remigrācijas prakses analīze

of 28/28
1 Reemigrācijas prakses analīze: atgriešanās modeļi, iemesli un process Inese Šūpule Migrācijas procesu izpētē Latvijā kopumā līdz šim trūkst pētījumu par Latvijas valstspiederīgajiem, kas, padzīvojot kādu laiku ārzemēs, tomēr nolemj atgriezties Latvijā. Kas ir tie, kas atgriežas Latvijā? Kad un kāpēc viņi atgriežas? Arī Latvijas politikā pēdējos gados ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību uzlabot sadarbību ar Latvijas emigrantiem, kā arī veicināt Latvijas emigrantu atgriešanos Latvijā. Šī mērķa īstenošanai ir izstrādāti un valdībā pieņemti re-emigrācijas veicināšanas un sadarbības ar diasporu politikas dokumenti 1 . Tomēr to pamatojumam trūkst pētījumu, kas būtu balstīti atgriešanās procesa izpētē. Līdz šim veiktie pētījumi galvenokārt ir bijuši vērsti uz emigrantu mērķa grupu analizēti emigrantu aizbraukšanas iemesli, emigrācijas pieredze, iespējamā atgriešanās, bet mazāka uzmanība ir pievērsta tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas ir atgriezušies dzimtenē, reemigrantiem. Lai labāk izprastu atgriešanās Latvijā motivāciju un pieredzi, ESF projektā «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» tika ieplānotas un veiktas padziļinātās intervijas ar re-emigrējušajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas emigrējuši no Latvijas laikā no 1991. gada līdz 2011. gadam, dažādās vecuma un sociālā statusa grupās. Padziļināto interviju kopējais skaits ir 18, un intervijas tika veiktas laika posmā no 2014. gada februāra līdz novembrim. 1 Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.2016.; Rīcības plāns Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.2017. gadam. Projekts.

Post on 05-Aug-2016

224 views

Category:

Documents

3 download

Embed Size (px)

DESCRIPTION

Migrācijas procesu izpētē Latvijā kopumā līdz šim trūkst pētījumu par Latvijas valstspiederīgajiem, kas, padzīvojot kādu laiku ārzemēs, tomēr nolemj atgriezties Latvijā. Kas ir tie, kas atgriežas Latvijā? Kad un kāpēc viņi atgriežas? Šī raksta mērķis ir sniegt pārskatu par intervijās iegūtajiem rezultātiem, galveno uzmanību pievēršot re-emigrantu stāstiem par atgriešanās Latvijā iemesliem un to, kāda ir atgriešanās Latvijā pieredze viņu stāstījumā.

TRANSCRIPT

  • 1

    Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process Inese pule

    Migrcijas procesu izpt Latvij kopum ldz im trkst ptjumu par Latvijas

    valstspiedergajiem, kas, padzvojot kdu laiku rzems, tomr nolemj atgriezties Latvij.

    Kas ir tie, kas atgrieas Latvij? Kad un kpc vii atgrieas? Ar Latvijas politik pdjos

    gados ir aktualizjies jautjums par nepiecieambu uzlabot sadarbbu ar Latvijas

    emigrantiem, k ar veicint Latvijas emigrantu atgrieanos Latvij. mra stenoanai

    ir izstrdti un valdb pieemti re-emigrcijas veicinanas un sadarbbas ar diasporu

    politikas dokumenti1. Tomr to pamatojumam trkst ptjumu, kas btu balstti

    atgrieans procesa izpt. Ldz im veiktie ptjumi galvenokrt ir bijui vrsti uz

    emigrantu mra grupu analizti emigrantu aizbraukanas iemesli, emigrcijas

    pieredze, iespjam atgrieans, bet mazka uzmanba ir pievrsta tiem Latvijas

    valstspiedergajiem, kas ir atgriezuies dzimten, reemigrantiem. Lai labk izprastu atgrieans Latvij motivciju un pieredzi, ESF projekt Latvijas

    emigrantu kopienas: nacionl identitte, transnacionls attiecbas un diasporas

    politika tika ieplnotas un veiktas padziints intervijas ar re-emigrjuajiem Latvijas iedzvotjiem, kas emigrjui no Latvijas laik no 1991. gada ldz 2011. gadam, dads

    vecuma un socil statusa grups. Padziinto interviju kopjais skaits ir 18, un intervijas

    tika veiktas laika posm no 2014. gada februra ldz novembrim.

    1 Reemigrcijas atbalsta paskumu plns 2013.2016.; Rcbas plns Par sadarbbu ar Latvijas diasporu 2015.2017. gadam. Projekts.

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 2

    Kopum padziints intervijas ar re-emigrantiem parda, ka cilvki, kas atgrieas Latvij, ir oti atirgi. Atiras viu rzems pavadt laika ilgums, mtnes zeme, viu

    motivcija, plni un ekspektcijas, aizbraucot no Latvijas, k ar dzves pieredze un

    statuss, atrodoties rzems. Ptjum intervto vid ir gan tipiski darba migranti (gan

    augsti kvalicti, gan mazk kvalicti, ar strdnieki), gan studenti, kas braukui uz

    rzemm mcties, gan ar citu valstu valstspiedergo laultie.

    Re-emigrantu pieredzes daudzveidba auj analizt oti dados atgrieans iemeslus un atgrieans procesa dads dimensijas. Tomr pastv ar intervto re-

    emigrantu vienojoie aspekti. Pirmkrt, visi ptjum iekautie re-emigranti ir saglabjui Latvijas pilsonbu, kas ir uzskatms par atgrieanos Latvij veicinou faktoru.

    Otrkrt, lielkajai daai re-emigrantu visu emigrcijas laiku saglabjs cieas saites ar

    Latviju gan emocionls, gan mantisks, jo lielkajai daai emigrcijas laik tuvinieki joprojm dzvoja Latvij, daudziem Latvij bija vai joprojm ir paumi (dzvoklis, mja),

    k ar vii lielkoties uzturja cieus kontaktus ar saviem tuviniekiem, vismaz divas

    reizes gad ciemojoties Latvij. ie faktori noteikti uzskatmi par tdiem, kas veicinja

    re-emigrantus pieemt lmumu atgriezties, k ar atviegloja viu re-integrciju/ adaptciju, atgrieoties Latvij.

    s nodaas mris ir sniegt prskatu par intervijs iegtajiem rezulttiem, galveno

    uzmanbu pievrot re-emigrantu ststiem par atgrieans Latvij iemesliem un to, kda ir atgrieans Latvij pieredze viu ststjum cik viegli vai grti ir atrast darbu,

    mjokli un risint citus ar prcelanos saisttus jautjumus. Teortiskaj da ir

    konceptualizti atgrieans procesa teortiskie modei, kas paldz skaidrot atgrieans

    ststus no re-emigrantu padziintajm intervijm.

    Teorija

    Socilajs zintns ptjumi par migrcijas procesiem, kas attiecas uz atgrieanos

    izcelsmes valst, aizsks 20. gadsimta 80. gados. Ar pirms tam bija atsevii ptjumi

    par atpakamigrciju, bet tiei 80. gados ptjumu konceptualizcijas lmenis pacls ldz

    akadmiski zintnisku ptjumu debau lmenim (Cassarino 2004).

    Viena no agrnajm teorijm, kas aplko atgrieans fenomenu, ir neo-klasisk

    ekonomikas teorija. T balsts piemum, ka migrcijas galvenie iemesli ir uzemos

    valsts un izcelsmes valsts dzves lmea, tai skait, algu lmeu, atirbas, bet migrants

    tiek uzlkots k racionla btne, kas vlas palielint savus ienkumus. Ldz ar to

    atpakamigrcija tiek aplkota k plnots migrcijas ar mri gt lielkus ienkumus

    izgans (Todaro 1969). o vartu ar dent k pirmo atgrieans teortisk modea variantu: (1) atgrieans neveiksmgas migrcijas pieredzes d nav rasta iespja rzems nopelnt vairk un dzvot labk.

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 3

    Cits ekonomikas teorijas virziens darba migrcijas jaun ekonomika (the new economics of labour migration NELM) skata atpakamigrciju k migrcijas procesa

    sastvdau un uzskata, ka daudzos gadjumos atgrieans ir iepriek paredzta un

    plnota (kalkulta stratija). Veiksmgas migrcijas pieredzes gadjum indivds

    iegst plnotos nanu vai simboliskos resursus kapitlu, uzkrjumus, izgltbu,

    pieredzi, zinanas vai kontaktus (Stark 1991). o var dent k otro atgrieans

    teortisk modea variantu: (2) atgrieans k veiksmes ststs, jo ir nopelnta nauda, ir

    iegta pieredze vai ir iegtas zinanas, un td var atgriezties.

    Abas mints ekonomikas teorijas socilo zintu literatr tiek daudz kritiztas, jo

    ignor dadus btiskus gan uzemos, gan izcelsmes valsts konteksta faktorus un

    neaplko neekonomiskos atgrieans iemeslus. Veiksmes izgans dimensija nav

    vieng, kas ir btiska, lai pieemtu lmumu par atgrieanos (Cassarino 2004: 4). Td

    turpinjum ir piedvti strukturlisma pieej balsttie skaidrojoie modei atgrieans

    procesam, kur btiska loma tiek pieirta gan uzemos, gan izcelsmes valsts konteksta

    faktoriem. Franesko erze (Francesco Cerase) izdala etrus dadus re-emigrantu tipus (Cerase 1974):

    a) Atgrieans neveiksmes d lmums par atgrieanos tiek pieemts td, ka migrantam nav izdevies integrties uzemos valsts sabiedrb;

    b) Konservatv atgrieans plnotie mri uzemoaj valst ir sasniegti un migrants atgrieas izcelsmes valst, tomr via atgrieans btiski nemaina via

    situciju socilaj struktr/ nerada inovcijas sabiedrb. Uzkrtie resursi tiek

    izmantoti individulajm vai imenes vajadzbm bez uzsvara uz attstbu;

    c) Pensionru atgrieans izcelsmes valst atgrieas vecuma pensionri ar mri pavadt vecumdienas dzimten;

    d) Inovatv atgrieans migranti, kas atgrieas un ir gatavi izmantot iekrtos ldzekus un zinanas, lai uzsktu jaunu biznesu vai stenotu kdas citas jaunas

    ieceres.

    F. erzes re-emigrantu tipi b) un d) ir NELM atgrieans k veiksmes ststa divi apakvarianti, jo abos gadjumos ir nopelnta nauda, ir iegta pieredze vai ir iegtas

    zinanas, un td var atgriezties (atiras tas, k iegtie resursi pc tam tiek izlietoti).

    Atgrieans nespjas integrties d (aizspriedumi un stereotipi uzemoaj valst)

    vartu bt ptjuma treais atgrieans teortisk modea variants, savukrt

    pensionru atgrieans vartu bt ceturtais atgrieans teortisk modea variants.

    Cits teortiskais virziens transnacionlisma pieeja uzsver, ka atgrieans izcelsmes valst nenozm migrcijas cikla beigas, jo, pirmkrt, msdienas biei izplatta

    ir atkrtota emigrcija. Otrkrt, aizvien biek ir sastopama urpu-turpu migrcija, kas saistta ar migrantu profesionlo darbbu, un tai raksturgajiem regulrajiem un

    cieajiem kontaktiem pri valsts robem (Portes et al. 1999). Migranti saglab

    ekonomiskos, socilos un politiskos tklus vairks sabiedrbs. da modea izplatbu

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 4

    veicina ar vairki rji faktori, piemram, ltas aviobietes, laba satiksme, labs interneta

    un citu sakaru veidu nodroinjums un tml. Transnacionu atgrieanos izcelsmes

    valst liel mr nosaka viu identitte un pieerans dzimtenei vai ar noteiktam

    dzves stilam.

