ALBERTA KOLEDŽASabiedriskās attiecības

ANITA SERGEJEVA

Kvalifikācijas darbs

FARMĀCIJAS NOZARES AKCIJUSABIEDRĪBAS ĀRĒJĀS

KOMUNIKĀCIJAS PILNVEIDE

Rīga – 2013

Darba izpildes un novērtējuma lapa

Kvalifikācijas darbs kvalifikācijas iegūšanai

"Farmācijas nozares akciju sabiedrības ārējās komunikācijaspilnveide"

(kvalifikācijas darba nosaukums)

izstrādāts saskaņā ar studiju programmu__Sabiedriskās attiecības_____(studiju programmas nosaukums)

Ar savu parakstu apliecinu, ka darbs izstrādāts patstāvīgi.Darba autors (-e): students (-e) ___Anita Sergejeva___ ____________

(Vārds, uzvārds) (paraksts, datums)

Iesaku darbu aizstāvēšanai.Darba vadītājs (-a):Lektors, Mag. paed. _Armands Kalniņš_________________ _________ (Amats, zinātniskais grāds, vārds, uzvārds) (paraksts, datums)

Atļaut aizstāvēt studiju programmas ___Sabiedriskās attiecības___(studiju programmas nosaukums)

kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas komisijā.

Studiju programmas vadītājs (-a): Lektore, Mg. sc. soc._Vita Stiģe-Škuškovnika__ ____________ (Amats, zinātniskais grāds, vārds, uzvārds) (paraksts, datums)

Kvalifikācijas darbs aizstāvēts Alberta koledžas kvalifikācijas darbuaizstāvēšanas komisijas2013.gada _________________ sēdē un novērtēts ar atzīmi________________

Kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas komisijas sekretārs(-e)_____________________________ (paraksts un tā atšifrējums)

ANOTĀCIJA

Darba autore kvalifikācijas darbu ir izvēlējusies rakstīt par tēmu „Farmācijas

nozares akciju sabiedrības ārējās komunikācijas pilnveide". Kā kvalifikācijas darba

mērķi autore ir izvirzījusi analizēt un novērtēt ārējās komunikācijas teorētisko

nostādņu pielietojumu akciju sabiedrībā “Grindeks”, noteikt nepieciešamās izmaiņas

tās pilnveidei.

Mērķu sasniegšanai tika izvirzīti šādi uzdevumi: izpētīt ārējās komunikācijas,

tās īstenošanas un novērtēšanas teorētiskos aspektus, kā arī ārējo komunikāciju

regulējošus normatīvos aktus; sagatavot SVID analīzi, lai raksturotu AS “Grindeks”;

veikt mediju monitoringu viena mēneša ietvaros, lai izpētītu uzņēmuma publicitāti

medijos; anketēt Latvijas iedzīvotājus, lai pētītu uzņēmuma popularitāti un

atpazīstamību sabiedrībā; intervēt ekspertus, lai noskaidrot viņu viedokli par ārējās

komunikācijas kvalitāti, anketēšanas rezultātu apkopojumu un citiem ārējās

komunikācijas novērtēšanas aspektiem, apkopot secinājumus un formulēt

priekšlikumus ārējās komunikācijas pilnveidei.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus un uzdevumus, autore izmanto kvalitatīvās un

kvantitatīvās pētījumu metodes. Tika veikta iedzīvotāju anketēšana, divu ekspertu

intervijas, mediju monitorings divu mēnešu ietvaros, SVID analīze.

Būtiskākie secinājumi ir šādi: uzņēmums aktīvi izmanto gan tradicionālos, gan

netradicionālos SA metodes; visvairāk par uzņēmumu un tā jaunumiem raksta biznesa

informācijas mediji un farmācijas nozares mediji; uzņēmuma ĀK trūkumi ir

atsvešinātība no sabiedrības un informāijas nenonākša līdz mērķauditorijām; eksperti

iesaka izvēlēties citus komunikācijas instrumentus, lai efektīvāk sasniegtu

mērķauditorijas.

Savukārt, būtiskākie priekšlikumi ir šādi: pilnveidot uzņēmuma komunikāciju ar

mērķauditorijām mikroblogu vietnē Twitter, sociālajos tīklos Draugiem un Facebook;

biežāk izmantot netradicionālos SA rīkus, tādejādi papildus pievēršot sabiedrības

uzmanību ar oriģinalitāti; ārējo komunikāciju sociālajos tīklos un mikroblogu vietnēs

īstenot neformāli.

Saturs ietver nodaļu par ārējās komunikācijas teorētiskajiem aspektiem, ārējo

komunikāciju farmācijas nozares akciju sabiedrībā “Grindeks”, ārējās

komunikācijas izvērtējumu farmācijas nozares akciju sabiedrībā “Grindeks”. Darbā

tiek iekļautas arī tādas daļas, kā arī secinājumi, priekšlikumi, bibliogrāfiskais saraksts,

grafiskā daļa un pielikumi.

Kvalifikācijas darba apjoms ir 55 lpp. Tas ietver 10 attēlus, 6 pielikumus un 27

bibliogrāfiskos avotus.

Atslēgas vārdi: ārējā komunikācija, pilnveide, sociālie tīkli, pētījumi, reklāma.

АнотацияАвтор работы выбрала тему для квалификационной работы

«Совершенствование внешней коммуникации акционерного общества

фармацевтической отрасли». Целью квалификационной работы автор выдвигает

анализировать и оценивать теоретические основы внешней связи акционерного

общества «Grindeks», чтобы определить необходимые изменения в его

развитии.

Для достижения цели были поставлены следующие задачи: исследовать

внешнюю коммуникацию, теоретичесские аспекты её осуществления и оценки,

а так же нормативные акты, регулирующие внешнюю коммуникацию;

подготовить анализ ССВУ (SWOT), характеризующий АО «Grindeks»; в

течении одного месяца провести медиа мониторинг для изучения публичности

компании в СМИ; провести анкетирование жителей Латвии для исследования

узнаваемости и популярности предприятия в обществе; опросить экспертов для

выяснения их мнения о качестве внешней коммуникации, обобщить результаты

исследования и другие аспекты оценки внешней коммуникации, обобщить

выводы и сформулировать предложения по усовершенствованию внешней

коммуникации.

Для достижения поставленных целей и задач, автор использовала

качественные и количественные методы исследования. Был проведен опрос

населения, два интервью у экспертов, мониторинг СМИ в течение двух месяцев,

анализ ССВУ.

Основные выводы заключаются в следующем: компания активно

использует как традиционные, так и нетрадиционные методы связей с

общественностью, в большенстве случаев о предприятии и его новостях пишут

в СМИ бизнеса и в СМИ фармацевтической отрасли; недостатками внешней

коммуникации предприятия являются отчуждение от общества и не достижение

информации до целевых аудиторий; эксперты рекомендуют выбор других

средств коммуникации для более эффективного донесения до целевой

аудитории.

В свою очередь, основными предложениями являются: улучшение

коммуникации компании с целевыми аудиториями на микроблоге Twitter, в

социальных сетях Draugiem и Facebook, чаще использовать

нетрадиционные методы связи с общественностью, тем самым еще более

акцентируя внимание общественности на оригинальность, неформально

проводить внешние коммуникации в социальных сетях и в микроблогах.

Содержание включает главы, посвященные теоретическим аспектам

внешней коммуникации, внешнюю коммуникацию фармацевтической

промышленности АО «Grindeks», оценки внешней связи фармацевтической

промышленности АО «Grindeks». В работу также включены главы, а также

выводы, списки литературы, графическая часть и приложения.

Объём квалификационной работы на 55 стр. Включает в себя 10

изображения, 6 примечания и 27 библиографические источники.

Ключевые слова: внешняя коммуникация, усовершенствование,

социальные сети, исследования, реклама.

SATURS

IEVADS ................................................................................................................... 6

1. ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS TEORĒTISKIE ASPEKTI............................ 81.1. Ārējās komunikācijas vispārējs raksturojums, nozīme un ieguvumi.............................8

1.2. Ārējās komunikācijas instrumenti un novērtēšanas metodes......................................12

1.3. Ārējās komunikācijas īstenošanu regulējošie normatīvie akti ....................................17

2. ĀRĒJĀ KOMUNIKĀCIJA FARMĀCIJAS NOZARES AKCIJU

SABIEDRĪBĀ "GRINDEKS".............................................................................. 22

2.1. Akciju sabiedrības raksturojums un tās SVID analīze ...............................................22

2.2. Akciju sabiedrības ārējās komunikācijas raksturojums ..............................................27

3. ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS IZVĒRTĒJUMS FĀRMĀCIJAS NOZARES

AKCIJU SABIEDRĪBĀ "GRINDEKS" .............................................................. 313.1. Mediju monitorings ..................................................................................................31

3.2. Anketēšanas rezultāti un to izvērtējums ....................................................................32

3.4. Ekspertu intervijas....................................................................................................41

SECINĀJUMI ....................................................................................................... 48

PRIEKŠLIKUMI .................................................................................................. 50

BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS..................................................................... 52

GRAFISKĀ DAĻA................................................................................................ 55

PIELIKUMI .......................................................................................................... 62

1. pielikums Uzņēmuma struktūrvienību shematisks attēlojums.......................................63

2. pielikums Mediju monitorings, marts ..........................................................................64

3.pielikums Mediju monitorings, aprīlis ..........................................................................68

4. pielikums Aptauja .......................................................................................................74

5.pielikums Ekspertu intervijas jautājumi ........................................................................77

6. pielikums Intervija ar Lailu Kļaviņu ............................................................................78

7. pielikums Intervija ar Rafaelu Krimelu ........................................................................82

6

IEVADS

Kā kvalifikācijas darba tēma tika izvēlēta “Farmācijas nozares akciju

sabiedrības ārējas komunikācijas pilnveide". Šī tēma izvēlēta, jo darba autore uzskata,

lai uzņēmums veiksmīgi īstenotu biznesa ieceres, nepieciešama komunikācija ar

sabiedrību, produkta patērētājiem. Veiksmīga ārējā komunikācija ir vitāli svarīga

biznesa panākumu sasniegšanai. Tādēļ, jo labāk plānota un īstenota ārējā

komunikācija, jo sabiedrība vairāk atbalsta un uzticas uzņēmumam. Ārējā

komunikācijas ir svarīga komponente uzņēmuma popularitātes un biznesa panākumu

sasniegšanai. Uzņēmumam jāpilnveido sava komunikācija ar sabiedrību un jāseko

līdzi jaunumiem nozarē, kā arī jārūpējas, lai klienti netiktu apgrūtināti ar lieku un

mazsvarīgu informāciju. Šo iemeslu dēļ temats ir aktuāls un nozīmīgs. Tas ir būtisks

ne vien AS „Grindeks”, bet arī citiem uzņēmumiem.

Kā kvalifikācijas darba mērķi autore ir izvirzījusi analizēt un novērtēt ārējās

komunikācijas teorētisko nostādņu pielietojumu akciju sabiedrībā “Grindeks”, noteikt

nepieciešamās izmaiņas tās pilnveidei. Šāds mērķis tika izvirzīts, lai pārliecinātos par

teorētisko nostādņu atbilstību reālās situācijas īpatnībām, pilnveidotu akciju

sabiedrības "Grindeks" ārējo komunikāciju, kā arī nostiprinātu darba autores

zināšanas par ārējās komunikācijas veidiem un iespējām. Šo mērķu sasniegšanai tika

izvirzīti šādi uzdevumi:

1. Izpētīt ārējās komunikācijas, tās īstenošanas un novērtēšanas teorētiskos

aspektus, kā arī ārējo komunikāciju regulējošus normatīvos aktus;

2. Sagatavot SVID analīzi, lai raksturotu AS “Grindeks”;

3. Veikt mediju monitoringu viena mēneša ietvaros, lai izpētītu uzņēmuma

publicitāti medijos.;

4. Anketēt Latvijas iedzīvotājus, lai pētītu uzņēmuma popularitāti un

atpazīstamību sabiedrībā;

5. Intervēt ekspertus, lai noskaidrot viņu viedokli par ārējās komunikācijas

kvalitāti, anketēšanas rezultātu apkopojumu un citiem ārējās

komunikācijas novērtēšanas aspektiem;

6. Apkopot secinājumus un formulēt priekšlikumus ārējās komunikācijas

pilnveidei.

