ti - korporatĪvĀ atklĀtĪba

KORPORATĪVĀ ATKLĀTĪBA:PASAULES LIELĀKO UZŅĒMUMU NOVĒRTĒJUMSUzņēmējdarbības atklātības indekss

www.transparency.org

ISBN: 978-3-943497-22-9

©2012 Transparency International. Visas tiesības rezervētas.

Autore: Barbara Kowalczyk-Hoyer

Dizaina autori: www.tanikadesign.com

Maketētājs: Uldis Trapencieris

Tulkojums latviešu valodā: Sigita Ķirse

© Vāka foto: istockphoto.com/Ola Dusegård

Transparency International komanda, kas strādāja pie pētījuma, ir darījusi visu iespējamo, lai pārbaudītu tajā iekļautās informācijas precizitāti. Ziņojuma pabeigšanas brīdī, 2012.gada jūnijā, tajā iekļautā informācija tika uzskatīta par patiesu. Transparency International neuzņemas atbildību par sekām, kas var rasties, ja pētījumā ietvertā informācija tiks izmantota citos nolūkos un citā kontekstā.

Mēs sakām paldies ikvienam, kas dažādās izpētes un ziņojuma gatavošanas stadijās sniedza savu ieguldījumu.

Transparency International ir starptautiska nevalstiska organizācija, kas cīnās pret korupciju un cenšas pievērst sabiedrības uzmanību korupcijas problēmām. Transparency International ir vairāk nekā 90 nacionālās nodaļas visā pasaulē un sekretariāts, kas atrodas Berlīnē. Sekretariāts un nacionālās nodaļas kopā veido izpratni par kaitējumu, ko rada korupcija, un sadarbojas ar valsts pārvaldes pārstāvjiem, uzņēmējiem un pilsonisko sabiedrību, lai pilnveidotu un īstenotu pasākumus, kas mazina korupciju un tās radītās sekas.

TaskForce

Financial Integrity &Economic Development

SATURS 1. IEVADS 4

2. KOPSAVILKUMS 5

3. PROJEKTA PAMATOJUMS UN METODOLOĢIJA 7

4. INFORMĀCIJA PAR PRETKORUPCIJAS PROGRAMMĀM 10

Uzņēmumu rezultāti 13

Nozaru sniegums 15

5. ORGANIZATORISKĀS STRUKTŪRAS ATKLĀTĪBA 16


Nozaru sniegums 22

6. INFORMĀCIJA PAR DARBĪBAS VALSTĪM 24


Nozaru sniegums 31

7. FINANŠU SEKTORS: īpaša nodaļa 34

Informēšana par pretkorupcijas programmām 37

Organizācijas struktūras atklātība 38

Pārskatu sniegšana par katru uzņēmuma darbības valsti 40

8. RĪCĪBPOLITIKAS REKOMENDĀCIJAS 41

PIELIKUMI 45

1.Pielikums: Metodoloģija 45

2. Pielikums: Aptauja 50

3. Pielikums: Uzņēmumu saraksts 52

4. Pielikums: Datu tabulas 56

1. diagramma: Indeksa rezultātiSkalā 0 – 10, kur 0 nozīmē nav atklāts, bet 10 – maksimāli atklāts. Indekss ir balstīts uz vidējiem nesvērtiem rezultātiem visu trīs kritēriju grupā

PKP = informēšana par pretkorupcijas programmām

OSA = organizatoriskās struktūras atklātība

DV = informācijas sniegšana par darbības valstīm

Piezīme: Google, Microsoft, Procter & Gamble, SAP un Shell ir Transparency International sekretariāta korporatīvie atbalstītāji. HSBC un Rio Tinto ir Transparency International Biznesa principu vadības komitejas locekļi. Citi uzņēmumi, kas iekļauti šajā ziņojumā, iespējams, ir snieguši atbalstu kādai no Transparency International nodaļām visā pasaulē.

Statoil

Rio Tinto

BHP Billiton

ArcelorMittal

BG Group

HSBC Holdings

BASF

France Telecom

BP

Allianz

Tesco

Novartis

ExxonMobil

Vodafone

Wal-Mart Stores

ANZ Banking

Siemens

GlaxoSmithKline

Royal Dutch Shell

ENEL

GDF Suez

Telefónica

British American Tobacco

Bayer Group

Westpac Banking Group

General Electric

Home Depot

L’Oréal Group

Deutsche Telekom

E.ON

Roche Holding

Sanofi-Aventis

ENI

Nestlé

SAP

8.3

7.2

7.2

6.9

6.7

6.7

6.7

6.6

6.6

6.6

6.5

6.5

6.4

6.4

6.4

6.3

6.3

6.2

6.2

6.2

6.2

6.2

6.1

6.1

6.0

6.0

6.0

6.0

6.0

6.0

5.9

5.9

5.9

5.9

5.8

PKP OSA DV 100% 100% 50.0%

92% 100% 23.7%

92% 100% 23.6%

85% 100% 21.3%

100% 100% 2.4%

92% 100% 8.0%

100% 100% 0.0%

81% 100% 17.2%

92% 100% 5.6%

88% 100% 8.5%

69% 100% 26.2%

92% 100% 1.8%

88% 100% 4.3%

85% 100% 7.5%

77% 100% 14.0%

88% 100% 0.8%

88% 100% 0.6%

85% 100% 2.4%

85% 100% 2.1%

85% 100% 0.8%

85% 100% 0.6%

69% 100% 15.5%

81% 100% 2.3%

81% 100% 2.0%

96% 83% 1.7%

81% 100% 0.3%

81% 100% 0.0%

81% 100% 0.0%

73% 100% 6.3%

77% 100% 1.7%

77% 100% 0.9%

77% 100% 0.4%

92% 83% 1.3%

73% 100% 3.6%

65% 100% 8.8%

KORPORATĪVĀ ATKLĀTĪBA

Barclays

Schlumberger

Saudi Basic Industries

Philip Morris International

China National Offshore Oil Corporation (CNOOC)

Industrial and Commercial Bank of China (ICBC)

Citigroup

JPMorgan Chase

Pfizer

McDonald’s

ConocoPhillips

PepsiCo

Visa

Cisco Systems

Microsoft

Walt Disney

Goldman Sachs Group

Teva Pharmaceutical Industries

Verizon Communications

Mitsubishi UFJ Financial

Apple

Bank of America

Commonwealth Bank

Canon

Google

Anheuser-Busch InBev

Toyota Motor

Gazprom, OAO

Amazon.com

Nippon Telegraph & Telephone Corporation

Berkshire Hathaway

China Construction Bank

Honda Motor

Bank of Communications

Bank of China

4.0

4.0

4.0

3.9

3.9

3.9

3.8

3.8

3.7

3.7

3.7

3.5

3.5

3.4

3.4

3.4

3.3

3.3

3.3

3.2

3.2

3.2

3.1

3.0

2.9

2.9

2.8

2.8

2.8

2.6

2.4

1.9

1.9

1.7

1.1

PKP OSA DV 69% 50% 0.8%

69% 50% 0.7%

69% 50% 0.0%

85% 33% 0.0%

15% 100% 1.3%

15% 100% 1.1%

81% 33% 0.0%

81% 33% 0.0%

77% 33% 0.0%

77% 33% 0.0%

73% 33% 3.2%

73% 33% 0.0%

73% 33% 0.0%

69% 33% 0.6%

69% 33% 0.0%

69% 33% 0.0%

50% 50% 0.0%

50% 50% 0.0%

65% 33% 0.0%

46% 50% 1.3%

62% 33% 0.0%

62% 33% 0.0%

38% 50% 5.5%

23% 67% 0.2%

54% 33% 0.0%

62% 25% 0.0%

46% 33% 4.3%

0% 83% 0.0%

27% 50% 6.0%

27% 50% 0.0%

38% 33% 0.0%

8% 50% 0.0%

8% 50% 0.0%

0% 50% 0.0%

0% 33% 0.0%

Toronto-Dominion Bank

Unilever

Banco Santander

Oil & Natural Gas Corporation

BNP Paribas

Coca-Cola

Occidental Petroleum

Chevron

Credit Suisse Group

Total

Amgen

United Technologies Corporation

AstraZeneca

Merck & Co

Hewlett-Packard

Banco Bradesco

Petrobras-Petróleo Brasil

Vale

Reliance Industries

Intel

Abbott Laboratories

AT&T

Lloyds Banking Group

3M

EDF Group

Qualcomm

Royal Bank of Canada

América Móvil

Johnson & Johnson

Samsung Electronics

IBM

Procter & Gamble

Oracle

PetroChina

United Parcel Service

5.7

5.7

5.4

5.4

5.4

5.3

5.2

5.2

5.1

5.1

5.0

5.0

5.0

4.9

4.8

4.8

4.7

4.7

4.7

4.7

4.7

4.7

4.6

4.5

4.4

4.4

4.4

4.4

4.4

4.3

4.2

4.2

4.1

4.1

4.1

PKP OSA DV 62% 100% 8.3%

69% 100% 0.4%

46% 100% 17.3%

46% 100% 15.9%

62% 100% 0.0%

77% 83% 0.0%

85% 67% 5.6%

69% 83% 4.2%

54% 100% 0.0%

92% 58% 1.7%

85% 67% 0.0%

85% 67% 0.0%

96% 50% 3.3%

81% 67% 0.3%

77% 67% 0.0%

77% 67% 0.0%

92% 50% 0.0%

54% 83% 4.9%

23% 100% 18.3%

88% 50% 2.2%

88% 50% 2.1%

73% 67% 0.4%

38% 100% 0.0%

85% 50% 0.4%

31% 100% 1.7%

62% 67% 4.2%

81% 50% 1.2%

31% 100% 0.0%

81% 50% 0.0%

46% 83% 0.5%

77% 50% 0.4%

92% 33% 0.0%

88% 33% 1.7%

38% 83% 0.0%

88% 33% 0.0%

1. IEVADSŠobrīd valstis visā pasaulē cenšas atjaunot ekonomisko situāciju, kas tika novājināta finanšu krīzes rezultātā. Tomēr virkne pasaules lielāko uzņēmumu joprojām nav īstenojoši pietiekami daudz atklātības pasākumu, kas ļautu izvairīties no vēl vienas ekonomiskās krīzes. Šie uzņēmumi nepublisko pietiekami daudz informācijas par to, vai un kādas pretkorupcijas sistēmas tie ir izstrādājuši un kādā veidā tie īsteno citas ar atklātības veicināšanu saistītas aktivitātes. Turklāt tie nepietiekami informē par savu uzņēmumu organizatorisko struktūru, tādējādi neradot pietiekamu skaidrību par patieso ietekmi to darbības valstīs. Tā rezultātā pasaules lielākie uzņēmumi var līdzdarboties vidē, kas veicina korupcijas izplatību.

Šis pētījums analizē korporatīvo atklātību, apskatot virkni pretkorupcijas pasākumu 105 lielākajos starptautiskajos uzņēmumos1. Kopā šo uzņēmumu vērtība pārsniedz 11 triljonus USD un ietekmē cilvēku dzīves vairāk nekā 200 valstīs, kas nozīmē, ka tiem pieder milzīga vara. Tā ietekmē ne tikai investorus, akciju tirgus, piegādātājus un patērētājus – tā ir krietni plašāka un skar šo uzņēmumu darbiniekus, noteiktos standartus un darba apstākļus visā pasaulē. Šī ekonomiskā vara var būt inovāciju, konkurences un izaugsmes avots, bet nepareizi izmantota - tā var veicināt ekonomikas stagnāciju, nabadzību un nevienlīdzību.

Starptautiskām kompānijām korupcija var radīt riskus vairākās jomās. Korupcija iznīcina uzņēmējdarbību, kavē brīvā tirgus attīstību un iedragā stabilitāti, kas ir svarīga sekmīgai ekonomikas dzīvotspējai. Tā arī ļauj lielām naudas summām aizplūst no ekonomikas – kā nenomaksāti nodokļi, kukuļi un nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšana. Uzņēmumi to apzinās, bet šobrīd, vairāk kā jebkad agrāk, tiem jārīkojas, lai apturētu korupciju. Tikai ar atklātību var risināt vienu no būtiskākajām problēmām, kas veicina ekonomikas un finanšu krīžu rašanos.

Īstenojot lielāku korporatīvo atklātību – publiski ziņojot par veiktajiem pasākumiem un darbībām – uzņēmumi sniedz nepieciešamo informāciju investoriem, žurnālistiem, aktīvistiem un pilsoņiem, kas uzrauga to rīcību. Korporatīvā atklātība ir daudznozīmīga, jo uzņēmumu ietekme skar vairākas jurisdikcijas. Neskatoties uz to, ka starptautiskie uzņēmumi, caur savu saistīto uzņēmumu tīklojumu, darbojas dažādās valstīs, kurās ir atšķirīgs normatīvais regulējums, kopumā tie ir pakļauti vienotiem (mātes uzņēmuma) juridiskiem un biznesa standartiem. Nepastāvot zināmai atklātībai, ir praktiski neiespējami izsekot šo uzņēmumu darbībai.

Informēšana par pretkorupcijas programmām, organizatoriskās struktūras atklātību un visām darbības valstīm sniedz skaidru un aptverošu redzējumu par uzņēmumu, tā ieņēmumiem, peļņu un samaksāto nodokļu apmēru. Rezultātā ieinteresētās puses iegūst informāciju, kas ļauj pieņemt izsvērtus lēmumus un ietekmēt korporatīvo rīcību. Lai gan informācijas sniegšana pati par sevi nenodrošina labu rīcību, tā norāda uz saistībām un izpratni par šādas rīcības nozīmīgumu. Tā arī veicina ļaunprātīgas rīcības vai dezinformēšanas vieglāku atklāšanu. Katrā ziņā, uzņēmumi, kas informē par savām pretkorupcijas programmām un starptautiskajām aktivitātēm, visticamāk ir tuvāk risinājumam, nekā problēmai.

4 Transparency International

2. KOPSAVILKUMSTransparency International analizēja informāciju, kas ir publiski pieejama izlases uzņēmumu tīmekļa vietnēs. Balstoties uz diviem iepriekš veiktajiem pētījumiem Transparency in Reporting on Anti-Corruption (Atklātība informācijas sniegšanā par pretkorupcijas pasākumiem) un Promoting Revenue Transparency (Ieņēmumu atklātības veicināšana)2, tika pētītas trīs atklātības dimensijas:

• Sabiedrības informēšana par pretkorupcijas programmām: kas ietver kukuļošanu, neoficiālos maksājumus, trauksmes cēlēju aizsardzību un ziedojumus politiskajām partijām

• Organizatoriskā atklātība, tai skaitā informācija par korporatīvajiem holdingiem

• Informēšana par visām uzņēmuma darbības valstīm

Starptautiskajiem uzņēmumiem vēl daudz darāmā ceļā uz lielāku atklātību: aptuveni puse no 105 uzņēmumiem nepublicē informāciju par pretkorupcijas programmām un organizatoriskās struktūras atklātību, savukārt vidējais vērtējums informēšanā par uzņēmuma darbības valstīm ir ļoti zems.

INFORMĀCIJA PAR PRETKORUPCIJAS PROGRAMMĀMLai gan daži starptautiskie uzņēmumi šobrīd sniedz informāciju par pretkorupcijas programmām, tomēr šajās programmās vēl nepieciešama virkne saturisku uzlabojumu. Piemēram, atsevišķi uzņēmumi norāda, ka neoficiālie maksājumi ir aizliegti, tomēr informācijas sniegšana par uzraudzības procedūrām nav pietiekama.

Jānorāda, ka kopš 2009.gada, kad tika publicēts pēdējais pētījums Transparency in Reporting on Anti-Corruption3 (Atklātība informācijas sniegšanā par pretkorupcijas pasākumiem), ir vērojams zināms progress. Sevišķi uzlabojies rādītājs ‘Informēšana par pretkorupcijas programmām’ – ja 2009.gadā tas bija tikai 47%, tad šobrīd - jau 68%.

ORGANIZATORISKĀS STRUKTŪRAS ATKLĀTĪBALielākā daļa no 105 apskatītajiem uzņēmumiem atklāj informāciju par tiem pilnībā piederošajiem meitasuzņēmumiem, tomēr nozīmīguma jēdziens (skatīt 4.informatīvo logu) ierobežo informācijas detalizētu izpaušanu. Turklāt tikai daži uzņēmumi atklāj savas filiāles, kopuzņēmumus (saistītos uzņēmumus) un citus īpašumus. Tā rezultātā daudzi saistītie uzņēmumi paliek sabiedrībai nezināmi. Jo vairāk meitasuzņēmumu pieder holdingam, jo mazāk iespējams, ka katrs atsevišķais meitasuzņēmums sasniegs ‘nozīmīgu’ līmeni, ņemot vērā kopējo uzņēmuma lielumu. Attiecīgi – ievērojams skaits korporatīvo holdingu nesniedz nekādu informāciju un tie parasti ir uzņēmumi, kas darbojas nabadzīgās un mazāk aizsargātās valstīs.

5Korporatīvā atklātība: pasaules lielāko uzņēmumu novērtējums

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA PAR UZŅĒMUMA DARBĪBAS VALSTĪMLiela daļa uzņēmumu atklāj pavisam nedaudz vai nesniedz nekādu informāciju finanšu informāciju par to darbības valstīm. Tie uzņēmumi, kas izpauž informāciju, parasti atklāj tikai atsevišķus datus par dažām jurisdikcijām. Tikai atsevišķi uzņēmumi izpauž finanšu informāciju par visiem saviem uzņēmumiem un saistītajiem uzņēmumiem valstīs, kurās tie darbojas.

