Gada pārskatsGada pārskats

M.Ķuda M.soc.oec. 2010

1M.Ķuda 2010

Gada pārskata sastādīšanu Gada pārskata sastādīšanu reglamentējošie normatīvie reglamentējošie normatīvie aktiaktiLikums „Par grāmatvedību”„Gada pārskata likums”Latvijas grāmatvedības standarti

(turpmāk LGS)Ministru kabineta noteikumi.

2M.Ķuda 2010

LGSLGS• Sagatavojot 2009.gada pārskatus ir

jāpiemēro 9 LGS , • Nr.1 „Finanšu pārskatu

sagatavošanas pamatnostādnes”• Nr.2 „Naudas plūsmas pārskats”• Nr.3 „Notikumi pēc bilances datuma”• Nr. 4 „Grāmatvedības politikas

maiņa, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un iepriekšējo periodu kļūdas”

3M.Ķuda 2010

LGSLGSNr. 5 „ Ieguldījuma īpašumi”,Nr. 6 „Ieņēmumi”Nr. 7 „Pamatlīdzekļi”Nr. 8 „Uzkrājumi, iespējamās

saistības un iespējamie aktīvi”Nr.9 „Ieguldījuma īpašumi”

4M.Ķuda 2010

SFPGSSFPGS• No 1995.gada – komercbankas,

apdrošināšanas sabiedrības un ieguldījuma fondi,

• No 2005.gada – uzņēmumi, kuru akcijas kotē ES biržās un to meitas uzņēmumiem,

• Pārējie uzņēmumi, ja LGS un Latvijas normatīvie dokumenti nevar dot izsmeļošus norādījumus par konkrēto grāmatvedības jautājumu, tad ieteicams piemērot SFPS tiktāl cik tie nav pretrunā ar Latvijas normatīviem dokumentiem.

5M.Ķuda 2010

Gada pārskata Gada pārskata pamatprasībaspamatprasībasGada pārskatam ir jāsniedz patiess

un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu.

Ja atbilstoši šim likumam sastādītā gada pārskatā ietvertā informācija nedod pietiekami patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrību, ir jāsniedz papildu informācija gada pārskata pielikumā.

6M.Ķuda 2010

Gada pārskata Gada pārskata pamatprasībaspamatprasībasGada pārskats ir jāsagatavo

atbilstoši uzņēmuma grāmatvedības politikas prasībām, ko uzņēmuma vadība izvēlas un piemēro atbilstoši LGS prasībām.

Grāmatvedības politika ir konkrēti principi, nostādnes, metodes, noteikumi un prakse, ko uzņēmums lieto sagatavojot finanšu pārskatu.

7M.Ķuda 2010

Bilances aktīvu Bilances aktīvu novērtēšananovērtēšanaIlgtermiņa ieguldījumus novērtē

summās, kas atbilst šo objektu paredzamajiem tīrajiem pārdošanas ieņēmumiem

Debitorus, uzkrātos ieņēmumus novērtē atbilstoši summām, kuras būs iespējams iekasēt.

8M.Ķuda 2010

Bilances pasīvu Bilances pasīvu novērtēšananovērtēšanaSaistības, uzkrājumus, nākamo

periodu ieņēmumus un uzkrātās saistības novērtē atbilstoši summām, kuru lielums ir saskaņots ar kreditoriem un kuras ir pienākums segt,

Pastāvot strīdīgam kreditoru prasījumam, novērtē atbilstoši grāmatvedības datiem

9M.Ķuda 2010

LGS Nr. 1 LGS Nr. 1 1. LGS Nr. 1 norāda, ka finanšu

pārskata sagatavošanā ir jāievēro:2. Darbības turpināšanas princips,3. Uzkrāšanas princips,4. Uzrādīšanas un klasifikācijas

konsekvence,5. Būtiskums un posteņu

apvienošana,6. Posteņu savstarpēja ieskaitīšana,7. Salīdzināmā informācija.

10M.Ķuda 2010

Darbības turpināšanas Darbības turpināšanas principsprincipsFinanšu pārskatu sagatavo,

pieņemot, ka uzņēmums turpinās savu darbību, ja vien vadībai nav nolūka to likvidēt vai pastāv citi apstākļi, kas nosaka nepieciešamību likvidēt uzņēmumu. Ja uzņēmumam līdz bilances sastādīšanas datumam rodas šaubas par darbības turpināšanu par to ir jāpaskaidro pielikumā.

11M.Ķuda 2010

Uzkrāšanas principsUzkrāšanas princips

Uzņēmums finanšu pārskatu, izņemot naudas plūsmas pārskatu, sagatavo saskaņā ar uzkrāšanas principu.

12M.Ķuda 2010

Uzrādīšanas un klasifikācijas Uzrādīšanas un klasifikācijas konsekvencekonsekvence• Posteņu uzrādīšanas un klasifikācijas

veids finanšu pārskatos saglabājas nemainīgs no perioda periodā, izņemot šādus gadījumus:

• 1. nozīmīgas pārmaiņas uzņēmuma darbības veidā vai uzņēmuma finanšu pārskata analīze parāda, ka, izmainot posteņu uzrādīšanas veidu, notikumi vai darījumi tiks atklāti pareizāk;

• 2. izmaiņas pieprasa likums “Gada pārskatu likums” vai likums “Konsolidēto gada pārskatu likums”, vai arī kāds Latvijas grāmatvedības standarts.

