darba aizsardzības prakses standarts būvniecības nozarei

of 160 /160
DARBA AIZSARDZĪBAS PRAKSES STANDARTS BūVNIECĪBAS NOZAREI

Author: truongminh

Post on 14-Feb-2017

282 views

Category:

Documents


6 download

Embed Size (px)

TRANSCRIPT

  • DARBA AIZSARDZBAS PRAKSES STANDARTS

    BvNIEcBAS NoZAREI

  • 0

    Darba aizsardzbas prakses standarts bvniecbai

    Saturs

    Ievads un lietoanas instrukcija ............................................................................................................................... 2 Visprjs prasbas ................................................................................................................................................. 5

    Darba aizsardzbas sistma ............................................................................................................................... 5 Darba aizsardzbas organizatorisk struktra (t.sk. nepiecieam apmcba darba aizsardzbas specilistam) 5 Darba aizsardzbas specilistam nepiecieamais laiks un ldzeki ..................................................................... 8 Darba aizsardzbas paskumu koordinana ar citiem darba devjiem ............................................................. 8 Konsultans ar nodarbintajiem un/vai uzticbas personm ........................................................................... 9 Uzticbas personas ........................................................................................................................................... 10

    Darba vides iekj uzraudzba ............................................................................................................................ 12 Darba vides riska novrtanas pamatprincipi ................................................................................................. 13 Darba vides riska novrtanas bieums ......................................................................................................... 13 Darba vides riska novrtanas veicji ............................................................................................................. 14 Novrtjams darba vietas ............................................................................................................................... 14 Darba vides riska novrtanas metodes ......................................................................................................... 15 Darba vides riska faktoru, pao apstku un paa riska noteikana ............................................................... 15 Laboratorisko mrjumu veikana ..................................................................................................................... 16

    Biekie bvniecb sastopamie darba vides riska faktori .................................................................................... 18 Darba vides riska faktoru grupas ...................................................................................................................... 18 Traumatisma un nelaimes gadjumus izraisoie riska faktori ....................................................................... 19 Troksnis ........................................................................................................................................................... 21 Vibrcija ........................................................................................................................................................... 26 Apgaismojums ................................................................................................................................................. 30 Mikroklimats ..................................................................................................................................................... 31 misks vielas un puteki ............................................................................................................................... 33 Bioloiskie faktori ............................................................................................................................................ 38 Starojums.......................................................................................................................................................... 38 Paaugstinta riska bvdarbi ............................................................................................................................. 41

    Tehnisks prasbas darbu organizcijai ................................................................................................................ 42 Darba aizsardzbas plns ................................................................................................................................. 42 Iepriekjais paziojums ................................................................................................................................... 44

    Tehnisks prasbas bvlaukumam ........................................................................................................................ 45 Visprgie darba aizsardzbas principi, organizjot darbu bvobjekt .............................................................. 45 Nodarbinto un apmekltju piekuve bvobjektam ......................................................................................... 45 Elektrodroba................................................................................................................................................... 46 Ugunsdroba ................................................................................................................................................... 47 Evakucija ........................................................................................................................................................ 48 Satiksmes ejas un zonas .................................................................................................................................. 50 Sadzves un atptas telpas ............................................................................................................................... 52 Smana darba viet .................................................................................................................................... 53

    Tehnisks prasbas bvniecbas darbiem ............................................................................................................. 54 Trba un krtba ............................................................................................................................................... 54 Darbs uz prvietojamm kpnm ..................................................................................................................... 56 Darbs augstum ............................................................................................................................................... 57 Darbs uz sastatnm .......................................................................................................................................... 58 Darbs ar pacelanas iekrtm .......................................................................................................................... 61 Demontas darbi ............................................................................................................................................. 62 Rakanas darbi un grunts prvietoana ........................................................................................................... 63

    Darba aizsardzbas preventvie paskumi ............................................................................................................. 65

  • 1

    Nodarbinto apmcba un instrukta par darba aizsardzbas jautjumiem .................................................... 65 Nodarbinto un uzticbas personu informana ............................................................................................... 69 Nodarbinto apmcba un instrukta par ugunsdrobas jautjumiem ........................................................... 70 Obligto veselbas prbauu organizcija ........................................................................................................ 71 Individulie aizsardzbas ldzeki ....................................................................................................................... 75 Pirms paldzbas organizcija ......................................................................................................................... 77 Drobas zmes un signlkrsojums ................................................................................................................. 80 Vakcincija........................................................................................................................................................ 81 Veselbas veicinana ...................................................................................................................................... 81

    Darba aizsardzbas prasbu neievroanas sekas ................................................................................................ 83 Rcba nelaimes gadjuma situcij ....................................................................................................................... 86 Informatvie materili par darba aizsardzbas prasbm bvniecb ..................................................................... 92 Normatvie dokumenti, kas regul darba aizsardzbu bvniecb ......................................................................... 94 Likumi .................................................................................................................................................................... 94 Ministru kabineta noteikumi ................................................................................................................................... 94 Pielikumi ................................................................................................................................................................ 97

  • 2

    Ievads un lietoanas instrukcija

    Prakses standarts ir apstiprints Nacionls trspusjs sadarbbas padomes Darba lietu trspusjs sadarbbas

    apakpadomes sd 2013.gada 17.janvr

    Prakses standarts ir darba aizsardzbas prasbu piemroanu paskaidrojos dokuments, kas izstrdts ar mri atvieglot darba aizsardzbas normatvo aktu prasbu piemroanu un izpildi, kas ir darba devju pienkums. Taj ir apkopotas bvniecbas nozarei saistos prasbas, k ar ar specifiskiem piemriem skaidrota o prasbu piemroana uzmumos. Tas ir paredzts k palgldzeklis darba devjiem, kuri ir atbildgi par normatvo aktu prasbu ievroanu, k ar darba aizsardzbas specilistiem, kompetentiem specilistiem un kompetentm institcijm cilvkiem, kas ikdien strd ar darba aizsardzbas jautjumiem. To var izmantot ar nodarbintie, lai izvrttu, vai viu darba vietas bvniecbas uzmum atbilst normatvo aktu prasbm, ir droas un veselbai nekaitgas. Prakses standarta ievroana ir brvprtga darba devjiem ir tiesbas piemrot prakses standarta prasbas.

    Darba devjs var izmantot ar citas darba metodes vai veikt citus paskumus, ja vien vi ievro prasbas, kas noteiktas Darba aizsardzbas likum un tam pakrtotajos normatvajos aktos. Prakses standart ir skaidrotas ar vairku citu normatvo aktu prasbas, kuru ievroana vai neievroana var ietekmt nodarbinto drobu un veselbu (piemram, normatvie akti par miskajm vielm un maisjumiem, ugunsdrobu utt.). Lai standarta saturu btu iespjams viegli uztvert, k ar standarta lietotjiem btu vienkri atrast attiecg normatv akta pilnu tekstu, atsauces uz Ministru kabineta (MK) noteikumiem ir dotas sasint form (piemram, MK 219), ar skaitli apzmjot MK noteikumu numuru. Saistoo normatvo aktu saraksts bvniecbas nozarei atrodams standarta beigs, bet konsolidts normatvo aktu versijas iespjams vienkri atrast mjas lap www.likumi.lv, meklanai izmantojot MK noteikumu numuru. Prakses standarts tika sagatavots, caurskatot gan darba aizsardzbu reglamentjoos normatvos aktus, gan normatvos aktus, kas ir ciei saistti ar darba aizsardzbu, bet nav izdoti saska ar Darba aizsardzbas likumu (piemram, ugunsdrobas prasbas, dai Latvijas standarti). Prakses standarta sagatavoanas laik notika konsultcijas ar LR Labkljbas ministrijas, Valsts darba inspekcijas specilistiem, Rgas Stradia universittes aentras Darba drobas un vides veselbas institts specilistiem, k ar socilajiem partneriem (Latvijas Darba devju konfederciju un Latvijas Brvo arodbiedrbu savienbu). o prakses standartu ir apstiprinjusi Darba lietu trspusjs sadarbbas apakpadome, kas ir Nacionls trspusjs sadarbbas padomes institucionls sistmas sastvdaa, kuru uz parittes pamatiem veido valdbas (Labkljbas un Tieslietu ministrijas), Latvijas Darba devju konfedercijas un Latvijas Brvo arodbiedrbu savienbas izvirztie prstvji. Papildus tam iespju robes tika izmantoti jau agrk sagatavotie skaidrojoie materili, kas auj darba devjiem vienkopus atrast saistos prasbas un to skaidrojumus darbiem, kas tiek veikti bvniecb. Uzmanbu! Materila apstiprinanas datums 17.01.2013. Pirms materila lietoanas prliecinieties, vai nav pieemti jauni normatvie akti, kas aizstj vai papildina aj prakses standart skaidrotos normatvos aktus! Darba aizsardzbas sistmas pamat ir kvalitatva darba vides riska novrtana. Bez ts nav iespjams preczi noteikt, kdi preventvie darba aizsardzbas paskumi jveic, kdas veselbas prbaudes jveic, kdi individulie aizsardzbas ldzeki jlieto, par ko ir japmca nodarbintie utt. Tpc o prakses standartu ir jizlasa pirms nkams darba vides riska novrtanas vai pirms nkams darba vietu apsekoanas. Uzmumos, kuros jau vairums darba aizsardzbas prasbu tiek ievrots, prakses standarts aus izvrtt, vai esat pievrsui uzmanbu visiem standart mintajiem darba vides riska faktoriem; uzmumos, kuros nekad nav veikta darba vides riska novrtana, aus pamant, cik daudz dadas kaitgas un bstamas situcijas var ietekmt uzmum nodarbinto cilvku veselbu un drobu. Tdjdi preventvi tiks veikti darba aizsardzbas paskumi, kas

    http://www.likumi.lv/

  • 3

    nkotn samazins nelaimes gadjumu un arodslimbu skaitu bvniecbas nozar. Tpat jnorda, ka daudzos gadjumos, kad darba devjs bs izpildjis savus pienkumus darba aizsardzbas jom, arodslimbas var attstties un nelaimes gadjumi var notikt, jo nodarbintie var neievrot noteikts prasbas savas attieksmes vai nezinanas d (piemram, nedroas, neuzmangas rcbas vai darba aizsardzbas instrukciju prasbu neievroanas d, k ar nelietojot individulos aizsardzbas ldzekus, neizmantojot droas darba metodes utt.). Tpc darba devjiem ir btiski ar uzraudzt savus nodarbintos un kontrolt darba vietas. is prakses standarts attiecas uz visiem tiem uzmumiem, kas veic kdu no sekojoiem bvdarbiem:

    pazemes darbi;

    zemes darbi (ar mkslgo zemes bvju ierkoana);

    rjo ineniertklu izbve;

    betonana;

    mrana;

    izolana un jumiu darbi;

    namdaru un bvgaldnieku darbi;

    saliekamo (iepriek izgatavoto) bvkonstrukciju monta un demonta;

    apdares darbi (piemram, apmeana, flzana, krsoana, tapsana, stiklinieka darbi);

    ku iekjo sanitrtehnisko tklu un iekrtu ierkoana un monta;

    bvju nojaukana, nordana un demonta;

    bvremonts;

    bvju rekonstrukcija, renovcija un restaurcija;

    bvju uzturana, ja t saistta ar kdu no aj punkt mintajiem darbu veidiem;

    urbumu veikana;

    bagarana un zemdens darbi.

    Ja pc iepazans ar prakses standartu bvniecb, ir raduies papildu jautjumi, tos iespjams uzdot: LR Labkljbas ministrijas Darba attiecbu un darba aizsardzbas politikas departament

    Skolas iel 28, Rg, LV 1331 Tlrunis 67021526 www.lm.gov.lv

    Valsts darba inspekcij K.Valdemra iel 38, korp.1, Rg, LV 1010 Tlrunis 67186522, 67186523 www.vdi.gov.lv vai Valsts darba inspekcijas reionlajs inspekcijs

    Latvijas Darba devju konfedercij Bazncas iela 25-3, Rga, LV 1010 Tlrunis 67225162 www.lddk.lv

    Latvijas Brvo arodbiedrbu savienb Bruinieku iel 29/31, Rg, LV 1001 Tlrunis 67270351, 67035960 www.lbas.lv

    RSU Darba drobas un vides veselbas institt Dzirciema iel 16, Rg, LV 1007 Tlrunis 67409139 www.rsu.lv/ddvvi

    http://www.lm.gov.lv/http://www.vdi.gov.lv/http://www.lddk.lv/http://www.lbas.lv/http://www.rsu.lv/ddvvi

  • 4

    Plaka informcija par darba aizsardzbu Latvij www.osha.lv.

    http://www.osha.lv/

  • 5

    VISPRJS PRASBAS Darba aizsardzbas sistma Darba aizsardzbas likums nosaka, ka darba devjam ir pienkums organizt darba aizsardzbas sistmu un nodroint, lai t darbojas. Sistm ietilpst:

    1) darba vides iekj uzraudzba, t. sk. darba vides riska novrtana; 2) darba aizsardzbas organizatorisks struktras izveidoana; 3) konsultans ar nodarbintajiem, lai iesaisttu vius darba aizsardzbas uzlaboan.