FINANŠU SEKTORS: ĪPAŠA NODAĻALielākais no pētījumā pārstāvētajiem ir finanšu sektors. Šajā grupā esošie uzņēmumi atšķiras dažādās vērtējumu kategorijās, tomēr kopumā to rezultāti vērtējami kā vāji: apskatot finanšu uzņēmumus kā vienu grupu, tie ir zem vidējā rādītāja visās trīs atklātības kategorijās. Ņemot vērā finanšu krīzi un atklātības nozīmi risku mazināšanā finanšu tirgos, pētījumā iegūtie rezultāti bija pamats tam, lai veidotu atsevišķu nodaļu par finanšu sektora uzņēmumiem.

RĪCĪBPOLITIKAS REKOMENDĀCIJASSTARPTAUTISKAJIEM UZŅĒMUMIEM:• Jāpublisko detalizēta informācija par

pretkorupcijas programmām

• Jāpublisko pilnīga informācija par meitasuzņēmumiem, filiālēm, kopuzņēmumiem un citām saistītajām saimniecībām

• Jāpublisko finanšu pārskati par katru valsti, kurā tie darbojas

• Ikvienam starptautiskam uzņēmumam jābūt informatīvai tīmekļa vietnei, kurā informācija pieejama vismaz vienā starptautiski lietotā svešvalodā. Šim jābūt kā vienam no komunikācijas rīkiem.

• Ņemot vērā finanšu sektoru pārstāvošo uzņēmumu ietekmi, tiem ievērojami jāuzlabo sabiedrības informēšana par visiem ar atklātību saistītajiem jautājumiem, noteikti jāpaplašina pretkorupcijas programmas, lai tās attiektos arī uz aģentiem un starpniekiem, kas rīkojas viņu vārdā, kā arī jāaizliedz neoficiālie maksājumi.

VALDĪBĀM UN UZRAUDZĪBAS IESTĀDĒM:• Valdībām un Eiropas Savienībai jāprasa

uzņēmumiem, kas ir to jurisdikcijā, izpaust informāciju par filiālēm, meitas uzņēmumiem, kopuzņēmumiem un citām saistītajām saimniecībām

• Valdībām un Eiropas Savienībai jāprasa uzņēmumiem, kas ir to jurisdikcijā, sniegt informāciju par katru uzņēmuma darbības valsti.

INVESTORIEM:• Investoriem jāpieprasa uzņēmumiem informācija

par pretkorupcijas programmām, organizatorisko atklātību un ziņas par katru darbības valsti; un jāiekļauj šī informācija investīciju plānos

• Vērtējot uzņēmumus, korporatīvās atbildības rādītājos jāietver un riska reitingu aģentūrām jāņem vērā uzņēmumu saistības, ko tie apņēmušies īstenot, vai pasākumi, ko tie īstenojuši attiecībā uz atklātības veicināšanu

• Grāmatvedības standartiem, kas attiecas uz finanšu pārskatiem un korporatīvo sociālo atbildību, jāietver ar korupciju saistītas informācijas izpaušana.

NEVALSTISKAJĀM ORGANIZĀCIJĀM:• Lai veicinātu lielāku atklātību, nevalstiskajām

organizācijām jāiesaistās starptautisko uzņēmumu, kas atrodas vai darbojas attiecīgajā valstī, uzraudzīšanā.

• Nevalstiskajām organizācijām jāpievērš uzmanība interešu aizstāvības pasākumu īstenošanai, prasot no starptautiskajiem uzņēmumiem lielāku atklātību un, jo īpaši, aicinot atskaitīties par plānotajiem vai īstenotajiem pretkorupcijas pasākumiem.


* Transparency International aicina uzņēmumus sazināties un informēt par būtiskām izmaiņām informācijas publiskošanā pēc 2011.gada oktobra

3. PROJEKTA PAMATOJUMS UN METODOLOĢIJAPētījums Korporatīvā atklātība: pasaules lielāko uzņēmumu novērtējums ir balstīts uz Transparency International iesākto darbu korupcijas apkarošanā privātajā sektorā. Lai gan nevar likt vienlīdzības zīmi starp atklātību un labu sniegumu, organizācija Transparency International ir pārliecināta, ka informācijas sniegšana norāda uz uzņēmuma apņēmību cīnīties pret korupciju un atvieglo atbildības uzņemšanos par pieļautajām nepilnībām4 (skatīt 2. informatīvo logu).

Pētījumā vērtēta korporatīvā atklātība 105 lielākajos publiski zināmajos pasaules uzņēmumos, kas ir izvēlēti, balstoties uz to tirgus vērtību, izmantojot datus, kas pieejami laikā no 2011.gada jūnija līdz 15.oktobrim. Mēs apzināmies, ka pēc 2011. gada 15.oktobra uzņēmumi varētu būt publiskojuši noderīgu informāciju, tomēr šajā pētījumā tā nav tikusi ņemta vērā.* Tā kā pētījums ir veidots tikai starptautiskiem uzņēmumiem, citi uzņēmumi pētījumā netika iekļauti.5

Atklātība tiek mērīta, balstoties uz šādiem trīs rādītājiem jeb dimensijām:

1. pretkorupcijas programmas

2. organizācijas struktūra

3. ieņēmumi, naudas pārskaitījumi un cita informācija par katru uzņēmuma darbības valsti.

Visi trīs minētie rādītāji ir svarīgi atklātības veicināšanā. Informēšana par pretkorupcijas programmām ir būtiskākais preventīvais pasākums un dod iespēju ieinteresētajām pusēm demonstrēt vēlmi cīnīties pret korupciju. Atklāta un saprotama organizācijas struktūra ir būtiska, lai nodrošinātu, ka līgumu un finanšu plūsma ir viegli izsekojama. Informācijas izpaušana par katru valsti, kurā darbojas uzņēmums, ļauj vietējiem iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām uzraudzīt uzņēmumu darbību, veiktos naudas pārskaitījumus un citas aktivitātes, kā arī maksājumus valsts budžetā nodokļu veidā un par atļauju vai licenču saņemšanu.

Būtiskākie šī pētījuma rezultāti ir:

• Uzņēmējdarbības atklātības indeksa izstrāde, kas, balstoties uz trim dimensijām, sarindo uzņēmumus pēc labākā, vidējā un vājākā snieguma

• Trīs atsevišķu reitingu izveide par katru dimensiju.


DATU VĀKŠANA UN ANALĪZEInformācija tika vākta tikai un vienīgi izmantojot publiski pieejamos dokumentus un datus, kas ievietoti uzņēmumu tīmekļa vietnēs, tai skaitā tika apskatītas arī citas mājaslapā norādītās saites. Informācija tika vākta, balstoties uz aptauju, kas strukturēta, izmantojot trīs korporatīvās atklātības dimensijas6:

• Informēšana par pretkorupcijas programmām: 13 jautājumi, kas tika uzdoti, lai analizētu šo rādītāju, ir balstīti uz Transparency International un Apvienoto Nāciju Globālā līguma desmito principu, kas nosaka: „Uzņēmumiem ir jāstrādā pret korupciju visos tās veidos (gan pret kukuļdošanu, gan naudas vai citu labumu izspiešanu).” (Global Compact Reporting Guidance on the 10th Principle against Corruption).7 Ieteikumi ir iegūti no Transparency International izstrādātā dokumenta ‘Uzņēmējdarbības principi kukuļošanas apkarošanai’.8

• Organizācijas struktūras atklātība: 8 jautājumi, kas iekļauti šajā sadaļā ir vērsti uz uzņēmuma saistīto struktūru atklāšanu, tai skaitā filiāļu, partneru, kopuzņēmumu un citu saistīto īpašumu izpaušanu.

• Informācijas sniegšana par katru valsti, kurā uzņēmums darbojas: izvirzīti 5 jautājumi, kas saistīti ar nacionālā līmeņa finanšu datiem.

Pētījuma gaitā Transparency International nepārbaudīja, vai publicētā informācija ir ticama un pilnīga un nevērtēja izpaustās informācijas vai īstenotās prakses godīgumu. Tika veikta sākotnējo datu pārbaude. Metodoloģija, dati un vērtējumi tika nosūtīti visiem pētījumā iekļautajiem uzņēmumiem, dodot tiem iespēju izskatīt un komentēt saņemto informāciju. 15 no 105 uzņēmumiem komentēja metodoloģiju, savukārt 52 izmantoja iespēju un sniedza komentārus par savākto informāciju. Uzņēmumu sniegtā informācija tika pārbaudīta un nepieciešamības gadījumā - veikti labojumi.9

VĒRTĒŠANAS SISTĒMAKatrs jautājums tika vērtēts skalā no 0 līdz 1, kur 1 ir augstākais rezultāts. Dažiem jautājumiem tika piešķirts puspunkts jeb 0,5.10 Katrā jautājumā iegūtie punkti (13 par pretkorupcijas programmām, 8 par organizācijas atklātību un 5 informācijas sniegšanā par katru darbības valsti) tika summēti par katru dimensiju. Tā kā maksimālais punktu skaits katrā no trīs dimensijām ir atšķirīgs, rezultāti ir izteikti procentos.

Piemēram, dimensijā ‘informēšana par pretkorupcijas programmām’, ir 13 jautājumi. Maksimālais punktu skaits vienā jautājumā ir 1, attiecīgi, maksimālais punktu skaits kopā ir 13. Teicams rezultāts ir 13 punkti, kas tika izteikti kā 100%. 50% tika piešķirti uzņēmumam, kas ieguva 6,5 punktus.

Kopējais indeksa rezultāts ir iegūts no vienkāršā vidējā sasniegtā rezultāta katrā dimensijā pārvēršot skalā no 0 līdz 10, kur 0 ir vājākais, bet 10 labākais rezultāts.

Piezīme rezultātu interpretēšanai: šis pētījums ir balstīts uz datiem, kas skar 105 uzņēmumus, proti, izdarītie secinājumi ir attiecināmi tikai uz analizētajiem 105 uzņēmumiem. Izņemot finanšu sektoru, izlases lielums ir pārāk mazs, lai izdarītu plašus secinājumus.


1. INFORMATĪVAIS LOGS: LABĀS PRAKSES PIEMĒRI

DIMENSIJAS, KAS TIKA ANALIZĒTAS PĒTĪJUMĀ:

• Sabiedrības informēšana par pretkorupcijas programmām, kas balstīta uz Transparency International un Apvienoto Nāciju Globālā līguma desmito principu pret korupciju

• Korporatīvo holdingu organizatoriskās struktūras izpaušana, ieskaitot meitasuzņēmumus, filiāles, kopuzņēmumus un citus uzņēmumus

• Informācijas izpaušana par katru darbības valsti par būtiskajiem finanšu datiem un ziedojumiem vietējām kopienām

Statoil, Rio Tinto un BHP Billiton ir uzņēmumi, kas ieņem indeksa pirmās trīs vietas. Šie trīs uzņēmumi arī ir vienīgie starp labākajiem 10 visās trīs atklātības dimensijās.

STATOIL (NORVĒĢIJA , NAFTA & GĀZE):

• 100% kritērijā - informēšana par pretkorupcijas programmām

• Izpauž visu nepieciešamo informāciju par uzņēmuma organizatorisko struktūru, izņemot par valstīm, kurā uzņēmums darbojas

• Izpauž informāciju par ieņēmumiem, nodokļiem un ziedojumiem katrā valstī, kur uzņēmums darbojas.

RIO TINTO (AUSTRĀLIJA/APVIENOTĀ KARALISTE, IZEJMATERIĀLI):

• Sniedz informāciju par visiem nepieciešamajiem pretkorupcijas programmu elementiem, izņemot šo programmu regulāru uzraudzību

• Izpauž visu nepieciešamo informāciju par uzņēmuma organizatorisko struktūru

• Izpauž informāciju par nodokļiem katrā valstī, kur uzņēmums darbojas.

BHP BILLITON (AUSTRĀLIJA/APVIENOTĀ KARALISTE, IZEJMATERIĀLI):

• Sniedz informāciju par visiem nepieciešamajiem pretkorupcijas elementiem, izņemot ziedojumus politiskajām partijām

• Izpauž visu nepieciešamo informāciju par uzņēmuma organizatorisko struktūru, izņemot par valstīm, kurās uzņēmums darbojas

• Izpauž informāciju attiecībā uz nodokļiem par gandrīz visām valstīm, kurās uzņēmums darbojas



4. INFORMĀCIJA PAR PRETKORUPCIJAS PROGRAMMĀM

© istockphoto.com/Chalabala


68%VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS

LABĀKAIS SNIEGUMSBASF, BG GROUP, STATOIL

0%VĀJĀKAIS SNIEGUMS

BANK OF CHINA, BANK OF COMMUNICATIONS, GAZPROM

100%

4. INFORMĀCIJA PAR PRET-KORUPCIJAS PROGRAMMĀMPretkorupcijas programma ir uzņēmuma pirmais solis, kas pasargā no korupcijas dažādajām izpausmēm. Pilnīga un atklāta šādu programmu izpaušana norāda uz uzņēmumu apņemšanos apkarot korupciju un veicina vadības, darbinieku, partneru, aģentu un citu pušu ētisku uzvedību un vērtības.

2009.gadā tika izstrādātas vadlīnijas, Transparency International un Apvienoto Nāciju Globālā līguma desmitā principa ieviešanai.11 Šis praktiskais instruments, kas izstrādāts, balstoties uz Uzņēmējdarbības principi kukuļošanas apkarošanai (Business Principles for Countering Bribery)12, nosaka konkrētas rekomendācijas uzņēmumiem attiecībā uz tiem pretkorupcijas programmas aspektiem, kuri ir publiski izpaužami.

Uzņēmumi un to darbinieki apzinās pretkorupcijas programmu nozīmi: pētījums, ko veikusi auditorkompānija PricewaterhouseCoopers, atklāj, ka 86% aptaujāto pretkorupcijas programmas esamība un publicēšana šķiet vērtīga vai ļoti vērtīga uzņēmuma zīmolam.13

2. INFORMATĪVAIS LOGS: VAI INFORMĒŠANA PAR PRETKORUPCIJAS PROGRAMMĀM IR JĒGPILNA?

Pastāv uzskats, ka informēšanas līmenis ir virspusējs rādītājs un ka informēšana un atbilstība vai laba rīcība nav viens un tas pats.

Apzinoties, ka informēšana un atbilstība nav viens un tas pats, pastāv spēcīgi argumenti, kas apstiprina labas atskaitīšanās nozīmi:

• Juridiskie un reputācijas riski, kam uzņēmums sevi pakļauj, sniedzot nepatiesus paziņojumus

• Publiskas saistības liek uzņēmumam būt atbildīgam pret visām ieinteresētajām pusēm un sabiedrību kopumā

• Publiskas saistības veicina aktīvāku uzraudzību no ieinteresēto pušu un plašākas sabiedrības puses

• Pietiekama sabiedrības informēšana sekmē pozitīvu rīcību

• Pretkorupcijas plānu publicēšana rada pozitīvu ietekmi uz starptautisko uzņēmumu darbiniekiem visā pasaulē, jo tas apliecina mātes uzņēmuma saistības un atbalstu ētiskai uzvedībai.


UZŅĒMUMU REZULTĀTIUzņēmumu vidējais rādītājs attiecībā uz informācijas sniegšanu par pretkorupcijas programmām ir 68%. Tas norāda uz pozitīvu tendenci kopš Transparency International 2009.gadā veiktā pētījuma par korporatīvās atskaitīšanās praksi.

Trīs uzņēmumi, kas atrodas Eiropā, ir sasnieguši maksimālo iespējamo rezultātu, tie ir: BASF, BG Group un Statoil. Puse no apskatītajiem uzņēmumiem novērtēti ar 77% vai sasnieguši vēl augstāku rezultātu, no tiem - 14 rādītājs ir virs 90%. Zemākā vieta novērtējumā ir divām Ķīnas bankām un vienai Krievijas valsts kontrolētai naftas un gāzes kompānijai. Zemāko vērtējumu saņēmuši šādi uzņēmumi: Bank of China, Bank of Communications un Gazprom.

Jautājums, kurā tika saņemts maksimālais iespējamais vērtējums, bija: vai uzņēmums publiski apņemas ievērot visus attiecīgos normatīvos aktus, tostarp korupcijas novēršanu reglamentējošos aktus. 97 no 105 uzņēmumiem ir publiski pauduši šādu apņemšanos (tostarp visi uzņēmumi, kas atrodas ASV). Problemātiskākais izrādījās jautājums par neoficiālajiem maksājumiem.14 Daži uzņēmumi informēja, ka, šī pētījuma laikā vai īsi pēc tā pabeigšanas, ir aktualizējuši neoficiālo maksājumu politiku, ieviešot pilnīgu aizliegumu, savukārt citi uzņēmumi ir norādījuši, ka attiecīgi precizējumi drīzumā tiks pieņemti un publiskoti. Tomēr kopumā rezultāti par neoficiālo maksājumu aizliegumu lika vilties.

