Alberta koledža Informāciju tehnoloģijas

Datortīklu un datorsistēmu administrēšana

JANEKS ŠELKOVSKIS

KVALIFIKĀCIJAS PRAKSES ATSKAITE

Rīga – 2015

2

Darba izpildes un novērtējuma lapa

Kvalifikācijas prakses atskaite

izstrādāta saskaņā ar studiju programmā _______________________________ (studiju programmas nosaukums)

apstiprinātajiem prakses uzdevumiem.

Ar savu parakstu apliecinu, ka darbs izstrādāts patstāvīgi. Darbu atļauts / nav atļauts publicēt (vajadzīgo pasvītrot). Darba autors (-e): students (-e) _________________ _______________

(Vārds, uzvārds) (paraksts, datums)

Individuālais uzdevums saskaņots, iesaku darbu aizstāvēšanai. Kvalifikācijas darba vadītājs (-a): _______________________________________ ______________ (Amats, zinātniskais grāds, vārds, uzvārds) (paraksts, datums)

Atļaut aizstāvēt studiju programmas _______________________________ (studiju programmas nosaukums) Kvalifikācijas prakses aizstāvēšanas komisijā. Studiju programmas direktors (-e): __________________________________ ____________________ (Amats, zinātniskais grāds, vārds, uzvārds) (paraksts, datums)

3

SATURA RĀDĪTĀJS IEVADS ..................................................................................................................................... 4

1. PRAKSES VIETAS RAKSTUROJUMS ........................................................................ 5

2. PRAKSES VIETAS LIETOTĀJI (KLIENTI) UN DARBS AR TIEM ....................... 8

3. PRAKSES LAIKĀ VEIKTIE UZDEVUMI ................................................................. 10

4. KVALIFIKĀCIJAS DARBA SAGATAVOŠANAS INDIVIDUĀLAIS DARBS ..... 16

5. KONFERENČU, VIESLEKCIJU UN MĀCĪBU EKSKURSIJU RAKSTUROJUMS

........................................................................................................................................... 21

SECINĀJUMI ......................................................................................................................... 24

PRIEKŠLIKUMI .................................................................................................................... 25

BIBLIOGRAFISKAIS SARAKSTS ..................................................................................... 26

GRAFISKĀ DAĻA ................................................................................................................. 28

4

IEVADS

Prakses vieta ir reklāmas izgatavošanas uzņēmumus SIA „Artifex Plus”, kas šobrīd

paplašinās un tiks pārvietots uz jaunām telpām Burtnieku novada Valmiermuižas pagastā.

Šobrīd uzņēmums ir sadalīts divās struktūrvienībās Valmieras centrā. Plānots pārvietot visu

ražošanas un izstrādes daļu uz jaunām telpām Valmiermuižā. Valmieras centrā darbosies tikai

klientu pieņemšans centrs. Jaunajās telpās notiek būvdarbi, bet paralēli tiks ierīkotas

komunikācijas, tajā skaitā datortīkls, ko prakses laikā nepieciešams vismaz daļēji ieviest.

Divu mēnešu laikā prakses periodā piedalīšos jaunā datortīkla izstrādē reklāmas uzņēmumā

„SIA Artifex Plus”. Kur nepieciešams ieviest datortīklu, bezvadu datortīklu, uzstādīt drošu

datu glabāšanas un pasūtījumu sistēmas serveri. Izstrādājot datortīkla plānu, nepieciešāms

ņemt vērā specifiskās prasības, ko pieprasa reklāmas uzņēmums. Migrējot uz jaunajām telpām

radīsies nepieciešamība konsultēt lietotājus, par datu glabāšanas kārtību, datortīkla lietošanas

noteikumiem, kā arī uzstādīt un iekārtot lietotāju darba vietas.

Prakses atskaitē tiks izklāstīts informāciju tehnoloģiju (turpmāk tekstā – IT)

administratora darbs reklāmas uzņēmumā SIA „Artifex plus”, kā arī tiks pielietotas izglītības

iestādē iegūtās teorētiskās zināšanas praksē. Nepieciešamības gadījumā zināšanas tiks

papildinātas, lai produktīvi varētu veikt darbu. Praksē izdarītie un plānotie darbi tiks

atspoguļoti prakses atskaitē. Prakse ir cieši saistīta ar manu kvalifikācijas darbu, kurā tiks

aprakstīta un izpētīta datortīkla specifika reklāmas uzņēmumā, kā arī tiks analizētas lietotāju

prasības saistībā ar datortīklu, serveri un lietotāju datortehniku, kā arī tiks izstrādāts plāns

datortīkla ieviešanai, ko izmantošu arī kvalifikācijas darbā. Datortīkla izstrādes gaitā tiks

izpildīti visi nepieciešamie prakses uzdevumi un tiks sasniegti prakses mērķi.

Prakses mērķi:

1. Iepazīties ar datorsistēmu un datortīklu administratora darba organizāciju, struktūru, amata

aprakstiem, darba dokumentu plūsmu prakses norises vietā.

2. Iepazīties un izvērtēt darbu ar lietotājiem prakses norises vietā.

3. Attīstīt prasmes piedalīties IT projektos.

4. Attīstīt datorsistēmu un datortīklu administratora darba praktiskās prasmes un iemaņas.

5. Individuālais darbs/apkopot informāciju savam kvalifikācijas darbam.

Prakses vietas vadītājam ir bakalaura gr ads IT programmēšans specializācijā, pirms 4

gadiem absolvējis Vidzemes augstskolu. Uzņēmumā SIA „Artifex Plus” prakses vadītājs

Ervīns Auniņš strādā trīs gadus un ir izstrādājis uzņēmuma pasūtījumu un pavadzīmju

sistēmu, kā arī ieviesis datortīklu un serveri esošajās struktūrvienībās. Kā prakses vadītāja no

izglītības iestādes puses ir IT programmas direktore mg. sc.env. Larisa Naumova.

5

1. PRAKSES VIETAS RAKSTUROJUMS

Uzņēmums pašlaik faktiski atrodas Valmieras centrā un ir sadalīts divās struktūrvienībās.

Juridiski tas atrodas netālu no Valmieras, Burtnieku novada, Valmiermuižas pagastā.

Juridiskā adrese ir jaunā ēka, kur uzņēmums plāno pārvākties tuvākajā laikā. Daļa no

ražošanas jau šobrīd tur strādā. Viena no struktūrvienībām nodarbojas ar nelielu projektu

izstrādi, bet otra izstrādā liela apjoma projektus. Pamatā uzņēmums nodarbojas ar suvenīru

un vizuālās reklāmas izgatavošanu un uzstādīšanu. Biežāk izmantotās izgatavošanas

tehnoloģijas ir lielformāta druka, digitālā druka, druka sietspiedē, lazergravēšana,

termoapdruka un citas tehnoloģijas. Uzņēmumā tiek nodarbināti 22 cilvēki, no tiem 3 projektu

vadītāji, 3 dizaineri, 2 klientu pieņemšanā, 8 ražošanas darbinieki, 4 administrācijas darbinieki

un 2 IT speciālisti. Prakses vietā ir 19 darba vietas, kas aprīkotas ar datoriem, katram

struktūrvienības datoram ir pieeja multifunkcionālai drukas iekārtai savā struktūrvienībā.

Uzņēmumā ir vairākas perifērijas ierīces, trīs multifunkcionālās drukas iekārtas, pieci tintes

printeri, lielfromāta plotera drukas iekārta un lāzergravēšanas iekārta. Mulifunkcionālās

iekārtas var lietot jebkurš lietotājs, jo tas ir izdalīts visiem lietotājiem datortīklā.

