farmĀcijas nozares akciju sabiedrĪbas ĀrĒjĀs … · 2013-09-17 · darba izpildes un...

of 87 /87
ALBERTA KOLEDŽA Sabiedriskās attiecības ANITA SERGEJEVA Kvalifikācijas darbs FARMĀCIJAS NOZARES AKCIJU SABIEDRĪBAS ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS PILNVEIDE ga – 2013

Author: others

Post on 28-Jul-2020

0 views

Category:

Documents


0 download

Embed Size (px)

TRANSCRIPT

  • ALBERTA KOLEDŽASabiedriskās attiecības

    ANITA SERGEJEVA

    Kvalifikācijas darbs

    FARMĀCIJAS NOZARES AKCIJUSABIEDRĪBAS ĀRĒJĀS

    KOMUNIKĀCIJAS PILNVEIDE

    Rīga – 2013

  • Darba izpildes un novērtējuma lapa

    Kvalifikācijas darbs kvalifikācijas iegūšanai

    "Farmācijas nozares akciju sabiedrības ārējās komunikācijaspilnveide"

    (kvalifikācijas darba nosaukums)

    izstrādāts saskaņā ar studiju programmu__Sabiedriskās attiecības_____(studiju programmas nosaukums)

    Ar savu parakstu apliecinu, ka darbs izstrādāts patstāvīgi.Darba autors (-e): students (-e) ___Anita Sergejeva___ ____________

    (Vārds, uzvārds) (paraksts, datums)

    Iesaku darbu aizstāvēšanai.Darba vadītājs (-a):Lektors, Mag. paed. _Armands Kalniņš_________________ _________ (Amats, zinātniskais grāds, vārds, uzvārds) (paraksts, datums)

    Atļaut aizstāvēt studiju programmas ___Sabiedriskās attiecības___(studiju programmas nosaukums)

    kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas komisijā.

    Studiju programmas vadītājs (-a): Lektore, Mg. sc. soc._Vita Stiģe-Škuškovnika__ ____________ (Amats, zinātniskais grāds, vārds, uzvārds) (paraksts, datums)

    Kvalifikācijas darbs aizstāvēts Alberta koledžas kvalifikācijas darbuaizstāvēšanas komisijas2013.gada _________________ sēdē un novērtēts ar atzīmi________________

    Kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas komisijas sekretārs(-e)_____________________________ (paraksts un tā atšifrējums)

  • ANOTĀCIJA

    Darba autore kvalifikācijas darbu ir izvēlējusies rakstīt par tēmu „Farmācijas

    nozares akciju sabiedrības ārējās komunikācijas pilnveide". Kā kvalifikācijas darba

    mērķi autore ir izvirzījusi analizēt un novērtēt ārējās komunikācijas teorētisko

    nostādņu pielietojumu akciju sabiedrībā “Grindeks”, noteikt nepieciešamās izmaiņas

    tās pilnveidei.

    Mērķu sasniegšanai tika izvirzīti šādi uzdevumi: izpētīt ārējās komunikācijas,

    tās īstenošanas un novērtēšanas teorētiskos aspektus, kā arī ārējo komunikāciju

    regulējošus normatīvos aktus; sagatavot SVID analīzi, lai raksturotu AS “Grindeks”;

    veikt mediju monitoringu viena mēneša ietvaros, lai izpētītu uzņēmuma publicitāti

    medijos; anketēt Latvijas iedzīvotājus, lai pētītu uzņēmuma popularitāti un

    atpazīstamību sabiedrībā; intervēt ekspertus, lai noskaidrot viņu viedokli par ārējās

    komunikācijas kvalitāti, anketēšanas rezultātu apkopojumu un citiem ārējās

    komunikācijas novērtēšanas aspektiem, apkopot secinājumus un formulēt

    priekšlikumus ārējās komunikācijas pilnveidei.

    Lai sasniegtu izvirzītos mērķus un uzdevumus, autore izmanto kvalitatīvās un

    kvantitatīvās pētījumu metodes. Tika veikta iedzīvotāju anketēšana, divu ekspertu

    intervijas, mediju monitorings divu mēnešu ietvaros, SVID analīze.

    Būtiskākie secinājumi ir šādi: uzņēmums aktīvi izmanto gan tradicionālos, gan

    netradicionālos SA metodes; visvairāk par uzņēmumu un tā jaunumiem raksta biznesa

    informācijas mediji un farmācijas nozares mediji; uzņēmuma ĀK trūkumi ir

    atsvešinātība no sabiedrības un informāijas nenonākša līdz mērķauditorijām; eksperti

    iesaka izvēlēties citus komunikācijas instrumentus, lai efektīvāk sasniegtu

    mērķauditorijas.

    Savukārt, būtiskākie priekšlikumi ir šādi: pilnveidot uzņēmuma komunikāciju ar

    mērķauditorijām mikroblogu vietnē Twitter, sociālajos tīklos Draugiem un Facebook;

    biežāk izmantot netradicionālos SA rīkus, tādejādi papildus pievēršot sabiedrības

    uzmanību ar oriģinalitāti; ārējo komunikāciju sociālajos tīklos un mikroblogu vietnēs

    īstenot neformāli.

    Saturs ietver nodaļu par ārējās komunikācijas teorētiskajiem aspektiem, ārējo

    komunikāciju farmācijas nozares akciju sabiedrībā “Grindeks”, ārējās

  • komunikācijas izvērtējumu farmācijas nozares akciju sabiedrībā “Grindeks”. Darbā

    tiek iekļautas arī tādas daļas, kā arī secinājumi, priekšlikumi, bibliogrāfiskais saraksts,

    grafiskā daļa un pielikumi.

    Kvalifikācijas darba apjoms ir 55 lpp. Tas ietver 10 attēlus, 6 pielikumus un 27

    bibliogrāfiskos avotus.

    Atslēgas vārdi: ārējā komunikācija, pilnveide, sociālie tīkli, pētījumi, reklāma.

  • АнотацияАвтор работы выбрала тему для квалификационной работы

    «Совершенствование внешней коммуникации акционерного общества

    фармацевтической отрасли». Целью квалификационной работы автор выдвигает

    анализировать и оценивать теоретические основы внешней связи акционерного

    общества «Grindeks», чтобы определить необходимые изменения в его

    развитии.

    Для достижения цели были поставлены следующие задачи: исследовать

    внешнюю коммуникацию, теоретичесские аспекты её осуществления и оценки,

    а так же нормативные акты, регулирующие внешнюю коммуникацию;

    подготовить анализ ССВУ (SWOT), характеризующий АО «Grindeks»; в

    течении одного месяца провести медиа мониторинг для изучения публичности

    компании в СМИ; провести анкетирование жителей Латвии для исследования

    узнаваемости и популярности предприятия в обществе; опросить экспертов для

    выяснения их мнения о качестве внешней коммуникации, обобщить результаты

    исследования и другие аспекты оценки внешней коммуникации, обобщить

    выводы и сформулировать предложения по усовершенствованию внешней

    коммуникации.

    Для достижения поставленных целей и задач, автор использовала

    качественные и количественные методы исследования. Был проведен опрос

    населения, два интервью у экспертов, мониторинг СМИ в течение двух месяцев,

    анализ ССВУ.

    Основные выводы заключаются в следующем: компания активно

    использует как традиционные, так и нетрадиционные методы связей с

    общественностью, в большенстве случаев о предприятии и его новостях пишут

    в СМИ бизнеса и в СМИ фармацевтической отрасли; недостатками внешней

    коммуникации предприятия являются отчуждение от общества и не достижение

    информации до целевых аудиторий; эксперты рекомендуют выбор других

    средств коммуникации для более эффективного донесения до целевой

    аудитории.

    В свою очередь, основными предложениями являются: улучшение

    коммуникации компании с целевыми аудиториями на микроблоге Twitter, в

  • социальных сетях Draugiem и Facebook, чаще использовать

    нетрадиционные методы связи с общественностью, тем самым еще более

    акцентируя внимание общественности на оригинальность, неформально

    проводить внешние коммуникации в социальных сетях и в микроблогах.

    Содержание включает главы, посвященные теоретическим аспектам

    внешней коммуникации, внешнюю коммуникацию фармацевтической

    промышленности АО «Grindeks», оценки внешней связи фармацевтической

    промышленности АО «Grindeks». В работу также включены главы, а также

    выводы, списки литературы, графическая часть и приложения.

    Объём квалификационной работы на 55 стр. Включает в себя 10

    изображения, 6 примечания и 27 библиографические источники.

    Ключевые слова: внешняя коммуникация, усовершенствование,

    социальные сети, исследования, реклама.

  • SATURS

    IEVADS ................................................................................................................... 6

    1. ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS TEORĒTISKIE ASPEKTI............................ 81.1. Ārējās komunikācijas vispārējs raksturojums, nozīme un ieguvumi.............................8

    1.2. Ārējās komunikācijas instrumenti un novērtēšanas metodes......................................12

    1.3. Ārējās komunikācijas īstenošanu regulējošie normatīvie akti ....................................17

    2. ĀRĒJĀ KOMUNIKĀCIJA FARMĀCIJAS NOZARES AKCIJU

    SABIEDRĪBĀ "GRINDEKS".............................................................................. 22

    2.1. Akciju sabiedrības raksturojums un tās SVID analīze ...............................................22

    2.2. Akciju sabiedrības ārējās komunikācijas raksturojums ..............................................27

    3. ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS IZVĒRTĒJUMS FĀRMĀCIJAS NOZARES

    AKCIJU SABIEDRĪBĀ "GRINDEKS" .............................................................. 313.1. Mediju monitorings ..................................................................................................31

    3.2. Anketēšanas rezultāti un to izvērtējums ....................................................................32

    3.4. Ekspertu intervijas....................................................................................................41

    SECINĀJUMI ....................................................................................................... 48

    PRIEKŠLIKUMI .................................................................................................. 50

    BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS..................................................................... 52

    GRAFISKĀ DAĻA................................................................................................ 55

    PIELIKUMI .......................................................................................................... 62

    1. pielikums Uzņēmuma struktūrvienību shematisks attēlojums.......................................63

    2. pielikums Mediju monitorings, marts ..........................................................................64

    3.pielikums Mediju monitorings, aprīlis ..........................................................................68

    4. pielikums Aptauja .......................................................................................................74

    5.pielikums Ekspertu intervijas jautājumi ........................................................................77

    6. pielikums Intervija ar Lailu Kļaviņu ............................................................................78

    7. pielikums Intervija ar Rafaelu Krimelu ........................................................................82

  • 6

    IEVADS

    Kā kvalifikācijas darba tēma tika izvēlēta “Farmācijas nozares akciju

    sabiedrības ārējas komunikācijas pilnveide". Šī tēma izvēlēta, jo darba autore uzskata,

    lai uzņēmums veiksmīgi īstenotu biznesa ieceres, nepieciešama komunikācija ar

    sabiedrību, produkta patērētājiem. Veiksmīga ārējā komunikācija ir vitāli svarīga

    biznesa panākumu sasniegšanai. Tādēļ, jo labāk plānota un īstenota ārējā

    komunikācija, jo sabiedrība vairāk atbalsta un uzticas uzņēmumam. Ārējā

    komunikācijas ir svarīga komponente uzņēmuma popularitātes un biznesa panākumu

    sasniegšanai. Uzņēmumam jāpilnveido sava komunikācija ar sabiedrību un jāseko

    līdzi jaunumiem nozarē, kā arī jārūpējas, lai klienti netiktu apgrūtināti ar lieku un

    mazsvarīgu informāciju. Šo iemeslu dēļ temats ir aktuāls un nozīmīgs. Tas ir būtisks

    ne vien AS „Grindeks”, bet arī citiem uzņēmumiem.