    Atgrieans notiek tad, kad ir uzkrts pietiekami daudz resursu nansilu,

    informatvu, un kad situcija (konteksts) izcelsmes valst ir pietiekoi labvlgs

    mobilittes saglabanai. is modelis, kad atgrieans dzimten nenozm to, ka

    profesionl darbba ar tiek prnesta izcelsmes valst, bet tiei otrdi tiek saglabti

    regulri un ciei kontakti pri valsts robem, eit ir dents k piektais atgrieans teortisk modea variants.

    Savukrt resursu mobilizcijas teorija uzsver to, ka atgrieans un ts veiksmgumu

    (to, cik sekmga bs migranta re-integrcija izcelsmes valst) nosaka re-emigranta vlans un sagatavotba atgriezties. Augstas pakpes sagatavotbu atgrieans

    procesam raksturo tas, ka migrants ir sasniedzis iepriek plnotos uzdevumus

    uzemoaj valst, ir ieguvis plnotos resursus, un parasti tas nozm, ka ir ar pavadjis

    pietiekami ilgu laiku uzemoaj valst, bet ne prk ilgu, lai zaudtu kontaktus ar

    izcelsmes valsti. Mintie divi aspekti vlans atgriezties dzimten un gatavba

    atgriezties, mobilizjot nepiecieamos resursus (materilos, nematerilos, socilo

    kapitlu), tiks iekauti emprisko datu interpretcij, bet, balstoties uz o teortisko

    pieeju, nav pamata izvirzt kdu jaunu atgrieans teortisko modeli.

    Juzsver, ka kopum daudzi autori atzst, ka atgrieans izcelsmes valst galvenie

    motvi lielkoties ir ne-ekonomiski, jo oti reti ir tdi gadjumi, kad izcelsmes valsts ekonomika ir tik oti attstjusies, ka taj kopum tiek piedvti labki dzves apstki

    (Markowitz & Stefansson 2004; Piotrowski & Tong 2010; Sussman 2010 un citi).

    Atgrieans galvenie iemesli lielkoties tomr ir emocionli, ne-ekonomiski faktori, un to vid btiskkie ir: (1) atgrieans socilo saiu ar tuviniekiem, kas palikui dzimten,

    d, ilgas pc mjm; (2) piederbas sajta dzimtajm vietm, valstij; (3) vlme runt sav

    dzimtaj valod.

    Kopum teortisks literatras izptes rezultt izkristalizjs pieci atgrieans

    teortiskie modei, kas tiks izmantoti un diskutti empriskaj analz:

    1) Neo-klasisk ekonomika: atgrieans neveiksmgas migrcijas pieredzes d nav rasta iespja nopelnt vairk un dzvot labk;

    2) Darba spka migrcijas jaun ekonomika: atgrieans k veiksmes ststs ir nopelnta nauda, ir iegta pieredze, ir iegtas zinanas, td var atgriezties

    (modea apakvarianti konservatv un inovatv atgrieans);

    3) Strukturlisma pieeja: atgrieans nespjas integrties d (aizspriedumi un stereotipi uzemoaj valst);

    4) Strukturlisma pieeja: atgrieans novecot (pensionru atgrieans);

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 5

    5) Transnacionlisms: atgrieans nenozm migrcijas cikla beigas, tiek saglabti regulri un ciei kontakti pri valsts robem, profesionl darbba ir

    starptautiska vai tiek stenota vairks valsts.

    Visi ie modei attiecas uz situciju, kad atgrieans ir brvprtga izvle. Ir gadjumi,

    kad atgrieans galvenie motvi nav saistti ar brvprtgu izvli, piemram, atgrieans

    ir vieng pieejam izvle, jo ir beidzies uzturans ataujas derguma termi, nav

    iegta darba atauja, ir beigus studijas. ie aspekti empriskaj analz pai aplkoti

    netiek, jo galvenais ptnieciskais jautjums ir saistts ar brvprtgu lmumu atgriezties

    Latvij.

    Metodoloija

    Ptjum galven informcijas ieganas metode bija padziints daji strukturts

    intervijas ar re-emigrantiem jeb cilvkiem, kas pc emigrcij pavadta laika atgriezuies Latvij. Padziinto interviju kopjais skaits ir 18, un intervijas tika veiktas laika posm

    no 2014. gada februra ldz novembrim.

    Interviju jautjumi tika formulti t, lai noskaidrotu katra re-emigranta uniklo migrcijas pieredzi, neierobeojot to ar ptnieku iepriek paredztajm atbildm. T bija

    individula saruna, kas notika pc iepriekjas vienoans respondentam rt viet un

    laik. Intervija tika strukturta atbilstoi iepriek izstrdtm vadlnijm, aptverot das

    tmas:

    1) migrcijas pieredzes apraksts, emigrcijas un reemigrcijas motivcija; 2) atgrieans Latvij pieredze; 3) identitte, piederbas izjta, vsturisk atmia, svtku svinana; 4) imene, brni, vecki, socilo kontaktu loks un t uzturana emigrcij un pc

    atgrieans Latvij, tkloans socilajos medijos;

    5) izgltba Latvij un rvalsts; 6) nodarboans, profesionl mobilitte, informcijas par darbu ieguve; 7) reemigrcijas plns: vrtjums, ietekme uz persongo lmumu par iespjamo

    atgrieanos.

    Visas padziintas intervijas tika ieraksttas audio formt atbilstoi ESOMAR un LSA

    (Latvijas sociologu asocicijas) tikas kodeksa prasbm saskaojot to ar intervijas

    dalbniekiem. Audio ieraksti pc tam tika prveidoti teksta failos, kas tlk izmantoti

    veiktaj analz.

    Vidjais intervto re-migrantu vecums ir 32,5 gadi, jaunkais respondents ir 25 gadus vecs, bet veckais 47 gadus vecs. Respondentu vid ir 13 darba migranti (gan augsti kvalicti, gan vidji vai mazk kvalicti), etri studenti, kas braukui uz rzemm

    mcties, k ar viens citu valstu valstspiedergo laultais. 16 respondentiem emigrcijas

    mtnes zeme bija Eirop (tai skait, 9 Lielbritnija) un diviem ASV. 15 padziints

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 6

    intervijas tika veiktas latvieu valod, bet trs krieviski. Vidjais re-emigrantu rzems pavadtas laiks ir 4,6 gadi, visgarkais emigrcijas laiks intervto respondentu vid ir

    11 gadi, visskais divi gadi. Ptjuma rezultti ir strukturti divs nodas. Pirm nodaa ir veltta atgrieans

    iemeslu analzei re-emigrantu ststos, savukrt otraj noda ir analizts atgrieans

    process darba atraana Latvij, mjoka jautjumi, ienkumu samazinans problma, mantu prveana, dadu dokumentu krtoana, k ar problmas, kas saisttas ar brnu

    izgltbu. Otrs nodas noslgum ir sniegts rezumjums par re-integrcijas Latvij

    vrtjumu no re-emigrantu perspektvas. Noslgum ir sniegti galvenie ptjuma secinjumi par atgrieans iemesliem, veicinoajiem un kavjoajiem faktoriem, k ar

    apkopoti secinjumi par atgrieans procesa teortisko modeu sastopambu re-

    emigrantu ststos.

    Ptjuma rezultti

    Atgrieans iemesli

    Ilgas pc mjm

    Re-emigrantiem raksturga argumentcija, kd vii ir atgriezuies Latvij, ir ilgas pc mjm. Gan tie, kas devuies uz rzemm, lai iegtu izgltbu un jaunu pieredzi, gan tie,

    kas devuies emigrcij ekonomisks situcijas spiesti, uzsver, ka viens no btiskiem

    aspektiem, pieemot lmumu par atgrieanos, ir oti spcga vlme atgriezties mjs

    vai sav vid. Daudziem sajta aktualizjas tikai tad, kad jau vairki gadi ir pavadti

    rpus Latvijas:

    Kaut kd brd es sapratu, ka mjs ir vislabk. (1)

    Es izlmu, pc savas iekjs sajtas un intucijas, atgriezties uz mjm. Pc savas intucijas, pc noteiktiem apstkiem es vairk nevljos palikt Anglij, es sagribju atgriezties uz Latviju. Tpat k es gribju uz Angliju, es sagribju atgriezties uz mjm. (11)

    Visbiek intervijs reemigranti izmanto izteikumu atgriezties mjs, bet dai, to

    aprakstot, run ar par vietu, kur tu jties k savjais, savu vidi, kur tu vari bt tu pats

    bez kdas izlikans vai piemroans citiem:

    Es gribu bt tds, kds es esmu, dzvot tur, kur es esmu, tai vid, kura ir mana vide. (13)

    Vl citi uzsver dzimtenes un piederbas sajtu, k ar to, ka Latvij viiem,

    neskatoties uz ekonomiskajm grtbm un zemkiem ienkumiem, ir vieglk dzvot, jo

    eit viss ir pazstams un saprotams:

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 7

    Gribjs to dzimtenes sajtu, to piederbas sajtu, ka tu visu pazsti, kur tev ir draugi, kur tev ir imene, jo iejusties tur un iedzvoties tur ir grti, te ir vieglk dzvot un sazinties, bvt savu dzvi te. (12)

    Vairki respondenti intervijs atzst, ka vius vairs tik oti neuztrauc tas, ka ienkumi

    samazinsies un bs jdzvo trcgk, ar pretenzijas pret iespjamo darbu Latvij vairs

    nav tik augstas, galvenais lai vispr ir darbs un ir iespja kaut k izdzvot:

    Es oti gribju mjs. Es jau te meklju. Godgi sakot, man bija pilngi vienalga, kur Latvijas gal strdt, ka tik atpaka vispr uz Latviju. (9)

    Man bija oti grti tur dzvot bez Latvijas mentalittes, bez Latvijas dabas. Neiet runa par naudm, protams, tas bija smieklgi, ko es samu naudu, kad es atbraucu atpaka. Bet mana preference bija tri viennozmgi, man bija grti tiem atrasties Vcijas universitt. (13)

    Ilgas pc Latvijas dabas

    Ilgas pc mjm biei vien saists ar ilgm pc Latvijas dabas un laika apstkiem, kurus

    re-emigranti pai novrt, padzvojot vairkus gadus kaut kur citur, piemram, rij vai Anglij, kur saska ar Latvijas emigrantu viedokli nav etru gadalaiku k Latvij, bet

    tikai divi rudens un pavasaris, nav vasaras, kad iespjams peldties jr, un nav ar

    stas ziemas, bet raksturgs bies un ilgstos lietus:

    Viens iemesls, kpc es tur [rij] negribtu dzvot ilgi vai visu mu laika apstki. Briesmgi, briesmgi. Tad, kad tu pirmo gadu aizbrauc, un fori ziem ir mnus viens grds, zemk temperatra. Tu vari visu gadu akett aizstaigt ldz darbam un mjm. Es izbaudju to pirmo ziemu, kad nebija auksti, bet pc tam, kad tas ir gadiem, kad nav ne vasara, ne ziema, ir mgs rudens, ir vj, lietus, pa retam uzspd saule labkajs diens, tad tas t piegrieas. Tas depresij dzen. (6)

    Divi gadalaiki rudens un pavasaris vasaras jau tur nav, vismaz taj pus, kur ms dzvojm, par ziemu vispr nerunsim. (3)

    Latvijas daba pietrka ar re-emigrantiem, kas dzvoja pc visprpieemtiem standartiem oti skaists viets, piemram, veic. Viena no respondentm atzst, ka

    veices daba ir oti skaista, k lm, bet, ilgstoi tur dzvojot, nk apjausma, ka tas ir

    sves skaistums un sirdij tuvka ir Latvijas daba:

    Man kaut k ciei [tuva, vajadzga] Latvijas daba, ar m sajtm esmu saaugusi td emocionl lmen, man tas viss pietrkst. veices skaistie kalni, skaties k lmu, j, ir skaisti, bet neaiziet ldz sirdij vienkri tas viss! eit ir t, ka varu tepat skatties kaut vai pa logu, un tas ir tik skaisti, un tas aiziet ldz sirdij! (17)

    Ar Norvijas klimatiskie apstki viena emigrantu pra vrtjum nav viiem

    pieemami, pai td, ka vii vlas pai audzt sev prtiku, bet Norvij drzkopb ir

    citi nosacjumi un iespjas k Latvij:

