nozares pārskats

Nebankukreditēšanastirgus

No haosa līdzsakārtotam tirgum

Nebanku kreditēšanaLatvijā un pasaulē

Panākts līdzsvarots viedoklis ar valsti

Prāva artavalabklājības veicināšanai

Kvalitātes zīmeatbildīgam un drošampakalpojumam

Rūpējoties par godprātīgu un uzticamu kreditēšanu, Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) biedri savā darbībā ievēro Labās prakses standartu un Klientu hartu. Tas apliecina, ka ikviens, kurš apsver iespēju pieteikties aizdevuma saņemšanai pie kāda no asociācijas biedriem, var būt drošs, ka saņems kvalitatīvu pakalpojumu.

Labās prakses standarta ievērošana nozīmē, ka LNKA biedri – ne-banku kredītdevēji – ir vienojušies par kopīgiem nozares kvalitātes standartiem. Tie nosaka kārtību, kādā tiek piešķirti aizdevumi un tiek veikta to atmaksa, skaidro parādu piedziņas procedūru un sū-dzību izskatīšanas kārtību, kā arī nosaka labas prakses vadlīnijas mārketinga un reklāmas aktivitātēm.

Lai klientiem būtu vieglāk atpazīt uzņēmumus, kas vienojušies par nozares kvalitātes standartiem, asociācija ir izveidojusi īpašu atpa-zīstamības zīmi «Atbildīgs aizdevējs», kas publicēta asociācijas biedru mājaslapās.

LNKA misija ir veidot uzticamu, sociāli atbildīgu un uz ilgtermiņa sadarbību vērstu kreditēšanas praksi, ko pozitīvi novērtē patērētāji un valsts reglamentējošās institūcijas, vienlaikus respektējot nebanku finanšu risinājumu sniegtās iespējas ikviena indivīda un sabiedrības brīvai un nodrošinātai attīstībai.

www.nebankukrediti.lv

NKT Izdevējs Latvijas Nebanku kreditdevēju asociācija, Vaļņu iela 5/1, Rīga, LV-1050, [email protected] Saturu veidoja SIA Infoeksperts Foto: Jānis Saliņš, SIA Infoeksperts, F64 Jūrmalas domes un LNKA uzņēmumu preses foto Iespiests airPrint Citēšanas gadījumā atsauce obligāta

saturs No haosa līdz sakārtotam tirgum 2–3 Nozare skaitļos 4 Nebanku kredītdevēji Latvijā 5 Tehnoloģiju attīstība un cilvēku paradumu maiņa – nozares attīstības pamats Intervija ar LNKA vadītāju Baibu Fromani 6–11 Nebanku kreditēšanas nozare Latvijā – starp sakārtotākajām Eiropā 12–14 Nozari vērtē valsts un NVO amatpersonas 15 Klientu maksātspējas vērtēšana 16–17 Balstīties uz gada procentu likmi ir greizi 18–20 Nost ar mītiem par nebanku kreditēšanu! 21 Ar domu par ilgtspējīgu attīstību Intervija ar a/s 4finance izpilddirektoru Tomu Jurjevu 22–25 Ar individuālu pieeju darbā ar grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem 26–29 Ar nozari izveidojusies sapratne un tirgū ir labas pārmaiņas Intervija ar PTAC vadītāju Baibu Vītoliņu 30–33 Prāva artava labklājības veicināšanai 34–36

Godātais lasītāj,Pie Jums ir nonācis Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) veidotais nozares pārskats. Lai gan šī joma Latvijā ir salīdzinoši jauna – tai ir tikai septiņu gadu pieredze, tieši pēdējo gadu laikā nozarē ir notikušas būtiskas pārmaiņas. LNKA biedri, kuriem ir 80% nebanku kreditēšanas tirgus daļas, ir vienojušies kopīgā redzējumā par šīs nozares ilgtspēju, pašregulācijas mehānismiem un atbildīgas kreditēšanas principiem. Piedzīvo-tas arī būtiskas izmaiņas valsts regulējumā. Šādu izdevumu veidojam pirmo reizi, jo vēlamies, lai plašāka sabiedrība iepazītu šo pakalpojumu, kas ir arī pieprasīts citviet pasaulē. Tāpēc sniedzam ieskatu šīs nozares vēsturiskajā attīstībā Latvijā, ļaujam iepazīties ar izaicinājumiem un nākotnes perspektī-vām, valsts amatpersonu un ekspertu vērtējumu, kā arī vēlamies kliedēt mītus, kas, kā jau jaunu pakalpojumu, mēdz dažkārt apvīt. Starptautiskie finanšu eksperti ir atzinuši: cilvēkiem allaž būs nepieciešami nelieli, papildu līdzekļi savu vajadzību īstenošanai un nebanku kredītdevēji ir tie, kas palīdz to īstenot. Ņemot vērā pasaulē un arī Latvijā notiekošās pārmaiņas finanšu pakalpojumu jomā, ko sekmē arī straujā interneta attīstība un cilvēku paradumu maiņa finanšu instrumentu izmantošanā, varam piekrist starptautiskā pētījuma - Future Shape of Banking - secināju-miem, ka jau pēc desmit, divdesmit gadiem būs kardināli mainījušies līdzšinējie paradumi finanšu pakalpojumu izmantošanā. Esam gandarīti, ka varam būt daļa no šo pārmaiņu iniciatoriem. NKT

Nebanku kreditēšana Vēsturiskā attīstība2

No haosa līdz sakārtotam tirgum

2007. gada pavasaris ir laiks, kad Latvijā radās pirmie uzņēmumi distances kreditēšanā. Šis pakalpojums ātri iemantoja lielu popularitāti cilvēku vidū, un tirgū parādījās arvien jauni un jauni spēlētāji. To veicināja arī apstāklis, ka tobrīd vēl nebija specifiskas nozares regulācijas un kļūt par nebanku kreditētāju varēja jebkurš uzņēmums pat ar minimālo pamatkapitālu 2000 Ls (2845,7 EUR) apmērā. Patlaban situācija ir būtiski mainījusies – patē-rētāji atzīst, ka nebanku kreditēšana ir moderns 21. gadsimta risinājums nelielu aizņēmumu veikšanai, kas ir vienkāršāks un operatīvāks par banku piedāvātām alternatīvām. Tirgus ir sakārtots, turklāt nozares uzņēmumi ne tikai iniciē arvien jaunus pasākumus, kas vērsti uz klientu aizsardzību, bet arī ar daudzveidīgiem nozares pašregulācijas mehānismiem veicina uzticamu, sociāli atbildīgu un uz ilgtermiņa sadarbību vērstu kreditēšanas praksi, uzlabojot kredītu sniegšanas pakalpojumus.

Licences loma Ceļš uz sakārtotu biznesa vidi sākās ar 2011. gadā ieviesto nozares uzņēmumu licencēšanu. Ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tika noteikts, ka no 2011. gada 1. no-vembra kredītus patērētājiem var izsniegt tikai tādi uzņēmumi, kuri saņēmuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra izsniegtu speciālo atļauju

(licenci). Licenci izsniedz uz gadu. Uzņēmumi, kuri nesaņēma licenci, jaunus līgumus slēgt ar patērētājiem vairs nedrīkstēja, vien turpināt jau esošo līgumu apkalpošanu. Līdz ar licencēšanas ieviešanu, tika noteikta arī augsta latiņa šī bizne-sa veikšanai, tā no tirgus atsijājot uzņēmumus, kas nebija orientēti uz ilgtermiņa biznesu. Proti, valsts nodeva par licences izsniegšanu ir 71,1 tūkst. EUR, savukārt par pārreģistrāciju – 14,2 tūkst. EUR. Turklāt licenci var saņemt tikai tādi uzņēmumi, kuru apmaksātais pamatkapitāls ir vismaz 425 tūkst. EUR. Noteiktas arī citas pra-sības, piemēram, nav aizdomīgi iegūtu līdzekļu, tiek ievērotas Patērētāju tiesību aizsardzības liku-ma prasības, tiek uzraudzīta kredītu piešķiršana, datu aizsardzība utt. Pirms licences maksas un uzraudzības ieviešanas tirgū darbojās ap 50 ne-banku kredītu izsniedzēju, bet, piemēram, 2014. gadā licences īstermiņa aizdevumu izsniegšanai saņēma 18 finanšu tirgus dalībnieki.

Nozares pašregulācijaTirgus sakārtošana turpinās, turklāt liela loma tajā ir Latvijas Nebanku kredītdevēju asociāci-jai, kuras biedri pārstāv vairāk nekā 80% tirgus daļu. 2013. gada sākumā asociācijas biedri parakstīja Labas prakses standartu, apņemo-ties veikt papildu pasākumus kredītņēmēju aizsardzībai. Vienošanās arī paredz veicināt atbildīgu ilgtermiņa biznesa vidi. Par to, vai

konkrētais aizdevējs rīkojas atbilstoši Labas prakses standartam, kurā ietverti jautājumi par aizdevuma piešķiršanu un atmaksu, parādu piedziņu, mārketinga un reklāmas aktivitātēm, kā arī par sūdzību izskatīšanas kārtību, liecina atpazīstamības zīme «Atbildīgs aizdevējs», kas atrodama uzņēmumu mājaslapās.To, ka šī apņemšanās nav tikai «uz papīra», ap-liecina asociācijas biedru rīcība. Jau 2013. gada februārī asociācijas biedri vienojās pārtraukt kredītu izsniegšanu 18 un 19 gadus veciem jauniešiem, jo nozares uzņēmumiem tobrīd nebija pietiekamu instrumentu, lai pilnvērtīgi novērtētu klientu maksātspēju. Lai gan 18 un 19 gadus veci jaunieši veidoja vien aptuveni piecus procentus no visu kredītņēmēju skaita, turklāt atmaksas rādītāji šajā vecuma grupā bija labi, vienojoties par šo nozares pašregulācijas pasākumu, nebanku kredītdevēji noteica sev stingrāku regulējumu nekā valsts likumdošanā paredzēts. Stiprinot klientu maksātspējas vērtēšanas pro-cedūru, asociācijas biedri 2013. gada pavasarī arī vienojās savstarpēji apmainīties ar datiem par klientu aktīvajām saistībām un parādiem, tā mazinot risku, ka naudu aizņemas personas, kuras to nespēj atdot. Jau līdz tam tika pārbau-dīta klienta maksātspēja, izmantojot dažādus instrumentus, tostarp parādu piedziņas datu bāzes, kas ļāva noskaidrot, vai klientam ir

Īstermiņa kredītņēmēja portrets*

% no kredītu skaita kredītņēmēju vecums

52Aizņemties

bankā ir pārāk

sarežģīti

745.6Banku kredīti

mājsaimniecībāmpatēriņa preču

iegādei un pārējiekredīti

Dati par LN� biedriem

712–1423570–711428–569286–427143–28572 –1420–7127

2014. gada 1. janvārisStājas spēkā vadlīnijas klientu maksātspējas vērtēšanai. Licences īstermiņa aizdevumu sniegšanai izņēmuši 18 �nanšu tirgus dalībnieki.

2013. gada 3.augustsSpēkā stājas vadlīnijas par atbildīgu mārketinga praksi.

2013. gada 11. jūlijsVairāku nedēļu garumā tiek veikta kredītņēmēju izglītošana par atbildīgas aizņemšanās pamatprincipiem – „Aizņemies prātīgi!”

25. martsLNKA stājas spēja jauna kārtība – vidutāja pakalpojums, kā kredītņēmējs un asociācijas biedri turpmāk varēs vienoties par pakāpenisku parādu atmaksu, ievērojot katra kredītņēmēja individuālās iespējas parādus atdot.

18. martsSāk darboties jaunā kartība, kas ļauj LNKA biedru klientiem - kredītņēmējiem ar iesnieguma palīdzību iekļaut sevi sarakstā, kam aizdevējs uz noteiktu laika periodu neizsniedz kredītu.

1. martsKopš 1. marta LNKA biedri piemēro līgumsoda ierobežojumu, kas nesasniedz 100 % no parāda.

martsLNKA biedri vienojas turpmāk apmainīties ar datiem par klientu uzņemtajām parādsaistībām un ieviest PTAC prasību kreditētājiem pirms aizdevuma izsniegšanas prasīt no saviem klientiem informāciju par viņu ienākumiem un izdevumiem.

11. februārisLNKA biedri vairs neizsniedz aizdevumus 18 -20 gadus veciem jauniešiem.

1. februāris LNKA biedri apņemas savā darbā ievērot Labas prakses stan-dartu un Klientu hartu

2013. gadsPārmaiņu laiks nozarē:* Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija sāk pilnasinīgu darbu* Tiek ieviesti plaši nozares pašregulācijas mehānismi.* Licences īstermiņa aizdevumu sniegšanai izņēmuši 20 �nanšu tirgus dalībnieki.

2011. gada 1. novembrisTiek ieviesta nebanku kreditēšanas uzņēmumu licencēšana, ko veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

2007. gadsDarbu sāk pirmais īstermiņa aizdevumu uzņēmums Latvijā. Tolaik tirgū darbu sāk aptuveni 50 īstermiņa kreditēšanas uzņēmumi.

Nebanku kreditēšanas nozares būtiskākie vēstures pieturpunkti

2007. 2011. 2013. 2014.Tirgū ienāk pirmais nebanku kreditēšanas uzņēmums Latvijā. Tolaik darbu sāk aptuveni 50 īstermiņa kreditēšanas uzņēmumi.

1. novembrisTiek ieviesta nebanku kreditēšanas uzņēmumu licencēšana, ko veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Pārmaiņu laiks nozarē:• Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija sāk darbu• Tiek ieviesti plaši nozares pašregulācijas mehānismi.• Licences īstermiņa aizdevumu sniegšanai izņēmuši 20 �nanšu tirgus dalībnieki.

martsLN� biedri vienojas turpmāk apmainīties ar datiem par klientu nekavētajām saistībām.

18. martsSāk darboties jaunā kartība, kas ļauj LN� biedru klientiem – kredītņēmējiem ar iesnieguma palīdzību iekļaut sevi sarakstā, kam aizdevējs uz noteiktu laika periodu neizsniedz kredītu.

3.augustsSpēkā stājas vadlīnijas par atbildīgu mārketinga praksi.

1. janvārisStājas spēkā vadlīnijas klientu maksātspējas vērtēšanai. Licences īstermiņa aizdevumu sniegšanai izņēmuši 18 �nanšu tirgus dalībnieki.

11. jūlijsVairāku nedēļu garumā tiek veikta kredītņēmēju izglītošana par atbildīgas aizņemšanās pamatprincipiem – «Aizņemies prātīgi!»


2007. 2011. 2013. 2014.Darbu sāk pirmais īstermiņa aizdevumu uzņēmums Latvijā. Tolaik tirgū darbu sāk aptuveni 50 īstermiņa kreditēšanas uzņēmumi.


Pārmaiņu laiks nozarē:• Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija sāk pilnasinīgu darbu• Tiek ieviesti plaši nozares pašregulācijas mehānismi.• Licences īstermiņa aizdevumu sniegšanai izņēmuši 20 �nanšu tirgus dalībnieki.

martsLN biedri vienojas turpmāk apmainīties ar datiem par klientu uzņemtajām parādsaistībām un ieviest PTAC prasību kreditētājiem pirms aizdevuma izsniegšanas prasīt no saviem klientiem informāciju par viņu ienākumiem un izdevumiem.

18. martsSāk darboties jaunā kartība, kas ļauj LN biedru klientiem – kredītņēmējiem ar iesnieguma palīdzību iekļaut sevi sarakstā, kam aizdevējs uz noteiktu laika periodu neizsniedz kredītu.

1. februāris LN� biedri apņemas savā darbā ievērot Labas prakses standartu un Klientu hartu

1. martsKopš 1. marta LN� biedri piemēro līgumsoda ierobežojumu, kas nesasniedz 100 % no parāda.



25. martsLN� stājas spēja jauna kārtība – vidutāja pakalpojums, kā kredītņēmējs un asociācijas biedri turpmāk varēs vienoties par pakāpenisku parādu atmaksu, ievērojot katra kredītņēmēja individuālās iespējas parādus atdot.


1. martsKopš 1. marta LN� biedri piemēro soda sankciju ierobežojumu, kas nesasniedz 100 % no parāda.

25. martsLN� stājas spēkā jauna kārtība – vidutāja pakalpojums, kā kredītņēmējs un asociācijas biedri turpmāk var vienoties par pakāpenisku parādu atmaksu, ievērojot katra kredītņēmēja individuālās iespējas parādu atdot.


Nebanku kreditēšana Vēsturiskā attīstība 3

aktīvas kavētās parādsaistības, tika analizēta arī klientu iepriekšējo kredītu atmaksas disciplīna. Pēc šīs datu apmaiņas ieviešanas par 10% pa-lielinājās atteikumu skaits. Savukārt no 2014. gada 1. janvāra, ievērojot Patērētāju tiesību aizsardzības centra apstiprinātās vadlīnijas, nebanku kreditētāji arī daudz stingrāk vērtē klientu maksātspēju. Jaunā kārtība nosaka informācijas apjomu un saturu, kas nebanku kredītdevējam pirms aizdevuma izsniegšanas jāprasa no kredītņēmēja. Tāpat noteikti principi un darbības, kas veicamas, lai nodrošinātu pienācīgu klientu maksātspējas vērtēšanu. Par pietiekamu, lai izvērtētu patērētāju spēju atmaksāt kredītu, tiek atzīta šāda informācija: patērētāja ienākumu avots un apjoms, visu eso-šo kredītsaistību maksājumu apmērs mēnesī, kredītvēsture, personiskās vai mājsaimniecības izmaksas, patērētāju raksturojošas pazīmes (vecums, nodarbošanās veids, izglītības līmenis u.c.), papildu ienākumu veidi, to apjoms un saņemšanas regularitāte. Uz patērētāju sniegto informāciju gan var paļauties vien tad, ja kredīta summa nepārsniedz 427 EUR vai ja ikmēneša maksājums nepārsniegs 71 EUR un atmaksas termiņš nav garāks par vienu gadu. Pārējos ga-dījumos nebanku kredītdevēji prasa, lai klienti iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņu, vai arī bankas konta izrakstu.

Septiņu gadu laikā nebanku kreditēšana Latvijā izaugusi par modernu un sabiedrībai nepieciešamu finanšu pakalpojumu nozari, kurai raksturīga augsta nozares pašregulācija

Sodi un reklāmasRūpējoties par patērētāju interešu aizstāvību, Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas biedri 2013. gada pavasarī arī vienojās iero-bežot soda sankciju apmēru, paredzot, ka tas nedrīkst pārsniegt 100 % no parāda, kas ietver gan aizdevuma pamatsummu, gan komisijas maksu par tā izsniegšanu. Vienlaikus tika panākta arī vienošanās pilnvei-dot savu klientu līgumus, skaidri un saprotami iestrādājot informāciju par piemērotajiem saistību pastiprināšanas līdzekļiem (nokavē-juma procentiem vai līgumsodiem), kas tiek piemēroti gadījumos, ja klients laikus neveic aizdevuma atmaksu. Būtiskas ir arī 2013. gada augustā spēkā stāju-šās Patērētāju tiesību aizsardzības centra apstip-rinātās vadlīnijas atbildīgai mārketinga praksei, kas neļauj veicināt bezatbildīgu aizņemšanos, rada iespaidu, ka, saistības nepildot laikus, patērētājam nevar tikt piemērotas sankcijas, popularizē kredītu kā līdzekli sociālo problēmu risināšanai utt. Svarīga ir arī Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas izstrādātā kārtība, kādā finanšu grūtībās nonācis kredītņēmējs un asociācijas biedri vienojas par pakāpenisku parāda atmak-su gadījumos, kad aizņēmumi saņemti no vai-rākiem nebanku kreditētājiem, bet nav iespēju tos atdot. Kārtība paredz, ka kredītņēmējs reizi

mēnesī uz asociācijas speciāli izveidotu kontu pārskaita summu, par kādu iepriekš panākta vienošanās. Šī summa atbilstoši parakstītajai vienošanai tiek sadalīta starp iesaistītajiem kredītdevē-jiem. 2013. gadā šādu iespēju izmantoja vairāk nekā 250 grūtībās nonākuši kredītņēmēji, un vairāki jau ir atmaksājuši savus aizņēmumus. Savukārt 2014. gada vasaras dati apliecina, ka šim pakalpojumam kopumā jau bija pieteiku-šies 704 kredītņēmēji. Kā otrs palīdzības veids klientiem, kam ir grūtības ar personīgo finanšu plānošanu, ir speciāli izveidots kredītu lieguma saraksts, kas ļauj kredītņēmējam ar iesnieguma palīdzību iekļaut sevi sarakstā, kam aizdevējs uz noteiktu laika periodu neizsniedz kredītu. Šāds lūgums ir neatsaucams un tas ir spēkā pēc kredītņēmēja izvēles – vienu, divus vai trīs gadus. 2013. gadā šo iespēju izmantoja 141 klients. Tirgus sakārtošana ir nesusi vēlamos augļus, secināms no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2013. gadā veikta pētījuma. Tajā 66 % aptaujāto iedzīvotāju šo pakalpoju-mu atzinuši par modernu un mūsdienīgu, ērtu un ļoti operatīvu. Tāpat secināts, ka vairāk nekā puse respondentu labāk izvēlas nebanku kre-dītdevēju pakalpojumus, atzīstot, ka aizņemties bankā ir pārāk sarežģīti. NKT

Īstermiņa kredītņēmēja portrets*

% no kredītu skaita kredītņēmēju vecums

52Aizņemties

bankā ir pārāk

sarežģīti

745.6Banku kredīti




712–1423570–711428–569286–427143–28572 –1420–7127

2014. gada 1. janvārisStājas spēkā vadlīnijas klientu maksātspējas vērtēšanai. Licences īstermiņa aizdevumu sniegšanai izņēmuši 18 �nanšu tirgus dalībnieki.