    Kā kvalifikācijas darba mērķi autore ir izvirzījusi analizēt un novērtēt ārējās

    komunikācijas teorētisko nostādņu pielietojumu akciju sabiedrībā “Grindeks”, noteikt

    nepieciešamās izmaiņas tās pilnveidei. Šāds mērķis tika izvirzīts, lai pārliecinātos par

    teorētisko nostādņu atbilstību reālās situācijas īpatnībām, pilnveidotu akciju

    sabiedrības "Grindeks" ārējo komunikāciju, kā arī nostiprinātu darba autores

    zināšanas par ārējās komunikācijas veidiem un iespējām. Šo mērķu sasniegšanai tika

    izvirzīti šādi uzdevumi:

    1. Izpētīt ārējās komunikācijas, tās īstenošanas un novērtēšanas teorētiskos

    aspektus, kā arī ārējo komunikāciju regulējošus normatīvos aktus;

    2. Sagatavot SVID analīzi, lai raksturotu AS “Grindeks”;

    3. Veikt mediju monitoringu viena mēneša ietvaros, lai izpētītu uzņēmuma

    publicitāti medijos.;

    4. Anketēt Latvijas iedzīvotājus, lai pētītu uzņēmuma popularitāti un

    atpazīstamību sabiedrībā;

    5. Intervēt ekspertus, lai noskaidrot viņu viedokli par ārējās komunikācijas

    kvalitāti, anketēšanas rezultātu apkopojumu un citiem ārējās

    komunikācijas novērtēšanas aspektiem;

    6. Apkopot secinājumus un formulēt priekšlikumus ārējās komunikācijas

    pilnveidei.

  • 7

    Lai sasniegtu izvirzītos mērķus un uzdevumus, autore izmanto kvalitatīvās un

    kvantitatīvās pētījumu metodes. Tiek anketēti 100 Latvijas iedzīvotāji ar programmas

    webanketa.com palīdzību, lai noskaidrotu AS “Grindeks” popularitāti un sabiedrisko

    domu. Pēc anketēšanas rezultātu apkopošanas, tiek veiktas arī ekspertu intervijas, lai

    noskaidrotu viņu viedokli par uzņēmuma publicitātes pozitīvajām un negatīvajām

    iezīmēm, kā arī noskaidrots viedoklis par iegūtajiem anketēšanas rezultātiem.

    Tiek veikta arī AS „Grindeks” SVID analīze un mediju monitorings lai,

    novērtētu draudus, iespējas, stiprās un vājās puses, kā arī analizētu uzņēmuma

    publicitāti medijos. Pētījuma periods ir 2013. gada aprīlis un maijs. Anketēšana tiek

    veikta laika posmā no 3. aprīļa līdz 17. aprīlim. Ekspertu intervijas tiek veiktas no 2.

    līdz 9. maijam. SVID analīze tiek veikta 25. aprīlī, bet mediju monitorings 19. aprīlī.

    un 19. maijā. Mediju monitorings tiek veikts par martu un aprīli. Šo divu mēnešu

    laikā tiek izveidotas anketas, veikta anketēšana, izveidota un īstenota intervija, veikta

    SVID analīze un mediju monitorings.

    Kvalifikācijas darba autore izvēlējusies darbu strukturēt trīs nodaļās un astoņās

    apakšnodaļās. Saturs ietver nodaļu par ārējās komunikācijas teorētiskajiem aspektiem,

    ārējo komunikāciju farmācijas nozares akciju sabiedrībā “Grindeks”, ārējās

    komunikācijas izvērtējumu farmācijas nozares akciju sabiedrībā “Grindeks”. Darbā

    tiek iekļautas arī tādas daļas, kā arī secinājumi, priekšlikumi, bibliogrāfiskais saraksts,

    grafiskā daļa un pielikumi. Bibliogrāfiskajā sarakstā iekļauti uzņēmuma publicētie un

    nepublicētie materiāli, Latvijas Republikas likumi, piemēram, Komerclikums un

    Reklāmas likums, kā arī grāmatas (latviešu un angļu valodā) un raksti. Daži no

    pazīstamākajiem autoriem, kuru darbi tika izmantoti kvalifikācijas darba izstrādē ir D.

    Herbsts, A. Gregorija, A. Siliņš. Šie darbi izvēlēti to autoru bagātās pieredzes dēļ.

    Tika izmantota arī literatūra angļu valodā. Piemēram, eksperta raksts par uzņēmumu

    ārējo komunikāciju un Tomasa Vonga (Thomas Wong) grāmata par to, kā uzlabot

    mājaslapu apmeklējumu. Darba biblogrāfiskajā sarakstā iekļauti arī iepriekšējo gadu

    studentu kvalifikācijas darbi, to secinājumi.

    Ar šo darbu autore vēlas pierādīt iegūtās zināšanas, kā arī veicot pētījumus un

    analizējot ārējo komunikāciju un sabiedrisko domu, sniegt priekšlikumus ārējās

    komunikācijas uzlabošanai AS "Grindeks", kur darba autore veikusi savu pirmo un

    otro praksi. Šī darba secinājumi un priekšlikumi, iespējams, var tikt izmantoti arī citu

    uzņēmumu ārējās komunikācijas pilveidei.

  • 8

    1. ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS TEORĒTISKIEASPEKTI

    Lai pētītu AS “Grindeks” ārējo komunikāciju svarīgi ir apzināt teorētiskās

    nostādnes. Tas sniedz padziļinātu ieskatu. Vērtīgi ir saprast, kas ir ārējā komunikācija,

    tās mērķgrupas, mērķi, iespējas un ieguvumi.

    Ārējā komunikācija spēj būt ļoti dažāda atkarībā no tā, ko uzņēmums vēlas

    pavēstīt, kam domāts vēstījums, kas no tā tiek gaidīts. Šajā nodaļā autore izklāstīs

    ārējās komunikācijas nozīmi, metodes un ieguvumus, ārējo komunikāciju regulējošos

    normatīvos aktus, definēs ārējās un iekšējās komunikācijas jēdzienu.

    1.1. Ārējās komunikācijas vispārējs raksturojums, nozīme unieguvumi

    Lai saprastu, kas ir ārējā komunikācija, vērtīgi ir saprast, kas ir komunikācija

    un ar ko ārējā komunikācija atšķiras no iekšējās komunikācijas. Darba autore

    teorētisko pamatojumu izvēlējusies sākt ar komunikācijas definīcijām, jo tas ir

    vispārīgs raksturojums, kuru vērts pilnīgi saprast, lai izvirzītu tās veidus. Iekšējās

    komunikācijas jēdziens jāpārzin, lai saprastu pilnīgu komunikācijas iedalījumu

    (iekšējā un ārējā komunikācija). Savukārt, ārējās komunikācijas jēdziens ir jāpārzin,

    jo ir kvalifikācijas darba tēmas fokuss.

    Biznesa vārdnīca komunikāciju definē kā divvirziena procesu, lai sasniegtu

    savstarpēju sapratni. Tās laikā dalībnieki ne tikai apmainās ar informāciju, ziņām,

    idejām un izjūtām, bet arī veido un apmainās ar viedokļiem. Vispārīgi, komunikācijas

    mērķis ir apvienot cilvēkus un vietas. Biznesa vidē tā ir menedžmenta funkcija. Proti,

    organizācija nespēj darboties līmeņiem, departamentiem, darbiniekiem nesazinoties.

    Šī definīcija norāda, ka komunikācija noris starp diviem vai vairāk cilvēkiem un tai ir

    atgriezeniskā saite, proti, atbildes reakcija. Dalībniekiem jāatcerās, ka komunikācija

    var būt dažāda. Tā var būt gan verbāla, gan neverbāla. Līdz ar to ar atgriezenisko saiti

    saprotama arī klusēšana vai konkrēta sejas izteksme. Savukārt, Latvijas

    Terminoloģijas komisijas veidotā akadēmiskā terminu datubāze "AkadTerm"

    komunikāciju skaidro šādi:

    1. Divpusējs informācijas apmaiņas process, kura gaitā saņemtā informācija

    ir saprotama abiem tās dalībniekiem.

  • 9

    2. Datu pārsūtīšana no viena datora otram vai no vienas ierīces otrai,

    izmantojot speciālas sakaru ierīces vai sakaru programmatūru.

    3. Informācijas vai domu apmaiņa starp personām; informācijas pārraide;

    mijiedarbības forma, kurā izmanto valodu vai citas zīmes; sazināšanās;

    sakari; saskarsme.

    Šī definīcija paredz krietni lielāku komunikācijas daudzveidību. Komunikācija

    var notik gan star divām vai vairāk personām, tā var būt datu pārraide, saskarsme un

    domu apmaiņa. Savukārt, darba autore uzskata, ka visplašākā definīcija ir [23.]:

    1. Informācijas apmaiņa vai sniegšana, mutiski, rakstiski vai izmantojot citu

    mediju (pimēram, televīziju).

    2. Datu sūtīšana vai saņemšana, piemēram, caur datoru vai telefona līnijām.

    3. Lietu un pakalpojumu transportēšana ar zemes, jūras vai gaisa ceļu

    palīdzību.

    Šī definīcija norāda, ka komunikācija var būt ļoti daudzveidīga. Tā var būt

    saziņa starp diviem vai vairāk cilvēkiem, datu pāaraide, komunikācija kā lietu un

    pakalpojumu transportēšana.

    Tiek uzskatīts, ka komunikācija ir māksla un process, kura laikā tiek radītas

    idejas un notiek daļīšanās ar tām. Efektīva komunikācija ir atkarīga no radīto ideju

    bagātības un oriģinalitātes [22., 8. lpp]. Arī darba autore uzskata, ka komunikācija ir

    māksla. Komunikāciju par mākslu var uzskatīt tās īpatnību dēļ. Proti, cilvēki

    nepārtraukti komunicē gan verbāli, gan neverbāli. Tomēr, ne visas izteiktās domas un

    idejas sasniedz mērķauditorijas. Efektīvi un kreatīvi komunicējot cilvēks spēj sasniegt

    neskaitāmi daudz citu cilvēku. Māksla ir ne vien izteikt domas, idejas un dalīties ar

    zināšanām, bet arī darīt to veidā, kas ir saprotams konkrētajai mērķauditorijai.

    Biznesa vārdnīca iekšējo komunikāciju definē kā dalīšanos ar informāciju

    organizācijas iekšienē, biznesa mērķu sasniegšanai. Iekšējā komunikācija var tikt

    īstenota mutiski, caur telefonu, radio, pastu un e – pastu, faksu, iekšējo televīziju,

    internetu un citām datora programmām. Tādejādi, iekšējā komunikācija ir

    komunikācijas veids, kas noris organizācijas iekšējā vidē, starp tās darbiniekiem un

    iesaistītajās personām. Kā jau definīcijā minēts, tā var notikt dažādi, gan klātienē, gan

    neklātienē, kā arī izmantojot vai neizmantojot kādu komunikācijas instrumentu.

    Savukārt, nozares eksperts Kevins Ruks (Kevin Ruck) piedāvā iekšējās komunikācijas

    definīciju, kas saka, ka:" Iekšējā komunikācija ir korporatīvā līmeņa informācija, kas

    domāta visiem darbiniekiem un sniedz vienādas iespējas visiem darbiniekiem izteikties

  • 10

    par uzņēmumā notiekošo, nodrošinot, ka teiktas tiks ņemts vērā." Šī definīcija būtiski

    atšķiras no biznesa vārdnīcā atrodamās. Kevins Ruks definējot iekšējo komunikāciju

    šādi vēlas, lai organizācijas apzinās, ka iekšējai komunikācijai, gluži tā par kā jebkurai

    citai komunikācijai, jābūt divvirziena simetriskai. Tas nozīmē, ka arī darba devējam un

    vadītājiem jānodrošina darbiniekiem iespēja tikt sadzirdētiem un sniegt atgriezenisko

    saiti. Šāda biznesa pieeja nodrošina labu SA praksi un sniedz darbiniekim sajūtu, ka

    uzņēmumam rūp katra darbinieka viedoklis un lēmumi netiek pieņemti attālināti, bet

    gan kopā ar darbiniekiem.

    Ārējā komunikācija, kā jēdziens, ir ļoti plašs. Tikpat plašas ir ārējās

    komunikācijas iespējas un mērķi. Šis jēdziens nereti tiek lietots vispārināti,

    neiedziļinoties, ko tas nozīmē un kādēl nepieciešams. Ārējā komunikācja tiek definēta,

    kā informācijas un ziņojumu apmaiņu starp organizācijām, grupām, indivīdiem ārpus

    organizācijas formālās struktūras [24.]. Tādejādi, ārējā komunikācija ir komunikācijas

    veids, kas notiek starp organizāciju un dažādām tās auditorijām ārpus uzņēmuma.