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 8

    Pirmais bija klimats, ms neapmierinja drausmgais aukstums un slapjums, ms gribjm dzvot lauku vid un pai maksimli visu sev izaudzt, bet tur nekas sti nesanca, nekas tur neauga, prk slapj un saules nav, un ar paiem vienmr auksts un tds saules trkums. (12)

    Vairki respondenti intervijs atzst, ka tiei jra, kda t ir Latvij plaums pie jras, prieu mes jrmal, ar paradums vasar peldties jr, ups vai ezeros, ir tas, kas

    viiem oti trka, dzvojot rzems:

    Sdi Anglij un sapo, cik fori atbrauc mjs no darba vakar un aizej turpat pie mjas upt nopeldies. Tur nek tda nav. Tu sdi uz sava asfalta, dzvo un skaties uz trakajm lapsm, kas ri skraida. Ir jau cilvki, kas tur atrod ko dart, bet t k ms abi ar meitenei tdi esam, via it k rdziniece, bet viai ir lauki Smilten, un tad via ar par tiem laukiem, ka ir fori. Mums abiem diviem tas velk, vairk t daba, tdas lietas. (2)

    Es vienmr izjtu stipru piederbu Latvijai, to gan es varu pateikt! Es izjtu stipru piederbu Latvijai, un vienmr esmu izjutis, tas iespjams kaut k nk caur Mazirbi. Mazirb esmu dzvojis brnb visas vasaras, mums tur ir tda vasaras mja, uz kuru ms braucam, un man s izjtas nk no turienes, no Latvijas. T jra, kas tur ir, tur parasti nav daudz cilvku, gandrz neviena nav jrmal, ie mei, kas tur vienmr bijui, tas man kaut k iek iegjis ir no brnbas. (13)

    imenes saites un tuvi draugi

    Ja ilgas pc mjm un Latvijas dabas ir uzskatms par btisku emocionlu fona faktoru,

    tad imenes attiecbas, noteikta situcija imen lielkoties ir katalizators vai iziroais

    faktors, kd tiek pieemts lmums atgriezties Latvij, un s imenes situcijas ir oti

    dadas. Pirmkrt, t ir vlme veidot imeni Latvij vai partnera vlme atgriezties

    Latvij:

    Mana preference nav nauda, ja es, protams, varu izdzvot. Mana preference ir tomr atrasties taj vid, kas man ir patkama, un bt gan ar dabu kop, gan ar cilvkiem, ar ko jtos labi. o piecu gadu laik man laikam bija pietiekoi skaidrs, ka es negribtu vairs atrasties Vcij. Un ms redzjm ar sievu, ka laikam sksim dibint imeni, un, protams, gribjs, lai brni ar aug Latvij. (13)

    London man ir labi un interesanti, man tur diezgan veiksmga karjera, es vartu turpint, izaugsme, interesanti projekti un t, bet Latvij man vienkri objektvi patk labk. Tpc ka te ir interesantki cilvki, ldzgka mentalitte, mazliet vienkrka dzve. Bet draudzenei vairk emocionl saite, ka tik ilgi prom no mjas, jtas slikti, pietrkst mjas. Ldz ar to viai bija spcgka nepiecieambas braukt mjs tiei pc gada, nevis pc pieciem gadiem. [..] Ms abi izlmm, ka es vairs nemeklju jaunu darbu London, ms vienkri braucam mjs. Tas bija tds kopjais lmums. Ms abi skaidri zinjm, ka gribam atgriezties. (4)

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 9

    Daudzi re-emigranti, dzvojot rzems, novrt attiecbas ar veckiem, un saprot, ka vlas vairk laika pavadt ar tiem, kamr vecki vl ir dzvi, vai ar objektvi izjt, ka vecki

    ir veci un slimi, un tiem nepiecieams lielks atbalsts:

    Es atgriezos august sakar ar to, ka mja paliek un vl mamma invalde, nav neviena cita, kam par viu rpties. (3)

    Izdomju braukt atpaka td, kad bija dai imenes iemesli. Man eit ir mamma, un ir brlis, ome, lielkoties tas bija omes un mtes d, jo vienkri, nu gribjs t, lai esmu viiem tuvk, un td tas bija tas pats, pats, pats, pats, pats, pats galvenais iemesls. Un varbt ar gribjs pamint, vai nu tiem, jo atpaka tur es atbraukt varu vienmr. (15)

    Tas, ka tev pietrkst savjie, tas ir pirmm krtm, man ir divas msas, ar kurm man ir oti tuvs kontakts, tpat mamma, tpat vra mte eit ir viena pati, kurai ir 70 gadi, un veselba ar viai nepaliek t labk, tie ir draugi, tas ir klimats, t ir jra. Ts ir tdas lietas, kas baigi pietrkst. (5)

    Bet draugi un radinieki man ar ir svarga lieta. Ar tds spgs moments, ka Es jau te saldzinoi biei braucu, divreiz gad. Citi brauc vienreiz pa divi, trs gadi. Ja ir labas attiecbas ar radiniekiem, t k mana mamma un ome, kad tu redzi, ka cilvks ik pa pusgadam noveco. Tas man liek aizdomties, ka vienu dienu kds var ar nebt. Protams, ka tas neko nemaina, ja es pat btu ar eit, bet eit man ir lielkas iespjas pavadt ar iem cilvkiem laiku. Man tas ir svargi. (9)

    oti daudziem btiski viu lmumu atgriezties Latvij ietekmja rps par brniem.

    Ir tdi gadjumi, kad brni pusaudi slikti iejtas jaunaj valst un vlas atgriezties

    Latvij:

    2013. gada jnij atgriezs vidj meita, kas koled mcjs, viai oti nepatika valsts, cilvki nepatika, vienaudi, kas tur ir, prtika tai skait. [..] Es atgriezos august. (3)

    Tomr visbiek atgrieans lmums saistts vai nu ar to, ka brniem jsk iet skol,

    vai ar ar to, ka imen ir gaidms brni, un vecki vlas, lai vi piedzimst Latvij:

    Pirmkrt, man nekad tur nav paticis dzvot. Ja t labkljba btu eit labka bijusi, tad daudzi jau atgrieztos, vismaz man oti liels draugu loks tur bija, kas atgrieztos. Es atgriezos, jo es London vispr ar brnu negribju dzvot, man tas liks vienkri murgs. .. Man bija t, ka es labk noliku mal materilistisks vrtbas, bet te ir tomr lauki, mums t pati jrmala piecu minu gjien, lauku dzve, draugi, te ir brvk. J, te varbt nav ts materilistisks vrtbas, bet td sadzves lmen man liekas, ka tu vari vairk dot tam brnam. (7)

    Jau brniem ejot brnudrz vai sagatavoanas skolis rzems, vecki redz, ka

    brni asimiljas vietj vid. Dzvojot Anglij vai rij, latvieu brni, sav starp runjot,

    priet uz angu valodu, jo t viiem ir rtk, un ir vecki, kuri, apzinoties o brnu

    asimilciju, pieem lmumu, ka vii vlas, lai brni dzvo Latvij un mcs skols Latvij,

    lai nezaudtu savu latviskumu:

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 10

    Man meitenes prangliskojs. Vim bija etri gadi, un maziem brniem oti tri valoda, viss, vias elementrus vrdus vairs latviski nezina ar visu to, ka mums bija noteikums, ka mjs jrun latviski, jo vias, kad spljs, vias runja tikai angliski. [..] Vias gja skol, vim viss notika angliski, un trs gadi, brns nav pieaudzis cilvks, kuram ir pilns vrdu krjums. (5)

    Tad dlam palika sei gadi, bija jsk domt, k es gribu dzvot tlk, k es redzu savu nkotni. Dzvojot tur, saprotot, ka OK, naudu nopelnt var, bet baigi bagta nekuvu, mani ienkumi pietika maniem izdevumiem. Bet nekdus baigos uzkrjumus d veid dzvojot tpat nevar izdart. [..] Bija jpieem lmums, td, ka brnam jsk tur iet skol, tad ko es gribu? Es gribu, lai vi man kst par ru, ar mani pamazm sk runt angliski? Es jau redzju, kas notiek apkrt. [..] Es piemu lmumu, ka es gribu, lai mans brns iet skol Latvij, lai es viu vartu pilnvrtgi uz dadiem pulciiem vest un viss kaut ko. (6)

    Vairki vecki apzinjs, ka pc tam, kad mcbas bs uzsktas kaut kur citur rpus

    Latvijas, atgriezties bs daudz grtk, jo brnam bs daudz grtk integrties skol

    Latvij, pai td, ka vecku vrtjum Latvijas izgltbas sistma oti atiras no

    izgltbas cits valsts, piemram Anglij:

    Ja es nokavu te to skolu meitenm, man neviens vias te neems, kad vim bs 10 gadi un vias nemcs ne last, ne rakstt latviski, tad es vairs nevaru. [..] J, pilngi atiras visa sistma. (5)

    Ir ar tdi re-emigranti, kas uzskata, ka Latvij piedvts izgltbas iespjas brniem ir labkas k rzems, vismaz attiecb uz visprjo izgltbu:

    Man liekas, ka Latvij pamatskolas izgltba ir oti laba, ar papildus vl var iet mzikas skol, mkslas skol, sporta skol, man liekas, ka brnigi. Daba, brnigi. Vl joprojm, paldies Dievam, t prtika ar vl ir kaut kas. (7)

    Tiem re-emigrantiem, pai vrieiem, kas vieni pai strd rzems, bet prj imene dzvo Latvij, spgi ir vrot atsveinanos no saviem brniem, kas ar var bt

    btisks faktors, lai pieemtu lmumu atgriezties Latvij:

    Taj brd, kad atbrauc mjs uz nedu, un mazkais brns trs dienas vispr nenk klt, kamr mamma mjs. Kad mamma aiziet uz veikalu, tad mazais pienca klt. [..] Tas, ka lielais brns palicis tds ska, lai pievrstu uzmanbu es te esmu, es esmu ar. Katra lietia, ko izdara, pamatgu atzinumu prasa uzreiz. Tas bija tas lielkais. (8)

    Vlme runt dzimtaj valod

    Ilgas pc mjm ir saisttas ne tikai ar Latvijas dabu, tuviniekiem un pierastu vidi, bet ar

    ar vlmi runt sav dzimtaj valod, kur vislabk ir iespjams paust savas domas un

    saprasties ar citiem cilvkiem. Vlme runt latviski attiecas uz situcijm, kad ir jrisina

    kdas problmas, piemram, japsprie veselbas un rstans jautjumi:

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 11

    Pirmkrt, jau viens no iemesliem, kpc es gribju atgriezties Latvij, ir tas, ka es gribu runt latviski. Es gribu iet pie dakteriem un dakteriem skaidrot latvieu valod un risint kaut kdus socilus jautjumus. Es gribu to dart latviski, nevis angliski. T nav prliecba, bet drzk vlme. Tas man t ir oti svargi. (9)

    Kopga valoda un iespja brvi izteikties par lozoskm, dzikm tmm ir ar

    cieas draudzbas pamat, un valodas barjera neauj du draudzbu izveidot tur, kur nav

    latvieu valodas lietotju:

    Ar valodas barjera traucja, jo dzikas tmas nevarja pacelt, tikai tdas vieglas tmas. Lai gan ms prvaldjm valodu oti labi, ms varjm brvi komunict, bet tikldz bija kaut kda vairk tda lozoskka tma, uzreiz vrdu krjums aptrks. Latvij savukrt var oti dzias attiecbas veidot ar cilvkiem tiei valodas d, ka var izteikties par saretm tmm. Pietrka tas, ka nevar nekad izteikties, nevar izveidot draudzbu ar cilvkiem. (12)

