korporatĪvĀ pasĀkuma projekta izstrĀde finanŠu …6 ievads kvalifikācijas darba tēma ir...
TRANSCRIPT
Alberta koledža
Izklaides industrijas vadība un producēšana Pasākumu producēšana
LINDA SLEJA
Kvalifikācijas darbs
KORPORATĪVĀ PASĀKUMA
PROJEKTA IZSTRĀDE FINANŠU
NOZARES UZŅĒMUMĀ
Rīga-2015
2
Darba izpildes un novērtējuma lapa
Kvalifikācijas darbs kvalifikācijas iegūšanai
Korporatīvā pasākuma projekta izstrāde finanšu nozares uzņēmumā
izstrādāts saskaņā ar studiju programmu Izklaides industrijas vadība un producēšana
Ar savu parakstu apliecinu, ka darbs izstrādāts patstāvīgi.
Darbu atļauts / nav atļauts publicēt (vajadzīgo pasvītrot).
Darba autore: studente LINDA SLEJA _______________ (Vārds, uzvārds) (paraksts, datums)
Iesaku darbu aizstāvēšanai.
Darba vadītājs (-a):
Mg.art. Valdis Pavlovskis ___________________ (Amats, zinātniskais grāds, vārds, uzvārds) (paraksts, datums)
Atļaut aizstāvēt studiju programmas Izklaides industrijas vadība un producēšana (studiju programmas nosaukums) kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas komisijā.
Studiju programmas direktors(-e):
Mg.Sc.envir. Kaspars Šteinbergs ____________________ (Amats, zinātniskais grāds, vārds, uzvārds) (paraksts, datums)
Kvalifikācijas darbs aizstāvēts Alberta koledžas valsts noslēguma pārbaudījuma
komisijas
2015.gada _________________ sēdē un novērtēts ar atzīmi ________________
Valsts noslēguma pārbaudījuma komisijas
sekretārs(-e) _____________________________ (paraksts un tā atšifrējums)
3
ANOTĀCIJA
Kvalifikācijas darba “Korporatīvā pasākuma projekta izstrāde finanšu nozares
uzņēmumā” mērķis ir izstrādāt Jaunā gada pasākuma projektu nebanku kredītdevēju sektora
uzņēmumam. Mērķa sasniegšanai darba procesā tika uzstādīti un realizēti darba uzdevumi
saistībā ar korporatīvo pasākumu producēšanas un organizēšanas pamatnostādņu un posmu
analīzi. Tāpat tika sagatavota pasākuma aģentūras organizēto korporatīvo pasākumu analīze,
kā rezultātā tika izstrādāts Jaunā gada pasākuma projekts, pēc kura realizācijas tika formulēti
secinājumus un izvirzīti priekšlikumi.
Darba tapšanas gaitā autore izmantoja kvantitatīvās un vispārzinātniskās pētījumu
metodes. No kvantitatīvajam tiek izmantota aptaujas anketa, kas ļauj noskaidrot projektā
realizējamā pasākuma novērtējumu no apmeklētāju viedokļa un no vispārzinātniskajām
metodēm projektā tiek izmantotas grafiskā metode SVID analīzes izpildījumā un
monogrāfiskā metode nozares literatūras analīzē.
Darbā tiek analizēta literatūra saistībā ar projektu vadības procesu organizēšanu,
korporatīvo pasākumu pamatnostādņu un principu izskatīšanu, kā arī uzņēmuma iekšējo
materiālu analīze.
Kvalifikācijas darbs sastāv no trīs daļām – teorētiskās daļas, kur tiek apskatīti projektu
vadības principi un pasākumu organizēšanas būtība. Tālāk seko analītiskā daļa, kas iekļauj
uzņēmuma iekšējo pamat procesu analīzi un iepriekšējo sasniegumu izpēti. Beidzamā ir
projekta daļa, kurā tiek izstrādāts korporatīvā pasākuma koncepts un realizācijas principi.
Darba noslēgumā tiek izdarīti būtiskākie secinājumi par projekta izstrādi un realizāciju, ka arī
izvirzīti priekšlikumi, kas vērsti uz projektu izstrādi nākotnē, lai uzlabotu uzņēmuma darbību
nozarē.
Kvalifikācijas darba apjoms ir 57 lpp., bet kopā ar pielikumiem un grafisko daļu – 73
lpp. Kvalifikācijas darbā ir 6 tabulas, 2 attēli un darbam ir pievienoti 6 pielikumi, darba
procesā ir apskatīti 20 bibliogrāfiskie avoti.
4
ANNOTATION
The purpose of the qualification’s thesis Corporate Event Production for Finance
Company is to develop a New Year's event project to the non-bank credit lending Sector
Company. In order to achieve the purpose the author appoints several tasks such as: to
analyze corporate event production and organization guidelines. There was also prepared
analysis about event agency organized corporate events, which resulted in the New Year's
event project. In the end there were formulated conclusions and given several suggestions.
In project author used quantitative and general scientific research methods. From a
quantitative research methods is used questionnaire which allow to find the project feasible
measures evaluation from the visitors point of view.General scientific project methods are
used in a figurative method of SWOT analysis of performance and monographic literature
analysis method for the industry.
In qualification’s thesis is analyzed literature about the project management process
organization, corporate event guidelines and principles of treatment as well as agency material
analysis.
There are three chapters in the qualification’s thesis. In the first chapter the author
where discusses project management principles and activities of the organization. Next comes
the analytical part, which includes the company's internal analysis of the basic processes and
achievements of the previous research. The last part is the project, which is being developed
corporate event concept and realization principles. In the end of the qualification’s thesis the
author made main conclusions of the project development and implementation, and gives
several suggestions about the development of projects in the future in order to improve the
company's operations industry.
The qualification's thesis consists of 57 p., but together with the annexes and the
graphic part – 73 p. Qualification's thesis has 6 tables, 2 figures and thesis is accompanied by
6 annexes, there are also 20 bibliographic sources.
5
SATURA RĀDĪTĀJS
IEVADS ........................................................................................................................................... 6
1. PROJEKTU IZSTRĀDES BŪTĪBA UN PRINCIPI .............................................................. 7
1.1. Projektu izstrādes pamatnostādnes ........................................................................................ 7
1.2. Pasākumu organizēšanas principi .......................................................................................... 8
1.3. Korporatīvo pasākumu organizēšanas būtība ...................................................................... 10
2. PASĀKUMU AĢENTŪRAS DARBĪBAS ANALĪZE .......................................................... 13
2.1. Aģentūras vispārējais raksturojums ..................................................................................... 13
2.2. Aģentūras iekšējās vides analīze ......................................................................................... 14
2.3. Aģentūras ārējās vides analīze ............................................................................................. 21
2.4. Aģentūras SVID analīze ...................................................................................................... 26
2.5. Aģentūras iepriekš organizētā korporatīvā pasākuma analīze ............................................. 29
3. PROJEKTA IZSTRĀDE UN ĪSTENOŠANA ....................................................................... 31
3.1. Projekta vispārējais raksturojums ........................................................................................ 31
3.2. Projekta komandas, mērķauditorijas un dalībnieku raksturojums ....................................... 32
3.3. Pasākuma koncepcija un scenārijs ....................................................................................... 33
3.4. Projekta plānotās aktivitātes un īstenošanas plāns ............................................................... 38
3.5. Pasākuma budžets un finansējuma avoti ............................................................................. 40
3.6. Projekta SVID analīze ......................................................................................................... 41
3.7. Projekta uzraudzības sistēma un rezultātu analīze............................................................... 44
SECINĀJUMI ............................................................................................................................... 46
PRIEKŠLIKUMI .......................................................................................................................... 48
BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS ........................................................................................... 49
GRAFISKĀ DAĻA ....................................................................................................................... 51
PIELIKUMI .................................................................................................................................. 58
1.pielikums ”Pasākuma “4finance Jaunā gada maģiskā sagaidīšana” scenārijs” ............... 59
2.pielikums “Pasākuma scenogrāfijas tehniskā skice” ....................................................... 66
3.pielikums “Vizuālie materiāli no norises vietas” ............................................................. 67
4.pielikums “Projekta laika grafiks” ................................................................................... 68
5.pielikums “Aptaujas anketa “4finance Jaunā gada maģiskā sagaidīšana”” ..................... 70
6.pielikums “Aptaujas anketas “4finance Jaunā gada maģiskā sagaidīšana” aptaujas
rezultāti” .............................................................................................................................. 72
6
IEVADS
Kvalifikācijas darba tēma ir “Korporatīvā pasākuma projekta izstrāde finanšu nozares
uzņēmumā”, kura izstrādes laikā tiks sagatavots teorētisks projekta apraksts un realizēts
praktisks projekta norises pasākums.
Tēmas aktualitāte pamatojama ar to, ka izklaides industrijas vadīšanas un
producēšanas jomā korporatīvie pasākumi aizņem lielu daļu no kopējo pasākumu skaita.
Ierastā situācijā tiem jau ir skaidri zināms finansējums, kas ļauj pasākumu organizatoriem
realizēt idejas ne tikai uz papīra, bet arī dzīvē. Pamatojoties uz klienta vēlmēm, tiks realizēts
viens no uzņēmuma ceturkšņa nozīmīgākajiem pasākumiem – Jaunā gada pasākums, kas
palīdzēs atskatīties uz aizejošo gadu un jautrā gaisotnē sagaidīt jaunās vēsmas.
Darba mērķis ir izstrādāt Jaunā gada pasākuma projektu nebanku kredītdevēju sektora
uzņēmumam, kura realizēšanai nepieciešami sekojoši darba uzdevumi:
1. Analizēt korporatīvo pasākumu producēšanas un organizēšanas pamatnostādnes un
posmus;
2. Sagatavot pasākuma aģentūras organizēto korporatīvo pasākumu analīzi;
3. Izstrādāt Jaunā gada pasākuma projektu;
4. Formulēt secinājumus un izvirzīt priekšlikumus
Darba tapšanas gaita tika izmantotas vairākas pētniecības metodes – kvantitatīvās un
vispārzinātniskās pētījumu metodes. No kvantitatīvajam tiek izmantota aptaujas anketa, kas
ļauj noskaidrot projektā realizējamā pasākuma novērtējumu no apmeklētāju viedokļa un no
vispārzinātniskajām metodēm tiek izmantotas grafiskā metode SVID analīzes izpildījumā un
monogrāfiskā metode nozares literatūras analīzē.
Kvalitatīvai un apjomīgai informācijas un nozares pamatnostādņu struktūrai, tiks
aplūkoti vairāki bibliogrāfiskie pirmavoti, kā piemēram, R. Džounsa “Projektu vadības
pamati” vai T. Halsey Freelancer’s Guide to Corporate Event Design.
Projekta periods ilgst no 2014.gada 14.novembra līdz 11.decembrim, kura laikā
pilnībā tiek radīts projekts no idejas līdz pat realizācijai, kas saistīts ar klienta pasūtījuma
pieteikuma brīdi un ilgst līdz pēc pasākuma realizācijas izvērtēšanai un juridisko formalitāšu
nokārtošanas brīdim.
Projekts tiek izstrādāts trīs posmos – teorētiskajā daļā par nozari, tad seko analītiskā
daļa par projekta izstrādāšanas uzņēmumu un trešajā daļā tiek aprakstīts un izvērtēts projekts
un tā ietvaros organizētais pasākums. Pēc projekta izstrādes tiek izdarīti būtiskākie secinājumi
un izvirzīti priekšlikumi.
7
1. PROJEKTU IZSTRĀDES BŪTĪBA UN PRINCIPI
1.1. Projektu izstrādes pamatnostādnes
Projektu vadība skar ikvienu nozari, gandrīz ikvienā darba situācijā, jo, lai panāktu
kādu kopēju efektu un rezultātu, ir jāveic kāds noteikts darbību kopums, kas sekmēs
veiksmīga rezultāta iegūšanu un šīs darbības kopā visbiežāk apvienojas zem projektu vadības
aspekta. Projektu izstrādes būtība un pareizas pielietošanas principi ir aprakstīti daudz un
dažādos literatūras avotos, tomēr vairāk vai mazāk visi kopā vienojas par sekojošo: projektam
ir noteikt mērķis, tas ir ierobežots ar laika, finansiālajiem, materiālajiem un dabas resursiem,
tas ir unikāls, vismaz vienas organizācijas ietvaros un tam piemīt zināms risks. [8, 22.lpp]
Projekta vadība pamatā ir daudzu un sarežģītu darbību kopums, kas gala rezultātā aizved līdz
paredzētajam mērķim, tomēr svarīgākie stūrakmeņi, kas jāievēro vadot projektus, ir sekojoši:
Plānošana – kam jābūt paveiktam. Regulāri jādefinē secība, jānosaka laiks, resursu
prasības un pasākumu atkarība no citiem pasākumiem projektā.
Organizēšana – kā tas tiks veikts. Elements, kas ietver visus projekta komandas atlases,
resursu, telpu, komunikāciju, darbību, sanāksmju utt. aspektus.
Īstenošana – panākšana, ka tas notiek. Tā ir plānoto pasākumu izpildīšana.
Kontrole – pieturēšanās pie kursa. Lai noturētu projektu sliedēs, nepieciešams pārbaudīt tā
progresu attiecībā pret uzstādītajiem mērķiem un izvirzītajiem uzdevumiem. [6, 13.lpp]
Izstrādājot projektus un tos vadot, var pieturēties pie 10 soļu principa, kas paredz
sekojošas darbības:
1. Darba apjoma definēšanu – definē darāmos darbus un to kādi resursi ir nepieciešami šī
apjoma veikšanai.
2. Projekta darba plāna izveidošana – izveido projekta plānu vai nu brīvā formā, vai
ievērojot struktūrplāna principus, lai katrs komandas dalībnieks būtu informēts par
nepieciešamajām darbībām un izpildes laiku.
3. Projekta darba plāna vadība – seko līdzi darba plānam un analizē kādi darbi un kā ir
paveikti, seko līdzi vai esošie procesi notiek saskaņā ar plānu un ja nē, tad meklē
cēloņus situācijai un nepieciešamos papildu resursus.
4. Projekta problēmu (traucējumu) vadība – identificē un atrisina problēmu, paredzot
kādas izmaiņas tas ieviesīs projekta sākotnējā plānā.
5. Projekta satura vadība – ikviens komandas dalībnieks var ieteikt projekta satura
izmaiņas, kuras jāakceptē augstāk stāvošām lemttiesīgām personām vai to grupām.
8
6. Projekta komunikācijas vadība – plānā tiek paredzēti konkrēti laiki, kad projekta
pārstāvji tiksies un atskaitīsies par paveiktajiem darbiem. Tikšanās biežums un
komunikācijas daudzums ir atkarīgs no projekta sarežģītības.
7. Projekta risku vadība – tiek izmantotas dažādas risku analīzes metodes, lai novērtētu tā
ietekmi uz kopējo projekta procesu.
8. Projekta dokumentu vadība – tiek nodrošināta visas ar projektu saistītās informācijas
saglabāšana kāda konkrētā veidā, lai ikvienam tā ir pieejama pēc nepieciešamības.
9. Projekta kvalitātes vadība – projekta laikā katram posmam tiek veikta kvalitātes
vadība, lai varētu redzēt vai visi procesi noris kvalitatīvi un pēc iepriekš izstrādātiem
standartiem.
10. Projekta metrikas – tiek izvērtēti un nodrošināts līdzsvars starp dažādām projekta
pozīcijām kā ražīgums, projekta komandas sasniegums utt. [14, 34.-43.lpp.]
Redzot no teorētiska aspekta projektu vadības sarežģīto uzbūvi un principus, var
secināt, ka visi šie pamatprincipi ir izveidoti, lai sekmīgāk ļautu veikt projektu vadību, jo
ievērojot šos principus, var krietni ieekonomēt laiku un resursus. Vēl viens svarīgs aspekts, ja
runā par cilvēkresursiem, kas iesaistīti projektā – tad nedrīkst aizmirst, ka vadot nozīmīgu
projektu, sadarbība starp darbiniekiem dažādos vadības līmeņos būs iespējama tikai tad, ja
būs skaidri definētas lomas un atbildības līmenis, kad katram būs zināmi viņam uzticētie darbi
un atbildība par to īstenošanu.
1.2. Pasākumu organizēšanas principi
Pasākumu producēšanas nozare visā pasaulē ir komplicēta, dinamiska un strauji
augoša. Tas nav standarta piena produkts, ko var ražot masveidā – pasākumi ir jāveido
individuāli un konkrētam klientam pielāgoti, kas prasa daudz intelektuālā un radošā
ieguldījuma, tāpēc, ka katrs klients ir unikāls un ir nepieciešama unikāla pieeja viņa vēlmēm.
Protams, seko vairāki pamatnosacījumi, kas vispār ir uzskatāms par pasākumu un kādi
ir to veidošanas galvenie principi. Pasākums no organizatoru viedokļa ir ar zināmu mērķi
veidots vienreizējs vai regulāri notiekošs sarīkojums ārpus ierastajām ikdienas aktivitātēm,
kamēr no viesu skatupunkta, tas ir atpūtas, sociālas vai kulturālas pieredzes iegūšanas iespēja
ārpus parastā iespēju loka vai ārpus ikdienā iegūstamās pieredzes. [3, 22.lpp] Jau izsenis
cilvēkiem ir patikušas svinības un arī mūsdienas tiek atzīmēti dažnedažādi ikdienā svarīgi
notikumi – sākot no dzimšanas dienām, līdz pat konferencēm, izstādēm un festivāliem, kam
visiem galvenais vienojošais elements ir konkrēts mērķis un notikuma kvalitatīvāks
noformējums. Pasākumus mēdz klasificēt jeb iedalīt pēc sekojošiem parametriem:
9
pēc lieluma – grandiozi, lieli, vidēji, mazi;
pēc mērķa – izklaide, peļņa, atpūta utt.;
pēc rakstura (satura) – kultūras, sporta, biznesa, interešu utt.;
pēc mēroga – starptautiski, nacionāli, reģionāli, vietējie;
pēc sektora – publiski, slēgti. [3, 27.lpp]
Šis iedalījums nozīmē, ka ir daudz un dažādu variāciju, kā, izejot no finansiālajiem
resursiem, ir iespējams izpausties, pielāgojot atzīmējamo notikumu klientu un organizētāju
vajadzībām.
Ir noskaidrots, kas ir pasākums un kāds ir to dalījums, tomēr ļoti svarīgs un
neizbēgams aspekts ir saprast kādi ir tie pamatprincipi pēc kādiem vadīties, ja ir nepieciešams
noorganizēt veiksmīgu pasākumu. Viena no tādām veiksmes formulām, kas pasākuma
organizētājam ir jānosprauž pašam priekš sevis ir 5W un vienmēr 1H jeb, latviskojot, 6K:
kurš, kas, kad, kur, kāpēc, kā! [20, 6.lpp]
Pirmais kas ir jānoskaidro, kurš būs tavs viesis, cik viņu būs daudz un kādas sociālās
piederības pārstāvji tie būs. Šeit ir stāsts par to, ka ļoti labi jāpārzina sava mērķauditorija –
jāzina ko viņi vēlas, jāsaprot cik ilgi to vēlas, lai nekļūtu garlaicīgi, jo tomēr ir starpība vai
rīko pasākumu bērniem, ražošanas ceha darbiniekiem vai inteliģentai doktoru sabiedrībai –
katram ir citas vajadzības un prasības. Tātad – pazīsti savu mērķauditoriju!
Tālāk ir jāsaprot, kas tas par pasākumu, ko rīko: vai tā ir sociāla akcija ar mērķi
pievērst uzmanību kādam aktuālam jautājumam vai tas ir seminārs, kura galvenais uzdevums
ir ziņot par uzņēmuma sasniegumiem, jo katram pasākuma ir sava funkcija. [20, 7.lpp]
Trešais svarīgais aspekts ir, kad notiks plānotais pasākums? Vai tā ir vasara un
pasākums jārīko ārā, vai tā ir ziema un nepieciešamas siltas iekštelpas. Vai tas būs dienas
seminārs vai vakara balle? No šiem aspektiem izriet tālāk sekojošais jautājums par lokācijas
vietu.
Ne mazāk svarīgs ir jautājums par to, kur notiks pasākums – telpās vai zem klajas
debess, jo izejot no tā, ir ļoti daudz un dažādas nianses, kas jāparedz, lai pasākums noritētu
veiksmīgi un bez starpgadījumiem. Svarīgi ir apzināties, kur tu vēlies rīkot savu pasākumu un
kur tu vari to rīkot, jo mērķis ir atrast tādu vietu, kas spēj apvienot abas šīs vajadzības.
Izvēloties vietu, svarīgi ir apzināt arī papildus prasības – pieejamību, kapacitāti, piedāvātos
papildpakalpojumus jeb servisus, attālumus utt. [20, 17.lpp]
Ārkārtīgi būtisks, ja ne pats svarīgākais, K ir kāpēc! Kāpēc tiek rīkots šis pasākums –
mērķis, ideja, vēstījums, jo no tā izriet visi pārējie pasākuma plānošanas un organizēšanas
pasākumi. Kas ir tas, ko vēlamies nodot ar šo pasākumu – galvenais ziņojums? Jo bez mērķa
10
notiekošs pasākums ir zemē izmesta nauda, tam nav nekādas vērtības, tādēļ svarīgi ir saprast
kāpēc tas tiek rīkots.
Visbeidzot, par ko klients ir gatavs maksāt naudu, ir pareizi izplānots kā. Kā tiks
iztērēta nauda un kā tiks noorganizēts pasākums, iekļaujoties konkrētajos finansiālajos
resursos. Svarīgi ir apzināties cik katra pozīcija var maksāt, kā vislabāk izvēlēties starp
kvalitāti un kvantitāti, nezaudējot pasākuma burvību un vērtību.
Pēc atbildēšanas uz viesiem K ir vēl pāris būtisku jautājumu, ko pasākuma
organizators var sev uzdot, lai pārliecinātos, ka izvēle starp vēlmi un iespējām ir pareiza. Kāds
ir pasākuma patiesais mērķis, kāpēc tas tiek rīkots? Vai vispār ir nepieciešams pasākumu
rīkot? Vai ir pietiekami daudz līdzekļu pasākumu rīkošanai? Tomēr uz šo jautājumu
nedomāju, ka kādreiz ir iespējama pilnīga atbilde, jo tāpat kā Rīga nekad nav gatava, arī
naudas nekad visam nepietiks! Vai pasākums attaisnos ieguldītos līdzekļus? Cik daudz un
kādus resursus vajadzēs pasākumam? [3, 62.lpp]
Rezumējot visu teorētisko informāciju par to, kā visam būtu jābūt, viena lieta, kas ir
skaidra, rīkojot jebkādu pasākumu ir, ka pats svarīgākais nav tas, cik liels ir tavs pasākuma
budžets, bet gan, vai tev ir skaidra un jēgpilna ideja un vēstījums, ko spēt piedāvāt klientam.