Abās šobrīd esošajās struktūrvienībās ir datortīkls, gan vadu, gan bezvadu. Datortīkls

nekad nav bijis izplānots, jo kabeļi ir izvietoti haotiski un nekas nav marķēts, līdz ar to grūti

orientēties, kad ir radusies kāda problēma. Datortīklam ir pievienota video novērošana, kas

orientēšānos vēl vairāk apgrūtina. Katrā no struktūrvienībām ir savas bezvadu datortīkls, jo

daži darbinieki strādā ar portatīvajiem datoriem, piemēram, viena dizainere strādā ar portatīvo

datoru, kam ir pievienots lielāks monitors. Bezvadu tīkls uzņēmumā nepieciešams arī tāpēc,

ka dažkārt notiek prezentācijas, kur nepieciešams interneta pieslēgums. Bieži pēc bezvadu

datortīkla vai interneta vaicā klienti, uzgaidot, kad viņi tiks pieņemti. Bezvadu tīkls noder

klientiem arī citās situācijās. Pirmajā struktūrvienībā ir 9 darba stacijas un serveris. Otrajā

struktūrvienībā šobrīd atrodas 10 darba stacijas un arī viens serveris. Uzņēmuma interneta

pieslēgumu nodrošina Lattelecom ar augšupielādes ātrumu 5Mbit/s un lejupielādes ātrumu

10Mbit/s. Interneta pieslēgums ir salīdzinotši lēns tāpēc, ka Lattelecom interneta pieslēgumu

nodrošina caur novecojušu telefona līniju, kaut gan ir iespēja izmantot optiskā interneta

pieslēgumu, kas ievērojami palielinātu interneta ātrumu. Šāds risinājums nav nepieciešams, jo

lielu datu pārsūtīšana notiek tikai lokālajā datortīklā. Lokālā datortīkla ātrumu nosaku pēc

lēnākā posma datortīklā, kas ir komutators ar 100Mbit/s datu caurlaidību. Jaunajās telpās

paredzēts izmantot LMT piedāvāto 4G maršrutēju, kas nodrošinās augšupielādes ātrumu

6Mbit/s un lejupielādes ātrumu 20Mbit/s. Šāds risinājums tika pieņemts tāpēc, ka uzņēmuma

telpas atrodas apdzīvotas vietas nomalē, kur visi pieejamie interneta provaideri nespēj

6

piedāvāt pakalpojumu par saprātīgu samaksu. Tuvākais pieslēgums atrodas 200 metru

attālumā, tāpēc līnijas ievilkšana prasa lielus ieguldījumus[1].

Datortīklu administratora pienākumi uzņēmumā SIA „Artifex Plus” ir dažādi, sākot ar

lietotāju atbalstu un beidzot ar datortīkla instalāciju. Datortīkla un datorsistēmu administrators

reģistrē un uzskaita datortehniku uzņēmumā. Reģistrē un veic to apkopes noteiktos laika

intervālos, kā arī veic tehnikas remontus, ja garantijas laiks ir beidzies un ir nepieciešamās

iemaņas. Ja problēma ir ar specifisku ierīci, kuras remonts nav pa spēkam datortīklu un

datorsistēmu administratoram, tiek izmantots ārpakalpojums. Datortehnikas dokumentēšana ir

datorsistēmu un datortīklu administratora pienākums. Kad nepieciešams iegādāties jaunu

datortehniku IT administrators saskaņo cenas ar uzņēmuma vadību un veic iegādi vai

komplektēšanu. Uzņēmumā visa datortehnika tiek marķēta, kas atvieglo dokumentēšanu un

apkopju rezultātu reģistrēšanu.

Uzņēmuma datortīklu apkalpo IT administrators un nepieciešamības gadījumā

programmētājs. Visas datortīkla instalācijas veic IT nodaļa, kurā ietilpst IT adminitrators un

programmētājs. Ja nepieciešama datortīkla instalācija lielos apmēros tiek piesaistīti citi

darbinieki – ražošanas darbinieki vai tiek algots darba spēks. Serveru uzturēšana ir IT nodaļas

pienākums, fiziskā uzstādīšanu un programmatūras uzstādīšanu, kā arī apkopju veikšana ir IT

administratora pienākums. Servera piekļuves tiesības nosaka IT administrators. Servera

datiem tiek noteiktas piekļuves tiesības pakāpes, kaut gan uzņēmuma politika ir lojāla pret

darbiniekiem, kas piedāvā iespēju visiem darbiniekiem sekot uzņēmuma finansiālajam

stāvokli. Uz servera darbojas pavadzīmju un pasūtījumu sistēma, kuru ir izstrādājis un uztur

uzņēmuma programmētājs. Datiem uz servera tiek veikta rezerves kopiju saglabāšana vienu

reizi mēnesī kādā no brīvdienām, kad serveris netiek izmantots. Kā arī serveris darbojas

RAID1 režīmā, kad tiek dublēti dati uz diviem cietajiem diskiem. Serverī darbojas mājaslapa,

kura ļoti reti tiek rediģēta, bet tās uzturēšana notiek IT daļas vadībā, kad nepieciešams tiek

atjaunota informācija mājaslapā. Mājaslapa diemžēl ir ļoti primitīva, tās saturā ir tikai viena

bilde titullapā, kas norāda par uzņēmuma nodarbošanos, informē par darba laiku, kā arī

mājaslapā ir atrodami uzņēmuma kontakti. Daudzi klienti ir aizrādījuši, ka būtu vieglāk

saprast ar ko mēs nodarbojamies, ja mājaslapā būtu vairāk informācija. Bieži klienti sūdzās,

ka nav paredzama cena izgatavotajam produktam, tāpēc par to ir jāprasa un tas aizņem vairāk

laiku. Uzņēmuma vadība ir devusi rīkojumu IT daļai izveidot atbilstošu mājaslapu, bet tas tiek

atlikts, jo nepieciešams pilnveidot uzņēmuma pavadzīmju un pasūtījumu sistēmu[9].

Lietotāju atbalsts un konsultēšana tiek veikta pēc pieprasījuma vai apkopju laikā. Lietotājs

tiek informēts par uzņēmumā esošām programmatūras licencēm un par programmatūras

7

izmantošanas tiesībām, kā arī datu glabāšanas kārtību un tiesībām. Apkopju laikā tiek

konsultēts lietotājs, ja ir konstatēts pārkāpums, piemēram, tiek lietota nelicencēta

programmatūra vai tiek glabāti dati, kurus nav atļauts glabāt uz datora cietā diska. Jaunas

sistēmas vai programmatūras ieviešanas laikā tiek konsultēts lietotājs par programmatūras

iespējām un lietošanu. Pēc nepieciešamības lietotājiem tiek sniegta palīdzība

lietojumprogrammatūras izmantošanā. Lietotāji tiek konstultēti perifērijas ierīču lietošanā.

Reklāmas izgatavošanas uzņēmumā tas ir ļoti svarīgi, jo ikdienā drukas un skenēšanas

iekārtas tiek izmantotas ar ļoti lielu intensitāti. Drukas iekārtām bieži nepieciešamas apkopes,

ko daļēji veic IT administrators, bet perifērijas iekārtas tiek apkalpotas izmantojot

ārpakalpojums. Nepieciešamība pēc ārpakalpojuma tieši perifērijas iekārtu remontos ir tapēc,

ka iekārtas ir salīdzinoši vecas un kalpo jau daudz gadus, kā arī garantijas remonta laiks ir

beidzies. Dažkārt perifērijas ierīču noslodze ir tik liela, ka apkopes ir nepieciešamas ik pēc

divām dienām un remonti aptuveni vienu reizi mēnesī. Pie nosacījuma, ka iekārtas darbojas

piecas dienas nedēļā bez apstājas. Tādā veidā rodas liels iekārtu nolietojums. Visbiežāk ar

vislielāko intensitāti darbojas drukas ploteris, kas arī ir pelnošākā iekārta uzņēmumā, par kuru

tiek maksāta vislielākā apkalpošanas maksa. Uzņēmumā visnoslogotākās ir drukas iekārtas,

tomēr nav nepieciešamības pēc jaunām iekārtām, jo pasūtījumi tiek veiksmīgi izpildīti ar

esošajām.

8

2. PRAKSES VIETAS LIETOTĀJI (KLIENTI) UN DARBS

AR TIEM

Uzņēmumā SIA „Artifex Plus” strādā 20 datorsistēmu lietotāji, kuriem sniedz

palīdzību, konsultē un veic citus datorlietošanas pasākumus divi IT nodaļas darbinieki.

