no negatvas informcijas par Mums un pozitvas informcijas par Viiem.2 1 Ideologies, racism, discourse: Debates on immigration and ethnic issues. In: Jessika ter Wal & Maykel Verkuyten (Eds.), Comparative perspectives on racism. (pp. 91-116). Aldershot etc.: Ashgate, 2000. 2 Ideology and discourse. A multidisciplinary introduction. English version of an internet course for the Universitat Oberta de Catalunya (UOC). July 2000. In: http://www.discourse-in-society.org/teun.html

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 13

    Van Dijks pai analiz dadus diskursa struktras lmeus, skot ar intonciju, sintaksi, metaforu lietojumu, beidzot ar argumentciju, piemumiem, ko runtji izmanto, un tmu atlasi.

    Analizjot tipisks kdai ideoloijai raksturgs diskursa stratijas, van Dijks,

    pirmkrt, norda uz tendenci veidot pozitvu patlu jeb pa-prezentciju un negatvu citu grupu prezentciju. das iezmes diskursa ietvaros norda uz aplkojamo grupu konfliktu, k ar atklj veidu, k ms runjam par sevi un citiem.

    Diskursu ietvaros btiska nozme ir ar tmu reprezentanai, proti, diskursa ietvaros

    nozmgks informcijas atlasanai un izcelanai. o tmu apzmanai Van Dijks lieto apzmjumu propozcija.

    T k diskursa radana ir balstta uz cilvku mentlajiem modeiem par noteiktiem

    notikumiem, sarun biei vien tiek pausta tikai daa informcijas, ko satur is modelis. Trksto informcija informcijas samjiem parasti ir zinma, jo vai nu t ir ietverta noteiktaj diskurs vai ar balsts plak socili-kulturlaj kontekst. Visa veida spriedumus, kas ir ietverti noteiktaj mentlaj model, bet nepards diskurs, Van Dijks sauc par ietverto diskursa nozmi.

    Sav analz Van Dijks norda uz tipiskm frzm noliegumiem, kdas izmanto

    rasistiskos, k ar cita veida diskursos, kas saistti ar ksenofobiskm, ideoloiski ievirztm attieksmm. Visbiek lietotais nolieguma veids ir ietamais noliegums (apparent denial). Piemrs: Man nav nekas pret X, bet.... da tipa izteikumos tikai pirmaj da ir noliegta negatv attieksme, bet otraj teikuma da ir oti negatvas lietas par citiem. Van Dijks du tekstu skaidro k izteikuma autora vlmi veidot pozitvu pa-prezentciju - lai klaustjiem nerastos priekstats, ka runtjs ir rasists vai oti aizspriedumains.

    Citi nolieguma veidi tiek aprakstti di: ietamais pievums (apparent concession): Vii var bt oti gudri,

    bet...; ietam emptija (apparent empathy): Varbt viiem bija

    problmas, bet...; ietam atvainoans (apparent apology): Atvainojiet mani, bet

    ...; ietams ples (apparent effort): Ms darm visu, ko varam,

    bet...; Prneana (transfer): Man nav problmas ar viiem, bet mani

    klienti... Apgriezta pieeja, upuru vainoana (reversal, blaming the victim):

    Nevis ms vius diskriminjam, bet vii ms!.

    Saska ar Van Dijku visi ie noliegumi ietver pozitvu sevis prezentciju, un negatvu otras grupas prezentciju.1

    1 Van Dijk, T.A., Ting-Toomey, S., Smitherman, G. And Troutman, D. (1997) Discourse, Ethnicity, Culture and Racism, in T.A. van Dijk (ed.) Discourse as Social Interaction. Discourse Studies: A Multidisciplinary Introduction, Vol. 2, pp. 144-180. London: Sage.

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 14

    GALVENIE SECINJUMI UN IETEIKUMI Galvenie secinjumi ir veidoti, analizjot un apkopojot teortisks atzias ar ptjuma gait - gan fokusa grups, gan dziajs intervijs, gan reprezentatvs aptaujs gtajiem secinjumiem. Tolerance un apdraudtbas sajta

    Ptjuma rezultti parda, ka apdraudtbas sajta ir viens no galvenajiem etnisko attiecbu saspljuma un neiecietbas avotiem. Latvieiem raksturga apdraudtbas sajta, jo latviei sav valst pagaidm nejtas k vairkums jeb majoritte. Izmantojot igauu sociologu izstrdto koncepciju un ldzbas Latvijas un Igaunijas sabiedrbu attstb un etniskaj sastv, var teikt, ka latviei jtas k apdraudt majoritte1. Savukrt krievi un krieviski runjo Latvijas iedzvotju daa nav uzskatma par tipisku minoritti, jo, pirmkrt, vii veido lielu sabiedrbas dau (37% Latvijas iedzvotju dzimt valoda ir krievu valoda2), otrkrt, krievu valoda liel da dzves sfru ir papietiekama, un latvieu valodas zinanas nav nepiecieamas, trekrt, krieviski runjo Latvijas iedzvotju daa ir pieradusi pie krievu valodas privilit statusa, kds bija PSRS pastvanas laik. Latvieu vid apdraudtbas sajtu vl pastiprina psiholoisk nedroba, zems pavrtjums un paapzias trkums, kas saglabjies no Padomju Savienbas laikiem (fokusa grupu rezultti). Analizjot latvieu attieksmes un socils identittes patnbas, redzams, ka latvieu attieksmes, saldzinot ar krieviski runjoo Latvijas iedzvotju dau, daudzos gadjumos ir ldzgkas minoritu nostdnm. Piemram, saldzinot ar krieviem, latvieiem ir izteiktka identitte ar savu etnisko grupu, latviei ir noslgtki un mazk kontaktjas ar citu tautbu prstvjiem, un latviei jtas vairk apdraudti. Savukrt, krieviski runjoajai Latvijas iedzvotju daai raksturgas majorittes pabas: atvrtba pret citiem un kontaktans ar citu tautbu prstvjiem.3 Tomr jatzm, ka pc Latvijas neatkarbas atjaunoanas Latvij stenot valodas politika ierobeo krievu valodas, kas kdreiz bija dominjo, privilijas un nozmi sabiedrbas dzv. Ldz ar to krieviski runjo iedzvotju daa saska ar H.Blumera4 koncepciju jtas apdraudta viu dabiskajs tiesbs. Sabiedrbas divu lielko grupu konkurana valodas hierarhijas lauk ir viens no pamatkonfliktiem latvieu un krieviski runjoo Latvijas iedzvotju starp, jo abas grupas jtas apdraudtas. Ja latviei prliecinoi atbalsta krievu valodas ierobeoanas politiku (77% latvieu ir pret krievu valodas k otrs valsts valodas ievieanu, un 76% 1 Kalmus, Veronika (2003) Is interethnic integration possible in Estonia? Ethno-political discourse of two ethnic groups. In: Discourse& Society. Vol. 14 (6): 667-697. Sage Publications: London. 2 Saldzinos ptjums par Latvijas iedzvotju valodu lietoanas, zinanu un valodu vides patnbm (1996 2004). Baltijas Socilo Zintu institts. 2003.gada dati. 3 Hewstone M. (2002). Intergroup bias (social prejudice). Annual Review of Psychology 4 Blumer H. (1958) Race prejudice as a sense of group position. Pacific Sociological Review, 1

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 15

    latvieu atbalsta preju no 1.septembra uz 60% mcbm latvieu valod), tad krieviski runjo sabiedrbas daa ir tiei pretjs doms (84% cittautieu ir par krievu valodas k otrs valsts valodas ievieanu, un 68% neatbalsta preju no 1.septembra uz 60% mcbm latvieu valod). emot vr, ka izgltba ir viens no galvenajiem resursiem, viedoku konflikts attiecb par to uzskatms par ievrojamu etnisks netolerances palielinans nosacjumu gan no latvieu, gan cittautieu puses. Socilo grupu konkurana sav starp un apdraudtbas sajta nosaka latvieu un cittautieu attieksmes un vlmi norobeoties. K liecina kvantitatvs aptaujas dati, latviei ir mazk atvrti etniskiem kontaktiem nek cittautiei: atbilstoi izveidotajam norobeoans atvrtbas indeksam kopum 48% latvieu un 17% citu tautbu prstvjiem raksturgas norobeoans iezmes. Galvens atirbas latvieu un cittautieu norobeoans atvrtbas indeksa rdtjos rada atirgs attieksmes pret diem izteikumiem: Es negribtu, lai Latvij sk dzvot daudz cilvku no citm valstm; Citu tautbu cilvki ar atirgm tradcijm nevar bt sti Latvijas iedzvotji, pat tad, ja vii eit dzvo daudzus gadus; Btu labk, ja katras tautbas cilvki dzvotu sav valst. Latvieu piesardzgo attieksmi pret ieceotjiem un vlmi, lai katras tautbas cilvki dzvotu tiei sav valst, liel mr var skaidrot ar viu apdraudtbas sajtu un PSRS migrcijas politikas radtajm sekm Latvijas iedzvotju etniskaj sastv un latvieu attieksms. Tolerances mrjumi liecina, ka gan latvieu, gan cittautieu vid vrojama augsta etnisk tolerance, ja to aplkojam visprju priekstatu lmen. Piemram, gan latvieu, gan cittautieu vid liels skaits respondentu piekrt izteikumam Ir jciena visu Latvijas iedzvotju nacionl kultra, reliija un paraas, pat ja ts ir oti atirgas no msjm (latviei 93%, cittautiei 97%).

