kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares klastera stratēģija

Lpp. 1

LATVIJAS KOSMOSA

TEHNOLOĢIJU UN PAKALPOJUMU

NOZARES KLASTERA STRATĒĢIJA

2012-2020

Lpp. 2

SATURS

Lietotie saīsinājumi: ..................................................................................................................................... 4 Ievads ................................................................................................................................................................. 6 1. Ieskats globālā kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē ............................................... 8

1.1. Analīzes mērķis un metodoloģiskie aspekti .......................................................................... 8

1.2. Globālās kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares tirgus segmenti ................. 8

1.3. Ieskats globālajā kosmosa nozares tirgū 2010.gadā ....................................................... 11

1.4. Ieskats pasaules valstu valdību finansējumā kosmosa nozarē ................................... 12

1.5. Ieskats globālajā satelītu nozares tirgū ............................................................................... 13

1.6. Ieskats globālo navigācijas pavadoņu sistēmu tiešajā un netiešajā industrijā ..... 18

1.7. Ieskats Eiropas kosmosa nozarē ............................................................................................ 23

1.8. ES kosmosa nozares tirgus perspektīvas nākotnē ........................................................... 29

2. Latvijas kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares koordinācijas mehānisms ... 36 2.1. LR Izglītības un zinātnes ministrija ....................................................................................... 36

2.2. Valsts Kosmosa tehnoloģiju attīstības darba grupa ........................................................ 37

2.3. Latvijas Kosmosa tehnoloģiju klasteris ............................................................................... 37

2.4. Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiskās attīstības 7.Ietvara

programmas Latvijas Nacionālais kontaktpunkts ........................................................... 40

3. 3. Plānošanas dokumenti saistībā ar kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozari. . 42 3.1. Eiropas līmeņa dokumenti saistībā ar nozari .................................................................... 42

3.2. Baltijas valstu izstrādāti dokumenti saistībā ar nozari ................................................. 43

3.3. Latvijas kosmosa tehnoloģiju attīstības stratēģija .......................................................... 47

4. Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu pielietojumi pasaulē un Latvijā .......................... 48 4.1. Vide .................................................................................................................................................... 50

4.2. Aizsardzība un drošība............................................................................................................... 52

4.3. Lauksaimniecība un mežsaimniecība ................................................................................... 53

4.4. Transports ...................................................................................................................................... 54

4.5. Telekomunikācijas, sakari un navigācija ............................................................................ 56

4.6. Veselības aprūpe un medicīna................................................................................................. 57

4.7. Tūrisms un atpūta ........................................................................................................................ 57

4.8. Enerģētika ....................................................................................................................................... 58

5. Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē iesaistīto organizāciju ekonomiskie rādītāji ............................................................................................................................................................ 59

5.1. Latvijas organizāciju dati .......................................................................................................... 59

5.2. Komersantu kopējā apgrozījuma dati .................................................................................. 60

5.3. Izglītības iestāžu, kuras piedāvā studiju programmas kosmosa jomā, kopējais

budžets ............................................................................................................................................. 63

5.4. Zinātniski pētniecisko institūciju budžeta dati ................................................................. 64

5.5. Nevalstisko organizāciju kopējais apgrozījums ................................................................ 65

Lpp. 3

6. Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē strādājošās institūcijas, to darbības apraksti un sasniegumi nozarē. ............................................................................................................ 66

6.1. Komersanti, to darbības apraksti un sasniegumi nozarē. ............................................. 66

6.2. Izglītības iestādes ......................................................................................................................... 76

6.3. Zinātniski pētnieciskās institūcijas un to sasniegumi. ................................................... 77

6.4. Apraksts par nozarē iesaistītām nevalstiskām organizācijām. ................................... 84

6.5. Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares attīstību kavējoši faktori ............. 86

7. Atbalsta struktūras un instrumenti kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē un ietekmējošajās nozarēs ...................................................................................................................... 88

7.1. Valsts finansētās programmas ................................................................................................ 88

7.2. Eiropas Savienības finansētās programmas ....................................................................... 92

7.3. Citi finanšu atbalsta instrumenti .......................................................................................... 108

7.4. Nākotnē pieejamie atbalsta instrumenti ........................................................................... 115

8. Sadarbība ar EKA ................................................................................................................................ 118 9. SVID analīze .......................................................................................................................................... 123

9.1. Stiprās puses ................................................................................................................................ 123

9.2. Vājās puses ................................................................................................................................... 127

9.3. Iespējas .......................................................................................................................................... 129

9.4. Draudi ............................................................................................................................................. 137

10. Stratēģija ....................................................................................................................................... 140

Lpp. 4

Lietotie saīsinājumi: AIS - Automātiskās identifikācijas sistēmas

ASV – Amerikas Savienotās Valstis

CNI - ceļa navigācijas industrija

EGNOS – Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests

EK – Eiropas Komisija

EKA - Eiropas Kosmosa Aģentūra

EM –Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija

ERAF – Eiropas Reģionālais attīstības fonds

ES – Eiropas Savienība

ESF – Eiropas Sociālais Fonds

ESTMP - Eiropas Kosmosa Tehnoloģiju Masterplāns

EUR – eiro

FM – Latvijas Republikas Finanšu ministrija

FP7 – 7.Ietvara programma

FP8 – Astotā Ietvara programma

GEOSS - Zemes novērošanas sistēmu globālais tīkls

GMES – Globālā vides un drošības novērošanas sistēma

GNSS - Globālās navigācijas satelītu sistēmas

GPS - Globālā pozicionēšanas sistēma

ILRS – Starptautiskais lāzerlokācijas dienests

IT – informācijas tehnoloģijas

IZM – Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija

LEO – zemā Zemes orbīta, t.i. 160 līdz 2000 km attālumā no Zemes virsmas

LEO PC - Latvijas elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centrs

LIAA – Valsts aģentūra “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”

LR – Latvijas Republika

LU – Latvijas Universitāte

MEUR – Miljons eiro

milj. – miljons

MK – Latvijas Republikas Ministru kabinets

MVU – mazie un vidējie uzņēmumi

NBP - novietojuma bāzēti pakalpojumi

NASA – Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvalde

NVO – Nevalstiskās organizācijas

OECD – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

P&A - pētniecība un attīstība

PECS – Eiropas Kosmosa aģentūras sadarbības valsts projektu plāns

PSRS – Padomju Sociālistisko Republiku Savienība

RTU – Rīgas Tehniskā universitāte

RTU MKI - Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un konstrukciju institūts

SSIR – Paziņojums par satelītu industrijas pārskatu

SVID – Stiprās puses, vājās puses, iespējas, draudi

t.i. – tas ir

Lpp. 5

t.sk. – tai skaitā

tūkst. – tūkstotis

u.c. – un citi USD – Amerikas Savienoto Valstu dolārs

VATP – nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”

VeA – Ventspils Augstskola

VSRC – Ventspils Augstskolas inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais

radioastronomijas centrs”

http://nacstudet.venta.lv/node/45

http://nacstudet.venta.lv/node/45

Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares klastera stratēģija 2012-2020 Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares klastera stratēģija 2012-2020

Lpp. 6

Ievads

Dalība kosmosa tehnoloģiju pētniecības un piegāžu projektos liecina par augstiem

intelektuāliem sasniegumiem. Kosmosa tehnoloģiju tirgus prasības pēc tehniskās ekselences

ir augstas un salīdzināmas ar medicīnas tehnoloģiju prasībām. Precizitāte, sarežģītība, ilgais

iekārtu mūžs un ekstrēmi ekspluatācijas apstākļi kosmosā pieprasa labākos risinājumus

pasaulē.

30-40 gadus atpakaļ lielvaru kosmosa politikas mērķis bija „būt pārstāvētām” kosmosā.

Mūsdienās galvenais virzītājspēks ir izmantot kosmosa iespējas, pārdot kosmosa

tehnoloģijas un datus, kā arī gūt no tā izdevīgumu. Globāli skatoties, nozare ir pārejas

periodā no tādas, kas tiek finansēta tikai no publiskā sektora pasūtījumiem uz tādu, kas

arvien vairāk piesaista privātās investīcijas un kapitālu. Nozares akcenti pārvietojas no

„tīras” zinātnes uz komerciālajiem pielietojumiem – kā piemēram satelīttelevizīja,

satelītnavigācija un satelītu datu izmantošana mobilajās ierīcēs.

Jau šobrīd kosmosa nozare ir globāls, strauji augošs tirgus, ar apgrozījumu vairāk kā 270

mljrd. USD gadā.

Latvijas Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu klastera galvenais uzdevums ir izmantot šī

tirgus dotās iespējas, sekmēt Latvijas ražojumu un pakalpojumu eksportu, kā arī, iesaistīt

vairāk vietējo ražotāju, zinātnisko institūciju un augstskolu nozares projektos un piegāžu

ķēdēs.

Publiskajā sektorā gandrīz ikvienas nozares valsts institūcijai ir iemesls izmantot kosmosa

datus, lai attīstītu un uzlabotu to sniegtos pakalpojumus. Privātajā sektorā komercializējot

zinātniskos izgudrojumus un uzkrājot kompetenci starptautiskajos tirgos, kā arī pārzinot

vietējā sektora vajadzības, ir iespējams radīt veiksmīgus biznesa modeļus eksporta

veicināšanai un kosmosa tehnoloģiju pielietojumam tautsaimniecībā.

Skatoties perspektīvā līdz 2020.gadam, ir skaidrs, ka gandrīz katram cilvēkam viņa mobilajā telefonā būs kāda daļa no kosmosa tehnoloģijām, ar to šajā gadījumā saprotot GPS un Galileo uztvērējus. Ja šobrīd pasaulē ap 20% jaunajos mobilajos tālruņos ir integrēts GPS uztvērējs, tad ap 2020.gadu šādas iespējas būs vismaz 70% tālruņu. No tā arī izriet pietiekami daudzas konsekvences. Viena no tām – jebkurš iedzīvotājs, kuram būs šāds telefons, varēs izmantot novietojuma bāzētos pakalpojumus, maksājot par tiem vai nu atsevišķu maksu, vai arī abonentmaksas ietvaros.

GPS/ Galileo moduļi būs integrēti tālruņos automašīnās un pat lauksaimniecības tehnikā. Tādējādi attīstīsies dažādu aplikāciju tirgus. Un tieši šo aplikāciju pārdošanas jomā Latvija var saskatīt potenciālu tuvāko desmit gadu laikā – proti saistībā ar dažādu uz novietojumu


Lpp. 7

bāzēto pakalpojumu aplikāciju izstrādi. Te runa ir par spēlēm, telenavigāciju, precīzo lauksaimniecību, autovadītāja asistēšanas sistēmām un daudz ko citu.

Ar kosmosa nozari cilvēki parasti saprot nesējraķešu ražošanu un satelītu palaišanu orbītā. Pasaulē nupat minētais virziens veido tikai ap 30% no visas kopējo kosmisko tehnoloģiju jomas. Arvien vairāk kosmosa tehnoloģijas tiek un arī tiks izmantotas satelītpakalpojumu nodrošināšanai. Tas ietver karšu veidošanu, atrašanās vietas noteikšanu, cirsmas novērošanu, jūras monotoringu. Ja mēs runājam par Latvijas kosmosa nozari, jārēķinās, ka pārsvarā to veidos visiem labi zināmā satelīttelevīzija, novietojuma bāzēti pakalpojumi, datu izmantošana kartēs, vides monitorings un tamlīdzīgas lietas, turklāt kosmosa datu izmantošana kļūs arvien izteiktāka ikdienas sastāvdaļa.

Latvija joprojām nav Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalsts. Ja mēs tajā tomēr iestātos, no 2017. vai 2018. gada kļūstot par pilntiesīgu tās dalībvalsti, mums varētu atvērties šis lielais Eiropas kosmosa tehnoloģiju publisko pasūtījumu tirgus, kas būtu liels ieguvums Latvijas uzņēmumiem, zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, dodot lielāku grūdienu tām institūcijām, kas ražo kādas šīm tehnoloģijām noderīgas detaļas. Kamēr tas nav noticis, Latvijā lielāks uzsvars būs jāliek uz pakalpojumu jomu, kurās tiek izmantoti kosmosa dati.


Lpp. 8

1. Ieskats globālā kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu

nozarē 1.1. Analīzes mērķis un metodoloģiskie aspekti

Dotās sadaļas mērķis ir īsumā, kopsavilkuma veidā ilustrēt galvenās kosmosa

tehnoloģiju un pakalpojumu nozares tirgus tendences, apjomus, struktūru un potenciālo

nākotnes attīstību divos tirgus ģeogrāfiskajos līmeņos – globālajā un Eiropas Savienības (ES)

līmenī.

Galvenie datu avoti ir jaunākie pasaules un Eiropas līmeņa analītiski kosmosa nozares

un atsevišķu tās segmentu pārskati par 2010.gadu, kurus sagatavojušas autoratīvas

institūcijas un pētniecības organizācijas ar ievērojamu analītisko kapacitāti, pētniecības

budžetu un primāro datu pieejamību. Tā kā šīs institūcijas nereti pielieto atšķirīgas

metodoloģijas (ar kurām iespējams detalizēti iepazīties attiecīgajos pārskatos) datu

apkopošanā, tad atšķirīgu institūciju pētījumos iekļautie dati var atšķirties. Tomēr šo datu

interpretācija un pielietojums šī tirgus apskata ietvaros ir adekvāts,

Pētījuma ietvaros ir lietotas abas galvenās pasaules valūtas – USD un EUR, atbilstoši

izmantoto datu avotos norādītajam.

1.2. Globālās kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares tirgus

segmenti

Globālā kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozare var tikt iedalīta četros primāros

tirgos segmentos1:

Starta iekārtu attīstīšana, izstrādne un ražošana, un kosmosā nogādāšanas

pakalpojumi (kosmosā palaišanas infrastruktūra, transporta līdzekļi, ar to saistītie

pakalpojumi);

Kosmosa operētājsistēmu (satelītu sistēmas, kosmosa izpētes un zinātnes sistēmas )

izstrādne un ražošana (viss, kas atrodas kosmosā);

Zemes sistēmas un saistītie pakalpojumi (viss, kas atrodas uz zemes);

1 Viens no iespējamiem kosmosa industrijas dalījumiem. Dotajā gadījumā primārie tirgus segmenti definēti pēc „Understanding space. An Introduction to Astronautics.” Jerry Jon Sellers 2005, The McGraw-Hill Companies, Inc. un „The European space industry in 2010. Facts&Figures.” 15th edition, June 2011


Lpp. 9

Ar kosmosa tehnoloģijām un aktīviem saistītie produkti un pakalpojumi –

downstream tirgus (no nobriedušiem downstrem tirgiem kā satelīttelevīzija un

satelītnavigācija līdz aizvien jauniem tirgiem un pielietojumiem dažādās

tautsaimniecības jomās).

Pirmie trīs primārie tirgus segmenti veido pamatā t.s. upstream kosmosa tirgu, kamēr

ceturtais saistās ar downstream kosmosa tirgu, kuru nosaka liela pakalpojumu un preču

dažādība, kuras pamats ir kosmosa aktīvu vai tehnoloģisko iespēju pielietojums dažādām

gala lietotāju mērķauditorijām. Kosmosa nozares globālais tirgus, kas ietver visus četrus

primāros tirgus segmentus, 2010.gadā veidoja 276.52 mljrd. USD2, pārstāvot plašu

produktu, pakalpojumu un pielietojumu spektru dažādās jomās uz Zemes un kosmosa vidē

(skatīt attēlā Nr. 1). Dažādos informācijas avotos ir atrodami atšķirīgi vērtējumi par globālās

kosmosa nozares faktisko tirgus apjomu, jo ir sarežģīti definēt un precīzi kvantificēt

downstream tirgus apjomu un izvairīties no vairākkārtējas kādas komponentes

pieskaitīšanas, tomēr visumā aplēses par downstream kosmosa nozares tirgus apjomu

sastāda 65-75% no globālās kosmosa nozares tirgus apjoma.

2 Avots: The Space Report 2011, Space Foundation

Lpp. 10

Attēls nr.1. Globālais kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares tirgus3


Lpp. 11

1.3. Ieskats globālajā kosmosa nozares tirgū 2010.gadā

Atšķirībā no citiem tautsaimniecības sektoriem, kosmosa nozare globālās ekonomikas krīzes laikā

– 2008.gadā un arī sekojošos gados, ir turpinājusi pieaugt. To ir noteicis ne tikai kosmosa nozares kā

stratēģiskas nozares statuss vairākās lielvalstīs ar tam atvēlētu stabilu un apjomīgu valdības

finansējumu vairāku gadu garumā, bet arī aizvien pieaugošais kosmosa nozares atvasinātais

pakalpojumu un preču klāsts, ko lieto aizvien vairāk gan individuālie, gan institucionālie gala lietotāji

visā pasaulē.

Kopējais globālais kosmosa nozares tirgus 2010.gadā ir audzis par 7.7%, pretēji aptuveni 5%

pieaugumam 2008. un 2009.gadā. Pieaugumu pamatā nodrošināja privātā sektora tirgus pieaugums.

Attēls nr. 2. Globālais kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares tirgus 2010.gadā4

Apgrozījums komerciālā infrastruktūras un atbalsta segmentā pieauga par 13%, sasniedzot 87.39

mljrd. USD. Lielāko pieaugumu šajā segmentā nodrošināja bāzes staciju un aprīkojuma, ieskaitot

personīgo navigācijas ierīču tirgus pieaugums par 16% jeb aptuveni 11 mljrd. USD. Komerciālais

kosmosa produktu un pakalpojumu tirgus pieauga par 9%, palielinot apgrozījumu par 8.55 mljrd. USD

līdz 102 mljrd. USD. Šajā tirgū lielu pieauguma daļu nodrošināja video/televīzijas translācijas (DTH)

segments, kas pieauga par 10% jeb 7 mljrd. USD.

Upstream kosmosa nozares tirgos dominē publiskais – nacionālo kosmosa programmu un valstu

kosmosa, aizsardzības, vides un citu ar kosmosa nozari saistīto institūciju budžets. Valstu valdību


Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares klastera stratēģija 2012-2020

Lpp. 12

nodrošinātais publiskais finansējums 2010.gadā pieauga par 1% un sasniedza 87.12 miljrd. USD, no

kura 74% jeb 64.63 mljrd.USD sastādīja Amerikas Savienoto valstu (ASV) valdības budžets. Savukārt,

Eiropas Kosmosa Aģentūras (EKA) budžets 2010.gadā sastādīja ~5.2 mljrd. USD. jeb 6% no globālā

publiskā finansējuma kosmosa aktivitātēm.

1.4. Ieskats pasaules valstu valdību finansējumā kosmosa nozarē

Valsts valdību atbalsts kopš kosmosa nozares pirmsākumiem ir bijis nozīmīgs instruments, lai

atbalstītu civiliem mērķiem paredzētas sistēmas un aplikācijas. Pasaules valstu valdību kosmosa

aktivitāšu budžets saskaņā ar OECD datiem un metodoloģiju 2009.gadā sastādīja 65,4 mljrd. USD (t.sk.

ASV 43,6 mljrd. USD).


Lpp. 13

Attēls nr. 3. Atsevišķu valstu valdību kosmosa aktivitāšu budžets 2009.gadā, milj. USD5

Šajā apjomā ir iekļautas gan militāra, gan civila rakstura kosmosa aktivitātes. OECD valstu

kopējais civilo mērķu kosmosa budžets pētniecības un attīstības (P&A) aktivitātēm sastādīja 18.36

miljrd. USD6, ASV esot vadībā ar 10,8 mljrd. USD un sekojot Krievijas Federācijai un vairākām G7

valstīm.

Attēls nr. 4. OECD valstu kopējais civilo mērķu kosmosa budžets pētniecības un attīstības (P&A)

aktivitātēm 2010.gadā, milj. USD7

Lielākā daļa no globālā publiskā finansējuma kosmosa nozares aktivitātēm ir paredzētas duāla

(civiliem un militāriem mērķiem) un militāra pielietojuma tehnoloģiju P&A, kā arī aprobētu kosmosa

nozares preču, tehnoloģiju un pakalpojumu iepirkšanai, pārstāvot visus primāros kosmosa nozares

tirgus segmentus.

1.5. Ieskats globālajā satelītu nozares tirgū

Globālā satelītu nozare ar 2010.gada apgrozījumu 168,1mljrd.8 USD ir nozīmīgākā globālās

kosmosa industrijas nozare, kura pārstāv visus četrus definētos kosmosa nozares primāros tirgus

5 Avots: The Space Economy at a Glance 2011. OECD.

6 Pēc OECD izlīdzinātiem USD pirktspējas paritātes datiem. 7 Avots: The Space Economy at a Glance 2011. OECD 8 Avots: State of the Satellite Industry Report (SSIR), June 2011. Datos nav iekļauta visa ar GNSS datu pielietojumu saistītā industrija (piemēram, no GPS saistītā individuālo patērētāju tirgus, iekļauti tikai dati par navigācijām paredzētām atsevišķi pārvietojamām (stand-alone) GPS ierīcēm. Dati par čipu, karšu un navigācijas programmatūras apgrozījumu SSIR nav iekļauti), kā arī publiskā finansējuma ne-komerciālā sektora satelītbūvi.


Lpp. 14

segmentus. Faktiski, nozares apjoms ir būtiski lielāks, ja tajā ieskaita apgrozījuma datus par globālās

pozicionēšanas sistēmas (GPS) komponentēm individuālo gala lietotāju ierīcēs (šis jautājums aplūkots

un analizēts sadaļā par globālās navigācijas pavadoņu sistēmu (GNSS) nozares tirgu).

Attēls nr. 5. Globālās satelītu nozare citu tautsaimniecības nozaru kontekstā9

Globālā satelītu nozare, saskaņā ar State of the Satellite Industry Report (SSIR) datiem, kopš

2005.gada katru gadu ir stabili pieaugusi un 5 gadu periodā līdz 2010.gadam tās pieaugums sastāda

89%. Pieauguma temps ir nedaudz mazinājies 2010.gadā, kad nozare pret 2009.gadu pieauga par 5%,

iepretim 11% pieaugumam 2009.gadā.

9 Avots: State of the Satellite Industry Report, June 2011


Lpp. 15

Attēls nr. 6. Globālās satelītu nozares apgrozījums 2010.gadā, mljrd. USD10

Uz 2011.gada jūniju Zemes orbītā ir izvietoti 986 funkcionējoši satelīti. Komerciālie

telekomunikāciju satelīti pēc skaita veido lielāko īpatsvaru ar 37% (365 satelīti), kam seko 11% (108)

ne-komerciāli komunikāciju satelīti.

10 Avots: State of the Satellite Industry Report, June 2011


Lpp. 16

Attēls nr. 7. Darbībā esošie satelīti pēc to pamatfunkcijas 2011.gada jūnijā11

Militāra pielietojuma satelītu īpatsvars sastāda 18% no kopējā satelītu skaita. Raugoties no kopējā

komerciālā tirgus apjoma, ko veido satelītu industrija, bez pieminētajiem telekomunikāciju satelītiem,

nozīmīgi ir navigācijas satelīti (8% no kopskaita jeb 75), kā arī arvien nozīmīgāku lomu nākotnē

spēlējošie zemes virsmas novērošanas satelīti (pašreiz 9% jeb 92).

Ja satelītu pakalpojumu un zemes aparatūras (ietverot arī daļu no gala lietotāju zemes aparatūras)

globālais tirgus kopš 2005.gada absolūtā izteiksmē ir stabili audzis un 5 gadu periodā praktiski

dubultojis savus apjomus, tad satelītbūves un kosmosā nogādāšanas pakalpojumu apjoms ir audzis

daudz mērenāk, neregulārāk un pat ar kritumu 2010.gadā pret 2009.gadu. Iepriekš pievienotie grafiki

faktiski ilustrē kosmosa nozares primāro tirgu attīstības modeli, kas ar lielu varbūtību darbosies arī

nākotnē – t.i. daudz straujāku izaugsmi un pieaugošu īpatsvaru komerciālā sektora kosmosa nozarē

pamatoti iespējams sagaidīt downstream, īpaši individuālo gala lietotāju preču un pakalpojumu, tirgos.

Arī institucionālo (B2B) pakalpojumu tirgum, piemēram, fiksēto satelītu sistēmu pārraides jaudu

līgumiem tiek prognozēts apgrozījuma pieaugums līdz pat divām reizēm šajā desmitgadē, sasniedzot

orientējoši 20 miljrd. USD.12

Globālais satelītu pakalpojumu tirgus 2010.gadā turpināja izaugsmi ar 9% pieaugumu pret

2009.gadu, pārsniedzot 100 mljrd. USD robežu.

11 Avots: Union of Concerned Scientists (UCS) Satellite Database; Futron analīze 12 Avots: 2010 Fultron Forecast of Global Satellite Services Demand, optimistiskā prognoze.


Lpp. 17

Attēls nr. 8. Globālais satelītu pakalpojumu tirgus 2005-2010.gadā, mljrd. USD13

82% jeb 83.1 mljrd. USD no satelītu pakalpojumu tirgus nodrošināja fiksēto satelītu sistēmu

individuālo gala lietotāju segments, no kura savukārt 95% apgrozījuma veidoja satelīttelevīzija

(DBS/DTH), 3.4% satelītradio (DARS) un 1.6% individuālo patērētāju satelītu platjoslas pakalpojumi.

Periodā kopš 2005.gada satelīttelevīzijas pakalpojumu tirgus absolūtā izteiksmē ir praktiski dubultojies,

savukārt satelītu radio un platjoslas pakalpojumu tirgus audzis 3.5 reizes. Pārējos 18% pakalpojumu

tirgus veidoja fiksētie operatoru līgumi (15 mljrd. USD), mobilie (datu un balss) satelītu pakalpojumi

(2.3 mljrd. USD) un ar zemes novērošanu saistītie pakalpojumi (1mljrd. USD).

Satelītu pakalpojumu tirgus pieaugumu 2010.gadā nodrošināja satelīttelevīzijas pieaugums par

10%, ar jauniem, īpaši Āzijā, 5.5 miljoniem satelīttelevīzijas abonentiem, sasniedzot 147 miljonus.

DTH/DBS sektoru raksturo straujā izaugsme pēdējā desmitgadē, novedusi pie 113 satelītu operatoru

izveidošanās, kuri pārraida vairāk kā 15000 kanālus14. Satelīttelevīzijas pieaugumu veicināja HDTV

kanālu straujais pieaugums pasaulē15, kā arī 3D kanālu parādīšanās un pielietojums mobilajās ierīcēs.

Par 10% pieauga arī mobilo satelītu pakalpojumu datu segments, kā arī 12% pieaugumu uzrādīja

satelītu radio apgrozījums ar apmēram 20 miljoniem abonentu.

Zemes aprīkojuma segmentā no 51.6 mljrd. USD apgrozījuma 44.1 mljrd. USD (pieaugums 2.2

reizes kopš 2005.gada) jeb 85% nodrošināja individuālo lietotāju aprīkojums16 un 7.5 mljrd. USD

(pieaugums 1.5 reizes kopš 2005.gada) uztveršanas tīkla aparatūra17. Individuāli lietojamo

pārvietojamo „tīro” GPS ierīču pārdošanas apjoms pārsniedza 100 miljonu vienību.

Satelītbūves segments pēdējos gados ir attīstījies neregulāri un pēc 20% krituma pret 2009.gadu

veido 10.8 mljrd. USD, no kuriem ASV ražotāji nodrošina nepilnus 52% tirgus apjoma.18 Globālo

13 Avots: State of the Satellite Industry Report, June 2011 14 Avots: OECD The Space Economy ar a Glance 2011, 62.lpp 15 HDTV kanālu skaits pasaulē 3 gadu laikā ir gandrīz trīskāršojies, no 1353 2008.g.maijā līdz 3853 2011.gada maijā (avots – SSIR) 16 Ietver satelītu TV un platjoslas šķīvjus, mobilo satelītu terminālus un atsevišķi pārvietojamas 100% GPS ierīces. 17 Ietver vārtejas, tīkla operāciju centrus (Network Operation Centers- NOCs), Satelītu ziņu apkopošanas aprīkojumu (Satellite News Gathering - SNG), antenas un Ļoti maza atvēruma Terminālus (Very Small Aperture Terminals – VSAT) 18 Avots: SSIR. Visi ražotāja ienākumi par konkrētā satelīta būvi tiek ievērtēti tajā gadā, kad satelīts ir piegādāts klientam vai nogādāts kosmosā.


Lpp. 18

satelītbūves apgrozījumu 2010.gadā ietekmēja mazāka izmēra, zemāku cenu satelītu izvēle valsts

pasūtījumos komerciālam sektoram. Kaut arī sektora apgrozījums pēdējo 5 gadu laikā ir piedzīvojis

kāpumus un kritumus, tas šajā periodā ir audzis ar vidējo pieaugumu 6% gadā. Komerciālais un

institucionālais pieprasījums pēc satelītiem turpinās būs relatīvi spēcīgs un ģeogrāfiski diversificēts,

īpaši militāras nozīmes un duālā pielietojuma satelītiem. Turpmāko 5 gadu satelītbūves industrijas

apgrozījums tiek lēsts 65.5 mljrd. USD apmērā.19

Telekomunikāciju satelītu tirgu nākotnē turpinās ietekmēt augošais pieprasījums pēc

satelīttelevīzijas attīstības valstīs un DTH/DBS sektors turpinās pieaugt ar vidējo 5.2% pieaugumu gadā

līdz 2019.gadam.20 Līdzīgu pieauguma tempu uzrādīs arī mazākie telekomunikāciju satelītu tirgus

segmenti – platjoslas pakalpojumi (ieskaitot korporatīvos tīklus) un mobilie satelītu pakalpojumi.

Tehnoloģiski tirgi pāries uz lielākas kapacitātes jauna veida un pielietojuma pakalpojumiem, kuru

nodrošināšanai būs nepieciešamas augstas veiktspējas un datu pārraides Ku un Ka-joslu derīgās

kravas/aprīkojums.

Liela izaugsme arī turpmāk tiek prognozēta jau pašlaik apjomīgajam navigācijas satelītu tirgum,

kā arī līdz šim lēni progresējušam virsmas novērošanas satelītu tirgum. Navigācijas satelītu tirgus

detalizētāk analizēts nākamajā nodaļā, bet Zemes virsmas novērošanas satelītu tirgus tālāk analizēts

Eiropas kontekstā.

1.6. Ieskats globālo navigācijas pavadoņu sistēmu tiešajā un netiešajā

industrijā

Globālās navigācijas pavadoņu sistēmu (GNSS) industrijas pamats ir funkcionējošās:

1) globālās navigācijas satelītu sistēmas – galvenokārt GPS (ASV), GLONASS (Krievija), kā arī

Compass/Beidou (Ķīna);

2) reģionālās satelītu navigācijas sistēmas (Eiropā – EGNOS);

3) kosmosā bāzētās publiskās un komerciālās palīgsistēmas, kā arī ar tām saistītais attīstītais

pakalpojumu un pielietojumu spektrs, ko nodrošina no šīm sistēmām iegūstamie dati.

GNSS industrijas radītais globālais tiešais komerciālais tirgus apmērs 2010.gadā tiek lēsts 58

mljrd. EUR apmērā, bet netiešais ar GNSS industriju saistītais preču un pakalpojumu privātā sektora

tirgus apjoms sasniedz 133 mljrd. EUR.21 GNSS industrija ar straujo satelītnavigācijas produktu un

pielietojumu attīstību ilustrē iepriekš neprognozētu milzīga apjoma spin-off efektu no investīcijām

kosmosa jomā.22

19 Avots: OECD The Space Economy at a Glance 2011 20 Avots: 2010 Futron Forecast of Global Satellite Services Demand 21 Avots: GNSS Market report, Issue 1, October 2010, The European GNSS Agency 22 Avots: The Space Report 2011, Space Foundation


Lpp. 19

GNSS industrija faktiski ietver ne tikai SSIR satelītu nozares pārskatos iekļautās gala lietotāju

„tīrās” GPS ierīces, bet arī virkni produktu un pakalpojumu, kas saistītas ar GPS pielietojumu. Eiropas

GNSS Aģentūra savā GNSS globālās nozares pārskatā iekļauj šādus GNSS tirgus segmentus:

1) Ceļa navigācija – iekļauj „tīrās” GPS individuāli lietojamās navigācijas ierīces un transporta

līdzekļos iebūvētās navigācijas sistēmas,

2) Novietojuma bāzēti pakalpojumi – GPS pakalpojumiem pieejamo mobilo telefonu segments –

ievērtējot mikroshēmu, karšu un navigācijas programmatūru izmaksas; dažādu abonējamu

pakalpojumu, kas balstīti uz GNSS datiem, tirgus,

3) Precīzā lauksaimniecība – GNSS uztvērēji, kartes un navigācijas programmatūra,

4) Aviācija – GNSS ierīces komerciālajam un parastajam aviācijas segmentam.

GNSS industrijas tiešais komerciālā tirgus izaugsme tiek prognozēta no 41 mljrd. EUR 2008.gadā

līdz 165 mljrd. EUR 2020.gadā ar vidējo ikgadējo pieaugumu 11% gadā. Lielākā tirgus izaugsme

sagaidāma ES un valstīs ārpus Ziemeļamerikas (skatīt attēlā nr. 9). Sagaidāms, ka 56% no nākamās

desmitgades kopējā GNSS tirgus viedos ceļa navigācijas segments, 43% novietojuma bāzēti pakalpojumi

un atlikušo 1% dalīs precīzās lauksaimniecības un aviācijas segmenti.