Pārsvarā uzņēmumā strādā gados jauni cilvēki, kuriem nav problēmu datortlietošanā,

toties rodas citas problēmas, kad lietotāji uzskata, ka viņu zināšanas ir ļoti labas

datorlietošanas jomā. Tādā gadījumā sākās cita problēmas. Lietotāju zināšanu trūkuma dēļ

bieži vien tiek lejupielādēta nelegāla programmatūra vai programmatūra, kuras darbība

uzņēmumā ir aizliegta. Lietotāju biežākās kļūdas lietojot datorsistēmas ir tieši saistītas ar

lietotāja vēlmi palīdzēt vai atvieglot darbu IT nodaļai. Pārsvarā tā ir programmatūra, kura

tiek piedāvāta reklāmu veidā, apmeklējot kādu no mājaslapām. Tiek piedāvāta

programmatūra, kas veic programmatūras apkopes, tādā veidā lietotāji tiek maldināti, jo

pēc tam tiek pieprasīta samaksa par šīs programmatūras lietošanu. Šādas situācijas notiek

bieži, tāpēc lietotāji tiek konsultēti par programmatūras izmantošanas tiesībām. Pārsvarā

šada veida problēmas tiek risinātas pēc lietotāja pieprasījuma vai ikmēneša apkopes laikā.

Vajadzētu ieviest programmatūras uzstādīšanas liegumu jeb izveidot lietotāja kontu un

liegt uzstādījumu konfigurēšanu, programmatūras uzstādīšanu. Šāda rīcība pasargātu no

problēmām, kas bieži uzrodas apkopju laikā, konstatējot lieku, nelegālu un cita veida

nevajadzīgu programmatūru. Ļaujot uzstādīt programmatūru lietotājiem, iespējams

vieglāk inficēt darba staciju ar kādu vīrusu vai citu ļaundabīgu programmatūru. Šobrīd ar

ļaundabīgu programmatūru cīnās antivīrusu programmatūra Nod32 Antivirus.

Nepieciešamība pēc labas maksas antivīrusu programmatūras parādījās, kad uzņēmuma

klienti sāka nest savus failus zibatmiņās. Bieži pēc klienta zibatmiņas lietošanas

uzņēmuma datoros pārādījās problēmas ar datora lietošanu.

Lietotāju pieeja serverim ir noteikta četros pieejas tiesību līmeņos – administratora

tiesības, vadības pieejas tiesības, grāmatvedības pieejas tiesības un lietotāja pieejas

tiesības. Administratoram ir pilna pieeja visiem datiem. Vadībai ir pieeja visiem datiem,

tikai labošanas tiesības ir ierobežotas grāmatvedības datiem. Grāmatvedībai ir pilna pieeja

tikai grāmatvežu datiem, nekam citam nav pieejas. Lietotājiem ir pieejamas tikai

lietotājiem paredzētas mapes, kur notiek datu glabāšana un apmaiņa. Lietotāji ir instruēti

par datu glabāšanas noteikumiem un tiesībām. Piemēram, ir noteikts standarts kur, kā un

ar kādu nosaukumu tiek glabāti dati, lai pēc iespējas vieglāk tos varētu atrast cits lietotājs

nepieciešamības gadījumā. Jebkuram lietotājam ir pieeja pavadzīmju un pasūtījumu

9

sistēmai ar tiesībām to lietot, pasūtījumu sistēmas administratora tiesības ir tikai IT

nodaļai[7].

Uzņēmuma lietotāju datoru iegādes princips vienmēr ir bijis līdzīgs. Datortehnika

ir iegādāta dažādos laika posmos, tāpēc tā atšķirās tikai ar vecumu un veiktspēju. Vecāki

datorti mazāk veiktspējīgi, bet jaunākie vairak. Datortehnikas iegādes princips ir vienmēr

vienāds. Ja būtu nepieciešams tagad sakomplektēt darba staciju, tiktu komplēktēts šāds vai

līdzīgs dators cenā līdz 600 EUR:

2.1 tabula.

Provizoriskais lietotāja datortehnikas komplektācijas paraugs [autora veidots].

Komponente, ierīce Provizoriskā specifikācija

Processors Intel 2,5 Ghz i5

Operatīvā atmiņa DDR3 4-8gb RAM 1600 Mhz

Datu glabāšana SSD 128GB + HDD 500GB 32mb cache

Skaņas adapteris Iebūvēts, nav vajadzības pēc kā īpaša.

Video adapteris Nvidia GeForce 950GT PCI-E

Tīkla adapteris Gigabit ethernet iebūvēta pamatplatē.

Barošanas bloks 600W

Optisko disku lasīšanas ierīce Nav nepeiciešama

Atmiņas karšu lasītājs, interfeiss SD, MC, xD, mSD, USB 3.0, USB 2.0,

HDMI, VGA

Monitors 24 collu Widescreen

Pele Optiskā bezvadu

Tastatūra QWERTY bezvadu

Korpuss Universāls stāvošs korpuss (Full Tower).

10

3. PRAKSES LAIKĀ VEIKTIE UZDEVUMI

Prakses laikā tika veikti paredzētie prakses uzdevumi. Tika veikta dažāda veida

programmatūras uzstādīšana un konfigurēšanam, datortīkla, datorsistēmu uzstādīšana un

uzturēšana, datortīkla projektēšana, datubāzu uzturēšana un izstrāde, kā arī citi prakses

vadītāja uzdotie uzdevumi IT jomā.

Praksē tika veikti dažādi programmatūras instalācijas darbi, sākot no vienkāršām

lietojumprogrammāmu beidzot ar maršrutētāju programmatūras instalāciju. Nepieciešamības

gadījumā tika veikta operētājsistēmu instalācija darba stacijām, kas uzņēmumā ir noteikts

standarts.Katrai darba stacijai ir noteikta programmatūra un uzstādījumi, kuriem ir jāizpildās,

lai lietotājs varētu ērti strādāt darba vietā. Prakses vietā darba stacijas darbojas ar dažādām

operētājsistēmām. Darba stacijām ir Windows XP, Windows Vista, Windows 7 un Windows

8.1, atkarībā no darba stacijas vecuma un iepirkuma laika. Serverus darbina Linux Ubuntu

12.04 LTS operētājsistēmas. Prakses laikā tika uzstādītas no jauna visas iepriekš minētās

opertētājsistēmas. Linux Ubuntu tika atjaunināts līdz versijai 14.04 LTS, ko bija nepieciešams

izdarīt jau sen, jo radās problēmas ar servera komandrindu, daudzas komandas

nedarbojās.Windows operētājsistēmu uzstādīšanas process ar katru jaunāku versiju tiek

atvieglots un notiek ātrāk[6].

Darba staciju sagatavošanas standarts ietver sevī operētājsistēmas uzstādīšanu,

nepieciešamo draiveru (dziņu) uzstādīšana, lietojumprogrammatūras

uzstādīšana.Nepieciešams uzstādīt piekļuvi dalītajām direktorijām uz servera un piekļuvi

pavadzīmju un pasūtījumu sistēmai. Lietojumprogrammatūras uzstādīšanā ietilpst teksta

redaktors (Open Office), grafiskais redaktors (Corel Draw), kāds no interneta pārlūkiem

(MozillaFirefox, Google Chrome, Opera u.c.), PDF formāta lasīšanas programmatūra un

Nod32 Antivīrus antivīrusu programmatūra Windows operētājsistēmām. Nepieciešams

konfigurēt tīkla uzstādījumus un pievienot tīkla drukas iekārtas, lai lietotājs varētu pilnvērtīgi

strādāt. Kā arī tiek pievienotas reklāmas izgatavošanas specifiskās iekārtas –ploteri, drukas

ploteri, lāzergravieris. Katrai specifiskai iekārtai ir sava programmatūra ar kuru tiek vadīta

iekārta. Uzņēmuma iekārtu pieslēgumi pie darba stacijas var būt trīs veidu – USB kabelis,

datortīkla kabelis vai vēcāka veida LPT piesēgums. Šāda shēma tiek piemērota katrai darba

stacijai apkopju laikā un remonta darbu laikā.

Serveru programmatūras atjaunināšana tika veikta izmantojot interneta pieslēgumu.