    Grtbas integrties mtnes zem: vietjie nepieem, nav draugu, kultras atirbas

    Re-emigranti savos ststos par pieredzi emigrcij Eirop atzst, ka oti grti ir iekauties Eiropas nacionlo valstu sabiedrb un iegt tur tuvus draugus, ja nav kopgas dzves

    pieredzes un dzia valodas un nacionls kultras zinanu baga. Attieksme pret

    migrantu var bt oti pozitva un draudzga, tomr galven barjera ir saistta ar kopjas

    pieredzes trkumu un lokls kultras telpas nezinanu:

    Vii ir oti atvrti, oti pozitvi, bez aizspriedumaini. [..] Cita lieta, kam nevar tikt pri, viiem ir cita pagtne, viiem ir cita valoda, cita kultra, kuru tu nezini. Es nezinu, nesaprotu, es nekad nesapratu, kas ir viu Raimonds Pauls vai kas ir viu Limuzns Ju nakts krs. Tu skaties un tu nesaproti, tam vajadzgs laiks, tam vajadzgas desmitgades. (1)

    Angiem ir viena specika anglis nekad neks par tavu draugu, reti kur. Vii ir nenormli piekljgi, vii apbrs tevi ar komplimentiem un smaids un teiks nc ciemos, tikai t nkana ciemos nekad nematerializsies. [..] Ja man anglis ir draugs, tad princip latviete bs sieva. Td nozm, bet t, ka tu kaimios dzvo ar angli un ktu par draugiem, n. (7)

    Man noteikti pietrkst draudzenes, sarunas, papildus visdas izieanas, koncerti. Sirdij un dvselei man nekas tds nebija. (3)

    No vienas puses, tiem Latvijas emigrantiem, kas aizbraukui brnb vai agr

    jaunb, ir vieglk integrties, jo nereti draugu loks veidojas tiei jaunb. Emigrantam,

    kas aizbraucis uz kdu valsti pc 30 gadu vecumam, ir grtk atrast draugus, jo via

    koliem jau ir izveidojies stabils draugu loks:

    Ir savdk, ja cilvki aizbrauc 20 gados mcties un kaut kas tds, tad ie cilvki vairk vai mazk ir visi kaut kur izrauti no savm vidm, no saviem draugiem, pazim, un tad vii visi sk veidot to kodolu. .. Cilvkam pusm un pri jau baigi neveidojas kaut kas

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 12

    jauns. Tev ir savs draugu loks, neviens pai cits vi iek nenk. Viiem, kas man ir tie koli apkrt, viiem ir savas vides izveidojus, un es t nemaz nejtos, ka es t vartu baigi pieslgties. Man gan nebija nekdas problmas eit sastrdties. (1)

    No otras puses, Latvij atgrieas ar jauni cilvki, kas aizbraukui uz rzemm tiei

    studiju laik, un ar tad tomr ir sapratui, ka draugu loks rzems neveidojas tds, k to

    vltos, un kultras atirbas liedz labi justies, dzvojot rzems:

    Es izjtu oti lielas kulturlas atirbas. [..] Katrai ncijai savas patnbas, un es vias izjtu diezgan stipri s patnbas. Piemram, man Vcij bija grti uzturties ilgstou laika periodu. [..] Vispr daudziem latvieiem, ar ko es esmu kontaktjies Vcij, latviei Vcij nejtas prk labi. Tipiski latvieiem to piederbu Vcijai izjust ir grti, prsvar vii grib atpaka daudzi, kas aizbraukui. Jautjums, vai vii var vairs? Biei rodas imene, tad tu vairs nevari. Es zinu vienu studenti, kas pama vcieti un atveda uz Latviju, vi tagad pasniedz vcu valodu Latvij, ir ar tdi gadjumi. Bet latvieiem integrties Vcijas vid, dzvot tur ir grti. [..] Latvieu btba ir oti, oti savdki, es jtu btiskas atirbas. (13)

    Zmgas ir viena pra, kas atgriezuies Latvij, iegts atzias, ka vii nevlas visu

    mu justies k sveinieki, lai gan skotnji aizbraukana no Latvijas tika plnota uz

    mu, lai pilnb integrtos mtnes valst:

    Kaut k rads t sajta, ka ms negribam vienmr bt sveinieki, jo, rpus dzimtenes esot, tu nekad neiedersies. [..] Vienmr ms bijm iebraucji, lai gan ms skum bijm domjui tur palikt dzvot visu mu un integrties. (12)

    Ms vienmr jutmies tur k sveinieki, un cilvki ms t ar uztvra un vienmr prasja: Ziemassvtkos brauksiet uz mjm?. Vii neuzskatja, ka tur ir msu mjas. [..] o piecu gadu laik mums bija oti maz draugu, neskatoties uz to, ka mums bija vra msa ar imeni, un caur viiem ms varjm iepazties ar cilvkiem. (12)

    Mint pra pieredze ir speciska ar to, ka ie jaunie cilvki lmumu par emigrciju

    piema nevis ekonomisku apsvrumu d, bet gan td, ka vius neapmierinja

    nesakrtotba un socili-politisk situcija Latvij. Dodoties uz Norviju, vii plnoja

    pilnb integrties vietj sabiedrb, bet piedzvoja vilanos un ieguva izpratni, ka visur

    citur vii vienmr bs sveinieki:

    Ms oti aktvi minjm integrties un darjm visu iespjamo, lai ms iedertos, piedaljmies visur aktvi. Reizi gad bija tdi ciemata svtki, kur visi sanca un visdi paskumi notika, tur ms ar par brvprtgajiem piestrdjm kaut kds aktivitts, izdarbs. Kad tika rkoti kdi paskumi velo sacensbas vai krosi, balles, kaut kdas grupas, kad brauca, ms vienmr gjm uz visiem paskumiem un piedaljmies, un paldzjm, kur vajadzja brvprtgos, piedaljmies visur, minjm, jo mums gribjs socilo dzvi, lai ms pieem k savjos un saprot, ka ms neesam te atbraukui naudu pelnt, ms tiem gribjm bt daa no viu kultras un daa no viiem, bt k norvi. (12)

    Viena no re-emigrantm, kas atgriezusies no veices, atzst, ka, lai gan via ir precjusies ar vietjo (jaukts laulbas), darba mekljumos via sastopas ar oti daudz

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 13

    aizspriedumiem pret austrumeiropieiem, un tas bija btisks faktors, lai pieemtu

    lmumu visai imenei mint iedzvoties Latvij:

    Kad es sku meklt darbu, tad sapratu, ka veice ir diezgan nacionlistiska valsts. .. Ja tu nerun rait veicieu dialekt, nav ar viu pau atpazstamm augstskolm. [..] Ldz ar to t izvle bija tda, vai nu es kaut ko sku studt tur uz vietas, vai nu es varu strdt par apkopju. [..] Drausmgi daudz aizspriedumi pret auslanderiem, un oti tda vrtjoa attieksme. [..] Lai ar cilvki oti laipni un piekljgi, un it k sirsngi, bet nu tdi drausmgi virspusji. [..] Visas ts attiecbas ir virspusjas. Ar draugu vid. Man bija oti grti iedzvoties. (17)

    Ekonomiski un socili nevar sasniegt to lmeni, kas vietjiem (ienkumu, socil statusa)

    Vairki re-emigranti ar augstko izgltbu, kas rzems strdja labi atalgotos darbos,

    atzst, ka dzvojot rzems sapratui, ka ar socili-ekonomisk zi viiem ir grti integrties uzemoaj valst, jo vii k migranti ierodas ar citu starta pozciju un bez

    uzkrtas labkljbas un socilajiem kontaktiem. Ja vietjie specilisti cits citu labi pazst,

    iesaka viens otram, tad migrantam no Latvijas paziu loks ir ievrojami aurks,

    daudzviet rslis karjeras izaugsmei ir ar nacionls valodas zinanas, k ar

    atirgais labkljbas lmenis tds valsts k Norvija, veice vecki saviem brniem

    nodod mantojum kdus paumus vai ar noprk dzvokli, un ir is dzves starta

    kapitls, bet migrantam tdu priekrocbu nav:

    Es sav vecum, 40 pri gados aizbraucu, es strdju os kop ar cilvkiem. [..] Tie cilvki bija taj sav ilgtermia paskum apmram td lmen, ka iet tagad r no kda dzvoka, prvcas uz mju, maks ldz pensijas gadiem savu atlikuo kredta starpbu un tamldzgi. Viss normli, tas ir pieemts, vii paaujas, vii tic, viiem viss ilgtermia, ka vii to vars atauties, vii neuzsaka, ka kredts ir kaut kas nepareizs, emt pauma kredtu vai hipotekro. Taj pa laik man atskaites punkts ir nulle. Ja es domtu, ka es iekrtotu dzvesvietu, nopirktu, es makstu to pau summu, ko vii maks, bet skot no nulles, un man btu ldz savai pensijai jmaks apmram par divistabu dzvokli, varbt es bii prsplju. Es biju normls darbinieks, normls cilvks, varju vairk virs vidj saemt, bet, protams, menederu lmenis ir cits lmenis, es tur ar nevartu ielekt, jo nav valodas, nav vietjs zinanas, tas nebtu sti reli. (1)

    Aktuls finanu problmas ir atrisintas un ar emigrciju saisttais plns ir izpildts

    Ptjum intervto re-emigrantu vid bija gan tdi respondenti, kas bija plnojui doties emigrcij pavisam, plnojot veidot un iekrtot jaunu dzvi cit valst, kstot par s

    valsts pastvgo iedzvotju un integrjoties s valsts sabiedrb; gan ar tdi, kuriem

    nebija skaidri migrcijas uzdevumi un kas pavs, ka dzve rds, k bs labk un kdas

    iespjas pavrsies, un bija ar tdi respondenti, kuri ar migrciju saistja oti konkrtu

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 14

    uzdevumu nopelnt naudu, lai atdotu pardus vai prlaistu ekonomisko krzi Latvij, un, o uzdevumu izpildot, loiskais lmums bija atgriezties Latvij:

    Palika mums tas hipotekrais, tas jau ir uz 20 gadiem, bet visus mazos [pardus] ms divu gadu laik [samaksjm]. Ldzko es aizbraucu, ms divu gadu laik visus pardus [nomaksjm]. [..] Ms jau ar tur nepelnjm nekdus zelta kalnus, tpat pa lielam ts bija viu minimls algas. (5)

    Plnotas stermia vai vidja termia migrcijas gadjum raksturgs, ka

    emigrantam paliek Latvij tuvinieki un paumi, piemram, mja vai dzvoklis, par kuru

    jmaks bankai ikmnea kredta maksjumi. d gadjum atraans uzemoaj

    valst tiek saistta tikai un viengi ar darbu k vairk nopelnt un uzkrt ldzekus. Daa ienkumi tiek novirzti nepiecieamajiem maksjumiem (pardiem, kredtiem), imenes

    uzturanai Latvij, bet ikdien viss tiek darts, lai maksimli ietauptu ldzekus, taupot

    gan uz mjokli, gan anu, gan ar citm vajadzbm, un tiek uzturti ciei kontakti ar

    tuviniekiem Latvij, biei braucot uz Latviju vai ar apmaksjot tuvinieku ciemoanos

    uzemoaj valst.