Tad jau tālāk sekos visas pārējās nianses par to kur, kā un kas. Protams, bez finansējuma
neiztikt un tas ļoti maina pasākuma iespējas, bet būtiskāk droši vien būtu domāt par katra eiro
efektivitāti un atdevi – vai vēlama ideja nonāca līdz konkrētās mērķauditorijas pārstāvim?
1.3. Korporatīvo pasākumu organizēšanas būtība
Pasākumu organizēšanas būtība pamatā ir līdzīga dažāda veida pasākumiem, ņemot
vērā dažas specifiskas nianses, kuras atšķiras. Tā kā pasākumu veidi ir dažādi un
kvalifikācijas darbā tiek veidots tieši uzņēmuma gada noslēgšanas korporatīvais pasākums ar
balvu pasniegšanas ceremoniju, tad arī no teorijas viedokļa ir svarīgi apzināt, kas tad īpašs un
būtisks ir attiecināms uz apbalvošanas banketu jeb šovu korporatīvo pasākumu organizēšanu.
Pēc teorijas pie biznesa un korporatīvajiem pasākumiem iedalās ikviens pasākums, kas
atbalsta biznesa mērķu – tostarp vadības funkciju, korporatīvo komunikāciju, apmācību,
mārketinga, darbinieku attiecību un klientu attiecību stimulēšanu. Tas var būt plānots
atsevišķi vai kopā ar citiem pasākumiem. [19, 5.lpp] Tas nozīmē, ka korporatīvo pasākumu
lauciņš ir pietiekami plašs, lai izvērstos pietiekami, atkarībā no nepieciešamā sasniedzamā
mērķa un finansējuma.
Korporatīvie pasākumi, ja tiek rīkoti klientiem ar misiju palielināt uzņēmuma peļņu,
tad var tik klasificēti kā attiecību mārketings, jo tiek nodibināts tiešais kontakts ar mērķtirgus
11
pārstāvi, kas var atvieglot mērķa sasniegšanu. Ar pasākumu palīdzību ir iespējams komunicēt
ar savu patērētāju īpašā psiholoģiskā formā, balstoties uz reālām sarunām un klātbūtni. Šī
attiecību sajūta, kas komplektā ar personīgiem telefonu zvaniem, plānotām tikšanās reizēm un
individuāliem e-pastiem, nodrošina vislabāk veidotās darba attiecības. Tāpat, lai veidotu
ekonomiski veiksmīgus pasākumus, ir nozīmīgi saprasties ar dažādu raksturu un principu
cilvēkiem, tāpēc padotos ieteicams meklēt socioloģijas, estētikas, reliģijas, psiholoģijas,
bioloģijas un daudzās citās studiju nozarēs. [17, 63.-64.lpp.]
Tā kā korporatīvo pasākumu nozīme ir plaša un daudzveidīga, tad jāapskata kādi
galvenie virzieni jeb iedalījumi tiek apskatīti no teorijas iedalījuma. Kā jau tas ir dzīvē – katrs
pasākums ir unikāls un tam piemērotie rīkošanas principi arī veidojas plānošanas gaitā, tomēr
korporatīvos pasākumus var iedalīt pēc to nozīmes jeb dienas kārtības, kas mazliet maina
katra pasākuma specifiku. Katra no daļām ir izmantojama arī kā konkrēts pasākums, lai
sasniegtu kādus ilgtermiņa mērķus. Pasākumu sadalījumi ir sekojoši:
Atvēršanas sesijas – šī parastai ir dienas pasākuma pirmā daļa, kurā iepazīstina ar
dienas gaitā gaidāmo. Šīm sesijām ir jābūt iespaidīgām un aizraujošam, lai
apmeklētajam radītu intrigu un vēlmi uzkavēties.
Vispārējās vai plenārsēdes – šīs dienas kārtība skaitās vissvarīgākās daļas, jo to
galvenais mērķis ir nodot visu svarīgo informāciju. Šī parasti ir arī viena no
ietilpīgākajām daļām plānošanas procesā, jo ir svarīgi atrast pareizos paņēmienus kā
nodot kodolīgu un precīzu informāciju, pietiekami radošā veidā.
Starplaiku sesijas – šīs sesijas ir nozīmīgas ar to, ka jāspēj izklaidēt viesi, kamēr ir
atpūta no plenārsēdēm, tāpēc vienmēr ir jārēķinās, ka uz šo neieradīsies visi cilvēki,
tomēr, tām ir jābūt pietiekami saistošām un informatīvām, lai noturētu mērķauditorijas
uzmanību.
Parlamentu sēdes – šīs ir izteiktākas asociāciju pasākumos, kad jāieceļ jauna valde vai
jāpieņem asociācijai svarīgi lēmumi.
Ekspozīciju atklāšanas – šie parasti ir svarīgas nozīmes pasākumi, jo ļoti bieži
atspoguļo ne tikai uzņēmuma jaunos produktus, bet daudz ko stāsta arī par paša
uzņēmuma vērtībām un zīmolu. Izmēri un budžets norises vietai ir atkarīgs no
prezentējamā materiāla.
Apbalvošanas banketi vai šovi – šie ir, iespējams, visglaunākie pasākumi, jo paredz
svinīgumu un parasti ir vispatīkamākie no apmeklētāju viedokļa, jo tiek izteiktas
pateicības un pasniegtas balvas, tā teikt, apmeklētajiem tiek sniegts slavas mirklis.
12
Tomēr šie ir arī vieni no dārgākajiem pasākumu veidiem, jo prasa samērā lielas
izmaksas.
Noslēguma sesijas – tāpat kā iesākuma sesijas, arī noslēguma sesijas jeb daļas ir
svarīgas, lai nodrošinātu apmeklētajam labu pēcgaršu pēc pasākuma, un uzliktu
uzsvarus uz svarīgākajiem “uz mājām paņemamajiem pasākuma punktiem”. Šīs daļas
var noslēgt ar kādiem muzikālajiem pārsteigumiem vai kādu patīkamu pateicību,
saglabājot mazliet neformālu un brīvu atmosfēru. [18, 2.-10.lpp.]
Apskatot no teorijas viedokļa pasākumu sadalījumus, top skaidrs, ka klienta vēlmēm
nepieciešams rīkot apbalvošanas šovu, kura laikā tiks izteikta pateicība klienta darbiniekiem
par izciliem sasniegumiem 2014. gadā. Tā kā pasākumam jābūt glaunam un ar ieturētu stilu,
tad attiecīgi visi scenogrāfiskie risinājumi, ieteicamais dress code un ēdiens jāietur smalkā
līmenī.
13
2. PASĀKUMU AĢENTŪRAS DARBĪBAS ANALĪZE
2.1. Aģentūras vispārējais raksturojums
Sākot definēt ar ko un kā uzņēmums nodarbojas, svarīgi būtu definēt, kas vispār ir
organizācija jeb uzņēmums un kāda ir mērķu veidošanas pamatdoma. Organizācija ir cilvēku
grupa ar īpaši izveidotu struktūru, kas apzinīgi sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai. [12,
13.lpp] Tas nozīmē, ka kopā sanākušie domubiedri vēlas kaut ko sasniegt konkrētā darbības
sfērā un, lai sasniegtu pēc iespējas labākus rezultātus, ir nepieciešams definēt savus mērķus,
kas veicinās uzņēmuma attīstību. Komerciālu organizāciju mērķis ir peļņa un ar to saistīti
rādītāji: rentabilitāte, darba ražīgums u.c. [12, 13.lpp] Arī šis uzņēmums ir biznesa
organizācijas, kuras pamatmērķis ir peļņas gūšana, ko nodrošina caur dažādu pasākumu
organizēšanu.
Pasākumu aģentūra „Concept group” tika radīta tikai 2013.gada septembrī kā
nacionāla pasākumu aģentūra “Uzmanības laikmets.lv”, tomēr 2014.gada septembrī tika
pieņemts lēmums mainīt aģentūras nosaukumu uz ko īsāku, jo klientiem iepriekšējais
nosaukums sagādāja grūtības un pārsacīšanās problēmas. Aģentūras dibinātāja Nika Volmāra
profesionālā pieredze attīstīta un uzlabota jau vairāk kā desmit gadu garumā. Viņa, kā
individuāla profesionāļa pieredzē, gulstas LNT radošā direktora iemaņas, žurnālista pieredze
izdevniecībā, interaktīvā raidījuma televīzijas reportiera projektā, un paši pirmsākumi
aizsākušies Latvijas radio. Viņš ir vairāku ievērojamu televīzijas šovu un atbalsta akciju
producents un idejas autors, kā arī vairāku atzītu un ievērojamu televīzijas un radio
nomināciju ieguvējs.
Aģentūra pamatā šobrīd tiek attīstīta muzikālo projektu virzienā, novārtā neatstājot arī
pilsētu svētkus un privāto pasūtītāju individuālas vēlmes. Lai arī aģentūra ir jauna, tomēr
pasākumu rīkošanas nozarē visa pamatā ir pazīšanās un cilvēku kontaktu, kas nodrošina
projektu sekmīgu virzību un klientu pieplūdumu.To nodrošina tās dibinātāja atpazīstamais
vārds, par sevi runājošie darbi un profesionālā pieredze.
Līdz šim lielākie projekti, kādi ir aģentūras vadītāja kontā pēdējo gadu laikā, ir Lielās
virves vilkšanas sacensības Rīgā vairāku gadu garumā, Rīgas 810 gadu noslēguma koncerta
rīkošana, jaunās Rīgas atslēgas izgatavošanas akcija, vairāki grandiozie pilsētu Jāņu
svinēšanas pasākumi Rīgā un Cinevillā, tāpat arī interesantais un aizrautīgais Heliosphere
2012, kur notika nervus kutinoši akrobātu priekšnesumi ar milzu hēlija baloniem, un kā
pēdējais lielākais koncerts ir pieminams Balkānu mūziķa Gorana Bregoviča koncerts
koncertzālē Palladium, kas nevienu skatītāju un klausītāju neatstāja vienaldzīgu, par ko liecina
14
izpārdotās biļetes un pozitīvās atsauksmes. [15] Aģentūra savā pastāvēšanas laikā ir
organizējusi vairākas sociālās akcijas – Māmiņdienas mīļvārdu koku un Latvijas dižtorti, tāpat
ir bijis kā galvenais organizators Rēzeknes pilsētas svētkiem un augustā notikušajam AlBano
koncertam Dzintaru koncertzālē. Tāpat sadarbībā ar sociālo akciju “Latvijas labums”,
aģentūra organizēja “Latvijas labumu parādi”, ar mērķi piesaistīt vēl papildus uzmanību
Latvijas vietējiem ražojumiem. Rudens periods aģentūrai bija aizņemtāks, jo tika organizēti
vairāki korporatīvie pasākumi finanšu klientam un paralēli organizēta bērnu muzikālā izrāde
“Vinnija Pūka Ziemassvētki” vairākās Latvijas pilsētās.
Uzņēmuma aicinājums ir radīt projektus ar vērtību, jo tikai vērtība rada sekotājus un
tikai preču zīmes, kam ir savas vērtības tās padara par īsteniem zīmoliem. Uzņēmums, caur
veiksmīgi realizētiem pasākumiem, palīdz klientiem nodot tieši to ziņu, kāda ir bijusi
pasākuma pamatā, lai iztērētie finansiālie resursi bijuši iztērēti ar mērķi, nevis vienkārši, lai
noorganizētu ballīti, kas neko īsti nepavēstī!
2.2. Aģentūras iekšējās vides analīze
2.2.1. Aģentūras misija un mērķi
Uzņēmuma pamatprincipus jeb vadlīnijas, tā attīstības virzienu vislabāk simbolizē
nospraustā misija un mērķi, bet tā lojalitāti un darbības principus vislabāk atspoguļo vērtības,
pie kurām pieturoties, uzņēmums var nodrošināt saviem klientiem visaugstāko pakalpojumu
servisu.
MISIJA
Piedāvāt un nodrošināt kvalitatīvus un saturiski bagātus radošās industrijas
pakalpojumus kultūru cienošiem cilvēkiem, kam, neatkarīgi no Latvijas reģiona, ir augstas
prasības attiecībā uz izcilu servisu un kuriem rūp, lai kultūras dzīve Latvija tiktu pacelta jaunā
līmenī. Uzņēmuma vēlme ir nodrošināt klientiem pakalpojumu pieejamību un apmierināt to
vajadzības pēc atzinīga līmeņa kultūras. Uzņēmuma mobilitāte un dinamiskums, sekojot līdzi
jaunākajām aktualitātēm un detalizēti ievērojot klientu vēlmes, un pieredzi, ļauj uzņēmumam
ieviest jaunus standartus pasākumu producēšanas jomā, piedāvājot unikālus pasākumus ar
atbilstošu pievienoto vērtību.
MĒRĶI
Līdz 2018.gadam iekarot 5% pasākumu producēšanas tirgus daļu.
Līdz 2016.gadam nostiprināt ilgstošas sadarbības saites ar vismaz diviem liela izmēra
uzņēmumiem.
Līdz 2016.gadam nodrošināt vismaz 20 organizēto aktivitāšu kopējo skaitu.
15
Līdz 2015.gada vidum piesaistīt uzņēmumam pastāvīgu video operatoru un montāžas
tehnisko darbinieku.
VĒRTĪBAS
Uzņēmums darbojoties nozarē, paužot vislielāko lojalitāti un cieņu pret sevi un saviem
klientiem, ir nodefinējis piecus baušļus, kurus elpo un kādā veidā darbojas, lai nodrošinātu
viskvalitatīvāko servisu. Vērtības un no tām izrietošie baušļi ir sekojoši:
UNIKALITĀTE – Radīt tikai unikālus projektus, kas izmainīs pasauli. Kaut nedaudz.
PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA – Radīt projektus ar pievienoto vērtību, jo tikai vērtība rada
uzticamus sekotājus.
ORIĢINALITĀTE – Radīt projektus, kas ar savu unikālumu un negaidīto oriģinalitāti,
paliek atmiņās.
AMBICIOZITĀTE – Mēs esam elitāra komanda, kurai sasniedzami visaugstākie
mērķi un visi darbi ir uzveicami. Mēs spējam sasniegt mērķus un nebaidāmies no
vissarežģītākajiem darbiem, jo tikai tā var realizēt visambiciozākos projektus.
KVALITĀTE – Mēs realizējam projektus ar mērķi radīt jaunus kvalitātes standartus
katrā konkrētajā jomā. Ar saviem projektiem vēlamies celt katra klienta labo slavu un biznesa
rādītājus.
Pieturoties pie šādām pamatnostādnēm, uzņēmums darbojas pasākumu producēšanas
nozarē, kur entuziasms un darba spars ir lielākie celmlauži ceļā uz panākumiem. [15]
2.2.2. Aģentūras administratīvā uzbūve
Organizācijas struktūra ir organizāciju sadalīšana noteiktās nodaļās, dienestos u.c.
atbilstoši organizācijas mērķiem. [12, 373.lpp] Lielākos uzņēmumos šī sadrumstalotība ir
lielāka, mazākos – mazāka, tomēr balstoties uz visu, katrai daļai vai menedžerim ir savas
noteiktas funkcijas, kas palīdz nodrošināt vispārēju uzņēmuma darbību.
Uzņēmums tirgū darbojas tikai neilgu laiku, līdz ar to arī pastāvīgā komanda ir neliela,
bet pietiekami optimāla, lai veiksmīgi darbotos un attīstītos nozarē. Veidojot dažādus
projektus, darbam tiek piesaistīti atbilstoši un pieredzējuši savas jomas profesionāļi, sākot no
radošā personālā – mūzikas producenti, scenogrāfi, maketētāji un kino producenti – beidzot ar
tehnisko risinājumu profesionāļiem. Ikdienā aģentūrā darbojas trīs cilvēki: aģentūras vadītājs
un divas projektu vadītājas. Aģentūras vadītājs Niks Volmārs pamatā ir radošo procesu
ģenerators, kurš pielietojot savu plašos kontaktus un savstarpējās pazīšanās, ir projektu ideju
daļējs autors un klientu piesaistītājs, kamēr projektu vadītājas ir vairāk atbildīgas par
pasākumu tehnisko nodrošināšanu – sākot gan ar idejas ģenerēšanu, gan scenāriju izstrādi,
gan tehnisko jautājumu organizēšanu.
16
Kā jau redzams 2.1. att., uzņēmuma struktūra ir nesazarota, bet pietiekami optimāla,
un tieši šāds darbošanās princips nodrošina sākotnējos panākumus uzņēmumam, kurš nesen ir
pieteicis savu darbību pasākumu producēšanas nozarē. Radošās idejas autors jeb radošais
direktors ir arī vienlaicīgi tās direktors un vadītājs, kurš sadarbojoties ar darbiniekiem, ģenerē
rīkojamo pasākumu galvenās vadlīnijas un norises procesus. Tālāk darbos iesaistās arī
projektu vadītājas, kuras jau apaudzē norisošos projektus ar smalkām un detalizētām niansēm,
kā arī koordinē projektus līdz to veiksmīgai norisei. Kā ārpakalpojums tiek piesaistīti
grāmatvedības pakalpojumi, jo nelielam uzņēmumam ir ļoti izdevīgi, ja šādas lietas kārto
attiecīgās nozares profesionāļi un ietaupīto laiku var veltīt jaunu projektu piesaistei.
2.1. att. Pasākumu aģentūras „Concept group” struktūra
Vadītāja galvenās funkcijas jeb darbības, ko iekļauj ikdienas darbi, parasti saistītas ar
potenciālo partneru uzrunāšanu, tikšanos un sadarbības galveno vadlīniju izrunāšanu, tāpat
pastāvīga atbildēšana uz telefonu zvaniem, kas saistīti gan ar sadarbības attīstīšanu, kā arī
dažādu juridisku aspektu kārtošanu un jautājumu risināšanu. Ikdienā vadītājs ir atbildīgs par
darbinieku kopējo ātro ideju ģenerēšanas sapulču jeb brainstorm organizēšanu. Globālākā
mērogā runājot, vadītājs uzņemas arī stratēģisko mērķu plānošanu, uzņēmuma attīstības
tendenču analizēšanu un vīzijas izstrādāšanu kā un kādā virzienā labāk attīstīties, lai sekmētu
veiksmīgu uzņēmuma darbību. Ņemot vērā uzņēmuma nelielos apjomus, vadītājs atbild arī
par darbinieku ikdienas galveno veicamo uzdevumu noteikšanu un, ar darbiniekiem, kopēju
apspriešanu par veicamajiem pienākumiem. Augstākā līmeņa vadītājs vairāk koordinē,
organizē, kontrolē un motivē savā pakļautībā esošos cilvēku resursus ar mērķi izpildīt
noteiktus darba uzdevumus un nodrošināt uzņēmuma kopējo izaugsmi un attīstību. [7, 18.lpp]
Vadītāja darbs ir komplicēts un daudzpusīgs. Organizācijas vadības komandas
efektivitāte atkarīga no tā, cik saskaņoti tās dalībnieki izprot kopīgos mērķus, cik labi tie prot
Aģentūras īpašnieks un
vadītājs, radošais direktors
Grāmatvedība
Projektu vadītājas Uz projektiem piesaistītais
darbaspēks
17
attīstīt savu un visas komandas sadarbību un darba stilu. Svarīga ir savstarpējā izpratne un
katra komandas dalībnieka stipro pušu apzināšanās. Vadītāja darba stils ir atkarīgs no indivīda
un situācijas kādā tas atrodas. Indivīdu raksturo viņa kompetences un motīvi vai mērķi dotajā
situācijā. Veiksmīga uzņēmuma atslēgas persona ir vadītājs, kurš spēj būt līderis. Veiksmīgi
darbojoties uzņēmuma labā, līderis spēj gūt atpazīstamus panākumus, viņš ir ar drošu skatu
nākotnē. [10, 27.lpp]
Aģentūras „Concept group” vadītājs Niks Volmārs, lai arī ir gados jauns cilvēks,
tomēr ar ievērojamu pieredzes bagāžu dažādu līmeņa vadītāja posteņos, kas nenoliedzami ir
ļāvis saprast kādus vadīšanas principus ieviest un izkopt pašam savā uzņēmumā.
Mērot vadītāju pēc vadības stila, var secināt, ka tas pamatā ir demokrātisks, jo
demokrātiskais stils paredz, ka darba vadītājs, lai pieņemtu kādu lēmumu, konsultējas ar
padotajiem, apspriež iespējamās rīcības sekas, iesaista savus darbiniekus diskusijās. Sarunās
ar darbiniekiem vadītājs saņem daudz neformāla rakstura informācijas un ir informēts par
notikumiem kolektīvā, par dažādiem viedokļiem. [13, 52.-53.lpp.] Izejot no šī teorētiskā
apraksta, tieši šāds modelis tiek pielietots uzņēmuma darbībā – darbinieki jūtas brīvi savās
sarunās ar vadītāju un savā starpā, kolektīvā valda nepiespiesta atmosfēra, katrs izsaka savu
viedokli un lēmumu kādā konkrētā jautājumā, tomēr gala lēmumu ar visiem apkopotajiem
viedokļiem pieņem vadītājs, tā arī izrādot savu pienākumu un atbildības līmeni.
2.2.3. Aģentūras iekšējā komunikācija un kultūra
Vadītāja komunikācija kolektīvā tiek ieturēta brīvā formā, kas nozīmē, ka visa
komanda dalās daudz savā personiskajā pieredzē un pārrunā ne tikai darba jautājumus.
Pasākumu producēšanas nozarē ļoti daudz idejas un norises rodas un ir saistītas tieši ar
personīgajām sajūtām, asociācijām, kuras spēlē lielu lomu, lai spētu kvalitatīvi un ar pilnu
atdevi veikt darba uzdevumus. Caur pasākumiem, uzņēmums dāvā klientiem sajūtas un šīs
sajūtas iespējams vislabāk nogādāt līdz klientam caur personīgo pieredzi un savu izjūtu
interpretāciju, kas nozīme, ka komunikācija kolektīvā padotajiem ar vadītāju ir brīva un
nepiespiesta. Novērtējot komunikācijas līmeni, to drīzāk varētu dēvēt par neformālu, jo
darbinieki tiek uzrunāti vārdos, tāpat abpusēji arī vadītājs tiek uzrunāts vārdā, un izrunāti arī
neformāli jautājumi, ja tie tiek attīstīti kādā konkrētā situācijā vai brainstorm sapulcē.
Komunikācijas līmenis aptver aspektu, kad tiek domāts ne tikai uzņēmums kā vadītājs, bet
gan MĒS līmenī, kas uzliek pietiekami atbildīgu lomu arī darbiniekiem, ka mēs visi kopā
ejam uz mērķi, katrs ieliekam savu darbu un uzņemamies atbildību. Mēs visi kopā
izrunājamies, dalāmies savās pārdomās, savā pieredzē un izskatam kopējo viedokli par
konkrētiem lēmumiem, tomēr, kā jau tika minēts, gala lēmumu pieņem vadītājs, lai gan līdz
18
šim nav piedzīvota situācija, kad, ja kolektīvs nolēmis rīkoties vienā veidā, tad vadītājs
nolemtu citādāk, kas liecina par uzticīgu un komunikācijā taisnīgu vadītāju.