Caur komandrindu tika izpildīta jaunās programmatūras uzstādīšana. Pilna instalācija netika

veikta drošības apsvērumu dēļ. Servera programmatūras instalācija tika veikta uz jaunā

servera, kuru paredzēts lietot uzņēmuma jaunajās telpās. Prakses vadītājs deva uzdevumu

11

nokonfigurēt uztādīto serveri identiski tam, ko jau lieto un tad tas tika pieslēgts servera vietā,

lai pārbaudītu vai viss pareizi nokonfigurēts. Konfigurācija sastāvēja no datortīkla

uzstādījumiem, pavadzīmju un pasūtījumu sistēmas integrēšanas, piekļuves tiesību un aktīvās

direktorijas konfigurācijas, kā arī mājas lapas izveidi. Diemžēl ar pirmo reizi neizdevās visu

pareizi nokonfigurēt, nepieciešams bija pielabot pavadzīmju un pasūtījumu sistēmas atrašanās

vietas ceļu, lai visas darba stacijas spētu tai piekļūt. Darba vadītājam piedāvāju klonēt datus

no esošā servera uz jauno, lai nebūtu nekas jākonfigurē, bet tas varētu neizdotos, jo jaunā

datorsistēma atšķirās pēc komplektācijas[6],[7].

Praksē ir pieredze uzstādīt programmatūru maršrutētājiem, tāpēc piedāvāju uzstādīt un

konfigurēt alternatīvu programmatūru maršrutētājiem uzņēmumā SIA „Artifex Plus”. Prakses

vadītājam akceptējot manu piedāvājumu, tika nolemts uzstādīt visiem maršrutētājiem

alternatīvu programmatūru DD-WRT. Kura ļauj palielināt bezvadu tīkla raidīšanas rādiusu,

piedāvā ļoti ērtu datortīkla monitoringu un spēj efektīvāk izmantot maršrutētāja resursus. To

pierāda mans kursa darba pētījums un to apgalvo izstrādātāji, entuziasti un citi lietotāji, kas

pamēģinājuši lietot kādu no alternatīvajām programmatūrām maršrutētājiem. Diemžēl šo

programmatūru bija iespējams uzstādīt tikai vienam maršrutētājām, jo vienīgi tam bija

pietiekami sistēmās resursi un to atbalstīja DD-WRT izstādātāji. Lielākā daļa maršrutētāju

bija vecāki par pieciem gadiem. Uzņēmuma jaunajās telpās tiks uzstādīti maršrutētāji, kuriem

jau rūpnieciski ir uzstādītas DD-WRT programmatūra maršrutētājiem. Maršrutētāju ražotājs ir

Buffalo Technologies, kas ražo dažādas profesionālas tīkla iekārtas par salīdzinoši nelielām

cenām un 2014. gadā sāka tajās uzstādīt arī atvērtā koda programmatūru datortīkla

ierīcēm[2],[11].

Jaunajās telpās ir nosacīti plānots uzstādīt divus maršrutētājus, pareizāk sakot, vienu

maršrutētāju un otru signāla atkārtotāju, jo telpas ir lielas un sienas ir salīdzinoši biezas. Tiks

vēl pieņemts lēmums, cik ierīces veidos bezvadu datortīklu, jo iespējams, ka pietiks ar vienu

ierīci. Pamatā bezvadu datortīkls nepieciešams klientu centrā un konferenču telpā, ja būs

nepietiekams bezvadu tīkla pārklājums citās telpās, tad tiks uzstādīts papildus bezvadu

datortīkla signāla atkārtotājs[3],[11].

Uzņēmuma jaunajās telpās tika ievilkts datortīkls no piektās kategorijas vītā pāra

kabeļiem, kuriem katram tika pievienots RJ45 spraudnis. Šis savienojums datu pārraidei tika

izvēlēts dēļ savas cenas, efektivitātes un ērtības instalācijas laikā. Vītā pāra piektās kategorijas

kabeļa spraudņa vadu izkārtojumam tika izmantots T568B standarts, ko visbiežāk izmanto

Latvijā. Pārsvarā uzņēmumi izmanto divus standartus T568B un T568A. Kaut gan lielākās

pilsētās, kur krustojās vairāki interneta provaideri tiek izmantoti savi standarti, savs vadu

12

izkārtojums spraudņos. Tas tiek darīts drošības nolūkos, lai cits provaiders vai lietotājs

nevarētu nesakcionēti pieslēgties pie datortīkla[10].

3.1 att. Vītā pārā kabeļa dzīslu izkārtojuma standarti[10].

Datortīkla izstrāde norisinājās secīgi. Pirmkārt tika izveidots datortīkla plānojums.

Datortīkla plāns tika izplānots, lai iegūldītu pēc iespējas mazāk finansiālo līdzekļu un darbu,

kas prasa laiku un līdz ar to lielākas izmaksas. Tāpēc datortīkls būs grūtāk administrējams un

uzturams. Tika izveidots izkārtojums, kas ietver sevī vairākas topoloģijas, kas apgrūtinās

problēmu noteikšanu datortīklā nākotnē, ja tādas radīsies. Šādā gadījumā, ja radīsies kāds

fizisks defekts datortīklā būs grūtāk noteikt cēloni un problemātisko vietu. Datortīklā būs

vairāki komutatori, kas atdalīs iekārtas pēc struktūrvienībām uzņēmumā, šāds risinājums ir

vieglāk ieviešams, tomēr nēkotnē grūtāk administrējams. Iekārtu daudzums tīklā sarežģī

problemātiskās iekārtas konstatēšanu, līdz ar to palielina problēmas atrisināšanas laiku, kas

var kavēt darba izpildi un radīt zaudējumus uzņēmumam. Kā arī šāds risinājums prasa fiziski

iekārtot vietu katrā telpā, kur sadalīsies datortīkls ar komutatora palīdzību. Tomēr uzņēmuma

vadība uzstāj veidot dalītu un sarežģītāku datortīklu, jo nepieciešamie materiāli un ierīces ir

jau sagatavotas un šādā veidā tiks patērēts mazāk vītā pāra datortīkla kabelis, kas būtu

jāiegādājas papildus. Kaut gan tika iztērēts vairāk līdzekļu iegādājoties komutatorus.

13

3.2 att. Plānotā datortīkla shēma uzņēmuma jaunajās telpās. [autora veidots]

Plānojot datortīklu ieteicu citu veidu, kā izveidot datortīkla struktūru. Datortīklu veidot

zvaigznes topoloģijā pret komutatoru un maršrutētāju, kad no centra ierīces tiek ierīkots viens

savienojums ar katru iekārtu vai darba staciju. Šāds slēgums palīdz ātrāk atrisināt datortīkla

problēmas, bet ieviešanas izmaksas ir nedaudz lielākas, nekā citu datortīklu topoloģiju

izmantošana. Šajā slēgumā tiek izmantots pēc iespējas mazāk ierīču, kuras laika gaitā var radīt

problēmas, kaut gan problēmu gadījumā var ļoti ātri lokalizēt problēmzonu un atrisināt

problēmu. Šāda izkārtojuma datortīklu obligāti nepieciešams marķēt, jo pēc vadu ievilkšanas

izveidojas ļoti liels vadu sajukums. Vadu sajukuma dēļ iespējams problemātiski atrisināt

dažādas datortīkla kļudas. Lai būtu vieglāk orientēties centrālajā savienojumu skapī,

perifērijas tīkla ierīces tiek pieslēgtas pie atsevišķa komutatora. Reklāmas uzņēmumā bieži

vien perifērijas ierīces ir lielā skaitā, salīdzinot ar citas nozares uzņēmumiem, tapēc labāk to

savienojumus veidot atsevišķā komutatorā[12],[4].

14

3.3 att. Ieteicamais datortīkla plānojums[autora veidots].

3.4 att. Uzņēmuma SIA „Artifex Plus” jauno telpu plānojums – 2. stāvs[autora veidots].

15

3.5 att. Uzņēmuma SIA „Artifex Plus” jauno telpu plānojums - 1. stāvs [autora veidots].