7

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus un uzdevumus, autore izmanto kvalitatīvās un

kvantitatīvās pētījumu metodes. Tiek anketēti 100 Latvijas iedzīvotāji ar programmas

webanketa.com palīdzību, lai noskaidrotu AS “Grindeks” popularitāti un sabiedrisko

domu. Pēc anketēšanas rezultātu apkopošanas, tiek veiktas arī ekspertu intervijas, lai

noskaidrotu viņu viedokli par uzņēmuma publicitātes pozitīvajām un negatīvajām

iezīmēm, kā arī noskaidrots viedoklis par iegūtajiem anketēšanas rezultātiem.

Tiek veikta arī AS „Grindeks” SVID analīze un mediju monitorings lai,

novērtētu draudus, iespējas, stiprās un vājās puses, kā arī analizētu uzņēmuma

publicitāti medijos. Pētījuma periods ir 2013. gada aprīlis un maijs. Anketēšana tiek

veikta laika posmā no 3. aprīļa līdz 17. aprīlim. Ekspertu intervijas tiek veiktas no 2.

līdz 9. maijam. SVID analīze tiek veikta 25. aprīlī, bet mediju monitorings 19. aprīlī.

un 19. maijā. Mediju monitorings tiek veikts par martu un aprīli. Šo divu mēnešu

laikā tiek izveidotas anketas, veikta anketēšana, izveidota un īstenota intervija, veikta

SVID analīze un mediju monitorings.

Kvalifikācijas darba autore izvēlējusies darbu strukturēt trīs nodaļās un astoņās

apakšnodaļās. Saturs ietver nodaļu par ārējās komunikācijas teorētiskajiem aspektiem,

ārējo komunikāciju farmācijas nozares akciju sabiedrībā “Grindeks”, ārējās

komunikācijas izvērtējumu farmācijas nozares akciju sabiedrībā “Grindeks”. Darbā

tiek iekļautas arī tādas daļas, kā arī secinājumi, priekšlikumi, bibliogrāfiskais saraksts,

grafiskā daļa un pielikumi. Bibliogrāfiskajā sarakstā iekļauti uzņēmuma publicētie un

nepublicētie materiāli, Latvijas Republikas likumi, piemēram, Komerclikums un

Reklāmas likums, kā arī grāmatas (latviešu un angļu valodā) un raksti. Daži no

pazīstamākajiem autoriem, kuru darbi tika izmantoti kvalifikācijas darba izstrādē ir D.

Herbsts, A. Gregorija, A. Siliņš. Šie darbi izvēlēti to autoru bagātās pieredzes dēļ.

Tika izmantota arī literatūra angļu valodā. Piemēram, eksperta raksts par uzņēmumu

ārējo komunikāciju un Tomasa Vonga (Thomas Wong) grāmata par to, kā uzlabot

mājaslapu apmeklējumu. Darba biblogrāfiskajā sarakstā iekļauti arī iepriekšējo gadu

studentu kvalifikācijas darbi, to secinājumi.

Ar šo darbu autore vēlas pierādīt iegūtās zināšanas, kā arī veicot pētījumus un

analizējot ārējo komunikāciju un sabiedrisko domu, sniegt priekšlikumus ārējās

komunikācijas uzlabošanai AS "Grindeks", kur darba autore veikusi savu pirmo un

otro praksi. Šī darba secinājumi un priekšlikumi, iespējams, var tikt izmantoti arī citu

uzņēmumu ārējās komunikācijas pilveidei.

8

1. ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS TEORĒTISKIEASPEKTI

Lai pētītu AS “Grindeks” ārējo komunikāciju svarīgi ir apzināt teorētiskās

nostādnes. Tas sniedz padziļinātu ieskatu. Vērtīgi ir saprast, kas ir ārējā komunikācija,

tās mērķgrupas, mērķi, iespējas un ieguvumi.

Ārējā komunikācija spēj būt ļoti dažāda atkarībā no tā, ko uzņēmums vēlas

pavēstīt, kam domāts vēstījums, kas no tā tiek gaidīts. Šajā nodaļā autore izklāstīs

ārējās komunikācijas nozīmi, metodes un ieguvumus, ārējo komunikāciju regulējošos

normatīvos aktus, definēs ārējās un iekšējās komunikācijas jēdzienu.

1.1. Ārējās komunikācijas vispārējs raksturojums, nozīme unieguvumi

Lai saprastu, kas ir ārējā komunikācija, vērtīgi ir saprast, kas ir komunikācija

un ar ko ārējā komunikācija atšķiras no iekšējās komunikācijas. Darba autore

teorētisko pamatojumu izvēlējusies sākt ar komunikācijas definīcijām, jo tas ir

vispārīgs raksturojums, kuru vērts pilnīgi saprast, lai izvirzītu tās veidus. Iekšējās

komunikācijas jēdziens jāpārzin, lai saprastu pilnīgu komunikācijas iedalījumu

(iekšējā un ārējā komunikācija). Savukārt, ārējās komunikācijas jēdziens ir jāpārzin,

jo ir kvalifikācijas darba tēmas fokuss.

Biznesa vārdnīca komunikāciju definē kā divvirziena procesu, lai sasniegtu

savstarpēju sapratni. Tās laikā dalībnieki ne tikai apmainās ar informāciju, ziņām,

idejām un izjūtām, bet arī veido un apmainās ar viedokļiem. Vispārīgi, komunikācijas

mērķis ir apvienot cilvēkus un vietas. Biznesa vidē tā ir menedžmenta funkcija. Proti,

organizācija nespēj darboties līmeņiem, departamentiem, darbiniekiem nesazinoties.

Šī definīcija norāda, ka komunikācija noris starp diviem vai vairāk cilvēkiem un tai ir

atgriezeniskā saite, proti, atbildes reakcija. Dalībniekiem jāatcerās, ka komunikācija

var būt dažāda. Tā var būt gan verbāla, gan neverbāla. Līdz ar to ar atgriezenisko saiti

saprotama arī klusēšana vai konkrēta sejas izteksme. Savukārt, Latvijas

Terminoloģijas komisijas veidotā akadēmiskā terminu datubāze "AkadTerm"

komunikāciju skaidro šādi:

1. Divpusējs informācijas apmaiņas process, kura gaitā saņemtā informācija

ir saprotama abiem tās dalībniekiem.

9

2. Datu pārsūtīšana no viena datora otram vai no vienas ierīces otrai,

izmantojot speciālas sakaru ierīces vai sakaru programmatūru.

3. Informācijas vai domu apmaiņa starp personām; informācijas pārraide;

mijiedarbības forma, kurā izmanto valodu vai citas zīmes; sazināšanās;

sakari; saskarsme.

Šī definīcija paredz krietni lielāku komunikācijas daudzveidību. Komunikācija

var notik gan star divām vai vairāk personām, tā var būt datu pārraide, saskarsme un

domu apmaiņa. Savukārt, darba autore uzskata, ka visplašākā definīcija ir [23.]:

1. Informācijas apmaiņa vai sniegšana, mutiski, rakstiski vai izmantojot citu

mediju (pimēram, televīziju).

2. Datu sūtīšana vai saņemšana, piemēram, caur datoru vai telefona līnijām.

3. Lietu un pakalpojumu transportēšana ar zemes, jūras vai gaisa ceļu

palīdzību.

Šī definīcija norāda, ka komunikācija var būt ļoti daudzveidīga. Tā var būt

saziņa starp diviem vai vairāk cilvēkiem, datu pāaraide, komunikācija kā lietu un

pakalpojumu transportēšana.

Tiek uzskatīts, ka komunikācija ir māksla un process, kura laikā tiek radītas

idejas un notiek daļīšanās ar tām. Efektīva komunikācija ir atkarīga no radīto ideju

bagātības un oriģinalitātes [22., 8. lpp]. Arī darba autore uzskata, ka komunikācija ir

māksla. Komunikāciju par mākslu var uzskatīt tās īpatnību dēļ. Proti, cilvēki

nepārtraukti komunicē gan verbāli, gan neverbāli. Tomēr, ne visas izteiktās domas un

idejas sasniedz mērķauditorijas. Efektīvi un kreatīvi komunicējot cilvēks spēj sasniegt

neskaitāmi daudz citu cilvēku. Māksla ir ne vien izteikt domas, idejas un dalīties ar

zināšanām, bet arī darīt to veidā, kas ir saprotams konkrētajai mērķauditorijai.

Biznesa vārdnīca iekšējo komunikāciju definē kā dalīšanos ar informāciju

organizācijas iekšienē, biznesa mērķu sasniegšanai. Iekšējā komunikācija var tikt

īstenota mutiski, caur telefonu, radio, pastu un e – pastu, faksu, iekšējo televīziju,

internetu un citām datora programmām. Tādejādi, iekšējā komunikācija ir

komunikācijas veids, kas noris organizācijas iekšējā vidē, starp tās darbiniekiem un

iesaistītajās personām. Kā jau definīcijā minēts, tā var notikt dažādi, gan klātienē, gan

neklātienē, kā arī izmantojot vai neizmantojot kādu komunikācijas instrumentu.

Savukārt, nozares eksperts Kevins Ruks (Kevin Ruck) piedāvā iekšējās komunikācijas

definīciju, kas saka, ka:" Iekšējā komunikācija ir korporatīvā līmeņa informācija, kas

domāta visiem darbiniekiem un sniedz vienādas iespējas visiem darbiniekiem izteikties

10

par uzņēmumā notiekošo, nodrošinot, ka teiktas tiks ņemts vērā." Šī definīcija būtiski

atšķiras no biznesa vārdnīcā atrodamās. Kevins Ruks definējot iekšējo komunikāciju

šādi vēlas, lai organizācijas apzinās, ka iekšējai komunikācijai, gluži tā par kā jebkurai

citai komunikācijai, jābūt divvirziena simetriskai. Tas nozīmē, ka arī darba devējam un

vadītājiem jānodrošina darbiniekiem iespēja tikt sadzirdētiem un sniegt atgriezenisko

saiti. Šāda biznesa pieeja nodrošina labu SA praksi un sniedz darbiniekim sajūtu, ka

uzņēmumam rūp katra darbinieka viedoklis un lēmumi netiek pieņemti attālināti, bet

gan kopā ar darbiniekiem.

Ārējā komunikācija, kā jēdziens, ir ļoti plašs. Tikpat plašas ir ārējās

komunikācijas iespējas un mērķi. Šis jēdziens nereti tiek lietots vispārināti,

neiedziļinoties, ko tas nozīmē un kādēl nepieciešams. Ārējā komunikācja tiek definēta,

kā informācijas un ziņojumu apmaiņu starp organizācijām, grupām, indivīdiem ārpus

organizācijas formālās struktūras [24.]. Tādejādi, ārējā komunikācija ir komunikācijas

veids, kas notiek starp organizāciju un dažādām tās auditorijām ārpus uzņēmuma.