    Tau, ja attieksmes fokusjam uz kdu konkrtu situciju vai darbbu etnisko jautjumu sakar, varam ieraudzt atirbas starp latvieu un cittautieu nostju, piemram, latvieu vid ir saldzinoi mazk to, kas piekrt, ka valstij btu jatbalsta dadu tautbu kultras un parau saglabana Latvij (latviei 67%, cittautiei 94%), un to, kuriem patk, ka Latvij dzvo tik daudz dadu tautbu cilvki ar atirgm kultrm (latviei 49%, cittautiei 78%), bet vairk ir to, kas uzskata, ka dadu tautbu cilvkiem vajadztu dzvot atsevii (latviei 29%, cittautiei 10%). s atirbas varam izskaidrot ar latvieu vid visai izplatto etnisko norobeoanos, no vienas puses, un cittautieu atvrtbu saskarsmei ar citu etnisko grupu piedergajiem, no otras puses.

    Tau, ja jautjumi skar citu valstu cilvku (bagtu vai trcgu) ieplanu Latvij, savos uzskatos latviei un cittautiei kst solidri, nostjoties pret citiem cilvkiem no mazk attsttm valstm, k ar zemes pircjiem no rzemm. aj

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 16

    gadjum visus Latvijas iedzvotjus vieno baas, ka citas grupas ieguvums vartu nest zaudjumu savai grupai (LeVine&Campbell, 1972).1 Kopum var teikt, ka Latvijas iedzvotju attieksmm un uzvedbai dakrt piemt rasistiskas iezmes un ts izpauas slpt veid - nevis k izteikti negatva izturans, bet k pozitvas, labvlgas attieksmes trkums, piemram, neviennozmg situcij netiks sniegta paldzba, vai ar k pasaprotama tiek pieemta jebkura negatva informcija par kdu etnisku grupu. Tpat liela nozme ir, t.s., jaunajam rasismam2, kura pamat ir uzskats, ka atseviu tautu kultra un dzvesveids ir prk atirgi, un tpc nav savienojami vien sabiedrb. Par spti Latvijas multietniskajai realittei daudzu gadu garum, daudzu cilvku priekstatos vl joprojm kulturli homogna sabiedrba tiek uzskatta par normu un idelu, uz ko tiekties. ds uzskats liel mr trauc pieemt citu tautbu cilvkus, it pai, ja vii ir vizuli atirgi un vlas dzvot Latvij. Tolerance un socilo kontaktu bieums Gan attiecb uz etniskajiem aizspriedumiem starp latvieiem un krieviem, gan starp Latvijas tradicionlajm etniskajm grupm un citu vizuli atirgu tautbu prstvjiem, apstiprins Olporta izvirzt starpgrupu kontakta hipotze (Allport, 1954/1979)3. Proti, tajos gadjumos, kad starp atirgu tautbu prstvjiem ir cieas emocionlas saites (draudzba, laulba), attieksmes pret kontaktanos un saskarsmi ir ievrojami pozitvkas, jo kontaktans ar citas grupas prstvjiem mazina aizspriedumus pret o grupu (ar nosacjumu, ka is kontakts ir pozitvs). Jpiebilst, ka tiei tiem latvieiem, kuriem jau ir cies kontakts ar citu tautbu prstvjiem (Kontaktu indekss), saskarsme ar dadu tautbu cilvkiem iet patkama. Cittautieu vid da sakarba nav novrojama - neatkargi no t, cik bies vai rets ir cittautieu kontakts ar citu tautbu prstvjiem, viiem saskarsme ar dadu tautbu cilvkiem iet patkama. Var secint, ka tiei latvieu tautbas cilvkiem saskarsmes bieums ar citu tautbu prstvjiem ir btisks nosacjums, lai veidotos simptijas un pozitva saskarsme ar citu tautbu prstvjiem. Tolerance un socil distance Lai noskaidrotu latvieu un cittautieu attieksmi pret dadu tautbu cilvkiem un izpttu socilo distanci starp konkrto mra grupu un citas tautbas prstvjiem, tika izmantota Bogardusa skala. das skalas izmantoana paredz, ka respondentam ir jnorda socils distances pakpe, kdu respondents vltos saglabt starp sevi un nordto etnisko grupu. Ptjuma rezultti atklj, ka latvieu attieksme pret krievu tautbas prstvjiem ir atturgka nek krievu un cittautieu attieksme pret latvieiem. Latvieu vid 21% cilvku pieauj tuvu radniecbu ar krievu tautbas cilvkiem, bet no cittautieu 1 LeVine R.A., Campbell D.T. (1972) Ethnocentrism: Theories of conflict, ethnic attitudes, and group behaviour. New York: Willey. 2 Barker M. (1981). The New Racism. London: Junction Books. 3 Allport G. (1954/ 1979) The Nature of Prejudice. Cambridge: Addison-Wesley.

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 17

    prstvjiem tik cieu kontaktu pieauj 53% respondentu. Tomr kopum, saldzinot ar citm ptjum iekautajm grupm, latvieu un cittautieu socil distance, k ar socil distance ar igauiem un lietuvieiem ir vrtjama k neliela. Gan latvieiem, gan cittautieiem negatvas attieksmes ir pret vienm un tm pam etniskajm un reliiskajm grupm. Pirmkrt, ts ir iedzvotju grupas, kas Latvij ir maz pazstamas (piemram, afriki, niei), otrkrt, attiecb pret tm plasazias ldzekos ir daudz negatvas informcijas (piemram, musulmau saistba ar terorismu, kurdu saistba ar bgiem un patvruma mekltjiem Latvij), trekrt, attiecb pret tm sabiedrb jau vsturiski (kop padomju laikiem) ir izveidojies daudz negatvu stereotipu (piemram, kaukziei). Etnisk tolerance un iecietba pret citdajiem Attiecb uz iecietbu pret citdajiem latvieu un cittautieu vid nav vrojamas btiskas atirbas: 38% latvieu un 37% cittautieu norda, ka vii nevltos dzvot kaimios ar homoseksuiem; 59% latvieu un 55% cittautieu ir negatva attieksme pret netradicionlajm reliiskajm organizcijm Latvij (piemram, Krinas apzias biedrbu, Jehovas lieciniekiem un citm). Tas, ka tre daa aptaujto, gan latviei, gan cittautiei, nevltos kaimios homoseksulistus un cilvkus, kas slimo ar AIDS, liecina, ka aizspriedumi un neiecietba Latvijas sabiedrb ir visai izplatta pardba. Tau, ja saldzinm to ar citm Eiropas valstm1, izrds, ka viengi Skandinvijas valstu iedzvotji atiras ar augstku toleranci pret mintajm grupm. Prjs Eiropas valsts neiecietba un aizspriedumi kopum nav mazk izplatti k Latvij. Kopum ptjuma rezultti auj izdart secinjumu, ka tie, kas ir atvrtki pret citm etniskajm grupm, ir tolerantki ar pret citdajiem, piemram, homoseksuiem, netradicionlo reliiju prstvjiem un citiem. Tolerance un uzticans Ptjuma rezultti parda, ka spja uzticties cilvkiem ir saistta ar viu atvrtbas pakpi pret citas tautbas cilvkiem, k ar ar kontaktans bieumu ar citu tautbu prstvjiem jo cilvks ir atvrtks un viam cieki kontakti ar citas tautbas prstvjiem, jo lielka uzticans citiem cilvkiem. Kopum 74% latvieu un 68% cittautieu uzskata, ka saskarsm ar cilvkiem ir jbt piesardzgam. Tolerance un dogmatisms Dogmatiska domana teortiskaj literatr tiek aplkota k viens no faktoriem, kas ietekm cilvku iecietbu, jo dogmatiiem raksturga noliedzoa attieksme pret atirgiem viedokiem un plurlistiskas domanas trkums.2 Ptjuma rezultti 1 Loek H. (2001) The European Values Study: A third Wave. Tilburg University. 2 Gibson, J.L. and R.M. Duch (1992). Anti-Semitic Attitudes in the Mass Public: Estimates and Explanations Based on a Survey of the Moscow Oblast, Public Opinion Quarterly, Vol. 56, pp. 1-28.

