es būvniecības nedēļas forums “nākotnes izaicinājumi...
TRANSCRIPT
ES Būvniecības nedēļas forums
“Nākotnes izaicinājumi būvniecības pārvaldē”
2015. gada 5.jūnijā
Eiropas Komisijas Projekts Nr. SI2.708821
Ad-hoc Grant to Latvian Presidency of Council for the Conference EU Construction Week – Grant procedure 178/G/SME/15/F/S224
Būvniecības valsts kontroles birojs
Vēsturiskais atskats Latvijas būvniecībā
1995 – Būvniecības likums
2005 – Ekonomikas ministrija
2009 – Valsts būvinspekcija
2013 – Jauns Būvniecības likums/Zolitūde
2014 – Uzlabotā būvniecības kārtība un Birojs
Dari visu, lai būves ir drošas!(D.Reizniece-Ozola)
Būvniecības valsts kontroles birojs
Pasaulē izšķir 2 veidu regulējumu būvniecībā*:
Prescriptive building regulationValsts detalizēti nosaka prasības būvniecības katram dalībniekam. Priekšplānā ir uzdevums, nevis mērķis. Pasūtītāja atbildība. (Plānveida ekonomikas modelis)
Performance based building regulationValsts nosaka tikai galvenās sasniedzamās prasības, atstājot izpildītāja atbildībā veidu, kā sasniegt rezultātu. Priekšplānā ir mērķis, nevis uzdevums. Būvnieka atbildība. (Tirgus ekonomikas modelis)
• Good Practices for Construction Regulation and Enforcement Reform Guidelines for Reformers, 2013, The World Bank Group
Būvniecības regulējums
Dari visu, lai būves ir drošas!(D.Reizniece-Ozola)
Būvniecības valsts kontroles birojs
Ko nozīmēPerformance-based-regulation?
Dari visu, lai būves ir drošas!(D.Reizniece-Ozola)
Pamatprasības*
1. Mehāniskā stiprība 2. Ugunsdrošība
3. Higiēniskums 4. Lietojamība
5. Aizsardzība no trokšņiem 6. Energoefektivitāte
7. Ilgtspējīga resursu izmantošana
XX gs. 70-tie
XX gs. 80-tie
XX gs. 90-tie
XXI gs. sākums
*Būvniecības likumā tās nosauktas kā būtiskās prasības
Būvēm kopumā un to atsevišķām daļām ir jāatbilst to paredzētajiem mērķiem,jo īpaši ņemot vērā visā ekspluatācijas ciklā iesaistīto personu veselībasaizsardzību un drošību. Normālos ekspluatācijas apstākļos visā ekonomiskipamatotā ekspluatācijas laikā būvēm ir jāatbilst šīm pamatprasībām:
Progresa ziņojums attiecībā uz “Būvniecība 2020” stratēģijas īstenošanu
Dainis Matulis
LR Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā
Eiropas Komisijas Projekts Nr. SI2.708821
Ad-hoc Grant to Latvian Presidency of Council for the Conference EU Construction Week – Grant procedure 178/G/SME/15/F/S224
“Būvniecība 2020” stratēģija
Energoefektivitāte. Investīciju piesaiste.
Izglītība un cilvēkresursi.
Ilgtspējīga būvniecība.
Būvniecības iekšējā tirgus regulējums.
Starptautiskā dimensija un konkurētspēja.
Būvniecības industrijas makroekonomikas tendence. Publisko lēmumu ietekme uz industriju.
(Construction market overview)
Deniss Podļeskis
SEB Banka Eiropas Komisijas Projekts Nr. SI2.708821,
Ad-hoc Grant to Latvian Presidency of Council for the Conference EU Construction Week – Grant procedure 178/G/SME/15/F/S224
Construction industry
| CONSTRUCTION MARKET OVERVIEWjūn-15 8
Annual output
Quarterly output
Industry trends
• Fastest GDP growth in Europe
• Slowing output growth rate
• Public spending cuts
• Declining housing loan value and changes
in insolvency legislation
• Maxima tragedy
• EU funds planning period ended in 2013
• High shadow economy proportion
Construction industry
| CONSTRUCTION MARKET OVERVIEWjūn-15 9
2007
Structure of construction output
Civil engineering output by sector, TEUR
jūn-15 | CONSTRUCTION MARKET OVERVIEW 10
Sales growth
Source: Annual reports
*consolidated
| CONSTRUCTION MARKET OVERVIEWjūn-15 11
109%
EBITDA margin
Source: Annual reports
*consolidated
| CONSTRUCTION MARKET OVERVIEWjūn-15 12
2013
2012
Total debt and 50% of bank guarantees/EBITDA
Total debt/EBITDA
Leverage
Source: Annual reports Net debt = loans from financial institutions - cash
*consolidated
LNK and LNK Industries – total available guarantee limit is used in calculation; outstanding guarantees amount is not available
Selva Buve – total available limit is estimated, based on commercial pledge amount, outstanding guarantees amount is not available
| CONSTRUCTION MARKET OVERVIEWjūn-15 13
2013
2012
Adjusted equity
Source: Annual reports Adjusted equity = Shareholder’s equity – revaluation reserves +loans from related parties – loans to related parties
*consolidated
| CONSTRUCTION MARKET OVERVIEWjūn-15 14
Working capital days
Payable days = Trade payables / CoGS x 365 Source: Annual reports
Receivable days = Trade Receivables / Revenue x 365 *consolidated
Inventory days = Inventory / CoGS x 365
RE&RE – CoGS are not available due to single-step P&L method; revenue is used instead
Receiv
able
sP
ayable
s
Invento
rie
s
Advances
Advances
| CONSTRUCTION MARKET OVERVIEWjūn-15 15
SEB
Contacts
Deniss Podļeskis
Large Corporate Banking
+371 6777 9818
Disclaimer
Please note that this presentation material does not constitute a firm offer of any kind, and should only be seen as a basis for further discussions. Should any firm offer be communicated by AS SEBbanka ("SEB") in the future, such an offer will be conditional upon SEB attaining relevant internal credit approval.