    Savukārt, BNET biznesa vārdnīca ārējo komunikāciju definē šādi:"

    Informācijas apmaiņa starp organizāciju un citām organizācijām, grupām vai

    indivīdiem. Ārējās komunikācijas mērķis ir veicināt sadarbību ar tādām grupām, kā,

    piemēram, piegādātāji, investori, akcionāri, kā arī sniegt labvēlīgu iespaidu par

    organizāciju, tās produktiem un patērētājiem, potenciālajiem un faktiskajiem klientiem,

    un sabiedrībai. Ārējās komunikācijas īstenošanai var izmantot dažādas metodes,

    piemēram, tikšanās klātienē, reklāmas iespējas drukātajos medijos un plašsaziņas

    līdzekļos, kā arī elektroniskās sakaru tehnoloģijas. Ārējās komunikācija ietver tādas

    jomas kā SA, mediju attiecības, reklāmu un mārketinga vadību. Šī BNET vārdnīcas

    sniegtā definīcija ir krietni plašāka un sniedz vairāk informācijas, lai arī ir līdzīga

    iepriekš minētajai. Plašākā definīcija iekļauj arī ārējās komunikācijas mērķi, metodes

    un saistītās jomas. Šāda definīcija precīzāk skaidro ārējo komunikāciju un ir pilnīgāka.

    Kā redzams, ārējo komunikāciju var raksturot dažādi. Lai īstenotu veikmīgu ārējo

    komunikāciju, sabiedrisko attiecību speciālistam jāpārzin vairākas definīcijas un

    skaidrojumi, tādejādi paplašinot redzesloku.

    Ārējai komunikācijai (turpmāk tekstā arī ĀK) var būt dažādi mērķi.

    Piemēram, mērķis var būt informēt sabiedrību par jaunāko kādā nozarē. Lai uzņēmums

    īstenotu veiksmīgu ārējo komunikāciju, svarīgi ir saprast kāds ir uzņēmuma mērķis, vai

    tas saskan ar ĀK mērķi, vai informācija sasniedz mērķgrupu un vai tā ir kvalitatīva.

    Mērķgrupas var būt sadarbības partneri, klienti (gan potenciālie, gan esošie),

  • 11

    galapatērētāji, ieinteresētās grupas, valsts, akcionāri u.c. Kā redzams mērķgrupas var

    būt ļoti dažādas un attiecīgi arī komuikācijai ar tām bieži vien ir atšķirīga. Piemēram,

    klientiem nepieciešama informācija par produktiem, pakalpojumiem, bet akcionāriem

    par uzņēmuma darbību. Akcionāriem mazāk interesēs kā lietot produktu un vai tam

    noris kāda akcija, bet klientu mazāk interesēs akciju cenas, finanšu pārskati un tam

    līdzīga informācija. Dažādo mērķgrupu dēļ, ir svarīgi izvēlēties kanālu, kas sasniegs

    vēlamo auditoriju. Pārdomātas komunikācijas pamatā ir ne tikai vērtīga un svarīga

    informācija, bet arī pārdomāts pasniegšanas veids un metode. Nereti informācija

    nesasniedz savu auditoriju, jo tiek pasniegta vietās un veidos, kas nav tai aktuāla.

    Piemēram, paziņot par pasākumu skolēniem efektīvāk būs izvietojot plakātus skolās un

    vietās, kur skolēni pavada savu brīvo laiku, nevis oficālos valdības vortālos.

    Mūsdienās tirgus ir pārpildīts ar līdzīgiem produktiem, tāpēc ražotājam ir īpaši

    svarīgi izcelties, lai viņa produktu izvēlētos. Pircējs vēlas iegūt pēc iespējas skaidrāku

    informāciju par produktiem, pakalpojumiem pirms to iegādes. Tas ir viens no ārējās

    komunikācijas mērķiem – komunicēt ar sabiedrību sniedzot tai nepieciešamo

    informāciju. Katram uzņēmuma ir savi ārējās komunikācijas mērķi un pamatojums, ko

    un kāpēc informēt par uzņēmumu. Lielajiem uzņēmumiem jāinformē mērķgrupas.

    Uzņēmumiem jāskaidro savi mērķi un darbība, jo cilvēki nespēj vairs gūt priekšstatu

    par uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, vairāku miljardu eiro lielu

    apgrozījumu un plašām starptautiskajām aktivitātēm. Šādi uzņēmumi tiek uztveri kā

    drauds. Mazajiem uzņēmumiem jāinformē savi klienti. Lai ilgstoši izdzīvotu

    pieaugošajā sīvajā konkurencē, jānoskaidro klientu vēlmes un cerības un veikli uz tām

    jāreaģē. Klienti galu galā vēlas zināt , kāpēc viņiem jāizšķiras tieši par šo un nevis citu

    uzņēmumu un tā piedāvātajiem pakalpojumiem [7., 7.lpp].

    Veiksmīga ārējā komunikācija ir ļoti svarīga komponente, lai sasniegtu biznesa

    panākumus jebkuram uzņēmumam, neatkarīgi no tā lieluma vai nozares. Īstenojot

    veiksmīgu ārējo komunikāciju uzņēmums iegūst stabilus klientus, kas zin, kādēl

    iegādājas konkrēto preci vai paklapojumu. Veidojas ciešāka saikne starp uzņēmumu un

    klientu. Izdarot lēmumu par pirkumu klients iegūst gandarījumu, jo ir izvēlējies preci

    no atklāta ražotāja, kas ciena savus klientus un sadarbības partnerus, ir sociāli aktīvs.

    Klients precei piesķir emocionālo vērtību, jo tic stāstam un uzņēmuma darbībai.

    Komunikācija iedalās iekšējā un ārējā. Tās viena no otras atšķirās gan ar

    mērķiem, gan auditorijām. Iekšējās komunikācijas mērķis ir satuvināt un veidot dialogu

    starp organizācijas grupām, proti, priekšniecību un dažāda līmeņa darbiniekiem. Tas

  • 12

    nodrošina saliedētu un lojālu kolektīvu, kas pārliecināts par uzņēmumu un ir informēts

    par tā precēm un pakalpojumiem, kā arī citiem ar to saistītajiem procesiem. Tās

    mērķauditorija ir uzņēmumā strādājošie un ar to saistītie (investori, akcionāri). Ārējās

    komunikācijas mērķis informēt sabiedrību par uzņēmumu, tā produktiem un

    pakalpojumiem, kā arī veidot atpazīstamību un oegūt sabiedrības atbalstu. Abi

    komunikācijas veidi ir svarīgi uzņēmuma biznesa mērķu sasniegšanai. Darba autore

    izvēlējusies fokusēties uz ārējo komunikāciju, jo tā ir būtiska sabiedrisko attiecību daļa,

    kas nepieciešama, lai uzņēmums pietuvinātos sabiedrībai un iegūtu tās atbalstu.

    1.2. Ārējās komunikācijas instrumenti un novērtēšanas metodes

    Ārējās komunikācijas īstenošanai ir jāizmanto dažādas sabiedrisko attiecību

    metodes un instrumenti. Ar ārējās komunikācijas instrumentiem, iespējams novērst

    dažādas komunikācijas barjeras un sasniegt efektīvu komunikāciju [21., 11. lpp]. Tam

    jābut vienam no sabiedrisko attiecību speciālista mērķiem īstenojot ārējo

    komunikāciju – veidot dialogu ar sabiedrību, novēršot pārpratumus, tenkas, barjeras.

    Efektīva komunikācija nozīmē ne vien sniegt informāciju, bet ar to arī dalīties un

    mazināt palaisu, barjeras starp uzņēmumu un sabiedrību. Tomass Vongs grāmatā "101

    veids kā uzlabot mājaslapu apmeklētību" norāda, ka:" Vienam no uzņēmuma

    galvenajiem mērķiem internetā jābūt, izveidot tādu starpniecību ar kuras palīdzību

    mērķauditorija var sazināties ar uzņēmumu un uzņēmums ar mērķauditoriju."

    Tādejādi uzņēmums veido efektīvu ārējo komunikāciju, ir ieinteresēts sabiedrībā un

    tās domās, veicina izglītotību sniedzot iespēju ne vien gūt informāciju bet ar to arī

    apmainīties, proti, veidot atgriezenisko saiti.

    Par atgriezeniskās saites nozīmi ir pārliecinājusies arī Alberta koledžas

    absolvente Daiga Visiļjeva kvalifikācijas darba "Ārējās komunikācijas instrumentu

    uzlabošanas iespējas medicīnas preču tirdzneicības uzņēmumā" kā vienu no

    secinājumiem minot:" Efektīva ir atgriezeniskā komunikācija – abas puses

    sasniegušas vēlamo mērķi." Proti, gan uzņēmums, gan mērķauditorija saņem vēlamo

    rezultātu. Uzņēmumi vēlas sabiedrības atzinību un ieinteresētību, bet sabiedrība vēlas

    tikt uzkalusīta. Īstenojot efektīvu ārējo komunikāciju un izmantojot mājaslapu,

    uzņēmums var panākt atgriezenisko saiti, tādejādi iegūstot sabiedrības atzinību,

    ieinteresētību.

  • 13

    Sabiedrisko attiecību metodes tiek iedalītas tradicionālajās un netradicionālajās.

    Tradicionālās sabiedrisko attiecību metodes ir:

    1. Preses relīžu izsūtīšana medijiem par uzņēmuma jaunumiem,

    2. Konferenču un preses brīfingu veidošana,

    3. Mājaslapas izveide un uzturēšana u.c. metodes.

    Attīstoties tehnoloģijām, attīstās arī nozares. Tai skaitā sabiedriskās attiecības, jo

    palielinās iespējas kā komunicēt ar mērķgrupām. Bez tradicionālajām metodēm,

    parādās arvien jaunas, netradicionālās metodes. Netradicionālās metodes ir [7., 164. –

    173. lpp]:

    1. Skatu kartīte,

    2. Ziņojumi un sludinājumi,

    3. Automašīna,

    4. Gaisa balons,

    5. Konsultāciju pakalpojumi,

    6. Uzņēmuma apskate,

    7. Grāmata,

    8. Pasakumi,

    9. Karogs,

    10. Buklets,

    11. Filma,

    12. Forma un materiāli,

    13. Informācijas galds,

    14. Informācijas centrs,

    15. Infobuss,

    16. Informatīvais telefons,

    17. Kartītes,

    18. Mākslinieku sacensības,

    19. Vēstules lasītājiem,

    20. Afišu stabs,

    21. Multivīzija,

    22. Atklātne,

    23. Konkursi,

    24. Balvas,

    25. Atskauksmes,

  • 14

    26. Recenzijas,

    27. Izkārtnes,

    28. Speciālizdevumi,

    29. Sponsorēšana.

    Kā redzams, tās var būt ļoti dažādas. To lielākās priekšrocības nereti ir

    zemākas izmaksas, oriģinalitāte, mūsdienīgums. Piemēram, izvietot lielu vides reklāmu

    plaši apmeklētā vietā ir dārgi. Maziem uzņēmumiem tradicionālās sabiedrisko attiecību

    metodes nereti ir finansiāli neizdevīgas. Tādā gadijumā uzņēmumam jāmeklē citi veidi

    kā piesaistīt uzmanību un komunicēt ar savām mērķgrupām. Uzņēmumam ir jāatceras,

    ka izvēlētajiem komunikācijas instrumentiem jābūt pieejamiem un atbilstošiem ne tikai

    izvēlētajai auditorijai, bet arī atbilstošiem uzņēmuma tēlam, nozarei. Piemēram, nebūs

    racionāli izvietot informāciju par nekustamo īpašumu izsoli bērniem domātā medijā.

    Neskatoties uz to, ka arī vecāki visticamāk redzēs šo paziņojumu, tas netiks uztverts

    nopietni, jo ir izvēlēts nepareizs kanāls. Šis ziņojums piesaistīs vairāk uzmanības, ja

    tiks izvietots pieaugušajiem un nozarei atbilstošos medijos. Piemēram, ziņu kanālos,

    nekustamā īpašuma žurnālos utml.