13M.Ķuda 2010

Būtiskums un posteņu Būtiskums un posteņu apvienošanaapvienošana Finanšu pārskatos jānorāda visi posteņi,

kuri būtiski ietekmē gada pārskata lietotāju novērtējumu un lēmuma pieņemšanu.

Var nenorādīt maznozīmīgus posteņus, kuri būtiski nemaina gada pārskatu, bet parāda to pārāk detalizētu( apvieno posteņos).

Nosakot posteņu būtiskumu, posteņu raksturu un lielumu novērtē vienlaikus. Noteicošais raksturs var būt posteņa raksturs vai lielums.

•  14M.Ķuda 2010

Kritēriji būtiskuma līmeņa Kritēriji būtiskuma līmeņa noteikšanainoteikšanai

Kritēriji Finanšu pārskata rādītāji

Būtiskuma līmenis %

Peļņa pirms nodokļiem

0-300 000300 000 un vairāk

10%5%

Neto apgrozījums 0-300 000300 000 un vairāk

2%1%

Ražošanas izmaksas 0-2 000 0002 000 000 un vairāk

2%1%

Ražošanas izmaksas 0-2 000 0002 000 000 un vairāk

2%1%

Pašu kapitāls 0-300 000300 000 un vairāk

10%5%

15M.Ķuda 2010

Posteņu savstarpējā Posteņu savstarpējā ieskaitīšanaieskaitīšana• Aktīvus un saistības savstarpēji

ieskaita tikai tad, ja to pieprasa vai atļauj :

1.Likums ”Gada pārskatu likums”,2.Likums „Konsolidēto gada

pārskatu likums”,3.Latvijas grāmatvedības standarts

16M.Ķuda 2010

LGS Nr.1LGS Nr.1• LGS Nr. 1 nosaka, ka ieguvumus, zaudējumus un

saistītos izdevumus, kas rodas no vienādiem darījumiem un nav būtiski apvieno, bet būtiskos posteņus uzrāda atsevišķi.

• Neto vērtībā uzrāda ieguvumus un zaudējumus no:1. Ilgtermiņa ieguldījumu atsavināšanas,2. Valūtas kursa svārstības3. Ieguvumus un zaudējumus no valūtas

konvertācijas4. Ieguvumus un zaudējumus no soda naudām,5. Izmaksas saskaņā ar līgumsaistībām ar trešo

personu (apakšīres līgumi) 6. Finanšu instrumentiem, kas paredzēti pārdošanai,

uzrāda neto vērtībā, izņemot gadījumus, kad citā Latvijas grāmatvedības standartā ir noteikts citādi.

17M.Ķuda 2010

Salīdzināmā informācijaSalīdzināmā informācija

Finanšu pārskatā uzrāda iepriekšējo periodu salīdzināmo informāciju.

Salīdzināmo informāciju iekļauj izklāsta un aprakstošajā daļā, ja tas palīdz saprast kārtējā perioda finanšu pārskatu.

18M.Ķuda 2010

Piesardzības principsPiesardzības princips

ieņēmumi ir jānorāda tikai tad , kad tie jau saņemti vai to saņemšana ir droši paredzama, bet izdevumi jāparāda jau tad, kad tie paredzami

jāaprēķina un jāiegrāmato visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas,

jāievēro, lai aktīvi un ieņēmumi netiktu novērtēti par augstu, bet saistības un izdevumi par zemu.

19M.Ķuda 2010

Gada pārskata sastāvdaļas, Gada pārskata sastāvdaļas, to uzbūve un raksturojumsto uzbūve un raksturojumsGada pārskats sastāv no :finanšu pārskats,vadības ziņojums.Finanšu pārskata sastāvs:1.bilance,2.peļņas vai zaudējuma aprēķins,3.naudas plūsmas pārskats,4.pašu kapitāla izmaiņu pārskats,5.pielikumi

20M.Ķuda 2010

Gada pārskata likuma 2009. Gada pārskata likuma 2009. gada grozījumigada grozījumi nosaka, ka var nesagatavot

naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, neaprēķināt un nenorādīt finanšu pārskatā atliktā nodokļa aktīvu un saistību summas 2009. gada pārskatā uzņēmumiem, kuru finansiālie rādītāji nepārsniedz divus no tālāk minētiem rādītājiem: .

1.bilances kopsumma — 250 000 latu; 2. neto apgrozījums — 500 000 latu; 3. vidējais darbinieku skaits pārskata

gadā — 25. 21M.Ķuda 2010

Finanšu pārskata struktūra Finanšu pārskata struktūra un noformējumsun noformējumsfinanšu pārskatu nodala no

vadības ziņojuma,finanšu pārskatu sagatavošanā

ievēro LGS prasības. Katru finanšu pārskata

sastāvdaļu skaidri identificē. Uzskatāmi uzrāda zemāk minēto informāciju un, ja tas nepieciešams, atkārto:

22M.Ķuda 2010

Finanšu pārskata struktūra Finanšu pārskata struktūra un noformējumsun noformējums1. uzņēmuma nosaukumu;2. pārskata nosaukumu (finanšu

pārskats vai konsolidētais finanšu pārskats);

3. bilances datumu;4. periodu, ko aptver finanšu

pārskats;5. pārskatā lietoto naudas vienību;6. pārskata sastāvdaļas nosaukumu.