Lai varētu komentēt uzņēmuma iekšējo kultūru, no sākuma ir nepieciešams mazliet
pieskarties teorijai par to, kas tad īsti ir organizācijas iekšējā kultūra un uz kādiem
stūrakmeņiem tā balstās. Ir vairāku autoru dažādas interpretācijas, kas ir organizācijas kultūra,
taču tās nebūt nav pretrunīgas un par kopējiem vienojošajiem elementiem kalpo tas, ka
organizācijas kultūras definē kā:
Darba grupas vērtības;
Uzvedības stereotipus, paradumus, tradīcijas, rituālus, valodu;
Spēles noteikumus;
Psiholoģisko klimatu – jūtas, ko nosaka savstarpējā komunikācija organizācijā ar
klientiem, citām personām;
Uzvedības kodekss;
Metaforas, integrēti simboli;
Kultūra un organizācijas kultūra ir mehānisms, kas apvieno cilvēkus ar kopīgu vērtību
sistēmu, valodu, idejām, kopīga mērķa sasniegšanai u.c. [5, 27.lpp]
Tad nu, izejot no teorētiskā aspekta, redzams, ka organizācijas kultūra ir visi iekšējie
paradumi, kas palīdz veidot labāku uzņēmumu. Tie ir paradumi, kas palīdz darbiniekiem būt
lojāliem pret savu uzņēmumu, vienoties ar to kopējās vērtībās un atbalstīt tā principus.
Ikdienā, kad darbinieks izvēlas savu potenciālo darbavietu, lielu lomu spēlē arī faktors, vai
viņa vērtības un morāles principi saskan ar darbavietas iekšējo kultūru, ko bieži vien uzreiz tā
nevar noteikt, taču iepazīstoties ar uzņēmuma mērķiem un vērtībām, ir iespējams nojaust vai
potenciālais darba devējs piesaista un pārliecina vai nē.
Parasti iekšējās kultūras normas nosaka trīs raksturojošie elementi – vērtības, normas
un artefakti. Vērtības atspoguļo darbinieku pārliecību un pieņēmumus par to, kas ir vēlams un
labs organizācijai un kas tāds nav. Normas ir nerakstīti uzvedības likumi, kas atspoguļo
vērtības. Artefakti ietver visus uzņēmumā atklāti redzamos, sataustāmos un novērojamos
elementus, kurus darbinieki redz, dzird un jūt. [7, 248.-251.lpp.]
Skatot situāciju aģentūrā, viena lieta, kas jūtama, ir tas, ka uzņēmums ir pietiekami
jauns un vēl daudz jāstrādā pie iekšējās kultūras attīstības, jo, lai iedibinātu pastāvīgus
ieradumus, ir nepieciešams pietiekami ilgs laiks un, jā, arī pieredze, kas palīdz attīstīt un
nojaust, kādas vērtības un normas būtu piemērotākās priekš veiksmīgas uzņēmuma darbības.
Viena lieta, kas ir pamatā veiksmīgai uzņēmuma iekšējai kultūrai ir sekmīga iekšēja
komunikācija, kas jāuzteic šai aģentūrai, jo tā ir pietiekami neformālā līmenī, kas palīdz
19
atbrīvoties, nebaidīties ko par kādu konkrētu notikumu teiks vadītājs, saprast, ka stresa
situācijās tu neesi viens un visi tevi atbalstīs, nevis kritizēs. Darbinieki parasti tiek informēti
par visām jaunākajām norisēm uzņēmumā, kas arī nav grūti, jo visi sēž vienā ofisā, līdz ar to,
tas sekmē veiksmīgu, loģisku un ātru lēmumu pieņemšanu. Tā kā pasākumu organizēšanas
darba vide ir dinamiska un radoša, kas prasa samērā biežu komunikāciju ar klientiem,
potenciāliem klientiem un sadarbības partneriem ne tikai pa telefonu vai epastu, bet arī
biežajās tikšanās reizēs, tāpēc, ja arī nav iespējas atrasties ofisā visu dienu, tad starp
darbiniekiem un vadītāju notiek aktīva komunikācija pa telefonu vai epastu, jo 21.gs. lielākais
vairums iedzīvotāju spēj piekļūt saviem komunikācijas kanāliem visur, ja vien ir interneta
pieslēgums, līdz ar ko digitāla vai tiešā komunikācija ir veicama ātri un ar rezultātu.
Par tādiem patstāvīgiem ieradumiem vēl ir grūti spriest, jo tādi īsti nav izveidojušies,
tomēr pateicoties kolēģu ļoti labajai humora izjūtai, uzņēmumā sāk veidoties visbiežāk lietoto
vārdu un frāžu kolekcija, ko kādam pasakot, pārējiem sejās parādās liels smaids un smieklu
virkne, piemēram, „brīvā brīdī” principā nozīmē uzreiz un tagad, pieņemot, ka diennaktī ir
bez maz vai divdesmit piecas stundas. Tas radās no tā, ka bija viens aktīvs projekts, kam
paralēli jāstrādā pie citām lietām un tā jau galvā sēž desmit darbi uz priekšu, bet vadītājs ik pa
laikam pilnīgi par citām lietām saka „brīva brītiņā”, kas nu jau izraisa smieklus un zināmu
ieradumu, ka labi, šo lietu jānokārto tagad uzreiz. Tāpat, kad kāds no kolēģiem saka, ka vēlas
mazliet ar pārējiem parunāties, tas nozīmē, ka jāuzrīko ātrais brainstorm par kādu aktuālu
jautājumu un viņš vēlas dzirdēt pārējo viedokli, lai varētu izdomāt, kā pareizāk un labāk
atrisināt kādu neskaidrību.
Kā tādu noteiktu tradīciju var minēt to, ka nelielā ofisā nu jau ir iegādātas trīs lielās
tāfeles, kas veido nosacītu tāfeļu sienu, kur katrs darbinieks saraksta sev aktuālos darbus, kas,
īstenībā ļoti palīdz, pirmkārt, saprast citu noslogotību un lietas, pie kurām jāstrādā
darbiniekam attiecībā uz konkrēto projektu, otrkārt, tas palīdz redzēt tos kopējos projektus,
kas visiem ir svarīgi un uz kuriem tuvākajā nākotnē ir jākoncentrējas. Tas arī palīdz tādā ziņā,
ka tas visu laiku ir acu priekšā un iespējams, kādā brīdī uzmetot skatu uz tāfeli, kur ir projekts
un kādas iestrādes, tas rosina idejas attīstību un palīdz projektam virzīties uz priekšu pat
varbūt konkrētajā momentā nekoncentrējoties uz to.
Ņemot vērā, ka iekšējā kultūra vēl nav tik ļoti attīstījusies, domājams tuvākajā nākotnē
izkristalizēsies kādi konkrēti paradumi, kas palīdz darbus veikt kvalitatīvāk, jo uzņēmums vēl
ir ļoti jauns, darba komanda ir nesen sākusi būvēt šo darba vidi. Viss, kas ir nepieciešams –
laiks un pieredze, jo tikai izejot no tās, radīsies saprašana, kuras ikdienas ierastās darbības jau
20
attīstījušās un izveidojušās par paradumiem un vērtībām, ko var nodefinēt zem uzņēmuma
iekšējās kultūras.
2.2.4. Aģentūras piedāvātie pakalpojumi
Aģentūras “Concept group” darbības veidi, kuros tā ir paredzējusi attīstīties ir vairāki,
tā piedāvā gan izklaidējošus pasākumus, gan informatīvas un izglītojošas norises. Darbības
veidu shēma ir apskatāma 2.2. att. Pēc shēmas ir redzams, ka kopumā uzņēmuma darbība
attīstās trīs virzienos, kuros ar pilnu atdevi un entuziasmu cīnās visa uzņēmuma komanda.
Pirmais ir zem sadaļas „CONCEPT EVENT”, kas aptver visa veida pasākumus –
korporatīvos, publiskos un privātos. Zem šīs kategorijas tiek sistematizēti tādi pasākumi kā
korporatīvo klientu atpazīstamības pasākumi, sporta spēles vai jebkas cits, kas palīdz
uzņēmuma darbības attīstīšanas nodrošināšanā. Tāpat tiek realizēti publiskie pasākumi kā
pilsētu svētki, publiskie iepirkumu konkursi, nacionāla mēroga svētki, kas dod lielu un
noderīgu pieredzi pasākumu rīkošanas principos un standartos. Vēl pie šīs kategorijas
iekļaujas arī individuālo klientu specifiskās vēlmes – dzimšanas dienas ballītes, īpašas
nozīmes pasākumi vai netradicionāli vienreizējas nozīmes pasākumi.
Nākamais virziens ir zem sadaļas „CONCEPT STUDIO”, kas kalpo kā balzāms
dvēselei un ir aģentūras sirds lieta – TV un kino projekti. Šeit iekļaujas visāda veida video
projekti – sākot no raidījumu veidošanas, reklāmas klipu uzņemšanas un beidzot ar
dokumentālo filmu filmēšanu, kas palīdz uzņēmumam ikdienā darboties daudzfunkcionālā
veidā.
Ikdienas eksistēšanai un Latvijas kultūras dzīves kvalitātes uzlabošanai ir
nepieciešamība pēc skaistiem un profesionāliem mūzikas koncertiem, kas ierindojas
uzņēmuma darbības virzienā zem nosaukum „CONCEPT MUSIC”. Tā ir ārzemju mūzikas
koncertu rīkošana, kas garantē uzņēmuma attīstību un atpazīstamību, tāpat arī skaisti un
kvalitatīvi latviešu mūzikas koncerti, ar kuriem iepazīstināt visas Latvijas, ne vien Rīgas,
iedzīvotājus.
2.2.att. Pasākumu aģentūras „Concept group” darbības veidi
CONCEPT GROUP
CONCEPT EVENT CONCEPT STUDIO CONCEPT MUSIC
21
2.3. Aģentūras ārējās vides analīze
2.3.1. Aģentūras mērķauditorija
Uzņēmuma pamatā ir skaidrs ko tas vēlas piedāvāt tirgū, bet svarīgi ir arī apzināties,
kam tas vēlas to piedāvāt. Tāpēc svarīgi ir apzināt savu mērķauditoriju jeb mērķtirgu.
Mērķtirgus ir novērtēts un atlasīts pircēju segments, kurā uzņēmums plāno realizēt produktus
un veikt mārketinga komunikācijas. [11, 341.lpp]
Tā kā vadītāja personīgā pieredze stiepjas jau vairāk kā desmit gadu garumā, tad arī
pats pasākumu producēšanas process ir ieņēmis jau noteiktu stilu un veidu, tomēr tas nevienā
brīdī neaptur vadītāju un tā padotos meklēt un iepazīt jaunus veidus kā attīstīt savas
producēšanas prasmes. Ja būtu jāraksturo daži atslēgas vārdi kā notiek pasākumu producēšana
uzņēmumā, tad tie varētu būt – impulsu vadīti, brīžiem spontāni, neatlaidīgi, brīžiem nelaicīgi,
bet šajā nozarē jau vispār daudz kas mainās tik ātri un strauji, ka visu paredzēt ir grūti. Pats
svarīgākais, kas palīdz pasākumu producēšanā ir ticība idejai, jo tad tiek darīts viss
iespējamais, lai pasākums izdotos nevainojams.
Tā kā uzņēmumam ir trīs virzieni, tad mērķauditorija tiks apskatīta katram virzienam
atsevišķi. “CONCEPT EVENT” sadaļā uzņēmums piedāvā sekojošus pasākumus –
korporatīvos, publiskos un privātos. Pie korporatīvajiem ir diezgan plaša specifikācija –
visāda veida uzņēmumiem paredzētie pasākumi, sākot no uzņēmuma prezentācijas un jaunu
produktu atklāšanas pasākumiem, līdz darbinieku sporta spēlēm, semināriem un nozīmīgu
jubileju pasākumiem. Šai sadaļai mērķauditorija ir visi Latvijas uzņēmumi, kam ir finansiālie
resursi, lai ļautu radošās rūpes uzņemties profesionāļiem, kuri uztaisīs nevis vienkārši izklaidi,
bet saturīgu un bagātu pasākumu ar vēstījumu. Nākamā kategorija ir publiskie pasākumi, zem
kuriem ietilpst pilsētu svētki, dažāda veida publiskie iepirkumi un konkursi, tāpat festivāli un
sociāli nozīmīgas kampaņas. Šai sadaļai mērķauditorija pamatā ir Latvijas pilsētas, to
pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, kurām piesaistīti ES fondu līdzekļi. Privātie
pasākumi ir jebkuri nozīmīgi pasākumi privātpersonām – vai tās būtu dzimšanas dienas
ballītes, neaizmirstami bildinājumi vai radu salidojumu organizēšana, tas viss ir iespējams!
Šeit pamata mērķauditorija ir iedzīvotāji vecumā no 25-60 gadiem, labi situēti un ar lokācijas
vietu lielākajās Latvijas pilsētās, kuriem patīk kvalitatīvi un ar radošu pieeju noorganizēti
pasākumi.
“CONCEPT STUDIO” virzienā iekļaujas TV / video projekti, kas ir raidījumi, sižeti
vai publiski pasūtījumi konkursos. Pamatā šeit mērķauditorija ir valsts vai pašvaldību
iestādes, kam nepieciešami sabiedrības izglītojošie projekti. Tālāk seko reklāmas sižeti, kas
ietver sevī ikviena reklāmas sižeta izveidi uzņēmumiem, tāpēc arī mērķauditorija pamatā ir
22
vidēji lieli un lieli uzņēmumi, kam ir pietiekami finansiālie līdzekļi, lai izveidotu plašas un
uzrunājošas reklāmas kampaņas ar stāstu un vēstījumu. Pēdējā sadaļa šajā virziena ir
dokumentālas filmas, kas ir pašu vēlmju un idejas redzējums, kam tiek piesaistīti finanšu
līdzekļi un tie ir vai nu valsts vai privātie, tāpēc par mērķauditoriju šeit var runāt tikai tad, kad
ir skaidrs kāda filma tiek uzņemta.
“CONCEPT MUSIC” virziens iedalās divās daļās – ārzemju un latviešu koncerti, kas
pamata ir populārās mūzikas koncerti ar dažāda lieluma zvaigznēm. Ārzemju koncertiem
mērķauditorija ir maksātspējīgi Baltijas iedzīvotāji, kuri ir vecumā no 25-50 gadiem, dzīvo
Baltijas valstu galvaspilsētās vai to tuvajās apkaimēs un kuriem patīk kulturāli un vērtīgi
pavadīt brīvo laiku, gūstot pozitīvas emocijas. Latviešu mākslinieku koncertiem,
mērķauditorija pamatā ir Latvijas lielāko pilsētu iedzīvotāji, kam interesē kulturāla izklaide un
kuri ciena latviešu mūziķus, pārsvara vecumā no 30-60 gadiem ar vidējiem ienākumiem.
2.3.2. Aģentūras konkurenti un sadarbības partneri
Pasākumu producēšanas joma ir jau krietni sena, tomēr tajā lielākoties darbojas daži
nozares celmlauži un neskaitāmi lielāki vai mazāki uzņēmumi, kas specializējas konkrētu
pasākumu veidošanā. Latvija, uz doto brīdi, ir apmēram 500 uzņēmumu, kas iekļaujas šīs
biedrības licenču ņēmēju vidū, kas lielā mērā saskan arī ar uzziņu dienesta 1188 interneta
katalogā, pēc meklētāj vārdiem „Atpūta un izklaide, pasākumu organizēšana”, atlasīto 453
uzņēmuma daudzumu, kas Latvijā uz doto brīdi dažādos aspektos sniedz kāda veida
pasākumu organizēšanu. [16] Protams, lielākajiem uzņēmumiem ir jau vairāk kā desmit gadu
pieredze, tomēr tas nevienā brīdī netraucē nozarē ienākt jaunam spēlētājam, bet, lai veiksmīgi
attīstītos uz augšu un panāktu nozares līderus, ir nepieciešams viņus apzināt un izpētīt, kas ir
viņu unikalitātes pamatā.
Tā kā uzņēmums darbojas trīs virzienos, līdz ar to arī konkurentu skaits
sadrumstalojas sīkāk, tomēr svarīgi pirms konkrētiem uzņēmumiem, ir apzināt, kas tad pirms
patērētāja izlemšanas procesa vēl konkurē ar pasākumu vai rīkoto aktivitāti. Vairāk vai mazāk
šī konkurence par patērētāja izvēli ir attiecināma uz “CONCEPT MUSIC” sadaļu, jo šim
produktam patērētājs ir privātpersona. Pārējās sadaļas, kas vairāk vai mazāk attiecināmas uz
juridiskām personām vai lielākam skaitam apvienībā esošu cilvēku, parasti jau izvēlas
konkrētu pakalpojumu, un pašu ideju ko un kā noorganizēt piedāvā radošā aģentūra.
Paskatoties uz konkurenci mazliet no teorijas viedokļa, tad pirmā ir vēlmju
konkurence [1, 81.lpp], kas nosaka patērētāja vēlmes – garīga attīstība, nodarbošanās ar
sportu, sabiedriskā attīstība u.c. Tālāk seko funkcionālā konkurence, kas apzīmē patērētāja
vajadzību un šeit kā konkurentus var pieminēt ikvienu kulturālu izklaidi, sākot no mākslas
23
galerijas apmeklējuma, teātra, kino un līdz par zooloģiskā dārza vai izklaižu parka
apmeklēšanai. Ir jāsaprot kā pareizi un konkrētam patērētājam piedāvāt tieši viņam
interesējošo koncertu, lai garantētu tā apmeklētību. Kad patērētājs ir izvēlējies, ka vēlas
apmeklēt koncertu, tad seko apzināšana kādu tieši koncertu viņš vēlas apmeklēt, kas jau
skaitās veidu konkurence. Šeit jau ir svarīgi apzināt tirgū piedāvāto koncertu veidus – sākot
no folkmūzikas līdz pat regejam. Tikai pēc tam, kad patērētājs ir pārliecināts, ka pasaules un
Latvijas populārā mūzika ir viņa īstā izvēle, sākas cīņa starp uzņēmumiem, ko dēvē par
starpfirmu konkurenci, kuras ietvaros tad arī tiks apskatīti uzņēmuma vistiešākie konkurenti.
Uzņēmuma „CONCEPT GROUP” konkurenti ir skatāmi no trīs skata punktiem –
aptverot katra virziena būtiskākos spēlētājus. Ņemot vērā pasākumu organizēšanas jeb
“CONCEPT EVENT” virzienu, kā būtiskākos savus konkurentus uzņēmums uzsver SIA
„Chocolate events”, kas dibināts 2007.gadā, SIA „Ideju institūts”, kas dibināts 2002.gadā,
SIA „Pareiza ķīmija”, kas tirgū ienāca 2005.gadā un vieni no nozares pirmajiem cīnītajiem
SIA „Medūza”, kas savu darbību aizsāka 2002.gadā.
„Chocolate events” ir konkurents tieši korporatīvo pasākumu organizēšanas ziņa, jo
viņi ir rīkojuši daudz un dažādu lielumu pasākumus, dažāda izmēra zināmiem un mazāk
zināmiem uzņēmumiem. Uzņēmums ir rīkojis arī projektā aprakstītajam klientam “4finance”
iepriekšējo gadu Ziemassvētku balles. „Ideju institūts” ir viena no senākajām šāda veida
organizācijām, kas dara to pieredzes bagātu, sadarbības partneru vidū mīlētu uzņēmumu,
tomēr aģentūrai tas ir vislielākais drauds attiecībā uz publiskajiem konkursiem jeb
iepirkumiem. Viņi spēj nodrošināt liela mēroga publiskos pasākumus, sākot no radošās idejas
līdz tehniskajiem risinājumiem, kas dara tos pietiekami iecienītus konkursu rīkotāju vidū,
tāpēc aģentūrai tas rada problēmas, startējot, piemēram, Rīgas Domes izsludinātajos
konkursos. Piemēram, liela daļa no “Rīga2014” rīkotajām aktivitātēm bija ar “Ideju institūts”
starpniecību un virsvadību. „Pareiza ķīmija” ir pietiekami zināma kompānija, gan startējot
konkursos, gan piedāvājot korporatīvos pasākumu risinājumus, kas arī vienkārši meklējot
interneta meklētājā pēc pasākumu organizēšanas, parādās samēra augstā vietā. Ikviens, kam ir
bijusi kāda saskarsme ar pasākuma organizēšanas jomu, manuprāt, zina tādus nosaukumus kā
„Pareiza ķīmija” un „Medūza”, kas ir organizējusi vairākus korporatīvos pasākumus Latvijas
banku sektora lielākajiem pārstāvjiem.
Ja skatās no “CONCEPT STUDIO” virziena, tad šeit kā lielākos konkurentus varētu
minēt SIA „Hansamedia”, kas radies 1998.gadā un veido daudzus zināmus un populārus TV
raidījumus, piemēram “Kinomānija” un “Viss notiek”, daudzas reklāmas un dokumentālas
filmas – šis uzņēmums darbojas tieši visās jomās, kas ir tuvas uzņēmuma vadītajam. Savukārt,
24
Vides fakti jeb SIA „Finger film production” radies 2011.gadā, taču filmē ļoti daudz dažādus
raidījumus, tajā skaitā ar Māra Oltes dalību, kas ir samērā zināma un atpazīstama personība.
Tāpat tagad notiek aktīva raidījuma “Vides fakti” uzņemšana. Konkurentu uzņēmumiem ir
ilgstoši un pieredzējuši režisori un operatori, kas lieliski pieprot savu darbu, tā paceļot to
patērētāju vēlmju laktiņu samērā augstu. Tāpat mūsdienās liels drauds ir tas, ka profesionālā
tehnika ir pārāk pieejama visiem – ikviens var filmēt sev nepieciešamos sižetus un iemācīties
filmēšanas un montāžas knifus no YouTube, kas apgrūtina klienta izvēli. Nozares pārstāvji
var pārliecināt klientus tika ar klientam atbilstošiem projektiem un iepriekšējo klientu labajām
atsauksmēm.
Vislielākā un vissīvākā konkurence ir tieši “CONCEPT MUSIC” sadaļai, jo šeit ir
ilgtermiņa lielās koncert aģentūras, kurām ir ne tikai pieredze, bet arī ļoti labi kontakti un
īpaši izdevīgas vienošanās ar saviem sadarbības partneriem. Sākot jau no “FBI”, kas izveidota
1997.gadā un nu jau tapusi par vienu no lielākajām aģentūrām visā Baltijā. Tā ir sastāvā zem
lielāka koncerna, kas dod arī zināmu stabilitāti un drošības sajūtu uzņēmumam, jo ir papildu
finansiālais balsts, kas vispār ļauj atvest pasaulē populāros ārzemju māksliniekus uz Latviju.