Attēls nr. 9. GNSS iekārtu tirgus un tā attīstības prognozes 2010-2020.gadā, milj. vienību23

Neskatoties uz ceļa navigācijas segmenta eksponenciālo izaugsmi līdz šim – no 12 milj. pārdotām

vienībām 2005.gadā līdz 84 milj. vienībām 2009.gadā, t.i. vidēji 63% gadā, izaugsme naudas

izteiksmēlaika periodā līdz 2020.gadam sagaidāma ar vidējo pieaugumu 14% gadā četrkāršojot

2010.gada apjomus un sasniedzot vairāk kā 400 milj. pārdoto GNSS ierīču vienību un 87 mljrd. USD

apgrozījumu 2020.gadā (skatīt attēlā nr. 10). 2009.gadā 30% transporta līdzekļiem ES un 22% pasaulē

bija iebūvēta GNSS ierīce. Aizvien pieaugošais GNSS ierīču tirgus piesātinājums transporta līdzekļos

23 Avots: GNSS Market Report, Issue 1, October 2010. GSA


Lpp. 20

paver iespējas aizvien jaunu pakalpojumu attīstībai, piemēram, ceļa maksas iekasēšana, progresīvas

autovadītāja asistēšanas sistēmas, u.c.

Attēls nr. 10. GNSS iekārtu tirgus apjoms un iekārtu cenas ceļa navigācijas segmentā24

Attēls nr. 11. GNSS iekārtu tirgus un attīstības prognozes ceļa navigācijas segmentā25

24 Avots: GNSS Market Report, Issue 1, October 2010. GSA 25 Avots: GNSS Market Report, Issue 1, October 2010. GSA


Lpp. 21

Attēls nr. 12. GNSS iekārtu izmantošana transportā, %26

Ceļa navigācijas industrija (CNI) tādos pievienotās vērtības ķēdes posmos kā mikroshēmu

ražošana (SiRF-CSR, Broadcom), aprīkojuma ražošana (Garmin, TomTom, MiTAC), karšu datu

izstrādātāji (Navteq, Tele Atlas) ir augsti koncentrēta ar atsevišķiem dominējošiem globāliem

spēlētājiem. Tomēr ceļa navigācijas industrijā biznesa iespējas vēl joprojām ir plašas dažāda satura

(satiksmes, laika ziņu, objektu, u.c.) izstrādātājiem un nodrošinātājiem. Tiek prognozēts, ka līdz

2020.gadam „tīro” GPS iekārtu tirgus būs izzudis, jo navigācijas ierīces būs jau iebūvētas transporta

līdzekļos vai arī viedtālruņi tiks izmantoti kā GPS ierīces.

Novietojuma bāzētu pakalpojumu (turpmāk NBP) tirgu pamatā veido mobilo tālruņu ar GNSS

pieeju, segments. Šādu mobilo tālruņu pārdošana laika posmā no 2005. līdz 2009.gadam ir

pieckāršojusies, sasniedzot vairāk kā 300 milj. vienību 2009.gadā. Sagaidāms, ka 2020.gadā šādu mobilo

tālruņu pārdošana sasniegs tuvu pie 1 mljrd. vienību un GNSS iespējas būs iebūvētas gandrīz 70%

mobilajos tālruņos (iepretim ~20% 2010.gadā).



Lpp. 22

Attēls nr. 13. NBP pievienotās vērtības ķēdes tirgus tendences27

Līdzīgi kā CNI zemākais pievienotās vērtības ķēdes posms – mikroshēmu ražošana ir konsolidēts

un globāls tirgus, kurš raksturojas ar arvien lielāku tehnoloģiju (GNSS, GSM, Wi-Fi) un pielietojumu

(viedtālruņi, fotokameras, tīrās GPS iekārtas, pulksteņi, u.c.) integrāciju. Otrais pievienotās vērtības

ķēdes posms ir viedtālruņu piegādātāji (Nokia, RIM/Blackberry, Apple, HTC, Samsung), kam seko karšu

datu izstrādātāji (lielākie globālie spēlētāji tiek pārņemti un integrēti), aplikāciju interneta veikali un

aplikāciju satura izstrādātāji. Atšķirībā no CNI, satura izstrādes un attīstīšanas iespējas NBP tirgū ir

daudz plašākas, ar būtiski lielāku klientu un mērķauditoriju loku. Aplikāciju skaits strauji attīstās tādās

jomās kā navigācija, spēles, informatīvie pakalpojumi, sociālie tīkli28. Krītoties viedtālruņu un to GNSS

komponenšu cenām, tiek prognozēts, ka lielākā ienākumu daļa (līdz pat 85%) GNSS CNI nākamajā

dekādē tiks ģenerēta pateicoties pakalpojumiem un regulārām abonenta maksām par tiem (skatīt attēlā

nr. 14).

27 Avots: GNSS Market Report, Issue 1, October 2010. GSA 28 Vairāk kā 200 000 dažādu aplikāciju atrodami Appstore, 30 000 Google Android market


Lpp. 23

Attēls nr. 14. Globālais GNSS tirgus apjoms, iekārtu cenas un izdevumi pakalpojumiem29

GSA prognozē, ka GNSS pielietojums aviācijā pieaugs no 38% 2010.gadā līdz 75% 2020.gadā, bet,

krītoties vienības cenai, naudas izteiksmē tirgus apjoms pieaugs 15-20% robežās, tirgus apjomam

sasniedzot ~410 milj.EUR. Pieaugumu nodrošinās izmaiņas likumdošanā no vienas puses un arī

tehnoloģiskās iespējas precizitātes palielināšanā no otras puses.

Straujāka izaugsme ir sagaidāma otrā mazajā GNSS segmentā – precīzajā lauksaimniecībā. Tiek

prognozēts, ka laika posmā no 2010.līdz 2020.gadam tirgus apjoms palielināsies 2,5 reizes, sasniedzot

~500 milj. EUR. Tā kā nozare ir ļoti šaura, paredzams, ka galvenie lauksaimniecības tehnikas piegādātāji

(piemēram, Claas, John Deere) turpinās pārņemt attiecīgo GNSS pakalpojumu nodrošinātājus un ierīču

ražotājus, kā arī izstrādāt savas aplikācijas un integrēt tās ar pārējām traktora funkcijām saistībā ar

GNSS datiem.

1.7. Ieskats Eiropas kosmosa nozarē

ES kosmosa nozares ražošanas segments

ES kosmosa nozares ražošanas segments (turpmāk tekstā – ražošanas segments) ietver trīs ES

kosmosa nozares primāros tirgus segmentus. Kaut arī 2010.gadā ES ražošanas segments pieauga par



Lpp. 24

9.3% pret 2009.gadu, sasniedzot 6.15 miljrd. EUR apgrozījumu, līdzšinējā segmenta attīstības dinamika

(skatīt attēlu nr. 15) un to apakšsegmentu analīze norāda uz cikliskumu, konkurētspējas svārstībām un,

salīdzinot ar dinamiskajiem un apjomīgajiem downstream segmentiem, salīdzinoši ierobežotās

izaugsmes iespējas. Nozares galvenās bāzes vietas ir Francijā, Vācijā, Itālijā, mazākā mērā arī

Lielbritānijā un Spānijā.

Attēls nr. 15. Apgrozījums un nodarbinātība ES kosmosa nozares ražošanas uzņēmumos30

Ražošanas nozares segments ES, līdzīgi kā ASV un citviet pasaulē raksturojas ar augstu nozares

konsolidāciju, kas notikusi pēdējā desmitgadē, iekļaujot gan horizontālo, gan vertikālo integrāciju. Divi

lielākie ES kosmosa nozares industriālie holdingi EADS un Thales kontrolē aptuveni 60% no nozares

darba spēka resursiem un tikai 1,5% no 2010.gada apgrozījuma nodrošina relatīvi šaurs (mazāk par 60)

ES ražošanas nozares mazo un vidējo komersantu loks.

ES ražošanas nozares segmentā 34% jeb 2.1mljrd. EUR no 2010.gada apgrozījuma ir veidojuši

kontrakti ar EKA, 21% ar citiem Eiropas publiskā sektora klientiem, 23% Eiropas privātā sektora klienti,

bet 22% no sektora apgrozījuma ir nodrošinājuši eksporta tirgi citās pasaules valstīs.

30 Avots: The Space Economy at a Glance 2011. OECD


Lpp. 25

Tabula nr. 1. Apgrozījums ES kosmosa nozares ražošanas segmentā31 32

Tabula nr. 2. Apgrozījums ES kosmosa nozares ražošanas segmentā sadalījumā pa klientiem33 34

31 Avots: The European Space Industry in 2010, 15th edition, June 2011. ASD Eurospace 32

RoW – ārpus Eiropas 33 Avots: The European Space Industry in 2010, 15th edition, June 2011. ASD Eurospace 34 RoW – ārpus Eiropas


Lpp. 26

Satelītbūves apakšsegmenti

Līdzīgi globālās kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares struktūrai, lielāko tirgus daļu ES

ražošanas sektorā veido satelītu sistēmas, kas sastāda 50% no kopējā ražošanas sektora apgrozījuma.

Arī Eiropā telekomunikāciju satelītu sistēmas (piemēram, Hylas, Globalstar, Eutelsat W3) ir galvenais

satelītu nozares segments ar kopējo apgrozījumu 1.8 mljrd. EUR, kam seko zemes novērošanas sistēmas

(0.9 mljrd. EUR) un satelītu navigācijas sistēmas (0.4 mljrd. EUR).

Augsti konsolidētajā un nobriedušajā ES ražošanas tirgus segmentā ir atsevišķi apakšsegmenti,

kas nākotnē potenciāli var attīstīties straujāk nekā vidēji ražošanas segments kopumā, un kuriem būtu

relatīvi zemāks ienākšanas slieksnis nozarē – piemēram, mazo satelītu būve, kas orientējas uz relatīvi

nelielu zemu izmaksu satelītu izveidi un palaišanu specifisku uzdevumu risināšanai relatīvi īsā laikā.

Mazo un kubisko satelītu (smallsats and cubesats) parādīšanās paver jaunus ceļus un iespējas arvien

plašākam spēlētāju lokam iesaistīties kosmosa aktivitātēs. Satīklojot mazos satelītus ar citiem satelītiem,

jaunu zinātnes vai komerciāla pielietojuma iespējas var pieaugt eksponenciāli35.

Telekomunikāciju satelītu sistēmas

Vairāk par pusi (nepilna 1 mljrd. EUR apmērā) no telekomunikāciju satelītu sistēmām 2010.gadā

ES ražošanas sektors eksportē galvenokārt publiskā sektora klientiem, bet ~75% no Eiropā realizētajām

telekomunikāciju sistēmām nonāk Eiropas privātā sektora klientiem. Telekomunikāciju satelītbūves

apakšsegments Eiropā ir konkurētspējīgs un ņemot vērā prognozēto globālo izaugsmi, tas var turpināt

iesākto izaugsmes kursu arī brīvā tirgus apstākļos.

Attēls nr. 16. ES satelītu sistēmu un komponenšu tirgus, milj. EUR

35 Avots: The Space Report 2011


Lpp. 27

Tabula nr. 3. ES satelītu sistēmu un komponenšu tirgus sadalījumā pa apakšsegmentiem, milj. EUR36

Zemes novērošanas satelītu sistēmas

ES ir gan nozīmīgs ražošanas, gan noieta tirgus zemes novērošanas satelītu sistēmām. Lielākie

klienti ir institucionālie klienti Eiropā, kuri nodrošina 83% ES satelītbūves tirgu ar 0.7 mljrd. EUR.

Lielākie pasūtījumi ES ir saistīti ar vides un drošības globālo monitoringu (GMES): Sentinels, Helios,

Cosmo-Pleiades, kā arī sagatavošanās darbiem EOPP. Arī pārskatāmā nākotnē Zemes novērošanas

satelītu sistēmu ražošanas segments būs pamatā atkarīgs no ES/EKA finansējuma GMES sistēmas

attīstībai un darbības uzsākšanai.

Navigācijas satelītu sistēmas

Šī segmenta attīstību un pārdošanas apjomu veido ES finansējums saistībā ar reģionālo ES satelītu

sistēmu EGNOS un pirmo Eiropas GNSS Galileo programmu, kurš 2010.gadā pārsniedz 0.3 mljrd. EUR.

Arī navigācijas satelītu sistēmas ražošanas segmenta attīstību lielā mērā noteiks ES/EKA finansējums,

pamatā GNSS Galileo programmas ietvaros.

Kosmosā palaišanas sistēmas

ES Kosmosā palaišanas sektoru pamatā finansē EKA. Operacionālās palaišanas sistēmas ir tikai

iekšējā ES tirgus pārziņā un tiek izstrādātas Arianespace vajadzībām, kura savukārt ar lielām sekmēm

piedāvā derīgo kravu un satelītu nogādāšanas kosmosā pakalpojumus arī ne ES valstu klientiem.

Industrijas ražošanas kapacitāte ir ierobežota līdz 7-8 sistēmām gadā. Otrs EKA finansējuma virziens ir

36 Avots: The European Space Industry in 2010, 15th edition, June 2011. ASD Eurospace


Lpp. 28

saistīts ar jaunu tehnoloģiju (piemēram, FLPP, Vega) un esošo tehnoloģiju (piemēram, ARTA, VERTA)

uzlabošanu un konsolidēšanu.

Zinātnes sistēmas

Zinātnes programmu pasūtītās sistēmas ir vēl viens no ES kosmosa ražošanas nozares

segmentiem, kuras tiek finansētas no EKA un citu Eiropas institucionālo klientu budžetiem un kuru

apjoms kopš 2007.gada ir ievērojami pieaudzis.

Zemes sistēmas

Atšķirībā no globālās kosmosa nozares datiem, ES kosmosa nozares tirgus pārskatos pie zemes

sistēmu kategorijas neiekļauj datus par gala lietotāju aprīkojumu. Tas arī izskaidro salīdzinoši nelielo

zemes sistēmu segmenta apjomu – nepilni 0.9 mljrd. EUR. 2010.gadā

Attēls nr. 17. ES kosmosa nozares zemes sistēmu tirgus apjoms, milj. EUR.37

37 Avots: The European Space Industry in 2010, 15th edition, June 2011. ASD Eurospace


Lpp. 29

1.8. ES kosmosa nozares tirgus perspektīvas nākotnē

Upstream segments

ES ražošanas nozari tuvākos gados ietekmēs tās lielākā pasūtītāja – EKA noteiktās prioritātes. Lai

optimizētu ES valstu izdevumus kosmosa nozarē, EKA ir izstrādājis vairākus instrumentus – Eiropas

Kosmosa Tehnoloģiju Masterplānu (ESTMP) un EKA Tehnoloģiju koku, ar kuriem nodrošināt

tehnoloģiju attīstīšanas harmonizēšanu starp EKA, ES un ES dalībvalstīm. Nozīmīga daļa no ES un EKA

kosmosa nozares publiskā finansējuma arī turpmākajos gados tiks atvēlēta, lai sasniegtu izvirzītos

ambiciozos ES kosmosa politikas mērķus saistībā ar galveno projektu – GNSS Galileo un zemes

novērošanas satelītu sistēmas GMES ieviešanu un operacionalitātes nodrošināšanu 2013.gadā, kā arī

tehnoloģisko risinājumu un aplikāciju aprobēšanu šo sistēmu komerciālā downstream segmenta

attīstīšanai.

Tabula nr. 4. EKA budžets 2010.gadā38

Eiropas GNSS ar nosaukumu Galileo pēc infrastruktūras izbūves darbu pabeigšanas un

saskaņošanas procedūru noslēgšanās pilnībā aizstās EGNOS. Galileo uz suverēniem pamatiem

nodrošinās augstu pozicionējuma precizitāti, darbības uzticamību, drošu lietošanu, izstrādātus

38

Avots: The Space Report 2011, Space Foundation


Lpp. 30

pakalpojumus un servisu primāri ES teritorijā, kā arī ārpus tās robežām. Galileo ir viens no

apjomīgākajiem un centrālajiem ES projektiem kosmosa jomā un tam jānodrošina bāzes infrastruktūra

vairāku citu ES politiku atbalstam nākotnē tādās nozarēs kā transports, enerģētika, lauksaimniecība,

zivsaimniecība, reģionāla attīstība un vide. Galileo būs savietojams ar jau operacionālām globālām

navigācijas satelītu sistēmām GPS un Glonass. Sagaidāmais Galileo finansējums 2014.-2020.gadu

periodam ir 7mljrd. EUR.39

Galileo un GMES projekti tiek īstenoti sadarbojoties ES un EKA. Kosmosa un zemes infrastruktūras

izveide un aprīkošana ir EKA atbildība, kamēr visi ekspluatācijas aspekti, ieskaitot pakalpojumu un

pielietojamības attīstīšanu ir ES pārziņā un atbildībā, ko atbalsta arī 7.Ietvara programma (FP7).40

GMES ir saistīta ar Zemes novērošanas satelītu datu un zemes novērojumu datu koordinēšanu,

analīzi un sagatavošanu gala lietotājiem. GMES būs daļa un liels pienesums arī globālajā integrētajā

zemes novērošanas satelītu sistēmā (GEOSS - Zemes novērošanas sistēmu globālais tīkls). GMES atbalstīs

plašu ES politiku klāstu: kosmosa, vides/klimata, jūrniecības, transporta, attīstības, industriālo un

izpētes, lauku attīstības/pilsētu vides, lauksaimniecības/mežsaimniecības, veselības, ES katastrofu un

krīzes vadības.

GMES pielietojumu un pakalpojumu attīstībai ārpus EKA budžeta, FP7 programmas ietvaros ir

novirzīti ~80milj. gadā līdz 2013.gadam ieskaitot. Paredzams, ka periodā no 2014.-2020.gadam GMES

atvēlētais ES finansējums sastādīs 5.8 mljrd. EUR.

Pārējos kosmosa nozares upstream segmentos, kas nav tieši saistīti ar Galileo un GMES

projektiem, un kas aplūkoti iepriekšējā nodaļā, ir sagaidāma stabila, neliela izaugsme, atbilstoši

aplūkotajām pasaules kosmosa nozares tendencēm.

Downstream segments

Telekomunikāciju satelītu apakšsegments

Satelīttelevīzijā, kas ir galvenais telekomunikāciju satelītu apakšsegments arī Eiropā, ir vēl liels

izaugsmes potenciāls, ko no vienas puses nosaka salīdzinoši zemā satelīttelevīzijas daļa no televīzijas

lietotāju skaita daudzās Eiropas valstīts, bet no otras puses tehnoloģiju attīstība televīzijas kanālu jomā

(HDTV, 3D), sattelīttehnoloģijās (pieaugoša datu pārraides kapacitāte) un tehnoloģiju savietojamībā

(lietošana mobilajā viedtālrunī).

39 Avots: Horizon 2020 Space under the next common framework for researh&innovation (FP8). Prezentācija Rīgā 18.-19.jūl. 2011. Dr.Reinhard Schutle-Braucks, Head of Space Research and Development European Commision Brussels. 40 Kosmosa nozarei FP7 ietvaros (2007.-2013.gadam) paredzēts 1.4mljrd. EUR finansējums.


Lpp. 31

Attēls nr. 18. Televīzijas izplatīšanas veidi dažādās Eiropas valstīs41

Arī pārējos telekomunikāciju nozares apakšsegmentos (platjoslas, mobilajā) Eiropā sagaidāma

izaugsme, t.sk. jaunās aplikācijās kā apmācības no attāluma, telemedicīna, e-komercija, izklaide.

Navigācijas satelītu apakšsegments

Navigācijas satelītu downstream apakšsegmentu tuvākajā desmitgadē ietekmēs jau iepriekšējās

nodaļās apskatītās globālās tendences, kā arī Galileo platformas izveide un darbības uzsākšana ar

jauniem potenciāliem pielietojumiem, aplikācijām un pakalpojumiem dažādās tautsaimniecības nozarēs.

Eiropā, līdz Galileo ieviešanai un darbības uzsākšanai, GNSS tirgu atbalsta reģionālās navigācijas

satelītu sistēmas un satelītu bāzētas precizitātes palielināšanas navigācijas satelītu sistēmas, no kurām

nozīmīgākais ir Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (EGNOS), kas sastāv no trīs

ģeostacionāriem satelītiem un zemes staciju tīkla (piemēram, Austrumeiropas valstīm Berlīnes

ģeodēzistu vadībā izveidots EUPOS tīkls ar vairāk nekā 800 bāzes stacijām, kurā integrēts arī Latvijas

bāzes staciju tīkls LATPOS un EUPOS-Rīga). Šī sistēma, izmantojot bāzes stacijas uz zemes, precizējot

GPS GNSS datus, tās gala lietotājiem Eiropā nodrošina atrašanās vietas noteikšanu ar nepieciešamo

precizitāti attiecīgajās jomās (piemēram, mērniecībā ar 2cm precizitāti reālā laikā un 5mm precizitāti,

izmantojot uzkrātos datus). Papildus, Eiropā atsevišķās specifiskās jomās, kur EGNOS dati un to

interpretācija nenodrošina nepieciešamo precizitāti (piemēram, lauksaimniecībā vērtīgu augu

audzēšanā vai precīzās operācijās kā stādīšana un sēšana), atsevišķi uzņēmumi piedāvā komerciālo

41 Avots: The Space Economy at a Glance 2011. OECD


Lpp. 32

satelītu (piemēram, Omnistar, StarFire) precizitātes palielināšanas pakalpojumus (diferenciālais GPS)

vai reālā laika kinemātikas sistēmas, lai sasniegtu gala lietotājiem 2-10cm pozicionējuma precizitāti.

GNSS civilo aplikāciju tirgus Eiropā 2020.gadā sasniegs vismaz 32 mljrd. EUR apjomu. Līdzīgi, kā

globālā GNSS tirgū, arī Eiropā dominēs ceļa navigācijas un novietojuma bāzētas preces un pakalpojumi,

lielāko GNSS ierīču skaitu sasniedzot novietojuma bāzētu pakalpojumu segmentā. GNSS ierīču tirgus

piesātinājums 2020.gadā novietojuma bāzētajā segmentā un aviācijas nozarē pārsniegs 90%, ceļa

navigācijas jomā pārsniegs 80%, bet lauksaimniecībā 30%. Saistībā ar straujo navigācijas ierīču

izplatību 2009.gadā 3 ES valstis – Lielbritānija, Francija un Beļģija pieņēma lēmumu par GNSS

izmantošanu ceļa maksas iekasēšanai un administrēšanai nākotnē, bet vēl 9 ES valstis izvērtē šādu

iespēju.42

Mobilo tālruņu īpatsvars ar GNSS iebūvētām iespējām mobilajos tālruņos Eiropā līdz šim ir stipri

atpalicis no Ziemeļamerikas valstīm un Japānas. Tādēļ sagaidāma sevišķi strauja šādu tālruņu

pārdošana un attiecīgo GNSS saistīto pakalpojumu tirgu izaugsme ES.

Attēls nr.19 Prognozes par pārdoto GNSS iekārtu skaitu un izplatību ES

42 Avots: GNSS Market Report, October, 2010. GSA


Lpp. 33

Attēls nr. 20. Prognozes par GNSS komponenšu iekļaušanu mobilajos telefonos43

Zemes novērošanas satelītu apakšsegments

Ar Zemes novērošanas satelītiem saistītais downstream tirgus līdz šim ir bijis maz attīstīts un tā

izaugsme salīdzinoši neliela. Galvenie klienti līdz šim ir atrodami pamatā publiskajā sektorā, t.sk.

militārā jomā. Līdz ar GMES izstrādāšanu, palaišanu darbībā, jaunu tehnoloģiju attīstību sensoru jomā,

aplikācijās un augstas izšķirtspējas attēlu iegūšanā, tiek prognozēta eksponenciāla downstream tirgus

izaugsme, ko galvenokārt nodrošinās ļoti plašais pielietojuma jomu spektrs un integrēšana ar citām

tehnoloģijām.



Lpp. 34

Attēls nr. 21. Ar Zemes novērošanas satelītiem saistīto produktu un pakalpojumu tirgus nišas

Attēls nr. 22. Ar Zemes novērošanas satelītiem saistīto produktu un pakalpojumu tirgus apjoma prognozes

Eiropā, milj. EUR44

44 Avots: ISU-MSS pētījums. 2006


Lpp. 35

GMES tehnoloģiju un aplikāciju attīstībai paredzētais FP7 budžets un iezīmētais ES publiskais

finansējums 5.8 mljrd. EUR periodā no 2014.-2020.gadam būs stratēģiskā platforma GMES downstream

komerciālā tirgus straujai izaugsmei.


Lpp. 36

2. Latvijas kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares

koordinācijas mehānisms

Par kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozari valsts mērogā atbild šādas ministrijas:

- Izglītības un zinātnes ministrijas;

- Ekonomikas ministrija;

- Satiksmes ministrija;

- Aizsardzības ministrija.

Attēls Nr. 23. Latvijas kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozari koordinējošās

ministrijas un to atbildības jomas

Kā redzams attēlā Nr. 23, minēto ministriju atbildības jomas ir dažādas un nav vienas instances,

kas būtu atbildīga par visu kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozari kopumā.

2.1. LR Izglītības un zinātnes ministrija

2009.gadā kā atbildīgā institūcija par sadarbības veicināšanu ar EKA tika izvirzīta IZM un

2009.gada 23.jūlijā Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe LR valdības vārdā parakstīja sadarbības

līgumu ar EKA, kas paredz, ka EKA 2-3 gadu laikā novērtē Latvijas zinātnisko institūciju un komersantu

Izglītības un zinātnes

ministrija

Ekonomikas ministrija

Satiksmes ministrija

Aizsardzības ministrija

- Nacionālās kosmosa

stratēģijas izstrāde;

- Atbalsts pētniecībai un

zinātnes attīstībai nozarē;

- Sadarbība ar EKA.

Atbalsts komersantu īstenotiem

pētniecības projektiem un

attīstībai

GALILEO

GMES

Sadarbība ar Eiropas

Aizsardzības aģentūru

Ministrija Atbildības jomas


Lpp. 37

gatavību iesaistīties EKA kosmosa programmās, savukārt Latvija iepazīstas ar EKA darbības principiem

un iespējām iesaistīties dažādās finansējuma programmās.

Saistībā ar noslēgto sadarbības līgumu un pēc IZM iniciatīvas, 2010.gada martā EKA veica nozarē

iesaistīto Latvijas zinātnisko institūtu un komersantu auditu, apmeklējot kopumā 24 organizācijas, t.sk.

9 zinātniskās institūcijas un 15 komersantus un audita rezultāti tika iesniegti IZM Nacionālās kosmosa

politikas izstrādei.

2.2. Valsts Kosmosa tehnoloģiju attīstības darba grupa

Kā viena no IZM veiktajām aktivitātēm šinī ziņām bija konsultatīvas institūcijas – Valsts kosmosa

tehnoloģiju attīstības darba grupas (turpmāk – Darba grupa) izveide 2009.gada nogalē.

Kā galvenais Darba grupas mērķis ir veicināt valsts nacionālās kosmosa politikas izstrādi un tās

īstenošanu. Darba grupas funkcijas:

sekmēt Latvijas Republikas valdības un Eiropas kosmosa aģentūras līgumu par sadarbību

kosmosa politikas jomā miermīlīgiem mērķiem īstenošanu.

veicināt sadarbību zinātniskās un tehniskās informācijas apmaiņā par kosmosa zinātni, kosmosa

izpēti un tās tehnoloģiju pielietojumu, atbalstot komunikāciju un saskaņotu rīcību starp

zinātniskajiem institūtiem, valsts un pašvaldību institūcijām un komercsabiedrībām, lai

veicinātu valsts nacionālās kosmosa politikas izstrādi un īstenošanu.

veicināt dialogu starp publisko un privāto sektoru kosmosa jomā;

sekmēt zinātnisko institūciju un komercsabiedrību dalību Eiropas kosmosa aģentūras un citās

kosmiskajās programmās.

Darba grupā piedalās gan privātā, gan publiskā sektora pārstāvji, t.i. no IZM, EM, Aizsardzības

ministrijas, Satiksmes ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Nacionālā

kontaktpunkta, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Finanšu ministrijas, Latvijas zinātniskiem institūtiem,

Latvijas Republikas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas, Latvijas Darba

Devēju konfederācijas, Valsts Akciju Sabiedrības „Elektronisko sakaru direkcija”, Latvijas Kosmosa

tehnoloģiju klastera.

2.3. Latvijas Kosmosa tehnoloģiju klasteris

Uzņēmējdarbības atbalsta jomā galvenā institūcija Latvijā ir EM un tās pārraudzībā esošā LIAA.

Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē LIAA iesaistījusies, organizējot EKA un EADS Astrium

vizītes Latvijā 2010.gadā, kā arī netieši, t.i., nodrošinot savas primārās funkcijas: dažādas valsts atbalsta


Lpp. 38

programmas un finansējuma piesaistes iespējas, atbalsts uzņēmējiem, kas vēlas uzsākt eksportu un

meklē sadarbības partnerus ārvalstīs.

Veids, kā tiešā veidā EM ir iesaistīta nozares attīstībā ir piešķirot

līdzfinansējumu vairākiem projektiem Latvijas Kosmosa tehnoloģiju

klastera attīstībai, kura koordināciju ir uzņēmies nodibinājums

„Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”.

Klastera darbība tika sākta 2008.gadā, kad saskaņā ar LIAA iepirkuma līgumu Nr. IEP-08/68 „Par

Atbalsta sniegšanu partnerības rosināšanas pasākumiem Satelīttehnoloģiju klasterim” tika veikta

priekšizpēte klastera izveidei. Veiktās priekšizpētes rezultātā 2009.gadā vairāk kā 20 organizācijas –

komersanti un pētniecības institūcijas – vienojās par sadarbību Latvijas Kosmosa tehnoloģiju klastera

attīstībā, parakstot sadarbības līgumus. Šobrīd klasterī darbojas 28 organizācijas.

Tabula Nr. 5 Latvijas Kosmosa tehnoloģiju klastera dalībnieki

RAŽOTĀJI, IZSTRĀDĀTĀJI

1 Baltic Scientific Instrument, SIA

2 Dynamic Research, SIA

3 Hanzas elektronika, SIA

4 HEE Photonic Labs, SIA

5 Karšu izdevniecība Jāņa sēta, SIA

6 Mobilās sistēmas, SIA

7 Neomat, AS

8 Plazma, keramika, tehnoloģija, SIA

9 RD Alfa, SIA

10 Valmieras stikla šķiedra, AS

11 Ventspils Elektronikas Fabrika, SIA

GPS UN CITU KOSMOSA APLIKĀCIJU IEVIESĒJI

12 ENVIROTECH, SIA

13 Geostar, SIA

14 Metrum, SIA

15 SensoTech, SIA

ZINĀTNISKI PĒTNIECISKĀS INSTITŪCIJAS

16 LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

17

Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts,

Polimēru laboratorija

18 Elektronikas un datorzinātņu institūts

19 LU Fizikas institūts

20 LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts

21 LU Astronomijas institūts


Lpp. 39

22 RTU Neorganiskās ķīmijas institūts

23 RTU Materiālu un konstrukciju institūts

24

VeA inženierzinātņu institūts "Ventspils

Starptautiskais radioastronomijas centrs"

IZGLĪTĪBAS IESTĀDES

25 Ventspils Augstskola

26 Rīgas Tehniskā Universitāte

NEVALSTISKĀS ORGANIZĀCIJAS

27 Tehnoloģiju attīstības forums, biedrība

28 Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, nodibinājums

2009.gadā saņemot EM līdzfinansējumu tika izstrādāta Kosmosa tehnoloģiju klastera stratēģija un

rīcības plāns, kurā definēti klastera mērķi, uzdevumi un sasniedzamie rezultāti vidējā un ilgā termiņā,

proti, nākamajiem pieciem un desmit gadiem.

Kosmosa tehnoloģiju klastera vīzija ir veicināt Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā un

dažādās finansējuma programmās, paaugstināt klastera un tā dalībnieku konkurētspēju un

atpazīstamību starptautiskā mērogā, kā arī veicināt eksportu.

Klastera aktivitātes tiek veiktas šādos virzienos: sadarbības un tīklošanās veicināšana, jaunu

projektu un pētījumu veicināšana; iesaiste Nacionālās kosmosa politikas izstrādē; starptautiskā

mārketinga aktivitātes.

Ar LR Ekonomikas ministrijas līdzfinansējumu ir Klastera koordinators (VATP) sagatavoja

klastera dalībnieku pakalpojumu un produktu portfolio angļu valodā, organizēja seminārus klastera

dalībniekiem, izsūtīja apkopotu informāciju par aktuāliem iepirkumiem un projektu konkursiem nozarē,

sagatavoja vairākus jaunus projektu pieteikumus, t.sk. par klastera dalībnieku sadarbības vizītēm uz

Dāniju, Zviedriju un Norvēģiju. Papildus starptautiskās sadarbības veicināšanai Kosmosa tehnoloģiju

klastera koordinators VATP 2011.gada augustā organizēja Satelīttehnoloģiju vasaras skolu, pieaicinot

ekspertus no Eiropas kosmosa industrijas, un piedāvājot apmācības saistībā ar darbu kosmosa

tehnoloģiju izstrādei piemērotās ražošanas telpās – „Tīrā telpā”, kā arī lekcijas un praktiskas apmācības

saistībā ar Latvijas pirmo satelītu „Venta-1”.

Vēl viena no Kosmosa tehnoloģiju klastera aktivitātēm un iniciatīvām ir Latvijas dalība Eiropas

Satelītnavigācijas konkursā (European Satellite Navigation Competition) kopš 2011.gada. Šī biznesa

konkursa mērķis ir veicināt ideju rašanos, kas saistītas ar satelīta navigācijām, to pielietošanu ikdienā

(piemēram, GPS, satelīta datu (karšu) izmantošana), kā arī dažādu augsto tehnoloģiju pielietošanu jaunā

un inovatīvā veidā. Biznesa ideju konkurss sniedz iespējas iegūt finansējumu idejas realizēšanai,

piesaistīt investorus, saņemt biznesa inkubatoru atbalstu.