Kad datortīkls tika izplānots, nepieciešams iekārtot telpu, kur tiks novietots serveris,

maršrutētājs un komutators. Telpām jābūt labi ventilējamām un ar nosacīti konstantu

temperatūru. Tika izvēlēta 2. telpa plānojumā, jo no tās ir vieglāk izvilkt kabeli antēnai, lai

uztvertu 4G mobilo datu tīklu un šo telpu nav plānots izmantot uzņēmuma darbībā. Šādā

gadījumā būs nepieciešams izvietot bezvadu tīkla raidīšanas antēnu telpu centrā, lai bezvadu

tīkls darbotos vienmērīgi visās uzņēmuma jaunajās telpās. No servera telpas tika izvilkti

piektās kategorijas vītā para kabeļi uz katru no telpām, kur atradīsies vismaz viena darba

stacija. Vadi tika vilkti uzkaramajos griestos. Tur pat virs griestiem ar komutatoru palīdzību

tika sadalīti uz visām darba stacijām telpā. Pēc kabeļu ievilkšanas nepieciešams visos kabļu

galos uztādīt RJ45 spraudni, kam tiek izmantots T568B vadu izkārtojuma standarts. Visi

kabeļi tiek pievienoti iekārtām, darba stacijām un serverim. Serveris, maršrutētājs un

komutators tiek ievietots jeb iemontēts specifiskā skapī, kam paredzēta laba ventilācija un

standartizēta forma, lai varētu ievadīt vadu savienojumus skapī[4].

Serveris tiek ievietots specifiskajā skapī un tam nepieciešams uzstādīt jauno

pavadzīmju un pasūtījumu sistēmu, kurai tiek piesaistīa MySql datubāze. Datu bāzi,

pavadzīmju un pasūtījumu sistēmu veidoja uzņēmuma SIA „Artifex Plus” programmētājs.

Datubāzē tiek ievadīta informācija un dati par klientiem, sadarbības partneriem, noliktavas

dati un finanšu dati[8].

16

4. KVALIFIKĀCIJAS DARBA SAGATAVOŠANAS

INDIVIDUĀLAIS DARBS

Reklāmas uzņēmumam SIA „Artifex Plus” paplašinoties, ir nepieciešams datortīkls

jaunās telpās, kur tas ir jāizstrādā no paša sākuma. Uzņēmums tiks izvietots mājā ar diviem

stāviem, kur nepieciešams gan bezvadu, gan kabeļu datortīkls. Kā zināms, katram

uzņēmumam ir sava datortīkla izstrādes specifika, ja grāmatvedības uzņēmumā darbā

izmantoto failu apjoms nebūs tik liels, turpretī reklāmas uzņēmuma darbā, kad tiek glabāti

apjomīgi dizaineru veidoti grafiskie faili, kurus nepieciešams glabāt datu serverī un pārsūtīt

datortīklā. Šāda specifika ir daudzās niansēs vai problēmās izstrādājot datortīklu

organizācijām, kuras šajā gadījumā nepieciešams izpētīt un paredzēt reklāmas uzņēmumā, lai

turpmākā uzņēmuma pastāvēšanas laikā datortīkls un tā struktūra nesagādātu problēmas.

Visas problēmas nekad nevar paredzēt, tāpēc kvalifikācijas darba pētījums palīdzēs samazināt

līdz iespējas minimumam. Kvalifikācijas darba tēma ir - Datortīkla infrastruktūras izstrāde

reklāmas izgatavošanas uzņēmumā. Kvalifikācijas darba mērķis ir izpētīt datortīkla un servera specifiku reklāmas

izgatavošanas uzņēmumā. Lai sasniegtu mērķi nepieciešams izstrādāt datortīkla plānojumu,

izveidot datortīklu jaunajās telpās, izveidot drošu bezvadu tīklu jaunajās uzņēmuma telpās un

uzstādīt drošu datu glabāšanas serveri. Datortīkla plānojuma izstrādei tiks izmantots kāds no

tiešsaistes datortīkla plānošanas rīkiem un kā arī uzņēmuma jauno telpu plāns, kas tiks skenēts

un apstrādāts ar grafiskās apstrādes rīku Gimp. Gimp ir atvērtā koda programmatūra, ko var

izmantot bez maksas. Kvalifikācijas prakses laikā tiks izveidots datortīkls jaunajās telpās, gan

bezvadu, gan kabeļu, ko plānots pabeigt 2015. gada vasaras sākumā. Nepieciešams analizēt

lietotāju prasības un sūdzības saistībā ar datortīklu vecajās telpās un ņemt vērā tās būvējot

datortīklu jaunajās telpās. Kā arī analizēt datortīklu un servera risinājums citos uzņēmumos.

Iegūstot praktiskās zināšanas uzņēmumā SIA „Artifex Plus”, datortīkls tiks izstrādāts ar IT

komandas spēkiem, kas sastāv no diviem cilvēkiem – IT administratora un programmētāja.

Šajā kvalifikācijas darbā tiks izmantoti vairāki bibliografiskie pirmavoti, tādi kā:

datortīklu macību materiāli profesionālajām augstākās izglītības iestādēm un profesionālajām

vidējās izglītības iestādēm domāti mācību materiāli, kas ir publiski pieejami. Tiks izmantoti

pētījumi un grāmatas par datortīklu protokoliem, standartiem un attīstību. Kā galvenais avots

tiks izmantoti Request For Comments dokumenti (turpmāk tekstā RFC dokumenti), kā arī

datortīklu teorētiskās pamatzināšanas un informācija par standartiem tiks iegūta no RFC

dokumentiem, kas ir starptautiski atzīti standarti un metodes.

17

Ierobežojumi, kas varētu kavēt datortīkla izstrādi ir celtniecības darbu apjoms, ko

nepieciešams pabeigt, lai netraucēti tiktu veikta datorīkla instalācija, kā arī nepieciešams

organizācijas vadītāja apstiprinājums par datortīkla instalāciju un iekārtu pārvietošanu uz

jaunajām ēkām. Ņemot vērā to, ka iekārtu pārvietošanas laikā tiks daļēji apstādināta

uzņēmuma darbība, kas nenovēršami ietekmēs uzņēmuma ieņēmumus un tiks kavēta projektu

izstrāde, kas var sabojāt organizācijas reputāciju. Uzņēmuma vadības uzskati par datortīklu un

tā struktūru, kā arī piešķirtais finansējums izstrādei, iespējams, nedaudz traucēs datortīkla

uzturēšanu un administrēšanu nākotnē.

Kvalifikācijas darba provizoriskais saturs sastāvēs no vairākām daļām - ievada daļa,

kur tiks īsi izskaidrota pētījuma problēma, mērķis, uzdevumi, pētījuma metodes, pētījumā

izmantotie avoti un ierobežojumi. Teorētiskā daļa tiks sadalīta vairākos posmos, kas

padziļināti pavēstīs par nepieciešamajām zināšanām pētījuma izstrādei un praktiskā darba

veikšanai. Teorētiskā daļa sāksies ar kabeļu datortīkla vēsturi un tās attīstību, kā arī

tendencēm un virzību mūsdienās. Bezvadu datortīklu vēstures fakti, attīstība un pielietojums

mūsdienās tiks pieminēts tēorijas daļas sākumā. Teorētiskās daļa sastāvēs arī no vairākiem

datortīklu protokolu pārskatiem, modeļiem un standartiem, kas ieviesti. Datortīkla fiziskais

slānis tiks aprakstīts plašāk, jo datortīkla ieviešanā tas ir viens no galvenajiem aspektiem, kas

veicina datortīkla veiktspēju un drošību. Fiziskajā slānī ietilpst visas datortīkla ierīces, vadi,

datu nesēji un iekārtas, kas fiziski iespaido datortīkla veiktspēju. Teorētiskajā daļā ietilps

nodaļa par datortīkla drošību un drošību lietojot internetu, kas mūsdienās ir ļoti aktuāla. Pēc

teorētiskās daļās seko pētījuma metožu izklāsts, metodes pamatojums, praktiskās daļas norise,

pētījuma rezultātu apkopojums un analīze. Kvalifikācijas darba pētījuma rezultātu iegūšanā

tiks anketēti uzņēmuma darbinieki, kas dos ieskatu par datortīkla vājajām pusēm un iespēju

labot kļūdas, izstrādājot datortīklu jaunajās uzņēmuma telpās. Analizējot datortīklus citos

uzņēmumos, tiks gūta pieredze datortīkla plānojuma izstrādē, kā arī iespējams paredzēt

provizoriskās kļūdas datortīkla ieviešānā SIA „Artifex Plus” jaunajās telpās. Tika veikta

datortīkla izpēte tādos uzņēmumos kā – SIA „ZAAO” atkritumu apsaimniekošanas

uzņēmums Vidzemē, VAS „Latvijas Valsts ceļi” valsts ceļu būves apsaimniekošanas

uzņēmums, A/S „Dikļu pils” viesnīca. Iegūstot priekštatu par datortīkla izstrādi citos

uzņēmumos, iespējams analizēt tos un izstrādāt pēc iespējas optimālāku datortīklu uzņēmumā

SIA „Artifex Plus”. Pēc rezultātu iegūšanas nepieciešams tos analizēt un secināt iegūto

informāciju, kas dos priekšlikumus efektīvāka, izdevīgāka un drošāka datortīkla izstrādei

reklāmas izgatavošanas uzņēmumā.