    Ja uzņēmums nolēmis izmantot sponsorēšanu, tam jāapzinās, ka šis

    netradicionālais sabiedrisko attiecību rīks nereti tomēr ir dārgāks par tradicionālajiem,

    bet ir prestižs un norāda uz uzņēmuma ieinteresētību sabiedrībā un tās vajadzībās.

    Roberts Kirilovs kavlifikācijas darbā "Ārējās komunikācijas instrumentu pilnveide

    izglītību veicinošos projektos", secinājumos norāda, ka:" Ieguldīt izglītībā vienmēr ir

    ļoti reprezentatīvi un parāda, ka uzņēmums domā par Latvijas, sabiedrības, jauniešu

    nākotni." Ja uzņēmums izvēlas sponsorēt ar izglītību saistītas procesus, tad var panākt

    gan veiksmīgu ārējo komunikāciju, popularitāti, prestižu uns abiedrības atzinību, kas

    atspoguļojas biznesa rādītājos. Sponsorēšana nodrošina korporatīvās sociālās atbildības

    īstenošanu un pozicionē uzņēmumu kā atbildīgu un sabiedrībai tuvu.

    Jāatceras, ka instrumentiem ir jāsaskan ar iepriekš izmantotajiem. Ja vien

    uzņēmums nav nolēmis krasi mainīt savu tēlu, tam jāietur vienots korporatīvais stils.

    Savās starpā nesaskaņoti un nesaderīgi izvēlētie instrumenti par uzņēmumu rada

    haotisku, nenopietnu priekšstatu, kas neveicina sabiedrības uzticēšanos Sabiedrisko

    attiecību tradicionālo un netradicionālo metožu izklāsts skatāms 1.1. attēlā.

  • 15

    Tradicionālās sabiedrisko attiecību metodes Netradicionālas sabiedrisko attiecību metodes

    · Preses relīžu izsūtīšana;

    · Konferenču, apspriežu, tikšanos,

    diskusiju un preses brīfingu rīkošana;

    · Mājas lapas izveide un uzturēšana;

    · Raksti medijos;

    · Reportāžas;

    · Dāvanas klientiem, sadarbības

    partneriem un darbiniekiem svētkos;

    · Interviju veidošana un publicēšana;

    · Reklāmu izvietošana u.c.

    · Skatu kartīte;

    · Ziņojumi un sludinājumi;

    · Automašīna;

    · Gaisa balons;

    · Konsultāciju pakalpojumi;

    · Uzņēmuma apskate;

    · Grāmatu izdošana;

    · Pasakumi;

    · Karogs;

    · Buklets;

    · Filma;

    · Informācijas galds;

    · Informācijas centrs;

    · Infobuss;

    · Informatīvais telefons;

    · Vēstules klientiem;

    · Afišu stabs;

    · Multivīzija;

    · Konkursi;

    · Balvas;

    · Atskauksmes;

    · Recenzijas;

    · Izkārtnes;

    · Speciālizdevumi;

    · Sponsorēšana u.c. [7., 164 – 173.

    lpp]

    1.1. att. Tradicionālās un netradicionālās sabiedrisko attiecību metodes

    Tabulā redzams, ka Dītera Herbsta identificētās netradicionālās sabiedrisko

    attiecību metodes ir vairāk kā darba autores identificētās tradicionālās sabiedrisko

    attiecību metodes. Tas skaidrojams ar nozares attīstību un nepieciešamību pēc radošām,

    jaunām un aktuālām metodēm un instrumentiem kā popularizēt uzņēmumu. Mūsdienās,

    daudzi no uzskatāmajiem netradicionālajiem sabiedrisko attiecību līdzekļiem nu jau

    kļuvuši par tradicionāliem. Tādi, piemēram, ir sociālo tīklu, blogu un mikroblogu

    izmantošana uzņēmuma popularizēšanai. Darba autore uzskata, ka arī bukletu un

    reklāmu izvietošana uz uzņēmuma ēkām un auto var tikt uzskatītas par tradicionālām

  • 16

    metodēm. Šādi instrumenti vairs nav retums un nepārsteidz sabiedrību, lai varētu tikt

    saukti par netradicionālajiem sabiedrisko attiecību instrumentiem. Darba autore domā,

    ka par netradicionālie instrumentiem var tikt dēvētie galvenokārt tie instrumenti, kas

    sabiedrību pārsteidz ar novitāti, oriģinalitāti un radošumu. Nereti tādi instrumenti ir

    katra sabiedrisko attiecību speciālista paša iniciatīva un radošums. Kā netradicionālās

    metodes vēljoprojām ir uzskaitāmas abienta reklāmas aktivitāšu izmantošana, flašmobu

    rīkošana, dažādu izteikti māksliniecisku atribūtu izmantošana reklamēšanai (piemēram,

    automašīnu apdare ar mākslīgu zāli, lai reklamētu ekoloģisku restorānu).

    Īstenojot ārējo komunikāciju ir svarīgi veikt kontroli, lai pārliecinātos, vai

    komunikācija ir pozitīva. Tā ir pozitīva ja sabiedrība saņem informāciju par uzņēmumu

    un tā jaunumiem, vērtē to pozitīvi, izmanto uzņēmuma sniegtos pakalpojumus, var

    sazināties ar uzņēmumu, sabiedrība gūst labumu no tā darbības u.c. faktori.

    Ir daudz veidu, kā novērtēt ārējo komunikāciju. Daži no populārākajiem un plašāk

    pazīstamajiem ārējās komunikācijas novērtēšanas veidiem ir mājas lapu apmeklējuma

    aplūkošana, sociālo tīklu un mikroblogu vietnes sekotāju skaits un atgriezeniskā saikne,

    pētījumi, atsauksmes dažādās vietnēs, pārdošsanas apjomi, īpašo pasākumu

    apmeklējums u.c. Nereti katram ārējās komunikācijas instrumentam ir vērtīgi veikt

    atsevišķu novērtēšanu. Tas sniedz iespēju detalizētāk aplūkot ārējo komunikāciju, atrast

    trūkumus instrumentos un to realizācijā, kā arī saskatīt iespējamos draudus un riskus.

    Sabiedrisko attiecību viens no mērķiem ir veidot uzņēmuma atpazīstamību, attiecīgi

    pozitīvu reputāciju un tēlu. Par korporatīvo reputāciju var saukt iekšējo un ārējo

    auditoriju viedokli par organizāciju, ņemot vērā tās pagātni un gaidas par tās iespējamo

    nākotni [16., 11. lpp]. Attiecīgi uzņēmuma reputācija ir tas ko par to domā darbinieki,

    sadarbības partneri, klienti, investori, akcionāri u.c. uzņēmuma darbībā tieši vai netieši

    iesaistītie. Tas, ko par uzņēmumu domā visas šīs interešu grupas tiek veidots arī ar

    sabiedrisko attiecību instrumentiem. Tomēr ne tikai. Sabiedrisko domu veido arī

    personīgā pieredze, viedokļu līderu teiktais, paziņu, draugu un ģimenes locekļu

    viedoklis un citi aspekti, kurus uzņēmums va rietkmēt tikai netieši. Tādejādi

    uzņēmumam jāvelta darbs, lai informētu sabiedrību par uzņēmumu kā tādu, tā precēm

    un pakalpojumiem, darbiem sabiedrības labā untml. faktoriem, kas varētu veidot

    sabiedrības viedokli un attiecīgi arī uzņēmuma reputāciju.

    Reputāciju var novērtēt dažādos veidos. Piemēram, ar socioloģisku pētījumu

    palīdzību, uzņēmuma analīzi u.c. metodēm. Darba autore uzskata, ka Reputācijas

    institūta un pētījumu firmas "Harris Interactive" izstrādātais reputācijas mērīšanas rīks

  • 17

    ir lielsiks veids, kā ar zemām izmaksām novērtēt uzņēmuma reputāciju un

    atpazīstamību. Reputācijas koeficents paredz sešas pamatkategorijas reputācijas

    pētīšanai [16., 13. lpp]:

    1. Sociālā atbildība – atbalsts vide, trūcīgajiem, sabiedrībai;

    2. Emocionālā saikne – cieņa, uzticība, apbrīns, patika;

    3. Produkti un pakalpojumi – augsta kvalitāte, inovācijas, vērtība, atbalsts;

    4. Vide darba vietā – laba darba vieta, darbinieki, atalgojums;

    5. Finanšu sasniegumi – peļņu nesošs, ar izaugsmes iespējām,

    konkurētspējīgs, un stabils investīcijām;

    6. Vīzija un līdera statuss – tirgus iespējas, vadība, skaidra nākotnes vīzija.

    Pētot un analizējot visus šos aspektus uzņēmums spēj identificēt problēmas,

    pozitīvās iezīmes un reputāciju kopumā. Šo reputācijas koeficentu nedaudz modificējot

    to var piemērot arī dažādu citu procesu analīzei. Piemēram, iekšējo komunikāciju

    analizējot būtu jāiekļauj arī tāds faktors kā sociālās garantijas. Darbiniekiem ir svarīgi

    zināt, ka darba vieta par viņu rūpējas maksājot nodokļus, sniedzot atvaļinājumus un

    slimības lapas.

    Pareizu un efektīvu SA instrumentu izvēle nodrošina mērķauditoriju sasniegšanu.

    Proti, izvēloties mērķim atbilstošus līdzkļus uzņēmums ir pusceļā uz veiksmīgu

    rezultātu. Savlaicīga un periodiska sabiedrības domas un komunikācijas izvērtējuma

    veikšana sneidz iespēju savlaicīgi identificēt problēmas un tās novērst vai tieši pretēji

    identificēt metodes ar kādām sabiedrība vislabāk uztver konkrētā uzņēmuma sniegto

    informāciju un attiecīgās metodes attīstīt.

    1.3. Ārējās komunikācijas īstenošanu regulējošie normatīvie akti

    Ārējā komunikāciju ietekmē likumi, kas regulē ārējās komunikācijas

    īstenošanu, īpaši vēršot uzmanību uz farmācijas nozares ārējo komunikāciju. Analīzei

    tika izvēlēti šādi Latvijas repulbikas likumi, jo tie netieši ietekmē ārējās

    komunikācijas īstenošanu:

    · Komerclikums;

    · Farmācijas likums;

    · Darba aizsardzības likums;

    · Reklāmas likums.

  • 18

    Darba autore uzskata, ka sākot likumu analīzi ir vērtīgi saprast, kas ir akciju

    sabiedrība, tās ierobežojumi, priekšrocības. Tam nepieciešams analizēt LR

    Komerclikumu. Šajā likumā definēti komercdarbības veidi un to atšķirības. Uz

    farmāzcijas nozrares akciju sabiedrību, galvenokārt, attiecas likuma 13 sadaļa

    "Akciju sabiedrība". Tā vēsta par to, kā sadalāma vara, kapitāls un atbildība

    uzņēmumā. Akciju sabiedrībā, pēc nozīmības, vadība sadalāma attiecīgi - valdei un

    padomei. Likums regulē, kādā kārtībā var kļūt par akciju turētāju, valdes loceklis.

    Akciju turēšanas un iegādes nosacījumi, kā arī cita svarīga informācija lasāma likuma

    13. nodaļā no 225.panta līdz pat 290.pantam. Sākot ar 291. pantu tiek noteikti

    padomes darbības principi. Šis pants vēsta: "Padome ir sabiedrības pārraudzības

    institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un šajā likumā un

    statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga valdes darbību." [14.] Padome atrodas tiešā

    valdes pakļautībā. Ārējās komunikācijas auditorijas ir ne tikai klienti un sadarbības

    partneri, bet arī valde, padome, akciju turētāji un birža.

    Latvijas Republikas Farmācijas likums arīdzen ietekmē gan farmācijas nozari,

    gan sabiedrisko attiecību nozari. Likuma pirmās nodaļas otrajā pantā tiek raksturots

    likuma mērķis:" Šā likuma mērķis ir reglamentēt fizisko un juridisko personu darbību

    farmācijas jomā, kā arī nodrošināt kvalitatīvu, medicīniski piemērotu un atbilstoša

    profilaktiska, dziedinoša un diagnostiska līmeņa zāļu ražošanu un izplatīšanu."[13.]