2011.gadā konkursā tika reģistrētas 6 biznesa idejas un kā Latvijas reģionālais uzvarētājs tika

novērtēts pieteikums „VIP-Is: Maps and LBSs for Visually Impaired People based on precies satellite


Lpp. 40

navigation and tactile visualization”45, t.i. navigācijas sistēma vājredzīgajiem un neredzīgajiem, kas

balstīta uz precīzām satelīta navigācijas un detalizētām taustes vizualizācijas tehnoloģijām.

Arī turpmāk Kosmosa tehnoloģiju klastera darbība tiks turpināta, lai veicinātu tā dalībnieku

konkurētspējas paaugstināšanos, atpazīstamību starptautiskā mērogā un līdz ar to arī eksporta

pieaugumu kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē.

2.4. Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiskās attīstības 7.Ietvara

programmas Latvijas Nacionālais kontaktpunkts

Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts piedalās Eiropas Savienības 7.Ietvara programmā

zinātnei un tehnoloģiju attīstībai (FP7). Visās ES dalībvalstīs, ar FP7 saistītajās valstīs un vairākās citās

valstīs, t.sk. Latvijā ir izveidoti Nacionālie kontaktpunkti (NKP), lai sniegtu personīgas konsultācijas un

palīdzētu pētniekiem un organizācijām, kas plāno piedalīties pamatprogrammā.

NKP funkcijas ir:

- Informācijas sniegšana par FP7 struktūru, par izsludinātajiem projektu pieteikumu

konkursiem un iespējām tajos piedalīties;

- Semināru un informācijas dienu organizēšana par FP7 un Eiropas Pētniecības telpas

jautājumiem, kā arī dalība citu institūciju organizētajos pasākumos;

- Konsultāciju sniegšana par projektu pieteikumu sagatavošanu FP7;

- Informācijas izplatīšana par potenciālajiem pētnieciskajiem konsorcijiem un projektu

sadarbības partneriem;

- Konsultāciju sniegšana par FP7 sekmīgo projektu īstenošanas jautājumiem (atskaišu

gatavošanu, auditēšanu u.c.);

- informācijas apkopošana un analizēšana par Latvijas līdzdalību FP7.

FP7 ir sadalīta piecās apakšprogrammās46:

1. Sadarbība;

2. Idejas;

3. Cilvēki;

4. Iespējas;

5. Kodolpētniecība.

45

Plašāka informācija par ideju pieejama šajā adresē: http://galileo-masters.eu/index.php?anzeige=final11_latvia.html 46Avots: http://ec.europa.eu/research/fp7/understanding/fp7inbrief/structure_lv.html

http://galileo-masters.eu/index.php?anzeige=final11_latvia.html

http://galileo-masters.eu/index.php?anzeige=final11_latvia.html

http://ec.europa.eu/research/fp7/understanding/fp7inbrief/structure_lv.html


Lpp. 41

Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarei pieejamais finansējums ir FP7 apakšprogrammā

„Sadarbība”. Kā redzams attēlā Nr. 24, tad šai apakšprogrammai atvēlētas 2/3 no kopējā budžeta un tajā

iekļauta pētniecība 10 galvenajās tematiskajās jomās:

- veselība;

- pārtika, lauksaimniecība, zivsaimniecība un biotehnoloģija;

- informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;

- nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas;

- enerģētika;

- vide (tostarp klimata pārmaiņas);

- transports (tostarp aeronautika);

- sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes;

- kosmoss;

- drošība.

Latvijas NKP tāpat kā pārējo valstu NKP pilda visas NKP funkcijas, kas minētas iepriekš šajā

sadaļā, t.sk. vismaz 2 reizes gadā apkopo informāciju par Latvijas dalību FP7 projektos47. Latvijas NKP ir

IZM Studiju un zinātnes administrācijas struktūrvienība48 ar 11 darbiniekiem. Par jautājumiem saistībā

ar finansējuma programmām un projektiem kosmosa jomā atbildīgā persona ir Kaspars Kalniņš.

3.

47 Informāciju par FP7 projektiem saistībā ar kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozari - skat. 6. sadaļu 48 Avots: http://www.sf.gov.lv/?p=45

Attēls Nr. 25. FP7 budžets (milj. EUR)

http://www.sf.gov.lv/?p=45


Lpp. 42

3. Plānošanas dokumenti saistībā ar kosmosa tehnoloģiju un

pakalpojumu nozari. 3.1. Eiropas līmeņa dokumenti saistībā ar nozari

ES un EKA ir divas vadošās organizācijas, kas nodrošina kosmosa nozares pārvaldību un attīstību

Eiropas līmenī. 2004.gadā tika noslēgts ES un EKA līgums ar mērķi izveidot Eiropas Kosmosa politiku.

Līguma ietvaros tika izveidota Kosmosa padome (no angļu val. – Space Council) ministriju līmenī, ES –

EKA vienotais sekretariāts un augstākā līmeņa kosmosa politikas grupa. Līgumā ir noteikts pamats

kopīgu projektu attīstībai kosmosa nozarē, vienotām pārvaldības struktūrām un sadarbību starp EKA un

ES, kā arī ir noteiktas šo organizāciju atbildības jomas, t.sk. nozares koordinēšanu nacionālā un Eiropas

līmenī. Saskaņā ar līgumu EKA turpina veikt aktivitātes saistībā ar pētniecību un attīstību, savukārt ES

darbība galvenokārt vērsta uz politikas koordinēšanu49.

Eiropas kosmosa tehnoloģiju ģenerālplāns (European Space Technology Master Plan (ESTMP)),

kura ietvaros pašreiz notiek EKA valstu kosmosa tehnoloģiskās kapacitātes identificēšana un

harmonizēšana, Baltijas valstīm paver iespēju piedāvāt savas tehnoloģijas un pakalpojumus jomās,

kuras nepieciešamas EKA valstīs.

Kosmosa nozares plānošanā un attīstībā Eiropas mērogā, tiek ņemti vērā šādi dokumenti:

- EK saziņas dokuments saistībā ar ES kosmosa stratēģiju (no angļu val. –

Communication from the Commision to the Council, the European Parliament, the European

Economic and Social Commitee and the Commitee of the Regions towards a Space Strategy

for the European Union that benefits its citizens50);

- ES Kosmosa politikas projekts;

- Baltijas Jūras reģiona stratēģija.

EK saziņas dokumentā tiek apliecināta kosmosa nozīmīgā loma ekonomikai un sabiedrībai, tiek

noteiktas EK prioritātes, t.i.:

- satelītu navigācijas jomas attīstība – GALILEO, EGNOS,

- pielietojums vides jomā - GMES,

- aizsardzības un drošības nodrošināšana, t.sk. pielietojot GMES;

- kā arī kosmosa izpēte ar 4 apakš prioritāriem virzieniem:

o kritiskās tehnoloģijas (enerģija, veselība, dzīvības nodrošināšana);

o starptautiskās kosmosa stacijas izmantošana;

o jaunu kosmosa misiju izveide;

o jaunu platformu izveide sadarbībai ar ne-dalībvalstīm.

ES Kosmosa politikas projektā ir apstiprināts, ka nepieciešams sagatavot vienotu ES kosmosa politiku

un standartus, iesaistot visas ES dalībvalstis un uzsvērts kosmosa nozares pielietojumu transporta,

vides, aizsardzības un drošības jomā.

49

Avots: http://ec.europa.eu/enterprise/policies/space/esp/governance/ec-esa/ 50

Avots: http://ec.europa.eu/enterprise/policies/space/esp/index_en.htm

http://ec.europa.eu/enterprise/policies/space/esp/governance/ec-esa/

http://ec.europa.eu/enterprise/policies/space/esp/index_en.htm


Lpp. 43

ES Kosmosa politikas projektā minēti četri galvenie mērķi:

- nodrošināt stabilu industrijas pamatu un atbalstīt MVU, ar mērķi mazināt sadrumstalotību,

nodrošināt konkurētspējīgas priekšrocības visā Eiropā, MVU iesaisti inovācijās un pakalpojumu

attīstībā;

- palīdzēt industrijai palielināt globālā tirgus daļu, veicinot progresīvu tehnoloģiju attīstību,

nodrošinot sadarbību starp kosmosa un citiem sektoriem, veicinot prasmju līmeņa

paaugstināšanos jaunās jomās (piemēram, navigācija, Zemes novērojumi)

- attīstīt aplikāciju un pakalpojumu tirgu, izmantojot kosmosa infrastruktūru un sniedzot

rentablus pakalpojumus saskaņā ar ekonomiskām un sociālām vajadzībām, atbalstīt jaunu, it

īpaši mazo uzņēmumu parādīšanos tirgū;

- nodrošināt stratēģisko neatkarību – neatkarīga pieeja kosmosam, pakalpojumu pieejamība

stratēģiski nozīmīgās jomās, Eiropas tehnoloģiskā neatkarība.

Baltijas Jūras reģiona stratēģiju sagatavoja Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija un tā stājās

spēkā 2009.gada 26.oktobrī. Dokumentā tiek uzsvērts Baltijas valstu sadarbības nozīmīgums un

reģionālās sadarbības modelis ES ietvaros. Stratēģija koncentrējas uz 4 galvenajām jomām: apkārtējā

vide, ekonomika, pieejamība un drošība.

3.2. Baltijas valstu izstrādāti dokumenti saistībā ar nozari

Baltijas valstu pārstāvju tikšanās „Baltic Space Round Table”

Baltijas valstu līmenī, būtiski pieminēt Baltijas valstu memorandu, kas tika sagatavots

2010.gadā Viļņā, tiekoties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kosmosa nozares pārstāvjiem, t.i. no Igaunijas

– Finanšu ministrija, Enterprise Estonia, no Latvijas – IZM, FP7 NKP, VSRC, no Lietuvas – Lietuvas

Kosmosa asociācija, Liepiskes Tehnoloģiju parks, Kauņas tehnoloģiju universitāte.

Tikšanās rezultātā tika sagatavots memorands, kurā valstis vienojas stiprināt sadarbību šādās

jomās:

Downstream pakalpojumi, tajā skaitā dalība EKA apvienotajā aplikāciju veicināšanas programmā

(no angļu val. - Integrated Applications Promotion programme), piemēram:

- dažādu veidu kustīgu objektu novērošanā (uz zemes, jūras virsmās vai gaisā), šķērsojot

Šengenas valstu Austrumu robežu ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā,

- Baltijas jūras uzraudzība (kuģu satiksme, naftas noplūdes, cauruļvadu sistēma) no

satelītiem,

- mežu ugunsgrēku un cita veida nelaimju novēršana un novērošana no satelītiem,

- topošā atomstaciju tīkla ietekmes novērošana Baltijas jūras ūdens baseinam un atmosfērai,

- Austrumu - Rietumu un Ziemeļu - Dienvidu intelektuālo transporta sistēmu novērošana,

- dalība kopīgā ārvalstu un drošības politikā un fotogrāfisko un ģeotelpisko pakalpojumu

attīstīšanā sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām.


Lpp. 44

Upstream aktivitātes, t.sk. dalība EKA un Eiropas līmenī, izpētes un mazo satelītu komponentu

un tehnoloģiju izstrāde, kā, piemēram:

- dinamika un kontroles sistēmas,

- lidaparāta tehnoloģijas un programmatūra,

- komunikāciju sistēmas,

- elektriskās jaudas sistēmas,

- termiskās kontroles sistēmas,

- kosmosa atkritumu uzraudzība,

- zinātniskās kravas mikrogravitātes eksperimenti mikro un nano satelītos,

- satelītu standartu integrācija un starp-savienojamība, apakšsistēmu un zinātniskās kravas

kontrole,

- kvalitātes vadības sagatavošana un harmonizēšana, kosmosa sistēmu standartizēšana,

- sadarbība dalībai FP7 Kosmosa un citās programmās ar iespēju piedalīties mazo satelītu

palaišanā un mazo starta iekārtu izmantošanā.

FP7 projektā NordicBaltSat izstrādātie dokumenti

EK FP7 projekta „Utilizing the existing and emerging potential of Nordic-Baltic dimension in critical

satellite Technologies and applications”51 (NordicBaltSat) ietvaros, kurā piedalījās partneri no Igaunijas,

Latvijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas un Francijas tika sagatavoti 3 dokumenti, atspoguļojot esošo

situāciju Baltijas valstīs un Polijā kosmosa nozarē, nosakot Rīcības plānu izpratnes celšanai:

1. kosmosa tehnoloģiju programma (no angļu val. - Joint Technologies programme), kurā

apkopoti būtiskākie secinājumi par Latvijas kosmosa nozares potenciālu;

2. rīcības plāns izpratnes celšanai par kosmosa nozares iespējām (no angļu val. - Space

Awareness Action Plan);

3. apkopojums par Baltijas valstu un Polijas uzņēmumiem un institūcijām, kas darbojas

kosmosa jomā (no angļu val. - Space Directory).

Projekta laikā iegūtie secinājumi liecina, ka Latvijas pašreizējās kompetences atbilstoši zemāk

minētajām kategorijām ir:

kategorijā „Tehnoloģijas”:

- zemes bāzes segmentā: orbītu noteikšana ar satelītu lāzeru tālmēriem,

- kosmosa segmentā: optika zemes novērojumiem vai astronomijai, kā arī sensoru

tehnoloģijas, elektronika, jaudas ierīces, sensori un izolācijas materiāli,

- cilvēku vadīti lidojumi kosmosā: veselības uzraudzības ierīces.

kategorijā „Downstream”:

- interaktīvie pakalpojumi: galvenais pielietojums mežsaimniecības uzraudzībā un

kartogrāfijā,

- izplatīšana: galvenās aktivitātes identificētas zemes kartēšanā, vides novērošanā, un

izglītošanas nolūkā.

51

Avots: http://www.nordicbaltsat.eu/

http://www.nordicbaltsat.eu/


Lpp. 45

Apkopojumā par Baltijas valstu un Polijas uzņēmumiem un institūcijām, kas darbojas kosmosa

jomā, kā vadošās jomas Latvijas organizācijām ir saistītas ar materiālu ražošanu, kam seko zemes bāzes

stacijas un datu apstrāde, zemes novērojumi, detektoru, lāzeru un optisko iekārtu ražošana. Zemāk

esošajā tabulā redzams sniegto atbilžu skaits (dilstošā secībā) pie atbilstošajām tehnoloģiju jomām.

Tabula Nr. 6. Latvijas organizāciju galvenās darbības jomas kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē

atbilstoši EKA Tehnoloģiju kokam

Tehnoloģiskā joma

(Technology Domain)

Atbilžu

skaits Tehnoloģiskā apakšjoma

Atbilžu

skaits

Materiāli un procesi 11 Materiālu ražošanas procesi un

fabrikācijas tehnikas

9

Optoelektronika 7 Jauni materiāli (materiāli, kas vēl nav

izmantoti kosmosā)

8

Virszemes stacijas sistēmas un tīkli 6 Zemes stacijas sistēma 6

Datu sistēmas lidaparātā 6 Virszemes datu apstrāde 5

Optika 5 Zemes novērojumi izmantojot

lietderīgās kravas datus

4

Mehānismi un tribiloģija 5 Detektortehnoloģijas: tehnoloģijas un

tehnikas, kas nepieciešamas optiskās

radiācijas uztveršanai

4

Termika 5 Lāzertehnoloģijas 4

Dzīvības uzturēšana un fizikālās

zinātnes

5 Mikroelektronika digitālajām un

analogajām lietojumprogrammām

4

Kosmosa sistēmu programmatūra 5 Mehānisma inženierija 4

Konstrukcijas un pirotehnika 5 Optisko sistēmu inženierija 4

Kosmosa atkritumu mērījumi 4

Saskaņā ar apkopojumu bez augstāk minētajām Latvija darbojas arī šādās jomās:

aparatūra saistībā ar dzīvības uzturēšanu kosmosā (cilvēka psiholoģija, bioloģija, biotehnoloģija,

astrobioloģija, planetārā izpēte) (3 organizācijas),

fizikālās zinātnes aparatūra (zinātne par šķidrumiem, materiālu zinātni, kristāla augšanu,

praktisko fiziku, planēti izpēti) (3 organizācijas),

EEE komponent-tehnoloģijas (2 organizācijas),

Automatizācijas un robottehnikas sistēmas (1 organizācija),

Telekomunikāciju (apakš-) sistēmas (to kodēšana, modulēšana, sinhronizācija, tīklošana,

drošība utt) ( 1 organizācija) .

Eiropas kosmosa tehnoloģiju ģenerālplāns (European Space Technology Master Plan (ESTMP)) ir

iniciatīva, lai identificētu esošo EKA valstu kosmosa tehnoloģisko kapacitāti, identificētu jomas, kurās

tās trūkst, kā arī rastu risinājumu harmonizācijas procesa laikā. Līdz šim harmonizētas 50 tehnoloģiskās

jomas. Rezultātā informācija par harmonizētajām jomām tiek atspoguļota tehniskajā dosjē, kas tiek tālāk

izmantots par pamatu, lai veiktu jomu saskaņošanu un trūkstošo kapacitāšu identificēšanu. Baltijas

valstīm šis EKA harmonizēšanas process paver iespēju piedāvāt savas tehnoloģijas un pakalpojumus


Lpp. 46

jomās, kuras nepieciešamas EKA valstīs. Tomēr harmonizēšanas process vēl nav veikts visās kosmosa

apakšnozarēs līdz ar to nav skaidri identificējamas jomas, kuras EKA valstīs šobrīd nav aizpildītas.

Projekta NordicBaltSat laikā tika identificētas jomas, kurās Baltijas valstis un Polija var

sadarboties, jo eksistē, gan kompetence, gan kopīgas intereses:

Kosmosa vides pārraudzības attīstība (Latvija, Lietuva),

Jaudas palielināšana (Latvijas, Lietuva, Polija),

Motori un to kontrolieri (Latvija, Lietuva),

3-D attēli mērījumiem un meteoroloģijai (Latvija, Lietuva),

Optiskās komunikācijas drošībai un atklātā kosmosa datu sakariem (Igaunija, Latvija, Lietuva),

Optiskā pulksteņa laika mērīšanas sistēma (Latvija, Polija),

Uzlabot 1-D un 2-D sensoru plates to lietošanai kosmosā (Latvija, Lietuva, Polija),

Uzlaboto materiālu ražošana (ražošanas veidi saistībā ar oglekļa šķiedras pastiprinošo polimēru

(CFRP), keramiku, putām, funkcionālajiem gradientu materiāliem, ķīmisko risinājumu apstrādes

materiāliem, tuvo tīklu apstrādi) (Latvija, Lietuva, Polija),

Plūsmas kontroles vārsti (Latvija, Polija),

Optiskās šķiedras sensori (spiedienu, temperatūru un noslodzes sensori) (Latvija, Lietuva),

Neatdzesēts mikro bolemetrs (Latvija, Lietuva).

Projekta NordicBaltSat rezultātā 2011.gadā sagatavotais dokuments Space Awareness Action

Plann (SAAP52) liecina, ka pastāv vairāki šķēršļi sabiedrības izpratnes celšanai par kosmosa nozares

iespējām. Piemēram, patreizējā ekonomiskā situācija, sabiedrības intereses trūkums par nozari, citas

politiskās prioritātes, know-how un informācijas trūkums par kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu

nozari. Ieteikumi situācijas uzlabošanai, ir:

vairāk informācijas publicēšana par kosmosa tehnoloģijām masu mēdijos,

efektīvāka un mērķtiecīgāka informācijas izplatīšana,

kosmosa aktivitāšu popularizēšana izglītības institūcijās,

jauniešu uzrunāšana,

sociālo ieguvumu popularizēšana,

dažādu pasākumu organizēšana (konferences, semināri, prezentācijas),

politiskās vadības un lēmējinstitūciju izpratnes celšana,

plašākas biznesa iespējas, t.sk. finanšu atbalsts,

nacionāla līmeņa iesaiste ar kosmosa projektos,

atbalstošas politikas attīstīšana,

aktīvāka dalība EKA un ES.

52

Space Awareness Action Plann (SAAP) sagatavots FP7 projekta NordicBaltSat ietvaros


Lpp. 47

3.3. Latvijas kosmosa tehnoloģiju attīstības stratēģija

IZM, piesaistot Valsts Kosmosa tehnoloģiju attīstības darba grupas dalībniekus, 2011.gadā

identificēja kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares stratēģijā iekļaujamos blokus un 2011.gadā

pēc IZM veiktā iepirkuma Nr. IZM 2011/31 ir uzsākta Latvijas kosmosa tehnoloģiju attīstības

stratēģijas un zinātniski tehniskā ekonomiskā pamatojuma izstrāde dalībai EKA programmās.

Šie dokumenti kalpos kā vidēja termiņa plānošanas dokumenti, lai nodrošinātu veiksmīgu valsts

kosmosa politikas attīstību un Latvijas sadarbību ar EKA. Tajos vērtēta nozares ekonomisko ietekme uz

Latvijas tautsaimniecību, izglītības un zinātnes attīstību, ietverot rekomendācijas par konkrēto rīcības

aktivitāšu saturu un prioritāro sadalījumu.

Latvijas kosmosa tehnoloģiju attīstības stratēģijas virsmērķis (projekts):

„Veicināt un paaugstināt Latvijas uzņēmumu un pētniecības iestāžu

iespēju konkurēt strauji augošā un perspektīvā pasaules kosmosa tirgū

ar produktiem un pakalpojumiem, kuru ražošanai un piegādāšanai

nepieciešamas augsta līmeņa zināšanas un prasmes, kā arī nodrošināt

iespēju izmantot kosmosa tehnoloģijas vietējā tirgū”.

Plānots, ka Latvijas kosmosa tehnoloģiju attīstības stratēģija tiks saskaņota ar nozares

pārstāvjiem un iesaistītām ministrijām līdz 2012.gada aprīlim.

Attēls Nr. 24. Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas ekspertu ieteiktās aktivitātes sabiedrības izpratnes celšanai par kosmosa nozari, apkopotas projekta NordicBaltSat ietvaros


Lpp. 48

4. Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu pielietojumi pasaulē un

Latvijā

Arvien vairāk palielinās kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares ietekme uz sabiedrību un

pielietojums dažādās jomās. Kosmosa tehnoloģiju pielietošana ir kļuvusi par daļu no ikdienas.

Telekomunikācijas, navigācija, meteoroloģija, ģeogrāfiskās informācijas sistēmas ir ierastākie

pielietojuma veidi, bet tie nav vienīgie. Pat atpūtas un izklaides sektorā arvien vairāk ienāk satelītu

komunikācija, pozicionēšana un attālās zondēšanas pielietojumi. Aizsardzībai pret jauniem

ģeopolitiskiem riskiem izmanto jaunus kosmosa tehnoloģiju projektus un strauji paplašinās tajos

iesaistīto valstu skaits. Satelītu navigācijas iekārtas mūsdienās ir integrētas daudzās ikdienā lietojamās

ierīcēs, piemēram, auto navigācijas sistēmas, plūdu kontroles sistēmas, kā arī mobilo sakaru ierīcēs.

Vides mērījumi, lauku un meža platību uzraudzība arvien retāk tiek veikta lauka apstākļos, bet tiek

pielietoti no satelītiem iegūti dati, informācija un tas dod jaunas papildu iespējas satelītu datu

komerciālas iegūšanas un apstrādes iespējām, palielinot pieprasījumu pēc jauniem satelītiem un datiem.

Pagājušā gadsimta pēdējā desmitgadē uzsvars no kosmosa tehnoloģiju pielietojuma pētniecības

un aizsardzības nolūkiem novirzījās uz to publisko komerciju un satelītu un to datu pielietošanu

publiskajos pakalpojumos. Lielākie sasniegumi ir telekomunikācijās, satelītu pozicionēšanas

pielietojumos un attālinātajā zondēšanā. Satelīttelevīzija ir lielākā atvasinātā komerciālā apakšnozare.

Latvijas kosmosa pētniecības, metožu, tehnoloģiju un uzņēmējdarbības attīstība un saimnieciskā

pielietošana saistīta ar sabiedrības vajadzībām un interesi izmantot Eiropas Savienības sniegtās

iespējas, ko paver izveidotā partnerība un uzkrātā pieredze kosmisko tehnoloģiju jomā un kopējos

sadarbības tīklos.

Kosmosa nozare veicina ne tikai jaunu, bet arī drošu tehnoloģiju rašanos. Daudzas kosmosam

paredzētās tehnoloģijas tiek pielietotas arī uz zemes, un šobrīd kosmosa tehnoloģijas tiek izmantotas

gandrīz ikvienā dzīves jomā. Sākot no tekstila līdz automašīnu ražošanai un no medicīnas

izgudrojumiem līdz jauniem inženierzinātnei, no spēļu tehnoloģijām līdz augsto tehnoloģiju

risinājumiem. Tehnoloģijas, kas sākotnēji paredzētas pielietošanai kosmosā, tagad rada peļņu biznesiem

zemes segmentā.

Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) dati tiek pielietoti plaši dažādās jomās un veidos,

piemēram, zemes nogruvumu, ledāju kustības, lielo tiltu deformāciju novērošanai, kā arī lai pārvaldītu

ūdens resursus, vadītu un kontrolētu graudkopību un prognozētu lauksaimniecisko ražošanu, novērtētu

plūdu un ugunsgrēku radīto risku, kontrolētu bīstamo izmešu izplatību, uzlabotu krasta un kuģošanas

kustības drošību, prognozētu, novērstu un vadītu dabas katastrofu radīto seku izplatību.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), ir identificējusi piecas galvenās jomas,

kur kosmosa tehnoloģiju pielietojums var sniegt nozīmīgu risinājumu:

- Vide,

- Dabas resursu izmantošana,

- Pieaugošā iedzīvotāju kustība - mobilitāte,

- Pieaugošie drošības draudi,


Lpp. 49

- Informācijas sabiedrība.

Vide

Zemes novērojumi no kosmosa palīdz klimata izmaiņu novērtēšanai un tā radīto seku novēršanai.

Ar kosmosa tehnoloģiju palīdzību iespējams izanalizēt tādus faktorus un izmaiņas laikā, kā ledus sega,

krasta erozija, populācijas teritoriālās izmaiņas, ozona slāņa stāvoklis, plūdi, mežu ugunsgrēki un jūras

līmenis. Kosmosa tehnoloģijas tiek izmantotas un kļūst nozīmīgas arī oglekļa emisiju ierobežošanas

mērķu sasniegšanā.

Dabas resursi

Zemes izpēte sniedz iespēju pārvaldīt ūdens, meža resursus, kā arī lauksaimniecības zemes. Tāpat

tas rada veidus, kā pielietot dažādus enerģijas resursus, kā, piemēram, vējš un saules enerģija.

Mobilitāte

Pieaugošā iedzīvotāju kustība rada dažādus jaunus izaicinājumus: transporta piesārņojumu,

transporta negadījumus, trokšņi, satiksmes sastrēgumus. Pateicoties satelīttehnoloģijām un GNSS,

pielietojumam iespējams veikt gan sauszemes, gan jūras, gan gaisa satiksmes plūsmu plānošanu un

vadīšanu.

Drošība

Riski, kuru likvidēšanā palīdz satelīttehnoloģijas, ir, piemēram, dabas katastrofas, mežu

ugunsgrēki, plūdi, naftas noplūde.

Informācijas sabiedrība

Pieaugot informācijas apjomam, palielinās prasības pēc jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas

spēj nodrošināt nepieciešamo informāciju reālā laikā, pēc pieprasījuma un ar augsto precizitāti. Tāda

veida pakalpojums, vispirmām kārtām nepieciešams militārajā jomā, kā arī risku vadībai civilajā

aizsardzībā.

Analizējot kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu pielietojumu Latvijā, tika izdalītas šādas nozares,

lai plašāk raksturotu plašo pielietojamību:

- Vide

- Drošība un aizsardzība

- Lauksaimniecība un mežsaimniecība

- Transports

- Telekomunikācijas

- Veselības aprūpe

- Tūrisms un atpūta

- Enerģētika


Lpp. 50

4.1. Vide

Pielietojuma mērķis ir veikt vides ietekmējošo faktoru analīzi, lai izsekotu klimata izmaiņu

ietekmi un plānotu risinājumus. Tādejādi tiek gūta labāka izpratne par dabas procesiem lokālā un

starptautiskā mērogā un uzlaboti vides aizsardzības rīki. Kosmiskie novērojumi palīdz izprast daudzus

fundamentālos procesus, kas risinās uz Zemes virsmas, sākot ar plūsmām atmosfērā, jūrās un okeānos,

līdz pat ģeoloģiskiem procesiem.

Pasaulē kosmosā iegūtā informācija tiek analizēta, lai novērtētu jūras līmeņa pacelšanos un krasta

līnijas izmaiņas. Zemes novērošana ietver dažādas sistēmas un tehnoloģijas ar tādām operētājsistēmām,

kā, piemēram, Meteosat vai Spot. Vides jomā klienti lielākoties ir valsts institūcijas.

Satelītu dati tiek izmantoti arī ārkārtas situāciju uzraudzībā un glābšanas operācijās, t.sk. plūdu

seku novērtēšanā un glābšanas pasākumu plānošanā, vispārējās drošības jautājumu risināšanā. Regulāri

novērojot zemes virsmu, iespējams veidot kartes ar mazākiem izdevumiem un aktualizēt tās pietiekami

bieži, kā arī veikt precizējumus jau esošās kartēs.

Spektrozonālie satelītuzņēmumi sniedz informāciju karšu izgatavošanai (nošķir ūdens platības no

apmežotām vai lauku platībām, ļauj novērtēt seklās ūdenstilpes, mežu ceļus), sniedz papildus ziņas par

zemes virsmas raksturu arī neapmežotajās teritorijās, ļauj novērtēt piesārņotās teritorijas, minerālos

resursus, virsmas siltuma sadalījumu apdzīvotajās vietās, augkopības kultūru stāvokli u.c.

Pielietojuma veidi:

- Meteoroloģisko prognožu veidošana;

- Pieejamo dabas resursu izpēte un apgūšana;

- Dabas piesārņojuma atklāšana, novēršana, likvidēšana;

- Dabas katastrofu (plūdu u.c.) identificēšanā un seku novēršanā;

- Karšu precizēšana un aktualizācija;

- Zivsaimniecībā (zivju resursu un veģetācijas izmaiņu prognozēm);

- jūras piesārņojuma uzraudzībā (piesārņojuma migrācijas dati ļauj novērtēt tā reālo bīstamību

un plānot pasākumus tā lokalizēšanai un savākšanai).

Latvijas institūcijas, kas pielieto kosmosa tehnoloģijas un pakalpojumus vides nozarē.

Mūsdienu apstākļos meteoroloģija nav iedomājama bez saņemto satelītu datu apstrādes, kas ļauj

iegūt globālu priekšstatu par atmosfēras masu plūsmām. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas

centrs (LVĢMC) operatīvi saņem meteoroloģisko informāciju no vismodernākajiem mākslīgajiem

Zemes pavadoņiem jau no 2009.gada, kad Latvija kļuva par EUMETSAT dalībvalsti. Saņemtā informācija

no EUMETSAT ļauj sinoptiķiem savlaicīgi paredzēt ekstremālās situācijas – vētras, plūdus, spēcīgu

karstumu, savlaicīgi brīdināt jūrniekus un zvejniekus par kuģošanai nelabvēlīgiem apstākļiem – miglu,

stipru viļņošanos un ledus apstākļiem Baltijas jūrā, uzlabot aviācijas apkalpošanu, efektīvāk kontrolēt

satiksmes drošības apstākļus uz ceļiem, dažu minūšu laikā konstatēt mežu ugunsgrēkus, prognozēt

ražas veidošanās procesus zemkopībā. LVĢMA rīcībā ir nepieciešamā aparatūra informācijas

uztveršanai un pārraidei. Speciālistu papildus apmācību nodrošina EUMETSAT par saviem līdzekļiem.


Lpp. 51

V/a „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” (LĢIA)

satelīttehnoloģiju pakalpojumus izmanto:

- melnbaltās (panhromātiskās) vai krāsainās (multispektrālās)

satelītainas - kartogrāfijas uzdevumu veikšanai;

- SRTM (Shuttle Radar Topography Mission) dati (t.i. globālais Zemes

virsmas modelis) iegūts ASV Shuttle misijas rezultātā, tiek izmantoti

digitālā apvidus reljefa modeļa izgatavošanai;

- Globālās Navigācijas Satelītu Signāli (GNSS) tiek uztverti GPS bāzes stacijās, apstrādāti un

noraidīti uz lietotāju GPS uztvērējiem.

Satelītainas LĢIA izmanto ortofotokaršu izgatavošanai, kas savukārt tiek izmantotas topogrāfisko

un tematisko karšu sastādīšanā. Visi dati tiek uzkrāti datubāzē. Satelītainas tiek izmantotas, galvenokārt,

teritorijām, kur nav pieejamas aerofoto ainas – piemēram, valsts robežas tuvumā.

Savukārt ar saņemtajiem datiem un apstrādātajiem GNSS datiem lietotāja GPS uztvērējs nosaka

koordinātas ar divu centimetru precizitāti reālajā laikā un ar piecu milimetru precizitāti, izmantojot

uzkrātos datus. Dati, kas tiek uzkrāti ilgākam laika periodam, izmantojami zinātniskiem mērķiem.

GPS bāzes staciju tīkls LatPos Latvijā darbojas kopš 2005. gada un kā liecina LĢIA dati53 2011.gadā

kopumā ir kopumā 21 stacija, kas pārklāj visu Latvijas teritoriju, nodrošinot datu pielietojumu šādās

jomās:

- koordinātu noteikšana līdz 2 cm precizitātei;

- ģeotelpisko koordinātu ieguve;

- dati laika apstākļu prognozēšanai;

- zemes garozu kustību monitorings;

- aviācijas drošībai;

- lauksaimniecība;

- plūdmaiņas – zemes izmaiņas.