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 18

    parda, ka daudziem latvieiem un cittautieiem ir raksturgi pasauli uzlkot melnbalts krss, dzvot prliecb, ka patiesba ir tikai viena, un tikai aptuveni ceturt daa k latvieu, t cittautieu sav doman ir brvi un atvrti. Tas nozm, ka abs aplkojamajs grups - gan latvieu, gan cittautieu vid domanas veida patnbas var kalpot k riska faktors etnisku stereotipu atraoanai un etniskai neiecietbai. Tolerance un pozitva socil identitte Saska ar socils identittes teorijm cilvkiem ir oti svargi uzturt pozitvu socilo identitti, kas savukrt var ietekmt attiecbas ar citm grupm gan pozitvi, gan negatvi. Ptjuma ietvaros izveidotais pozitvs socils identittes1 indekss atklj, ka vlme izcelt un uzturt pozitvu socilo identitti pret Latvijas valsti biek sastopama pie latvieiem, saldzinot ar cittautieiem. Latvieu vid pozitv socil identitte pret valsti biek raksturga ir gados veckiem cilvkiem, tiem, kam ir pamata vai nepabeigta vidj izgltba, Latvijas mazpilstu un lauku iedzvotjiem. emot vr pozitvs socils identittes dulo dabu, juzsver, ka grups, kurs t ir vairk izteikta, noteikts situcijs, piemram, konflikta agrnaj stadij, pastv lielks risks pieaugt neiecietbai pret citm etniskajm vai lingvistiskajm grupm.

    Tolerance un socili demogrfiskie parametri Kopum gan latvieu, gan cittautieu vid atvrtki ir gados jaunki cilvki un cilvki ar augstko izgltbu. Savukrt mazk atvrti un toleranti ir cilvki vecum no 61 ldz 74 gadiem un cilvki ar pamata izgltbu. Jatzm, ka latvieu vid atirbas pc vecuma un izgltbas lmea ir izteiktkas nek cittautieu vid. Ptjuma rezultti neapstiprina hipotzi, kas tika balstta uz cits valsts veiktajiem ptjumiem,2 ka vriei ir netolerantki par sievietm. Toleranta attieksme nav saistta ar ar cilvka ienkumiem. Etnisko attiecbu vrtjums Kopum Latvijas iedzvotji latviei un cittautiei savas attiecbas vrt k draudzgas: Te ir tik miergi un jauki, relatvi mierga un jauka ldzspastvana un dzvoana. Tomr cittautieu vid s attiecbas tiek vrttas k draudzgkas nek latvieu vid (10 ballu skal latvieu vid vidj vrtba 7.8, cittautieu 8.4). aj gadjum kvantitatvo aptauju rezultti sasaucas ar fokusa grups novrotajm tendencm cittautieu vid, proti, cittautiei savos izteikumos cents izvairties negatvi izteikties par latvieiem k etnisko grupu. Savu neapmierintbu un kritiku cittautiei adresja valst stenotajai pilsonbas un izgltbas politikai, pai politiiem un plasazias ldzekiem. 1 Pozitv socils identittes indekss tika veidots, apkopojot respondentu pausto attieksmi pret trim izteikumiem un vienu jautjumu (sk. nodau Indeksu veidoana, 48. lpp.). 2 Bratt C. (2002). Contact and attitudes between ethnic groups: a survey-based study of adolescents in Norway. Acta Sociologica, 45(2), 107-126.

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 19

    Nkotnes vzija Sabiedrbas skatjums par Latvijas sabiedrbas modeli nkotn ir visai atirgs no t, kdu nereti ieraugm publiskaj telp: plasazias ldzekos un politiu runs. Lielk daa latvieu (84%) un cittautieu (82%) atbalsta viedokli: ir jpank, lai Latvija btu vienota, vienas kopienas sabiedrba, kur dzvo dadu tautbu cilvki. Pretju uzskatu: Latvija var bt ar divkopienu sabiedrba, kur latviei un krievvalodgie dzvo vairk noirti un maz kontaktjas sav starp, atbalsta neliela daa aptaujto (6% latvieu un 9% cittautieu). Tolerances riska faktori Ptjuma rezultti auj secint, ka Latvijas sabiedrb pastv dadi apstki, kas var negatvi ietekmt toleranci gan attiecbs starp latvieiem un cittautieiem, gan ar gadjumos, kad latviei un cittautiei solidarizjas netoleranc pret citm sabiedrbas grupm. Daudzu Latvijas iedzvotju gan latvieu, gan cittautieu neapmierintba ar savu materilo stvokli, dzvi un darbu var saasint nedrobas un resursu apdraudtbas sajtu un kalpot par pamatu neiecietbai un aizspriedumiem pret kdu citu sabiedrbas grupu, piemram, iebraucjiem no citm valstm. Netoleranci var sekmt kdas grupas nevienldzbas sajta, kas balstta stereotipos par ierobeotu pieeju noteiktiem resursiem saldzinjum ar citu grupu, piemram, uzskats, ka otrai grupai ir lielkas iespjas materilo labumu ieguv, k ar prliecba par savas kultras attstbas iespju ierobeotbu. Etnisks netolerances paliecinanos starp latvieiem un cittautieiem var sekmt viedoku konflikti dados jautjumiem. Spilgts piemrs ir atirgie viedoki par Latvijas vsturi un izgltbas reformu. Tas savukrt sekm abpusju negatvu aizspriedumu raanos, piemram, gan latviei, gan cittautiei pieraksta viens otram vlmi uzspiest savus ieradumus citiem. Daudziem Latvijas iedzvotjiem raksturga netolerance pret grupm, kuras atiras vizuli vai ar Latvij ldz im bijuas maz pazstamas. Savukrt neiecietbu mazina saskarsmes pieredze ar kdu no sves grupas.

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 20

    IETEIKUMI Iecietba pret citdajiem T k galvenie iemesli latvieu un cittautieu negatvajm attieksmm pret citdajiem atirgu etnisko grupu (ignu, nieu, afriku), reliisko grupu (musulmau un citu netradicionlo reliiju) prstvjiem, homoseksuiem - ir saskatmi pozitvas saskarsmes pieredzes trkum un bails no sve, galvenie ksenofobijas prvaranas pamatmehnismi ir atkltas sabiedrbas veidoana, veicinot saskarsmi dadu grupu prstvju vid, iepazstot citdo un izplatot labs prakses un pozitvo pieredzi. Latvieu un cittautieu attiecbas Latvieu un cittautieu attiecbu patnba ir t, ka, lai gan s attiecbas tiek vrttas k labas un draudzgas, latvieus un cittautieus sadala atirgie priekstati par vsturisko taisngumu, priekstati, kdam btu jbt latvieu un krievu valodas lietojumam un zinanm sabiedrb, k ar latvieu noslgans un norobeoans no citu tautbu prstvjiem. Attiecbu uzlaboanai btu nepiecieams rkot vairk atkltas diskusijas, kurs draudzg atmosfr abas puses var izteikt savus viedokus un uzklaust, ko dom citi. Pozitvu ieguldjumu aj jautjum sniegtu dadi seminri iedzvotjiem, kam nav augstk izgltba un kas ir atirgu tautbu prstvji.

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004

    21

    I FOKUSA GRUPU DISKUSIJU REZULTTI

    INFORMCIJAS IEGUVES UN ANALZES METODES APRAKSTS

    Mri

    Grupu diskusiju mris bija iegt informatvo materilu diskursu par etniskajm attiecbm analizanai, vienlaicgi noskaidrojot iedzvotju skatjumu uz jautjumiem, kas skar etnisks attiecbas Latvij, etnisko toleranci un ksenofobiju, tai skait, etniskos stereotipus un sabiedrisko noskaojumu. Interpretcija un analze

    Uz o viedoku, skatjuma pamata nav izdarmi visprinjumi, kas attiektos uz visiem Latvijas iedzvotjiem, jo dalbnieku skaits ir neliels. Metodes priekrocba ir iespja iegt tekstu, kas veidojas brv sarun un nav ierobeots strukturtu anketu rmjos. Ldz ar to ir iespjams analizt, k dadi spriedumi diskusijas laik rekontekstualizjas, k tiek veidoti argumenti sarun, k saduras viedoki un k tiek reproducti noteikti diskursi. Citiem vrdiem sakot, fokusa grupas nodroina iespju analizt naratvu rekontekstualizanu un transformanu ikdienas situcijs un interakcijs (Wodak et al, 1999).1

    o pieeju var saukt par mikrosocioloisku analzi, kur paa loma tiek pieirta katra diskusijas dalbnieka teiktajam. Tas ir minjums izsekot katra respondenta izteikumiem, situcijas kontekstam un argumentcijas loikai. Ldz ar to pai tika analizta katras fokusa grupas diskusijas dinamika un atbilstoi ar katra respondenta izteikumi.