Savukārt, BNET biznesa vārdnīca ārējo komunikāciju definē šādi:"

Informācijas apmaiņa starp organizāciju un citām organizācijām, grupām vai

indivīdiem. Ārējās komunikācijas mērķis ir veicināt sadarbību ar tādām grupām, kā,

piemēram, piegādātāji, investori, akcionāri, kā arī sniegt labvēlīgu iespaidu par

organizāciju, tās produktiem un patērētājiem, potenciālajiem un faktiskajiem klientiem,

un sabiedrībai. Ārējās komunikācijas īstenošanai var izmantot dažādas metodes,

piemēram, tikšanās klātienē, reklāmas iespējas drukātajos medijos un plašsaziņas

līdzekļos, kā arī elektroniskās sakaru tehnoloģijas. Ārējās komunikācija ietver tādas

jomas kā SA, mediju attiecības, reklāmu un mārketinga vadību. Šī BNET vārdnīcas

sniegtā definīcija ir krietni plašāka un sniedz vairāk informācijas, lai arī ir līdzīga

iepriekš minētajai. Plašākā definīcija iekļauj arī ārējās komunikācijas mērķi, metodes

un saistītās jomas. Šāda definīcija precīzāk skaidro ārējo komunikāciju un ir pilnīgāka.

Kā redzams, ārējo komunikāciju var raksturot dažādi. Lai īstenotu veikmīgu ārējo

komunikāciju, sabiedrisko attiecību speciālistam jāpārzin vairākas definīcijas un

skaidrojumi, tādejādi paplašinot redzesloku.

Ārējai komunikācijai (turpmāk tekstā arī ĀK) var būt dažādi mērķi.

Piemēram, mērķis var būt informēt sabiedrību par jaunāko kādā nozarē. Lai uzņēmums

īstenotu veiksmīgu ārējo komunikāciju, svarīgi ir saprast kāds ir uzņēmuma mērķis, vai

tas saskan ar ĀK mērķi, vai informācija sasniedz mērķgrupu un vai tā ir kvalitatīva.

Mērķgrupas var būt sadarbības partneri, klienti (gan potenciālie, gan esošie),

11

galapatērētāji, ieinteresētās grupas, valsts, akcionāri u.c. Kā redzams mērķgrupas var

būt ļoti dažādas un attiecīgi arī komuikācijai ar tām bieži vien ir atšķirīga. Piemēram,

klientiem nepieciešama informācija par produktiem, pakalpojumiem, bet akcionāriem

par uzņēmuma darbību. Akcionāriem mazāk interesēs kā lietot produktu un vai tam

noris kāda akcija, bet klientu mazāk interesēs akciju cenas, finanšu pārskati un tam

līdzīga informācija. Dažādo mērķgrupu dēļ, ir svarīgi izvēlēties kanālu, kas sasniegs

vēlamo auditoriju. Pārdomātas komunikācijas pamatā ir ne tikai vērtīga un svarīga

informācija, bet arī pārdomāts pasniegšanas veids un metode. Nereti informācija

nesasniedz savu auditoriju, jo tiek pasniegta vietās un veidos, kas nav tai aktuāla.

Piemēram, paziņot par pasākumu skolēniem efektīvāk būs izvietojot plakātus skolās un

vietās, kur skolēni pavada savu brīvo laiku, nevis oficālos valdības vortālos.

Mūsdienās tirgus ir pārpildīts ar līdzīgiem produktiem, tāpēc ražotājam ir īpaši

svarīgi izcelties, lai viņa produktu izvēlētos. Pircējs vēlas iegūt pēc iespējas skaidrāku

informāciju par produktiem, pakalpojumiem pirms to iegādes. Tas ir viens no ārējās

komunikācijas mērķiem – komunicēt ar sabiedrību sniedzot tai nepieciešamo

informāciju. Katram uzņēmuma ir savi ārējās komunikācijas mērķi un pamatojums, ko

un kāpēc informēt par uzņēmumu. Lielajiem uzņēmumiem jāinformē mērķgrupas.

Uzņēmumiem jāskaidro savi mērķi un darbība, jo cilvēki nespēj vairs gūt priekšstatu

par uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, vairāku miljardu eiro lielu

apgrozījumu un plašām starptautiskajām aktivitātēm. Šādi uzņēmumi tiek uztveri kā

drauds. Mazajiem uzņēmumiem jāinformē savi klienti. Lai ilgstoši izdzīvotu

pieaugošajā sīvajā konkurencē, jānoskaidro klientu vēlmes un cerības un veikli uz tām

jāreaģē. Klienti galu galā vēlas zināt , kāpēc viņiem jāizšķiras tieši par šo un nevis citu

uzņēmumu un tā piedāvātajiem pakalpojumiem [7., 7.lpp].

Veiksmīga ārējā komunikācija ir ļoti svarīga komponente, lai sasniegtu biznesa

panākumus jebkuram uzņēmumam, neatkarīgi no tā lieluma vai nozares. Īstenojot

veiksmīgu ārējo komunikāciju uzņēmums iegūst stabilus klientus, kas zin, kādēl

iegādājas konkrēto preci vai paklapojumu. Veidojas ciešāka saikne starp uzņēmumu un

klientu. Izdarot lēmumu par pirkumu klients iegūst gandarījumu, jo ir izvēlējies preci

no atklāta ražotāja, kas ciena savus klientus un sadarbības partnerus, ir sociāli aktīvs.

Klients precei piesķir emocionālo vērtību, jo tic stāstam un uzņēmuma darbībai.

Komunikācija iedalās iekšējā un ārējā. Tās viena no otras atšķirās gan ar

mērķiem, gan auditorijām. Iekšējās komunikācijas mērķis ir satuvināt un veidot dialogu

starp organizācijas grupām, proti, priekšniecību un dažāda līmeņa darbiniekiem. Tas

12

nodrošina saliedētu un lojālu kolektīvu, kas pārliecināts par uzņēmumu un ir informēts

par tā precēm un pakalpojumiem, kā arī citiem ar to saistītajiem procesiem. Tās

mērķauditorija ir uzņēmumā strādājošie un ar to saistītie (investori, akcionāri). Ārējās

komunikācijas mērķis informēt sabiedrību par uzņēmumu, tā produktiem un

pakalpojumiem, kā arī veidot atpazīstamību un oegūt sabiedrības atbalstu. Abi

komunikācijas veidi ir svarīgi uzņēmuma biznesa mērķu sasniegšanai. Darba autore

izvēlējusies fokusēties uz ārējo komunikāciju, jo tā ir būtiska sabiedrisko attiecību daļa,

kas nepieciešama, lai uzņēmums pietuvinātos sabiedrībai un iegūtu tās atbalstu.

1.2. Ārējās komunikācijas instrumenti un novērtēšanas metodes

Ārējās komunikācijas īstenošanai ir jāizmanto dažādas sabiedrisko attiecību

metodes un instrumenti. Ar ārējās komunikācijas instrumentiem, iespējams novērst

dažādas komunikācijas barjeras un sasniegt efektīvu komunikāciju [21., 11. lpp]. Tam

jābut vienam no sabiedrisko attiecību speciālista mērķiem īstenojot ārējo

komunikāciju – veidot dialogu ar sabiedrību, novēršot pārpratumus, tenkas, barjeras.

Efektīva komunikācija nozīmē ne vien sniegt informāciju, bet ar to arī dalīties un

mazināt palaisu, barjeras starp uzņēmumu un sabiedrību. Tomass Vongs grāmatā "101

veids kā uzlabot mājaslapu apmeklētību" norāda, ka:" Vienam no uzņēmuma

galvenajiem mērķiem internetā jābūt, izveidot tādu starpniecību ar kuras palīdzību

mērķauditorija var sazināties ar uzņēmumu un uzņēmums ar mērķauditoriju."

Tādejādi uzņēmums veido efektīvu ārējo komunikāciju, ir ieinteresēts sabiedrībā un

tās domās, veicina izglītotību sniedzot iespēju ne vien gūt informāciju bet ar to arī

apmainīties, proti, veidot atgriezenisko saiti.

Par atgriezeniskās saites nozīmi ir pārliecinājusies arī Alberta koledžas

absolvente Daiga Visiļjeva kvalifikācijas darba "Ārējās komunikācijas instrumentu

uzlabošanas iespējas medicīnas preču tirdzneicības uzņēmumā" kā vienu no

secinājumiem minot:" Efektīva ir atgriezeniskā komunikācija – abas puses

sasniegušas vēlamo mērķi." Proti, gan uzņēmums, gan mērķauditorija saņem vēlamo

rezultātu. Uzņēmumi vēlas sabiedrības atzinību un ieinteresētību, bet sabiedrība vēlas

tikt uzkalusīta. Īstenojot efektīvu ārējo komunikāciju un izmantojot mājaslapu,

uzņēmums var panākt atgriezenisko saiti, tādejādi iegūstot sabiedrības atzinību,

ieinteresētību.

13

Sabiedrisko attiecību metodes tiek iedalītas tradicionālajās un netradicionālajās.

Tradicionālās sabiedrisko attiecību metodes ir:

1. Preses relīžu izsūtīšana medijiem par uzņēmuma jaunumiem,

2. Konferenču un preses brīfingu veidošana,

3. Mājaslapas izveide un uzturēšana u.c. metodes.

Attīstoties tehnoloģijām, attīstās arī nozares. Tai skaitā sabiedriskās attiecības, jo

palielinās iespējas kā komunicēt ar mērķgrupām. Bez tradicionālajām metodēm,

parādās arvien jaunas, netradicionālās metodes. Netradicionālās metodes ir [7., 164. –

173. lpp]:

1. Skatu kartīte,

2. Ziņojumi un sludinājumi,

3. Automašīna,

4. Gaisa balons,

5. Konsultāciju pakalpojumi,

6. Uzņēmuma apskate,

7. Grāmata,

8. Pasakumi,

9. Karogs,

10. Buklets,

11. Filma,

12. Forma un materiāli,

13. Informācijas galds,

14. Informācijas centrs,

15. Infobuss,

16. Informatīvais telefons,

17. Kartītes,

18. Mākslinieku sacensības,

19. Vēstules lasītājiem,

20. Afišu stabs,

21. Multivīzija,

22. Atklātne,

23. Konkursi,

24. Balvas,

25. Atskauksmes,

14

26. Recenzijas,

27. Izkārtnes,

28. Speciālizdevumi,

29. Sponsorēšana.

Kā redzams, tās var būt ļoti dažādas. To lielākās priekšrocības nereti ir

zemākas izmaksas, oriģinalitāte, mūsdienīgums. Piemēram, izvietot lielu vides reklāmu

plaši apmeklētā vietā ir dārgi. Maziem uzņēmumiem tradicionālās sabiedrisko attiecību

metodes nereti ir finansiāli neizdevīgas. Tādā gadijumā uzņēmumam jāmeklē citi veidi

kā piesaistīt uzmanību un komunicēt ar savām mērķgrupām. Uzņēmumam ir jāatceras,

ka izvēlētajiem komunikācijas instrumentiem jābūt pieejamiem un atbilstošiem ne tikai

izvēlētajai auditorijai, bet arī atbilstošiem uzņēmuma tēlam, nozarei. Piemēram, nebūs

racionāli izvietot informāciju par nekustamo īpašumu izsoli bērniem domātā medijā.

Neskatoties uz to, ka arī vecāki visticamāk redzēs šo paziņojumu, tas netiks uztverts

nopietni, jo ir izvēlēts nepareizs kanāls. Šis ziņojums piesaistīs vairāk uzmanības, ja

tiks izvietots pieaugušajiem un nozarei atbilstošos medijos. Piemēram, ziņu kanālos,

nekustamā īpašuma žurnālos utml.

Ja uzņēmums nolēmis izmantot sponsorēšanu, tam jāapzinās, ka šis

netradicionālais sabiedrisko attiecību rīks nereti tomēr ir dārgāks par tradicionālajiem,

bet ir prestižs un norāda uz uzņēmuma ieinteresētību sabiedrībā un tās vajadzībās.