23M.Ķuda 2010

Finanšu pārskata periods Finanšu pārskata periods • parasti ir 12 mēneši, ja finanšu

pārskats sagatavots par periodu, kas ir garāks vai īsāks par 12 mēnešiem, uzņēmums pielikumā norāda:

• 1. iemeslu, kāpēc tiek lietots cits pārskata periods;

• 2. faktu, ka peļņas vai zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, naudas plūsmas pārskata un attiecīgo pielikumu atbilstošās summas par iepriekšējiem periodiem nav salīdzināmas.

24M.Ķuda 2010

BilanceBilancebilance ir finanšu pārskats, kas

pēc stāvokļa uz noteiktu datumu parāda uzņēmuma līdzekļus, saistības un pašu kapitāla apmērus,

bilances shēma ir noteikta Gada pārskata likuma 10.pantā

bilance galvenokārt raksturo uzņēmuma finansiālo raksturu.

25M.Ķuda 2010

Peļņas vai zaudējumu Peļņas vai zaudējumu aprēķinsaprēķinsatspoguļo uzņēmuma ieņēmumus

un izdevumus, kā arī iegūto peļņu vai radušos zaudējumus,

pamatshēma ir noteikta Gada pārskata likuma 11-14 pantam,

shēmu nedrīkst mainīt, ja pēc vienas un tās pašas shēmas aprēķins nav sastādīts vismaz 2 gadus pēc kārtas

šis pārskats dod informāciju par uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātiem.

26M.Ķuda 2010

Naudas plūsmas pārskatsNaudas plūsmas pārskats• (ar 2009.gadu aizpilda tikai lielie

uzņēmumi, kuriem ir nepieciešams veikts zvērināto revidentu auditu)

• Naudas plūsmas pārskats – atspoguļo naudas ieņēmumus un izdevumus sadalījumā pa noteiktiem darbības virzieniem, kā arī naudas un tās ekvivalentu pieaugumu un samazinājumu pārskata periodā,

• NPP- sagatavo atbilstoši LGS Nr.2 prasībām.

27M.Ķuda 2010

Pašu kapitāla izmaiņu Pašu kapitāla izmaiņu pārskatspārskats• (ar 2009.gadu aizpilda tikai lielie

uzņēmumi, kuriem ir nepieciešams veikts zvērināto revidentu auditu)

Dod datus par uzņēmuma pašu kapitāla un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisko darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šā perioda neto ienākuma vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši kapitālā ieskaitītās vai no tā norakstītās summas.

Sagatavo atbilstoši LGS Nr.1 prasībām.

28M.Ķuda 2010

PielikumsPielikums Pielikumā jāsniedz informācija par

metodēm, kuras lietotas dažādu posteņu novērtēšanai gada pārskatā, kā arī par ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma, vērtības samazināšanas un vērtību norakstīšanas aprēķina metodēm. Ja kāda summa gada pārskatā no ārvalstu valūtas ir pārrēķināta Latvijas Republikas naudas vienībās, šāds pārrēķins ir jāpamato.

Dažreiz ir nepieciešams paskaidrot naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata summas,

Pielikuma saturu nosaka Gada pārskata likuma 6.nodaļa.

29M.Ķuda 2010

Vadības ziņojumsVadības ziņojums sniedz skaidru informāciju par sabiedrības attīstību,

darbības finansiālajiem rezultātiem un finansiālo stāvokli, kā arī informāciju par būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem sabiedrība saskaras. Šo informāciju pamato ar vispusīgu un visaptverošu sabiedrības attīstības, darbības finansiālo rezultātu un finansiālā stāvokļa analīzi atbilstoši attiecīgās sabiedrības darbības apjomam un sarežģītībai. Lai izprastu sabiedrības attīstību, darbības finansiālos rezultātus un finansiālo stāvokli, šajā analīzē iekļauj: 1) finansiālo rezultātu rādītājus; 2) tiktāl, ciktāl tie ir būtiski, arī galvenos sabiedrību un attiecīgo nozari raksturojošos nefinanšu rādītājus - informāciju par vides aizsardzības prasību ietekmi un informāciju par darbiniekiem (piemēram, piemērotā nodarbinātības politika, garantijas un atbalsts darbiniekiem) vai citu informāciju; 3) ja iespējams, atsauces uz finanšu pārskatā norādītajām summām un papildu skaidrojumus par tām

30M.Ķuda 2010

Bilances posteņi un to Bilances posteņi un to novērtēšananovērtēšana1. uzņēmuma darbības

turpināšanas princips,2.saskaņotības princips,3.konsekvences princips,4. piesardzības princips,5. uzkrāšanas princips,6. būtiskuma princips,7. formas pakļaušana saturam.