Satelītdatus sniedz GeoEye (kādreizējais Space Imaging), ASV Ģeoloģijas dienesta Earth Resources

Observation and Science Center, NAVSAR.

VAS „Latvijas Jūras administrācija” izmanto GPS datus ūdensceļu dziļuma mērīšanai, precīzas

kuģu atrašanās vietas noteikšanai ar Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas standartiem atbilstošu

precizitāti.

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku krasta apsardzes dienests un Valsts vides dienesta

Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde kopš 2007.gada izmanto satelītu ENVISAT un RADARSAT SAR

radiolokācijas satelītattēlus naftas produktu noplūdes rezultātā radušos piesārņojumu novērošanai jūrā.

Analizēti/apstrādātie satelītattēli tiek piegādāti attiecīgajām piekrastes valsts operatīvajiem dienestiem

neilgi pēc brīža, kad satelīts ir šķērsojis paredzēto satelītattēla uzņemšanas vietu. Gadījumā, ja tiek

konstatēts naftas produktu plankums, brīdinājuma ziņojums tiek nogādāts operatīvajiem dienestiem

problēmas novēršanai.

53

Avots: www.lgia.gov.lv

http://www.lgia.gov.lv/


Lpp. 52

Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde un NBS Jūras spēku Krasta apsardzes

dienests zvejas kuģu atrašanās vietas noteikšanai izmanto Inmarsat C datu pārraides pakalpojumus.

Iekārtas uz kuģu klāja pēc noteikta laika perioda ģenerē un nosūta pozīcijas ziņojumu zvejas kuģu

satelītnovērošanas sistēmā.

Arī zinātniskās un pētniecības institūcijas izmanto satelītdatus. Kā piemēram, LU Ģeodēzijas un

ģeoinformātikas institūts datus izmanto ģeostacionārā tīkla LatPos uzturēšanā, Ventspils

Augstskolas inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs”

satelītdatus izmanto dažāda veida pētījumos un zinātnisko darbu izstrādē, Latvijas Lauksaimniecības

universitāte pielieto augstas un vidējas izšķirtspējas satelītattēlus zemes virsmas seguma

analizēšanai.54

Papildus šeit aprakstītajām publiskajām institūcijām, ir zināms, ka satelītdatus vides jomā

izmanto arī šādas organizācijas un komersanti:

- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

- Valsts Zemes dienests;

- Apdrošināšanas uzņēmumi;

- Karšu izstrādātāji55 (piemēram, Metrum, Karšu izdevniecība Jāņa sēta);

- Valsts augu aizsardzības dienests.

Vides jomā no komersantiem var minēt Metrum, SIA, kas izmanto satelītattēlus, apvienojot ar

aerofotogrāfijām iegūst pilnīgāku informāciju par konkrēto teritoriju, kā arī tai tuvumā esošām

teritorijām.

GeoStar, SIA piedāvātie produkti un pakalpojumu saistīti ar zemes garozas deformācijas novērojumiem

un analīzi, speciālistu apmācību darbam ar GPS un citām mērniecības tehnoloģijām.

Envirotech, SIA strādā ar GIS izveidi, uzturēšanu, atjaunošanu, kā arī ir oficiāls GPS mērniecības

instrumentu izplatītājs.

4.2. Aizsardzība un drošība

Satelītu datu pielietojuma mērķis aizsardzības un drošības jomā ir nelaimju, katastrofu gadījumā

nodrošināt ātru reaģēšanu, situācijas stabilizēšanu. Tāpat arī nodrošināt likumu ievērošanu un

samazināt neatļautu robežu šķērsošanu. Satelīttehnoloģiju pielietojuma rezultātā ir iespējama ātrāka

reaģēšana un drošāka komunikācija.

Valsts institūcijām, kas atbild par valsts drošību ir pieejamas dažādas militārās kosmosa

tehnoloģiju lietojumprogrammas, kā, piemēram, GIS, metereoloģiskie dati, attēlu apstrādes

programmatūra (IMINT), ko saistībā ar dalību NATO nodrošina ASV un ES.

Pielietojamie pakalpojumi:

- Augstas izšķirtspējas karšu nodrošināšana, pozicionēšana;

- Katastrofu atklāšana, likvidēšana;

54

Plašāku informāciju par zinātniski pētniecisko institūciju pētījumiem un aktivitātēm saistībā ar satelītdatu pielietošanu

skatīt sadaļā 5.2. 55 Plašāku informāciju par satelītdatu izmantošanu karšu izgatavošanā skatīt sadaļā 5.1.


Lpp. 53

- Ķīlnieku atbrīvošanas operācijas;

- sprādzienbīstamu vielu atklāšanā (piemēram, ar gamma staru palīdzību);

- Teritoriju uzraudzība;

- Apslēpto ieroču atklāšana.

Latvijas institūcijas, kas pielieto kosmosa tehnoloģijas un pakalpojumus aizsardzības un

drošības jomā:

- Aizsardzības ministrija;

- Iekšlietu ministrija;

- Robežu kontrole;

- Vietējās pašvaldības;

- Valsts policija.

No komersantiem – GPS un citu aplikāciju ieviesējiem drošības jomā darbojas SIA Guard Systems

Latvia. Uzņēmums veic drošības sistēmu piegādi un apkalpošanu, ar specializāciju zagtu objektu

izsekošanā un atgūšanā.

4.3. Lauksaimniecība un mežsaimniecība

Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu pielietojuma mērķis lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ir

labāka un atbilstošāka zemes platību plānošana un apsaimniekošana.

Pielietojuma veidi:

- lauku teritoriju novērošanā, apsaimniekošanā, uzraudzībā, plānošanā un kontrolē

- mežu resursu izmantošanas uzraudzībā, plānošanā, kontrolē (atklājot nelikumīgas cirtes,

kaitēkļu perēkļus, u.c. sezonālās izmaiņas, sugu un mitruma dinamikas izpēte)

GPS dati tiek izmantoti, piemēram, lai veiktu platību mērījumus. Mērījumi tiek veikti ar Trimble

un Leica GPS mērinstrumentiem. Tiek izmantoti IKONOS un QUICKBIRD dati, ko Latvijai nodrošina

Eiropas Komisijas vienotais izpētes centrs (JRC).

Latvijas institūcijas, kas pielieto kosmosa tehnoloģijas un pakalpojumus

lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.

Lauku atbalsta dienests satelītu attēlus izmanto, lai analizētu un apkopotu informācija par

sējumu platībām, kas ļauj izvērtēt pieteiktās platības atbalsta maksājumu saņemšanai. Satelītu attēli tiek

izmantoti arī Lauku reģistra aktualizācijā.

Latvijas Valsts augļkopības institūts izmanto GPS pakalpojumus, apsekojot augļu dārzus,

dokumentējot šķirņu izplatību, kartējot slimīgu un kaitēkļu izplatību. GPS aprīkojums iegādāts ERAF

līdzfinansētā projekta ietvaros.

Meža teritoriju uzraudzība, izmantojot satelīttehnoloģijas ir aktuāla Valsts mežu dienestam,

īstenojot meža saimnieciskās darbības attālinātu kontroli, kur, izmantojot dažāda laika satelīta attēlus,

iespējams noteikt šajā laikā radušās izmaiņas. Tāpat satelīttehnoloģijas izmantojamas meža veselības


Lpp. 54

stāvokļa kontroles un monitoringa vajadzībām. Datus sniedz „LANDSAT- NASA”, SpotImageCorporation

(SPOT), DMC International Imaging,

Valsts akciju sabiedrībai „Latvijas valsts meži” (LVM) aktuāli ir praksē izmantot satelīta datus un

tehnoloģijas, lai identificētu meža bojājumu skartās teritorijas un noteiktu bojājumu izplatības robežas

ar mērķi operatīvi plānot pasākumus bojājumu novēršanai. Tāpat LVM satelīttehnoloģijas izmanto:

- cirsmu uzmērīšanā ar GPS iekārtām, kas norisinās atsevišķās mežsaimniecībās, bet plānots

izmantot visā LVM apsaimniekojamā teritorijā plānošanas vienību, jaunaudžu un potenciālo

krājas kopšanas ciršu apsekošanai;

- kokvedēju kustības kontrolei izmanto GPS sekošanas pakalpojumu;

- noteiktu objektu atrašanai mežā un ceļu izvēlē līdz tiem izmanto maršrutēšanu;

- meža autoceļu inventarizācijai uzmērīšanu ar GPS – LVM apsaimniekošanā esošo autoceļu

novietojuma un stāvokļa noteikšanai un precizēšanai.

Papildus praktiskai satelītdatu izmantošanai, LVM kopā ar LLU un Ventspils augstskolu ir kopīgi

veikts pētījums „Attālās zondēšanas metožu, multispektrālo un termālo aerofoto un satelītuzņēmumu

praktiskās pielietošanas iespēju izpēte meža resursu uzskaitē un apsaimniekošanā”. Pētījuma rezultātā

izstrādātas vispārējas teorētiskas shēmas dažādu meža apsaimniekošanas procesā darāmu uzdevumu

veikšanai, no kurām praktiski pētīta attālās zondēšanas metožu pielietošana jaunaudžu kopšanas ciršu

nepieciešamības noteikšanai un iespējamo bojāto meža platību noteikšana.

Multi un hiperspektrālos satelīta attēlus izmanto arī Latvijas Valsts mežizstrādes institūts

„Silava”. Tālāka attēlu apstrāde un analīze notiek ar pašu resursiem. Attēli tiek izmantoti meža

statistiskās inventarizācijas parauglaukumu mērījumu interpolācijai, meža attālās inventarizācijas

zinātniskās pētniecības projektiem, meža veselības stāvokļa zinātniskās pētniecības projektiem, CO2

piesaistes aprēķiniem. Satelītdatus piegādā Landsat- Nasa, Spot Image Corporation, IRS (Awifs, Liis),

DMC International Imaging Corporation, Latvijas piegādātāji SIA „Envirotech” un SIA „Baltic Satellite

Imagery”.

Meža īpašnieku konsultatīvais centrs, SIA ir Latvijas uzņēmums, kas jau 15 gadus sniedz

konsultācijas ar mežsaimniecību, medību saimniecību un vides pārvaldību saistītos jautājumos, darbā

pielietojot modernākās tehnoloģijas, t.sk. satelītattēlus

GPS Partners, SIA arī sniedz konsultācijas un veic apmācību mērniecības instrumentu un GPS uztvērēju

lietošanai lauksaimniecībā, kā arī nodrošina lauksaimniecības tehnikas aprīkošanu ar GPS sistēmām.

4.4. Transports

Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu pielietojuma mērķis šajā nozarē ir transporta plūsmu

plānošana un efektivitātes celšana, drošības palielināšana, t.sk. transporta plūsmu kontrolē, automašīnu

atrašanās vietas noteikšanā, braukšanas maršrutu izvēlē, kravu un pārvadājumu izsekošanā, u.c.

Potenciālie lietotāji:

- Satiksmes ministrija;

- Transporta pakalpojumu sniedzēji (ostas, dzelzceļš, lidostas, avio kompānijas);


Lpp. 55

- Vietējās pašvaldības;

- Valsts ceļu policija;

- Krasta apsardze.

Transporta jomā kosmosa tehnoloģijas sāk pielietot arvien vairāk. Arī Latvijā ir vairāki

komersanti, kas attīstījuši savu darbību tieši šajā virzienā, piemēram, Intelligent Systems produkti ir

tiešsaistes GPS/GPRS transporta līdzekļu uzraudzības sistēmas, gan sauszemes, gan jūras transportam.

Guard Systems produkcija ir GPS autoparka vadības sistēmas. SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta”

izstrādā lietotnes navigācijas iekārtām un mobilajiem telefoniem, sastrēgumu noteikšanas sistēmas, kas

balstītas uz GPS tiešsaistes datiem.

Latvijas publiskās institūcijas, kas pielieto kosmosa tehnoloģijas un pakalpojumus

transporta nozarē.

Valsts policija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests autotransporta monitoringa

sistēmas ietvaros izmanto Globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS) operatīvo transporta līdzekļu

atrašanās vietas noteikšanai, tādejādi paaugstinot operatīvo dienestu darbības efektivitāti. Pakalpojumu

nodrošina komersanti, t.i., auto līzinga kompānijas, kas savukārt slēgušas līgumus ar GPS sistēmu

uzturētājiem.

Vairākās LR Satiksmes ministrijas pakļautībā esošās iestādēs tiek izmantoti satelītu dati un

kosmosa tehnoloģijas. Latvijas Jūras administrācija izmanto saņemto informāciju kuģu atrašanās

vietu noteikšanai gan visā Baltijas jūrā, gan plašākā mērogā.

Brīvostu pārvaldes (Rīgas Brīvostas pārvalde, Ventspils Brīvostas pārvalde, Liepājas ostas

pārvalde) izmanto informāciju, kas iegūta saistībā ar GPS:

- kuģu atrašanās vietas noteikšanai (kuģi ar GPS palīdzību saņem atrašanās vietas koordinātas,

kas pēc tam tiek ievadītas attēlošanas programmās; tiek bez maksas izmantota programma

„Google live AIS network”)

- boju monitoringā (GPS saņemtā informācija par boju atrašanās vietu tiek salīdzināta ar uzdoto

atrašanās vietu; par boju stāvokli, pozīciju caur mobilo operatora tīklu tiek sūtīti dati

atbildīgajām personām).

VAS „Latvijas Valsts ceļi” izmanto GPS mobilās kartēšanas risinājumu inventarizācijas

ģeogrāfiskās informācijas sistēmas ietvaros.

Valsts SIA „Autotransporta direkcija” veic pieturvietu koordināšu noteikšanu, izmantojot GPS

datus. Pieturvietu GPS koordināšu noteikšanā direkcija izmanto bezmaksas pieejamus satelītdatus.

Satelītu dati tiek izmantoti ne tikai saistībā ar zemes transportu, bet tiem ir nozīmīga loma arī

gaisa transportā. VAS „Latvijas Gaisa satiksme” satelīttehnoloģiju pakalpojumus izmanto, lai

paaugstinātu lidojumu drošību un nodrošinātu aeronavigācijas pakalpojumu kvalitāti atbilstoši ES

prasībām, t.sk.:


Lpp. 56

- saņemot informāciju par aviācijas avārijas signāliem, lai sinhronizētu automatizēto gaisa

satiksmes vadības sistēmu un radiolokatoru darbību;

- kā papildinājumu novērošanas sistēmai - mašīnās uz lidlauka, manevrēšanas zonā;

- operatīvās aviācijas meteoroloģiskās informācijas saņemšanai no WAFS (World Area

Forecasts System).

Kosmosa nozares piedāvātie dati ir nozīmīgi arī lidojumu plānošanā, piemēram, satelītu dati par

vulkāna izvirdumiem, izmešu virzību ir būtiski starptautisko lidojumu plānošanā.

VAS „Latvijas Pasts” izmanto GPS „NaviFleet”, kas tiek lietota automašīnu atsekošanai.

Automašīnās ir uzstādītas GPS ierīces, kas nosūta informāciju ar koordinātēm sistēmas serverim.

„NaviFleet” programmatūra ļauj redzēt automašīnas atrašanās vietu reālajā laikā, kā arī apskatīt

maršrutu vēsturi un veidot nepieciešamās atskaites. Pakalpojumu sniedz „RCN-Conti”.

4.5. Telekomunikācijas, sakari un navigācija

Telekomunikācijas sastāda lielāko globālo komerciālo kosmosa tirgus daļu. Telekomunikāciju

nozares izaugsmes būtisks faktors ir arī pieaugošais iedzīvotāju pieprasījums pēc aktuālās informācijas.

Ņemot vērā tādas jaunas satelītu navigācijas sistēmas, kā Galileo un zemes izpētes sistēmas GMES

ienākšanu tirgū, piedāvāto pakalpojumu klāsts strauji aug un paveras arvien jaunas iespējas.

GPS ir kļuvis par standarta risinājumu it visā, kas saistīts ar meklēšanu un glābšanas operācijām,

beidzot ar auto navigāciju un izklaidi. Šis tirgus turpina augt un GPS sistēmas tiek integrētas jaunos

produktos, sākot no telefoniem, kamerām utt.

Pielietojuma veidi: mobilajos telefonu aparātos un automašīnās iebūvētās navigācijas un

uzlabotās komunikāciju sistēmas.

Potenciālie lietotāji

- Mobilo sakaru operatori;

- Satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzēji;

- Loģistikas uzņēmumi;

- Jebkura valsts un privātā institūcija, kas izmanto minētos pakalpojumus.

Latvijas institūcijas, kas pielieto kosmosa tehnoloģijas un pakalpojumus

telekomunikāciju, sakaru, navigācijas nozarē.

VAS „ELEKTRONISKIE SAKARI” (līdz 2011.gada 20.oktobrim saukta VAS „Elektronisko sakaru

direkcija”) izmanto GPS uztvērējus radio raidošo iekārtu antenu ģeogrāfisko koordinātu noteikšanai un

navigācijai.

Satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzēji sastāda lielāko daļu no Latvijas kosmosa tehnoloģiju un

pakalpojumu nozares apgrozījuma (VIASAT Latvijas filiāle, UNISAT un YOTA)56.

56

aprakstu par satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzējiem skatīt 4. un 5. sadaļā.


Lpp. 57

Karšu izdevniecība Jāņa sēta, SIA izstrādā lietotnes navigācijas iekārtām, sastrēgumu

noteikšanas sistēmas, kas balstītas uz GPS.

GPS Partners specializējies GPS vizuālās paralēlās vadības sistēmās, lauksaimniecības transporta

automātiskās vadības sistēmās.

4.6. Veselības aprūpe un medicīna

Arvien vairāk pasaulē palielinās kosmosa nozarē veikto pētījumu un atklājumu pielietošana

medicīnā un veselības aprūpē, t.sk. kosmonautu veselības uzraudzībai, novērošanai atrodoties anti

gravitācijas apstākļos.

Arī Latvijā šajā virzienā ir veikti pētījumi. Piemēram, Latvijas zinātnieks Aleksejs Tatarinovs ir

izgudrojis frekvenču ultraskaņas kaulu diagnostikas iekārtu, kas paredzēta kaulu struktūras un

osteoporozes kvantitatīviem pētījumiem. Pētījumu iekārtā ietilpst kompakts, dažādiem mērījumiem

pielāgojams ultraskaņas detektors, elektroniskā iekārta un dators ar atbilstošu programmatūru.

A.Tatarinovs piedalījās EKA projektā par kaulu struktūras pētījumu veikšanu sarežģītos gravitācijas

apstākļos. Izstrādātā iekārta tika pozitīvi novērtēta pasaules mērogā un atzīta par perspektīvu lietošanai

kosmosā.

Latvijas institūcijas, kas pielieto kosmosa tehnoloģijas un pakalpojumus veselības

aprūpē un medicīnā

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR” GPS izmanto

loka transporta atrašanas vietas noteikšanai reālā laikā. Tāpat tas tiek izmantots zinātnisko pētījumu

veikšanai un pretepizootisko pasākumu veikšanai sevišķi bīstamu slimību uzliesmojumu gadījumos.

Datus piegādā „Intelligent Systems”.

4.7. Tūrisms un atpūta

Pielietojot kosmosa tehnoloģijas tūrisma nozarē, pieaug to sniegto pakalpojumu kvalitāte,

tādejādi piesaistot jaunus tūristus un veicinot pozitīvu valsts tēla veidošanos.

Iespējamie pielietojuma veidi:

- informācijas iegūšanā par tūrisma apskates objektiem izmantojot mobilos aparātus ar GPS;

- interaktīvo 3D karšu veidošana un vēsturisko vietu attēlošana;

- kartogrāfisko materiālu izstrāde.

No apzinātajiem Latvijas komersantiem tūrisma jomā GPS aplikācijas izstrādā Karšu

izdevniecība Jāņa sēta57, t.i. tiek izstrādātas kartes, lietošanai navigācijas sistēmās.

57

aprakstu par komersanta produktiem skatīt 5.1. sadaļā.


Lpp. 58

Mobilās sistēmas, SIA izstrādājis audiogida risinājumus, kas tiek izmantoti uz ekskursiju

kuģīšiem, kā arī muzejos.

Latvijas institūcijas, kas pielieto kosmosa tehnoloģijas un tūrisma nozarē.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA), izmantojot satelītattēlus izgatavo ortofoto

kartes, kuras tiek piedāvātas izmantošanai gan sabiedrībai, gan komersantiem (plašāku aprakstu par

LĢIA skatīt sadaļā 3.1.)

4.8. Enerģētika

Samazinoties pašreiz pieejamajiem dabas resursiem (nafta, dabasgāze, derīgie izrakteņi), arvien

aktuālāks ir jautājums par vēja un saules enerģijas izmantošanu, kā arī pētījumi, kas saistīti ar kosmosa

enerģijas izmantošanu.

Aizvien vairāk uzmanība tiek pievērsta saules enerģijas iegūšanai kosmosā un tās „pārraidei” uz

Zemes stacijām. Lai gan Latvijā līdz šim kā alternatīvi enerģijas avoti tiek izmantoti saules paneļi un vēja

ģeneratori, kā potenciālu nozari var apsvērt arī saules enerģijas iegūšanu kosmosā.

Saules enerģija kosmosā plaši tiek izmantota satelītu darbības nodrošināšanai. Ar saules paneļiem

uztvertā enerģija tiek uzglabāta akumulatoros, kas nodrošina satelīta un tā sistēmu darbību. Zināšanas

par saules enerģijas uzkrāšanu būtu nepieciešams attīstīt un radīt inovatīvas idejas šīs enerģijas nogādei

līdz Zemei.

Enerģētikas jomā LU Fizikas institūts veic pētījumus par magneto hidro dinamikas kā

elektriskās strāvas avota pielietojumiem kosmosā, izmantojot augstas temperatūras šķidro metālu

tehnoloģijas, kā arī šķidro metālu elektromagnētisku sūkņu izstrādi pielietojumiem kosmosā.


Lpp. 59

5. Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē iesaistīto

organizāciju ekonomiskie rādītāji

Informācija par Latvijas komersantiem, publiskām un zinātniski pētnieciskām institūcijām, kas

darbojas kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē tika apkopota, veicot respondentu anketēšanu.

Apzināmo institūciju atlase tika veikta pamatojoties uz pieejamo informāciju par realizētiem projektiem

(t.sk. saņemti Eiropas Kosmosa aģentūras pasūtījumi, iesaiste dažādās finansējuma programmās), kā arī

informācijas par institūciju sniegtajiem pakalpojumiem, ražotiem produktiem, veiktiem pētījumiem

saistībā ar kosmosa nozari.

Organizāciju atlasē tika uzrunāti Kosmosa tehnoloģiju klastera dalībnieki, uzrunātas organizācijas,

kuras piedalījās 2009.gada Eiropas Kosmosa aģentūras veiktajā Latvijas institūciju tehniskajā auditā, kā

arī organizācijas, kuras apzinātas Eiropas Komisijas 7.Ietvara programmas projekta „NordicBaltSat” 58

ietvaros.

Papildus 2011.gadā veiktai anketēšanai tika izmantota informācija no 2009.gada dokumenta

„Priekšizpēte Kosmosa tehnoloģiju klastera izveidei”59, 2011.gada Latvijas Republikas Izglītības un

zinātnes ministrijas sagatavotā ziņojuma.

Veicot izpēti par uzņēmumu ar kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozari saistītā apgrozījuma

datu pieejamību, secināts, ka publiskās datu bāzēs tieši ar nozari saistīto datu pieejamība (apgrozījuma,

eksporta dati) ir ierobežota. Šāda situācija ir skaidrojama ar to, ka uzņēmumiem pārsvarā netiek veikta

finanšu datu apkopošana specifiski nodalot pa nozarēm, t.sk. kosmosa nozari. Latvijā tādu uzņēmumu,

kuru vienīgais darbības virziens ir kosmosa nozare, ir nedaudz.

Latvijas organizācijas, kuras iekļautas šajā kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares pārskatā

darbojas dažādās nozarēs, piemēram, mašīnbūve un metālapstrāde, informācijas un komunikācijas

tehnoloģijas, dažāda veida pakalpojumu sniegšana un citās, kā arī papildus pamata darbības veidam

ražo kosmosā izmantojamus izstrādājumus, elektroniskas komponentes, kas piemērotas izmantošanai

kosmosā vai satelītinformācijas uztveršanai, sniedz pakalpojumus, izmantojot apstrādātus satelītu

datus, izstrādā programmatūru satelītdatu apstrādei.

5.1. Latvijas organizāciju dati

Izvērtējot organizāciju apgrozījuma datus 2010. gadā saistībā ar kosmosa tehnoloģiju un

pakalpojumu nozari, lielākais apgrozījums nozarē ir komersantiem - 17 848 691 LVL, tad zinātniski un

pētnieciskām institūcijām 1 071 849 LVL, NVO – 282 283 LVL.

58 www.vatp.lv/projekti 59 www.vatp.lv/kosmoss/petijumi

http://www.vatp.lv/projekti

http://www.vatp.lv/kosmoss/petijumi


Lpp. 60

Tabula Nr. 7. Latvijas kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē strādājošo institūciju kopējā

apgrozījuma dati par 2007. – 2010.gadu

Institūciju

veids

Apgrozījums, budžets (tūkst. LVL)

Apgrozījums. budžets saistībā ar kosmosa

tehnoloģiju un pakalpojumu nozari60

(tūkst. LVL)

2007. 2008. 2009. 2010. 2007. 2008. 2009. 2010.

Komersanti 81 404 85 907 56 859 77 544 22 723 24487 8 362 17 849

Izglītības

iestādes 47 710 53 172 36 397 45 000 178 168 137 149

Zinātniskās un

pētnieciskās

institūcijas

6 071 8 971 5 082 4 324 482 667 1 059 1 072

NVO 473 706 594 1 147 74 157 118 282

Kopā 135 657 148 757 98 932 128 032 23 458 25 479 9 677 19 351

5.2. Komersantu kopējā apgrozījuma dati

Apkopojot datus par komersantiem, kuru darbība ir saistīta ar kosmosa nozari, organizācijas tika

iedalītas atsevišķās grupās, vērtējot pēc galvenās darbības veidiem – produktu ražotāji un izstrādātāji,

satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzēji, GPS un citu kosmosa aplikāciju ieviesēji.

Tabula Nr.8. Latvijas kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē strādājošo komersantu


Institūcijas

darbības veids

Kopējais apgrozījums

(tūkst. LVL)

Apgrozījums saistībā ar nozari

(tūkst. LVL)

2007. 2008. 2009. 2010. 2007. 2008. 2009. 2010.

Satelīttelevīzijas

pakalpojumu

sniedzēji

20 551 22 405 6 379 15 756 20 551 22 405 6 379 15 756

GPS un citu

kosmosa

aplikāciju

ieviesēji

5 169 4 826 8 420 6 815 1 495 1 305 1 184 1 195

Ražotāji un

izstrādātāji 55 684 58 673 42 060 54 983 678 773 780 897

Kopā 81 404 85 908 56 810 77 544 22 723 24 487 8 362 17 849

Privāto institūciju sadalījumā pa atsevišķām grupām pēc to darbības kosmosa tehnoloģiju un

pakalpojumu nozarē, lielāko daļu no nozares apgrozījuma sastāda satelīttelevīzijas pakalpojumu

sniedzēji.

60 „Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozare” – turpmāk tabulās „nozare”


Lpp. 61

Satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzēju apgrozījums

Datu apkopošanā tiek izmantoti publiski pieejami dati par satelīttelevīziju kompāniju

apgrozījumu. Satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzēju kopējais apgrozījums 2010.gadā sastāda

15 756 831 LVL un to veido 3 uzņēmumi.

Tabula Nr. 9. Satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzēju Latvijā apgrozījuma dati par 2007. –

2010.gadu

Uzņēmuma nosaukums Kopējais apgrozījums (tūkst. LVL)

2007. 2008. 2009. 2010.

VIASAT AS, Latvijas filiāle 9 961 13 248 2 567 11 518

UNISAT, SIA 3 478 3 197 2 060 4 238

YOTA Ltd., SIA 7 112 5 964 1 752 Nav datu61

KOPĀ (tūkst.LVL) 20 551 22 409 6 379 15 756

Tabulā norādītajiem uzņēmumiem 100% no apgrozījuma ir tieši no satelīttelevīzijas pakalpojumu

nodrošināšanas. Satelīttelevīzijas apgrozījuma pieaugumu 2010.gadā var skaidrot ar atgūšanos no

2009.gada ekonomiskās krīzes un iedzīvotāju maksātspējas pieaugumu.

GPS un citu kosmosa aplikāciju ieviesēju kopējais apgrozījums

Latvijā globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) datu pielietošanā darbojas vairākas privātās

institūcijas.

Kā jau minēts iepriekš šī pārskata 4. sadaļā, GPS dati tiek pielietoti dažādās jomās un veidos,

piemēram, sauszemes, gaisa un jūras transporta uzraudzībā, lielo tiltu deformāciju novērošanai, vides

monitoringā un dabas katastrofu prognozēšanā, novērošanā (zemes nogruvumu, ledāju uzraudzībā,

plūdu un ugunsgrēku radīto risku novērtēšanā, bīstamo izmešu izplatības uzraudzībā), uzraudzītu un

prognozētu lauksaimniecisko ražošanu, kā arī drošības uzraudzībai īpašumos u.c.

Tabula Nr.10. GPS un citu kosmosa aplikāciju ieviesēju kopējā apgrozījuma dati par 2007. –

2010.gadu

Uzņēmuma

nosaukums

Kopējais apgrozījums (tūkst. LVL) Apgrozījums saistībā ar nozari

(tūkst. LVL)

2007. 2008. 2009. 2010. 2007. 2008. 2009. 2010.

Intelligent

Systems, SIA 168,8 290,4 264,6 334,4 168,8 290,4 264,6 334,4

Guard Nav 287,7 223,1 261,4 Nav 287,7 223,1 261,4

61 Informācijas avots: www.lursoft.lv

http://www.lursoft.lv/


Lpp. 62

Systems

Latvia, SIA

datu datu

GPS Partners,

SIA 1 195,8 510,8 170,1 165 1 195,8 510,8 170,1 165

Meža

īpašnieku

konsultatīvais

centrs, SIA

949,2 738,8 1 115,9 1 183,7 94,9 7,4 122,3 123,6

Metrum, SIA 4 436,9 5 572,7 4 380,5 2 954,7 98,5 211,8 166,5 112,3

SensoTech,

SIA

Nav

datu 9,6 75 92,2

Nav

datu 9,6 75 92,2

Meissa, SIA 53,9 94,5 80,7 50,3 53,9 94,5 80,7 50,3

Maplant, SIA 29,2 48,9 45,5 47,5 29,2 48.9 45,5 47,5

Mobilarm, SIA Nav

datu 23,3 17,7 8,1

Nav

datu 23,3 17,7 8,1

Geostar, SIA 943 755,7 243,9 375,7 47,2 40 18,1 1,6

Rīgas

Ģeometrs, SIA 1 447,6 1 463,2 834,8 639,8

Nav

datu

Nav

datu

Nav

datu

Nav

datu

ENVIROTECH,

SIA 978,3 881,5 720,4 381,1

Nav

datu

Nav

datu

Nav

datu

Nav

datu

Kamri, SIA 352,4 460,1 248, 1 320,9 Nav

datu

Nav

datu

Nav

datu

Nav

datu

KOPĀ

(tūkst. LVL) 5 169 4 825,9 8 420,3 6 814,8 1 494,8 1 305,3 1 183,6 1 195,4

Papildus 9.tabulā norādītajiem komersantiem varam pieminēt arī SIA „IT Observer”, kas ir

dibināts 2011.gada jūlijā un darbība būs pakalpojumu sniegšana saistībā ar GPS aplikācijām.

Kā redzams tabulā Nr. 9, tad GPS un citu aplikāciju ieviesēju grupā, laika periodā 2007. – 2010.

GPS aplikāciju tirgus Latvijā ir samērā stabils un novērtējams.

Ražotāju un izstrādātāju apgrozījums

Kopējā privāto institūciju grupā ražotāju un izstrādātāju apgrozījuma dati ir zemāki,

salīdzinājumā ar satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzējiem un GPS un citu aplikāciju ieviesējiem,

ražošanas apjomi pieaug lēnāk, t.i. kosmosa tehnoloģijas un pakalpojumu nozarē Latvijā industrijas

pārstāvju kopējais apgrozījums 2010.gadā ir 896,9 tūkst. LVL.

Šajā grupa ir iekļauti uzņēmumi – produktu ražotāji, tehnoloģiju izstrādātāji.


Lpp. 63

Tabula Nr. 11. Latvijas kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares ražotāju un izstrādātāju


Uzņēmuma

nosaukums


(tūkst. LVL)

2007. 2008. 2009. 2010. 2007. 2008. 2009. 2010.