2013. gada 3.augustsSpēkā stājas vadlīnijas par atbildīgu mārketinga praksi.

2013. gada 11. jūlijsVairāku nedēļu garumā tiek veikta kredītņēmēju izglītošana par atbildīgas aizņemšanās pamatprincipiem – „Aizņemies prātīgi!”

25. martsLNKA stājas spēja jauna kārtība – vidutāja pakalpojums, kā kredītņēmējs un asociācijas biedri turpmāk varēs vienoties par pakāpenisku parādu atmaksu, ievērojot katra kredītņēmēja individuālās iespējas parādus atdot.

18. martsSāk darboties jaunā kartība, kas ļauj LNKA biedru klientiem - kredītņēmējiem ar iesnieguma palīdzību iekļaut sevi sarakstā, kam aizdevējs uz noteiktu laika periodu neizsniedz kredītu.

1. martsKopš 1. marta LNKA biedri piemēro līgumsoda ierobežojumu, kas nesasniedz 100 % no parāda.

martsLNKA biedri vienojas turpmāk apmainīties ar datiem par klientu uzņemtajām parādsaistībām un ieviest PTAC prasību kreditētājiem pirms aizdevuma izsniegšanas prasīt no saviem klientiem informāciju par viņu ienākumiem un izdevumiem.

11. februārisLNKA biedri vairs neizsniedz aizdevumus 18 -20 gadus veciem jauniešiem.

1. februāris LNKA biedri apņemas savā darbā ievērot Labas prakses stan-dartu un Klientu hartu

2013. gadsPārmaiņu laiks nozarē:* Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija sāk pilnasinīgu darbu* Tiek ieviesti plaši nozares pašregulācijas mehānismi.* Licences īstermiņa aizdevumu sniegšanai izņēmuši 20 �nanšu tirgus dalībnieki.

2011. gada 1. novembrisTiek ieviesta nebanku kreditēšanas uzņēmumu licencēšana, ko veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

2007. gadsDarbu sāk pirmais īstermiņa aizdevumu uzņēmums Latvijā. Tolaik tirgū darbu sāk aptuveni 50 īstermiņa kreditēšanas uzņēmumi.


2007. 2011. 2013. 2014.Tirgū ienāk pirmais nebanku kreditēšanas uzņēmums Latvijā. Tolaik darbu sāk aptuveni 50 īstermiņa kreditēšanas uzņēmumi.


Pārmaiņu laiks nozarē:• Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija sāk darbu• Tiek ieviesti plaši nozares pašregulācijas mehānismi.• Licences īstermiņa aizdevumu sniegšanai izņēmuši 20 �nanšu tirgus dalībnieki.

martsLN� biedri vienojas turpmāk apmainīties ar datiem par klientu nekavētajām saistībām.

18. martsSāk darboties jaunā kartība, kas ļauj LN� biedru klientiem – kredītņēmējiem ar iesnieguma palīdzību iekļaut sevi sarakstā, kam aizdevējs uz noteiktu laika periodu neizsniedz kredītu.





2007. 2011. 2013. 2014.Darbu sāk pirmais īstermiņa aizdevumu uzņēmums Latvijā. Tolaik tirgū darbu sāk aptuveni 50 īstermiņa kreditēšanas uzņēmumi.


Pārmaiņu laiks nozarē:• Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija sāk pilnasinīgu darbu• Tiek ieviesti plaši nozares pašregulācijas mehānismi.• Licences īstermiņa aizdevumu sniegšanai izņēmuši 20 �nanšu tirgus dalībnieki.

martsLN biedri vienojas turpmāk apmainīties ar datiem par klientu uzņemtajām parādsaistībām un ieviest PTAC prasību kreditētājiem pirms aizdevuma izsniegšanas prasīt no saviem klientiem informāciju par viņu ienākumiem un izdevumiem.

18. martsSāk darboties jaunā kartība, kas ļauj LN biedru klientiem – kredītņēmējiem ar iesnieguma palīdzību iekļaut sevi sarakstā, kam aizdevējs uz noteiktu laika periodu neizsniedz kredītu.


1. martsKopš 1. marta LN� biedri piemēro līgumsoda ierobežojumu, kas nesasniedz 100 % no parāda.



25. martsLN� stājas spēja jauna kārtība – vidutāja pakalpojums, kā kredītņēmējs un asociācijas biedri turpmāk varēs vienoties par pakāpenisku parādu atmaksu, ievērojot katra kredītņēmēja individuālās iespējas parādus atdot.


1. martsKopš 1. marta LN� biedri piemēro soda sankciju ierobežojumu, kas nesasniedz 100 % no parāda.

25. martsLN� stājas spēkā jauna kārtība – vidutāja pakalpojums, kā kredītņēmējs un asociācijas biedri turpmāk var vienoties par pakāpenisku parādu atmaksu, ievērojot katra kredītņēmēja individuālās iespējas parādu atdot.


Nebanku Kreditēšana Nozare skaitļos

=Sadalījums atbilstoši kredītu summām (EUR)vajag jaunus datus

175 eiro ?? - vidējā kredīta summa 28 dienas ?? - vidējais kredīta termiņš

Latvijas nebanku kreditēšanas nozare

4 līdz7milj. eironodokļu un nodevu maksājumos valsts

budžetā ienes nebanku kreditēšanas nozare

163milj. eiro

tāds bija LN� biedru izsniegto kredītu kopējais

apjoms 2013. gadā

18uzņēmumi

2014. gada sākumā izņēmuši licences

īstermiņa kreditēšanaspakalpojumu sniegšanai

94.3milj. eiro

tāds ir nozares 22 uzņēmumukopējais apgrozījums 2013. gadā

38.4milj. eiro

tāda bija nozares 22 uzņēmumukopējā peļņa 2013. gadā

567 cilvēki

tika nodarbināti nebanku

kreditēšanas nozarē 2013. gada nogalē

873 447tik daudz kredītu 2013. gada beigās

izsnieguši LN� biedri

18 līdz 19

20 līdz 24

25 līdz 29

30 līdz 34

35 līdz 39

40 līdz 44

45 līdz 49

50 līdz 54

55 līdz 5960 līdz 75

Īstermiņa kredītņēmēja portrets*% no kredītu skaita kredītņēmēju vecums

66 % iedzīvotāju nebanku kredītus uzskata par mūsdienīgu pakalpojumu*

Īstermiņa kredītu izlietojuma mērķis (% no aptaujātajiem)

Grūti pateikt/NACita vajadzība

Pirkumu veikšanai atlaižu laikāMājokļa remontam

Izklaidei, ceļojumiem, svētkiem, hobijiemCitu kredītu un parādsaistību segšanai

Neparedzēti ar personīgo transportu saistīti izdevumiKomunālo maksājumu veikšanai

Dažādu lielāku pirkumu veikšanaiIkdienas tēriņiem 34

212121

64

222

18

Kāpēc izvēlas nebanku kredītus?*

52Aizņemties

bankā ir pārāk

sarežģīti 30Bankā nav iespējams aizņemties tik mazu summu

41Bankās

pārāk ilgi jāgaida uz aizdevuma piešķiršanu

* % no aptaujātajiem; AVOTS: SKDS PĒTĪJUMS, 2013

AVOTS: LN� BIEDRU INFORMĀCIJA 2013., XII; FKTK 2013. IV. CET. PĀRS�TS

Mājsaimniecību kredītportfelis, milj. eiro Patēriņa kredītu kredītportfelis, milj. eiro

61.2LN� biedru kredītportfelis

6034Latvijas komercbanku

mājsaimniecībām iesniegtie kredīti

61.2LN� biedru kredītportfelis

745.6Banku kredīti



Īstermiņa aizdevumi pēc izsniegtajām summām (eiro, %)


712–1423570–711428–569286–427143–28572 –142

0–71 2724

3113

40.9

0.1

60 līdz 75

55 līdz 59

50 līdz 54

45 līdz 49

40 līdz 44

35 līdz 39

30 līdz 34

25 līdz 29

20 līdz 24

18 līdz 19

5

5

5

7

9

11

11

13

19

19

Īstermiņa kredītņēmēja portrets*% no kredītu skaita kredītņēmēju vecums

2

21

18

12

11

11

9

7

5

4* 2013. g. I pusgads

4

5Nebanku kreditēšana Nozare skaitļos 5

Nebanku kredītdevēji Latvijā *

Vieta Uzņēmums Neto apgrozījums2013 EUR

Neto apgrozījums2012 EUR

Apgrozījuma % pieaugums pret iepriekšējo gadu

Neto peļņa 2013 EUR

Darbinieku skaits

1 AS 4 finance 49 581 391 35 132 128 41% 28 317 994 200

2 SIA MCB Finance Latvia 5 466 077 4 349 117 26% 249 781 11

3 SIA Aizdevums.lv 4 690 871 3 335 496 41% 2 876 203 52

4 SIA InCredit group** 4 652 235 2 959 340 57% 1 804 987 84

5 AS Lateko Līzings** 4 402 022 2 869 854 53% -732 698 52

6 SIA ExpressCredit** 4 173 346 1 854 080 125% 379 116 277

7 SIA SOHO GROUP 4 160 427 2 312 924 80% 1 178 246 29

8 SIA E-lats** 3 533 201 3 057 707 16% 849 454 98

9 SIA VIA SMS 3 409 715 3 228 202 6% 885 338 19

10 SIA Ferratum Latvia 3 327 841 2 503 931 33% 630 161 12

11 SIA MD investicijas 1 609 356 904 019 78% 178 452 15

12 AS MiniCredit 1 346 647 1 165 938 15% 294 401 9

13 SIA Delta Capital 872 478 638 326 37% 396 567 7

14 SIA Nordic Finance 748 493 750 808 0% 250 404 6

15 SIA Greencredit 616 555 354 952 74% 221 551 5

16 SIA Ātrais Kredīts** 595 805 705 840 -16% -14 365 25

17 SIA Vita credit** 321 775 293 493 10% 396 877 10

18 Sia Baltic Finance Fund** 213 611 149 283 43% 61 905 4

19 SIA Extra Credit 168 868 6 838 2370% 29 574 2

20 SIA DSA Invest** 132 972 200 659 -34% -48 237 4

21 SIA Open Credit 126 879 1 923 357 -93% 147 196 9

22 SIA Finanza 102 332 62 619 63% 18 089 3

* Pēc apgrozījuma par patēriņa kreditēšanu ** Uzņēmumi, kuriem nenodrošinātie kredīti ir viens no pakalpojumiem

Nebanku kreditēšana Intervija6

Zinot, cik ātri attīstās interneta tehnoloģijas, Baiba Fromane, Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) vadītāja, atgādina par neseno PriceWaterhouseCoopers globālo pētījumu – Future Shape of Banking. Tajā teikts, ka jau pēc gadiem desmit, divdesmit tirgus ekonomika varētu mierīgi pastāvēt bez bankām to tradicionālā izpratnē, jo paplašinās nebanku kredītdevēju iespējas sniegt banku pamatpakalpojumus, kā arī tiek mests izaicinājums mūsdienu banku līdzšinējās darbības modelim, tādēļ ir sagaidāmas fundamentālas pārmaiņas.

Nebanku kreditēšana Intervija 7

Tehnoloģijuattīstība un paradumu maiņa – nozares attīstības pamatsNebanku kreditēšanas nozare Latvijā ir salīdzinoši jauna – tikai pirms septiņiem gadiem tika izsniegti pirmie īstermiņa aizdevumi. Vienlaikus ar interneta straujo attīstību un, mainoties cilvēku ieradumiem finanšu pakalpojumu izmantošanā, nozare šo gadu laikā piedzīvojusi gan strauju izaugsmi un augstu pieprasījumu, gan saskārusies ar daudziem izaicinājumiem, tostarp – ar valsts vēlmi to stingri iegrožot un kontrolēt.

Nebanku kredītdevēji arvien vairāk pievēr-sušies korporatīvās atbildības, sabiedrības izglītošanas un ilgtermiņa biznesa principiem un spējuši vienoties ne tikai par darbības nosacījumiem, bet arī saliedēties Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijā, kas ir nozī-mīga nozares pārstāvniecība ar pamanāmu un dzirdamu viedokli. Par to, kāds ir bijis nebanku kreditēšanas nozares izaugsmes ceļš, kā arī par nākotnes perspektīvām stāsta Baiba Fromane, Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja.

Kā Jūs raksturotu nebanku kreditēša-nas nozares attīstību Latvijā? Pirms septiņiem gadiem, kad Latvijā sāka attīstīties šī nozare un kad parādījās nebanku kredītu piedāvājums, situācija bija citādāka nekā šodien. Īsā laika posmā pakalpojums

piedzīvoja lielu popularitāti, tirgū parādījās daudz nebanku kredītdevēju, taču nebija vienotu prasību nedz datu aizsardzībai, nedz šo uzņēmumu uzraudzībai. Līdz ar to jebkurš uzņēmums ar minimālu pamatkapitālu varēja nodarboties ar nebanku kredītu izsniegšanu. Tas vienlaikus radīja lielu risku, ka šis bizness var tikt izmantots ļaunprātīgi un nekādi neveicināja nedz pakalpojuma kvalitāti, nedz patērētāju aizsardzību pret negodprātīgiem uzņēmumiem, kuri no biznesa viedokļa ne ar ko neriskēja un līdz ar to varēja neplānot savu biznesu ilgtermiņā. Nebanku kreditēšana kopš 2007. gada ir attīstījusies, pateicoties arī straujajai informācijas tehnoloģiju attīstībai. Arvien vairāk cilvēku savus finanšu darījumus veic interneta vidē. 2011. gadā valsts ieviesa licencēšanu, lai uz tirgus dalībniekiem attiecinātu līdzvērtīgus,

vienādus darbības kritērijus un nosacījumus. Tas tika darīts arī tāpēc, lai nozares uzņē-mumus spētu uzraudzīt un kontrolēt, lai klientiem šie pakalpojumi būtu saprotami, salīdzinoši vienkārši un no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa - droši. Viss šo pasākumu kopums ir veidojis mūsu nozari un sekmējis tās izaugsmi, tomēr jāteic, ka šis pakalpojums nav unikāls un mēs Latvijā ne-esam izņēmums uz pārējo Eiropas valstu fona

Teicāt – pirms septiņiem gadiem bija daudz šī pakalpojuma sniedzēju. Kāda šobrīd ir konkurence šajā jomā?Tirgū viss notiek sabalansēti: ja pakalpojums kļūst populārs un ir liels pieprasījums pēc tā, parādās arī piedāvājums, rodas daudz uzņēmumu. Pirms septiņiem gadiem Latvijā darbojās aptuveni 50 īstermiņa kreditēšanas


uzņēmumu, bet pēc valsts striktāku nosacī-jumu un regulācijas ieviešanas 2014. gadā licences bija saņēmuši vairs tikai 18 īstermiņa kreditēšanas tirgus dalībnieki.

Jebkurš šādu biznesu uzsākt nevar kaut vai strikto nosacījumu dēļ: gada licences maksa ir 71 140 eiro, bet uzņēmuma pamatkapitālam ir jābūt vismaz 425 000 eiro lielam.Tiesa, ir jāievēro daudz standartu un būtisku nosacījumu. Tomēr tā ir arī citās finanšu pakalpojumu jomās, kurām valsts un Eiropas institūcijas izvirza nosacījumus. Arī bankas filiāli vai apdrošināšanas sabiedrību ne ikkatrs var atvērt. Tomēr ir valstis, kur nosacījumi nav tik stingri. Piemēram, Lietuvā jebkurš uzņē-mums ar minimālo noteikto pamatkapitālu var reģistrēt nebanku kreditēšanas uzņē-mumu un sākt sniegt šos pakalpojumus. Es teiktu, ka Latvija ir soli priekšā citām valstīm, jo šī nozare ir sakārtota un droša klientam. Tas ir izdevīgi arī uzņēmumiem, jo tie ir ieguldīju-ši prāvus līdzekļus, lai atbilstu pamatkapitāla prasībām, veikuši ievērojamas investīcijas IT sistēmās, ievieš un ievēro drošības prasības, ļoti atbildīgi attiecas pret biznesu, lai tas spētu funkcionēt ilgtermiņā. Tā ir pavisam cita biz-nesa domāšana nekā reģistrējot uzņēmumu ar minimālo pamatkapitālu un neriskējot praktiski ne ar ko. Tāpēc šādas - striktas valsts prasības no atbildības un ilgtermiņa viedokļa noteikti ir «veselīgas».

Latvijas Nebanku kredītdevēju asoci-ācija ir nozīmīga nozares pārstāvnie-cība...Mēs pārstāvam 80 % tirgus dalībnieku, un tas ir nozīmīgi. Asociācija pilnasinīgi savu darbī-bu sāka 2013. gada sākumā. Pirms tam bija vairākas asociācijas, kas pārstāvēja nebanku kredītdevējus, bet 2013. gada janvārī, kad atsevišķas augstas valsts amatpersonas uzsāka aktīvu karu ar vēlmi pat slēgt šo nozari, tas bija kā pamudinājums tirgus dalībniekiem saliedēties, lai apvienotu spēkus, gan skaidro-jot sabiedrībai, gan amatpersonām, kas šie ir par pakalpojumiem, kā mēs redzam biznesa attīstību ilgtermiņā, gan arī mūsu korporatīvo atbildību.

Nebanku kredītdevējus parasti asociē ar t.s. ātrajiem kredītiem, tomēr Jūsu pārstāvētās nozares biedri strādā ne tikai ar tiem?Patēriņa kreditēšana mūsu uzņēmumiem ir primārā darbības joma un īstermiņa kredīti veido lielāko daļu kredītportfeļa, pārējie ir mazāk pārstāvēti. Mums ir arī viens biedrs, kas sniedz arī lombarda pakalpojumus.

Latvija ir soli priekšā citām valstīm, jo nozare ir sakārtota un droša klientam.


Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums, kad nebanku kredītdevēji, kas nodarbojas arī ar līzinga, lombardu, hipotekāro kredītu pakalpojumiem, izveidos vienotu nozares pārstāvniecību.

Kas asociācijas darbības laikā bijis lie-lākais izaicinājums un kas ir sniedzis gandarījumu?Kopā ar asociācijas biedriem esam paveikuši apjomīgu darbu. Definējām nozares stratēģis-kos virzienus ilgtspējīgai attīstībai: atbildīga kreditēšanas prakse un izglītots patērētājs. Tāpat īstenojām dažādus nozares pašregulāci-jas pasākumus, piemēram, ieviesām vienotus noteikumus attiecībā uz soda sankcijām, pirms tos ieviesa Saeima. Esam vienojušies, ko darīt, kad konstatējam krāpšanas gadījumus, kad cilvēki ļaunprātīgi izmanto citu datus un pieeju bankas kontiem, izkrāpjot naudu citu cilvēku vārdā. 2013. gadā ieviesām asociācijas bezmaksas pakalpojumu grūtībās nonāku-šiem kredītņēmējiem pakāpeniskai parādu atmaksai jeb tā saukto vidutāja pakalpojumu. Jau vairāk nekā 400 cilvēku šo vidutāja pakalpojuma vienošanos ir noslēguši, daļa no tiem savas saistības jau dzēsuši. Tas ir labs piemērs, kā uzņēmumi spēj vienoties un radīt klientiem draudzīgu pakalpojumu. Esam izveidojuši sistēmu datu apmaiņai starp nozares uzņēmumiem par klientu aktīvajām saistībām un parādiem, kas ir īpaši noderīgi situācijās, kad cilvēks mēģina aizņemties vai-rākos uzņēmumos. Vairākkārt esam aicinājuši valsts amatpersonas veidot visām finanšu institūcijām vai vismaz nebanku sektoram vienotu reģistru jeb kredītbiroju. Tas noteikti atrisinātu lielāko daļu problēmu, par kurām tiek runāts jau sen, turklāt būtu noderīgs «rīks» visai finanšu nozarei, ne tikai nebanku kreditētājiem. Diemžēl pagaidām šī ideja uz priekšu nevirzās.Sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) esam veikuši plašu izglītoša-nas kampaņu, lai cilvēkiem skaidrotu, kam šis pakalpojums ir pieejams un kam – ne, tostarp – ka šis pakalpojums nav piemērots ilgtermiņa finanšu problēmu risināšanai, lai dzēstu citas kredītsaistības. Tā kā nebanku kreditēšanas pakalpojums ir salīdzinoši jauns, cilvēkiem trūkst izpratnes par to, un tāpēc nereti tas veicina dažādu ap-lamu uzskatu un mītu rašanos par nozari. Var teikt, ka asociācijai šajā laikā grūtākais ir bijis vienkārši izskaidrot šī sarežģītā pakalpojuma būtību, jēgu un biznesa modeli.

