1

METODISKAIS MATERIĀLS

BŪVNIECĪBAS PROJEKTU REALIZĀCIJA EIROPAS SAVIENĪBAS

LĪDZFINANSĒTU PROJEKTU IETVAROS

Metodiskais materiāls ir izstrādāts ir izstrādāts Eiropas Sociālā fonda finansēta un Valsts kancelejas sadarbībā

ar Sabiedrības integrācijas fondu administrētā projekta „Jūrmalas pilsētas domes kapacitātes stiprināšana ES

politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu sagatavošanā un īstenošanā”

(vienošanās Nr. 1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/082/90) ietvaros. 100% no projekta izmaksām finansē Eiropas

Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Par šīs publikācijas saturu atbild projekta īstenotājs un tas

neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli.

JŪRMALAS PILSĒTAS DOME

2013

2

Saturs

Būvniecības projektu plānošana.......................................................................................................... 5

Atbildības sadalījums būvniecības procesā ......................................................................................... 5

Būvuzrauga pienākumi .................................................................................................................... 5

Būvuzraudzības līgumus var iedalīt 3 veidos: .................................................................................. 6

Būvuzraugs ir atbildīgs par .............................................................................................................. 7

Būvuzņēmēja pienākumi būvniecības procesā................................................................................ 7

Autoruzrauga tiesības un pienākumi būvniecības procesā ............................................................. 8

Komandas veidošana būvniecības projektu īstenošanai ..................................................................... 9

Projekta vadītājs .............................................................................................................................. 9

Projekta komanda ......................................................................................................................... 10

Projekta uzraudzības komiteja ...................................................................................................... 11

Risku vadība būvniecības projektos ................................................................................................ 12

Rekomendācijas projekta komandas darbam un risku novēršanai ............................................... 13

Būvniecības projektu budžeta plānošana .......................................................................................... 15

Būvniecības iepirkumu metodes, to izvēles nosacījumi .................................................................... 15

Tirgus izpētes metodika, rezultātu objektīva izmantošana ............................................................... 16

Papildus darbi būvniecības projektu ietvaros ................................................................................... 20

Iepirkuma (procedūras) norises galvenie posmi ........................................................................... 23

Tehnisko specifikāciju izstrādes nosacījumi būvniecības iepirkumos ............................................... 24

Būvniecības darbu apjomu (tāmju) izstrādes pamatnostādnes ........................................................ 27

Iepirkuma komisijas darba specifika būvdarbu projektos ................................................................. 29

Nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšana ....................................................................................... 29

Iepirkuma līgums ............................................................................................................................... 30

Būvniecības procesa dalībnieki, to funkcijas un pienākumi .............................................................. 32

Pasūtītāja tiesības un pienākumi ................................................................................................... 33

Sadarbība ar projektus kontrolējošām institūcijām .......................................................................... 34

Neattiecināmo izmaksu risks ............................................................................................................. 35

Biežāk sastopamās kļūdas būvniecības projektu realizācijā .......................................................... 35

Rekomendācijas ............................................................................................................................. 36

Būvniecības procesa stadijas ............................................................................................................. 38

Būvniecības iesniegums - uzskaites karte ...................................................................................... 38

Būvprojektēšanas sagatavošana ................................................................................................... 38

3

Apvienotā projektēšana un būvdarbi ............................................................................................ 39

Projektēšanas uzdevums ............................................................................................................... 40

Būvprojektēšanas stadijas ............................................................................................................. 41

Projektēšanas stadijas personāls ................................................................................................. 41

Skiču projekts ................................................................................................................................ 42

Tehniskais projekts ........................................................................................................................ 43

Būvprojekta ekspertīze .................................................................................................................. 44

Izmaiņas akceptētā būvprojektā ................................................................................................... 45

Būvdarbu sagatavošana ................................................................................................................ 45

Vides aizsardzības nosacījumi ........................................................................................................... 47

4

Metodiskā materiāla mērķis ir nodrošināt pašvaldības darbiniekus ar pārskatāmu un

koncentrētu palīgmateriālu dažādu ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu

līdzfinansēto būvniecības projektu izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā.

Metodiskajā materiālā ir lietoti šādi galvenie saīsinājumi:

PIL – Publisko iepirkumu likums

IUB – Iepirkumu uzraudzības birojs

ES – Eiropas Savienība

ESOV – Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

MK – Ministru Kabinets

LBN – Latvijas būvnormatīvs

FIDIC – Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas nosaukums

PVN – pievienotās vērtības nodoklis

5

Būvniecības projektu plānošana

Plānojot projektu ar būvdarbu elementu (t.s. apvienotais tehniskās projektēšanas/būvdarbu

projekts) vai būvdarbu veikšanu, pasūtītajam detalizēti jāizvērtē sekojoši aspekti:

- Projektā iesaistītais personāls un tā kontrole;

- Atbildības sadalījums, nosakot atbildību par konkrētiem izmērāmiem rezultātiem;

- Projekta īstenošanai optimālais komandas vadības sadarbības modelis;

- Projekta norisei nepieciešamie resursi – finansiālie un tehniskie (ja attiecināms);

- Projekta mērķu sasniegšanas reālie termiņi veicamo aktivitāšu kontekstā;

- Projekta īstenošanas riski, to vadība.

Ja pirms projekta uzsākšanas visi minētie aspekti ir analizēti un definēti no pasūtītāja puses

pietiekami precīzi, būvniecības projekta norises laika iespējamie riski tiek samazināti par

80%. Jāņem vērā, ka visus projekta riskus nevar pilnībā preventīvi novērst. Līdz 20% risku

objektīvi rodas tikai projekta norises laikā nesaistīti ar projekta plānošanas laikā veiktajām

darbībām.

Atbildības sadalījums būvniecības procesā

Būvniecības procesa norisi, pārstāvot pasūtītāja intereses, kontrolē būvuzraugs.

Būvuzraudzības veikšanas nosacījumus un kārtību nosaka Latvijas Republikas būvnormatīvs

LBN 303-03 “Būvuzraudzības noteikumi”. Uzņemoties būvuzraudzību, būvuzraugs paraksta

saistību rakstu saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem.

Būvuzrauga pienākumi

1. pārbaudīt, vai būvlaukumā būvuzņēmēja rīcībā ir Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktā

būvdarbu veikšanai nepieciešamā dokumentācija;

2. iepazīties ar pasūtītāja un galvenā būvuzņēmēja, kā arī ar galvenā būvuzņēmēja un

apakšuzņēmēja (ja tādi ir iesaistīti būvdarbu veikšanā) līgumu;

3. nepieļaut būvdarbu uzsākšanu, ja nav saņemta būvatļauja;

4. pārbaudīt, vai pirms būvdarbu uzsākšanas ir veikti visi Vispārīgo būvnoteikumu

5.3.apakšnodaļā noteiktie būvdarbu sagatavošanas darbi;

5. pārbaudīt būvdarbu secības un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu veikšanas

projektam, kā arī būvniecību, darba drošību un ugunsdrošību reglamentējošiem

normatīvajiem aktiem;

6. pārbaudīt būvdarbos izmantojamo būvizstrādājumu atbilstības deklarācijas un tehniskās

pases, kā arī būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam;

7. pārbaudīt būvobjektu, kā arī izbūvēto konstrukciju un inženiersistēmu atbilstību

būvprojekta risinājumiem;

8. izdarīt ierakstus būvdarbu žurnālā par būvobjekta pārbaudēs konstatētiem trūkumiem;

9. ierasties būvlaukumā pēc autoruzrauga, kā arī būvinspektora vai būvvaldes citas

amatpersonas pirmā uzaicinājuma;

10. piedalīties būvkonstrukciju, segto darbu un citu izpildīto būvdarbu pieņemšanā saskaņā

ar Vispārīgo būvnoteikumu 155.punktu;

11. pieņemt tikai tos darbus, kas izpildīti atbilstoši būvprojektam un normatīvajos aktos

noteiktajām prasībām;

6

12. kontrolēt būvdarbu žurnālā un autoruzraudzības žurnālā ierakstīto norādījumu izpildi;

13. ziņot pasūtītājam un būvvaldei, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts

darba inspekcijai un tirgus uzraudzības institūcijām (atbilstoši attiecīgās institūcijas

kompetencei) par būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem būvdarbu

sagatavošanas un būvdarbu laikā, kā arī par atkāpēm no būvprojekta;

14. nekavējoties izziņot strādājošo evakuāciju no būvlaukuma, ja būvlaukumā konstatētas

bīstamas konstrukciju deformācijas vai sabrukšanas pazīmes vai tieši ugunsgrēka

izcelšanās vai eksplozijas draudi, un paziņot par to pasūtītājam, būvvaldei, kā arī, ja

nepieciešams, izsaukt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu speciālo

dienestu pārstāvjus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Būvuzraugs rīkojumus un

darbības koordinē ar atbildīgo būvdarbu vadītāju;

15. kopā ar pārējiem būvniecības dalībniekiem parakstīt apliecinājumu par būves gatavību

nodošanai ekspluatācijā;

16. sagatavot un iesniegt komisijai, kura pieņem būvi ekspluatācijā, nepieciešamos

dokumentus saskaņā ar MK noteikumiem Nr.299 “Noteikumi par būvju pieņemšanu

ekspluatācijā”;

17. pēc uzaicinājuma piedalīties tās komisijas darbā, kura pieņem būvobjektu ekspluatācijā;

18. informēt attiecīgo būvvaldi, ja būvobjekta ekspluatācija ir uzsākta patvaļīgi;

19. pieprasīt no pasūtītāja un būvuzņēmēja jebkurus būvprojekta dokumentus (arī

detalizētos rasējumus, ja tādi ir izstrādāti), lai rastu precīzu pārskatu par būvdarbu gaitu;

20. pieprasīt uzbūvēto konstrukciju un segto darbu atsegšanu, ja rodas šaubas par kāda darba

izpildes kvalitāti un atbilstību būvprojektam;

21. ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai netiek ievērotas Latvijas

būvnormatīvos vai darba drošību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības,

pārtraukt būvdarbus uz laiku, kamēr tiek novērsti konstatētie trūkumi, vai iesniegt

attiecīgi pasūtītājam, būvvaldei, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam vai Valsts

darba inspekcijai motivētu rakstisku pieprasījumu apturēt būvdarbus;

22. ierosināt atbildīgā būvdarbu vadītāja būvprakses sertifikāta anulēšanu, ja būvdarbos

atkārtoti tiek pieļautas profesionālas kļūdas vai normatīvo aktu pārkāpumi;

23. lauzt būvuzraudzības līgumu (ja tāds ir noslēgts) vai atteikties no pienākuma pildīšanas

(ja būvuzraugs ir norīkots) un rakstiski informēt par to attiecīgo būvvaldi, ja pasūtītājs

pieprasa veikt darbības, kas ir pretrunā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem

aktiem.

Būvuzraudzības līgumus var iedalīt 3 veidos:

Standartlīgums atbilstoši LBN 303-03 “Būvuzraudzības noteikumi” un citiem

Latvijas Republikas būvnormatīviem;

Līgums atbilstoši – līguma nosacījumiem („Sarkanā”, „Dzeltenā” grāmata);

Līgums ar papildus nosacījumiem/pienākumiem.

Standartlīgums, ko regulē Latvijas Republikas būvnormatīvi, nosaka sadarbību šādos

jautājumos:

- Līguma noslēgšana par būvuzraudzības veikšanu;

- Būvuzrauga saistību raksta un rīkojuma iesniegšana Pasūtītāja pārstāvim;

- Būvatļaujas saņemšana;

- Būvuzraugs saņem no Pasūtītāja tehniskā projekta dokumentāciju;

7

- Piedalīties būvkonstrukciju, segto darbu un citu izpildīto būvdarbu pieņemšanā

saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 155.punktu;

- Apliecinājuma par būves gatavību ekspluatācijā parakstīšana;

- Piedalīšanās pieņemšanas komisijā, nododot būvi ekspluatācijā.

Līgums atbilstoši FIDIC līguma nosacījumiem („Sarkanā”, „Dzeltenā” grāmata) parasti

nosaka sadarbību šādos jautājumos:

- Projektā iekļauto Līgumu administratīvā un tehniskā vadība;

- Projektā iekļauto Līgumu finanšu vadība.

Līgums ar papildus nosacījumiem/pienākumiem:

Nosaka papildus pienākumus ar būvprojekta realizāciju saistītos jautājumos, piemēram,

dalība būvdarbu iepirkuma dokumentācijas izstrādē un/vai piedāvājumu izvērtēšanā.

Būvuzraugs ir atbildīgs par

- būvdarbu norises uzraudzību kopumā atbilstoši šajā būvnormatīvā noteiktajām

prasībām un noslēgtajam būvuzraudzības līgumam;

- būvdarbu uzsākšanu atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 5.1. (“Būvatļauja”) un

5.3.apakšnodaļā (“Būvdarbu sagatavošana”) noteiktajām prasībām;

- būvprojekta īstenošanu atbilstoši šo noteikumu un normatīvo aktu prasībām;

- to, lai būvdarbos tiktu izmantoti kvalitatīvi un būvprojektam atbilstoši

būvizstrādājumi;

- neplānotiem būvdarbu pārtraukumiem, ja tie radušies būvuzrauga vainas dēļ;

- pasūtītājam vai būvuzņēmējam nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies

būvuzrauga bezdarbības vai vainas dēļ.

Būvuzņēmēja pienākumi būvniecības procesā

- Pasūtītāja un būvuzņēmēja savstarpējās saistības nosaka atbilstoši Vispārīgiem

būvnoteikumiem, Latvijas Republikas būvnormatīviem un tiesību aktiem

noslēgtais līgums par būvdarbu veikšanu, kurā minēti arī būvdarbu sagatavošanas

darbi.

- Būvuzņēmējs ir atbildīgs par būvdarbu organizēšanu būvlaukumā atbilstoši

būvdarbu organizācijas projektam, darba aizsardzības plānam un būvnormatīvos

noteiktajai darbu veikšanas secībai, kā arī par būvuzņēmēja rīkojumu sekām

(Vispārīgie būvnoteikumi).

- Būvdarbus veic sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja vadībā, ko ieceļ galvenais

būvuzņēmējs vai pasūtītājs (Vispārīgie būvnoteikumi).

- Pirms būvdarbu uzsākšanas esošās apbūves apstākļos galvenais būvuzņēmējs

iezīmē un norobežo bīstamās zonas, nosprauž esošo pazemes komunikāciju un citu

būvju asis vai iezīmē to robežas, kā arī nodrošina transportam un gājējiem drošu

pārvietošanos un pieeju esošajām būvēm un infrastruktūras objektiem. Šie

pasākumi darbu veikšanas projektā saskaņojami ar attiecīgajām uzraudzības

institūcijām, komunikāciju un būvju īpašniekiem vai apsaimniekotājiem

(Vispārīgie būvnoteikumi).