Roberts Kirilovs kavlifikācijas darbā "Ārējās komunikācijas instrumentu pilnveide

izglītību veicinošos projektos", secinājumos norāda, ka:" Ieguldīt izglītībā vienmēr ir

ļoti reprezentatīvi un parāda, ka uzņēmums domā par Latvijas, sabiedrības, jauniešu

nākotni." Ja uzņēmums izvēlas sponsorēt ar izglītību saistītas procesus, tad var panākt

gan veiksmīgu ārējo komunikāciju, popularitāti, prestižu uns abiedrības atzinību, kas

atspoguļojas biznesa rādītājos. Sponsorēšana nodrošina korporatīvās sociālās atbildības

īstenošanu un pozicionē uzņēmumu kā atbildīgu un sabiedrībai tuvu.

Jāatceras, ka instrumentiem ir jāsaskan ar iepriekš izmantotajiem. Ja vien

uzņēmums nav nolēmis krasi mainīt savu tēlu, tam jāietur vienots korporatīvais stils.

Savās starpā nesaskaņoti un nesaderīgi izvēlētie instrumenti par uzņēmumu rada

haotisku, nenopietnu priekšstatu, kas neveicina sabiedrības uzticēšanos Sabiedrisko

attiecību tradicionālo un netradicionālo metožu izklāsts skatāms 1.1. attēlā.

15

Tradicionālās sabiedrisko attiecību metodes Netradicionālas sabiedrisko attiecību metodes

· Preses relīžu izsūtīšana;

· Konferenču, apspriežu, tikšanos,

diskusiju un preses brīfingu rīkošana;

· Mājas lapas izveide un uzturēšana;

· Raksti medijos;

· Reportāžas;

· Dāvanas klientiem, sadarbības

partneriem un darbiniekiem svētkos;

· Interviju veidošana un publicēšana;

· Reklāmu izvietošana u.c.

· Skatu kartīte;

· Ziņojumi un sludinājumi;

· Automašīna;

· Gaisa balons;

· Konsultāciju pakalpojumi;

· Uzņēmuma apskate;

· Grāmatu izdošana;

· Pasakumi;

· Karogs;

· Buklets;

· Filma;

· Informācijas galds;

· Informācijas centrs;

· Infobuss;

· Informatīvais telefons;

· Vēstules klientiem;

· Afišu stabs;

· Multivīzija;

· Konkursi;

· Balvas;

· Atskauksmes;

· Recenzijas;

· Izkārtnes;

· Speciālizdevumi;

· Sponsorēšana u.c. [7., 164 – 173.

lpp]

1.1. att. Tradicionālās un netradicionālās sabiedrisko attiecību metodes

Tabulā redzams, ka Dītera Herbsta identificētās netradicionālās sabiedrisko

attiecību metodes ir vairāk kā darba autores identificētās tradicionālās sabiedrisko

attiecību metodes. Tas skaidrojams ar nozares attīstību un nepieciešamību pēc radošām,

jaunām un aktuālām metodēm un instrumentiem kā popularizēt uzņēmumu. Mūsdienās,

daudzi no uzskatāmajiem netradicionālajiem sabiedrisko attiecību līdzekļiem nu jau

kļuvuši par tradicionāliem. Tādi, piemēram, ir sociālo tīklu, blogu un mikroblogu

izmantošana uzņēmuma popularizēšanai. Darba autore uzskata, ka arī bukletu un

reklāmu izvietošana uz uzņēmuma ēkām un auto var tikt uzskatītas par tradicionālām

16

metodēm. Šādi instrumenti vairs nav retums un nepārsteidz sabiedrību, lai varētu tikt

saukti par netradicionālajiem sabiedrisko attiecību instrumentiem. Darba autore domā,

ka par netradicionālie instrumentiem var tikt dēvētie galvenokārt tie instrumenti, kas

sabiedrību pārsteidz ar novitāti, oriģinalitāti un radošumu. Nereti tādi instrumenti ir

katra sabiedrisko attiecību speciālista paša iniciatīva un radošums. Kā netradicionālās

metodes vēljoprojām ir uzskaitāmas abienta reklāmas aktivitāšu izmantošana, flašmobu

rīkošana, dažādu izteikti māksliniecisku atribūtu izmantošana reklamēšanai (piemēram,

automašīnu apdare ar mākslīgu zāli, lai reklamētu ekoloģisku restorānu).

Īstenojot ārējo komunikāciju ir svarīgi veikt kontroli, lai pārliecinātos, vai

komunikācija ir pozitīva. Tā ir pozitīva ja sabiedrība saņem informāciju par uzņēmumu

un tā jaunumiem, vērtē to pozitīvi, izmanto uzņēmuma sniegtos pakalpojumus, var

sazināties ar uzņēmumu, sabiedrība gūst labumu no tā darbības u.c. faktori.

Ir daudz veidu, kā novērtēt ārējo komunikāciju. Daži no populārākajiem un plašāk

pazīstamajiem ārējās komunikācijas novērtēšanas veidiem ir mājas lapu apmeklējuma

aplūkošana, sociālo tīklu un mikroblogu vietnes sekotāju skaits un atgriezeniskā saikne,

pētījumi, atsauksmes dažādās vietnēs, pārdošsanas apjomi, īpašo pasākumu

apmeklējums u.c. Nereti katram ārējās komunikācijas instrumentam ir vērtīgi veikt

atsevišķu novērtēšanu. Tas sniedz iespēju detalizētāk aplūkot ārējo komunikāciju, atrast

trūkumus instrumentos un to realizācijā, kā arī saskatīt iespējamos draudus un riskus.

Sabiedrisko attiecību viens no mērķiem ir veidot uzņēmuma atpazīstamību, attiecīgi

pozitīvu reputāciju un tēlu. Par korporatīvo reputāciju var saukt iekšējo un ārējo

auditoriju viedokli par organizāciju, ņemot vērā tās pagātni un gaidas par tās iespējamo

nākotni [16., 11. lpp]. Attiecīgi uzņēmuma reputācija ir tas ko par to domā darbinieki,

sadarbības partneri, klienti, investori, akcionāri u.c. uzņēmuma darbībā tieši vai netieši

iesaistītie. Tas, ko par uzņēmumu domā visas šīs interešu grupas tiek veidots arī ar

sabiedrisko attiecību instrumentiem. Tomēr ne tikai. Sabiedrisko domu veido arī

personīgā pieredze, viedokļu līderu teiktais, paziņu, draugu un ģimenes locekļu

viedoklis un citi aspekti, kurus uzņēmums va rietkmēt tikai netieši. Tādejādi

uzņēmumam jāvelta darbs, lai informētu sabiedrību par uzņēmumu kā tādu, tā precēm

un pakalpojumiem, darbiem sabiedrības labā untml. faktoriem, kas varētu veidot

sabiedrības viedokli un attiecīgi arī uzņēmuma reputāciju.

Reputāciju var novērtēt dažādos veidos. Piemēram, ar socioloģisku pētījumu

palīdzību, uzņēmuma analīzi u.c. metodēm. Darba autore uzskata, ka Reputācijas

institūta un pētījumu firmas "Harris Interactive" izstrādātais reputācijas mērīšanas rīks

17

ir lielsiks veids, kā ar zemām izmaksām novērtēt uzņēmuma reputāciju un

atpazīstamību. Reputācijas koeficents paredz sešas pamatkategorijas reputācijas

pētīšanai [16., 13. lpp]:

1. Sociālā atbildība – atbalsts vide, trūcīgajiem, sabiedrībai;

2. Emocionālā saikne – cieņa, uzticība, apbrīns, patika;

3. Produkti un pakalpojumi – augsta kvalitāte, inovācijas, vērtība, atbalsts;

4. Vide darba vietā – laba darba vieta, darbinieki, atalgojums;

5. Finanšu sasniegumi – peļņu nesošs, ar izaugsmes iespējām,

konkurētspējīgs, un stabils investīcijām;

6. Vīzija un līdera statuss – tirgus iespējas, vadība, skaidra nākotnes vīzija.

Pētot un analizējot visus šos aspektus uzņēmums spēj identificēt problēmas,

pozitīvās iezīmes un reputāciju kopumā. Šo reputācijas koeficentu nedaudz modificējot

to var piemērot arī dažādu citu procesu analīzei. Piemēram, iekšējo komunikāciju

analizējot būtu jāiekļauj arī tāds faktors kā sociālās garantijas. Darbiniekiem ir svarīgi

zināt, ka darba vieta par viņu rūpējas maksājot nodokļus, sniedzot atvaļinājumus un

slimības lapas.

Pareizu un efektīvu SA instrumentu izvēle nodrošina mērķauditoriju sasniegšanu.

Proti, izvēloties mērķim atbilstošus līdzkļus uzņēmums ir pusceļā uz veiksmīgu

rezultātu. Savlaicīga un periodiska sabiedrības domas un komunikācijas izvērtējuma

veikšana sneidz iespēju savlaicīgi identificēt problēmas un tās novērst vai tieši pretēji

identificēt metodes ar kādām sabiedrība vislabāk uztver konkrētā uzņēmuma sniegto

informāciju un attiecīgās metodes attīstīt.

1.3. Ārējās komunikācijas īstenošanu regulējošie normatīvie akti

Ārējā komunikāciju ietekmē likumi, kas regulē ārējās komunikācijas

īstenošanu, īpaši vēršot uzmanību uz farmācijas nozares ārējo komunikāciju. Analīzei

tika izvēlēti šādi Latvijas repulbikas likumi, jo tie netieši ietekmē ārējās

komunikācijas īstenošanu:

· Komerclikums;

· Farmācijas likums;

· Darba aizsardzības likums;

· Reklāmas likums.

18

Darba autore uzskata, ka sākot likumu analīzi ir vērtīgi saprast, kas ir akciju

sabiedrība, tās ierobežojumi, priekšrocības. Tam nepieciešams analizēt LR

Komerclikumu. Šajā likumā definēti komercdarbības veidi un to atšķirības. Uz

farmāzcijas nozrares akciju sabiedrību, galvenokārt, attiecas likuma 13 sadaļa

"Akciju sabiedrība". Tā vēsta par to, kā sadalāma vara, kapitāls un atbildība

uzņēmumā. Akciju sabiedrībā, pēc nozīmības, vadība sadalāma attiecīgi - valdei un

padomei. Likums regulē, kādā kārtībā var kļūt par akciju turētāju, valdes loceklis.

Akciju turēšanas un iegādes nosacījumi, kā arī cita svarīga informācija lasāma likuma

13. nodaļā no 225.panta līdz pat 290.pantam. Sākot ar 291. pantu tiek noteikti

padomes darbības principi. Šis pants vēsta: "Padome ir sabiedrības pārraudzības

institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un šajā likumā un

statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga valdes darbību." [14.] Padome atrodas tiešā

valdes pakļautībā. Ārējās komunikācijas auditorijas ir ne tikai klienti un sadarbības

partneri, bet arī valde, padome, akciju turētāji un birža.

Latvijas Republikas Farmācijas likums arīdzen ietekmē gan farmācijas nozari,

gan sabiedrisko attiecību nozari. Likuma pirmās nodaļas otrajā pantā tiek raksturots

likuma mērķis:" Šā likuma mērķis ir reglamentēt fizisko un juridisko personu darbību

farmācijas jomā, kā arī nodrošināt kvalitatīvu, medicīniski piemērotu un atbilstoša

profilaktiska, dziedinoša un diagnostiska līmeņa zāļu ražošanu un izplatīšanu."[13.]