31M.Ķuda 2010

Ilgtermiņa ieguldījumiIlgtermiņa ieguldījumi

Līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā, ir ilgtermiņa ieguldījumi. Citi līdzekļi ir apgrozāmie līdzekļi.

(GPL 15.pants)

32M.Ķuda 2010

Ilgtermiņa ieguldījumu Ilgtermiņa ieguldījumu pazīmespazīmes1. izmanto uzņēmuma saimnieciskajā

darbībā ilgāk par gadu,2. tie pakāpeniski nolietojas un zaudē

savu vērtību. Vērtības samazinājumu katru gadu iekļauj saimnieciskās darbības izmaksās,

3. bilancē uzrāda atlikušajā vērtībā, kuru aprēķina sākotnējai vērtībai gada sākumā pieskaitot palielinājumus( iegāde, pārvērtēšana, rekonstrukcija)un atskaitot samazinājumus( pārvērtēšana, likvidācija) pārskata gadā un uzkrāto nolietojumu gada beigās.

33M.Ķuda 2010

Ilgtermiņa ieguldījumiIlgtermiņa ieguldījumi1. nemateriālie ieguldījumi2. pamatlīdzekļi,3. ilgtermiņa finanšu ieguldījumi,4. ieguldījuma īpašumi,5. bioloģiskie aktīvi.

M.Ķuda 2010 34

Nemateriālie ieguldījumiNemateriālie ieguldījumi Jāizmanto 38. SFPS “Nemateriālie aktīvi” un GPL 18.pants (1) Tikai par atlīdzību iegūtas tiesības drīkst parādīt nemateriālo

ieguldījumu postenī "Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un līdzīgas tiesības".

(2) Pētniecības izmaksas un dibināšanas izdevumus nedrīkst kapitalizēt. Attīstības izmaksas var ietvert bilancē nemateriālo ieguldījumu postenī "Attīstības izmaksas" tikai tad, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:

1) sabiedrība ir paredzējusi pabeigt aktīvu objektu, lai to izmantotu sabiedrības pašas vajadzībām vai pārdotu;

2) sabiedrībai ir iespējams pabeigt šo aktīvu objektu, un tai ir pieejami atbilstoši tehniskie, finanšu un citi resursi, lai šo aktīvu objektu pabeigtu un izmantotu sabiedrības pašas vajadzībām vai pārdotu;

3) sabiedrība spēj uzskatāmi parādīt, kādi saimnieciskie labumi no šā aktīvu objekta izmantošanas vai pārdošanas tiks saņemti nākotnē;

4) sabiedrība spēj ticami novērtēt šā aktīvu objekta izmaksu apmēru.

M.Ķuda 2010 35

Datorprogrammas.Datorprogrammas.Ja nemateriālie aktīvi ir saistīti ar

fizisku formu( kompaktdisks- datoru programmatūras gadījumā), ja datora programmatūra ir neatņemama datora sastāvdaļa to uzskata par pamatlīdzekli.

Ja programmatūra nav attiecīgās datortehnikas neatņemama sastāvdaļa to uzskata par nemateriālu aktīvu.

M.Ķuda 2010 36

PamatlīdzekļiPamatlīdzekļiMateriāli aktīvi, kas paredzēti

izmantot;1.Preču ražošanā,2.Pakalpojumu sniegšanā,3.Iznomāšanā,4.Administrācijas vajadzībām.

Lietošanas laiks ilgāks par 1 gadu,

Nav iegādāti pārdošanai saskaņā ar uzņēmuma pamatdarbību.

M.Ķuda 2010 37

NovērtēšanaNovērtēšana

Pamatlīdzekļu uzskaitei uzņēmums var izvēlēties:

1.1. pēc to sākotnējās atzīšanas- iegādes izmaksu metodi,

1.2. pārvērtēšanas metodi.

Izvēlēto metodi izmanto vienas kategorijas pamatlīdzekļu uzskaitei

M.Ķuda 2010 38

Iegādes izmaksu metodeIegādes izmaksu metodeJa piemēro iegādes izmaksu

metodi, pamatlīdzekli pēc sākotnējās atzīšanas uzskaita iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un jebkuru uzkrāto vērtības samazinājumu

(LGS 7 32.p.)

M.Ķuda 2010 39

Pārvērtēšanas metodePārvērtēšanas metodeJa piemēro pārvērtēšanas metodi,

pamatlīdzekli, kura patieso vērtību iespējams novērtēt ar pietiekamu pārliecību, pēc sākotnējās atzīšanas uzskaita pārvērtētajā summā, kas ir vienāda ar tā patieso vērtību pārvērtēšanas datumā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un zaudējumus no vērtības samazināšanās.

Pārvērtēšanu veic pietiekami regulāri, lai bilances vērtība būtiski neatšķirtos no tās, kuru noteiktu, lietojot patieso vērtību bilances datumā.

LGS 7 33.p.

M.Ķuda 2010 40

Pamatlīdzekļu remonta Pamatlīdzekļu remonta izmaksasizmaksas Atsevišķiem pamatlīdzekļu veidiem ir

nepieciešama daļu vai detaļu nomaiņa noteiktā laika periodā, bet citos gadījumos notiek vienreizēja ilgstoši lietojamu pamatlīdzekļa daļu aizstāšana.