Tāpēc, ka populāri mākslinieki prasa honorārus vairākos simtos tūkstošu un, ja nav pietiekami
daudz brīvo finansiālo līdzekļu, ko uzreiz ieguldīt, tad tas ir mazliet sarežģītāk noorganizēt
grandiozu koncertu. Tad, protams, ir nosacītais latviešu brīnumbērns – “Positivus music”, kas
dibināts 2003.gadā un divpadsmit gadu laika ir kļuvusi par vienu no vadošajām koncert
aģentūrām Latvijā – veiksmīgi un prasmīgi sākot ar nelieliem koncertiem, šobrīd jau
sadarbībā ar FBI uz Latviju pagājušajā vasarā atveda vienu no šī brīža aktuālākajām grupām
„Kings of leon”, kas, manuprāt, ir ārkārtīgi labs sasniegums un rādītājs. Šie ir konkurenti, ja
runājam par ārzemju koncertu kategoriju. Vēl šajā kategorijā var pieminēt arī “L Tips
Agency”, kas arī rīko dažāda līmeņa pasaules un latviešu klases mākslinieku koncertus. Tad,
ja runā par krievu auditoriju, pie konkurentiem varētu pieskaitīt “Makro concert”, kas radīti
2001.gadā. Viņi rīko arī ārzemju mākslinieku koncertus, tomēr lielā mērā piedāvā krievu
auditorijai balstītus pasākumus. Ja runa ir par latviešu mākslinieku koncertiem, tad pie
konkurentiem var uzskaitīt SIA „Producentu apvienība 7”, kas rīko lielākus un mazākus
latviešu estrādes pasākumus, šovus un koncertus. Ja runa ir par inteliģentiem koncertiem un
mūziķu vakariem, tad lielākoties, tos rīko paši mākslinieki, iztiekot bez starpniekiem, ja nu
tomēr uztic tos rīkot kādam citam, tad jābūt labos kontaktos ar pašiem māksliniekiem.
Pie sadarbības partneriem vēl nav pastāvīgi minami vārdi, tomēr vadītajam ir šādi tādi
kontakti un zināmi cilvēki par kuriem tiek piedomāts un sarunāts viss, ja tiek startēts kādā
25
konkursā vai iepirkumā. Tas attiecas gan uz koncertiem, tāpat video daļu, jo nav jau Latvijā
nemaz tik daudz to iespēju, tāpēc tie zināmākie arī figurē visur apkārt.
2.3.3. Aģentūras ārējā komunikācija un netieši ietekmējošās ārējās vides faktori
Pirms sākt uzņēmuma mārketinga komunikācijas analīzi, svarīgi ir noskaidrot kas tā
īsti ir un kā tā izpaužas. Kā jau tika noskaidrots iepriekš, mērķa tirgus noteikšana ir process,
kura uzdevums ir pircēju segmenta izvēle. Balstoties uz šo, mārketinga komunikāciju
speciālists cenšas informēt, pārliecināt un aicināt uz rīcību, kas atbilstu viņa interesēm. [4,
2.lpp] Tātad galvenais mārketinga komunikāciju mērķis ir padarīt klientiem zināmu
pakalpojuma esamību un panākt, ka viņi to nopērk nevis tikai vienreiz, bet lieto jau regulāri.
Svarīgi, lai cilvēki izdzirdot nosaukumu „Concept group” jau zinātu cik kvalitatīvs būs
rīkotais pasākums, radoši pasniegts video, baudpilns koncerts vai mērķtiecīgi reklāmas. Tā kā
uzņēmums ir jauns un vēl tikai meklē īsto nišu un darbošanās pareizo gultni, tad uzņēmumā
mārketinga komunikācijas principi ir vēl līdz galam neapstrādāti un neapzināti. Tāpēc, lai
rastu skaidrību, kam šādā komunikāciju plānā īsti ir jābūt iekļautam, jāsaprot, ka plānu var
uzskatīt par vingrinājumu, kas sniedz atbildes uz jautājumiem – kas, ko, kam, kā, kad, ar
kādiem rezultātiem. [2,183lpp] Viens ir skaidrs, ka mārketinga komunikācijas kanāli tiek
izmantoti gan prezentējot klientiem sevi kā uzņēmumu, gan rīkotajos pasākumos, lai
sasniegtu maksimāli labāko rezultātu.
Mārketinga komunikāciju pielietojumu uzņēmumā paša uzņēmuma popularizēšanai,
jāievēro sekojoši principi. Svarīgi ir potenciālos klientus no sākuma uzrunāt un tikai tad
mēģināt kaut ko reklamēt. Veids kā uzņēmums sadarbojas ar klientiem – citiem uzņēmumiem,
kuriem sniedz pakalpojumu, ir sekojošs: izmantojot jau minētos kontaktus un pazīšanās, no
sākuma tiek veikts personīgais zvans, ar mērķi ieinteresēt klientu konkrētu pakalpojumu
sniegšanā, pastāstot uzņēmuma līdzšinējo pieredzi un uzzinot potenciālās vēlmes, ko var
apmierināt, sadarbojoties ar klientu. Tālāk jau tiek nosūtīts konkrēts radošās idejas koncepts
un aptuvenā izmaksu tāme, protams, sarunu procesā ar klientu uzsverot, ka iespējama kādu
pozīciju samazināšana balstoties uz uzņēmuma īpašajām sadarbības iespējām ar citiem
nozares profesionāļiem. Kā reklāma šajā gadījumā kalpo līdz šim realizēto pasākumu
atsauksmes un laba reputācija. Pie sabiedriskās saskarsmes gan līdz šim uzņēmums nav
piestrādājis, tikai konkrētus produktus popularizējot, bet uzņēmumu kopumā nav līdz šim
pozicionējis kādos konkrētos medijos, ar mērķi kļūt atpazīstamākiem, kaut gan, var minēt
sociālos kontus, kurus izmanto, lai potenciālie klienti varētu gūt priekšstatu par uzņēmuma
darbību.
26
Lai veiktu sekmīgu mārketinga komunikāciju, vai tas ir attiecībā uz kādu konkrētu
produktu vai uzņēmumu kopumā, ir nepieciešams zināms laiks, kas šobrīd varbūt nav
uzņēmuma stiprā puse, jo šīs lietas tiek kārtotas samērā vēlu. Toties, izejot no pieredzes, šīs
lietas ir iespējams uzlabot un, noteikti, arī tiks uzlabotas, lai sekmētu patērētāju apziņā
pozitīva viedokļa attīstīšanos par uzņēmumu kopumā un tā piedāvātajiem produktiem.
Uzņēmuma ārējās netiešās vides faktori ir valsts ekonomiskais stāvoklis, valsts
politika, sociālkultūras elementi, starptautiskās attiecības, kā arī zinātnes un tehniskas
progresi. Vislielāko ietekmi uz uzņēmumu var atstāt valsts ekonomiskais stāvoklis, jo, ja
valstī labklājības līmenis ir augstāks, tas var pozitīvi ietekmēt uzņēmuma klientu darbību un
tie savukārt, var atļauties tērēt naudu lietām vai pakalpojumiem, ko iepriekš mēģinātu
nodrošināt sev paši. Kas nozīmē, ka dotajā momentā valsts ekonomiskā situācija ir samērā
pieņemamā stāvoklī, jo klienti izvēlas ārpakalpojumus lūgt nodrošināt analizējamam
uzņēmuma. Sociālkultūras elementi ietekmē uzņēmumu tādā mērā, ka, ņemot vērā, ka Rīga
bija iepriekšējā gada kultūras galvaspilsēta, valsts kultivē kultūras patēriņu iedzīvotāju vidū,
tad tas rada lielāku pieprasījumu pēc radošo industriju darba un var pietiekamā mērā ļaut
attīstīties gan uzņēmuma “CONCEPT EVENT” sadaļai, gan “CONCEPT STUDIO” un
“CONCEPT MUSIC” jomām.
2.4. Aģentūras SVID analīze
Plānojot un organizējot uzņēmuma tālāko attīstību, svarīgi ir apzināties kādās
pozīcijās dotajā mirklī uzņēmums atrodas, ko palīdz noteikt SVID analīze, kas parādīs
uzņēmuma stiprās un vājās puses, kā arī potenciālās iespējas un draudus.
SVID analīze ir efektīvs ceļš kā noteikt uzņēmuma stiprās un vajās puses, un izpētīt
iespējas un draudus, ar kuriem uzņēmums sastopas vai var sastapties tuvākajā nākotnē. SVID
analīze palīdz izvērtēt faktorus, kas nodrošina uzņēmuma veiksmīgu attīstību un kuri var
veicināt tā tālāko izaugsmi. Veicot SVID analīzi, jūs iepazīstaties ar svarīgākajiem faktoriem,
kuri ietekmē jūsu uzņēmumu. Analīze ir viegli veicama, rezultāti ir viegli lasāmi un
saprotami, ka arī viegli apspriežami. [9, 75.lpp] SVID analīze ir uzņēmuma vai projekta stipro
pušu, vājo pušu, iespēju un draudu apkopojuma tabula. Tas ir subjektīvs vērtējums kā
uzņēmums redz savas pozīcijas tirgū – cik spēcīgs ir konkrētais projekts un kas ir tie
klupšanas akmeņi pie kuriem jāpiestrādā, lai nākotnē projekts noritētu veiksmīgi.
Izejot no rezultātiem, iespējams izvērtēt tālāko attīstības darbību, lai sekmētu
veiksmīgu uzņēmuma darbošanos pasākumu organizēšanas nozarē, jo, liekot akcentu uz to,
kas uzņēmumā ir svarīgs un spēcīgs, ir iespējams izglābt to, kas ir nepilnīgs un uzņēmumu
27
gremdējošs. Uzņēmums atrodas ieviešanas stadijā, jo samērā nesen ir ienācis tirgū un cenšas
iekarot savu vietu tajā.
Noskaidrojot uzņēmuma stiprās, vājās puses un iespējas, draudus, kas apskatīti
2.1.tabulā, tiks veikta analīze un izdarīti secinājumi, kas var kalpot par pamatu attīstības
stratēģijas izveidei.
2.1.tabula
Pasākumu aģentūras „Concept group” SVID analīze
STIPRĀS PUSES VAJĀS PUSES
* ilggadēja vadītāja pieredze nozarē
* darbinieku kompetence režijas jomā
* plaši kontakti
* radoši un kvalitatīvi pakalpojumi
* teicams mikroklimats, kur nevalda
nevajadzīga konkurence
* nozares pārstāvju vidū atzīta vadītāja
atpazīstamība
* nestandarta risinājumi pasākumu
organizēšanā
* nepietiekami finansiālie uzkrājumi
* pārāk daudz darbības veidu jaunam
uzņēmumam
* nepietiekams plānošanas process
* nav pastāvīgs klientu loks
* pietrūkst atpazīstamības uzņēmumam
* nepietiekami izanalizēta mērķauditorija un
tās vēlmes
* nav pastāvīgs štata darbinieks – video
operators un montāžas tehniķis
* šauras biroja telpas
IESPĒJAS DRAUDI
* uzlabojas ekonomiska situācija valstī
* uzņēmumi veltī aizvien vairāk finanses
reprezentatīviem pasākumiem un izklaidei
* uzlabojas Latvijas pilsētu iedzīvotāju
izpratne par kvalitatīvu produktu
* piedāvājumu izsaka liels informatīvais
mediju partneris
* konkurences pastiprināšanās
* iepirkumu / konkursi nevēlas īsti dot
iespēju nozares juridiski jauniem spēlētājiem
* palielinoties klientu un projektu apjomam,
dēļ lielā "ārpakalpojumu" sniedzēju skaita un
štata darbinieku noslodzes, var ciest
pakalpojuma kvalitāte
Kā redzams no 2.1. tab., tad uzņēmuma stiprās puses ir gana pārliecinošas, lai
uzņēmums darbotos šajā nozarē, tomēr ne tik pietiekamas, lai balstītos tikai uz tām. Ja
paskatās uzņēmuma stiprās puses – pārliecinošā pieredze, plašas personīgās pazīšanās,
nestandarta risinājumi – šīs visas pozīcijas ļautu uzlabot vājās puses, izmantot iespējas un
pārliecināt vēl neesošus klientus par tādiem kļūt. Iespējams, ja tiktu piesaistīts kāds liels un
28
zināms mediju partneris kā pastāvīgs darbības partneris, tas ļautu mazināt draudus, ka
iepirkumu konkursos var startēt lielākoties tikai zināmi un juridiski pieredzējuši uzņēmumi.
Ja pievērš uzmanību iespējām, redzams, ka to piepildīšanās gadījumā būtu iespējams
mazināt vājās puses – piemēram, Latvijas iedzīvotājiem uzlabojas pirktspēja un izpratne par
to, ka kvalitatīvs pasākums maksās vairāk, un līdz ar to palielinās klientu skaits, kas palielina
uzņēmuma finansiālos uzkrājumus, kā arī ļautu novērst jeb mazināt draudus, ka tirgū parādās
arvien vairāk pārliecinoši un stipri konkurenti.
Ja piepildītos iespēja, ka uzņēmumi arvien vairāk apjaustu reprezentatīvo pasākumu
nozīmi un atvēlētu tam vairāk finansiālos resursus, tas, iespējams, spētu izlabot virkni
uzņēmuma vājo pušu – caur šiem pasūtījumiem uzņēmums noprastu, kurš ir tas īstais lauks,
kurā vēlas darboties un attīstīties tālāk, parādītos pastāvīgo klientu skaits, kam līdzi nāktu arī
izpratne par savu mērķauditoriju. Ņemot vērā, ka uzņēmuma stiprā puse ir radoši, kvalitatīvi
un nestandarta radošie risinājumi, komplektācijā ar klientu labajām atsauksmēm, tas veicinātu
uzņēmuma atpazīstamību un palīdzētu iekarot stabilu pozīciju tirgū.
Par draudiem runājot, konkurences pastiprināšanās pastāv vienmēr – ņemot vērā, ka
uzņēmumi ir gatavi arvien vairāk ieguldīt attīstībā, atpazīstamībā, līdz ar ko var izveidoties
jauni un spēcīgi konkurenti. Sarunā ar uzņēmuma vadītāju, viņš atklāja, ka milzīgas
problēmas ir radījis tas, ka lielie televīzijas kanāli LNT un TV3 tagad ir apvienojušies viena
grupā, līdz ar to vairs nav konkurences par klientiem un cenu. Protams, pastāv vēl alternatīvās
reģionu televīzijas, kurām ir krietni draudzīgāka cena, tomēr atdeve un efektivitāte no šādiem
medijiem ir tikai tad, ja konkrētajā reģionā konkrētais TV kanāls ir iecienīts. Iepirkumu un
konkursu problēmu vismaz mazliet varētu atrisināt, ja piesaistītu pastāvīgu mediju partneri,
kas labi kotējas tirgū un ir atzinīgi novērtēs – tāds konkursu izsludinātājos radītu drošību un
pārliecinātību, ka šis piedāvājums ir stabils.
Ieteikums uzņēmumam būtu saprast, kurā virziena īsti attīstīties. Saprotams, ka
korporatīvo pasākumu plānošanu un organizēšanu var kaut kādā mērā apvienot ar
“CONCEPT STUDIO” un piedāvāt reklāmas klipu filmēšanas pēc pasākumiem, izmantojot
making off video kā paraugus klientam. Koncertus un citus muzikālus pasākumus vajadzētu
atstāt uz tālāku nākotni. Lai gan pieredze ļauj darboties plaši, ieteikums būtu attīstīties vienā
nišā – korporatīvo un sociālo pasākumu rīkošana. Attīstot šo virzienu, automātiski būs lielāka
skaidrība par savu mērķauditoriju un būs iespēja koncentrēties tieši uz to, kas ļaus palielināt
atpazīstamību, paplašināt finansiālos uzkrājumus un galu galā nomainīt biroja telpas.
29
2.5. Aģentūras iepriekš organizētā korporatīvā pasākuma analīze
Tā kā uzņēmums ir jauns, tad līdz šim ir organizēts tikai viens korporatīvais pasākums
konkrēti kāda uzņēmuma darbiniekiem, kurš arī tika ņemts par piemēru šī projekta izstrādei.
Projekts “Ondo.lv Lielā atklāšana” ietvēra korporatīvās izklaides pasākuma izstrādi,
plānošanu un īstenošanu. Projekts bija klienta “4finance” jaunā produkta Ondo.lv atklāšanas
pasākuma organizēšana, kur bija svinīgi jāatzīmē tas, ka nākošajā nedēļā pēc pasākuma sākās
aktīva reklāmas un mediju kampaņa jaunajam produktam. Pasākums tika veidots kā viena no
spilgtākajām un noslēpumainākajām tēmām pasaules vēsturē – kino industrijas darbība. Viss
sakās ar aizliegto reklāmas klipu filmēšanu pa dienu, tad sekoja tehnisko cilvēku darbs, kuri
ļoti ātrā laikā samontēja reklāmas klipus, lai darbinieki varētu tos pasākuma vakara
kulminācijas daļā aplūkot un novērtēt savu veikumu. Vakars noslēdzās ar dejām DJ
pavadījumā.
Projekta galvenā ideja bija sarīkot brīvas atmosfēras korporatīvo saliedēšanās
pasākumu, kas ļauj darbiniekiem sastrādāties neformālā vidē, par pamatu izmantojot jaunā
kredīt aizdevuma produkta ienākšanu tirgū. Dot iespēju visiem kopā atpūsties, iejūtoties
aktieru lomās, lai darbinieki iepazītu jauno produktu, filmēšanās pieredzi un gūtu priekšstatu
par reklāmas tapšanas procesu.
Projekta mērķis bija 2014.gada 3.oktobrī noorganizēt uzņēmuma “4finance” jaunā
produkta atklāšanas pasākumu “Ondo.lv lielā atklāšana” uzņēmuma darbiniekiem, iekļaujot
viņus aktīvā darbībā. Bija vēlme radīt jautru un trakojošu atmosfēru ar aizliegto reklāmu
filmēšanu, dodot iespēju darbiniekiem iespēju pašiem uzfilmēt sava zīmola reklāmas. Turklāt
tādas, par kādām sapņo ikviens reklāmas radošais darbinieks – trakas, asprātīgas un pikantas,
gluži kā reālajā pasaulē, kur šādām reklāmām tiek aizliegta TV translācija.
Galvenais uzdevums, kas bija jāsniedz darbiniekiem – ļaut justies kā pasaules līmeņa
zvaigznēm – būt notikumu epicentrā, tikt grimētiem, pavadīt garas stundas filmēšanas
laukumā un izbaudīt īstu filmēšanās laukuma gaisotni, kur tērpi tiek mainīti vairākas reizes un
režisori nepacietībā var pacelt balsi! Tā kā dienas gaitā ikviens pasākuma dalībnieks kļuva par
pasaules klases aktieri un zvaigzni, tad pasākuma vakara daļa tika organizēta atbilstošā
Amerikas kinoakadēmijas gada balvas stilistikā. Viesi tika sagaidīti uz sarkanā paklāja ar
fotogrāfu un sagaidīšanas dzērienu. Pēc vakariņām norisinājās dienas gaitā uzfilmēto īsfilmu
jeb klipu pirmizrāde, balsojums dažādās nominācijās un apbalvošana. Savukārt pēcāk
darbinieki varēja līksmot īstā šovbiznesa ballītē, DJ spēlētās mūzikas pavadījumā.
Uzdevumi attiecībā uz pašu projektu bija nodrošināt profesionālu un ātri reaģējošu
darba komandu, kas spēj ne tikai realizēt ideju, dodot iespēju darbiniekiem sajusties kā īstiem
30
aktieriem, bet arī nodrošināt veiksmīgu produkta sagatavošanu īsā laikā. Tāpat bija
nepieciešams radīt saistošus un interesantus reklāmas klipu scenārijus, izvelēties un piesaistīt
kvalitatīvus ēdinātājus, nodrošināt un realizēt pašu pasākumu, un galu galā – iekļauties
budžetā, jo klientam ir atvēlēta nauda konkrētām aktivitātēm, cik ir.
Rezultātā pasākums izvērtās ļoti veiksmīgs un klients bija apmierināts ar gala
rezultātu, jo pozitīvās atsauksmes pēc pasākuma sapulcē bija ļoti labas! Darbinieku aptauja
gan netika veikta, tomēr klienta vadība izteica pateicību uzņēmumam par profesionāli
noorganizētu pasākumu, kura mērķis bija atklāt jaunā kredīt aizdevuma produktu “Ondo.lv”.
Par pasākuma kvalitatīvu norisi varēja arī spriest no darbinieku atsauksmēm pirms
došanās prom, par to, ka esot bijis ļoti atraktīvi un radoši pavadīta pēcpusdiena un vakars.
Tāpat visi režisori ar savām darba komandām dalījās iespaidos, ka darbinieki izbaudījuši
procesu un atklājuši sevī aktieru talantus. Visas darbinieku komandas kopīgiem spēkiem
solidarizējušies un palīdzējuši viens otram atslābināties kameras priekšā un pačukstējuši
priekšā tekstus, ja kāds aizmirsis.
Klients izteica pateicību par iegūtajiem reklāmas klipiem, kas tiks izmantoti gan tikai
iekšējai lietošanai, tomēr jaunajiem darbiniekiem tas būšot kā labs stimuls un ieskats tajā, kā
uzņēmuma darbinieki mēdz atpūsties un būt kopā ne tikai darba telpās un darba atmosfērā, bet
arī atpūtā un izklaidē.
Kā uzslava no klienta puses bija arī tas faktors, ka pēc šī pasākuma noorganizēšanas,
klients izteica vēlmi uzņēmumam, lai priekš klienta sagatavo piedāvājumu gada nogales
pasākumam. Klients novērtēja uzņēmuma operativitāti pasākuma dienā, spēju ātri rīkoties,
samontējot piecus videoklipus pāris stundu laikā un nodrošinot labu apkalpošanas servisu
pasākuma laikā.
31
3. PROJEKTA IZSTRĀDE UN ĪSTENOŠANA
3.1. Projekta vispārējais raksturojums
Kvalifikācijas darba ietvaros tika izstrādāts projekts “4finance Jaunā gada maģiskā
sagaidīšana”, kas ietver korporatīvās izklaides pasākuma izstrādi, plānošanu un īstenošanu.
Projekts bija klienta – nebanku kredītdevēja uzņēmuma “4finance” – Latvijas komandas
darbiniekiem gada izskaņas pasākuma organizēšana, kur bija svinīgi jāatzīmē gada
sasniegumi, jāuzteic labākie gada darbinieki un darba komanda jāieved svētku noskaņās. Tā
kā uzņēmums ir nozares līderis, tad līdzīgi kā Ventspils sagaida Jauno gadu par stundu ātrāk
kā pārējā valsts, tad arī uzskatījām, ka klients ir tik īpašs, ka Jauno gadu sagaida jau
6.decembrī. Tāpēc pasākums tika veidots kā maģisks, jautrs un grandiozs Jaunā gada
sagaidīšanas šovs, kura laikā tika apsveikti labākie darbinieki, pārsteigtas dāmas un
nodrošinātas jautras dejas līdz pat rītam.