    Darba aizsardzbas organizatorisk struktra (t. sk. nepiecieam apmcba darba aizsardzbas specilistam) Veidojot un uzturot darba aizsardzbas sistmu, svargi ir divi apstki nodarbinto skaits uzmum un tas, vai uzmums veic komercdarbbu, kas MK 991 minta k bstam nozare. Ja uzmums nenodarbojas ar bstamiem komercdarbbas veidiem, darba devjam ir brva izvle, k organizt darba aizsardzbas sistmu:

    1. darba devjs pats var veikt darba aizsardzbas specilista pienkumus ja uzmum ir ne vairk k desmit nodarbintie un darba devjs ir apguvis darba aizsardzbas pamatlmea zinanu programmu (160 stundu apmr, ja programmas apguve uzskta ldz 30.06.2013., vai 60 stundu apmr, ja programma apgta pc 01.07.2013.) vai ieguvis profesionlo augstko izgltbu darba aizsardzb;

    2. darba devjs var norkot vai pieemt darb darba aizsardzbas specilistu, kas apguvis darba aizsardzbas pamatlmea zinanu programmu (160 stundu apmr, ja programmas apguve uzskta ldz 30.06.2013. vai 60 stundu apmr, ja programma apgta pc 01.07.2013.) vai ieguvis profesionlo augstko izgltbu darba aizsardzb;

    3. darba devjs var iesaistt kompetentu institciju vai kompetentu specilistu (rpakalpojumu sniedzju) darba aizsardzbas sistmas izveid un uzturan (aj gadjum darba devjam jnorko sava uzmuma darbinieks, kur bs atbildgs par sadarbbu ar kompetento institciju vai kompetento specilistu).

    Ja uzmums veic kdu no 1. tabul mintajiem komercdarbbas veidiem un aj uzmum ir vairk k pieci nodarbintie, tad darba devjam darba aizsardzbas sistmas izveidoan un uzturan jiesaista kompetent institcija darba aizsardzb (rpakalpojums darba aizsardzb). Tomr ar dos uzmumos ir iespjams darba aizsardzbas sistmu sakrtot, nepiesaistot kompetento institciju, ja uzmum tiek nodarbints darba aizsardzbas specilists ar atbilstou izgltbu.

    1. tabula. Komercdarbbas veidi bvniecb, kuros darba devjam ir jiesaista kompetent institcija darba aizsardzb (nordtas nozares atbilstoi MK 99 noteikumiem, kas grozti 2009.gad ar noteikumiem

    Nr.1077).

    Nodaa Grupa Darbbas apraksts

    41 Visas ku bvniecba

    42 Visas Inenierbvniecba

    43 Visas Specializtie bvdarbi

    1 eit un turpmk mintas atsauces uz Ministru kabineta noteikumu numuriem. Pilnu sarakstu iespjams atrast prakses standarta sada Normatvie dokumenti, kas regul darba aizsardzbu bvniecb.

  • 6

    Darba devjam bvniecbas nozar ir vairkas iespjas, k izveidot un uzturt darba aizsardzbas sistmu sav uzmum: Ja uzmum ir nodarbinti ne vairk k pieci nodarbintie:

    1) darba devjs pats var veikt darba aizsardzbas specilista pienkumus, ja vi ir apguvis kdu no diem apmcbas veidiem atbilstoi MK noteikumiem par apmcbu darba aizsardzbas jautjumos (MK 749):

    a. apguvis darba aizsardzbas pamatlmea zinanu programmu 160 stundu apmr, ja programmas apguve uzskta ldz 30.06.2013.; b. apguvis pamatlmea zinanu programmu 60 stundu apmr un specializto zinanu programmu saistb ar attiecgo komercdarbbas veidu 40 stundu apmr, ja apmcba uzskta pc 01.07.2013.; c. ieguvis augstk lmea zinanas darba aizsardzb (profesionlo augstko izgltbu darba aizsardzb);

    2) darba devjs var norkot vai pieemt darb vienu (vai vairkus darba aizsardzbas specilistus), kas ir ieguvis kdu no diem apmcbas veidiem atbilstoi MK noteikumiem par apmcbu darba aizsardzbas jautjumos (MK 749):

    a. apguvis darba aizsardzbas pamatlmea zinanu programmu 160 stundu apmr, ja programmas apguve uzskta ldz 30.06.2013.; b. apguvis pamatlmea zinanu programmu 60 stundu apmr un specializto zinanu programmu saistb ar attiecgo komercdarbbas veidu 40 stundu apmr, ja apmcba uzskta pc 01.07.2013.; c. ieguvis augstk lmea zinanas darba aizsardzb (profesionlo augstko izgltbu darba aizsardzb);

    3) darba devjs var iesaistt kompetentu institciju vai kompetentu specilistu (rpakalpojumu sniedzju) darba aizsardzbas sistmas izveid un uzturan (aj gadjum darba devjam jnorko sava uzmuma darbinieks, kur bs atbildgs par sadarbbu ar kompetento institciju vai kompetento specilistu).

    Ja uzmum ir nodarbinti 6-10 nodarbintie, darba devjs drkst neiesaistt kompetento institciju darba aizsardzb, ja uzmum ir izveidota un darbojas darba aizsardzbas sistma un darba vides iekjo uzraudzbu un risku novrtanu uzmum veic:

    a. darba aizsardzbas specilists, kas ieguvis profesionlo augstko izgltbu darba aizsardzb;

    b. darba aizsardzbas specilists, kas ieguvis augstko izgltbu dabaszintns, inenierzintns, veselbas aizsardzbas jom vai tiesbu zintns un kuram ir vismaz piecu gadu darba pieredze attiecgaj profesij vai darba aizsardzb, k ar vi ldz 30.06.2013. ir apguvis darba aizsardzbas pamatlmea zinanu izgltbas programmu 160 stundu apjom;

    c. darba aizsardzbas specilists, kas pc 01.07.2013 apguvis darba aizsardzbas pamatlmea zinanu izgltbas programmu 60 stundu apmr un specializto zinanu izgltbas programmu darba aizsardzbas jom saistb ar attiecgo komercdarbbas veidu 40 stundu apmr.

    Uzmumos, kuros nodarbinti vairk k 11 nodarbintie, darba devjs drkst neiesaistt kompetentu institciju, ja uzmum ir izveidota un darbojas darba aizsardzbas sistma un darba vides iekjo uzraudzbu un risku novrtanu uzmum veic darba aizsardzbas specilists, kas ieguvis profesionlo augstko izgltbu darba aizsardzb.

    Uzmanbu! Strdjot bvniecbas nozar, darba devjiem obligti ir jpiesaista kompetent institcija darba aizsardzb vai jnodarbina darba aizsardzbas specilists, kas ieguvis profesionlo augstko izgltbu darba aizsardzb, ja uzmum ir vairk par 11 nodarbintajiem!

  • 7

    Iesaistot kompetento institciju, jnosldz savstarpja vienoans starp darba devju un kompetento institciju, kuras ietvaros jveic vismaz das darbbas:

    1) jnovrt darba vides riski uzmum; 2) jnosaka uzmuma atbilstba darba aizsardzbas normatvo aktu, k ar ar darba aizsardzbu saistto

    normatvo aktu prasbm (piemram, ugunsdroba, misko vielu un misko maisjumu droba, bstamo iekrtu droba);

    3) jizstrd darba aizsardzbas paskumu plns, lai novrstu atkltos darba vides riskus vai samazintu tos ldz pieaujamam lmenim, k ar jnodroina uzmuma atbilstba darba aizsardzbas normatvo aktu prasbm.

    Prjos darbus, kas saistti ar darba aizsardzbu uzmum, darba devjs var organizt pc savas izvles (ja eksist specifiskas prasbas, tas ir nordts pie attiecg veicam paskuma, piemram, par prasbm personlam, kas veic instruktas darba aizsardzb, skatt sada Nodarbinto apmcba un instrukta par darba aizsardzbas jautjumiem). Atbilstoi MK noteikumiem par apmcbu darba aizsardzbas jautjumos (MK 749) darba aizsardzbas specilistam nepiecieams zinanas var iegt, apgstot das programmas:

    pamatlmea zinanas Izgltbas un zintnes ministrijas licencts profesionls pilnveides izgltbas programmas, kuras steno akredittas izgltbas iestdes:

    o 160 stundu apmr, no kurm 50 stundas ir programmas teortisk daa da apmcba tiek nodrointa ldz 30.06.2013., bet specilisti, kas ieguvui du apmcbu, var turpint strdt neierobeotu laiku ar pc 01.07.2013.;

    o 60 stundu apmr, no kurm 40 stundas ir teorijas sadaa un 20 stundas prakse da apmcba tiek nodrointa no 01.07.2013. Gadjumos, ja darba aizsardzbas specilists strd kda no bstamajm komercdarbbas nozarm (MK 99), nepiecieams apgt ar specializto zinanu izgltbas programmu darba aizsardzbas jom saistb ar attiecgo komercdarbbas veidu (40 stundu apmr).

    o du specilistu apmcbu veic akreditti mcbu centri (mcbu centrus iespjams atrast, izmantojot Valsts izgltbas attstbas aentras uzturto Nacionlo izgltbas iespju datubzi

    www.niid.lv);

    augstk lmea zinanas Izgltbas un zintnes ministrijas akreditts augstks profesionls izgltbas studiju programmas, ja tajs tiek apgtas zinanas atbilstoi profesiju standartiem Darba aizsardzbas specilists vai Darba aizsardzbas veckais specilists (izgltbas iestdes iespjams atrast, izmantojot Valsts izgltbas attstbas aentras uzturto Nacionlo izgltbas iespju datubzi

    www.niid.lv). To specilistu saraksts, kuri ir tiesgi sniegt kompetenta specilista pakalpojumus darba aizsardzb, un kompetento institciju saraksts atrodams LR Labkljbas ministrijas mjas lap (www.lm.gov.lv) sada Darba devjiem. Kompetents institcijas, kompetenti specilisti un Eiropas Darba drobas un veselbas aizsardzbas aentras nacionl kontaktpunkta mjas lap (www.osha.lv) sada Sistma. Mazkos uzmumos, kuros darbs tiek veikts vien objekt un tiek veikti tikai viena veida oti specifiski darbi (piemram, tikai flzanas darbi), iespjams, pietiktu ar 1 darba aizsardzbas specilistu. It pai gadjumos, ja daa ar darba aizsardzbu saistto darbu tiek uzdoti citiem uzmuma darbiniekiem piemram, obligto veselbas prbauu kartes atbilstoi sarakstam var sastdt sekretre, bet instruktu darba viets veic tieie vadtji. Svargi atcerties, ka nodarbintajiem, kas veic darba aizsardzbas specilista pienkumus, jbt apmctiem darba aizsardzb. Savukrt, lielkos uzmumos, iespjams, nepiecieami vairki darba aizsardzbas specilisti vai ar viens specilists un oti laba sadarbba ar kompetento institciju, jo darbi bvniecb uzskatmi par oti augsta riska darbiem un darba vide objektos oti strauji mains. Lai btu vieglk organizt darbus, daa uzmumu ir

    http://www.niid.lv/http://www.niid.lv/http://www.lm.gov.lv/http://www.osha.lv/

  • 8

    apmcjui savus bvdarbu vadtjus atbilstoi pamatlmea zinanu apguves programmai, kas uzskatms par labu praksi. Visos gadjumos, kad darba devjs piesaista rpakalpojuma sniedzjus, viam jnorko sava uzmuma darbinieks, kur bs atbildgs par sadarbbu ar kompetento institciju vai kompetento specilistu. im darbiniekam nav obligti nepiecieama specifiska apmcba darba aizsardzbas jautjumos.