Kā Jūs vienkāršoti skaidrotu šī pakal-pojuma būtību, biznesa modeli?Pakalpojuma būtība ir nelielu summu aizdo-

šana uz īsiem termiņiem. Teju visi – aptuveni 90 % no tā sauktajiem distances jeb internetā noslēgtiem līgumiem - ir noslēgti uz mēnesi, un puse no visiem aizņēmumiem ir līdz 150 eiro lieli. Ir cilvēki, kuriem negribas būt parādā saviem radiem, draugiem, vai arī negrib, lai tie zinātu par viņu īslaicīgajām finanšu prob-lēmām. Tāpēc šis pakalpojums ir piemērots cilvēkiem, kam radusies pēkšņa vajadzība pēc nelielas naudas summas, un šis ir ērts un mo-derns pakalpojums, kas ļauj operatīvi atrisināt īslaicīgas finanšu problēmas.

Vai banku nozari uzlūkojat kā kon-kurentus? Kā veidojas sadarbība ar citām finanšu institūcijām?Mums ir izveidojusies konstruktīva sadarbība, ir daudz jautājumu, kurus kopā mēģinām skaidrot amatpersonām, sabiedrībai. Kon-kurence jebkurā jomā ir tikai apsveicama, jo veicina kvalitatīvāku un izmaksu ziņā lētāku pakalpojumu veidošanos. Ja bankas pirms kāda laika uzskatīja, ka nebanku kreditētāju pakalpojumi ir nebūtiski un neaizņems lielu tirgus daļu, tad tagad var teikt, ka jūtam, ka bankas šo nozari sāk uzlūkot kā konkurentus. Salīdzinot nebanku kreditēšanas nozari ar banku biznesu Latvijā, kur ir sīva konkurence, var teikt, ka aizņemam nelielu tirgus daļu. Mūsu kredītportfelis ir tikai 1 % no banku kredītportfeļa, bet uz patēriņa kredītu fona tie jau ir 6-7 %. Mūsu pakalpojumi ir nedaudz citādāki nekā banku patēriņa kreditēšana, kurā tiek iekļauti dati arī par overdraftiem un ilgtermiņa (uz 5-7 gadiem) patēriņa kredītiem. Tāpēc šie skaitļi nav salīdzināmi, bet, redzot, ka nebanku kreditēšana ir kļuvusi par stabilu tirgus nišu, ka veidojas un attīstās kredīti, pie-mēram, pret auto ķīlu, nebanku hipotekārie kredīti, arī banku sektors sāk mūs uzlūkot kā konkurentus.

Vai valsts noteiktais regulējums un nosacījumi netur nozari pārāk ciešos grožos un vai tie netraucē biznesam?Šobrīd valsts regulējums un ierobežojumi ir saprātīgi. Manuprāt, bīstamāka ir tendence, kad, atsevišķus gadījumus risinot, valsts amat-personām šķiet, ka tas jādara ar plašu vērienu. Dzīvē ir situācijas, kad cilvēki nespēj atdot kredītu, ir uzņēmumu un cilvēku bankroti, arī valstīm ir situācijas, kad tās nespēj atdot aizņemtos līdzekļus. Un tie nav ļaunprātības gadījumi, tā vienkārši notiek, jo ir lietas, ko nevar paredzēt. Tāpēc rosinājums valstij būtu spēja nodalīt šādus atsevišķus gadījumus no sistēmiski risināmiem jautājumiem. Pārfrāzējot teikto: necirst uzreiz visu mežu, ja nepieciešama palīdzība vienam kokam.

Kāda nozarei ir veidojusies sadar-bība ar valsts institūcijām? Vai varat minēt kādus pozitīvus piemērus, vai ir bijušas arī vilšanās par nespēju rast kopsaucēju?Labas sadarbības piemērs ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un mūsu kopīgi veiktā izglītošanas un sociālās atbildības kam-paņa masu medijos 2013. gadā. Ar PTAC kopā esam strādājuši arī pie vadlīnijām, kā būtu vērtējama cilvēku maksātspēja, kā uzla-bot klientu tiesību aizsardzību, datu drošību un citiem jautājumiem. Vienmēr esam kategoriski iestājušies pret valsts vēlmi ieviest nesamērīgus ierobežoju-mus. Mēs esam par to, ka ir vajadzīgas saba-lansētas prasības no valsts, un valstij ir jāspēj radīt tādus nosacījumus, kas ļauj biznesam darboties ilgtermiņā, veicinot konkurenci, nevis to kropļojot. Ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs laiku pa laikam uzvirmo diskusijas, vai šiem pakalpojumiem ir nepieciešams regulēt cenu. Redzam, ka citviet pēc šīm diskusijām ir nonākuši pie viedokļa, ka cenas regulācija ir bīstams precedents un tam sekas var būt neprognozējamas. Piemēram, Zviedrijā, kur arī bija līdzīga diskusija, ministrs, kas atbild par patērētāju tiesību aizsardzību, paziņoja, ka, regulējot cenu, šis pakalpojums tiks būtiski ierobežots un lielai daļai sabiedrības īstermiņa kreditēšanas pakalpojumi jeb aizņemšanās iespējas vispār tiks liegtas. Tas ir nepareizi! Valstij ir vieglāk uzraudzīt legālu tirgu: tas ir gan lētāk, gan saprātīgāk. Uzskatām, ka nedrīkst izskaust konkurences un tirgus mehānismus, kas jau veiksmīgi darbojas, jo sekas var būt tieši pretējas: ja nebūs legālu šī pakalpojuma sniedzēju, pieprasījums jau nemazināsies, zels tikai «pelēkā zona». Esam veikuši eksperimentus sludinājumu portālos, ievietojot paziņojumu, ka vēlamies aizņem-ties 300 eiro. Piedāvājums uz to bija tiešām «krimināls»: aizņemoties tika prasīta trīsreiz lielāka cena nekā pie legālajiem pakalpojuma sniedzējiem, turklāt bija ķīlā uz mēnesi jāatstāj pase un telefons.

Nebanku kreditēšanas pakalpojumi ir pieejami visā pasaulē. Ja salīdzinām šo nozari Latvijā un ārvalstīs, kādas ir atšķirības, kas kopīgs?Vēsturiski šis pakalpojums ir radies Liel-britānijā, un katrā valstī ir atšķirīgi darbības noteikumi. Vai varat iedomāties, ka varētu doties uz banku ar savu apliecinājumu, ka cilvēks no jums ir aizņēmies naudu un banka no šī cilvēka konta to jums izmaksātu? Lielbritānijā tā notiek: līdzīgi, kā bankas strādā ar overdraftu. Situācijas katrā valstī ir


dažādas, un nav iespējams viens pret vienu tās salīdzināt: atšķiras gan soda procentu regulējumi, gan piedziņas procedūras, arī tas, kādi ir nosacījumi uzņēmumu reģistrācijai (jau minētais Lietuvas piemērs). Var teikt, ka Latvijā nozares regulācija ir viena no striktā-kajām. Katra valsts tādējādi demonstrē, cik daudz tā uzticas saviem uzņēmējiem.

Kādi ir uzņēmumi, kas darbojas nebanku kredītdevēju nozarē Latvijā? Vai ārvalstu uzņēmumi izrāda interesi par mūsu tirgu?Nebanku kreditēšanas nozarē pakalpojumus sniedz galvenokārt vietējā kapitāla uzņēmu-mi. Jauni, lieli uzņēmumi pēdējo gadu laikā savu darbību šeit nav sākuši. Ir atsevišķi uzņē-mumi, kā, piemēram, Ferratum, kas pārstāv ārvalstu kapitālu. Jaunu uzņēmumu ienākša-nu tirgū neveicina politiskā neskaidrība par to, kā un cik daudz valsts turpmāk regulēs šo nozari. Latvijā ir arī diezgan apgrūtinoši nosa-cījumi, piemēram, licences tiek izsniegtas tikai uz gadu. Esam rosinājuši Ekonomikas minis-trijai šo jautājumu pārskatīt, jo nav iespējams ilgtermiņā plānot darbību, ja ik gadu jāizņem jauna licence, arī finanšu resursi ir dārgi un tāpēc ārvalstu kompānijas baidās nākt tādos tirgos kā Latvija. Tomēr ir arī pozitīva tenden-ce: jau vairākus gadus veiksmīgi eksportējam šo pakalpojumu! Mūsu uzņēmumi pārstāv ļoti plašu ģeogrāfiju un strādā daudzu valstu tirgos: Zviedrijā, Somijā, Gruzijā, Igaunijā, Polijā, Lielbritānijā un citur. Ir arī pārstāvēti tik tālās zemēs kā Austrālija un Kanāda. Eksporta pieredze ir lielākajai daļai asociācijas uzņēmumu un daudziem eksports veido pat pusi no darbības apjoma. Ārvalstu tirgos šie uzņēmumi ir atpazīstami arī ar tiem pašiem zīmoliem, ar kuriem tie darbojas Latvijā.

Pastāv uzskats, ka nebanku kreditēša-nas nozare uzplaukst tieši krīzes laikā, kad mājsaimniecībām nepieciešami finanšu līdzekļi. Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, un pārtiku-šās valstīs šim pakalpojumam ir vieta un nākotne?Cilvēki naudu aizņemas ne tikai krīzes laikā, bet arī «labos laikos», piemēram, kad konkrē-tajā brīdī kādai precei vai pakalpojumam ir izdevīga cena. Tas varbūt liekas nesaprātīgi, tomēr tas ir racionāls lēmums, jo cilvēki ir apsvēruši, ka tādējādi var izdevīgi iepirkties un pat ietaupīt naudu. Dzīvē ir situācijas, kad pēkšņi vajag papildu naudu, piemēram, ārsta apmeklējumam. Situācijas ir dažādas un tā ir arī daudzās citās valstīs. Arī tādās par pārtikušām dēvētās valstīs kā Lielbritānija un Zviedrija, šie pakalpojumi ir pieejami un

tie attīstās. 21.gs. cilvēkam, kas pieradis savu naudas plūsmu plānot ilgtermiņā, patēriņa kreditēšana ir ērts un ierasts pakalpojums.

Kāds būtu nozares klients, ja būtu jāuzzīmē tā portrets?Cilvēki, kas izvēlas šos pakalpojumus, ir ļoti dažādi. Protams, miljonāram 150 eiro aizdevums nebūs nepieciešams, tomēr nevar arī apgalvot, ka aizņemas tikai trūcīgi ļaudis. Turklāt bankas šobrīd orientējas uz klientiem, kam ir regulāri un lieli ikmēneša ienākumi, bet šādu cilvēku Latvijā nav daudz. Tāpēc nebanku kreditēšanas pakalpojums ir piepra-sīts visos segmentos. Piemēram, pēc vidutāja pakalpojuma, kad prasām banku izdrukas, lai izvērtētu cilvēka iespējas dzēst kredītu, redzam, ka tie ir cilvēki gan ar stabiliem ienā-kumiem, gan ir daudz tādu, kam ienākumi ir sezonāli, piemēram, ceļu būves strādnieki, pašnodarbinātie, lauksaimnieki u.c. Šie klienti nav «ieliekami» vienā kategorijā gan attiecībā uz vecumu, gan ienākumu plūsmām, gan iemesliem, kādēļ naudu aizņemas. Nedrīk-stam izdarīt secinājumus par aizņēmējiem, raugoties no personīgajiem ienākumiem, un tā ir daudzu ierēdņu problēma, kas lūkojas uz šādiem pakalpojumiem un domā, ka visi val-stī saņem stabilu algu konkrētā datumā. 2012. gadā mums bija vairāk nekā 170 000 klientu, 2013. gadā to skaits bija mazliet mazāks, tomēr tas ir vērā ņemams skaitlis.

Kā kliedējat mītus par nozari, kuri radušies sabiedrībā?Nav cita veida, kā tikai skaidrot un skaidrot, kā izstāstīt informēt un izglītot sabiedrību.

Vai izglītotības līmenis par finanšu jautājumiem sabiedrībā aug? Vai joprojām ir daudz jāskaidro par drošu aizņemšanos, par finanšu plānošanu u.tml.?Diemžēl cilvēki lielākoties mācās nevis no tā, ko viņiem stāsta, bet gan no pašu pieredzes un arī pieļautajām kļūdām. Iemācīties iet var tikai ejot. Tā ir daudzās dzīves situācijās, arī saņe-mot bankas karti, iemācies, kā ar to rīkoties, kā izmantot internetbanku, bankomātu... Arī citus pakalpojumus apgūst, tos lietojot. Esam mudinājuši valsts amatpersonas, ka ekonomi-kas un finanšu tematika būtu jāmāca skolā ne-vis kā izvēles priekšmets, bet obligāti. Pasaulē, kurā ir plaši pieejami finanšu pakalpojumi un nemitīgi attīstās internets, arī vecākiem būtu jāmāca bērniem pirmās prasmes un atbildību ikdienas finansēs. Mēs noteikti turpināsim izglītojošās kampaņas, skaidrojot dažādas tēmas, piemēram, jautājumu par datu drošību internetā, kas aktuāli būs vienmēr.

Ja pasapņojam par tālāku nākotni, kāda tā būs nebanku kreditēšanas nozarei? Zinot, cik ātri attīstās interneta tehnoloģijas, es pat neņemos to darīt, jo ir grūti uzburt futūristisku ainu, piemēram, par to, kādi būs norēķinu veidi nākotnē. Vai pirms 20 gadiem varējām iedomāties, ka naudu nevis aptaus-tīsim makā, bet gan tā stāvēs vienā plastikātā kartītē, ka pasaulē «uzvaras gājienu» sāks jaunā bitcoin nauda? Pirms 7 gadiem neviens nevarēja iedomāties, kāpēc telefonā nepiecie-šams internets un fotoaparāts. Interesants ir nesenais PriceWaterhouseCo-opers globālais pētījums par finanšu pakalpo-jumiem nākotnē – Future Shape of Banking. Pētījuma autori atzīst, ka jau pēc gadiem desmit, divdesmit tirgus ekonomika varētu mierīgi pastāvēt bez bankām to tradicionālā izpratnē, jo paplašinās nebanku kredītdevēju iespējas sniegt banku pamatpakalpojumus, kā arī tiek mests izaicinājums mūsdienu banku līdzšinējās darbības modelim, ņemot vērā jauno pakalpojumu ērtumu, pieejamību un ātrumu. Tāpēc ir skaidrs, ka fundamentālas pārmaiņas ir neizbēgamas.

Runājot par tuvāku nākotni – diviem, trim gadiem, kā, Jūsuprāt, attīstīsies nebanku kreditēšana Latvijā? Ar kādiem tuvākās nākotnes izaicināju-miem būs jāsaskaras?Pakalpojumi, kuri tiek sniegti internetā, attīstās arvien vairāk un straujāk. Arī tādi pasaules apģērbu zīmoli, kuriem pirms kāda laika likās nepieņemama šāda tirdzniecība, nu ir pieejami arī internetā. Ja vēlies būt konkurētspējīgs 21. gadsimtā, noteikti ir jāpiedāvā iespējas internetā. Jautājums, vai finanšu pakalpojumu sniedzēji spēs pārorientēties uz to, lai pakal-pojumu var saņemt ātrāk un ērtāk, jo neviens vairs nav gatavs vairākas dienas veltīt, lai staigātu apkārt ar papīra dokumentiem. Mūsdienās laiks ir visvērtīgākais, un tie, kas spēs to saprast, kas spēs pielāgoties jaunajām tirgus prasībām un cilvēku paradumiem, būs ieguvēji. Lielus izaicinājumus nebanku kredītdevējiem tuvākajā nākotnē neredzu, galvenais būs spēja pārorientēties uz ilgtermiņa un atbildīga biznesa domāšanu, un tādu pašu attieksmi saņemt no valsts puses, lai lēmumi būtu saprātīgi, nevis pakalpojumu pieejamību apgrūtinoši, lai arī valstī domātu un analizētu procesus ilgtermiņā. Es patiešām ar apbrīnu raugos uz saviem kolēģiem, kas uzdrošinās un ievieš šos jaunos, modernos pakalpojumus, kas saredz iespējas, spēj domāt trīs soļus uz priekšu, nebaidās riskēt un vienlaikus identificē iespējamos riskus un domā ilgtermiņā. Tā ir vērtība! NKT

Laiks ir vērtība, un konkurencē uzvarēs tie, kas to saprot.


Skaidrs, ka fundamentālas pārmaiņas ir neizbēgamas.

Nebanku kreditēšana Pieredze12

Latvijā nebanku kreditēša-nas nozare patlaban - starp sakār-totākajām Eiropā

Būtiskāk – atrast līdzsvaruPēc krīzes būtiski mainījās situācija finanšu tirgos, un banku aizdevumi daļai patērētāju maksātspējas problēmu dēļ kļuva nepieejami, kas pavēra iespējas nebanku kreditēšanas attīstībai. Arī Latvijā dažu gadu laikā īster-miņa kreditēšana nozare piedzīvoja būtisku uzrāvienu un nu jau ieņēmusi stabilu vietu Latvijas tautsaimniecībā. Tā, 2013. gadā kopējais izsniegto tā saukto distances kredītu apjoms sasniedza 179,86 miljonus eiro, gada laikā palielinoties par 10 %. 2014. gada vasarā licences saņēmuši aptuveni 20 nebanku kredītdevēji, tomēr aktīvu darbību veic ievērojami mazāk kompāniju, ko var saistīt ar pēdējos gados ieviesto stingro regulējumu tir-gū, kā rezultātā no tirgus ir aizgājuši liela daļa uzņēmumu. «Latvijā trīs gadu laikā nebanku kreditēšanas nozare ir būtiski mainījusies - kā diena pret nakti,» salīdzina Rīgas starptautis-kās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas prorektors studiju darbā Ilmārs Kreituss. Patlaban lielāko tirgus daļu kontrolē 3 – 4 kompānijas, no kurām vienai šobrīd ir noteicošā tirgus daļa. Viņš gan piebilst - ņemot vērā, ka tirgū ir palicis maz kompāniju, tās ir vieglāk pārraudzīt un sakārtot – šajā ga-dījumā lielu darbu izdarījis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Ekonomikas ministri-ja, kā arī paši uzņēmumi. Mēģinājums regulēt procentu likmes un ieviest citus uzraudzības pasākumus, ir veicinājušas diskusijas starp uzņēmumiem un valsts sektoru, kā rezultātā paši kredītdevēji sakārtoja savu darbību un

notika pašattīrīšanās. Tāpat būtisks faktors ir Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas izveide, kuras ietvaros biedri panāca vienoša-nos par biznesa principu uzlabošanu un ievie-sa dažādus jaunus ierobežojumus, piemēram, soda sankciju ierobežojumus, atbildīgas reklāmas principu izstrādi un citus. Nebanku kredītdevēji patlaban lielāku uzmanību pie-vērš klientu maksātspējas vērtēšanai, tomēr būtiski traucē tas, ka nav vienotas datubāzes. «Kaut arī uzņēmumi savā starpā apmainās ar datiem, nav pieejama informācija par citām saistībām,» norāda I. Kreituss, piebilstot, ka daļā Eiropas valstu ir šādi reģistri. Jāatzīmē, ka kopš 2014. gada sākuma ieviesta jauna klientu maksātspējas vērtēšanas kārtība, kas paredz, ka uz patērētāju sniegtajām ziņām kreditētājs var paļauties tikai tad, ja kredīta summa nepārsniedz 430 eiro, ikmēneša maksājums - 71 eiro, bet atmaksas termiņš nav garāks par vienu gadu. Pārējos gadījumos

Varlepotiesar kārtībuStraujās izmaiņas likumdošanā un pašu nebanku kredītdevēju iniciatīva dažu gadu laikā ir ieviesusi krasas pārmaiņas īstermiņa kreditēšanas tirgū Latvijā. Eksperti uzsver, ka, salīdzinot ar citām valstīm Eiropā, nebanku kredītu nozare Latvijā ir sakārtotāka, tiesa gan, vietējiem aizdevējiem ir dārgāka iekļūšana tirgū un stingrāka uzraudzība nekā citur.

nebanku kredītdevēji prasa klientiem iesniegt VSAA, VID izziņu vai bankas konta izrakstu.

Konkurences veicināšanaDaudzas Eiropas valstis vēlas sakārtot šo tirgu, taču vēl ir daudz neskaidrību par nepiecie-šamajām izmaiņām, jo tiek meklēts līdzsvars starp sakārtotu nozari un tirgu, kas netiek pārmērīgi regulēts. Latvijā šajā ziņā lielākās izmaiņas jau ir notikušas. «Ir grūti atrast valsti, kur nebanku kredītu sektora regulējums būtu tik spēcīgs kā Latvijā,» stāsta I. Kreituss. Kā piemēru viņš min sākotnējās licences saņemšanu darbības uzsākšanai - tā pie mums maksā vairāk nekā 71 tūkstoti eiro, kas ir aptuveni 50 reižu dārgāk nekā, piemēram, Lielbritānijā vai Īrijā. Tāpat nebanku kredīt-devējiem Latvijā ik gadu jāatjauno licence, kas izmaksā vairāk nekā 14 tūkstošus eiro, un arī šī summa ir viena no lielākajām Eiropas valstīs, vairākas reizes pārsniedzot licencē-

Īstermiņa kredītu izlietojuma mērķis (% no aptaujātajiem)

Grūti pateikt/NACita vajadzība

Pirkumu veikšanai atlaižu laikāMājokļa remontam

Izklaidei, ceļojumiem, svētkiem, hobijiemCitu kredītu un parādsaistību segšanai

Neparedzēti ar personīgo transportu saistīti izdevumiKomunālo maksājumu veikšanai

Dažādu lielāku pirkumu veikšanaiIkdienas tēriņiem 34

212121

64

222

18

Avots: SKDS

Nebanku kreditēšana Pieredze 13

«Latvijā trīs gadu laikā nebanku kreditēšanas nozare ir būtiski mainīju-sies - kā diena pret nakti,» salīdzina Rīgas starptautiskās ekonomikas un biz-nesa administrācijas augstskolas prorek-tors studiju darbā Ilmārs Kreituss.