Šādos gadījumos no jauna uzstādītās daļas vai detaļas tiek atzītas, pievienojot attiecīgā pamatlīdzekļa vērtībai to iegādes vērtību, savukārt nomainītās daļas un detaļas tiek izslēgtas no pamatlīdzekļu sastāva to bilances vērtībā.

Ja bilances vērtība nav atsevišķi aprēķināta, t.i., ja izslēdzamā pamatlīdzekļa daļa nav nolietota atsevišķi no pārējā pamatlīdzekļa, tad izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas novērtēšanai izmanto amortizētās aizstāšanas izmaksas.

M.Ķuda 2010 41

Amortizētās aizstāšanas Amortizētās aizstāšanas izmaksas izmaksas pamatlīdzekļa vērtība, kas

aprēķināta, atskaitot no jauna, līdzvērtīga pamatlīdzekļa iegādes vērtības nolietojumu pēc aizstātā pamatlīdzekļa nolietojuma likmes, uzskaitot nolietojumu par tik ilgu laika periodu, cik ilgi uzņēmums izmantojis aizstāto pamatlīdzekli.

M.Ķuda 2010 42

Pamatlīdzekļu Pamatlīdzekļu pārvērtēšanapārvērtēšanaPārvērtēšanu biežums ir atkarīgs no

pārvērtējamo pamatlīdzekļu patiesās vērtības izmaiņām.

Ja pārvērtētā pamatlīdzekļa patiesā vērtība būtiski atšķiras no tā bilances vērtības, ir nepieciešama turpmāka pārvērtēšana.

Dažu pamatlīdzekļu patiesā vērtība var nozīmīgi un ātri mainīties, tādējādi radot nepieciešamību veikt pārvērtēšanu katru gadu.

Tik biežas pārvērtēšanas nav nepieciešamas, ja pamatlīdzekļu patiesā vērtība mainās nenozīmīgi. Tādā gadījumā pārvērtēt var reizi trijos vai piecos gados.

M.Ķuda 2010 43

Pamatlīdzekļu izslēgšanaPamatlīdzekļu izslēgšanaNolietojumu rēķina līdz nākamā

mēneša pirmajam datumam, kas seko pēc tā izslēgšanas,

Noraksta uzkrāto nolietojumu,Ja pamatlīdzeklis ir bijis pārvērtēts,

tad noraksta ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi,

Ja pamatlīdzekli paredzēts tālāk pārdot uzskaita krājumu sastāvā

M.Ķuda 2010 44

Atsavināšanas rezultātsAtsavināšanas rezultātsPeļņu vai zaudējumus, kas radušies

pamatlīdzekļu atzīšanas pārtraukšanas dēļ, iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kad notikusi atzīšanas pārtraukšana (ja vien cits standarts nenosaka citādi, piemēram, pārdošana un saņemšana atpakaļ nomā).

Neto peļņu vai zaudējumus no pamatlīdzekļu atsavināšanas atzīst postenī „Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi” vai „Pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas”.

 

M.Ķuda 2010 45

Ieguldījuma īpašumiIeguldījuma īpašumiIeguldījuma īpašumi ir zemes gabali,

ēkas, būves vai šo objektu daļas, ko sabiedrība tur (kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu), lai iegūtu nomas (īres) maksu vai sagaidītu cenas celšanos (vērtības pieaugumu), nevis lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, administratīvā nolūkā vai pārdotu parastā saimnieciskās darbības gaitā.

M.Ķuda 2010 46

Pārdošanai turēti ilgtermiņa Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumiieguldījumiPārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi ir tādi

ilgtermiņa ieguldījumu objekti, kuru bilances vērtība tiks atgūta pārdošanas darījumā, nevis turpmākas izmantošanas gaitā un kuri atbilst abiem šādiem klasifikācijas kritērijiem:

1) šie objekti to pašreizējā stāvoklī ir pieejami tūlītējai pārdošanai un pakļauti tikai parastiem šādu objektu pārdošanas nosacījumiem;

2) to pārdošana ir ticama (pamatojoties uz vadības lēmumu par šo objektu pārdošanu, ir uzsākts pārdošanas process, un ir pārliecība par tā pabeigšanu gada laikā no šā procesa uzsākšanas dienas).

M.Ķuda 2010 47

Pārdošanai turēti ilgtermiņa Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumiieguldījumi Pamatlīdzekli, kura vērtību paredzēts atgūt to

pārdodot, nevis izmantojot saimnieciskajā darbībā, un kurš nav ieguldījuma īpašums, finanšu pārskatos uzrāda atsevišķi kā pārdošanai turētu aktīvu.

Pamatlīdzekli uzskata par pārdošanai paredzētu aktīvu, ja tas ir sagatavots tūlītējai pārdošanai, uzņēmuma vadība ir pieņēmusi lēmumu to pārdot un ir uzsākusi aktīvu šā lēmuma īstenošanu.

Bilancē pārdošanai turētos pamatlīdzekļus iekļauj apgrozāmo līdzekļu sastāvā.