100%

96%

92%

88%

85%

81%

77%

73%

69%

65%

62%

54%

50%

46%

38%

31%

BASF, BG Group, Statoil

AstraZeneca, Westpac

BHP Billiton, BP, ENI, HSBC, Novartis, Petrobras, P&G, Rio Tinto, Total

Abbott, Allianz, ANZ, ExxonMobil, Intel, Oracle, Siemens, UPS

3M, Amgen, ArcelorMittal, ENEL, GDF Suez, GlaxoSK, Occidental Petrol, PMI, Shell, UTC, Vodafone

Bayer, BAT, Citigroup, FT, GE, Home Depot, J&J, JPMorgan, L’Oréal, Merck, RBC

Bradesco, Coca-Cola, E.ON, HP, IBM, McDonald’s, Pfizer, Roche, Sanofi-Aventis, Wal-Mart

AT&T, Conoco, DT, Nestlé, PepsiCo, Visa

Barclays, Chevron, Cisco, Microsoft, Saudi Basic, Schlumberger, Telefónica, Tesco, Unilever, Walt Disney

SAP, Verizon

Anheuser, Apple, B America, BNP, Qualcomm, TD Bank

Credit Suisse, Google, Vale

Goldman, Teva

Santander, MUFJ, ONGC, Samsung, Toyota

Berkshire, Commonwealth B, Lloyds, PetroChina

AméricaMóvil, EDF Group

Nippon, Amazon

Canon, Reliancelnd

CNOOC, ICBC

CCB, Honda

B China, B Communications, Gazprom

27%

23%

8%

0%

15%

2. diagramma: Informēšana par pretkorupcijas programmām100% nozīmē pilnīgu atklātību attiecībā uz pretkorupcijas programmām


3. diagramma: Informēšana par pret-korupcijas programmām: jautājumu analīzeAnalizēto 105 uzņēmumu skaits, kas saņēma attiecīgi 1, 0.5, vai 0 punktus

0.5 PUNKTI1 PUNKTS 0 PUNKTU

VĒRTĒJUMS

897

10

4361 1

94

16485

356

20382

46

5055

562326

8221 2

2480 1

26475

1986

1

20184

JAUTĀJUMS

Apņemšanās darboties atbilstoši likumiem

Ētikas kodeksi tiek attiecināti uz visiem darbiniekiem

Ir izveidots konfidenciāls ziņošanas kanāls

Vadības atbalsts

Aizliegums īstenot atriebību par ziņošanu

Dāvanas, viesmīlība, ceļošana

Ir izstrādāta mācību programma

Neiecietības paziņojums (zero-tolerance statement)

Ētikas kodekss attiecas uz piegādātājiem

Regulāra programmu uzraudzība

Ētikas kodekss attiecas uz aģentiem

Politisko ziedojumu izpaušana

Aizliegums veikt neoficiālus maksājumus


NOZARU SNIEGUMS Finanšu sektora uzņēmumi veido lielāko nozares grupu (kopā 24 uzņēmumi) starp izlases uzņēmumiem, bet tie saņēma zemāko vidējo vērtējumu, kas ir tikai 56%. Jānorāda, ka šīs grupas rezultāti variē plašā amplitūdā (no 0 % līdz 96%). Kā grupa finanšu uzņēmumi atpaliek katrā šīs sadaļas jautājuma vērtējumā, jo īpaši attiecībā uz informācijas sniegšanu par neoficiālo maksājumu aizliegumu (tikai divas bankas saņēma pozitīvu vērtējumu šajā jomā).

Naftas un gāzes un izejmateriālu ražošanas un piegādes uzņēmumi saņēma gan augstākos iespējamos, gan arī zemākos vērtējumus. Šajā grupā ir trīs uzņēmumi, kuri uzrādījuši labāko sniegumu (BASF, BG Group un Statoil) un uzņēmumi, kuriem ir vājākais sniegums (Gazprom vērtējums ir 0).15

Vidējais 11 veselības aprūpes uzņēmumu sniegums tika vērtēts kā labs; vienīgi Israeli Teva saņemtais vērtējums ir zem vidējā izlases vērtējuma. Jāatzīmē veselības aprūpes industrijas vājais sniegums attiecībā uz politisko ziedojumu izpaušanu.

Vidējais sniegums starp 11 tehnoloģiju uzņēmumiem bija 69%. Qualcomm ir vienīgais uzņēmums šajā grupā, par kura izstrādāto neoficiālo maksājumu aizlieguma politiku ir publiski pieejama informācija. Vienīgais uzņēmums šajā grupā – ASV bāzētais Google -, saņēma 54%.

Starp vērtētajiem telekomunikāciju un komunālo pakalpojumu uzņēmumiem, izteiktākā rezultātu atšķirība ir starp Francijā esošajiem uzņēmumiem, kas ieņem gan augstāko, gan zemāko pozīciju. GDF Suez ieguva 85%, savukārt tās pašas valsts un nozares pārstāvis EDF Group saņēma tikai 31%.

82% 7 uzņēmumi

11 uzņēmumi

11 uzņēmumi

4 uzņēmumi

8 uzņēmumi

17 uzņēmumi

17 uzņēmumi

24 uzņēmumi

6 uzņēmumi

81%

75%

69%

69%

68%

67%

63%

56%

Izejmateriāli

Veselības aprūpe

Rūpniecība

Tehnoloģijas

Komunālie pakalpojumi

Nafta un gāze

Plaša patēriņa preces un pakalpojumi

Telekomunikācijas

Finanses

4. diagramma: Informēšana par pretkorupcijas programmām: vidējais uzņēmumu sniegums pa nozarēm100% nozīmē pretkorupcijas programmu pilnīgu atklātību


5. ORGANIZATORISKĀS STRUKTŪRAS ATKLĀTĪBA

© istockphoto.com/Nikada


100%LABĀKAIS SNIEGUMS

45 NO 105 UZŅĒMUMIEM


ANHEUSER-BUSCH INBEV

5. ORGANIZATORISKĀS STRUKTŪRAS ATKLĀTĪBAUzņēmumu organizatoriskās struktūras atklātība ir jo īpaši svarīga uzņēmumiem, kas darbojas starptautiskā vidē, izmantojot starptautiski saistītus meitasuzņēmumus, filiāles, kopuzņēmumus un citas formas sadarbību, kas var atrasties dažādās jurisdikcijās, tai skaitā t.s. slepenības jurisdikcijās. Skaidrība par tādiem kritiskiem jautājumiem, kā, piemēram, starpkompāniju finanšu plūsmu izsekojamība, var tikt rasta tikai tad, ja tiek izpausts t.s. korporatīvās sistēmas tīklojums.

Lai iegūtu datus par pētījuma dimensiju, kura skar organizatoriskās struktūras atklātību, tika vērtēts informācijas apjoms, ko uzņēmumi izpauž par saviem saistītajiem uzņēmumiem.16 Jautājumi aptvēra uzņēmuma nosaukumu, daļas, kas pieder mātes uzņēmumam, un darbības valstis gan pilnībā konsolidētajiem, gan daļēji konsolidētajiem uzņēmumiem.17

Vietējām ieinteresētajām pusēm ir tiesības zināt, kādi uzņēmumi darbojas viņu valstī, piedaloties publisko iepirkumu konkursos vai piesakoties licenču saņemšanai, vai pretendējot uz nodokļu atvieglojumiem. Tiem nepieciešams zināt, kādam starptautiskam korporatīvam tīklam šie uzņēmumi pieder un kā tie ir saistīti ar citiem uzņēmumiem, kas darbojas tai pašā valstī. Korporatīvo meitasuzņēmumu atklāšana pozitīvi ietekmē korporatīvo praksi, kad runa ir par tādiem jautājumiem, kā uzņēmuma iekšējie maksājumi, maksājumi valsts budžetā un atklātība kopumā. Nepieciešamība pēc atklātības ir īpaši nozīmīga attīstības valstīs, kur gan publiskajā, gan privātajā sektorā atklātums nav augstākajā līmenī un/vai neveicina sabiedrības vēlmi uzraudzīt procesus.


3. INFORMATĪVAIS LOGS: REĢISTRĀCIJAS UN DARBĪBAS VALSTIS

Reģistrācijas valsts nozīmē jurisdikciju, kurā uzņēmums ir dibināts un reģistrēts. Tas nosaka korporatīvās pārvaldības noteikumus, piemērojamo normatīvo regulējumu un nodokļu režīmu. Darbības valsts nozīmē valsti, kurā uzņēmums faktiski īsteno uzņēmējdarbību (uzglabā līdzekļus, slēdz līgumus, uztur telpas, rada ienākumus, nodarbina cilvēkus, ietekmē vidi).

• Uzņēmuma reģistrācijas un darbības valsts var būt tā pati vai arī atšķirties. Šī tabula atspoguļo piemērus (starp pētījumā novērtētajiem uzņēmumiem), kad reģistrācijas un darbības valstis atšķiras:

Transparency International iesaka pilnībā izpaust informāciju gan par uzņēmuma reģistrācijas valsti, gan par valsti, kurā uzņēmums darbojas. Šāda informācija ir ļoti būtiska ieinteresētajām pusēm (investoriem un iedzīvotājiem) abās valstīs, lai saprastu uzņēmumu darbības patiesos nolūkus un apmērus.

UZŅĒMUMS MEITASUZŅĒMUMS REĢISTRĀCIJAS VALSTS GALVENĀ DARBĪBAS VIETAS VALSTS

1 A Bahamas Alžīrija

B Britu Virdžīnu salas Azerbaidžāna

C Britu Virdžīnu salas Krievija

D Kaimanu salas Azerbaidžāna

E Kaimanu salas Azerbaidžāna

2 A Kaimanu salas Bolīvija

B Kaimanu salas Ēģipte

C Kaimanu salas Indija

3 A Kaimanu salas Ņujorka, ASV

B Kaimanu salas Londona

C Britu Virdžīnu salas Bangkoka

D Tērksas un Kaikosas salas Florida, ASV

E Britu Virdžīnu salas Ņujorka, ASV

4 A Bermuda Indonēzija

B Bermuda Indonēzija

C Singapūra Austrālija

D Mena Indonēzija

5 A Džersija Tuvie Austrumi

B Bermuda Honkonga


UZŅĒMUMU REZULTĀTIVidējais rezultāts organizācijas struktūras atklātībai ir 72%, turklāt 45 no 105 uzņēmumiem ieguva maksimālo iespējamo punktu skaitu. Lai gan rezultāts ir šķietami labs, tas jāvērtē šī pētījuma kontekstā, proti, noteiktās prasības bija relatīvi viegli izpildāmas, kas nozīmē, ka uzņēmumiem bija jāatklāj tikai ‘nozīmīgās saimnieciskās vienības’ (skatīt 4.informatīvo logu).

5. diagramma: Organizatoriskā atklātība100% nozīmē pilnīgu organizācijas struktūras atklātību

UZŅĒMUMI%

100%

83%

67%

58%

50%

33%

25%

Allianz, América Móvil, ANZ, ArcelorMittal, BASF, Bayer, BG Group, BHP Billiton, BNP, BP, BAT, CNOOC, Credit Suisse, DT, E.ON, EDF Group, ENEL, ExxonMobil,

FT, GDF Suez, GE, GlaxoSK, Home Depot, HSBC, ICBC, Lloyds, L’Oréal, Nestlé, Novartis, ONGC, Reliance Ind, Rio Tinto, Roche, Santander, Shell, Sanofi-Aventis,

SAP, Siemens, Statoil, Telefónica, Tesco, TD Bank, Unilever, Vodafone, Wal-Mart

Chevron, Coca-Cola, ENI, Gazprom, PetroChina, Samsung, Vale, Westpac

Amgen, AT&T, Bradesco, Canon, HP, Merck, Occidental Petrol, Qualcomm, UTC

Total

3M, Abbott, Amazon, AstraZeneca, B Communications, Barclays, CCB,

Commonwealth B, Goldman, Honda, IBM, Intel, J&J, MUFJ, Nippon, Petrobras,

RBC, Saudi Basic, Schlumberger, Teva

Apple, B America, B China, Berkshire, Cisco,

Citigroup, Conoco, Google, JPMorgan, McDonald’s,

Microsoft, Oracle, PepsiCo, Pfizer, PMI, P&G, Toyota,

UPS, Verizon, Visa, Walt Disney

Anheuser


4. INFORMATĪVAIS LOGS: NOZĪMĪGUMA LĪMENIS

• Vērtējot organizācijas struktūras atklātību, tika vērtēts uzņēmumu izpaustās informācijas apjoms par to nozīmīgajām saimnieciskajām vienībām

• Nozīmīguma līmenis tiek definēts kā piemērojami grāmatvedības standarti, normatīvie dokumenti un biržas nosacījumi. Piemēram, ASV Vērtspapīru un biržas uzraudzības komisija nozīmīguma līmeni definē šādi:

1. kapitālieguldījumi pārsniedz 10% no uzņēmuma konsolidētajiem aktīviem

2. meitasuzņēmumā aktīvu daļas pārsniedz 10% no pašu konsolidētajiem aktīviem

3. meitasuzņēmuma ienākumu daļa pirms nodokļu nomaksas pārsniedz 10% no pašu konsolidētajiem ienākumiem

• Nozīmīgu meitasuzņēmumu saraksts var būt pārsteidzoši īss, jo nozīmīguma līmeņa nosacījumu piemērošana katram atsevišķam uzņēmumam var sekmēt daudzu izslēgšanu. Tāpēc var veidoties situācija, kad uzņēmums, kas darbojas caur tam pilnībā piederošiem meitasuzņēmumiem 40 valstīs, uzrāda tikai nelielu daļu no meitasuzņēmumiem, jo neviens no meitasuzņēmumiem atsevišķi nav uzākstāms par pietiekami nozīmīgu. Jo vairāk meitasuzņēmumu pieder uzņēmumam, jo mazāk iespējams, ka kāds no tiem būs pietiekami nozīmīgs.

Visticamāk tie meitasuzņēmumi, kas ir uzskatāmi par nenozīmīgiem un netiek iekļauti sarakstā, darbojas attīstības valstīs un slepenības jurisdikcijās, lai gan tieši par šiem uzņēmumiem būtu jāizpauž informācija, kura citādi nav pieejama.

Ņemot vērā, ka nozīmīguma līmenis var būt nopietns ierobežojošs faktors, Transparency International mudina starptautiskos uzņēmumus izpaust sabiedrībai pēc iespējas pilnīgākus sarakstus ar saviem meitasuzņēmumiem, neskatoties uz to nozīmīguma līmeni. Šādiem sarakstiem jābūt viegli pieejamiem uzņēmumu tīmekļa vietnēs.


NOZARU SNIEGUMSVisi četri uzņēmumi, kas darbojas komunālo pakalpojumu jomā, saņēma augstāko iespējamo vērtējumu. Tehnoloģiju uzņēmumi, gluži pretēji, izpauda vismazāk informācijas par savu korporatīvo struktūru.

Lielākā nozares grupa, finanšu sektors, ieguva vidēju vērtējumu - 67%, kas ir zem vidējā izlases uzņēmumu rādītāja. Jāatzīmē, ka astoņi finanšu nozares uzņēmumi saņēma augstāko iespējamo novērtējumu, starp šiem uzņēmumiem nebija neviens no ASV finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

Starp uzņēmumiem, kas darbojas plaša patēriņa preču un pakalpojumu jomā, septiņi ieguva augstāko iespējamo rezultātu, pieci no tiem darbojas Eiropā un divi – ASV. Vidējais rezultāts starp šiem uzņēmumiem ir 65%.

Salīdzinoši labs šīs dimensijas vērtējums ir arī naftas un gāzes un izejmateriālu ražošanas nozares uzņēmumiem. Starp 24 uzņēmumiem, kas pārstāv šīs abas grupas, 13 sasniedz maksimālo iespējamo rezultātu un tikai viens uzņēmums saņēma mazāk, nekā 50%. Šīs nozares Ķīnas uzņēmumi saņēma labu vērtējumu attiecībā uz informācijas izpaušanu par savu uzņēmumu meitasuzņēmumiem.

Tehnoloģiju nozares uzņēmumi saņēma sliktāko vidējo rezultātu, kas ir 53%. Tikai divi uzņēmumi, kas atrodas ārpus ASV - SAP un Samsung -, tika novērtēti augstāk.

Veselības aprūpes nozares uzņēmumu vidējais rādītājs ir 70%, tuvu visu analizēto uzņēmumu vidējam rādītājam. Pfizer saņēma viszemāko vērtējumu (33%), savukārt AstraZeneca bija vienīgais Eiropā bāzētais uzņēmums, kurš nesaņēma maksimālo iespējamo rezultātu.

Gan komunālo pakalpojumu, gan telekomunikāciju uzņēmumi demonstrēja labu sniegumu. Līdzīgi kā ar citām uzņēmumu grupām, atšķirības telekomunikāciju nozarē bija saistītas ar reģionu: ASV uzņēmumi parādīja vājāku sniegumu, nekā Eiropā esošie.


6. diagramma: Organizatoriskās struktūras atklātība: vidējais uzņēmumu sniegums sadalījumā pa nozarēm100% nozīmē pilnīgu organizācijas atklātību

100% 4 uzņēmumi

7 uzņēmumi

8 uzņēmumi

11 uzņēmumi

17 uzņēmumi

6 uzņēmumi

24 uzņēmumi

11 uzņēmumi

17 uzņēmumi

90%

82%

81%

70%

69%

67%

65%

53%

Komunālie pakalpojumi

Izejmateriāli

Nafta & gāze

Telekomunikācijas

Veselības aprūpe

Rūpniecība

Finanses

Plaša patēriņa preces & pakalpojumi

Tehnoloģijas


6. INFORMĀCIJA PAR DARBĪBAS VALSTĪM

© istockphoto.com/Brasil2


50%LABĀKAIS SNIEGUMS:

STATOIL


41 NO 105 UZŅĒMUMIEM

6. INFORMĀCIJA PAR DARBĪBAS VALSTĪMŠajā sadaļā ir vērtēta informācijas izpaušana par starptautisko uzņēmumu darbības valstīm. Lai izmērītu atklātības pakāpi attiecībā uz finanšu informācijas sniegšanu par ieņēmumiem, kapitālieguldījumu izmaksām, ieņēmumiem pirms nodokļu nomaksas, ienākumu nodokli un ziedojumiem vietējām kopienām, tika izmantoti ar nozari tieši nesaistīti kritēriji.