    Darba aizsardzbas specilistam nepiecieamais laiks un ldzeki Darba devjam ir jpieir darba aizsardzbas specilistam nepiecieamie ldzeki un laiks darba laika ietvaros, lai specilists vartu veikt savus pienkumus. Tas nozm, ka darba aizsardzbas specilists veic darba aizsardzbas paskumu organizanu sava norml darba laika ietvaros (8 stunds dien vai 40 stunds ned). Ja ir jstrd ilgks laiks, tad tas jau ir virsstundu darbs, un tas darbiniekam attiecgi jkompens. Turklt darba devjam ir jnodroina pienkumu veikanai nepiecieamie ldzeki (gan finansilie, gan organizatoriskie). Piemram, finansilie ldzeki apmcbm, drobas zmju iegdei, organizatoriskie ldzeki papildu darbinieku norkoana atseviu darba aizsardzbas paskumu veikanai (obligto veselbas prbauu karu aizpildanai, individulo aizsardzbas ldzeku iegdei un izsnieganai u. tml.), lai atslogotu darba aizsardzbas specilistu. Nodarbint norkoana par darba aizsardzbas specilistu nedrkst radt viam nelabvlgas sekas vai k citdi ierobeot via tiesbas. Piemram, ja darbiniekam tas ir papildu darbs pie jau esoajiem darba pienkumiem, ir jvienojas ar par papildu darba samaksu. Darba aizsardzbas paskumu koordinana ar citiem darba devjiem Bvniecba ir viena no svargkajm nozarm, kur darba devjiem, veicot darba aizsardzbas paskumus, sav starp ir jsadarbojas, jo bvobjektos biei strd vairku uzmumu darbinieki. To nosaka gan Darba aizsardzbas likums, gan specifiskie normatvie akti par darba aizsardzbas prasbm bvniecb (MK 92). emot vr darba raksturu un darba apstkus, darba devju pienkums ir saskaot veicamos darba aizsardzbas paskumus un informt citam citu, savus nodarbintos un uzticbas personas par darba vides risku, k ar atbilstoi veikt instruktu nodarbintajiem. Darba devjam jveic nepiecieamie paskumi, lai t uzmum no cita uzmuma iesaistto nodarbinto darba devjs laikus (pirms das iesaistanas) saemtu informciju par:

    darba vides risku;

    darba aizsardzbas paskumiem uzmum kopum;

    tiem darba aizsardzbas paskumiem, kas tiei attiecas uz katru darba vietu un darba veidu;

    paskumiem, kas veikti, lai nodrointu pirmo paldzbu un citus neatliekamos paskumus. Ja bvlaukum bvdarbus veic vairki darbuzmji, pasttjs iece vienu vai vairkus projekta sagatavoanas koordinatorus un projekta izpildes koordinatorus:

    projekta sagatavoanas koordinators darbus veic posm no projekta izstrdes skuma ldz bvdarbu uzskanai;

    projekta izpildes koordinators bvdarbu veikanas laik.

    Projekta sagatavoanas koordinatora un projekta izpildes koordinatora iecelana neatbrvo pasttju un projekta vadtju no atbildbas par darba aizsardzbas prasbu ievroanu. Projekta sagatavoanai, izpildei vai izpildes uzraudzbai pasttjs norko projekta vadtju fizisku vai juridisku personu, kas rkojas pasttja vrd (piemram, galveno bvuzmju vai darbuzmju). Ja pasttjs nenorko projekta vadtju, vi pats uzemas MK 92 noteikts projekta vadtja tiesbas un pienkumus. Darba aizsardzbas koordinators projekta sagatavoanas posm ir fiziska vai juridiska persona, kurai pasttjs vai projekta vadtjs ir uzticjis dus pienkumus:

    koordint sagatavoanas darbus ar projekta vadtju, galveno bvuzmju, darbuzmjiem un panodarbintajiem, it pai plnojot darbus vai darba posmus, kas norisinsies vienlaikus vai

  • 9

    secgi, k ar aprinot vienlaikus veicamo bvdarbu apjomu un katra posma veikanai nepiecieamo laiku;

    izstrdt darba aizsardzbas plnu, iekaujot ar paskumus attiecb uz bvdarbiem, kas rada paaugstintu risku nodarbinto drobai un veselbai (paaugstinta riska darbu sarakstu skatt sada Paaugstinta riska bvdarbi);

    sagatavot atbilstou dokumentciju, iekaujot informciju par darba aizsardzbas prasbm. Projekta sagatavoanas koordinatora pienkumus drkst veikt persona, kas saska ar Bvniecbas likuma 8. pantu ir samusi arhitekta prakses sertifiktu vai bvprakses sertifiktu projektanas jom un apguvusi pamatlmea zinanas darba aizsardzb 50 stundu apmr (ldz 31.06.2013.) (pc 01.07.2013. da apmcba tiek nodrointa 40 stundu apmr) vai ieguvusi augstko profesionlo izgltbu darba aizsardzbas. Darba aizsardzbas koordinators projekta izpildes posm ir fiziska vai juridiska persona, kurai pasttjs vai projekta vadtjs ir uzticjis dus pienkumus:

    koordint darba aizsardzbas visprgo principu stenoanu, lemjot par tehniskajiem vai organizatoriskajiem paskumiem, plnojot dadu bvdarbu veikanu vienlaikus vai secgi un aprinot to izpildei nepiecieamo laiku;

    saskaot un uzraudzt darba aizsardzbas plna un darbu veikanas projekta izpildi, lai nodrointu, ka galvenais bvuzmjs, darbuzmji un panodarbintie ievro MK 92 noteikts prasbas un darba aizsardzbas plna izpildi;

    veikt nepiecieamos grozjumus darba aizsardzbas pln un cit dokumentcij, emot vr paveiktos darbus un prmaias bvlaukum un bvprojekt (ja tdas ir veiktas);

    organizt galven bvuzmja un darbuzmju (ar to darbuzmju, kas vien un taj pa bvlaukum strd pc krtas) sadarbbu, saskaot viu darbbu, lai aizsargtu nodarbintos un novrstu nelaimes gadjumus darb un arodslimbas, nodroint savstarpju informcijas apmaiu, t. sk., iesaistt panodarbintos;

    saskaot galven bvuzmja un darbuzmju paredztos darba aizsardzbas paskumus un prbaudt to izpildi;

    veikt nepiecieamos paskumus, lai nepieautu nepiederou personu uzturanos bvlaukum.

    Projekta izpildes koordinatora pienkumus drkst veikt:

    persona, kas saska ar Bvniecbas likuma 8.pantu ir samusi bvprakses sertifiktu bvdarbu vadanas un bvuzraudzbas jom un apguvusi pamatlmea zinanas darba aizsardzb 50 stundu apmr (ldz 31.06.2013.). Pc 01.07.2013. da apmcba tiek nodrointa 40 stundu apmr;

    darba aizsardzbas specilists vai kompetents specilists, kas ieguvis augstko profesionlo izgltbu darba aizsardzbas jom.

    Konsultans ar nodarbintajiem un / vai uzticbas personm Darba aizsardzbas likums nosaka, ka darba devja pienkums ir darba aizsardzbas jom konsultties ar nodarbintajiem vai uzticbas personm, k ar nodroint uzticbas personm iespju piedalties apsprieds par jautjumiem, kas attiecas uz:

    1) paskumiem, kuri var ietekmt nodarbinto drobu un veselbu; 2) darba aizsardzbas organizatorisks struktras izveidoanu un darbbu; 3) to nodarbinto norkoanu, kuriem uzticta pirms paldzbas sniegana, ugunsdzsbas un nodarbinto

    evakucijas paskumu veikana; 4) darba vides iekjo uzraudzbu, nodarbinto informanu par darba aizsardzbu, ar gadjumos, ja darbs

    ir pie cita darba devja vai vairkiem darba devjiem; 5) instruktas un apmcbas plnoanu un organizanu darba aizsardzbas jom; 6) citiem darba aizsardzbas jautjumiem.

  • 10

    Uzticbas personas Uzticbas persona ir nodarbinto ievlta persona, kura apmcta Ministru kabineta noteiktaj krtb un prstv nodarbinto intereses darba aizsardzb. Ja nodarbintie vlas izvirzt savu prstvi sadarbbai ar darba devju darba aizsardzbas jom, tad vii uz trs gadiem ievl uzticbas personu saska ar MK 427 prasbm. Uzticbas personu skaits ir atkargs no daudziem apstkiem no darbinieku skaita uzmum, no uzmuma darbbas specifikas, no darba vides riskiem uzmum, no uzticbas personu veicamajiem pienkumiem u. c. Ieteicamais uzticbas personu skaits ir nordts 2. tabul.

    2. tabula. Ieteicamais uzticbas personu skaits uzmum.

    Nodarbinto skaits uzmum Uzticbas personu skaits uzmum

    549 1

    50100 2

    101500 3

    5011000 4

    10012000 5

    20013000 6

    30014000 7

    4001 un vairk 12

    Lai uzticbas persona sptu kvalificti darboties, darba devjam jnodroina uzticbas personu papildu apmcba darba aizsardzbas jom mnea laik pc to ievlanas t.i., ievltajm personm ir jiziet teortisk apmcba darba aizsardzbas jom, kas atbilst pamatlmea apmcbas teortiskajai daai 50 stundu apmr (ldz 31.06.2013.). Pc 01.07.2013. da apmcba tiek nodrointa 40 stundu apmr. Pc apmcbas pabeiganas tiek izsniegts dokuments par pamatlmea zinanu izgltbas programmas teortisks daas apguvi. apmcba veicama darba laik, un izdevumus, kas saistti ar papildu apmcbu, sedz darba devjs. Apmcbu veic akredittas izgltbas iestdes (mcbu centrus iespjams atrast, izmantojot Valsts izgltbas

    attstbas aentras uzturto Nacionlo izgltbas iespju datubzi www.niid.lv).

    Darba devjs nodroina uzticbas personas ar nepiecieamajiem ldzekiem, k ar darba laika ietvaros pieir tam laiku. Par o laiku darba devjs izmaks uzticbas personm vidjo izpeu. Laiks, kas uzticbas personm nepiecieams, lai ts vartu veikt savus pienkumus darba aizsardzbas jom, katr konkrtaj gadjum ir jizvrt, emot vr vairkus apstkus, piemram, uzmuma lielumu, esoo situciju darba aizsardzbas jom, darba devja un nodarbinto sadarbbas veidu utt. Ieteicamais kopjais minimlais laiks vism uzticbas personm ned kop, nordts 3. tabul. 3. tabula. Ieteicamais uzticbas personm pieiramo stundu skaits ned atbilstoi nodarbinto skaitam

    uzmum.

    Nodarbinto skaits uzmum Kopjais minimlais stundu skaits ned

    549 2

    50100 4

    101500 8

    5011000 16

    10012000 32

    20013000 48

    30014000 56

    4001 un vairk 64

    http://www.niid.lv/

  • 11

    Lai abm pusm btu skaidri uzticbas personas darbbas principi, k ar sadarbbas krtba konkrtaj uzmum, par tiem vienojas koplgum vai kd cit rakstveida lgum starp darba devju un nodarbintajiem (piemram, precizjot krtbu, k uzticbas persona tiek informta par notikuajiem nelaimes gadjumiem). Svargkais, lai darba devjs ar nodarbinto prstvjiem konsulttos un sadarbotos ar mri uzlabot situciju darba aizsardzbas jom konkrtaj uzmum! Darba aizsardzbas likum un MK 427 noteikts, ka uzticbas personai ir tiesbas:

    brvi izteikt pamatotu gan nodarbinto, gan savu viedokli par uzmuma darba aizsardzbas sistmu, tai skait darba vides iekjo uzraudzbu;

    saemt no darba devja informciju, kas attiecas uz darba aizsardzbas sistmu uzmum un ir nepiecieama uzticbas personas pienkumu veikanai (piemram, normatvi tehnisko dokumentciju, instrukcijas un citus darba aizsardzbas noteikumus, k ar paskaidrojumus un citu informciju, kas attiecas uz darba aizsardzbu);

    piekt darba vietm saska ar uzmum noteikto krtbu;

    ierosint, lai darba devjs veic darba vides riska faktoru mrjumus, ja saemtas nodarbinto sdzbas par veselbai kaitgiem darba vides riska faktoriem;

    ierosint veikt atkrtotu darba vides risku novrtanu darba viets, kurs noticis nelaimes gadjums vai raduies nopietni un tiei draudi nodarbint dzvbai un veselbai;

    pieprast, lai darba devjs veic darba aizsardzbas paskumus, un izteikt prieklikumus, kuru stenoana novrstu vai mazintu risku nodarbinto drobai un veselbai;

    ierosint, lai darba devjs nosldz ar nodarbintajiem vienoanos par darba aizsardzbas paskumu, tiem nepiecieamo ldzeku un to izmantoanas krtbas noteikanu saska ar darba aizsardzbas normatvo aktu prasbm, k ar piedalties saruns par darba koplguma nosacjumiem un grozjumiem darba aizsardzbas jom;

    kop ar Valsts darba inspekcijas amatpersonm piedalties darba vietu prbauds. Uzticbas persona ldzdarbojas darba vides iekjs uzraudzbas veikan, tai skait piedals darba vides risku novrtan, darba aizsardzbas paskumu plnoan, nelaimes gadjumu darb un arodslimbu gadjumu izmeklan, raoanas iekrtu un objektu nodoan ekspluatcij un darba aprkojuma atbilstbas novrtan, k ar sadarbojas ar darba devju un darba aizsardzbas specilistu darba apstku uzlaboan uzmum. Koplgum uzticbas personm var paredzt papildu tiesbas un garantijas, emot vr nodarbinto intereses.