Projekta galvenā ideja ir sarīkot jautru un neaizmirstamu gada noslēguma svētku
pasākumu, kura vadmotīvs ir “Izbaudi dzirkstošo mirkli, ko piedāvā maģiskā 6.decembra
nakts!”. Likt sajust pašiem uzņēmuma darbiniekiem, ka nozares līderis vienmēr ir visiem soli
priekšā un par to milzu pateicība ir jāsaka arī darbiniekiem, kurus sveic, apbalvo un stimulē
jauniem izaicinājumiem.
Projekta mērķis bija 2014.gada 6.decembrī Sapņu fabrikā noorganizēt uzņēmuma
“4finance” gada izskaņas svētku pasākumu “4finance Jaunā gada maģiskā sagaidīšana”
uzņēmuma darbiniekiem, apbalvojot labākos un sniedzot iespēju atpūsties visiem kopā
neformālā vidē. Bija vēlme radīt svinīgu, maģisku un grandiozu atmosfēru ar pasākuma
oficiālo daļu un pārsteigumiem pilnu “pēc pusnakts daļu”, kuras laikā uzņēmuma dāmas, jo
kolektīva ir izteikts sieviešu pārsvars, varētu sajusties īpašas un izklaidētas.
Galvenais uzdevums, kas bija jāsniedz darbiniekiem – ļaut justies novērtētiem un
sniegt atzinību, kas dotu stimulu turpināt kvalitatīvu darbu arī nākamajā gadā. Sniegt iespēju
ieskandināt svētku mēnesi ar skaistu, elegantu un svinīgu pasākumu, kas ļauj izjust maģiju,
noskaidrot nākotni un pārsteigt, jo pārsteigumu darbiniekiem netrūka! Vakara norise bija
sadalīta divās daļās – oficiālā, kurā notika svinīga gada labāko darbinieku apbalvošana un
neoficiālā, kur darbinieki, visas nakts garumā, ļāvās jautrām dejām DJ pavadījumā.
No klienta puses bija trīs tehniskas dabas uzstādījumi jeb uzdevumi: ēdināšana pie
galdiem, grīdas seguma jautājuma atrisināšana un siltums pasākuma laikā, kad tika izvēlēta
norises vieta. Tā kā kopējais darbinieku skaits ar otrajām pusītēm bija aptuveni 170 cilvēki,
tad galu rezultātā, pēc vairāku iespējamo norišu vietu apskates, kopīgi ar klientu tika izvērtēta
32
situācija un izvēle krita par labu Sapņu fabrikai. Tā kā norises vieta jau kādu laiku ir
maksātnespējas procesā, tad ikdienā tur darbība nenotiek un apkure netiek nodrošināta
pastāvīgā režīmā. Tāpat ar remontdarbiem apsaimniekotāji dotajā momentā nenodarbojas un
svinīga pasākuma apstākļiem, kad dāmām ir augstpapēžu kurpes, telpas grīdas segums var
radīt bīstamas situācijas. Tāpēc šie bija izaicinājumi, ar kuriem pasākuma organizatoriem bija
jārēķinās, lai noritētu veiksmīgs pasākums, jo klients bija izteicis vēlmi Jaunā gada pasākumu
redzēt šajās telpās.
3.2. Projekta komandas, mērķauditorijas un dalībnieku raksturojums
Projekta pamat komandā bija iesaistīti trīs cilvēki – radošais direktors, projektu
vadītāja un viņas asistents. Radošais direktors kopā ar projektu vadītāju bija idejas iniciatori
un piedāvājuma izstrādātāji, jo no klienta puses tika dots pieprasījums par svētku pasākuma
izstrādi ar apbalvošanas ceremoniju. Pārējā radošā ideja un koncepts ir šo divu komandas
biedru kopdarbs. Radošā direktora pārziņā bija sadarbība ar klientu, idejas noprezentēšana un
visu finanšu jautājumu kārtošana, sadarbība ar klientu un pārējiem sadarbības partneriem.
Tāpat daļēja komunikācija ar pasākuma norisē iesaistītajiem māksliniekiem. Projektu
vadītājas pārziņā bija pasākuma scenārija izstrāde un realizēšana, plānoto aktivitāšu
nodrošināšana, tehnisko jautājumu atrisināšana saistībā ar norises vietu un telpas
scenogrāfisko jautājumu nokārtošanu. Projektu vadītājas asistents bija atbildīgs par piesaistītā
tehniskā darbaspēka koordinēšanu un scenogrāfisko risinājumu tehnisku realizēšanu.
Pie sadarbības partneriem ir minami ēdinātāji kafejnīca “KukBuk”, kuri nodrošināja
pasākumu viesu ēdināšanu ar piecām ēdienu kārtām visa vakara garumā, apkalpojot viesus pie
galdiem. Tāpat, pasākuma veiksmīgai realizācijai, tik piesaistīts atpazīstamais, iecīnītais un
profesionālais bārmenis Inguss Reizenbergs ar kolēģi, lai rūpētos par viesu sagaidīšanas
dzēriena pasniegšanu vakara sākumā un kokteiļu gatavošanu visas nakts garumā. Tā kā
pasākuma koncepts paredzēja apaļo galdu principu un bija jānodrošina vietas 170 cilvēkiem,
tad kā galdu un krēslu serviss tika izmantoti “Smalkais stils” pakalpojumi, jo uz decembra
laiku tik lielā skaitā galdus un krēslus nav nemaz tik viegli izīrēt.
Kā piesaistītais tehniskais personāls bija par skaņu un gaismām atbildīgie tehniķi no
uzņēmuma “IB Versija” un video projekciju koordinatori, tāpat tehniskais darbaspēks, kurš
palīdzēja iekārtot pasākuma norises vietu. No pasākuma norises vietas “Sapņu fabrika” tika
īrēti apkopējas pakalpojumi, jo, pēc pasākuma telpas jāatstāj tīras un kārtīgas, un izmantot
pašas norises vietas šāda veida pakalpojumus ir ļoti ērti un nemaz ne tik dārgi.
33
Pasākuma mērķauditorija šoreiz arī sakrīt ar tās dalībniekiem, jo konkrēti viņiem tika
izstrādāts šis pasākums. Protams, līdzīgu konceptu var izstrādāt kādam citam klientam, bet arī
tad nianses tiks pielāgotas klienta velmēm. Šoreiz dalībnieki bija uzņēmuma “4finance”
Latvijas biroja darbinieki ar otrajām pusēm, vidējā vecumā no 25-40 gadi. Uz pasākumu tika
aicināti visi darbinieki, bez izņēmumiem, tāpēc citādāki atlases parametri, kā tikai nosacījums,
ka jāstrādā uzņēmuma “4finance” Latvijas birojā, netika izvirzīti.
3.3. Pasākuma koncepcija un scenārijs
Projekta koncepcija bija nodrošināt izklaides pasākumu, kura iedalījums bija sekojošs:
sagaidīšanas daļa, oficiālā daļa, neoficiālā daļa un papildus aktivitātes, kas norisinās paralēli
visa pasākuma laiku līdz neoficiālajai daļai.
Sagaidīšanas daļa tika iesākta ar viesu sagaidīšanu uzreiz aiz norises vietas ieejas
durvīm, sarkanā paklāja gaitenī. Viesi, ienākot “Sapņu fabrikā” pa sarkano paklāju, noliekot
savas virsdrēbes garderobē, kur zolīdos apģērbos ar zelta akcentiem viņus apkalpoja speciāli
nolīgti promo cilvēki, uzzināja savu galdu numuriņu. Gaiteņa galā, pirms ieejas lielajā zālē,
viesus sagaidīja pieredzes bagātais bārmenis Inguss Reizenbergs ar sagaidīšanas dzērienu –
šampanieša kokteili Sparkling New Year, kurš “Martini” konkursā 2014. gadā ieguva 3.vietu!
Tālāk viesi varēja doties iekšā zālē, kur uzreiz pie speciāli pasākumam veidotas foto sienas
viņus sagaidīja divas zeltā krāsotas meitenes, jo pasākuma dress code bija zelts un fotogrāfs
ikvienu vakara viesi, vai nu kopā ar zelta meitenēm vai vienus pašus, iemūžināja bildēs.
Sagaidīšanas daļa tika iesākta ar muzikālās apvienības “Pielietais munštuks”
uzstāšanos, kuri spēlē dažādas pasaulē atpazīstamu skaņdarbu aranžijas, kas izklaidēja
sanākušos viesus un ļāva pagaidīt tos, kuri kavējās. Puiši ir pietiekami atraktīvi un ar
dažādiem mūzikas instrumentiem, kas palīdz noturēt sanākušo uzmanību un radīt lielisku
fonu, kamēr darba kolēģi apsveicinās un atrod savas vietas pie galdiņiem.
Pasākuma oficiāla daļa tika iesākta ar mūziķes Lienes Greifānes īsu uzstāšanos, kā
sveicienu uzņēmumam gadu mijas svinību pasākumā, jo uzņēmums atbalsta Lieni viņas
muzikālajā darbībā un Liene bija atnākusi apsveikt darbiniekus un pasākuma viesus ar savu
muzikālo sveicienu. Tālāk vakara vadītājs Gints Grāvelis, tērpies elegantā zeltītā žaketē,
atklāja vakaru un viesiem tika pasniegta ēdiena pirmā kārta. Kamēr viesi baudīja maltīti, tika
neilgu brīdi ieturēta pauze uz skatuves, atskaņojot vieglu fona mūziku, lai pasākuma viesiem
nebūtu jādala uzmanība un viņi varētu baudīt maltīti. Tad uz skatuves tika aicināts iluzionists
Tome Felkers, lai iepazīstinātu ar sevi, mazliet radītu jautru noti un izjokotu uz skatuvi
uzaicinātos vakara viesus un tālāk dotos izklaidēt viesus pie galdiņiem. Pēcāk viesiem tiek
34
pasniegta ēdiena otra kārta, lai spētu vēlāk koncentrēt uzmanību uz pasniegšanas ceremoniju.
Tā kā gadumijas pasākumi vairāk vai mazāk saistās ar atskatu uz iepriekšējo gadu un jaunu
vīziju iezīmēšanu nākamajam gadam, tad uz skatuves tika aicināts uzņēmuma vadītājs ar
iepriekš sagatavotu prezentāciju, kuras laikā tika darbiniekiem dots īss atskats uz paveikto un
ieskicēti mērķi nākamajam gadam.
Kamēr viesi ir baudījuši izsmalcināto “KukBuk” ēdienu un iestiprinājušies ar Ingusa
Reizenberga gardajiem kokteiļiem, kuru nosaukumi tika veidoti speciāli šim pasākumam, kā
piemēram, “Bauda īstajā brīdī”, tā spēlējoties ar uzņēmuma saukli “Nauda īstajā brīdī” vai
“Administrācijas brīvdiena”, tāpat “Vadības stratēģija”, “Jaunpienācēju iesvētības” vai
“Atvaļinājums beidzies” kā bezalkoholiskā kokteiļa izpildījums, tikmēr var sākt vakara
svarīgāko notikumu – balvu pasniegšanas ceremoniju.
Balvu pasniegšanas ceremonija tika dalīta divās daļās, kurām starplaikā tika pasniegta
ēdiena trešā kārta, tika prezentēta neliela astrologa Jāņa Caunes uzruna par uzņēmuma vīziju
nākamajam gadam un sagatavots pārsteigums – Rīgas Cirka dejotāji no Kenijas, kuri izpildīja
akrobātisku šovu vairāku minūšu garumā, pārsteidzot ar izcilu lokanību, fizisko sagatavotību
un drosmi, veidojot dažādas lieluma un augstuma akrobātiskas kombinācijas. Balvu
pasniegšanas ceremonijas laikā, uzņēmuma Latvijas biroja nodaļu vadītāji izvēlējās vienu vai
vairākus savas daļas pārstāvjus, kurus vēlējās apbalvot par labiem sasniegumiem 2014.gadā.
Par katru no šiem nominantiem tika izveidots video rullītis, kura laikā paši vadītāji ierunāja
sveiciena tekstu viņiem un to, kāpēc šis cilvēks ir izvelēts nominācijai, neminot cilvēka vārdu.
Tikai pēc video sižeta parādīšanas, paši vadītāji no skatuves nosauca nominantu un apbalvoja
viņus ar stikla balvām, uz kurām bija gravējums ar nominācijas nosaukumu, kā arī līdzi
iedodot diplomu un skaisti apdrukātu uzņēmuma maisiņu. Kopā tika pasniegtas divdesmit
divas balvas un divas pateicības uzņēmuma pārstāvjiem, kuri iesaistījās pasākuma
organizēšanā un bija atbildīgie par pasākumu, no uzņēmuma puses. Šajās 22 nominācijās,
četras bija tādas, par kurām nobalsoja paši uzņēmuma darbinieki – gada izpalīdzīgākais
kolēģis, gada debitants, gada pozitīvākais kolēģis un gada enerģijas lādiņš. Balvas pasniedza
katras daļas pārstāvis, video un nominantus pieteica pasākuma vadītājs Gints Grāvelis un
balvas pienesa zelta meitene.
Pēc balvu pasniegšanas ceremonijas beigām pasākuma viesus vēlreiz izklaidēja
Kenijas dejotāji, šoreiz jau savu akrobātisko šovu papildinot ar uguns šovu, kas lika izbrīnā
aizelsties daudziem pasākuma viesiem. Pēcāk, īsu brīdi pirms Jaunā gada sagaidīšanas,
viesiem tika sagādāts pārsteigums – uzfilmēts video klips pasaules slavenajai Pharrell
Williams dziesmai “Happy” ar pašu darbinieku dalību. Kā tas notika? Pāris nedēļas pirms
35
pasākuma, pie uzņēmuma darbiniekiem biroja ieradās pasākuma vadītājs Gints Grāvelis ar
ģitāru un, ar īsu ieskaņas koncertu, izdalīja ielūgumus darbiniekiem, kas bija mazas
šampaniešu pudelītes ar uzlīmētu ielūgumu uz tām, kā arī atstāja balsošanas kasti un izstāstīja
visu par balsošanas opcijām. Dienu vēlāk birojā ieradās pavisam cita komanda ar režisoru
priekšgalā, lūdzot darbiniekiem noteiktā mūzikas taktī veikt noteiktas kustības, aizbildinoties,
ka tiek filmēts iepazīšanās sižets jaunajiem darbiniekiem. Lieki piebilst, ka darbinieki
nezināja, ne kas pa mūziku tiek spēlēta režisora austiņā, ne arī kam īsti šis viss jampadracis
nepieciešams. Attapīgākie, protams, savilka kopā, ka šis viss ir saistīta ar Jaunā gada
pasākumu, taču nevienam nebija ne jausmas, ka gala rezultātā viņi visi kļūs par īstām video
klipa zvaigznēm!
Kā jau visos Jaunajos gados, ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, tiek pārraidītas
valsts svarīgo personu uzrunas. Šāds pats princips tika ievērots arī pasākumā – iepriekš tika
ierakstītas Latvijas vadītāja un paša koncerna vadītāja uzrunas studijā. Interesants fakts bija
tas, ka pirms Latvijas vadītāja uzrunas, tika iemontēti nelieli uzrunu kadri no slavenu runātāju
svētku uzrunu fragmentiem – piemēram, Vairas Vīķes-Freibergas, Andra Bērziņa, Baraka
Obamas un Vladimira Putina uzrunām – un tad tika palaista uzņēmuma Latvijas biroja
vadītāja uzruna. Pēc tam, kā jau Jaunajā gadā parasti tas notiek, uz ekrāna tika palaista laika
atskaite un visi kopā sagaidīja uzņēmuma maģisko Jauno gadu, kam sekoja konfeti zelta
salūts un šampaniešu glāzes, lai visi var viens otru apsveikt ar uzņēmuma Jaunā gada
iestāšanos.
Pasākuma neoficiāla daļa iesākās ar latviešu populārās grupas “Musiqq” uzstāšanos,
kuras pavadījumā darbinieki metās trakās dejās. Tā kā uzņēmuma kolektīvā vairākumā ir
sievietes, tad viņām pēc “Musiqq” tika sagādāts pārsteigums – striptīzdejotāja priekšnesums,
kuru dāmas sagaidīja ar nelielu mulsumu, bet ovācijām un aplausiem. Par ballīti visas nakts
garuma pēcāk rūpējās DJ Roberts Lejasmeiers un dejas turpinājās līdz pat pieciem rītā!
Paralēlās aktivitātes, kas tika nodrošinātas pasākuma oficiālās daļas laikā bija jau
iepriekš minētā fotosiena, kur pasākuma viesi varēja fotografēties vakara sākuma daļā un
īstenībā visa vakara garumā, ja fotogrāfs bija pieejams, jo paralēli viņš fotografēja arī pārējos
vakara notikumus. Tāpat viesiem bija pieejams karikatūrists Dzintars Melnis, kurš
humoristiskā veidā kariķēja pasākuma viesus, kā arī visa vakara garumā galdiņus apstaigāja
jau iepriekš pieteiktais iluzionists Toms Felkers un uzjautrināja publiku ar savu roku veiklību.
Kā jau Jaunajam gadam pieklājas, visi vēlas zināt, kas viņus sagaida un kādas pārmaiņas viņu
dzīvē ir gaidāmas nākamajā gadā, tieši tāpēc viesiem bija iespēja uz īsu brīdi pakonsultēties ar
astrologu Jāni Cauni, par to, ko tad viesiem sola zvaigznes 2015.gadam. Tāpat, apmeklējot
36
Jaunā gada velējumu un apņemšanās stendu, bija iespēja sevi izaicināt uz vakara aktivitātēm,
piemēram, “nofotografējies ar DJ” vai “iegūsti piecus blondīņu telefonu numuriņus šovakar”,
kas ļāva iespēju iepazīties tuvāk tiem darbiniekiem, kas vēl nebija iepazinušies. Tā kā vakara
galvenais bārmenis bija sava aroda profesionālis, tad bija iespēja izbaudīt dažādus
interesantus kokteiļus un nolūkoties izveicīgā to pagatavošanas šovā aiz bāra letes, tomēr
vislielāko atsaucību ieguva aktivitāte FOBO foto būdiņa, kas ir līdzīga kā dažādās
sabiedriskās vietās vairs ne tik bieži sastopamās ātrās fotogrāfiju būdiņas, kur uzreiz var savā
īpašuma iegūt četras dažādas fotogrāfijas. Opcijas bija gan krāsainas, gan melnbaltas bildes
un divos eksemplāros. Nosacījums bija, ka vienu fotogrāfiju eksemplāru viesi var paturēt sev,
bet otrs ir jāatstāj, jo pasākuma organizatori veidoja pārsteigumu darbiniekiem un nākamajā
darba dienā, kas sekoja pēc pasākuma dienas, uz uzņēmuma biroju nogādāja izgatavotu
fotosienu, kura sastāvēja no darbinieku bildēm, kuras tapa pasākuma laikā FOBO būdiņā.
Pasākums bija pietiekami laikietilpīgs un piesātināts, tieši tāpēc, lai spētu precīzi visas
darbības izpildīt, bija nepieciešams scenārijs, kurā tika saliktas visas aktivitātes un darbības
laiki, lai precīzi īstajā laikā spētu sagaidīt uzņēmuma maģisko Jauno gadu. Pasākuma
scenārijs, kas ir pietiekami apjomīgs, ir aplūkojams 1.pielikumā, tomēr īsākam ieskatam
3.1.tabulā ir aplūkojama pasākuma programma, kura parāda laikus un plānotās aktivitātes.
3.1. tabula
Pasākuma “4finance Jaunā gada maģiskā sagaidīšana” programma
Laiks Aktivitāte 20:05 “Pielietais munštuks”
21:05 Liene Greifāne
21:15 ēdiena pirmā kārta
21:35 iluzionista Toma Felkera priekšnesums
21:45 ēdiena otrā kārta
22:10 Toma Jurjeva vakara atklāšanas uzruna
22:20 Balvu pasniegšanas ceremonijas 1. daļa
23:00 ēdiena trešā kārta
23:40 Astrologa Dr. Jāņa Caunes uzruna
23:44 Kenijas akrobātu priekšnesums
23:50 Balvu pasniegšanas ceremonijas 2. daļa
0:25 Kenijas akrobātu priekšnesums
0:30 pārsteigums darbiniekiem – video klipa “Happy” pirmizrāde
0:30 deserts
0:55 Vadības pirms svētku uzrunas
1:00 IESTĀJAS 4FINANCE JAUNAIS GADS
1:05 VAKARA MUZIKĀLAIS PĀRSTERIGUMS – grupa “MUSIQQ”
2:00 pārsteigums dāmām – striptīzs
2:10 ballīte līdz rītam
37
Kā redzams 3.1. tab. un kā arī tika aprakstīts iepriekš, programma ir piesātināta un
pietiekami plaša, tomēr iekļauj galvenās klienta prasības: apbalvošanas ceremoniju un nakts
ballīti DJ pavadījumā. Īpašs nosacījums no klienta puses bija arī jauna gada sagaidīšana
plkst.01:00 naktī, jo tas simbolizē kā pirmie vienos naktī un savādāk kā parasti!
Pie projekta koncepcijas ir vērts aplūkot arī pasākuma scenogrāfisko noformējumu,
kurš netika īpaši izcelts, bet ņemot vērā pasākuma norises vietu, mazliet tika uzpostas telpas,
lai radītu svinīgāku atmosfēru. Tā kā telpas ir samērā industriālas, tad pirmais solis ar ko radīt
svinīgu atmosfēru, bija sarkanā paklāja izklāšana, sākot no ārpuses pie ieejas durvīm līdz pat
lielās zāles ieejai, kas radīja atmosfēru, kāda ir pierasta pie balvas pasniegšanas ceremonijām.
Kā telpas kopējais akcents tika radīti apmēram desmit lieli koki, augstumā līdz 3m, kas tika
nokrāsoti baltā krāsā un, izdekorējot tos ar zelta spīgulīšiem, novietoti visā telpā. Koki bija kā
simboliskas egles, jo egle kā tāda nebija un tad radās ideja par izgaismotiem baltiem lieliem
kokiem, kas plašā un augsta telpā telpiski labi iederas. Koku stiprinājumi tika paslēpti zem
baltās agro plēves, kas radīja asociāciju ar baltam kupenām. Zelta spīgulīšiem zvīguļojot
gaismu prožektoros, tika radīta skaista un maģiska svētku atmosfēra. Lielās zāles centrālās
daļas griesti tika izdekorēti ar spuldzīšu virteni, kas radīja mazliet romantisku atmosfēru,
tomēr dodot arī asociāciju ar Ziemassvētku lampiņām. Centrālajā daļā bija nepieciešams
izvietot 17 galdus, kas ir daudz, tāpēc lielāko daļu no telpas aizņēma galdi, kas bija ar baltiem
galdautiem un zelta celiņu pa vidu. Krēsli bija ietērpti baltos pārklājos un galdu vidū tika
izvietoti dekori – lielas stikla vāzes, kurās tika sakārtoti ar zeltu nopūsti zari, tā sinhronizējot
telpas kopējo noskaņu ar baltajiem kokiem. Galda dekoros tika arī novietoti galdu numuri, lai
apmeklētāji zinātu savu vietu zālē. Vietas numurs viņiem tika pateikts gan pie ieejas, gan arī
zālē bija cilvēks, kurš speciāli atbildēja par galdiem, lai palīdzētu viesiem atrast savas vietas.