šanas maksu tādās valstīs kā Lielbritānija un Īrija. Tāpat I. Kreituss norāda, ka Latvijā ieviestas arī augstas pamatkapitāla prasības – tam jābūt 426 tūkstoši eiro. Citās valstīs šādu prasību nav. Runājot par Lielbritānijas pieredzi, valsts patērētāju kreditēšanas eksperts Rejs Vatsons, uzstājoties 2013. gadā Rīgā organizētajā kon-ferencē, kas bija veltīta nebanku kreditēšanas tendencēm Latvijā un pasaulē, stāstīja, ka dažu gadu laikā nebanku kreditēšanas nozare piedzīvojusi nozīmīgu izaugsmi. Lielbritānijā ir elastīga attieksme pret aizņēmējiem, piere-dzē dalās R. Vatsons, skaidrojot - ja aizņēmējs laikus nespēj atdot aizdevumu, termiņš tiek pagarināts. Tirgus uzlabojumus valsts atbildīgās institūcijas vairāk cenšas veicināt ar konkurences palielināšanu tirgū, jo tādējādi samazinās arī aizdevuma cenas, uzsver R. Vat-sons. Tāpat būtiska uzmanība tiek pievērsta patērētāju maksātspējai.

Likmes nevajag ierobežotLai gan valstu likumdevēji diskutē par iespē-jamo procentu likmju ierobežošanu, taču, kā pierāda to valstu pieredze, kur šāda iniciatīva ir spēkā, izmaiņas nav devušas gaidīto rezultātu, tādēļ arī Latvijā tās ieviešana pagaidām ir atlikta. Viena no retajām valstīm, kurā tiek ierobežotas procentu likmes, ir Lietuva – tajā noteiktā maksimālā robeža gada procentu likmei ir 200%. Tomēr, kā stāsta Lietuvas Vitautas Magnus juridiskās fakultātes pasniedzējs Paulius Astromskis, Lietuvā īstermiņa aizdevumu nozare šobrīd tiek pār-mērīgi regulēta, tāpēc aizdevumi lielai daļai patērētāju nav pieejami. «Sākotnēji tirgus Lietuvā netika regulēts, bet tad tika nolemts noteikt likmes griestus 250% apmērā, kā rezultātā mazie aizdevumi jau nākamajā dienā izzuda no tirgus,» stāsta Lietuvas eksperts. Pēc tam šo robežu pazemināja līdz 200%, un izzuda jau nedaudz lielāki aizdevumi, kas

tika izsniegti uz laiku, kas ilgāks par divām nedēļām. Tā rezultātā palielinājās minimālais aizdevuma apmērs un termiņš, kas nozīmē, ka patērētājam galu galā jāmaksā lielāka komisija un panākts pilnīgi pretējs efekts. Tāpat likmes tiek iegrožotas Somijā, kā rezultātā šajā tirgū minimālie aizdevumi ir no 2000 eiro. Par likmes ierobežošanu diskutēja arī Igaunijā, tomēr priekšlikums tika noraidīts, lēmumu argumentējot ar to, ka, ievērojot līguma noslēgšanas brīvību, pusēm jābūt iespējai vie-noties par pakalpojuma cenu, stāsta Igaunijas ekonomists Andres Araks. Britu eksperts R. Vatsons norāda, ka īstermiņa aizdevumu lik-mes Lielbritānijā ir no 30 līdz 3000%, tomēr valstī tās nekad nav ierobežotas. Lielbritānijā iepriekš tika apsvērts šāds solis, taču parla-ments to nolēma neieviest, norādot, ka lielāka uzmanība jāpievērš caurspīdīgumam un informācijas atklātībai – lai klients var piekļūt visai nepieciešamajai informācijai un, izdarot

Nebanku kreditēšana Pieredze14

izvēli, ir par visu informēts. Arī Latvijas aizdevēji uzsver, ka, apstiprinot likmes griestus, nebanku kreditēšanas sektors mūsu valstī ietu līdzīgu ceļu kā Lietuvā un izzustu mazāki kredīti, kas izsniegti uz īsākiem termiņiem, turklāt draudētu uzplaukt aizde-vumu melnais tirgus, kas būtiski apdraudētu patērētāju. Pie šāda scenārija valsts budžetam ietu secen arī nodokļu ieņēmumi, ko patlaban maksā nebanku kredītdevēji. Turklāt, kā lieci-na LNKA apkopotie dati, Latvijā aizdevumu komisijas maksa ir salīdzinoši zema – Latvijā vidēji par 100 eiro aizdevumu jāmaksā ap-tuveni 10 eiro, savukārt Lielbritānijā tā ir virs 30 eiro. Igaunijā maksa par šo aizdevumu ir aptuveni 18 eiro, bet Lietuvā – 8,9 eiro. Aizņemas konkrētiem mērķiem«Daudziem nav iespēju naudu aizņemties kredītiestādēs, tādēļ nepieciešams nebanku kreditēšanas sektors,» saka R. Vatsons. Arī P. Astromskis uzsver, ka īstermiņa aizdevumi tiek ņemti tādēļ, ka šī nauda konkrētajā brīdī tiešām ir nepieciešama. Lielai daļa aizņēmē-ju ir mazi ienākumi, nav pieejams bankas aizdevums un gadās situācijas, kad steidzami nepieciešama nauda. Viņš stāsta, ka lielākā daļa aptaujāto nebanku kredītdevēju klientu minējuši, ka nereti kautrējas aizņemties no draugiem vai ģimenes locekļiem, turklāt arī viņiem ne vienmēr ir lieka nauda, ko aizdot. Tāpat nepieciešams ilgāks laiks, kamēr bankā izskata aizdevuma pieteikumu, taču nauda nepieciešama uzreiz. Tieši šādiem mērķiem paredzēti nebanku kredīti. Arī pētījumu cen-tra SKDS veiktajā aptaujā secināts, ka Latvijā lielākoties nebanku kredīti tiek izmantoti ik-dienas tēriņiem – tā atbildējuši 34% aptaujāto respondentu. Nākamās vajadzības, kādēļ tiek ņemti aizdevumi, ir dažādu lielāku pirkumu, komunālo maksājumu veikšana vai neplānoti ar personīgo transportu saistīti izdevumi – 21% katrai grupai. Vēl 18% aizdevumu izman-tojuši citu parādsaistību segšanai, bet 17% - neparedzētiem ārstniecības izdevumiem. Aptaujā secināts, ka 43% cilvēku Latvijā naudas pietiek ikdienas precēm, piemēram, pārtikai un apģērbam, taču ilgtermiņa preču iegādei tās pietrūkst. Katram trešajam jeb 30% iedzīvotāju naudas pietiek pārtikai, taču apģērbu iegāde rada finansiālas grūtības. 12% atbildējuši, ka knapi spēj «savilkt galus» un naudas nepietiek pat pārtikai, savukārt 10% var atļauties ilgtermiņa lietošanas preces, tomēr, piemēram, īpašuma iegāde sagādātu grūtības.

Jaunas tendencesRunājot par jaunām tendencēm tirgū, I. Kreituss min, ka Somijā un Zviedrijā ar

nebanku kredītiem jau šobrīd var nomaksāt rēķinus tiešā veidā – nevis noformējot un saņemot naudu kontā, bet jau uzreiz maksājot par rēķinu. Patlaban Zviedrijā aizņēmuma saņemšanas procedūras ir tā vienkāršotas, ka, nosūtot automašīnas numuru, var noformēt īstermiņa aizdevumu, bet jāizvērtē, vai Latvijā šie jauninājumi būtu nepieciešami. Šobrīd Zviedrijā tiek strādāts pie likumprojekta uzsākt nebanku kredītdevēju reģistrāciju pie institūcijas, kas analoga Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Daudzās Eiropas valstīs šis tirgus vēl nav tik sakārtots kā Latvijā, taču tiek ieviesti jauni pasākumi tirgus regulē-šanai, saka I. Kreituss. Nebanku kreditēšanas nozarei nākotnē tiek prognozētas lielas perspektīvas. Starptautis-kās kompānijas Price Waterhouse Coopers (PwC) eksperti uzskata, ka 2025.–2030. gadā tirgus ekonomika varētu pastāvēt bez bankām to tradicionālā izpratnē un daļēji šo biznesu

pārņemtu nebanku kredītdevēju kompānijas, jo pakāpeniski notiek izmaiņas patērētāju uzvedībā, tehnoloģiju attīstībā un regulējumā. Speciālisti uzsver, ka vērojama pakāpeniska pāreja no pakalpojumu sniegšanas klātienē uz tehnoloģiskiem risinājumiem, tiek pārska-tīta banku filiāļu loma un funkcijas, pieaug bezskaidras naudas darījumi un ir parādīju-sies pirmā virtuālā nauda bitcoin. Tas prasa jaunu pieeju pilnīgi visiem finanšu sektorā iesaistītajiem. Tādējādi nākotnē paplašināsies nebanku kredītdevēju iespējas sniegt banku pamat-pakalpojumus, un tie metīs izaicinājumu kredītiestāžu esošajiem darbības modeļiem, tādēļ ir neizbēgamas ievērojamas pārmaiņas. Vienīgais jautājums ir, cik lielu daļu no banku tradicionālās teritorijas šie jaunie tirgus dalīb-nieki iekaros, medijiem pētījumu komentējis PWC finanšu pakalpojumu partneris Mailzs Kenedijs. NKT

«Daudziem nav iespēju aizņemties kredītiestādēs, tādēļ ir nepieciešami ne-banku kredītdevēji,» skaidro patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons no Lielbritānijas.

Nebanku Kreditēšana Viedokļi 15

Lielākie riski – novērsti

LDDK eksperti ir piedalījušies Ekonomikas minis-trijas darba grupās, kurās strādāja ar nebanku kreditēšanas regulējumu. Izvērtējot līdzšinējo nozares attīstību, jāsecina: kad nebanku kreditē-šanas nozare sāka attīstīties, tā kļuva populāra, ļoti pieprasīti bija īstermiņa aizdevumi jeb t.s. distances kredīti, tirgū bija daudz šī pakalpojuma sniedzēju, bet, tā kā nebija stingru likumdošanas prasību šīs nozares regulējumā, no atsevišķu pa-kalpojuma sniedzēju puses bija vērojama zināma bezatbildība. Pastāvēja risks, ka šis bizness var tikt izmantots ļaunprātīgi. Šobrīd situācija ir uzla-bojusies, kredīti tiek izsniegti pārdomāti, jo likum-došana nosaka stingras prasības attiecībā uz patērētāja kreditēšanas pakalpojuma reklāmas saturu, sniedzamo informāciju pirms patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas, nosaka līgumā izvirzāmās prasības u.c. Līdz ar to var teikt, ka lielākās problēmas ir būtiski mazinātas.Runājot par šī pakalpojuma nākotni, manuprāt, šobrīd vēl ir samērā zems konkurences līmenis visa veida kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā. Ņemot vērā to, ka pieprasījums pēc visa veida nebanku kredītiem ir liels – pakalpojumu sniedzēju skaits nākotnē varētu pieaugt.

Pārdomātiun tālredzīgi lēmumiPaveikts milzīgs darbs, sakārtojot nozares likum-došanu, kā arī ir notikusi nozares pašregulācija. Būtiskā daļā nozares ir izdevies vienoties par kopīgiem labās prakses standartiem. Tendences skaidri norāda, ka lēmumi par nozares attīstības virzieniem ir bijuši pārdomāti un tālredzīgi. Nozare ir kļuvusi ne vien par stabilu dalībnieku visā kredi-tēšanas tirgū, bet arī par svarīgu nodokļu maksātā-ju valsts budžetā. Svarīgi ir saglabāt šai nozarei tik raksturīgo kreativitāti, kā arī ciešo saikni ar mūsdie-nīgām un inovatīvām tehnoloģijām. Nozare sevi ir pierādījusi kā mūsdienīgu biznesa vides pārstāvi. Nākotnes izaicinājumi jau ierasti sagaidāmi no mū-ždien mainīgā normatīvā regulējuma puses, ņemot vērā topošo Patērētāju kreditēšanas likumprojektu, kas unificēs un pilnveidos visu Latvijā pastāvošo patērētāju kreditēšanas sistēmu. Šādos apstākļos ir īpaši svarīgi radīt tādu regulējumu, kas ne vien sniedz iespēju harmoniski piemērot jau pastāvošos principus, bet arī tālredzīgi rada priekšnoteikumus nozares attīstībai nākotnē. Nebanku kreditēšanai svarīgs aspekts tuvākā nākotnē būs juridisko per-sonu kreditēšanas jomas attīstība, kā arī patērētāju kreditēšanas produktu portfeļa attīstīšana, radot aizvien jaunus rīkus ikkatra klienta ikdienai.

Inese Olafsone,Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), finanšu eksperte

Roberts Molotanovs,Latvijas Tirdz-niecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvis

Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbība ar Latvijas Nebanku kredītdevēju asociāciju (LNKA) vienmēr bijusi konstruktīva un lietišķa, asociācijas paustais viedoklis vienmēr bijis kompetents un izvērtējams.EM sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru un nevalstiskajām organizācijām pastā-vīgi izvērtē tendences nebanku kreditēšanas pa-kalpojumu jomā un, pamatojoties uz saņemto informāciju, ir izstrādājusi un virzījusi vairākus normatīvo aktu grozījumus, lai novērstu konstatētās nepilnības.

Likumiskais ietvars nozareiPirms četriem, pieciem gadiem, identificējot problēmas nebanku kreditēšanas nozarē, tika konstatēta nepieciešamība sakārtot šo jomu.2010. gada 12. janvāra Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīta EM izstrādātā koncepcija par efektīva patērētāju tiesību aizsardzības mehānisma izveidi nebanku kreditēšanas jomā, kas paredzēja nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzē-ju licencēšanas sistēmas ieviešanu, tādējādi nodrošinot preventīvos pasākumus to tirgus dalībnieku izslēgšanai no tirgus, kuru darbība apdraud patērētāju tiesiskās un ekonomiskās intereses. Lai izveidotu koncepcijā pare-dzēto licencēšanas sistēmu, EM sagatavoja

likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (tas Saeimā galīgajā lasījumā tika pieņemts 2010. gada 28. oktobrī, bet stājās spēkā 2011. gada 1. jūlijā), kas noteica, ka kreditēšanas pakalpojumu patē-rētājam drīkst sniegt kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai, kā arī paredzēja izņēmuma gadījumus, kad licence nav nepieciešama. EM sagatavoja un valdībā 2011. gada 29. martā apstiprināja noteikumus, kas detalizēti regulē licences saņemšanas pārreģistrācijas, apturēšanas un anulēšanas kārtību. EM turpināja šīs jomas sakārtošanu, rosinot noteikt stingrākas prasības patērētāju maksātspējas vērtēšanai attiecībā uz kreditē-šanas līgumiem. 2014. gada 27. martā Saeima pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsar-dzības likumā (stājās spēkā 2014. g. 1.jūlijā), kas nosaka skaidrus nosacījumus tam, kāda informācija kredīta devējam jāpieprasa patērē-tājam, izvērtējot viņa spēju atmaksāt kredītu. Tāpat likumā teikts, ka patērētāja maksātspēja jāvērtē, izsniedzot jebkura apmēra kredītu, t.i.

iedzīvotāja spēja atmaksāt kredītu jāvērtē arī kredītam viena eiro apmērā, savukārt gadī-jumos, kad patērētāja spēja atmaksāt kredītu nav tikusi izvērtēta, patērētājam ir tiesības par kapitāla lietošanu maksāt tikai likumiskos procentus, t.i., 6 % gadā.

Sadarbība turpināsiesRunājot par turpmāk veicamiem darbiem, primāri jāmin Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva Par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa īpašumu. Šīs prasības nacionālajā likumdošanā ir jāievieš līdz 2016. gada 1.martam. EM ir izveidojusi darba grupu, kurā tiks diskutēts plānotais regulējums, un tajā ir plaši pārstāvētas arī nevalstiskās organizācijas un uzņēmēju asociācijas (t.sk. (LNKA). Tiks uzklausīti asociāciju priekšlikumi jomas sakār-tošanai un konstatētās problēmas līdzšinējā darbībā. Ir saņemts Latvijas Lombardu asoci-ācijas priekšlikums par licences pārreģistrācijas perioda pagarināšanu no viena uz trim gadiem. Šis būs viens no jautājumiem, par ko tiks diskutēts darba grupā.. NKT

Konstruktīva sadarbība

MārtiņšLazdovskis,Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs

16

Uzņēmumu pieredzeVairāku aptaujāto nebanku kredītdevēju prakse apliecina, ka tie rūpīgi ievēro PTAC vadlīnijas. SIA Open Credit, kas izsniedz aizdevumus līdz 1000 EUR ar atmaksas termiņu līdz vienam gadam, izmanto gan mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus, gan arī nodarbina augsti kvalificētu personālu un speciālistus. «Open Credit vis-svarīgākais ir nodrošināt ne tikai ātru aizdevuma noformēšanu un izsniegšanu, bet arī kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu. Uzņēmums klientu maksātspējas vērtēšanā izmanto datu bāzēs redzamo informāciju gan par klienta esošajām saistībām, gan parādsaistībām, gan ievēro PTAC izstrādātās vadlīnijas maksātspējas izvērtēšanā, pārbaudot klientu ienākumu un izdevumu attiecību, kā arī ņemot vērā līdzšinējo kredītu atmaksas disciplīnas vēsturi,» stāsta SIA Open Credit Klientu apkalpošanas daļas vadītāja Linda Broduža. Arī SIA MD Investīcijas, kas tirgū pazīstams ar zīmolu CreditON klientu maksātspējas vērtēšanā visa gada garumā aktīvi strādājis pie uzlabojumiem, lai nodrošinātu vēl efektīvāku izvērtēšanas procesu, kas ir atbilstošs PTAC noteikto vadlīniju prasībām, bet klientu attiecību vadībā ir izstrādātas noteik-tas procedūras un procesi uzņēmumā. «Īsumā – darām visu, kas ir nepieciešams, lai uzturētu labas attiecības ar klientu visā mūsu «attiecību» (customer lifecycle) lai-kā,» norāda Ilze Paožole, creditON.lv mārketinga direktore. Uzņēmuma mārketinga stratēģija ir vērsta uz kredītu atbildīgu aizdošanu, godīgu un caurspīdīgu darbību.

Minicredit direktors Artjoms Zaicevs atklāj, ka, saņemot klienta pieteikumu, tiek izvērtētas klienta iepriekšējās saistības, tostarp, kur klients ir aizņēmies, cik daudz un cik seni ir šie aizņēmumi, kā saistības ir nokārtotas (vai nav tikušas kavētas). «Piemēram, ja personai ir viena aktīva parādsaistība nelielā apmērā, sazināmies ar klientu, lai noskaidrotu precīzu situāciju – iespējams, parāds tiek pakāpeniski maksāts. Šī saruna ar klientu parāda arī personas attieksmi pret parādu kā tādu,» skaidro Minicredit direktors. Vēl uzņēmumā vērtē vispārīgo pieteicēja «uzvedību» kredītu atmaksā – vai ir tendence kavēt maksājuma termiņus, vai ir bijušas tiesvedī-bas. Īstermiņa kredītu sniedzējs oficiālas darba vietas esamību pārbauda, saņemot izziņu no VSAA. Kā papildu prasība gadījumos, kad personas darba stāžs ir neliels vai persona ir pašnodarbinātā statusā, tiek pieprasīts attiecīgās personas konta pār-skats. «Vienmēr sazināmies ar pieteicēju, ja tas piesakās aizdevumam pirmo reizi un mums nav bijis personīga kontakta,» papildina Artjoms Zaicevs, skaidrojot, ka tas tiek darīts, lai sarunā pārliecinātos par jau sniegtajām ziņām un iegūtu papildus informāciju lēmuma pieņemšanai. Arī esošajiem klientiem tiek zvanīts, ja ir izmaiņas datos vai pieprasītais kredīta apjoms ir audzis, mainījies tā termiņš. Minicredit lēmumu par aizdevuma piešķiršanu pieņem dienas laikā, bet to var ietekmēt tas, vai konkrētajā gadījumā nepieciešama papildu informācija lēmuma pieņemšanai.

Stingra kārtība maksātspējas vērtēšanaiNebanku kredītdevēji ieviesuši visus iespējamos instrumentus klientu maksātspējas vērtēšanai, lai maksimāli mazinātu risku, ka aizdevums tiek izsniegts klientam, kurš vēlāk to nespēj atdot.

Nebanku kreditēšana Maksātspējas vērtēšana

1. Pārbaude par esošām kavētām parādsaistībām (negatīvā informācija)Pirms kredīta piešķiršanas nebanku kredītdevēji izvērtē informāciju par potenciālo klientu dažādās datu bāzēs, īpašu vērību piešķirot t.s. negatīvajai informācijai (kavēti maksājumi, pilnībā vai daļēji neatmaksāti aizdevumi utml.). Rūpēs par to, lai klienti neuzņemtos pārmērīgi lielas finanšu saistības, netiek izsniegti jauni aizdevumi tiem klientiem, kam uz klienta pieteikuma izskatīšanas brīdi ir viņa ienākumiem neatbilstoši lielas neizpildītas saistības.