Iedzīvotājiem, tai skaitā tiem, kas dzīvo attīstības valstīs, kurās darbojas starptautiskie uzņēmumi, ir tiesības saņemt atbilstošu informāciju, lai izvērtētu šo uzņēmumu darbību. Uzņēmumu darbība rada ienākumus un peļņu attiecīgajā teritorijā un tādējādi palielina valsts budžeta ieņēmumus, maksājot nodokļus, algas u.c. Vienošanās ar attiecīgo valstu valdību var ietvert, piemēram, nodokļu atvieglojumus, par kuriem godīgi un atklāti jāinformē sabiedrība. Tādā veidā no vietējām varas iestādēm var prasīt atbildību gan savu iedzīvotāju, gan starptautiskās sabiedrības priekšā. Ja uzņēmums neatskaitās par katru valsti, kurā tas darbojas, vietējā sabiedrība nezina, cik daudz ienākumu rodas šādas darbības rezultātā un vai un kādas īpašas vienošanās valdība ir noslēgusi ar starptautiskajiem uzņēmumiem.

Pilnīga informācijas izpaušana par katru uzņēmuma darbības valsti ir ļoti būtiska attīstības valstīs. Piemēram, resursu ziņā bagātajā Mozambikā starptautiskie uzņēmumi, kas darbojas apjomīgos ieguves rūpniecības projektos, tiek atbrīvoti no uzņēmuma ienākuma nodokļa, importa un eksporta nodevas, PVN un dažkārt pat ienākuma nodokļa maksājumiem.18 Uzņēmumu nevēlēšanās sniegt pilnīgu informāciju par saviem īstenotajiem projektiem Mozambikā, vienā no pasaules nabadzīgākajām valstīm, sarežģī un pat padara neiespējamu valsts iedzīvotājiem prasīt atbildību no uzņēmumiem un valdības.


UZŅĒMUMU REZULTĀTIStarptautiskie uzņēmumi darbojas visā pasaulē un parasti atskaitās to valstu ieņēmumu dienestiem, kuru valstīs atrodas mātes uzņēmums un meitasuzņēmumi. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem ir finanšu informācija par katru to darbības valsti, bet ar to reti tiek iepazīstināta sabiedrība.

7. diagramma, kurā uzņēmumi sarindoti pēc informācijas sniegšanas apjoma par to darbības valstīm, atspoguļo dramatisku situāciju. Pirmkārt, ļoti daudzi uzņēmumi ir vērtējuma skalas pašā apakšā, kas norāda uz to ļoti slikto sniegumu. Otrkārt, vērtējuma labākais rezultāts ir tikai 50%, kas nozīmē, ka uzņēmums, kurš ir pašā skalas augšgalā, saņēmis tikai pusi no maksimālā iespējamā vērtējuma. Treškārt, tikai viens no 105 uzņēmumiem ir skalas augšgalā (Statoil), 10 uzņēmumi ir skalai par vidu, savukārt 53 saņēmuši no 0.1% līdz 10%, bet 41 uzņēmums saņēmis 0%.19

Vidējais rezultāts šajā kategorijā ir aptuveni 4%. Šo ļoti vājo rezultātu var attiecināt uz vismaz vienu no minētajiem faktoriem. Pirmkārt, jautājums par atskaitīšanos par katru valsti, kurā darbojas uzņēmums, līdz šim nav nonācis atbildīgo iestāžu redzeslokā, jo tas nav normatīvi noregulēts. Šo problēmu iespējams mazināt, izstrādājot atbilstošu normatīvo regulējumu, kas nosaka par pienākumu ieguves rūpniecības uzņēmumiem sniegt ziņojumus pārvaldes iestādēm par veiktajiem maksājumiem (Doda-Franka [Dodd-Frank] Volstrītas reformas un patērētāju aizsardzības akts; līdzīgs regulējums top ES). Otrkārt, pārskatos uzņēmumi sliecas norādīt tikai kopēju informāciju par reģionu, neskatoties uz to, ka viņu rīcībā ir dati par katru atsevišķu valsti, kurā atrodas uzņēmumu filiāles. Lai gan informācijas sniegšana par reģionu kopumā ir vienkāršāka, datu apkopošanas rezultātā tiek pazaudēta vērtīga informācija.

Statoil ir vislabākais vērtējums šajā kategorijā. Šis Eiropas, bet ne Eiropas Savienības, uzņēmums izpauž finanšu datus, tai skaitā maksājumus pārvaldes iestādēm, visās Statiol darbības valstīs. Šāda veida informācija tiek sniegta katru gadu jau vairāku gadu garumā. Transparency International mudina arī citas starptautiskas organizācijas nozīmīgi uzlabot savu sniegumu šajā jomā. Tikai četri no visiem izlases uzņēmumiem uzrāda vismaz viena veida finanšu datus visās (vai gandrīz visās) to darbības valstīs, tie ir: BHP Billiton, Rio Tinto, Statoil unTesco.


7. diagramma: Informācijas sniegšana par uzņēmuma darbības valstīm 100% nozīmē, ka uzņēmums pilnībā atklāj informāciju par visām tā darbības valstīs

UZŅĒMUMI%

50%

26%

24%

21%

18%

17%

16%

15%

14%

9%

8%

6%

5%

4%

3%

2%

1%

0%

Statoil

Tesco

Rio Tinto, BHP Billiton

ArcelorMittal

Reliance Ind

Santander, FT

ONGC

Telefónica

Wal-Mart

SAP

Allianz, HSBC, TD Bank, Vodafone

Amazon, BP, DT, Occidental Petrol

Commonwealth B, Vale

Chevron, ExxonMobil, Nestlé, Qualcomm, Toyota

AstraZeneca, Conoco

Abbott, BAT, Bayer, BG Group, EDF Group, E.ON, GlaxoSK, Intel, Novartis, Oracle, Shell, Total, Westpac

ANZ Bank, Barclays, Cisco, CNOOC, ENEL, ENI, GDF Suez, ICBC, MUFJ, RBC, Roche, Samsung, Schlumberger, Siemens,

3M, América Móvil, Amgen, Anheuser, Apple, AT&T, B America, B China, B Communications, Bradesco, BASF,

Berkshire, BNP, CCB, Canon, Citigroup, Coca-Cola, Credit Suisse, Gazprom, GE, Goldman, Google, HP, Home Depot,

Honda, IBM, J&J, JPMorgan, Lloyds, L’Oréal, McDonald’s, Microsoft, Merck, Nippon, PepsiCo, Petrobras, PetroChina,

Pfizer, PMI, P&G, Sanofi-Aventis, Saudi Basic, Teva, Unilever, UPS, UTC, Verizon, Visa, Walt Disney


5. INFORMATĪVAIS LOGS: PIEMĒRI INFORMĀCIJAS IZPAUŠANAI PAR KATRU DARBĪBAS VALSTI

Transparency International apskatīja piecas dažādas jomas attiecībā uz finanšu pārskatu sniegšanu par katru uzņēmuma darbības valsti. Šīs jomas ir: ieņēmumi, kapitālieguldījumi, ienākumi pirms nodokļu atskaitīšanas, ienākuma nodoklis un ziedojumi.

Tikai četri no izvēlētajiem uzņēmumiem sniedz daļēju informāciju par savu uzņēmumu finanšu datiem visās to darbības valstīs. Šie uzņēmumi ir: Statoil, Tesco, Rio Tinto un BHP Billiton.

STATOIL

• Vērtējums: 50%

• Darbojas 37 valstīs (ieskaitot Norvēģiju)

• Uzņēmums izpauž plašu informāciju par valstīm, kurās Statiol darbojas. Datu tabulas ietver šādu finanšu informāciju: ienākumi, nodokļi un ziedojumi.

TESCO


• Darbojas 14 valstīs (ieskaitot Apvienoto Karalisti)

• Uzņēmums sniedz informāciju par ienākumiem visās tā darbības valstīs (ienākumi Indijā nav skaidri norādīti, bet tos iespējams viegli sarēķināt)

• Tiek publicēta arī informācija par kapitālieguldījumiem un ziedojumiem.

RIO TINTO


• Darbojas 28 valstīs (ieskaitot Austrāliju)

• Uzņēmums izpauž informāciju par tā darbības valstīs nomaksāto nodokļu apjomu

• Uzņēmums ir publicējis arī papildus informāciju (ienākumi sešās darbības valstīs).

BHP BILLITON


• Darbojas 15 valstīs (ieskaitot Austrāliju)

• Uzņēmums izpauž informāciju par tā darbības valstīs nomaksāto nodokļu apjomu, izņemot Mozambiku

• Tiek izpausta arī atsevišķa informācija par kapitālieguldījumiem un ieņēmumiem


Pārējie uzņēmumi atklāj ierobežota apjoma informāciju par atsevišķām uzņēmumu darbības valstīm.

Visbiežāk uzņēmumi izpauž informāciju par pārdošanas apjomu un ienākuma nodokli, un tikai daļēji informē par veiktajiem ziedojumiem. Visretāk tiek izpausta informācija par kapitālieguldījumiem.

Trīs uzņēmumi - ONGC, Reliance Industries un SAP - uzrāda informāciju par noteiktiem finanšu datiem meitasuzņēmumos, kas ir solis ceļā uz korporatīvo atklātību; šī informācija gan atšķiras un ir mazāk informatīva, nekā datu sniegšana par katru valsti, kurā darbojas uzņēmums. Šiem uzņēmumiem tika piešķirts labāks vērtējums par apņemšanos veicināt lielāku atklātību savā darbībā, tomēr Transparency International mudina šos uzņēmumus spert nākamo soli un pārskatos iekļaut informāciju sadalījumā pa katru valsti.

6. INFORMATĪVAIS LOGS: INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA SADALĪJUMĀ PA MEITASUZŅĒMUMIEM UN DARBĪBAS VALSTĪM

Daži no izlases uzņēmumiem sniedz daļēju finanšu informāciju par visiem meitasuzņēmumiem. Tie ir:

• ONGC (Indija)

• Reliance Industries (Indija)

• SAP (Vācija)

Šādas informācijas sniegšana ir solis ceļā uz lielāku atklātību, jo:• veido pamatu tam, lai varētu novērtēt meitasuzņēmumu veikumu un

samaksāto nodokļu apjomu

• veicina lielāku atklātību starp korporācijām un to finanšu plūsmu.

Tomēr pārskatu sniegšana uzņēmumu darbības valstu griezumā ir atzīstama par labāku, jo:• lielākie meitasuzņēmumi var veikt arī starpvalstu darījumus. Šajā gadījumā

tiek pazaudēta informācija par darbību valsts līmenī, sniedzot informāciju tikai par meitasuzņēmuma līmeni.

• mazākie meitasuzņēmumi var tikt izslēgti kā nenozīmīgi, turklāt vienā valstī var būt vairāki tādi nenozīmīgi uzņēmumi, padarot uzņēmuma klātbūtni šajā valstī kopumā visai būtisku.

Ko mēs gribam panākt ar pārskatu sniegšanu par katru uzņēmuma darbības valsti?• tas parāda saikni starp mātes uzņēmumu un vietējo jurisdikciju, kurā

darbojas meitasuzņēmums, liekot uzņēmumiem būt atbildīgiem par abām darbības vietām

• tas dod pamatu visu uzņēmuma veikto darbību izvērtēšanai konkrētajā valstī: pārdošanas apjoms, izmaksas, peļņa, algas un nodokļi

• tas rada lielāku skaidrību par vienošanos vai īpašām norunām starp valdībām un uzņēmumiem un sekmē lielāku atklātību

• tas veicina visu meitasuzņēmumu – nozīmīgu un nenozīmīgu - izpaušanu.


NOZARU SNIEGUMSLabākos rezultātus uzrādīja uzņēmumi, kas darbojas izejmateriālu ražošanas un naftas un gāzes nozarē – sasniedzot augstākos vidējos rezultātus. Šo divu nozaru uzņēmumi ieņem sešas no 10 augstākajām vietām šajā vērtējumā.

Starp 24 vērtētajām finanšu institūcijām, 13 uzņēmumi neizpauž informāciju par darbību ārvalstīs, septiņi uzņēmumi norāda atsevišķus datus, bet tikai četri atklāj vērā ņemamu informāciju sadalījumā pa valstīm; tie ir: Allianz, Banco Santander, HSBC un Toronto-Dominion Bank.

No 17 plaša patēriņa preču un pakalpojumu uzņēmumiem, 10 atklāj būtisku informāciju, divi uzņēmumi – atsevišķus datus, bet tikai pieci atklāj vērā ņemamu informāciju sadalījumā pa valstīm, starp kuriem Tesco ieņem otro vietu.


Uzņēmumi bieži norāda, ka sniegt informāciju sadalījumā pa valstīm var kavēt vietējais regulējums un pat neformālas prasības. Šis arguments parasti tiek izteikts par attīstības valstīm. Lai izvērtētu šī argumenta pamatotību, tika apskatītas šādas trīs valstis: Kazahstāna, Nigērija un Krievija. Tika atklāts, ka pat šajās valstīs, kur ir samērā sarežģīta vide, vairāki uzņēmumi bija spējīgi izpaust informāciju, lai gan vairākums to nedarīja.

Nākamajā diagrammā ir salīdzinātas minētās trīs valstis. Trīsdesmit seši no analizētajiem uzņēmumiem darbojas Kazahstanā, trīsdesmit no tiem neizpauž nekādus datus par darbību šajā valstī. Starp tiem sešiem uzņēmumiem, kas izpauž daļēju informāciju par savu darbību Kazahstanā, rezultāti svārstās no 10% līdz 40%. No 33 uzņēmumiem, kas darbojas Nigērijā, 24 neizpaužas nekādus datus, bet pārējo deviņu rezultāti ir robežās no 10% līdz 50%. Savukārt no 71 uzņēmuma, kas savu darbību īsteno Krievijā, tikai 11 gatavo pārskatus par aktivitātēm šajā valstī, un šo uzņēmumu rezultāti ir no 10% līdz 50%.

Šie novērojumi liecina, ka vietējie apstākļi nav attaisnojums tam, ka uzņēmumi nesniedz informāciju par darbību attiecīgajā valstī. Uzņēmumi, kuri cenšas veicināt atklātību, sniedzot pārskatus par darbību attiecīgajā valstī, pat sarežģītos apstākļos parāda, ka tas ir izdarāms.

8. diagramma: Piemēri: Informācijas sniegšana konkrētās valsts līmenī100% nozīmē, ka uzņēmums sniedz pilnīgu informāciju par savām darbībām konkrētajā valstī

KAZAHSTĀNA

ENI

ONGC

Allianz

Arcelor

Chevron

SAP

30 citi uzņēmumi

NIGĒRIJA

Statoil

ONGC

Shell

Chevron

CNOOC

Total

BAT

GlaxoSK

SAP

24 citi uzņēmumi

Gazprom

Statoil

BP

ONGC

Allianz

Arcelor

Conoco

ENEL

Nestlé

BAT

SAP

60 citi uzņēmumi

KRIEVIJA

ATŠĶIRĪGI INFORMĀCIJAS IZPAUŠANAS LĪMEŅI PAR DARBĪBU VIENĀ VALSTĪ

40%

40%

0%

0%

0%

20%

20%

20%

20%

20%

20%

20%

20%

20%

20%

20%

10%

30% 30%

30%

30%

50% 50%

50%

10%

10%

10%

10%

10%


Pretēji vājajiem rezultātiem attiecībā uz pārskatu sniegšana par uzņēmuma darbības valstīm, uzņēmumi izpauž vērā ņemamu informāciju par to iekšzemes operācijām jeb darbību valstī, kurā atrodas mātes uzņēmums. Divi uzņēmumi, Exxon Mobil un 3M ir ieguvuši 100%, kas nozīmē, ka tie izpauž visu ieteicamo informāciju par savām darbībām ASV. Savukārt vilties lika 12 uzņēmumi, starp kuriem seši ir no Eiropas, kas saņēma 0 punktus par informācijas neizpaušanu uzņēmuma mītnes zemē.

Ja uzņēmumi var sasniegt labus rezultātus, atklājot informāciju par darbībām mītnes zemē (arī Ķīnas uzņēmumi šajā ziņā ir sasnieguši samērā labus rezultātus), nevajadzētu rasties grūtībām sniegt datus arī par ārvalstīs veikto uzņēmējdarbību.


7. FINANŠU SEKTORS: ĪPAŠA NODAĻA

© istockphoto.com/Nikada

4.2/10VIDĒJAIS REZULTĀTS

LABĀKAIS SNIEGUMS: HSBC HOLDINGS

1.1/10VĀJĀKAIS SNIEGUMS:

BANK OF CHINA

6.7/10

HSBC Holdings

Allianz

ANZ Banking



Banco Santander

BNP Paribas

Credit Suisse Group

Banco Bradesco



Barclays

Industrial and Commercial Bank of China (ICBC)

Citigroup

JPMorgan Chase

Visa

Goldman Sachs Group


Bank of America

Commonwealth Bank

Berkshire Hathaway



Bank of China

6.7

6.6

6.3

6.0

5.7

5.4

5.4

5.1

4.8

4.6

4.4

4.0

3.9

3.8

3.8

3.5

3.3

3.2

3.2

3.1

2.4

1.9

1.7

1.1

PKP OSA DV 92% 100% 8.0%

88% 100% 8.5%

88% 100% 0.8%

96% 83% 1.7%

62% 100% 8.3%

46% 100% 17.3%

62% 100% 0.0%

54% 100% 0.0%

77% 67% 0.0%

38% 100% 0.0%

81% 50% 1.2%

69% 50% 0.8%

15% 100% 1.1%

81% 33% 0.0%

81% 33% 0.0%

73% 33% 0.0%

50% 50% 0.0%

46% 50% 1.3%

62% 33% 0.0%

38% 50% 5.5%

38% 33% 0.0%

8% 50% 0.0%

0% 50% 0.0%

0% 33% 0.0%

9. diagramma: Indeksa rezultāti finanšu sektorāSkala 0-10, kur 0 nozīmē, ka nav atklātības un 10 – ir pilnīga atklātība. Indekss ir balstīts uz vidējo nesvērto rezultātu visās trīs kategorijās.