Pārdošanai turētu pamatlīdzekļi novērtē zemākajā no bilances vērtības un patiesās vērtības, atskaitot izmaksas, kuras būs nepieciešamas, lai pamatlīdzekli pārdotu.

M.Ķuda 2010 48

PielikumāPielikumā Katram ilgtermiņa ieguldījumu postenim bilancē vai

pielikumā jāietver šāda informācija: 1) iegādes cena vai ražošanas izmaksas atbilstoši iepriekšējā gada bilancei; 2) palielinājumi, ieskaitot uzlabojumus pārskata gadā; 3) likvidācija pārskata gadā sākotnējā vērtībā; 4) jebkura pārvietošana no posteņa uz posteni pārskata gadā; 5) pārvērtēšana pārskata gadā; 6) kopējā pārvērtēšanas summa līdz bilances datumam, ieskaitot 5.punktā norādīto; 7) nolietojums un vērtības norakstīšana pārskata gadā; 8) iepriekšējo gadu nolietojuma un vērtības norakstīšanas korektūras, ieskaitot likvidēto un no darbības izņemto līdzekļu nolietojuma un vērtības norakstīšanas korektūras; 9) kopējais nolietojums un vērtības norakstīšana līdz bilances datumam, ieskaitot 7. un 8.punktā norādīto.

M.Ķuda 2010 49

Apgrozāmie līdzekļiApgrozāmie līdzekļi

(1) Apgrozāmo līdzekļu novērtēšana jāpamato ar iegādes vai ražošanas pašizmaksu.

(2) Iegādes pašizmaksu aprēķina, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar pirkumu.

(3) Ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un blakus izmaksām, kas tieši saistītas ar novērtējamā ražojuma izgatavošanu. Pie ražošanas izmaksām var pieskaitīt arī attiecīgu daļu izmaksu, kas nav tieši saistītas ar ražojuma izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu. Pārdošanas izmaksas nedrīkst iekļaut ražošanas pašizmaksā.

GPL 30.p.

M.Ķuda 2010 50

Apgrozāmo līdzekļu Apgrozāmo līdzekļu sastāvssastāvs1. krājumi2. pārdošanai turēti ilgtermiņa

ieguldījumi3. debitori4.īstermiņa finanšu ieguldījumi5. nauda

M.Ķuda 2010 51

Krājumu novērtēšanaKrājumu novērtēšanaKrājumu atlikumus novērtē atbilstoši

iegādes vai ražošanas pašizmaksai vai zemākajām tirgus cenām bilances datumā atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks.

Īpašos gadījumos — ja krājumu vienības ir bojātas, daļēji vai pilnīgi novecojušas vai nozīmīgi palielinās to ražošanas pabeigšanas vai pārdošanas izmaksas — attiecīgās krājumu vienības novērtē atbilstoši neto pārdošanas vērtībai.

M.Ķuda 2010 52

Iztrūkumi vai izlaupījums dēļ Iztrūkumi vai izlaupījums dēļ radušās zaudējuma summasradušās zaudējuma summasNodokļu maksātājam summas

uzskata par izdevumiem, kas saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību un par to summu apliekamo ienākumu nepalielina, ja nodokļu maksātājs ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai atgūtu iztrūkumos vai izlaupījumos zaudētās vērtības un par notikušo nekavējoties paziņojis izmeklēšanas iestādēm, un ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikumu uzsākt kriminālprocesu (MK 556, 47.p.)

M.Ķuda 2010 53

Plānotie zudumiPlānotie zudumi . Piemērojot likuma 5.panta ceturto daļu, pie

izdevumiem, kas nav ekonomiski saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita preces zudumus un norakstīto preču vērtību, kas pārsniedz nodokļu maksātāja plānoto zudumu normatīvus taksācijas periodam.

Plānoto zudumu normatīvus taksācijas periodam aprēķina, pamatojoties uz faktisko preču zudumu vērtību iepriekšējos trijos taksācijas periodos.

Jaunizveidotiem komersantiem, kā arī tādiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbības veids, izmantotās izejvielas vai pārdodamo preču sortiments ir būtiski mainījies, plānoto zudumu normas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā komersanta taksācijas gada prognozi un ievērojot saimnieciskās darbības specifiku. Ja preces zudumu norma ir noteikta speciālā normatīvajā aktā, nodokļu maksātājs preces zudumu normu nosaka saskaņā ar speciālajiem normatīvajiem aktiem.

MK 556 46.p

M.Ķuda 2010 54

DebitoriDebitori 1. Pircēju un pasūtītāju parādi.

2. Radniecīgo sabiedrību parādi.

3. Asociēto sabiedrību parādi.

4. Citi debitori.

5. Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā.

6. Īstermiņa aizdevumi akcionāriem un dalībniekiem un vadībai.

7. Nākamo periodu izmaksas.

8. Uzkrātie ieņēmumi.

M.Ķuda 2010 55

DebitoriDebitori Debitoru un kreditoru parādu atlikumi bilancē jāparāda

atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros, un tiem jābūt saskaņotiem ar pašu debitoru un kreditoru uzskaites datiem bilances datumā.