18

Kvalifikācijas darba provizoriskais satura rādītājs:

IEVADS

1. DATORTĪKLU ATTĪSTĪBAS VĒSTURE

2. BEZVADU DATORTĪKLU ATTĪSTĪBA UN STANDARTI

3. OSI (INTERNATIONAL ORGANIZATION FOR STANDARDIZATION) MODELIS

4. DATORTĪKLU TOPOLOĢIJAS

5. DATORTĪKLA IERĪCES UN TO SAVIENOJUMI

6. OPERĒTĀJSISTĒMAS ORGANIZĀCIJĀS

7. LIETOTĀJU VAJADZĪBU UN PIEPRASĪJUMA ANALĪZE

8. DATORTĪKLA PLĀNOJUMA IZSTRĀDE

9. DATORTĪKLA IZSTRĀDE

9.1. Bezvadu tīkla izstrāde

9.2. Servera uzstādīšana un konfigurēšana

9.3. Lietotāju darba staciju uzstādīšana un konfigurēšāna

10. INFORMĀCIJU TEHNOLOĢIJU SPECIFIKA REKLĀMAS IZGATAVOŠANAS

UZŅĒMUMĀ

SECINĀJUMI

PRIEKŠLIKUMI

BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS

GRAFISKĀ DAĻA

Kvalifikācijas darba provizoriskais bibliogrāfiskais saraksts:

1. Apraksts par DD-WRT programmatūru, mērķi, funkcijas un ieguvums [Elektroniskais

resurss]. Tiešsaistes pakalpojums. Resurss apskatīts: 2014.gada 28. janvārī. Pieejams no 2007.

gada. Pieejas veids: tīmeklis www.url: http://www.dd-wrt.com/site/content/about

2. Bezvadu tīkla standartu attīstība, vēsture un aktualite mūsdienās [Elektroniskais resurss].

Tiešsaistes pakalpojums. Resurss apskatīts: 2014. gada 4. novembrī.Pieejams no 2013. gada.

Pieejas veids: tīmeklis www.url: http://www.purplewifi.net/history-wifi/

3. Datortīklu attīstības vēsture un standarti. Datortīkla ierīces un savienojumi. Profesionālās

vidējās izglītības iestādes mācību materiāls. Tiešsaistes pakalpojums. Resurss apskatīts: 2015.

gada 1. aprīlī. Pieejams no 2010.gada. Pieejas veids: tīmeklis www.url.

http://www.ovt.lv/metodiskas-izstradnes?download=76:datoru-tikli

19

4. Datortīklu topoloģijas un to izskaidrojums, priekšrocības un trūkumi. Augstākās

izglītības mācību materiāls. Tiešsaistes pakalpojums. Resurss apskatīts: 2015.gada 10. martā.

Pieejas veids: tīmeklis www.url: http://fcit.usf.edu/network/chap5/chap5.htm

5. David A. Rusling - Linux kodola projekta pētījums [Elektroniskais resurss]. Tiešsaistes

pakalpojums. Resurss apskatīts: 2014.gada 8. februārī. Pieejams no 1999. gada. Pieejas veids:

tīmeklis www.url: http://www.tldp.org/LDP/tlk/tlk.html

6. GNU GPL licences noteikumi, apraksts un mērķis [Elektroniskais resurss. Tiešsaistes

pakalpojums. Resurss apskatīts: 2014.gada 20.novembrī. Papildināts un pieejams no

2014.gada 8. novembra. Pieejas veids: tīmeklis www.url: http://www.gnu.org/licenses/quick-

guide-gplv3.html

7. Guide to operating systems // Michael Palmer, Michael Walters / Tīkla operētājsistēmu

ceļvedis, informācija par operētājsistēmām 3-20 lpp. Cengage Learning, 2011. gads.

8. Microsoft korporācijas mājaslapa par DHCP(Dynamic Host Configuration Protocol)

protokola darbību [Elektroniskais resurss]. Tiešsaistes pakalpojums. Resurss apskatīts: 2014

gada 1. februārī. Pieejams no 2003. gada 28. marta. Autors: Microsoft Corp. Pieejas veids:

tīmeklis www.url: http://technet.microsoft.com/en-us/library/cc781008(v=ws.10).aspx

9. Network protocols handbook // Javvin Technologies, Inc. / Datortīklu protokolu

rokasgrāmata 2-18 lpp. OSI standarts, TCP/IP protokols, DHCP protokols, DNS protokols.

Javvin Technologies, Inc, 2004-2005 gads.

10. RFC dokuments par ieviesto TELNET standartu. Resurss apskatīts: 2014.gada 1.februārī

[Elektroniskais resurss]. Tiešsaistes pakalpojums Pieejams no 1983. gada maija. Autori: J.

Postel, J. Reynolds. Pieejas veids: tīmeklis www.url: http://tools.ietf.org/search/rfc854

11. RFC dokuments par ieviesto TFTP standartu [Elektroniskais resurss]. Tiešsaistes

pakalpojums. Resurss apskatīts: 2014.gada 01.februārī. Pieejams no 1992. gada jūlija. Autors

K. Sollins. Pieejas veids: tīmeklis www.url: http://www.ietf.org/rfc.html

12. RJ45 spraudņa standarti un to secība [Elektronisks resurss]. Tiešsaistes pakalpojums.

Resurss apskatīts: 2015. gada 1.aprīlī. Pieejams no 2013. gada. Pieejas veids: tīmeklis

www.url: http://www.macocd.com/page11.html

13. T. Ylonen, C. Lonvick - RFC dokuments par ieviesto SSH(Secure Shell) protokolu

[Elektroniskais resurss]. Tiešsaistes pakaplpojums. Resurss apskatīts: 2014.gada 2.februārī.

Pieejams no 2006. gada janvāra. Pieejas veids: tīmeklis www.url:

http://tools.ietf.org/html/rfc4253

20

14. The Innovation Journey of Wi-Fi: The Road to Global Success // Wolter Lemstra, Vic

Hayes, John Groenewegen / Google books pieejamā grāmata. 32-34 lpp. Bezvadu tīklu

attīstība. Cambridge University Press, 2010. gada 18. novembris.

15. Top-Down Network Design: Third edition // Priscilla Oppenheimer / Datortīklu

topoloģijas, to priekšrocības un trūkumi. Datortīklu plānošana un izstrāde. 120 – 133 lpp.

Cisco Certification and Networking Learning Resource, 2010. gada augusts.

16. Victors Hejs (Victor Heyes) un viņa paveiktais darbs bezvadu tīkla attīstībā

[Elektroniskais resurss]. Tiešsaistes pakalpojums. Resurss apskatīts: 2014. gada 4. novembrī.

Pieejams no 2001. gada. Pieejas veids: tīmeklis www.url:

http://www.computer.org/portal/web/awards/hayes

21

5. KONFERENČU, VIESLEKCIJU UN MĀCĪBU

EKSKURSIJU RAKSTUROJUMS

Kvalifikācijas prakses laikā tika apmeklētas vairākas mācību ekskursijas uzņēmumos,

kuros darbojas reāls datortīkls vairāku gadu garumā. Šīs ekskursijas bija nepieciešamas, lai

paplašinātu redzes loku datortīklu jomā un nepieciešams analīzet vairāku uzņēmumu

datortīklus kvalifikācijas darba izstrādes processā, kā arī iegūt praktiskās iemaņas datortīklu

plānojuma izstrādē, strūktūras izstrādē un datortīkla ieviešanas procesā. Mācību ekskursijas

dažādos uzņēmumos deva ieskatu profesionālu iekārtu izmantošanā.