2. Līdzšinējo kredītu atmaksas disciplīnas analīzeNebanku kredītdevēji analizē arī iepriekšējo kredītu atmaksas disciplīnu. Aizņemoties pirmo reizi, pieejamā kre-dīta summa ir būtiski ierobežota. Tikai pēc tam, kad kredītdevējs ir pārliecinājies, ka klients ir apzinīgs un pilda savas kredītsaistības laikus, pieejamais kredīta limits tiek palielināts. Asociācijas biedri uzskata, ka uzticamiem un laika gaitā pārbaudītiem klientiem, kuri apzinīgi pilda savas saistības, var piešķirt lielāku īstermiņa aizdevumu nekā pavisam jaunam klientam, kura kredīta atmaksas vēsture vēl nav izveidojusies.

3. Pārbaude par esošām nekavētām parādsaistībām(pozitīvas informācijas/datu apmaiņa)Izmantojot vienotu datu bāzi, LNKA biedri 2013. gada pavasarī uzsāka informācijas apmaiņu par klientu aktīva-jiem, bet nekavētajiem aizdevumiem. Pēc jaunās sistēmas ieviešanas asociācijas biedriem ir pieejama informā-cija, cik un kādas saistības potenciālajam klientam ir pie citiem kredītdevējiem. Līdz ar to vairs nav iespējama situācija, ka klients, vieglprātīgi izturoties pret savām finansēm, vienlaikus var aizņemties pie vairākiem nebanku kredītdevējiem, ja viņš to nevar atļauties. Tāpat aizdevēji var kontrolēt, lai kredīta summa būtu samērīga ar klienta ienākumiem.

4. Informācijas iegūšana par klienta ienākumiem un izdevumiemPirms aizdevuma piešķiršanas ikviens LNKA biedrs pārbauda, vai aizdevums tā apstiprināšanas gadījumā atbildīs klienta norādītajiem materiālajiem apstākļiem. Lai novērstu to, ka klients uzņemas pārmērīgi lielas finanšu saistības, LNKA biedri aizdevuma piešķiršanas laikā izvērtē klienta ienākumu un izdevumu attiecību, arī izmantojot individuālos kredītriska modeļus. PTAC izstrādātās vadlīnijas klientu maksātspējas vērtēšanai paredz, ka kredītiem līdz 427 eiro ar atmaksas termiņu līdz 1 gadam un ikmēneša maksājumu līdz 71 eiro aiz-devējs paļaujas uz patērētāja sniegtajām ziņām. Savukārt kredītiem, kuru summa vai termiņš pārsniedz minētos kritērijus, kredītdevējiem ir jāpārliecinās, ka patērētāja sniegtā informācija par ienākumiem ir patiesa. Tāpēc kredītņēmējiem tiek prasīta VSAA vai VID izziņa, vai arī bankas konta izraksts, kurā būtu atspoguļoti ienākumi, vai arī informācija no darba devēja. Ja nepieciešama ātrāka informācijas saņemšana, kredītņēmējs izziņu no VSAA var pieprasīt un saņemt elektroniska dokumenta veidā interneta vietnē www.latvija.lv. PTAC vadlīnijās, kuras maksātspējas izvērtēšanai izmanto LNKA biedri, noteikts, ka kredītdevējs ir tiesīgs piešķirt kredītu tikai tad, kad ir pārliecinājies par patērētāja spēju atmaksāt kredītu, un to piešķir tādā apmērā, kas nodrošina ik mēnesi patērētāja rīcībā pietiekamu līdzekļu atlikumu pēc visu esošo un plānoto kredītsaistību izpildīšanas.

Izsniedzot īstermiņa kredītus, Latvijas Neban-ku kredītdevēju asociācijas (LNKA) biedri uzņēmumos pēdējos gados ir izstrādājuši un uzlabojuši iekšējās kārtības noteikumus maksātspējas vērtēšanai, papildinot tos gan ar LNKA Labas prakses vadlīnijām, gan arī ar 2014. gadā apstiprinātajām Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadlīnijām. Lai arī PTAC rekomendācijas un vadlīnijas nav ofi-ciāla tiesību normu interpretācija, bet ir PTAC kā uzraudzības iestādes viedoklis par tiesību normu interpretāciju, nebanku kredītdevēji ievēro šīs vadlīnijas. LNKA biedru pielietoto instrumentu klāstā ir gan aprēķinu metodes, lai klienti neaizņemos pārāk lielas, ienākumiem neatbilstošas summas, gan uzkrātā informācija, lai novērstu iespēju, ka klients aizņemas pārāk daudz kredītu. Klienta maksātspējas vērtēšanas process ne ar ko neatšķiras no banku prakses, lemjot, vai piešķirt klientam patēriņa kredītu. Īs-termiņa aizdevuma gadījumā process ir ātrāks un ērtāks, pateicoties pielietotajām informācijas tehnoloģijām. Lai arī pakalpojums tik tiešām ir ātrs, ērts un klientam izdevīgs, process ietver vairākus soļus, kas nodrošina, ka aizdevums tiek piešķirts atbildīgi un pieejams tikai patērē-tājiem, kas atbilst noteiktām prasībām. NKT

3 Klienta maksātspējas vērtēšana

Kas jādara,lai saņemtu īstermiņaaizdevumu internetā?

Personas kods*:

Mobilais tālrunis*:

E-pasts*:

Parole*:

Parole atkārtoti*:

Vārds:

Uzvārds:

Adrese:

Darba vieta:

Kredīta noteikumiem piekrītu

Reģistrēties

Reģistrācija aizdevuma saņemšanai1

Kredīta summa:Komisija*:

Kopā*:

EUR 100.00EUR 0.00EUR 100.00

Izmainīt summu un termiņu

Apstiprinu

Maksātspējas vērtēšanas 4 principi

Klienta pieteikums Maksātspējas vērtēšana Lēmuma pieņemšana

Lai reģistrētos īstermiņa kredīta saņemšanai, ir nepieciešams bankas konts. Kredītdevēji rūpīgipārbauda, lai sakristu visa norādītā informācija, un kredītu nevarētu paņemt uz cita vārda.

Klienta identifikācija2Paldies par pieteikumu. Mēs to izskatīsim, tiklīdz Jūspārskaitīsiet mums 0.01 eiro no sava bankas konta.

Lēmumu par kredīta piešķiršanu nosūtīsim uz Jūsu reģistrācijasformā norādīto tālruņa numuru. Kredīta piešķiršanas gadījumāuz Jūsu reģistrēto e-pastu tiks nosūtīts aizdevuma līgums un rēķins.

* Ja 0.01 eiro jau esat pārskaitījis, bet vairāk nekā 20 minūtespēc tam neesat saņēmis lēmumu par kredīta piešķiršanu,lūdzam zvanīt mums pa tālruni 67333990.

Jūsu banka Izvēlēties

Aizdevuma saņemšana4

A Pārbaude par esošām kavētāmparādsaistībām (negatīvā informācija)

B Lidzšinējo kredītu atmaksasdisciplīnas analīze

CD Informācijas iegūšana par klienta

ienākumiem un izdevumiem

Pārbaude par esošāmnekavētām parādsaistībām(pozitīvās informācijas/datu apmaiņa)

Lēmums par kredītapiešķiršanu/atteikšanu

*Atkārtotam 100 EUR kredītam komisija ir 10.00 EURun kopā būs jāatmaksā 110 EUR

Atteikumi (jaunajiem klientiem), % no pieteikumiem

Neizsniedz

Izsniedz

2012. gadā

2013. gadā

NeizsniedzIzsniedz

Avots: LN� biedru sniegtā informācija

5446

61

39

Nebanku kreditēšana Izmaksas18

Nebanku kredītdevēji: GPL radanepareizu priekšstatu par pakalpojuma cenuGada procentu likme jeb GPL ir kredīta kopējās izmaksas patērētājam, izteiktas gada procentos no piešķirtās kredīta kopējās summas. Tie nav tikai procentu maksājumi, bet arī komisijas nauda, nodokļi un citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kredītlī-gumu. Latvijā patērētāju tiesību aizsardzības nolūkos GPL lielums jau vairākus gadus obligāti jānorāda gan kredīta līgumā, gan reklāmā. GPL vēsturiski radīts kā viens no instrumentiem, lai palīdzētu patērētājiem salīdzināt tirgū pieejamos aizdevumu piedā-vājumus. Tiesa gan, situāciju sarežģī tas, ka 90. gados GPL tika ieviesta patēriņa kredītu direktīvā, un bija paredzēta tikai banku tradicionālajiem pakalpojumiem. Formula nav mainīta 24 gadus. Tātad uz īsu termiņu – vairākām dienām vai dažiem mēnešiem - izsniegtajiem nebanku kredītiem, kas radās un attīstījās vēlāk, šī formula nav pielāgota.Formula nav vienkārša. Tas ir pamata vienā-dojums, ar ko nosaka gada procentu likmi un izsaka ekvivalenci gada periodā starp esošo

aizdevumu, no vienas puses, un kopējo esošo atmaksas un izmaksu vērtību, no otras puses. Ārvalstu pētījumi liecina, ka patērētājiem nav izprotama GPL būtība, lai spētu korekti salī-dzināt pakalpojuma cenas pēc tik sarežģītas formulas. Auditorkompānija Pricewater-houseCoopers (PwC) pētījumā secinājusi, ka GPL formula veidota kredītiem, kuru termiņš ir izteikts gados vai gada daļās (formulas apzīmējumi tk un sl), kas pamatā ir banku izsniegtiem patēriņa kredītiem. Formulā var izteikt termiņu dienās (piemē-ram, 14 dienas tiek izteikta kā daļa no gada – 14/365), tomēr tā nav specifiski pielāgota patēriņa kredītiem, kuriem termiņš ir īss (piemēram, dienas vai mēneši, t.i., mazāk par gadu). PwC pētījumā arī secināts, ka GPL neparāda faktisko pārmaksas apmēru jeb

kredīta cenu. Pēc formulas sanāk: ja klients aizņemas uz vienu mēnesi, tad aprēķinos pēc GPL formulas tiek saskaitītas 12 komisi-jas maksājumi, kas neatbilst patiesajai cenai. Turklāt tiek pieņemts, ka ik periodu procenti tiek uzrēķināti uz iepriekšējā periodā aprēķi-nātajiem procentiem.

Piemēram: Paņemot 150 EUR uz 1 dienu, jāatmaksā 156,3 EUR. GPL šādam kredītam ir 332 443 075 %;Paņemot 150 EUR uz 30 dienām, jāatmaksā 165 EUR. GPL šādam kredītam ir samazināju-sies līdz 219%.

Tas nozīmē, ka ar GPL nav iespējams salī-dzināt nebanku kredītus ar kredītiem, kuru atmaksas termiņš pārsniedz 12 mēnešus. Vēl vairāk, tas rada nepareizu priekšstatu. Šajos piemēros var pārliecināties, ka pie vienādas

∑ Ck(1+X)-tk = ∑ Dl(1+X)-slm

k=1

m1

l=1kur: • X ir GPL, • m ir pēdējās kredīta izņemšanas skaits, • k ir kredīta izņemšanas skaits, tātad 1 ≤ k ≤ m, • Ck ir izņemtā kredīta summa k, • tk ir gados un gada daļās izteikts starplaiks starp pirmo kredīta izņemšanas datumu un katras nākamās kredīta daļas izņemšanas datumu, tātad t1 = 0,

• m’ ir pēdējā maksājuma vai izmaksu maksājuma skaits, • l ir maksājuma vai izmaksu maksājuma skaits, • Dl ir maksājuma vai izmaksu maksājuma summa, • sl ir gados un gada daļās izteikts starplaiks starp pir-mās kredīta izņemšanas datumu un katra maksājuma vai izmaksu maksājuma datumu.

VIDEONOMA

VELONOMA

VELONOMA VIESNĪCA

Šī DVD nomas maksa ir tikai

1 039 eiro gadāVēlos iznomāt šo DVD līdz rītdienai. Cik tas izmaksās?

Cik maksā iznomāt velosipēdu uz trīs

stundām?

Mūsu cena ir 9 676 eiro

gadā

Es vēlos noskaidrot, cik maksā izīrēt vienu istabu uz

diennakti?

Mūsu standarta istabiņa maksā

24 900 eiro gadā

TAKSOMETRSTaksīt! Cik maksā

aizbraukt no Pārdaugavas līdz

Vecrīgai?

Tas Jums izmaksās 206 318 eiro gadā...

labākais tarifs!

Piemērs, kas parāda, cik neatbilstošs ir GPL aprēķins īstermiņa kredītiem: ja arī citās nozarēs, kas sniedz īstermiņa pakalpojumus, līdzīgā veidā būtu jānorāda pakalpojuma cena

Nebanku kreditēšana Izmaksas 19

Nebanku kredītdevēji: GPL radanepareizu priekšstatu par pakalpojuma cenu

summas, likmes un administrēšanas maksu nosacījumiem būtisku atšķirību GPL un faktisko kredīta pārmaksu apjomus aprēķinos nosaka tieši kredīta atmaksas termiņš. Likmju atšķirība starp kredītu, kas ņemts uz 14 dienām vai gadu, var sasniegt 10 reizes. Tikmēr naudas izteiksmē ir otrādi: jo īsāks termiņš, jo mazākas izmaksas. Proti, ja paļaujas un kredītu izdevīgumu salīdzina balstoties tikai uz GPL, cilvēks var tikt maldināts un mudināts aizņemties vairāk nekā nepieciešams, jo viņam šķitīs, ka, ņemot lielāku kredītu, tas viņam izmaksās lētāk. Piemēram, 800 eiro aizdevumam uz 3 mēnešiem GPL ir 140,2%, bet procentu maksājumi - 124 eiro. Savukārt 300 eiro aiz-devumam uz 3 mēnešiem GPL ir 183,5%, bet % maksājumos jāveic 56,01 eiro.

Apkopotā informācija liecina, ka tikai ļoti nedaudz valstu ir izvēlējušās noteikt GPL ierobežojumu. Kopējā tendence apliecina - valstis tomēr bieži izvēlas citus regulēšanas mehānismus, lai pilnvērtīgāk aizsargātu patērētāju intereses. Arī Latvijā notika diskusijas par GPL ierobežošanu, tomēr eksperti atzina, ka tirgus un konkurence nodrošina labāko pakalpojumu par zemāko cenu. Pēc GPL formulas ieviešanas, saskaņā ar 2008. gada 23. aprīļa ES direktīvu par patēriņa kredītlīgumiem, arvien vairāk ES valstīs ir konstatēts, ka patērētāji izvēlas pakalpojumu pēc citiem, vienkāršākiem kri-tērijiem – kopējā sadārdzinājuma absolūtā izteiksmē, atmaksājamās summas absolūtā izteiksmē attiecībā pret patērētāja sagaidāmo ienākumu.

Tradicionālais banku

pat. kredīts

Ātrais pat. kredīts;

12 mēneši

Ātrais pat. kredīts; 6 mēneši

Ātrais pat. kredīts;

1 mēnesis

Ātrais patēriņa kredīts;1 diena

• Kredīta pamatsumma, EUR: 1000 1000 1000 1000 1000

• Termiņš, mēnešos: 36 12 6 1 1/30

• Procentu likme gadā, %: 10 10 10 10 10

• Admin. maksas priekšapmaksa, UR: 100 100 100 100 100

• GPL: 16,68% 28,41% 44,04% 131.00% 251.74%

• Iemaksa, EUR: 35,49 96,71 188,72 1109,17 1104,71

• Kopējā atmaksājamā summa, EUR: 1277,78 1160,49 1132,31 1109,17 1104,71

• Kopējā pārmaksas summa, EUR: 277,78 160,49 132,31 109,17 104,71

Tradicionālā banku un patēriņa finansēšanas produkta salīdzinājums Ārvalstu prakse liecina,ka GPL ieviešana

• Neveicina tirgus caurspīdīgumu un salīdzināmību, jo daļa izmaksu tiek pārceltas uz papildpakalpojumiem, kuri netiek iekļauti formulas aprēķinā;• Neveicina patērētāju aizsardzību;• Izslēdz iespēju aizņemties riskantākajai klientu grupai;• Aizņemšanās neiespējamība veicina nele-gālā tirgus attīstību;• Palielina nepieciešamību pēc valsts pārval-des iestāžu uzraudzības un papildu līdzekļu izlietojuma uzraudzībā un administrācijā.

Tāpat kā citās nozarēs, arī nebanku kredītdevējiem komisijas maksas un procentu likmes ir pamatotas ar izmaksām. Īstermiņa kredītu procentu likmes ietver sevī vienreizējās - telekomunikāciju operatora, bankas, IT nodrošinājuma, administrācijas u.c. - izmaksas, kas saistītas ar katra kredīta apkalpošanu. Tās ir nemainīgas neatkarīgi no tā, vai aizdevums ir uz dienu, mēnesi vai diviem gadiem. Tipiska tirgus cena 100 eiro aizdevumam uz vienu dienu ir 4,20 eiro, kas atbilst izmaksām, ko šai likmei jānosedz. Tik-mēr GPL par šādu aizdevumu ir vairāk nekā 330 miljoni procentu. Atšķirībā no banku pa-tēriņa kredītiem, nebanku aizdevumiem nav papildu maksas par naudas pārskaitījumiem, atmaksas biežumu, naudas rezervēšanu, konta atvēršanu un konta apkalpošanu. NKT

VIDEONOMA

VELONOMA

VELONOMA VIESNĪCA

Šī DVD nomas maksa ir tikai

1 039 eiro gadāVēlos iznomāt šo DVD līdz rītdienai. Cik tas izmaksās?

Cik maksā iznomāt velosipēdu uz trīs

stundām?

Mūsu cena ir 9 676 eiro

gadā

Es vēlos noskaidrot, cik maksā izīrēt vienu istabu uz

diennakti?

Mūsu standarta istabiņa maksā

24 900 eiro gadā

TAKSOMETRSTaksīt! Cik maksā

aizbraukt no Pārdaugavas līdz

Vecrīgai?

Tas Jums izmaksās 206 318 eiro gadā...

labākais tarifs!

Piemērs, kas parāda, cik neatbilstošs ir GPL aprēķins īstermiņa kredītiem: ja arī citās nozarēs, kas sniedz īstermiņa pakalpojumus, līdzīgā veidā būtu jānorāda pakalpojuma cena

Latvijāīstermiņa aizdevumi ir vieni no lētākajiem.

Nebanku kreditēšana Izmaksas20

Zviedrija

Somija

Čehija

Spānija

Lielbritānija

25.0

Krievija

52.6

24.0

32.2

ČČČ24.7

24.0

Dānija

8.9Lietuva

LatvijaIgaunija

L18.1

Bulgārija29.7

l

28.8GruzijaG ij

24.2

Polija

27.4 8 99999999910.4

50.9Kanāda

20.5ASV

Papildus info:

50.9Kanāda

20.5ASV

Īstermiņa aizdevumu maksu salīdzinājums pa valstīm Vidējā komisijas maksa 100 eiroaizdevumam uz 30 dienām (eiro)Avots: LNKA

Piecas reizes lētāki nekā ASVLatvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas apkopotie dati parāda, ka Latvijā īstermiņa aizdevumi ir vieni no lētākajiem. Lētāks nekā Latvijā nebanku kre-dīts ir tikai Lietuvā – vidēji 8,9 eiro komisijas maksa 100 eiro aizdevumam uz 30 dienām. Latvijā tie ir 10,4 eiro, bet Igaunijā nebanku kredīts vidēji izmaksā krietni dārgāk - 18,1 eiro. Vairāk nekā divas reizes dārgāks šis pakalpojums ir valstīs, kuras saistās ar ļoti augstu labklājības līmeni - Somijā, Zviedrijā un Dānijā – attiecīgi 25 eiro, 24 eiro un 27,4 eiro. Krievijā un ASV šo aizdevumu maksa ir vairāk nekā 50 eiro jeb piecas reizes dārgāk nekā Latvijā.

Nebanku kreditēšana Nost ar mītiem 21

7 mītipar nebanku kreditēšanu

Aizdevumusizmanto tikai jauniešiNormatīvie akti paredz, ka personām līdz 18 gadu vecumam nedrīkst izsniegt kredītus. LNKA gājusi tālāk – 2013. gadā nozares biedri vienojās neizsniegt kredītus personām līdz 20 gadu vecumam - šī vecuma grupa līdz tam veidoja ap 5 % no kopējā kredīņēmēju skaita. Statistika liecina, ka īstermiņa aizņēmumus izmanto visu vecuma grupu cilvēki. Vidējais kredītņēmēja vecums ir 31 gads. Nelielas summas biežāk aizņemas vīrieši, vairāk nekā puse visu aizņēmumu ir līdz 140 eiro.