Aktivitātēm klāt tika nodrukātas speciālas nosaukumu planšetes A3 formātā, kas tika
novietotas uz skaistiem molbertiem, lai viesiem ir skaidrs, kas kur atrodas.
Tā kā klientam bija tehniskā prasība par siltumu un grīdām, tad grīdu jautājums tika
atrisināts ar paklāju palīdzību, kuri tika iznomāti un izklāti lielās zāles sākuma daļā līdz
galdiem, jo tās bija tās kritiskākās vietas, kur dāmām varētu iesprūst smailie papēži. Siltuma
jautājuma risināšanai tika izmantoti papildus elektriskie siltuma pūtēji, kaut gan tāpat nebija
pietiekami vēlamā temperatūra pasākuma norises telpās. Pasākuma scenogrāfijas tehniskā
skice ir 2.pielikumā, lai rastos priekšstats par telpas izkārtojumu un vizuālie materiāli kā tas
izskatījās norises vietā, ir atspoguļoti 3.pielikumā.
38
3.4. Projekta plānotās aktivitātes un īstenošanas plāns
Pirms sākt darboties pie pasākuma praktiskās izstrādes, ļoti svarīgi ir visu salikt pa
plauktiņiem un saprast procesu pareizās norises un sekojošo kārtību, tieši tāpēc pirms projekta
tika izstrādāta projekta norišu tabula, laika grafiks un struktūrplāns.
3.2. tabula
Projekta norišu tabula
Mērķis Uzdevumi Norises
Atbildīgā
persona
Pirms
norises
Norises
ilgums Datums
No
org
aniz
ēt p
asāk
um
u
1.Nokomplektēt darba
grupu 1. Darba grupas izveide Projektu vadītāja 4 dienas 14.-17.nov.
2.Izstrādāt pasākuma
koncepciju 2.1. Projekta pasākuma prezentācijas
sagatavošana
Projektu vadītāja
un radošais
direktors 1. 4 dienas 18.-21.nov.
2.2. Pasākuma apmeklētāju skaita apzināšana
Projektu vadītājas asistents 2.1. 3 dienas 24.-26.nov.
3.Izstrādāt pasākuma
scenāriju un
māksliniecisko norisi 3.1. Izstrādāt pasākuma scenāriju Projektu vadītāja 2.1. 9 dienas 22.-30.nov.
3.2. Izstrādāt videoklipa scenāriju Radošais direktors 2.1., 2.2. 2 dienas 28.-29.nov.
3.3. Uzfilmēt videoklipu Happy Radošais direktors 3.2. 1 diena 2.dec.
3.4. Izstrādāt pasākuma
māksliniecisko noformējumu Projektu vadītāja 2.1. 5 dienas
28.nov-
2.dec.
3.5. Sadarbības partneru apzināšana Projektu vadītāja 2.1. 4 dienas 21.-24.nov.
3.6. Balsošanas kārtības
noorganizēšana
Projektu vadītājas
asistents 2.1. 2 dienas 25.-26.nov.
3.7. Video uzrunu uzfilmēšana Radošais direktors 3.1. 1 diena 4.dec.
3.8. Nomināciju apstiprināšana Projektu vadītāja 2.1. 7 dienas 23.-30.nov
3.9. Nominantu video rullīšu ieraksts Projektu vadītāja 3.8. 1 diena 3.dec.
4.Izstrādāt pasākuma
vizuālos materiālus 4.1. Pasākuma ielūgumu maketi Projektu vadītāja 2.1. 1 diena 24.nov.
4.2. Ielūgumu izgatavošana Projektu vadītāja 4.1. 2 dienas 25.-26.nov.
4.3. Pasākuma dekorāciju izveide
Projektu vadītāja un projektu
vadītājas asistents 3.1., 3.4. 3 dienas 2.-4.dec.
5.Informēt pasākuma
apmeklētājus 5.1. Ielūgumu izdalīšana Visi 4.1., 4.2. 1 diena 27.nov.
5.2. Viesu saraksta un galdiņu vietu
izvietojuma saplānošana
Projektu vadītājas
asistents 2.2. 2 dienas 4.-5.dec.
6.Īstenot pasākumu 6.1. Pasākuma novadīšana Visi
3.1., 3.5., 5.2. 1 diena 6.dec.
6.2. Fotosienas izveide
Projektu vadītāja
un projektu
vadītājas asistents 6.1. 1 diena 8.dec.
6.3. Pasākuma norises apraksta
sagatavošana Visi 6.1. 4 dienas 8.-11.dec.
39
Kā redzams projekta norišu tabulā, kas atspoguļota 3.2. tab., projektam paredzētais
kopējais laiks aizņem gandrīz mēnesi. Tabulā, izejot no galvenā mērķa, izriet seši uzdevumi,
sākot no komandas nokomplektēšanas līdz pasākuma īstenošanai un pēc pasākuma norises
apskata sagatavošanai. Darbus attiecīgi sadala pa atbildīgajiem cilvēkiem – projektu vadītāja,
radošais direktors un projekta vadītājas asistents. Projekta vadītāja bija atbildīga par darba
grupas izveidi un projekta vispārējo gatavības un norises procesu, radošais direktors bija
atbildīgs par video materiāliem un vispārējo pasākuma koncepta izveidi, kamēr projektu
vadītājas asistents kārtoja visus ar aicinātajiem viesiem saistītos jautājumus un palīdzēja ar
pasākuma māksliniecisko dekorāciju izgatavošanu.
Galvenie uzdevumi, organizējot pasākumu, bija darba grupas izveide, kam sekoja
pasākuma koncepcijas izstrāde, projektu vadītājas un radošā direktora kopīgā sadarbībā.
Svarīgi bija izgatavot piedāvājumu klientam, apzinot uz cik apmeklētajiem koncepts ir
jāsagatavo. Pēc tam seko atbildīgākais un sarežģītākais process – scenārija un mākslinieciskā
noformējuma izstrāde. Kopējās šī uzdevuma norises bija gan videoklipa “Happy” scenārija
izstrāde un izgatavošana, gan vadītāju video uzrunu un nominantu video ierakstīšana. Tāpat
bija nepieciešams precīzi izdomāt kā norosināsies balsošana, balsu skaitīšana, ielūgumu
sagatavošana un izdalīšana. Atbildīgs process bija sadarbības partneru atlasīšana un izvēle, jo
jānobalansē starp kvalitāti un cenu, kas nebūt nav viegls uzdevums. Sadarbībā ar maketētāju
bija nepieciešams izgatavot visus projekta vizuālos materiālus, kurus vēl bija nepieciešams
saskaņot ar klientu, kas brīžiem bija nervu kutinošs process ne tikai projektu vadītajai, bet arī
māksliniecei, jo klients par nominācijām domas mainīja vairākas reizes dienā! Svarīgākā un
atbildīgākā norise, protams, bija pasākuma novadīšana. Tāpat svarīgi pēc pasākuma bija
fotosienas un apraksta sagatavošana, kas kopā prasīja četras dienas.
Lai saprastu norišu secību un nepieciešamo dienu skaitu, ir svarīgi apzināt
pirmsnorises, jo, piemēram, lai saprastu kādus sadarbības partnerus ir nepieciešams piesaistīt,
svarīgi ir zināt vai klients ir apstiprinājis pasākuma vīziju un vai prezentācijā iekļautie
piedāvājumi viņam liekas saistoši.
Nākamais tiek veidots projekta laika grafiks, lai uzskatāmi varētu pārraudzīt kurās
nedēļās kādi darbi ir jāizdara. Projekta laika grafiks ir aplūkojams 4.pielikumā un kopā
projekta izstrādei paredzētais laiks ir nepilns mēnesis – sākot no 14.novembra, kas sākas ar
darba grupas izveidi līdz pat 11.decembrim, kad tiek veidots pasākuma norises apskats.
Visilgāko laika posmu – 9 dienas – aizņem pasākuma scenārija izstrāde, jo paralēli tika
mainītas un skaņotas apbalvošanas ceremonijas nominācijas, kuras pasniegs paši daļu vadītāji,
tāpēc scenārija izstrādei tika atvēlēts tik daudz laika. Tāpat daudz laika – 7 dienas – aizņem
40
jau minētā nomināciju saskaņošana, jo tas tomēr tāds atbildīgs lēmums vadītājiem, tāpēc tika
rūpīgi izsvērta katra kandidatūra. No projekta piecas dienas aizņēma māksliniecisko
noformējuma vīzijas izstrāde. Kopumā, projekts tika realizēts samērā īsā laikā, ņemot vērā
apjomīgo darbu, ko prasa šāda mēroga pasākums.
3.5. Pasākuma budžets un finansējuma avoti
3.3.tabula
Projekta tāme
AKTIVITĀTE EUR APJOMS SUMMA, BEZ PVN SUMMA, AR PVN
PROJEKTA VADĪBA u.c. tehniskās lietas
Koncepcijas izstrāde 2066 1 2066 2500
Projekta vadītājs 992 1 992 1200
Scenārija izstrāde 744 1 744 900
Transports tehniskais 248 1 248 300
Starpsumma: 4050 4900
PASĀKUMS
Mākslinieciskās aktivitātes
Vadītājs 536 1 536 600
Mūziķi 1785 1 1785 1999
Aktivitāšu nodrošinātāji 1929 1 1929 2160
Foto + video 3318 1 3318 3716
Dekorācijas, dekori utt. 1283 1 1283 1552
Ielūgumi + balsošana 744 1 744 900
Starpsumma: 9593 10927
Ēdināšana
Ēdināšana pie galdiņiem 5180 1 5180 6268
Bārmeņi 400 2 714 800
Alkohols 11 170 1826 2210
Šampanietis sagaidīšanai 300 1 300 363
Starpsumma: 8021 9641
Tehniskās aktivitātes
Telpu īre 1000 1 1000 1210
Gaisma + skaņa 3000 1 3000 3630
Skatuve + projekcijas 2313 1 2313 2799
Telpas iekārtojums 1193 1 1193 1444
Pirotehniskās ierīces 1100 1 1100 1331
Starpsumma: 8607 10414
Kopā: 30271 35882
ATLAIDE, 3% 601 882
KOPĀ PAVISAM: 29670 35000
41
Kā jau ikvienam projektam, arī šim bija paredzētais budžets. Finansējuma avots 100%
apmērā bija pats klients “4finance”. Kopējā pasākuma summa, kurā projekta realizētajiem bija
jāiekļaujas, bija 35 000 EUR jau ar visiem nodokļiem. 3.3. tabulā ir atšifrēta projekta tāme pa
pozīcijām.
Kā jau redzams no 3.3. tab., gandrīz vislielākās projekta summas tiek iztērētas uz
tehniskajām izmaksām, jo ir jāaprīko industriālās telpas ar sistēmām, lai tā būtu pielāgojama
korporatīva pasākuma lietošanai. Tālāk, protams, ir ēdināšana un dzērieni, jo jāapkalpo 170
cilvēki un tas ir jādara pie galdiņiem, kas palielina izmaksas, jo neieciešams lielāks
apkalpojošais personāls nekā furšeta tipa galdiem. Tā kā tā ir Jaunā gada sagaidīšana, tad arī
klasiski ir nepieciešams pusnakts šampanietis, kas arī palielina tāmes izmaksu pozīcijas.
Vakara programma ir pietiekami gara un piesātināta, tāpēc nepieciešams liels pieaicināto
mākslinieku skaits, kas kopā ar dekorācijām, tāmes pozīcijās sastāda vislielāko izmaksu daļu.
Projekta vadība jeb tā dēvējamās administrācijas izmaksas aizņēma kopējo summu 4
900 EUR, tad lielāko projekta tāmes daļu sastādīja mākslinieciskās izmaksas – 10 927 EUR,
tālāk sekoja tehniskās izmaksas, kuru kopsumma sastāda 10 414 EUR. Ēdināšana kopā ar
bārmeņiem un sagaidīšanas šovu izmaksāja 9 641 EUR. Foto un video sadaļa ir samēra lielas
izmaksas – 3 716 EUR, bet toties klientam palika ļoti labs korporatīvais materiāls iekšējai
lietošanai un sava uzņēmuma interesants reprezentatīvais materiāls, ar ko iespējams piesaistīt
un pārliecināt kvalitatīvus un labus jaunos darbiniekus
Tā kā klienta nosacījums un atvēlētais budžets bija 35 000 EUR, tad sarēķinot visas izmaksas
kopā, redzams, ka tās pārsniedz iespējas, bet tad uzņēmums, ilgstošas sadarbības vārdā,
klientam bija gatavs gan iedot gan atlaidi, gan pateicības balvas nosponsorēt uz sava rēķina,
ko klients, protams, novērtēja pozitīvi.
3.6. Projekta SVID analīze
Lai spētu izvērtēt cik labs vai slikts ir projekts, un saprastu no kādām kļūdām ir
nepieciešams mācīties nākotnē, svarīgi ir izveidot projekta SVID analīzi, kura apskatāma 3.4.
tab., kur tika izvērtētas visas projekta norises, lai rastos pilnīgāks priekšstats.
Kā redzams no projekta SVID analīzes, tad projekta stiprās puses ir atbildīga,
profesionāla un uzticama komanda, kas mērķa vārdā aizmirst ikdienišķos procesus un ir
gatavi cīnīties kopīgiem spēkiem, lai projekts izdotos tieši tāds kā ieplānots. Ir gatavi caurām
naktīm strādāt, lai sasniegtu labu galarezultātu un apmierinātu klienta prasības. Tāpat šī
projekta ietvaros tika iepazīti vairāki jauni mākslinieki, kuru kontakti un profesionālais darbs
noderēs nākotnes projektos. Projekts bija interesants ar to, ka pasākuma laikā, lai arī oficiāla
42
daļa bija samēra gara, tika veidota aktīva un pārsteigumiem pilna programma, kas neļāva
pasākuma viesiem garlaikoties.
3.4. tabula
Projekta “4finance Jaunā gada maģiskā sagaidīšana” SVID analīze
STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES
Atbildīga, operatīva un profesionāla
darba komanda
Zināms finansējuma avots
Jauni un uzticami sadarbības partneri
Netradicionāls korporatīvo pasākumu
risinājums
Piesātināta un pārsteigumiem pilna
pasākuma programma
Netiek piesaistīts pietiekamā
daudzumā tehniskais darba spēks
Slikta pieredze ar ēdinātājiem
Netika laicīgi rezervēti vairāki siltuma
pūtēji
Pārāk laikietilpīga oficiāla daļa
Apmeklētāji netika iesaistīti kopīgās
spēlēs vai aktivitātēs
IESPĒJAS DRAUDI
Veidot sadarbību ar citiem
uzņēmumiem, izstrādājot tiem
līdzīgus projektus
Piesaistītais darbaspēks izsaka vēlmi
ar projekta pasūtītājiem strādāt arī
nākotnē
Klients vēlas sadarboties arī citos
līdzīgos korporatīvajos projektos
Pasākuma dalībnieku zems vai pārāk
augsts apmeklētības līmenis
Gaismas, skaņas un video tehnikas
salūšana
Pasūtītājs atsakās no projekta
realizācijas
Uzņēmums izdzirdot ideju, var
piedāvāt savai pastāvīgajai aģentūrai
lūgt noorganizēt ko līdzīgu
Pie vājajām pusēm var minēt uzņēmuma jau zināmu trūkumu – trūkst uzticams un
pastāvīgs tehniskais darbaspēks, jo, ja nevēlas īrēt jau gatavus pakalpojumus, tad ir jābūt
cilvēkiem, kas realizē ideju tehniskās darbības, lai sasniegtu rezultātu. Vēl viens traucēklis
projektā bija tas, ka pēc pasākuma vairāki apmeklētāji sūdzējās par nekvalitatīvu ēdienu, kas
liecina, ka vienmēr ir jāpārbauda dubultā vai izvēlētās ēdienkartes ēdiens spēs apmierināt visu
apmeklētāju vajadzības. Tāpat nedrīkst aizmirst, ja vadības līmenis ir iecīnījis smalkus ēdienu
restorāna līmenī, tad ierindas darbinieki, iespējams, nav raduši pie šādiem ēdieniem un viņu
gaumei ēdiens liekas nepiemērots. Nedrīkstēja paļauties uz norises vietas solījumiem par
siltumu, ja jau ikdiena tur ir auksts, tad bija tomēr laicīgi jāpadomā par alternatīvu telpu
43
piesildīšanas tehniku pietiekamā daudzumā. Vēl viena lieta, parasti jau klientam ir taisnība un
jādara kā klients vēlas, tomēr nākotnei jāņem vērā un jāmēģina klients pārliecināt, ka pārāk
gara apbalvošana un oficiālās daļas izvēršana var kaut kāda mērā likties garlaicīga
apmeklētajiem, kas apvienojas ar to, ka nepaspēja noorganizēt apmeklētajiem paredzētas
aktīvās aktivitātes.
Iespējas ir turpināt piedāvāt līdzīga koncepta pasākumus citiem uzņēmumiem, jo
vairākas pamat zināšanas un kontakti, veiksmīgai pasākuma norisei ir jau iekrātas pieredzē.
Kā veiksmīga sadarbība nākotnē paredzams tas, ka sadarbības partneri – gan mākslinieki, gan
tehniskā nodrošinājuma – izteikuši vēlmi turpināt sadarbību, kas ļauj arī runāt par
izdevīgākām pasākuma norises cenām, kas ietekmē kopējās pasākuma izmaksas. Kā iespēja
saskatāma arī tas, ka klients, neskatoties uz nelielajiem nepatīkamajiem starpgadījumiem ar
ēdinātājiem, ir izteicis vēlmi sadarboties arī turpmāk, kas uzņēmumam vērtējama ļoti atzinīgi.
Kā draudi pastāv visu tehnisko ierīču iziešana no ierindas, līdzīgi kā šajā pasākumā
bija ar siltumu, arī citas lietas ir jāparedz dubultā, lai netraucētu pasākuma veiksmīgai norisei.
Tāpat jau vienmēr pastāv drauds, ka klientam noprezentētā ideja tiek aizgūta un nodota savam
pastāvīgajam sadarbības partnerim, bet tāpēc jābūt pietiekami tālredzīgiem un jāizprot cik
daudz un ko piedāvāt klientam, pirms ir noslēgts sadarbības līgums.
Tā kā klients pats iekšēji bija ieinteresēts novērtēt darbinieku atsauksmes pēc
pasākuma, tad darbiniekiem tika izsūtīta aptaujas anketa, kas ļāva gan klientam, gan mums, kā
pasākuma organizētājiem, izvērtēt patīkamās un ne tik ļoti patīkamās atsauksmes. Aptaujas
anketas novērtēšanā piedalījās uzņēmuma “4finance Latvija” 75 darbinieki, no dažādām
struktūrvienībām. Aptaujas anketa “4finance Jaunā gada maģiskā sagaidīšana” ir 5.pielikumā
un rezultātu apkopojums ir 6.pielikumā. Kā var redzēt no tās rezultātiem, pasākumu ar ļoti
labu vērtējumu novērtēja 30% un labu vērtējumu 53%, kas ļauj secināt, ka lielākajai daļai
pasākums patika. Par telpu izvēli gan labi izsakās tikai 28% un viduvēji 43%, kas ļauj secināt,
ka nākošajā reizē jāpadomā par konceptam atbilstošākām telpām, kas tomēr neietekmē telpas
noformējuma jeb scenogrāfijas novērtējumu, jo tas ļoti patika 31% respondentu un patika
54%, kas kopumā ir atzinīgi vērtējamas rezultāts. Protams, par pasākuma vadītāju Gintu
Grāvelis nav šaubu, jo viņš ir jau pārbaudīts vairākos projektos un nav neviens, kam viņš nav
paticis. Lielākā daļa jeb 58% atzīmējuši, ka pasākuma vadītājs ļoti paticis. Patīkami, ka
papildus aktivitātes ir patikušas gandrīz visiem, jo 46% atzīmējuši, ka patika un 43%, ka ļoti
patika. Protams, ņemot vērā pēc pasākuma turpmāko dienu attīstības gaitu, par ēdināšanu
apmeklētāji izteikušies ļoti slikti – 54% atzīmē, ka ļoti nepaticis ēdiens un 31%, ka nepaticis,
kas nozīmē, ka nākotnē ar šo ēdinātāju vairs netiks strādāts. Lai arī likās pa garu, tomēr par
44
pasākuma oficiālo daļu respondenti izsakās atzinīgi, jo 57% atzīmējuši, ka patika pasākuma
oficiālā daļa un 32%, ka ļoti patika, kas ļauj secināt, ka kopumā viesi bija apmierināti ar
apbalvošanas ceremoniju. Tāpat par pasākuma neoficiālo daļu jeb ballīti DJ pavadījumā 51%
atzīmējuši atbildi ļoti labi un 47% atzīmējuši labi, kas liecina, ka atpūsties visiem kopā
neformālā vidē gandrīz visiem patīk.
Kopumā no SVID analīzes un darbinieku aptaujas anketas var secināt, ka pasākums ir
izdevies veiksmīgs, protams, ņemot vērā un nākotnē mācoties no šajā projektā pieļautajām
kļūdām vai nepilnībām, kas ļaus nākamos korporatīvos pasākumus jau noorganizēt vēl
kvalitatīvākus un profesionālākus.
3.7. Projekta uzraudzības sistēma un rezultātu analīze
Katrā projektā ir neieciešama uzraudzības sistēma, kas palīdz darbu veikt kvalitatīvi
un ar atbildības sajūtu. Tas izslēdz atbildības sajūtas trūkumu projekta gaitā, jo katram ir
darbu sadale un katrs zina par ko ir atbildīgs un kam par to jāatskaitās. Projekta “4finance
Jaunā gada maģiskā sagaidīšana” ir attēlota 3.5.tab.
3.5. tabula
Projekta uzraudzības sistēma
Aktivitāte Kas
nodrošina
uzraudzību
Uzraudzības veids Atbildīgā
persona
Termiņi
Līgumu sagatavošana
un noslēgšana ar
darbiniekiem
Projekta
vadītāja
Tiek sagatavoti līgumi, kas
tiek nodoti to slēgšanai ar
darbiniekiem
Radošais
direktors
Līdz
30.11.2014
Ielūgumu izsūtīšana Projekta
vadītāja
Sagatavotie ielūgumi tiek
nodoti apskatei projektu
vadītājam, pēc kuras tie tiek
izsūtīti
Projekta
vadītājas
asistents
27.11.2014
Līgumi par materiālu
piegādi
Projekta
vadītāja
Faktiskā pārbaude
lietvedībā
Projekta
vadītājas
asistents
Līdz
02.12.2014
Līgumi par materiālu
nodrošināšanu
Projekta
vadītāja
Faktiskā pārbaude
lietvedībā
Projekta
vadītājas
asistents
Līdz
30.11.2014
Scenārija īstenošanas
kontrole
Projekta
pasūtītājs
kompānija
„4finance”
Scenārija iesūtīšana
elektroniski projekta
pasūtītājam
Projektu
vadītāja un
radošais
direktors
Līdz
30.11.2014
Svarīgākie kontroles kritēriji:
Laika ievērošana – saskaņā ar laika grafiku;
Komandas locekļu iesaistīšana – visi projekta dalībnieki ir iesaistīti projekta izstrādē
un pilda savus pienākumus;
45
Mērķa sasniegšana – vai visi projekta dalībnieki pilda savus pienākumus veidā, kas ir
koncentrēts uz kopīga mērķa sasniegšanu.