    Fokusa grupu diskusiju analz ir izmantotas Kritisks diskursu analzes pieejas principi, balstoties uz du autoru darbiem:

    T. Van Dijks (2000) Ideoloija un diskurss. Multidisciplinra iepazstinana;2

    E. Gotsbahners (2001) Ksenofobisk normalitte: habitualizto diskursu dinamikas diskriminjo ietekme;3

    V. Kalmus (2003) Vai Igaunij ir iespjama etnisk integrcija?: divu etnisko grupu etnopolitiskais diskurss.4

    1 Wodak, Ruth; De Cillia, Rudolf; Reisigl, Martin; Liebhart, Karin (1999) The Discursive Construction of National Identity. Edinburgh University Press Ltd: Edinburgh 2 Ideology and discourse. A multidisciplinary introduction. English version of an internet course for the Universitat Oberta de Catalunya (UOC). July 2000. In: http://www.discourse-in-society.org/teun.html 3 Gotsbachner, Emo (2001) Xenophobic normality: the discriminatory impact of habitualized discourse dynamics. In: Discourse& Society. Vol. 12 (6): 729-759. Sage Publications: London. 4 Kalmus, Veronika (2003) Is interethnic integration possible in Estonia?: ethno-political discourse of two ethnic groups. In: Discourse& Society. Vol. 14 (6): 667-697. Sage Publications: London.

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004

    22

    Rezulttu izmantoana

    Kritisks diskursu analzes pamat ir tze, ka etniskie aizspriedumi un rasisms tiek nemitgi reproducti, atkrtojot noteiktas socils darbbas jeb prakses, un, jo pai, dominjo diskursa rezultt. Diskursu analze savukrt atklj, k diskursi reproduc pastvos dominanas un socils nevienldzbas sistmas, kdi argumenti tiek izmantoti, lai pamatotu noteiktus diskursus, kdi motvi ir diskursu nesju rcbas pamat. informcija ir oti vrtgs materils informcijas kampau, rcbas programmu izstrd un politikas veidoan. konkrt ptjuma rezulttus paredzts izmantot, izstrdjot Nacionls iecietbas veicinanas programmas rcbas sadau.

    Jatzm, ka oti liela nozme fokusa grupu diskusiju rezulttiem ir kvantitatvo ptjumu sagatavoan un kvalittes (atbilstbas) paaugstinan. Tas ir neaizvietojams materils reprezentatvo aptauju projektan un rezulttu interpretan:

    1) nepastarpintais teksts vienkrs frzs tiek izmantots jautjumu formulanai;

    2) iegt informcija ir pamats analzes hipotu izvirzanai, kas pc tam tiek prbaudtas reprezentatv aptauj.

    Diskusiju apraksts

    Kopum projekta ietvaros tika veiktas seas fokusa grupu diskusijas, no kurm etras notika Rg, bet divas - Balvos. Balvi k ptjumu vieta tika izvlta td, ka to no Rgas atir das pazmes:

    1) Saldzinot ar Rgu, t ir neliela pilsta, kas atrodas tlu no Rgas reiona; 2) Balvos ir atirgs iedzvotju etniskais sastvs: ja Rg latviei ir 42%, tad

    Balvu rajon 77%. Fokusa grupas tika organiztas t, lai btu prstvti gan jaunieu viedoki, gan

    vecks paaudzes viedoki, gan latvieu viedoki, gan ar krievu un krieviski runjoo Latvijas iedzvotju viedoki:

    Fokusa grupas Vieta

    Diskusijas valoda Vecums

    1. Rga Krievu Jauniei 2. Rga Krievu Vecka gada gjuma 3. Balvi Krievu Jaukta 4. Rga Latvieu Jauniei 5. Rga Latvieu Vecka gada gjuma 6. Balvi Latvieu Jaukta

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004

    23

    SECINJUMI Olporta starpgrupu kontakta hipotze

    Fokusa grups iezmjs tendence, kas pc tam tika prbaudta ar reprezentatv aptauj, ka tajos gadjumos, kad starp atirgu tautbu prstvjiem ir cieas emocionlas saites (draudzba, laulba), attieksmes pret kontaktanos un saskarsmi ir ievrojami pozitvkas (Olporta starpgrupu kontakta hipotze (Allport, 1954/1979)). T piemram, tie diskusijas dalbnieki - latviei, kam sieva vai vrs ir krievi, sirsngi un pozitvi izsaks par krievu tautbas cilvkiem, un otrdi.

    Konfrontjot attieksmes latvieu un krieviski runjoo Latvijas iedzvotju

    starp un latvieu/ krievu cittautieu attieksmes, redzama tendence, ka attieksmju veidoans ir tiei saistta ar attiecbu cieumu: latvieu un krievu saskarsme ir saldzinoi ciea (imen, darb, uz ielas), un savstarpjo aizspriedumu ir ievrojami mazk nek attiecb uz tm etniskajm grupm, ar kurm nav saskarsmes pieredzes (afriki, turki, arbi) vai ar kuriem saskarsme ir reti un slaicgi (piemram, igni). Savukrt no tiem, kam ir bijuas cieas attiecbas, piemram, ar afrikiem, turkiem vai arbiem, vairki respondenti ir noskaoti pret noteikto grupu pozitvi. (Kvantitatvu Olporta starpgrupu hipotzes prbaudi skatt Latvijas iedzvotju kopumu reprezentjos aptaujas rezulttu izklst). Etnisk distance

    Etnisk distance fokusa grupu diskusiju analz tika aplkota no kritisks diskursa analzes pozcijm, pievrot uzmanbu, kds situcijs un kontekstos tiek izmantots daljums ms-vii vai lietotas etnisks piederbas kategorijas. Raksturgs, ka cilvki, aprakstot dadas socils grupas (mcbu grupa, darba kolektvs), visbiek izmanto daljumu latviei krievi: Man darb kolektvs 70% ir krievi un 30% latviei. Piederbu kdai citai Austrumslvu grupai (baltkrieviem, ukraiiem) diskusijas dalbnieki atzm tikai paos gadjumos, bet oti reti visprinjumos.

    Savukrt, runjot par Latvij netipiskajm etniskajm grupm, piemram, arbiem, japiem, afrikiem un citiem, daljums latviei krievi kst neaktuls, un ar ms tiek saprasti Latvijas pastvgie iedzvotji: latviei, krievi, ukraii, baltkrievi (bet to nevar attiecint uz igniem un ebrejiem). Etnisko attiecbu vrtjums

    Etnisks attiecbas starp divm dominjoajm grupm Latvij - latvieiem un krieviem - diskusiju dalbnieki vrt pretrungi, un ir novrojamas atirbas latvieu un krievu grupu paustajos viedokos.

    Krievu un krieviski runjoo grups dominjo diskursa ietvaros iezmjas sekojoas tzes propozcijas1:

    1) Etnisks attiecbas Latvij ir izmainjus uz labo pusi, un nav etnisko attiecbu problmu. Agrk bija kautii starp latvieiem un krieviem, tagad nav. Tas liecina, ka vienkrie cilvki latviei un krievi ir oti draudzgi;

    1 Termins propozcijas tiek lietots Kritisks diskursa analzes pieejas nozm.

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004

    24

    2) Problmas ir tikai tiem, kas nezina latvieu valodu: Varbt tda problma pastv tiem, kuri nezina valodu vispr. Kuri nevar saprast un noskaidrot, ko viiem saka;

    3) Etnisko attiecbu saspljum vaingi ir politii. Politii, kas nca pie varas pc 1991.gada, Latvijas iedzvotjus sala un tautu piemnja;

    4) Agrk tdas divas kopienas - krievvalodgie un latviei nebija, ts rads tagad politiu darbbas rezultt. Agrk latviei un krievi bija vienoti svinja kopgus svtkus un bija draudzgi.

    Zmgi, ka, lai gan tzes 1) un 4) ir acmredzami pretrungas, dominjo

    diskursa ietvaros ts pastv ldzs, un abas tiek izmantotas k argumenti, lai pamatotu nostju, ka pie visa vaingi ir politii.