PKP – informēšana par pretkorupcijas programmām

OSA – organizatoriskās struktūras atklātība

DV - informācijas sniegšana par darbības valstīm

7. FINANŠU SEKTORS: ĪPAŠA NODAĻAFinanšu uzņēmumi pārstāv lielāko nozari starp izlases uzņēmumiem. Starp 24 pētījumā iekļautajām finanšu institūcijām ir 19 bankas, četri dažādu finanšu pakalpojumu sniedzēji un viena apdrošināšanas kompānija. Visi šie uzņēmumi darbojas 11 dažādās valstīs: seši ASV, četri Ķīnā, trīs Austrālijā, trīs Apvienotajā Karalistē, divi Kanādā un viens vairākās tālāk uzskaitītajās valstīs: Brazīlijā, Francijā, Vācijā, Japānā, Spānijā un Šveicē.

Nesenā finanšu krīze pasaulē norādīja uz nepieciešamību paplašināt diskusiju par stingrāku finanšu sistēmas regulējumu un uzraudzību. Atklātība un ar to saistīto risku novērtējums finanšu institūcijās ir izvirzījies darba kārtības augšgalā.

Skatoties indeksu kopumā, finanšu institūciju vērtējums ir vidēji 4.2. Viens ASV un trīs Ķīnas uzņēmumi ir starp tiem, kuros atklātības līmenis ir viszemākais no visiem vērtētajiem uzņēmumiem.


10. diagramma: Informēšana par pretkorupcijas programmām finanšu sektorā100% nozīmē pilnīgu atklātību attiecībā uz pretkorupcijas programmām

ĀzijĀ

AustrĀlijĀ

BrAzīlijĀ

EiropĀ

AsV & KAnĀdĀ

UZŅĒMUMI REĢISTRĒTI:


HSBC Holdings

Allianz

ANZ Banking

Citigroup

JPMorgan Chase


Banco Bradesco

Visa

Barclays

Bank of America

BNP Paribas


Credit Suisse Group

Goldman Sachs Group

Banco Santander


Berkshire Hathaway

Commonwealth Bank


ICBC


Bank of China


96%

92%

88%

88%

81%

81%

81%

77%

73%

69%

62%

62%

62%

54%

50%

46%

46%

38%

38%

38%

15%

8%

0%

0%

FINANŠU UZŅĒMUMI

INFORMĒŠANA PAR PRETKORUPCIJAS PROGRAMMĀMVidējais rezultāts kritērijā ‘Informēšana par pretkorupcijas programmām’, ir 56%, kas ir zemākais rezultāts starp visām nozaru grupām. Lai gan rezultātu ir ietekmējis tas, ka četras Ķīnas bankas ieņem pēdējās četras vietas vērtējuma skalā, jāatzīmē, ka arī pārējie finanšu uzņēmumi uzrādīja rezultātus, kas bija zem vidējā vērtējuma. Labākais rezultāts no finanšu institūcijām ir Westpac Banking Group, kas pietuvojās maksimālajam iespējamajam rezultātam, līdz kuram pietrūka tikai puspunkts par Grupas pretkorupcijas programmas uzraudzību.

Būtiskās atšķirības vērtējumos skaidrojamas ar to, ka šādas informācijas sniegšana ir pārsvarā brīvprātīga.

Finanšu uzņēmumi, lai gan to darbība ir strikti regulēta, var samērā brīvi izvēlēties, kādu un cik plašu informāciju izpaust par savām pretkorupcijas programmām. Vairākas finanšu institūcijas izteica bažas par pretkorupcijas programmu publiskošanu, norādot uz to, ka programma ir iekšējo risku vadības sastāvdaļa. Šo uzņēmumu pārstāvji tā argumentēja nepieciešamību neizpaust programmā esošo informāciju, lai saglabātu konkurences priekšrocības. Tomēr rezultāti rāda, ka ir bankas, kas šajā kritērijā saņēmušas labu vērtējumu un attiecīgi, nebaidās publiskot savus pretkorupcijas plānus. Ir iespējams nošķirt pašu finanšu institūciju patentētos risku modeļus no labās prakses, kas ir izveidojusies attiecībā uz pretkorupcijas pārskatu sniegšanu.


Balstoties uz publiski pieejamiem dokumentiem, kurus izvērtēja Transparency International, finanšu institūcijas nenorāda, ka tām ir plaši izstrādāta pretkorupcijas politika, kas attiecināma uz aģentiem un starpniekiem, kuri darbojas uzņēmumu vārdā. Uzņēmumi arī nenorāda, ka tie attiecinātu šādas prasības uz citām trešajām pusēm, ar kurām tie sadarbojas, piemēram, attiecībā uz līgumslēdzējpusēm (darbu izpildītājiem) un piegādātājiem.

Neoficiālie maksājumi ir vēl viens problēmjautājums, par kuru tikai retos gadījumos tiek informēta sabiedrība: tikai pieci no 24 finanšu uzņēmumiem norāda, ka ir aizlieguši šādus maksājumus. Vēl viena joma, kurai nepieciešams pievērst nopietnu uzmanību, ir pilnīgāka informācijas izpaušana par politiku attiecībā uz ziedojumiem politiskajām partijām un jebkādiem faktiski veiktajiem ziedojumiem politiskajām partijām.

ORGANIZĀCIJAS STRUKTŪRAS ATKLĀTĪBAVidējais rezultāts šajā grupā ir 67%, tas ir zemāks, nekā 72%, kas ir kopējais izlases uzņēmumu rezultāts. Starp finanšu institūcijām, kas bija 10 labākie kritērijā ‘Organizatoriskās struktūras atklātība’, nav neviena ASV bāzēta finanšu uzņēmuma. Ķīnas bankas šajā kritērijā ir uzrādījušas labāku rezultātu, nekā pretkorupcijas politikas dimensijā. Sešas no septiņām Eiropas bankām saņēma maksimālo iespējamo vērtējumu par organizācijas atklātību.9


11. diagramma: Organizācijas atklātība finanšu sektorā100% nozīmē pilnīgu organizatoriskās struktūras atklātību2%

Allianz

ANZ Banking

Banco Santander

BNP Paribas

Credit Suisse Group

HSBC Holdings

ICBC




Banco Bradesco


Barclays


Commonwealth Bank

Goldman Sachs Group



Bank of America

Bank of China

Berkshire Hathaway

Citigroup

JPMorgan Chase

Visa

100%

50%

33%

33%

33%

50%

33%

33%

FINANŠU UZŅĒMUMI

33%

50%

50%

67%

100%

100%

100%

100%

100%

100%

100%

100%

ĀzijĀ

AustrĀlijĀ

BrAzīlijĀ

EiropĀ

AsV & KAnĀdĀ



Transparency International mudina veicināt lielāku atklātību finanšu sektorā. Starptautiskās finanšu institūcijas, kas ir ‘pārāk lielas, lai ciestu neveiksmi’, spēlē ļoti nozīmīgu lomu veselīgas un uzticamas vides veidošanā pasaules ekonomikā. Pētījuma rezultāti norāda, ka šie spēlētāji nav atklāti un nepietiekami informē sabiedrību par pretkorupcijas programmām, organizatorisko caurskatāmību un par situāciju katrā uzņēmuma darbības valstī. Šiem uzņēmumiem būtu vairāk jāiesaistās korupcijas mazināšanā.

Situācijā, kad finanšu institūcijām vairs nepietiks ar pašregulāciju, būs jāiesaistās pārvaldes struktūrām. Un tur, kur nedarbojas brīvprātīgais vai obligātais regulējums, jāiesaistās investoriem un pilsoniskajai sabiedrībai, pieprasot lielāku atklātību.

Banco Santander

Allianz


HSBC Holdings

Commonwealth Bank




ICBC

ANZ Banking

Barclays

Banco Bradesco

Bank of America

Bank of China


Berkshire Hathaway

BNP Paribas


Citigroup

Credit Suisse Group

Goldman Sachs Group

JPMorgan Chase


Visa

17.3%

54%

0%

0%

0%

0%

0%

0%

0%

FINANŠU UZŅĒMUMI

0%

0%

0%

0%

0%

0%

0.8%

0.8%

8.5%

8.3%

8.0%

5.5%

1.7%

1.3%

1.2%

1.1%

12. diagramma: PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR KATRU FINANŠU SEKTORA UZŅĒMUMU DARBĪBAS VALSTI100% nozīmē, ka uzņēmums sniedz pilnīgu informāciju par visām valstīm, kurās tas darbojas

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR KATRU UZŅĒMUMA DARBĪBAS VALSTIVidējais rezultāts visiem finanšu uzņēmumiem kritērijā informācijas sniegšana par katru uzņēmuma darbības valsti, ir ļoti zems, tikai 2.3%. Labākais sniegums ir Banco Santander, kas saņēma tikai 17.3%. Pat sniedzot mazāk informācijas, Allianz, Toronto-Dominion Bank, HSBC un Commonwealth Bank ieguva labāku vērtējumu, nekā citas bankas. Sešas citas finanšu kompānijas izpauž minimālu informāciju par to darbības valstīm, bet pārējās 13 neatklāj pilnīgi nekādus datus.

ĀzijĀ

AustrĀlijĀ

BrAzīlijĀ

EiropĀ

AsV & KAnĀdĀ



8. RĪCĪBPOLITIKAS REKOMENDĀCIJASBalstoties uz veikto analīzi, Transparency International ir formulējis šādas rīcībpolitikas rekomendācijas.

STARPTAUTISKAJIEM UZŅĒMUMIEM:• Pretkorupcijas programmām jābūt publiski pieejamām.

Sabiedrības informēšana par pretkorupcijas aktivitātēm palielina uzticību un atbildību: nodod skaidru un spēcīgu vēstījumu ieinteresētajām pusēm, sniedz atbalstu darbiniekiem un mudina apkarot korupciju.

Labi rezultāti šajā kritērijā norāda, ka daudzi uzņēmumi jau ir akceptējuši būtiskākos informācijas sniegšanas standartus. Neskatoties uz to, starp lielākajiem starptautiskajiem uzņēmumiem ir tādi, kas norāda, ka ir izstrādājuši atbilstošu iekšējo politiku, bet par to nesniedz publisku informāciju.

• Uzņēmumiem jāpublicē izsmeļoši saraksti ar meitasuzņēmumiem, filiālēm, kopuzņēmumiem un citām saistītajām saimniecībām.

Pašlaik daļa uzņēmumu publicē sarakstus ar ‘nozīmīgajiem’ meitasuzņēmumiem; daži uzņēmumi arī norāda ‘nozīmīgās‘ filiāles un kopuzņēmumus, bet tikai maza daļa uzņēmumu publicē informāciju par visiem saistītajiem uzņēmumiem.

‘Nozīmīguma līmeņa’ kritērijs var sekmēt to, ka daudzi meitasuzņēmumi tiek izslēgti, bet to iekļaušana ir būtiska, lai izprastu un novērtētu uzņēmumu nodokļu struktūru un atbilstību pretkorupcijas nosacījumiem. Piemēram, meitasuzņēmumi, kas darbojas attīstības valstīs, kur nodokļu iekasēšana ir liela problēma, bieži neizpilda ‘nozīmīguma līmeņa’ kritēriju, lai gan to darbības mērogs ir nozīmīgs vietējiem iedzīvotājiem.

Sarakstam ar visiem holdingiem nav jāparādās gada pārskatos, bet tiem jābūt ērti pieejamiem korporatīvajā tīmekļa vietnē. Ideālā gadījumā tiem jāietver informācija ar katra uzņēmuma nosaukumu, uzņēmuma grupai piederošie procenti, reģistrācijas vieta un pamatinformācija par uzņēmuma darbību (t.i., kur tas atrodas un ar kāda veida uzņēmējdarbību tas nodarbojas).

• Uzņēmumiem jāpublisko individuāli finanšu pārskati par katru valsti, kurā tie darbojas.

Finanšu pārskatu publicēšana par katru darbības valsti prasa relatīvi mazu ieguldījumu, jo šī informācija uzņēmumiem jau ir pieejama iekšējai lietošana. Taču tās publiskošana būtiski ietekmēs tās valstis, kurās uzņēmums darbojas. Pašlaik tikai daži uzņēmumi publicē datus par darbību katrā pārstāvētajā valstī, tomēr arī tie uzņēmumi, kas cenšas būt atklāti, parasti sniedz ierobežota apjoma informāciju.


Lai gan lielākā daļa uzņēmumu ir paziņojuši, ka uzņemas saistības atbalstīt vietējās kopienas, tie būtiski traucē veikt šo saistību uzraudzību, jo nepublisko pietiekami detalizētu finanšu informāciju par savām darbībām attiecīgajā teritorijā. Atklātība par uzņēmuma darbību valsts līmenī un informācijas izpaušana par peļņu, naudas pārskaitījumiem, nodokļiem un vienošanos ar attiecīgās valsts valdību ir būtisks priekšnosacījums efektīvas uzraudzības veikšanai, lai apzinātos uzņēmuma ietekmi uz ekonomikas attīstību vietējā līmenī.

• Visiem starptautiskajiem uzņēmumiem kā standarta komunikācijas instruments jāizmanto viegli saprotama un informatīva korporatīvā tīmekļa vietne, kas ir pieejama vismaz vienā starptautiski lietotā valodā.

Lielākā daļa uzņēmumu jau ir pieņēmuši, ka publiski pieejama tīmekļa vietne ir pamats korporatīvajai komunikācijai. Tomēr daļa uzņēmumu joprojām apjomīgai korporatīvai informācijai ļauj piekļūt tikai reģistrētajiem lietotājiem, kas ir investori, darbinieki vai noteiktas ieinteresētās puses. Transparency International mudina visus uzņēmumus papildināt savas mājas lapas ar krietni lielāku skaitu finanšu un nefinanšu pārskatiem un korporatīvajiem dokumentiem, lai tie ir pieejami jebkuram sabiedrības loceklim. Tas dos vairākus ieguvumus: pamatoti laba reputācija par uzņēmuma atvērtību un atklātību piesaista darbiniekus un investorus, kam ir svarīga ētikas normu ievērošana, turklāt pilnvērtīga atskaitīšanās mudina pilsonisko sabiedrību pildīt savu uzrauga lomu.

• Ņemot vērā finanšu sektora uzņēmumu lielo ietekmi, tiem būtiski jāuzlabo atskaitīšanās visos ar atklātību saistītajos jautājumos un īpaši jāpaplašina savas pretkorupcijas programmas, attiecinot tās arī uz starpniekiem un aģentiem, kas rīkojas šo uzņēmumu vārdā, kā arī jāaizliedz neoficiālie maksājumi.

Transparency International iesaka būtiski uzlabot pārskatu sniegšanu par korupcijas novēršanas programmām, organizatorisko atklātību un darbībām katrā no pārstāvētajām valstīm. Finanšu sektoram ir būtiska loma pasaules ekonomikā un tā atklātība ir nozīmīga starptautiska līmeņa korupcijas un nelikumīgu naudas plūsmu mazināšanā.

Īpašas bažas raisa fakts, ka publiskajos pārskatos neparādās informācija par aģentiem un starpniekiem, kas darbojas finanšu institūciju vārdā. Zems atklātības līmenis norāda uz to, ka finanšu sektors ir pakļauts neoficiālo maksājumu riskam.

VALDĪBĀM UN UZRAUDZĪBAS IESTĀDĒM:• Nacionālajām valdībām un Eiropas Savienībai jāpieprasa uzņēmumiem,

kas atrodas to jurisdikcijā, izpaust informāciju par visām filiālēm, meitasuzņēmumiem , kopuzņēmumiem un citām saistītajām saimniecībām.

Spēkā esošie likumi un noteikumi pieprasa sniegt vispārēja rakstura informāciju par mātes uzņēmuma materiālajiem ieguldījumiem meitasuzņēmumos. Šī norma nereti veicina ierobežotu informācijas izpaušanu, kas nozīmē, ka lielākā daļa grupas meitasuzņēmumu var nebūt iekļauta publiski pieejamajos datos. Izsmeļošam saistīto uzņēmumu sarakstam jābūt publiski pieejamam, tas var nebūt iekļauts gada pārskatā, bet tam noteikti jābūt publicētam kā atsevišķam dokumentam korporatīvajā tīmekļa vietnē. Šādam sarakstam jāietver katras saimnieciskās vienības nosaukums, grupas procentuāla daļa tajā, kā arī uzņēmuma reģistrācijas un darbības valstis. Šī informācija ir nepieciešama, lai veicinātu finanšu plūsmu uz valstīm un no valstīm, uzraudzību.

Transparency International mudina nacionālos un Eiropas Savienības regulatorus noteikt augstākus atklātības standartus un pieprasīt detalizētākas informācijas publicēšanu par starptautisko uzņēmumu organizatorisko struktūru, neatkarīgi no darbības nozares.


• Nacionālajām valdībām un Eiropas Savienībai jāpieprasa uzņēmumiem, kas ir to jurisdikcijā, sniegt pārskatus par katru uzņēmuma darbības valsti.

Doda-Franka [Dodd-Frank] akta pieņemšana ASV 2011.gadā bija pozitīvs un ievērojams solis ceļā uz lielākas atklātības nodrošināšanu informācijas sniegšanā par uzņēmumu darbību katrā no pārstāvētajām valstīm, pieprasot uzņēmumiem, kas reģistrēti ASV biržā, ziņot par maksājumiem katras konkrētās valsts budžetā. ES likumdevējs pašlaik apsver jaunu atklātības normu izstrādes nepieciešamību naftas, gāzes, ieguves rūpniecības/kalnrūpniecības un mežistrādes uzņēmumiem.