  • 12

    DARBA VIDES IEKJ UZRAUDZBA

    Darba vides iekj uzraudzba ir uzmuma darbbas plnoana, organizana, stenoana un vadana td veid, lai garanttu drou un veselbai nekaitgu darba vidi. Darba vides iekjai uzraudzbai ir preventvs raksturs, un ts mris ir pc iespjas agrnk stadij atklt darba vid pastvoos riska faktorus un novrst vai samazint o faktoru ietekmi uz nodarbinto drobu un veselbu. o paskumu kopuma nepiecieambu nosaka Darba aizsardzbas likums un MK 660. Darba vides iekj uzraudzba sastv no etriem posmiem:

    1) darba vides iekjs uzraudzbas plnoana; 2) darba vides riska novrtana; 3) darba vides iekjs uzraudzbas stenoana; 4) darba vides iekjs uzraudzbas prbaude un pilnveidoana.

    1. Darba vides iekjs uzraudzbas plnoana tiek lemts par darba aizsardzbas jautjumu organizanu uzmum, darba aizsardzbai nepiecieamajiem resursiem, atbildgajm personm un citiem ar darba vides iekjo uzraudzbu saisttajiem jautjumiem.

    Darba devjam jatbild uz diem jautjumiem (nordti ar situciju varianti vai piemri):

    KAS strds ar darba aizsardzbas jautjumiem

    Piemram, pats darba devjs, darba aizsardzbas specilists, kur ir uzmuma darbinieks, kompetents specilists vai kompetent institcija

    KAS tiks darts darba aizsardzbas jom Piemram, darba vides riska novrtana, paskumu plna sastdana, nodarbinto apmcba un instrukta, obligts veselbas prbaudes

    KDI darba aizsardzbas paskumi jveic vispirms un kdi vlk (kdi bs paskumu veikanas termii)

    Piemram, vispirms darba vides sakrtoana, lai t atbilstu normatvo aktu prasbm, pc tam veselbas apdroinanas polises iegde ar sporta nodarbbu apmaksu

    2. Darba vides riska novrtana tiek veikta darba vietu prbaude, noteikti un novrtti tur esoie darba vides riska faktori (risku avoti), kuri potencili var radt kaitjumu nodarbinto drobai un veselbai.

    Darba devjam jatbild uz diem jautjumiem:

    KAS ir kaitgs un bstams katr darba viet;

    CIK liels ir kaitjuma un bstambas risks;

    KURI nodarbintie ir pakauti riskam. T k darba vides riska novrtana ir svargk darba aizsardzbas sistmas daa, t tlk prakses standart ir aprakstta plak.

    3. Darba vides iekjs uzraudzbas stenoana balstoties uz iegtajiem darba vietu prbaudes rezulttiem, tiek noteiktas darba vietas, kurs pastv darba vides risks, kas btu jnovr vai jsamazina, un tiek plnoti un veikti atbilstoi darba aizsardzbas paskumi riska novranai vai samazinanai.

    Darba devjam jatbild uz diem jautjumiem (nordti ar situciju varianti vai piemri):

    KURS darba viets ir jveic paskumi, lai samazintu risku?

    Piemram, kurs darba viets tiek veikti slpanas darbi, kuros veidojas puteki, un nodarbintie jnodroina ar piemrotiem elpceu aizsardzbas ldzekiem.

  • 13

    KURI ir piemrotkie paskumi? Piemram, lai droi piektu darba vietm 2 metru augstum, nepiecieamas prvietojams kpnes, pacljs vai sastatu uzstdana.

    KAS atbilds par paskumu veikanu? Piemram, kas atbilds par obligto veselbas prbauu karu sastdanu, kas par regulru objektu apsekoanu no darba aizsardzbas viedoka un kas par sastatu montu un demontu.

    KAD ie paskumi tiks veikti? Piemram, darba vietas tiks sakrtotas un satrtas katras dienas beigs vai reizi ned.

    CIK ie paskumi izmakss? Piemram, cik kop makss obligto veselbas prbauu veikana, ugunsdzamo apartu prbaude un uzpilde utt.

    4. Darba vides iekjs uzraudzbas prbaude un pilnveidoana jnovrt uzmum veikto paskumu efektivitte.

    Darba devjam jatbild uz diem jautjumiem:

    VAI veiktie darba aizsardzbas paskumi ir uzlabojui darba vidi?

    Piemram, vai uzstdts sastatnes ir pietiekami droas, lai novrstu nokrianas risku.

    VAI tiek izpildtas visas normatvo aktu prasbas darba aizsardzbas jom?

    Piemram, vai visi nodarbintie pc rkojuma ir izgjui obligto veselbas prbaudi un ir atnesui obligts veselbas prbaudes kartes.

    KAS vl jdara, lai uzlabotu darba vidi uzmum?

    Piemram, vai jnomaina darba aprbs pret siltku vai rtku.

    Darba vides riska novrtanas pamatprincipi Riska novrtanas pamatsoi:

    izvlieties piemrotko darba vides riska novrtanas metodi;

    veiciet darba vietu prbaudi, nosakot darba vides riska faktorus, kuri rada vai var radt risku nodarbinto drobai un veselbai (piemram, nokriana no augstuma, priekmetu uzkriana, caurvj, troksnis, vibrcija, misks vielas u. c.) un kurus nepiecieams novrst vai samazint;

    nosakiet nodarbintos un citas personas, kuru droba un veselba ir pakauta identifictajam darba vides riskam, t. sk. nodarbintos, kuri pakauti paam riskam;

    izvrtjiet darba vides riska apjomu (seku smaguma pakpi) un realizans varbtbu (bieumu);

    nosakiet darba aizsardzbas paskumus un to veikanas krtbu (prioritti), kas ir nepiecieami, lai novrstu vai samazintu darba vides risku.

    Darba vides riska novrtanas bieums MK 660 nosaka, ka darba vides riskus novrt ne retk k reizi gad:

    praktiski uzskot citu darbbas veidu (jvrt tikai attiecgaj darba viet);

    Piemram, ja uzmums, kas iepriek veica tikai flzanas darbus, nolemj uzskt ar sanitrtehniskos darbus.

    ja ir radus prmaias darba vid (piemram, mainjuies darba procesi, metodes, darba aprkojums, misko vielu un maisjumu izmantoana, btiski prkrtota darba vieta) (jvrt tikai attiecgaj darba viet);

    Piemram:

    uzmums nomaina krsas, kuras tiek izmantotas iekdarbiem;

    darbu drokai veikanai uzmums nolemj izmantot rtus pacljus, kas paredzti

  • 14

    cilvku pacelanai vairk nek 3 metru augstum.

    ja konstat apstku pasliktinanos darba vid vai neatbilstbu normatvajos aktos noteiktajm prasbm (jvrt tikai attiecgaj darba viet);

    Piemram, vairki uzmuma darbinieki sk sdzties par rokas du bojjumu viets, kur bijis kontakts ar miskajm vielm.

    ja noticis nelaimes gadjums darb (jvrt tikai attiecgaj darba viet).

    Piemram, nodarbintais iekrt nepareizi prsegt lifta aht.

    Darba vides riska novrtanas veicji K jau mints iepriek, ja bvniecbas uzmums nodarbina vairk nek 5 nodarbintos, tad darba vides riska novrtanai un paskumu plna izstrdei ir jpiesaista kompetent institcija darba aizsardzb. Tomr, ja darba devjs izmanto normatvajos aktos noteikts iespjas nepiesaistt kompetento institciju, tad svargi, lai riska faktoru noteikanu un riska novrtanu veiktu kompetents un zinos uzmuma darba aizsardzbas specilists. Btiskkais, pieaicinot riska faktoru noteikanai kompetentu institciju, ir neatkargs skats no malas, jo nodarbintie var bt t pieradui pie kda riska faktora, ka to vairs nepamana (piemram, sastatnm neuzstdtas gala margas, aizlzui koka kpu pakpieni, nepietiekams apgaismojums u. c.), un das situcijas var izraist nelaimes gadjumus darb. Tomr atcerieties, ka nepiecieams iesaistt riska novrtan nodarbinto, kur strd attiecgaj darba viet un to vislabk przina! Iesaistiet riska novrtan ar uzticbas personu vai nodarbinto prstvi! Novrtjams darba vietas Saska ar normatvo aktu prasbm darba vides riska novrtana jveic viss darba viets, izemot gadjumu, ja darba viets ir ldzgi darba apstki. Faktiski bvniecb darba vides riska novrtjums ir jveic nevis darba vietm, bet gan darba veidiem, piemram, mranas darbiem, stropanas darbiem, metinanas darbiem u.c. Turklt biei katrs darbs vl ir jdala skkos darbos, piemram, cauruvadu metinana, rezervuru metinana, jumta bvkonstrukciju metinana u. c. Ldz ar to vienmr jatceras, ka bvniecb darba vide ir oti mainga, un relaj dzv ir oti maz ldzgu darba vietu, kurs visi parametri ir viendi, tpc darba aizsardzbas specilistam nepiecieams regulri apsekot katru bvobjektu, kur strd attiecg uzmuma darbinieki. Piemru skatt 4. tabul.

    4. tabula. Vienas darba vietas iespjamo atirbu piemrs.

    Darba vieta Iespjams atirbas

    Ekskavatora vadtja kabne/ darba specifika Bojts / nebojts priekjais stikls

    Durvis, kas viegli aizveras / kuras nevar ciei aizvrt (atirgs troka lmenis, atirga puteku koncentrcija darba vides gais)

    Atirgs nostrdto stundu skaits, atirgs vibrcijas lmenis

    Dadas darba vietas /atirgi darba uzdevumi u.c.

    Bvbedres rakanas pamieni

    Izrakts grunts novietoana attiecb pret bvbedres malu

    Smags tehnikas atraans vieta attiecb pret bvbedres malu

  • 15

    Uzmanbu! Atkrtoti novrtjot darba vides risku, ja situcija nav mainjusies, jaunu riska novrtanas dokumentciju var neizstrdt, bet tad jizdara atzmes esoaj riska novrtjum par situcijas atbilstbu riska novrtanas brd! Atzmi iespjams veikt di: Dokumentu prskatja 20. 05. 2011. darba aizsardzbas specilists A. Kalni. Darba vid btiskas izmaias nav notikuas. Bvniecb lielu dau risku rada pai nodarbintie, neievrojot darba aizsardzbas prasbas. No nodarbinto puses oti svarga ir attieksme pret darba aizsardzbas jautjumiem un lmumiem, ko pats bvdarbu veicjs pieem, piemram, uzlikt aizsargiveri vai ne, uzlikt vai neuzlikt aizsargmargas sastatnm, atrasties objekt alkoholisko vielu reibum vai ne. Ldz ar to, lai nodrointu, ka darba vietas ir droas, darba devjam nepietiek tikai ar preczu darba vides riska novrtjumu, bet ar jveic regulra objektu apsekoana un kontrole pr noteikto prasbu ievroanu. Uzmanbu! Veiciet regulru kontroli un uzraudzbu par darba aizsardzbas prasbu ievroanu bvobjektos! Darba vides riska novrtanas metodes Pasaul ir daudz un dadas riska novrtanas metodes, skot no pavisam vienkrm un beidzot ar saretm, un ir grti pateikt, kuru tiei Jums vajadztu izvlties savam uzmumam. Ja riska novrtanu veic kompetent institcija, tad visbiek t strd pc savas metodikas, kuru tiei Jums nav iespjams ietekmt. Minto iemeslu d, izvloties kompetento institciju, oti svargi ir noskaidrot, vai attiecgajai kompetentajai institcijai ir pieredze darb bvniecb. Ja darba aizsardzbas specilists ir Jsu uzmuma darbinieks, izvle ir Jsu un darba aizsardzbas specilista zi, kuram Js esat uzticjis veikt o pienkumu. Parasti bvniecbas nozar izvlas kontroljautjumu sarakstus, kuros uzskaitti iespjamie bvobjekt esoie darba vides riska faktori. Atbildot uz sarakst esoajiem jautjumiem, iespjams prbaudt, kuri no faktoriem pastv konkrtaj darba viet un kuri nav raksturgi attiecgajam darbam. Galvenais, lai neviens darba vides riska faktors nepaliktu nepamants, tpc ir oti svargi, lai specilists, kur veiks darba vides riska novrtjumu, ir pietiekami zinos un kompetents. Eiropas Darba drobas un veselbas aizsardzbas aentras nacionl kontaktpunkta mjas lap sada Veselgas darba vietas iniciatva Kontroljautjumi no citiem avotiem Bvniecba (http://osha.europa.eu/lv) ir pieejami ar specifiski kontroljautjumu saraksti atseviiem darbu veidiem (piemram, asfalta klanas darbiem, inenieriem - siltumtehniiem, inenieriem - santehniiem, jumtu likanas darbiem, darbiem uz sastatnm, demontas darbiem, mrniekiem, krsotjiem, apmetjiem u. c.). Veicot darba vietu prbaudi, Jums var nodert ar MK 660 1. pielikum dot veidlapa. Tau darba vietas prbaudes dokumentanai varat ar neizmantot o veidlapu, ja vien Jsu izmantot metode ir atbilstoka uzmuma saimniecisks darbbas raksturam un ir emti vr visi veidlap mintie darba vides riska faktori. Divas darba vides riska novrtanas metodes, kas ir piemrotas darba vides riska novrtanai bvniecb, ir pievienotas prakses standarta 1. pielikum. Papildus tam 2. pielikum ir pieejami darba vietu novrtanas dokumentu paraugi un sastdts paskumu plns. Darba vides riska faktoru, pao apstku un paa riska noteikana Veicot darba vides riska novrtanu, darba devjam jnosaka darba vides riska faktori, darba paie apstki un pas risks. Veselbai kaitgie darba vides faktori ir darba vides faktori (miskie, bioloiskie, fiziklie u. c.), kas pie noteiktas koncentrcijas vai darba apstkiem var radt risku darbinieku drobai un veselbai. Veselbai kaitgo darba vides faktoru uzskaitjums ir dots MK 219 1.pielikum Veselbai kaitgie darba vides faktori . pai apstki ir darba apstki, kas raksturo darba bstambu un prasa papildu uzmanbu un drobas paskumu ievroanu, lai neciestu gan paa nodarbint, gan apkrt esoo citu nodarbinto, gan sabiedrbas droba (piemram, darbs augstum, zem spiediena esou bstamu iekrtu apkalpoana, darbs ar sprgstvielm

