nozares fakti

Ūdenssaimniecības Ūdenssaimniecības attīstība: normatīvo aktu attīstība: normatīvo aktu

pilnveidošana; projektu pilnveidošana; projektu ietekme uz pakalpojumu ietekme uz pakalpojumu

saņēmējiemsaņēmējiem

Nozares fakti

TEP analīze

Projektu analīze

Pašvaldību aptauja

5

Pieejamība: dzeramais ūdensPieejamība: dzeramais ūdens

6

Pakalpojumu pieejamība: notekūdeņu Pakalpojumu pieejamība: notekūdeņu savākšanasavākšana

7

Piesārņotājs maksā princips: vidējais tarifs Piesārņotājs maksā princips: vidējais tarifs (% no mājsaimniecības ieņēmumiem)(% no mājsaimniecības ieņēmumiem)

8

Piesārņotājs maksā princips: vidējais tarifs (% Piesārņotājs maksā princips: vidējais tarifs (% no mājsaimniecības ieņēmumiem): apdzīvotās no mājsaimniecības ieņēmumiem): apdzīvotās vietās < 2000 iedzīvotājuvietās < 2000 iedzīvotāju

skaits %īstenoti ES

fondu projekti

nav īstenoti ES

fondu projekti

Pašvaldība ir informēta par ES direktīvu

prasībām372 68,38% 157 64,34% 215 78,47%

Ir informēta kopējās iezīmēs 141 25,92% 70 28,69% 46 16,79%

Pašvaldība nav informēta par ES

direktīvu prasībām4 0,74% 3 1,23% 0 0,00%

Respondents nav atbildējis 27 4,96% 14 5,74% 13 4,74%

kopā:544 244 274

Pašvaldības informētība par ES direktīvu

prasībām ūdenssaimniecības

sektorā

ES fondu projektu efektivitātes novērtējums

skaits %

īstenoti ES fondu

projekti

nav īstenoti ES

fondu projektiES fondu piesaiste nav bijis efektīvs risinājums 1 0,18%

0 0,00% 1 0,38%

ES fondu piesaiste ir bijis daļēji efektīvs risinājums 64 11,76%

29 11,89% 22 8,43%

Grūti novērtēt ES fondu piesaistes efektivitāti 67 12,32%

16 6,56% 49 18,77%

ES fondu piesaiste ir bijis efektīvs risinājums 352 64,71%

178 72,95% 151 57,85%

ES fondu piesaiste ir bijis ļoti efektīvs risinājums 17 3,13%

9 3,69% 8 3,07%


kopā: 544 244 261

Ūdenssaimniecības pakalpojumu

kvalitātes izmaiņas pēdējo 5 gadu laikā

Ūdens: skaits %

īstenoti ES

fondu projekti

nav īstenoti ES

fondu projekti

Kvalitāte pasliktinājusies 40 7,35% 8 3,28% 32 12,31%

Kvalitāte nav mainījusies 171 31,43% 44 18,03% 110 42,31%

Kvalitāte uzlabojusies 315 57,90% 178 72,95% 117 45,00%


kopā: 544 244 260

Notekūdeņi: skaits %

īstenoti ES

fondu projekti

nav īstenoti ES

fondu projekti

Kvalitāte pasliktinājusies 50 9,19% 8 3,28% 40 15,50%

Kvalitāte nav mainījusies 250 45,96% 63 25,82% 162 62,79%

Kvalitāte uzlabojusies 220 40,44% 158 64,75% 52 20,16%


kopā: 544 244 258

Ūdenssaimniecības pakalpojumu

kvalitātes izmaiņas pēdējo 5 gadu laikā

Darba grupas jautājumi

Netiek noteikta atbildība, iespēja caur pašvaldību saistošajiem noteikumiem uzlikt pienākumu pieslēgties centralizētajām ūdenssaimniecības sistēmā, ja tās tiek izbūvētas par valsts, pašvaldību vai ES fondu līdzekļiem. Būtu jāpārskata arī normatīvu iespējas pašvaldībām izveidot sociālās atbalsta programmas tiem patērētājiem, kuriem pieslēgumu izveidošana finansiāla nav iespējama.

Nav likums = nav atbalsts nākamajā plānošanas periodā no ES fondiem

Pieslēgumu izveide jau tagad ir katra ES fonda projekta ieviešanas nosacījums un neizpildes gadījumā paredzētas finanšu sankcijas


Vienota regulējuma trūkums: risinājumi

Izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuros būtu definēta:

- ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas piederības robeža,- norēķinu uzskaites mēraparātu uzstādīšanas un ekspluatācijas kārtība, -norēķinu kārtība par piegādātajiem pakalpojumiem, it īpaši, atrunājot daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piegādāto pakalpojumu apmaksas kārtību, -norādīts sabiedrisko pakalpojumu līguma saturs (būtiskie līguma nosacījumi),


Vienota regulējuma trūkums: risinājumi (turpinājums)

-norādīts ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas pieslēgšanas tehnisko noteikumu saturs, izsniegšanas kārtība un apstrīdēšanas kārtība, norādīta ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatācija un lietošanas kārtība, definējot, kas ir jāsaprot ar iekšējo ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmu un centralizēto (sabiedrisko pakalpojuma sniedzēja piederības robežā esošā sistēma),