Netiek vērtētaklientu maksātspējaAizdevēji, vērtējot klienta maksātspēju, vadās pēc šādiem četriem galvenajiem principiem: tiek pārbaudītas klienta esošās kavētās parādsaistības, analizēta līdzšinējo kredītu atmaksas disciplīna, pārbaudītas esošās nekavētās saistības un iegūta informācija par klienta ienākumiem. Aizdevēji izmanto dažādas kredītu piedziņas pakalpoju-mu sniedzēju datu bāzes, kā arī ņem vērā klienta sniegto informāciju. 2014. gadā stājās spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības centra izstrādātās vadlīnijas maksātspējas vērtēšanai. Nozares uzņēmumi, atbildīgi ievērojot vadlī-nijās noteiktās prasības, analizē arī klienta ienākumu un izdevumu attiecību. Gandrīz puse no visiem jaunajiem aizdevumu pieteikumiem tiek atteikti, turklāt līdz ar stingrāku maksātspējas vērtēšanas kritēriju ieviešanu atteikumu skaits palielinājies par 10 %. Nebanku kredītdevēji jau vairākus gadus cenšas panākt, lai valsts izveidotu vienotu kredītbiroju, kas būtu pieejams arī nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem. Tas ļautu pakalpojumu piedāvāt vēl lētāk un drošāk.

Pakalpojums ir dārgsNebanku kredīti Latvijā ir vieni lētākajiem Eiropā. Daudzās valstīs, ko uzskatām par salīdzināšanas vērtiem piemēriem vai kurām gribam līdzināties, maksa par aizņēmuma izmantošanu ir krietni augstāka. Piemēram, Skandināvijas valstīs šis pakalpojums ir vairāk nekā divas reizes, Lielbritānijā – trīs, bet ASV – pat piecas reizes dārgāks. Latvijā šāds pakalpojums ir lētāks attīstītā un konkurētspējīgā tirgus dēļ.

Nesamērīgiaugstas soda sankcijas Latvijas likumdošanā noteikts, ka kopējais parāds nevar pārsniegt 100 % no pamatparāda apjoma, piemēram, 100 EUR gadījumā tie ir maksimums 200 EUR. Turklāt īstermiņa aizde-vuma gadījumā nodrošinājumam netiek ņemta ķīla vai prasīts galvojums, līdz ar to, nonākot finanšu grūtībās, nepastāv riski, ka, neatmaksājot parādu laikus, varētu nākties zaudēt, piemēram, īpašumu, kas dots kā ķīla.

Kredīti tiek izsniegti naktīsĪstermiņa aizdevumi naktīs netiek izsniegti. Tikai 4 % kredītu tiek izsniegti laika posmā no plkst. 21 līdz 24. Pēc plkst. 24 kredīti izsniegti netiek. Kredītu izsniegšana tiek atsākta no plkst. 7. Augstākais pieprasījums pēc nebanku kredītiem ir ekonomiski aktīvajās stundās – no plkst. 7 līdz 18, šajā laikā tiek izsniegts 81 % kredītu.

Kredītus pamatāizmanto tikai izklaideiĪstermiņa aizdevumi galvenokārt tiek izman-toti pirmās nepieciešamības preču iegādei, komunālo maksājumu segšanai, neparedzētiem ārstniecības un ar personīgo transportu saistī-tiem izdevumiem, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veikts pētījums.

Nebanku kreditēšanasnozare netiek uzraudzītaNebanku kreditēšanas nozares uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Valsts ir noteikusi vairākas prasības, kuras nozares uzņēmumiem ir jāievēro – pamatkapitāla ap-mērs, datu aizsardzība, reklāmas un mārketinga prasības, maksātspējas vērtēšana un citas. Katru gadu Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic uzņēmumu darbības atbilstības valsts noteikta-jām prasībām izvērtēšanu. Ja netiek atklāti būtiski pārkāpumi, licence kredītu izsniegšanai tiek pagarināta.


Latvijas nebanku kredītdevēju asociācijā (LNKA) ietilpstošais 4finance ir viens no vecākajiem un vienlaikus arī lielākais nozares uzņēmums Latvijā, kas 2013. gadā laikraksta Dienas bizness veidotajā TOP500 sarakstā ierindojies 194. vietā. 4finance savu darbību uzsāka pirms sešiem gadiem, piedāvājot nebanku kredītu pakalpojumus Latvijā, kļūstot atpazīstams ar zīmoliem SMScredit.lv un Vivus.lv. Kopš tā laika aktīvi apgūti arī ārvalstu tirgi un notikusi strauja izaugsme, kļūstot par nebanku kredītdevēju tirgus līderi Ziemeļeiropā. Šobrīd par mērķi izvirzīts panākumus turpināt jau pasaules mērogā. Uzņēmumam kopumā visos savos darbības tirgos ir vairāk nekā divi miljoni klientu. Tāpat 4finance ievēroja-mus līdzekļus ik gadu atvēl korporatīvās sociālās atbildības projektiem. Savukārt uzņēmuma izaugsme, orientācija uz klien-tu un spēja strādāt ilgtermiņā novērtēta ar ikgadējā Ilgtspējas indeksa* Sudraba kategoriju. 4finance neplāno apstāties pie sasniegtā un kaļ jaunus nākotnes plānus. Par tiem un arī līdzšinējo darbību, atklājot uzņēmuma izaugsmes atslēgu, saruna ar uzņēmuma izpilddirektoru Tomu Jurjevu.

Pastāstiet, kā radās 4finance?2008. gadā šo uzņēmumu dibināja Latvi-jas uzņēmēji, un bijām vieni no pirmajiem nebanku kreditēšanas nozarē Latvijā. Dar-bību sākām ar zīmolu SMScredit.lv, bet

jau nākamajā gadā tika izveidots Vivus.lv. Tirgū iegājām ļoti aktīvi, un kopš tā laika esam piedzīvojuši strauju izaugsmi. To sekmēja arī apstāklis, ka gandrīz vienlaikus ar darbības uzsākšanu Latvijā, lūkojāmies arī uz citiem tirgiem. Piemēram, jau 2008. gadā iegājām Lietuvas tirgū, bet šobrīd strādājam 12 valstīs. Uzņēmums joprojām ir bāzēts Latvijā, nodokļos ik gadu nomaksājam lielas naudas summas. No centrālā biroja Rīgā uzraugām un vadām biznesu citās valstīs. Kopumā visos tirgos nodarbinām vairāk nekā 1000 cilvēku, Latvijā – ap 300. Pēdējo gadu laikā mūsu izaugsme vairs nav tik strauja kā iepriekš, jo šobrīd ejam ilgtermiņa attīstības ceļu.

Proti, strādājam ar idejām, klientiem, partneriem un piegādātājiem. Esam droši, ka tas dos lielāku atdevi nākotnē.

Jūsu pārstāvētais uzņēmums ir kļu-vis par nebanku kredītdevēju tirgus līderi Ziemeļeiropā. Vai, strādājot citu valstu tirgos, nepieciešams cits biznesa tvēriens, iemaņas?Protams, katrai valstij ir sava specifika, atšķiras arī iedzīvotāju mentalitāte. Tomēr darbs citās valstīs daudz neatšķiras no darba šeit. Ārvalstīs piedāvājam līdzīgus produktus kā Latvijā, bet interesanti, ka Latvijā un Lietuvā šis produkts ir daudz lētāks nekā citur. Kāpēc? Vai to ietekmē pārticība, lielāka iedzīvotāju pirktspēja?Tā ir vēsturiski izveidojies, ka Latvijā cenas nebanku kredītiem ir ļoti zemas, bet citās valstīs tās ir divas, pat trīs reizes augstākas. Šeit pastāv arī ļoti sīva konkurence un ir diezgan daudz tirgus «spēlētāju», kas konstanti spieduši cenu uz leju. Mēs, piemēram, esam bijuši iniciatori cenas pazeminājumam gan Latvijā, gan arī citās valstīs, kur strādājam.

Vai, strādājot citās valstīs, ieviešat tajās arī kādu ideju, produktu no Latvijas un – otrādi?Noteikti! Tas ir uzņēmumu, kuri strādā ārvalstīs, lielais pluss. Jo, strādājot tikai vienā tirgū, vari «iesūnot», bet darbs

Ar domupar ilgtspējīgu attīstību «Jau no pašiem pirmsākumiemuzņēmumā vienmēr esam domājuši par ilgtermiņasadarbību ar saviem klientiem,» uzsver4finance izpilddirektors Toms Jurjevs.

InformācijaiAS 4finance

• Darbību uzsāka 2008. gadā Latvijā.• Latvijā nebanku kredītu pakalpojumus pie-dāvā ar zīmoliem SMScredit.lv un Vivus.lv.• Darbojas 12 valstīs: Latvijā, Lietuvā, Igau-nijā, Zviedrijā, Somijā, Polijā, Spānijā, Dānijā, Gruzijā, Čehijā, Krievijā, Bulgārijā.• Uzņēmumā kopumā nodarbināti vairāk nekā 1000 cilvēku.• 2013. gadā sasniegts 153,1 miljons eiro apgrozījums un 35,9 miljoni eiro konsolidētā peļņa.• Nodokļos Latvijas valsts budžetā 2013. gadā nomaksāti 8,7 miljoni eiro.• Kopējais klientu skaits visās valstīs kopu-mā pārsniedz 2 miljonus.

Avots: 4finance


«Nebanku kredītde-vēju nozare Latvijā ir nostabilizējusies, tās izaugsme turpmāk nebūs tik strauja kā iepriekšējos gados. Tā būs ilgtermiņā vērsta attīstība,» uzskata 4finance izpilddirektors Toms Jurjevs.

ārvalstīs dod daudz plašāku redzesloku un pieredzi: iespēju redzēt, kā funkcionē ārvalstu tirgi, kādas tur ir inovācijas, ko paveikuši konkurenti un partneri. Turklāt, ja tas «strādā» citur, tad var domāt par risinājuma ieviešanu arī Latvijā un citās valstīs. Tādas idejas ir plūdušas daudz, pārsvarā no Latvijas uz citiem tirgiem. Tajā pašā laikā finanšu pakalpojumi strauji attīstās arī citur, pa kādai jaunai idejai iepludinām arī Latvijā.

Esat atklājuši, ka 4finance mērķis ir šos panākumus turpināt. Vai ar Eiropu paliek par šauru, lūkojaties vēl plašāk?

Eiropas valstis, kas ģeogrāfiski ir mums tu-vāk, patiešām drīz būsim apguvuši, tāpēc ir jālūkojas plašāk. Mūsu plāns ir attīstīties gan ģeogrāfiskā ziņā līdz šim neapgūtos ārvalstu tirgos, gan jau esošajās darbības valstīs paplašināt piedāvāto produktu klāstu ar jauniem finanšu pakalpojumiem, kā arī, runājot jau par esošajiem produk-tiem, noturēt 4finance pozīcijas katrā no tirgiem.

Kuros reģionos uzņēmums tuvā-kajā laikā ir plānojis uzsākt savu darbību?Pagaidām, kamēr neesam pateikuši «hop!», negribētos atklāt. Varu vien mi-

nēt, ka domājam gan par Eiropas valstīm, gan arī Āzijas un Dienvidamerikas reģio-nu. Tie varētu būt tirgi ar valstīm attīstības stadijā, tajās saredzam lielu potenciālu.

Jūs minējāt, ka piedāvāsit jaunus produktus. Liekas, kas gan jauns var būt nebanku kredītu jomā… Nebanku kredīti ir ļoti plašs darbības segments, tie nav tikai īstermiņa aizdevu-mi nelielās summās, bet gan potenciāli daudz plašāks finanšu pakalpojumu klāsts. Mēs skatāmies uz jaunām tirgus nišām nebanku kredītu sektorā. Var teikt, ka esam nebanku kredītu pakalpojumu snie-dzējs, kas plāno paplašināt savu produktu


klāstu, piedāvājot arī cita veida finanšu pakalpojumus.

Interesanti, ka 4finance ir unikāls arī ar to, ka pēdējo gadu laikā ir vienīgais Latvijas privātā sektora uzņēmums, kas aizņemas finansē-jumu starptautiskajā tirgū...Jā, obligāciju emisiju organizēt Ņujorkā, Bostonā un Šveicē pilnvarojām banku Credit Suisse. Šī ir jau otrā reize, kad piesaistām starptautisko finansējumu. Šādu lēmumu – starptautiskajos finanšu tirgos izlaist kompānijas obligācijas un piesaistīt papildu kapitālu – pieņēmām, lai varētu iegūt papildu finansējumu, kas paredzēts uzņēmuma turpmākai attīstībai gan esošajos, gan nākotnes tirgos. Kompānijas obligāciju izlaišana ir pilnīgi normāla visu pasaules mēroga uzņēmumu biznesa prakse, kā iegūt līdzekļus biznesa izaugsmes sekmēšanai. Tā kā mēs esam pietiekami lieli, pieredzes bagāti un droši, par 4finance obligāciju iegādi ir interese no lielu investīciju fondu puses, bankām, arī pensiju fondiem.

Vai varat atklāt 4finance biznesa veiksmes recepti? Kas ir Jūsu pārstāvētā uzņēmuma trumpji, kas ļāvis augt tik strauji?Pirmais un galvenais: klientu uzticība. Tas ir svarīgi jebkuram uzņēmumam, kurš strādā finanšu jomā. Mēs jau no paša darbības pirmsākuma esam bijuši uz klientu orientēti: kā viņu piesaistīt, kā piedāvāt maksimāli labāko pakalpojumu un servisu un kā viņu noturēt. Ja klients ir apmierināts, viņš atgriežas, un uzņēmējs no tā tikai iegūst. Ar šādu uzstādījumu strādā daudzas Rietumvalstu kompānijas, šādi uzņēmumi spēj būt finansiāli stabili un strādāt ilgtermiņā.

Vai ir jāpiemīt labai biznesa «ožai», lai sajustu klientu īstās va-jadzības un spētu piedāvāt jaunus produktus? Kas vēl ir nepiecie-šams, lai spētu veiksmīgi strādāt?Klients biznesā ir Dievs, un visi pakalpoju-mi ir jāveido tā, lai tie būtu ērti, patīkami, izdevīgi... Jābūt tādām sistēmām, kas ir drošas, uzticamas un lai tajās nebūtu iespējamas datu noplūdes. Jābūt arī labai komunikācijai ar klientu, pārdošanai, mārketingam, intuitīvai mājas lapai un visbeidzot – labam produktam. Tāpat jābūt izstrādātam risinājumam, kas apmie-rina abas puses gadījumos, kad klientam ir grūtības ar līdzekļu atdošanu. Tieši

tā mēs visu laiku esam strādājuši. Mēs nepārtraukti sekojam līdzi mūsu klienta vēlmēm, veicam apmierinātības pētījumus utt. Tomēr arī bez spējas paredzēt klienta vēlmes jeb labas biznesa «ožas» neiztikt.

Var teikt, ka nebanku kredītdevēju nozare ir pretimnākošāka tiem klientiem, kurus bankas neuzlūko kā savu primāro klientu. Vai šādi klienti nerada arī zināmu risku?Pirms izsniegt aizdevumu, ļoti rūpīgi izvērtējam katra klienta maksātspēju. Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka klients spēs atdot aizdevumu, jo savu biznesu veidojam tā, lai šo naudu saņemtu atpakaļ, nevis tikai lai to izsniegtu. Tāpēc mums ir ļoti pieredzējusi risku izvērtēšanas komanda, kas izstrādājusi modeļus, pēc kā tiek vērtēta cilvēku maksātspēja. To darām līdzīgi kā bankas, tomēr es tās nesauktu par mūsu konkurentiem, drīzāk - par sadarbības partneriem, un ne tikai tāpēc, ka mūsu klienti atšķiras. Mūsu piedāvātie produkti atšķiras, jo bankas galvenokārt piedāvā lielus kredītus uz gariem termi-ņiem. Tas nozīmē: ja cilvēkam jāiegādājas auto vai dzīvoklis, viņš dodas uz banku un ir gatavs gaidīt nedēļu vai mēnesi līdz lēmuma pieņemšanai. Savukārt, ja pēkšņi salūzis ledusskapis un viņam vajag naudu uzreiz, jo citādi pārtika sabojāsies – tad viņš nāk pie mums.

Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī, joprojām ir augsts pieprasījums pēc šāda veida pro-duktiem?Šis nav tikai krīzes laika bizness, bet gan pakalpojums, ko cilvēki izmantoja un iz-mantos vienmēr. Neparedzētas situācijas, kad pēkšņi nepieciešamas nelielas naudas summas uz īsu termiņu, gadās gan labos, gan sliktos laikos un tāpēc esam mēs, kas šo «vajadzības nišu» aizpilda.

Jūs pakalpojumus sniedzat inter-netā. Tas nozīmē, ka ļoti būtisks jautājums ir par labu informāci-jas tehnoloģiju (IT) speciālistu piesaisti. Vai viegli dabūt šādus speciālistus?Uzņēmumā nodarbinām visdažādākos speciālistus: sākot no studentiem, kas klientu apkalpošanas daļā apgūst pirmās praktiskās iemaņas, visbeidzot – ar augsta līmeņa vadītājiem un IT speciālistiem. Redzam, ka Latvijā ir daudz ļoti spējīgu IT speciālistu, bet, uzņēmumam augot, pa-lielinās arī pieprasījums pēc viņiem, tāpēc

izjūtam labu speciālistu trūkumu.Visas programmas veido mūsu IT spe-ciālisti Rīgā – šeit tās testējam un pēc tam pielāgojam ārvalstu tirgiem. Tāpēc varu novēlēt skolniekiem pievērsties IT jomai un to studēt, jo labs IT speciālists allaž būs nodarbināts un labi atalgots. Turklāt, lai palīdzētu attīstīt šo jomu, kopš 2013. gada 4finance ir iedibinājusi IT pētniecības stipendiju, sniedzot atbalstu Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes projektam «Jauno datoriķu universitāte», gan arī stipendijas IT bakalaura un maģis-tra studiju programmu studentiem.

Studenti nav vienīgie, ko at-balstāt… Esat aktīvi dažādos korporatīvās un sociālās atbildības projektos. Kāpēc to darāt?Uzskatām, ka brīdī, kad uzņēmums ir sasniedzis noteiktu attīstības līmeni, tam

Šis nav tikai krīzes laika bizness, bet gan pakalpojums, ko cilvēki izmantoja un izmantos vienmēr, jo neparedzētas situācijas, kad pēkšņi nepieciešama neliela naudas summa uz īsu termiņu, gadās gan labos, gan sliktos laikos.


ir pienākums kaut ko sniegt sabiedrībai. Mēs jau daudzus gadus nodarbojamies ar dažādiem korporatīvās un sociālās at-bildības projektiem un tie aptver daudzas jomas. Lielākais ir projekts LabieDarbi.lv, kura ietvaros ik mēnesi atbalstām dažādu Latvijas cilvēku plānus, mērķus, talantu izkopšanu, aktivitātes sabiedrības un apkaimes labā: vai tas būtu jauns rotaļu laukums, mūzikas instruments, izglītības materiāli utt. Četru gadu laikā šim pro-jektam esam atvēlējuši vairāk nekā vienu miljonu eiro.Tāpat atbalstām dažādus kultūras un mākslas pasākumus, arī sporta komandas un sportistus, kuri nes Latvijas vārdu pasaulē.

Uzņēmuma paveiktais ir novērtēts ar Ilgtspējas indeksa* balvu. Ko šis apliecinājums nozīmē uzņē-

mumam? Vai, tajā piedaloties, bija jāpielāgo, jāuzlabo kādi uzņēmuma vadības principi?Ilgtspējas indeksā 2014. gadā piedalījā-mies pirmo reizi, bet savā darbībā neko īpaši nemainījām. Sapratām, ka tas, kā strā-dājam, ir labi, un starp Latvijas lielākajiem uzņēmumiem tikām attiecīgi novērtēti: iekļuvām Sudraba kategorijā. Tagad jātiecas uz Zelta kategoriju! Saņemtā balva apliecina, ka esam uz ilgtspējīgu attīstību tendēts uzņēmums, kas strādā ar skatu nā-kotnē un domā par saviem darbiniekiem un klientiem, ir videi draudzīgs un visnotaļ labs piemērs, kā būtu jāfunkcionē citiem Latvijas uzņēmumiem.

Cik ilgu laiku uz priekšu plānojat savu darbību?Domājam vismaz piecus gadus uz priekšu. Tāpēc, runājot par Latvijas tirgu, svarīgi,

pie kāda kopsaucēja nonāks nozare un valsts institūcijas attiecībā uz nozares regulējumu. Mēs ļoti ceram, ka tas būs samērīgs.

Kā Jūsu biznesu ietekmē līdzšinē-jais nozares regulējums?Līdz šim nevaram apgalvot, ka tas traucētu vai ļoti palīdzētu. Piemēram, atbalstām nozares uzņēmumu licencēšanu. Tādējādi tiek nodrošināta uzņēmumu uzraudzība, lai novērstu nekontrolētas darbības un krāpniecību, kā arī citas lietas, kas negatīvi atsaucas uz godīgiem, legāli un atbildīgi strādājošajiem nozares uzņēmumiem. Tajā pašā laikā šī licence ir jāpārreģistrē katru gadu, kas, manuprāt, ir neproduktīvi un ir lieks administratīvais slogs ne tikai uzņēmumiem, bet arī valsts institūcijām. Ik gadu ir jāiesniedz vieni un tie paši dokumenti un tādējādi tiek tērēts ne tikai uzņēmuma laiks un nauda, bet arī valsts institūciju resursi. Daudz ērtāk un vien-kāršāk plānot biznesu ilgtermiņā būtu, ja šādu licenci izsniegtu, piemēram, uz trim gadiem, vai arī kā citās nozarēs – bez ter-miņa, un to varētu atņemt, ja uzņēmuma darbībā tiek konstatēti kādi pārkāpumi.