    http://osha.europa.eu/lv

  • 16

    u. c.). Darbu saraksts, kuros nodarbintajiem darb ir pai apstki, ir dots MK 219 2.pielikum "Darbi paos apstkos". Termins pas risks ir defints Darba aizsardzbas likuma 1.panta 19.punkt - tas ir darba vides risks, kas saistts ar tdu paaugstintu psiholoisko vai fizisko slodzi vai tdu paaugstintu risku nodarbint drobai un veselbai, ko nevar novrst vai ldz pieaujamam lmenim samazint ar citiem darba aizsardzbas paskumiem, k vien sasinot darba laiku, kur nodarbintais pakauts im riskam. Ttad uzskatms, ka pas risks ir tds darba vides risks, kas ir neatemama veicam darba sastvdaa, piemram, lidostu, dispeeru darbs, socils aprpes darbs ar klientiem, u.c. To, kuri darbinieki ir pakauti paam riskam, nosaka darba aizsardzbas specilists, balstoties uz darba vides riska novrtjuma rezulttiem, tomr vairum gadjumu darbs bvniecb neatbilds paa riska defincijai. pa riska nelabvlgo ietekmi uz nodarbint veselbu var samazint, sasinot darba laiku (Darba likuma 131.panta tre daa), pieirot papildu prtraukumu (Darba likuma 145.panta sest daa) un pieirot papildatvainjumu (Darba likuma 151.panta pirms daas 2.punkts). pao risku var samazint, mainot darbinieka darba pienkumus t, lai viam nebtu visu dienu jstrd paa riska apstkos. Laboratorisko mrjumu veikana Biei riska faktoru relo lmeni nav iespjams noteikt bez laboratorisko mrjumu veikanas. Vairum gadjumu laboratorisko mrjumu veikana ir nkamais posms pc darba vietu apsekoanas un kaitgo darba vides riska faktoru identifikcijas, jo laboratoriskie mrjumi sniedz objektvu informciju par darba vides riskiem, piemram, mikroklimata parametriem, troka lmeni, apgaismojuma lmeni u. c. Fiziklo faktoru (troka, apgaismojuma, mikroklimata, vibrcijas, dadu starojuma veidu u. tml.) parametrus parasti veic ar tieiem mrjumiem (mrjumu rezulttus uzreiz uzrda attiecg aparatra). Saretk ir izmrt miskos faktorus. misko faktoru mrjumiem tiek lietoti pai mraparti (detektori) vielu koncentrcijas noteikanai mranas viet. Visbiek tomr tiek izmantota analtisk metode, kas sastv no paraugu emanas un vlkas to analzes laboratorij. pau uzmanbu, veicot darba vides risku novrtanu, nepiecieams veltt laboratoriskajiem mrjumiem, kuri sniedz objektvu informciju par darba vides riskiem, piemram, mikroklimata parametriem, troka un vibrcijas lmeni, apgaismojuma lmeni, puteku koncentrciju darba vides gais u. c. Nepiecieams atcerties, ka situcijs, kad vairkas nodarbinto grupas veic tdus paus vai ldzgus darbus taj pa darba vid un ir pakautas viendiem riska faktoriem, var veikt tikai vienu ekspozcijas mrjumu un t rezulttus attiecint uz vism nodarbinto grupm. Savukrt, visus iegtos mrjumu rezulttus nepiecieams saldzint ar normatvajos aktos vai standartos noteiktajiem pieaujamajiem darba vides robelielumiem, kas auj izvrtt veicamo paskumu apjomu un termius (piemram, ja iegtais mrjumu rezultts prsniedz pieaujamo darba vides robelielumu, nekavjoties jveic paskumi riska samazinanai, un pc to veikanas jatkrto mrjumu rezultti). Lai iegtu ticamus mrjumu rezulttus, ieteicams, lai visus darba vides laboratoriskos mrjumus veiktu tikai akredittas testanas laboratorijas (Latvijas Nacionl akreditcijas biroja akreditto laboratoriju saraksts un akreditcijas sfras atrodamas biroja mjas lap www.latak.lv). Biei praks tiek veikti t.s. indikatvie mrjumi, tomr pirms pieemt lmumus par nepiecieambu veikt darba aizsardzbas paskumus, kas balstti uz du mrjumu rezulttiem, jizvrt, vai izmantot mraparatra ir kalibrta, vai personls, kas veic mrjumus ir apmcts un vai mrjumu veikan tiek ievrotas normatvo aktu prasbas (piemram, troka gadjum MK66). Ja kds no iem nosacjumiem nav ievrots, tad iegtie rezultti nav ticami paties darba vides situcija var bt gan labka, gan sliktka. Svargkie darba vides mrjumi, kurus btu nepiecieams veikt bvniecbas uzmum:

    plaukstas - rokas vibrcija, ja tiek veikti darbi ar vibrjoiem rokas instrumentiem (perforatori, vibroblietes u.c.), k ar darbs tiek veikts uz vibrjoiem transporta ldzekiem vibrcijas prneses viets (piemram, uz traktora stres, manipulatoru svirm u. c.);

    visa ermea vibrcija, ja darbs tiek veikts uz vibrjoas tehnikas (piemram, uz manipulatora sdeka, uz vibrjou platformu grdas u.c.);

    troksnis (piemram, strdjot ar rokas elektroinstrumentiem);

    http://www.latak.lv/

  • 17

    puteki (piemram, abrazvie puteki, veicot slpanas darbus; cementa puteki);

    iedras (piemram, akmens vate, veicot montas darbus; azbests, veicot demontas darbus);

    metinanas aerosols, t. sk. mangns un hroms, kas izdals metinanas procesa laik;

    apgaismojums;

    mikroklimats u. c.

  • 18

    BIEKIE BVNIECB SASTOPAMIE DARBA VIDES RISKA FAKTORI Darba vides riska faktoru grupas Atcerieties, ka riska faktori ne vienmr ir tikai mehniskie, miskie vai fiziskie, kas ir vieglk nosakmi, bet ar psiholoiskie un emocionlie (stress, darbs izolcij, monotons darbs, saspringts darba grafiks u.c.) un ar ie faktori ir jem vr, jo tie tikpat apdraud nodarbinto drobu un veselbu un var izraist nelaimes gadjumu darb. Nosakot darba vid pastvoos darba vides riska faktorus, noteikti uzklausiet nodarbinto domas un viedokus, jo vii ir tie, kas visvairk izjt dadu kaitgo faktoru ietekmi uz viu veselbu, drobu un veicamo darbu (piemram, neatbilstos apgaismojums, prk ska troksnis, nertas darba pozas, bojts/nepiemrots aprkojums u. tml.). K svargks minamas das darba vides riska faktoru grupas (iekavs nordti piemri, kurus iespjams novrot bvniecb):

    mehniskie un traumatisma riska faktori (darbs augstum, darba ar aprkojumu u. c.);

    fiziklie faktori (nepiemrots mikroklimats un nelabvlgi laika apstki; apgaismojums; vibrcija; troksnis; ultravioletais starojums un infrasarkanais starojums (metintjiem) u. c.);

    misks vielas, kuras var rasties bvniecbas proces veselbai kaitgu materilu lietoanas d (cementa puteki, lakas, krsas, dintji, metinanas aerosols, hidro- un termoizolcijas materili) un kuru ietekmei pakauti betontji, krsotji, metintji, apdares darbu veicji;

    puteki (abrazvie puteki, veicot slpanas darbus, cementa puteki, azbesta iedras, veicot demontas darbus, stikla un akmens vates izmantoana);

    ergonomiskie faktori (smagu, pai nestandarta priekmetu, celtniecbas materilu prvietoana, darbs piespiedu poz, vienveidgas kustbas, kas veiktas tr temp u. c.);

    psihosocilie faktori (garas darba stundas, virsstundas, saspringti termii, prk liela darba slodze u. c.);

    bioloiskie faktori (vrushepatts A, ja santehniiem iespjams kontakts ar kanalizcijas deiem, ru encefalts un Laima slimba, ja darbs tiek veikts zaaj zon utt.).

    Bvniecb ir sastopami oti daudz un dadi riska faktori. Visbiek ie darba vides riska faktori iedarbojas vienlaikus, tdjdi tie savstarpji spj pastiprint otra faktoru iedarbbu. Piemram, vienlaicga visa ermea vibrcija, strdjot ar smago tehniku, un caurvj, nelabvlgi laika apstki un darbs nekurints telps, darbs augstum uz sastatnm un nelabvlgi laika apstki (piemram, stiprs vj, brzmas). Jatzm, ka ie faktori oti strauji mains un ir atkargi no veicam darba, objekta lieluma un t saretbas. Bvniecb raksturgi gan visi tradicionlie riska faktori, kuri skk ir minti tlk tekst, gan ar oti specifiski riska faktori, par kuriem oti reti kds iedomjas piemram, risks inficties ar B un C hepattu, HIV / AIDS, ja tiek veikti vecu ku demontas darbi, kurs bijuas narkomnu uzturans vietas (mtjas infictas irces), vai ar peljuma snte, kura savairojas viets, kurs ku bojjis mitrums jumta prsedzes, bojts densvads vai kanalizcija (peljuma sntes izraisa oti spcgas aleriskas reakcijas ar drudzi un izteiktu elpas trkumu).

    K oti svargs aspekts jatceras, ka straujie celtniecbas tempi nosaka neprtrauktu bvobjekta mainbu. Samr strauji mains tehnoloijas, mains apakuzmji, kam katram ir savas darba metodes, izmantotais aprkojums un misks vielas utt., ldz ar to ar darba apstki un riski, kuriem pakauti nodarbintie. K papildu aspekts, kas oti tiei ietekm darba aizsardzbas lmeni, jmin laika trkums un steiga celtniecbas projektu stenoanas gait. Darba aizsardzba ir viena no btiskkajm lietm, uz kuras rina var ietaupt laiku. Piemram, lai btu iespjams tikt klt sienai augstk par 1,5 m vai griestiem, bez stabilm sastatnm neiztikt, tpc ts ir juzce obligti, tau margu uzlikana, kas autu darbu veikt uz stabilas un droas virsmas, prasa laiku un nav obligta, jo darbu jau var paveikt tpat. Ldzgi, veicot jumia darbus, drobas josta un drobas troses ir nertas, ldz ar to nevar tik tri prvietoties un darbu paveikt tik tri k bez iem drobas ldzekiem. Abos mintajos gadjumos, neievrojot drobas prasbas, btiski paaugstins nelaimes gadjumu risks. K atsevia problma jatzm, ka biei nodarbintie bvniecb strd tlu no mjm cit pilst vai reion, kas papildus garajm darba stundm prasa ar ilgu laiku, lai dotos uz darbu un no darba, tdjdi laiks atptai pc fiziski smag darba, ir nepietiekami gar. Biei nodarbintie nedm neatgrieas mjs un nako vai nu

  • 19

    vagonios bvobjekt, vai pat pa objekt, piemram, privtmjs, kur nav normlu sadzves apstku un normlu iespju past. Minto iemeslu d biei cilvki ir prgurui, tas veicina neuzmanbu un nelaimes gadjumu risku, k ar alkohola lietoanu.