-noteikta kompensāciju noteikšanas kārtība un zaudējumu atlīdzināšanas kārtība, kas saistīta ar ūdens apgādes un kanalizācijas inženierkomunikāciju bojāšanu, iznīcināšanu vai izmantošanas tiesību ierobežošanu


Vienota regulējuma trūkums: risinājumi (turpinājums)

- Paredzēt Ūdens apsaimniekošanas likumā deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus (līdzīgi kā siltumapgādē), kuros būtu noteikta vienota pieeja ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai visā Latvijas teritorijā. (SPRK)

-Izstrādāt jaunu likumu par ūdensapgādi un kanalizāciju

Darba grupas uzdevums ir noteikt labāko risinājumu un izstrādāt tiesību aktu problēmas atrisināšanai


-Attiecīgās pašvaldības labāk pārzina sociāli – ekonomisko situāciju šādās mazās teritorijās, līdz ar to pakalpojumu sniedzēji, kuru apkalpošanā ir iepriekšminētie nenozīmīgie mazie tīkli, tarifus par sniegtajiem pakalpojumiem varētu iesniegt apstiprināšanai savā pašvaldībā. (SPRK)

-Likumdošanas aktos noteikt, ka starpību starp blakus esošo māju iedzīvotāju segto (apmaksāto) ūdens daudzumu un faktisko patēriņu izmantojot brīvkrānu, sedz attiecīgā pašvaldība, kā arī noteikt, ka visiem brīvkrāniem ir jābūt nodrošinātiem ar skaitītāju. (SPRK)

-Ņemot vērā, ka ar ugunsdzēsību saistītie zudumi attiecas uz attiecīgās pašvaldības teritorijas visiem iedzīvotājiem, bet nevis uz konkrēta ūdensvada tīkla lietotājiem, attiecīgos ugunsdzēsības izdevumus būtu jāsedz no pašvaldības budžeta, attiecīgi to paredzot normatīvajā aktā. (SPRK)


VARAM uzskata, ka būtu lietderīgi atteikties no SPRK izsniegtajām licencēm ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniedzējiem, jo šobrīd pakalpojuma sniedzējiem jābūt noslēgtiem līgumiem (ar komersantu) vai pieņemtam lēmumam (ja pakalpojumu sniedz pati pašvaldība), kurā norādīta arī pakalpojumu sniegšanas teritorija.


Netiek noteikta atbildība, iespēja caur pašvaldību saistošajiem noteikumiem uzlikt pienākumu pieslēgties centralizētajām ūdenssaimniecības sistēmā, ja tās tiek izbūvētas par valsts, pašvaldību vai ES fondu līdzekļiem. Būtu jāpārskata arī normatīvu iespējas pašvaldībām izveidot sociālās atbalsta programmas tiem patērētājiem, kuriem pieslēgumu izveidošana finansiāla nav iespējama.

Nav likums = nav atbalsts nākamajā plānošanas periodā no ES fondiem

Pieslēgumu izveide jau tagad ir katra ES fonda projekta ieviešanas nosacījums un neizpildes gadījumā paredzētas finanšu sankcijas


Šobrīd nav vienotu tarifu apstiprināšanas nosacījumu visiem ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem:

-ja pakalpojumu sniedzējs ir pašvaldības SIA, tad tarifus apstiprina regulators;-ja pakalpojumu sniedzējs ir pati pašvaldība, tad tarifus apstiprina ar pašvaldības domes lēmumu.

RisinājumiLikumprojekts “Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums”, vienots normatīvais akts visai nozarei

Darba grupa izveidota ar LPS, asociāciju, ministriju, SPRK, KP un uzņēmumu dalību. VARAM mērķis – atvieglot pašvaldību saistošo noteikumu izstrādi, tādējādi panākot likuma mērķa sasniegšanu:

- Piederības robežas definējums starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju- Ūdenssaimniecības pakalpojumu komercuzskaites atrašanās vietas un piederības definējums- Vienota pakalpojumu uzskaites kārtība – (jāparedz pārejas laiks mēraparātu uzstādīšanai)- Vienota norēķinu kārtība- Vienotas prasības ūdens patēriņa uzskaitei un sadalei – Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums neizslēdz iespēju pakalpojumu līgumus slēgt ne tikai ar pārvaldnieku, bet arī pa tiešo ar pakalpojumu sniedzēju- Vienotas prasības pakalpojumu līgumu slēgšanai- Prasības komercuzskaites mēraparātu un uzskaites mēraparātu uzstādīšanai, lietošanai un verifikācijai- Prasības pakalpojumu pārtraukšanai un atjaunošanai

Darba organizācija

Likumprojekta mērķis nav ierobežot pašvaldību darbību

Visi priekšlikumi ir diskutējami

Lielākā priekšlikumu daļa ir iesniegta no pašvaldību komersantu puses, ja viedokļi nesakrīt, primāri būtu jārunā ar saviem komersantiem – kādas problēmas pastāv un kāpēc tās ir jārisina

Likumprojekta izstrāde ir sākta pēc tam, kad tika izvērtētas visas alternatīvas. Konstatēts, ka šis ir labākais no iespējamiem situāciju risinājuma variantiem.

nozares fakti

Documents