    Emigrcijas ieguvumi vairs neiet tik nozmgi, lai paliktu rzems

    Tiem emigrantiem, kas skotnji bija plnojui pavisam palikt kd cit valst, bet tagad

    ir atgriezuies Latvij, raksturga divu veidu argumentcija: ir tdi cilvki, kas sapratui,

    ka vii iepriek ir prk augstu vrtjui iespjamos emigrcijas ieguvumus, un

    nepietiekoi novrtjui ts priekrocbas, kas ir Latvij:

    Tad, kad ms tur aizbraucm, skum mums bija t ideja, ka eit bs msu mjas, te ms dzvosim mgi mos un mums vajadzs pilsonbu, bet tad ar gadiem pamazm mums rads t sajta, ka ms te neiederamies, te nav st vieta, te ir auksti, un diez vai ms te paliksim, tad mums atkrita t ideja par pilsonbu, bet skum, j, bija, ka ms gribsim. [..] T sve un aukst mentalitte, savdkais dzvesveids un tdas mazas lietas sakrjas, [..] un t ms sapratm, ka tomr gribam atgriezties dzimten. (12)

    Un ir tdi re-emigranti, kuri izvrtjot konkrtos ieguvumus un zaudjumus, saprot,

    ka atgrieans Latvij ir labka izvle, nek palikt, jo dzves kvalitte, ko var nodroint

    Latvij, ir ldzvrtga tai, kas ir emigrcij, strdjot pieejamo darbu par minimlo algu

    (ienkumi gan ir btiski lielki, bet, dzvojot pilnvrtgu dzvi, ar izdevumi ir daudzkrt

    lielki):

    Ldz ar to saliekot visus tos skaitus kop, tika saprasts, ka jgas tur nekdas lielas nav no t visa. Ja btu t, ka gribtu tur palikt, tad, j, vartu mint kaut ko darties, vairk pelnt un palikt tur, bet ne man bija vlme, ne meitenei bija vlme. [..] Man situcij bija t, ka man bija garantt alga, un es sapratu to, ka, Anglij pelnot to 1000 pri, man ts naudas paliek mazk pri, nek eit saemot kaut kdus 800. (2)

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 15

    London ir tikai darbs, nekas cits. Protams, it k kultras dzve London. Bet t sistma ir izstrdta tiem cilvkiem, kas tur strd, turpat tr naudu kultrai, izklaidei, visam. Man t liekas, ka tas nav sts, tas man neder. [..] London tur var tikai strdt, tikai karjera. Tikai strdt un trt naudu. Varbt vecuma d, bet es nodomju, ka man bs vieglk tlk dzvot Rg. [..] J, eit ir vairkkrt vieglk. rtk Rg ir viss. Saldzinot ar Londonu, es varu 1520 mintes aizbraukt uz hokeju un atgriezties centr. London tas nav iespjams. [..] Visi draugi eit. Vecki eit. Visi hobiji. (18)

    Ar re-emigranti, kuri uz rzemm devuies ar atvrtu pieeju, neplnojot neko

    konkrti, cik ilgi bt rzems un kad atgriezties, daudzi netiei atzst, ka migrcijas pieredze veicinjusi dadu vrtbu prvrtanu, saprotot, ka nematerils vrtbas

    konkrti viam k cilvkam ir svargkas:

    Es uz Latviju atgriezos citu motvu vadts, nevis izdevguma un naudas motvu vadts. [..] Visam ir savi mnusi un plusi, ja es gribtu strdt un izmantot savu zintnisko potencilu, es strdtu Kembrid vai kaut kur. Bet man laikam btiskk ir nevis tas, ko daru, bet cilvki un vide, kur esmu un kur es sevi jtu, tdu piepildtu sajtu. Man ir imene Latvij, un tur es jtu savu piepildjumu, naudas jautjumi tas ir pakrtoti visam. (13)

    Mums t dzves uztvere kuva vairk tda, ka ms gribam papietiekamu dzvesveidu dzvot, strdt mjs, visu izaudzt, cik ms varam, strdt oti maz un minimalizt naudas vajadzbu, bet rzems dzvojot to ir grti izdart. (12)

    Vairki respondenti uzsver ar to, ka migrcijas pieredze ir bijusi pozitva un ir iegts

    tas, kas ir bijis certs nauda, pieredze, bet karjeras iespjas rzems vairs neiet tik vilinoas, td ar pieemts lmums par atgrieanos, lai dzvotu Latvij, turpinot strdt,

    gan sadarbojoties ar emigrcij iegtajiem partneriem (saemot algu, formli strdjot

    tur vai sniedzot pakalpojumus cits valsts), gan ar attstos savu biznesu Latvij vai

    piedvjot savu pakalpojumu Latvij:

    Es sajutu, ka es varu oti daudz Anglij, ka es varu strdt td amat, uzemties atbildbu. [..] Un tu saproti, ka tu vari, tu notici saviem spkiem. Es tdu pieredzi Latvij, man liekas, negtu. Es nopelnju naudu, es samaksju kredtu, jo es centos taupgi izturties pret naudu. Es savcu noteiktu naudas summu, un es sajutu, ka es esmu izminjis visu, ko vljos. Es guvu to pieredzi, ko vljos. Es vartu attstties tlk aj karjer, bet man t nav attstba, t ir tikai tda naudas gana, atbildba, bet man palika neinteresanti un garlaicgi. Man London palika garlaicgi. Tad es padomju, un ar apstki rads tdi. [..] Man sks nelielas problmas ar veselbu. Es izdomju, ka labk braukt uz Latviju. Viss kop. Plus vlans. (6)

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 16

    Atgrieans pieredze: process un t vrtjums

    Darba atraana

    Darba atraanas Latvij modei ir oti daudzveidgi un konkrtu individulo faktoru

    noteikti. Pirmkrt, darba atraanas Latvij iespjas nosaka konkrt indivda prasbas

    pret darba vietu (darba saturs, atalgojums, atraans vieta), otrkrt, iegt izgltba un

    pieredze.

    Vairki augsti izgltoti specilisti, atrodoties rzems, ir atradui iespju izveidot

    tdu savas dzves modeli, ka vii var vienlaicgi dzvot pamat Latvij, bet strdt ocili

    kd cit valst. du iespjambu liel mr nosaka konkrt profesiona darba

    specika, piemram, IT specilistiem vai noteiktu jomu konsultantiem ir lielkas iespjas

    strdt attlinti, bet juzsver, ka paas par sevi s iespjas nerodas, konkrtie indivdi

    ir piestrdjui, lai viiem btu iespjams ds dzves modelis, veidojot atbilstous

    kontaktus un darba organizciju. pai btiska aj model ir rvalsts iegt pieredze un

    kontakti, un tas ir iespjams tikai augstas klases profesioniem darba tirg pieprasts

    joms.

    obrd skaits, ka es strdju Norvij, bet es uzturos nedu eit, nedu tur. [..] Es biju iekrtojies, ka es divas nedas dzvoju tur, divas eit, bet tiem vieniem darba devjiem tas vairs sti nepatika. [..] Tad pie tiem es beidzu un prgju pie citiem darba devjiem, kuriem tas pilngi apmierina un ir svargi, kas ir izdarts. Tad es darbojos no Rgas, un lai nepazaudtu kontaktus ar cilvkiem, aizbraucu uz turieni. (1)

    Tas, ko ms vienojmies, t k es taj brd strdju pie pris interesantm idejm, ms vienojmies, ka trs mneu manas algas invests Latvijas kompnij, ko es uzsku kop ar viiem, tad ms ar viiem meklsim jaunas biznesa iespjas, man jau esot Latvij. [..] Es tagad strdju k kontraktors. Es nezinu, k to sauc latviski, laikam rkonsultants. [..] Es divs diens varu nopelnt to, ko obrd mnes vartu nopelnt Latvij. Ldz ar to, ja es trs mneus strdju uz projektiem Anglij, es prjo laiku Latvij varu komfortabli dzvot, komfortabli justies nansili un strdt pie projektiem. T ir tda lieta, ko es cenos dart dabt vienu, divus projektus gad, kad es varu aizbraukt un trs mneus pastrdt. Prjs lietas - daa no ts naudas, ko es nopelnu, es investju uzmumos. (4)

    Ptjum intervto re-emigrantu vid gana izplatts darba atraanas modelis ir vrans pie iepriekjiem darba devjiem (darba viet, kur strdja pirms emigrcijas).

    Liepj darbu var atrast. Sku strdt atpaka [rmas nosaukums], mani tur it k pasauca, jo viiem vajadzja vciski runjou darba vadtju. (8)

    Tad vrs pazvanja savam bijuajam priekniekam robesardz un uzjautja, vai btu tda iespja, ja vi atgrieztos Latvij, vai vi vartu tikt atpaka darb. Viam pateica, ka nav divu domu, brauc, ms tevi iekrtosim, vienalga k, kaut ko izdomsim, tikai brauciet mjs. (5)

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 17

    oti nozmga loma darba atraan joprojm ir socilajiem kontaktiem, jo darbs tiek

    meklts un atrasts caur pazim:

    Ar caur pazim, caur mammas pazim. Ne pati, dieml. Tdu darbu laikam paai grti atrast. Man liekas, ka te vispr daudz darbu atrod caur pazanos Latvij. Ja tu nepazsti cilvkus, tad laikam neko neatradsi. (10)

    Vairki no intervtajiem re-emigrantiem intervijs atzst, ka, mekljot darbu, izmantojui dadas darba vakanu mjas lapas, bet faktisk darba atraana lielkoties

    tomr notikusi, izmantojot pazanos un iepriekjo darba pieredzi:

    Piemram, ir tas cv.lv. To es atceros. Es atceros, ka tur var ar lejupldt savu CV, saglabt un atstt. Tad mums ir t vietj mjas lapa liepajniekiem.lv. Tad caur pazstamiem, ar ko es tur sazvanjos vai sarakstjos, tad vienmr pieteicu, ja nu kas kaut ko, lai dod ziu, ka es esmu gatava tli sakravt mantas un doties atpaka. [..] Un tad man bija vienu dienu zvans: Iesldz ksi datoru, ieej draugiem.lv, tevi tur kaut kas gaida. Es, nu, labi, pieceos, iesldzu, skatos, ka no mana iepriekj darba: Iespjams, ka mums veidojas vakance, varbt tev ir interese. Atsti, ldzu, savu CV un motivcijas vstuli. Es, protams, trik tirik, vik un projm. (9)

    Labkas iespjas pc emigrcijas atrast darbu ir tad, ja cilvks pats ir pilnveidojies

    kd jom un kuvis paapzingks, gatavs uzskt kaut ko jaunu un pieemt

    izaicinjumus, ar veidot savu biznesu:

    Es sapratu, ka tur man nekas neies un tur dzvot es negribu, tad es sku meklt kaut kdas alternatvas, ko es vartu no turienes paemt, kaut kdu informciju, kamr es tur dzvoju, lai es viu vartu mint uz Latviju atvest, kaut ko jaunu. Tad es atradu vienu tdu lietu par to pau betonanu. Tas ir par lietu, ko es saprotu, tagad es minu Latvij stiept to iek. Tas ir jauns produkts, paam sava mjas lapa ir, lnu garu uninamies pagaidm. [..]Atgriezmies atpaka, es sku tur strdt par darba vadtju [bvniecb]. Paralli ar tiem saviem brnumiem tur cnos. (2)

    Es biju oti prliecints par sevi, jo zinju, ka pc ts pieredzes, ko piedzvoju Anglij, es esmu spjgs ar savm prasmm atgriezties, neskatoties uz to, ka Latvij sareta nansil situcija, un atrast kdu darbu. Un ne pavisam primitvu, jo man ir prasmes, talants, es esmu par sevi prliecints. Man galv ska pardties domas, kd jom vartu. (11)

    Ienkumu samazinans

    Kopum daa re-emigrantu atzst, ka atgrieoties Latvij ir jrins ar ienkumu samazinanos.