    Uzmanbu! Nav nevienas darba vietas, kur nebtu darba vides riska faktoru! Jums tikai ir jprot tos pamant un atpazt! Traumatisma un nelaimes gadjumus izraisoie riska faktori Bvniecba ir nozare, kur raksturgs augsts nelaimes gadjumu risks. K nelaimes gadjumus izraisoos riska faktorus iespjams mint:

    darbs augstum bez aizsargnoogojuma un neatbilstou sastatu izmantoana, kas rada nokrianas risku;

    darbs augstum un individulo pretkritiena aizsardzbas ldzeku nelietoana;

    darbs uz prvietojamm kpnm;

    priekmetu uzkriana;

    aizerans, paklupana nesakrtots darba viets utt.;

    darbs ar darba aprkojumu un bstamm iekrtm (celti, krni, tri, lifti) u. c. Atbilstoi MK 92 darbi, kuros iespjama nokriana no 1,5 m augstuma, uzskatmi k bvdarbi, kas rada paaugstintu risku nodarbinto drobai un veselbai. Galvenais darba vides risks, strdjot augstum, ir iespja nokrist, gstot dada smaguma traumas (tiek sakropots ermenis, traumta apzia). Bvniecbas gait pastv iespja krist no augstuma izraktajs bvbedrs un tranejs no sastatnm, pastatnm, darba kljiem, darba platformm, pagaidu kpnm, no jumtiem, kur tiek veikti dada veida darbi, caur nenorobeotiem un neprkltiem atvrumiem uz jumtiem vai starpstvu prsegumos utt. Kritieni no augstuma iespjami, veicot dadus demontas darbus. Kritienu clous var iedalt:

    - organizatoriskajos cloos nepareiza darbu plnoana, piemram, tehnoloisko procesu prkpana, darba aprkojuma ekspluatcijas instrukciju neievroana darba organizcij, kolektvo aizsardzbas ldzeku nelietoana vai to ekspluatcijas instrukciju neievroana darba organizcij, nepietiekami apmctu darbinieku norkoana darbu veikanai augstum, nepietiekama kontrole pr darba aizsardzbas prasbu ievroanu, maiu darbs, darbs nedas nogals, prk garas darba stundas ar pau risku maiu beigs u. c.;

    - tehniskajos cloos nepareizs vai nepreczs darba vides riska novrtjums un no t izrietoa nepareiza vai nepiemrotu aizsardzbas paskumu izvle, nekvalitatvi kolektvie vai individulie aizsardzbas ldzeki, tehniski nepareiza konstrukciju monta (piemram, nepareiza sastatu monta), nepareiza individulo aizsardzbas ldzeku lietoana u. c.;

    - personiskajos jeb individulajos cloos galvenokrt darba aizsardzbas prasbu prkpana (piemram, individulo aizsardzbas ldzeku nelietoana, atraans darba viet alkohola vai narkotisko vielu reibum, cilvku pacelana ar cilvku celanai nepiemrotiem pacelanas mehnismiem, atraans bstamaj zon (piemram, zem paceltas kravas) u. c.).

    Kritieni no augstuma ir viens no tiem iemesliem, kuru rezultt rodas traumas. Kritienu sekas no augstuma var iedalt di:

    pc smaguma pakpes komplicta trauma, kuras izraistie bojjumi apdraud cietu dzvbu (piemram, liesas plsums);

    pc anatomisks lokalizcijas galvas un kakla, mugurkaula un ekstremitu, krkurvja, vdera un iegura orgnu traumas (piemram, smadzeu satricinjums, apakdelma kaulu lzumi u. c.);

    pc bojjuma mehnisma truls traumas (piemram, iekjo orgnu bojjumi bez redzama rja ievainojuma).

  • 20

    Nenoliedzami, strdjot augstum, no drobas viedoka priekpln izvirzs katra cilvka persongs pabas augums, svars, nogurums, reakcijas laiks, redzes un dzirdes kvalitte u. c. Nodarbint garums ir saistms ar uzstdmo aizsargnoogojuma augstumu, bet svars ar pietiekami izturgu individulo aizsardzbas ldzeku izvli. Savukrt reakcijas laiku, redzes un dzirdes kvalitti ietekm gan nodarbint vecums, gan dadas saslimanas. Cilvka kopjs fizisks spjas sasniedz savu maksimumu 2532 gadu vecum, tad ar tendenci nedaudz pazeminties paliek samr stabilas ldz 4050 gadu vecumam un sk strauji pasliktinties pc 5560 gadu vecuma sasnieganas. Ldz ar to eit pards kritiskie vecumi jeb vecumi, kuros nodarbintie biek cie nelaimes gadjumos, strdjot augstum, t. i., jaunie darbinieki, kuriem trkst pieredzes, un oti biei ar darba devju nodroint apmcba darbam augstum nav pietiekama, k ar cilvki pc 50 gadu vecuma. ie objektvie darba drobas faktori darba devjiem btu jem vr, veicot darba vides riska novrtjumu. Lai novrttu darbinieku atbilstbu darba veikanai augstum, tie jnosta uz obligtajm veselbas prbaudm atbilstoi MK 219. ajos noteikumos skaidrots, ka darbs uzskatms par veicamu augstum, ja tiek izpildts 1,5 m augstum no grunts, prseguma vai darba sastatnes virsmas, virs kuras tiek veikti bvdarbi, konstrukciju, iekrtu, manu un mehnismu uzstdana, monta, ekspluatcija un remonts. Savukrt veselbas prbaudes biek jveic, ja darbs tiek veikts vairk nek 5 m augstum no grunts prseguma, virs kura tiek veikti montas vai remontdarbi. Darba devjiem jem vr, ka atbilstoi MK 206 1. pielikumam aizliegts nodarbint pusaudus, ja iespjama darba izpildtja kriana no vairk nek pusotra metra augstuma. Priekmetu (piemram, darba aprkojuma, materilu u. c.) uzkriana ir biei novrojams nelaimes gadjumu veids, turklt priekmetu uzkrianas varianti un ldz ar to ar traumu veidi ir oti atirgi. Piemram, ja darbi tiek veikti vairkos stvos (piemram, uz sastatnm, uz jumta), tad priekmeti var uzkrist nodarbintajam uz galvas (ja skrvgriezis izkrt no kabatas). Savukrt, ja priekmets darbiniekam izk no rokm, tad kritiena augstums nav liels un visbiek tiek traumtas kju pdas, pirksti. oti smagas traumas var iegt, ja priekmetu (piemram, celtniecbas materilu) apgans notiek viets, kur priekmeti tiek sakrauti nestabils kaudzs vai sakrauti, prsniedzot pieaujamo paletes svaru. Nodarbinto paklupanu un aizeranos bvobjektos visbiek izraisa prvietoans virsmas neldzenais segums: pakpieni, ar dadm lietm prblvtas ejas vai vienkri uz grdas novietoti priekmeti, kas nav labi redzami un pamanmi. K piemru var mint elektrokabeus, kas biei vien stiepjas pa zemi, bet nav piestiprinti pie ts. Turklt paklupana, pasldana un aizerans var bt tikai pirmais des posms, kas tlk izraisa citus nelaimes gadjumu veidus. Piemram, pasldot uz sastatnm, no rokm var tikt izmesti nestie priekmeti, kas var uzkrist kdam zemk strdjoajam vai ar pats gjjs var nokrist no vairku metru augstuma. Savainojoties ar naiem, slpripm un citiem asiem priekmetiem, visbiek tiek traumti roku pirksti un plaukstas. Lai gan skotnji biei liekas, ka traumas nav prk smagas, tomr jatceras, ka sagrieans parasti nenotiek ar steriliem priekmetiem, t rezultt brce var tikt inficta (piemram, sagrieans ar nazi, ar kuru atvrtas iepakojuma kastes, roku savainoana ar skrvgriezi, ar ko iepriek mints atskrvt sarsjuu skrvi). Biei plaukstu un pirkstu savainoana notiek, strdjot ar rokas elektriskajiem instrumentiem (piemram, ja tiek strdts ar slpmanu, kura ir bojta vai kurai ir noemti aizsargi). Nodarbinto un transporta ldzeku prvietoans var kt par darba vides riska cloni, td nepiecieams nodroint, lai prvietoans cei un prejas ir piemroti un atbilsto platum. Lai noteiktu gjju un transporta kustbas ceu izmrus, jem vr gan transporta, gan gjju prvietoans bieums konkrtaj teritorij, maksimlais transporta ldzeku skaits, kas prvietosies pa uzmuma teritoriju, maksimlie kravu apjomi, kas tiks ai teritorij ievesti vai izvesti (materili, darbarki, tehniskais aprkojums u. tml.) un o ceu iespjam izmantoana evakucijas vajadzbm. Telpu grdm ir jbt stabilm, ts nedrkst bt slidenas, ar bstamiem izciiem, caurumiem vai slpumiem, kas var apdraudt nodarbinto drobu un veselbu. Papildus tam, organizjot darbus, jem vr, ka:

  • 21

    darba zonm jbt drom (viendm, nesldom, trm un no riem brvm grdm bez btiskm lmeu atirbm (piemram, sliekiem), piemrotam apgaismojumam, norobeotm bstamajm zonm utt.);

    materilu un transporta ldzeku novietoanas vietm jatrodas rpus prvietoans zonm. Ne transporta ldzeku, ne gjju ceus nedrkst izmantot izejvielu vai materilu novietoanai pat td gadjum, ja tam ir gadjuma vai pagaidu raksturs.

    Bvobjektos tiek izmantoti daudzi un dadi transporta ldzeki paclji, autoiekrvji, traktori, smags automanas u.c. Td oti nozmgi ir prdomt satiksmes organizciju objekta teritorij (skk skatt sadau Tehnisks prasbas bvlaukumam). Troksnis Troksnis ir dadu frekvenu un dadas intensittes skau haotisks sakopojums. To visvairk raksturo skaas frekvence un skaas intensitte. Cilvka auss uztver skau, kuras frekvence ir robes no 20 ldz 20 000 Hz, bet cilvka balss var radt skau ar frekvenci no 500 ldz 2000 Hz. Skaas intensitte ir skaas enerija, ko uztver auss bungdia un to izsaka decibelos (dB). Katrs skaas intensittes pieaugums par 10 dB nozm skaas intensittes palielinanos 10 reizes. Cilvka auss uztver no 0 ldz 140 dB, pie 120 dB novrojams diskomforts, bet pie 140 dB spju slieksnis. Veicot objektvus troka mrjumus, to rezultti, visbiek tiek izteikti mrvienbs dB (A), kas nozm, ka tiek uzrdta tikai ts skaas intensitte, kuras frekvence ir uztverama ar cilvka ausi. Troksni var iedalt pc iedarbbas: pastvgs troksnis troksnis, kura lmea svrstbas 8 stundu darba maias laik ir mazkas par 5 dB(A).

    Pastvga troka piemrs ir fona troksnis no kdas iekrtas; nepastvgs troksnis troksnis, kura lmea svrstbas 8 stundu darba maias laik ir lielkas par 5 dB(A).

    Nepastvga troka piemrs ir darbs ar slpripu; impulsa veida troksnis, kad viena vai vairku skau impulsu ilgums ir mazks par 1 sekundi. Impulsa veida

    piemrs ir darbs ar muru. Latvij darba aizsardzbas prasbas attiecb uz troksni nosaka MK 66, atbilstoi kuriem troka mrjumus veic: ja, prbaudot darba vietas, konstat, ka troksnis rada vai var radt risku nodarbint drobai un veselbai; ja ir pamats domt, ka, saldzinot ar iepriekjiem darba vietas prbaudes rezulttiem, troka lmenis ir

    paaugstinjies un rada vai var radt risku nodarbinto drobai un veselbai, bet ne retk k reizi trijos gados; pc darba aizsardzbas paskumu veikanas, lai prliecintos, vai troka radtais risks ir novrsts vai ar sa-

    mazints ldz pieaujamajam lmenim; ja veselbas prbaud konstat nodarbint dzirdes pasliktinanos; pc nodarbinto vai uzticbas personu pieprasjuma, ja ir pamats domt, ka troka lmenis ir palielinjies un

    tiek apdraudta nodarbinto droba un veselba; ja noticis nelaimes gadjums darb, kas saistts ar troka radto risku. Mintie noteikumi nosaka das troka ekspozcijas robevrtbas un ekspozcijas darbbas vrtbas: ekspozcijas robevrtba: LEX, 8st = 87 dB(A) un attiecgi ppa = 200 Pa (Lpa = 140 dB);

    augstk ekspozcijas darbbas vrtba: LEX, 8st = 85 dB(A) un attiecgi ppa = 112 Pa (Lpa = 135 dB);

    zemk ekspozcijas darbbas vrtba: LEX, 8st = 80 dB(A) un attiecgi ppa = 112 Pa (Lpa = 135 dB), kur ppa ir pa skaas spiediens (troka C

    frekvenu raksturlknes izsvarot momentn skaas spiediena maksiml vrtba, bet LEX, 8st ikdienas

    troka ekspozcijas lmenis ((dB(A) attiecb pret 20 Pa) troku ekspozcijas lmeu laik izsvarot vidj vrtba astou stundu darba dien (turpmk troka lmenis)).