8

- Darbu veikšanas projektu, pamatojoties uz akceptētu būvprojektu, izstrādā

galvenais būvuzņēmējs, bet atsevišķiem un speciāliem darbu veidiem –

apakšuzņēmēji, ja tādi ir piesaistīti (Vispārīgie būvnoteikumi).

Autoruzrauga tiesības un pienākumi būvniecības procesā

Tie ir noteikti Ministru kabineta noteikumos Nr.342, 25.06.2003., Noteikumi par Latvijas

būvnormatīvu LBN304-03 “Būvdarbu autoruzraudzības noteikumi”. Autoruzraudzības

mērķis ir nodrošināt būvprojekta autora tiesības īstenot būvprojekta autentisku realizāciju

dabā, nepieļaujot būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptētā būvprojekta, kā arī

saistošo normatīvo aktu un standartu pārkāpumus būvdarbu gaitā.

Būvprojekta autors veic autoruzraudzību Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu

Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” 161.punktā noteiktajos gadījumos:

- visām būvēm pilsētas ģenerālplānā noteiktajā centra daļā un vēsturiskajās

daļās;

- sabiedriskajām ēkām un būvēm;

- restaurējamām un rekonstruējamām būvēm;

- būvēm, kurām Ministru kabinets noteicis īpašu būvniecības procesa kārtību

saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu, (ja to pieprasa attiecīgā ministrija);

- dzīvojamām ēkām (izņemot ģimenes mājas);

- rūpnieciskām būvēm, kuru autoruzraudzību pieprasa Valsts vides dienesta

reģionālā vides pārvalde vai ja būvvalde to uzskata par nepieciešamu;

- būvniecība notiek, piemērojot apvienoto projektēšanas un būvdarbu

procedūru.

Autoruzraugam ir šādi pienākumi:

- būvdarbu gaitā pārbaudīt būvobjekta arhitektonisko apjomu atbilstību

būvprojekta arhitektūras risinājumiem;

- laikus pārbaudīt objekta būvē lietoto konstrukciju, tehnoloģisko un citu iekārtu,

būvizstrādājumu un materiālu atbilstību būvprojektam un nepieļaut neatbilstošu

konstrukciju, tehnoloģisko un citu iekārtu, būvizstrādājumu un materiālu

iestrādāšanu būvē, ja tie nav pilnvērtīgi aizstājēji būvprojektā paredzētajiem;

- piedalīties komisijas darbā, pieņemot būvobjektu ekspluatācijā;

- pārbaudīt, vai būvprojektā ir atbilstoša būvprojekta un būvdarbu izpildes

dokumentācija;

- iesniegt pasūtītājam, būvvaldei vai Valsts darba inspekcijai motivētu rakstisku

pieprasījumu pārtraukt būvdarbus, ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no

būvprojekta vai netiek ievērotas Latvijas būvnormatīvu vai darba aizsardzības

normatīvo aktu prasības;

- ierosināt institūcijai, kura izdevusi atbildīgā būvdarbu vadītāja būvprakses

sertifikātu, tā anulēšanu, ja autoruzrauga norādījumi par konstatēto atkāpju un

pārkāpumu novēršanu nav izpildīti noteiktajos termiņos;

- veicot autoruzraudzību valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos un to

aizsardzības zonā, iesniegt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un

vietējā pašvaldībā pārskatu par veiktajiem darbiem, ja tas pieprasīts plānošanas

un arhitektūras uzdevumā.

9

Autoruzraugam ir šādas tiesības:

- pieprasīt pasūtītājam pārtraukt būvdarbus, ja būvuzņēmējs neievēro autoruzrauga

pamatotās prasības;

- lauzt autoruzraudzības līgumu, ja pasūtītājs neievēro būvprojekta autora prasību

pārtraukt būvdarbus, un ierosināt būvvaldei vai būvinspekcijai pārtraukt būvdarbus,

par ko būvprojekta autors rakstiski paziņo pasūtītājam;

- Ja nav nepieciešama būvprojekta saskaņošana, izmaiņas būvprojektā būvdarbu gaitā

var izdarīt būvprojekta autors vai autoruzraugs pēc rakstiskas vienošanās ar pārējiem

būvniecības dalībniekiem saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 107.punktā

noteiktajām prasībām.

Autoruzraudzība neatbrīvo pasūtītāju un būvuzņēmēju no atbildības par būvdarbu

kvalitāti, atbilstību būvprojektam un Latvijas būvnormatīvu prasībām.

Būvniecības dalībnieki savstarpējā sadarbībā, veicot savus pienākumus, ievērojot savas

tiesības, respektējot pasūtītāja prasības, kā arī prasības par ēkas vai būves stiprības un

stabilitātes, ugunsdrošības, drošības lietošanā, higiēniskuma un nekaitīguma cilvēka

veselībai un videi, energoefektivitātes un akustisko prasību nodrošināšanu, panāk

būvniecības procesā veiksmīgu rezultātu, kvalitatīvu gala produktu.

Komandas veidošana būvniecības projektu īstenošanai

- Projektu vadība ir metode, kā koordinēt visu būvniecības procesu vai atsevišķas tā

stadijas, nodrošinot klientam (būvniecības pasūtītājam) nepieciešamo kompetenci

projekta realizācijai.

- Projekta vadītājs ir galvenā persona projekta realizācijas posmā, bet tikai

profesionālajā sadarbībā ar projekta komandu, kura pārstāvēta ar zinošiem

speciālistiem, var panākt veiksmīgu rezultātu.

- Projekta vadītājs ir ne tikai sava pakalpojuma pārdevējs, bet būvniecības pasūtītāja

partneris. Viņi strādā kopā vienotam mērķim, kur būvniecības pasūtītāja līdzdalība

projektā ir ļoti būtiska.

- Projektus raksturo tā sauktā specifiskā projekta organizācija (ierobežots laiks,

izmaksas, kvalitāte pie ierobežotiem resursiem), ja maina vienu no trim, tad mainās

abi pārējie. Līdz ar to projekta pasūtītajam jārisina vairāki būtiski jautājumi:

a) kādai jābūt projekta kvalitātei

b) kādā laikā to jāpabeidz

c) kādus naudas līdzekļus drīkst izlietot.

- Specifiskā projekta organizācija nozīmē, ka tajā piedalās:

1) projekta vadītājs

2) projekta komanda

3) projekta uzraudzības komiteja

4) projekta uzdevuma devējs (pasūtītājs)

Projekta vadītājs ir centrālā persona, kas plāno, realizē, uzrauga un prezentē projekta

vadības komitejai. Viņš organizē visas komandas darbību un nodarbojas uz noslēgta līguma

10

pamata (parasti - uz konkrētā projekta realizācijas laiku). Projekta vadītājs ir atbildīgs par

projekta virzību saskaņā ar izvirzītajiem mērķiem.

Projekta vadītāja vispārīgs uzdevums ir paredzēto izmaksu un termiņu ietvaros sasniegt

projekta mērķi, izpildot visus paredzētos darbus pilnā apjomā un iepriekš noteiktā

kvalitātē. Projekta vadītājs veido komandu un ir atbildīgs par tās darbību.

Projekta vadītāja uzdevumi:

- saskaņot mērķus ar augstāko vadību (projekta vadības komiteju), kas

notiek sarunu gaitā, kas tiek fiksētas sarunu protokolā, lai novērstu

iespējamās domstarpības;

- definēt un izskaidrot mērķus projekta komandai;

- plānot un vadīt projekta norisi, ieskaitot projekta komandas locekļu

darba koordinēšanu.

Projekta vadītāja pienākumi:

- projekta uzdevuma mērķu precizēšana

- projekta organizatoriskās struktūras uzbūves un norišu plūsmas

organizācijas izveidošana

- projekta līdzstrādnieku vadīšana

- projekta struktūrplāna sastādīšana

- termiņu un izmaksu plānošana un pārraudzība

- visa projekta plānošana un uzraudzība

- savlaicīga noviržu atklāšana projekta gaitā un to novēršanas

pasākumu izstrāde

- ziņojumu sastādīšana par projekta gaitu kontroles nolūkos

noteiktajos starptermiņos

- projekta vadīšanai nepieciešamo instrumentu izmantošana

- izmaiņu ieviešanas nodrošināšana

- visu projekta līdzstrādnieku un to darba vietu koordinācija

- projekta pārstāvēšana un prezentācija organizācijā un ārpus tās.

Kopumā ir četras projekta vadīšanas kompetences sfēras:

1) profesionālā, atkarīga no projekta risināmiem uzdevumiem (zināšanas)

2) metodiskā

3) sociālā

4) personības

Projekta vadītajam ir jādemonstrē kompetence visās minētajās jomās, jo tikai tādējādi

iespējams sasniegt maksimāli labāko projekta rezultātu.

Projekta komanda, tās uzdevumi:

Projekta komandas pazīmes:

1) funkcionāli strukturēta darba grupa

2) kopīgs mērķis

3) relatīvi intensīvi savstarpējie kontakti

4) specifiska darbības forma – konkrētais realizējamais projekts

5) skaidri izteikta kolektīva darba gaisotne

6) relatīvi stipra grupas saliedētība

11

Komandas darba organizācija un koordinācija jānodrošina, ņemot vērā sekojošus būtiskus

nosacījumus:

- dalībnieku (katra konkrēta) motivēšana;

- atbildība par pieņemto lēmumu sekām;

- regulāra apspriežu organizēšana.

Projekta komanda ir izveidota darba grupa, kurā ir sadalīti pienākumi un lomas. Projekta

komandā dažādi darbinieki ar dažādu kompetenci un zināšanām dažādās sfērās strādā vienota

mērķa sasniegšanai.

Uzmanību!

Ir svarīga psiholoģiskā saderība, ja tās nav, tad 80% gadījumu projekts neizdodas vai

gaidītais rezultāts nav tāds, kā bija plānots. Projekta komandas lielums ir atkarīgs no projekta,

praksē neiesaka vairāk par sešiem komandas dalībniekiem, jo tās ir izmaksas, kas sadārdzina

projektu, kā arī palēnina informācijas aprites efektivitāti.

Projekta uzraudzības komiteja, tās uzdevumi

Viena atbalstošā institūcija ir projekta uzraudzības komiteja, tās sastāvu nosaka

finansējošā institūcija un to nosaka atsevišķi katram projektam. Iekļauj atbildīgus

darbiniekus no nodaļām, kuras būs iesaistītas projektā, uzņēmuma vadības pārstāvjus.

Pasūtītājs kopā ar projekta vadītāju izveido projekta uzraudzības komiteju (grupu),

lai kopīgi pieņemtu visus būtiskos lēmumus saistībā ar projektu.

Projekta vadības komiteja pastāv tikai konkrētā projekta laikā. Komiteja ir projekta

uzdevumu devējs, sarunu partneris projekta vadītājam jautājumos, kas pārsniedz viņa

kompetenci, tā ir starpnieks starp projekta vadītāju un pasūtītāju.

Speciālisti dažādās būvniecības nozarēs strādā projekta komandā, radīdami

būvniecības pasūtītāja struktūrā sava veida būvniecības departamentu ar

nepieciešamo kompetenci.

Uzraudzība ietver:

- Faktiskā stāvokļa noskaidrošana par uzraugāmajiem lielumiem (darba apjoms,

izmaksas, termiņi). Noskaidro kādi darbi un kādos termiņos ir veikti, kādi naudas

līdzekļi tam patērēti.

- Salīdzina faktiskos un plānotos lielumus, termiņus, izmaksas.

- Konstatē novirzes. ja novirzes ir nelielas, tad izstrādā pasākumus, kā tās novērst. Ja

lielas, tad projekta vadītājs izstrādā pasākumus, kā šīs novirzes novērst un to iesniedz

12

projekta vadības komitejai, kas iepazīstas un pieņem lēmumu, kuru no pasākumiem

īstenot.

Lielu noviržu novēršanas iespējas:

- veikt izmaiņas plāna rādītājos – kad, līdz kuram termiņam utt.;

- veikt izmaiņas mērķa nostādnēs – kas un kādā kvalitātē jāsasniedz utt.;

- veikt izmaiņas projekta nosacījumos – finanšu plūsmas plānā utt.;

- pārtraukt projektu – izvērtējot sekas;

- turpināt darbu, neņemot vērā novirzes, pieņemot, ka tās neatstās ietekmi uz

projekta rezultātu.

Pasūtītājs saņem regulārus pārskatus, lai būtu pilnībā informēts par progresu projekta gaitā.

Pasūtītājam pieejama visa projekta informācija un dokumenti.

Risku vadība būvniecības projektos

Būvniecības projektos noteikti jānodrošina risku vadības dalīšana pasūtītāja un

būvuzņēmēja starpā, tādējādi mazinot risku faktiskās iestāšanās radīto slodzi projektā.

Pasūtītājs parasti uzņemas:

- Projekta budžeta pietiekamības risku;

- Projekta personāla risku;

- Projekta izmaksu attiecināmības risku.

Būvuzņēmējs parasti uzņemas:

- Būvdarbu līguma personāla risku;

- Būvdarbu līguma apakšuzņēmēju risku;

- Līguma izpildes nosacījumu, t.sk. izpildes termiņu risku.

Projekta vadības risku preventīvai novēršanai palīdz atbilstoši ISO 14001:2004 un ISO

90001:2008 sertificētās pārvaldes sistēmas, kas nodrošina projekta kvalitāti, termiņu izpildi,

izmaksu kontroli un visu saistīto risku vadību. Procesi šo sistēmu ietvaros atbilst

vispārpieņemtajām projekta vadības stadijām.

Tāpat būvniecības projektos nereti piemēro arī OHSAS 18000 vadības sistēmu, kas ir

starptautiska profesionālās veselības un drošības vadības sistēma.

Projektu vadībā pastāv ar risku vadību tieši saistītais atbildības dalīšanas princips.

Būvniecības projektu vadībā tie ir - projekta vadītāja profesionālā atbildība par sniegto

pakalpojumu, projektētāja profesionālā atbildība par būvprojektu un būvuzņēmēja

profesionālā atbildība par izpildītiem darbiem.

13

Pasūtītājs ir atbildīgs par objektīvi pamatotu lēmumu pieņemšanu un no tiem izrietošo

precīzu savu prasību formulēšanu un paziņošanu projekta vadītajam caur projekta vadības

komiteju.

Pasūtītājs veic apmaksu par pakalpojumiem/darbiem tikai pēc projekta vadītāja

apstiprinājuma, kas apliecina, ka darbi ir izpildīti atbilstošā kvalitātē, saskaņā ar līgumu,

atbilstoši projektēšanas uzdevumam, būvprojektam un būvprojekta izmaiņām, ja tādas tika

veiktas saskaņā ar būvniecības likumdošanas prasībām u.c.

Rekomendācijas projekta komandas darbam un risku novēršanai

- Plānošana ir jebkura projekta pirmā fāze un pētījumi pierādījuši, ka tas ir viens no

izšķirošiem veiksmes faktoriem projektā.

- Ja plānošana ir nepareiza, projekts nedos gaidīto rezultātu un otrādi. Augstas

kvalitātes plānojums palielina izredzes projekta komandai veiksmīgi pabeigt

projektu.