Mācību ekskursijas uzņēmumos saistībā ar IT darbu bieži vien pārsteidza ar to, ka

uzņēmumos fiziski nestrādā IT speciālisti. Uzņēmumi izmanto ārpakalpojumus, lai atrisinātu

problēmas, nevis priekšlaicīgi tās novērstu, līdz ar to uzņēmums cīnās ar problēmām nevis to

cēloņiem. Izmantojot ārpakalpojumu, iespējams ļoti pārmaksāt par IT uzturēšanu uzņēmumā,

bieži vien uzņēmumi izdara darbu paviršāk, lai vēlāk vairāk nopelnītu. Uzņēmumos IT

specialistu ikdienas darbs ir saistīts vairāk ar mājaslapu izstrādi un uzturēšanu, jaunas

informācijas publicēšanu mājaslapā. Citos uzņēmumos IT speciālisti strādā pie jaunu sistēmu

izstrādes. Lai nebūtu jāpērk programmatūra, tiek izstrādāta programmatūra tieši specializēta

konkrētajam uzņēmumam, kā arī tiek izstrādāta programmatūra citiem uzņēmumiem un gūta

peļņa, protams, kā primārais tiek uzskatīts savs uzņēmums. Šādā veidā darba spēka

izmantošana veicina lielāku uzņēmuma peļņu. Šis veids ir izdevīgs, kad savā uzņēmumā ar IT

saistītie primārie pienākumi ir izpildīti.

Mācību ekskursija atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā SIA „ZAAO” atklāj, ka ir

viens IT administrators, kurš koordinē IT darbību 3 uzņēmuma strunktūrvienībās, kas sastāv

no aptuveni 90 darba stacijām, 3 serveriem, kā arī tiek uzturēti 3 datortīkli un 3 video

novērošanas tīkli. Lielāko daļu sava darba laika IT administrators uztur uzņēmuma mājaslapu,

ievietojot tajā jaunu informāciju un uzturot to kārtībā. IT administrators fiziski nespēj veikt

pilnvērtīgu lietotāju atbalstu uzņēmumā, tāpēc viņa pienākumus pilda ārpakalpojuma

uzņēmums. SIA „ZAAO” uzņēmums ārpakalpojumus IT jomā izmanto nepieciešamības

gadījumā, jo viens IT administrators nespēj paredzēt problēmas tik lielā infrastruktūrā. Kā arī

uzņēmuma datoru un servera ikmēneša apkopes veic cits uzņēmumums. SIA „ZAAO”

datortīkla struktūra ir veidota pēc zvaigznes topoloģijas, kad katra darba stacija tiek savienota

ar centrālā mezgla komutatoru. Datortīkls veidots izmantojot piektās kategorijas vītā pāra

kabeli. Zvaigznes topoloģijas izkārtojumā vieglāk noteikt problēmas datortīklā un

nepieciešamības gadījumā ir vieglāk izvērst datortīklu. Šādā veidā ir izveidoti datortīkli katrā

22

no struktūrvienībām. Nepieciešamības gadījumā IT administrators spēj pieslēgties attālināti

jebkuram serverim un darba stacijai, izmantojot āttālinātās vadības programmatūru

Teamviewer. Uzņēmumā tiek izmantota serveru programmatūra jeb operētājsistēma Windows

Server 2003, ko plānots nomainīt ar Linux Ubuntu serveru programmatūru. Galvenokārt to

kavē tas, ka serverī darbojas grāmatvedības programmatūra Tildes Jumis, kas darbojas tikai

operētājsistēmas Windows vidē. SIA „ZAAO” darba staciju lietotāji izmanto Windows XP

un Windows 7 operētājsistēmas, bet IT administrators izmanto Linux Ubuntu

operētājsistēmu. Šāda veida IT administrēšana uzņēmumā ir ļoti neefektīva, kaut gan IT

administrators izmanto visas iespējas, lai spētu uzturēt datortīklu. Iespējams, ja katrā no

struktūrvienībām būtu vismaz viens IT administrators, tad nebūtu jāizmanto tik daudz

ārpakalpojumu IT jomā un lietotāju atbalsta iespējas uzlabotos, kā arī būtu iespējams paredzēt

un ātrāk atrisināt IT problēmas[5],[7].

Mācību ekskursija valsts uzņēmumā VAS „Latvijas Valsts ceļi” Valmieras nodaļā

atklāj, ka IT darbu veic tikai ārpakalpojums. Tiek noslēgts līgums ar vienu pakalpojuma

sniedzēju par sekojošām lietām: ikmēneša datortehnikas profilaktiskās apkopes un

nepieciešamības gadījumā tiek sniegts neatliekams serviss 12 stundu laikā no paziņošanas

brīža. Datortehnikas iepirkumus,datortīkla instalāciju, servera uzstādīšanu, lietotāju atbalsta

funkcijas pilda tas pats uzņēmums. Viss tiek darīts nepieciešamības gadījumā, kas arī nav ļoti

operatīvi. Valsts uzņēmumā VAS „Latvijas Valsts ceļi” datortīkls, tā pat kā SIA „ZAAO”, ir

izstrādāts pēc zvaigznes topoloģijas. Interneta provaideris ir Lattelecom, kas apkalpo ievilkto

interneta optisko kabeli līdz datortīkla centrālajam mezglam. Ar centrālo komutatoru tiek

savienota katra darba stacija pēc zvaigznes topoloģijas, kurā tiek izmantots piektās kategorijas

vītā pāra kabelis. Uzņēmumā tiek izmantota serveru programmatūra jeb operētājsistēma

Windows Server 2008, bet darbastacijās tiek izmantotas Windows XP, Windows 7 un

Windows 8 operētājsistēmas. Izmantojot tikai ārpakalpojumu, datorsistēmas un datortīkls

nevar attīstīties, jo nav tāda cilvēka, kas to virza. Ārpakalpojuma izmantošana bieži vien

noved pie novecojušas datortehnikas lietošanas un tās remontiem, jo tā ir iespēja nopelnīt

pakalpojuma sniedzējam. Lai uzņēmumā veiksmīgi darbotos IT, nepieciešams vismaz viens

IT administrators, kas spēs ātrāk reaģēt un paredzēt problēmu situācijas. Uzņēmuma VAS

„Latvijas Vlasts ceļi” lietotāji apgalvo, ka ir nepieciešams cilvēks, kas atrodas uzņēmumā un

kas operatīvāk spētu reaģēt problēmu novēršanā, jo problēmu gadījumā tiek kavēta darba

izpilde[5],[7].

Mācību ekskursija uz A/S „Dikļu pils” saistībā ar IT darbības sfēru, pārsteidza ar to,

ka salīdzinoši liels uzņēmums arī izmanto ārpakalpojumu IT uzturēšanā. Pēc lietotāju teiktā –

23

viņiem ļoti reti gadās problēmas IT jomā, jo IT infrastruktūra ieviesta nesen – 2002. gadā. A/S

„Dikļu pils” darbinieki apgalvo, ka viņiem problēmas ar datortehniku un datortīklu ir ļoti reti,

tāpēc nav nepieciešams IT administrators. Uzņēmumam ir noslēgts līgums ar pakalpojuma

sniedzēju, kas 12 stundu laikā nepieciešamības gadījumā sniegs palīdzību, kā arī veic

ikmēneša datortehnikas profilaktiskās apkopes un apkopju laikā veic remonts. Apkopju laikā

tiek atjaunināta programmatūra serverī, kas ietver sevī grāmatevedības programmatūras

atjauninājumus. Katru gadu tiek atjaunināta grāmatvedības programmatūra Tildes Jumis

servera daļa un klientu (lietotāju) puse, jo senāka ir grāmatvedības vēsture, jo lielāka

datubāze, ko nepieciešams atjaunināt, kas patērē vairāk laika. Līdz ar to katru gadu rēķins par

apkopi aug, jo nepieciešams vairāk laika. Uzņēmumā A/S „Dikļu pils” datortīkla struktūra ir

līdzīga kā uzņēmumos SIA „ZAAO” un VAS „Latvijas Valsts ceļi”. Datortīkls izstrādāts pēc

zvaigznes topoloģijas, kur no centra mezgla iziet vadu savienojumi uz visām darba stacijām

uzņēmumā. Dikļu pils sienu biezums ierobežo bezvadu tīklu, tāpēc pils telpās ir vairāki

bezvadu tīkla piekļuves punkti[7].