This presentation is provided on a strictly confidential basis and should not be distributed to persons other than the intended recipients.
All information contained in this presentation has been compiled in good faith from sources believed to be reliable. However, no representation or warranty, expressed or implied, is made withrespect to the completeness or accuracy of its contents and the presentation is not to be relied upon as authoritative. Recipients are urged to base their investment decisions upon suchinvestigations, as they deem necessary. To the extent permitted by applicable law, no liability whatsoever is accepted for any direct or consequential loss arising from the use of this presentation orits contents.
Your attention is drawn to the fact that SEB, a member of, or any entity associated with SEB or its affiliates, officers, directors, employees or shareholders of such members may from time to time (a)have a long or short position or holding in the securities or options of such companies mentioned herein, (b) buy or sell or participate in an issue of such securities or options, (c) provide corporatefinance services to such companies or in relation to such securities or options, (d) be represented on the board of directors or similar supervisory entity of such companies. SEB may make a marketin the securities mentioned in this presentation.
| CONSTRUCTION MARKET OVERVIEWjūn-15 16
Projekts BUILD UPON – NVO sadarbības paraugs Būvniecības 2020 mērķu sasniegšanā
Zane Zeibote
Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padome
Eiropas Komisijas Projekts Nr. SI2.708821
Ad-hoc Grant to Latvian Presidency of Council for the Conference EU Construction Week – Grant procedure 178/G/SME/15/F/S224
Projekts BUILD UPON2015.g. marts – 2017.g. marts (2 gadi);
ES pētniecības un inovāciju programma „Apvārsnis2020” (Horizon2020);
Partneri (14): Spānijas, Čehijas, Itālijas, Īrijas, Zviedrijas, Bulgārijas, Horvātijas, Somijas, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Apvienotās Karalistes, Turcijas zaļās/ilgtspējīgas būvniecības padomes (14 partneri), Atbalsta: Pasaules zaļās būvniecības padome;
Projekta atklāšanas sanāksme: 19 - 20.03.2015.g. Londonā: https://www.youtube.com/watch?v=SdMlmE5TSG0&feature=youtu.be
Projekta mērķis
Identificēt un iesaistīt galvenos renovācijas sektoravalsts un nevalstiskā sektora dalībniekus (~100 Latvijā)nacionālās Renovācijas stratēģijas pilnveidošanā unieviešanā:
ES Energoefektivitātes direktīvas 4.pants parnacionālo Renovācijas stratēģiju.
Plānotās projekta aktivitātes
Renovācijas stratēģija
Politikas rekomendācijas
(30.04.2017)
Sadarbības platforma
Barjeru-iniciatīvu matrica
RenoWiki
Semināri (6 Latvijā)
2016.g. 2.puseZaļais iepirkums
Sabiedrības informēšana
Projekta ieviešana
LIBP prioritātes BUILD UPON kontekstā
Renovācijas aktualitātes
Energoefektivitāte (EED 4.p.)
Ilgtspējīga būvniecība
Zaļais iepirkums
Sadarbība ar iekšējiem un
ārējiem partneriem
Renovācijas procesa barjeras
Ekonomiskās un finanšu barjeras (resursi, iniciatīvas, granti, kredītlikmes, alternatīvi modeļi, parādi&saistības, atbalsts, ERAF, informācija);
Nodokļu politika (atvieglojumi, atlaides, nodokļu pieaugums);
Likumdošanas prasības un nosacījumi (iepirkums, t.sk. zaļais, energoefektivitāte, sertifikācija, energoaudits, uzraudzība, koordinācija, kritēriji, prasības);
Zināšanas un prasmes (menedžments, fondu vadība, informācija, atbalsts, kvalificēts darbaspēks, būvuzraudzība, projektu vadība, mērķu trūkums).