    Kopum vairki aspekti dominjoaj krievu diskurs par etniskajm attiecbm (pai, noklusana, cieams krtas lietoana, izvairans negatvi izteikties par latvieiem) liek secint, ka diskusijas dalbnieki cenas izvairties no konfliktiem ar latvieiem un runanas par konfliktiem ar latvieiem k etnisko grupu.

    Latvieu grups dominjoo diskursa ietvaros iezmjas citas tzes

    propozcijas: 1) Etnisks attiecbas tiek vrttas k labas: Te ir tik miergi un jauki, relatvi

    mierga un jauka ldzspastvana un dzvoana; 2) Konfliktana uz etniskiem pamatiem raksturga jaunieiem, bet krievu

    jauniei ir saldzinoi agresvki; 3) Latvieu un krievu dzves telpas ir noirtas: krievi un latviei dals gan pc

    dzves, gan darba vietas, gan vietm, kur pavada brvo laiku, izklaidjas; 4) Sabiedrbas integrcija nenorit sekmgi, jo, no vienas puses, latviei ir prk

    pakalpgi, pielgojas un priet uz krievu valodu, bet, no otras puses, krieviem ir raksturga augstprtba, ovinisms, un td vii nemcs latvieu valodu;

    5) Nepiecieambu runt krieviski latviei izjt k diskriminciju; 6) Politii, nemkulgi vai aunprtgi stenojot integrcijas politiku, mkslgi

    rada konfliktu starp latvieiem un krieviem; 7) Galvenie nesaskau radtji un kdtji ir provokatori no Krievijas un

    revanisti- nacionlisti. Kopjais gan latvieu, gan krievu diskurs par etniskajm attiecbm ir

    viedoklis, ka etnisks attiecbas starp latvieiem ir labas vai normls, bet pie etnisko attiecbu saspljuma vainojami ir politii. Etnisko konfliktu clonis

    Lai gan diskusijas dalbniekiem ds jautjums netika uzdots, viss grups respondenti pai ska risint jautjumu, kas vainojams pie etnisko attiecbu saspljuma (kopum diskusiju dalbnieki vairk runja par etnisks elans cloiem, nevis izpausmm).

    K galvenie vaininieki tika minti politii un prese, kas prstv latvieu un krievu politiu viedokus: Izteikumi no grupm krievu valod:

    - Ms btu vienota ncija, ja nebtu politii, kuri veido plaisu. - Ms dala politii, kuri izspl etniskos konfliktus.

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004

    25

    - Ms vartu dzvot vienoti, ja vien politika ms nedaltu. oti liela ietekme ir no augas, nevis no ikdienas saskarsmes, vienkriem cilvkiem. Politisks sples, uz k rina politii nods. Vii rada problmas.

    - Viengais rslis saliedtais sabiedrbai ir mkslga politisk elans. - Es teiku, ka tautai krievi, ukraii, ebreji, latviei.., nekdu domstarpbu

    nav. o putru ir ievrjui politii un msu netlredzg valdba. - Kad bija barikdes, bijm viens par otru; atnca valdba, visu sabojja,

    burtiski visu; sala vien mirkl. Tas viss nk no 90-to gadu skuma. Ts kdas.

    Izteikumi no grupm latvieu valod: - Es domju, ka naidu neprdomti ce tiei latviei. Inteliences daa, kas

    nosaka politiku. - T nav intelience, ts ir VIP personas [Very Important Persons oti

    svargas personas]. - Nu, VIP personas, var saukt par eliti, es vias gribu saukt par klii. Vii tau

    ir pie varas, vii nosaka likumus. Vii apzinti vai aiz dumjbas o mazkumtautbas integrcijas vai asimilcijas procesu ar daiem sitieniem ir t saasinjui, ka nu jau ir pretsitiens atpaka.

    - Paklausos dareiz msu politios, - vii tik bezatbildgi rkojas. - Tas jau vairk skas aug, katrs politiis grib izcelties ar savu, bet cilvki

    ikdien dzvo draudzgi. Man nepatk, ka politii savu persongo cu d tagad aicina brnus uz piketu. Ne vieni, ne otri neizskaidro, kds izgltbas likums bs, kdam viam jbt.

    - Ja ms nesarda no augas, tad mums mentalitte ir tda mierga... Ja tautas ciena viena otru, tad nekdi konflikti nevar bt. Tas process biei vien nk no augas, no politiiem...

    Saska ar o krievu grups izplatto diskursu, robeirtne kas iezmja latvieu un krievu kopienas noirtbu, ir 1991.gads, kad Latvijas iedzvotju vid tika ieviests Latvijas pilsonbas statuss.

    Latvieu grups k etnisk saasinjuma cloi tika minti ar: 1) Lielkrievu ovinisms, kas izpauas k augstprtga attieksme pret latvieiem

    un nevlans mcties latvieu valodu; 2) Latvieu mazvrtbas komplekss kombincij ar vlmi revanties: no

    vienas puses, iztapga runana krievu valod, no otras puses, neprasme ldzvrtgi pastvt, vlme revanties.

    Etniskie konflikti starp latvieiem un krieviem

    Diskusijas dalbnieki, pai krievu tautbas, par konfliktsitucijm, kas btu saisttas ar etnisko piederbu, nevljs runt. Par to liecina veids, k vii izteics: Viengais gadjums, kas ienca prt, Man nekad nav bijui konflikti ar latvieiem, viengi....

    Visos respondentu mintajos gadjumos etniskie konflikti pc sava rakstura ir psiho-lingvistiski, proti, konflikta izpausme ir aizvainojoa vrdu apmaia, piemram, k konfliktsitucijas tika minti gadjumi, kad latviei ir teikui krievi ir okupanti, vcieties prom, vai savukrt, krievi sauc latvieus par faistiem.

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004

    26

    Jnorda, ka fokusa grups iezmjas tendence, par kuru tiek runts ar etnosocioloij (Pettigrew, 1998, Brewer&Miller, 1984), ka tiek nodalti tie latviei vai krievi, kas ir savjie un kas nav savjie, un ne vienmr attieksme pret kdu grupas locekli ietekm attieksmi pret visu grupu kopum. Piemram, diskusiju dalbnieki izvairjs runt par konfliktiem, kas btu bijui draugu un imenes loceku vid, un negatv attieksme un konfliktu iezmes lielkaj da piemru ir ar sveiem, nepazstamiem latvieiem/ krieviem:

    - Man grti ir atcerties konflikta situciju ar latvieiem. Zinu cilvkus, kuriem ir draugi latviei, bet tur ar nav bijui konflikti. Kad runa ir par sveiem cilvkiem, tad gan izskan teiciens, ka tas ir latvietis. Es tad saku: Bet tev tau ar ir tuvs cilvks latvietis!, bet tad parasti atbilde ir: Tas nav tds latvietis. Tau atklti konflikti nekad nav izcluies.

    Etniskie aizspriedumi starp latvieiem un krieviem

    Saldzinot latvieu un krievu izteikumus vienam par otru ar izteikumiem par afrikiem, arbiem vai turkiem, jsecina, ka etnisko aizspriedumu starp latvieiem un krieviem ir ievrojami mazk. Tomr par noteiktiem etniskajiem priekstatiem ar negatvu pieskau liecina tas, ka gan starp latvieiem, gan starp krieviem tautbas pieminana vai kda cilvka tautbas izcelana saists ar aizvainojumu. Jsecina, ka abs grups gan latvieu, gan krievu vid - ir noteiktas negatvs asocicijas, ststi utt., kurus apzins abu grupu prstvji, un tie tiek prraidti un uztverti tikai ar vienu vrdu krievs vai latvietis. Piemram, viens no aizspriedumiem, ko latviei ieliek un krievi uztver, ar noteikt situcij izteikto apzmjumu krievs, ir: krievi ir okupanti, td vii ir nevlami.

    No vism sem diskusijm visspilgtkie ar aizspriedumiem saisttie apzmjumi

    izskanja latvieu rdzinieku jaunieu grup, kur krievu valod runjoie Latvijas iedzvotji noteiktos kontekstos tika saukti par: beztautbniekiem, masu, migrantiem, sajaukuies ar stepju tautim, klaidoiem, pabiras, kas klst no vienas zemes uz otru. Runjot par krieviem, savukrt, nedaudz nievjou vai negatvu skanjumu ieguva izteikumi: tie krievi, krievenes (nevis krievietes). Sarunas laik krievi tiek raksturoti k agresvki, temperamentgki, augstprtgi, jo negrib runt latvieu valod.