  • 22

    Nosakot troka lmeni un darbbas vrtbas, neem vr individul dzirdes aizsardzbas ldzeka lietoanas ietekmi. Novrtjot, vai nodarbintais netiek pakauts troka lmenim, kas prsniedz troka ekspozcijas robevrtbu (87 dB(A)), em vr individul dzirdes aizsardzbas ldzeka lietoanas ietekmi.

    5. tabula. Troka avotu piemri bvlaukumos.

    Aprkojums, mehnismi Decibeli

    Pneimatiskais drupinanas murs 103113

    Pu dzinjs 102111

    Betona frzes, zi u.c. 99102

    Zi 88102

    Metlu savienojumu kniedtji 101

    Buldozers 9396

    Zemes ( grunts ) bliettjs 9096

    Celtnis 9096

    murs 8795

    Greiders 8794

    Frontlais iekrvjs 8694

    Ekskavators 8493

    Lai samazintu troka iedarbbu uz nodarbinto veselbu, atkarb no skaas intensittes darba devjam ir jveic darba aizsardzbas paskumi (skatt apkopojumu 6.tabul).

    6.tabula. Veicamie darba aizsardzbas paskumi atkarb no mrjumu rezulttiem

    Skaas intensitte, dB (A)

    Veicamie paskumi Obligts veselbas prbaudes

    Drobas zme

    Dzirdes individulie aizsardzbas ldzeki

    87 Apmcba + nekavjoties jveic paskumi troka

    lmea samazinanai vismaz ldz 87 dB (A)

    Katru gadu + +

    Veicot nodarbinto un uzticbas personu apmcbu un instruanu par troka radto risku, paa uzmanba jpievr:

    troka radt riska raksturam un riskam nodarbinto dzirdei un citm orgnu sistmm, kas vartu rasties troka ietekm (skatt sadau Sekas, ja netiek ievrotas darba aizsardzbas prasbas);

    veiktajiem un veicamajiem darba aizsardzbas paskumiem troka radt riska novranai vai samazinanai un apstkiem, kdos ie paskumi veicami, pai nordot paskumus, kas jveic paiem nodarbintajiem;

    troka ekspozcijas robevrtbm un troka ekspozcijas darbbas vrtbm;

    troka radt riska novrtjumam, mrjumu rezulttiem un paskaidrojumiem par to nozmi un potencilajiem riskiem;

    pareizai individulo dzirdes aizsardzbas ldzeku lietoanai (t. sk., kur un k glabt, k apkopt u.c.);

    dzirdes prbaudes nozmei un dzirdes bojjuma pazmm, k ar zioanai darba devjam par dzirdes pasliktinanos;

    apstkiem, kuros nodarbintajiem ir tiesbas uz veselbas prbaudm, un o prbauu nozmei;

    drom darba metodm, lai samazintu pakauanu troka iedarbbai.

  • 23

    Starp svargkajiem darba aizsardzbas paskumiem, kas vrsti uz troka iedarbbas samazinanu, minami:

    kolektvo aizsardzbas paskumu veikana;

    individulo aizsardzbas ldzeku lietoana. Troka ierobeoanas paskumi ietver:

    darba aprkojuma ar zemku troka lmeni izmantoanu,

    izvairanos no metla triecieniem pa metlu,

    amortizciju troka mazinanai vai vibrjoo detau izolciju,

    klusintju uzstdanu,

    preventvs apkopes veikanu: detam nodilstot, troka lmei var mainties. Kolektvie paskumi ietver:

    trokaino procesu izolanu un pieejas ierobeoanu tm raotnes dam, kur izvietota daudzas iekrtas,

    gais izplatoos troku trajektorijas aizrsoanu, izmantojot troka ieogojumus un sienas, kabnes vai slgtas pults izmantoana,

    absorbjou materilu izmantoanu sienm, griestiem un starpsienm, samazinot atstaroto troksni,

    darbu organizanu t, lai ierobeotu trokains viets pavadto laiku (skk skatt 7. tabulu),

    tdu trokaino darbu izpildes plnoanu, lai pakautu troksnim iespjami mazk nodarbinto,

    tdu darba grafiku ievieanu, kas ierobeo pakautbu troka ietekmei. 7. tabula. Pieaujamais troka ekspozcijas ilgums atbilstoi troka ekspozcijas lmenim, kas prsniedz

    ekspozcijas lmea robevrtbu 87 dB(A).

    Troka ekspozcijas

    lmenis Pieaujamais troka ekspozcijas ilgums

    Stundas Mintes Sekundes

    87 dB(A) (0,447 Pa) 8 h 00 min 480 28800

    88 dB(A) (0,502 Pa) 6 h 21 min 381 22860

    89 dB(A) (0,564 Pa) 5 h 02 min 302 18120

    90 dB(A) (0,632 Pa) 4 h 00 min 240 14400

    91 dB(A) (0,710 Pa) 3 h 10 min 190 11400

    92 dB(A) (0,796 Pa) 2 h 32 min 152 9120

    93 dB(A) (0,893 Pa) 2 h 00 min 120 7200

    94 dB(A) (1,002 Pa) 1 h 36 min 96 5760

    95 dB(A) (1,125 Pa) 1 h 16 min 76 4560

    96 dB(A) (1,262 Pa) 1 h 00 min 60 3600

    97 dB(A) (1,416 Pa) 48 2880

    98 dB(A) (1,589 Pa) 38 2280

    99 dB(A) (1,782 Pa) 30 1800

    100 dB(A) (2,000 Pa) 24 1440

    101 dB(A) (2,244 Pa) 19 1140

    102 dB(A) (2,518 Pa) 15 900

    103 dB(A) (2,825 Pa) 12 720

    104 dB(A) (3,170 Pa) 10 600

    105 dB(A) (3,557 Pa) 8 480 *Pusaudus aizliegts nodarbint, ja troka lmenis (standartizt septiu stundu atskaites perioda dienas ekspozcijas vrtba) prsniedz 80 dB(A).

  • 24

    Piemrs.- Izraksts no testanas prskata un aprini Testanas process: troka lmea mrjumi tika veikti pasttja nordtajs darba viets. Konstatts nepastvgs troksnis, kuru izraisa iekrtu darbba. Troka lmea rdtji tika noteikti ~ 0,1 0,3 m attlum no darbinieka auss. Troka lmea mriekrtas mikrofons vrsts troka avota virzien. Troka lmea rdtji tika noteikti laika period, kas raksturo troka lmeni konkrt darba viet. Troka lmea mrjumi tika veikti diapazon no 60 ldz 130 dB(A). Troka lmea mriekrta A-izsvarot ekvivalent troka lmea LAeq,T aprinus veic automtiski mrjumu laik.

    Ja nodarbintais veic betona grdas atskaldanu ar atskaldmo muru BOSCH GBH 11DE un nelieto dzirdes aizsardzbas ldzekus, tad atbilstoi tabulai Pieaujamais troka ekspozcijas ilgums atbilstoi troka ekspozcijas lmenim, kas prsniedz ekspozcijas lmea robevrtbu 87 dB (A), vi dos darba apstkos var strdt aptuveni 24 mintes. Ja kolektvos paskumus, kas minti iepriek, nav iespjams stenot tehnoloisku vai citu pamatotu apsvrumu d, lai nodrointu nodarbinto drobu un veselbas aizsardzbu, darba devjs troka radt riska samazinanai izmanto individulos aizsardzbas ldzekus. Dzirdes aizsardzbai lietojami di individulie aizsardzbas ldzeki:

    ausu ielikti, antifoni (biei tiek lietoti bvniecb);

    austias (biei tiek lietotas bvniecb);

    akustisks iveres (reti tiek lietotas bvniecb);

    austias, kas tiek piestiprintas pie rpnieciskajm aizsargiverm vai ir iveres daa (biei tiek lietotas bvniecb);

    ausu aizsargi ar zemfrekvences uztvrju (reti tiek lietoti bvniecb);

    ausu aizsargi ar sakaru iercm (reti tiek lietoti bvniecb, bet lielajos bvlaukumos, veicot stropanas darbus, btu lietojami biek).

    Lai izvltos piemrotkos dzirdes aizsardzbas ldzekus, nepiecieams noskaidrot troka parametrus, izmrot dominjos frekvences. Tomr dadi troka raksturlielumi nav viengais, kas nosaka, kurus dzirdes aizsardzbas ldzekus izvlties. Jem vr ar darba raksturs (piemram, cik biei dzirdes aizsardzbas ldzeki ir jlieto, cik biei ir juzliek un jnoem), k ar paa nodarbint komforts. Gadjum, ja frekvences nav zinmas, tad izvlei jizmanto vidjais aizsardzbas faktors (SNR), kur ir izteikts dB jo augstks ir troka lmenis, jo augstkam ir jbt SNR rdtjam (skt skatt 8. tabulu).

  • 25

    8. tabula. Aizsargfaktora tabula ausu ieliktiem dads frekvencs (piemrs no kda raotja uzrdtajiem datiem).

    Troka frekvence, Hz

    125 250 500 1000 2000 4000 8000

    Mf 36,0 36,7 39,0 36,0 37,0 46,70 44,60

    Sf 6,0 6,1 6,5 5,9 4,9 3,2 3,8

    APVf 30,0 30,6 32,5 30,1 32,10 43,50 40,8

    H M L SNR

    34 32 26 34

    . Mf 22 dadu prbaudes metou rezulttu vidjais lielums (dB). Sf testu rezulttu nozaru varicijas (dB). APVf summtie aizsardzbas faktori. H, L, M summtie aizsardzbas faktori augsts (H), vidjs (M) un zems (L) frekvencs (dB). SNR vidjais aizsardzbas faktors (dB).

    Bvniecb visbiek tiek lietoti ausu ielikti un austias. Nav iespjams stingri pateikt, kurus no mintajiem dzirdes aizsardzbas ldzekiem ir labk lietot, jo abm grupm ir gan priekrocbas, gan trkumi (saldzinjumu skatt 9. tabul).

    9. tabula. Ausu ieliktu un austiu lietoanas saldzinjums.

    Ausu ielikti Austias

    Priekrocbas:

    mazi un viegli prvietojami

    rti, lai lietotu kop ar citiem individulajiem aizsardzbas ldzekiem (piemram, pretputeku respiratoru)

    vairk piemroti ilgstoai lietoanai karsts un mitrs viets

    piemroti lietoanai slgts telps, kur ir ierobeota vieta, kustbu brvba (piemram, iekrtu apkopes laik)

    labk piemroti, ja nodarbintajam jlieto optisks brilles

    Priekrocbas:

    mazk izteikta atirba lietotju / nelietotju proporcij (raksturgs psiholoiskais efekts vai nu visi lieto, vai visi nelieto)

    izveidotas t, lai viens izmrs der visiem

    no attluma iespjams pamant, vai nodarbintais lieto vai nelieto austias

    saldzinoi grti novietot viets, kur nevar viegli pamant / atrast

    var lietot, ja ir rjs auss ejas iekaisums

    Trkumi:

    nepiecieams ilgks laiks, lai sktu lietot (uzliktu)

    grtk ievietot un izemt

    nepiecieama papildu higinas prasbu ievroana (ievietojot ar netrm rokm, rjs auss ej nokst puteki no rokm, kas var radt kairinjumu un iekaisumu)

    var kairint rjs auss eju

    viegli ielikt nepareizi, tdjdi netiek nodrointa pietiekama aizsardzba

    grtk saskatt, tpc ar uzraudzt

    Trkumi:

    grtk prveidojami, smagki (var veicint spes sprand)

    grtk savietojami ar citiem individulajiem aizsardzbas ldzekiem .

    mazk piemroti siltm un mitrm telpm

    sliktk piemroti lietoanai slgts telps, kur ir ierobeota vieta, kustbu brvba (piemram, iekrtu apkopes laik)

    preczu lietoanu var trauct citi individulie aizsardzbas ldzeki (piemram, aizsargbrilles), jo austias preczi nepiegu dai, tpc samazins dzirdes aizsardzba

  • 26

    Ausu ielikti Austias

    lietoanu

    Tiek izdaltas trs galvens dzirdes aizsardzbas ldzeku lietotju grupas:

    1) nodarbintie, kuri praktiski visu darba dienu atrodas dzirdei kaitga troka lmea zon; 2) vadba, augstk lmea specilisti, kuri var tikt pakauti pastiprintai troka iedarbbai periodiski, darba

    pienkumu izpildes proces; 3) raotnes viesi / apmekltji, kuri tiek pakauti slaicgai troka iedarbbai, apmekljot bvobjektu.