Strīda gadījumos atlikumi bilancē jāuzrāda atbilstoši grāmatvedības datiem.

Debitoru parādiem, kuru saņemšana tiek apšaubīta, apšaubāmās summas apmērā veido uzkrājumus nedrošiem parādiem.

Debitoru parādu atlikumi bilancē jāparāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no šo parādu uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības datiem atskaitot nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu atlikumus.

Gada pārskata pielikumā ir jādod nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apjoma pamatojums. Ja parāds uzskatāms par bezcerīgu (zaudētu bez cerībām to kādreiz atgūt), tas attiecīgi jānoraksta no nedrošiem parādiem izveidotajiem

GPL 37.p.

M.Ķuda 2010 56

DebitoriDebitori Katram debitoru parādu

postenim bilancē atsevišķi norāda summas, kas saņemamas gada laikā un kas saņemamas vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma.

GPL 17.p.

M.Ķuda 2010 57

NaudaNauda

1. Skaidra nauda kasē,2. Bezskaidras naudas līdzekļi

norēķinu kontos bankā.3. Nauda ceļā

Kredītlīnijas un overdrafti bankas izrakstos ir ar mīnus zīmi, bilancē jāuzrāda kā īstermiņa saistības pret banku bilances pasīvā.

M.Ķuda 2010 58

Pašu kapitālsPašu kapitālsIzmaiņas pamatkapitālā veic tikai

tad, kad saņemts lēmums no Komercreģistra.

Negatīvs pašu kapitāls1.Nedrīkst aprēķināt dividendes,2.Maksātnespējas draudi3.Dalībniekiem nedrīkst veikt

izmaksas.

M.Ķuda 2010 59

UzkrājumiUzkrājumi (1) Uzkrājumi ir paredzēti, lai segtu noteikta veida saistības, kuras

attiecas uz pārskata gadu vai iepriekšējiem gadiem un gada pārskata sastādīšanas laikā ir paredzamas vai zināmas, bet kuru apjoms vai konkrētu saistību rašanās vai segšanas datums nav skaidri zināms.

(2) Uzkrājumi nedrīkst pārsniegt nepieciešamās summas, un tos nedrīkst izmantot aktīvu vērtības koriģēšanai. Pielikumā sniedz detalizētu informāciju par izveidoto uzkrājumu posteņiem, norādot ikviena uzkrājuma veidošanas pamatojumu, apjomu pārskata gada sākumā un beigās, uzkrājumu summas palielinājumu vai samazinājumu, paskaidrojot iemeslu un izmantotās vērtēšanas metodes.

(3) Postenī "Citi uzkrājumi" ietvertās summas pielikumā parāda sadalījumā pa uzkrājumu veidiem un sniedz šā panta otrajā daļā norādīto informāciju.

(4) Neatkarīgi no rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas datuma uz uzkrājumiem nav attiecināmas izmaksas, kas radušās pārskata gadā, ja šo izmaksu apjoms vai maksājuma datums gada pārskata sastādīšanas laikā ir precīzi zināms.

M.Ķuda 2010 60

SaistībasSaistības Īstermiņa saistības ir parādi piegādātājiem un

darbiniekiem un līdzīgas saistības, kas rodas uzņēmuma pamatdarbības cikla ietvaros. Šādas saistības klasificē kā īstermiņa saistības arī tad, ja norēķināšanās termiņš par tām iestājas vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma.

Īstermiņa saistībās ietver arī tādas saistības, par kurām norēķinās 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma, kaut arī norēķināšanās nenotiek uzņēmuma pamatdarbības cikla ietvaros, piemēram, kārtējā maksājamā daļa no kredīta, bankas kredītlīnija, dividendes, nodokļi un citi kreditoru parādi. Saistības, kuru maksāšanas termiņš ir garāks par 12 mēnešiem un kuras paredzētas apgrozāmo līdzekļu finansēšanai vai īstermiņa saistību segšanai, ir ilgtermiņa saistības.

M.Ķuda 2010 61

SaistībasSaistībasAizņēmuma līgumos var būt ietverti

nosacījumi, ka saistības kļūst atmaksājamas pēc pieprasījuma, ja tiek pārkāpti zināmi nosacījumi. Ja šādi nosacījumi ir pārkāpti, saistības klasificē kā ilgtermiņa tikai tad, ja:

1. pirms finanšu pārskata sagatavošanas aizdevējs ir piekritis nepieprasīt maksājumu, ko tas būtu tiesīgs pieprasīt aizņēmēja pārkāpuma dēļ;

2. nepastāv liela varbūtība, ka nākamajos 12 mēnešos pēc bilances datuma šādi pārkāpumi varētu atkārtoties.

 

M.Ķuda 2010 62

Peļņas vai zaudējuma Peļņas vai zaudējuma aprēķinsaprēķins Visus ienākumu un izdevumu posteņus, kas atzīti

pārskata periodā, iekļauj perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja vien likums “Gada pārskatu likums” vai likums “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”, vai cits Latvijas grāmatvedības standarts neliek vai neatļauj rīkoties citādi.