- Ļoti svarīgas komandas darbā ir projekta vadītāja profesionālās iemaņas un

personiskās prasmes:

Profesionālās iemaņas ietver plānošanu, grafiku sagatavošanu, organizēšanas spējas,

ziņojumu rakstīšanu, informācijas apkopošanu, izmaksu kontroli, jaunradi, lēmumu

pieņemšanu un prioritāšu nošķiršanu.

Personiskās prasmes ietver vadītprasmi, motivāciju, komunikācijas, starp personāla

komunikācijas, komandas veidošanas spējas, godīgumu un viengabalainību, un, kad

nepieciešams, labu humora izjūtu.

Projektā iesaistīto pušu savstarpēja koordinācija

iniciatīva jāuzņemas projekta vadītājam. Jāorganizē sapulces, kurās tiek analizēts

paveiktais, veiktas korekcijas, informēti komandas dalībnieki. Projekta vadītājam

jāzina visas izmaiņas projektā un kādas ir problēmas, lai informētu pārējos komandas

dalībniekus.

Darbs komandā nodrošina būvprojekta pārraudzību kopumā

Būvniecības fāzē projekta vadītājam, pieaicinot komandas speciālistus, ir jāveic

regulāras būvlaukuma apskates un būvniecības procesa progresa uzraudzība. Pēc

minētām apskatēm projekta vadītāja pienākums ir, sākot ar būvniecības uzsākšanu,

organizēt progresa sanāksmes vai ar nedēļas vai ar mēneša intervāliem (atkarībā no

projekta realizācijas termiņa – jo īsāks tas ir, jo īsāki intervāli jānosaka starp progresa

sanāksmēm). Šo sanāksmju laikā uzņēmējs iesniedz progresa ziņojumu par

14

būvlaukumā paveikto, sarakstu ar jebkuriem jautājumiem par projektu, kas prasa

atrisinājumu. Ja nepieciešams, būvniecības periodā ir jānotur atsevišķas

projektēšanas sapulces.

Ziņošana

Viens no projektu vadības fundamentālajiem aspektiem ir regulāra ziņošana

pasūtītājam par projekta progresa esošo stāvokli. Projekta vadītājam ir jānodrošina,

lai pastāvētu adekvāta ziņošanas struktūra un kalendārs kopā ar konsultantiem un

uzņēmējiem. Projekta sapulču biežums un datumi ir jākoordinē ar ziņošanas

struktūru.

Progresa ziņojumos ir jāiekļauj ziņojums par projekta stāvokli konkrētā datumā

salīdzinājumā ar to, kādam šim stāvoklim vajadzējis būt. Tam būtu jāietver arī visi

projekta aspekti, jāidentificē problēmas un lēmumi, kas ir pieņemti vai kuri ir

nepieciešami, un jāparedz projekta iznākums.

Projekta kontroles process un ar to saistītie darbi, izpildes un izmaksu ziņojumi

tiek uzturēti katrā projekta stadijā, ieskaitot skiču projektu, tehnisko projektu,

būvniecību un nodošanu ekspluatācijā.

Projekta pabeigšanas fāze

Pabeigšana iezīmē galveno būvniecības darbu beigas un ietver projekta vadītāju

veselā rindā darbību, lai pabeigtu būvniecības līgumu veiksmīgi. Šajā stadijā ietilpst:

- Pieņemšanas – nodošanas akts par darbiem saskaņā ar līguma noteikumiem.

Aktam ir jāpievieno sarakstu par konstatētiem trūkumiem, kas būtiski neietekmēs

darbu vai to daļas lietošanu mērķiem, kādiem tie ir paredzēti.

- Pieņemšanas – nodošanas akta izdošana atzīmē atbildības nodošanu par projekta

beigām no uzņēmēja pasūtītājam. Projekta vadītājam ir nepieciešams nodrošināt

to, lai pasūtītājs ir sagatavojies apdrošināšanas un drošības sistēmu ierīkošanas

uzsākšanai sakarā ar šo atbildības maiņu.

- Objekta pieņemšana ekspluatācijā tiek veikta saskaņā ar Ministru Kabineta

2004.gada 13.aprīļa noteikumiem Nr.299 “Noteikumi par būvju pieņemšanu

ekspluatācijā”.

15

Būvniecības projektu budžeta plānošana

Būvniecības projektu budžeta galvenie komponenti ir sekojoši:

- Projekta priekšizpētes izmaksas, piemēram, dažāda satura ekspertīzes, atzinumi

un tehniskie noteikumi;

- Projektēšanas izmaksas, kas ietver, skiču projekta izstrādi, tehnisko projektēšanu

un tāmju izstrādi;

- Būvniecības izmaksas;

- Projekta komandas izmaksas, kas ietver gan pasūtītāja esošos darbiniekus, gan uz

dažāda veida līgumu pamata piesaistītos ekspertus/speciālistus, piemēram,

būvuzraugus;

- Tehniskās izmaksas, kas ietver transporta, komunikāciju, biroja aprīkojuma un

kancelejas, ka arī specializētās programmatūras izmaksas (ja attiecināms).

Projekta budžets ir jāplāno, ņemot vērā, kad tas faktiski tiks realizēts, cik nozīmīgs ir

konkrētais projekts pasūtītajam, ka arī iespējami objektīvi jānovērtē projektā iespējamo risku

apjoms.

Pasūtītajam jebkurā gadījumā jāņem vērā, ka sākotnēji plānotās projekta izmaksas, ja

projekts ilgst vismaz 12 mēnešus, var palielināties par 5%, tādējādi tā ir minimālā pasūtītāja

rezerve, ko rekomendē rezervēt būvniecības projekta realizācijai. Jo projekta realizācijas

termiņš ir ilgāks, jo pasūtītājam jārēķinās ar lielāku iespējamo projekta izmaksu pieaugumu.

Būvniecības iepirkumu metodes, to izvēles nosacījumi

Būvdarbu iepirkumā/iepirkuma procedūrā līgumcenu visprecīzāk nosaka, izstrādājot objekta

būvniecības kontroltāmi (tehniskā projekta izstrādes komponente), kā arī ņemot vērā

plānotos līguma izpildes finansiālos un izpildes termiņu nosacījumus. Piemēram, plānotā

līguma nodrošinājuma vai maksājumu ieturējuma (līguma izpildes nodrošinājuma izpratnē)

apmērs var būtiski sadārdzināt piedāvājumu.

16

Atkarībā no konkrēti veicamā iepirkuma paredzamās līgumcenas, pasūtītājs izvēlas

piemērojamo iepirkuma metodi:

- Līdz 10 000 LVL bez PVN var veikt tirgus izpēti (nav regulēta normatīvajos

aktos);

Tirgus izpētes metodika, rezultātu objektīva izmantošana

Tirgus izpēti veic, iegūstot pēc iespējas objektīvu informāciju par tirgus dalībniekiem, kas

piedāvā tirgū veikt attiecīgos būvdarbus/pakalpojumus.

To var veikt:

- projekta plānošanas stadijā ar mērķi lai potenciāli noteiktu projekta izmaksas;

- pirms iepirkuma plāna izstrādes, lai pēc iespējas precīzāk izvēlētos piemērojamo

iepirkuma metodi;

- pirms iepirkuma/iepirkuma procedūras uzsākšanas, lai pārliecinātos par projektā

sākotnēji noteiktā iepirkuma līgumcenas sliekšņa pamatotību.

17

Jāņem vērā, ka tirgus izpētes rezultāti var nedot pilnīgu priekšstatu par realizējamā

projekta/iepirkuma rezultātiem, jo būvniecības tirgū situācija strauji mainās pat pa

mēnešiem. Ja būvniecības projekta norise netiek uzsākta uzreiz pēc tirgus izpētes veikšanas

(3 mēnešu periodā), tirgus izpēti vēlams veikt atkārtoti.

Lai veiktu tirgus izpēti, iepriekš noteikti jāizstrādā situācijas apraksts un tehniskā

specifikācija, kas maksimāli atbilst plānotā projekta/iepirkuma saturam. Jāņem vērā, ka, lai

iegūtu precīzus tirgus izpētes rezultātus, iespējamam tirgus izpētes dalībnieku lokam jāsniedz

pēc iespējas precīza informācija par plānoto projektu. Potenciālo pretendentu lokam, kas tiek

uzaicināti piedalīties tirgus izpētē, jāsagatavo arī tirgus piedāvājuma iesniegšanas forma,

kuru dalībniekam tikai jāaizpilda. Tādējādi tiks iegūti objektīvi salīdzināmi un precīzi tirgus

izpētes dati.

Vēlams apzināt pietiekamu skaitu atbilstošu tirgus dalībnieku, bet ne mazāk kā trīs/četrus,

lūdzot piedalīties tirgus izpētē. Jāņem vērā, ka dalība tirgus izpētē ir brīvprātīga.

Svarīgi!

Sagatavojiet īsu aprakstošu informāciju par tirgus izpētes veikšanas mērķi, pretējā gadījumā

var rasties situācija, ka uzaicinātie dalībnieki nesniedz tirgus piedāvājumu, jo neizprot tā

pieprasīšanas mērķi.

Kā izvēlēties aptaujājamo tirgus dalībnieku loku?

- Lūdziet konsultāciju nozares ekspertiem;

- Apspriediet šo jautājumu iepirkumu komisijas sēdē, uzklausot priekšlikumus;

- Ņemiet vērā citu pašvaldību pieredzi/labo praksi;

- Analizējiet publiskajos informācijas resursos pieejamo informāciju.

Lai tirgus izpētes rezultāti būtu pierādāmi, tiem jābūt fiksētiem rakstveidā, proti, gan

uzaicinājums, gan tirgus piedāvājums jānoformē rakstveidā. Var tikt veiktas arī mutiskas

konsultācijas ar tirgus dalībniekiem, bet šādus rezultātus ir grūti izmantot kā pamatojošu

informāciju, ja vien tikšanās/sanāksmes nav protokolētas.

Pasūtītāja rezerve.

Pasūtītāja rezerve ir konkrēta naudas summa, kuru pasūtītājs ir plānojis rezervēt

izmantošanai būvdarbu laikā, ja palielināsies sākotnēji plānotās izmaksas. To var

noteikt/plānot % vai konkrētas summas apjomā. Pasūtītāja rezervi izmanto iepirkuma

līgumā precīzi atrunātos gadījumos un kārtībā. Ja šāda kārtība līgumā nav noteikta,

pasūtītājs par jebkuru finanšu piedāvājumā neparedzētu („neiztāmētu”) pozīciju vai

papildus apjomu, kas nav bijis ietverts sākotnējā iepirkuma/iepirkuma procedūras

dokumentācijā, piemēro iepirkuma metodi atbilstoši līgumcenai.

Piemērs:

18

Pasūtītāja rezerve 5% apmērā no līguma cenas tā ietvaros var tikt izmantota tikai,

balstoties uz neatkarīgas tehniskās ekspertīzes rezultātiem, kas objektīvi pamato

pasūtītāja rezerves izmantošanu konkrētas summas apmērā un ir fiksēta rakstiska

atzinuma formā, to iepriekš rakstiski saskaņojot ar pasūtītāju.

Pasūtītāja rezerve paredzēta sekojošu materiālu/darbu izmaksu segšanai:

- Projektā paredzētu tehnisko risinājumu precīzai realizācijai gadījumos, kad

objektīvi nepieciešams palielināt izmantojamo materiālu/darbu vienību skaitu vai

daudzumu. Izcenojumi tiks piemēroti, pamatojoties uz tāmēs ietvertajām

materiālu/darbu vienību izmaksām;

- Citu iepriekš objekta priekšizpētes un projektēšanas procesā objektīvi

neparedzamu darbu/materiālu apjomu apmaksai, kas kļuvuši nepieciešami

būvniecības laikā, bez kuriem nav iespējams precīzi realizēt projektā paredzēto

rezultātu un kas nav ekonomiski un tehniski nodalāmi no projektā paredzēto

darbu kopuma.

- No 10 000 LVL līdz 120 000 LVL (neieskaitot) veic iepirkumu PIL 8.¹ panta

kārtībā;

Veicot iepirkumu PIL 8.¹ panta kārtībā, izmanto metodoloģiska materiāla 15. lpp. ietverto

aprakstu par iepirkuma norises posmiem.

Svarīgi!

Šī iepirkuma metode atļauj pasūtītajam sākotnējā iepirkuma dokumentācijā neietvert līguma

projektu, līdz ar to pēc iepirkuma pabeigšanas pasūtītājs var precizēt plānotos līguma izpildes

nosacījumus salīdzinoši brīvāk, nekā iepirkuma procedūrā. Tomēr jāņem vērā, ka būtiskie

līguma izpildes nosacījumi pretendentam jāņem vērā, lai iesniegtu pamatotu piedāvājumu,

līdz ar to precizējumi var attiekties uz pārējiem līguma nosacījumiem. Līgumu var slēgt

uzreiz pēc lēmuma paziņošanas, jo šī iepirkuma metode neparedz nogaidīšanas termiņu.

Šī iepirkuma metode atļauj pasūtītajam nerīkot atklātu piedāvājumu atvēršanas sanāksmi,

tomēr tā ir vēlama, lai nodrošinātu atklātības principa ievērošanu.

- Sākot no 120 000 LVL veic iepirkuma procedūras – atklātu vai slēgtu konkursu,

metu konkursu (projekta arhitektoniskās idejas/ieceres ieguvei).

Atklāta konkursa procedūra ir Latvijā praksē visbiežāk piemērota iepirkuma metode, kur

visi ieinteresētie piegādātāji, kas atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, var iesniegt

piedāvājumus. Piedāvājumu vērtēšana notiek vienā stadijā.

Slēgta konkursa metode paredz divas iepirkuma procedūras stadijas – pieteikumu

iesniegšanu (atklātā procedūras sadaļa, kurā var piedalīties jebkurš ieinteresētais piegādātājs)

un piedāvājumu iesniegšanu (slēgtā procedūras sadaļa, kurā uzaicina piedalīties tikai tos

kandidātus, kas atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām).

19

Metu konkursu piemēro, lai iegūtu projektēšanas idejas vizualizāciju arhitektoniski

sarežģītas vai nozīmīgas būves gadījumā, piemēram, koncertzāles, kultūras centra u.c.

būvniecībai, lai gan to var piemērot arī jebkurā citā gadījumā pēc pasūtītāja ieskata.

Rīkojot metu konkursu, pēc iespējas precīzāk jānosaka paredzamā līgumcena visai tehniskā

projekta (ieskaitot autoruzraudzību) komponentei, jo metu konkurss rīkojams attiecīgajā

iepirkuma procedūras slieksnī, ņemot vērā VISAI tehniskā projekta komponentei plānotās

izmaksas. Šādā situācijā metu konkursa uzvarētājam (vai vairākiem godalgoto vietu

ieguvējiem) tiek piešķirtas godalgas (visbiežāk – naudas balvas), savukārt par tehniskā

projekta izstrādi ar uzvarējušo pretendentu tiek rīkota sarunu procedūra, lai iegūtu cenas

piedāvājumu pilna tehniskā projekta izstrādei, ieskaitot autoruzraudzības izmaksas.