    Ar darbu esmu apmierints. Viss ir krtb. No nansils puses, j, es esmu pieksjis, man bija grti pielgoties, kad ir jnokpj no t, ka tu pelni saldzinoi vairk, vari atauties vairk, tad atbrauc eit, un ir bii jnolaias, mazliet vairk jpaseko saviem

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 18

    triiem, kas man skum bija grti un vl joprojm, ja godgi, mazliet, mazliet pieklibo. Bet t viss ir krtb, uz prieku es tiku, nabags es neesmu. (15)

    Sku strdt par tiem oti niecgu naudu, diezgan smieklgu priek saviem diplomiem. No otras puses es dzvoju pie veckiem, ar sievu joprojm taj laik dzvojm pie veckiem, un tikai pc kda laika ms skm rt dzvokli. [..] Es visu o laiku biju docents un man bija kaut kur 700 eiro uz papra, kas ar iet oti niecga samaksa kaut vai par tiem grdiem, kas man ir. (13)

    No otras puses, t ir apzinta re-emigrantu izvle, kurai vii ar iepriek gatavojas

    veido uzkrjumus, plno savu darba dzvi, un taupgk dzvo. Ir tdi re-emigranti, kas atzst, ka, ar rzems dzvojot, bija grti iekrt naudu, piemram, ceoanai:

    Ms jau ar tur nepelnjm nekdus zelta kalnus, tpat pa lielam ts bija viu minimls algas. Labi, vias bija katru nedu nevis reizi mnes, bet tpat ms nevarjm atauties aizbraukt uz Spniju, ms krjm gadam naudu, lai ms vartu uz Latviju atbraukt visi etri. [..] Es teicu: Tpat ms tur dzvojam, ms neko iku nevaram atauties. Kda starpba, kur ms dzvojam no algas ldz algai tur vai te. (5)

    Citi respondenti savukrt uzsver, ka kopum obrd dzvo normlu, nodrointu dzvi:

    [..] ms dzvojam normli, nav t, k citi saka, ka eksist. Iepriek bija t, pirms aizbraukanas bija t, ka bija jskaita nauda, aizej veikal, tas, tas jnoprk, vai sanks, jmaks par dzvokli, vai sanks. Tagad ir t, ka brvi dzvo, pai neko neskaitot, normli dzvo, labi, nekrjas nekdi tkstoi, bet dzvo normli, nav t, ka btu eksistana. (2)

    Visapmierintkie ar saviem ienkumiem ir tie augsta lmea profesioni, kas dzvo

    transnacionlu dzvi, pamat atrodoties Latvij, bet strdjot kd cit valst, jo vii

    saem labas algas, bet izdevumi ir saldzinoi mazki, nek dzvojot rzems:

    Ts cenu un algu izmaksu atirbas ir tik gigantiskas starp Latviju un Angliju, ka man ts nodevas ir rkrtgi izdevgas, jo es varu dzvot pc Latvijas cenm, un pelnt pc Anglijas cenm. (4)

    Es skaitos tur, no Latvijas es skaitos darba attiecbs tur, es maksju nodokus Norvij, krju pensijai Norvij, bet es sevi mierinu ar domu, ka es esmu Latvijas eksporta prece, jo to naudu, ko es nopelnu tur, es viu notrju eit. Es atvedu tos tkstous uz ejieni. (1)

    Vienlaikus jatzst, ka noteikta iedzvotju grupa Latvij jtas mazk stabili un droi,

    jo, k pardja 2009. gada ekonomisk krze, Latvij situcija var mainties oti strauji, un

    nekdu drobas garantiju nav. iemesla d vairki re-emigranti pirms atgrieans cents nodrointies ar kdiem uzkrjumiem jeb drobas spilvenu:

    Bija doma, ka vajag pakrt, lai ir par to dzvokli ko makst, un, ja ir brns, jo tad vi vl nebija pieteicies, ja nu ir brns, lai vismaz kaut kdu brdi, kdus pris gadus ir t stabilitte. Jo atskriet ar pdjo naudu uz tejieni, un tad mint te kaut ko, jo te tomr t situcija nav tik stabila. Tu zini, ka tev odien bs ko st, rt, part un aizpart. Anglij strd savu darbu, ja tu nekdas mubas nesastrd, tad r tevi neviens

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 19

    nemets, padis bsi un visam nauda bs. Te ir t, ka daudz kas var noiet greizi, kas nav no tevis atkargs. (2)

    Es no savas minimls algas tur varju atauties uzturt, piemram, manu, uzturt dzvokli, atbraukt uz Latviju, iepirkties, aprbt sevi, padint sevi, dvanas nopirkt un atstt. No minimls algas es varju to tur. eit ko no minimls algas var? Neko. (9)

    Ms it k kaut kdu naudiu sakrjm, dzvot var, nav nekdu problmu, bet ja tu pats necnsies, neviens tev nepaldzs. (2)

    Mjoka atraana un prvkans

    Daai re-emigrantu mjoka atraana nekdas grtbas nesagd, jo atgrieans bija jau iepriek plnota vai ar nebija skaidrs lmums par to, ka noteikti paliks rzems, ldz ar

    to ir saglabts mjoklis Latvij. Daudziem emigrcijas laik aj mjokl dzvoja tuvinieki

    vai ar tas tika izrts.

    Grtbas ar mjokli ir tiem re-emigrantiem, kas bija savus paumus Latvij prdevui, un atgrieoties ir jatrisina ar mjoka jautjums, vai ar tiem re-emigrantiem,

    kuriem ir mjoklis kaut kur laukos vai mazpilsts, bet atgrieoties darbs ir atrasts kd

    no Latvijas lielajm pilstm (konkrti intervijs bija grtbas ar mjoka atraanu Rg

    un Liepj). Risinjums ajos gadjumos lielkoties ir dzvoka rana, bet re-emigranti

    atzst, ka Latvij mjoku politika nav draudzga iencjiem, jo pavaldbas res

    dzvokus nepiedv (garas rindas), vai ar piedv tik zemas kvalittes dzvokus, kuros,

    lai dzvotu, ir jem kredts dzvoka remontam. Tas atir Latvijas mjoku tirgus

    situciju no situcijas daudzviet rzems, kur ir vieglk pieejami pavaldbu mjoki ar

    iespju tos izpirkt un iegt sav paum:

    It pai Rg tagad ir oti grti atrast dzvokli. Es nezinu, kas ir noticis. Varbt bankas kredtus nedod, un tpc res maksa, man liekas, ka prk liela. Ar tiem vecajiem projektiem tlajos rajonos. Btu labi, ja valsts kdu pabalstu Ne visu makstu, bet kdu pusi. (18)

    Tagad ms ar rjam, dabjm rt dzvokli, varbt, ka T sieviete teica: Js varat uzrakstt iesniegumu, varbt jums paveicas. Tie dzvoki, kuri te ir, tie ir briesmgi dzvoki, ko pieir. Tur atkal ir jem kredts, lai tu vari viu izremontt, lai tu vari reli skt dzvot, viss jmaina logi, durvis, viss jmaina. (5)

    Ir ar tdi re-emigranti, kas, plnojot atgrieanos Latvij, ir mrtiecgi krjui naudu sava mjoka iegdei Latvij:

    Dzimtas mjas vram dieml bija prdotas, jo via mte ar prcls uz rzemm dzvot un prdeva to lauku mju un saimniecbu. Mums nebija nekur, kur atgriezties. Ms dzvojm pie manas mammas mazliet un draugu lauku mj. Trs mneus ms nodarbojmies ar mjas meklanu eit Latvij, ptjm sludinjumus un katru nedu oti aktvi braukjm apkrt pa visiem reioniem saprast, kur rajons mums patk un mm vienkri sludinjumus un pc krtas braukjm, skatjmies, mekljm. Janvr

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 20

    atradm o vietu, kur ms tagad dzvojam, un nopirkm mazu lauku saimniecbu ar 4 ha un mazu mjiu, un uzreiz prclmies uz msu jauno saimniecbu. (12)

    Pats prvkans process, ja vien ir mjoklis Latvij, nav sarets. oti daudzi izvlas

    visu savu iedzvi, kas iegdta rzems, prvest uz Latviju. To var rti izdart ar

    mikroautobusu pakalpojumu paldzbu, kas ir plai izplatts un pieejams serviss Eirop,

    pai tas attiecas uz prvkanos uz Latviju no Anglijas un rijas:

    Ir jau tie mikrii, kas iet. Tos es sazvanju, pateicu, ka man tur t un t. Atbraucu ar 160 kilogramiem, mikriu piekrvu ar kastm. (9)

    Dadu dokumentu un formalitu krtoana

    Dokumentu un formalitu krtoan re-emigrantiem ir atirga pieredze. Ir tdi re-emigranti, kas uzskata, ka tur nav nek sareta, jo visu informciju var atrast internet,

    un visu var tri un vienkri nokrtot:

    Es atbraucu un pat nedomju par formalittm. Tagad sku domt, jo vajag nodoku grmatiu sataist darbam ar visdm lietm, ar kurm es neesmu saskrusies, es pat nezinju, uz kurieni ir jiet. Bet viss ir internet. Un ar dzvesvietu deklarju. Labi, ka visu var izdart internet. Tas ir oti rti. Es pati to visu nezintu. (10)

    Protams, ka es vairs nezinju, kdi ir tie procenti, un k tur ts algas rins, kdi nodoki, kas un ko. To es nezinju. Bet ieej internet un izlasi par to google.lv. Bet t, man liekas, ka nekas tds. Man liekas, ka pilngi nekdas tdas grtbas. (9)

    Princip nekas. Ar atgrieanos pa lielam vispr nekdu problmu nebija. (2)

    Piemram, tda procedra k dzves vietas deklarcija tiek vrtta k oti vienkra:

    K man sanca? Es biju deklarjusies rij. Vienu brdi, es neatceros, kur gad, bet paness t aiota par to, ka latvieiem, kas dzvo rzems, tiei rij, rij tas iedzvotju ienkuma nodoklis bija 20%, bet Latvij 25%. Tad Latvija bija izdomjusi, ka latvieiem rij jpiemaks ir jpiemaks 5%. Visi Latvijas iedzvotji bija oti, oti neapmierinti: Ms tur strdjam, ms tur maksjam nodokus, ms braucam uz Latviju rstjamies, vedam naudu, stam naudu, trjam un mums vl ir jmaks. Tpc es aizgju un piedeklarjos rij.

    Izdeklarjies no Latvijas, no Liepjas, un piedeklarjies tur?

    J. Bet kad es atdeklarjos Latvij? Godgi es neatceros, jo es atgriezos 29. aprl, un 5. maij es sku uzreiz strdt. Varbt es tajs diens ar piedeklarjos. To es tiem neatceros. Bet tas ir elementri, ieej internet latvija.lv un piedeklarjies. (9)

    Citi re-emigranti saskaras ar ar dadm grtbm. Visvairk negatvas emocijas re-emigrantu vid rada dadi socils apdroinanas jautjumi emigrcijas ietekme uz pabalstu lielumu un pensijas aprinu:

    Man tagad lielk problma ir saprast, ko man dart ar savu pensiju. Es 10 gadus esmu nostrdjusi, esmu maksjusi labu pensiju, tagad es vienkri cenos, jo es ldz galam ar

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 21

    Anglij nesapratu to ideju, es, protams, negribtu emt to naudu, jo es no pirm gada esmu maksjusi, prmaksjusi nodokus un visu laiku strdjusi legli, ldz ar to es labprtk emtu angu pensiju nek prceltu tur ieguldtos ldzekus, jo kaut kas esot tds, ka kaut ko kaut k, bet es atkal krtjo reizi neesmu taj iedziinjusies. (7)

    Cilvkus diezgan liel mr sargtina tas, ka slimbas un maternittes pabalstus

    rina, balstoties uz ienkumiem pdj gada laik, kas daudziem iet netaisngi, jo vii

    ir maksjui nodokus kaut kad iepriek:

    Reli Latvij t krtba ir tda, ka Ar meiteni runjm via no 18 gadu vecuma ir strdjusi, maksjusi nodokus, divus gadus, princip pusotru gadu nav strdjusi Latvij, atbrauc mjs un par brnu tev 100 latus mnes maks vai 120 laikam. Tas bii t sviestaini. Reli tu visu mu esi maksjis, kaut kdu brtiu neesi, un viss, tev nekas nepienkas. Man liekas, ka to vajadztu prdomt Latvijas valstij. (2)

    Viena no respondentm saskrs ar situciju, ka, viai vl esot veic un ar

    deklartai veic, bet plnojot atgriezties atpaka, Latvij pirktu manu auj piereistrt

    tikai uz 6 mneiem, nevis beztermi, k tas ir Latvijas rezidentiem. da situcija

    konkrtajai respondentei rada sautumu, jo nav saprotams pamatojums, kd ar veices

    rezidentam nevartu piedert mana Latvij beztermia. is gadjums auj secint, ka

    tdos mazos oti speciskos aspektos re-emigranti saskaras ar administratviem riem un grtbm:

    Kad es atgriezos, lai es vartu savu manu piereistrt, skum, kamr es biju vl veic, man atva piereistrt manu tikai uz seiem mneiem Latvij, Latvij pirktu manu! Es saku, nu, kur ir loika, kpc js neaujat rzemju rezidentam bt paniekam Latvijas manai beztermi? Kds ir izskaidrojums tam, ka es noprkot k veices rezidents manu Latvij, nevaru viu piereistrt beztermi? (17)

    Cits respondents norda, ka, viaprt, problma ir informtba par iedzvotju

    pienkumiem, kas jizpilda attiecb pret valsti, gan aizbraucot no Latvijas, gan

    atgrieoties Latvij:

    Par to ir oti maz skaidrba, kas tev ir jdara, ja tu esi apzings pilsonis, prvcoties uz Angliju vai vl kaut kurieni. Es pat nezinu, vai man tas ir izdevgi deklarties vai nedeklarties. Tas nebija tds apzints lmums nedeklarties. Es vienkri nezinju, ka kaut kas tds btu jdara. (4)

    Brnu izgltbas jautjumi

    Sarejumus re-emigrantiem rada brnu pieteikana un reistrcija brnudrzos un skols Latvij. Lielk daa re-emigrantu jau rins ar to, ka pavaldbas nanstos

    brnudrzos rindu d viu brni nevars tikt, jo brni nav pietiekoi laicgi reistrti

    rind, bet sautumu re-emigrantos rada situcija, ka ar skols 1. klas konkrts viets ir grtbas tikt:

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 22

    Grti mums bija tikt skol, tas mani ar nookja. Man liks, k tas var bt! 1. klas! Cik mums Liepj ir skolas? Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitt, un viss pasaka, ka nav vietas. K var nebt vietas? Man msa no skuma gja interesties, via gja uz vism skolm, un viai pateica, ka bija februr jpiesaka brni 1.klas. Agnese saka: Tda situcija, ka cilvki izdom, ka vii grib atgriezties Latvij un js sakt, ka nav vietas. Ko tagad dart? Viss ir pilns, 1. klases, viss klass ir 30 un cik brni, nav. Man msa zvana: Viss, nezinu, ko lai dara!. Tad via aizgja uz Izgltbas prvaldi Liepj un pateica: K nav? Pazvanja direktorei un vieta rads. Jo vias ir divas, es saprotu, bet man tas liks oti nesaprotami, ka nav, k var pateikt, ka nav vietas. (5)

    Atgrieoties tiei uz 1. klasi vai ar vlk, brniem skum ir grtbas ar latvieu

    valodu, jo rzems brnudrz ir notikusi gatavoans skolai cit valod:

    Skum viam bija grti, jo tur vi visu mcjs angliski, tad viam viss bija jsk mcties latvieu valod burti, last latvieu valod, skaitt, rint latvieu valod. Skolotja skum bija teikusi, ka via domja, ka bs baigi traki. Bet bija jau ar traki skum, jo tur varbt t apmcbas sistma, ko vii dara tur tajs stunds, ir savdk. Ms jau vecki nepiedalmies stunds, to es nevaru nokomentt. Bet pc tam, kad vi izgja segadniekos, vi bija piencg lmen, viss bija krtb, vi tika visiem brniem ldzi un iemcjs. (6)

    Sprieot pc savas pieredzes, vairki re-emigranti uzsver, ka, ja ir plns atgriezties, tiem ir svargi to plnot un atgriezties jau uz to brdi, kad brnam jiet 1.klas, jo vlk

    re-integrcijas process skol brnam ir daudz grtks un saretks:

    Bet es domju, ja ir tdi vecki, kas dom par brniem, vai atgriezties, vai neatgriezties, tad, ja atgriezties, lai vi var pirmaj klas skt mcties, jo vlk viam ir vl grtk, kad viam jau ir astoi vai devii gadi, desmit, tad viam jsk te viss prmcties latvieu valod. Man liekas, ka tas brnam ir vl traumjok. (6)

    Tad es sdju un sapratu, ka tagad vai nekad. Vienkri ir jrisk. Ja es nokavu te to skolu meitenm, man neviens vias te neems, kad vim bs 10 gadi, un vias nemcs ne last, ne rakstt latviski, tad es vairs nevaru. Ar tpc oti daudzas imenes neatbrauc mjs, jo brni tur iet skol, un tas ir nereli, tur ir baigai apmbai jbt paiem veckiem, lai vius vartu palaist atpaka Latvijas skol. (5)

    Re-emigranti uzsver, ka Latvij pamatskolas un vidusskolas izgltba ir augstka, un ir vairk prasbu, ldz ar to brnam ir grtk iekauties savam vecumam atbilstoaj klas:

    Te skola ir daudz spcgka, nek, piemram, Amerik vai Anglij. Es nezinu, viiem laikam ir jiet par vienu klasi zemk. [..] J. Tur ar ir labas skolas, ts ir privtskolas, drgas. Bet es joprojm nesaprotu, kpc skolas ir tik sliktas, bet universittes tik labas. (10)

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 23

    Re-integrcijas vrtjums

    Re-integrcijas process dadiem re-emigrantiem noris atirgi, tomr oti daudzi

    uzsver, ka viiem nav sajtas, ka vii vispr kaut kur btu bijui devuies projm, jo

    kopum jts sav vid, atgriezuies mjs:

    Man pat bija tda sajta, ka es nekur neesmu bijusi projm tos etrus gadus. Es atbraucu un te t iegju uzreiz, visi draugi, viss notiek, tda sajta, ka neesmu nekur bijusi tos etrus gadus, esmu visu laiku bijusi te, ka neesmu nekur bijusi prom. (5)

    Ms gribam dzvot Latvij, un beidzot ms esam atradui savu vietu, jo viss tas laiks, kad ms aizbraucm, tie sei gadi mums bija jautjumi neprtraukti, kur ms gribam bt, ko ms gribam dart. Visu laiku bija t sajta, ka ms neesam sav staj viet, ne Norvij, ne Spnij, ne zij. Un tikai Latvij kop ms atradm o savu mju, o vietu laukos, mums ir sajta, ka ms beidzot esam tur, kur mums ir jbt, un darm to, kas mums patk. Tagad mums ir sajta, ka ms nekur neprcelsimies, paliksim te mgi dzvot. (12)

    Tas liel mr ir skaidrojams ar to, ka daudzi regulri braukja uz Latviju un uzturja

    cieus kontaktus ar tuviniekiem Latvij:

    Es visu laiku esmu bijis oti saistts ar Latviju, varbt ar tpc esmu mazk ierakstjies taj pus. Tie, kas atbrauc eit reizi gad vai reizi divos gados, viiem liekas, ka vii ir taj pus. (1)

    Grti teikt, jo es visu laiku, oti daudz laika pabiju Latvij. Es princip visus universittes brvlaikus, gan ar darb lielko dau brvdienu pavadju Latvij. Un ldz ar to nav bijusi sajta, ka es esmu oti prom. Universittes laik es pat uzspju uzskt savu biznesu Latvij tdu maziu. [..] Es nekad nejutos k cilvks no malas Latvij. Es vienmr jtos k atgrieoties no pagaidu prombtnes. (4)

    Iespja bt sav dzimtaj zem, runt sav dzimtaj valod un dzvot pierast vid

    dod sava veida brvbas un paapzias sajtu, bet t iegta ldz ar dzves pieredzi cits

    valsts:

    Tda laba sajta, atrodoties Latvij, brvbas sajta, tu esi sav zem, esi pats sev saimnieks. (12)

    Citiem iet, ka re-integrcija nenotika tik pasaprotami, piemram, viens no respondentiem norda, ka viam re-integrcijai bijis nepiecieams apmram pusotrs

    gads, un visgrtk ir bijis pierast pie Latvij raksturgs kstanas un loans:

    Jo iesas, iedzvojs jau, pierod pie ts sistmas, k tur viss notiek. Man pagja kaut kds pusotrs gads, kamr es vispr aklimatizjos eit. Tas ir pc pieciem gadiem. Ja cilvks grib atgriezties pc desmit gadiem, pc padsmit gadiem, tad, es domju, ka tas ir nenormli grti. oti, oti grti. Nu t pa lielam.

    Kas tad bija tas, kas varbt mainjies, ka bija pusotrs gads, lai atkal jpierod?

    Pirmkrt, tas, ka visi eit visu laiku neapmierinti, rc un pukst, erkst, viss un tas. Tas bija tas spgkais moments. Kaut vai veikal ieej un tur Es biju pieradusi ieiet un

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 24

    pateikt labdien, labvakar, paldies un ldzu, uzskrien kdam virs es atvainojos, tdas piekljbas normas. eit es atbraucu: Pu-pu-pu, ko tev vajag, ko tu gribi?. Tas bija tds visgrtkais. (9)

    Vairki re-emigranti atzst, ka socils drobas sajta ir lielka, dzvojot rzems.

    Latvij paam vairk juzemas atbildba un jdom, k nopelnt un nodroint sevi:

    Tur ir brvk. eit cilvkiem ir jraujas, jstrd, lai tu vispr kaut ko sasniegtu, lai tu sevi pabarotu, samakstu rinus. (9)

    Viens no respondentiem pat norda, ka socils neaizsargtba sajta liek viam

    domt, ka valstij vi nav vajadzgs:

    Es neesmu te vajadzgs t ir tda sajta. Ja tu kaut ko nenc pats un nedod tai valstij ausmgi tdu, ka tu viai esi vajadzgs, tu k vienkrs iedzvotjs, es nejtos, ka es btu vajadzgs. (8)

    Stabilittes trkums un minimla socil aizsardzba ldz ar to ir galvenie iemesli,

    kd saska ar re-emigrantu viedokli daudzi latviei paliek rzems un neatgrieas

    Latvij:

    Es jau saprotu, ka nav ts naudas tai valstij, bet kaut kdai paldzbai lielkai Tie pai brnu pabalsti. Tas ir smieklgi. Kas ir 16 lati? Izdzvo mnesi ar 16 latiem! Tur ir t stabilitte lielka. Tas ar baida tos latvieus, vii nebrauc tpc mjs, jo vii zina, ja vii tur pazauds darbu, viiem iedos bezdarbniekus, viiem iedos pabalstus, un vius neviens no mjas r neizsvieds, viiem banka naudu neatems. (5)

    Re-emigranti ir oti skeptiski par iespjambu, ka Latvijas valstspiedergie

    atgriezsies, ar tajos gadjumos, kad uz rzems ir prclusies visa imene un brni

    mcs vietjs skols un ldz ar to asimiljs vietj sabiedrb:

    Tad, kad imene ir prbraukusi ar brniem un brni ir skui iet tur skol, tad ce atpaka ir baigi minimls. (1)

    Secinjumi

    Re-emigrantu intervijas parda, ka galvenie atgrieans iemesli ir ne-ekonomiska rakstura. Ts ir ilgas pc mjm, vlme pavadt vairk laika ar saviem tuviniekiem, kas

    palikui Latvij, ilgas pc Latvijas dabas, vlme runt latviski un vlme, lai brni izaug

    par latvieiem, nevis asimiljas uzemoaj valst. Btiski iemesli, lai atgrieztos, ir ar

    grtbas integrties mtnes zem, jo vietjie iedzvotji nepieem k savjo un nav

    draugu, k ar tas, ka ekonomiski un socili nav iespjams sasniegt to ienkumu un

    socil statusa lmeni, kas vietjiem. Pdjais mintais iemesls daji ir uzskatms par

    ekonomiska rakstura iemeslu, un vl viens ekonomiska rakstura iemesls, lai atgrieztos,

    ir Latvij samilzus privts naudas problmas (kredti, pardi) ir atrisintas (pardi

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 25

    ir nomaksti). Svargs konteksta faktors ir tas, ka, mazinoties ekonomisks krzes

    apmriem un pardoties nelielai ekonomiskajai izaugsmei, ir palielinjusies iespja

    atrast darbu Latvij un nopelnt, lai vartu izdzvot. Tda pieredze, ka, dzvojot Latvij

    vartu nopelnt vairk k rzems, gan re-emigrantu ststos nav sastopama. Viennozmgi vieglk ir atgriezties tiem, kas ir saglabjui cieas saites ar Latviju,

    proti, kam tuvinieki dzvo Latvij, kas regulri uztur ar saviem tuviniekiem kontaktus un

    ciemojas Latvij. Ievrojami vieglk atgriezties ir tiem, kam Latvij ir mjoklis un nav

    iegdts nekustamais paums emigrcijas mtnes zem. oti btisks atgrieans faktors

    ir atraans emigrcij ilgums (jo cilvki ilgk paliek rzems, jo grtk ir atgriezties), k

    ar tas, vai emigrcija jau skotnji bija plnota k stermia paskums, vai n.