Aicinām uz BU virtuālo stendu unon-line prezentācijām 10.jūnijā 10:00 (CET)
Lūdzu, reģistrējieties: www.BrightestGreenestBuildings.eu
• Iespējas tikties ar Eiropas aktīvākajiem būvniecības profesionāļiem
• Ekspertu tiešsaistes prezentācijas par zaļajiem projektiem, pakalpojumiem, tehnoloģijām, risinājumiem
PIEDALIETIES ARĪ JŪS!
Būvizstrādājumu regulējumsun
Būvniecība 2020
Baiba Vītoliņa
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
L. Jēkabsons
Būvmateriālu ražotāju asociācija
Eiropas Komisijas Projekts Nr. SI2.708821
Ad-hoc Grant to Latvian Presidency of Council for the Conference EU Construction Week – Grant procedure 178/G/SME/15/F/S224
Piemērojamie normatīvie akti
• Būvniecības likums
• Ministru kabineta 2014.gada 25.marta noteikumi Nr.156 „Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība”
• Regula Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus
27
Būvniecības likums
• Būvizstrādājums - ikviens iestrādāšanai būvē paredzēts izstrādājums vai
rūpnieciski izgatavota konstrukcija.
• Būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, kā arī stacionāri iebūvēt
būvēs, ja:
- tie ir derīgi paredzētajam izmantojumam,
- nodrošina būvei izvirzīto būtisko prasību izpildi un
- atbilst būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām.
• Nosaka tirgus uzraudzības iestādes pilnvaras pieņemt saistošus lēmumus.
28
29
BŪVIZSTRĀDĀJUMI
Pārējie būvizstrādājumi
MK noteikumi Nr.156
Latvijas valsts standarti
MK noteikumi Nr.156
Saskaņotās tehniskās specifikācijas
Regula 305/2011, MK noteikumi Nr.156
Ekspluatācijas īpašību deklarācija
Tehniskā pase, instrukcija, atbilstība noteiktajam ražotāja mērķim
Standartā noteiktais atbilstības apliecinājums
Regula 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus
30
Mērķis – noteikt vienotas prasības informācijai, kas sniedzama par tirgū piedāvātiem būvizstrādājumiem
Vienota tehniskā valoda;
Būvizstrādājumu harmonizētajos standartos nosakāmie raksturlielumi un robežvērtības, vienotas metodes to noteikšanai
Prasības ne tikai ražotājiem, piedāvājot būvizstrādājumus tirgū, bet arī Dalībvalstu pārvaldēm – būvnormatīvu izstrādei un nosakāmo būtisko raksturlielumu izvirzīšanai.
31
Mehāniskā stiprība un stabilitāte
Ugunsdrošība
Higiēniskums
Lietošanas drošība un vides
pieejamība
Aizsardzība pret trokšņiem
Energoefektivitāte
Ilgtspējīga resursu izmantojamība
Būve
Sendvičtipa paneļiB/r - ugunsreakcija
Mūra bloki B/r - stiprība
MinerālvateB/r – skaņas izolācija
LogiB/r - siltumcaurlaidība
Jumta kāpnes B/r – mehāniskā izturība
Dekoratīvas tapetesB/r – formaldehīds, smagie metāli
Būtiskie raksturlielumiBūvizstrādājumu harmonizētie standarti ir sasaistīti ar būvdarbu prasībām – Eirokodeksa standartiem;
Norādāmie būtiskie raksturlielumi ir jānosaka būvnormatīvos (t.sk. tie jāsaskaņo ar harmonizētajiem standartiem)!
Būvizstrādājumiem, kuriem nav izvirzītas prasības būvnormatīvos ir jānosaka vismaz viena standartā paredzētā būtiskā raksturlieluma ekspluatācijas īpašības, kas saistītas ar tā pielietošanas mērķi.
32
Būtiskie raksturlielumi - ķieģeļi
33
Standarts LVS EN 771-1:2011 Latvijas normatīvie akti
1. Izmēri un izmēru pielaižu kategorija (mm) -2. Konfigurācija (apraksta vai attēla veidā) -3. Spiedes stiprība (N/mm2) LBN 205-97 II sadaļa „Materiāli”
7.punkts4. Izmēru maiņa mitruma ietekmē (mm/m) -
5. Bīdes stiprība (N/mm2) -
6. Šķīstošo sāļu saturs (klases S0, S1, S2) -
7. Ugunsizturība (klases no A1 līdz F) LBN 201-10 18.punkts
8. Ūdens absorbcija -
9. Ūdens tvaika caurlaidība -
10. Skaņas izolācija -
11. Siltumtehniskās īpašības LBN 002-01
12. Salizturība LBN 205-97 II sadaļa „Materiāli” 7.punkts
13. Bīstamo vielu saturs -
Būtiskie raksturlielumi - logi
Standarts LVS EN 14351-1 Latvijas normatīvie akti
1. Ūdensnecaurlaidība-
2. Bīstamas vielas-
3. Vēja slodžu izturība -
4. Aizsargierīču aizsardzībaStandartā noteikta robežvērtība
5. Akustiskās īpašības-
6.Siltumcaurladības koeficients
LBN 002-01 III nodaļa, 18.punkts un 21.punkts
7.Starojuma caurlaidības īpašības -
8. Gaisa caurlaidība -
34
Nākotnes izaicinājumi
! Izstrādāt nacionālo plānu būvnormatīvu pārskatīšanai, ņemot vērā būvizstrādājumu harmonizētos standartus;
! Izvērtēt un noteikt caurspīdīgu un profesionālāku būvnormatīvu pārskatīšanas procesu;
! Nodrošināt efektīvāku sadarbību starp visām uzraugošajām iestādēm;
! Nodrošināt komersantiem iespēju ātri un vienkārši iegūt informāciju par piemērojamām prasībām būvizstrādājumiem.