    Kā minēts, likums nosaka dažādu uzņēmumu darbību farmācijas jomā, medikamentu

    ražošanas nosacījumus un citu informāciju, kas ir būtiska farmācijas nozarē

    strādājošiem sabiedrisko attiecību speciālistiem. Likumā norādītas atbildīgās

    institūcijas veselības aprūpes jomā. Likuma 3. pants vēsta: "Par farmācijas uzraudzību

    un kontroli Latvijas Republikā cilvēkiem paredzēto zāļu jomā ir atbildīga Veselības

    ministrija, bet veterināro zāļu jomā — Zemkopības ministrija."[13.] Uzņēmuma ārējās

    komunikācijas mērķgrupa ir arī abas šīs institūcijas. Uzņēmums sadarbojas ar šīm

    institūcijām, lai veicinātu sabiedrības informētību veselības jautājumos ar dažādu

    labdarības, sadarbības, atbalsta un sponsorēšanas projektu palīdzību. Šis likums

    ietekmē uzņēmuma darbību ražošanas līmenī. Tas regulē, kādas zāles ražojamas, kādā

    kārtībā licencējamas, klasificējamas u.t.t. Tas ir nozīmīgi īstenojot ārējo

    komunikāciju, jo uzņēmuma klienti vēlas uzzināt jaunāko par zālēm, kādas tiek

    ražotas, kad nonāks pārdošanā, būt drošiem par zāļu izcelsmi un informētiem par

    blakusparādībām.

  • 19

    Latvijas Republikas Ārstniecības likums nosaka, ka ārstniecības uzraudzību

    valstī veic Veselības ministrija. Likuma otrais pants nosaka, ka:" Šā likuma mērķis ir

    regulēt sabiedriskās attiecības ārstniecībā, lai nodrošinātu slimību vai traumu

    kvalificētu profilaksi un diagnostiku, kā arī kvalificētu pacienta ārstēšanu un

    rehabilitāciju [11.]". Šāds likuma mērķis ir definēts, jo ārstniecība ir specifiska

    biznesa sfēra, kurā, neskatoties uz to, ka tā dzīves gaitā ik vienam cilvēkam ir

    nepieciešama, arī jābūt hierarhijai un komunikācijas shēmai. Tas nodrošina kārtību

    nozarē, kā arī uz pacienta veselību un labsajūtu orientētu biznesu. Šis likums

    galvenokārt attiecas uz ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām. Tomēr, likums

    nosaka arī to, kādā kārtība un kādas ārstniecības metodes, vadlīnijas un medikamentus

    ievieš un izmanto. Šis likums var ietekmēt uzņēmuma darbību gadījumā, ja aizliedz

    ārstniecībā izmantot konkrētus medikamentus vai tieši pretēji tiek izstrādātas jaunas

    vadlīnijas un ārstniecības metodes, kas paredz nepieciešamību pēc jauniem

    medikamentiem.

    Latvijas Republikas Darba aizsardzības likums nosaka darba un darba tiesisko

    attiecību aizsardzību. Likuma 2.pants nosaka, ka:" Likuma mērķis ir garantēt un

    uzlabot nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā, nosakot darba devēju,

    nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un

    savstarpējās attiecības darba aizsardzībā."[12.] Tas nozīmē, ka Darba aizsardzības

    likums ir paredzēts, lai aizsargātu gan darba devēju, gan darba ņēmēju darba laikā.

    Likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos izklāstītas darba

    aizsardzības prasības darba vietā, obligāto veselības pārbaužu kārtība, drošības zīmju

    lietojumi u.c. noteikumi, lai darbinieki atrastos drošā darba vidē neapdraudot sevi un

    citus. Ārējās komunikācijas īstenošanai šis likums ir ārkārtīgi svarīgs, jo reklamēt un

    veidot popularitāti visefektīvāk ir ar metodi "no cilvēka cilvēkam ". Šī metode paredz,

    ka noris netieša reklamēšana. Piemēram, vienā nozarē strādājošie, viens otram iesaka

    labākās darba vietas. Šādā veidā, cilvēki viens ar otru sarunājoties, arī reklamē preces

    un pakalpojumus. Lai īstenotu ārējo komunikāciju nozīmīga ir arī iekšējā

    komunikācija. Ja darbinieks ir informēts par darba drošības noteikumiem un citām ar

    savu veselību darba vietā saistītajiem noteikumiem, tos ievērojot viņš jutīsies droši

    un par savu darba vietu izteiksies labi. Darbinieki stāstot ģimenes locekļiem, paziņām

    un citiem cilvēkiem par savu uzņēmumu izsakoties atzinīgi, palīdz veidot pozitīvu

    uzņēmuma tēlu, kas ir viens no ārējās komunikācijas mērķiem. Tādejādi, ja

    uzņēmums ievēro visus LR Darba aizsardzības likumā noteiktos normatīvus, rūpējās

  • 20

    par darbiniekiem un viņu veselību darba vietā, tas var cerēt uz pozitīvu atgriezenisko

    saiti ārējās komunikācijas veidā.

    Latvijas Republikas likums, kas arī ietekmē ārējās komunikācijas īstenošanu

    ir Reklāmas likums. Lai arī sabiedriskās attiecības un reklāma ir dažādas

    profesionālās jomas, tām ir cieša saikne. Popularizējot uzņēmumu, sabiedrisko

    attiecību speciālistam ir jāpārzin arī reklāmas pamati, kā arī likumā noteikto kārtību

    kādā veicama reklāma, kāda reklāma ir atļauta un kāda aizliegta. Likums sastāv no

    sešām nodaļām [15.]:

    1. Vispārīgie noteikumi;

    2. Reklāmai izvirzāmās vispārējās prasības;

    3. Maldinoša un salīdzinoša reklāma;

    4. Reklāmas sagatavošanas un izplatīšanas noteikumi;

    5. Valsts politika un uzraudzība reklāmas jomā;

    6. Atbildība par likuma pārkāpumiem.

    Šāds nodaļu dalījums paredzēts, lai nozarē ar strauju attīstību, tiktu ievēroti

    pamat noteikumi un likumi. Proti, katram reklāmas un saistīto nozaru speciālistam

    jāzin kāda reklāma Latvijā ir atļauta un kāda aizliegta, reklāmas sagatavošanas un

    izplatīšanas noteikumi, valsts iesaiste nozares kontrolē un kāda atbildība paredzama

    par likuma pārkāpumiem.

    Likuma pirmās nodaļas, pirmais pants nosaka, ka: "Reklāma ir ar saimniecisko

    vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai

    pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma,

    tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem." [15.] Tas nozīmē, ka arī

    raksts medijos par, piemēram, jauniem vitamīniem, ir reklāma. Šādu rakstu izveide un

    publicēšanas nodrošināšana parasti ir sabiedrisko attiecību speciālista pienākums.

    Līdz ar to ne tikai mārketinga speciālistam, kura pienākums ir reklāma tradicionālā

    izpratnē, bet arī sabiedrisko attiecību speciālistam būtu jāzin reklāmas likumā

    noteiktie ierobežojumi un prasības. Likums nosaka, ka reklāmai jābūt patiesai,

    objektīvai, jāatbilst godīgas konkurences principiem, tā jāveido saskaņā ar

    godprātīgas reklāmas praksi, tai jābūt ētiskai un humānai, tikumīgai un arī pieklājīgai.

    Nav noteikts, kas likuma izpratnē ir pieklājība, tikumība, morāle un ētika. Attiecīgi,

    katram sabiedrisko attiecību, mārketinga, reklāmas veidotājam ir jāapzinās, ka tas ir

    uz katra paša sirdsapziņas un jācenšas nepārkāpt dažādu sabiedrības grupu definētie

    ētikas, morāles, ticības un pieklājības stūrakmeņi. Reklāmai ir jāinformē sabiedrība,

  • 21

    jārada vajadzība pēc preces vai pakalpojuma, bet to nevar radīt ar meliem, izsmieklu

    vai neētisku rīcību. Likuma ceturtā panta, otrā daļa vēsta: "Reklāmā aizliegts:

    1) paust diskrimināciju pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, dzimuma,

    vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās

    izcelšanās, mantiskā stāvokļa vai citu apstākļu dēļ;

    2) izmantot baiļu vai māņticības radīto ietekmi;

    3) izmantot personas uzticēšanos un viņa pieredzes vai zināšanu trūkumu;

    4) attēlot, izmantot vai citādi pieminēt fizisko personu (kā privātpersonu vai

    kā amatpersonu) vai tās īpašumu bez šīs personas piekrišanas;

    5) nomelnot, noniecināt vai izsmiet citu personu, tās darbību, nosaukumu

    (firmu), preces vai pakalpojumus, preču zīmes;

    6) izmantot citas personas vārdu, uzvārdu, nosaukumu (firmu) vai citādu

    identificējošu apzīmējumu (arī preču zīmi) bez personas piekrišanas;

    7) atdarināt cita reklāmas devēja reklāmas tekstu, lozungu, vizuālo tēlu,

    skaņu un citus speciālos efektus bez tā piekrišanas vai arī veikt citāda veida

    darbības, kas var izraisīt neskaidrības vai maldināt par reklāmas devēju,

    reklamējamām precēm vai pakalpojumiem."[15.]

    Šie septiņi aizliegumi ir jāzin, lai darbotos pēc labas prakses principiem,

    neizskarot kādu no sabiedrības daļām, neizmantotu tās ļaunprātīgi un izturētos pret

    konkurentiem ar cieņu. Piemēram, AS "Grindeks" nekādā gadījumā nedrīkst

    izmantot klienta zināšanu trūkumu un reklāmā izziņot medikamentu īpašības, kādas

    tam reālajā dzīvē nepiemīt.

    Darba autore secina, ka Latvijā nav likuma, kas regulētu tieši sabiedriskās

    attiecības. Tomēr, uz farmācijas nozarē strādājošajiem sabiedrisko attiecību

    speciālistiem, attiecas augstāk minētie četri likumi. Jomas profesionāļiem šie likumi

    jāpārzin, jo tie ne tikai ierobežo darbību, bet arī paver iespējas un ļauj pasargāt sevi

    un kompāniju no pretlikumīgām darbībām. Šie likumi uztur kārtību nozarē un ar to

    saistītajās institūcijās.

  • 22

    2. ĀRĒJĀ KOMUNIKĀCIJA FARMĀCIJAS NOZARESAKCIJU SABIEDRĪBĀ "GRINDEKS"

    Šajā nodaļā darba autore raksturos AS "Grindeks", tās ārējo komunikāciju,

    SVID analīzi un tās rezultātus, tādējādi pamatojot kvalifikācijas darba temata

    aktualitāti. Uzņēmuma ārējās komunikācijas raksturojums tiek veikts balstoties uz

    darba autores novērojumiem AS "Grindeks" pirmās un otrās mācību prakses laikā un

    SVID analīzes rezultātiem. Analīze veikta fokusējoties uz uzņēmuma ārējo

    komunikāciju.

    2.1. Akciju sabiedrības raksturojums un tās SVID analīze

    AS “Grindeks” kopš 1967. gada atrodas Rīgā, Krustpils ielā 53. Uzņēmums

    savu darbību sāka 1946. gadā. Tā pirmsākumi meklējami 1946. gadā, kad Vitamīnu

    un hormonu rūpnīca no Pārtikas rūpniecības ministrijas tiek nodota Latvijas Zinātņu

    akadēmijas pārziņā, ar mērķi pakāpeniski pārveidot to par eksperimentālo rūpnīcu.

    Tobrīd Vitamīnu un hormonu rūpnīca atradās Rīgā, Ganību dambī 21a. 1957. gadā

    Vitamīnu un hormonu rūpnīcu iekļauj jaunizveidotā Organiskās sintēzes institūta

    (OSI) sastāvā, izveidojot Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Organiskās sintēzes

    institūta Eksperimentālo rūpnīcu. Atbilstoši jaunizveidotā institūta pētījumu

    virzieniem sākas nopietns darbs arī pretvēža preparātu izstrādāšanā. Jau 1964. gadā

    tiek veikta pretvēža preparāta aktīvās vielas – ftorafūra – pirmā ķīmiskā sintēze. Līdz

    ar Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu uz Eksperimentālās rūpnīcas bāzes 1991.

    gadā tiek nodibināta Latvijas Valsts medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas

    firma «Grindeks», nosaukuma pamatā liekot pirmā latviešu izcelsmes farmaceita,

    dabaszinātnieka, ārsta, ķīmiķa profesora Dāvida Hieronīma Grindeļa vārdu.