Autoruzraudzības izmaksas var neietvert projektēšanas cenā tikai atsevišķos gadījumos, ja

objektu nav paredzēts būvēt uzreiz pēc tehniskā projekta izstrādes vai tuvāko divu gadu laikā,

jo autoruzraudzības izmaksu līmenis var mainīties tirgus situācijas vai citu apstākļu dēļ.

Jāņem vērā, ka metu konkurss nav obligāta tehniskā projekta izstrādes stadija, bet gan

specifiska iepirkuma metode, kas dod iespēju pasūtītajam iegūt kvalitatīvāku būvniecības

procesa arhitektonisko rezultātu.

PIL noteiktos gadījumos var piemērot arī specifiskās iepirkuma metodes – sarunu

procedūras un konkursa dialogu.

Sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu (PIL 62.pants) izmanto,

piemēram, gadījumos, kad:

– atklātā vai slēgtā konkursā nav iesniegti atbilstoši pieteikumi/piedāvājumi

(nedrīkst mainīt sākotnējos iepirkuma procedūras noteikumus);

– iepirkuma priekšmets ir tādi pakalpojumi, (īpaši finanšu starpniecības un

intelektuālie pakalpojumi), kuru raksturs neļauj pietiekami precīzi paredzēt

līguma izpildei nepieciešamās prasības;

– citi Publisko iepirkumu likuma 62. pantā noteiktie gadījumi.

Sarunu procedūras piemērošanai saskaņā ar PIL 62. panta noteikumiem nav jāsaņem IUB

atļauja. Iepirkuma līguma slēgšanai jāievēro nogaidīšanas termiņš.

Sarunu procedūra, nepublicējot paziņojumu par līgumu (PIL 63.pants), piemērojama, ja:

- atklātā vai slēgtā konkursā nav iesniegti pieteikumi/piedāvājumi;

- neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā

steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai

cenu aptauju, vai sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu;

- līgums tiek slēgts ar metu konkursa uzvarētāju vai uzvarētājiem;

- tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar

izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var noslēgt tikai ar konkrētu piegādātāju;

20

- pasūtītājam ir nepieciešami papildu būvdarbi vai pakalpojumi, kuri sākotnēji

netika iekļauti līgumā vai būvniecības projektā, bet kuri neparedzamu apstākļu

dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, un tiek ievēroti šādi

nosacījumi:

a) kopējā līgumcena papildu iepirkuma līgumos nepārsniedz 50 procentus no iepriekš

noslēgtā līguma līgumcenas,

b) nepieciešamos papildu būvdarbus veic vai pakalpojumus sniedz iepriekš noslēgtā

līguma izpildītājs,

c) papildu būvdarbus vai pakalpojumus nevar tehniski vai ekonomiski nodalīt no iepriekš

noslēgtajā līgumā paredzētajiem būvdarbiem vai pakalpojumiem, neradot ievērojamas

grūtības pasūtītājam, vai arī papildu būvdarbi vai pakalpojumi ir būtiski nepieciešami

iepriekš noslēgtā līguma izpildei, kaut arī tos iespējams nodalīt no šajā līgumā paredzēto

būvdarbu izpildes vai pakalpojumu sniegšanas;

- Citi Publisko iepirkumu likumā noteiktie gadījumi.

Papildus darbi būvniecības projektu ietvaros

Visbiežāk būvdarbu projektos pasūtītājs saskaras ar nepieciešamību lemt par PIL 63. panta

ceturtās daļas pirmā punktā paredzētās sarunu procedūras piemērošanu papildus darbu

gadījumos.

Šādas situācijas var rasties dažādu iemeslu dēļ:

- nepilnīga tehniskā specifikācija;

- kļūdas tehniskajā specifikācijā;

- projekta ietvaros rodas idejas, kā uzlabot vai papildināt objekta arhitektoniku,

plānojumu vai izmantojamos materiālus;

- pasūtītājam rodas vēlme vai nepieciešamība samazināt būvniecības apjomus;

- projektā plānotos materiālus, iebūvējamās iekārtas vairs neražo vai tās ir tehnoloģiski

novecojušas.

Visi šie iemesli būvniecības procesa var tikt aktualizēti kādas no būvniecībā iesaistīto pušu

iniciatīvas rezultātā, bet tas būtiski neietekmē pasūtītajam veicamo darbību secību un

piemērojamo iepirkuma metožu izvēli.

Pasūtītajam obligāti jebkurā no augstāk minētajam situācijām vispirms ir jāveic sekojoša

darbība:

21

Jāizvērtē, vai konkrētā situācija sākotnēji, izsludinot iepirkumu/iepirkuma procedūru

bija vai nebija objektīvi paredzama/plānojama.

Ja atbilde ir pozitīva, proti, šāda situācija bija objektīvi paredzama vai plānojama

(norādot konkrētus iemeslus), tad šādi darbi/apjomi nav traktējami kā iepriekš neparedzami

un to iepirkšanai (līguma noslēgšanai) ir piemērojama atklāta iepirkuma metode, jo uz šāda

līguma izpildi var pretendēt jebkurš uzņēmējs būvniecības tirgū.

Ja atbilde ir negatīva, proti, šāda situācija objektīvi nebija paredzama vai plānojama, tad

pasūtītājs pamatoti var piemērot Publisko iepirkumu likuma 63. panta ceturtās daļas 1)

punktu, kas nosaka, ka šo iepirkuma metodi var piemērot, ja:

pasūtītājam ir nepieciešami papildu būvdarbi vai pakalpojumi, kuri sākotnēji netika

iekļauti līgumā vai būvniecības projektā, bet kuri neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši

nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, un tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a) kopējā līgumcena papildu iepirkuma līgumos nepārsniedz 50 procentus no iepriekš

noslēgtā līguma līgumcenas,

b) nepieciešamos papildu būvdarbus veic vai pakalpojumus sniedz iepriekš noslēgtā

līguma izpildītājs,

c) papildu būvdarbus vai pakalpojumus nevar tehniski vai ekonomiski nodalīt no iepriekš

noslēgtajā līgumā paredzētajiem būvdarbiem vai pakalpojumiem, neradot ievērojamas

grūtības pasūtītājam, vai arī papildu būvdarbi vai pakalpojumi ir būtiski nepieciešami

iepriekš noslēgtā līguma izpildei, kaut arī tos iespējams nodalīt no šajā līgumā paredzēto

būvdarbu izpildes vai pakalpojumu sniegšanas.

Neparedzamo apstākļu fiksēšanu, izvērtēšanu un nosacījumus primāri vērtē pasūtītājs.

Lemjot par šīs iepirkuma metodes piemērošanas pamatotību, jāņem vērā, ka vissarežģītāk ir

objektīvi izvērtēt faktisko apstākļu atbilstību 63. panta ceturtās daļas c) apakšpunktam.

Par neparedzamiem apstākļiem augstākminētās PIL normas izpratnē uzskatāmi, piemēram:

dabas stihiju un neprognozējami sliktu laika apstākļu

izraisīti apstākļi (piem., plūdi, zemestrīces)

apstākļi, ko izraisījušas trešās personas (piem., jaunas

likumdošanas prasības)

22

specifiski tehniska rakstura apstākļi (piem., grunts

sastāvs, avoti un zemūdens straumes, zinātniski

atklājumi, kas izraisījuši stingrākas drošības prasības)

Pasūtītājam jānodrošina precīza konkrēto apstākļu dokumentēšana (ieskaitot foto fiksāžu, ja

nepieciešams).

Par neparedzamiem apstākļiem nav uzskatāmi šādi apstākļi:

apstākļi, kurus pasūtītājam bija objektīvi jāparedz

(piemēram, nepieciešamība labiekārtot teritoriju,

ierīkot piebraucamos ceļus)

pasūtītāja vajadzības maiņa (piemēram, vēlme

papildināt vai mainīt renovējamo telpu sarakstu, mainīt

ēkas plānojumu, materiālus)

ietaupīta nauda, papildus pieejami līdzekļi

Attiecīgi pasūtītājs veic situācijas apzināšanu un fiksāciju, pieejamās informācijas

apkopošanu un analīzi. Ja pasūtītājs uzskata, ka sarunu procedūra ir piemērojama, tas

sagatavo saskaņojuma pieprasījuma vēstuli IUB, kas to izskata trīs darba dienu laikā,

sniedzot rakstisku saskaņojumu vai pamatotu atteikumu. Ja sarunu procedūras piemērošana

netiek saskaņota, pasūtītajam jālemj par citu situācijas risinājumu, piemēram, piemērojot

atklātu iepirkuma metodi, piemēram, atklātu/slēgtu konkursu.

Galvenā problēma, kas sakarā ar šo iepirkuma metodi parasti rodas pasūtītajam ir iepriekš

objektīvi paredzamu (plānojamu) papildus darbu nošķiršana no tādiem

darbiem/pakalpojumiem, kas radušies objektīvi iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ.

Lai šo problēmu risinātu, regulāri jākontrolē būvdarbu norise un jāfiksē visas novirzes no

tehniskā projekta, tās „neuzkrājot”, bet identificējot to iemeslu. Nekādā gadījumā nedrīkstētu

pieļaut projektā neparedzētu/neietvertu darbu veikšanu, pirms to pilnīgas rakstiskas

saskaņošanas.

Svarīgi!

Jāņem vērā, ka sarunu procedūru būvdarbiem piemēro tikai no 120 000 LVL bez PVN. Ja

faktiskie apstākļi atbilst PIL 63. panta ceturtās daļas 1. punkta nosacījumiem, bet to

paredzamā līgumcena ir mazāka nekā 120 000 LVL bez, tad pasūtītājs var piemērot PIL

8.¹panta regulējumu, ņemot vērā šī panta desmitās daļas nosacījumus.

Lai izvairītos no papildus darbu rašanās riska, rekomendējams:

23

- pārbaudīt darbu apjomus un tehniskās specifikācijas pirms iepirkuma

uzsākšanas;

- pieturēties pie sākotnējās projekta ieceres no pasūtītāja puses;

- izstrādāt stingrus būvdarbu līguma izpildes nosacījumus, tajā skaitā

paredzot sankcijas par tehniskā projekta sākotnējo neizvērtēšanu;

- nebaidīties no būvdarbu līguma laušanas gadījumā, ja tā izpildītāja vainas

dēļ ir radušies papildus darbi.

Konkursa dialogs

Konkursa dialogs ir iepirkuma procedūra, kuru pasūtītājs ir tiesīgs piemērot, ja iepirkuma

līgums tiek slēgts publiskās un privātās partnerības ietvaros un līgums ir uzskatāms par

sevišķi sarežģītu. Konkursa dialoga norisi regulē PIL 64.¹ pants, kā arī Publiskās un privātās

partnerības likums (18.06.2009.). Latvijā šī iepirkuma metode praksē netiek regulāri

piemērota salīdzinoši sarežģītās dokumentācijas un finanšu aprēķinu dēļ.

Iepirkuma (procedūras) norises galvenie posmi

1) iepirkuma komisijas izveidošana (ja neizmanto pastāvīgo iepirkuma komisiju)

2) iepirkuma (procedūras) norises laika grafika saplānošana un dokumentu

sagatavošana

3) iepirkuma procedūras izziņošana (paziņojuma publicēšana IUB+pasūtītāja mājas

lapā+citur, ja vēlas)

4) informācijas sniegšana ieinteresētajiem piegādātājiem, tajā skaitā objekta/objekta

vietas apskate (ja attiecināms) – piedāvājumu/pieteikumu iesniegšanas termiņā

5) piedāvājumu saņemšana

6) piedāvājumu atvēršana (publiski – obligāti tikai iepirkuma procedūrām)

7) piedāvājumu izvērtēšana un lēmuma par iepirkuma (procedūras) rezultātiem

pieņemšana

8) iepirkuma (procedūras) rezultātiem paziņošana IUB un pretendentiem, saglabājot

pierādījumus par paziņošanas faktu

9) iepirkuma procedūras ziņojuma sagatavošana – tikai iepirkuma procedūrās

10) nogaidīšanas termiņš – tikai iepirkuma procedūrām (+iespējamā iesnieguma

izskatīšana Iepirkumu uzraudzība biroja iesniegumu izskatīšanas komisijā)

24

11) uzaicinājums slēgt līgumu un līguma noslēgšanas procedūra (paraksti vienlaikus

klātesot abām pusēm, bet šis nosacījums nav izšķirošs, jo līgumam var noteikt īpašu

spēkā stāšanās mehānismu, nosacījumus utt.).

Svarīgi aspekti, kas jāņem vērā katrā no iepriekš minētajiem posmiem

Būtiski ir veikt iepirkuma procedūras norises sākotnējo plānošanu un izejas dokumentu

sagatavošanu/apkopošanu, piemēram, tehniskie noteikumi, ēkas lietotāju vēlmes, kā arī

precīzu iepirkuma procedūras norises dokumentēšanu.

Būtiskākie dokumenti, kas nodrošina informācijas saglabāšanu/fiksēšanu par

iepirkuma procedūras norisi:

Rīkojumi par iepirkuma komisiju

Iepirkuma komisiju sēžu protokoli

Piedāvājumu vērtēšanas formas (ja tiek piemērots saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma

vērtēšanas kritērijs)

Ekspertu atzinumi (ja attiecināms)

Sarakste ar ieinteresētajiem piegādātājiem (pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas

stadijā), kandidātiem un/vai pretendentiem (pieteikumu un/vai piedāvājumu vērtēšanas

stadijā)

Publikācijas IUB/ESOV/pasūtītāja mājas lapā un citur (ja attiecināms)

Kompetentu institūciju izziņas, citu pasūtītāju sniegtās uzziņas, atsauksmes.

Tehnisko specifikāciju izstrādes nosacījumi būvniecības

iepirkumos

Tehniskajā specifikācijā būvdarbu projekta iepirkumā var ietvert ne tikai tehnisko projektu

un būvdarbu apjomus (tāmes), kas abas kopā ir obligātās būvdarbu tehniskās specifikācijas

komponentes, bet arī citus pasūtītajam būtiskus nosacījumus būvdarbu veikšanai, kuri

definēti atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 17. panta (Tehniskās specifikācijas)

25

nosacījumiem un nav pretrunā Publisko iepirkumu likuma normatīvajam regulējumam

kopumā.

Būvdarbu tehniskajā specifikācijā vēlams ietvert būvdarbu procesu raksturojošos būtiskos

rādītājus, nolikumā attiecīgi norādot, vai pretendentam, iesniedzot tehnisko piedāvājumu, ir

jāizstrādā un tajā jāietver:

1) Būvdarbu organizatorisko struktūrshēmu.