35
Būvniecība 2020
Tematiskā grupa 4 «Iekšējais tirgus»:
•Tirgus uzraudzības stiprināšana
• Vienkāršot likumdošanu;
• Pietiekami resursi
• Sadarbība starp DV iestādēm
•Informācijas kontaktpunkti
36
Kampaņa – Esi gudrs, būvē droši
Mērķis – informēt būvniecības procesā iesaistītās puses (patērētājus un būvniecības procesā iesaistītos profesionāļus) par prasībām būvizstrādājumiem
Reklāmas klipi – TV un radio
Informācija interneta vietnē – www.buvedrosi.lv
Informatīvais buklets
Interneta reklāmkarogi
Semināri/ diskusijas komersantiem 37
Paldies par uzmanību!
Eiropas Komisijas Grants Nr. SI2.708821, Ad-hoc Grant to Latvian Presidency of Council for the Conference EU Construction Week – Grant procedure 178/G/SME/15/F/S224
Būvdarbu regulējums.Mehāniskā stiprība
Pēteris Druķis
Būvniecības valsts kontroles birojs
N.Tirāns
Latvijas būvkonstrukciju projektētāju asociācija
Eiropas Komisijas Projekts Nr. SI2.708821
Ad-hoc Grant to Latvian Presidency of Council for the Conference EU Construction Week – Grant procedure 178/G/SME/15/F/S224
Būvniecības valsts kontroles birojs
Būvizstrādājumi
Būtiskie raksturlielumiHarmonizētas testu metodes
ES vienotaisnormatīvais regulējums
305/2011
Vienota tehniskā valoda
Ekspluatācijas īpašību deklarēšana
Būves(Ieceres + Būvdarbu rezultāts)
Būves pamatprasības
Dalībvalstunormatīvi būvdarbiem
(projektēšanai, izpildei)
PTAC BVKB BV
Mehāniski atbilstoša būve?
Construction State Control Bureau
30 LBN xxx-xx
LBN 0xx-xxplānošana
LBN 2xx-xxprojektēšana
LBN 3xx-xxizpildījums
LBN 4xx-xxekspluatācija
6 21 2 1
2003/887/EC rekomendācijas attiecībā uz «Eirokodu» lietošanu
un visu konfliktējošo nacionālo prasību atcelšana līdz 2010
01.07.201510+48
> 300
Dalībvalsts regulējums
Vienota tehniskā valoda
Ekspluatācijas īpašību deklarēšana
Construction State Control Bureau
58
> 300
Eirokodi nodrošina «Atbilstības pieņēmumu» 1
un 2 «Pamatprasībai» + daļēji 4
Būvdarbu regulējums.Ugunsdrošība.
Andris Staļģevics
Ugunsdrošības uzraudzības pārvalde
I.Cēris
Latvijas ugunsdzēsības asociācija
Eiropas Komisijas Projekts Nr. SI2.708821
Ad-hoc Grant to Latvian Presidency of Council for the Conference EU Construction Week – Grant procedure 178/G/SME/15/F/S224
VUGD pieredze/viedoklis par ugunsdrošību būvobjektos
Normatīvajos aktos noteiktā kārtība nosaka būvniecības procesu, unMinistru kabineta izdotie būvnormatīvi regulē ugunsdrošības prasībasbūvobjektos. Bet tomēr dzīvē notiek savādāk.
Raksturīgākās kļūdas:
– Kļūdas Tehniskajā projektā (piemēram, izprojektēta un izbūvēta ēka, kuras augstākā stāva grīdas līmeņa
atzīme ir augstāka par 8 metriem, kur paredzēts izmitināt bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem; Latvijas Nacionālābibliotēka, vairākas reizes saskaņotas atkāpes no būvnoteikumu prasībām)
– Ugunsdrošības pasākumu pārskats nav izstrādāts atbilstoši Vispārīgobūvnoteikumu prasībām;
– Izsniegtās ekspertīzes par ugunsdrošības pasākumu pārskatu 20%pozitīvas, kaut gan UPP neatbilst normatīvu prasībām;
05.06.2015., Rīga 2
- UPP ekspertīzi veic persona, kurai nav profesionālā kompetence;(piemēram, ekspertīzi veic arhitekts ar arhitekta prakses sertifikātu)
- Veiktie būvdarbi izpildīti neatbilstoši Tehniskajam projektam.