    Latviei no krievu puses tika raksturoti k saldzinoi noslgtki, vienaldzgki,

    miergki, apdomgki, konservatvki, vairk piesaistti savm tradcijm un kultrai, obienniji na ruskih. Tomr jatzm, ka grups, kas notika krievu valod, diskusijas dalbnieki izvairjs negatvi izteikties par latvieiem. Iespjams, tas ir izskaidrojams ar to, ka diskusijas vadja moderators latvietis, un td respondentiem bija psiholoisk barjera negatvi izteikties par latvieiem. Aizspriedumi pret citm tautbm un reliijm

    Kopum attiecb uz citu tautbu prstvjiem, piemram, afrikiem, arbiem un citiem, raksturgi nepamatoti aizspriedumi un neiecietba, bailes no citd, kas mijas ar vlmi bt politkorektiem un tolerantiem. Piemram, pauot negatvas attieksmes, izskan tdas frzes Droi vien es neesmu taktiska, Man pat palika kauns par sevi, es laikam esmu rasiste, Katrai tautai ir labie un sliktie, Katrai kultrai ir savi niji un savi neliei. Vienai nedaudz vairk, citai mazk, ...lai gan

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004

    27

    ar viu vid ir labi cilvki. Saska ar kritisks diskursa analzes pieeju respondenti tdjdi cenas veidot pozitvu pa-prezentciju - lai klaustjiem nerastos priekstats, ka runtjs ir rasists vai oti aizspriedumains (Van Dijk, 2000).

    Visbiek mints etnisks un reliisks grupas, pret kurm tika pausta

    nepatika, ir afriki, eeni, azerbaidi, igni, arbi, turki un musulmai. Dominjoo ksenofobisko diskursu raksturo izteikums, kas izskanja Rgas latvieu jaunieu grup: Rasists neesmu, bet nerus necieu. aj izteikum tie form pards saredzamais noliegums (apparent denial, Van Dijk et all, 1997, 170)1, kas saska ar kritisk diskursa analzes pieeju liecina par ksenofobiskm, uz rasismu orienttm attieksmm. Jpiebilst, ka ds noskaojums valdja gandrz viss grups, izemot vidjs un vecks paaudzes rdzinieku latvieu grupu.

    Krieviski runjoo rdzinieku jaunieu grup izteikti negatvas attieksmes tika

    paustas pret musulmaiem. s grupas respondentu vid vairkkrtgi izskanja viedoklis, ka islms ir jaizliedz: Es esmu par to, lai btu reliiska diskrimincija tiei pret islmu. Latvij ticba vartu bt pat aizliegta; To nevar pieaut, un tas ir jregul ar likumu; du reliiju vajag tiest. Mazk radikli respondenti nordja, ka katrs var tict, kam grib, bet btu jaizliedz Latvij netradicionlajm reliijm pardties TV ekrn un aitt uz ielm, kas btb ir aicinjumi ierobeot gan vrda, gan reliijas brvbu.

    Tomr jatzm, ka katr no grupu diskusijm bija ar kds respondents, kas

    cents uzturt multikulturlisma diskursu, uzsverot to, cik daudz interesanta ms varam iegt no citu tautbu prstvjiem vai kda pozitva un patkama pieredze viam ir bijusi saskarsm ar citas tautbas vai reliijas prstvi.

    Laulbas ar citas tautbas prstvi ar vizulm atirbm Jautti, kda btu viu attieksme, ja viu brni veidotu imenes ar kdas oti atirgas tautas prstvi, atbildes lielkoties bija samiernieciskas vai negatvas. Samierniecisko pozciju raksturo izteikums: Ja man t notiktu, es oti priecga nebtu, bet es pieemtu, ka t ir viu pau darana, viu imenes pieredze, un jizlemj viam paam. Es necenstos iejaukties un tam trauct. Starp negatvajiem izteikumiem indikatvs ir vidjs un vecks paaudzes krievu rdzinieku izteikums: Lai tik ir laimgs... Bet tikai ne neri!. Pamatotas s attieksmes tika ar vlmi saglabt raksturgs etnisks rjs un kultras patnbas (grupas socil reprezentcija, Van Dijk: 2000). Viedoklis par rzemnieku prceoanu uz Latviju

    Attiecb uz rzemnieku prceoanu uz Latviju domin negatvas attieksmes, kas balsts cilvku bails no nezinm, sve, no konkurences un sava statusa zaudanas. eit apstiprins ar teorij izvirzt atzia, ka, ja pastv konkurence par resursiem, saskarsme starp grupm drzk veicina naidgumu (Esses, 1998). Latvij iebraucji tiek aplkoti k potencilie konkurenti, pie tam k konkurenti tiek uztverti 1 Van Dijk, T.A., Ting-Toomey, S., Smitherman, G. And Troutman, D. (1997) Discourse, Ethnicity, Culture and Racism, in T.A. van Dijk (ed.) Discourse as Social Interaction. Discourse Studies: A Multidisciplinary Introduction, Vol. 2, pp. 144-180. London: Sage.

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004

    28

    gan turgie eiropiei (viiem ir nauda un pieredze), gan ieceotji no mazk turgm valstm (bs gatavi strdt par zemku algu).

    Cilvki Latvij jtas apdraudti gan fiziski - telpas zi (Vi viens atbrauc, pc

    tam ap viu 25; Musulmaiem nav problmas, vii var pa pieciem, pa septiiem, astoiem brniem), gan socilo un kultras faktoru d: darba vietu trkums, atirgas tradcijas.

    Kopum dominja viedoklis, ka btu pieemami, ja Latvij ierastos neliels skaits

    rzemnieku un ieguldtu savus ldzekus (investcijas) Latvijas uzmjdarbbas veicinan, bet nebtu pieemama masveidga imigrcija un aunprtga lt Latvijas darbaspka izmantoana.

    aj jautjum atrs krieviski runjoo Balvu iedzvotju attieksmes: doma par imigrantiem viiem vispr ir svea, jo, viuprt, no Balviem visi brauc prom, bet ja nu kds atbrauc, tad tas ir vrtjami pozitvi, jo ttad kaut kas patk. Kopsavilkums

    Ja saldzina fokusa grupu diskusijs paustos viedokus, pieredzi un aizspriedumus starp latvieiem un krieviem un tiem viedokiem, pieredzi un aizspriedumiem, kas ir pret citm etniskajm grupm ar vizulm atirbm, jsecina, ka kopum neiecietba un etnisk distance latvieu un krievu starp ir vrtjama k neliela. is secinjums ir izdarts, balstoties uz du parametru analzi:

    1) Viedoklis par jauktm laulbm ar vienu vai otru etnisko grupu; 2) Saskarsmes pieredze un ts vrtjums; 3) Etnisko stereotipu izmantoana diskusij. Mint tendence ir gan vsturiski, gan socio-kulturli izskaidrojama, jo gan

    tlk pagtn, gan ar pdjo piecdesmit gadu laik latvieiem un krieviem ir ciea saskarsme, kas lielkaj da gadjumu ir neitrla vai pozitva (jaukto laulbu skaits, attiecbas darba kolektvos un tml.). Vardarbgu konfliktu skaits, kas balstts uz etnisko piederbu latvietis vai krievs, Latvij ir saldzinoi neliels un diskrimincija pret latvieiem PSRS pastvanas laik biei vien tiek saistta ar varas struktrm nevis etnisko piederbu.

    Fokusa grupu diskusiju analze liecina, ka ar obrd dominjoo diskursu ietvaros latvieu krievu attiecbas kopum tiek vrttas k labas, tomr jatzm vairkas latvieu un krievu diskursu atirbas:

    1) Latvieu diskursa ietvaros galvenais etnisks spriedzes clonis ir latvieu valodas jautjums, tas, ka noteikta daa krievu un citu tautbu prstvju nezina latvieu valodu un nevlas to apgt (saska ar latvieu respondentu viedokli nevlans apgt latvieu valodu izpauas ar k protests pret izgltbas reformu), k ar nemkulga integrcijas politikas stenoana;

    2) Krievu jeb krieviski runjoo Latvijas iedzvotju diskursa ietvaros galvenais etnisks spriedzes clonis ir politiu vlme izmantot etniskos jautjumus savs interess un 90-to gadu skum stenot diskriminjo un sabiedrbu eo pilsonbas politika.

    Pievroties gan latvieu, gan krieviski runjoo diskusijas dalbnieku

    attieksmm pret etniskajm grupm ar vizulm atirbm, jsecina, ka saska ar

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004

    29

    Van Dijka analzes kritrijiem, s attieksmes liel mr ir rasisma ideoloijas caurstrvotas. Par to liecina gan negatvie izteikumi, gan vlmes saglabt savas grupas priorittes un trbu, gan satraukums par resursu sadali.