Kā minēts, likums nosaka dažādu uzņēmumu darbību farmācijas jomā, medikamentu

ražošanas nosacījumus un citu informāciju, kas ir būtiska farmācijas nozarē

strādājošiem sabiedrisko attiecību speciālistiem. Likumā norādītas atbildīgās

institūcijas veselības aprūpes jomā. Likuma 3. pants vēsta: "Par farmācijas uzraudzību

un kontroli Latvijas Republikā cilvēkiem paredzēto zāļu jomā ir atbildīga Veselības

ministrija, bet veterināro zāļu jomā — Zemkopības ministrija."[13.] Uzņēmuma ārējās

komunikācijas mērķgrupa ir arī abas šīs institūcijas. Uzņēmums sadarbojas ar šīm

institūcijām, lai veicinātu sabiedrības informētību veselības jautājumos ar dažādu

labdarības, sadarbības, atbalsta un sponsorēšanas projektu palīdzību. Šis likums

ietekmē uzņēmuma darbību ražošanas līmenī. Tas regulē, kādas zāles ražojamas, kādā

kārtībā licencējamas, klasificējamas u.t.t. Tas ir nozīmīgi īstenojot ārējo

komunikāciju, jo uzņēmuma klienti vēlas uzzināt jaunāko par zālēm, kādas tiek

ražotas, kad nonāks pārdošanā, būt drošiem par zāļu izcelsmi un informētiem par

blakusparādībām.

19

Latvijas Republikas Ārstniecības likums nosaka, ka ārstniecības uzraudzību

valstī veic Veselības ministrija. Likuma otrais pants nosaka, ka:" Šā likuma mērķis ir

regulēt sabiedriskās attiecības ārstniecībā, lai nodrošinātu slimību vai traumu

kvalificētu profilaksi un diagnostiku, kā arī kvalificētu pacienta ārstēšanu un

rehabilitāciju [11.]". Šāds likuma mērķis ir definēts, jo ārstniecība ir specifiska

biznesa sfēra, kurā, neskatoties uz to, ka tā dzīves gaitā ik vienam cilvēkam ir

nepieciešama, arī jābūt hierarhijai un komunikācijas shēmai. Tas nodrošina kārtību

nozarē, kā arī uz pacienta veselību un labsajūtu orientētu biznesu. Šis likums

galvenokārt attiecas uz ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām. Tomēr, likums

nosaka arī to, kādā kārtība un kādas ārstniecības metodes, vadlīnijas un medikamentus

ievieš un izmanto. Šis likums var ietekmēt uzņēmuma darbību gadījumā, ja aizliedz

ārstniecībā izmantot konkrētus medikamentus vai tieši pretēji tiek izstrādātas jaunas

vadlīnijas un ārstniecības metodes, kas paredz nepieciešamību pēc jauniem

medikamentiem.

Latvijas Republikas Darba aizsardzības likums nosaka darba un darba tiesisko

attiecību aizsardzību. Likuma 2.pants nosaka, ka:" Likuma mērķis ir garantēt un

uzlabot nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā, nosakot darba devēju,

nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un

savstarpējās attiecības darba aizsardzībā."[12.] Tas nozīmē, ka Darba aizsardzības

likums ir paredzēts, lai aizsargātu gan darba devēju, gan darba ņēmēju darba laikā.

Likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos izklāstītas darba

aizsardzības prasības darba vietā, obligāto veselības pārbaužu kārtība, drošības zīmju

lietojumi u.c. noteikumi, lai darbinieki atrastos drošā darba vidē neapdraudot sevi un

citus. Ārējās komunikācijas īstenošanai šis likums ir ārkārtīgi svarīgs, jo reklamēt un

veidot popularitāti visefektīvāk ir ar metodi "no cilvēka cilvēkam ". Šī metode paredz,

ka noris netieša reklamēšana. Piemēram, vienā nozarē strādājošie, viens otram iesaka

labākās darba vietas. Šādā veidā, cilvēki viens ar otru sarunājoties, arī reklamē preces

un pakalpojumus. Lai īstenotu ārējo komunikāciju nozīmīga ir arī iekšējā

komunikācija. Ja darbinieks ir informēts par darba drošības noteikumiem un citām ar

savu veselību darba vietā saistītajiem noteikumiem, tos ievērojot viņš jutīsies droši

un par savu darba vietu izteiksies labi. Darbinieki stāstot ģimenes locekļiem, paziņām

un citiem cilvēkiem par savu uzņēmumu izsakoties atzinīgi, palīdz veidot pozitīvu

uzņēmuma tēlu, kas ir viens no ārējās komunikācijas mērķiem. Tādejādi, ja

uzņēmums ievēro visus LR Darba aizsardzības likumā noteiktos normatīvus, rūpējās

20

par darbiniekiem un viņu veselību darba vietā, tas var cerēt uz pozitīvu atgriezenisko

saiti ārējās komunikācijas veidā.

Latvijas Republikas likums, kas arī ietekmē ārējās komunikācijas īstenošanu

ir Reklāmas likums. Lai arī sabiedriskās attiecības un reklāma ir dažādas

profesionālās jomas, tām ir cieša saikne. Popularizējot uzņēmumu, sabiedrisko

attiecību speciālistam ir jāpārzin arī reklāmas pamati, kā arī likumā noteikto kārtību

kādā veicama reklāma, kāda reklāma ir atļauta un kāda aizliegta. Likums sastāv no

sešām nodaļām [15.]:

1. Vispārīgie noteikumi;

2. Reklāmai izvirzāmās vispārējās prasības;

3. Maldinoša un salīdzinoša reklāma;

4. Reklāmas sagatavošanas un izplatīšanas noteikumi;

5. Valsts politika un uzraudzība reklāmas jomā;

6. Atbildība par likuma pārkāpumiem.

Šāds nodaļu dalījums paredzēts, lai nozarē ar strauju attīstību, tiktu ievēroti

pamat noteikumi un likumi. Proti, katram reklāmas un saistīto nozaru speciālistam

jāzin kāda reklāma Latvijā ir atļauta un kāda aizliegta, reklāmas sagatavošanas un

izplatīšanas noteikumi, valsts iesaiste nozares kontrolē un kāda atbildība paredzama

par likuma pārkāpumiem.

Likuma pirmās nodaļas, pirmais pants nosaka, ka: "Reklāma ir ar saimniecisko

vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai

pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma,

tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem." [15.] Tas nozīmē, ka arī

raksts medijos par, piemēram, jauniem vitamīniem, ir reklāma. Šādu rakstu izveide un

publicēšanas nodrošināšana parasti ir sabiedrisko attiecību speciālista pienākums.

Līdz ar to ne tikai mārketinga speciālistam, kura pienākums ir reklāma tradicionālā

izpratnē, bet arī sabiedrisko attiecību speciālistam būtu jāzin reklāmas likumā

noteiktie ierobežojumi un prasības. Likums nosaka, ka reklāmai jābūt patiesai,

objektīvai, jāatbilst godīgas konkurences principiem, tā jāveido saskaņā ar

godprātīgas reklāmas praksi, tai jābūt ētiskai un humānai, tikumīgai un arī pieklājīgai.

Nav noteikts, kas likuma izpratnē ir pieklājība, tikumība, morāle un ētika. Attiecīgi,

katram sabiedrisko attiecību, mārketinga, reklāmas veidotājam ir jāapzinās, ka tas ir

uz katra paša sirdsapziņas un jācenšas nepārkāpt dažādu sabiedrības grupu definētie

ētikas, morāles, ticības un pieklājības stūrakmeņi. Reklāmai ir jāinformē sabiedrība,

21

jārada vajadzība pēc preces vai pakalpojuma, bet to nevar radīt ar meliem, izsmieklu

vai neētisku rīcību. Likuma ceturtā panta, otrā daļa vēsta: "Reklāmā aizliegts:

1) paust diskrimināciju pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, dzimuma,

vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās

izcelšanās, mantiskā stāvokļa vai citu apstākļu dēļ;

2) izmantot baiļu vai māņticības radīto ietekmi;

3) izmantot personas uzticēšanos un viņa pieredzes vai zināšanu trūkumu;

4) attēlot, izmantot vai citādi pieminēt fizisko personu (kā privātpersonu vai

kā amatpersonu) vai tās īpašumu bez šīs personas piekrišanas;

5) nomelnot, noniecināt vai izsmiet citu personu, tās darbību, nosaukumu

(firmu), preces vai pakalpojumus, preču zīmes;

6) izmantot citas personas vārdu, uzvārdu, nosaukumu (firmu) vai citādu

identificējošu apzīmējumu (arī preču zīmi) bez personas piekrišanas;

7) atdarināt cita reklāmas devēja reklāmas tekstu, lozungu, vizuālo tēlu,

skaņu un citus speciālos efektus bez tā piekrišanas vai arī veikt citāda veida

darbības, kas var izraisīt neskaidrības vai maldināt par reklāmas devēju,

reklamējamām precēm vai pakalpojumiem."[15.]

Šie septiņi aizliegumi ir jāzin, lai darbotos pēc labas prakses principiem,

neizskarot kādu no sabiedrības daļām, neizmantotu tās ļaunprātīgi un izturētos pret

konkurentiem ar cieņu. Piemēram, AS "Grindeks" nekādā gadījumā nedrīkst

izmantot klienta zināšanu trūkumu un reklāmā izziņot medikamentu īpašības, kādas

tam reālajā dzīvē nepiemīt.

Darba autore secina, ka Latvijā nav likuma, kas regulētu tieši sabiedriskās

attiecības. Tomēr, uz farmācijas nozarē strādājošajiem sabiedrisko attiecību

speciālistiem, attiecas augstāk minētie četri likumi. Jomas profesionāļiem šie likumi

jāpārzin, jo tie ne tikai ierobežo darbību, bet arī paver iespējas un ļauj pasargāt sevi

un kompāniju no pretlikumīgām darbībām. Šie likumi uztur kārtību nozarē un ar to

saistītajās institūcijās.

22

2. ĀRĒJĀ KOMUNIKĀCIJA FARMĀCIJAS NOZARESAKCIJU SABIEDRĪBĀ "GRINDEKS"

Šajā nodaļā darba autore raksturos AS "Grindeks", tās ārējo komunikāciju,

SVID analīzi un tās rezultātus, tādējādi pamatojot kvalifikācijas darba temata

aktualitāti. Uzņēmuma ārējās komunikācijas raksturojums tiek veikts balstoties uz

darba autores novērojumiem AS "Grindeks" pirmās un otrās mācību prakses laikā un

SVID analīzes rezultātiem. Analīze veikta fokusējoties uz uzņēmuma ārējo

komunikāciju.

2.1. Akciju sabiedrības raksturojums un tās SVID analīze

AS “Grindeks” kopš 1967. gada atrodas Rīgā, Krustpils ielā 53. Uzņēmums

savu darbību sāka 1946. gadā. Tā pirmsākumi meklējami 1946. gadā, kad Vitamīnu

un hormonu rūpnīca no Pārtikas rūpniecības ministrijas tiek nodota Latvijas Zinātņu

akadēmijas pārziņā, ar mērķi pakāpeniski pārveidot to par eksperimentālo rūpnīcu.

Tobrīd Vitamīnu un hormonu rūpnīca atradās Rīgā, Ganību dambī 21a. 1957. gadā

Vitamīnu un hormonu rūpnīcu iekļauj jaunizveidotā Organiskās sintēzes institūta

(OSI) sastāvā, izveidojot Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Organiskās sintēzes

institūta Eksperimentālo rūpnīcu. Atbilstoši jaunizveidotā institūta pētījumu

virzieniem sākas nopietns darbs arī pretvēža preparātu izstrādāšanā. Jau 1964. gadā

tiek veikta pretvēža preparāta aktīvās vielas – ftorafūra – pirmā ķīmiskā sintēze. Līdz

ar Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu uz Eksperimentālās rūpnīcas bāzes 1991.

gadā tiek nodibināta Latvijas Valsts medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas

firma «Grindeks», nosaukuma pamatā liekot pirmā latviešu izcelsmes farmaceita,

dabaszinātnieka, ārsta, ķīmiķa profesora Dāvida Hieronīma Grindeļa vārdu.