RD Alfa, SIA 577 672 840,5 939,5 144,2 168 210,1 234,9

Karšu izdevniecība Jāņa

sēta, SIA 1 646,8 1 885 1 014,9 1 062,5 170,1 221,9 147,8 171,7

Hanzas elektronika, SIA 5 186,7 4 642,9 2 676,1 3 755,1 233,4 162,5 107 150,2

Autonams, SIA 3 121,2 2 459,6 958,4 1 088,5 Nav

datu

Nav

datu 95,8 119,7

Baltic Scientific

Instrument, SIA 1 500 1 900 2 028,2 1 531,5 98,5 135 202,8 76,6

Mobilās sistēmas, SIA 42,1 57,4 13,8 142 0 12 0 73

Dynamic Research, SIA 6,2 14,6 4,4 56,7 1,2 5 4,4 56,7

Plazma, keramika,

tehnoloģija, SIA 23,2 33,6 10 8 23 28,5 10 8

Neomat, AS 45,2 60,8 48,6 10,4 Nav

datu 7,5 19,5 3,3

Ventspils Elektronikas

Fabrika, SIA 266 586,4 447,3 565 1,3 2,9 2,2 2,8

HEE Photonic Labs, SIA 13,4 80,3 33 11 6 30 0 0

Valmieras stikla

šķiedra, AS 38 000 38 900 30,3 39,2

Nav

datu

Nav

datu

Nav

datu

Nav

datu

SIDRABE, AS 3 344,4 4 504,3 2 241,5 2 396,9 Nav

datu

Nav

datu

Nav

datu

Nav

datu

Z-Light, SIA 1 911,4 2 876,1 3 470,9 4 215,9 Nav

datu

Nav

datu

Nav

datu

Nav

datu

Kopā (tūkst.LVL) 55 684 58 673,2 42 059,6 54 983,2 677,9 773,3 799,7 896,9

Šajā sadaļā papildus var minēt arī SIA „LEO Pētījumu centrs”, kas darbību uzsācis 2011.gadā un

darbība būs saistīta ar jaunu tehnoloģiju izstrādi.

5.3. Izglītības iestāžu, kuras piedāvā studiju programmas kosmosa jomā,

kopējais budžets

Nelielu daļu kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares kopējā apgrozījumā Latvijā sastāda

izglītības iestāžu budžets, kuras piedāvā studiju programmu vai atsevišķus studiju priekšmetus

kosmosa jomā.

Tabula Nr. 12. Latvijas izglītības iestāžu budžeta dati par 2007. – 2010.gadu


Lpp. 64

Nosaukums

Kopējais budžets (tūkst. LVL) Budžets saistībā ar nozari

(tūkst. LVL)

2007. 2008. 2009. 2010. 2007. 2008. 2009. 2010.

Rīgas Tehniskā universitāte 43 772 49 983 33 083 42 000 84,5 99,6 66,2 84,0

Ventspils Augstskola 3 938 3 189 3 314 3 000 94,0 68,6 71,3 64,5

Kopā (tūkst.LVL) 47 710 53 172 36 397 45 000 178,5 168,5 137,4 148,5

Aprakstu par izglītības iestāžu studiju programmām un kursiem saistībā ar kosmosa tehnoloģiju

un pakalpojumu nozari skatīt sadaļā 6.2.

5.4. Zinātniski pētniecisko institūciju budžeta dati

Nozares pārskatā ir apkopoti dati arī par zinātniski pētniecisko institūciju budžetu saistībā ar

veiktajiem pētījumiem, projektiem un izstrādēm kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē.

Tabula Nr. 13. Latvijas zinātniski pētniecisko institūciju budžeta dati

Nosaukums Kopējais budžets (tūkst. LVL) Budžets saistībā ar nozari (tūkst. LVL)

2007. 2008. 2009. 2010. 2007. 2008. 2009.g. 2010.g.

LU Fizikas institūts 993,3 1 885,4 657 695 99,3 188,5 525 485

VeA inženierzinātņu

institūts „Ventspils

Starptautiskais

radioastronomijas

centrs"

82,6 75,8 665,8 872,9 82,6 75,8 373,9 454,4

Elektronikas un

datorzinātņu institūts 1 001,4 1 418,8 985,7 1 104,3 12,3 17 41,5 40,7

LU Ģeodēzijas un

ģeoinformātikas institūts 55,6 48,1 47,3 32 55,6 33,7 47,3 32

Latvijas Valsts Koksnes

ķīmijas institūts,

Polimēru laboratorija

1 666,7 2 500 1 000 1 491,4 25 35 30 30

LU Ģeogrāfijas un Zemes

zinātņu fakultāte 886 1 160 1 160 900 18 23 23 18

LU Astronomijas institūts 95 162 105 55 95 162 17,9 11,7

RTU Neorganiskās

ķīmijas institūts 590,1 920,8 461,3 665,2 59 92,1 Nav datu Nav datu

RTU Materiālu un

konstrukciju institūts 700 800 Nav datu Nav datu 35 40 Nav datu Nav datu

KOPĀ 6 070,8 8 970,9 5 082,2 4 330,4 481,8 667,1 1 058,7 1 071,8

Izvērtējot zinātniski pētniecisko institūciju datus, redzams, ka, neskatoties uz kopējā

budžeta samazinājumu, apgrozījums saistībā ar kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozari ir

pieaudzis.


Lpp. 65

No aptaujas laikā saņemtās informācijas izriet, ka LU Fizikas institūta budžeta pieaugumu saistībā

ar nozari veido ieņēmumi no pasūtījumu izpildes privātam sektoram, galvenokārt elektromagnētisko

šķidra metāla sūkņu pārdošana klientiem Francijā, Vācijā un Indijā.

Ventspils Starptautiskajam radioastronomijas centra budžeta pieaugums ir saistīts ar vairāku

projektu īstenošanas uzsākšanu (informāciju par projektiem skatīt 6.sadaļā)

Elektronikas un datorzinātņu institūtam 2009. un 2010. gadā palielinājies kopējais apgrozījums,

t.i. no Eiropā un Ķīnā pārdotām mērīšanas sistēmām, kas izstrādātas satelītu attālumu mērījumiem ar

lāzera palīdzību paredzētās.

5.5. Nevalstisko organizāciju kopējais apgrozījums

Papildus iepriekš minētajām organizāciju grupām kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē

darbojas arī nevalstiskās organizācijas – nodibinājums „Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” un biedrība

„Tehnoloģiju attīstības forums”. Šīs organizācijas īsteno projektus saistībā ar šo nozari, saņemot

finansējumu no dažādām programmām (skat. 6.sadaļu).

Tabula Nr. 14. Nevalstisko organizāciju kopējais apgrozījums

Nosaukums


(tūkst. LVL)

2007. 2008. 2009. 2010. 2007. 2008. 2009. 2010.

Ventspils Augsto

tehnoloģiju parks,

nodibinājums

345 482 466,4 875,2 15,7 28,3 54,9 146,4

Tehnoloģiju attīstības

forums, biedrība 127,8 224,4 127,8 271,7 58,5 128,5 63,9 135,8

Kopā (tūkst. LVL) 472,8 706,4 594,2 1 146,9 74,2 156,8 118,8 282,2

NVO apgrozījumu sastāda pārsvarā ienākumi no dažādu projektu īstenošanas. Kā redzams tabulā,

tad 2010.gadā vērojams vislielākais ar kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozari saistītā apgrozījuma

īpatsvars salīdzinātajos gados. Papildus informācija par NVO īstenotajiem projektiem nozarē pieejama

6. sadaļā.


Lpp. 66

6. Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē strādājošās

institūcijas, to darbības apraksti un sasniegumi nozarē.

6.1. Komersanti, to darbības apraksti un sasniegumi nozarē.

Šajā nodaļā sniegts apskats par kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē strādājošiem

komersantiem, sadalījumā pa šādām grupām: satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzēji, GPS un

citu kosmosa aplikāciju ieviesēji, produktu ražotāji un izstrādātāji.

Satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzēji.

Kā liecina publiskās datu bāzēs pieejamie dati62, lielākais

apgrozījums no Latvijā strādājošiem satelīttelevīzijas pakalpojumu

sniedzējiem ir VIASAT, AS, Latvijas filiālei, sasniedzot 11,5 milj. LVL apgrozījumu 2010.gadā.

VIASAT ir daļa no Modern Times Group (MTG AB) – lielākā mēdiju grupa Skandināvijā un

Baltijas reģionā.

VISAT nodrošina maksas digitālās satelīttelevīzijas pakalpojumus visā Latvijas teritorijā,

TV signāla raidīšanai izmantojot pavadoni Sirius 4, kas atrodas ģeostacionārā orbītā. Papildus

pakalpojumu sniegšanai skatītājiem, VIASAT nodrošina sadarbību ar kabeļtelevīzijas un citiem

maksas televīzijas operatoriem, tādējādi nodrošinot satelīttelevīzijas pakalpojumus (atsevišķus

kanālus, piemēram, VIASAT Sport Baltic, TV1000, VIASAT History un VIASAT Explorer) plašākam klientu lokam.

2009.gadā VIASAT apgrozījums salīdzinājumā ar 2008.gadu krasi samazinājās (no 13 248

tūkst. LVL uz 2 567,1 tūkst. LVL), kas skaidrojams ar ekonomisko krīzi, t.sk. izmaiņām nodokļu

politikā, savukārt 2010.gadā uzņēmuma klientu apgrozījums ir ievērojami pieaudzis – līdz 11,5

milj. LVL. Apgrozījuma pieaugumu var skaidrot ar VIASAT nodrošināto atsevišķu kanālu pārraidi

kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzējiem.

Pēc publiskās datu bāzēs pieejamās informācijas, pēc apgrozījuma otrs lielākais

satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzējs Latvijā ir Unisat, SIA. Unisat piedāvā klientiem

satelīttelevīzijas pārraides sistēmu projektēšanu, ražošanu un servisu. Komersanta apgrozījums

2007.gadā bija 3 477,8 tūkst. LVL, 2008.gadā 3 196,6 tūkst. LVL, savukārt salīdzinot 2009.gadu

un 2010.gadu ir pieaudzis no 2 059,9 tūkst. LVL uz 4 238,5

tūkst. LVL.

62 SIA „Lursoft” datu bāze www.lursoft.lv



Lpp. 67

GPS un citu kosmosa aplikāciju ieviesēji.

Kā jau norādīts 4.sadaļā, Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar satelītdatu

pielietošanu (no angļu val. –Downstream services), speciālu programmatūru izstrādi datu

apstrādei. Šajā apakšsadaļā tiks sniegts apskats par tiem komersantiem – GPS un citu kosmosa

aplikāciju ieviesējiem, no kuriem nozares pārskata sagatavošanas laikā ir saņemta informācija

par to darbības aprakstu un sasniegumiem nozarē.

Lielākais apgrozījums šajā apakšsadaļā ir komersantiem Intelligent Systems, SIA, Guard

Systems Latvija, SIA un GPS Partners, SIA.

Intelligent Systems, SIA ir dibināta 2005. gadā

un specializējas telemetrijas risinājumu izstrādē. Šo

gadu laikā ir izstrādāti, veiksmīgi ieviesti un uzturēti

dažādi telemetrijas risinājumi Latvijas un starptautiskos uzņēmumos.

Intelligent Systems produkti ir tiešsaistes GPS/GPRS transporta līdzekļu uzraudzības

sistēmas, gan sauszemes, gan jūras transportam. Viens no uzņēmuma produktiem jūras

transporta jomā ir tiešsaistes GPS izsekošanas sistēma, kas ļauj ar interneta palīdzību viegli

noteikt jebkuras Regates jahtas ģeogrāfisko atrašanās vietu, parādīt ceļa vēstuli vai nolasīt uz

klāja datora saturu, kā piemēram, jahtas ātrumu u.c. rādītājus.

Kā liecina publiskās datu bāzēs63 pieejamā informācija, Intelligent Systems apgrozījums

2007. un 2008.gadā ir palielinājies no 168 768 LVL līdz 290 366 LVL, 2009. gadā samazinājies

līdz 264, 6 tūkst. LVL un 2010.gadā ir ievērojams apgrozījuma pieaugums līdz 334,4 tūkst. LVL.

Guard Systems ir drošības sistēmu piegādātājs un

nodrošinātājs, ar specializāciju zagtu objektu izsekošanā un atgūšanā,

kā arī viens no vadošajiem GPS autoparka vadības sistēmu ražotājiem

un apkalpotājiem Skandināvijā. Radiomeklēšanas iekārtas palīdz atgūt nozagto automobili visās

Baltijas valstīs un Skandināvijā.

Kompānija ir izstrādājusi objektu izsekošanas sistēmas, balstoties uz

elektromagnētiskajiem radio signāliem vai GPS / GSM / GPRS signāliem. Guard Systems

infrastruktūru veido vairāki serveri GPS maršruta kontroles vajadzībām, izsekošanas lidmašīnas,

operatīvās automašīnas, bāzes antenu tīkls, speciāli apmācīts personāls un trauksmes centrāle.

Publiskā datu bāzē56 nav reģistrēti dati par komersanta apgrozījumu 2007. gadā, savukārt

2008. gadā apgrozījums bija 287,7 tūkst. LVL, 2009. gadā vērojams apgrozījuma samazinājums

63 Avots: Lursoft, SIA datu bāze, www.lursoft.lv



Lpp. 68

par aptuveni 22%, t.i. līdz 223,1 tūkst. LVL, bet 2010.gadā ir apgrozījuma pieaugums par

aptuveni 17%, t.i. līdz 261,4 tūkst. LVL.

GPS un kosmosa aplikāciju ieviesēju grupā nākamais komersants ar trešo lielāko

apgrozījumu 2010.gadā ir uzņēmums GPS Partners, SIA, kas nodarbojas ar GPS uztvērēju un

mērniecības instrumentu tirdzniecību un apkopi, kā arī sniedz konsultācijas un veic apmācību

mērniecības instrumentu un GPS uztvērēju lietošanai lauksaimniecībā - lauksaimniecības

tehnikas aprīkošana ar GPS sistēmām, GPS sistēmu izmantošana miglošanā, graudu novākšanā,

zemes apstrādes darbos. Uzņēmums specializējies arī GPS vizuālās paralēlās vadības sistēmās,

autostūrēšanas sistēmās, miglotāju automātiskā sprauslu vadībā. Platību noteikšana ar GPS

palīdzību.

Uzņēmuma apgrozījums, salīdzinot 4 gadu griezumā (2007.-2010.), ir krasi samazinājies:

2007.gadā – 1 195,8 tūkst. LVL, 2008.gadā – 510,8 tūkst. LVL, 2009.gadā 170,1 tūkst. LVL, un

2010.gadā 165 tūkst. LVL.

Vērtējot pēc apgrozījuma datiem, kā nākamais ir SIA „Meža īpašnieku konsultatīvais

centrs” (MIKC), kas veic satelītdatu validāciju, izmantojot aviācijā bāzētu attālo izpēti.

MIKC ir Latvijas uzņēmums, kas jau 15 gadus sniedz konsultācijas ar mežsaimniecību,

medību saimniecību un vides pārvaldību saistītos jautājumos, darbā pielietojot modernākās

tehnoloģijas, t.sk. satelītattēlus.

MIKC darbinieku pieredzi un profesionalitāti ir novērtējuši Latvijā, Zviedrijā, Norvēģijā,

Somijā, Krievijā un Francijā. Uzņēmuma sadarbības partneri ir vietējās un ārvalstu nevalstiskās

organizācijas un zinātniskie institūti.

No uzņēmuma kopējā apgrozījuma,

kas 2009.gadā bija 1 115 875 LVL un

2010.gadā 1 183 715 LVL, aptuveni 10% jeb

122 277 LVL 2009.gadā un 122 582 LVL

2010.gadā ir norādīts saistībā ar kosmosa

nozari.

Metrum, SIA darbība kosmosa tehnoloģiju

apakšnozaru jomā saistīta ar satelītattēlu

izmantošanu meteoroloģiskām prognozēm

aerofotogrāfēšanai. Satelītattēlus, savienojot ar aerofotogrāfiju, iegūtā informācija ir precīzāka.

Uzņēmums satelītattēlus uzmanto arī informācijas ieguvei par ārvalstu objektiem un teritorijām.

Metrum darbības jomas ir mērniecība, teritorijas plānošana, fotogrammetrija, ģeogrāfiskās

informācijas apstrāde un mežu taksācija. Metrum sniedz pakalpojumus arī ārvalstīs, kā

piemēram Somijā, Igaunijā, Rumānijā.


Lpp. 69

Uzņēmuma apgrozījuma daļa, ko sastāda kosmosa tehnoloģiju joma 2007.gadā ir 98.5

tūkst. LVL, 2008.gadā - 211, tūkst. LVL, 2009. gadā ap 166.5 tūkst. LVL, 2010.gadā 112,3 tūkst.

LVL.

GeoStar, SIA piedāvātie produkti un pakalpojumu saistīti ar zemes garozas deformācijas

novērojumiem un analīzi, GPS un sakaru sistēmu modifikāciju un integrāciju, satelītattēlu

apstrādi un izmantošanu tautsaimniecībā, GPS sistēmu izbūvi, optimizāciju un darbības analīzi,

speciālistu apmācību darbam ar GPS un citām mērniecības tehnoloģijām.

GeoStar apgrozījums saistībā ar kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozari ir 2010.gadā

ir ievērojami samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējiem 3 gadiem: 2007.gadā apgrozījums bija

47,1 tūkst. LVL, 2008.gadā – 40 tūkst. LVL, 2009.gadā 18,1 tūkst. LVL, 2010.gadā – 1,6 tūkst. LVL.

Lielais apgrozījuma samazinājums ir skaidrojams ar to, ka pēdējā gadā uzņēmuma darbība

lielākoties saistība ar mērniecības ierīču tirdzniecību un servisa nodrošināšanu, savukārt nav

bijusi iesaiste projektos saistībā ar kosmosa tehnoloģijām un pielietojumiem.

GPS un citu kosmosa aplikāciju ieviesēju grupā ir vēl vairāki komersanti, kuru darbības

apraksts šeit nav iekļauts ( SensoTech, Meissa, Maplant, Mobilarm, Rīgas Ģeometrs, Envirotech,

Kamri). Šo komersantu apgrozījums saistībā ar nozari apgrozījums saistībā ar kosmosa

tehnoloģiju un pakalpojumu nozari ir mazāks par 100 tūkst. LVL katram.

Produktu ražotāji un izstrādātāji.

SIA RD Alfa izstrādā un ražo elektroniskās

komponentes, piemēram, mikroshēmas sērijveida

kosmiskajām programmām. Tiek izstrādātas augstas

kvalitātes mikroshēmas un ražotas sērijveidā, kas tiek

piegādātas gala ražotājam. Pēc uzņēmuma rīcībā esošās

informācijas, RD Alfa ražotās komponentes tiek izmantotas arī kosmosa nozarē, bet informācija

par konkrētiem produktiem netiek publiskota.

Kā liecina uzņēmuma sniegtā informācija tad aptuveni 20% no uzņēmuma apgrozījuma

jeb 168 097 LVL 2009.gadā un 187 900 LVL 2010.gadā var pieskaitīt pie kosmosa nozares

apgrozījuma.

Pilnībā visa uzņēmuma saražotā produkcija (100%) tiek eksportēta un galvenais eksporta

tirgus ir Krievija un bijušās Padomju Savienības valstis.

SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta” izstrādā lietotnes navigācijas

iekārtām un mobilajiem telefoniem, sastrēgumu noteikšanas sistēmas, kas

balstītas uz globālās pozicionēšanas iekārtu tiešsaistē sūtītiem datiem, kā arī


Lpp. 70

transporta kontroles lietotnes gan interneta videi, gan stacionāri instalējamas.

Uzņēmuma kopējais apgrozījums 2009.gadā bija 1 014 938 LVL, t.sk. 14,56 % no

apgrozījuma jeb 147 776 LVL ir saistībā ar iepriekš minēto lietotņu pārdošanu savukārt kopējais

uzņēmuma apgrozījums 2010.gadā 1 062 531 LVL, t.sk. 16,16% no tā jeb 171 743 LVL ir saistībā

ar GPS aplikāciju izstrādi. Tieši šajos pēdējos 2 gados uzņēmums pievērsis uzmanību jaunu

produktu izstrādei, kuros tiktu izmantoti globālās pozicionēšanas iekārtu sūtīti dati, kas ir

veicinājis apgrozījuma pieaugumu.

Galvenais noieta tirgus uzņēmumam šobrīd ir Latvijā, t.i 95%, tomēr uzņēmums plāno

attīstīt savus jaunos produktus (transporta novērošanas, ĢIS un navigācijas risinājumus) un

sadarboties ar izplatītājiem un arī ārvalstu kompānijām to eksportam.

Hansa Matrix grupas uzņēmumi Latvijā, t.i. SIA Hanzas

elektronika un SIA Ventspils Elektronikas fabrika, izgatavo

elektroniskās komponentes, kas tiek izmantotas sakaru

nodrošināšanas terminālos, globālās pozicionēšanas sistēmas

(GPS) uztvērēju elektroniskās plates, kā arī satelītu video un

audio uztvērēju komponentes.

Uzņēmuma galvenie tirgus segmenti ir telekomunikāciju aparatūra, radionavigācijas un

industriālā elektronika. Ražošanas procesā tiek izmantota produkcijas CAM (no angļu val. –

Computer Aid Manufacturing) programmatūra – vPLAN, tādējādi var veikt sarežģītu elektronisko

shēmu modelēšanu, izveidi un ražošanas simulācijas.

Attēls Nr. 26. Karšu izdevniecības Jāņa sēta produkts JS GPS Navigācija, kas ieguva pirmo vietu savā kategorijā LIAA konkursā „Eksporta un inovācijas balva 2011”


Lpp. 71

Aptuveni 3,5% gadā no kopējā abu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma jeb 109 281 LVL

2009.gadā un 153 031 LVL 2010.gadā bija no ar kosmosa nozari saistīto produktu realizācijas.

Autonams, SIA ir produktu izstrādātājs, ražotājs

un uzstādītājs. Uzņēmuma izstrādātā transporta GPS /

GSM organizēšanas sistēma Skybrake AUS izmanto GPS

tīklu, kā arī tiek radītas sistēmas, kuras izmanto

alternatīvos satelītdatu tīklus – GLONASS un GALILEO.

Uzņēmums galvenokārt darbojas trīs virzienos –

auto drošības un aizsardzības produktu izstrāde,

ražošana, uzstādīšana, pārdošana un izplatīšana (tai skaitā apdrošināšanas pakalpojuma

sniegšana), autogāzes iekārtu komplektu tirdzniecība un uzstādīšana un transporta GPS/GSM

organizēšanas sistēmas ražošana, uzstādīšana un pakalpojuma sniegšana.

10-11 procenti no uzņēmuma kopējā apgrozījuma 2009. un 2010.gadā bija saistībā ar

kosmosa nozari, t.i. 2009.gadā ar kosmosa nozari saistītais apgrozījums bija 96 000 LVL,

2010.gadā 115 500 LVL. Uzņēmuma produkcija, kas saistīta ar kosmosa tehnoloģiju pielietošanu,

lielākoties tiek realizēta vietējā tirgū – 12% no apgrozījuma jeb 44 000 LVL 2009.gadā un 48 000

LVL 2010.gadā bija no produkcijas eksporta uz Krieviju, Ukrainu, Horvātiju, Spāniju,

Lielbritāniju, Kosovu, Serbiju.

SIA Baltic Scientific Instruments (BSI), kas izgatavo

radiācijas detektorus, un kura darbība saistīta ar materiālu,

komponenšu, kā arī optikas inženieriju kosmosa

tehnoloģijām, kopējais apgrozījums 2009.gadā 2 028 159

LVL, t.sk. 10% jeb 202 816 LVL saistībā ar kosmosa

tehnoloģiju nozari, savukārt 2010.gadā uzņēmuma

Attēls Nr. 27. Ventspils Elektronikas fabrika – ražošanas iekārtas


Lpp. 72

apgrozījums bija 1 531 510 LVL, t.sk. 5% jeb 76 576 LVL saistībā ar kosmosa tehnoloģiju

nozari64.

Uzņēmuma saražotā produkcija pārsvarā tiek eksportēta – 88,84% no apgrozījuma 2009.

gadā un 88.69% no apgrozījuma 2010.gadā. No kopējā eksporta apjoma 2009.gadā 10% jeb

180 189 LVL, bet 2010.gadā 5% jeb 67 913 LVL ir ar kosmosa nozari saistītās produkcijas

eksports.

BSI specializējies pikseļdetektoru izgatavošanā, uz silīcija bāzes veidotu spektrometrisku

ierīču izstrādē un ražošanā. BSI ražotie detektori tiek izmantoti kosmosa misijās

rentgenstarojuma un gamma staru noteikšanā Maršala Kosmosa lidojumu centra (Marshall

Space Flight Center - NASA) projektos.

Eiropas Kosmosa aģentūras finansētā pētniecības attīstības projekta „Development of TlBr

gamma-ray detection systems for planetary and Astrophysics Missions” ietvaros BSI izstrādāja

tallija bromīda (TlBr) kristālu audzēšanas tehnoloģiju un pikseļdetektorus gamma staru

noteikšanai, izmantojot šos kristālus.

Saistībā ar detektoru izstrādi, uzņēmums ir sadarbojies ar vairāku valstu kosmosa

institūcijām, piemēram, Dānijas Kosmosa izpētes institūtu, Itālijas Kosmosa izpētes institūtu,

Ķīnas Kosmosa institūtu.

64 Uzņēmuma kosmosa apgrozījuma būtiskā atšķirība salīdzinot 2010.gadu ar 2009.gadu ir skaidrojama ar

to, ka 2009.gadā tika saņemts projekta „Development of TlBr gamma-ray detection systems for planetary

and Astrophysics Missions” finansējums no Eiropas Kosmosa aģentūras, savukārt 2010.gadā apgrozījumu

sastāda tikai ieņēmumi no produkcijas realizēšanas citiem ārvalstu partneriem.

Attēls Nr. 28. HPGe Spektrometrs


Lpp. 73

Mobilās sistēmas, SIA (MS) izstrādā un nodrošina

klientiem inovatīvus, radošus un netradicionālus risinājumus,

kas balstīti uz mūsdienu jaunākajām tehnoloģijām.

MS izstrādāja audiogida sistēmu ekskursiju kuģim „Hercogs Jēkabs ” Ventspilī, kas dod

iespēju tūristiem brauciena laikā audiālā veidā skaļruņos vai uz bezvadu austiņām saņemt

informāciju par apkārt redzamajiem apskates objektiem. Pateicoties sistēmas sasaistei ar GPS,

tiek noteikta atrašanās vieta un bezvadu austiņās vai uz publiskajiem skaļruņiem tiek atskaņots

atbilstošs audiofailu, kuģītim nonākot attiecīgā apskates objekta atrašanās zonā.

MS izveidoja pirmo ISO 7 klases „Tīro telpu” Kurzemes reģionā - Ventspils Augsto

tehnoloģiju parkā (VATP) Ventspilī. "Tīrā telpā" tiek uzturēts noteikts mitruma līmenis,

kontrolēts putekļu daļinu skaits gaisā, regulēta gaisa apmaiņa, lai nodrošinātu maksimāli

precīzu, ārējās vides neietekmētu pētniecības un ražošanas vidi. "Tīrā telpa" nepieciešama

ražošanas un zinātniskās izpētes procesā, t.sk. kosmosa tehnoloģiju un smalkās elektronikas

ražošanā.

MS apgrozījums saistībā ar kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozari ir bijis 2 gadus, t.i.

2008.gadā 12 tūkst. LVL no minētās audiogida sistēmas izstrādes, savukārt 2010.gadā 73 tūkst.

LVL no kosmosa tehnoloģiju ražošanai piemērotas ISO 7 klases „tīrās telpas” izveides un mācību

materiālu piegādes Kosmosa tehnoloģiju klasterim.

Dynamic Research, SIA pamatdarbība ir kosmisko tehnoloģiju

pielietojumu - pakalpojumu, tehnisko risinājumu un informācijas produktu

izstrāde un ieviešana. Uzņēmums piedalās Latvijas pirmā satelīta Venta-1

izstrādē, nodrošinot studentu apmācību Brēmenes Tehniskajā universitātē

kosmisko tehnoloģiju jomās, izstrādājot pavadoņa fotokameras optiskās

sistēmas, kā arī iesaistoties pētījumos par programmvadāmā radio (SDR) pielietojumu

satelītkomunikāciju nodrošināšanā.

Dynamic Research apgrozījums pilnā apmērā ir saistīts tieši ar kosmosa nozari un

2010.gadā tas bija 56 672 LVL.

Attēls Nr. 29. Mobilās Sistēmas SIA izstrādātā audiogida sistēma tūristiem


Lpp. 74

Papildus šiem ražošanas uzņēmumiem, kuru apgrozījums saistībā ar kosmosa nozari

sastāda lielāko daļu, ir uzņēmumi, kuru apgrozījuma dati saistībā ar nozari ir mazāki.

Nanotehnoloģiju pielietojums kosmosa nozarē gūst arvien lielāku popularitāti un

nozīmību un arī šajā jomā Latvijas uzņēmumiem ir kompetence, izstrādāti produkti un iesaiste

Eiropas līmeņa projektos. Kā, piemēram, SIA Plazma, keramika tehnoloģija – izgatavo

keramiskos un nanopulverus, ko tālāk var pielietot aviācijā un izmantot kosmosa tehnikas

keramiskajām detaļām.

Neomat, AS ir izstrādājis perspektīvas tehnoloģijas un iekārtas tīru nanodisperso

keramisko un metālisko pulveru iegūšanai ar plazmas ķīmiskās sintēzes metodes palīdzību.

Šādiem nanopulveriem ir plašs pielietojums aviācijā, kosmosa tehnikā un militārajā rūpniecībā.

Tieši alumīnija oksīds tiek izmantots aviācijas un kosmosa tehnikas aparatūras konstruktīvajos

elementos.

2008.gadā no kopējā apgrozījuma 10% jeb 7,5 tūkst. LVL, 2009.gadā 40,1 % jeb 19,5 tūkst.

LVL bija saistībā ar kosmosa tehnoloģijām. Šo summu sastāda daļa no EUREKA projekta “Jauna

tehnoloģija keramisko lodīšu ražošanai speciālu pielietojumu lodīšu gultņiem darbam agresīvā

vidē”.

SIA HEE Photonic Labs izgatavo optiskās komponentes teleskopiem un satelīt lāzer

tālmēriem. Uzņēmumam ir cieša sadarbība ar LU Astronomijas institūtu (LU AI), kā arī LU

Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūtu (LU ĢĢI) un HEE Photonic Labs izgatavotā optika tiek

izmantota LU AI tālpiekļuves optiskās novērošanas sistēmā un LU ĢĢI izstrādātajā satelīt lāzer

tālmērā.

Uzņēmums kopā ar LU un Brēmenes Universitāti piedalījās MAXDOAS teleskopa izstrādē,

veicot optikas izstrādi. MAXDOAS teleskops tiek izmantots atmosfēras sastāva pētījumu

veikšanai, lietojot gaismas stara spektrālo analīzi.

A/S Valmieras stikla šķiedra saražotie tehniskie un teksturētie stikla šķiedras audumi

un diegi tiek lietoti arī dažādu ar kosmosa tehnoloģiju saistītu materiālu un komponenšu

inženierijā. Uzņēmuma informācija par produkcijas saņēmējiem un tālāku produkcijas

pielietošanu, ir konfidenciāla informācija. Saistībā ar to, ka ražotā produkcija tiek izmantota

pārsvarā citās nozarēs, tad uzņēmumā netiek nodalīti finanšu dati tieši saistībā ar kosmosa

nozari.

Latvijā ir kompetence arī medicīnas jomā saistībā ar kosmosa tehnoloģiju nozari.

Zinātnieks Aleksejs Tatarinovs (Altekum, SIA direktors), izstrādājis portatīvu kaulu

ultraskaņas diagnostikas iekārtu, pielietošanai antigravitācijas apstākļos, lai noteiktu skeleta

atrofiskās izmaiņas.

Pētījumi un tehnoloģijas izstrāde aizsākta jau PSRS laikos. Projekts – ANOG-370, kura

ietvaros tika pētītas kaulu stāvokļa izmaiņas ilgstošā imobilizācijā. Tālāk pētījumi tika turpināti


Lpp. 75

sadarbojoties ar ASV partneriem Artann Laboratories (NJ) NIH un NASA P&A projektos. Šobrīd

tehnoloģija ir patentēta un pārbaudīta ar eksperimentālās aparatūras paraugiem, tomēr nav vēl

komercializēta.

LEO Pētījumu centrs, SIA

apvieno zinātniskos partnerus un

komersantus. Uzņēmums ir

dibināts 2010.gadā un darbību

sācis 2011.gadā, līdz ar to finanšu

dati saistībā ar kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozari pagaidām nav pieejami.

Pētījumu centrs īsteno Eiropas Reģionālā attīstības fonda projektu “Latvijas elektrisko un

optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centrs”.

Laika periodā no 2011.līdz 2015.gadam kopumā plānotais Eiropas Reģionālā attīstības

fonda finansējums ir 6 250 000 LVL apmērā, lai realizētu pētniecības projektus, tajā skaitā -

satelīta u.c. kosmosa tehnoloģiju pētnieciskos projektus aptuveni 2 miljonu latu granta apmērā.

Pētniecības projekti, kurus no 2011.līdz 2015.gadam plānots īstenot satelīttehnoloģiju

virzienā. Piemēram: GPS pielietošana datorizētā lauka šaušanas simulatorā, pētījums par jaunas

kriogēnās izolācijas materiāla izstrādi kosmosa kuģiem, eksperimentālā satelīta un saistīto

tehnoloģiju izpēte, izstrāde un testēšana.


Lpp. 76

6.2. Izglītības iestādes

Latvijā vairākās augstskolās ir pieejami studiju kursi saistībā ar satelīttehnoloģijām,

kā arī pieejama atsevišķa ar satelītinformācijas datu apstrādes sistēmām saistīta studiju

programma.

Ventspils Augstskolas maģistratūrā ir iespēja iegūt specializāciju „Datorzinātnes

matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas”, studējot

datorzinātnes. Bakalauru studiju programmā „Datorzinātnes” ir pieejami studiju kursi

„Kosmiskās IT”, „Digitālā kartogrāfija un ĢIS”, savukārt studiju programmā „Elektronika” -

„Signālu teorija un signālu apstrāde”, „Skaņas un attēla pārraides principi”.