    Dzirdes aizsardzbas ldzeku lietoanai ir jbt noteiktai k obligtai (piemram, iekaujot du prasbu darba aizsardzbas instrukcij). oti btiski, lai darba devjs uzraudztu, k nodarbintie ievro noteikts prasbas. Dzirdes aizsardzbas ldzekiem ir jatbilst darbam, troka veidam un lmenim, tiem jbt sadergiem ar citiem aizsardzbas ldzekiem (piemram, dzirdes aizsardzbas ldzeki nedrkst trauct lietot elpceu aizsardzbas ldzekus vai acu aizsardzbas ldzekus). Turklt jatceras, ka aizbi, gan austias ar laiku daji zaud savas troksni slpjos pabas, it pai, ja ie individulie aizsardzbas ldzeki tiek intensvi lietoti vai uzglabti nepiemrotos apstkos (piemram, putekains viets). Nodarbintajiem jpiedv dadi dzirdes aizsardzbas ldzeki, lai nodrointu iespju izvlties rtkos (piemram, austias un ausu ieliktus). Vietas, kurs jlieto dzirdes aizsardzbas ldzeki, japzm ar drobas zmi Nr. 6.3. Jlieto dzirdes aizsardzbas ldzeki atbilstoi MK 400 (das zmes var bt izvietotas gan pie attiecg darbgalda, gan uz telpas ieejas durvm, ja telp darbojas vairkas iekrtas).

    Drobas zme Nr. 6.3. Jlieto dzirdes aizsardzbas ldzeki. Paaugstints troka lmenis darba vid var ne tikai pasliktint darbinieku dzirdi, bet ar radt izmaias cits orgnu sistms, piemram, centrlaj nervu sistm un sirds - asinsvadu sistm. Bez tam, ja darba vide ir trokaina, darbiniekam ir grti sazinties ar saviem darba biedriem. Tdjdi ar gandrz neiespjami brdint vius par briesmm, kas rezultt rada ar paaugstintu nelaimes gadjumu risku. Vibrcija Vibrcija ir materilo daiu (cietas vielas, idrumi, gzes) mehnisks svrstbas un to kustba infraskaas un daji dzirdamo skau frekvenu diapazon. Vibrcijas raksturoanai un higiniskai novrtanai izmanto dus parametrus:

    vibrotrums V, m/s;

    vibropatrinjums Q, m/s2;

    vibronovirzes amplitda A, m. Vibrcijas pamat ir nepietiekami balanstas rotcijas vai virzes kustb esos masas (detaas). Vibrciju avoti bvniecb ir dadas izmantots iekrtas, piemram:

    iekrtas grunts ieguvei (ekskavatori);

    iekrtas dinamiskai blvanai (vibratori);

    iekrtas pu, rievsienu iedzanai vai izvilkanai;

    atskaldmie muri un iekrtas segumu nojaukanai;

    vibroblietjams iekrtas;

    trieciena pdzii;

    bumbas-svrsti (nojaukanai);

    nometamie blvtji;

  • 27

    jaudgas hidraulisks kniebles u. c. Cilvks, saskaroties tiei ar vibrcijas svrstbu avotu, uztver vibrciju ldz 8000 Hz, bet vibrcija ar frekvenci 1620 Hz rada troksni, k rezultt biei darbinieks darba viet ir pakauts gan troka, gan vibrcijas ietekmei. Izir

    plaukstas - rokas vibrciju tiek prvadta caur nodarbint rokm ar darba aprkojumu, kura darbba ir balstta uz sitieniem un rotciju, radot risku nodarbinto drobai un veselbai, jo pai asinsvadu, kaulu un loctavu, muskuu un nervu sistmu darbbas traucjumus (agrk zinma k lokl vibrcija), piemram, darbs ar perforatoru;

    visa ermea vibrciju tiek prvadta caur stvoa vai sdoa nodarbint atbalsta virsmm un pamat skar visu ermeni, radot risku nodarbinto drobai un veselbai, jo pai mugurkaula jostas daas slimbu risku un mugurkaula traumas (agrk zinma k visprj vibrcija), piemram, darbs uz ekskavatora.

    Latvij vibrciju darba vid nosaka MK 284, kuros iekautas visprjs prasbas vibrcijas radt riska novrtanai un mranai, k ar vibrcijas radt riska novranas un samazinanas principi (t.sk. individulo aizsardzbas ldzeku lietoana un obligto veselbas prbauu veikana). Lai samazintu vibrciju iedarbbu uz nodarbinto veselbu, atkarb no ts intensittes darba devjam ir jveic darba aizsardzbas paskumi (skatt apkopojumu 10. tabul).

    10. tabula. Veicamie darba aizsardzbas paskumi atkarb no mrjumu rezulttiem

    Vidj dienas ekspozcijas

    robevrtba, m/s2

    Veicamie paskumi Obligts veselbas prbaudes

    Individuls aizsardzbas ldzeki, aukstuma un mitruma

    izturgs darba aprbs

    Visa ermea vibrcija

    1,15 + Paskumu plns vibrciju radt riska samazinanai

    +Paskumu stenoana

    1 reizi gad +

    Plaukstas-rokas vibrcija

    5 + Paskumu plns vibrciju radt riska samazinanai

    +Paskumu stenoana

    1 reizi gad +

    Darba devjs nodroina, lai nodarbintie, kas pakauti vibrcijas radtam riskam darba viet, un o nodarbinto prstvji tiktu apmcti un viiem saprotam form saemtu informciju par:

    vibrcijas radto risku nodarbinto drobai un veselbai, k ar iespjamiem ievainojumiem, ko var radt lietotais darba aprkojums (skk skatt sadau Darba aizsardzbas prasbu neievroanas sekas);

    darba aizsardzbas paskumiem, pai tiem, kas ldz minimumam samazina vibrcijas radt riska ietekmi uz nodarbint drobu un veselbu;

    vibrcijas ekspozcijas robevrtbm un ekspozcijas darbbas vrtbm;

    vibrcijas mrjumu un riska novrtanas rezulttiem;

    vibrcijas radto veselbas traucjumu pazmm, veselbas traucjumu savlaicgas atklanas nozmi un rcbu veselbas traucjumu gadjum;

    apstkiem, kdos nodarbintajiem ir tiesbas uz veselbas prbaudm un o prbauu nozmi;

  • 28

    drom darba metodm, pareizu un drou darba aprkojuma lietoanu, lai izvairtos no vibrcijas radt riska;

    nodarbinto rcbu, ja noticis nelaimes gadjums darb, kas saistts ar vibrcijas ietekmi uz nodarbinto. Nodarbinto nedrkst pakaut tdai vibrcijai, kura prsniedz noteikts ekspozcijas robevrtbas (t. i. plaukstas-rokas vibrcija nedrkst prsniegt 5 m/s2, bet visa ermea vibrcija 1,15 m/s2). Ja tiek prsniegta vidj dienas ekspozcijas darbbas vrtba, darba devjam jizstrd paskumu plns, lai ldz minimumam samazintu vibrcijas iedarbbu un ar to saisttos riskus. Paskumu pln paredz:

    citas darba metodes, kurs vibrcijas iedarbba ir mazka, ja tehnoloiskais process to atauj;

    veicamajam darbam piemrotu darba aprkojumu ar atbilstou ergonomisku konstrukciju, kas rada vismazko iespjamo vibrciju;

    iespju izmantot papildaprkojumu, kas samazina vibrcijas ietekmi uz nodarbinto (piemram, sdeki, kas efektvi samazina visa ermea vibrciju, rokturi, kuri samazina vibrciju, kas tiek prvadta uz plaukstu un roku);

    darba vietu un darba aprkojuma izvietojumu, kas samazina vibrcijas ietekmi uz nodarbinto;

    atbilstou darba aprkojuma un darba vietas iekrtojuma apkopi;

    atbilstous darba grafikus ar pietiekamu atptas laiku;

    vibrcijas iedarbbas ilguma un intensittes ierobeoanu, lai darba laiks, kad uz nodarbinto iedarbojas paaugstints vibrcijas lmenis, neprsniegtu o noteikumu pielikum noteikto vibrcijas ekspozcijas ilgumu (sk. 11. un 12. tab.).

    11. tabula. Pieaujamais plaukstas un rokas vibrcijas ekspozcijas ilgums, prsniedzot standartizto

    astou stundu atskaites perioda dienas ekspozcijas robevrtbu 5 m/s2*, **.

    Nr. p.k.

    Astou stundu atskaites perioda dienas ekspozcijas vrtba, [m/s2]

    Pieaujamais vibrcijas ekspozcijas ilgums

    1. 5,0 8 h 00 min (480 min)

    2. 6,0 5 h 33 min (333 min)

    3. 7,0 4 h 05 min (245 min)

    4. 8,0 3 h 07 min (187 min)

    5. 9,0 2 h 28 min (148 min)

    6. 10,0 2 h 00 min (120 min)

    7. 11,0 1 h 39 min (99 min.)

    8. 12,0 1 h 23 min (83 min.)

    9. 13,0 1 h 11 min (71 min.)

    10. 14,0 1 h 01 min (61 min.)

    11. 15,0 53 min

    12. 16,0 47 min

    13. 17,0 42 min

    14. 18,0 37 min

    15. 19,0 33 min

    16. 20,0 30 min * Pusaudus aizliegts nodarbint, ja plaukstas un rokas vibrcijas lmenis (standartizt septiu stundu atskaites perioda dienas ekspozcijas vrtba) prsniedz 2 m/s2. ** Ja nodarbintais lieto individulos aizsardzbas ldzekus, em vr individul aizsardzbas ldzeka nodrointo vibrcijas vjinjumu.

  • 29

    12. tabula. Pieaujamais visa ermea vibrcijas ekspozcijas ilgums, prsniedzot standartizto astou stundu atskaites perioda dienas ekspozcijas robevrtbu 1,15 m/s2*, **.

    Nr. p.k. Astou stundu atskaites perioda dienas ekspozcijas vrtba,

    [m/s2]

    Pieaujamais vibrcijas ekspozcijas ilgums

    1. 1,15 8 h 00 min. (480 min.)

    2. 1,23 7 h 00 min. (420 min.)

    3. 1,33 6 h 00 min. (360 min.)

    4. 1,45 5 h 00 min. (300 min.)

    5. 1,63 4 h 00 min. (240 min.)

    6. 1,88 3 h 00 min. (180 min.)

    7. 2,30 2 h 00 min. (120 min.)

    8. 3,25 1 h 00 min. (60 min.)

    9. 4,60 30 min.

    10. 7,97 10 min. * Pusaudus aizliegts nodarbint, ja visa ermea vibrcijas lmenis (standartizt septiu stundu atskaites perioda dienas ekspozcijas vrtba) prsniedz 0,5 m/s2. ** Ja dienas ekspozcijas vrtba atrodas starp tabul noteiktajiem lielumiem, pieaujamo vibrcijas ekspozcijas ilgumu nosaka ar interpolcijas metodi.

    Piemrs.- Izraksts no testanas prskata un aprini

    */** Noteiktie rdtji: ax - vibrcijas vidji kvadrtiskais patrinjums x ass virzien; ay - vibrcijas vidji kvadrtiskais patrinjums y ass virzien; az - vibrcijas vidji kvadrtiskais patrinjums z ass virziena; as - vibrcijas vislielkais vidji kvadrtiskais patrinjums (summrais); A(8) vibrcijas patrinjuma ekspozcijas vrtba 8 stundu darba dienai. *** Atbilstoi MK noteikumiem Nr. 284. (13.04.2004) visa ermea vibrcijai standartizt astou stundu atskaites perioda

    ekspozcijas robevrtba ir 1,15 m/s2 un dienas ekspozcijas darbbas vrtba 0,5 m/s2. Plaukstas rokas vibrcijai standartizt astou stundu atskaites perioda ekspozcijas robevrtba ir 5,0 m/s2 un dienas ekspozcijas darbbas vrtba 2,5 m/s2.

    Ja nodarbintais strd ar atskaldmo muru Makita un nelieto individulos aizsardzbas ldzekus (darba cimdus aizsardzbai pret vibrcijas iedarbbu), tad atbilstoi tabulai Pieaujamais plaukstas un rokas vibrcijas ekspozcijas ilgums, prsniedzot standartizto astou stundu atskaites perioda dienas ekspozcijas robevrtbu 5 m/s2, dos darba apstkos vi var strdt tikai aptuveni 7 stundas (preczs pieaujamais vibrcijas ekspozcijas ilgums, kas atbilst 5,37 m/s2 MK 284, tabul nav dots). Savukrt, ja nodarbintais lieto perforatoru Makita ieeu sienas demontai un nelieto individulos aizsardzbas ldzekus (darba cimdus aizsardzbai pret vibrcijas iedarbbu), tad atbilstoi tabulai Pieaujamais plaukstas un rokas vibrcijas ekspozcijas ilgums,

  • 30

    prsniedzot standartizto astou stundu atskaites perioda dienas ekspozcijas robevrtbu 5 m/s2, dos darba apstkos vi var strdt tikai aptuveni 3 stundas un 15 mintes (preczs pieaujamais vibrcijas ekspozcijas ilgums, kas atbilst 7,95 m/s2 MK 284, tabul nav dots). Nodarbintos, kas darba viet tiek va