    Rūpējoties par apkārtējās vides aizsardzību un darba drošību 2002. gadā uzņēmums

    pievienojas ANO Globālajam līgumam un pasaules ķīmijas rūpniecības programmai

    “Atbildīgā rīcība”. «Grindeks» piedāvā vairāk nekā 100 efektīvu un drošu

    medikamentu formu – gan sirds un asinsvadu zāles, psihotropās zāles, pretvēža zāles,

    gastroenteroloģiskās zāles, gan arī pretsāpju un pretdrudža zāles. Lielākais uzņēmuma

    lepnums ir oriģinālprodukti Mildronāts® un Ftorafur® [3., 8. lpp]. Uzņēmuma

    nepārtrauktā attīstība un virzība ir panākumu atslēga. Uzņēmuma reputācija

    atspoguļojas arī tajā, ka AS "Grindeks" akcijas tiek tirgotas "NASDAQ OMX Riga"

  • 23

    biržā. Fakts, ka uzņēmuma akcijas kotējas biržā ir apliecinājums uzņēmuma

    panākumiem, produktu kvalitātei un cieņai pret sabiedrību. AS "Grindeks" 2012. gadā

    ieguva balvu par labākajām investoru attiecībām Baltijā.

    AS “Grindeks” iesaistās dialogā ar sabiedrību un veselības aprūpes speciālistiem,

    lai veicinātu tās attīstību. Uzņēmums stingri ievēro korporatīvās sociālās atbildības

    principus. Pieņemot ANO globālā līguma pamatprincipus “Grindeks” korporatīvo

    sociālo atbildību veic piecos virzienos [1.]:

    · Pacients;

    · Sabiedrība;

    · Darbinieks;

    · Biznesa vide;

    · Kvalitāte un vides aizsardzība.

    Uzņēmums ir izveidojis fondu “ Zinātnes un izglītības atbalstam”. Tas ir viens no

    lielākajiem mecenātisma fondiem, kas atbalsta jaunos speciālistus un zinātniekus,

    piešķir prēmijas zinātniekiem, izglītības iestādēm un mācībspēkiem. AS “Grindeks”

    piedalās arī sponsorēšanas un atbalsta projektos. Uzņēmums sniedz atbalstu sportam,

    kultūrai, nozares speciālistu izaugsmei un veselības veicināšanai.

    AS “Grindeks” ir vadošais farmācijas uzņēmums Baltijas valstīs. Tā koncernā

    ietilpst 4 meitas uzņēmumi Latvijā, Igaunijā un Krievijā. Savukārt, uzņēmuma

    pārstāvniecības ir atvērtas 11 valstīs. Produkcija tiek eksportēta uz 50 valstīm un

    veido 95% no kopējā apgrozījuma. Galvenie tirgi ir Baltijas valstis, Krievija un citas

    NVS valstis, Vācija, Nīderalnde, Japāna un ASV [1.]. Uzņēmuma plašā

    pārstāvniecība norāda uz medikamentu kvalitāti n pieprasījumu, tādejādi veicinot ne

    vien uzņēmuma atpazīstamību un popularitāti, bet arī valsts. Padomes priekšsēdētājs

    ir Kirovs Lipmans, bet valdes priekšsēdētājs ir Juris Bundulis. Uzņēmums sadalīts 11

    nodaļās. To shematisks attēlojums skatāms 1. pielikumā. Tās ir:

    · Pētniecības un attīstības struktūra;

    · Aktīvo farmaceitisko vielu biznesa struktūra;

    · Gatavo zāļu formu ražošanas struktūra;

    · Izstrādes departaments;

    · Tirdzniecības un mārketinga struktūra;

    · Mārketinga departaments;

    · Kvalitātes departaments;

  • 24

    · Loģistikas departaments;

    · Finašu un administrative struktūra;

    · Komunikācijas departaments;

    · Personāla departaments.

    Kopš 2008. gada uzņēmumā ir Komunikācijas departaments. Tajā strādā pieci

    darbinieki: departamenta vadītāja, trīs sabiedrisko attiecību speciālisti un māksliniece.

    Darbs starp sabiedrisko attiecību speciālistiem ir sadalīts pēc darbu specifikas. Viena

    no sabiedrisko attiecību specialistm nodarbojas, galvenokārt, ar pasākumu

    organizēšanu, dāvanu sagatavošanu un uzņēmuma reprezentācijas materiālu izveidi,

    kontroli un pārziņu. Otra sabiedrisko attiecību speciāliste nodarbojas ar, galvenokārt,

    krievu auditorijai domātajiem rakstiem un informācijas sagatavošanu. Trešā

    sabiedrisko attiecību speciāliste nodarbojas ar, galvenokārt, latviešu auditorijai

    domātās informācijas sagatavošanu, izveidi un elektroniskās informācijas

    sagatavošanu un kontrolēšanu. Māksliniece nodarbojas ar reklāmas materiāliu izveidi,

    proti, ielūgumu, baneru, reprezentācijas materiālu maketu izveidi. Komunkācijas

    departamenta vadītāja kontrolē visu šo cilvēku darbu, koriģē darba apjomus, sarunās

    ar valdes priekšsēdētāju veido jaunus projektus, strādā ar medijiem. Tā kā sabiedrisko

    attiecību specialists uzņēmumā atrodas tiesā valdes priekšsēdētāja pakļautībā, tad

    nereti komentāri jāsniedz un runas jāraksta “Grindeks” vadībai. Tas, savukārt,

    nozīmē, ka sabiedrisko attiecību speciālista pienākums ir sniegt medijiem informāciju,

    kas atbilst patiesībai un uzņēmuma darbībai. Darbu saraksts ir plašs un dažāds, līdz ar

    to “Grindeks” sabiedrisako attiecību speciālista pienākumus veic četri cilvēki. Ārējā

    komunikācija ir plaša, jo ir dažādas mērķgrupas un katrai savi pasākumi, info utt.

    Lai plašāk apskatītu AS "Grindeks", darba autore veica SVID analīzi. SVID

    analīze ir metode ar kuras palīdzību uzņēmums novērtē savas stiprās un vājās puses,

    kā arī pastāvošās iespējas un gaidāmos draudus [8.]. To var izmantot, lai pētītu

    dažādus procesus. Šīs analīze sastāv no četriem pētījuma objektiem: stiprajām pusēm,

    vājajām pusēm, iespējām un draudiem. Darba autore SVID analīzi veica fokusējoties

    uz uzņēmuma ārējo komunikāciju. Attēlā nr. 2.1. apskatāma veiktā analīze.

  • 25

    Stiprās puses:· Liels, pieredzes bagāts, pelnošs

    uzņēmums;· Geogrāfiskais faktors - Latvijā ražota

    prece;· Produktu dažādība;· Konkurētspējas priekšrocības;· Resursu bagātība;· Vērtība, reputācija;· Korporatīvā sociālā atbildība;· Eksports;· Sertifikācija, akreditācija.

    Vājās puses:· Latvijā ražot zāles ar jaunām

    tehnoloģijām izmaksā dārgi;· Laika trūkums;· Mazs budžets;· Vadība;· Darbinieku trūkums.

    Iespējas:· Jaunu zāļu izveide un patentēšana;· Konkurentu vājās vietas;· Ražošanas

    modernizācija/optimizācija;· Vairumā pērkot reprezentācijas

    preces un pakalpojumus, lētākasizmaksas;

    · Barteru iespējas.

    Draudi:· Vadības maiņa;· Cenu kritums fondu biržā;· Konkurentu strauja attīstība;· Politiskā ietekme;· Likumdošanas ietekme;· Nozīmīgu darījumu un partneru

    pazaudēšana;· Darbinieku trūkums;· Ārvalstu ekonomikas svārstības/

    izmaiņas.

    2.1. att. Uzņēmuma SVID analīze

    Veicot SVID analīzi, darba autore identificēja deviņas stiprās puses, piecas

    vājās puses, piecas iespējas un astoņus draudus. Kā redzams pozitīvās iezīmes

    (stiprās puses un iespējas) ir vairāk, tās kopā ir 14, nekā negatīvās (vājās puses un

    draudi), tās kopā ir 13. Šī starpība nav liela, tomēr ir svarīga katras no iedaļām

    proporcija un uzņēmuma spēja ietekmēt tās.

    Pozitīvās iespējas, kā jau minēts, tika identificētas deviņas. Visas šīs stiprās

    puses uzņēmums var ietkmēt, proti, stiprināt vēl vairāk un turpināt par to rūpēties, kā

    arī izmantot sniegtās iespējas. Darba autore uzskata, ka uzņēmums nepilnīgi izmanto

    stipro pusi – Latvijā ražota prece. Šobrīd tas ir ļoti veiksmīgs vieds kā piesaistīt

    sabiedrības uzmanību un likt izvēlēties par labu pašmāju ražotām precēm. Tas saistīts

    ar globalizācijas un optimizācijas laikmeta iezīmēm. Proti, laikā, kad tik ļoti svarīgi

    gan uzņēmumam, gan indivīdam nepazaudēt savu identitāti, daudzi izvēlas atbalstīt

    Latvijas ražotājus. Šādu izvēli mudina izdarīt vairākas pēdējos gados īstenotas

  • 26

    kampaņas pa veselīgu uzturu, "Zaļā karotīte", "Izvēlies Latvijas preci!" u.t.t. Tas ir

    biznesa piegājiens, ko daudzi š'obrīd mēģina izmantot, aktīvi veidojot jaunus

    projektus un biznesus. Savukārt, AS "Grindeks" ir pieredzes bagāts uzņēmums, kas

    savu darbību vienmēr galvenokārt veidojis Latvijā. Tādejādi, uzņēmumam ir iespēja

    sevi pozicionēt kā Latvijas preci.

    Darba autore identificēja piecas vājās puses. Trīs no tām uzņēmums var tieši

    ietekmēt. Proti, laika trūkumu, mazo budžetu un vadības problēmas uzņēmums var

    kontrolēt un savlaicīgi novērst. Izpildes periodu dažādiem projektiem var ieplānot

    vairāk. Tas nodrošinātu kvalitatīvu un pilnīgu projektu īstenošanu. Savukārt, budžetu

    vadībai būtu jāsabalansē tā, lai katram projektam un darbībai tā būtu pietiekoši.

    Vadības maiņu nereti var paredzēt savlaicīgi. To var panākt pievēršot pastiprinātu

    uzmanību dažādiem procesiem. Lai novērstu negatīvu publicitāti saistībā ar vadības

    maiņu vai problēmām, cieši jāstrādā sabiedrisko attiecību speciālistam ar

    personālvadības speciālistu. Kopīgi rīkojoties var paredzēt dažādas izmaiņas un

    savlaicīgi tās pasniegt sabiedrībai, tādejādi izvairoties no baumām un negatīvas

    publicitātes. Savukārt, Latvijā ražoto medikamentu dārgās izmaksas un darbinieku

    trūkumu uzņēmums nevar spēcīgi ietkmēt un mainīt īsā laika periodā. Tomēr ar

    ilglaicīgu darbību ir iespējams panākt šo vājo pušu mazināšanos. Tas iespējams,

    ieguldot līdzkļus ražošanas optimizācijā un sabiedrības izglītošanā par farmācijas

    nozari kā lielisku nozari profesionālajai karjerai.

    Darba autore identificēja arī piecas iespējas. Četras no tām uzņēmums var

    izmantot un tieši ietekmēt. Tās ir jaunu zāļu izveide un patentēšana, ražošanas

    modernizācija / optimizācija, vairumā pērkot reprezentācijas preces un pakalpojumus,

    lētākas izmaksas, barteru iespējas. Tās ir iespējas, ko uzņēmums var izmantot un kas

    tam ir pieejamas pateicoties jau minētajām stiprajām pusēm, piemēram, sertifikācijai

    un uzņēmuma reputācijai. Faktors, ko AS "Grindeks" nevar ietkmēt ir konkurentu

    vājās puses. Tā ir iespēja uzņēmumam parādīt sabiedrībai, ka viņš ie pārāk, jo

    konkurentu vājās puses viņam nepiemīt. Salīdzināšana gan nav ieteicama, bet var

    reklamēt stiprās puses, kuras konkurentiem nepiemīt.