  Peļņas vai zaudējumu aprēķina izdevumu

posteņus var klasificēt šādi: 1. pēc perioda izmaksu (izmaksu būtības)

metodes; 2. pēc apgrozījuma izmaksu (izmaksu funkcijas)

metodes.  

M.Ķuda 2010 63

Peļņas vai zaudējuma Peļņas vai zaudējuma aprēķinsaprēķinsPeļņas vai zaudējumu aprēķina

shēmu nedrīkst mainīt, ja pēc vienas un tās pašas shēmas aprēķins nav sastādīts vismaz divus gadus pēc kārtas.

M.Ķuda 2010 64

Peļņas vai zaudējuma Peļņas vai zaudējuma aprēķinsaprēķinsIeņēmumu novērtēšana jāpiemēro

LGS Nr. 6 “Ieņēmumi” vai Nr. 5 “Ilgtermiņa ieguldījumi”

Ienākumu un izdevumu saskaņošanas princips nosaka, ka vienlaikus ir jāatzīst gan ienākumi, gan izdevumi, kas rodas no vieniem un tiem pašiem darījumiem vai notikumiem

M.Ķuda 2010 65

Pašu kapitāla izmaiņu Pašu kapitāla izmaiņu pārskatspārskatsPašu kapitāla izmaiņu pārskats

saskaņā ar “Gada pārskata likuma” doto definīciju ir finanšu pārskata kopuma sastāvdaļa, kurā sniedz datus par sabiedrības pašu kapitāla un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisko darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šā perioda neto ienākumu vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no tā norakstītās summas.

M.Ķuda 2010 66

Gada pārskata pielikumsGada pārskata pielikumsuzrāda informāciju par finanšu pārskata

sagatavošanas pamatnostādnēm un attiecībā uz nozīmīgiem darījumiem un notikumiem pieņemto grāmatvedības politiku;

2. skaidro likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”, likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” un Latvijas grāmatvedības standartos pieprasīto informāciju, kas nav uzrādīta citur finanšu pārskatā;

3. sniedz papildu informāciju, kas nav uzrādīta bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā, bet ir nepieciešama patiesas informācijas sniegšanai.

M.Ķuda 2010 67

Gada pārskata pielikumsGada pārskata pielikums Informācijai finanšu pārskata pielikumā ir jābūt

sistematizētai. Ja attiecībā uz bilances, peļņas vai zaudējuma aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata vai naudas plūsmas pārskata posteni pielikumā ir ietverta papildu informācija, pie tās norāda attiecīgu atsauci.

  Finanšu pārskata pielikums ietver bilances,

peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata posteņu detalizāciju, kā arī papildu informāciju, piemēram, par iespējamām saistībām. Tie ietver skaidrojumus, kurus pieprasa un iesaka Latvijas grāmatvedības standarti, un citus nepieciešamos skaidrojumus.

M.Ķuda 2010 68

Gada pārskata pielikumsGada pārskata pielikums Lai finanšu pārskata lietotāji vieglāk izprastu un varētu

salīdzināt finanšu pārskatu ar citu uzņēmumu finanšu pārskatiem, pielikumā ietvertās informācijas secība parasti ir šāda:

1. norāde par finanšu pārskata atbilstību likumam “Par uzņēmumu gada pārskatiem” vai likumam “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”, citiem grāmatvedību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un Latvijas grāmatvedības standartiem.

2. finanšu pārskata posteņu novērtēšanā izmantotās metodes un grāmatvedības politika;

3. papildu informācija par bilancē, peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un naudas plūsmas pārskatā uzrādītajiem posteņiem;

4. citi skaidrojumi, tajā skaitā: 4.1. nenoteiktības, nākotnes saistības (commitments) un citi

finanšu skaidrojumi; 4.2. nefinansiāla rakstura skaidrojumi, piemēram, darbinieku

skaits.  

M.Ķuda 2010 69

Gada pārskata pielikumsGada pārskata pielikums Pielikumā uzrāda grāmatvedības politiku, kuras

skaidrojums finanšu pārskata lietotājiem palīdz saprast darījumu un notikumu uzrādīšanas veidu. Uzņēmums uzrāda grāmatvedības politiku šādiem jautājumiem, ja tie attiecas uz uzņēmumu:

1. ieņēmumu atzīšana; 2. neto apgrozījums; 3. konsolidācijas principi, tajā skaitā meitas

uzņēmumiem un asociētiem uzņēmumiem; 4. biznesa apvienošana; 5. kopuzņēmumi; 6. pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu atzīšana

un nolietojums/amortizācija; 7. aizņēmumu izmaksu un citu izmaksu kapitalizācija; 8. būvlīgumi un citi ilgtermiņa līgumi;  

M.Ķuda 2010 70

Gada pārskata pielikumsGada pārskata pielikums9. finanšu ieguldījumi;10. finanšu instrumenti un citi ieguldījumi;11. līzinga darījumi;12. pētniecības darbu un attīstības

izmaksas;13. krājumi;14. uzņēmumu ienākuma nodoklis, arī

atliktais nodoklis;15. uzkrājumi;16. ārvalstu valūtas pārvērtēšana un riska

ierobežošana;17. nauda un tās ekvivalenti;18. dotācijas.

M.Ķuda 2010 71