Rūpējoties par apkārtējās vides aizsardzību un darba drošību 2002. gadā uzņēmums

pievienojas ANO Globālajam līgumam un pasaules ķīmijas rūpniecības programmai

“Atbildīgā rīcība”. «Grindeks» piedāvā vairāk nekā 100 efektīvu un drošu

medikamentu formu – gan sirds un asinsvadu zāles, psihotropās zāles, pretvēža zāles,

gastroenteroloģiskās zāles, gan arī pretsāpju un pretdrudža zāles. Lielākais uzņēmuma

lepnums ir oriģinālprodukti Mildronāts® un Ftorafur® [3., 8. lpp]. Uzņēmuma

nepārtrauktā attīstība un virzība ir panākumu atslēga. Uzņēmuma reputācija

atspoguļojas arī tajā, ka AS "Grindeks" akcijas tiek tirgotas "NASDAQ OMX Riga"

23

biržā. Fakts, ka uzņēmuma akcijas kotējas biržā ir apliecinājums uzņēmuma

panākumiem, produktu kvalitātei un cieņai pret sabiedrību. AS "Grindeks" 2012. gadā

ieguva balvu par labākajām investoru attiecībām Baltijā.

AS “Grindeks” iesaistās dialogā ar sabiedrību un veselības aprūpes speciālistiem,

lai veicinātu tās attīstību. Uzņēmums stingri ievēro korporatīvās sociālās atbildības

principus. Pieņemot ANO globālā līguma pamatprincipus “Grindeks” korporatīvo

sociālo atbildību veic piecos virzienos [1.]:

· Pacients;

· Sabiedrība;

· Darbinieks;

· Biznesa vide;

· Kvalitāte un vides aizsardzība.

Uzņēmums ir izveidojis fondu “ Zinātnes un izglītības atbalstam”. Tas ir viens no

lielākajiem mecenātisma fondiem, kas atbalsta jaunos speciālistus un zinātniekus,

piešķir prēmijas zinātniekiem, izglītības iestādēm un mācībspēkiem. AS “Grindeks”

piedalās arī sponsorēšanas un atbalsta projektos. Uzņēmums sniedz atbalstu sportam,

kultūrai, nozares speciālistu izaugsmei un veselības veicināšanai.

AS “Grindeks” ir vadošais farmācijas uzņēmums Baltijas valstīs. Tā koncernā

ietilpst 4 meitas uzņēmumi Latvijā, Igaunijā un Krievijā. Savukārt, uzņēmuma

pārstāvniecības ir atvērtas 11 valstīs. Produkcija tiek eksportēta uz 50 valstīm un

veido 95% no kopējā apgrozījuma. Galvenie tirgi ir Baltijas valstis, Krievija un citas

NVS valstis, Vācija, Nīderalnde, Japāna un ASV [1.]. Uzņēmuma plašā

pārstāvniecība norāda uz medikamentu kvalitāti n pieprasījumu, tādejādi veicinot ne

vien uzņēmuma atpazīstamību un popularitāti, bet arī valsts. Padomes priekšsēdētājs

ir Kirovs Lipmans, bet valdes priekšsēdētājs ir Juris Bundulis. Uzņēmums sadalīts 11

nodaļās. To shematisks attēlojums skatāms 1. pielikumā. Tās ir:

· Pētniecības un attīstības struktūra;

· Aktīvo farmaceitisko vielu biznesa struktūra;

· Gatavo zāļu formu ražošanas struktūra;

· Izstrādes departaments;

· Tirdzniecības un mārketinga struktūra;

· Mārketinga departaments;

· Kvalitātes departaments;

24

· Loģistikas departaments;

· Finašu un administrative struktūra;

· Komunikācijas departaments;

· Personāla departaments.

Kopš 2008. gada uzņēmumā ir Komunikācijas departaments. Tajā strādā pieci

darbinieki: departamenta vadītāja, trīs sabiedrisko attiecību speciālisti un māksliniece.

Darbs starp sabiedrisko attiecību speciālistiem ir sadalīts pēc darbu specifikas. Viena

no sabiedrisko attiecību specialistm nodarbojas, galvenokārt, ar pasākumu

organizēšanu, dāvanu sagatavošanu un uzņēmuma reprezentācijas materiālu izveidi,

kontroli un pārziņu. Otra sabiedrisko attiecību speciāliste nodarbojas ar, galvenokārt,

krievu auditorijai domātajiem rakstiem un informācijas sagatavošanu. Trešā

sabiedrisko attiecību speciāliste nodarbojas ar, galvenokārt, latviešu auditorijai

domātās informācijas sagatavošanu, izveidi un elektroniskās informācijas

sagatavošanu un kontrolēšanu. Māksliniece nodarbojas ar reklāmas materiāliu izveidi,

proti, ielūgumu, baneru, reprezentācijas materiālu maketu izveidi. Komunkācijas

departamenta vadītāja kontrolē visu šo cilvēku darbu, koriģē darba apjomus, sarunās

ar valdes priekšsēdētāju veido jaunus projektus, strādā ar medijiem. Tā kā sabiedrisko

attiecību specialists uzņēmumā atrodas tiesā valdes priekšsēdētāja pakļautībā, tad

nereti komentāri jāsniedz un runas jāraksta “Grindeks” vadībai. Tas, savukārt,

nozīmē, ka sabiedrisko attiecību speciālista pienākums ir sniegt medijiem informāciju,

kas atbilst patiesībai un uzņēmuma darbībai. Darbu saraksts ir plašs un dažāds, līdz ar

to “Grindeks” sabiedrisako attiecību speciālista pienākumus veic četri cilvēki. Ārējā

komunikācija ir plaša, jo ir dažādas mērķgrupas un katrai savi pasākumi, info utt.

Lai plašāk apskatītu AS "Grindeks", darba autore veica SVID analīzi. SVID

analīze ir metode ar kuras palīdzību uzņēmums novērtē savas stiprās un vājās puses,

kā arī pastāvošās iespējas un gaidāmos draudus [8.]. To var izmantot, lai pētītu

dažādus procesus. Šīs analīze sastāv no četriem pētījuma objektiem: stiprajām pusēm,

vājajām pusēm, iespējām un draudiem. Darba autore SVID analīzi veica fokusējoties

uz uzņēmuma ārējo komunikāciju. Attēlā nr. 2.1. apskatāma veiktā analīze.

25

Stiprās puses:· Liels, pieredzes bagāts, pelnošs

uzņēmums;· Geogrāfiskais faktors - Latvijā ražota

prece;· Produktu dažādība;· Konkurētspējas priekšrocības;· Resursu bagātība;· Vērtība, reputācija;· Korporatīvā sociālā atbildība;· Eksports;· Sertifikācija, akreditācija.

Vājās puses:· Latvijā ražot zāles ar jaunām

tehnoloģijām izmaksā dārgi;· Laika trūkums;· Mazs budžets;· Vadība;· Darbinieku trūkums.

Iespējas:· Jaunu zāļu izveide un patentēšana;· Konkurentu vājās vietas;· Ražošanas

modernizācija/optimizācija;· Vairumā pērkot reprezentācijas

preces un pakalpojumus, lētākasizmaksas;

· Barteru iespējas.

Draudi:· Vadības maiņa;· Cenu kritums fondu biržā;· Konkurentu strauja attīstība;· Politiskā ietekme;· Likumdošanas ietekme;· Nozīmīgu darījumu un partneru

pazaudēšana;· Darbinieku trūkums;· Ārvalstu ekonomikas svārstības/

izmaiņas.

2.1. att. Uzņēmuma SVID analīze

Veicot SVID analīzi, darba autore identificēja deviņas stiprās puses, piecas

vājās puses, piecas iespējas un astoņus draudus. Kā redzams pozitīvās iezīmes

(stiprās puses un iespējas) ir vairāk, tās kopā ir 14, nekā negatīvās (vājās puses un

draudi), tās kopā ir 13. Šī starpība nav liela, tomēr ir svarīga katras no iedaļām

proporcija un uzņēmuma spēja ietekmēt tās.

Pozitīvās iespējas, kā jau minēts, tika identificētas deviņas. Visas šīs stiprās

puses uzņēmums var ietkmēt, proti, stiprināt vēl vairāk un turpināt par to rūpēties, kā

arī izmantot sniegtās iespējas. Darba autore uzskata, ka uzņēmums nepilnīgi izmanto

stipro pusi – Latvijā ražota prece. Šobrīd tas ir ļoti veiksmīgs vieds kā piesaistīt

sabiedrības uzmanību un likt izvēlēties par labu pašmāju ražotām precēm. Tas saistīts

ar globalizācijas un optimizācijas laikmeta iezīmēm. Proti, laikā, kad tik ļoti svarīgi

gan uzņēmumam, gan indivīdam nepazaudēt savu identitāti, daudzi izvēlas atbalstīt

Latvijas ražotājus. Šādu izvēli mudina izdarīt vairākas pēdējos gados īstenotas

26

kampaņas pa veselīgu uzturu, "Zaļā karotīte", "Izvēlies Latvijas preci!" u.t.t. Tas ir

biznesa piegājiens, ko daudzi š'obrīd mēģina izmantot, aktīvi veidojot jaunus

projektus un biznesus. Savukārt, AS "Grindeks" ir pieredzes bagāts uzņēmums, kas

savu darbību vienmēr galvenokārt veidojis Latvijā. Tādejādi, uzņēmumam ir iespēja

sevi pozicionēt kā Latvijas preci.

Darba autore identificēja piecas vājās puses. Trīs no tām uzņēmums var tieši

ietekmēt. Proti, laika trūkumu, mazo budžetu un vadības problēmas uzņēmums var

kontrolēt un savlaicīgi novērst. Izpildes periodu dažādiem projektiem var ieplānot

vairāk. Tas nodrošinātu kvalitatīvu un pilnīgu projektu īstenošanu. Savukārt, budžetu

vadībai būtu jāsabalansē tā, lai katram projektam un darbībai tā būtu pietiekoši.

Vadības maiņu nereti var paredzēt savlaicīgi. To var panākt pievēršot pastiprinātu

uzmanību dažādiem procesiem. Lai novērstu negatīvu publicitāti saistībā ar vadības

maiņu vai problēmām, cieši jāstrādā sabiedrisko attiecību speciālistam ar

personālvadības speciālistu. Kopīgi rīkojoties var paredzēt dažādas izmaiņas un

savlaicīgi tās pasniegt sabiedrībai, tādejādi izvairoties no baumām un negatīvas

publicitātes. Savukārt, Latvijā ražoto medikamentu dārgās izmaksas un darbinieku

trūkumu uzņēmums nevar spēcīgi ietkmēt un mainīt īsā laika periodā. Tomēr ar

ilglaicīgu darbību ir iespējams panākt šo vājo pušu mazināšanos. Tas iespējams,

ieguldot līdzkļus ražošanas optimizācijā un sabiedrības izglītošanā par farmācijas

nozari kā lielisku nozari profesionālajai karjerai.

Darba autore identificēja arī piecas iespējas. Četras no tām uzņēmums var

izmantot un tieši ietekmēt. Tās ir jaunu zāļu izveide un patentēšana, ražošanas

modernizācija / optimizācija, vairumā pērkot reprezentācijas preces un pakalpojumus,

lētākas izmaksas, barteru iespējas. Tās ir iespējas, ko uzņēmums var izmantot un kas

tam ir pieejamas pateicoties jau minētajām stiprajām pusēm, piemēram, sertifikācijai

un uzņēmuma reputācijai. Faktors, ko AS "Grindeks" nevar ietkmēt ir konkurentu

vājās puses. Tā ir iespēja uzņēmumam parādīt sabiedrībai, ka viņš ie pārāk, jo

konkurentu vājās puses viņam nepiemīt. Salīdzināšana gan nav ieteicama, bet var

reklamēt stiprās puses, kuras konkurentiem nepiemīt.