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte sagatavo speciālistus satelītattēlu

apstrādē un dešifrēšanā/ interpretēšanā, karšu sagatavošanā, izmantojot satelītattēlus, kā

arī satelītdatu izmantošanā vides novērojumiem, analīzei un prognozēm, piedāvājot šādus

studiju kursus: „Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas”, studējot Vides zinātnes, kā arī „Zemes

zinātnes”, studējot Ģeoloģiju.

RTU studiju programmā „Ģeomātika” ir iespēja apgūt kursus „Globālās

pozicionēšanas sistēmas”, „Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, kā arī studiju programmās

„Transporta elektronika un telemātika” un „Transporta datorvadības, informācijas un

elektroniskās sistēmas” tiek piedāvāti kursi „Satelītu sakari un radioreleju līnijas”, „Globālās

navigācijas satelītu sistēmas”.

Transporta sakaru institūtā var iegūt zināšanas par globālās navigācijas sistēmām

un satiksmes organizāciju, iegūstot kvalifikāciju „Inženieris elektrotehnikā un elektronikā”

vai inženierzinātņu bakalaura grādu elektronikā un elektrotehnikā.


Lpp. 77

6.3. Zinātniski pētnieciskās institūcijas un to sasniegumi.

Latvijas Universitātes

(LU) Fizikas institūta (LU

FI) darbība saistībā ar

kosmosa nozari ir enerģētikas

iekārtu ar šķidru metālu sistēmām izstrāde. Tiek sniegti pakalpojumi šķidru metālu iekārtu

(piemēram, sūkņu) projektēšanā, izpētē, optimizēšanā un izgatavošanā pielietošanai

kosmosā. Pamatā pētījumi tiek veikti magneto hidrodinamikas jomā.

LU Fizikas institūts veic pētījumus par magneto hidro dinamikas kā elektriskās

strāvas avota pielietojumiem kosmosā, izmantojot augstas temperatūras šķidro metālu

tehnoloģijas, kā arī šķidro metālu elektromagnētisku sūkņu izstrādi pielietojumiem

kosmosā.

LU FI pēta bezsvara (kosmosa) stāvoklim analoģisku fizikālo apstākļu radīšanu uz

Zemes, izmantojot magnetohidrodinamiskās metodes, un veic atbilstošu (kosmosa)

tehnoloģiju modelēšanu un pētniecību uz Zemes. Institūts iesaistīts iradiācijas ierīču

ražošanā JulesHorowitz reaktoram.

LU FI viektās aktivitātes ir saistītas ar dažādu šķidro metālu pielietošanu, piemēram,

Hg, Na, Li, Ga, Pb-Li,Pb-Bi,In-Ga-Sn.

Attēls Nr. 30. Šķidrā metāla MHD stends pētījumu veikšanai (shēma)


Lpp. 78

Attēls Nr. 31. VSRC 32m diametra radioteleskops RT-32

Institūta kopējais budžets 2009.gadā bija 657 000 LVL, t.sk. 80% jeb 525 000 LVL ir

saistībā ar kosmosa nozari, savukārt 2010.gadā 695 000 LVL, t.sk. ar kosmosa nozari - 70%

jeb 485 000 LVL.

Institūta izstrādātie elektromagnētiskie šķidra metāla sūkņi tiek eksportēti uz

Franciju, Vāciju, Indiju un eksporta apjoms 2009.gadā 400 000 LVL, 2010.gadā 450 000LVL.

Ar kosmosa nozari saistītā eksporta daļa 2009.gadā bija 90% jeb 350 000 LVL,

2010.gadā 85% jeb 380 000LVL. Institūts plāno produkciju izplatīt arī Lielbritānijā, ASV,

Ķīnā Japānā. 30% no kopējiem LU FI ienākumiem ir no privātā sektora klientiem.

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils

Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VSRC)

VSRC nodrošina un attīsta pētniecību (pētnieciskos

pakalpojumus), kas saistīta un/vai var tikt attiecināta uz

kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozari, šādās jomās:

1. Radioastronomijas pētījumi, t.sk. asteroīdu

un zemei tuvo mākslīgo ķermeņu, kosmisko

atlūzu radiolokācija, kā arī kosmisko laika

apstākļu prognozēšanā, izmantojot Saules

aktivitātes prognozēšanu, veicot Saules

novērojumus mikroviļņu un decimetru

diapazonā;

2. Augstas veiktspējas skaitļošana, procesu

paralelizācija, radioastronomisko datu (t.sk.

spacedebris jeb kosmisko atlūzu datu)

korelācija, datu reāla laika datu

pirmsapstrāde lietojot multiprocesoru

sistēmu risinājumus, aprēķini mehānikā,

hidrodonamikā, turbulenta siltuma un

masas pārnese, vidējoti gaisa plūsmu

aprēķini telpās, aerodinamikas uzdevumi

rotējošās vai citās neinerciālās atskaites

sistēmās;

3. Zemes un kosmiskas izcelsmes radiodiapazona starojuma uztveršana, apstrāde,

glabāšana un rezultātu pārraide, izmantojot universālu programmvadāmo radio,


Lpp. 79

uztvertā RAW signāla ierakste ar ātrumu līdz 2Msps un izšķirtspēju 8 biti; kuģu

automātiskās identificēšanas sistēmas raidīto signālu uztveršana, apstrāde un

iegūtās informācijas pārraide uz Zemes bāzes;

4. Zemes bāzes stacijas pakalpojumi, programmvadāmā radio tehnoloģiju izstrāde LEO

tipa satelītu komunikācijas kanālu apkalpošanai, radioteleskopu parabolisko antenu

piedziņas un uzvadīšanas automatizētās vadības sistēmas izstrāde, antenu

virziendarbības parametru kontrole, radioteleskopu uztverošo sistēmu izveide tālu

kosmisko misiju telemetrijas signālu uztveršanai, kā arī GNSS satelītu signālu un

jonosfēras mijiedarbības izpētei,

5. Digitālā elektronika (kombinatorshēmu analīze un izstrāde, secīgo shēmu analīze un

izstrāde, FPGA izstrāde) un radioelektronika (analogo shēmu analīze un izstrāde,

PCB izstrāde), antenas, mikroviļņi un mikroviļņu iekārtas,

6. Kontrole un vadība (automatizācijas iekārtas un tīkli, mikrokontrolieri, to

programmēšana)

7. Signālapstrāde, un signālu

pārraides tehnoloģijas,

8. Zemes virsmas tālizpēte,

pielietojot multispektrālo,

hiperspektrālo un sintētiskās

apertūras radaru satelīttattēlu

apstrādi (pētījumu attīstība

veģetācijas (galvenokārt mežu

un purvu) izpētē, akvatoriju

piesārņojuma novērošanā un

mežu ugunsgrēku novērošanā,

lauksaimniecībā izmantojamo

zemju monitoringā),

9. Polarizēta starojuma daudzkārtējas izkliedes vidē teorētiski pētījumi,

10. Maz trokšņojošu ar šķidro He dzesējamu vāju signālu priekšpastripinātāju

konfigurēšana, noskaņošana un uzturēšana.

VSRC budžets 2009.gadā bija 665 792 LVL, t.sk. 56,2% jeb 373 986 LVL saistībā ar

kosmosa tehnoloģiju jomām, 2010.gadā 872 933 LVL, t.sk. 52,1 % jeb 454 378 LVL – ar

kosmosa nozari. Gandrīz visi VSRC budžeta ieņēmumi (91.8% 2009.gadā un 92.2%

2010.gadā) ir no publiskā sektora. Ienākumi saistībā ar aktivitātēm kosmosa nozarē ir tikai

no publiskā sektora klientiem.

Attēls Nr. 32.VSRC pētnieki Satelīttehnoloģiju vasaras skolā, 2011.g Ventspilī.


Lpp. 80

Elektronikas un datorzinātņu

institūts (EDI) izstrādā un ražo augstas

precizitātes mērīšanas sistēmas, kuras

paredzētas satelītu attāluma mērījumiem

ar lāzera palīdzību. Institūtā tiek izstrādāta mērīšanas sistēma “Event Timer A033-ET”, kura

paredzēta satelītu attāluma mērījumiem ar lāzera palīdzību.

Laika posmā no 2005.- 2011. gadam ir izstrādātas un piegādātas 34 mērīšanas

sistēmas “Event Timer A032/033-ET” ar kosmosa izpēti saistītām institūcijām Japānā, Ķīnā,

Korejā, Spānijā, Šveicē, Austrijā, Vācijā, Somijā, Polijā, Krievijā.

No kopējā EDI budžeta (2009.gadā 985 749 LVL, 2010.gadā 1 104 291 LVL) aptuveni

4% (2009.gadā 4,21% jeb 41 476 LVL, 2010.gadā 3.69% jeb 40 721 LVL) ir saistībā ar

mērīšanas sistēmu izstrādi un pārdošanu ārvalstu privātā sektora klientiem.

LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta (LU ĢĢI) aktivitātes saistībā ar

kosmosa nozari ir satelītu lāzertālmēru (SLR- Satellite Laser Ranging) izstrāde, kā arī

EUPOS-Rīga darbības nodrošināšana un dalība GNSS RTK bāzes staciju tīklā, GIS datu bāžu

izveide un uzturēšana.

Institūta darbība

galvenokārt saistīta ar

ģeogrāfiskās informācijas sistēmu

izpēti un satelītlāzertālmēru

teleskopu lietošanu

ģeodinamiskajos pētījumos. Līdz

ar to, no inženiertehnoloģiju

jomas būtu jāmin vairākas

apakšnozares, kurās institūts

darbojas – zemes fizika, lidojumu

dinamika, vadības un kontroles

sistēmas, zemes segments, attēlu

apstrāde un programmatūras

inženierija. Institūtā ir iekārtota satelītu novērojumu apstrādes laboratorija, kurā norisinās

darbs satelītu telemetrijā.

LU ĢĢI kopā ar LU AI veic satelītlāzertālmēru konstruēšanu Latvijā. Viens no

galvenajiem šīs sistēmas pielietojumiem ģeodēzijā ir saistīts ar GOCE projektu (Gravity and

Ocean Circulation Experiment) EKA programmas ietvaros, kas tiek ieviests kopš 2000.gada.

Attēls Nr.33. LU ĢĢI izstrādātais satelīt lāzertālmērs


Lpp. 81

Šī projekta mērķis ir iegūt globālo ģeoīda modeli ar 1-2 cm precizitāti pēc satelīta

koordinātu mērījumiem ar lāzera tālmēra teleskopiem un Latvijā konstruētā satelīt

lāzertālmēra iegūtie dati tiek izmantoti šajā projektā.

LU ĢĢI budžets 2009.gadā bija 47 327 LVL, t.sk. 28% jeb 13 446 LVL ienākumi no

privātā sektora, 2010.gadā 32 000 LVL, t.sk. 6% jeb 1938 LVL - no privātā sektora.

Saistībā ar dalību EUPOS tīklā ĢĢI jau no 2002.gada ir sadarbība ar Berlīnes, Polijas,

Igaunijas, Lietuvas, Čehijas, Ungārijas, Slovākijas, Bulgārijas, Rumānijas, Bosnijas-

Hercegovinas, Ukrainas, Kazahijas, Krievijas ģeodēzijas un kartogrāfijas vadošām

institūcijām.

Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta polimēru

laboratorijai (KĶI) ir ilglaicīga pieredze kriogēnās izolācijas jomā,

izstrādājot putupoliuretāna izolācijas materiālus.

KĶI ir noslēgts sadarbības līgums ar EADS Space

Transportation Astrium GmbH par kriogēnās izolācijas materiāla

izstrādi nesējraķetei Ariane. Šobrīd tiek izgatavota kriogēnā izolācija N2 un H2 cisternām

Ariane nesējraķešu jaunākajām modifikācijām.

KĶI jau daudzus gadus veic pētījumus poliuretānu ķīmijā un tehnoloģijā, tai skaitā

kosmosa tehnoloģijām, izstrādājot kriogēnās

izolācijas materiālus – putu poliuretānus, kas

paredzēti sašķidrinātā ūdeņraža un skābekļa

tvertņu izolācijai nesējraķetēm.

KĶI kopējais budžets 2009.gadā bija

1 000 000 LVL, t.sk. 3% no tā jeb 30 000 LVL

ieņēmumi tieši no sadarbības līguma ar EADS

Astrium, savukārt 2010.gadā kopējais

budžets 1 491 384 LVL un 2% jeb 30 000

LVL – līgums ar EADS Astrium.

LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē (LU ĢZZF) ir

pieejama nepieciešamā aparatūra un programmnodrošinājums

pētījumu nodrošināšanai vides pētniecības prioritārajās jomās, t.i.

satelītattēlu apstrādes programmatūra, ĢIS un arī tālizpētes

materiālu apstrādes programmatūra ErdasImagin, ArcMap, ArcInfo,

kā arī tālizpētes, digitālās fotogrammetrijas, telpiskās analīze un

Attēls Nr. 34. KĶI laboratorijas aprīkojums


Lpp. 82

kartogrāfijas programmatūra.

Papildus minētajai kompetencei datu apstrādē, LU ĢZZF sagatavo speciālistus

satelītattēlu apstrādē un dešifrēšanā/ interpretēšanā, karšu sagatavošanā, izmantojot

satelītattēlus, kā arī satelīt datu izmantošanā vides novērojumiem, analīzei un prognozēm.

LU ĢZZF ir kompetence dešifrēšanas izmantošanā dažādās ģeogrāfijas, ģeoloģijas un

vides zinātnes disciplīnā.

LU ĢZZF finansējums ir tikai no publiskā sektora, un kopējais budžets 2009.gadā bija

1 160 000 LVL, t.sk. 2% no tā jeb 23 000 saistībā ar kosmosa nozari, savukārt 2010.gadā

kopējais budžets bija 900 000 LVL un 2% jeb 18 000 saistībā ar kosmosa nozari.

LU Astronomijas institūtam (LU

AI) ir fundamentālā ģeodinamiskā

stacija, kura veic regulāru satelītu

lāzerlokāciju un darbojas ILRS tīklā,

uztur nepārtrauktas darbības GPS staciju

IGS/EUREF tīklā un gravimetrisko

punktu. Institūts veic ar satelītu

lāzerlokāciju saistītu tehnoloģiju izstrādi,

optisko sistēmu aprēķinus un šo sistēmu

konstruēšanu lāzerteleskopu

modernizācijai Latvijā un Somijā, kā arī

izstrādā ESMO (European Student Moon

Orbiter) misijas garfokusa objektīva

prototipu.

LU AI veic augstas precizitātes (t.i. 0,6-2 cm)

500-20 000 km attālumos esošu satelītu

lāzermērījumus starptautisko ģeodinamikas ILRS un

IGS programmu ietvaros, mērīšanas tehnikas un

metožu izstrādi un pilnveidošanu, augstas dispersijas

spektrogrāfa izveidi zvaigžņu un mazo planētu

novērošanai ar datu reģistrēšanu reālajā laikā. LU AI

sekmīgi strādā Starptautiskās Ģeodēzijas asociācijas

ILRS komisijā (International Laser Ranging Systems)

un 2011.g. izpildīti ILRS tīkla pamatstacijas kritēriji

pēc lāzerlokācijas novērojumu apjoma un

precizitātes, uzsākta esošās sistēmas modifikācija, kas

atļautu izmantot lāzerus ar lielāku (>10Hz) impulsu

Attēls Nr. 35. LU AI 1m diametra Šmita sistēmas teleskops Rīgas Botāniskajā dārzā

Attēls Nr.36. LU AI Šmita teleskops Baldones observatorijā


Lpp. 83

skaitu sekundē, izstrādāta jauna datu apstrādes programmatūra.

LU AI notiek Saules sistēmas mazo ķermeņu un Zemei tuvo objektu monitorings un to

orbītu aprēķini. Dati reālā laikā tiek sūtīti uz Viļņas teorētiskās Fizikas un Astronomijas

institūtu un MPC (Mazo Planētu Centru) ASV.

LU AI pētījumi astronomijā ir saistīti ar oglekļa zvaigžņu īpašību noteikšanu no

visjaunāko infrasarkano un citu novērojumu datu bāzēm. Vairāk kā 40 gadus LU AI tiek

regulāri veikti spektrālie un fotometriskie novērojumi ar Šmita teleskopu izdalītos debess

apgabalos. LU AI tiek noteikti sarkano zvaigžņu absolūtie lielumi, to virsmas efektīvās

temperatūras, spožuma maiņas parametri, novērtēti zvaigžņu attālumi un veikts iedalījums

ķīmiskā sastāva apakšgrupās.

LU AI tiek veikta Galaktikas oglekļa zvaigžņu ģenerālkataloga (GCGCS) elektroniskās

versijas pilnveidošana. AI notiek starpzvaigžņu vides teorētiskie pētījumi, tiek veikts novu

monitorings un to fotometrisko īpašību pētījums Andromedas galaktikā.

LU AI veido augsti informatīvu datu bāzi uz Šmita teleskopa astro uzņēmumu

digitalizācijas pamata, t.sk. ir izstrādāta nepieciešamā programmatūra liela apjoma datu

bāžu veidošanai un racionālai izmantošanai.

LU AI kopējais budžets 2009.gadā bija 105 000 LVL, 2010.gada budžets 61 000 LVL,

t.sk. 17,1% jeb 17 975 LVL 2009.gadā un 19,3% jeb 11 750 LVL 2010.gadā saistībā ar

kosmosa nozari.

Partnerība kosmosa nozarē ar Vācijas Kosmosa

aģentūru ir RTU Materiālu un konstrukciju

institūtam (RTU MKI) – sadarbībā ir sagatavoti un

realizēti vairāki kompozīto materiālu un konstrukciju

pētījumi. Daļa no RTU MKI veiktajām aktivitātēm ir

ekspertīze skaitliskos aprēķinos un eksperimentālās

pārbaudēs daudzslāņu kompozīto konstrukciju stiprības, sabrukuma izpētē, kā arī

optimizācijā un mehānisko īpašību identifikācijas analīze. Šie pētījumi ir nodrošinājuši

vairāk kā 1 milj, eiro budžeta piesaisti.

RTU MKI ir ilgstoša pētniecības pieredze starptautiskā sadarbībā Eiropas Komisijas

Ietvara programmu (IP) projektu izstrādē. Realizēti sešpadsmit 5. un 6.IP projekti, četri 7.IP

projekti ir izstrādes gaitā, t.sk. uz ražošanu vērsti projekti, kuru koordinācija ir vadošo

Eiropas aviācijas industrijas pārstāvjiem, tādu kā Airbus [UK] vai Eurocopter [DE].


Lpp. 84

6.4. Apraksts par nozarē iesaistītām nevalstiskām organizācijām.

Viena no nevalstiskām organizācijām, kas īsteno dažādu

finansējumu programmu projektus, t.sk. saistībā ar

kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozari, ir

nodibinājums „Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP). Veiktās aktivitātes saistībā

ar kosmosa nozari:

dalība Latvijas pirmā AIS (no angļu val. – Automatic Identification System) satelīta

Venta-1 izstrādē, sadarbībā ar Ventspils Augstskolu un Brēmenes Tehnisko

universitāti; Latvijas studentu prakses nodrošināšana satelītsistēmu

programmēšanā Brēmenes Universitātē;

Latvijas Kosmosa tehnoloģiju klastera koordinēšana, t.sk. semināru organizēšana

uzņēmumiem un institūtiem;

satelīttehnoloģiju vasaras skolu organizēšana;

jauniešu piesaistes nozarei veicināšana - konkursa „Mums pieder debesis”

organizēšana un jauniešu dalība International Space camp (ASV);

ar kosmosa nozari saistītas infrastruktūras attīstība – satelītu ražošanai un smalkai

elektronikai piemērotas Tīrās telpa;

sadarbības vizīšu organizēšana kosmosa tehnoloģiju klastera dalībniekiem pie

Eiropas un citu valstu kosmosa nozares pārstāvjiem;

ar kosmosu saistītu interaktīvu stendu, t.sk. satelītu modeļu izstrāde sabiedrības

intereses palielināšanai par nozari.

VATP kopējais apgrozījums 2009.gadā bija 466 424 LVL, t.sk. 12% jeb 54 936 LVL

saistībā ar kosmosa nozari, 2010.gadā 875 237 LVL, t.sk. 17% jeb 146 431 LVL saistībā ar

kosmosa nozari.


Lpp. 85

Tehnoloģiju attīstības forums, biedrība (TAF) ir realizējuši projektus arī saistībā

ar kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozari, kā piemēram „Kosmosa tehnoloģijas –

iespējas izglītībai un ekonomikas attīstībai”, kura ietvaros TAF organizēja seminārus

Latvijas uzņēmējiem par iespējām piesaistīt

finansējumu kosmosa nozares attīstībai.

Papildus minētajam projektam, TAF darbība

ir saistīta ar ĢIS datu bāzes un telpisko datu

apstrādes atvērtā koda risinājumu izstrādi, telpisko

datu sagatavošanu ārvalstu partneriem (Čehija, Spānija).

Attēls Nr. 37. Latvijas pirmais satelīts Venta-1 (Sadarbības partneri – VATP, VeA, Brēmenes universitāte)

Attēls Nr. 38. Latvijas dalība Starptautiskajā kosmosa nometnē ASV, 2011


Lpp. 86

TAF finansējums saistībā ar nozari 2007.gadā bija 58,5 tūkst. LVL, 2008.gadā 128,5

tūkst. LVL, 2009.gadā ap 63 tūkst. LVL, 2010.gadā ap 135 tūkst. LVL.

6.5. Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares attīstību

kavējoši faktori

Apzinot Latvijas organizācijas, kas darbojas kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu

nozarē, 2009.gadā sagatavotajā dokumentā „Priekšizpēte satelīt/ kosmosa tehnoloģiju

klastera izveidei” ir apkopoti viedokļi par nozares attīstību Latvijā kavējošiem faktoriem:

- cilvēkresursu un kompetentu speciālistu trūkums nozarē;

- finansējuma trūkums;

- zema inovāciju kultūra;

- lēmumu pēctecība politikas plānošanas dokumentos;

- Nozares attīstību veicinošas organizētas struktūras neesamība;

- izpratnes un informācijas trūkums par nozari

Nozarē ir nepieciešamība pēc elektronikas, fizikas, matemātikas, informācijas

tehnoloģiju, ķīmijas speciālistiem, kuriem būtu izglītība un zināšanas saistībā ar satelītu

datu apstrādi, to pielietojumiem un specializētu programmatūru izstrādi. Būtiska nozīme ir

ar kosmosa nozari saistītu studiju programmu pieejamībai un to integrācijai pamata

studijās, t.i., starpdisciplināru studiju programmu izstrāde, kuru laikā students iegūst

zināšanas saistībā ar kosmosa nozari, kā arī priekšstatu par šo zināšanu pielietošanu

konkrētā virzienā, piemēram, jaunu materiālu un tehnoloģiju izstrādē.

Lai gan Latvijā ir viena specializēta studiju programma saistībā ar kosmosa

tehnoloģiju un pakalpojumu nozari, t.i. Ventspils augstskolā var iegūt specializāciju

„Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas”, kā arī

vairākās augstskolās apgūt studiju kursus saistībā ar kosmosa tehnoloģiju pielietošanu,

tomēr kompetentu speciālistu trūkums nozarē ir saglabājies.

Nodrošinot Latvijas organizāciju dalību starptautiskos kosmosa tehnoloģiju piegādes

tīklos, vietējiem speciālistiem ir iespējas attīstīt karjeru esot tepat uz vietas nevis dodoties

meklēt šīs iespējas ārvalstīs, tiek veicināta pasaules līmeņa speciālistu un pētnieku piesaiste

Latvijai, kā arī veicināta jaunu augsti tehnoloģisku uzņēmumu izveide, kas piedāvātu

izaicinājumu un sevis pierādīšanas iespējas labākajiem speciālistiem.


Lpp. 87

Lai organizācijas varētu celt konkurētspēju starptautiskā tirgū, ir būtiski atbalstīt

nozares attīstību nacionālā mērogā, kā arī nodrošināt Latvijas sadarbību ar EKA, lai būtu

pieejamas EKA finansējuma programmas. Latvijas organizācijām nav pieejamas EKA

programmas, līdz ar to liedzot iespēju saņemt papildus finansējumu nozares attīstībai.

Arvien plašāk pielietojot kosmosa tehnoloģijas un pakalpojumus tautsaimniecībā un

sekojot līdzi globālām tendencēm, tiek veicināta inovāciju attīstība. Šajā jomā būtiska

nozīme ir kvalificētiem cilvēkresursiem.

Lēmumu pēctecības trūkums un nozares attīstību veicinošas struktūras trūkums ir

daļēji novērsts – izveidota Valsts kosmosa tehnoloģiju attīstības darba grupa, piešķirts

nacionālais līdzfinansējums Latvijas kosmosa tehnoloģiju klastera darbībai65.

No iepriekš minētiem kavējošiem faktoriem būtisks ir informētības trūkums par

nozari un tirgus iespējām, kas ir saglabājies vēl joprojām un FP7 projekta NordicBaltSat

ietvaros sagatavotajā dokumentā ir minēti vairāki ieteikumi kā veicināt informētību un

sabiedrības atbalstu nozares attīstībai, piemēram, jauniešu piesaiste, plašāka informācijas

publicēšana masu mēdijos u.tml. 66

Neskatoties uz minētajiem kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares attīstību

kavējošiem faktoriem, Latvijas organizācijas darbojas šajā nozarē, gūstot arī starptautisku

atzinību.

65 Plašāku informāciju skatīt 2.sadaļā 66

Plašāku informāciju skatīt 3.2. sadaļā


Lpp. 88

7. Atbalsta struktūras un instrumenti kosmosa tehnoloģiju

un pakalpojumu nozarē un ietekmējošajās nozarēs

Lai raksturotu Latvijas uzņēmumiem un institūtiem pieejamās programmas un

atbalsta instrumentus, dokumentā sniegta informācija gan par valsts atbalsta programmām,

gan pieejamajiem Eiropas Savienības finanšu instrumentiem. Pie katras no programmām

norādīti konkrēti piemēri, minot organizācijas un projektus, kuru ietvaros apgūts konkrētā

atbalsta instrumenta finansējums.

Informācija sniegta par projektiem, kas tiek īstenoti no 2009.gada un jaunākiem.

Minētā informācija sniegta, balstoties gan uz uzņēmumu un institūtu sniegtajiem

datiem no saņemtajām aptaujas anketām, gan arī caurskatot publiski pieejamo informāciju

atbalsta programmu interneta lapās. Sīkāka informācija par konkrētajiem projektiem

aprakstīta gadījumā, kad uzņēmums vai institūts ir sniedzis attiecīgo informāciju.

7.1. Valsts finansētās programmas

Latvijā izstrādātas un ieviestas vairākas atbalsta programmas, lai veicinātu

ekonomisko izaugsmi nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, tajā skaitā kosmosa tehnoloģiju

un pakalpojumu nozarē.

Kā būtiskākās jāpiemin Klasteru atbalsta programma, ko īsteno LR Ekonomikas

ministrija, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtais atbalsts zinātniski

pētnieciskajām institūcijām.

Tabula Nr. 15. Pieejamās valsts atbalsta programmas, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi

nozarēs ar augstu pievienoto vērtību

Valsts atbalsta

programma, finansējums

Sadarbības

iestāde/ Projekta

īstenotājs

Kopējais

publiskais

finansējums, LVL

Realizācijas

laiks

Klasteru atbalsta

programma 2009-2011

LR Ekonomikas

ministrija 549 588 2009-2011

Finansējums projekta „On

Development the

University Nano-satellite

Venta-1” īstenošanai

LR Izglītības un

zinātnes ministrija 158 131 2008-2012


Lpp. 89

LR Ekonomikas ministrijas Klasteru atbalsta programma

Kopš 2009.gada LR Ekonomikas ministrija sniedz finansējumu Klasteru izveidei un

koordinēšanai. 2008.gadā tika veikta priekšizpēte Kosmosa tehnoloģiju klastera izveidei, kā

rezultātā 2009.gadā vairāki Latvijas uzņēmumi un pētniecības institūcijas vienojās par tā

izveidi, parakstot sadarbības līgumus par dalību klastera aktivitātēs. Šobrīd klasterī

darbojas ap 30 organizāciju. Kosmosa tehnoloģiju klastera iniciators ir Ventspils Augsto

tehnoloģiju parks (turpmāk tekstā – VATP). Galvenās atbalstītās aktivitātes ir projektu

pieteikumu sagatavošana dalībai struktūrfondu programmās un starptautiskās sadarbības

projektos, dažādi klastera/klasteru dalībnieku mārketinga un informācijas izplatīšanas

pasākumi un klasteru dalībnieku apmācības par nozarei aktuālām tēmām.

Kosmosa tehnoloģiju klastera izveidei attīstībai saņemtais finansējums 2009.gadā,

bija 5000 LVL, 2010.gadā 31961,77 LVL, bet 2011.gadā 25 000 LVL67.

LR Izglītības un zinātnes ministrijas finansējums

LR Izglītības un zinātnes ministrija, kuras pārziņā ir zinātnes un pētniecības attīstība,

finansējusi Latvijas 1.satelīta Venta-1 izstrādi, piešķirot 158 131 LVL projektam „On

Development the University Nano-satellite Venta-1”, ko īsteno Ventspils augstskola, VATP

un Brēmenes Tehniskā universitāte. Finansējuma saņēmējs bija Ventspils Augstskolas

67

Aprakstu par projektu ietvaros īstenotajām aktivitātēm skatīt sadaļā 2.4.

Attēls Nr. 39. 2011.gada Satelīttehnoloģiju vasaras skola, VeA zinātņu prorektors Dr.scing. A.Krauze,

pasniedzējs Vijams Bode (William Bode), Brēmenes Tehniskā universitāte


Lpp. 90

Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (turpmāk -

VSRC).

Pavadoņa Venta-1 mērķis būs saņemt kuģu raidītos radiosignālus, kas ļaus noteikt to

identitāti, atrašanās vietu, kustības virzienu un ātrumu. Automātiskās identifikācijas

sistēmas (AIS) signāli tiek automātiski noraidīti no katra kuģa un līdz šim tika lietoti no

apkārtēji esošiem kuģiem navigācijai tuvā attālumā, piemēram, sadursmes novēršanai

sliktas redzamības apstākļos. Ar satelīta palīdzību šos AIS signālus iespējams uztvert globāli

un tādējādi šī tehnoloģija paver jaunas iespējas kuģu navigācijas datus izmantot apkārtējās

vides aizsardzībai, satiksmes novērošanai un plānošanai, kā arī terorisma un pirātisma

apkarošanai.

Otrs satelīta uzdevums ir veikt jaunu kosmosa tehnoloģiju testēšanu orbītā. Sadarbībā

ar zviedru kosmosa tehnoloģiju firmu AAC Microtec un tās partneriem ASV uz Ventas 1 tiks

uzstādīts t.s. „plug and play” (PnP) tehnoloģiju modulis, kura sastāvā ietilpst jauna veida

elektriskās enerģijas stabilizēšanas iekārta, elektronu lauka mērīšanas sensors un

miniaturizēta sistēma datu pārraidīšanai lietojot amerikāņu NASA sistēmu TDRS. Šo

tehnoloģiju mērķis ir nākotnē izveidot satelītus, izmantojot standartizētas komponentes,

līdzīgi tam, kā „plug and play” veidā tiek veidoti datoru tīkli vai pieslēgti printeri, kameras

un citas ierīces. Svarīga ir arī Latvijas iesaistīšana ar šo eksperimentu moderno kosmosa

tehnoloģiju izstrādē un praktiskā testēšanā, kā arī kosmosa industrijai tipiskajā firmu

internacionālajā sadarbībā.

Attēls Nr. 40. Latvijas pirmā satelīta Venta-1 sadarbības partneri: no kreisās: VATP valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs, Brēmenes Tehniskās universitātes

profesors Indulis Kalniņš, Ventspils Starptautiskā Radio Astronomijas institūta vadošais pētnieks Juris Žagars


Lpp. 91

Satelīta starts ir plānots 2012. gadā un tā palaišana orbītā notiks kopā ar citiem

lielākiem satelītiem. Šāds līdzbraucēju princips jeb kosmosa aprindās pazīstamā „piggy

back“ metode mazo satelītu palaišanai nozīmē to, ka šie mazie satelīti pēc to izgatavošanas

gaida izdevību kopējam startam ar kādu citu pavadoni, kam ir sagatavota nesējraķete.

Pašreiz Ventai 1 tiek saskaņots starts ar indiešu raķeti PSLV un tiek izskatītas alternatīvas

starta iespējas Krievijā un ASV.

Latvijas Zinātnes padomes finansējums

Latvijas pētniecības institūcijām ir pieejams arī Latvijas Zinātnes padomes

finansējums fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem. Tā piemēram, finansējumu ir

saņēmis VSRC projekta: „Saules novērojumi mikroviļņu diapazonā kā Saules aktivitātes

prognozēšanas informatīva sistēma” īstenošanai.

Tabula Nr. 16. Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares projekti, kas ieguvuši Latvijas

Zinātnes padomes finansējumu

Projekta nosaukums Projekta

vadošais

partneris

Sadarbības

partneri

Projekta

kopējais

budžets

VSRC budžets

projektā Realizācijas

laiks

Projekts Nr. 11.1856

„Saules novērojumi

mikroviļņu

diapazonā kā Saules

aktivitātes

prognozēšanas

informatīva sistēma”

VSRC - 47 189 LVL 47 189 LVL 2011-2013


Lpp. 92

7.2. Eiropas Savienības finansētās programmas

Kosmosa nozares projektu īstenošanai pieejamas arī vairākas Eiropas Savienības

atbalsta programmas, kā, piemēram:

Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums,

Eiropas Sociālā fonda finansējums,

Eiropas Komisijas 7.Ietvara programma – FP7-SPACE un FP-7 TRANSPORT.

Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums

Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) ietvaros tiek īstenota

programma „Kompetences centri”.

Latvijas elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centrs

(turpmāk - LEO PC) ir viens no sešiem kompetences centriem Latvijā. To izveidoja vadošie

pētniecības un ražošanas pārstāvji, ar mērķi veicināt jaunu produktu un tehnoloģiju

attīstību elektrisko un optisko un satelīttehnoloģiju nozarēs. LEO PC primārie pētniecības

virzieni ir elektronika un elektriskās inženiertehnoloģijas, kā arī satelīti un citas kosmosa

tehnoloģijas. Kompetences centra mērķis ir sadarbībā ar pētniecības institūtiem un

privātiem uzņēmumiem attīstīt un ieviest ražošanā jaunas tehnoloģijas.

Ar Kompetences centru programmas finansējumu LEO PC turpmāko 5 gadu laikā tiks

īstenoti vairāki satelīttehnoloģiju virziena pētniecības projekti. LEO PC sadarbības partneri

ir SIA „1 un 2”, ALFA RPAR, SIA „Autonams”, SIA „Hanzas Elektronika”, AS „SAF Tehnika”,

SIA „Optilas”, SIA „HEE Photonic Labs”, SIA „Vidzemes Elektrotehnikas Fabrika”, SIA

„Ventspils Elektronikas fabrika”, SIA „Dynamic Research”, SIA „Mobilās sistēmas”, SIA

„GeoStar”, SIA „SensoTech”, SIA „LATspace”, Atvasināta publiskā persona „Latvijas Valsts

koksnes un ķīmijas institūts”, Valsts zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona

„Elektronikas un datorzinātņu institūts”, LU Cietvielu fizikas institūts, Rīgas Tehniskā

universitāte, Ventspils Augstskola, Nodibinājums "Latvijas Elektronikas iekārtu testēšanas

centrs", AS "Transporta un sakaru institūts".

Satelīttehnoloģiju virzienā plānots īstenot tādus pētniecības projektus, kā „Datorizēta

lauka šaušanas simulatora ar pozicionēšanas elementiem eksperimentālā izstrāde”, „Jauna

kriogēnās izolācijas materiāla izstrāde”, „Eksperimentālā satelīta un saistīto tehnoloģiju


Lpp. 93

izpēte, izstrāde un testēšana (t.sk. jauna modulāra plug-n-play orbitālā sistēma un

tehnoloģija, kā arī jauna SDR kosmosa datu pārraides tehnoloģija)”, „PCIe kopnes

pielietojums augstas veiktspējas reālā laika signālapstrādes iekārtu realizācijā”, „Satelīta

interfeisa un piekļuves tehnoloģiju izstrāde” u.c.

Tabula Nr. 17. LEO PC īstenotais projekts, saņemot ERAF un valsts finansējumu

Projekta

nosaukums

Vadošais

partneris Sadarbības partneri

ERAF un valsts

budžeta

finansējums

Realizācijas

laiks

Latvijas

elektrisko un

optisko

iekārtu

ražošanas

nozares

kompetences

centrs

LEO PC SIA „1 un 2”, ALFA

RPAR, SIA „Autonams”,

SIA „Hanzas

Elektronika”, AS „SAF

Tehnika”, SIA „Optilas”,

SIA „HEE Photonic

Labs”, SIA „Vidzemes

Elektrotehnikas

Fabrika”, SIA

„VENTSPILS

ELEKTRONIKAS

FABRIKA”, SIA

„Dynamic Research”,

SIA „Mobilās sistēmas”,

SIA „GeoStar”, SIA

„SensoTech”, SIA

„LATspace”, Atvasināta

publiskā persona

„Latvijas Valsts koksnes

un ķīmijas institūts”,

Valsts zinātniskais

institūts – atvasināta

publiska persona

„Elektronikas un

datorzinātņu institūts”,

LU Cietvielu fizikas

institūts, Rīgas

Tehniskā universitāte,

Ventspils Augstskola,

Nodibinājums "Latvijas

6 250 000 LVL

(t.sk.

satelīttehnoloģiju

virziena

pētniecības

projektiem

2mlj.LVL)

2011 - 2015


Lpp. 94

Elektronikas iekārtu

testēšanas centrs", AS

"Transporta un sakaru

institūts".

Eiropas Reģionālā attīstības fonda ietvaros ir arī vairākas citas aktivitātes, kuru

ietvaros saņemts finansējums Kosmosa virziena projektu īstenošanai. Tā piemēram,

finansējumu saņēmis Ventspils augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils

Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) projektiem „Programmvadāma (SDR)

satelītkomunikācijas modeļa izstrāde” un „Satelīttehnoloģiju pētījumu starptautiskās

konkurētspējas un kapacitātes palielināšana (SATTEH)”, uzņēmums SIA „Plazma, keramika,

tehnoloģija” projektam „Nanopulveru suspensijas optiskiem elementiem”, kā arī SIA „Meža

īpašnieku konsultatīvais centrs” un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” projektam

“Mežaudžu vitalitātes novērtējuma metodoloģijas izstrāde, izmantojot ar aviāciju iegūtus

hiperspektrālos un lāzerskenēšanas datus”.

Tabula Nr.18. VSRC īstenotie projekti, saņemot ERAF finansējumu

Projekta

nosaukums Sadarbības

partneris Finansējuma avots

Projekta

kopējais

budžets

VSRC

budžets

projektā

Realizācijas

laiks

“Satelīttehnoloģiju

pētījumu

starptautiskās

konkurētspējas un

kapacitātes

palielināšana”

(SATTEH)

- ERAF aktivitāte

2.1.1.2. „Atbalsts

starptautiskās

sadarbības

projektiem zinātnē

un tehnoloģijās

217 378 LVL 217 378 LVL 2010-2013

„Programmvadām

a (SDR)

satelītkomunikācij

as modeļa

izstrāde”

SIA

„LatSpace ERAF aktivitāte Nr.

2.1.1.1. "Atbalsts

zinātnei un

pētniecībai"

139 003 LVL 139 003 LVL 2010-2012

Tabula Nr. 19. SIA „Plazma, keramika, tehnoloģija” īstenotais projekts ar ERAF atbalstu

Projekta

nosaukums Sadarbības

partneris Finansējuma

avots

Projekta

kopējais

budžets

SIA

„Plazma,

keramika,

Realizācijas

laiks


Lpp. 95

tehnoloģija”

budžets

projektā

„Nanopulveru

suspensijas

optiskiem

elementiem”

SIA

„Hologramma” ERAF aktivitāte

Nr. 2.1.2.2. „Jaunu

produktu un

tehnoloģiju

izstrāde”

40 000

LVL 5 000 LVL 2008-2010

SIA „Meža īpašnieku konsultatīvais centrs” (MIKC) un Latvijas Valsts mežzinātnes

institūta „Silava” (Silava) īstenotais projekts, kas saņēmis ERAF finansējumu. Pētījuma

rezultāti tiks izmantoti jauna mežsaimniecības produkta attīstībai. Projekta vispārējais

mērķis bija mežaudžu vitalitātes novērtējuma metodoloģijas izstrāde, izmantojot ar aviāciju

iegūtus attālās izpētes datus. Projekta specifiskais mērķis bija izstrādāt metodiku priedes

un egles audžu vitalitātes indeksa noteikšanai, izmantojot ar aviāciju iegūtus kombinētus

hiperspektrālos un lāzerskenēšanas datus.

Projekta rezultātā tika veikts rūpnieciskais pētījums un izstrādāta metodika meža

vitalitātes indeksa noteikšanai, izmantojot kombinētus, ar aviācijā bāzētu attālo izpēti

iegūtus LiDAR un hiperspektrālos datus.

Tabula Nr. 20. SIA „FORAN Baltic”, MIKC un Silava īstenotais projekts, saņemot ERAF

finansējumu

Projekta

nosaukums Vadošais

partneris Sadarbības

partneri Finansējuma

avots

Projekta

kopējais budžets

MIKC

budžets

projektā

Realizācijas laiks

“Mežaudžu

vitalitātes

novērtējuma

metodoloģijas

izstrāde,

izmantojot ar

aviāciju iegūtus

hiperspektrālos

un

lāzerskenēšanas

datus”

SIA

„FORAN

Baltic”

MIKC, Silava,

nodibinājums

„Vides

risinājumu

institūts”

ERAF

aktivitāte Nr.

2.1.2.2. „Jaunu

produktu un

tehnoloģiju

izstrāde”

126 964,04

LVL 27 249,62

LVL 2009 –

2010


Lpp. 96

Informācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības

centra projekta “Informācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju valsts nozīmes

pētniecības centra izveide” (IKSA-CENTRS) ietvaros saņemts ERAF atbalsts darbības

programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” 2.1. prioritātes “Zinātne un inovācijas”

2.1.1.pasākuma “Zinātne, pētniecība un attīstība” 2.1.1.3.aktivitātes “Zinātnes un

pētniecības infrastruktūras attīstība” 2.1.1.3.1.apakšaktivitātes „Zinātnes infrastruktūras

attīstība” ietvaros, kur atbildīgās iestādes funkciju nodrošina Latvijas Republikas Izglītības

un zinātnes ministrija.

Tas ir kopīgs VSRC, Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU),

Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) un Elektronikas un

datorzinātņu institūta (EDI) projekts ar nosaukumu IKSA-CENTRS jeb “Informācijas,

komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centra izveide”.

Projekts IKSA-CENTRS paredz uz piecu informācijas, komunikāciju un signālapstrādes

tehnoloģiju nozares vadošo zinātnisko institūciju bāzes Latvijā radīt pieeju mūsdienīgai

infrastruktūrai zinātnei un pētniecībai.

Tabula Nr. 21. Projekts IKSA-CENTRS, saņemot ERAF finansējumu

Projekta

nosaukums

Vadošais

partneris

Sadarbības

partneri

Finansējuma

avots

Projekta

kopējais

budžets

Realizācijas

laiks

“Mežaudžu

vitalitātes

novērtējuma

metodoloģijas

izstrāde,

izmantojot ar

aviāciju iegūtus

hiperspektrālos

un

lāzerskenēšanas

datus”

VSRC LU, RTU, LU

MII, EDi

ERAF darbības

programmas

“Uzņēmējdarbība

un inovācijas”

2.1. prioritāte

“Zinātne un

inovācijas”

2.1.1.pasākums

“Zinātne,

pētniecība un

attīstība”

2.1.1.3.aktivitāte

“Zinātnes un

pētniecības

infrastruktūras

attīstība”

11,163 milj.

LVL

(ERAF

līdzfinansējuma

daļa 9’977 milj.

LVL, projekta

iesniedzēja un

partneru

līdzfinansējums

1’114 milj. LVL)

2011-2014


Lpp. 97

2.1.1.3.1.apakšak

tivitāte „Zinātnes

infrastruktūras

attīstība”

VSRC, LU, RTU, LU MII un EDI kopā veido informācijas, komunikāciju un

signālapstrādes tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centru un šo zinātnisko institūtu

infrastruktūras attīstības ilgtermiņa plāni ir apkopoti projektā IKSA-CENTRS, lai saņemtu

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

IKSA-CENTRS galvenās aktivitātes ir iedalītas trijos pamata blokos: 1) ēku, būvju un

telpu rekonstrukcija un renovācija, ko veiks VSRC, EDI, LU MII, RTU; 2) zinātnisko

tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma iegādes un 3) zinātnisko darbinieku darba vietu

aprīkojuma iegādes, ko veiks visi projekta partneri.

Projekta rezultātā Latvijā tiks nodrošināta zinātniskā izaugsme virknē pētījumu jomu

- matemātiskā modelēšana, kvantu skaitļošana, mākoņdatošana un virtualizācija, valodu

tehnoloģijas, bioinformātika, mākslīgā intelekta attīstīšana un robotika, sistēmu

ergonomika, e-medicīna, viedo sensoru sistēmu attīstīšana, ģeodēzija un ģeoinformātika,

semantiskā skaitļošana, datu drošība un aizsardzība, programmatūru izstrāde,

signālapstrāde, radioastronomija, astronomija, astrofizika, kā arī tiks attīsta augstas

veiktspējas skaitļošanai nepieciešamā infrastruktūra.

IKSA-CENTRS ietvaros tiks radīts pamats kosmisko datu apstrādes centra darbībai, tai

skaitā veikta būtiska Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizēšanas darbi, lai

nodrošinātu radioteleskopu atbilstību starptautiskajām prasībām zinātnē.

Projekta vadību projekta partneri uzticējuši īstenot VSRC, kas šī un saistīto projektu

realizācijā pārstāvēs informācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju nozari

pētniecībā un attīstībā. Projekta ieviešana plānota trīs gadus, no 2011.gada nogales līdz

2014.gada otrajai pusei.

VSRC plānotās aktivitātes IKSA-CENTRS projektā:

• būvdarbi, remontdarbi, labiekārtošanas darbi;

• elektronikas iekārtu projektēšanas un prototipēšanas centra attīstīšana (t.sk.ātrās

prototipēšanas sistēmas);

• radioteleskopa RT-32 modernizācija;

• radioteleskopa RT-16 modernizācija;

• satelīttehnoloģiju pētījumu paplašināšanai nepieciešamās infrastruktūras modernizācija;


Lpp. 98

• kosmisko datu ātras veiktspējas aprēķinu vides izveidošana pētniecībai;

• zinātnisko darbinieku darba vietu aprīkojuma iegāde, piegāde.

RTU plānotās aktivitātes IKSA-CENTRS projektā:

• telpu pielāgošana starpdisciplināriem pētījumiem;

• augstas veiktspējas aprēķinu vides izveide;

• infrastruktūras attīstība pētījumu veikšanai mākoņdatošanas un virtualizācijas

pētījumiem;

• infrastruktūras attīstība intelektuālu robotu un viedo sensoru pielietojumu pētījumiem;

• infrastruktūras attīstīšana zināšanu plūsmas, interneta, televīzijas un mobilo tehnoloģiju

e-pakalpojumu pētījumiem;

• infrastruktūras attīstīšana e-medicīnas pētījumiem;

• infrastruktūras attīstīšana pētījumiem datorredzes jomā (stohastiskās un

metaheiristiskās modelēšanas pētījumiem);

• infrastruktūras attīstīšana ātrdarbīgās šķiedru optikas pārraides sistēmas, IPTV, datu

kompresija, trafika analīze;

• infrastruktūras attīstīšana elektronisko iekārtu un mikro (nano) shēmu izstrādes,

prototipēšanas un testēšanas pētījumiem;

• zinātnisko darbinieku darba vietas aprīkojuma iegāde.

EDI plānotās aktivitātes IKSA-CENTRS projektā:

• telpu, laboratoriju elektronikas inženierzinātnes un datorzinātnes jomās renovācija;

• sensoru tīklu testa vides izveide;

• laboratorijas aprīkojuma, mēriekārtu, elektronikas inženierijas tehnoloģiju iekārtu

iegāde, uzstādīšana un apmācība pētniecības darbības nodrošināšanai;

• zinātnisko darbinieku darba vietu aprīkojuma iegāde.

LU MII plānotās aktivitātes IKSA-CENTRS projektā:

• telpu modernizācija;

• fundamentālie pētījumi IKT, signālapstrādē un matemātiskajā modelēšanā;

• GRID aprēķinu vides pilnveidošana, lai nodrošinātu papildus funkcionalitāti;

• augstas veiktspējas aprēķinu vides izveide;

• mākoņdatošanas infrastruktūras attīstīšana;

• valodu tehnoloģiju digitalizācijas centra izveide;

• bioinformātikas un medicīnas pētījumu infrastruktūras attīstīšana;

• laboratorijas modernizācija reālā laika sistēmu pielietojumu pētniecībai;

• pētniecības laboratorijas Semantisko tehnoloģiju pētniecības veikšanai;

• datu drošības pētījumu infrastruktūras attīstīšana;

• pētnieku darba vietu ierīkošana programmatūras izstrādes pētījumiem;


Lpp. 99

• infrastruktūras attīstīšana Grafi, datu vizualizācija, attēlu apstrādes pētniecībai;

• kosmisko datu pārraide uz GEANT3 un Latvijas NREN bāzētu radioteleskopu tīkla

darbībai nepieciešamo papildu datu pārraides funkcionalitātes nodrošināšanai, tai skaitā

tīkla darbības uzraudzības centra modernizēšana;

• kosmisko datu uzkrāšana, arhivēšana un izgūšana;

• modelēšanas vides infrastrukūras izveidošana kosmisko datu apstrādei ātras veiktspējas

aprēķiniem;

• zinātnisko darbinieku darba vietas aprīkojuma iegāde.

LU plānotās aktivitātes IKSA-CENTRS projektā:

• zinātnisko pētījumu infrastruktūras IT sastāvdaļas attīstība;

• infrastruktūras attīstīšana ģeodēzijas un ģeoinformātikas pētījumiem;

• aprīkojuma iegāde programmatūras izstrādes metožu un tehnoloģiju pētījumiem;

• infrastruktūras attīstīšana Šmita teleskopa astroplašu digitalizācijai, teleskopu

modernizācija;

• infrastruktūras attīstīšana pētījumiem iegulto sistēmu, tīkloto viedo sensoru, virtuālās

vides, paplašinātās realitātes un mobilo sensoru jomās;

• zinātnisko darbinieku darba vietas aprīkojuma iegāde (t.sk. kvantu skaitļošanas

pētījumiem).

Eiropas Sociālā fonda finansējums

Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība”

apakšprogrammas “Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” finansējums piesaistīts arī VSRC

projekta „Uz Zemes Mākslīgo Pavadoņu (ZMP) attiecināmu signālu uztveršanas, raidīšanas

un apstrādes tehnoloģijas” īstenošanai. Projekta izpildes gaitā veicot pētījumus Zemes

mākslīgo pavadoņu vadības, komunikāciju un signālu apstrādes jomās, tiek plānots izveidot

starptautiska līmeņa kompetenci četrās jauno zinātnieku grupās un izveidot platformu

Zemes mākslīgā pavadoņa vadības un komunikāciju centram. Vienā no Projekta aktivitātēm

ir paredzēts izstrādāt programmu kompleksu (korelātoru) kosmisko atlūzu novērojumu

datu apstrādei, kā rezultātā iegūtie dati tiks izmantoti atlūzu orbītu parametru

aprēķināšanai.

Tabula Nr. 22. VSRC īstenotais projekts, saņemot ESF finansējumu


vadošais

partneris

Finansējuma

avots

Projekta

kopējais budžets

VSRC

budžets

projektā

Realizācijas

laiks


Lpp. 100

„Uz Zemes Mākslīgo

Pavadoņu (ZMP) attiecināmu

signālu uztveršanas,

raidīšanas un apstrādes

tehnoloģijas”

VSRC ESF Aktivitāte

„Cilvēkresursu

piesaiste

zinātnei”

933 210 LVL 933 210 LVL 2009-2012

Eiropas Savienības 7 Ietvara programma

FP7 2007-2013 gadam konkursa uzsaukumos finansējumu saņēmušas tādas

institūcijas, kā Rīgas Tehniskā universitāte, VATP, Ventspils Augstskola, Latvijas

Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte, Latvijas Vides, ģeoloģijas un metereoloģijas

centrs, asociācija „Fotonika-LV”.

Tā, piemēram, finansējumu saņēmis VSRC projektu “Advanced radio astronomy in

Europe” (RADIONET-FP7) un “NEXPReS – Novel Explorations Pushing Robust e-VLBI

Services” („NEXPRES”) īstenošanai.

Tabula Nr. 23. VSRC īstenotais projekts, saņemot FP7 finansējumu

Projekta nosaukums

Projekta

vadošais

partneris

Programmas

aktivitāte

Projekta

kopējais

budžets

VSRC

budžets

projektā

Realizācijas

laiks

„Advanced Radio Astronomy

in Europe” (RADIONET3)

„Max Planck

Gesellschaft

Zur

Foerderung

Der

Wissenschafte

n e.v.” (Vācija)

INFRA-2011-

1.1.21.

Research

Infrastructures

for advanced

radio

astronomy

9.5 milj. EUR 2012-2015

“NEXPReS – Novel

Explorations Pushing

Robust e-VLBI Services”

(NEXPRES)

Strichting Joint

Institute for

V.L.B.I. in

Europe

(Nīderlande)

Virtual

Research

Communities

(INFRA-2010-

1.2.3)

3,5milj. EUR

55 000 EUR 2010-2013

“Advanced radio astronomy

in Europe” (RADIONET-FP7)

Strichting

Astronomisch

Onderzoek

(Nīderlande)

INFRA-2008-

1.1.1 Bottom-

up approach:

Integrating

14,16 milj.

EUR

29 214 EUR 2009-2011


Lpp. 101

Activities in all

scientific and

technological

fields

VATP saņēmis 7.Ietvara programmas finansējumu projekta „Utilizing the existing and

emerging potential of Nordic-Baltic dimension in critical satellite Technologies and

applications” (NordicBaltSat) īstenošanai, kura mērķis ir radīt nepieciešamos apstākļus, lai

realizētu Ziemeļu un Baltijas valstu reģiona (īpaši Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas)

partneru esošo un nākotnes potenciālu ar mērķi ilgtermiņā līdzvērtīgi iesaistīties plaša

mēroga aktuālās un plānotās Eiropas kosmosa programmās. NordicBaltSat misija ir veicināt

sadarbību, lai nodrošinātu veiksmīgu valstu un uzņēmumu integrāciju Eiropas kosmosa

industrijā. Projekta laikā noteikts kosmosa potenciāls un izstrādāta kopīga tehnoloģiju

programma, identificētas tehnoloģijas, kas būtu nepieciešamas Eiropas kosmosa tirgū.

Ir identificētas vairākas tehnoloģiju jomas, kas ir interesantas vismaz vienai no

valstīm. Tās uzskaitītas tabulā Nr. 22 „Baltijas valstu un Polijas iespējamie reģionālās

sadarbības virzieni”. Tā piemēram, Latvijai un Lietuvai ir abpusēja interese attīstīt 3-D

attēlu iegūšanu un izmantošanu metroloģijā.

Tabula Nr. 24. Baltijas valstu un Polijas iespējamie reģionālās sadarbības virzieni


Lpp. 102


Lpp. 103

Attēls Nr. 41. Latvijas uzņēmēju un pētnieku dalība projekta „NordicBaltSat” noslēguma

konferencē Igaunijā, 1.-3.februārī

Tabula Nr. 25. VATP īstenotais projekts, saņemot FP7 finansējumu

Projekta

nosaukums Projekta vadošais

partneris Programmas

aktivitāte

Projekta

kopējais

budžets

VATP

budžets

projektā

Realizācijas

laiks

„NordicBaltSat” Enterprise Estonia

(Igaunija) Support to

new EU-

Member

States/Associa

ted States

487 017 LVL 44 488 LVL 2010-2012

Rīgas Tehniskā universitāte piedalās vairākos FP7 programmas projektos, tajā skaitā

projektā „COSMOS”, kura ietvaros ir izveidots 7.Ietvara programmas nacionālo

kontaktpunktu sadarbības tīkls, lai veicinātu 7.Ietvara programmas projektu īstenošanu

„Kosmoss” tematikā un palīdzētu potenciālajiem projektu iesniedzējiem atrast sadarbības

partnerus un dalīties pieredzē.

RTU Materiālu un konstrukciju institūts (RTU MKI) ir ilgstoša pētniecības pieredze

starptautiskā sadarbībā FP7 projektu izstrādē. Realizēti jau sešpadsmit 5tās un 6ās ietvara

programmas projekti, bet četri FP7 projekti ir izstrādes gaitā, t.sk. uz ražošanu vērstajos

projekti, kuru koordinācija ir vadošo Eiropas aviācijas industrijas pārstāvjiem, tādu kā

Airbus vai Eurocopter. RTU MKI ir nodibinājis stabilu partnerību ar Vācijas Kosmosa


Lpp. 104

aģentūru un kopīgi sagatavoti un jau realizēti vairāki kompozīto materiālu un konstrukciju

pētījumi. Tā piemēram, RTU piedalās projektā DESICOS, kura mērķis ir veicināt vieglāku un

lētāku starta iekārtu radīšanu. Zemāk minēti aktuāli RTU projekti, kas tiek īstenoti FP7

programmā.

Tabula Nr. 26. RTU realizācijā esošie projekti, saņemot FP7 finansējumu

Projekta

nosaukums Vadošais

partneris Programmas

aktivitāte

Projekta

partneri

Latvijā

Projekta

budžets RTU budžets

Realizācijas

laiks

„New Robust

DESIgn Guideline

for Imperfection

Sensitive

COmposite

Launcher

Structures”

(DESICOS)

Deutsches

Zentrum für

Luft- und

Raumfahrt

(Vācija)

Space

transportati

on

technologies

Rīgas

Tehniskā

universitāte

3.05 milj.

EUR

(program

mas

finansēju

ms

2 milj.

EUR)

197 625

EUR

2012-2015

„Continuation Of

the cooperation of

Space NCPs as a

Means to Optimise

Services”

(COSMOS+)

„Deutsches

Zentrum für

Luft- und

Raumfahrt”

(Vācija)

Trans-

national and

international

cooperation

among NCPs

Rīgas

Tehniskā

universitāte

1,18 milj.

EUR

(program

mas

finansēju

ms

999 978

EUR)

33 570 EUR 2012-2014

„Coordination of

space NCPs as a

means to optimise

services”

(COSMOS)

„Deutsches

Zentrum für

Luft- und

Raumfahrt”

(Vācija)

SPA-2007-

3.2-01

Trans-

national co-

operation

among NCPs

Rīgas

Tehniskā

universitāte

2,2 milj.

EUR

(program

mas

finansēju

ms

2 milj.

EUR)

46 986 EUR 2008-2012


Lpp. 105

Latvijas Universitāte piedalās dažādu FP7 projektu īstenošanā, tajā skaitā projektā „My

Ocean”, kura ietvaros tiek izstrādāta infrastruktūra un pakalpojumi, pielietojot GMES,

okeānu un jūru aizsardzībai, tāpat projektā GMOS, kura mērķis ir izveidot pasaules mēroga

pētniecības sistēmu Merkūrija atmosfēras mērījumiem, kā arī projektā PANGEO, kura

mērķis ir nodrošināt brīvu pieeju informācijai un datiem ģeoloģisko pētījumu veikšanai,

pielietojot GMES.

Tabula Nr. 27. LU realizācijā esošie projekti, saņemot FP7 finansējumu

Projekta

nosaukums

Vadošais

partneris

Projekta

partneri

Latvijā

Programmas

aktivitāte

Projekta

budžets

LU

budžets

Realizācijas

laiks

„Prototype

Operational

Continuity for

the GMES Ocean

Monitoring and

Forecasting

Service”

(MYOCEAN2)

„Mercator

Ocean

Societe

Civile”

(Francija)

Latvijas

Universitāte

Prototype

operational

continuity of

GMES

services in

the Marine

Area

41,13 milj.

EUR.

(programmas

finansējums

28 milj. euro)

N/A68 2012-2015

„Global Mercury

Observation

System” (GMOS)

„Consiglio

Nazionale

Delle

Ricerche”

(Itālija)

Latvijas

Universitāte

ENV.2010.4.1.

3-2 Global

Observation

Systems for

Mercury

6.88 milj. EUR EUR 147

520.-

(EUR 91

134,- EK

finansēju

ms + EUR

56 386,-

LU

līdzfinans

ējums)

2010-2015

„Enabling access

to geological

information in

support of

GMES”

„Fugro NPA

Limited”

(Lielbritānij

a)

Latvijas

Universitāte

Stimulating

the

development

of

downstream

3.23 milj. EUR

(programmas

finansējums

2.4 milj. EUR)

EUR 25

088.-

(EUR 18

816,- EK

finansēju

2011-2014

68

Līgums par projekta īstenošanu vēl tiek saskaņots, līdz ar to nav pieejama precīza informācija par LU

budžetu

http://cordis.europa.eu/fetch?CALLER=FP7_PROJ_EN&ACTION=D&DOC=6&CAT=PROJ&QUERY=013586599483:b08b:245be12b&RCN=102059


Lpp. 106

(PANGEO) GMES

services

ms + EUR

6272,- LU

līdzfinans

ējums)

Evolved stars:

clues to the

chemical

evolution of

galaxies

(POSTAGBINGA

LAXIES)

Latvijas

Universitāte

Projekta

partneri

Latvijā nav.

Ārvalstu

partneris:

„Nicolaus

Copernicus

Astronomical

Centre of the

Polish

Academy of

Sciences”

(Polija)

FP7-PEOPLE-

2010-IRSES

Marie Curie

Action

"Internationa

l Research

Staff

Exchange

Scheme"

85 500 EUR

(programmas

finansējums

81 300 EUR)

81 300

EUR, no

tiem LU

daļa

44 300

EUR

2011-2014

„MyOcean” „Mercator

Ocean

Societe

Civile”

(Francija)

Latvijas

Universitāte

SPA-2007-

1.1-01

Development

of upgraded

capabilities

for existing

GMES Fast-

Track

Services and

related

(pre)operatio

nal services

54.94 milj.

EUR

(programmas

finansējums

33.8 milj. EUR)

projekta

budžets

80 000

EUR no

tiem EK

finansēju

ms 40 000

EUR un

LU

līdzfinans

ējums

40 000

EUR

2009-2012

Projektu „FOTONIKA-LV” ar plānoto finansējumu ap 3.8 milj. EUR realizēs triju Latvijas

Universitātes institūtu — Atomfizikas un spektroskopijas, Astronomijas un Ģeodēzijas un

ģeoinformātikas — asociācija. Projekta uzdevums būs konsolidēt Latvijas intelektuālo un

industriālo potenciālu, kā arī veicināt pasaules līmeņa transdisciplinārus pētījumus šajā


Lpp. 107

perspektīvajā nozarē. Fotonika ir viena no piecām prioritārām tehnoloģijām, kas iezīmētas

ES stratēģiskajā plānā uz 2020.gadu. Fotonikas ierīcēs darbu veic fotoni — gaismas daļiņas,

līdzīgi kā elektroni to dara elektronikas ierīcēs. Fotonikas strauja attīstība pēdējos gadu

desmitos ir nodrošinājusi būtiskus uzlabojumus tādās jomās kā sakaru tehnika (optisko

kabeļu sistēmas), materiālu apstrāde (lāzeru darbgaldi un roboti), enerģētika (Saules

baterijas, energoefektīvie gaismas avoti), veselības aprūpe (medicīnas lāzeru tehnoloģijas).

Fotonikas ierīces var tikt pielietotas dažāda veida kosmosam paredzētajās tehnoloģijās

Fotonikai kā zinātnes un tehnoloģijas sektoram pasaules tirgos ir izcilas perspektīvas un to

var veiksmīgi pielietot arī kosmosa jomā, piemēram, satelītu lāzerlokācijā un attālinātā

detektēšanā.

Tabula Nr. 28. Asociācijas „Fotonika” īstenotais projekts, saņemot FP7 finansējumu

Projekta nosaukums

Projekta

vadošais

partneris

Programmas

aktivitāte Projekta kopējais

budžets

Realizācijas

laiks

„Unlocking and Boosting

Research Potential for

Photonics in Latvia”

(Fotonika-LV)

Asociācija

„Fotonika”

REGPOT-

2011-1 Any

research

topic covered

by the EU

FP7

4.2 milj. EUR

(programmas

finansējums 3,78

milj. EUR)

2012-2015

Savukārt Latvijas vides un meteoroloģijas centrs ir piedalījies 6.Ietvara programmas (FP6)

projekta „GMES Network of Users (GNU) īstenošanā, lai noskaidrotu „Global Monitoring

Environment System„ (GMES) sistēmas lietotāju vajadzības pēc jauniem produktiem un

tehnoloģijām vides jomā.

Tabula Nr. 29. Latvijas vides un meteoroloģijas īstenotais projekts, saņemot FP6 finansējumu

Projekta

nosaukums Vadošais

partneris Projekta partneri

Latvijā Programmas

aktivitāte

Projekta

kopējais

budžets

Realizācijas

laiks

„GMES network

of users” „Umweltbunde

Samt Gbmh”

(Vācija)

Latvijas vides un

meteoroloģijas

centrs

Networking

the users

1 099 467 EUR 2007-2010


Lpp. 108

7.3. Citi finanšu atbalsta instrumenti

Papildus aprakstītajiem ES finanšu instrumentiem, Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu

nozares projektu īstenošanai ir izmantoti šādi finanšu avoti:

Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais

finanšu instruments,

Ziemeļvalstu-Baltijas valstu Mobilitātes programma,

Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programma,

Mobilitātes programma.

Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu

instruments

Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta ieguldījumu mērķis ir novērst

sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ ietvaros un atbalstīt jaunās ES dalībvalstis to

centienos pilnvērtīgi piedalīties paplašinātās Eiropas iekšējā tirgū. EEZ finanšu instrumentu

veido Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas iemaksas.

Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta grantu shēmas „Akadēmiskie

pētījumi” finansējumu saņēmis VSRC projekts „Pētījums par AIS mikrosatelīta tehnoloģijām,

to pielietojumu un būves iespējām Latvijā”, kura mērķis bija izpētīt automātiskās

identifikācijas sistēmu mikrosatelīta tehnoloģiju pielietojumu vides aizsardzībā un atrast

būves iespējas Latvijā.