Atbildība:
1) Projektētājs;
2) Ekspertīzes veicējs;
3) Būvnieks.VUGD neskaitāmas reizes tiesājas ar ēku īpašniekiem par izdotajiem administratīvajiem aktiem, kur ēku īpašnieki apstrīd VUGDnoteiktās prasības. VUGD zina daudz piemērus, kad īpašnieki papildus iegulda lielus finansiālus līdzekļus neprecīza projekta dēļ.
05.06.2015., Rīga 3
Vai var uzskatīt, ka būves, kuras nodotas ekspluatācijā līdz šim, atbilst ugunsdrošības prasībām?
- Līdz 2006.gadam VUGD sniedza atzinumus par visām būvēm,kuras nodeva ekspluatācijā, pēc tam tikai sabiedriski nozīmīgāmbūvēm (trešās grupas objektiem);
Visas šīs būves tika pārbaudītas un VUGD inspektori sniedza atzinumus par būvesatbilstību ugunsdrošības prasībām. Viennozīmīgi var teikt, ka tajā brīdī, kad būvi pieņēmaekspluatācijā šīs būves bija drošas.
Problēma: ekspluatācijas laikā, būvē netiek uzturētas darba kārtībā izbūvētasugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas, tiek mainīts būves lietošanas veids,ugunsdrošības nodalījumu norobežojās konstrukciju ailas tiek demontētas. Tādosgadījumos būves nav drošas.
Atbildība:
Īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā, betiznomātā (izīrētā) vai lietošanā nodotā ēkā, būvē, to daļās vai zemesgabalā parugunsdrošību ir atbildīgs nomnieks (īrnieks) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā.
05.06.2015., Rīga 4
VUGD redzējums, kā normatīvos izvirzītās prasības kontrolēt būvniecības/ekspluatācijas laikā
VUGD darbības:VUGD amatpersonas divas reizes gadā saņemot informāciju no vietējām pašvaldībām
veic uzskaiti (trešās grupas objekti) par būvobjektiem, kuros vismaz reizi tiek veiktaugunsdrošības pārbaude, kuras laikā pārbauda ugunsdrošības prasību ievērošanubūvobjektā. Jaunajā Ugunsdrošības noteikumu projektā būs būtiskas izmaiņas parugunsbīstamo darbu veikšanas kārtību.
05.06.2015., Rīga 5
Eiropas Komisijas Grants Nr. SI2.708821, Ad-hoc Grant to Latvian Presidency of Council for
the Conference EU Construction Week – Grant procedure 178/G/SME/15/F/S224
VUGD darbības:VUGD pirms ekspluatācijas uzsākšanas veic trešās grupas objektu pārbaudi, lai konstatētuatbilstību ugunsdrošības prasībām. No 2015.gada trešās grupas objektu pārbaudes veicVUGD centrālā aparāta amatpersonas, lai palīdzētu vietējiem inspektoriem.
Kas jādara turpmāk?- Aicinājums, lai nepieļautu kļūdas projektēšanas stadijā, ir jāizvērtē projektētāja
zināšanas par ugunsdrošības jomu, izsniedzot sertifikātu.(VUGD turpmāk sniegs informāciju Ekonomikas ministrijai un Būvniecības valsts
kontroles birojam par pārkāpumiem, ko veikuši projektētāji un ekspertīžu veicēji);- Būvinspektoru sadarbība ar VUGD amatpersonām, konstatējot ugunsdrošības prasību
pārkāpumus;(VUGD var organizēt būvinspektoru apmācību semināru par raksturīgākajiem
pārkāpumiem ugunsdrošības jomā projektēšanā un būvniecībā).
05.06.2015., Rīga 6
Kas jādara turpmāk?
Veicot ugunsdrošības pārbaudes ekspluatācijas laikā, jāpārbauda atbildīgopersonu zināšanas par ugunsdrošību, kā arī ugunsaizsardzības sistēmuapkalpojošo organizāciju veikto darbu kvalitāti.
Atbildīgo personu, kuras ieguvušas profesionālās pilnveides apliecību,zināšanas ugunsdrošības jomā ir nepilnīgas. Atbildība - gan uzņēmēji, ganizglītības iestādes.
Ugunsaizsardzības sistēmu veicēji prot izrakstīt rēķinu un sagaidītsamaksu, bet sistēmas tiek pavirši pārbaudītas un tās nav darba kārtībā.Firmas tiek likvidētas, garantijas netiek nodrošinātas.
05.06.2015., Rīga 7
Kādu normatīvo aktu regulējumu VUGD redz šo jautājumu uzlabošanai nākotnē?