Transparency International iesaka visām nacionālajām valdībām un ES regulatoriem sekot paraugam un pieņemt normas, kas veicina iespējami augstākus standartus. Tiem būtu jāsper solis tālāk un jāprasa, lai visi starptautiskie uzņēmumi, neatkarīgi no nozares, sniedz publiskus finanšu pārskatus par katru darbības valsti. Šāda atklātība daudz lielākā mērā nodrošinās uzraudzību pār naudas plūsmām, noslēgtajiem līgumiem starp valdībām un uzņēmumiem, nodokļu un atalgojuma maksājumiem.

INVESTORIEM:• Institucionālajiem un privātajiem investoriem jāpieprasa atskaites par

pretkorupcijas programmām, organizācijas struktūru un katru valsti, kurā darbojas uzņēmums; šī informācija jāizmanto, pieņemot lēmumu par investēšanu konkrētā uzņēmumā.

Investoriem ir jāpieprasa uzņēmumiem sniegt informāciju, kas nepieciešama lēmumu [par investīcijām] pieņemšanā, atbilstoši to ētikas standartiem un stratēģijām. Investoru interesēs ir izvērtēt visus ar ieguldījumiem saistītos riskus. Lai izprastu uzņēmumu darbību un identificētu būtiskākos ekonomiskos, politiskos un ar reputāciju saistītos riskus, investoriem nepieciešama pārredzama informācija par uzņēmumu organizatorisko struktūru, kurā atspoguļoti visi meitasuzņēmumi, saistītie un kopuzņēmumi, kā arī informācija par katru uzņēmuma darbības valsti.

• Riska reitingu aģentūrām un korporatīvās atbildības analītiķiem, kas veido korporatīvās atbildības rādītājus, kā neatņemama vērtēšanas procesa sastāvdaļa jāietver atklātības pasākumi

Transparency International iesaka riska reitingu aģentūrām, riska un korporatīvās atbildības analītiķiem un visām institūcijām, kas publicē indeksus par korporatīvo atbildību, kā kritēriju savās izvērtēšanas metodēs iekļaut atbilstību pretkorupcijas un atklātības nosacījumiem.

Pretkorupcijas plāni un atklātību veicinoši pasākumi samazina korupcijas risku un sastopamības biežumu. Tāpēc reitingi, kuros nav ietvertas normas, kas paredz izvērtēt informācijas pieejamību par uzņēmuma pretkorupcijas politiku, organizatoriskās struktūras atklātību un informēšanu par uzņēmuma darbību visās tā pārstāvētajās valstīs, ir, labākajā gadījumā, nepilnīgi, bet sliktākajā - neuzticami.

• Grāmatvedības standartiem, kas saistīti ar finanšu pārskatiem, kā arī ar korporatīvo sociālo atbildību, jāietver uz korupciju attiecināmas informācijas izpaušana

Jāizstrādā starptautiski grāmatvedības standarti, kas pieprasa organizācijas struktūras atklātību un informācijas izpaušanu par katru valsti, kurā uzņēmums ir pārstāvēts. Šādi standarti palīdzēs uzņēmumiem, investoriem, pilsoniskajai sabiedrībai un valdībām. Tie ieviesīs atklātību uzņēmumu starptautiskajā darbībā un mazinās saistītos riskus. Jaunie standarti nodrošinās valdības un pilsonisko sabiedrību ar tik nepieciešamo informāciju, dodot iespēju izsekot finanšu ieplūšanai un izplūšanai no valsts, kā arī ļaujot labāk izprast budžeta problēmas un nelegālas naudas plūsmas. Vēl viens ieguvums būs vienlīdzīgi spēles nosacījumi, jo tiks likvidētas konkurences priekšrocības, atsaucoties uz valsts noslēpumu.


NEVALSTISKAJĀM ORGANIZĀCIJĀM:• Nevalstiskajām organizācijām jāiesaistās starptautisko uzņēmumu, kas

atrodas to valstī, uzraudzībā, lai sekmētu lielāku atklātību.

Transparency International mudina nevalstiskās organizācijas visās valstīs uzraudzīt starptautiskās uzņēmējdarbības atklātību. Lielākā daļa starptautisko uzņēmumu ir reģistrēti attīstītajās valstīs,20 un tie ir pakļauti attiecīgo valstu likumiem un regulējumam, neatkarīgi no tā, kur tie darbojas. Pilsoniskajai sabiedrībai jāmudina starptautiskos uzņēmumus visā pasaules piemērot tās ētikas normas, kuras tie ievēro savā mītnes zemē, piemēram, nenodarbināt bērnus vai nedod kukuļus ārvalstu ierēdņiem, pat ja šāda prakse konkrētajā valstī ir likumīga, kā arī informēt par ierasto kārtību gan mītnes valstī, gan citās jurisdikcijās, vienādi detalizēti sniedzot informāciju par trim šajā pētījumā ietvertajām dimensijām: pretkorupcijas programmas, organizatoriskā atklātība un atskaitīšanās par katru valsti.

• Nevalstiskajām organizācijām jākoncentrējas uz pasākumu īstenošanu, kas skar starptautiskos uzņēmumus, kuri darbojas viņu valstī, lai uzlabotu informācijas sniegšanas detalizācijas pakāpi un apjomu attiecībā uz atklātību, un, jo īpaši, lai veicinātu atskaitīšanos par korupcijas mazināšanu.

Transparency International iesaka nevalstiskajām organizācijām pievērst īpašu uzmanību atklātības veicināšanai starptautiskajā uzņēmējdarbībā. Pasākumiem, kas vērsti uz atklātības palielināšanu, jāuzrunā valdības, regulatori un uzņēmumi gan attīstītajās, gan attīstības valstīs. Īstenoto aktivitāšu mērķis ir cīņa pret korupciju un nelegālām naudas plūsmām. Šeit jāņem vērā visi trīs pētījumā iekļautie korporatīvās atklātības aspekti: informēšana par pretkorupcijas programmām, organizatorisko atklātību un uzņēmējdarbību katrā pārstāvētajā valstī.


PIELIKUMI

1. PIELIKUMS: METODOLOĢIJAŠis ziņojums ir veidots tā, lai veicinātu un palielinātu atklātību starptautiskajā uzņēmējdarbībā. Pētījumā analizēta atskaitīšanās prakse 105 lielākajos publiski zināmajos uzņēmumos, kas pārstāv dažādas nozares un valstis.21 Metodoloģija ir balstīta uz Transparency International veiktajiem pētījumiem: Transparency in Reporting on Anti-Corruption (Atklātība informācijas sniegšanā par pretkorupcijas pasākumiem) un Promoting Revenue Transparency (Ieņēmumu atklātības veicināšana). Tā ir papildināta pēc konsultācijām ar vērtējumā iekļautajiem uzņēmumiem,22 pilsonisko sabiedrību un Transparency International nacionālajām nodaļām visā pasaulē.

1. tabulā salīdzināti vairāki Transparency International īstenotie pētījumi par korporatīvo atskaitīšanos.

VĒRTĒTĀ JOMAKORPORATĪVĀ ATKLĀTĪBA (2012)

ATKLĀTĪBA PRETKORUPCIJAS INFORMĀCIJAS SNIEGŠANĀ (2009)

IEŅĒMUMU ATKLĀTĪBAS VEICINĀŠANA (2011)

IEŅĒMUMU ATKLĀTĪBAS VEICINĀŠANA(2008)

Informēšana par pretkorupcijas programmām

3 3 3 323

Organizatoriskā atklātība

3 3

Informācijas sniegšana par katru uzņēmuma darbības valsti

3 3

NOZARES Dažādas Dažādas Nafta un gāze Nafta un gāze

UZŅĒMUMU SKAITS 105 500 44 42

UZŅĒMUMA VEIDS Uzskaitīts Uzskaitīts Uzskaitīts un neuzskaitīts/ārpus saraksta

Uzskaitīts un neuzskaitīts/ārpus saraksta

1. tabula: Transparency International veikto pētījumu par korporatīvo atklātību salīdzinājums

Apskatot šī pētījuma un iepriekš (2009.g.) Transparency International veikto pētījumu rezultātus, jāņem vērā, ka tie ir salīdzināmi tiktāl, ciktāl ir analizēta informācijas sniegšana par pretkorupcijas programmām 97 no 105 izvēlētajiem uzņēmumiem, kas piedalījās abos pētījumos.


7. INFORMATĪVAIS LOGS: TENDENCES INFORMĒŠANAI PAR PRETKORUPCIJAS PROGRAMMĀM

• Abi pētījumi, kas saistīti ar informēšanu par pretkorupcijas programmām un tika veikti gan 2009.gadā, gan 2012.gadā, ir līdzīgi. 97 uzņēmi, kas tika analizēti iepriekšējā pētījumā, tika iekļauti arī šajā pētījumā, kurš apskatīja 105 uzņēmumus. Ņemot vērā minēto, ir iespējams identificēt tendences un progresu, skatoties uz šiem 97 uzņēmumiem.

• Vidējais rezultāts sabiedrības informēšanā par pretkorupcijās programmām uzrāda pozitīvu tendenci: 47% 2009.gadā veiktajā pētījumā un 69% šajā pētījumā.

• Būtiskākie panākumi, kas īstenoti starp abu pētījumu veikšanu:

2009 2012

Trauksmes celšana 72% 82%

Politika, kas aizliedz atriebību par informācijas izpaušanu 66% 80%

Darbinieku mācības par korupcijas novēršanu 37% 77%

Uzņēmuma politika par dāvanām 69% 79%

Politikas attiecināšana uz visiem darbiniekiem 74% 89%

Politiku piemērošanas paplašināšana attiecinot to uz sadarbības partneriem 39% 59%


PAMATOJUMSPētījuma īstenošanas laikā dažādos tā posmos Transparency International konsultējās ar ieinteresētajām pusēm, kā arī ņēma vērā citus, līdzīgus novērtējumus. Metodoloģijas gala variants tapa, konsultējoties ar izlases uzņēmumiem, Transparency International nacionālajām nodaļām un ekspertiem. Pētījuma kvalitātes uzlabošanas nolūkos tika lūgta atgriezeniskā saikne no vērtētajiem uzņēmumiem un to sniedza aptuveni puse uzņēmumu.

UZŅĒMUMU IZVĒLEUzņēmumu izvēle tika balstīta uz 2010.gadā veikto Pasaules lielāko uzņēmumu (World’s Biggest Public Companies) reitingu, ko publicēja žurnāls Forbes (The Forbes Global 2000, 2010.gada decembris). Tika izvēlēti 105 lielākie uzņēmumi, par pamatu ņemot to tirgus vērtību (Forbes atskaites punkts uzņēmumu tirgus vērtības aprēķina veikšanai bija 2010.gada 1.marts). Deviņi uzņēmumi, kas darbojas tikai vienas valsts ietvaros, tika izslēgti no izlases, jo tos nevarētu novērtēt kritērijā par atklātību katrā no darbības valstīm. Tādējādi sākotnējā izlase tika veidota no 114 pasaules lielākajiem uzņēmumiem. Uzņēmumi, kuri tika izslēgti no izlases, jo tie darbojas tikai vietējā līmenī, ir: China Mobile, Wells Fargo, Sinopec, China Life Insurance, China Shenhua Energy, Rosneft, Sberbank, Ecopetrol un Ping An Insurance Group. Uzņēmumu saraksts, kas tika vērtēts pētījumā, norādīts 3.pielikumā

Uzņēmumu izvēlē netika ņemts vērā tas, kādu ģeogrāfisko atrašanās vietu vai nozari tie pārstāv. Lai analizētu uzņēmumu sniegumu sadalījumā pa nozarēm, tika izmantots Nozaru klasifikators (Industry Classification Benchmark-ICB).24 Plaša patēriņa preču un sadzīves pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi šajā pētījumā tiek vērtēti kā viena nozare.25

KONSULTĒŠANĀSSazināšanās ar visiem uzņēmumiem notika 2011.gada aprīlī. Tie tika informēti par plānoto pētījumu un aicināti sniegt komentārus par sagatavoto metodoloģiju. Piecpadsmit uzņēmumi atsaucās šim aicinājumam.26 2011.gada jūnijā, pirms pētījuma sākšanas, visiem uzņēmumiem tika nosūtīts metodoloģijas gala variants.

DATU VĀKŠANA UN PĀRBAUDEVisi dati tika vākti no 2011.gada jūnija līdz augustam, izmantojot dokumentu un citu informācijas avotu izpēti (t.s. kabineta pētījums). Avoti ietvēra uzņēmumu mājaslapas un saistītās saites; un tur atrodamos dokumentus. Dati par katru jautājumu tika reģistrēti un precīzie avoti – dokumentēti (piemēram, korporatīvie dokumenti ar lappušu numuriem vai datu lejupielādes datums no mājaslapas). Pētījums tika balstīts uz aktuālāko pieejamo informāciju. Pārskatu periods šajos dokumentos starp izvēlētajiem uzņēmumiem var atšķirties.

Lai nodrošinātu pētījuma objektivitāti, savāktie dati tika pārbaudīti un kodēti. Transparency International nepārbaudīja, vai informācija, kas ir pieejama mājaslapās vai pārskatos, ir pilnīga un patiesa. Citiem vārdiem, ja uzņēmums norāda, ka ir publicējis ‘sarakstu ar visiem pilnībā konsolidētajiem nozīmīgajiem meitasuzņēmumiem’, šī informācija tika pieņemta kā patiesa un attiecīgi novērtēta. Pētījuma ietvaros arī neietilpst vērtēt uzņēmuma godprātību. Pētījums koncentrējas uz to, vai atklātības un pretkorupcijas jautājumi ir ietverti korporatīvajā politikā un procedūrās, kas, pēc Transparency International domām, ir ļoti svarīgi elementi korporatīvās pārvaldības nodrošināšanai un korupcijas risku mazināšanai.


ATGRIEZENISKĀ SAIKNE NO UZŅĒMUMIEM2011.gada 19.augustā pētījumā iegūtie rezultāti tika nosūtīti mērķuzņēmumiem, dodot iespēju katram uzņēmumam izskatīt savāktos datus un sniegt atgriezenisko saikni vai piedāvāt veikt labojumus. Informācija no uzņēmumiem tika gaidīta līdz 2011.gada 15.oktobrim. Katru datu kopu veidoja četri elementi:

1. Punkti un datu avoti 1.–13. jautājumam par pretkorupcijas programmām.

2. Punkti un datu avoti 14.–21. jautājumam par organizatorisko atklātību.

3. Saraksts ar valstīm, kurās darbojas uzņēmums.

4. Dati par katru uzņēmuma darbības valsti.

Uzņēmumi tika aicināti izvērtēt apkopotos datus, lai pārliecinātos par to precizitāti un pilnīgumu. 52 no 105 uzņēmumiem sniedza informāciju. Visi pieprasītie labojumi tika uzmanīgi analizēti un pārrunāti ar Transparency International komandu. Situācijās, kad tas bija nepieciešams, uzņēmumiem tika prasīts pamatojums vai papildus dokumentācija, kas arī tika sniegta. Šī procesa rezultātā tika koriģēti dati un aktualizēti atsevišķi datu avoti. Veicot labojumus vērā tika ņemti visi avoti vai aktualizētie dokumenti, kas publicēti korporatīvajā tīmekļa vietnē līdz 2011.gada 15.oktobrim.

Tipiskākie labojumu veikšanas iemesli bija:

• jaunu korporatīvo dokumentu vai politiku publicēšana pēc sākotnējo datu vākšanas perioda beigām;

• noteiktu uzņēmuma politiku labojumi vai aktualizēšana (tiešsaistē vai iepriekš publicētos dokumentos);

• trūkstošo dokumentu vai avotu apzināšana, kas tika palaisti garām sākotnējā izvērtēšanā;

• specifiskas terminoloģijas noskaidrošana.

Tālāk uzskaitītie uzņēmumi sniedza atgriezenisko saikni datu pārskatīšanas procesā: 3M, Abbott Laboratories, ArcelorMittal, Allianz, Amgen, ANZ Banking, ArcelorMittal, AstraZeneca, AT&T, Banco Bradesco, Bank of America, BASF, Bayer Group, BG Group, BHP Billiton, BNP Paribas, British American Tobacco, Citigroup, ConocoPhillips, Deutsche Telekom, E.ON, ENI, ExxonMobil, France Telecom, GDF Suez, General Electric, Google, Home Depot, HSBC Holdings, Johnson & Johnson, Merck & Co, Mitsubishi UFJ Financial, Nestlé, Occidental Petroleum, PepsiCo, Pfizer, Philip Morris International, Qualcomm, Rio Tinto, Royal Bank of Canada, Royal Dutch Shell, Sanofi-Aventis, SAP, Schlumberger, Siemens, Toronto-Dominion Bank, Total, Unilever, United Parcel Service, Visa, Vodafone, Wal-Mart Stores un Westpac Banking Group.

Transparency International augsti vērtē uzņēmumu iesaistīšanos šajā procesā, jo tas palīdzēja sagatavot kvalitatīvu metodoloģiju un datus. Šī dialoga rezultātā tika gūts precīzāks redzējums un izpratne par dažādo informācijas sniegšanas praksi un standartiem.