Darba autore idetificēja astoņus draudus. No visiem minētajiem draudiem seši

ir tādi, ko uzņēmums ar savu darbību nevar tieši ietkemēt. Tie ir cenu kritums fondu

biržā, konkurentu strauja attīstība, politiskā ietekme, normatīvo aktu ietekme,

darbinieku trūkums, ārvalstu ekonomikas svārstības/ izmaiņas. Tas gan nenozīmē, ka

27

šie draudi ir mazāk svarīgi. Tie ir tik par vērā ņemami, kā tie aspekti, ko uzņēmums

var ietkmēt. Uzņēmums tieši var ietkmēt vadības maiņu un nozīmīgu darījuma

partneru zaudēšanu. Proti, uzņēmums var darīt visu iespējamo, lai veidotu godīgas

attiecības ar sadarbības partneriem un neliktu tiem vilties uzņēmumā un attiekties no

sadarbības. Vadības maiņu (ja tāda ir neizbēgama) uzņēmums nevar novērst, bet

savlaicīgi par to informējot sabiedrību un visas iesaistītās un ieinteresētās puses, kā arī

pāreju uz jaunu vadību veicot pakāpeniski var novērst iespējamos zaudējumu (gan

finansiālos, gan nemateriālos).

No SVID analīzes rezultātiem var spriest, ka lai arī skaitliskā starpība starp

pozitīvajām iezīmēm un negatīvajām ir neliela, svarīgi ir kā uzņēmums to var ietkmēt

un cik ātri var reaģēt uz negatīvo iezīmju progresiju. Tā kā lielāko daļu identificēto

vājo pušu un draudu uzņēmums var novērst ar pastāvīgu darbību un komunikāciju ar

mērķgrupām, darba autore uzskata, ka uzņēmumam būtu jāpilnveido ārējā

komunikācija. Šo iemeslu dēļ kvalifikācijas darba temats ir aktuāls un nozīmīgs, gan

AS "Grindeks", gan citiem uzņēmumiem.

2.2. Akciju sabiedrības ārējās komunikācijas raksturojums

AS “Grindeks” izmanto ārējo komunikāciju, lai nodotu ziņas savām

mērķauditorijām, popularizētu sevi, vairotu atpazīstamību un sabiedrības uzticēšanos.

Ārējās komunikācijas realizēšanai tiek izmantotas gan tradicionālās sabiedrisko

attiecību metodes, gan netradicionālās. Uzņēmums izmanto tādas tradicionālās

sabiedrisko attiecību metodes kā preses relīžu izsūtīšana medijiem, konfereču un

lekciju rīkošana. Uzņēmums izmanto arī netradicionālās sabiedrisko attiecību

metodes. Ar netradicionālo metožu pielietojumu iespējams piesaistīt lielāku

uzmanību, jo tās ir neparastas un tādēļ sabiedrībai interesantas. Turklāt jāņem vērā, ka

klasiskie instrumenti bieži vien nav derīgi, jo tiek izmantoti jau gadiem ilgi []. AS

"Grindeks" izmanto tādas netradicionālās metodes kā grāmatu izdošana par

uzņēmumu un nozari, reklāmas uz automašīnām, filmu izveide, sponsorēšana, bukletu

izveide, sociālo tīklu un mikroblogu izmantošana, kā arī citas metodes. Šīs metodes

reti tiek norādītas pienākumu aprastos, tādēļ ir speciālista paša iniciatīvas,

profesionalitātes un radošuma spogulis.

Uzņēmums tiek popularizēts un ar savām mērķauditorijām sazinās ar mājas

lapas palīdzību, izvietojot informāciju sociālajos tīklos un mikroblogu vietnēs

28

(piemēram, twitter.com, draugiem.lv, facebook.lv), publicējot rakstus un intervijas

presē, izsūtot medijiem preses relīzes par jaunumiem, izvietojot reklāmas,

nodarbojoties ar mecenātismu. Uzņēmums veido lekcijas, konferences un tiekas ar

saviem klientiem. Potenciālie un esošie klienti, kā arī visi interesenti var sazināties ar

“Grindeks” pa informācijas tālruņiem, rakstot e- pastus vai pasta vēstules. Tādā veidā

uzņēmums nodrošina atgriezenisko saiti. Ārējā komunikācija notiek formāli un

profesionāli.

Uzņēmums publicējot informāciju e – vidē piesaista sabiedrības uzmanību un

ir klātesošs. Uzņēmuma lapās, kas izveidotas sociālajos tīklos un mikroblogu vietnēs,

tiek izvietota informācijas par uzņēmuma produktiem, raksti par veselību, tiek rīkoti

konkursi un izlozētas balvas, kā arī iezvietotas ziņas par pašu uzņēmumu un nozari.

AS "Grindeks" ir mājas lapa grindeks.lv. Tajā iespējams iegūt informāciju par

uzņēmumu, darbības principiem, sadarbības partneriem, ražotajiem medikamentiem

un uztura bagātinātajiem un cita ar uzņēmumu un nozari saistīta informācija, kas var

būt noderīga sabiedrībai. Šajās lapās informācija tiek atjaunota katru dienu.

AS "Grindeks" Komunikāciju departaments veido pasākumus, lai popularizētu

sevi, informētu par jaunāko, apbalvotu cilvēkus, kas snieguši ieguldījumu farmācijas,

medicīnas un ķīmijas nozares attīstībā. Katru gadu tiek rīkoti vairāki pasākumi.

Piemēram, jaunu uzņēmuma stuktūrvienību un iecirkņu atklāšanas svētki uz kuriem

ierodas gan žūrnālisti, gan sadarbības partneri, gan valdības pārstāvji. Viens no šāda

veida pasākumiem ir "Žiežu un gēla iecirkņa" atklāšana. Tas norisinājās 2012. gada

28. novembrī. Tiek rīkoti dažādi balvu pasniegšanas pasākumi. Piemēram, "Ķīmija kā

prioritāte", "Zelta pūces" un "Sudraba pūces", "Gada balva medicīnā" u.c. Tie tiek

rīkoti, lai suminātu un teiktu paldies cilvēkiem, kas ir ieguldījuši darbu, laiku un

spēkus Latvijas farmācijā, ķīmijā, izglītībā un zinātnē. Tiek rīkotas arī tikšanās ar

dažādām apvienībām, nevalstiskajām organizācijām un federācijām. Piemēram,

tikšanās ar Latvijas Pensionāru federāciju. Šādās tikšanās reizēs uzņēmumam ir

iespēja mērķgrupai pastāstīt par sevi, produktiem un jaunumiem, kas katru no grupām

varētu interesēt.

Sabiedrisko attiecību speciālista pienākumos ir arī veidot kontaktu ar

medijiem. Tas ietver mediju sarakstu izveidi. Tā satur žurnālistu vārdus, uzvārdus, e-

pastus, telefona numurus, darba vietas nosaukumu un amatu. Šādas mediju listes

izveide nepieciešama, lai efektīvāk izplatītu informāciju un veidotu kontaktu ar

sabiedrību. AS “Grindeks” sadarbojas ar dažādiem medijiem pasūtot reklāmrakstus,

29

reklāmas laukumus, filmējot sižetus TV pārraidēm un reklāmām, kā arī sniedzot

atbildes, komentārus uz mediju jautājumiem. To izveidošana ir nepieciešama, lai

speciālists varētu sūtīt preses relīzes un būtu pārliecināts par to publicēšanu, kā arī

sadarboties citos ar uzņēmumu saistītos nolūkos.

AS "Grindeks" nodarbojas ar mecenātismu. Šim nolūkam AS "Grindeks"

2006. gadā izveidoja fondu "Izglītības un zinātnes atbalstam". Fonda mērķis ir

stimulēt jauniešu interesi par nozari un vēlmi apgūt inženiertehniskās zinātnes, dabas

zinātnes un farmāciju. "Grindeks" fonds ir viens no lielākajiem privātajiem fondiem

Latvijā, kas atbalsta jaunos speciālistus, piešķir prēmijas zinātniekiem, izglītības

iestādēm un mācībspēkiem. Ik gadu fonda atbalstu saņem tie, kas ir apliecinājuši

izcilību dažādās Latvijas izglītības un zinātnes sfērās, kā arī projekti, kas sekmē

zinātni un izglītību. Piecu gadu darbības laikā no dibināšanas brīža "Grindeks" fonds

ir piešķīris prēmijas, stipendijas un atbalstījis dažādus izglītību un zinātni veicinošus

projektus gandrīz pusmiljona latu vērtībā. Tas ir devums, ko ir grūti novērtēt īsā laika

termiņā, taču tas ir nozīmīgs ieguldījums nākotnē un Latvijas valsts attīstībā [].

Mecanātisms un dažādu ar labdarību saistītu projektu izveide ir sabiedrisko attiecību

speciālistu pienākums. Tas sniedz iespēju komunicēt ar sabiedrību vienlaicīgi

sniedzot tai atbalstu un popularizējot sevi.

Uzņēmums izmanto arī tādas netradicionālās sabiedrisko attiecību metodes,

kā reklāmas uz uzņēmuma auto, grāmatu izdošana, uzņēmuma apskati mērķgrupām.

Uz uzņēmuma automašīnām tiek izvietotas uzņēmuma un tā produktu reklāmas, lai

ikdienā cilvēki redzot šos auto uz ielas atcerētos par uzņēmumu. Reklāmas tiek

izvietotas uz tiem auto, kas ikdienā atrodas ielās. Proti, pārdošanas aģentu auto,

Loģistikas departamenta, pārvadājumu daļas darbinieku auto un citi uzņēmuma auto.

AS "Grindeks" ir izdevusi vairākas grāmatas. Uzņēmuma 60. gadu jubilejā tika izdota

grāmata "AS "Grindeks" 60. gadi. Stāsti par uzņēmuma izaugsmi". Tajā atspoguļoti

uzņēmuma pastāvēšanas vēstures galvenie sasniegumi. Tā tika pasniegta, labākajiem

darbiniekiem, sadarbības partneriem, akcionāriem un uzņēmuma viesiem. Uzņēmums

izdod grāmatas arī kā dāvanu farmācijas, ķīmijas un medicīnas nozares speciālistiem

darba un dzīves jubilejās. Šīs grāmatas tiek dāvinātas bibliotēkām, mācību iestādēm

un sadarbības partneriem. Uzņēmums veido arī apskates. Dažādas mērķgrupas tiek

aicinātas uz uzņēmuma apskati. Piemēram, ikgadu noris uzņēmuma veidotās

"Profesiju dienas skolēniem". Šis pasākums ir ļoti pieprasīts un plaši apmeklēts.

Skolēniem tiek dota iespēja vienu dienu pavadīt sevis izvēlētā profesionāļa,

30

piemēram, ķīmiķa lomā. Tas nodrošina, ka jaunie speciālisti ir informēti par

aktualitātēm nozarē, palīdz izvēlētie sun nostiprināt turpmākās profesijas izvēli, veido

interesi par farmācijas jomu. Tas uzņēmumu padara par sociāli atbildīgu, ieinteresētu

sabiedrības izaugsmē, sniedz atbalstu jaunajiem zinātniekiem viņu izglītošanās

procesā.

Darba autore veicot uzņēmuma izpēti ir secinājusi, ka uzņēmums aktīvi

izmanto gan tradicionālos, gan netradicionālos sabiedrisko attiecību instrumentus, lai

popularizētu sevi, veidotu atpazīstamību, informētu sabiedrību, sniegtu tai atbalstu.