- VUGD plāno veikt grozījumus Ugunsdrošības un ugunsdzēsībaslikumā un noteikt, ka uzņēmumi, kuri veic pakalpojumus ugunsdrošībasjomā tiks licencēti (iespēju robežās uzraugot firmu darbinieku profesionāloizglītību),un izglītības iestādes varēs veikt apmācību atbildīgajām personām parugunsdrošību, bet eksāmenu centralizēti kārtos Ugunsdrošības un civilāsaizsardzības koledžā. Lai šo kārtību noteiktu tiks izstrādāti Ministrukabineta noteikumi. Metodika līdzīga, kā kārto eksāmenus, lai iegūtuautovadītāja apliecību.
- Aktuāla problēma - Standartu pielietošana.Priekšlikums obligāti piemērojamo standartu sarakstus izvietot BIS
sistēmā.
05.06.2015., Rīga 8
PALDIES!
Andris Staļģevics, Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes
Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšnieks, tel. 67075831, e-pasts: [email protected]
05.06.2015., Rīga
Būvdarbu regulējums. Higiēna un vides aizsardzība.
D.Šatrovska
LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
S.Muceniece
LR Veselības ministrijas Veselības inspekcija
Eiropas Komisijas Projekts Nr. SI2.708821
Ad-hoc Grant to Latvian Presidency of Council for the Conference EU Construction Week – Grant procedure 178/G/SME/15/F/S224
Normatīvais regulējums• Likums «Par ietekmes uz vidi novērtējumu»
• MK 13.01.2015. noteikumi Nr.18 „Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību”
• MK 27.01.2015. noteikumi Nr.30 „Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai”
• Likums «Par piesārņojumu» un MK noteikumi (vides prasības konkrētās nozarēs, smakas, trokšņa pārvaldība, prasības notekūdeņu emisijām un attīrīšanas iekārtu būvniecībai u.c.)
• Atkritumu apsaimniekošanas likums un MK noteikumi atkritumu apsaimniekošanas jomā, t.sk. MK 15.04.2014. noteikumi Nr.199 “Būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība”
• Būvniecības likums un būvnormatīvi, t.sk. būvakustika
• Pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumenti un Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.240 »Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi»
• Aizsargjoslu likums53
Problēmjautājumi (1)
• Būvniecības uzsākšana
• ne visām paredzētajām darbībām ir veikti ietekmes uz vidisākotnējie izvērtējumi atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidinovērtējumu” vai izsniegti Valsts vides dienesta tehniskienoteikumi
• izsniedzot būvatļaujas (līdz 2014.gada 1.oktobrim plānošanas unarhitektūras uzdevumus) ne vienmēr tiek ņemts vērā teritorijasplānojumā noteiktā plānotā/atļautā teritorijas izmantošana
• kvalitatīvākas informācijas nepieciešamība, lai nodrošinātuoperatīvāku ietekmes uz vidi sākotnējo ietekmes uz vidiizvērtējumu veikšanu vai tehnisko noteikumu izdošanu
54
Problēmjautājumi (2)
• Būvniecības laikā un pieņemot ekspluatācijā
- ne vienmēr ir iespējams identificēt vides aizsardzības prasībasbūvniecības procesā
- atkritumu apsaimniekošana būvniecības procesā
- pieņemot būvi ekspluatācijā ne vienmēr var detalizēti pārbaudīt vaibūve izbūvēta saskaņā ar akceptēto būvprojektu
• Ekspluatācijas laikā
• tiek risināti jautājumi, kurus nebija iespējams savlaicīgi identificētbūvniecības procesā
• emisiju (smakas, ietekme uz ūdeņiem, trokšņi, putekļi u.c.) ietekmeuz cilvēku un vidi, uzņēmējdarbība un pašvaldība – kompromisumeklēšana
• mijiedarbība ar blakus esošajām darbībām 55
Risinājumi
1. Savlaicīgs pašvaldību izvērtējums par plānotā objekta atbilstībuteritorijas plānojumam un sabiedrības interesēm.
2. Vides aizsardzības prasību detālāka iekļaušana tiesiskajā regulējumā(nozaru noteikumi/standarti) un attiecīgi tiesiskā regulējumapārskatīšana kopumā.
3. Pašvaldību būvvalžu un Valsts vides dienesta sadarbība (ietverotbūvniecības informācijas sistēmas darbību), būvvalžu lomas stiprināšananosacījumu kontrolē.
4. Būvniecības atkritumu kontroles uzlabošana, tai skaitā būvniecībāradušos atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas darbība.
5. Vides stāvokļa datu nodrošināšana
56
Būvdarbu regulējums. Lietošanas drošība un vides pieejamība.