    Darba autore idetificēja astoņus draudus. No visiem minētajiem draudiem seši

    ir tādi, ko uzņēmums ar savu darbību nevar tieši ietkemēt. Tie ir cenu kritums fondu

    biržā, konkurentu strauja attīstība, politiskā ietekme, normatīvo aktu ietekme,

    darbinieku trūkums, ārvalstu ekonomikas svārstības/ izmaiņas. Tas gan nenozīmē, ka

  • 27

    šie draudi ir mazāk svarīgi. Tie ir tik par vērā ņemami, kā tie aspekti, ko uzņēmums

    var ietkmēt. Uzņēmums tieši var ietkmēt vadības maiņu un nozīmīgu darījuma

    partneru zaudēšanu. Proti, uzņēmums var darīt visu iespējamo, lai veidotu godīgas

    attiecības ar sadarbības partneriem un neliktu tiem vilties uzņēmumā un attiekties no

    sadarbības. Vadības maiņu (ja tāda ir neizbēgama) uzņēmums nevar novērst, bet

    savlaicīgi par to informējot sabiedrību un visas iesaistītās un ieinteresētās puses, kā arī

    pāreju uz jaunu vadību veicot pakāpeniski var novērst iespējamos zaudējumu (gan

    finansiālos, gan nemateriālos).

    No SVID analīzes rezultātiem var spriest, ka lai arī skaitliskā starpība starp

    pozitīvajām iezīmēm un negatīvajām ir neliela, svarīgi ir kā uzņēmums to var ietkmēt

    un cik ātri var reaģēt uz negatīvo iezīmju progresiju. Tā kā lielāko daļu identificēto

    vājo pušu un draudu uzņēmums var novērst ar pastāvīgu darbību un komunikāciju ar

    mērķgrupām, darba autore uzskata, ka uzņēmumam būtu jāpilnveido ārējā

    komunikācija. Šo iemeslu dēļ kvalifikācijas darba temats ir aktuāls un nozīmīgs, gan

    AS "Grindeks", gan citiem uzņēmumiem.

    2.2. Akciju sabiedrības ārējās komunikācijas raksturojums

    AS “Grindeks” izmanto ārējo komunikāciju, lai nodotu ziņas savām

    mērķauditorijām, popularizētu sevi, vairotu atpazīstamību un sabiedrības uzticēšanos.

    Ārējās komunikācijas realizēšanai tiek izmantotas gan tradicionālās sabiedrisko

    attiecību metodes, gan netradicionālās. Uzņēmums izmanto tādas tradicionālās

    sabiedrisko attiecību metodes kā preses relīžu izsūtīšana medijiem, konfereču un

    lekciju rīkošana. Uzņēmums izmanto arī netradicionālās sabiedrisko attiecību

    metodes. Ar netradicionālo metožu pielietojumu iespējams piesaistīt lielāku

    uzmanību, jo tās ir neparastas un tādēļ sabiedrībai interesantas. Turklāt jāņem vērā, ka

    klasiskie instrumenti bieži vien nav derīgi, jo tiek izmantoti jau gadiem ilgi []. AS

    "Grindeks" izmanto tādas netradicionālās metodes kā grāmatu izdošana par

    uzņēmumu un nozari, reklāmas uz automašīnām, filmu izveide, sponsorēšana, bukletu

    izveide, sociālo tīklu un mikroblogu izmantošana, kā arī citas metodes. Šīs metodes

    reti tiek norādītas pienākumu aprastos, tādēļ ir speciālista paša iniciatīvas,

    profesionalitātes un radošuma spogulis.

    Uzņēmums tiek popularizēts un ar savām mērķauditorijām sazinās ar mājas

    lapas palīdzību, izvietojot informāciju sociālajos tīklos un mikroblogu vietnēs

  • 28

    (piemēram, twitter.com, draugiem.lv, facebook.lv), publicējot rakstus un intervijas

    presē, izsūtot medijiem preses relīzes par jaunumiem, izvietojot reklāmas,

    nodarbojoties ar mecenātismu. Uzņēmums veido lekcijas, konferences un tiekas ar

    saviem klientiem. Potenciālie un esošie klienti, kā arī visi interesenti var sazināties ar

    “Grindeks” pa informācijas tālruņiem, rakstot e- pastus vai pasta vēstules. Tādā veidā

    uzņēmums nodrošina atgriezenisko saiti. Ārējā komunikācija notiek formāli un

    profesionāli.

    Uzņēmums publicējot informāciju e – vidē piesaista sabiedrības uzmanību un

    ir klātesošs. Uzņēmuma lapās, kas izveidotas sociālajos tīklos un mikroblogu vietnēs,

    tiek izvietota informācijas par uzņēmuma produktiem, raksti par veselību, tiek rīkoti

    konkursi un izlozētas balvas, kā arī iezvietotas ziņas par pašu uzņēmumu un nozari.

    AS "Grindeks" ir mājas lapa grindeks.lv. Tajā iespējams iegūt informāciju par

    uzņēmumu, darbības principiem, sadarbības partneriem, ražotajiem medikamentiem

    un uztura bagātinātajiem un cita ar uzņēmumu un nozari saistīta informācija, kas var

    būt noderīga sabiedrībai. Šajās lapās informācija tiek atjaunota katru dienu.

    AS "Grindeks" Komunikāciju departaments veido pasākumus, lai popularizētu

    sevi, informētu par jaunāko, apbalvotu cilvēkus, kas snieguši ieguldījumu farmācijas,

    medicīnas un ķīmijas nozares attīstībā. Katru gadu tiek rīkoti vairāki pasākumi.

    Piemēram, jaunu uzņēmuma stuktūrvienību un iecirkņu atklāšanas svētki uz kuriem

    ierodas gan žūrnālisti, gan sadarbības partneri, gan valdības pārstāvji. Viens no šāda

    veida pasākumiem ir "Žiežu un gēla iecirkņa" atklāšana. Tas norisinājās 2012. gada

    28. novembrī. Tiek rīkoti dažādi balvu pasniegšanas pasākumi. Piemēram, "Ķīmija kā

    prioritāte", "Zelta pūces" un "Sudraba pūces", "Gada balva medicīnā" u.c. Tie tiek

    rīkoti, lai suminātu un teiktu paldies cilvēkiem, kas ir ieguldījuši darbu, laiku un

    spēkus Latvijas farmācijā, ķīmijā, izglītībā un zinātnē. Tiek rīkotas arī tikšanās ar

    dažādām apvienībām, nevalstiskajām organizācijām un federācijām. Piemēram,

    tikšanās ar Latvijas Pensionāru federāciju. Šādās tikšanās reizēs uzņēmumam ir

    iespēja mērķgrupai pastāstīt par sevi, produktiem un jaunumiem, kas katru no grupām

    varētu interesēt.

    Sabiedrisko attiecību speciālista pienākumos ir arī veidot kontaktu ar

    medijiem. Tas ietver mediju sarakstu izveidi. Tā satur žurnālistu vārdus, uzvārdus, e-

    pastus, telefona numurus, darba vietas nosaukumu un amatu. Šādas mediju listes

    izveide nepieciešama, lai efektīvāk izplatītu informāciju un veidotu kontaktu ar

    sabiedrību. AS “Grindeks” sadarbojas ar dažādiem medijiem pasūtot reklāmrakstus,

  • 29

    reklāmas laukumus, filmējot sižetus TV pārraidēm un reklāmām, kā arī sniedzot

    atbildes, komentārus uz mediju jautājumiem. To izveidošana ir nepieciešama, lai

    speciālists varētu sūtīt preses relīzes un būtu pārliecināts par to publicēšanu, kā arī

    sadarboties citos ar uzņēmumu saistītos nolūkos.

    AS "Grindeks" nodarbojas ar mecenātismu. Šim nolūkam AS "Grindeks"

    2006. gadā izveidoja fondu "Izglītības un zinātnes atbalstam". Fonda mērķis ir

    stimulēt jauniešu interesi par nozari un vēlmi apgūt inženiertehniskās zinātnes, dabas

    zinātnes un farmāciju. "Grindeks" fonds ir viens no lielākajiem privātajiem fondiem

    Latvijā, kas atbalsta jaunos speciālistus, piešķir prēmijas zinātniekiem, izglītības

    iestādēm un mācībspēkiem. Ik gadu fonda atbalstu saņem tie, kas ir apliecinājuši

    izcilību dažādās Latvijas izglītības un zinātnes sfērās, kā arī projekti, kas sekmē

    zinātni un izglītību. Piecu gadu darbības laikā no dibināšanas brīža "Grindeks" fonds

    ir piešķīris prēmijas, stipendijas un atbalstījis dažādus izglītību un zinātni veicinošus

    projektus gandrīz pusmiljona latu vērtībā. Tas ir devums, ko ir grūti novērtēt īsā laika

    termiņā, taču tas ir nozīmīgs ieguldījums nākotnē un Latvijas valsts attīstībā [].

    Mecanātisms un dažādu ar labdarību saistītu projektu izveide ir sabiedrisko attiecību

    speciālistu pienākums. Tas sniedz iespēju komunicēt ar sabiedrību vienlaicīgi

    sniedzot tai atbalstu un popularizējot sevi.

    Uzņēmums izmanto arī tādas netradicionālās sabiedrisko attiecību metodes,

    kā reklāmas uz uzņēmuma auto, grāmatu izdošana, uzņēmuma apskati mērķgrupām.

    Uz uzņēmuma automašīnām tiek izvietotas uzņēmuma un tā produktu reklāmas, lai

    ikdienā cilvēki redzot šos auto uz ielas atcerētos par uzņēmumu. Reklāmas tiek

    izvietotas uz tiem auto, kas ikdienā atrodas ielās. Proti, pārdošanas aģentu auto,

    Loģistikas departamenta, pārvadājumu daļas darbinieku auto un citi uzņēmuma auto.

    AS "Grindeks" ir izdevusi vairākas grāmatas. Uzņēmuma 60. gadu jubilejā tika izdota

    grāmata "AS "Grindeks" 60. gadi. Stāsti par uzņēmuma izaugsmi". Tajā atspoguļoti

    uzņēmuma pastāvēšanas vēstures galvenie sasniegumi. Tā tika pasniegta, labākajiem

    darbiniekiem, sadarbības partneriem, akcionāriem un uzņēmuma viesiem. Uzņēmums

    izdod grāmatas arī kā dāvanu farmācijas, ķīmijas un medicīnas nozares speciālistiem

    darba un dzīves jubilejās. Šīs grāmatas tiek dāvinātas bibliotēkām, mācību iestādēm

    un sadarbības partneriem. Uzņēmums veido arī apskates. Dažādas mērķgrupas tiek

    aicinātas uz uzņēmuma apskati. Piemēram, ikgadu noris uzņēmuma veidotās

    "Profesiju dienas skolēniem". Šis pasākums ir ļoti pieprasīts un plaši apmeklēts.

    Skolēniem tiek dota iespēja vienu dienu pavadīt sevis izvēlētā profesionāļa,

  • 30

    piemēram, ķīmiķa lomā. Tas nodrošina, ka jaunie speciālisti ir informēti par

    aktualitātēm nozarē, palīdz izvēlētie sun nostiprināt turpmākās profesijas izvēli, veido

    interesi par farmācijas jomu. Tas uzņēmumu padara par sociāli atbildīgu, ieinteresētu

    sabiedrības izaugsmē, sniedz atbalstu jaunajiem zinātniekiem viņu izglītošanās

    procesā.

    Darba autore veicot uzņēmuma izpēti ir secinājusi, ka uzņēmums aktīvi

    izmanto gan tradicionālos, gan netradicionālos sabiedrisko attiecību instrumentus, lai

    popularizētu sevi, veidotu atpazīstamību, informētu sabiedrību, sniegtu tai atbalstu.