APTAUJAS STRUKTŪRA UN VĒRTĒJUMS27

Aptauja aptver plašu jautājumu spektru, kas ietekmē korporatīvo atklātību. Aptauja ir veidota līdzīgi tai, kas tika izmantota nesen (2011.g.) veiktajā pētījumā par ienākumu atklātības veicināšanu (Promoting Revenue Transparency), tomēr pielāgojot tā, lai jautājumi atbilstu arī starpnozaru faktoriem, kas bija svarīgi šajā pētījumā. Jautājumi vērsti uz trīs dimensijām:

1. Informēšana par pretkorupcijas programmām.

2. Organizatoriskā atklātība.

3. Informēšana par katru uzņēmuma darbības valsti.

Pirmā dimensija izriet no Transparency International un Apvienoto Nāciju Globālā līguma vadlīnijām par desmito principu pret korupciju. Šajā dimensijā ir 13 jautājumi; katrs jautājums tiek vērtēts skalā no 0 līdz 1. Maksimālais punktu skaits šajā kritērijā ir 13. Katra uzņēmuma iegūtais rezultāts tiek izteikts procentos, kas svārstās no 0 līdz 100%.

Otrajā dimensijā tika vērtēts informācijas izpaušanas apjoms par nozīmīgajām pilnībā vai daļēji konsolidētajām saimniecībām un tajā ir astoņi jautājumi. Tika vērtēta sniegtā informācija par katra uzņēmuma nosaukumu, procentiem, kas pieder mātes uzņēmumam, valstis, kurās uzņēmums reģistrēts un kurās tas darbojas. Katrs jautājums tika vērtēts skalā no 0 līdz 1 punktam.

Maksimālais punktu skaits, ko varēja iegūt par organizatorisko atklātību, ir seši punkti (14.-16. un 18.-20. jautājumā punkti summējās), lai gan kopumā tika uzdoti astoņi jautājumi (17. un 21. jautājums netika iekļauts gala vērtējumā, skatīt zemāk). Uzņēmumu, kuriem nepieder daļēji konsolidētās saimnieciskās vienības, tika vērtēti balstoties uz sniegto informāciju par tiem piederošajām pilnībā konsolidētajām saimnieciskajām vienībām (maksimums 3 punkti).

Daži uzņēmumi apšaubīja nepieciešamību nošķirt valstis, kur uzņēmums reģistrēts, no valstīm, kur tas darbojas . Vairāki uzņēmumi datu pārskatīšanas procesā norādīja, ka uzņēmuma reģistrācijas un darbības valsts parasti ir viena un tā pati, līdz ar to, nav nepieciešams tās nodalīt. Diskusiju rezultātā 17. un 21.jautājums tika izslēgts no vērtēšanas. Tomēr saņemtie punkti par 17. un 21. jautājumu ir saglabāti Transparency International datubāzē.

Trešā dimensija, kurā tika analizēta atskaitīšanās par katru uzņēmuma darbības valsti, sastāv no pieciem jautājumiem, no kuriem četri ir par finanšu pārskatu pamatelementiem, bet viens – par ziedojumiem vietējām kopienām. Maksimālais punktu skaits ir 5. Visi 5 jautājumi tika attiecināti uz katru darbības valsti.

Ņemot vērā, ka šajā dimensijā tika vērtētas visas valstis, kopējais punktu skaits par katru valsti tika aprēķināts, pieskaitot punktus, kas saņemti par katru no pieciem jautājumiem (5 punkti par valsti). Katras valsts rezultāti tika sasummēti un pēc tam sadalīti uz valstu skaitu, lai nonāktu pie valsts vidējā rezultāta. Gala rezultāts tika izteikts procentos.

Piemēram, ja uzņēmums darbojas 10 valstīs, bet informāciju par ieņēmumiem atklāj tikai par sešām valstīm. Šajā gadījumā 22.jautājumā tas saņem vienu punktu par katru no sešām valstīm. Ja uzņēmums neizpauž citu būtisku informāciju par darbības valsti, tas saņem 0 punktus 23., 24., 25. un 26.jautājumā. Kopējais uzņēmuma iegūto punktu skaits ir 6. Augstākais iespējamais punktu skaits ir 50 (pieci jautājumi par katru valsti reizināti ar 10 valstīm). Faktiskais šī uzņēmuma rezultāts ir 12% (pārrēķinot 6 iegūtos punktus no iespējamajiem 50).


2. PIELIKUMS: APTAUJA I. IZPAUSTĀ INFORMĀCIJA PAR PRETKORUPCIJAS

PROGRAMMĀM 1. Vai uzņēmums ir publiski uzņēmies saistības pretkorupcijas jomā?

2. Vai uzņēmums publiski apņemas ievērot visus būtiskākos likumus, tai skaitā pretkorupcijas likumus?

3. Vai uzņēmuma vadība uzskatāmi demonstrē atbalstu pretkorupcijas jautājumiem? Proti, vai korporatīvās atbildības ziņojumā vai publiskajos paziņojumos ir izskanējusi apņemšanās būt godprātīgiem?

4. Vai uzņēmuma uzvedības kodekss/pretkorupcijas politika ir attiecināma uz pilnīgi visiem darbiniekiem?

5. Vai uzņēmuma uzvedības kodekss/pretkorupcijas politika ir attiecināma uz pilnīgi visiem starpniekiem un citiem pārstāvjiem?

6. Vai uzņēmuma uzvedības kodekss/pretkorupcijas politika ir attiecināma uz pilnīgi visām līgumslēdzējpusēm, apakšuzņēmējiem un piegādātājiem?

7. Vai uzņēmums ir izstrādāji darbinieku pretkorupcijas mācību programmu?

8. Vai uzņēmumam ir izstrādāta politika, kas nosaka, kas ir atbilstoša/neatbilstoša dāvana, viesmīlība un ceļa izdevumi?

9. Vai uzņēmumam ir politika, kas paredz aizliegumu veikt neoficiālos maksājumus?

10. Vai uzņēmumus ir noteicis aizliegumu izmantot represijas/atriebību par ziņošanu?

11. Vai uzņēmums ir nodrošinājis konfidenciālu iespēju darbiniekiem ziņot par iespējamiem pārkāpumiem vai procedūru neievērošanu (trauksmes celšana), kā arī iespēju saņemt padomu, kā šādās situācijās rīkoties?

12. Vai uzņēmums veic regulāru pretkorupcijas programmu uzraudzību?

13. Vai uzņēmuma politika aizliedz ziedot politiskajām partijām vai arī, ja uzņēmums veic šādus ziedojumus, vai tie tiek pilnībā atklāti?


II. ORGANIZĀCIJAS STRUKTŪRAS ATKLĀTĪBA (MEITASUZŅĒMUMU IZPAUŠANA)

14. Vai uzņēmums atklāj pilnu sarakstu ar tā pilnībā konsolidētajiem nozīmīgajiem meitasuzņēmumiem?

15. Vai uzņēmums izpauž informāciju par procentiem, kas tam pieder pilnībā konsolidētajos nozīmīgajos meitasuzņēmumos?

16. Vai uzņēmums izpauž valstis, kurās reģistrēti pilnībā konsolidētie nozīmīgie meitasuzņēmumi?

17. Vai uzņēmums izpauž valstis, kurās darbojas tā pilnībā konsolidētie meitasuzņēmumi?

18. Vai uzņēmums publisko sarakstu ar tā daļēji konsolidētajiem nozīmīgajiem meitasuzņēmumiem?28

19. Vai uzņēmums izpauž procentus, kas tam pieder daļēji konsolidētajos nozīmīgajos meitasuzņēmumos?

20. Vai uzņēmums izpauž tā daļēji konsolidēto nozīmīgo meitasuzņēmumu reģistrācijas valstis?

21. Vai uzņēmums atklāj tā daļēji konsolidēto nozīmīgo meitasuzņēmumu darbības valstis?

III. NFORMĀCIJAS SNIEGŠANA PAR KATRU UZŅĒMUMA DARBĪBAS VALSTI

Pētījumā ar ‘darbības valsti’ tiek saprastas valstis, kurās tiek pārstāvēts uzņēmums tiešā veidā vai caur konsolidētajiem meitasuzņēmumiem. Attiecīgais darbības valstu saraksts ir balstīts uz pašu uzņēmumu sniegto informāciju.

Katrai uzņēmuma saimnieciskajai vienībai visās darbības valstīs tika uzdoti šādi jautājumi:

22. Vai uzņēmums izpauž informāciju par tā ieņēmumiem / tirdzniecības apjomu valstī X?

23. Vai uzņēmums izpauž informāciju par tā veiktajiem kapitālieguldījumiem valstī X?

24. Vai uzņēmums izpauž informāciju par ienākumiem pirms nodokļu nomaksas valstī X?

25. Vai uzņēmums izpauž informāciju par samaksāto ienākuma nodokli valstī X?

26. Vai uzņēmums izpauž informāciju par veiktajiem ziedojumiem valstī X?


3. PIELIKUMS: UZŅĒMUMU SARAKSTS(Pēc uzņēmuma tirgus vērtības, lejupejošā secībā – Forbes 2010)

UZŅĒMUMS (SAĪSINĀJUMS) VALSTS NOZARE TIRGUS VĒRTĪBA (MILJARDI USD)

PetroChina Ķīna Nafta & Gāze 333.84ExxonMobil ASV Nafta & Gāze 308.77Microsoft ASV Tehnoloģijas 254.52Industrial and Commercial Bank of China (ICBC

Ķīna Finanses 242.23

Wal-Mart Stores ASVPlaša patēriņa preces un pakalpojumi

205.37

BHP BillitonAustrālija/Apvienotā Karaliste

Izejvmateriāli 192.45

Berkshire Hathaway (Berkshire) ASV Finanses 190.86Petrobras-Petróleo Brasil Brazīlija Nafta & Gāze 190.34Apple ASV Tehnoloģijas 189.51

Procter & Gamble (P&G) ASVPlaša patēriņa preces un pakalpojumi

184.47

China Construction Bank (CCB) Ķīna Finanses 184.32HSBC Holdings (HSBC) Apvienotā Karaliste Finanses 178.27Johnson & Johnson (J&J) ASV Veselības aprūpe 174.9

Nestlé ŠveicePlaša patēriņa preces un pakalpojumi

173.67

General Electric (GE) ASV Rūpniecība 169.65Google ASV Tehnoloģijas 169.38Royal Dutch Shell (Shell) Nīderlande Nafta & Gāze 168.63Bank of America (B America) ASV Finanses 167.63BP Apvienotā Karaliste Nafta & Gāze 167.13IBM ASV Tehnoloģijas 167.01JPMorgan Chase ASV Finanses 166.19AT&T ASV Telekomunikācijas 147.55Bank of China (B China) Ķīna Finanses 147Chevron ASV Nafta & Gāze 146.23Roche Holding Šveice Veselības aprūpe 146.19Vale Brazīlija Izejmateriāli 145.14Pfizer ASV Veselības aprūpe 143.23Cisco Systems ASV Tehnoloģijas 140.85Gazprom Krievija Nafta & Gāze 132.58Total Francija Nafta & Gāze 131.8

Toyota Motor JapānaPlaša patēriņa preces un pakalpojumi

127.1

Novartis Šveice Veselības aprūpe 126.22Oracle ASV Tehnoloģijas 123.98

Coca-Cola ASVPlaša patēriņa preces un pakalpojumi

122.79

Hewlett-Packard (HP) ASV Tehnoloģijas 121.33 52



Rio TintoApvienotā Karaliste/Austrālija

Izejmateriāli 118.34

Merck & Co ASV Veselības aprūpe 116.11Intel ASV Tehnoloģijas 115.29Vodafone Apvienotā Karaliste Telekomunikācijas 112.26Telefónica Spānija Telekomunikācijas 108.19Banco Santander Spānija Finanses 107.12

PepsiCo ASVPlaša patēriņa preces un pakalpojumi

99.58

Sanofi-Aventis Francija Veselības aprūpe 98.07Citigroup ASV Finanses 96.54GlaxoSmithKline (GlaxoSK) Apvienotā Karaliste Veselības aprūpe 95.36Samsung Electronics Dienvidkoreja Tehnoloģijas 94.48EDF Group Francija Komunālie pakalpojumi 92.23

Philip Morris International (PMI) ASVPlaša patēriņa preces un pakalpojumi

92.04

UnileverNīderlande/Apvienotā Karaliste

Plaša patēriņa preces un pakalpojumi

91.33

BNP Paribas (BNP) Francija Finanses 86.67Goldman Sachs Group (Goldman) ASV Finanses 84.95Abbott Laboratories (Abbott) ASV Veselības aprūpe 84.29GDF Suez Francija Komunālie pakalpojumi 83.36ENI Itālija Nafta & Gāze 82.22Verizon Communications ASV Telekomunikācijas 82.21

Anheuser-Busch InBev (Anheuser) Beļģija Plaša patēriņa preces un pakalpojumi

81.48

Siemens Vācija Rūpniecība 80.07Royal Bank of Canada (RBC) Kanāda Finanses 78.17Commonwealth Bank (Commonwealth B)

Austrālija Finanses 75.1

Schlumberger Nīderlande Nafta & Gāze 73.49Visa ASV Finanses 73.12ConocoPhillips (Conoco) ASV Nafta & Gāze 72.72Statoil Norvēģija Nafta & Gāze 72.26Mitsubishi UFJ Financial (MUFJ) Japāna Finanses 72.17América Móvil Meksika Telekomunikācijas 72.09Saudi Basic Industries Saūda Arābija Izejmateriāli 71.2Westpac Banking Group Austrālija Finanses 70.99China National Offshore Oil Corporation (CNOOC)

Hongkonga/ Ķīna Nafta & Gāze 70.65

Reliance Industries Indija Nafta & Gāze 69.36

McDonald’s ASVPlaša patēriņa preces un pakalpojumi

69.05


Japāna Telekomunikācijas 68.68

British American Tobacco (BAT) Apvienotā KaralistePlaša patēriņa preces un pakalpojumi

68.27



E.ON Vācija Komunālie pakalpojumi 68.26Occidental Petroleum ASV Nafta & Gāze 65.57United Technologies Corporation (UTC)

ASV Rūpniecība 65.28

AstraZeneca Apvienotā Karaliste Veselības aprūpe 63.56

Honda Motor JapānaPlaša patēriņa preces un pakalpojumi

63.22

L’Oréal Group FrancijaPlaša patēriņa preces un pakalpojumi

63.05

France Telecom (FT) Francija Telekomunikācijas 62.39

Walt Disney ASVPlaša patēriņa preces un pakalpojumi

61.17

Qualcomm ASV Tehnoloģijas 59.76ArcelorMittal Luksemburga Izejmateriāli 59.75United Parcel Service (UPS) ASV Rūpniecība 58.43BG Group Apvienotā Karaliste Nafta & Gāze 58.163M ASV Rūpniecība 57.35Bank of Communications (B Communications)

Ķīna Finanses 57.34

Bayer Group Vācija Izejmateriāli 56.3Deutsche Telekom (DT) Vācija Telekomunikācijas 56.25Teva Pharmaceutical Industries (Teva)

Izraēla Veselības aprūpe 56.19

Barclays Apvienotā Karaliste Finanses 56.15Canon Japāna Rūpniecība 55.8Amgen ASV Veselības aprūpe 55.72Toronto-Dominion Bank (TD Bank) Kanāda Finanses 55.43

Amazon.com (Amazon) ASVPlaša patēriņa preces un pakalpojumi

55.36

SAP Vācija Tehnoloģijas 55.27Banco Bradesco Brazīlija Finanses 54.5Credit Suisse Group Šveice Finanses 53.93ANZ Banking Austrālija Finanses 53.72

Home Depot ASVPlaša patēriņa preces un pakalpojumi

53.44

Allianz Vācija Finanses 52.74BASF Vācija Izejmateriāli 52.12Oil & Natural Gas Corporation (ONGC)

Indija Nafta & Gāze 51.82

Tesco Apvienotā KaralistePlaša patēriņa preces& pakalpojumi

51.43

ENEL Itālija Komunālie pakalpojumi 50.92Lloyds Banking Group Apvienotā Karaliste Finanses 50.25


78 4

17

24

116

17

11

13. diagramma: Izlases struktūra

NOZARES STRUKTŪRA izEjmAtEriĀli

FinAnsEs

VEsElīBAs AprūpE

rūpniEcīBA

nAFtA & gĀzE

tEhnoloģijAs

tElEKomuniKĀcijAs

KomunĀliE pAKAlpojumi

plAšA pAtēriņA prEcEs & pAKAlpojumi

SADALĪJUMS PA VALSTĪM

Austrālija

Austrālija/Apvienotā Karaliste

Beļģija

Brazīlija

Kanāda

Ķīna/Honkonga

Francija

Vācija

Indija

Izraēla

Itālija

Japāna

Luksemburga

Meksika

Nīderlande/Apvienotā Karaliste

Norvēģija

Krievija

Saūda Arābija

Dienvidkoreja

Spānija

Šveice

Apvienotā Karaliste

Amerikas Savienotās Valstis

3

2

1

3

2

6

8

7

2

1

2

5

1

1

1

1

2

2

1

4

1

10

39


4. PIELIKUMS: DATU TABULASSaitē www.transparency.org/corporate_reporting ir atrodama detalizēta informācija par uzņēmumu vērtējumu, tai skaitā, iegūtajiem punktiem un izmantotajiem avotiem. Zemāk ir norādīts katra uzņēmuma iegūtais vērtējums visās trīs dimensijās. Saraksts ir veidots alfabēta secībā. Ar burtu “M” ir norādīts, vai uzņēmums komentēja metodoloģiju, bet ar burtu “D”, vai sniedza atgriezenisko saikni par savāktajiem datiem.