R.Lūsis
Valsts darba inspekcija
I.Vanadziņš
Latvijas ārstu biedrība
Eiropas Komisijas Projekts Nr. SI2.708821
Ad-hoc Grant to Latvian Presidency of Council for the Conference EU Construction Week – Grant procedure 178/G/SME/15/F/S224
Būvniecības regulējums darba aizsardzībā
- MK 2003.gada 25.februāra noteikumi Nr.92 «Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus» (92/57/EEC)
- MK 2014.gada 8.marta noteikumi Nr.143 «Darba aizsardzības prasības, strādājot augstumā» (92/57/EEC)
- Darba aizsardzības likums
- MK 2007.gada 2.oktobra noteikumi Nr.660 «Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība»
- Citi darba aizsardzību regulējošie MK noteikumi (apmācība darba aizsardzībā, IAL, OVP)
58
Būvniecības regulējums darba aizsardzībā –visbiežāk konstatētie pārkāpumi
- Nodarbināto saraksts un apliecības (MK92 – p.281)
- Prasības rakšanas darbos, tranšeju nostiprināšana (MK92 – p.71) – pēdējos 3 gados 8 letāli nelaimes gadījumi !!!
- Aizsardzība pret krišanu no augstuma (MK92 – p.66) – pēdējos 3 gados 8 letāli nelaimes gadījumi !!!
- IAL lietošana (MK372)
- Citi pārkāpumi: būvlaukumu norobežošana, DVR nenovērtēšana, nav darba aizsardzības pasākumu plānu, «nepiederošas» personas būvlaukumos, dabinieku neapmācīšana/neinstruēšana
59
Būvienības nozares kopējā «bilde» Darba inspekcijas statistikā
- Absolūtā «līdere» pēc letālajiem – pēdējos 4 gados kopā bojā gājuši 29 nodarbinātie, kas veido vairāk kā 1/5 no visiem letālajiem NG!
- 75% nelaimes gadījumu cēloņu būvniecībā ir organizatorisks raksturs (instrukciju/apmācību trūkums, to neievērošana, nedrošas darba metodes, darbinieku neuzmanība, kontroles un uzraudzības trūkumi)
- 50-80% rīkojumu par darbu apturēšanu ir bijis būvniecībā!
- Vairāk kā 1/5 VDI saņemto iesniegumu (sūdzību) ir no būvniecības nozarē strādājošajiem
- No visiem VDI atklātajiem ēnstrādniekiem ~1/4 daļa atklāta būvniecības nozarē!
- Būvniecības nozarē konstatēti 4x vairāk ēnstrādnieki nekā vidēji valstī (objektīvi vērtējot pret nodarbināto skaitu nozarē un valstī kopumā)
- Nepilda darba laika veicēju īpatsvars būvniecības nozarē ievērojami pārsniedz vidējos rādītājus valstī
60
Secinājumi/Jautājumi/Pārdomas
- Kur tiek pārkāpti vienas jomas normatīvie akti, tiek pārkāpti arī citu jumu normatīvie akti (DA, NN, būvniecības … ?)
- Ar šādu nozares «vidējo» kultūru un «tradīcijām» cik daudz augsti kvalificētu darbaspēku var piesaistīt?
- Vai nedrošs objekts būvniecības laikā var būt kvalitatīvi uzcelts (ar neapmācītiem, nedroši strādājošiem būvstrādniekiem)?
- Vai nelegāli nodarbināts, algu nesaņemošs darbinieks uzcels kvalitatīvi?
61
Sastatnes
Sastatnes
64
Nekvalitatīvi veidņi
65
…
66
IzaicinājumiDarba kultūra (vadības piemērs, kontrole un uzraudzība),
• Augsts negadījumu risks• Joprojām augstākais nereģistrētās nodarbinātības risks starp
visām nozarēm
Apakšuzņēmumu ķēdes• Jo garāka ķēde, jo augstāks pārkāpumu risks (apakšējos
uzņēmumos)• Liels darbinieku «uzmešanas» risks (algas neizmaksa)• Ģenerāluzņēmumu atbildība?
Noslēgto līgumu formas• Ja nav darba līguma, saistības biežāk tiek pārkāptas (uzņēmuma
līgumi, pakalpojumu līgumi utt.)
67
68
Svarīgākās piezīmes par būvdarbu regulējumu
• Darba drošības un nodarbināto veselības jomā esošais normatīvais regulējums pamatā ir pietiekams, ar atsevišķiem izņēmumiem
• Dramatiska apmēra problēma ir esošā regulējuma ievērošana, pie tam no visiem iesaistītajiem
• Tas attiecas gan uz:
• Projektēšanas darbiem, tai skatā rekonstrukcijām
• Būvdarbu izpildi (gan jaunām ēkām, gan rekonstrukcijām)
Svarīgākās problēmu jomas –projektēšanas/plānošanas posms
• Ne vienmēr tiek ņemta vērā informācija par iespējamiem kaitīgiem materiāliem (piem., azbests, ķīmiskās vielas u.tml.), attiecīgi tas netiek iekļauts projektā/tāmēs utt.
• Masveida problēmas attiecībā uz iekštelpu ventilācijas plānošanu (svarīgi vēlākā ekspluatācijā)
• Daudz problēmu saistītas ar arhitektu/projektētāju neizpratni par ēkas tālāku ekspluatācija, piemēram, piekļuve inženiersistēmām to ieslēgšana/apkopei, apgaismojuma maiņu, ventilācijas sistēmu tīrīšanu, ikdienas tīrīšanu u.c.