Projekta uzraudzības sistēma projektam “4finance Jaunā gada maģiskā sagaidīšana”
sastāv no 5 posmiem, kur pirmais ir līgumu sagatavošana un noslēgšana ar darbiniekiem,
kuram izpildes termiņš ir līdz 30. novembrim, jo darbinieku apzināšana ir paredzēta līdz 24.
novembrim. Par šī posma izpildi ir atbildīgs radošais direktors, bet darbus uzrauga projekta
vadītāja. Nākamais posms, kura izpildei paredzētais laiks ir 27.novembris, ir ielūgumu
izdalīšana, kura ir nodota projekta asistenta pārziņā un atskaites ir jānodod projektu vadītajai.
Pēcāk seko divi savstarpēji diezgan saistīti posmi – līgumi par materiālu nodrošināšanu un
piegādi, par kuriem atbildība projektu vadītājas priekšā tiek nodota projektu vadītājas
asistenta pārziņā. Termiņi šiem ir attiecīgi 30. novembris un 2. decembris, lai būtu droši, ka
materiāli tiks pasūtīti, izgatavoti un piegādāti laicīgi. Pēdējais projekta uzraudzības posms ir
scenārija īstenošanas kontrole, par ko projektu vadītāja uzņēmuma “4finance” priekšā
atskaitās līdz 30. novembrim. Projekta uzraudzības sistēmas īstenošanas svarīgākie kontroles
kritēriji ir laika ievērošana, komandas locekļu iesaistīšana un mērķu sasniegšana.
46
SECINĀJUMI
1. Svarīgākie principi uz ko jābalstās projektu vadībā ir plānošana, organizēšana,
īstenošana un kontrole – tas ļauj veiksmīgi virzīties uz mērķi, ieekonomējot laiku un
resursus.
2. Pasākumi ir jāveido individuāli un konkrētam klientam pielāgoti, kas prasa daudz
intelektuālā un radošā ieguldījuma, tomēr balstoties uz veiksmes formulu 5W un
vienmēr 1H jeb, latviskojot, 6K – kurš, kas, kad, kur, kāpēc, kā – var atvieglot sev
pasākumu producēšanas procesu.
3. Korporatīvo pasākumu lauciņš ir pietiekami plašs – pie biznesa un korporatīvajiem
pasākumiem iedalās ikviens pasākums, kas atbalsta biznesa korporatīvās
komunikācijas, mārketinga un cilvēk attiecību mērķu stimulēšanu.
4. Uzņēmuma aicinājums ir radīt projektus ar vērtību, jo tikai vērtība rada sekotājus un
tikai preču zīmes, kam ir savas vērtības tos padara par īsteniem zīmoliem. Uzņēmums,
caur veiksmīgi realizētiem pasākumiem, palīdz klientiem nodot ziņu ar mērķi, kas
palīdz nodibināt veiksmīgas biznesa attiecības.
5. Aģentūra ir optimāls uzņēmums ar ambiciozām vērtībām, veiksmīgu iekšējo
komunikāciju, nenovērtēdami līdz galam savu mērķauditoriju katrā pasākumā, ar
profesionāliem konkurentiem, vēl meklējot pastāvīgos sadarbības partnerus, kopumā
tirgū ir ar labu potenciālu, pateicoties kontaktiem un pieredzei, kas šajā nozarē ir
vienas no būtiskākajām lietām.
6. Iepriekš organizētais “Ondo.lv’ korporatīvais pasākums, pēc klienta domām un
darbinieku atsauksmēm, izvērties veiksmīgs, kas ļāva uzņēmumam uzņemties tā paša
klienta gada nogales pasākuma organizēšanu.
7. Projekts “4finance Jaunā gada maģiskā sagaidīšana” uzņēmumam bija jauns
izaicinājums, jo rīkot otro darbinieku korporatīvo pasākumu tik lielos apmēros ir liela
atbildība!
8. Projekta pamat komandā bija iesaistīti trīs darbinieki – radošais direktors, projektu
vadītāja un viņas asistents, kuri, kopā ar ēdinātājiem "KukBuk" un piesaistītajiem
tehniskajiem sadarbības partneriem, nodrošināja liela apmēra pasākumu ar īsu
sagatavošanās laiku.
9. Pasākums tika organizēts 170 darbiniekiem, kuri pamatā bija jauna auditorija, vecumā
no 25-40 gadi, tomēr pamatpersonāls bija nepietiekams tik lielam pasākumam.
47
10. Projekta koncepcija bija Jaunā gada svinības, kas tika iedalītas sagaidīšanas, oficiālajā
un neoficiālajā daļā ar paralēlām aktivitātēm. Pasākuma plašais koncepts ļāva
uzņēmumam izpausties radoši gan scenārija izstrādē, gan mākslinieciskajās niansēs.
11. "Sapņu fabrika" ir industriāla telpa, kuras scenogrāfisko risinājumu procesā netika
ieguldīts daudz, bet atmosfēra tika radīta ar lieliem baltiem kokiem, kas izdekorēti ar
zelta akcentiem, gaismiņu virtenēm un galda dekoriem – zeltā nopūstiem zariem,
sakārtotiem stikla vāzēs. Pasākuma koncepts – ēdināšana pie apaļajiem galdiem – ļāva
aizpildīt plašās telpas.
12. Projektam paredzētais kopējais laiks aizņem gandrīz mēnesi un darba sadalījums bija
sekojošs: projekta vadītāja bija atbildīga par darba grupas izveidi un vispārējo norises
procesu, radošais direktors bija atbildīgs par video materiāliem un vispārējo pasākuma
koncepta izveidi, kamēr projektu vadītājas asistents bija atbildīgs par viesiem un
māksliniecisko dekorāciju izgatavošanu. Norises uzdevumi uzlika lielu darba apjomu
katram no projektā iesaistītajiem komandas biedriem.
13. Kopējā projekta tāme bija 35 000 EUR, no kuriem vislielākās izmaksas sastādīja
mākslinieciskās izmaksas 10 927 EUR, kur foto un video sadaļa izmaksāja visvairāk –
3 476 EUR, tomēr šie materiāli ir paliekoša vērtība klienta arhīvā, jo nākamajos gados
varēs salīdzināt kas patika un kas nepatika šajā pasākumā.
14. Pēc SVID analīzes un darbinieku iekšējās aptaujas anketas rezultātiem var secināt, ka
kopumā pasākums bijis veiksmīgs ar interesantu un pārsteigumiem pilnu vakara
programmu. Negatīvās puses bija nepiemēroto ēdinātāju izvēle un par maz izvelēto
aktivitāšu ar pašu darbinieku līdzdalību, kā arī laicīga situācijas nenovērtēšana siltuma
jautājumā, kas aģentūrai ir noderīga mācība nākamajiem pasākumiem.
15. Projekta uzraudzības sistēma ar pieciem aktivitātes posmiem, kuri ietver projekta
būtiskākās formalitātes un atbildības līmeņu sadali katram no projektā iesaistītajiem,
palīdzēja projektu novadīt sekmīgi un laikus, sākot ar līgumu sagatavošanu līdz
scenārija īstenošanas kontrolei.
48
PRIEKŠLIKUMI
1. Uzņēmums ir neliels, tāpēc jāpārvērtē savi plašie darbības lauki un jādomā darbības
koncentrēšanu uz vienu jomu. Ieteikums ir attīstīties korporatīvo un sociālo pasākumu
nišā, lai nākotnē varētu augt un attīstīties plašākās darbības sfērās.
2. Uzņēmumam ilgtermiņā ir nopietni jāpārvērtē un, galvenais, jāpārbauda sadarbības
partneri pie pasākumu realizēšanas, kaut vai pašiem izmēģinot dažādas ēstuves tieši
dažādos pasākumos, lai redzētu kā tur viss notiek ar ēdināšanu vai arī jāsadarbojas ar
partneriem, kuriem izbraukumu ēdināšana ir specializētā niša.
3. Liela apmēra projektiem, kā šis, ir nopietni jāizvērtē un smalkāk jāsadala darba
uzdevumi, jo esošais komandas pamatsastāvs bija nepietiekams, tāpēc priekšlikums
jau pašā sākumā apzināt darāmo darbu sarakstu un tad sadalīt tos pa vairākiem
piesaistītajiem darbiniekiem.
4. Lai arī klientam vienmēr ir taisnība, nākotnē ir jāmēģina klients pārliecināt par
jautājumiem, kuros pasākuma producēšanā uzņēmumam ir lielāka pieredze un
oficiālās daļas jāsaīsina pēc iespējas īsākas, vai jārada aktivitātes, kurās aktīvi var
iesaistīties apmeklētāji, lai viesiem nebūtu garlaicīgi un pasākuma norisē būtu vairāk
kustībā.
5. Ar piepildītu un krāšņu vidi var radīt lielisku atmosfēru, tāpēc pasākuma
scenogrāfiskajiem risinājumiem nevajadzētu tik ļoti taupīt naudu un parūpēties par
pietiekamu tehnisko personālu, kas spēj noņemt liekus uztraukumus projektā
iesaistītajiem pamatdarbiniekiem pasākuma dienā.
6. Nākotnē klientus vajadzētu uzrunāt jau laicīgāk, lai paliek ilgāks posms pasākuma
sagatavošanās procesiem, kas ļautu piedāvāt daudz kvalitatīvāku un pārdomātāku
vakara programmu un aktivitātes.
7. Izvēloties pasākuma norises telpas, nepieciešams jau laicīgi rēķināties ar
neparedzētiem apstākļiem un nodrošināties ar palīgierīcēm, kas var atrisināt siltuma
jautājumus, lai nebūtu nepatīkami mirkļi pāris ietaupītu eiro dēļ!
8. Nākotnē, veidojot līdzīgus projektus, ieteiktu laicīgāk un detalizētāk izsvērt piedāvātos
risinājumus, gatavojot piedāvājumus klientam, jo klientam var iepatikies jebkura ideja
– tāpēc jābūt skaidri zināmam vai spēs šādas idejas realizēt par piedāvāto summu.
49
BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS
1. Beļčikovs, J. Menedžments / J. Beļčikovs, V. Praude. – Rīga: Vaidelote, 1996. – 416
lpp.
2. Bērziņš, I. Cilvēku, zīmolu, mediju un kultūras menedžments / I. Bērziņš., K. Peters
Nēbels. – Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2006. – 239 lpp.
3. Cāne, R. Lekciju konspekts Izklaides pasākumu producēšanā. – Rīga, Alberta koledža,
2013. – 71 lpp.
4. Dombrava, E. Mārketinga komunikācijas. Lekciju konspekts. – Rīga: Alberta koledža,
2012. – 89 lpp.
5. Dubkēvičs, L. Organizācijas kultūra. – Rīga: Apgāds Jumava, 2009. – 182 lpp.
6. Džounss, R. Projektu vadības pamati. Prakstisks ceļvedis projektu vadībā un izpildē. –
Rīga: SIA “Lietišķās informācijas dienests”, 2008. – 222 lpp.
7. Ešenvalde, I. Personāla praktiskā vadība. – Rīga: Merkūrijs LAT, 2004. – 308 lpp.
8. Geipele, I. Projektu vadīšana studijām un biznesam / I. Geipele, T. Tambovceva. –
Rīga: Valters un Rapa, 2004. – 189 lpp.
9. Lauva, Z. Lekciju konspekts studiju kursā tirgzinības (mārketings). – Rīga: Alberta
koledža, 2012. – 95 lpp.
10. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca / I. Beļickis, I. Blūma, T. Koķe… [u.c.]
Rīga: Zvaigzne ABC, 2000. – 248 lpp.
11. Praude, V. Mārketings (teorija un prakse). 1.grāmata, 3.izd. – Rīga: “Burtene”, 2012.
– 522 lpp.
12. Praude, V. Menedžments. 1.grāmata, 3.izd. – Rīga: “Burtene”, 2012. – 497 lpp.
13. Praude, V. Menedžments. 2.grāmata, 3.izd. – Rīga: “Burtene”, 2012. – 306 lpp.
14. Uzulāns, J. Projektu vadība– Rīga: Jumava, 2004. – 244 lpp.][34-43.lpp
15. Uzņēmuma mājas lapa [Elektronisks resurss] / Uzmanības laikmets.lv Tiešsaistes
pakalpojums. – Nosaukums no tīmekļa lapas. – Resurss apskatīts 2014.gada
22.februārī - Pieejas veids: http://uzmanibaslaikmets.lv/
16. Uzziņu dienesta interneta katalogs: Datu bāzes internetā [Elektroniskais resurss] /
1188.lv. Tiešsaistes pakalpojums. – Nosaukums no tīmekļa lapas. - Resurss apskatīts
2015. gada 6.janvārī. Pieejas veids:
http://www.1188.lv/katalogs/meklet/Atp%C5%ABta%20un%20izklaide%2C%20pas
%C4%81kumu%20organiz%C4%93%C5%A1ana?where=
50
17. Getz, D. Event Studies / Theory, Research and Policy for Planned Events 2nd ed. /
Donald Getz – New York: Routledge, 2012. – 443 p.
18. Halsey, T. Freelancer’s Guide to Corporate Event Design / Troy Halsey –
Burlington: Focal press, 2010. – 312 p. [2-10.lpp]
19. Silvers, J. Professional event coordination 2nd ed. / Julia Rutherford Silvers – New
Jersey: John Wiley&Sons, inc., 2012. – 492 p.
20. Wolf, P. Event Planning Made Easy: 7 simple steps to making your business or
private event a huge success / from the industry’s top event planners / P. Wolf, J.
Wolf, D. Levine – New York: McGraw-Hill, 2005. – 209 p.
51
GRAFISKĀ DAĻA
52
53
54
55
56
57
58
PIELIKUMI
59
1.pielikums
Pasākuma “4finance Jaunā gada maģiskā sagaidīšana” scenārijs
Laiks,
no Laiks,
līdz Norise Aktivitāte Gaismas Skaņa Video
19:30 gatavība sākt, sagaidīt viesus
āra pie ieejas ir sarkanais paklājs
+ dzīvā uguns + gaismas + koki, ienākot uzreiz iekšā ir viesu
sagaidītāji ar sarakstu + apsargs. Viesi noliek garderobē mēteļus
un dodas pa sarkano paklāju līdz
zelta bodyart meitenēm un Ingusa, kurš sagaida ar welcome
drink. Tālāk pie fotosienas var
nobildēties ar zelta meitenēm
ārā
izgaismots + sarkanais
paklājs
izgaismots + fotosienai
apgaismoju
ms
skan fona
mūzika,
trendīga pasākuma logo
19:55
svinīgā viesu sagaidīšana ar
sarkano paklāju un dzīvo uguni pie ieejas
Bārmeņi un meitenes zeltā ar
welcome drink sagaida pie ieejas,
sarkanā paklāja beigās, Toms bildē pie fotosienas
ārā izgaismots
+ sarkanais
paklājs izgaismots
+ fotosienai
apgaismojums
fona
mūzika dzirkstoša pasākuma logo
20:00 20:15 viesu iejušanās
viesi bauda fona mūziku,
aktivitātes un šefpavāra komplimentu pie galda
20:05 21:05
spēlē apvienība "Pielietais
munštuks" zelta drescodes
20:00 0:00 karikatūrists Dzintars Melnis kariķē viesus
20:00 0:00 FOBO fotobūdiņa pieejama visu laiku
bildes, kur 1 expl. Paliek viesiem, otru nodod priekš Fotosienas
21:00 0:00
iluzionists Toms apstaigā visus
galdiņus uz skatuves un tad pie viesiem
20:00 0:00 astrologs pieejams visu vakaru
uz 10 min viesi varēs apspriesties
ar astrologu par nākotni
20:00 4:00
bārmeņi gatavo interesantus
kokteiļus pie bāra
pie lielā
bāra
20:00 4:00 jauna gada vēlējumu stends
viesi varēs izlozēt sev
humoristisku vēlējumu nākamajam gadam
20:00 4:00 jaunā gada apņemšanās stends
dažādi uzdevumi, kas pašiem
viesiem jāizpilda pasākuma laikā
21:05 21:15 Liene Greifāne dzied 3 dziesmas Lienes fonis pasākuma logo
21:15 21:17 Grāveļa uzruna
akcentēts
runātājs
radio
mikrofons pasākuma logo
21:17 21:35 viesiem pasniedz 1 ēdiena kārtu viesmīļi apkalpo pie galdiem
skan fona mūzika
uzmundrin
oša, dzīvesprie
cīga pasākuma logo
21:35 21:45
Iluzionists Toms Felkers uz
skatuves
īsa iepazīstināšana ar sevi, pēc
tam apstaigā galdiņus skatuve pasākuma logo
21:45 22:10 viesiem pasniedz 2 ēdiena kārtu viesmīļi apkalpo pie galdiem skan fona mūzika pasākuma logo
22:10 22:20
Toma Jurjeva vakara
atklāšanas uzruna skatuve
prezentācija uz
ekrāna
22:20 noskan grandiozas un skaļas fanfāras fanfāras
22:20
Balvu pasniegšanas
ceremonija 1. daļa
vadītājs piesaka un atklāj Balvu
pasniegšanas ceremoniju
Akcentē
runātājus pasākuma logo
piesaka 4finance Latvijas
personāldaļas vadītāju -
Margareta Brice pasākuma logo
Vadītājs piesaka kategoriju
“GADA DEBITANTS” ekrāna galva
Skan fanfāras fanfāras ekrāna galva
60
Uz skatuves izsauc balvas
ieguvēju
Margareta Brice uz skatuves
nosauc vārdu, uzvārdu un persona no zāles / savas vietas
nāk uz skatuvi, kurai malā būs
kāpnes. Promomeitene pasniedz balvu (somiņu ar nominācijas
uzrakstu ekrāna galva
Vārds balvas saņēmējam
Balvas ieguvējam vadītājs aicinās
teikt kādus īsus pateicības vārdus ekrāna galva
Skan lielās fanfāras
Balvas ieguvējs pa tām pašām kāpnēm kāpj lejā un dodas uz
savu vietu fanfāras ekrāna galva
22:24
Vadītājs piesaka kategoriju “GADA IZPALĪDZĪGĀKAIS
KOLĒĢIS” ekrāna galva
Skan fanfāras fanfāras ekrāna galva
Uz skatuves izsauc balvas
ieguvēju
Margareta Brice uz skatuves
nosauc vārdu, uzvārdu un persona no zāles / savas vietas
nāk uz skatuvi, kurai malā būs kāpnes. Promomeitene pasniedz
balvu (somiņu ar nominācijas
uzrakstu + brīnumsvecītes) ekrāna galva
Vārds balvas saņēmējam Balvas ieguvējam vadītājs aicinās teikt kādus īsus pateicības vārdus ekrāna galva
Skan lielās fanfāras
Balvas ieguvējs pa tām pašām
kāpnēm kāpj lejā un dodas uz
savu vietu fanfāras ekrāna galva
22:27
Vadītājs piesaka kategoriju
“GADA POZITĪVĀKAIS
KOLĒĢIS” ekrāna galva
Skan fanfāras fanfāras ekrāna galva
Uz skatuves izsauc balvas ieguvēju
Margareta Brice uz skatuves nosauc vārdu, uzvārdu un
persona no zāles / savas vietas nāk uz skatuvi, kurai malā būs
kāpnes. Promomeitene pasniedz
balvu (somiņu ar nominācijas uzrakstu + brīnumsvecītes) ekrāna galva
Vārds balvas saņēmējam
Balvas ieguvējam vadītājs aicinās
teikt kādus īsus pateicības vārdus ekrāna galva
Skan lielās fanfāras
Balvas ieguvējs pa tām pašām
kāpnēm kāpj lejā un dodas uz savu vietu fanfāras ekrāna galva
22:30
Vadītājs piesaka kategoriju
“GADA ENERĢIJAS
LĀDIŅŠ”
ekrāna galva
Skan fanfāras fanfāras ekrāna galva
Uz skatuves izsauc balvas
ieguvēju
Margareta Brice uz skatuves
nosauc vārdu, uzvārdu un persona no zāles / savas vietas
nāk uz skatuvi, kurai malā būs
kāpnes. Promomeitene pasniedz balvu (somiņu ar nominācijas
uzrakstu + brīnumsvecītes) ekrāna galva
Vārds balvas saņēmējam
Balvas ieguvējam vadītājs aicinās
teikt kādus īsus pateicības vārdus ekrāna galva
Skan lielās fanfāras
Balvas ieguvējs pa tām pašām kāpnēm kāpj lejā un dodas uz
savu vietu fanfāras ekrāna galva
22:33
Vadītājs piesaka JANA
LOGINOVA klientu
apkalpošanas daļas vadītāja
Skan fanfāras fanfāras
Uz skatuves uznāk Jana
Jana uz skatuvi nāk no savas
vietas, kāpj pa kāpnēm, viņu pavada fanfaras un aplausi
Piesaka “KLIENTU
APKALPOŠANAS DAĻAS
KONTAKTU KOMANDAS
GADA DARBINIEKS” video
#1
Jana sāk ar īsu sasveicināšanos
un piesaka nomināciju un aicina
uz video. ekrāna galva
61
Iet video
nodziest, lai
redz video video
Izsauc un dod vārdu saņēmējam
Aplausiem pavadot, balvas
ieguvējs nāk no savas vietas zālē uz skatuvi, kur Jana pasniedz
balvu. Promomeitene iedod balvu un dāvanu. Ieguvējam tiek
dots īss pateicības vārds ekrāna galva
Skan lielās fanfaras
Balvas ieguvējs dodas nost no
skatuves pa kāpnēm atpakaļ uz savu vietu fanfāras ekrāna galva
22:36
Piesaka “KLIENTU
APKALPOŠANAS DAĻAS
KONTAKTU KOMANDAS
GADA DARBINIEKS” video
#2
Grāvelis piesaka nomināciju un
aicina uz video. ekrāna galva
Iet video nodziest, lai redz video video
Izsauc un dod vārdu saņēmējam
Aplausiem pavadot, balvas
ieguvējs nāk no savas vietas zālē