UZŅĒMUMS VALSTS NOZARE INDEKSS INFORMĒŠANA PAR PRETKORUPCIJAS PROGRAMMĀM

ORGANIZATORISKĀ ATKLĀTĪBA

INFORMĒŠANA PAR KATRU UZŅĒMUMA DARBĪBAS VALSTI

ATGRIEZENISKĀ SAIKNE

3M ASV Rūpniecība 4.5 85% 50% 0.40% D

Abbott Laboratories ASV Veselības aprūpe 4.7 88% 50% 2.10% D

Allianz Vācija Finanses 6.6 88% 100% 8.50% M D

Amazon.com ASVPlaša patēriņa preces & pakalpojumi

2.8 27% 50% 6.00%

América Móvil Meksika Telekomunikācijas 4.4 31% 100% 0.00%

Amgen ASV Veselības aprūpe 5 85% 67% 0.00% D

Anheuser-Busch InBev

BeļģijaPlaša patēriņa preces & pakalpojumi

2.9 62% 25% 0.00%

ANZ Banking Austrālija Finanses 6.3 88% 100% 0.80% M DApple ASV Tehnoloģijas 3.2 62% 33% 0.00%

ArcelorMittal Luksemburga Izejmateriāli 6.9 85% 100% 21.30% D

AstraZenecaApvienotā Karaliste

Veselības 5 96% 50% 3.30% D

AT&T ASV Telekomunikācijas 4.7 73% 67% 0.40% D

Banco Bradesco Brazīlija Finanses 4.8 77% 67% 0.00% D

Banco Santander Spānija Finanses 5.4 46% 100% 17.30%

Bank of America ASV Finanses 3.2 62% 33% 0.00% D

Bank of China Ķīna Finanses 1.1 0% 33% 0.00%


Ķīna Finanses 1.7 0% 50% 0.00%

BarclaysApvienotā Karaliste

Finanses 4 69% 50% 0.80%

BASF Vācija Izejmateriāli 6.7 100% 100% 0.00% M D

Bayer Group Vācija Izejmateriāli 6.1 81% 100% 2.00% D

Berkshire Hathaway ASV Finanses 2.4 38% 33% 0.00%

BG GroupApvienotā Karaliste

Nafta & gāze 6.7 100% 100% 2.40% M D

BHP BillitonAustrālija/ Apvienotā Karaliste

Izejmateriāli 7.2 92% 100% 23.60% D

BNP Paribas Francija Finanses 5.4 62% 100% 0.00% D

BPApvienotā Karaliste

Nafta & Gāze 6.6 92% 100% 5.60%

British American Tobacco

Apvienotā Karaliste


6.1 81% 100% 2.30% D

Canon Japāna Rūpniecība 3 23% 67% 0.20%

Chevron ASV Nafta & Gāze 5.2 69% 83% 4.20% M


Ķīna Finanses 1.9 8% 50% 0.00%

Cisco Systems ASV Tehnoloģijas 3.4 69% 33% 0.60%

Citigroup ASV Finanses 3.8 81% 33% 0.00% D

China National Offshore Oil Corporation (CNOOC)

Honkonga/ Ķīna

Nafta & Gāze 3.9 15% 100% 1.30%

Coca-Cola ASVPlaša patēriņa preces & pakalpojumi

5.3 77% 83% 0.00%






Commonwealth Bank Austrālija Finanses 3.1 38% 50% 5.50%

ConocoPhillips ASV Nafta & Gāze 3.7 73% 33% 3.20% M D

Credit Suisse Group Šveice Finanses 5.1 54% 100% 0.00%

Deutsche Telekom Vācija Telekomunikācijas 6 73% 100% 6.30% D

E.ON VācijaKomunālie pakalpojumi

6 77% 100% 1.70% D

EDF Group FrancijaKomunālie pakalpojumi

4.4 31% 100% 1.70%

ENEL ItālijaKomunālie pakalpojumi

6.2 85% 100% 0.80%

ENI Itālija Nafta & Gāze 5.9 92% 83% 1.30% D

ExxonMobil ASV Nafta & Gāze 6.4 88% 100% 4.30% D

France Telecom Francija Telekomunikācijas 6.6 81% 100% 17.20% D

Gazprom, OAO Krievija Nafta & Gāze 2.8 0% 83% 0.00%

GDF Suez FrancijaKomunālie pakalpojumi

6.2 85% 100% 0.60% D

General Electric ASV Rūpniecība 6 81% 100% 0.30% D

GlaxoSmithKlineApvienotā Karaliste

Veselības aprūpe 6.2 85% 100% 2.40%

Goldman Sachs Group

ASV Finanses 3.3 50% 50% 0.00%

Google ASV Tehnoloģijas 2.9 54% 33% 0.00% D

Hewlett-Packard ASV Tehnoloģijas 4.8 77% 67% 0.00%

Home Depot ASVPlaša patēriņa preces & pakalpojumi

6 81% 100% 0.00% D

Honda Motor JapānaPlaša patēriņa preces & pakalpojumi

1.9 8% 50% 0.00%

HSBC HoldingsApvienotā Karaliste

Finanses 6.7 92% 100% 8.00% D

IBM ASV Tehnoloģijas 4.2 77% 50% 0.40%

Industrial and Commercial Bank of China

Ķīna Finanses 3.9 15% 100% 1.10%

Intel ASV Tehnoloģijas 4.7 88% 50% 2.20%

Johnson & Johnson ASV Veselības aprūpe 4.4 81% 50% 0.00% D

JPMorgan Chase ASV Finanses 3.8 81% 33% 0.00%

Lloyds Banking GroupApvienotā Karaliste

Finanses 4.6 38% 100% 0.00%

L’Oréal Group FrancijaPlaša patēriņa preces & pakalpojumi

6 81% 100% 0.00% M

McDonald’s ASVPlaša patēriņa preces & pakalpojumi

3.7 77% 33% 0.00%

Merck & Co ASV Veselības aprūpe 4.9 81% 67% 0.30% M DMicrosoft ASV Tehnoloģijas 3.4 69% 33% 0.00% MMitsubishi UFJ Financial

Japāna Finanses 3.2 46% 50% 1.30% D

Nestlé ŠveicePlaša patēriņa preces & pakalpojumi

5.9 73% 100% 3.60% D


Japāna Telekomunikācijas 2.6 27% 50% 0.00%

Novartis Šveice Veselības aprūpe 6.5 92% 100% 1.80%Occidental Petroleum ASV Nafta & Gāze 5.2 85% 67% 5.60% DOil & Natural Gas Corporation

Indija Nafta & Gāze 5.4 46% 100% 15.90%

Oracle ASV Tehnoloģijas 4.1 88% 33% 1.70%

PepsiCo ASVPlaša patēriņa preces & pakalpojumi

3.5 73% 33% 0.00% D






Petrobras-Petróleo Brasil

Brazil Nafta & Gāze 4.7 92% 50% 0.00%

PetroChina Ķīna Nafta & Gāze 4.1 38% 83% 0.00%Pfizer ASV Veselības aprūpe 3.7 77% 33% 0.00% DPhilip Morris International

ASVPlaša patēriņa preces & pakalpojumi

3.9 85% 33% 0.00% M D

Procter & Gamble ASVPlaša patēriņa preces & pakalpojumi

4.2 92% 33% 0.00%

Qualcomm ASV Tehnoloģijas 4.4 62% 67% 4.20% DReliance Industries Indija Nafta & Gāze 4.7 23% 100% 18.30%

Rio TintoApvienotā Karaliste/Austrālija

Izejmateriāli 7.2 92% 100% 23.70% D

Roche Holding Šveice Veselības aprūpe 5.9 77% 100% 0.90%Royal Bank of Canada

Kanāda Finanses 4.4 81% 50% 1.20% D

Royal Dutch ShellNīderlande/Apvienotā Karaliste

Nafta & Gāze 6.2 85% 100% 2.10% D

Samsung Electronics Dienvidkoreja Tehnoloģijas 4.3 46% 83% 0.50%Sanofi-Aventis Francija Veselības aprūpe 5.9 77% 100% 0.40% M DSAP Vācija Tehnoloģijas 5.8 65% 100% 8.80% DSaudi Basic Industries Saūda Arābija Izejmateriāli 4 69% 50% 0.00%

SchlumbergerFrancija/ reģistrēta Kurakao salā

Nafta & Gāze 4 69% 50% 0.70% D

Siemens Vācija Rūpniecība 6.3 88% 100% 0.60% DStatoil Norvēģija Nafta & Gāze 8.3 100% 100% 50.00%Telefónica Spānija Telekomunikācijas 6.2 69% 100% 15.50%

TescoApvienotā Karaliste


6.5 69% 100% 26.20%

Teva Pharmaceutical Industries

Izraēla Veselības aprūpe 3.3 50% 50% 0.00%

Toronto-Dominion Bank Kanāda Finanses 5.7 62% 100% 8.30% DTotal Francija Nafta & Gāze 5.1 92% 58% 1.70% M D

Toyota Motor JapānaPlaša patēriņa preces & pakalpojumi

2.8 46% 33% 4.30%

UnileverNīderlande/Apvienotā Karaliste


5.7 69% 100% 0.40% D

United Parcel Service ASV Rūpniecība 4.1 88% 33% 0.00% M DUnited Technologies Corporation

ASV Rūpniecība 5 85% 67% 0.00% M

Vale Brazīlija Izejmateriāli 4.7 54% 83% 4.90%Verizon Communications

ASV Telekomunikācijas 3.3 65% 33% 0.00%

Visa ASV Finanses 3.5 73% 33% 0.00% D

VodafoneApvienotā Karaliste

Telekomunikācijas 6.4 85% 100% 7.50% D

Wal-Mart Stores ASVPlaša patēriņa preces & pakalpojumi

6.4 77% 100% 14.00% D

Walt Disney ASVPlaša patēriņa preces & pakalpojumi

3.4 69% 33% 0.00%


Austrālija Finanses 6 96% 83% 1.70% D


TABULU, DIAGRAMMU UN INFORMATĪVO LOGU SARAKSTS

TABULAS 1. tabula: Transparency International veikto pētījumu par korporatīvo atklātību salīdzinājums 45

DIAGRAMMAS 1. diagramma: Indeksa rezultāti 2

2. diagramma: Informēšana par pretkorupcijas programmām 13

3. diagramma: Informēšana par pretkorupcijas programmām: jautājumu analīze 14

4. diagramma: Informēšana par pretkorupcijas programmām: vidējais uzņēmumu sniegums pa nozarēm 15

5. diagramma: Organizatoriskā atklātība 20

6. diagramma: Organizatoriskās struktūras atklātība: vidējais uzņēmumu sniegums sadalījumā pa nozarēm 23

7. diagramma: Informācijas sniegšana par uzņēmuma darbības valstīm 28

8. diagramma: Piemēri: Informācijas sniegšana konkrētās valsts līmenī 32

9. diagramma: Indeksa rezultāti finanšu sektorā 36

10. diagramma: Informēšana par pretkorupcijas programmām finanšu sektorā 37

11. diagramma: Organizācijas atklātība finanšu sektorā 39

12. diagramma: Pārskatu sniegšana par katru finanšu sektora uzņēmumu darbības valsti 40

13. diagramma: Izlases struktūra 55

INFORMATĪVIE LOGI 1. informatīvais logs: Labās prakses piemēri 9

2. informatīvais logs: Vai informēšana par pretkorupcijas programmām ir jēgpilna? 12

3. informatīvais logs: Reģistrācijas un darbības valstis 19

4. informatīvais logs: Nozīmīguma līmenis 21

5. informatīvais logs: Piemēri informācijas izpaušanai par katru darbības valsti 29

6. informatīvais logs: Informācijas sniegšana sadalījumā pa meitasuzņēmumiem un darbības valstīm 30

7. informatīvais logs: Tendences informēšanai par pretkorupcijas programmām 46


ATSAUCES

1 Pētījumā ir novērtēti lielākie (pēc to tirgus vērtības) starptautiskie uzņēmumi (kas darbojas un kam ir meitasuzņēmumi vairāk nekā vienā valstī). Uzņēmumi ir izvēlēti, balstoties uz Forbes 2010.gadā publicēto pasaules lielāko uzņēmumu sarakstu. Analīze ir veikta, pamatojoties uz informāciju, kas bija atrodama uzņēmumu tīmekļa vietnēs un to sniegto atgriezenisko saikni par metodoloģiju un pētījuma rezultātiem.

2 Skatīt www.transparency.org

3 Pētījumā Transparency in Reporting on Anti-Corruption (Atklātība informācijas sniegšanā par pretkorupcijas pasākumiem) tika vērtēts, vai uzņēmumi sniedz informāciju par pretkorupcijas programmām, tomēr tajā netika aplūkotas pārējās divas kategorijas, proti, organizācijas struktūras atklātība un informēšana par darbības valstīm. Šis pētījums atšķiras no minētās publikācijas ar to, ka tajā skaidri norādīti konkrēti uzņēmumi

4 Skatīt 2. informatīvo logu

5 Forbes pasaules lielāko uzņēmumu saraksts, kas publicēts 2010.gadā. Atlases pamatā tika izmantota uzņēmumu tirgus vērtība. Tā kā pētījuma struktūra ir veidota tā, lai pētītu starptautiskos uzņēmumus, tie uzņēmumi, kas nedarbojas starptautiskajā vidē, netika iekļauti. Detalizētāka informācija pieejama 1.pielikumā.

6 Aptaujas jautājumi norādīti 2.pielikumā. Ar visiem uzņēmumiem notika konsultēšanās.

7 Skatīt: www.unglobalcompact.org/docs/issues_doc/Anti-Corruption/UNGC_AntiCorruptionReporting.pdf

8 Skatīt: www.transparency.org

9 1.pielikumā detalizēti aprakstīts konsultēšanās un labojumu veikšanas process

10 Lūdzu atsaukties uz vērtēšanas rokasgrāmatu, skatīt: files.transparency.org/content/download/469/1934/file/2012_TransparencyInCorporateReporting_Codebook.pdf.

11 Skatīt: www.unglobalcompact.org/docs/issues_doc/Anti-Corruption/UNGC_AntiCorruptionReporting.pdf

12 Skatīt: www.transparency.org

13 Skatīt: www.pwc.com/gx/en/forensic-accounting-disputeconsulting-services/business-case-anti-corruptionprogramme.jhtml

14 Skatīt 3. diagrammu

15 Naftas un gāzes uzņēmumi tika detalizēti analizēti Transparency International pētījumā ‘Ieņēmumu atklātības veicināšana naftas un gāzes nozares uzņēmumos’ (Promoting Revenue

Transparency in Oil and Gas Companies), kas publicēts 2011.gadā; skatīt: www.transparency.org

16 Aptaujā ar daļēji konsolidētajiem meitasuzņēmumiem tiek saprasti daļēji konsolidēti holdingi

17 Detalizētāku informāciju par metodoloģiju skatīt 1.pielikumā

18 Tomįs Selemane, Dionķsio Nombora, ‘Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas ieviešana (EITI), dabas resursu pārvaldība un nepieciešamība pārrunāt un publiskot milzīgo projektu līgumus: Mozambikas situācija’, Centro de Integridade Pśblica, Maputo, 2011.gada jūnijs, skatīt: www.afriqueavenir.org/en/2011/03/11/mozambique-drawing-uprevised-budget-for-2011

19 Starp šiem uzņēmumiem Apple un Google uzrāda atsevišķus datus, bet neizpauž informāciju par valstu skaitu, kurās tie darbojas; šī iemesla dēļ abu uzņēmumu precīzu novērtējumu ir grūti aprēķināt.

20 Pēc Forbes, 2000 lielākie uzņēmumi, proti, 70% ir reģistrēti Austrālijā, Kanādā, Eiropas Savienībā, Japānā, Norvēģijā, Šveicē un ASV (2010.g. 2000 pasaules vadošie uzņēmumi)

21 Sākotnējiem top 100 uzņēmumiem tika pievienoti vēl pieci, lai nodrošinātu, ka gala vērtējumā ir iekļautas vizmaz 100 kompānijas, neskatoties uz tirgus izmaiņām (piemēram, apvienošanos) vai citiem šķēršļiem datu vākšanā. Rezultātā pilnībā tika izvērtēti visi 105 uzņēmumi

22 Visi izlases uzņēmumi tika aicināti komentēt un sniegt cita veida ieguldījumu metodoloģijas pilnveidošanā. Piecpadsmit uzņēmumi izmantoja iespēju un sniedza noderīgu ieguldījumu metodoloģijas uzlabošanā.

23 Šajā pētījumā tika vērtēta informācijas atklāšana par maksājumiem vietējām valdībām, uzņēmumu darbību un korporatīvajām pretkorupcijas programmām

24 Nozaru klasifikators (Industry Classification Benchmark) ir nozaru klasificēšanas standarts, ko izstrādājuši Dow Jones un FTSE. Skatīt: www.icbenchmark.com.

25 Šīs abas nozares tika apvienotas, lai atvieglotu analīzi

26 Uzņēmumi, kuri sniedza atgriezenisko saikni par metodoloģiju: Allianz, ANZ Banking, Banco Bradesco, BASF, BG Group, Chevron, ConocoPhillips, L’Oreal Group, Merck& Co., Microsoft, Philip Morris International, Sanofi-Aventis, Total, United Technologies Corporation un United Parcel Service

27 Sīkāka informācija par aptauju ir 2.pielikumā

28 Ar ‘daļēji konsolidētajiem meitasuzņēmumiem‘ 18. – 21.jautājumā tiek saprastas arī, piemēram, filiāles un kopuzņēmumi


Transparency InternationalStarptautiskais sekretariātsAlt-Moabit 9610559 BerlīneVācija

Tel: +49 - 30 - 34 38 200Fax: +49 - 30 - 34 70 39 12

[email protected]

blog.transparency.orgfacebook.com/transparencyinternationaltwitter.com/anticorruption

ti - korporatĪvĀ atklĀtĪba

Documents