Kopējā struktūrshēmā jāattēlo Būvdarbu izpildē (ieskaitot projektēšanu un

autoruzraudzību – ja attiecināms) iesaistītie uzņēmēji, būtiskākie piegādātāji (rūpnīcas,

karjeri u.c.), apakšuzņēmēji, kvalitātes kontroles laboratorijas. Katrai sastāvdaļai

jānorāda atbildīgo personu (kontaktpersonu) vārdi, uzvārdi. Jāiekļauj un jāattēlo darba

aizsardzības, kvalitātes vadības, vides pārvaldības, ugunsdrošības sadaļas, jānorāda

atbildīgo personu (kontaktpersonu) vārdi, uzvārdi.

2) Galvenās būvmašīnas un iekārtas.

Jānorāda galveno nepieciešamo būvmašīnu un iekārtu nosaukums, izgatavotājs,

izgatavošanas gads, svarīgākie tehniskie dati un pieejamības apraksts (vai ir īpašumā; ja

nomā, tad no kā, ar kādiem nosacījumiem; esošos nomas vai vienošanās dokumentu

kopijas var pieprasīt pievienot Tehniskajā piedāvājumā).

3) Kvalitātes nodrošināšanas plāns.

Jāapraksta kvalitātes nodrošināšanas plāns konkrētā līguma izpildei, kurai jābūt

piemērotai Tehniskajā specifikācijā noteikto prasību un apjomu izpildei. Jānorāda

speciālisti, kuri veiks katra darbu veida kvalitātes kontroli Būvdarbu izpildes laikā.

4) Līguma izpildes kalendārais grafiks.

Izpildes grafiks jāsagatavo par iepirkuma priekšmetu kopumā, lai Pasūtītājs izvērtētu

objekta tehniskā projektu izstrādes, būvniecības darbu un autoruzraudzības savstarpējo

saistību (ja attiecināms) un lai būtu iespējams noteikt precīzu atbilstību līguma

priekšmeta (iepirkuma priekšmeta) izpildes termiņam. Pretendentam ir jāizvērtē visi

riski, kas saistīti ar līguma izpildi un līguma izpildes kalendārais grafiks jāveido tādējādi,

lai precīzi, vēlams – ar rezervi, iekļautos noteiktajā termiņā.

5) Darbaspēka plūsmas grafiks.

Jānorāda darbaspēka plūsma līguma izpildes laikā, ņemot vērā izstrādāto līguma izpildes

kalendāro grafiku, kas pierāda, ka Pretendents noteiktajā termiņā spēs kvalitatīvi paveikt

Būvdarbus (līguma izpildes kalendārajā grafikā, darbaspēka plūsmas grafikā, galveno

iekārtu plūsmas un noslodzes grafikā un finanšu plūsmas grafikā iekļautajai informācijai

ir jābūt savstarpēji saistītai un pamatotai).

6) Galveno iekārtu plūsmas un noslodzes grafiks.

Jānorāda līguma izpildes laikā paredzēto galveno iekārtu plūsmas un noslodzes grafiks,

kas pierāda, ka Pretendenta rīcībā būs/ir pietiekams iekārtu daudzums un tas piedāvātajā

termiņā spēs kvalitatīvi paveikt Būvdarbus (līguma izpildes kalendārajā grafikā,

darbaspēka plūsmas grafikā, galveno iekārtu plūsmas un noslodzes grafikā un finanšu

plūsmas grafikā iekļautajai informācijai ir jābūt savstarpēji saistītai un pamatotai).

7) Loģistika.

26

Piegāžu drošība (kā Pretendents plāno nodrošināt nepārtrauktu materiālu plūsmu

objektā, kur tiks uzglabāti materiāli utt.); Būvgružu izvešana no Objekta (jānorāda, cik

bieži plānots izvest būvgružus un uz kurieni plānots tos nogādāt, vai ir noslēgti attiecīgi

līgumi par būvgružu apglabāšanu).

8) Finanšu plūsmas grafiks.

Tabulas veidā jāattēlo plānotā naudas plūsma pa mēnešiem (vai ar citu detalizācijas

pakāpi pēc pasūtītāja norādījumiem) un darbu etapiem, ja tādi ir paredzēti, ievērojot

nolikumā un līguma projektā noteikto maksāšanas kārtību.

9) Garantijas laika termiņš un garantijas laika nosacījumi.

Tehniskajā piedāvājumā var pieprasīt ietvert apliecinājumu par piedāvāto būvdarbu

garantijas termiņu (gados) no pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas brīža

(piedāvātam būvdarbu garantijas termiņam ir jābūt ne īsākam par 2 (diviem) gadiem),

kā arī tā nosacījumu izpildei, piemēram, noteiktajam reaģēšanas un defektu novēršanas

laikam.

10) Satiksmes organizēšanas plāns.

Pretendentam jāsagatavo un jāiesniedz satiksmes organizēšanas plāns būvdarbu laikā.

11) Informatīvās zīmes, reklāmas.

Darbuzņēmējam nav atļauts izmantot Objektu/jebkuru atsevišķu darbu veikšanas

teritoriju reklāmas zīmju uzstādīšanas nolūkos bez Pasūtītāja rakstiskas piekrišanas.

Pasūtītājam ir visas tiesības pieprasīt pārvietot labākā vietā jebkuru zīmi, uzrakstus vai

reklāmu, vai pieprasīt novākt tos no būvlaukuma, ja tiem ir nekvalitatīvs izpildījums, vai

ja tie neatbilst vispārējām sabiedrības normām.

12) Būvtāfele.

Uzstāda Darbuzņēmējs, iepriekš saskaņojot ar Pasūtītāja pārstāvi un Projektu vadītāju.

Būvtāfelei ir jābūt krāsainai, novietotai labi saredzamā un apgaismotā vietā. Papildus

izmaksas netiek atzītas un tās izgatavošanai, nostiprināšanai, uzturēšanai un noņemšanai

pēc renovācijas darbu beigām ir jābūt ietvertam vienību cenās.

Būvtāfele uzstādāms saskaņā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un saskaņā ar

vizuālās identitātes vadlīnijām publicitātes pasākumu īstenošanai attiecīgajā projektā.

Papildus pasūtītajam rekomendējams izvērtēt sekojošu aspektu ietveršanu tehniskajā

specifikācijā:

13) Vides prasību ievērošana – pretendents norāda kā tiks nodrošināts vides prasību

ievērošana Būvdarbu laikā nodrošinot pēc iespējas mazāku kaitējumu videi.

14) Trokšņu līmenis objektā – pretendentam jāsniedz apraksts kā tas atbilstoši normatīvo

aktu prasībām nodrošinās pēc iespējas zemāku trokšņu līmeni objektā.

15) Atkritumu apsaimniekošana būvdarbu laikā – tas varētu būt, piemēram, apliecinājums,

ka Pretendentam ir noslēgts vai tiks noslēgts līgums par celtniecības procesā radušos

atkritumu savākšanu, pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu tam paredzētā laukumā, kā

arī līgums par celtniecības procesā radušos atkritumu piegādi, pieņemšanu un

apglabāšanu atkritumu apglabāšanas poligonā un ir vai tiks iegūta atkritumu

pārvadāšanas atļauja regulāriem atkritumu pārvadājumiem. Jāpievieno līguma kopija vai

27

vienošanās ar atkritumu apsaimniekotāju, ka pretendenta uzvaras gadījumā līgums par

celtniecības procesā radušos atkritumu savākšanu, pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu

tam paredzētā laukumā un līgumu par atkritumu piegādi, pieņemšanu un apglabāšanu

atkritumu apglabāšanas poligonā tiks noslēgts un atkritumu pārvadāšanas atļauja

regulāriem atkritumu pārvadājumiem vai vienošanās ar atkritumu apsaimniekotāju, ka

pretendenta uzvaras adījumā atļauja regulāriem atkritumu pārvadājumiem tiks saņemta.

Jāpievieno vienošanās ar atkritumu apsaimniekotāju, ka pretendenta uzvaras adījumā

attiecīgais līgums tiks noslēgts un atļauja tiks saņemta.

16) Resursu taupība - Pretendentiem jāsniedz apraksts, kā būvdarbu laikā objektā tiks

nodrošināta resursu taupība - elektroenerģijas izmantošana un ūdens resursu

izmantošana, kā arī citu resursu izmantošana.

17) Apmācību veikšana - Pretendentam pēc būvdarbu pabeigšanas jāveic ēkas

apsaimniekotāju apmācība par objekta energoefektīvu izmantošanu (ja būvdarbu mērķis

ir ēkas energoefektivitātes paaugstināšana), kā arī jāizstrādā energoefektīva objekta

izmantošanas rokasgrāmata. Pretendentam jāsniedz īss mācības programmas apraksts

norādot galvenos apmācības programmas punktus, kā arī kopējās apmācības garumu

stundās.

Būvniecības darbu apjomu (tāmju) izstrādes pamatnostādnes

Būvprojekta īstenošanai paredzamo būvniecības izmaksu aprēķins - tāme, kas

sagatavota atbilstoši LR Ministru kabineta 19.12.2006. noteikumu Nr.1014 „Noteikumi

par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-06 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība” prasībām ir

obligāta būvniecības iepirkuma tehniskās specifikācijas sastāvdaļa.

Būvniecības izmaksas ietver būvizstrādājumu (būvmateriālu, būvkonstrukciju)

izmaksas, darba izmaksas, būvmašīnu un mehānismu nomas un darba izmaksas,

instrumentu nolietojuma (amortizācijas) vai nomas izmaksas, kā arī virsizdevumus un

peļņu.

Tehniskajā projektā ietver tāmju komplektu atbilstoši „Noteikumu par Latvijas

būvnormatīvu LBN 501-06 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība” 4.pielikuma tabulai.

Tāmju komplekts var sastāvēt no:

- būves lokālajām tāmēm;

- kopsavilkuma aprēķiniem pa darbu veidiem vai konstruktīvajiem elementiem;

- būvniecības koptāmēm.

Pasūtītajam ir svarīgi pārliecināties, ka dažādās tāmēs ietvertā informācija ir savstarpēji

atbilstoša. Tāmes pēc to sagatavošanas noteikti ir jāpārbauda, pieprasot personas, kura

veic tāmju pārbaudi, parakstu uz attiecīgās tāmes pēc tās pārbaudes un atzīšanas par

pareizu.

Uzmanību!

Tāmi obligāti jāparaksta gan tās sastādītajam, gan pārbaudītajam!

28

Pastiprinātu uzmanību vēlams pievērst virsizdevumu pozīcijas procentēšanai - sastādot

tāmi, virsizdevumu apjomu nosaka samērīgi, ņemot vērā konkrēto būvniecības objektu.

Jāņem vērā, plānotā peļņa jānorāda tikai tam paredzētajā tāmes rindā. Visās citās ailēs

un rindās tāmē ietver tiešās būvdarbu izmaksas.

29

Iepirkuma komisijas darba specifika būvdarbu projektos

Veidojot iepirkuma komisiju būvdarbu projektu iepirkumiem, ir jāņem vērā, ka vēlama

vismaz viena iepirkuma komisijas locekļa ar izglītību būvniecības nozarē iesaiste, lai

komisijai regulāri būtu pieejams nozares speciālista viedoklis. Ja tas objektīvi nav iespējams

(jāatceras, ka visiem komisijas locekļiem ir amatpersonas statuss), tad rekomendējams

piesaistīt neatkarīgu ekspertu saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 22. panta otro daļu, kas

nav komisijas loceklis, jau sakot ar nolikuma projekta izstrādi. Ekspertam jāparaksta

apliecinājums par neieinteresētību kāda konkrēta pretendenta darbībā, kā arī jāapliecina

informācijas neizpaušana.

Tāpat jāņem vērā Publisko iepirkumu likuma 22. panta trešās daļas regulējums, kurš nosaka:

Pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju, kuras sastāvā ir vismaz trīs locekļi. Ja iepirkuma

paredzamā līgumcena ir lielāka par 500 000 latu, pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju,

kuras sastāvā ir vismaz pieci locekļi.

Jāņem vērā!

Prakse rāda, ka veicot būvniecības projektu iepirkumus, pasūtītajam rada grūtības objektīvu

lēmumu pieņemšana, jo būvniecības jomas likumdošana Latvijā ne visos gadījumos atbilst

Publisko iepirkumu likuma regulējumam, līdz ar to rodas domstarpības publisko iepirkumu

speciālistu/juristu un būvniecības nozares speciālistu starpā par iespējamo pasūtītāja rīcību

iepirkuma procedūru ietvaros.

Būvniecības projektu iepirkumos pastiprināta uzmanība jāpievērš arī objekta apskates

sanāksmei (Publisko iepirkumu likuma 55. panta pirmā daļa), kas ir būtisks pasākums gan

ieinteresētajiem piegādātājiem, gan pasūtītajam faktiskās situācijas konstatēšanai.

Nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšana

Viens no būtiskiem aspektiem iepirkuma komisijas darbā būvniecības projektos ir

nepamatoti lēta piedāvājuma noteikšana. Tā izvērtēšana kārtību nosaka PIL 48. pants.

Nepamatoti lēta piedāvājuma noteikšana un izvērtēšana nav obligāta, tā ir

apspriežama/uzsākama pēc iepirkuma komisijas iniciatīvas. Būtisks izvērtēšanas procesa

komponents ir detalizēta paskaidrojuma pieprasīšana pretendentam par tā piedāvājumā

ietverto izmaksu veidošanos. Uz sniegtās informācijas pamata iepirkuma komisija veic

izvērtējumu. Iepirkuma komisija var pieprasīt informāciju pat vairākas reizes, lai iegūtu

30

pamatotu pārliecību par piedāvājumā ietverto izcenojumu pamatotību. Nav pamatoti akceptēt

tādus vispārīgus paskaidrojums kā „atlaide”, „īpašs piedāvājums” utt.

Uzmanību!

Lai identificētu nepamatoti lētu piedāvājumu, iepirkuma komisijai rūpīgi jāformulē

uzdodamais jautājums/jautājumi. Nav ieteicams aprobežoties tikai ar PIL 48. pantā

ietvertajiem formulējumiem, bet uzdot konkrētus jautājumus par iesniegto piedāvājumu,

piemēram, loģistiku, materiālu izcelsmi utt.

Lai vērtētu nepamatoti lētu piedāvājumu “mazajā iepirkumā”, to jānorāda nolikumā vai

instrukcijā pretendentiem. Pēc analoģijas pasūtītajam ir tiesības izvērtēt arī jebkuras

nepamatoti dārgas cenas pamatotību, šāda pieeja izriet no Publisko iepirkumu likuma 2. pantā

noteiktiem mērķiem.

Iepirkuma līgums

Iepirkuma līgums tiek slēgts par visu iepirkuma/iepirkuma procedūras dokumentācijā paredzēto

pakalpojumu/būvdarbu apjomu, pamatojoties uz pretendenta iesniegto finanšu piedāvājumu un tajā

norādītajām izmaksām, pieņemot, ka pretendents ir pilnīgi izvērtējis un piedāvātajā līgumcenā

ietvēris visas izmaksas, kas tam bija objektīvi jāparedz, pat gadījumā, ja tās nav tieši norādītas

izmaksu kopsavilkumā, bet izriet no nolikuma sastāva esošās tehniskās dokumentācijas un

nepieciešamas darba pilnīgas un savlaicīgas izpildes nodrošināšanai.