Pēc ekskursiju apmeklējuma ir radies priekštats kā darbojas IT lielos uzņēmumos.

Varu salīdzīnāt tos savā starpā un ar prakses vietu. Diemžēl lielākā daļa uzņēmumu, pat lieli,

izmanto IT ārpakalpojumus. Iespējams, ka tas ir finansiāli izdevīgāk uz noteiktu laika periodu,

bet ilglaicīgi tas neatmaksājas, ja ņem vērā zaudējumus, ko rada darba kavējums IT problēmu

dēļ. Lielākoties uzņēmumos, kur profesionāli izstrādāts datortīkls, tas veidots pēc zvaigznes

topoloģijas, jo tāda veida datortīklus vieglāk uzturēt un noteikt problēmas, kā arī pievienot

jaunu sazarojumu, segmentu vai darba staciju. Secinot to, ka šāds veids kā izstrādāt datortīklu

ir optimālākais, nekavējoties ieteicu tādu veidot prakses vietā. Kaut arī IT daļa prakses vietā

piekrita veidot datortīklu pēc zvaigznes topoloģijas, diemžēl uzņēmuma vadībai ir savi

uzskati, kuriem ir grūti pārkāpt. Vadības uzskatus lauzt tikai vairāk to izglītojot vai

konsultējot, tāpēc nepieciešams izmantot profesionāļus ārpus uzņēmuma. Iespējams kaut kādu

iemeslu dēļ IT daļa uzņēmumā netiek respektēta no organizācijas vadības puses[12].

24

SECINĀJUMI

1. Prakses vietas lietotājiem ir nepieciešamas padziļinātākas zināšanas servera un

datortīkla lietošānā.

2. Uzņēmuma vadība uzspiež savus uzskatus datortīkla izstrādē, tas ietekmē datortīkla un

servera drošību, kā arī turpmāku uzturēšanu.

3. Vairākos uzņēmumos, kur profesionāli izstrādāts datortīkls ir līdzīga datortīkla

struktūra – visbiežāk tiek izmantota visērtāk uzturamā zvaigznes topoloģija. Bet prakses vietā

tiek izstrādāts salīdzinoši haotisks datortīkls, kas nākotnē var radīt problēmas.

4. Uzņēmumos biežāk izmanto Windows serveru programmatūru, bet prakses vietā tiek

izmantota Linux Ubuntu serveru programmatūru.

5. Uzņēmumos ļoti reti izmanto Linux operētājsistēmas, visbiežāk tiek izmantota

Microsoft Windows operētājsistēmas, retāk izmanto MacOS datortehnikas operētājsistēmu.

6. Iespējams, ka LMT 4G mobilā interneta pieslēgums jaunajās uzņēmuma telpās nebūs

pieteikami ātrs un stabils, lai visi lietotāji spētu pilnvērtīgi lietot interneta pieslēgumu.

7. Iespējams, ka būs nepieciešams bezvadu tīkla atkārtotājs vai pastiprinātājs, jo

uzņēmuma jaunajās telpās ir biezas sienas, kas absorbēs bezvadu datortīkla signālu un visās

telpās nebūs pieejams bezvadu datortīkls.

25

PRIEKŠLIKUMI

1. Prakses vietas dažiem lietotājiem, iespējams, nepieciešamas labākas zināšanas

datortlietošanā. To varētu veicināt dažādi datorlietošanas kursi vai uzņēmuma IT

administratora konsultācijas un atbalsts.

2. Pēc iespējas sīkāk jāiepazīstina uzņēmuma vadība ar datortīkla izstrādi, lai nerastos

konflikta situācijas tā izstrādes laikā, kas noved pie lielākām izmaksām datortīkla izstrādē,

uzturēšanā.

3. Nepieciešams pārplānot datortīklu jaunajās uzņēmuma telpās, lai nākotnē nerastos

problēmas uzturēt datortīklu, iespējams jāņem piemērs no cietiem uzņēmumiem un jāizstrādā

datortīkls pēc zvaigznes topoloģijas.

4. Nepieciešams ievilkt uzņēmuma telpās optiskā kabeļa vai vītā pāra kabeļa interneta

pieslēgumu, kas būtu ātrāks un stabilāks, jo LMT mobilais interneta datortīkls var būt bieži

noslogots, kas radītu traucējumus interneta lietotājiem.

26

BIBLIOGRAFISKAIS SARAKSTS

1. 4G mobilā datortīkla darbības princips [Elektronisks resurss]. Tiešsaistes pakalpojums.

Resurss apskatīts: 2015. gada 25. februārī. Pieejams no 2011. gada 12. janvāra. Pieejas veids:

tīmeklis www.url: http://www.techrepublic.com/blog/tech-sanity-check/how-att-and-t-mobile-

conjured-4g-networks-out-of-thin-air/

2. Apraksts par DD-WRT programmatūru, mērķi, funkcijas un ieguvums [Elektroniskais

resurss]. Tiešsaistes pakalpojums. Resurss apskatīts: 2014.gada 28. janvārī. Pieejams no 2007.

gada. Pieejas veids: tīmeklis www.url: http://www.dd-wrt.com/site/content/about

3. Bezvadu tīkla standartu attīstība, vēsture un aktualite mūsdienās [Elektroniskais

resurss]. Tiešsaistes pakalpojums. Resurss apskatīts: 2014. gada 4. novembrī.Pieejams no

2013. gada. Pieejas veids: tīmeklis www.url: http://www.purplewifi.net/history-wifi/

4. Datortīklu attīstības vēsture un standarti. Datortīkla ierīces un savienojumi.

Profesionālās vidējās izglītības iestādes mācību materiāls. Tiešsaistes pakalpojums. Resurss

apskatīts: 2015. gada 1. aprīlī. Pieejams no 2010.gada. Pieejas veids: tīmeklis www.url:

http://www.ovt.lv/metodiskas-izstradnes?download=76:datoru-tikli

5. Datortīklu topoloģijas un to izskaidrojums, priekšrocības un trūkumi. Augstākās

izglītības mācību materiāls. Tiešsaistes pakalpojums. Resurss apskatīts: 2015.gada 10. martā.

Pieejas veids: tīmeklis www.url: http://fcit.usf.edu/network/chap5/chap5.htm

6. David A. Rusling - Linux kodola projekta pētījums [Elektroniskais resurss].

Tiešsaistes pakalpojums. Resurss apskatīts: 2014.gada 8. februārī. Pieejams no 1999. gada.

Pieejas veids: tīmeklis www.url: http://www.tldp.org/LDP/tlk/tlk.html

7. Guide to operating systems // Michael Palmer, Michael Walters / Tīkla

operētājsistēmu ceļvedis, informācija par operētājsistēmām to attīstība un funkcionalitāte,

piekļuves tiesības. 3-20 lpp. Cengage Learning, 2011. gads.

8. Informācija par MySql datubāzu uzstādīšanu un veidošanu. Tiešsaistes pakalpojums.

Resurss apskatīts 2015.gada. 8. martā. Informācija tiek bieži atjaunināta. Pieejas veids:

tīmeklis www.url: http://dev.mysql.com/doc/refman/5.6/en/index.html

9. Managing RAID on Linux // Derek Vadala / Google books pieejamā grāmata par

RAID datu drošības sistēmu konfigurēšana un uzstādīšana Linux vidē 1.-40. lpp. O`Reilly &

Associates, Inc. 2002.gada decembris.

10. RJ45 spraudņa standarti un to secība [Elektronisks resurss]. Tiešsaistes pakalpojums.

Resurss apskatīts: 2015. gada 1.aprīlī. Pieejams no 2013. gada. Pieejas veids: tīmeklis

www.url: http://www.macocd.com/page11.html

27

11. The Innovation Journey of Wi-Fi: The Road to Global Success // Wolter Lemstra, Vic

Hayes, John Groenewegen / Google books pieejamā grāmata. 32-34 lpp. Bezvadu tīklu

attīstība. Cambridge University Press, 2010. gada 18. novembris.

12. Top-Down Network Design: Third edition // Priscilla Oppenheimer / Datortīklu

topoloģijas, to priekšrocības un trūkumi, darbības nianses 120.– 133. lpp. Cisco Certification

and Networking Learning Resource, 2010. gada augusts.

28

GRAFISKĀ DAĻA

29

30

31

32