    Tomr jatzst, ka galvenie iemesli m attieksmm ir saskatmi pozitvas saskarsmes pieredzes trkum un bails no sve, k rezultt ar rodas draudu sajta.

    Jpiezm, ka bailes no sve vai citd un pozitvas pieredzes trkums raksturo ne tikai attieksmes pret citm tautbm, bet ar pret cilvkiem ar pam vajadzbm. T piemram, fokusa grupu diskusijs, runjot par attieksmi pret dadam tautbm, neiecietba un nepatika pret cilvkiem ar pam vajadzbm izpauds dos divos izteikumos: cilvku var ielaist valst, tikai tad, ja viam nav izofrnija, un uz ielm nepatkamas izjtas ir, sastopot cilvkus ar daua sindromu.

    Ttad jsecina, ka gan latvieu, gan krievu vid neiecietba ir tiei pret tiem, kas nav pazstami un no kuriem ir bail, ldz ar to ksenofobijas prvaranas pamatmehnismi ir atkltas sabiedrbas veidoana, veicinot saskarsmi dadu grupu prstvju vid, iepazstot citdo un izplatot labs prakses un pozitvo pieredzi.

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 30

    II DZIO INTERVIJU REZULTTI

    INTERVIJU APRAKSTS Dzio interviju mris bija gt izpratni par dadu tautbu rzemnieku un Latvij dzvojoo etnisko minoritu pieredzi saskarsm ar citu tautbu cilvkiem Latvij, it pai, par ksenofobiskm un rasistiskm pardbm Latvijas sabiedrb. Lai izpttu visdadks ksenofobisks izpausmes, intervijm tika izvlti vizuli atirgu etnisko grupu prstvji gan rzemnieki citu rasu prstvji, kas Latvij no tlm zemm ieraduies saldzinoi nesen (aj grup tik ietverti ar rzemnieki, kas Latvij dzvo 15 gadu un vairk), gan atseviu bijus Padomju Savienbas tautu prstvji, kas Latvij dzimui vai ar apmetuies eit pirms vairkiem gadu desmitiem, k ar igni. Respondenti tika meklti, sazinoties ar nacionlm kultras biedrbm Latvij, k ar pielietojot sniega pikas metodi (nkamo respondentu iesaka jau intervtais respondents). Atlas tika emta vr gan respondenta tautba, gan ldz im pavadtais laiks Latvij. Balstoties uz ptjuma uzdevumiem, k ar literatr un citos ptjumos atrodamm atzim, tika formulti interviju pamatjautjumi. Pc tam tika izveidoti interviju plni atbilstoi katra informanta darbbas un pieredzes patnbm. Interviju laik jautjumi prsvar tika aplkoti td secb, kda veidojs sarunas gait. Tika uzdoti ar citi jautjumi papildus intervijas plnam. Intervijas tika ieraksttas diktofon (izemot divus gadjumus, kad respondenti to nevljs).

    Kopum tika veiktas 10 daji strukturtas intervijas, kas ilga no 50 ldz 150 mintm. Lielk daa interviju notika angu valod, prjs latviski un krieviski. Visas dzis intervijas tika veiktas Rg 2004.gada pavasar.

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 31

    RESPONDENTU SOCILI DEMOGRFISKAIS RAKSTUROJUMS

    Tautba Vecums Nodarbo-ans Latvij

    pavadtais laiks

    Latvieu valodas

    zinanas

    Krievu valodas

    zinanas

    Intervijas valoda

    1. rilankietis 19 students 7 mnei Var saprasties Saprot, nerun Angu

    2. rilankiete 24 studente 5 gadi Var saprasties Neprot Angu

    3. nietis 27 students 5 gadi Var saprasties Neprot Angu

    4. afriknis (Alrija) 35 trolejbusa vadtjs 6 gadi Labas Labas Latvieu

    5. afriknis (Togo) 34 uzmjs 14 gadi Saprot labi,

    nerun oti labas Krievu

    6. libnietis 26 students 6 gadi Var saprasties Neprot Angu

    7. libnietis 31 rsts 11 gadi oti labas Labas Angu 8. igniete 59 pensionre dzimusi oti labas oti labas Latvieu

    9. azerbaidnis 55 uzmjs 25 gadi Saprot, ar grtbm

    run oti labas Krievu

    10. tatriete 58 pensionre 30 gadi Nedaudz saprot oti labas Krievu

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 32

    INTERVIJU KOPSAVILKUMS UN ANALZE

    RZEMNIEKI Saskarsme ar Latvijas iedzvotjiem Sveinieki (uz ielas, veikalos, sabiedriskaj transport) Aplkojot Latvijas iedzvotju attieksmes un saskarsmi ar vizuli atirgiem rzemniekiem, jatzm, ka rjm izskatam vislielk nozme ir saskarsm ar nepazstamiem cilvkiem uz ielas, sabiedriskaj transport, veikalos un citur. Tdjdi saprotams ar tas, ka rasistiski izteikumi un uzbrukumi parasti tiek vrsti tikai pret sveiem, personiski nepazstamiem rzemniekiem, visbiek nejaui sastopot uz ielas. Sastopoties viens no pirmajiem saskarsmes lmeiem ir skatieni, kas pie vizuli atirgiem rzemniekiem gandrz vienmr pakavjas ilgk nek pie citiem Latvijas iedzvotjiem. ie skatieni ir oti dadi paviri, labvlgi, ptoi vai pat nicinoi un agresvi.

    Tu esi rzemnieks, vienalga, no kurienes. Tu esi rzemnieks, vii uz tevi skatsies. Vii nezina, ka tu te dzvo 11 vai 20 gadu. Es pazstu oti daudzus cilvkus, Rga ir maza, un visu laiku centr satiec cilvkus, bet tu vienalga esi rzemnieks. Tu ieej veikal, vii skats uz tevi, jo tu esi rzemnieks. Tu neesi k es.

    .. dareiz vii ir nedaudz agresvi. Vii blen uz mums, das krsas d vii jtas nerti.

    Reiz es sdju ar draugu no rilankas, un blakus sdja sieviete, kam

    nepatika melni cilvki, vi tie izraisja riebumu. Via bija tik lepna, ka nav melna. Es domju, ka via bija piedzrusies. Protams, mans draugs bija dusmgs.

    rzemnieki, uz kuriem skats, oti dadi uztver os skatienus, interpret cilvku attieksmi un dadi rea uz to, lielkoties tos ignor, bet dakrt uztver k apvainojumu. Ar vairki intervtie uzsvra, ka saskarsm liela nozme ir pau rzemnieku uzvedbai un attieksmei:

    Melnie jtas slikti visur, izemot melno cilvku valsts. Varbt ts ir tikai viu izjtas? Varbt cilvki nav tik biei redzjui melnus cilvkus. Vii dom: , cilvki skats uz mani!. Vii jtas slikti. Varbt tas nk tikai no viiem paiem. Varbt vii skats uz mani tpc, ka es esmu skaists... Kpc n? Btu jdom citdi, ne tikai negatvi. Ja vii skats uz mani, ir divi varianti vii dom labu vai vii dom sliktu. Kpc nedomt par labajm lietm? Kpc mums viss jpadara slikts? (..) Kpc vienmr bt bdgam un kautrgam un domt ja vii skats uz mani, vii mani ienst. Tu pats jutsies slikti, nevis viu d. Varbt viiem patk melni cilvki? Tu nezini, jo neesi ar viiem runjis. Varbt. Kas zina? Tpc es nejtos slikti.

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 33

    Ja vii skats uz mani, es neemu galv, vari skatties uz mani, cik gribi. Labi, ja tu skaties uz mani, es skatos uz tevi, - flirtsim. Tu gribi mani redzt, es ar skatos tev acs, flirtsim. Man vienalga, es tikai skatos. Ja tu sc skatties uz mani, es ar. Tas strd. Dareiz ir grti to vienmr dart. Es nevaru t blenzt uz puisi. Es paskatos 2-3 reizes, bet tad es ignorju.

    Ja tu smaidi, vii ar smaida.

    Uz ielas un sabiedriskaj transport atirg izskata d rzemniekiem biei vien tiek pievrsta paa uzmanba. Piemram, reiz kdu rzemju studenti trolejbus zmjis kds mkslinieks un pc tam uzaicinjis viu aplkot savu galeriju. Bet dakrt pievrst uzmanba ir negatva:

    Te ir veikals N., es vartu nogalint tos apsargus. Katru reizi, kad ejam uz veikalu, vii stv mums blakus. Skaties no attluma un nekaitini mani. (..) Daos veikalos mums ir problmas. Es domju, ka tas ir sasodtais rasisms.