Līgumcena ietver visas izmaksas un riskus, kas varētu rasties saistībā ar pienācīgu būvdarbu izpildi,

apakšuzņēmēju pieaicināšanu projektēšanas/būvdarbu daļas izpildei, meteoroloģiskajiem un citiem

no pretendenta neatkarīgiem apstākļiem (izņemot Force majeure apstākļus), trešo personu rīcību,

iespējamām izmaiņas līguma izpildē nepieciešamajos resursos, izmaiņām valsts ekonomiskajā

situācijā (tostarp iespējamo inflāciju) u.tml. Izpildītājs nav tiesīgs pieprasīt līguma cenas

palielināšanu jebkāda iemesla dēļ vai jebkādas papildu kompensāciju izmaksu, izņemot līgumā tieši

paredzētos gadījumus.

• (Iepirkuma) līguma dzīves cikls:

Izstrāde – līguma sagatavošanas posms

Transformācija - līguma parakstīšanas process, ieskaitot saistīto

garantijas/apdrošināšanas dokumentu iesniegšanu

Līguma izpilde – preču piegāde/pakalpojumu sniegšana/būvdarbu veikšana

Līguma beigas - plānotas vai neplānotas

31

Līguma izpildes kontroles procesa aspekti, kas jānosaka jau līguma sagatavošanas

posmā:

• Kas jākontrolē?

Līguma izpilde saskaņā ar tā nosacījumiem

• Kurš kontrolē?

Lietotājs

Pasūtītājs

Piegādātājs

Trešā puse

• Kad kontrolē? (uzraudzības biežums)

Pastāvīgi

Periodiski: ikdienas/ ikmēneša kontrole

Periodiski: neplānoti (ad hoc) vai strukturētas izlases veidā

Līguma projekta izstrādes procesā jāpārliecinās, vai līguma projekts ietver šādus

aspektus:

- Sadarbība/Koordinēšana

- Līguma pieejamība

- Atskaišu un informācijas nodrošināšana

- Konfliktu risināšana

- Pavadzīmes un maksājumi

- Pārbaudes/monitorings

- Soda sankcijas/ zaudējumu segšana

- Līguma izpildes plānošana/piegāžu regularitāte

- Ārkārtas apstākļi (force majeure)

- Novirzes no līguma izpildes, plānotas/neplānotas līguma izmaiņas piemēram, personāla

maiņa, apakšuzņēmēju maiņa, inflācija, inflācija, tehnoloģiskās pauzes utml., to

saskaņošana

- Iespējamie uzlabojumi

Iepirkuma līgumā precīzi jānorāda katras līguma izpildē iesaistītās puses pienākumi un

atbildība.

32

Būvniecības procesa dalībnieki, to funkcijas un pienākumi

Būvniecību Latvijas valstī regulē Būvniecības likums, Civillikums, citi likumi un

normatīvie akti, kā arī Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi.

Būvniecības likums nosaka būvniecības dalībnieku savstarpējās attiecības, kā arī viņu

tiesības un pienākumus būvniecības procesā un atbildību par būvniecības rezultātā

tapušās būves atbilstību tās uzdevumam, ekonomiskajam izdevīgumam, paredzētajam

kalpošanas ilgumam un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kā arī valsts pārvaldes un

pašvaldību institūciju kompetenci attiecīgajā būvniecības jomā. (Būvniecības likuma 2.

panta pirmā daļa).

Katra būvniecības dalībnieka loma ir svarīga un ļoti nozīmīga katrā projektā, katra

būvniecības projekta stadijā, ēkas vai būves tapšanas procesā un veiksmīga gala rezultāta

sasniegšanā.

Galvenie būvniecības dalībnieki:

Atbilstoši Būvniecības likuma 1.panta 13.punktam būvniecības dalībnieki ir fiziskās vai

juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finanšu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās

būvniecības procesā:

- pasūtītājs - nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, kura uzdevumā,

pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība, kā arī pašvaldība, veicot

sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešanu kārtībā vai

nojaukšanu vai patvaļīgās būvniecības objektu nojaukšanu;

- būvprojekta autors - sertificēta fiziskā persona vai būvniecību reglamentējošajos

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kas atbilstoši

projektēšanas uzdevumam izstrādājusi pasūtītāja akceptētu būves pamatideju;

- galvenais būvuzņēmējs - būvuzņēmējs, kas piesaista citus būvuzņēmējus vai

darbuzņēmēju, noslēdzot attiecīgus līgumus, un ir atbildīgs par visiem būvdarbiem

kopumā;

- darbuzņēmējs - fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu,

par pasūtītāja vai būvuzņēmēja līdzekļiem veic atsevišķus būvdarbus vai to kopumu.

Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma regulējuma to apzīmē ar terminu

„apakšuzņēmējs”;

- projekta vadītājs, darbojas kā pasūtītāja pārstāvis, kā pasūtītāja pilnvarotā persona

galvenokārt, veicot projekta administrācijas un koordinēšanas funkcijas;

33

- būvuzraugs - fiziska vai juridiska persona, kas pasūtītāja interesēs uzrauga

būvdarbus visā būvniecības procesa laikā līdz būves nodošanai ekspluatācijā.

Projektējot un būvējot dažāda veida ēkas un būves, būvniecības dalībniekiem jānodrošina

Būvniecības likuma 3.panta 3.daļas prasības:

1)stiprību un stabilitāti;

2) ugunsdrošību;

3) drošību lietošanā;

4) higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka veselībai un videi;

5) energoefektivitāti;

6) akustiskās prasības.

Būvniecības dalībnieku tiesības un pienākumus nosaka būvniecību reglamentējošo

normatīvo aktu prasības.

Pasūtītāja tiesības un pienākumi

- Pasūtītājam ir tiesības un pienākums iepazīties ar pašvaldības teritorijas plānojumu,

apbūves noteikumiem vai detālplānojumu, saņemt būvvaldē attiecīgus dokumentus un

informāciju par prasībām un ierobežojumiem, kas attiecas uz pasūtītāja īpašumā vai

valdījumā esošo būvniecībai paredzēto zemes gabalu (Vispārīgie būvnoteikumi,

47.p.).

- Saikni ar Publisko iepirkumu likumā noteikto publisko iepirkumu veikšanas kārtību

nosaka Vispārīgo būvnoteikumu 49.pants.

- Pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs vai viņa pilnvarotā persona (piemēram, projekta

vadītājs) (Vispārīgie būvnoteikumi, 123.p.):

izsniedz būvatļaujas kopiju galvenajam būvuzņēmējam (Vispārīgie

būvnoteikumi, 123.1.p.);

izsniedz būvatļaujas kopiju katram darbuzņēmējam, ar kuru galvenais

būvuzņēmējs noslēdzis attiecīgu līgumu (Vispārīgie būvnoteikumi, 123.2.p.);

123.3. norīko vienu vai vairākus darba aizsardzības koordinatorus atbilstoši

normatīvajos aktos par darba aizsardzību noteiktajām prasībām (Vispārīgie

būvnoteikumi, 123.3.p.);

Pasūtītājs nodrošina būvuzņēmēju ar nepieciešamo dokumentāciju

(piemēram, akceptētu būvprojektu) un saņem ar būvdarbu veikšanu saistītās

atļaujas (Vispārīgie būvnoteikumi, 131.p.).

34

Sadarbība ar projektus kontrolējošām institūcijām

Projektu realizācijas kontrole un uzraudzība, īpaši ES fondu projektu, ir vienota sistēma, kas

tiek īstenota valsts pārvaldes institūciju, vietējo pašvaldību, reģionu, banku, uzraudzības

institūciju u.c. tiešā sadarbībā; šo institūciju kompetenci, pienākumus un tiesības, realizējot

ES fondu projektus, nosaka likumi, saistošie Ministru kabineta noteikumi un citi normatīvie

akti.

ES fondu projektu īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbība notiek pārskatu, ziņojumu,

informācijas apmaiņas, maksājumu, konferenču un semināru organizēšanas u.c. veidā.

ES fondu vadību regulē Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības

likums, kas nosaka ES fondu vadībā iesaistīto institūciju un ES fondu finansējuma saņēmēja

tiesības un pienākumus, ES fondu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas,

apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību u.c., kā arī Ministru kabineta noteikumi.

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums, 4.pants:

ES fondu vadība ir nepieciešamo plānošanas dokumentu sagatavošana, saskaņošana un

apstiprināšana, ES fondu vadības sistēmas izveide, ES fondu projektu iesniegumu

vērtēšanas kritēriju izstrāde, projektu iesniegumu atlase un apstiprināšana, projektu

īstenošana, kontrole, revīzija, uzraudzība un izvērtēšana.

Par ES fondu vadību kopumā Latvijā atbild Latvijas Republikas Finanšu ministrija – ES

fondu vadošā iestāde. Finanšu ministrijā par ES fondu vadību atbildīgi trīs departamenti –

ES fondu stratēģijas departaments, ES fondu uzraudzības departaments un ES fondu vadības

sistēmas departaments.

ES fondu vadību nodrošina šādas institūcijas:

- vadošā iestāde un revīzijas iestāde (Finanšu ministrija);

- atbildīgās iestādes (ministrijas un Valsts kanceleja);

- sadarbības iestādes (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Latvijas investīciju

attīstības aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts izglītības attīstības

aģentūra, Sabiedrības integrācijas fonds, Valsts reģionālās attīstības aģentūra,

Veselības ekonomikas centrs);

- maksājumu iestāde, sertifikācijas iestāde (Valsts kase);

- uzraudzības komiteja (t.sk. reģioni, nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, mazie

un vidējie uzņēmumi u.c.);

- Iepirkumu uzraudzības birojs.

-

Finansējuma saņēmēji: pašvaldības, valsts un pašvaldību iestādes, privāti uzņēmumi un

fiziskās personas, nevalstiskas organizācijas, plānošanas reģioni u.c.

35

Ministru kabineta noteikumi Nr.1238 „Eiropas Savienības fondu ieviešanas

uzraudzības un izvērtēšanas kārtība” (2009.gada 27.oktobrī), izdoti saskaņā ar Eiropas

Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 2.punktu.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas

fonda vadībā iesaistītās institūcijas uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības fondu

ieviešanu.

Eiropas Savienības fondu uzraudzības un izvērtēšanas mērķis ir izsekojama, efektīva

un plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem atbilstoša Eiropas Savienības

fondu finansējuma apguve Latvijā.

Neattiecināmo izmaksu risks

Par to, vai būvniecības ietvaros veiktās izmaksas ir attiecināmas, proti – atbilstošas

projekta līguma un attiecīgo normatīvo aktu regulējumam, sākotnējo lēmumu pieņem

attiecīgā sadarbības iestāde.

Riski, kas var radīt izmaksu neattiecināmību, ir saistīti:

- Ar iepirkuma norises atbilstību Publisko iepirkumu likuma vai sadarbības

iestādes vadlīnijām;

- Ar objekta plānoto projektēšanas vai būvdarbu termiņu ievērošanu;

- Ar atskaišu/projekta dokumentācijas satura precizitāti un atbilstību normatīvo

aktu prasībām.

Lai šo risku iestāšanos preventīvi novērstu, liela uzmanība jāvelta komunikācijai ar

sadarbības iestādi. Vēlams komunicēt rakstveidā, piemēram, ar e-pasta starpniecību,

maksimāli precīzi norādot uzdoto jautājumu/radušos problēmsituāciju, kā arī saņemto

atbildi. Ja notiek tikšanās ar sadarbības iestādes pārstāvjiem klātienē, sanāksmes

norise noteikti jāprotokolē, protokolu parakstot.

Svarīgi!

Būvniecības projektu ietvaros nedrīkst veikt nekādas faktiskās darbības pirms

attiecīgās projekta dokumentācijas noformēšanas (piemēram, neveikt faktiskās

izmaiņas būvdarbu saturā pirms izmaiņu saturs un apjoms ir saskaņots ar sadarbības

iestādi).

Biežāk sastopamās kļūdas būvniecības projektu realizācijā - Nav izstrādāta komandas stratēģija projekta īstenošanai, kā un ar kādiem līdzekļiem

tiks panākts veiksmīgākais rezultāts;

36

- Nepilnības darba uzdevuma izstrādē – tas ir vispārīgs, neietver visus projekta

realizācijas aspektus;

- Neveiksmīga vai nepietiekoša situācijas izpēte projekta plānošanas stadijā vēlāk

prasa projekta risinājumu korekcijas projektēšanas laikā, kā arī būvniecības laikā, līdz

ar to, parādās papildu izdevumi, novirzes laika grafikā;

- Tā kā lielākā daļa Pasūtītāju nav būvniecības speciālisti, viņi neorientējas

jautājumos, kas saistīti ar būvniecības procesa niansēm. Pasūtītājus jāpārstāv

profesionāliem konsultantiem/projektu speciālistiem, kas spēj precīzi noteikt

pasūtītāja ieceres un sastādīt projektēšanas darba uzdevumu, plānot un veikt

atbilstošu iepirkumu/s;

- Nepilnīga pirmsprojekta situācijas izpēte un darba uzdevuma sastādīšana izraisa

neparedzētu situāciju izveidošanos, kas savukārt atsaucās uz plānotajiem termiņiem

un līdzekļu pārtēriņu, tātad uz pasūtītāja finanšu plāniem;

- Daudzos gadījumos neattaisnojas apakšuzņēmēju/a izvēle. Netiek panākta projektā

iesaistīto pušu savstarpēja koordinācija un vienlīdz augsta darba kvalitāte visos

darbu komponentos;

- Projektā iesaistīto pušu nepietiekoša savstarpēja koordinācija;

- Projekta komandas atlase-projekta personāla atlases kritēriji ir izšķiroši veiksmīgai

projekta realizācijai;

- Spēkā esošā likumdošana joprojām apgrūtina iespēju pasūtītajam ietekmēt kvalitatīvu

apakšuzņēmēju piesaistes kontroli. Noslēdzot līgumu ar galveno būvuzņēmēju,

netiek kontrolēta apakšuzņēmēju piesaiste, nodrošinot pilnīgu izmaksu un kvalitātes

kontroli.

- Tiek pieļautas kļūdas pilnvērtīgas informācijas aprites nodrošināšanā un precīzas

būvprojekta vadības un ar darbu izpildi saistītas dokumentācijas aizpildīšanā.

Rekomendācijas

1. Lai būvprojekta izstrāde noritētu veiksmīgi apakšuzņēmējus jāizvēlas pēc šādiem

kritērijiem:

- zināšanas/kvalifikācija un faktiskā pieredze,

- spēja darbu izpildīt precīzi līgumā noteiktajā laikā.