    Tomr intervijas pardja ar oti lielu atgrieans modeu daudzveidbu. Ja konfront

    intervijas ststus ar pieciem teortisks literatras izpt identictajiem atgrieans

    teortiskajiem modeiem, jsecina, ka neo-klasisks ekonomikas pieejas modelis, kad atgrieans notiek neveiksmgas migrcijas pieredzes d, jo nav rasta iespja nopelnt

    vairk un dzvot labk, nav sti attiecinms uz re-emigrantiem, kas piedaljs ptjum. Lielkoties atgrieans ir saistta tiei ar ne-ekonomisku faktoru kopumu, nereti migrcijas pieredze re-emigrantiem ir nesusi atskrsmi, ka lielki ienkumi cit valst

    nenozm ar augstku dzves kvalitti, un notiek vrtbu prvrtana. Ir tdi

    reemigranti, kuri, izvrtjot visus ieguvumus un zaudjumus, gan materilos, gan

    nematerilos, saprot, ka atgrieans Latvij ir labka izvle, nek palikt. Vienlaikus nevar

    apgalvot, ka vispr nav tdu re-emigrantu, kas atgrieas neveiksmgas migrcijas pieredzes d. Drzk ir pamats uzskatt, ka re-emigranti nevlas savu migrcijas pieredzi raksturot k neveiksmi, un atrod ar pamatojous argumentus. Tiei otrdi, re-emigranti

    labprtk uzlko savu atgrieanos k veiksmes ststu, jo atkarb no katra individul

    ststa ir iegtas zinanas un pieredze, paprliecintba, apgta angu valoda,

    nomaksti pardi, izveidoti uzkrjumi, kas pc tam ieguldti mjokl Latvij utt. Skatot o

    modeli darba spka migrcijas jauns ekonomikas pieejas un F. erzes identicto re-emigrantu tipu kontekst, jatzm, ka reemigrantu sttos ir sastopama gan

    konservatv, gan inovatv atgrieans. Inovatv atgrieans izpauas k savu biznesa

    ideju attstana Latvij un uzkrjumu ieguldana uzmjdarbb. Par inovatvu

    atgrieanos var uzskatt ar tos gadjumus, kad rvalsts iegts zinanas tiek prnestas

    uz Latviju, piemram, no emigrantu ststiem tdi gadjumi ir par atgrieanos Latvij

    viesncu biznes vai augstskol par pasniedzju.

    Vairkos re-emigrantu ststos k btiski atgrieans aspekti pards strukturlisma pieej identictie konteksta faktori atgrieans nespjas integrties uzemoaj

    valst d (aizspriedumi un stereotipi uzemoaj valst), k ar situcijas maia

    izcelsmes valst Latvij, kur pdjos gados (2012.2014. gads) nedaudz mazinjs

    ekonomisks krzes ietekme. Vairki re-emigrantu ststi parda, ka cilvki bija plnojui prcelties uz rzemm pavisam, k ar zaudjui tipisko pievilkanas faktoru ietekmi

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 26

    (tuvinieki ar bija emigrjui, paumi Latvij bija prdoti), bet tomr atgriezs Latvij, jo,

    dzvojot rzems ilgk, sapratui, ka nespj integrties vietj sabiedrb. Ldz ar to no

    literatras izpt identictajiem atgrieans teortiskajiem modeiem noteikti Latvij

    aktuls ir strukturlisma pieejas modelis atgrieans nespjas integrties d, bet

    veikts intervijas neauj spriest par otru strukturlisma pieejas modeli atgrieans

    novecot (pensionru atgrieans), jo intervto respondentu vid nav pensijas vecuma

    re-emigrantu (vidjais intervto re-migrantu vecums ir 32,5 gadi, jaunkais ir 25 gadus vecs, bet veckais 47 gadus vecs).

    Vairku intervto respondentu izveidotais dzves modelis obrd ir raksturojams par

    transnacionlu, kur transnacionlisma pieej atgrieans izcelsmes valst nenozm

    migrcijas cikla beigas, bet tiek saglabti regulri un ciei kontakti pri valsts robem,

    k ar profesionl darbba ir starptautiska vai tiek stenota vairks valsts. To ilustr,

    piemram, tas, ka viens no intervtajiem re-emigrantiem pc darba pieredzes Latvij ir atkal atgriezies Lielbritnij, lai turpintu studijas jau augstk doktorantras lmen,

    divi citi re-emigranti ir izvljuies izveidot sev tdu profesionls dzves modeli, kas, ocili strdjot galvenokrt rzems, auj viiem pamat dzvot Latvij. Vairki re-emigranti neizsldz to, ka laba piedvjuma vai iespju gadjum vartu vlreiz braukt

    projm no Latvijas, lai pilnveidotos un atkal kdu laiku dzvotu cit valst (atvrt

    nkotnes plnoana). Kopum re-emigrantu intervijas auj izdart secinjumu, ka Latvij vrojama transnacionla dzves veida institucionalizcija, ko btiski veicina dadu

    elektronisko komunikcijas veidu attstba, lti un pieejami avio sakari un transnacionlu

    socilo tklu veidoans.

    Btisks secinjums, ko auj izdart re-emigrantu interviju analze, ir saistts ar

    migrcijas pieredzes ietekmi uz vrtbu prvrtanu. Pirms emigrcijas daudzi nemaz

    neapzinjs to, cik svarga viiem ir iespja tikties ar tuviniekiem un draugiem, runt

    latviski, bt pie Latvijas dabas, redzt, ka viu brni izaug par latvieiem. Re-emigranti

    pai atzst, ka viu atgrieans pamat ir nematerilas vrtbas, galvenokrt, pieerans

    tuviniekiem, kas ir Latvij, ilgas pc mjm un piederbas sajta Latvijai. Re-emigrantu vrtjum tie Latvijas valstspiedergie, kam s vrtbas nav tik nozmgas vai ar visi

    tuvinieki jau ir prcluies uz rzemm, visticamk Latvij neatgriezsies, jo Latvij

    ekonomisks iespjas prognozjam nkotn nebs tik augstas k turgajs Rietumu

    valsts Eirop un Amerik:

    Zivs mekl, kur dzik, cilvks mekl, kur labk. Ja ts robeas bs va, ja eit bs sliktk nek tur, vari nkt ar jebkdiem lozungiem, tas neko neldzs. (1)

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 27

    Raksts izstradats ar Eiropas Sociala fonda nansialu atbalstu projekta

    Latvijas emigrantu kopienas: nacionala identitate, transnacionalas attiecibas un diasporas politika (vienosanas Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040) ietvaros.

    http://fsi.lu.lv http://migracija.lv [email protected]

    Literatra un avoti

    Cassarino, J. (2004) Theorising Return Migration. The Conceptual Approach to Return Migrants Revisited. International Journal on Multicultural Societies (IJMS). Vol. 6, No. 2: 25327.

    Cerase, F. (1974) Expectations and Reality: a Case Study of Return Migration from the United States to Southern Italy. International Migration Review. Vol. 8 (2): 24562.

    Markowitz, F.; Stefansson, A.H. (eds.) (2004) Homecomings: Unsettling Paths of Return. Lexington Books. Piotrowski, M; Tong, Y. (2010) Economic and Non-Economic Determinants of Return Migration: Evidence

    from Rural Thailand. Population. Vol. 65. No. 2: 333-348. Portes, A., Guarnizo, L.E. and Landolt, P. (1999) The study of transnationalism: pitfalls and promise of an

    emergent research field. Ethnic and Racial Studies. Vol. 22(2): 217237. Reemigrcijas atbalsta paskumu plns 2013.-2016. Pieejams:

    https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/reemigracijas_atbalsta_pasakumi/ (15.03.2015.). Rcbas plns Par sadarbbu ar Latvijas diasporu 2015.-2017. gadam. Projekts. Pieejams:

    http://www.mfa.gov.lv/data/file/AMPlans 150714 Diaspora.662.pdf (15.03.2015.). Stark, O. (1991) The Migration of Labour. Cambridge: Basil Blackwell. Sussman, N. (2010) Return Migration and Identity: A Global Phenomenon, A Hong Kong Case. Hong Kong

    University Press. Todaro, M. P. (1969) A Model of Labor Migration and Urban Unemployment in Less Developed Countries.

    American Economic Review. Vol. 59(1): 138-148.

  • Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un process I. pule

    LU Filozofijas un socioloijas institts, 2015 28

    Pielikums

    1. tabula. Respondentu, kuri atgriezuies Latvij, raksturojums Nr. Dzimums Vecums Dzimt

    valoda Nodarboans Emigrcijas

    gads Atgrieans gads

    Mtnes valsts Dzves vieta Latvij

    1 V 47 LV IT specilists 2010 2013 Norvija Rga 2 V 32 LV Bvdarbu uzraugs 2009 2013 Lielbritnija dai 3 S 41 LV Pirmsskolas skolotja 2011 2013 Lielbritnija Dobele 4 V 25 LV Uzmjs, konsultants 2007 2013 Lielbritnija Rga 5 S 30 LV Strdniece 2010 2013 Lielbritnija Liepja 6 S 38 LV Panodarbint 2006 2011 rija Liepja 7 S 34 LV Veikala vadtja 2000 2010 Lielbritnija Liepja 8 V 39 LV Bvdarbu uzraugs 2009 2012 Norvija, Vcija Liepja 9 S 30 LV Ekonomiste (slimnc) 2007 2011 rija Liepja 10 S 26 RU Finanu analtie 2007 2014 ASV Rga 11 V 27 RU Tristu gids 2009 2011 Lielbritnija Rzekne 12 S 29 LV Tulks (filologa

    izgltba) 2008 2013 Norvija Vecpiebalga

    13 V 36 LV Matemtiis-statistiis 2002 2007 Vcija Rga 14 V 26 LV Politologs

    2007 2013 Lielbritnija Rga, reemigrjis

    15 V 27 LV Viesncu bizness 2007 2013 Lielbritnija Rga 16 S 29 LV Farmcija, pasniedzja 2008 2012 ASV Rga 17 S 36 LV Juriste, NVO projektu

    koordinatore 2010 2014 veice Rga

    18 V 33 RU IT specilists

    2010 2014 Lielbritnija Rga

    Reemigrcijas prakses analze: atgrieans modei, iemesli un processTeorijaMetodoloijaPtjuma rezulttiAtgrieans iemesliIlgas pc mjmIlgas pc Latvijas dabasimenes saites un tuvi draugiVlme runt dzimtaj valodGrtbas integrties mtnes zem: vietjie nepieem, nav draugu, kultras atirbasEkonomiski un socili nevar sasniegt to lmeni, kas vietjiem (ienkumu, socil statusa)Aktuls finanu problmas ir atrisintas un ar emigrciju saisttais plns ir izpildtsEmigrcijas ieguvumi vairs neiet tik nozmgi, lai paliktu rzems

    Atgrieans pieredze: process un t vrtjumsDarba atraanaIenkumu samazinansMjoka atraana un prvkansDadu dokumentu un formalitu krtoanaBrnu izgltbas jautjumiRe-integrcijas vrtjums

    SecinjumiLiteratra un avotiPielikums1. tabula. Respondentu, kuri atgriezuies Latvij, raksturojums