uz skatuvi, kur Jana pasniedz
balvu. Promomeitene iedod
balvu un dāvanu. Ieguvējam tiek
dots īss pateicības vārds ekrāna galva
Skan lielās fanfaras
Balvas ieguvējs dodas nost no
skatuves pa kāpnēm atpakaļ uz
savu vietu fanfāras ekrāna galva
22:39
Piesaka “KLIENTU
APKALPOŠANAS DAĻAS
KONTAKTU KOMANDAS
GADA DARBINIEKS” video
#3
Grāvelis piesaka nomināciju un aicina uz video. ekrāna galva
Iet video
nodziest, lai
redz video video
Izsauc un dod vārdu saņēmējam
Aplausiem pavadot, balvas ieguvējs nāk no savas vietas zālē
uz skatuvi, kur Jana pasniedz
balvu. Promomeitene iedod balvu un dāvanu. Ieguvējam tiek
dots īss pateicības vārds ekrāna galva
Skan lielās fanfaras
Balvas ieguvējs dodas nost no skatuves pa kāpnēm atpakaļ uz
savu vietu fanfāras ekrāna galva
22:42
Piesaka “KLIENTU
APKALPOŠANAS DAĻAS
MAKSĀJUMU KOMANDAS
GADA DARBINIEKS” video
Vadītājs piesaka nomināciju un
aicina noskatīties video ekrāna galva
Iet video
nodziest, lai
redz video video
Izsauc un dod vārdu saņēmējam
Aplausiem pavadot, balvas
ieguvējs nāk no savas vietas zālē
uz skatuvi, kur Jana pasniedz balvu. Promomeitene iedod
balvu un dāvanu. Ieguvējam tiek
dots īss pateicības vārds ekrāna galva
Skan lielās fanfaras
Balvas ieguvējs dodas nost no skatuves pa kāpnēm atpakaļ uz
savu vietu fanfāras ekrāna galva
22:45
Piesaka “KLIENTU
APKALPOŠANAS DAĻAS
PĀRDOŠANAS
KOMANDAS GADA
DARBINIEKS” video
Jana piesaka nomināciju un aicina noskatīties video ekrāna galva
Iet video
nodziest, lai
redz video video
Izsauc un dod vārdu saņēmējam
Aplausiem pavadot, balvas ieguvējs nāk no savas vietas zālē
uz skatuvi, kur Jana pasniedz
balvu. Promomeitene iedod balvu un dāvanu. Ieguvējam tiek
dots īss pateicības vārds ekrāna galva
Skan lielās fanfaras
Balvas ieguvējs un Jana dodas
nost no skatuves pa kāpnēm fanfāras ekrāna galva
62
atpakaļ uz savu vietu
22:48
Piesaka “KLIENTU
APKALPOŠANAS DAĻAS
KVALITĀTES
KONTROLES GADA
DARBINIEKS” video
Grāvelis piesaka nomināciju un aicina uz video. ekrāna galva
Iet video
nodziest, lai
redz video video
Izsauc un dod vārdu saņēmējam
Aplausiem pavadot, balvas
ieguvējs nāk no savas vietas zālē uz skatuvi, kur Jana pasniedz
balvu. Promomeitene iedod
balvu un dāvanu. Ieguvējam tiek dots īss pateicības vārds ekrāna galva
Skan lielās fanfaras
Balvas ieguvējs dodas nost no
skatuves pa kāpnēm atpakaļ uz savu vietu fanfāras ekrāna galva
22:51
Piesaka “GADA
DARBINIEKS KLIENTU
APKALPOŠANAS DAĻĀ
KATEGORIJĀ “TEAM
LEADER” video
Vadītājs piesaka nomināciju un
aicina noskatīties video ekrāna galva
Iet video video
Izsauc un dod vārdu saņēmējam
Aplausiem pavadot, balvas ieguvējs nāk no savas vietas zālē
uz skatuvi, kur Jana pasniedz
balvu. Promomeitene iedod balvu un dāvanu. Ieguvējam tiek
dots īss pateicības vārds ekrāna galva
Skan lielās fanfaras
Balvas ieguvējs dodas nost no skatuves pa kāpnēm atpakaļ uz
savu vietu fanfāras ekrāna galva
23:00
Balvu ceremonijas 1.daļas
beigas
vadītājs paziņo par ceremonijas
atsākšanos pēc kāda laiciņa pasākuma logo
23:00 23:40 viesiem pasniedz 3 ēdiena kārtu viesmīļi apkalpo pie galdiem + viesi var izbaudīt aktivitātes
skan fona mūzika pasākuma logo
23:40 23:44 Astrologa uzruna
īsais atstāsts par gaidāmo
nākotni, balstoties uz uzņēmuma
dibināšanas datumu
akcentē
runātāju pasākuma logo
23:44 23:50 Kenijas vingrotāji
gaismas
centrāli uz
šovu
viņu
mūzika
23:50
Balvu pasniegšanas
ceremonija 2. daļa
vadītājs piesaka un atklāj
Balvu pasniegšanas
ceremonijas 2.daļu pasākuma logo
23:50
Vadītājs piesaka Gvido
Endlers Parādu piedziņas
daļas vadītājs
akcentē
runātājus pasākuma logo
Skan fanfāras fanfāras
Uz skatuves uznāk Gvido
Gvido uz skatuvi nāk no savas vietas, kāpj pa kāpnēm, viņu
pavada fanfaras un aplausi
Piesaka “PARĀDU
PIEDZIŅAS DAĻAS
ADMINISTRĀCIJAS UN
JURISTU KOMANDAS
GADA DARBINIEKS” video
Gvido piesaka nomināciju un
aicina noskatīties video ekrāna galva
Iet video
nodziest, lai
redz video video
Izsauc un dod vārdu saņēmējam
Aplausiem pavadot, balvas
ieguvējs nāk no savas vietas zālē uz skatuvi, kur Jana pasniedz
balvu. Promomeitene iedod
balvu un dāvanu. Ieguvējam tiek dots īss pateicības vārds ekrāna galva
Skan lielās fanfaras
Balvas ieguvējs un Gvido dodas
nost no skatuves pa kāpnēm atpakaļ uz savu vietu fanfāras ekrāna galva
23:54
Piesaka “PARĀDU
PIEDZIŅAS DAĻAS EARLY
INKASSO GADA
Grāvelis piesaka nomināciju un aicina uz video. ekrāna galva
63
DARBINIEKS” video
Iet video
nodziest, lai
redz video video
Izsauc un dod vārdu saņēmējam
Aplausiem pavadot, balvas ieguvējs nāk no savas vietas zālē
uz skatuvi, kur Jana pasniedz
balvu. Promomeitene iedod balvu un dāvanu. Ieguvējam tiek
dots īss pateicības vārds ekrāna galva
Skan lielās fanfaras
Balvas ieguvējs dodas nost no
skatuves pa kāpnēm atpakaļ uz savu vietu fanfāras ekrāna galva
23:57
Piesaka “PARĀDU
PIEDZIŅAS DAĻAS
MIDDLE INKASSO GADA
DARBINIEKS” video
Vadītājs piesaka nomināciju un
aicina noskatīties video ekrāna galva
Iet video
nodziest, lai
redz video video
Izsauc un dod vārdu saņēmējam
Aplausiem pavadot, balvas ieguvējs nāk no savas vietas zālē
uz skatuvi, kur Jana pasniedz balvu. Promomeitene iedod
balvu un dāvanu. Ieguvējam tiek
dots īss pateicības vārds ekrāna galva
Skan lielās fanfaras
Balvas ieguvējs dodas nost no skatuves pa kāpnēm atpakaļ uz
savu vietu fanfāras ekrāna galva
0:00
Piesaka “PARĀDU
PIEDZIŅAS DAĻAS LATE
INKASSO GADA
DARBINIEKS” video
Vadītājs piesaka nomināciju un
aicina noskatīties video ekrāna galva
Iet video nodziest, lai redz video video
Izsauc un dod vārdu saņēmējam
Aplausiem pavadot, balvas
ieguvējs nāk no savas vietas zālē
uz skatuvi, kur Jana pasniedz balvu. Promomeitene iedod
balvu un dāvanu. Ieguvējam tiek
dots īss pateicības vārds ekrāna galva
Skan lielās fanfaras
Balvas ieguvējs dodas nost no
skatuves pa kāpnēm atpakaļ uz
savu vietu fanfāras ekrāna galva
0:03
Piesaka “GADA
DARBINIEKS PARĀDU
PIEDZIŅAS DAĻĀ
KATEGORIJĀ “TEAM
LEADER”” video
Vadītājs piesaka nomināciju un aicina noskatīties video ekrāna galva
Iet video
nodziest, lai
redz video video
Izsauc un dod vārdu saņēmējam
Aplausiem pavadot, balvas ieguvējs nāk no savas vietas zālē
uz skatuvi, kur Jana pasniedz
balvu. Promomeitene iedod balvu un dāvanu. Ieguvējam tiek
dots īss pateicības vārds ekrāna galva
Skan lielās fanfaras
Balvas ieguvējs dodas nost no skatuves pa kāpnēm atpakaļ uz
savu vietu fanfāras ekrāna galva
0:06
Vadītājs piesaka Hariju
Poikānu mārketinga daļas
vadītājs
Skan fanfāras fanfāras
Uz skatuves uznāk Harijs
Harijs uz skatuvi nāk no savas
vietas, kāpj pa kāpnēm, viņu pavada fanfaras un aplausi
Piesaka “MĀRKETINGA
DAĻAS GADA
DARBINIEKS” video
Harijs sāk ar īsu sasveicināšanos
un piesaka nomināciju un aicina uz video. ekrāna galva
Iet video
nodziest, lai
redz video video
64
Izsauc un dod vārdu saņēmējam
Aplausiem pavadot, balvas
ieguvējs nāk no savas vietas zālē uz skatuvi, kur Jana pasniedz
balvu. Promomeitene iedod
balvu un dāvanu. Ieguvējam tiek dots īss pateicības vārds ekrāna galva
Skan lielās fanfaras
Balvas ieguvējs dodas nost no
skatuves pa kāpnēm atpakaļ uz
savu vietu fanfāras ekrāna galva
0:09 Piesaka “GADA KOMANDA
LabieDarbi.lv ” video
Harijs piesaka nomināciju un aicina noskatīties video
rādās gada darbinieks!!!
Iet video
nodziest, lai
redz video video
Izsauc un dod vārdu saņēmējam
Aplausiem pavadot, balvas ieguvējs nāk no savas vietas zālē
uz skatuvi, kur Jana pasniedz
balvu. Promomeitene iedod balvu un dāvanu. Ieguvējam tiek
dots īss pateicības vārds ekrāna galva
Skan lielās fanfaras
Balvas ieguvēji un Harijs dodas
nost no skatuves pa kāpnēm
atpakaļ uz savu vietu fanfāras ekrāna galva
0:12
Vadītājs piesaka Tomu
Jurjevu “4finance”
izpilddirektors
Skan fanfāras fanfāras
Uz skatuves uznāk Toms
Toms uz skatuvi nāk no savas
vietas, kāpj pa kāpnēm, viņu pavada fanfaras un aplausi
0:15
Grāvelis piesaka kategoriju
“VAKARA ZVAIGZNE” ekrāna galva
Skan fanfāras fanfāras ekrāna galva
Uz skatuves izsauc balvas
ieguvēju
Toms uz skatuves nosauc vārdu, uzvārdu un persona no zāles /
savas vietas nāk uz skatuvi, kurai
malā būs kāpnes. Promomeitene pasniedz Tomam balvu (somiņu
ar nominācijas uzrakstu +
brīnumsvecītes) ekrāna galva
Vārds balvas saņēmējam
Balvas ieguvējam vadītājs aicinās
teikt kādus īsus pateicības vārdus ekrāna galva
Skan lielās fanfāras
Balvas ieguvējs pa tām pašām
kāpnēm kāpj lejā un dodas uz savu vietu fanfāras ekrāna galva
0:18
Piesaka
“ADMINISTRĀCIJAS
GADA DARBINIEKS” video
piesaka nomināciju un aicina uz
video ekrāna galva
Iet video nodziest, lai redz video video
Izsauc un dod vārdu saņēmējam
Aplausiem pavadot, balvas
ieguvējs nāk no savas vietas zālē uz skatuvi, kur Jana pasniedz
balvu. Promomeitene iedod
balvu un dāvanu. Ieguvējam tiek dots īss pateicības vārds ekrāna galva
Skan lielās fanfaras
Balvas ieguvējs dodas nost no
skatuves pa kāpnēm atpakaļ uz savu vietu fanfāras ekrāna galva
0:21
Piesaka 4finance Latvijas
ofisa vadīju video
Toms piesaka nomināciju un
aicina noskatīties video ekrāna galva
Iet video
nodziest, lai
redz video video
Izsauc un dod vārdu saņēmējam
Aplausiem pavadot, balvas ieguvējs nāk no savas vietas zālē
uz skatuvi, kur Toms pasniedz
balvu. Ieguvējam tiek dots īss pateicības vārds ekrāna galva
Skan lielās fanfaras
Balvas ieguvējs un Toms dodas
nost no skatuves pa kāpnēm atpakaļ uz savu vietu fanfāras ekrāna galva
65
0:23
Grāvelis piesaka Tomam
dāvanu
ierunā zālē katrs 1 teikumu un
tad laiž video tekstu ekrāna galva
Iet video
nodziest, lai
redz video video
Grāvelis Izsauc Tomu un dod
viņam vārdu
Aplausiem pavadot, balvas ieguvējs nāk no savas vietas zālē
uz skatuvi, kur Tomam pasniedz balvu. Ieguvējam tiek dots īss
pateicības vārds ekrāna galva
Skan lielās fanfaras
Balvas ieguvējs un Toms dodas
nost no skatuves pa kāpnēm atpakaļ uz savu vietu fanfāras ekrāna galva
Zelta meitenes pasniedz balvu
Tomam ekrāna galva
0:23
Balvu ceremonijas 2.daļas
beigas
vadītājs paziņo par ceremonijas atsākšanos pēc kāda laiciņa
0:23 0:30 Kenijas vingrotāji
gaismas
centrāli uz
šovu
viņu
mūzika
0:30 0:35 pārsteigums darbiniekiem videoklipa HAPPY pirmizrāde
nodziest, lai
redz video
palaiž video
HAPPY
0:35 0:50 spēle viesiem uz skatuves
izsauc uz skatuves 5 pārus un tad
liek dejot dažādos dejas žanros - disco, hiphop, valsis utt. Pēc
skatītāju aplausiem nosaka
labāko deju pāri un pasniedz diplomu.
0:30 viesiem pasniedz desertu viesmīļi apkalpo pie galdiem
0:55 0:58
Toma Jurjeva ierakstītā
uzruna
nodziest, lai
redz video video
0:50 0:55 Kierana uzruna
nodziest, lai
redz video video
0:59 sākas LAIKA ATSKAITE
viesi zālē kopā ar vadītāju skaita līdzi pulkstenim
pulkstenis uz ekrāna
1:00 IESTĀJAS JAUNAIS GADS grandiozs konfeti salūts
DZĪVE
IZDODAS! (pulsējošs
melns fons un
zelta burti)
1:01 1:03 viesmīļi izdala šampaniešu glāzes
1:07 2:07 uz skatuves spēlē MUSIQQ
pārmainās uz
Musiqq 1.var. video cilpu
1:10 viesmīļi iznēsā uzkodu plates
2:00 2:08 pārsteigums dāmām vīriešu striptīzs 1 deja
akcentē
puisi
viņa
mūzika
2:08 4:00 DJ Roberts Lejasmeiers ballīte un jautras dejas
pulsējošas uz skatuvi
un deju
placi pasākuma logo
66
2.pielikums
Pasākuma scenogrāfijas tehniskā skice
67
3.pielikums
Vizuālie materiāli no norises vietas
68
4.pielikums
Projekta laika grafiks
14.11.2014 15.11.2014 16.11.2014 17.11.2014 18.11.2014 19.11.2014 20.11.2014
1. Darba grupas izveide
2.1. Projekta pasākuma
prezentācijas sagatavošana
2.2. Pasākuma apmeklētāju skaita
apzināšana
3.1. Izstrādāt pasākuma scenāriju
3.2. Izstrādāt videoklipa scenāriju
3.3. Uzfilmēt videoklipu Happy
3.4. Izstrādāt pasākuma
māksliniecisko noformējumu
3.5. Sadarbības partneru
apzināšana
3.6. Balsošanas kārtības
noorganizēšana
3.7. Video uzrunu uzfilmēšana
3.8. Nomināciju apstiprināšana
3.9. Nominantu video rullīšu
ieraksts
4.1. Pasākuma ielūgumu maketi
4.2. Ielūgumu izgatavošana
4.3. Pasākuma dekorāciju izveide
5.1. Ielūgumu izdalīšana
5.2. Viesu saraksta un galdiņu
vietu izvietojuma saplānošana
6.1. Pasākuma novadīšana
6.2. Fotosienas izveide
6.3. Pasākuma norises apraksta
sagatavošana
21.11.2014 22.11.2014 23.11.2014 24.11.2014 25.11.2014 26.11.2014 27.11.2014
1. Darba grupas izveide
2.1. Projekta pasākuma
prezentācijas sagatavošana
2.2. Pasākuma apmeklētāju skaita
apzināšana
3.1. Izstrādāt pasākuma scenāriju
3.2. Izstrādāt videoklipa scenāriju
3.3. Uzfilmēt videoklipu Happy
3.4. Izstrādāt pasākuma
māksliniecisko noformējumu
3.5. Sadarbības partneru
apzināšana
3.6. Balsošanas kārtības
noorganizēšana
3.7. Video uzrunu uzfilmēšana
3.8. Nomināciju apstiprināšana
3.9. Nominantu video rullīšu
ieraksts
4.1. Pasākuma ielūgumu maketi
4.2. Ielūgumu izgatavošana
4.3. Pasākuma dekorāciju izveide
5.1. Ielūgumu izdalīšana
5.2. Viesu saraksta un galdiņu
vietu izvietojuma saplānošana
6.1. Pasākuma novadīšana
6.2. Fotosienas izveide
6.3. Pasākuma norises apraksta
sagatavošana
69
28.11.2014 29.11.2014 30.11.2014 01.12.2014 02.12.2014 03.12.2014 04.12.2014
1. Darba grupas izveide
2.1. Projekta pasākuma
prezentācijas sagatavošana
2.2. Pasākuma apmeklētāju skaita
apzināšana
3.1. Izstrādāt pasākuma scenāriju
3.2. Izstrādāt videoklipa scenāriju
3.3. Uzfilmēt videoklipu Happy
3.4. Izstrādāt pasākuma
māksliniecisko noformējumu
3.5. Sadarbības partneru
apzināšana
3.6. Balsošanas kārtības
noorganizēšana
3.7. Video uzrunu uzfilmēšana
3.8. Nomināciju apstiprināšana
3.9. Nominantu video rullīšu
ieraksts
4.1. Pasākuma ielūgumu maketi
4.2. Ielūgumu izgatavošana
4.3. Pasākuma dekorāciju izveide
5.1. Ielūgumu izdalīšana
5.2. Viesu saraksta un galdiņu
vietu izvietojuma saplānošana
6.1. Pasākuma novadīšana
6.2. Fotosienas izveide
6.3. Pasākuma norises apraksta
sagatavošana
05.12.2014 06.12.2014 07.12.2014 08.12.2014 09.12.2014 10.12.2014 11.12.2014
1. Darba grupas izveide
2.1. Projekta pasākuma
prezentācijas sagatavošana
2.2. Pasākuma apmeklētāju skaita
apzināšana
3.1. Izstrādāt pasākuma scenāriju
3.2. Izstrādāt videoklipa scenāriju
3.3. Uzfilmēt videoklipu Happy
3.4. Izstrādāt pasākuma
māksliniecisko noformējumu
3.5. Sadarbības partneru
apzināšana
3.6. Balsošanas kārtības
noorganizēšana
3.7. Video uzrunu uzfilmēšana
3.8. Nomināciju apstiprināšana
3.9. Nominantu video rullīšu
ieraksts
4.1. Pasākuma ielūgumu maketi
4.2. Ielūgumu izgatavošana
4.3. Pasākuma dekorāciju izveide
5.1. Ielūgumu izdalīšana
5.2. Viesu saraksta un galdiņu
vietu izvietojuma saplānošana
6.1. Pasākuma novadīšana
6.2. Fotosienas izveide
6.3. Pasākuma norises apraksta
sagatavošana
70
5.pielikums
Aptaujas anketa “4finance Jaunā gada maģiskā sagaidīšana”
Šo anketu sastādījuši uzņēmuma ‘4finance Latvija” mārketinga daļas darbinieki, lai
noskaidrotu apmeklētāju viedokli par “4finance Jaunā gada maģiskā sagaidīšana” pasākumi.
Iegūtā informācija tiks izmantota pētījuma veikšanai, lai noskaidrotu, kādi aspekti
pasākuma rīkošanā nav bijuši pilnībā izstrādāti, kādus risinājumus redz aptaujātie
respondenti un kā iespējams panākt labāku kvalitātes nodrošinājumu turpmāk.
Lūdzu atzīmēt savu atbildi ar krustiņu vai ierakstīt savu atbildi, kur tas nepieciešams.
Aptauja ir anonīma, un tās rezultāti tiks izmantoti tikai apkopotā veidā. Aptaujas aizpildīšana
aizņems aptuveni 5min.
1. Kā Jūs vērtējat pasākumu – “4finance Latvija Jaunā gada maģiskā sagaidīšana”?
ļoti abi
labi
viduvēji
slikti
ļoti slikti
2. Kā Jūs vērtējat pirms pasākuma sniegto informāciju un veiktos pasākumus?
ļoti abi
labi
viduvēji
slikti
ļoti slikti
3. Kā Jūs vērtējat pasākuma telpas «Sapņu fabrikā»?
ļoti abi
labi
viduvēji
slikti
ļoti slikti
4. Kā Jūs vērtējat pasākuma un telpu noformējumu?
ļoti abi
labi
viduvēji
slikti
ļoti slikti
71
5. Vai Jums patika pasākuma vadītājs Gints Grāvelis?
ļoti abi
labi
viduvēji
slikti
ļoti slikti
6. Kā Jūs vērtējat papildus aktivitātes? (FOBO fotobūdiņa, Iluzionists, Karikatūrists,
Astrologs, Jaunā gada apņemšanās stends)?
ļoti abi
labi
viduvēji
slikti
ļoti slikti
7. Kā Jūs vērtējat pasākumā restorāna "Kuk Buk" ēdināšanu?
ļoti abi
labi
viduvēji
slikti
ļoti slikti
8. Vai Jums patika pasākuma oficiālā daļa?
ļoti abi
labi
viduvēji
slikti
ļoti slikti
9. Kā Jūs vērtējat pasniegtos dzērienus un bārmeņu darbu?
ļoti abi
labi
viduvēji
slikti
ļoti slikti
10. Kā Jūs vērtējat pasākuma neoficiālo daļu?
ļoti abi
labi
viduvēji
slikti
ļoti slikti
11. Jūsu komentāri vai ieteikumi pasākumu turpmākai uzlabošanai.
_____________________________________________________________________
Paldies par atsaucību!
72
6.pielikums
Aptaujas anketas “4finance Jaunā gada maģiskā sagaidīšana” aptaujas rezultāti
73