2. Liela nozīme projekta vadītājam. Regulāri jāorganizē sapulces, kurās tiek analizēts

paveiktais, veiktas korekcijas, informēti komandas dalībnieki un pats galvenais - projekta

vadītājs zina, kas notiek ar projekta izstrādes darbiem katrā to stadijā un kādas ir

problēmas. Nepieciešama obligāta sapulču protokolēšana, savstarpēju darba uzdevumu

rakstiska saskaņošana, papildinot ar grafiskiem materiāliem u.t.t.

Būtiskākās kļūdas, kas pieļautas, noformējot būvdarbu veikšanas dokumentāciju:

- Savlaicīgi netiek noformēti segto darbu akti, aizpildīti būvdarbu un autoruzraudzības

žurnāli, izpildshēmas.

37

- Būvdarbu žurnālā netiek aizpildītas visas sadaļas un netiek ievērotas visas prasības,

sevišķi kas attiecas uz sarakstu par segto darbu aktiem un pielietotajiem materiāliem

un būvizstrādājumiem.

- Netiek uzrādītas visu pielietoto būvmateriālu atbilstības deklarācijas vai arī

deklarācijas neatbilst MK noteikumu Nr.181 prasībām.

- Bieži vien nav izstrādāts būvdarbu veikšanas projekts (būvuzņēmēja atbildība).

- Nav noformēti akti par iebūvēto sistēmu darbības izmēģināšanu (ventilācijas

iekārtas, lokālās katlu mājas u.t.t.).

Ministru kabineta noteikumi Nr.112 (1997.gada 1.aprīlī) „Vispārīgie

būvnoteikumi”

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

Būtiskākie termini, ko vēlams izmantot arī iepirkuma dokumentācijā:

Būvobjekts - jaunbūve, renovējama, rekonstruējama vai restaurējama būve, būves

daļa vai būvju kopums vai nojaucama būve ar būvdarbu veikšanai nepieciešamo

teritoriju, palīgbūvēm un būviekārtām.

Būvobjekta ģenerālplāns - uz topogrāfiskā plāna pamatnes izstrādāts projektējamās

teritorijas vispārīgais plāns būvprojekta sastāvā ar būvju, labiekārtojuma elementu un

inženierkomunikāciju izvietojumu.

Plānošanas un arhitektūras uzdevums - būvvaldes izsniegts dokuments, kas ir

pamats būvprojekta izstrādāšanai un kurā noteiktas prasības zemes gabala

plānojumam un apbūvei.

Rekonstrukcija - būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tās daļas apjomu un

mainot vai saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu.

Renovācija - būves vai tās daļas remonts (kapitālais remonts), lai atjaunotu būvi vai

tās daļu, nomainot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī

mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, nemainot tās

apjomu un funkciju.

Restaurācija - būves vēsturiskā veidola atjaunošana, pamatojoties uz vēsturiskās

informācijas zinātnisku izpēti.

Sabiedriski nozīmīga būve - ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, publiskā

ēka, kurā paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā simt cilvēkiem, ražošanas vai

noliktavas ēka, kuras kopējā platība ir lielāka par 1000 m2, tornis, kā arī tilts, ceļa

pārvads, tunelis, ja tas ir garāks par 100 m, vai vairāk nekā viena stāva apakšzemes

būve. Pašvaldība vietējos apbūves noteikumos papildus var noteikt sabiedriski

nozīmīgas būves attiecīgajā teritorijā.

Apvienotā projektēšana un būvdarbi - būvniecības veids, kurā būvdarbi tiek veikti

vienlaikus ar būves projektēšanu, ja uz akceptēta izvērstā skiču projekta pamata ir

izstrādāts tehniskais projekts veicamajiem būvdarbiem.

38

Būvniecības procesa stadijas

Būvniecības iesniegums - uzskaites karte Būvniecību var ierosināt nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai to

pilnvarota persona (projekta vadītājs). Uz pilnvaroto personu (projekta vadītāju) attiecas

visi šajos noteikumos noteiktie pasūtītāja pienākumi, tiesības un atbildība.

Būvniecības ierosinātājs iesniedz attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldē

būvniecības iesniegumu - uzskaites karti. Būvniecības iesnieguma - uzskaites kartes

veidlapa ir vienota visām būvvaldēm. Būvvalde 30 dienu laikā pēc būvniecības

iesnieguma - uzskaites kartes reģistrācijas dienas izskata attiecīgās būvniecības ieceres

atbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam un detālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts),

kā arī attiecīgajiem apbūves noteikumiem un izsniedz plānošanas un arhitektūras

uzdevumu vai būves nojaukšanas uzdevumu vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu,

vai pieņem lēmumu par būvniecības publiskās apspriešanas rīkošanu (vai nerīkošanu)

saskaņā ar Būvniecības likuma 12.pantu.

Būvprojektēšanas sagatavošana

Lai uzsāktu būvprojektēšanu, nepieciešami šādi dokumenti:

- situācijas plāns mērogā M 1:2000 — 1:10000;

- zemes gabala topogrāfiskais plāns mērogā M 1:500 — 1:1000;

- būves inventarizācijas lieta, ja būvprojektu izstrādā esošai būvei;

- plānošanas un arhitektūras uzdevums;

- citi būvprojektēšanai nepieciešamie dokumenti, ja to nosaka Ministru kabineta

noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu.

Būvvalde pieprasa pasūtītājam saņemt tehniskos un īpašos noteikumus, ja tas noteikts

attiecīgās jomas normatīvajos aktos.

Par šo noteikumu 42.punktā minēto dokumentu sagatavošanu un izdošanu attiecīgās

valsts vai pašvaldību institūcijas iekasē samaksu.

Pasūtītāja un projektētāja līgumā par būvprojekta izstrādāšanu norāda, kura no pusēm

uzņemas veikt būvprojektēšanas sagatavošanas darbus (piemēram, zemes gabala

topogrāfisko uzmērīšanu, ģeotehnisko izpēti - būves pamatnes grunts un ģeoloģiskās

vides stiprības, deformācijas un korozijas īpašību un to mijiedarbības ar pamatiem

noteikšanu un prognozēšanu katrai projektēšanas stadijai nepieciešamajā apjomā,

39

esošo ēku tehnisko apsekošanu, inventarizāciju). Ja to uzņemas projektētājs, ar

attiecīgajiem darbiem saistītie izdevumi jāieskaita līgumcenā.

Apvienotā projektēšana un būvdarbi

Noteikumu 3.3.1 apakšnodaļu piemēro, ja pasūtītājs vienojies ar atbildīgo

projektētāju un saskaņojis ar attiecīgo būvvaldi būvprojekta (izvērstā skiču projekta

un tehniskā projekta) izstrādāšanu un apvienoto projektēšanas un būvdarbu

procedūru, bet nepiemēro šo noteikumu 59.punktā minētajos gadījumos un valsts vai

pašvaldības finansētiem projektiem.

Atbildīgais projektētājs, pamatojoties uz pašvaldības teritorijas plānojuma sastāvā

esošajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, izstrādā būves metu.

Būves mets kopā ar būvniecības iesniegumu - uzskaites karti iesniedzams būvvaldē.

Būvvalde pārbauda saņemto dokumentu atbilstību teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumiem un būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā

arī aprēķinu, teritorijas un būvju augstuma rādītāju pareizību un pieņem lēmumu

saskaņā ar šo noteikumu 35.punktu (t.i. par plānošanas un arhitektūras uzdevuma

izsniegšanu).

Atbildīgais projektētājs, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumu,

izstrādā izvērsto skiču projektu, kuram ir šādas daļas:

- vispārīgā daļa

- būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli;

- zemes gabala inženierģeoloģiskās izpētes materiāli;

- paskaidrojuma raksts un, ja nepieciešams, pašvaldības noteiktie atbildīgā

projektētāja parakstītie apliecinājumi;

- arhitektūras daļa:

- teritorijas sadaļa (vispārīgie rādītāji, situācijas plāns un ģenerālplāns ar

inženiertīklu savietoto plānu, piesaistes plāns, vertikālais plānojums,

labiekārtojuma - apzaļumojuma plāns, seguma plāns un eksplikācija, satiksmes

organizācijas shēma, būvlaukuma organizācijas shēma);

- arhitektūras sadaļa (plāni, fasādes, griezumi, fasāžu apdare un krāsu risinājums);

- tehnoloģisko iekārtu izvietojums (sabiedrisko ēku projektiem), ja tas noteikts

plānošanas un arhitektūras uzdevumā;

- inženierrisinājumu daļa:

nulles cikla tehniskais projekts;

ārējie inženiertīkli (ģenerālplāni ar projektējamiem inženiertīkliem, garenprofili,

griezumi, mezgli, galveno materiālu saraksti visiem projektējamajiem

inženiertīkliem);

darbu organizēšanas projekts (ja darbu veikšanas projekta nepieciešamību

nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 310);

ugunsdrošības pasākumu pārskats (sabiedriski nozīmīgām būvēm).

40

Izvērsto skiču projektu iesniedz būvvaldē šo noteikumu 102.punktā noteiktajā

kārtībā. Būvvalde pieņem lēmumu akceptēt izvērsto skiču projektu vai sniedz

pamatotu rakstisku atteikumu šo noteikumu 4.9.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā.

Lai saņemtu būvatļauju, pasūtītājs papildus šo noteikumu 5.1.apakšnodaļā

minētajiem dokumentiem būvvaldē iesniedz atbildīgā projektētāja parakstītu

apliecinājumu par tehniskā projekta izstrādāšanu un autoruzraudzību minētajā

objektā, kā arī pieaicinātā būvuzrauga saistību rakstu.

Pamatojoties uz akceptētu izvērsto skiču projektu, būvvalde izsniedz būvatļauju

visam būvobjektam kopumā.

Šo noteikumu 46. astotajā prim apakšpunktā minētais ekspertīzes atzinums un

būvuzņēmēja apliecinājums par nulles cikla izbūvi atbilstoši akceptētajam

izvērstajam skiču projektam iesniedzams būvvaldē. Ēkas konstruktīvās daļas

tehniskais projekts ir jāizstrādā līdz nulles cikla darbu pabeigšanai.

Izmaiņas akceptētajā izvērstajā skiču projektā, ja tās neskar ārējos inženiertīklus,

teritoriju, arhitektūru, ēkas drošību (konstrukcijas, ugunsdrošības pasākumus),

funkciju, darba organizācijas projektu, izstrādājot attiecīgus rasējumus, kurus

parakstījis atbildīgais projektētājs un pasūtītājs, autoruzraugs reģistrē

autoruzraudzības žurnālā bez saskaņošanas būvvaldē.

Izmaiņas izstrādātajā tehniskajā projektā, ja tās neskar akceptēto izvērsto skiču

projektu, veic autoruzraudzības kārtībā, reģistrējot tās autoruzraudzības žurnālā. Ja

tehniskā projekta risinājumi atšķiras no izvērstajā skiču projektā ietvertajiem

risinājumiem, jāizstrādā un būvvaldē jāakceptē izvērstā skiču projekta izmaiņas.

Izvērsto skiču projektu un, ja nepieciešams, tehniskā projekta sadaļas saskaņo šo

noteikumu 4.7.apakšnodaļā „Būvprojekta saskaņošana” noteiktajā kārtībā.

Projektēšanas uzdevums

Projektēšanas uzdevums ir būvprojektēšanas līguma neatņemama sastāvdaļa, ko

sastāda un paraksta pasūtītājs un projektētājs.

Projektēšanas uzdevumā norāda projektējamās būves galvenās funkcijas un parametrus,

teritorijas plānojuma un inženierkomunikāciju projektēšanas prasības, kā arī to, cik

būvprojektēšanas stadijās izstrādājams būvprojekts. Ja nepieciešams, norādāmi īpašie

nosacījumi (piemēram, vēlamās būvkonstrukcijas un materiāli, tehnoloģija). Ja būvi nojauc,

projektēšanas uzdevumā norāda prasības nojaukšanas darbu projektam.

Projektēšanas uzdevuma prasības, būvprojekta stadiju skaitu un sastāvu būvēm, kurām

Ministru kabinets noteicis īpašu būvniecības procesa kārtību saskaņā ar Būvniecības likuma

6.pantu, nosaka atbilstoši būvnoteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas regulē būvniecību.

41

Ja būvniecības iecere, būvniecības finansējums vai citi nosacījumi paredz būvobjekta

nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām, projektēšanas uzdevumā norāda katru nododamo

būvkompleksu (būvobjektu vai tā daļu, kas noteikta būvprojekta ietvaros, lai nodrošinātu

paredzēto būves daļu (jaudu) nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām) un to būvniecības

secību.

Būvprojektēšanas stadijas

Pasūtītājs vai būvvalde atbilstoši šo noteikumu 35., 52., 55. un 56.punktam nosaka, vai

būvprojekts izstrādājams divās būvprojektēšanas stadijās. Ja paredzēta būvobjekta nodošana

ekspluatācijā pa būves kārtām, skiču projektu izstrādā visam būvobjektam kopumā, norādot

būves galveno lietošanas veidu (funkciju) atbilstoši Būvju klasifikācijai, bet tehnisko

projektu var izstrādāt katrai nododamajai būves kārtai atsevišķi.

Projektēšanas stadijas personāls

Būvprojektēšanas prakses un vadīšanas tiesības

Pastāvīgas būvprojektēšanas prakses tiesības ir fiziskajām personām, ja tās ir

saņēmušas attiecīgu būvprakses sertifikātu kādā no projektēšanas darbu veidiem, kā

arī būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētām

juridiskajām personām, kuras nodarbina sertificētu speciālistu projektēšanas jomā.

Ja persona nav tiesīga patstāvīgi izstrādāt būvprojektu saskaņā ar Būvniecības likuma

8. un 10.pantu, tā var izstrādāt būvprojektu tādas personas vadībā, kas ir tiesīga

patstāvīgi izstrādāt būvprojektu. Minētajā gadījumā būvprojektu paraksta persona,

kuras vadībā būvprojekts ir izstrādāts.

Vadošais personāls - būvprojekta vadītājs;

Projektēšanas stadijas personāls:

- būvprojekta AR daļas vadītājs;

- būvprojekta BK daļas vadītājs;

- būvprojekta ŪK daļas vadītājs;

- būvprojekta AVK daļas vadītājs;

- būvprojekta EL daļas vadītājs;

- vājstrāvu sistēmu daļas vadītājs;

- telekomunikāciju sistēmu un tīklu projektētājs, kā arī citi speciālisti atkarībā no

projektējamā objekta veida, piemēram, laboratoriju tehnoloģiskā aprīkojuma

projektēšanas speciālists, ainavu arhitekts u.c.

42

Būvdarbu stadijas personāls:

- atbildīgais būvdarbu vadītājs – vispārējo celtniecības darbu vadītājs;

- ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmu būvdarbu vadītājs;

- siltumapgādes un ventilācijas sistēmu būvdarbu vadītājs;

- aukstumapgādes sistēmu būvdarbu vadītājs;

- elektroietaišu izbūves darbu vadītājs;

- vājstrāvu sistēmu būvdarbu vadītājs;

- telekomunikāciju sistēmu un tīklu būvdarbu vadītājs, ka arī citi speciālisti

atkarībā no būvējamā objekta veida.