Darba autore šādu komunikācijas modeli vērtē pozitiīvi, jo tas ir dažādots, tādejādi

sabiedrībai interesantāks. Tomēr autore, analizējot komunikācijas īstenošanu, ir

secinājusi, ka tā kā ir izvēlētas daudzas metodes vienlaicīgi, tā nav tik kvalitatīva un

pilnīga, jo darbinieki nevar visām metodēm veltīt gana daudz laika. Līdz ar to, lai arī

metodes ir daudz un dažādas, tās nesasniedz mērķauditorijas pilnīgi. Veidojot

nepilnīgu un nekvalitatīvu ārējo komunikāciju, uzņēmums ar iegūt sliktu slavu un

zaudēt mērķauditorijas neprofesionālās attieksmes dēļ. Uzņēmuma ir jāizmanto

dažādi instrumenti, lai sasniegtu dažādas auditorijas. To saskaņa un vienots

korporatīvais stils veido efektīvu komunikāciju ar sabiedrību un palīdz sasniegt

uzņēmuma mērķus.

31

3. ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS IZVĒRTĒJUMSFĀRMĀCIJAS NOZARES AKCIJU SABIEDRĪBĀ

"GRINDEKS"

Šajā nodaļā tiek izklāstīts veiktais pētījums un iegūtie rezultāti. Pētījums

sastāv no mediju monitoringa, iedzīvotāju anktēšanas un ekspertu intervijām. Mediju

monitorings tika veikts martā un aprīlī. Marta mediju monitorings apskatāms 2.

pielikumā, bet aprīļa mediju monitorings 3. pielikumā. Iedzīvotāju aptaujas "AS

"Grindeks" ārējā komunikācija" paraugs apskatāms 4. pielikumā, bet 5. pielikumā

apskatāmi ekspertu intervijas jautājumi. Savukārt, 6. pielikumā apskatāmas ekspertes

L. Kļaviņas intervijas atbildes, bet 7. pielikumā R. Krimela intervijas atbildes.

3.1. Mediju monitorings

Mediju monitorings ir pārskats par kādas nozares, uzņēmuma vai personas

publicitāti preses uzdevumos. Veidojot pārskatu parasti tiek veidotas tabulas, kurās

norāda preses izdevuma datumu, mediju, virsraksts un citu informāciju, kas raksturo

publicitāti. AS “Grindeks” pasūta mediju monitoringu nacionālajai ziņu aģentūrai

“LETA”. Ziņu aģentūra apkopo visa veida informāciju par veselības jautājumiem un

AS “Grindeks” visos Latvijas laikrakstos vienas dienas laikā. Preses apskats tiek

iesūtīts katru rītu par pagājušo dienu. Tas tiek nosūtīts Komunikāciju departamentam.

Preses apsktā redzami virsraksti un linki uz konkrēto mediju, kas publicējis

informāciju. Sabiedrisko attiecību speciālisti apkopo informāciju pa ceturkšņiem. Tas

sniedz iespēju identificēt uzņēmuma tēla izmaiņas un popularitāti.

Darba autore veica mediju monitoringa apkopojumu prakses ietvaros par

marta un aprīļa mēnesi. Tas raksturo un sniedz ieskatu AS "Grindeks" ārējās

komunikācijas īstenošanā.

Marta mēnesī medijos 55 reizes tika publicēta informācija par uzņēmumu, tā

vadību un veidotajiem pasākumiem. Tika rakstīts par uzņēmuma nokļūšanu Latvijas

darba devēju topā (11 reizes), Latvijas zāļu ražotāju produkcijas apjomu kāpumu un

eksportu (seši raksti), Atbildes relīze uz Maligina komentāru par slikto Ķīnas izejvielu

kvalitāti (sešas reizes), gada balvu medicīnā (piecas reizes), AS "Grindeks" rīkotajām

"Profesiju dienām skolēniem" (piecas reizes). Visvairāk raksti tika publicēti "LETA",

"BNS", "Bizness&Baltija". Šīs ir galvenās lietas, kas tika atspoguļotas medijos marta

32

mēnesī. Pozitīvi, ka visvairāk tika rakstīts par AS "Grindeks" nokļūšanu darba devēju

topā. Tas ceļ uzņēmuma tēlu un labo slavu. Darba autore šādu publicitātes apjomu

vērtē kā pozitīvu. Tomēr būtu vērtīgi dažādot publikāciju avotus. Proti, dažādot

medijus, kuros tiek publicēta informācija, lai sasniegtu iespējami dažādāku auditoriju.

Šāda rīcība sniegtu iespēju popularizēt uzņēmumu dažādos iedzīvotāju slāņos un kā

arī informē par Latvijā ražotiem medikamentiem.

Aprīļa mēnesī, infomrācija, kas saistīta ar AS "Grindeks" tika publicēta 73

reizes. Tas ir par 18 reizēm vairāk kā marta mēnesī. Publicētākie raksti medijos bija

par uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu (publicēts 11 reizes), investīcijām uzņēmumā

(astoņas reizes), medikamentu viltojumiem Latvijā un citur pasaulē (sešas reizes), kā

arī par AS "Grindeks" eksportu (sešas reizes). Visvairāk rakstīja "LETA", "BNS",

"Rus.delfi.lv", "DB.LV", "Ves.lv", Farmacija-mic.lv. Tātad gluži tā pat kā marta

mēnesī izkristalizējas mediji, kuri vislabprātāk raksta par uzņēmumu. Tie ir mediji,

kurus interesē biznesa un farmācijas nozares ziņas.

Abos mēnešos par uzņēmumu visvairāk rakstīja nacionālo ziņu aģentūra

"LETA" un "BNS". Raksti tika publicēti arī ziņu portālos Tvnet.lv un Defli.lv (gan

krievu, gan latviešu versijā), kā arī ar biznesu un medicīnu saistītajos vortālos. Plašā

publicitāte norāda uz to, ka medijiem ir interesantas ziņas par AS "Grindeks".

Visvairāk mediji izvēlas publicēt ziņas par uzņēmuma finansiālo stāvokli, eksportu,

uzņēmuma popularitāti un iesaisti sabiedrības izglītošanā un interešu īstenošanā.

Mediji veiksmīgi izmanto uzņēmuma sniegto informāciju, labrpāt to publicē. Tātad

ārejā komunikācija attiecībā uz medijiem ir pozitīva gan no uzņēmuma, gan mediju

puses.

3.2. Anketēšanas rezultāti un to izvērtējums

Pirmais respondentiem uzdotais bija atvērts. Jautājums skanēja šādi: "Vai

zināt ar ko nodarbojas AS "Grindeks"?" Viens respondents atbildēja, ka nezin ar ko

nodarbojas uzņēmums, trīs respondenti atbildēja, ka tikai aptuveni nojauš un 96

respondenti atbildēja, ka zina ar ko nodarbojas uzņēmums. Attiecīgi, par uzņēmumu

un tā darbību nav informēti četri respondenti no 100 jeb 4% aptaujāto. Darba autoree

šādu rezultātu vērtē kā pozitīvu, jo gandrīz visi respondenti atzina, ka ir informēti par

uzņēmumu. Tomēr, ņēmot vērā, ka AS "Grindeks" ir viens no lielākajiem

33

uzņēmumiem Latvijā, procents, kas nezin ar ko nodarbojas uzņēmums varētu būt

zemāks.

Otrais respondentiem uzdotais jautājums arī bija atvērts. Tas bija: "Kādus

uzņēmuma produktus zināt?" Kā visplašāk pazīstamais tika atzīts "Mildronāts". To

norādīja 30 respondenti, jeb 30% aptaujāto. Respondenti minēja arī tādus uzņēmuma

produktus kā "Rinodeks", "Gritamin", "Sorbex", "Herbastress". Savukārt, 21

respondents jeb 21% aptaujāto, nezināja nevienu "Grindeks" produktu vai arī nevarēja

to nosaukt. Divi respondenti minēja produktus, kas nav uzņēmuma produktu portfelī.

Tie bija AS "Danske Droge" ražotie vitamīni "Livol Multi Total" un AS

"Altajvitamīni" ražotie vitamīni " Undevit". Iespējams, šāda kļūda tika pieļauta, jo

respondeti vēlējās norādīt, ka "Grindeks" ražo vitamīnus, tomēr kļūdīgi norādīja

brendu. Šādas atbildes darba autore vērtē negatīvi. Uzņēmums galvenokārt ir tā

produkti. Fakts, ka 21% respondentu navarēja nosaukt nevienu uzņēmuma produktu

un par uzņēmuma produktiem kļūdaini nosaukti citi, norāda uz nepilnīgām

sabiedriskajām attiecībām un mārketingu.

Trešais jautājums, kas tika uzdots respondentiem skanēja šādi: "Vai pēdējā

pusgada laikā esat guvis kādu jaunu informāciju par AS “Grindeks”?" Tas bija

slēgtais jautājums, uz kuru atbildot respondentam bija jāizvēlas starp atbilžu

variantiem "jā", "nē", "nevaru pateikt". Respondentu atbilžu apkopojuma rezultāti

skatāmi attēlā 3.1. Uz jautājumu atbildēt ar "jā" izvēlējās 40 respondenti, atbildēt ar

"nē" izvēlējās 47 respondenti, bet ar "nevaru atbildēt" – 13. Tas nozīmē, ka lielākā

daļa jeb 60% respondentu pēdējā pusgada laikā nav saņēmuši vai arī nevar atminēties,

ka būtu saņēmuši jaunu informāciju par uzņēmumu. Šis rādītājs ir pārsteidzoši zems.

Tā kā uzņēmums nepārtraukti izplata jaunu informāciju, bet mērķauditorijas to

nesaņem norāda uz neprecīzu komunikācijas instrumentu izvēli.

34

3.1. att. Respondentu viedoklis par to vai pēdējā pusgada laikā viņi saņēmuši jaunu

informāciju par AS "Grindeks"

Ceturtais jautājums ir saistīts ar trešo. Tas skanēja: "Ja iepriekšējā

jautājumā atbildējāt ar "Jā", tad, kur pēdējā pusgada laikā esat guvis/guvusi

informāciju par uzņēmuma aktivitātēm un produktiem?" Uz šo jautājumu bija

jāatbild 40 respondentiem. Jautājumā bija iespējams norādīt vairākus atbilžu

variantus. Atbildi "mājas lapā www.grindeks.lv", kā atbilstošu izvēlējās astoņi

respondenti; atbildi "reklāmās" izvēlējās 21 respondents; atbildi "mediju rakstos"

izvēlējās 15 respondenti; atbildi "pie veselības aprūpes speciālistiem" izvēlējās 5

respondenti; atbildi "citur" izvēlējās norādīt 23 respondenti. Izvēloties atbilžu variantu

"citur" tika lūgts norādīt, kur. šī informācija tika gūta. Populārākās atbildes bija vietnē

twitter.com, internetbankā (akciju cenas), "esmu darbinieks" un mācību iestādē. Tā kā

uzņēmums velta daudz laika darbam ar veselības aprūpes speciālistiem, bet

respondenti nav saņēmuši jaunu informāciju no viņiem, norāda, ka šī komunikācija

nav rezultatīva.

Piektais jautājums bija: "Vai uzskatāt, ka sabiedrībai ir pietiekoši daudz

informācijas par AS "Grindeks" un tās produktiem?" Pieejamie atbilžu varianti bija

"Jā", "Nē" un "Informācija ir atrodama, bet tikai tad, ja to aktīvi meklē". No kopējā

respondentu skaita 20 atbildēja ar "Jā", 26 atbildēja ar "Nē", bet 54 atbildēja ar

"Informācija ir atrodama, bet tikai tad, ja to aktīvi meklē". Darba autore uzskata, tas

liecina, ka AS "Grindeks" ārējās komunikācijas metodes nesasniedz mērķauditorijas

un būtu jāizvēlās cits komunicēšanas veids.

3.2.att. Respondentu atbil