• Praktiski netiek domāts par informāciju vēlākiem darbiem (Direktīvas 5.pants)
Svarīgākās problēmu jomas – realizācijas posms
• Pamatā – esošās darba aizsardzības normatīvās bāzes neievērošana vai ignorance
• Svarīgākās jomas: • Koordinatoru loma/funkcijas realitātē• Ķīmisko vielu aprite, lietošana (ieskaitot nokļūšanu vidē),
t.sk. arī putekļi• Azbests – traģiska situācija, arī ES projektos!!!
• Iesniegumi VDI (MK not.Nr.852 37.p.): 2010.g. – 5; 2011.g. – 20; 2012.g. – 5; 2013.g. – 7; 2014.g. – 21.
• Troksnis (ieskaitot vides troksni), • Būvlaukumu higiēnas prasību ievērošana
Būvdarbu regulējums un tā nākotnes pārvaldība. LVS kā sadarbības platforma.
Ingars Pilmanis
Latvijas Standarts
E.Rožulapa
Latvijas Būvniecības Padome
Eiropas Komisijas Projekts Nr. SI2.708821
Ad-hoc Grant to Latvian Presidency of Council for the Conference EU Construction Week – Grant procedure 178/G/SME/15/F/S224
6/15/2015
What is Standard?
Standards are:
*National *Regional *International
Document:
• established by consensus
• approved by a recognized body,
• and that provides, for common and repeated use,
• rules, guidelines or characteristics for activities or their results,
• aimed at the achievement of the optimum degree of order in a
given context
6/15/2015
International Standardization
WTO agreement on TTB
The founding principles: •Coherence,•Transparency,•Openness, •Consensus, •Voluntary application,•Independence from special interests and•Efficiency.
Standardization organization
International level
National level
Regional level
Latvian national standardization institution
Development of standards
CEN/ CENELEC
Tehniskās komitejas
Nacionālās standartizācijas
institūcijas
Nacionālās standartizācijas
institūcijas
Nacionālās standartizācijas
institūcijasNacionālās
standartizācijas
institūcijas
Nacionālās standartizācijas
institūcijas
Nacionālās standartizācijas
institūcijas
• LVS standardization technical committees (LVS/TC) express their opinion, make comments and recommendations for the vote for each European standard
• LVS/TC experts can participate actively in the CEN/CENELEC technical committee meetings in order to defend their own explanations and corrections submitted by during the enquiry
• Experts have every opportunity to influence the content of the draft standard
LVS standardization technical committees
Interested stakeholders participate in standardization activities. These stakeholders include:
• representatives of business and industry (including SMEs); • consumer organizations; • professional bodies;• certification, testing and inspection bodies;• environmental and societal organizations; • public authorities and enforcement bodies, trade associations, trade unions, educational establishments, research organizations, etc.
LVS delegate experts from LVS/TC to European Technical committees.
Development of standards
LVS standardization technical committees
Not in all sectors of the economy we have LVS/TC, so to be able to express national views on draft standards, priorities must be set, which sectors of the economy are important to us
• LVS/TC 1 Heat, Gas and Water Engineering• LVS/TC 4 Building Materials• LVS/TC 6 Machinery and work equipment• LVS/TC 15 Roads• LVS/TC 24 Fire Safety and Working Environment• LVS/TC 30 Construction• LVS/TC 38 Timber
WWW.LVS.LV
WWW.VIEDOKLIS.LVS.LV
European standardization summit
3-5 June 2015
Latvian National Library
• 43. CEN General asambley
• 55. CENELEC General asambley
• 4. European standardization summit
European standardization summit
http://summit2015.lvs.lv
“There are three types of people in this world:
those who make things happen, those who watch things happen, and those who wonder what happened.”
― Mary Kay Ash
Thank you for your attention!
www.lvs.lv
/standarti.lvs/lvs_lv
Eiropas Komisijas Grants Nr. SI2.708821, Ad-hoc Grant to Latvian Presidency of Council for the Conference EU Construction Week – Grant procedure 178/G/SME/15/F/S224
No kontroles uz pārvaldību. Izaicinājumi un iespējas būvniecībā.
Pēteris Druķis
Būvniecības valsts kontroles birojs
Eiropas Komisijas Projekts Nr. SI2.708821
Ad-hoc Grant to Latvian Presidency of Council for the Conference EU Construction Week – Grant procedure 178/G/SME/15/F/S224
Paldies par dalību ES Būvniecības nedēļas forumā!
“Nākotnes izaicinājumi būvniecības pārvaldē”
Eiropas Komisijas Projekts Nr. SI2.708821
Ad-hoc Grant to Latvian Presidency of Council for the Conference EU Construction Week – Grant procedure 178/G/SME/15/F/S224