Lēmumu par citu nozaru personāla piesaisti un nepieciešamo atbilstošo kvalifikācijas

līmeni nosaka pasūtītājs, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās obligātās prasības

speciālistu izglītībai/profesionālajai kvalifikācijai. Piemēram, projektēšanas un

būvniecības jomā precīzi jānošķir t.s. reglamentētās un nereglamentētās sfēras.

Nereglamentētajās sfērās/specialitātēs pasūtītājs nedrīkst prasīt konkrētu institūciju

izsniegtus sertifikātus, diplomus vai apliecības.

Atbildība par būvprojektu

Ja būvniecības dalībnieki vai būvniecību kontrolējošās institūcijas konstatē

būvprojekta neatbilstību normatīvo aktu vai tehnisko noteikumu prasībām, to

pienākums ir ziņot par neatbilstību attiecīgajai pilnvarotajai sertificēšanas institūcijai.

Skiču projekts

Skiču projekta sastāvdaļas

1. vispārīgā daļa:

būvprojektēšanai nepieciešamie dokumenti, arī inženierizpētes pārskati un tehniskie

atzinumi;

paskaidrojuma raksts un vides pieejamības risinājumu apraksts;

2. būvprojekta rasējumu daļa:

vispārīgo rādītāju lapa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvprojekta noformēšanu;

būvprojekta ģenerālplāna rasējuma lapa M 1:500 uz topogrāfiskā uzmērījuma plāna ar

zemes gabala robežām;

savietoto projektējamo inženiertīklu shēma M 1:500 uz topogrāfiskā uzmērījuma plāna;

3. Skiču projekts:

- būves, stāvu un jumta plāni;

- raksturīgākie būves griezumi;

- būves fasāžu risinājumi;

- transporta un gājēju kustības organizācijas shēma un zemes gabala

43

- labiekārtošanas risinājuma plāns;

- teritorijas vertikālā plānojuma shēma;

- ja paredzēta būvniecība un (vai) būvobjekta nodošana ekspluatācijā pa būves

kārtām, – konkrēts sadalījums pa būvniecības kārtām, norādot kārtu robežas un

secību;

- citi materiāli atbilstoši plānošanas un arhitektūras uzdevumā noteiktajām

prasībām.

4. skiču projektā papildus var iekļaut šādas sastāvdaļas:

- ekoloģisko daļu (aprakstu) vai būves ietekmes uz vidi novērtējumu;

- tehnoloģiskās iekārtas;

- citu informāciju.

Tehniskais projekts

Tehniskais projekts ietver šādas daļas:

1. vispārīgā daļa:

- būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli;

- zemes gabala inženierģeoloģiskās izpētes materiāli;

- paskaidrojuma raksts ar būves tehniskajiem rādītājiem un norādi par būves galveno

lietošanas veidu (funkciju) atbilstoši Būvju klasifikācijai, kā arī ar vides pieejamības

risinājumiem;

2. arhitektūras daļa:

- teritorijas sadaļa;

- arhitektūras sadaļa, tai skaitā būves telpu grupu lietošanas veida eksplikācija, kuru

pievieno konkrētā stāva plānam;

- iekārtas izvietojums (sabiedrisko ēku projektiem);

- būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas;

3. inženierrisinājumu daļa:

- būvkonstrukcijas;

- ūdensapgāde un kanalizācija;

- apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana;

- elektroapgāde;

- siltumapgāde;

- gāzes apgāde;

- telekomunikācijas, signalizācijas sistēmas, iekārtu vadības un automatizācijas

sistēmas;

- vides aizsardzības pasākumi;

- citi inženierrisinājumi;

- būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas;

44

4. tehnoloģiskā daļa (ražošanas ēku un būvju projektiem):

- ražošanas procesu tehnoloģiskās shēmas;

- iekārtu izvietojums, shēmas un apraksti;

- ražošanas procesa tehniskie noteikumi vai apraksti;

5. ekonomikas daļa (valsts un pašvaldību finansētiem objektiem):

- iekārtu, konstrukciju un materiālu kopsavilkums;

- būvdarbu apjomi;

- izmaksu aprēķins (tāme);

- būvdarbu organizācija;

6. ugunsdrošības pasākumu pārskats (sabiedriski nozīmīgām būvēm):

- apraksts, kas ietver būves ugunsdrošības raksturlielumus;

- ģenerālplāna ugunsdrošības risinājumi (ēku un būvju izvietošana, ārējo inženiertīklu

izbūve, ugunsdzēsības un glābšanas darbu nodrošināšana);

- ugunsdrošības prasības būvkonstrukcijām un plānošanas risinājumiem;

- evakuācijas nodrošināšana;

- ugunsaizsardzības sistēmas (ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas

sistēma, stacionāra ugunsdzēsības sistēma, ugunsgrēka izziņošanas sistēma, dūmu un

karstuma kontroles sistēmas);

- paredzētie inženiertehnisko sistēmu ugunsdrošības risinājumi;

- manuālās (primārās) ugunsdzēsības iekārtas (telpu nodrošināšana ar ugunsdzēsības

aparātiem (aprēķins) un citu ugunsdrošības aprīkojumu);

- īpašie ugunsdrošības pasākumi ekspluatācijas stadijā;

energoefektivitātes aprēķins, ja to nosaka Ēku energoefektivitātes likums (Grozīts ar

MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420; MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299)

Tehniskajam projektam jāatbilst Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem

aktiem, kā arī apbūves noteikumiem, būvvaldes izdotajam plānošanas un arhitektūras

uzdevumam, pašvaldību vai citu institūciju izdotajiem tehniskajiem noteikumiem un

būvvaldē saskaņotam skiču projektam (ja projektēšana notiek divās stadijās).

Būvprojekta ekspertīze

Lai novērtētu būvprojekta atbilstību normatīvajos aktos un tehniskajos noteikumos

noteiktajām prasībām, kā arī strīda gadījumā pasūtītājam, būvvaldei vai citai kompetentajai

institūcijai ir tiesības organizēt būvprojekta ekspertīzi.

Būvprojekta ekspertīzi veic persona, kurai ir pastāvīgas prakses tiesības attiecīgajā jomā

saskaņā ar Būvniecības likuma 8.pantu.

45

Būvprojekta ekspertīze pirms būvprojekta akceptēšanas ir obligāta Būvniecības likuma

20.pantā un Vispārīgo būvnoteikumu 59.punktā noteiktajos gadījumos.

Valsts vai pašvaldību iepirkumu veikšanai būvprojekta ekspertīzi organizē saskaņā ar tiesību

aktiem, kas regulē valsts un pašvaldību iepirkumu.

Izmaiņas akceptētā būvprojektā

Izmaiņas akceptētā būvprojektā var izdarīt akcepta derīguma termiņā vai būvdarbu laikā, ja

būvniecības dalībnieki par to vienojas ar būvprojekta autoru un ja izmaiņas neskar tehnisko

noteikumu nosacījumus un nav pretrunā ar Latvijas būvnormatīvos un citos normatīvajos

aktos noteiktajām prasībām un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu (detālplānojumu).

Ja būvdarbi nav uzsākti, akceptētā izvērstā skiču projekta vai akceptētā tehniskā projekta

derīguma termiņš ir divi gadi.

Būvvalde pagarina akceptētā izvērstā skiču projekta vai akceptētā tehniskā projekta

derīguma termiņu uz diviem gadiem, ja būvvaldē ir saņemts attiecīgs pasūtītāja iesniegums

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.04.2009. noteikumiem

Nr.299).

Būvdarbu sagatavošana

Būvdarbu sagatavošana uzsākama tikai pēc tam, kad saņemta būvatļauja.

Pirms būvdarbu uzsākšanas esošās apbūves apstākļos galvenais būvuzņēmējs iezīmē

un norobežo bīstamās zonas, nosprauž esošo pazemes komunikāciju un citu būvju

asis vai iezīmē to robežas, kā arī nodrošina transportam un gājējiem drošu

pārvietošanos un pieeju esošajām būvēm un infrastruktūras objektiem. Minētie

pasākumi darbu veikšanas projektā saskaņojami ar attiecīgajām uzraudzības

institūcijām, komunikāciju un būvju īpašniekiem vai apsaimniekotājiem.

Kad nospraustas galvenās būvasis, bet būvdarbi vēl nav uzsākti, galvenais

būvuzņēmējs veic visus teritorijas aizsardzības darbus pret nelabvēlīgām dabas un

ģeoloģiskām parādībām (piemēram, applūšanu, noslīdeņiem), kas paredzēti šo

noteikumu 135.punktā minētajā darbu veikšanas projektā.

Būvdarbi organizējami un veicami saskaņā ar tehniskā projekta sastāvā esošo

būvdarbu organizēšanas projektu, kā arī darbu veikšanas projektu. Darbu veikšanas

projektu, pamatojoties uz akceptētu būvprojektu, izstrādā galvenais būvuzņēmējs, bet

atsevišķiem un speciāliem darbu veidiem - darbuzņēmēji. Darbu veikšanas projekta

46

sastāvdaļas nosaka saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN310-05 "Darbu veikšanas

projekts", projekta detalizācijas pakāpi nosaka tā izstrādātājs atkarībā no veicamo

darbu specifikas un apjoma.

Katrā būvobjektā regulāri aizpildāms:

- būvdarbu žurnāls;

- autoruzraudzības žurnāls, ja tiek veikta autoruzraudzība;

- Būvdarbu žurnāls, autoruzraudzības žurnāls (ja tiek veikta autoruzraudzība), kā arī

būvprojekts, būvatļaujas kopija, iebūvēto materiālu un konstrukciju atbilstības

deklarācijas ir pieejamas būvlaukumā tām amatpersonām, kurām ir tiesības

kontrolēt būvdarbus.

Būvdarbu apturēšana, pārtraukšana, būves konservācija, būves nojaukšana un

iepriekšējā stāvokļa atjaunošana

Būvdarbus var apturēt ar būvvaldes vai Valsts darba inspekcijas lēmumu, Valsts

kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas

dienesta rīkojumu, ja nav izpildītas normatīvajos aktos noteiktās prasības, vai citu

pamatotu iemeslu dēļ, kā arī saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu, iestāžu un

organizāciju darbības apturēšanas kārtību"(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547

redakcijā, kas grozīta ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.20).

Pārtraucot būvdarbus uz laiku, ilgāku par vienu gadu, vai ja būvdarbu pārtraukšana ir

bīstama cilvēku dzīvībai un veselībai, kā arī videi, vai tā var radīt bīstamus bojājumus

konstrukcijās, pārtraucot būvdarbus arī uz īsāku laiku, veicama būves konservācija,

un tas rakstiski paziņojams būvvaldei vai institūcijai, kura izsniegusi būvatļauju.

Lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu un būves konservāciju var pieņemt pasūtītājs vai

būvvalde. Būvvaldes lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu un būves konservāciju var

apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Lēmumā par būvdarbu pārtraukšanu un būves konservāciju norāda:

- būvdarbu pārtraukšanas un būves konservācijas iemeslus;

- būvdarbu pārtraukšanas un būves konservācijas nosacījumus (arī pasākumus, kas

veicami, lai nodrošinātu būves un tās atsevišķu daļu un konstrukciju drošību,

stabilitāti un neaizskaramību, kā arī būves konservācijas darbu veikšanas projekta

apjomu, ja tas ir nepieciešams);

- būvobjekta stāvokli pēc būvdarbu pārtraukšanas un par būves konservāciju atbildīgās

personas.

47

Vides aizsardzības nosacījumi

Būvdarbi organizējami un veicami tā, lai kaitējums videi būtu iespējami mazāks. Vides

un dabas resursu aizsardzības, sanitārajās un drošības aizsargjoslās būvdarbi

organizējami un veicami, ievērojot tiesību aktos noteiktos ierobežojumus un prasības.

Dabas resursu patēriņam jābūt ekonomiski un sociāli pamatotam.

Renovējot, rekonstruējot vai nojaucot būvi, ja iespējams, veic būvmateriālu reciklēšanu.

Visus būvgružus, kas klasificējami kā bīstamie atkritumi, apglabā atbilstoši

normatīvajos aktos par bīstamo atkritumu apglabāšanu noteiktajām prasībām.

Nav pieļaujama ūdens (arī attīrīta) novadīšana no būvlaukuma pašteces ceļā un

nesagatavotās gultnēs. Ūdens atklātās novadīšanas veids un novadgrāvju sistēma

jāparedz darbu veikšanas projektā.

Urbšanas darbu procesā, sasniedzot ūdens nesējhorizontu, veicami pasākumi pazemes

ūdeņu nelietderīgas izplūšanas un ūdens nesējhorizontu piesārņošanas novēršanai.

Veicot grunts pastiprināšanu, novēršama pazemes gruntsūdeņu un atklāto ūdenstilpju

piesārņošana. Nepieciešamie pasākumi jāparedz darbu veikšanas projektā.

Ja būvlaukumā radušos rūpniecisko un sadzīves notekūdeņu piesārņojuma pakāpe ir

lielāka, nekā noteikts normatīvajos rādītājos, pirms ievadīšanas kanalizācijas tīklā tos

attīra atbilstoši Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izsniegtajai A vai B

kategorijas atļaujai piesārņojošai darbībai vai apliecinājumam C kategorijas

piesārņojošai darbībai, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem attīrīšanas iekārtām un citām

ūdeni piesārņojošām darbībām ir izsniegta attiecīgā atļauja vai apliecinājums.

Citi informācijas avoti par videi draudzīgu projektēšanas un būvniecības iepirkumu

veikšanu:

www.buy-smart.info

Ieteikumi videi draudzīgas būvniecības veicināšanai – pieejami Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā

Citu ES dalībvalstu pieredze, piemēram, Zviedrijas, www.msr.se

Eiropas Komisijas resursi, piemēram, http://ec.europa.eu/environment/gpp

48

Par metodiskā materiāla autori:

Kristīne Zubkāne, Maģistra grāds tiesību zinātnē ar specializāciju starptautiskajās tiesībās un

Eiropas tiesībās (LL.M)

Eksperte regulāri kopš 2008.gada sagatavo un vada apmācību kursus/seminārus dažādām

auditorijām, galvenokārt valsts un pašvaldību darbiniekiem visos Latvijas reģionos un

uzņēmējiem, par publisko iepirkumu jautājumiem.

Eksperte ir izstrādājusi vairākus metodoloģiskos ieteikumus un vadlīnijas par publisko

iepirkumu jomas normatīvo aktu piemērošanu, būtiskākie no kuriem ir apkopoti monogrāfijā

“Publiskais iepirkums 2010”.

Ekspertes diplomdarbs, kas izstrādāts publisko iepirkumu jomā, aizstāvot tiesību zinātņu

maģistra grādu Rīgas Juridiskajā augstskolā, 2010.gadā ir publicēts akadēmisko publikāciju

izdevniecībā Lambert Academic Publishing.