    Tdas nicinoas piezmes k melnais un neris tiek izteiktas oti biei. Par to, ka lielkajai daai Latvijas iedzvotju nav saskarsmes pieredzes ar dadu tautbu un rasu cilvkiem, liecina ar tas, ka ikviens ar nedaudz tumku das krsu un tumiem matiem tiek saukts par melno gan afriki, gan rilankiei, tpat arbi un niei. (jpiebilst, ka tie rzemnieki, kas nenk no frikas, parasti uzsver to, ka vii nav melni). Savukrt, ilgku laiku kontaktjoties, Latvijas iedzvotji labk uztver dadas izskata atirbas, piemram, starp kaukzieiem un arbiem. Ar uz dm piezmm rzemnieki rea dadi, nereti reakciju nosaka cilvka das krsa. Piemram, afriknis teica, ka vi parasti vairs neapvainojas, ja tiek nosaukts par neri, jo esot pieradis. Turpret vrietis ar samr gaiu das krsu no kdas arbu valsts dedzgi cents prliecint par to, ka vi nav melns:

    Garm gja divi latviei vai krievi, toreiz es vl neatru. Un vii saka: Divi neri. Un ms neesam neri, piemram. Un es pasaucu to puisi un teicu: Pasaki, kpc es esmu neris? Vai tu esi bijis Itlij?. Vi teica: J. Bet kda ir atirba starp mani un itli? Esi bijis Francij, Spnij? Tie ir eiropiei, un es esmu neris?!.

    Saskarsmi ar rzemniekiem nereti apgrtina valodu zinanu trkums rzemnieki parasti vji zina latvieu un krievu valodu, savukrt Latvijas iedzvotji biei vien prk slikti run angliski.

    Dakrt rzemju studentiem izveidojas oti draudzgas attiecbas ar atseviiem prdevjiem, kasierm, taksistiem un tml., jo atirg izskata un valodas d vii tiek ievroti un iet pievilcgi:

    ..kasieres ir brnigas, vias mani t ml! (..) Vias vienmr saka: Sveiki, meitenes. Es saku: K jums iet? Labi, pamazm. Problmas. Vias run ar mani oti normli.

    is taksists ir tik jauks, ms viu mlam. Es domju, ka gandrz visi

    rzemju studenti viu zina, vi ir tik jauks cilvks. Ja vi ir brvs, vi vienmr

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 34

    atbrauc pc mums. (..) Dareiz, kad ms nesam liels dens pudeles, vi mums paldz. Vi ir tik jauks.

    Tas bija man 2. gad, es vl joprojm atceros vriea seju, jo t bija tik

    jauka. Vi prdeva pues. Kad es gju iek veikal, vi man deva pues, es teicu: N. Bet vi teica: Ldzu. Un es pamu. Pc tam es sadraudzjos ar o cilvku, vi bija oti vecs. Katru reizi, kad gju garm, vi man deva lielas pues. Ar tagad vl. Vi ir tik jauks! Un es nevaru viam par to makst, jo vi justos nerti. Tad es eju uz veikalu un noprku viam okoldi, un vi ir tik kautrgs, nosarkst un negrib emt.

    Te netlu dzvo viena sieviete, ms sasmaidmies, via mani apkampj un

    skpsta. Un vias vrs vienmr saka: Sveiki. Kad es izeju r, es satieku tik daudzus cilvkus... Pat kasieres, kad es satieku vias uz ielas, vias apstjas un runjas. Un es jtos k sav valst, un tas ir brnigi, ka ir cilvki, ko pasveicint uz ielas.

    Iespjams gan, ka rzemnieku atvrtba dm attiecbm ar sveiniekiem dakrt zinm mr liecina par dziku un pastvgu attiecbu trkumu ar vietjiem iedzvotjiem. rzemnieki vriei samr biei sdzas par konfliktsitucijm sabiedriskaj transport, kurs viiem pieprasa dod vietu citiem cilvkiem. Atirg izskata d viiem tiek pievrsta paa uzmanba, un viu izturans biei vien tiek vrtta kritiskk nek citu vrieu uzvedba:

    Braucu trolejbus, sdju otraj rind. Protams, es zinu, ka, ja iekpj vecs cilvks, vajag piecelties un dot vietu. Bet es sdju un runju ar savu draugu, un viens vecs vrietis iekpa pietur, pienca un ar savu spiei iesita man. Iedomjies! Ar latvieti vai ar krievu tu nekad t nevartu dart, varbt pateiktu auj man sdt vai ko. Bet vi iesita man ar spiei pa kju! Stulbums! Es teicu latviski: Labi, es piecelos, es neredzju. Tas man parda, k vii dom d, piemram, melnajiem matiem.

    Reiz trolejbus es vienkri stvju, blakus man bija sieviete un vecks

    vrietis. Visi sdeki bija aizemti, bet pc vienas pieturas viena vieta atbrvojs. Es gaidju, vai meitene vai vrietis neapsdsies. Vii negribja, un es apsdos. Tas ir normli. Jo vii negribja. Tad kda vecka sieviete aiz manis, via runja latviski, es nevarju saprast preczi, ko via teica. Via teica: Kpc tu sdi, kpc sieviete nes?. Tad es atkal pieclos. Es teicu: Ldzu. Sieviete: N, paldies. Es: Vai es drkstu atkal apssties?. Es teicu: Via negribja sdt. Ko es varu dart? Apsdint ar varu?. Un pc tam vec sieviete teica: , js nesaprotat latviski vai krieviski. Es teicu latviski: Es atvainojos, es nesaprotu, es mcjos latvieu valodu universitt, es varu mazliet runt, bet ne tik labi. , tu saproti, bet negribi runt! N, es mazliet saprotu. Un tad man bija jizkpj.

  • Etnisk tolerance un Latvijas sabiedrbas integrcija 2004

    Baltijas Socilo Zintu institts, 2004 35

    Draudi un vardarbba Fiziska vardarbba ir viena no bstamkajm rasisma izpausmm, un dieml t sastopama ar Latvij. Par to liecina intervijs paust apdraudtbas izjta. Kaut ar lielk daa atzina, ka kopum eit jtas droi, draudu un drobas tma intervijs tika skarta samr biei un dados kontekstos. Visbiek tiek akcentts tas, ka, atrodoties sve zem, vienmr ir pai juzmans.

    Pirmaj gad es rju dzvokli, bet tagad es dzvoju kopmtn, jo t ir drok.

    Es domju, ka latvietes un krievietes var iepaukt un aizdzt, bet ms esam

    pazuduas. Ms esam sve valst... .. ms parasti nesakm neko, bet ja ms esam grup, ms varam uzbrukt. Bet, ja es esmu viena.. man jdom par sevi. Labk uzmanties, es esmu klusa.

    Lai aizsargtu sevi un izvairtos no konfliktiem, rzemnieki izmanto dadas drobas stratijas cenas uzvesties neuzkrtoi sabiedrisks viets, izvairs uzturties rpus mjas diennakts tumaj laik, k ar viets, kur sastopami iereibui jauniei. Nereti vizuli atirgi rzemnieki dzvo samr noslgti sav imenes un draugu lok. Dai atzina, ka, lai izvairtos no konfliktiem, cenas neiesaistties saruns ar sveiniekiem par savu izcelsmi un nodarboanos. Dakrt, lai attieksme pret viiem btu labvlgka, rzemnieki melo, ka tikai stud Latvij, nevis dzvo eit pastvgi. Cilvki ar gaiu das krsu, piemram, no arbu valstm, dareiz saka, ka nk no Itlijas, par kuras vrieiem Latvijas sievietm ir oti pozitvs un romantisks priekstats. Svargs droumspjas1 faktors ir latvieu un krievu valodas zinanas, kas auj labk sazinties ar vietjiem iedzvotjiem, novrtt situcijas bstambu un izskaidrot savu pozciju: Reiz bija kauti klub, un meitenes patiesb runja msu viet, aizstvja ms, jo tad ms vl nepratm valodu. Es ar tagad nerunju brvi, bet es varu saprasties, tikt gal. Gandrz ikviens no intervtajiem rzemniekiem ir piedzvojis relu fizisku vardarbbu pret sevi. Visbiek konfliktsitucijas veidojas nakt uz ielas vai naktsklubos, uz kuriem dodas rzemju studenti. Te jatzm, ka naktsklubos un diskotks rzemnieki tomr jtas samr droi, jo apsardze iejaucas konfliktos un aizsarg rzemniekus. Konflikti visbiek veidojas ar iereibuiem jaunieiem (