Kāds ir Jūsu redzējums par finanšu pakalpojumu nozares nākotni kopumā?Nebanku kredītdevēju nozare Latvijā ir nostabilizējusies, tās izaugsme turpmāk nebūs tik strauja kā iepriekšējos gados. Tā būs ilgtermiņā vērsta attīstība. Tāpēc uzņēmumiem, ja tie vēlēsies attīstīt un audzēt savu biznesu, noteikti būs jādomā par ārvalstu tirgu apgūšanu. Uzskatu, ka Latvijai ir jādomā par specializācijas virzieniem un darbības jomām, kurās mēs viegli varam apsteigt citas valstis, arī «veco» Eiropu. Latvijas virziens varētu būt IT un finanšu pakalpo-jumi, jo atrodamies ģeogrāfiski izdevīgā vietā: starp Austrumiem un Eiropu, kas ļautu šeit veidot spēcīgu finanšu centru. Latvijā finanšu jomā ir pietiekami daudz labu speciālistu un uzņēmumu, kā arī labas iestrādes un pieredze, eksportējot dažādus finanšu pakalpojumus uz ārvalstīm. Tas viss ir labs pamats, lai Latvijā izveidotos spēcīgs finanšu centrs ar augstu eksporta potenciālu. NKT

• Ilgtspējas indekss ir stratēģisks vadības instru-

ments, kas nodrošina starptautiskām prasībām

atbilstošu uzņēmuma snieguma novērtējumu

visos korporatīvās atbildības aspektos

(http://www.ilgtspeja.lv/).

Nebanku kreditēšana Palīdzība26

Ar individuālu pieeju darbā ar grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem

Nebanku kreditēšana Palīdzība 27

Nebanku kredītdevējiem ir vairāki «darba rīki» situācijām, kā palīdzēt tiem, kuri saskaras ar grūtībām atmaksāt aizņemto naudu: ir gan individuāli risinājumi darbā ar katru klientu, gan arī asociācijas izveidots bezmaksas pakalpojums pakāpeniskai parādu atmaksai.

Ar individuālu pieeju darbā ar grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem

Lai gan sabiedrībā aug izpratne par atbildīgu aizņemšanos, ko sekmējusi arī Latvijas neban-ku kredītdevēju asociācijas (LNKA) un Patērē-tāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kopīgi īstenotā sabiedrības informēšanas kampaņa, skaidrojot, kādām dzīves situācijām īstermiņa aizdevumi ir piemērots finanšu instruments, tomēr ir gadījumi, kad cilvēki, vienlaikus aizņe-moties pie vairākiem kredītdevējiem, saskaras ar problēmām aizdevumu atmaksāt.

Lielākā problēma – vieglprātīgie aizņēmējiLielākais izaicinājums nebanku kredītde-vējiem ir «pagātnes seku» likvidēšana, kad

Ilust

rāci

jā C

redi

tOn

biro

js

Nebanku kreditēšana Palīdzība28

nozares uzņēmumiem nebija pieejama pietiekama informācija par potenciālajiem klientiem. Nebanku kredītdevējiem nebija iespēju pārbaudīt, vai potenciālais klients jau nav aizņēmies pie kāda cita aizdevēja. Tas atsevišķiem negodprātīgiem vai vieglprātī-giem kredītņēmējiem ļāva sniegt nepatiesas ziņas par savu finansiālo situāciju un jau uzņemtajām saistībām. Kopš 2013. gada pavasara asociācijas biedri ir izveidojuši sistēmu savstarpējai datu apmaiņai. Agrāk nebanku kredītdevējiem bija pieejama informācija tikai par klienta kavētajām parādsaistībām, tagad LNKA biedri var redzēt, vai potenciālais klients jau nav aizņēmies pie cita kredītdevēja. Līdz ar datu apmaiņas sistēmas ieviešanu vairs nav iespējama situācija, ka klients, vieglprātīgi izturoties pret savām finansēm, vienlaikus var aizņemties pie vairākiem nebanku kre-dītdevējiem, ja viņš to nevar atļauties. Tāpat aizdevēji var kontrolēt, lai kredīta summa būtu samērīga ar klienta ienākumiem. Zīmīgi, ka pēc datu apmaiņas uzsākšanas un pilnīgākas maksātspējas izvērtēšanas par 10 % palielinājās atteikumu skaits, sasniedzot 43% no kopējā pieteikumu skaita. Jāpiebilst, ka nebanku kredītdevēju nozares pārstāvji jau ilgstoši aicina izveidot visā valstī vienotu kredītreģistru visiem finanšu nozares uzņē-mumiem.

Interese pēc vidutājapakalpojuma samazināsiesLai palīdzētu grūtībās nonākušiem kredīt-ņēmējiem, asociācija 2013. gadā izveidoja vidutāja pakalpojumu. Tas paredz kārtību, kādā kredītņēmējs un asociācijas biedri var

Galvenais:izprast klientasituācijuRūpējoties par godprātīgu un drošu kreditēšanu, arī mēs kā LNKA biedrs esam parakstījuši Labās prakses standartu un to ievērojam darbā ar klientiem, arī risinot viņu atmaksas grūtības problēmas. SIA Open Credit nodrošina individuālupieeju visiem saviem klientiem, kuri ir nonākuši grūtībās ar kredīta atmaksu. Vispirms cenšamies izveidot katra klienta iespējām piemērotu grafiku pakāpeniskai kredīta atmaksai. Kopš izveidots vidutāja pakalpojums, daudzi šo iespēju izmanto un tādējādii veiksmīgi risina savas finansiālās problēmas. Mū-suprāt, galvenais ir komunicēt un uzklausīt klientu, mēģināt izprast viņa situāciju un pēc iespējas censties atrast kopīgu risinājumu. Klienti ir ļoti dažādi, citiem šīs finansiālās problēmas ir īslaicīgas, citiem tās var būt ilglaicīgas, taču līdz šim gan ar asociācijas palīdzību, gan pašu spēkiem veiksmīgi sadarbojamies, protams, pie nosacījuma, ja klients pats ir ieinteresēts un vēlas risināt radušos situāciju.

Linda Broduža, SIA Open Credit Klientu apkalpošanas daļas vadītāja

vienoties par pakāpenisku parādu atmaksu, ievērojot katra kredītņēmēja individuālās iespējas parādus atdot. Lai izmantotu asociāciju kā vidutāju, kredītņēmējam ir jāaizpilda LNKA izstrādāts iesnieguma paraugs, kas pieejams asociācijas mājaslapā. Iesniegumā jānorāda tie uzņēmumi, no kuriem ir paņemts kredīts, kā arī parāda summa un līguma numurs. Lai asociācija varētu sagatavot parāda atmaksas grafika piedāvājumu, iesniegumā jānorāda arī vēlamais ikmēneša maksājuma apmērs. Pēc iesnieguma saņemšanas asociācija izstrādā un sagatavo daudzpusēju vienošanos starp asociācijas biedriem un grūtībās nonā-kušo kredītņēmēju, nosakot ikmēneša maksājuma apmēru un termiņu parādu dzēšanai. Atbilstoši parakstītajai vienošanai kredītņēmējam reizi mēnesī ir jāpārskaita maksājums uz speciāli izveidotu kontu, ko asociācija atbilstoši parakstītajai vienošanai tālāk sadala starp iesaistītajiem kredītdevē-jiem. Vidutāja pakalpojumu asociācija sniedz bez maksas, apliecinot, ka asociācijas un tās biedru aktivitātes ir vērstas uz kredītņēmēju aizsardzību un atbildīgas kreditēšanas prakses veicināšanu. Asociācijas biedri ir arī vienojušies, ka parādniekam tiek apturēta soda sankciju piemērošana dažu dienu laikā pēc attiecīga pieteikuma saņemšanas no parādnieka un parāda summas precizēšanas ar visiem kreditoriem. Tomēr, ja parādnieks nepilda vienošanās noteikumus, vai arī vispār nepa-raksta vienošanos, tad kreditoriem ir tiesības piemērot soda sankcijas atbilstoši noslēgto līgumu noteikumiem.

Interese pēc vidutājapakalpojuma samazinās«Pieprasījums pēc vidutāja pakalpojuma pakāpeniski samazināsies, jo nozare ir sakār-tojusi jautājumu par pienācīgu klientu mak-sātspējas vērtēšanu: asociācijas biedri savā starpā apmainās ar datiem gan par aktīvajām saistībām, gan parādiem,» skaidro LNKA vadītāja Baiba Fromane. Tāpat arī spēkā stā-jusies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā apstiprinātā kārtība klientu maksātspējas vērtēšanai, kurā precīzi noteiktas prasības, kas nozares uzņēmumiem jāīsteno.2013. gadā nedaudz vairāk nekā 250 grūtībās nonākuši kredītņēmēji izmantoja LNKA izveidoto bezmaksas vidutāja pakalpojumu pakāpeniskai parādu atmaksai, daudzi no tiem savas saistības jau ir nokārtojuši. Savu-kārt 2014. gada vasaras dati apliecina, ka šim pakalpojumam kopumā bija pieteikušies 704 kredītņēmēji.

Kredīta lieguma saraksts Savukārt, lai pasargātu tos kredītņēmējus, kuriem ir grūtības ar savu personīgo finanšu plānošanu, asociācija izveidojusi sistēmu, kas ļauj kredītņēmējam ar iesnieguma palīdzību iekļaut sevi sarakstā, kam aizdevējs uz noteiktu laika periodu neizsniedz kredītu. Šāds lūgums ir neatsaucams un tas ir spēkā pēc kredītņēmēja izvēles – vienu, divus vai trīs gadus. Iespēju iekļaut sevi šajā sarakstā, kam asociācijas biedri uz noteiktu laiku neizsniedz aizdevumu, 2013. gadā izmantoja 141 iedzīvotājs.Komunikācijā ar klientiem nozares uzņē-mumi regulāri uzsver – ja rodas problēmas ar kredīta atmaksu, tad nevajag atlikt

Nebanku kreditēšana Palīdzība 29

Laba iespējaatmaksāt parādu2013. gada maijā pēc maksājumiem, ko veicu gada garumā, izmantojot vidutāja pakalpojumu, esmu visus aizņēmumus atmaksājis. Kopumā biju paņēmis trīs kredītus 800 latu vērtībā. Pirmo aizņēmumu ņēmu ģimenes vajadzībām, pēc tam radās problēmas ar darbu Liepājas metalur-gā, un tā es izdarīju klasisku kļūdu: atlikušos aizņēmumus ņēmu, lai atmaksātu iepriekšējo. Sapratu, ka tā labi nebeigsies, un dzirdēju par LNKA vidutāja pakalpojumu, izpētīju visu par to internetā, sazinājos un pieteicos, aizpildīju anketu, norādīju summu, kādu ik mēnesi varēšu atmaksāt. No visa šī gadījuma, protams, guvu labu mācību: vajag aizņemties atbildīgi, izvērtējot visas savas finansiālās iespējas aizņēmumu atmaksāt, lai gan dzīvē visas situācijas nevar paredzēt. Manuprāt, šis ir ļoti labs pakalpojums un iespēja atmaksāt visu aizņemto. Nezinu, vai bez vidutāja pakalpojuma es būtu spējis tik ērti šo situāciju atrisināt?

Liepājnieks Māris*,35 g.v.,traktorists

PretimnākošaattieksmeMan bija divi kredīti, kurus nespēju atmaksāt, bija jau iekrājušies parādi. Varu teikt tikai pozitīvus vārdus par iespēju – asociācijas izveidoto vidutāja pakalpojumu, kas man ļāva tos atmaksāt. Aizpildīju internetā pieteikuma anketu, norādīju summu, kādu es varu ik mē-nesi atmaksāt. Tas ir labi, jo tā varēju rēķināties ar savām finansēm. Tad kādu laiku gaidīju uz apstiprinājumu, kamēr manu pieteikumu izvērtēja. Atmaksas grafiku izveidoja, vadoties no manas maksājamās summas, un pusgada laikā es visus parādus biju atmaksājusi. Man patika, ka attieksme bija ļoti pretimnākoša, jo, piemēram, kad atmaksāju parādu, vienu mēne-si man bija mazāk ienākumu, piezvanīju, un varēju vienoties, kā es šo summu samaksāšu.

Irēna* no Aizkraukles, 41 g.v., maketētāja

* vārdi mainīti, jo aptaujātie vēlējās palikt anonīmi

problēmas risināšanu, bet gan nekavējoties jāvēršas pie kredītdevēja, lai kopīgiem spēkiem meklētu risinājumu. Diemžēl arī asociācijas pieredze ar vidutāja pakalpoju-mu rāda, ka ir atsevišķas personas, kas ļaun-prātīgi izmanto šo pakalpojumu, apzināti vilcinot laiku un izvairoties no aizņēmuma atdošanas.

Strādā atbilstoši Labāsprakses standarta principiemLNKA biedri savā darbībā vadās pēc Labās prakses standartiem un tajā iekļautās Klien-tu hartas, kurā skaidri definēta arī rīcība, ja klients nonācis finansiālās grūtībās. Saskaņā ar asociācijas biedru noslēgto vienošanos katrs aizdevuma atmaksas problēmu jautājums tiek risināts, izvērtējot konkrēto situāciju. Visi asociācijas biedri nodrošina, ka klienti ir informēti par nepieciešamību finansiālu sarežģījumu gadījumos neka-vējoties pašiem sazināties ar kredītdevēju un nodrošina, ka viņu darbinieki izturas ar sapratni un cieņu. Gadījumos, ja klients ir pieļāvis maksājumu termiņa nokavējumu, notiek nekavējoša sazināšanās ar klientu, lai noskaidrotu kavējuma iemeslus. Ja klients informē, ka ir radušies negaidīti finansiāli sarežģījumi, asociācijas biedri veicina klienta maksātspējai atbilstošas vienošanās panāk-šanu par aizdevuma atmaksu, un, ja klients izrāda vēlmi sadarboties radušos sarežģīju-mu risināšanā, asociācijas biedri ir apņēmu-šies nevērsties pie parādu piedziņas pakal-pojumu sniedzējiem pēc pieļautā samaksas kavējuma, sniedzot klientam iespēju panākt abpusēji pieņemamu risinājumu. Tomēr, ja ir gadījumi, kad klienta lieta ir jānodod

licencētiem parādu piedziņas pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbība atbilst augstiem profesionālās darbības standartiem, par to nekavējoties tiek informēts arī klients.

Ierobežotas soda sankcijasApliecinot nozares vēlmi īstenot atbildīgu biznesa praksi, LNKA biedri ir vienojušies ierobežot soda sankciju apmēru, paredzot, ka tās nepārsniegs 100 % no parāda, kas ietver gan aizdevuma pamatsummu, gan ko-misijas maksu par kredīta izsniegšanu. Soda sankciju ierobežojumu asociācijas biedri

piemēro tiem kredītiem, kas izsniegti no 2013. gada 1. marta. Vienlaikus asociācija uzsver, ka soda sankcijām jābūt tādām, lai pakalpojuma ņēmējs apzinīgi pildītu savas saistības, jo katrs izsniegtais kredīts, kas ne-tiek atdots, rada uzņēmumiem zaudējumus. Tāpat asociācijas biedri pilnveidojuši klientu līgumus, skaidri un saprotami iestrādājot informāciju par piemērotajiem saistību pastiprināšanas līdzekļiem (nokavējuma procentiem vai līgumsodiem), kas tiek piemēroti gadījumos, ja klients neveic savlaicīgu aizdevuma atmaksu. NKT

Atmaksas kvalitāte līdzīga kā bankām

Gan nebanku kreditēšanas sektorā, gan komercbanku sektorā kavētāju skaits pret kredītportfeli ir līdzīgs –

ap 15%. Šādus rādītājus nebanku kredītņēmēju portfelī sasniegt,

visticamāk, veicinājusi abpusējās LNKA biedru – uzņēmumu datu apmaiņas uzsākšana, kas ļauj pilnīgāk izvērtēt

potenciālos kredītņēmējus, kā arī stingrāku prasību ieviešana attiecībā uz patērētāju maksātspējas vērtēšanu, kas uzlaboja

izsniegto kredītu atmaksu.


PTAC: ar nozari izveidojusies sapratne, un tirgūir labas pārmaiņasPatērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) Latvijas nebanku kredītdevēju nozari uzrauga kopš šīs nozares pirmsākumiem, bet valstiskas uzraudzības sviras PTAC ieguva 2011. gadā, kad sāka nozares uzņēmumu licencēšanu un pārraudzību. PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa sarunā atklāj: lai gan nozare un tās uzraugs it kā atrodas divās pretējās «frontes līnijās», gandarī panāktā sapratne un paveiktais nozares sakārtošanā, kas tapusi spraigās diskusijās ar nozares pārstāvjiem, nonākot pie visām pusēm apmierinoša rezultāta.

Kā izpaužas PTAC darbs nebanku kreditēšanas nozares uzraudzībā?Kopš nozare sāka savu darbu, visu šo laiku esam uzraudzījuši, lai līgumos būtu iekļauti taisnīgi noteikumi, lai netiktu veikta negodīga komercprakse, lai tiktu ievērotas patērētāju tiesības. Nozares uzņēmumu licencēšanu veicam kopš 2011. gada. Licencēšanas ievie-šana ļāva izveidot visiem saprotamus «spēles noteikumus».Kad pārreģistrējam licences, ņemam vērā visu jau minēto pasākumu kopumu, kā arī skatāmies uzņēmumu iekšējās kārtības noteikumus, kā notiek potenciālo klientu maksātspējas vērtēšana, kā tiek izskatītas sūdzības un notiek sadarbība ar klientiem, kā arī vēl citus kritērijus. No mūsu viedokļa raugoties svarīgākais, protams, ir patērētāju tiesību ievērošana.

Vai Jūsu praksē ir bijis, ka licence netiek izsniegta, pārreģistrēta?Tāda situācija šo divu gadu laikā nav bijusi, jo tie, kas piesakās uz licenci, rēķinās ar to, ka tā maksā prāvus līdzekļus, tāpēc kārtīgi izpilda visas valsts noteiktās prasības. Tāpēc var teikt, ka licencēšana savā ziņā ir spēcīgs līdzeklis, kā panākt noteiktu uzvedību nozarē, jo uzņēmu-mi, protams, nevēlas zaudēt licences.

Nozares pārstāvji ne reizi ir minējuši, ka ikgadējā licencēšana ir visām pu-sēm diezgan apgrūtinoša. Kāds ir Jūsu viedoklis: vai būtu jāpārskata šī kārtī-ba, padarot to mazāk birokrātisku?Piekrītu viedoklim, ka tā ir apgrūtinoša, bet tā tika ieviesta, lai spētu uzraudzīt un kontrolēt nozari. Droši vien vienkāršāk uzņēmējiem un uzraudzības iestādei būtu vienu reizi piešķirt

licenci, bet pēc tam ik gadu, iespējams, atka-rībā no apgrozījuma, pieprasīt gada maksu. Tādā gadījumā varētu nevis ik gadu pārbaudīt visus nozares uzņēmumus, kas mums prasa diezgan lielus resursus, bet gan koncentrēties uz tiem uzņēmumiem, kas mūsu izpratnē būtu jāpārbauda skrupulozāk. Ņemot vērā pašreizējo normatīvo regulējumu, kura ietvaros notiek nebanku kreditētāju licen-cēšana, ko nosaka «Likums par nodokļiem un nodevām», tas šādu kārtību neparedz.

Kā Jūs kā PTAC vadītāja vērtējat šīs nozares darbību, tās attīstību?Nozare pārstāv dažādus nebanku kreditēšanas segmentus: ir gan patēriņa kreditēšana, gan ātrie kredīti, hipotekārie kredīti, lombardi. Lai gan distances kredīti (kreditēšanas līgumi, kas tiek noslēgti, izmantojot interneta, telekomu-


«Kopā ar nozari esam nonākuši pie līdzsvarota viedokļa nozares sakārto-šanā. Ir izveidojusies zināma abpusēja sapratne, no nozares puses nedzirdam klajus iebildumus, un šobrīd tirgū redzam būtiskas, labas pārmaiņas, tomēr darāmā vēl daudz,» saka Patērētāju tiesību aiz-sardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa.

INFORMĀCIJAINebanku sektors Latvijā (dati uz 2013. g. decembri)53 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.