    Darba autore šādu komunikācijas modeli vērtē pozitiīvi, jo tas ir dažādots, tādejādi

    sabiedrībai interesantāks. Tomēr autore, analizējot komunikācijas īstenošanu, ir

    secinājusi, ka tā kā ir izvēlētas daudzas metodes vienlaicīgi, tā nav tik kvalitatīva un

    pilnīga, jo darbinieki nevar visām metodēm veltīt gana daudz laika. Līdz ar to, lai arī

    metodes ir daudz un dažādas, tās nesasniedz mērķauditorijas pilnīgi. Veidojot

    nepilnīgu un nekvalitatīvu ārējo komunikāciju, uzņēmums ar iegūt sliktu slavu un

    zaudēt mērķauditorijas neprofesionālās attieksmes dēļ. Uzņēmuma ir jāizmanto

    dažādi instrumenti, lai sasniegtu dažādas auditorijas. To saskaņa un vienots

    korporatīvais stils veido efektīvu komunikāciju ar sabiedrību un palīdz sasniegt

    uzņēmuma mērķus.

  • 31

    3. ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS IZVĒRTĒJUMSFĀRMĀCIJAS NOZARES AKCIJU SABIEDRĪBĀ

    "GRINDEKS"

    Šajā nodaļā tiek izklāstīts veiktais pētījums un iegūtie rezultāti. Pētījums

    sastāv no mediju monitoringa, iedzīvotāju anktēšanas un ekspertu intervijām. Mediju

    monitorings tika veikts martā un aprīlī. Marta mediju monitorings apskatāms 2.

    pielikumā, bet aprīļa mediju monitorings 3. pielikumā. Iedzīvotāju aptaujas "AS

    "Grindeks" ārējā komunikācija" paraugs apskatāms 4. pielikumā, bet 5. pielikumā

    apskatāmi ekspertu intervijas jautājumi. Savukārt, 6. pielikumā apskatāmas ekspertes

    L. Kļaviņas intervijas atbildes, bet 7. pielikumā R. Krimela intervijas atbildes.

    3.1. Mediju monitorings

    Mediju monitorings ir pārskats par kādas nozares, uzņēmuma vai personas

    publicitāti preses uzdevumos. Veidojot pārskatu parasti tiek veidotas tabulas, kurās

    norāda preses izdevuma datumu, mediju, virsraksts un citu informāciju, kas raksturo

    publicitāti. AS “Grindeks” pasūta mediju monitoringu nacionālajai ziņu aģentūrai

    “LETA”. Ziņu aģentūra apkopo visa veida informāciju par veselības jautājumiem un

    AS “Grindeks” visos Latvijas laikrakstos vienas dienas laikā. Preses apskats tiek

    iesūtīts katru rītu par pagājušo dienu. Tas tiek nosūtīts Komunikāciju departamentam.

    Preses apsktā redzami virsraksti un linki uz konkrēto mediju, kas publicējis

    informāciju. Sabiedrisko attiecību speciālisti apkopo informāciju pa ceturkšņiem. Tas

    sniedz iespēju identificēt uzņēmuma tēla izmaiņas un popularitāti.

    Darba autore veica mediju monitoringa apkopojumu prakses ietvaros par

    marta un aprīļa mēnesi. Tas raksturo un sniedz ieskatu AS "Grindeks" ārējās

    komunikācijas īstenošanā.

    Marta mēnesī medijos 55 reizes tika publicēta informācija par uzņēmumu, tā

    vadību un veidotajiem pasākumiem. Tika rakstīts par uzņēmuma nokļūšanu Latvijas

    darba devēju topā (11 reizes), Latvijas zāļu ražotāju produkcijas apjomu kāpumu un

    eksportu (seši raksti), Atbildes relīze uz Maligina komentāru par slikto Ķīnas izejvielu

    kvalitāti (sešas reizes), gada balvu medicīnā (piecas reizes), AS "Grindeks" rīkotajām

    "Profesiju dienām skolēniem" (piecas reizes). Visvairāk raksti tika publicēti "LETA",

    "BNS", "Bizness&Baltija". Šīs ir galvenās lietas, kas tika atspoguļotas medijos marta

  • 32

    mēnesī. Pozitīvi, ka visvairāk tika rakstīts par AS "Grindeks" nokļūšanu darba devēju

    topā. Tas ceļ uzņēmuma tēlu un labo slavu. Darba autore šādu publicitātes apjomu

    vērtē kā pozitīvu. Tomēr būtu vērtīgi dažādot publikāciju avotus. Proti, dažādot

    medijus, kuros tiek publicēta informācija, lai sasniegtu iespējami dažādāku auditoriju.

    Šāda rīcība sniegtu iespēju popularizēt uzņēmumu dažādos iedzīvotāju slāņos un kā

    arī informē par Latvijā ražotiem medikamentiem.

    Aprīļa mēnesī, infomrācija, kas saistīta ar AS "Grindeks" tika publicēta 73

    reizes. Tas ir par 18 reizēm vairāk kā marta mēnesī. Publicētākie raksti medijos bija

    par uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu (publicēts 11 reizes), investīcijām uzņēmumā

    (astoņas reizes), medikamentu viltojumiem Latvijā un citur pasaulē (sešas reizes), kā

    arī par AS "Grindeks" eksportu (sešas reizes). Visvairāk rakstīja "LETA", "BNS",

    "Rus.delfi.lv", "DB.LV", "Ves.lv", Farmacija-mic.lv. Tātad gluži tā pat kā marta

    mēnesī izkristalizējas mediji, kuri vislabprātāk raksta par uzņēmumu. Tie ir mediji,

    kurus interesē biznesa un farmācijas nozares ziņas.

    Abos mēnešos par uzņēmumu visvairāk rakstīja nacionālo ziņu aģentūra

    "LETA" un "BNS". Raksti tika publicēti arī ziņu portālos Tvnet.lv un Defli.lv (gan

    krievu, gan latviešu versijā), kā arī ar biznesu un medicīnu saistītajos vortālos. Plašā

    publicitāte norāda uz to, ka medijiem ir interesantas ziņas par AS "Grindeks".

    Visvairāk mediji izvēlas publicēt ziņas par uzņēmuma finansiālo stāvokli, eksportu,

    uzņēmuma popularitāti un iesaisti sabiedrības izglītošanā un interešu īstenošanā.

    Mediji veiksmīgi izmanto uzņēmuma sniegto informāciju, labrpāt to publicē. Tātad

    ārejā komunikācija attiecībā uz medijiem ir pozitīva gan no uzņēmuma, gan mediju

    puses.

    3.2. Anketēšanas rezultāti un to izvērtējums

    Pirmais respondentiem uzdotais bija atvērts. Jautājums skanēja šādi: "Vai

    zināt ar ko nodarbojas AS "Grindeks"?" Viens respondents atbildēja, ka nezin ar ko

    nodarbojas uzņēmums, trīs respondenti atbildēja, ka tikai aptuveni nojauš un 96

    respondenti atbildēja, ka zina ar ko nodarbojas uzņēmums. Attiecīgi, par uzņēmumu

    un tā darbību nav informēti četri respondenti no 100 jeb 4% aptaujāto. Darba autoree

    šādu rezultātu vērtē kā pozitīvu, jo gandrīz visi respondenti atzina, ka ir informēti par

    uzņēmumu. Tomēr, ņēmot vērā, ka AS "Grindeks" ir viens no lielākajiem

  • 33

    uzņēmumiem Latvijā, procents, kas nezin ar ko nodarbojas uzņēmums varētu būt

    zemāks.

    Otrais respondentiem uzdotais jautājums arī bija atvērts. Tas bija: "Kādus

    uzņēmuma produktus zināt?" Kā visplašāk pazīstamais tika atzīts "Mildronāts". To

    norādīja 30 respondenti, jeb 30% aptaujāto. Respondenti minēja arī tādus uzņēmuma

    produktus kā "Rinodeks", "Gritamin", "Sorbex", "Herbastress". Savukārt, 21

    respondents jeb 21% aptaujāto, nezināja nevienu "Grindeks" produktu vai arī nevarēja

    to nosaukt. Divi respondenti minēja produktus, kas nav uzņēmuma produktu portfelī.

    Tie bija AS "Danske Droge" ražotie vitamīni "Livol Multi Total" un AS

    "Altajvitamīni" ražotie vitamīni " Undevit". Iespējams, šāda kļūda tika pieļauta, jo

    respondeti vēlējās norādīt, ka "Grindeks" ražo vitamīnus, tomēr kļūdīgi norādīja

    brendu. Šādas atbildes darba autore vērtē negatīvi. Uzņēmums galvenokārt ir tā

    produkti. Fakts, ka 21% respondentu navarēja nosaukt nevienu uzņēmuma produktu

    un par uzņēmuma produktiem kļūdaini nosaukti citi, norāda uz nepilnīgām

    sabiedriskajām attiecībām un mārketingu.

    Trešais jautājums, kas tika uzdots respondentiem skanēja šādi: "Vai pēdējā

    pusgada laikā esat guvis kādu jaunu informāciju par AS “Grindeks”?" Tas bija

    slēgtais jautājums, uz kuru atbildot respondentam bija jāizvēlas starp atbilžu

    variantiem "jā", "nē", "nevaru pateikt". Respondentu atbilžu apkopojuma rezultāti

    skatāmi attēlā 3.1. Uz jautājumu atbildēt ar "jā" izvēlējās 40 respondenti, atbildēt ar

    "nē" izvēlējās 47 respondenti, bet ar "nevaru atbildēt" – 13. Tas nozīmē, ka lielākā

    daļa jeb 60% respondentu pēdējā pusgada laikā nav saņēmuši vai arī nevar atminēties,

    ka būtu saņēmuši jaunu informāciju par uzņēmumu. Šis rādītājs ir pārsteidzoši zems.

    Tā kā uzņēmums nepārtraukti izplata jaunu informāciju, bet mērķauditorijas to

    nesaņem norāda uz neprecīzu komunikācijas instrumentu izvēli.

  • 34

    3.1. att. Respondentu viedoklis par to vai pēdējā pusgada laikā viņi saņēmuši jaunu

    informāciju par AS "Grindeks"

    Ceturtais jautājums ir saistīts ar trešo. Tas skanēja: "Ja iepriekšējā

    jautājumā atbildējāt ar "Jā", tad, kur pēdējā pusgada laikā esat guvis/guvusi

    informāciju par uzņēmuma aktivitātēm un produktiem?" Uz šo jautājumu bija

    jāatbild 40 respondentiem. Jautājumā bija iespējams norādīt vairākus atbilžu

    variantus. Atbildi "mājas lapā www.grindeks.lv", kā atbilstošu izvēlējās astoņi

    respondenti; atbildi "reklāmās" izvēlējās 21 respondents; atbildi "mediju rakstos"

    izvēlējās 15 respondenti; atbildi "pie veselības aprūpes speciālistiem" izvēlējās 5

    respondenti; atbildi "citur" izvēlējās norādīt 23 respondenti. Izvēloties atbilžu variantu

    "citur" tika lūgts norādīt, kur. šī informācija tika gūta. Populārākās atbildes bija vietnē

    twitter.com, internetbankā (akciju cenas), "esmu darbinieks" un mācību iestādē. Tā kā

    uzņēmums velta daudz laika darbam ar veselības aprūpes speciālistiem, bet

    respondenti nav saņēmuši jaunu informāciju no viņiem, norāda, ka šī komunikācija

    nav rezultatīva.

    Piektais jautājums bija: "Vai uzskatāt, ka sabiedrībai ir pietiekoši daudz

    informācijas par AS "Grindeks" un tās produktiem?" Pieejamie atbilžu varianti bija

    "Jā", "Nē" un "Informācija ir atrodama, bet tikai tad, ja to aktīvi meklē". No kopējā

    respondentu skaita 20 atbildēja ar "Jā", 26 atbildēja ar "Nē", bet 54 atbildēja ar

    "Informācija ir atrodama, bet tikai tad, ja to aktīvi meklē". Darba autore uzskata, tas

    liecina, ka AS "Grindeks" ārējās komunikācijas metodes nesasniedz mērķauditorijas

    un būtu jāizvēlās cits komunicēšanas veids.

    3.2.att. Respondentu atbil