No tiem:• 18 sabiedrības sniedza distances kreditēšanas pakalpojumus (t.s. «ātrie kredīti», kur kreditēšanas līgumi tiek noslēgti, izmantojot interneta, telekomunikāciju vai cita veida distances saziņas līdzekli);• 19 sabiedrības izsniedza kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredīti);• 15 sabiedrības snieda patēriņa kredīta pakalpojumus (kredīti preču un pakalpojumu iegādei, nomaksas kreditēšanas līgumi u.c. veida kredīti, līgumi tiek slēgti, abām pusēm satiekoties);

• 14 sabiedrības sniedza līzinga un ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta nodrošinā-jumu saistītus kreditēšanas pakalpojumus (tostarp operatīvā līzinga un ar transportlīdzek-ļa komercķīlu nodrošinātus kredītus);• 12 sabiedrības izsniedza hipotekāros kredītus (kredīti nekustamā īpašuma iegādei vai kredīti, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku).Avots: PTAC


nikāciju vai cita veida distances saziņas līdzek-li – red.) jeb tautā sauktie par ātrajiem kre-dītiem ir vispieprasītākie – 2013. gadā tādu bija izsniegts vairāk nekā 900 tūkstoši, tomēr pēc kopējā kredītportfeļa dalījuma redzams, ka lielākie (naudas izteiksmē) ir līzinga un ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta nodro-šinājumu saistītie kreditēšanas pakalpojumi. Nozare ir ļoti aktīva: gan biznesā, gan reklāmā un mārketingā, ir ļoti pamanāma. Tā ir nozare, kas strauji attīstās, reaģējot uz pieprasījumu. Šī tirgus niša ir diezgan piesātināta un stabila, un nav tā, ka šajā jomā ik gadu ienāktu daudz jaunu uzņēmumu. Iespējams tāpēc, ka tas ir arī «dārgs prieks», lai sāktu šādu biznesu, kā arī ir pietiekami strikta likumdošana. To raksturo mūsu dati: 2013. gada beigās PTAC bija izsniedzis licences 53 nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, no

kuriem, piemēram, ar distances kredītiem strādāja 18 uzņēmumi. Pēc pusgada – 2014. gada vasaras beigās īstermiņa kreditētāju pul-kam bija pievienojies tikai viens uzņēmums, bet tas nebija jauns uzņēmums, kas ienāk tirgū, bet gan jau esoša uzņēmuma meitas uzņēmums.

Aizvadītajos gados PTAC aktīvi darbojās nozares regulējuma izstrādē darba grupās. Kas, Jūsuprāt, ir nozī-mīgākais ieguvums sabiedrībai? Kādi ir labie sadarbības piemēri ar nebanku kreditēšanas nozari, tās asociāciju?Mums bija divas galvenās prioritātes, ar kurām pēdējos gados strādājām: pirmā - lai uzņēmumi iekļauj savā darbībā potenciālo klientu maksātspējas vērtēšanu un lai neiz-sniegtu kredītus tiem, kas tos nevar atļauties

ņemt. Otrs bija darbs pie reklāmas nosa-cījumu izstrādes, jo vienu brīdi noteiktām reklāmām nebija pietiekamu ierobežojumu, tādējādi komersantu reklāmas patērētājiem varēja radīt sajūtu, ka visi kredīti ir bez maksas. Tagad šādas reklāmas tiek regulētas, ir daudz kritēriju, kas šajā nozarē uzskatāms par reklā-mu, kā ir jāakcentē atbildīga aizņemšanās u.c. Pēc šo likuma normu ieviešanas mēs veicam uzraudzības pasākumus. Protams, diskusijas bija spraigas, jo mēs esam it kā divās «frontes līnijās»: mūsu darbībā primārās ir patērētāja intereses, bet biznesam ir arī citi mērķi: peļņa, ilgtspēja u.c., un ir saprotams, ka bizness negrib ierobežojumus. Esam izstrādājuši vadlīnijas patērētāju maksātspējas vērtēšanai, ko spraigās diskusijās apspriedām ar nozari, nonākot pie zināma konsensa. Uzņēmumi šīs vadlīnijas ir iestrādājuši savās iekšējās kārtībās,


pašlaik veicam kontroles, lai pārliecinātos, vai šīs vadlīnijas patiešām tiek ievērotas praksē. Vismaz spriežot pēc sūdzību skaita krituma, domāju, ka šobrīd tirgū redzam pozitīvas pārmaiņas, tomēr uzlabojumi un kompro-misi bieži vien panākami ar ļoti neatlaidīgu darbu ar komersantiem. Tomēr liels darbs vēl darāms, lai nodrošinātu, ka atbilstošie principi tiek ieviesti un patiesi piemēroti praksē.

Vai viens no nozares un PTAC labas sadarbības piemēriem ir kopīgi veiktā kampaņa, lai veicinātu atbildīgu aizņemšanos? Vai pēc kampaņas sa-biedrības izpratne ir mainījusies?Mēs atbalstījām nozares rosināto kampaņu «Aizņemies atbildīgi», jo ir svarīgi, lai gan uzņēmumi kreditētu atbildīgi, gan arī ikkatrs cilvēks kredīta ņemšanu uztvertu atbildīgi.

Ģimenē un skolā ir jāmāca atbildības sajūta pret naudu.

Bieži vien kredīta ņemšana/izsniegšana pat nav tikai nozares atbildība, bet gan cilvēka un viņa personiskās izglītotības atspulgs. Tāpēc, domāju, ka gan skolās, gan ģimenē ir jāstāsta, kas ir kredīti, ka tie maksā naudu, kāpēc ir svarīgi salīdzināt cenas: ir jāmāca atbildības sajūta pret naudu. Tā jau liekas, ka, paņemot 100 eiro, 5 eiro samaksāt par šo kredītu nav daudz... Ir arī dzirdēts salīdzinājums, ka ātrie kredīti ir tāds pats pakalpojums kā braukt ar taksometru: mēs to nedarām katru dienu, bet tikai tad, kad tiešām to vajag. Nav jau problē-mu, ja cilvēks aizņemas, kad ir vajadzība un viņš to var atļauties. Manuprāt, likumdošanā būtu jārisina cita problēma, kas šobrīd nav regulēta: runa ir par kredīta atmaksas paga-rinājumiem. Ja patērētājs vienu divas reizes pagarina kredīta atmaksu, tas ir rādītājs, ka viņam ir finanšu problēmas, un tas no īstermi-ņa kredīta pārvēršas jau par pavisam cita veida kredītu. Man ir grūti teikt, vai pēc kampaņas ir būtiski mainījusies cilvēku izpratne par finanšu jautājumiem un atbildīgu aizņemša-nos, tāpēc būtu noderīgi, ja tiktu veikts liels, visaptverošs pētījums, pēc kura mēs varētu saprast, kādi ir iemesli, kāpēc cilvēki aizņemas, kāpēc izmanto šos pakalpojumus.

Pie kādām likumdošanas iniciatīvām šobrīd strādājat nebanku kreditēšanas nozares jomā? Vai ir plānotas kādas novitātes?Man liekas nepareizi, ka nozari nepārtraukti «rausta», jo, manuprāt, nozare ir jāregulē vienreiz, nevis visu laiku likumdošanā pa gabaliņam iestrādājot kādus jaunus regu-lējumus. Bija diskusijas par to, ka nebanku nozare būtu jāuzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), varu teikt, ka tas bija jānosaka tad, kad ieviesa licencēšanu. Turklāt lielākās jomas, kas skar nozari: komercprakse, patērētāju tiesību aizsardzība, informēšana,

maksātspējas vērtēšana u.c., visu laiku ir bijušas mūsu kompetencē, esam veikuši to uzraudzību, audzējuši savu kapacitāti. Cik man zināms, nekādas izmaiņas uzraudzības iestāžu ziņā nav plānotas.

Nozare ir paudusi viedokli, ka jēgpil-nāk būtu izveidot atsevišķu likumu šīs nozares regulējumam, darbības principiem...Es neredzu būtisku nozīmi, kurā likumā tas viss tiek ierakstīts, bet varu piekrist, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likums šobrīd ir ļoti sadrumstalots, grūti pārskatāms. Zinu, ka ir bijušas domas par jaunu likumu, kas skar kreditēšanu, un kas attiektos uz visu finanšu pakalpojumu nozari, ne tikai uz nebanku kreditētājiem. 2014. gadā ES pieņēma jaunu direktīvu par hipotekāro kreditēšanu, kur ir vairāk runāts par informācijas sniegšanu patērētājiem, kam būtu jābūt līgumos. To ir plānots pārņemt. Tā kā Patērētāju likums ir tā «izaudzis», bija doma, ka visu, kas attiecas uz kreditēšanu, varētu ievietot jaunā likumā. Nezinu, vai tas realizēsies. Pat ja būtu atsevišķs nozares likums, jāatceras, ka līdztekus tam nozarēm ir jāievēro arī citi likumi, prasības, piemēram, patērētāju tiesību normas, negodī-gas komercprakses aizlieguma likums un citi saistošie likumi.

Vai PTAC izzina arī mums tuvējo kai-miņu – Lietuvas, Igaunijas – pieredzi nebanku kreditēšanas nozarē, kā tā tur attīstās, vai ir kaut kas arī mums pozitīvs pārņemams?- Šoreiz kaimiņi skatās uz mums kā uz pie-mēru un uz mūsu praksi, jo Latvijā šis tirgus ir ļoti strauji attīstījies. Zinu, ka arī igauņi grib ieviest nozares licencēšanu un šī iniciatīva ir nonākusi parlamentā. Gan viņi, gan mēs atbalstām ideju, ka licencēšana ir labs veids nozares sakārtošanai un pārraudzībai, jautā-jums ir tikai par maksu, cik zinu, tik lielu mak-su igauņi neplāno. Lietuvā ir stingri regulēti, noteikti maksimālie procentu griesti. Skaidrs, ka t.s. ātro kredītu pakalpojums ir pieejams daudzās valstīs un šī biznesa pārstāvji ir aktīvi, tomēr daudzviet atšķiras to piedāvāšanas un izmantošanas apjomi.

Kādu nākotni nebanku kreditēšanas nozarei saredz PTAC?Domāju, ka nozare turpinās savu attīstību, un es pagaidām neredzu nekādus draudus tai, jo pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem ir pietiekami liels. No patērētāju viedokļa raugoties, man negribētos redzēt ļoti strauju šīs nozares attīstību, bet gan vairāk rūpēties par tās atbildīgu darbību. NKT

INFORMĀCIJAINebanku sektorā patērētājiem izsniegto kredītu kredītportfelis dalījumā pēc kredīta veida(milj.eiro, dati uz 31.12.2013.)

Distances kredīti 75.68

Patēriņa kredīti 57.75

Līzings, noma u.c.

ar transportlīdzekli

nodrošināti kredīti 174.63

Hipotekārie kredīti 27.73

Kredīti pret kustamas lietas ķīlu 6.93

Nebanku sektors kopā 342.71Avots: PTAC

Nebanku kreditēšana Korporatīvā atbildība34

Prāva artava labklājības veicināšanaiAttīstoties nebanku kreditēšanai, nozares uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš sociālai un korporatīvai atbildībai, daļu ienākumu novirzot arī dažādiem atbalsta projektiem.

Nozīmīgākās aktivitātes līdz šim veicis uzņēmums 4finance, kas līdztekus dažādiem atbalstītiem sporta, kultūras un izglītības projektiem, sociālās atbildības projekta Labie-Darbi.lv ietvaros četru gadu laikā dažādiem Latvijas sabiedrībai nozīmīgiem projektiem atvēlējis 1 miljonu eiro.

Labklājības vārdāA/s 4finance vadība ir pārliecināta, ka jebkura uzņēmuma darbības sekmes ir cieši saistītas ar vietējās kopienas labklājību un ilgtspējīgu attīstību. Šī iemesla dēļ 4finance zīmols SMScredit.lv sniedz atbalstu iedzīvotājiem un organizācijām ideju īstenošanai un talantu attīstīšanai. Projekts LabieDarbi.lv tika uzsākts 2010. gada pavasarī, nodibinot biedrību La-bie Darbi, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Ik gadu biedrība orga-nizē 12 projektu konkursus, kurā publiskā balsojumā tiek izvēlēts uzvarētājs – iedzī-votājs vai organizācija -, kas iegūst līdz 7500 eiro lielu finansējumu dažādiem nekomer-ciāliem mērķiem. Četru gadu laikā atbalstīti vairāk nekā 200 projektu, piemēram, kāds vājredzīgais ieguva apmācītu pavadoni - suni, vairākās vietās Latvijā tika iekārtoti rotaļu laukumi, tika turpināts Ziemeļu gulbju pētī-jums, talantīgam dejotāju pārim bija iespēja trenēties un nokļūt starptautiskās sacensībās, daudzsološs jaunais mūziķis varēja ierakstīt savu pirmo albumu.

Sportam, dzīvniekiem, mākslai Kopš 2009. gada SMScredit.lv jau atbalsta arī Latvijas sportistus, palīdzot attīstīties gan

sportistiem, gan sporta veidam kopumā, tādējādi nesot Latvijas vārdu pasaulē. Finansiāls atbalsts tiek sniegts basketbolam, futbolam, riteņbraukšanai, vieglatlētikai, skeletonam un citiem sporta veidiem. Daudz jaunākas ir divas citas iniciatīvas, kuras tiek īstenotas ar 4finance atbalstu. 2013. gadā ar SMScredit.lv darbinieku iniciatīvu tika uzsākta labdarības kustība Atbildības diena, vēršot cilvēku uzmanību būt atbildīgiem pret dzīvniekiem. Vienlaikus tiek palīdzēts dzīvnieku patversmēm, piemēram, lai dzīvniekus pabarotu un sniegtu tiem medicīnisko aprūpi, saziedoti vairāk nekā 40 tūkstoši eiro. Šogad projekts tiek turpināts, ai-cinot uzņemties rūpes par suni no dzīvnieku patversmes. Savukārt 2014. gadā uzņēmums atsaucās sabiedriskās organizācijas Mākslai vajag telpu aicinājumam. Organizācija, kurā darbojas daudzi Latvijā pazīstami cilvēki, at-sākusi diskusiju par Laikmetīgās mākslas mu-zeja izveidi Rīgā. Kā viena no redzamākajām organizācijas aktivitātēm ir Rīgas pilsētvidē izvietotie lielizmēra gliemeži košās krāsās.

Novērtēta iniciatīvaKā novērtējums 4finance aktivitātēm ir iekļū-šana Ilgtspējas indeksa sudraba kategorijā 2014. gadā, uzrādot augstus rezultātus sadaļās «stratēģija» un «atbalsts vietējai kopienai». Ilgtspējas indekss ir stratēģisks vadības instruments, kas kopš 2010. gada palīdz uzņēmumiem novērtēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni piecās jomās – stratēģiskā plānošana, tirgus attiecības, darba vide, vide un sabied-

Uzņēmumos, kuri investē labdarības un korporatīvās atbildības projektos, ir augstāka darbinieku iesaiste un labāka reputācija

rība. Katru gadu Ilgtspējas indeksa ietvaros tiek sveikti 40–50 Latvijas uzņēmumi, kuri darbojušies atbildīgi un tālredzīgi un bijuši pietiekami drosmīgi, lai veiktu publisku sava snieguma novērtējumu, stāsta Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane. 2014. gadā pirmo reizi indeksā tika pārstāvēta arī nebanku kredītu nozare – uzņēmums 4finance, demonstrējot drosmi un pārliecību par savu sniegumu, veica novērtējumu un sasniedza sudraba kategoriju, kas ir augsts novērtējums, īpaši jauniem dalībniekiem, jo apliecina 60 - 80% kritēriju izpildi. «Sudraba» uzņēmumi īste-no sistēmisku pieeju, kā arī mērķtiecīgi dar-bojas, lai ieviestu procesus, ar kuriem iden-tificēt un vadīt riskus un iespējas. Analizējot Ilgtspējas indeksa rezultātus, 4finance stiprās puses noteikti ir stratēģiskā plānošana un ieguldījumi nozares attīstībā, kā arī atbalsts vietējai kopienai, piebilst D. Helmane. Laura Vendele, Ilgtspējas indeksa vietējās kopienas jautājumu eksperte, vērtējot uzņēmumu korporatīvās un sociālās atbildības projektu iniciatīvas, saka: «Pasaules un Latvijas pieredze rāda, ka uzņēmumos, kuri investē dažādos atbalsta projektos, ir augstāka darbi-nieku piesaiste un labāka reputācija. Tomēr primārā motivācija, lemjot par investīcijām vietējā kopienā, ir vēlme attīstīt vidi, kurā uzņēmums darbojas, sekmēt darbinieku attīstību nākotnē.»

Rūpīgi izvēlas atbalsta projektusSavukārt SIA Nordic Finance (zīmoli atrais.lv un iespejukredits.lv) 2013. gadā ziedojusi

Nebanku kreditēšana Korporatīvā atbildība 35

Latvijas Sporta deju federācijai, Latvijas Bāreņu biedrībai un biedrībai Par stipru Latviju. Uzņēmuma rīkotājdirektore Maija Miesniece stāsta, ka ar Latvijas Sporta deju federāciju kompānijai jau izveidojusies ilgstoša un veiksmīga sadarbība, kas tiks tur-pināta arī nākotnē. Šī federācija, kas apvieno 77 deju klubus, ir atbildīga par sporta dejas attīstību Latvijā, kā arī pārstāv Latvijas dejo-tājus, pedagogus un tiesnešus starptautiskajā arēnā. Citi atbalstāmie projekti un iniciatīvas

tiek izvēlētas, izvērtējot ziedojuma mērķa atbilstību kompānijas vērtībām, piemēram, atbalstot biedrību Par stipru Latviju, finan-sējums piešķirts 4. maija Stipro skrējienam. Uzņēmumam simpātiskas šķiet dažādas sporta un veselīgas dzīvesveida iniciatīvas. M. Miesniece stāsta, ka piedāvājumu un lūgumu sniegt finansiālu atbalstu ir ļoti daudz, starp tiem tikai jāmāk atrast labākos un pamatotākos projektus. Uzņēmums MD Investīcijas (zīmols cre-

Kā novērtējums LNKA lielākā uzņēmuma a/s 4finance aktivitātēm ir iekļūšana Ilgtspējas in-deksa Sudraba kategorijā 2014. gadā, uzrā-dot augstus rezultātus sadaļā «stratēģija un atbalstu vietējai kopienai». Korporatīvās ilgt-spējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane komentē sasniegto: «Tas ir augsts novērtējums, īpaši jaunam dalībniekam, jo apliecina 60–80% kritēriju izpildi. «Sudraba» uzņēmumi īsteno sistēmisku pieeju, kā arī mērķtiecīgi darbojas, lai ieviestu procesus, ar kuriem identificēt un vadīt riskus un iespējas. 4finance stiprās puses noteikti ir stratēģiskā plānošana un ieguldījumi nozares attīstībā, kā arī atbalsts vietējai kopienai.»

ditON.lv) veido komunikāciju stratēģiju, iezīmējot galvenos sponsorēšanas un citu atbalsta pasākumu virzienus: klients/patērē-tājs, finanses un tehnoloģijas. Pamatojoties uz šīm galvenajām vērtībām, tiek veidoti uzņēmuma sociālie un korporatīvie projekti, norāda SIA MD Investīcijas rīkotājdirektore Ilze Paožole. Tā, piemēram, MD Investīci-jas ir ziedojis naudu Dzejas dienas 2014 pasākumam – Raiņa dzimšanas dienā 11. septembrī. NKT

2014. gadā pirmo reizi Ilgtspējas indeksā tika pārstāvēta arī nebanku kredītu nozare.

Nebanku kreditēšana Korporatīvā atbildība

2014. gadā SMScredit.lv atsaucās sabiedriskās organizācijas Mākslai vajag telpu aicinājumam. Organizācija, kurā darbojas daudzi Latvijā pazīstami cilvēki, atsākusi diskusiju par Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi Rīgā. Kā viena no redzamākajām organizācijas aktivi-tātēm ir Rīgas pilsētvidē izvietotie lielizmēra gliemeži košās krāsās.

Neilgi pirms Līgo svētkiem, 2014. gada 21. jūnijā noritēja vērienīgais «SMScredit.lv Jūrmalas velomaratons» - viens no Jūrmalas lielākajiem sporta pasākumiem, kurā piedalījās vairāk nekā 2000 riteņbraucēju, tostarp vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki.

SMScredit.lv BMX čempionāta posms Mežaparkā, 2013. gadā, kurā dalībnieku vidū bija arī daudzi Latvijas vadošie BMX braucēji un Olimpisko spēļu dalībnieki.

Šķēpmetējs Ainārs Kovals, kurš par sasniegumiem sportā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni un ir Latvijas Olimpiskās Vienības sastāvā, var būt gandarīts par iespējām startēt augsta līmeņa starptautiskās un vietējās sacensībās. Viņa sasniegumus kaldināt palīdzējis arī 4finance (zīmols SMS-credit.lv) finansiālais atbalsts. Uzņēmuma atbalstīto sportistu vidū ir arī skeletonisti Martins un Tomass Dukuri, pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš, vieglat-lēte Laura Ikauniece.

SIA Nordic Finance (zīmoli atrais.lv un iespejukredits.lv) 2013. gadā ziedojusi Latvijas Sporta deju federācijai, Latvijas Bāreņu biedrībai un biedrībai Par stipru Latviju. Ar Latvijas Sporta deju federā-ciju kompānijai jau izveidojusies ilgstoša un veiksmīga sadarbība, kas tiks turpināta arī nākotnē.

Nebanku kreditēšana Korporatīvā atbildība

Vasaras saulgriežu svētki – Jāņi - Cinevillā tiek sagaidīti,arī pateicoties nebanku kreditētāja atbalstam.

Mātes dienai veltīts pasākums Vērmanes parkā «Māmiņdienas mīļvārdu koks».

Uzņēmums MD Investīcijas ir ziedojis līdzekļus Dzejas dienu 2014 pasākumam.Attēlā: Dzejas dienu atklāšana Rīgā, Esplanādē.

Sociālās atbildības projekta LabieDarbi.lv ietvaros četru gadu laikā dažādu Latvijas cilvēku plā-nu, mērķu, talantu, sabiedrības un apkaimju projektiem uzņēmums 4finance novirzījis 1 miljonu eiro.

nozares pārskats

Data & Analytics