Savukārt VATP saņēmis EEZ finanšu instrumenta finansējumu projekta „Kosmosa

tehnoloģijas - iespējas izglītībai un ekonomikas attīstībai” īstenošanai. Projekts tika īstenots

2009 un 2010.gadā ar mērķi veicināt kosmosa tehnoloģiju ražošanu, ar tām saistīto

pakalpojumu plašāku izmantošanu Latvijā un nodrošināt nozares attīstībai nepieciešamos

cilvēkresursus, tādejādi sniedzot ieguldījumu uz zināšanām balstītas, augstas pievienotās

vērtības ekonomikas attīstībā. Projekta laikā tika izveidots informācijas punkts VATP telpās,

organizēti sabiedrības un jauniešu informatīvi un izglītojoši pasākumi. Projekta partneri:

VATP, Tehnoloģiju attīstības forums.

Norvēģijas finanšu instrumentu pilnībā finansē Norvēģija. Šī fonda finansējumu

saņēmis gan VSRC, gan VATP.


Lpp. 109

VATP un VeA īstenoja projektu „Ventspils un Tartu sadarbība kosmosa tehnoloģiju

nozares pētniecībā un apmācībā”, kura mērķis bija uzlabot ar kosmosa tehnoloģijām saistīto

speciālistu izglītības kvalitāti, kā arī zinātnisko un uzņēmējdarbības kapacitāti,

sadarbojoties Kurzemes reģiona (Latvija) un Dienvidigaunijas reģiona (Igaunija)

zinātniskajām, augstākās izglītības un uzņēmējdarbības veicināšanas organizācijām.

Tāpat projekta uzdevums bija nodrošināt stabilu un ilglaicīgu sadarbību Tartu un

Ventspils kosmosa tehnoloģiju nozares organizāciju starpā. Projekta aktivitātes ietvēra

sadarbības plānošanu un uzsākšanu studentu izglītībā, zinātnieku savstarpējā mobilitātē un

kopīgu zinātnisku un uzņēmējdarbības projektu izstrādē, kosmosa tehnoloģiju

infrastruktūras pieejamības nodrošināšanu, kopīga jauna projekta attīstīšanu un īstenošanu

- pētniecības un attīstības (R&D) aktivitātes AIS satelītu būvniecībā, iesaistot Igaunijas

speciālistus Ventspilī uzsāktajā AIS satelīta būves projektā, kā arī identificējot kopējus

nākotnes sadarbības projektus mazo satelītu būvniecībā Baltijas valstīs, kā arī kosmosa

infrastruktūras - „Tīrās telpas” izveidi Ventspilī.

Projekta „SmartRegions – ekspertu atbalsts satelīttehnoloģiju centra izveidei

Ventspilī” mērķis bija izstrādāt Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Inovācijas centra ēkas

satelītinženierijas ražošanas un pētniecības infrastruktūras tehnisko dokumentāciju.

Projekts tika īstenots sadarbībā ar piesaistītajiem ekspertiem no OHB System AG un

Brēmenes Tehniskās Universitātes. Projekta aktivitātes bija gan kopīgu satelīttehnoloģiju

pētniecības un ražošanas virzienu identificēšana sadarbībā ar Vācijas partneriem, gan mazo

satelītu ražošanas procesa organizācijas modeļa izstrāde Ventspils Augsto tehnoloģiju

parkā, kā arī satelīttehnoloģiju ražotnes un pētniecības infrastruktūras tehnisko

specifikāciju izstrāde, iestrādājot „tīrās telpas” (clean-room) tehnisko specifikāciju VATP

Inovācijas centra ēkas tehniskajā projektā.


Lpp. 110

Attēls Nr. 42. Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā izveidotā Tīrā telpa

Tabula Nr. 30. VSRC un VATP īstenotie projekti saņemot Eiropas Ekonomiskās zonas un

Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instrumenta finansējumu

Projekta

nosaukums Vadošais

partneris Sadarbības

partneri Finansējuma

avots

Projekta

kopējais

budžets

VATP/ VSRC

budžets

projektā

Realizācijas

laiks

„Pētījums par

AIS

mikrosatelīta

tehnoloģijām, to

pielietojumu un

būves iespējām

Latvijā”

VSRC Brēmenes

pielietojamo

zinātņu

universitātes

Aerodinamisko

tehnoloģiju

institūts

Eiropas

Ekonomiskās

zonas finanšu

instrumenta

grantu

shēmas

„Akadēmiskie

pētījumi”

33 333 EUR 33 333 EUR 2009-2010

„Kosmosa

tehnoloģijas –

iespējas

izglītībai un

ekonomikas

attīstībai”

VATP Biedrība

„Tehnoloģiju

attīstības forums”

Eiropas

Ekonomiskās

zonas un

Norvēģijas

valdības

divpusējā

finanšu

instrumenta

NVO projektu

programma

34 838 LVL 31 198 LVL 2009-2010

„Ventspils un VATP Ventspils Norvēģijas 211 258 VATP budžets: 2009-2010


Lpp. 111

Tartu sadarbība

kosmosa

tehnoloģiju

nozares

pētniecībā un

apmācībā”

augstskola, Tartu

universitāte,

Tartu

observatorija

valdības

divpusējā

finanšu

instrumenta

Pārrobežu

sadarbības

programma

LVL 106 767 LVL

VSRC budžets:

9000 EUR

„SmartRegions –

ekspertu

atbalsts

satelīttehnoloģij

u centra izveidei

Ventspilī”

VATP OHB System AG

un Brēmenes

Tehniskās

Universitāte

Norvēģijas

valdības

divpusējā

finanšu

instrumenta

grnatu

shēmas

„Īstermiņa

ekspertu

fonds”

37 645 LVL VATP budžets

31 814 LVL 2008-2009

Ziemeļvalstu-Baltijas valstu Mobilitātes programma

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Uzņēmējdarbība un

rūpniecība” sniedz finansiālo atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, biznesa

inkubatoriem un organizācijām uzņēmējdarbības un ražošanas jomās mācību vizīšu,

pieredzes un apmācību apmaiņas vai sadarbības tīklu īstenošanai. Programmas mērķis ir

veicināt ekonomisko sadarbību, uzņēmējdarbības vides, reģionālās sadarbības un inovāciju

attīstību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā.

Lai organizētu sadarbības vizītes Latvijas Kosmosa tehnoloģiju klasterim uz citiem

Kosmosa klasteriem Eiropā, VATP saņēmis Ziemeļu Ministru padomes programmas

„Uzņēmējdarbība un rūpniecība”, kā arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības finansējumu

projekta „Mobility for Space Technologies” īstenošanai. Šī projekta mērķis ir veicināt

sadarbību un pieredzes apmaiņu kosmosa tehnoloģiju jomā starp Latviju un Ziemeļvalstīm,

kā arī palielināt Latvijas Kosmosa Tehnoloģiju klastera kapacitāti un pieredzi. Projekta

ietvaros tiek organizētas vizītes un pieredzes apmaiņas braucienu uz Dāniju, Zviedriju un

Norvēģiju.


Lpp. 112

Sadarbības institūcijas ir Dānijas Nacionālo Kosmosa Institūts (Danish National Space

Institute), Dānijas Kosmosa klasteris/Dānijas Tehnoloģiju institūts (The Danish Space

Cluster/ Danish Technologisk Institut), Ālborgas universitāti (Aalborg University),

Norvēģijas Kosmosa Centrs (Norwegian Space Centre), Lulea Tehnoloģiju universitāte

(Luleå University of Technology), Zviedrijas Kosmosa Korporācija (Swedish Space

Corporation), Zviedrijas Nacionālā kosmosa padome. Latvijas partneri projektā ir Latvijas

Republikas Izglītības un zinātnes ministrija, Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūts

„Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs”, atvasināta publiska persona

„Elektronikas un datorzinātņu institūts”, biedrība „Tehnoloģiju attīstības forums”, SIA

„Baltic Scientific Instruments”, atvasināta publiska persona „Latvijas Valsts koksnes ķīmijas

institūts”. Projektu realizē VATP sadarbībā ar Latvijas Kosmosa tehnoloģiju klastera

dalībniekiem un ārvalstu institūcijām. Projekts tiek finansiāli atbalstīts no programmas

„Uzņēmējdarbība un rūpniecība”, ko finansē Ziemeļu Ministru padome, kā arī Igaunijas,

Latvijas un Lietuvas valdības.

Tabula Nr.31. VATP īstenotais projekts saņemot Mobilitātes programmas finansējumu

Projekta

nosaukums Vadošais

partneris Projekta partneri Latvijā Finansējuma

avots

Projekta

budžets

Realizācijas

laiks

“Mobility for

Space

Technologies”

VATP LR Izglītības un zinātnes ministrija,

SIA „Ventspils Elektronikas

Fabrika”, SIA „Mobilās sistēmas”,

Ventspils Augstskolas

Inženierzinātņu Institūts „Ventspils

Starptautiskais Radioastronomijas

centrs”, Atvasināta publiska

persona „Elektronikas un

datorzinātņu institūts”, Biedrība

„Tehnoloģiju attīstības forums”, SIA

„Baltic Scientific Instruments”,

Atvasināta publiska persona

„Latvijas Valsts koksnes ķīmijas

institūts”, SIA „HEE Photonic Labs”

Programma

„Uzņēmējdarbī

ba un

rūpniecība”

80 000 DKK

jeb

7 544 LVL

2011- 2012


Lpp. 113

Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programma

Igaunijas – Latvijas programma atbalsta pārrobežu sadarbības projektus starp

Igaunijas un Latvijas partneriem, kuros sadarbojas organizācijas vai privātās kompānijas no

abām valstīm (vismaz pa vienai no katras valsts) un ir skaidri redzama nepieciešamība pēc

pārrobežu sadarbības.

Interaktīvo zinātnes stendu izveidi par kosmosa jomu VATP realizē Igaunijas –

Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam finansējumu projekta

„Vienots IKT tīkls inovāciju atbalstam (ICT DCNet)” ietvaros. Šī projekta mērķis ir izveidot

un apvienot vienotā tīklā Ventspils, Rīgas un Tartu demonstrāciju centrus, tādējādi veicinot

plašāku auditoriju pieeju dažādām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un

risinājumiem, kā arī sinhronizēt studiju programmas "Mākslīgais intelekts" Rīgas

Tehniskajā universitātē un Tartu Universitātē.

Tabula Nr. 32. VATP īstenotais projekts saņemot Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības

programmas finansējumu

Projekta

nosaukums Vadošais

partneris Sadarbības partneri Projekta

kopējais budžets

VATP

budžets

projektā

Realizācijas

laiks

Vienots IKT

tīkls

inovāciju

Latvijas IT

klasteris

VATP, Rīgas Tehniskā

universitāte, Tartu

Zinātnes parks

444 404

LVL

100 040

EUR jeb

70 308 LVL

2010-2012

Attēls Nr. 43. Ekrānuzņēmums no Kurzemes Democentra interaktīvā stenda

http://www.itbaltic.com/

http://www.itbaltic.com/

http://www.rtu.lv/

http://www.rtu.lv/

http://www.teaduspark.ee/en

http://www.teaduspark.ee/en


Lpp. 114

atbalstam

(ICT DCNet)

(Igaunija), Tartu

Universitāte (Igaunija)

EUREKA

EUREKA ir starptautiska programma, kas radusies kā politiska iniciatīva Eiropas

valstu sadarbības veicināšanai inovatīvu civilo tehnoloģiju pētīšanas, izstrādes un

ieviešanas joma galvenokārt mazajos un vidējos uzņēmumos. EUREKA programma

projektiem nav centralizēta Eiropas finansējuma. Latvijā EUREKA projektiem ir jāiztur

projektu konkurss finansēšanai no Latvijas valsts budžeta programmas “Zinātne”

apakšprogrammas “Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības

programmās” kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ar Eureka finansējumu AS „Neomat” ir īstenojis projektu „Development of Series

Production Technology of Faceted Cutting Inserts based on Ceramic Nano-Composites using

FAST/SPS method”, kā arī piedalās projekta „Development of Series Production Technology

of Faceted Cutting Inserts based on Ceramic Nano-Composites using FAST/SPS method”

īstenošanā.

Tabula Nr. 33 AS „Neomat” īstenotie projekti saņemot EUREKA finansējumu


vadošais

partneris

Sadarbības

partneri Projekta

kopējais budžets

AS „Neomat”

budžets

Realizācijas laiks

„New technology for

manufacturing

ceramic balls for

special-purpose

bearings for hostile

environments”

AS „Neomat” Ukrainas Zinātņu

akadēmijas Īpaši

Cieto

materiālu

institūts

(Ukraina)

0,25 milj.

EUR 170 tūkst.

EUR

2007-2009

http://www.ut.ee/en

http://www.ut.ee/en


Lpp. 115

7.4. Nākotnē pieejamie atbalsta instrumenti

Klasteru programma 2012.-2015.gadam

Piesaistot ERAF finansējumu 3,4 milj. LVL apmērā laika periodā no 2012 līdz

2015.gadam tiks realizēta darbības programma „Uzņēmējdarbība un inovācijas”

papildinājuma 2.3.2.3. aktivitāte „Klasteru programma”. Klasteru atbalsta programmas

mērķis ir nozares savstarpēji nesaistītu komersantu pētniecības, izglītības un citu institūciju

sadarbības veicināšana, tādējādi veicinot nozaru un komersantu konkurētspējas celšanu,

eksporta apjomu palielināšanu, inovācijas un jaunu produktu izstrādi. Programmas

finansējums: 3,4 milj. latu, maksimālais atbalsts vienam klasterim: 300 000 latu.

Atbalstāmās darbības būs starptautiskās sadarbības veicināšanas pasākumi,

atpazīstamības, mārketinga un eksporta tirgus paplašināšanas aktivitātes, klastera

koordinatora un speciālistu apmācības, jaunu tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu

plānošana un izstrāde, komerciālās sadarbības sekmēšanas pasākumi.

Tabula Nr. 34. Informācija par Klasteru programmu 2012. -2015.gadam.

Valsts atbalsta

programma

Sadarbības

iestāde/ Projekta

īstenotājs

Kopējais publiskais

finansējums, LVL

Realizācijas

laiks

Klasteru atbalsta

programma 2012-

2015 LIAA 3 407 288 2012-2015

7.Ietvara programma

Sagaidāms, ka 2012.gada vasarā jau sesto reizi tiks izsludināts FP7 „Kosmoss”

tematikas projektu konkurss „FP7-SPACE-2013, kurā iespējams saņemt finansiālu atbalstu

projektu īstenošanai kosmosa tematikā.

Kosmosa tematikā tiek atbalstītas tādas aktivitātes, kas veicina kosmosā pielietojamo

tehnoloģiju attīstību, kosmosa izpēti un sadarbību kosmosa jomā.


Lpp. 116

Sākot ar 2014.gadu Inovāciju un pētniecības projektu īstenošanai Eiropas Savienībā

būs pieejama jauna programma „Horizon 2014-2020”.

Eiropas Kosmosa aģentūras finansējums

Latvijai, kļūstot par EKA Sadarbība valsti, būs papildus iespējas piedalīties Eiropas

kosmosa tehnoloģiju politikas un attīstības plānošanā un realizācijā. Viens no būtiskākajiem

ieguvumiem Latvijai kā Sadarbības Valstij ir iespēja pretendēt uz EKA līgumdarbiem

pētījumu un tehnoloģiju izstrādes jomās. Sadarbības statuss ar EKA nodrošina tās līdzdalību

pētniecisko prioritāšu noteikšanā, kas atbilst aktualitātēm kosmosa tehnoloģiju jomā.

Katrai Sadarbības Valstij ir pieeja EKA Plan for European Cooperating States (PECS),

kura ietvaros tieši šīs valsts uzņēmēji un pētnieki var saņemt 90% no valsts iemaksātās

dalības maksas, īstenojot EKA apstiprinātus projektus. Saskaņā ar citu Eiropas valstu

pieredzi, vēl 50%-200% no iemaksātās summas, atkarībā no valsts uzņēmēju un pētnieku

aktivitātes pieejamas citu EKA un saistīto līgumu ietvaros. Pēc piecu gadu perioda

Sadarbības valsts var kļūt par EKA dalībvalsti, iegūstot pilnvērtīgas tiesības piedalīties EKA

kosmosa programmās un iepirkumos.

Balstoties uz Eiropas valstu pieredzi, Latvijas uzņēmumiem un pētniekiem būtu

iespējas piegādāt produktus un pakalpojumus EKA līgumdarbu ietvaros par 2-4 milj. LVL

gadā. Papildus ieguvums ir iespējas attīstīt tehnoloģijas un produktus, pēc kuriem ir

pieprasījumus ASV, Japānas, Ķīnas un Indijas kosmosa tehnoloģiju tirgos, kas ir apjomīgi un

ļoti strauji augoši.

Citi finanšu avoti, ko netiešā veidā var izmantot kosmosa tehnoloģiju un

pakalpojumu nozares projektu finansēšanai

Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais

finanšu instruments, Ziemeļvalstu-Baltijas valstu Mobilitātes programma ir tie finanšu

atbalsta instrumenti, kurus Latvijas organizācijas var izmantot, lai netiešā veidā finansētu ar

kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozari saistītus projektus.

Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējais

finanšu instrumenta finansējumu plānots kontraktēt programmu līgumos līdz 2014.gada

30.aprīlim, paredzot iespēju apstiprināto programmu īstenošanu pabeigt līdz 2017.gada

30.aprīlim.


Lpp. 117

Ziemeļvalstu-Baltijas valstu Mobilitātes programmā „Uzņēmējdarbība un rūpniecība”

projektu pieteikumu saņemšana notiek līdz 2012.gada 30.martam.

Pagaidām nav plānoti jauni konkursi Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības

programmā un Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā.


Lpp. 118

8. Sadarbība ar EKA

Latvija jau no 2009.gada veikusi mērķtiecīgas darbības kosmosa tehnoloģiju attīstībā

attīstot nozares izglītību, zinātni un pētniecību, veicinot nozares komercdarbību, kā arī

izstrādājot nozares politiku, institucionālo ietvaru un veicinot starptautisko sadarbību.

2009.-2011. gadā realizētie nozares politikas, institucionālā ietvara un starptautiskās

sadarbības veicināšanas galvenie pasākumi ir šādi:

IZM 2009.gadā ar EKA noslēgusi „Latvijas Republikas valdības un EKA līgumu par

sadarbību kosmosa jomā miermīlīgiem mērķiem” (turpmāk – Sadarbības ietvara

līgums), radot tiesisko pamatu Latvijas un EKA sadarbībai kosmosa izpētes un

pielietojumu jomā, kā arī kopīgu projektu īstenošanā.

IZM 2010.gadā izveidojusi Valsts kosmosa tehnoloģiju attīstības darba grupu ar

mērķi attīstīt valsts kosmosa politiku un veicināt sadarbību ar EKA.

2010.gadā Latvijā veikts EKA institucionālais un industriālais potenciālo iespēju

audits, lai izvērtētu Latvijas paveikto ar kosmosa pētniecību saistītās jomās un

valsts iespējas pievienoties EKA sadarbības valsts statusā.

IZM 2011.gadā izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Par kosmosa tehnoloģiju

attīstību un kosmosa rīcībpolitikas veidošanu valstī".

Atbilstoši 2011.gada 23.februāra Ministru kabineta rīkojumam Nr.67 „Par Valdības

rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto

darbību īstenošanai” (turpmāk – Valdības rīcības plāns) Latvija no 2012.gada 3.

ceturkšņa pievienosies EKA Sadarbības valsts statusā.

Sadarbības valsts statusa jēdzienu EKA ieviesa 2001.gadā69. Tā mērķis ir attīstīt EKA

pētniecības un attīstības aktivitātes, izmantojot Eiropas valstu zinātnisko un industriālo bāzi.

Lai kļūtu par Sadarbības valsts statusa kandidāti, Eiropas valstij ar EKA jābūt parakstījušai

Sadarbības ietvara līgumu. Sadarbības valsts līgums paredz EKA un valsts divpusējas

attiecības, ļaujot partnervalstij netieši piedalīties visos EKA iepirkumos un aktivitātēs.

Sadarbības valstij jāizstrādā un ar EKA jāsaskaņo piecu gadu Sadarbības valsts plāns ar

noteiktām nozares attīstības prioritātēm un veicamajiem pasākumiem. Pēc piecu gadu

perioda Sadarbības valsts var kļūt par EKA dalībvalsti, iegūstot pilnvērtīgas tiesības piedalīties

EKA kosmosa programmās un iepirkumos.

69

www.esa.int

http://www.esa.int/


Lpp. 119

Attēls Nr. 44. Latvijas un EKA sadarbības posmi

Dalība EKA ir saistība ar divām izmaksu pozīcijām, raugoties no valsts pārvaldes puses,

t.i. ikgadējā valsts dalības maksa un nacionālās administrācijas un koordinācijas izdevumi.

Valsts ikgadējā dalības maksas apjoms ir pieskaņots IKP, patreiz tiek prognozēts, ka Latvijas

ikgadējā dalības maksa EKA būtu ap 900 tūkst. LVL. Savukārt nacionālās administrācijas un

koordinācijas izdevumi radīsies, lai nodrošinātu EKA sniegto iespēju efektīvu izmantošanu,

veicinātu publisko un privāto institūciju iesaisti nozarē. Latvijas kosmosa tehnoloģiju

attīstības stratēģijas projektā70 norādīts, ka ieteicamais apjoms administrācijai, kuru būtu

nepieciešams rezervēt valsts budžetā ir vismaz 50 tūkst. LVL.

Dalība EKA nodrošinātu stabilāku un fokusētāku finansējumu kosmosa tehnoloģiju

attīstībā gan pētniecības, gan komercdarbības jomās. Tas ļautu pētniecības virzienus

fokusēt uz modernām, pieprasītām tehnoloģijām un uzņēmumiem apgūt pircēju un

70

Latvijas kosmosa tehnoloģiju attīstības stratēģija (projekts), 2012, sadaļa „Stratēģiskais instruments –

dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā”


Lpp. 120

pasūtītāju prasības starptautiskos tirgos līdz šim praktiski slēgtā segmentā. Saskaņā ar

Eiropas valstu pieredzi, dalība EKA dod pieeju ne tikai tiešajiem līgumiem Sadarbības

līguma ietvaros, bet arī pieeju plašākam līgumdarbu kopumam no EKA un dalībvalstīm.

Kā jau minēts iepriekš šajā dokumentā71, noslēdzot Sadarbības līgumu ar EKA, valsts

iegūst pieeju EKA Plan for European Cooperating States (PECS), kura ietvaros uzņēmēji un

pētnieki var saņemt 90% no valsts iemaksātās dalības maksas, īstenojot projektus, kā arī

papildus vēl 50%-200% no iemaksātās summas, atkarībā no valsts uzņēmēju un pētnieku

aktivitātes pieejamas citu EKA un saistīto līgumu ietvaros. Savukārt pēc piecu gadu perioda

Sadarbības valsts var kļūt par EKA dalībvalsti, iegūstot pilnvērtīgas tiesības piedalīties EKA

kosmosa programmās un iepirkumos.

Jau šobrīd, balstoties uz EKA sākotnējā audita ziņojumu un papildus intervējot

ieinteresētos uzņēmumus, apkopotas potenciālās produktu un tehnoloģiju tēmas, kas būtu

attīstāmas tuvākajos gados.

Tabula Nr. 35. Apzinātie potenciālie produktu izstrādes virzieni (PECS projektu tēmas)

71

Skat. 6.sadaļu.


Lpp. 121

Organizācijas Produktu izstādes tēma

BalticScientific Instruments, SIA Pusvadītāju un detektoru izstrāde

Hanza Matrix grupas uzņēmumi Elektronisku komponenšu un moduļu izgatavošana

RD Alfa Mikroelektronikas

departaments, SIA

Dažādu elektronisku komponenšu izstrāde.

Karšu izdevniecība Jāņa sēta, SIA Satelītdatu pielietojums jaunu programmatūru izstrādē

Meža īpašnieku konsultatīvais

centrs, SIA

Metodiku un algoritmu izstrāde kosmosa datu izmantošanai

lauku un mežu saimniecībā

Neomat, AS Nanomateriālu iegūšana

Mobilās sistēmas, SIA Elektronisku sistēmu izstrāde, izmantojot kosmosa datus

DynamicResearch, SIA Navigācijas sistēmu gala iekārtu un programmatūras izstrāde

Rīgas Ģeometrs, SIA Ģeogrāfisko informācijas sistēmu izstrāde

LEO Pētījumu centrs, SIA Elektronisku moduļu un sistēmu izstrāde kosmosa

pielietojumiem

LU Ģeodēzijas un

ģeoinformātikas institūts

Gravitācijas lauka, GNSS un GMES sistēmu pētījumi

LU Astronomijas institūts LU Astronomijas institūts nodrošina Latvijas Ģeodēziskās

koordinātu sistēmas nullpunkta LKS-92 sasaisti ar starptautisko

Ģeocentrisko koordinātu sistēmu.", kas nodrošina visas GPS

sistēmas precizitāti Baltijas reģionā.

LU Fizikas institūts Kosmosa pielietojumu enerģijas avotu sistēmas

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu

fakultāte

Vides monitorings un uzraudzība

VSRC Kosmosa tālu un vāju signālu, satelītu signālu un zemes no

kosmosa novērojumu, tajā skaitā signālu un attēlu apstrādes ,

elektronikas bloku, prototipu un sistēmu izstrāde, piedalīšanās

kosmisko atkritumu radio lokācijas sistēmas izstrādē, EKA

kosmosa drošības programmās, Saules pētījumu programmās un

klimata izmaiņu automatizācijas, kā arī satelītnavigācijas,

komunikācijas un sekošanas programmās un pielietojumos.

Būtisks apstāklis, kas jāņem vērā – saskaņā ar EKA sadarbības valstu pieredzi un

ekspertu viedokli, Latvijai līdz Sadarbības līguma slēgšanai jāizstrādā vidēja termiņa

kosmosa nozares stratēģija. Nacionālie plānošanas dokumenti nepieciešami, lai nodrošinātu

maksimālu atdevi no Latvijas dalības EKA tehnoloģiju programmās, kā arī ļautu kontrolēt

ieguvumus no nacionālās kosmosa politikas īstenošanas.


Lpp. 122


Lpp. 123

9. SVID analīze

Šajā nodaļā sniegts kopsavilkums par Latvijas kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu

nozares stiprajām pusēm, vājajām pusēm, kā arī iespējām un draudiem (SVID). SVID

analīze izstrādāta, pamatojoties uz iepriekšējās nodaļās veiktās analīzes bāzes.

9.1. Stiprās puses

Latvijas kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares koordinācijas

mehānisms

No 2009.gada darbojas Valsts Kosmosa tehnoloģiju attīstības darba grupa, izveidota pēc LR

Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas, kurā apvienoti pārstāvji no iesaistītajām

ministrijām, kā arī no privātā sektora. Darba grupas galvenie uzdevumi ir sadarbības

sekmēšana ar EKA, valsts nacionālās kosmosa politikas izstrādes un īstenošanas

veicināšana, kā arī komunikācijas veicināšana starp publisko un privāto sektoru kosmosa

jomā un Latvijas organizāciju dalības veicināšana EKA un citās kosmiskajās programmās.

Nozarē iesaistīto komersantu, zinātniski pētniecisko institūtu darbību kosmosa tehnoloģiju

un pakalpojumu nozarē un savstarpējo komunikāciju veicina Latvijas Kosmosa tehnoloģiju

klasteris. Tiek organizēti semināri, apmācības ar Eiropas kosmosa industrijas pārstāvju

dalību klastera dalībniekiem par Latvijas iesaisti EKA un citās programmās, kā arī

pasūtījumu izpildi.

Lai nodrošinātu informācijas pieejamību par dažādām EK finansējuma programmām,

Latvijā darbojas EK FP Nacionālais kontaktpunkts. Tas sniedz informāciju Latvijas

publiskām un privātām organizācijām par EK FP programmām, veicina starptautiskas

sadarbības attīstību, iesaistoties partneru meklēšanā.

Latvijas kosmosa tehnoloģiju attīstības stratēģija

2011.gadā pēc IZM pasūtījuma uzsākts darbs pie Latvijas Kosmosa tehnoloģiju attīstības

stratēģijas izstrādes. Latvijas kosmosa tehnoloģiju attīstības stratēģija kalpos kā vidēja

termiņa plānošanas dokuments, lai nodrošinātu veiksmīgu valsts kosmosa politikas

attīstību un Latvijas sadarbību ar EKA. Dokumentā iekļautas rekomendācijas par konkrēto

rīcības aktivitāšu saturu un prioritāro sadalījumu.


Lpp. 124

Vairāki kosmosa nozares segmenti, kuros Latvijā ir laba tehnoloģiskā

kompetence

EK FP7 projekta NordicBaltSat ietvaros FP7, kurā piedalījās partneri no Igaunijas, Latvijas,

Lietuvas, Polijas, Zviedrijas un Francijas tika sagatavoti vairāki dokumenti, t.sk. Kosmosa

tehnoloģiju programma (no angļu val. - Joint Technologies programme), kurā apkopoti

būtiskākie secinājumi par Latvijas kosmosa nozares potenciālu. Apkopoti šādi secinājumi:

a) Latvijas pašreizējās kompetences ir zemes bāzes segmentā (orbītu noteikšana ar

satelītu lāzeru tālmēriem), kosmosa segmentā (optika zemes novērojumiem vai

astronomijai, kā arī sensoru tehnoloģijas, elektronika, jaudas ierīces, sensori un

izolācijas materiāli), segmentā, kas saistīts ar cilvēku vadītiem lidojumiem kosmosā

(veselības uzraudzības ierīces). Vadošās jomas ir saistītas ar materiālu ražošanu,

kam seko zemes bāzes stacijas un datu apstrāde, zemes novērojumi, detektoru,

lāzeru un optisko iekārtu ražošana;

b) Tehnoloģiskās apakšjomas atbilstoši EKA Tehnoloģiju kokam, kurās darbojas Latvija

un kas varētu dot pienesumu EKA programmās, ir: materiālu ražošanas procesi

un fabrikācijas tehnikas, jaunu materiālu izpēte, zemes stacijas sistēmas,

virszemes datu apstrāde, zemes novērojumi izmantojot lietderīgās kravas

datus, detektortehnoloģijas, lāzertehnoloģijas, mikroelektronika digitālajām

un analogajām lietojumprogrammām, mehānisma inženierija, optisko sistēmu

inženierija, un kosmosa atkritumu mērījumi.

Kosmosa tehnoloģijas un pakalpojumi tiek pielietoti Latvijas tautsaimniecībā

Kosmosa tehnoloģijas un pakalpojumus Latvijā izmanto šādās jomās: vide, aizsardzība un

drošība, lauksaimniecība un mežsaimniecība, transports, telekomunikācijas, tūrisms.

Visplašākais pielietojums publisko institūciju vidū Latvijā šobrīd vērojams vides, kā arī

lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā.

Vides jomā kosmosa tehnoloģijas un pakalpojumus izmanto:

- Meteoroloģisko prognožu veidošanai;

- Pieejamo dabas resursu izpētei un apgūšanai;

- Dabas piesārņojuma atklāšanai, novēršanai, likvidēšanai;

- Dabas katastrofu (plūdu u.c.) identificēšanā un seku novēršanā;

- Karšu precizēšanai un aktualizācijai;


Lpp. 125

- Zivsaimniecībā (zivju resursu un veģetācijas izmaiņu prognozēm);

- jūras piesārņojuma uzraudzībā (piesārņojuma migrācijas dati ļauj novērtēt tā reālo

bīstamību un plānot pasākumus tā lokalizēšanai un savākšanai).

Pielietojuma veidi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā:

- lauku teritoriju novērošanā, apsaimniekošanā, uzraudzībā, plānošanā un kontrolē;

- mežu resursu izmantošanas uzraudzībā, plānošanā, kontrolē (atklājot nelikumīgas

cirtes, kaitēkļu perēkļus, u.c. sezonālās izmaiņas, sugu un mitruma dinamikas

izpēte)

Transporta jomā kosmosa tehnoloģijas un pakalpojumi tiek izmantoti transporta plūsmu

plānošanā, drošības palielināšanā, t.sk. transporta plūsmu kontrolē, automašīnu atrašanās

vietas noteikšanā, braukšanas maršrutu izvēlē, kravu un pārvadājumu izsekošanā, u.c.,

Izmantojot satelītu sūtītos datus zemes izpētei un ģeopozicionēšanai, ieguvums ir vides

uzraugošām institūcijām, klimata pārmaiņu prognozēšanai, mērniecībai.

Laika prognozes, kas balstītas uz meteoroloģisko satelītu datiem, ir ierasts pakalpojumus

iedzīvotājiem, mērniecības kompānijām, kuras veic aerofotogrāfēšanu, valsts institūcijām,

kuras iesaistītas karšu izveidē, piemēram, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrai.

Galvenās publisko institūciju pielietotās tehnoloģijas ir satelītu dati, laika prognozes un

globālās pozicionēšanas sistēma.

Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi un zinātniskie institūti ar pieredzi nozarē –

ir zināma kompetence visos četros segmentos

Latvijas komersanti ar lielāko apgrozījumu kosmosa tehnoloģiju ražošanā - Baltic Scientific

Instruments - ražo radiācijas detektorus izmantošanai kosmosā, Hanzas elektronika un

Ventspils Elektronikas fabrika – ražo elektroniskās komponentes GPS uztvērējiem.

Nozīmīgākie GPS aplikāciju izstrādātāji Latvijā ir: Karšu izdevniecība Jāņa sēta, kas izstrādā

programmatūru GPS sekošanai un navigācijai, un Autonams, kas izstrādā uz GPS balstītas

transporta novērošanas sistēmas.

Pēc kosmosa nozares apgrozījuma lielāki zinātniskie institūti ir LU Fizikas institūts –

pētījumi magnetohidrodinamikas jomā, VeA IZI VIRAC – radioastronomijas novērojumi

izmantojot ar radioteleskopu RT-32 saņemtos datus, veicot signālapstrādi, LU AI veic

satelītlāzerlokāciju, pētījumus un novērojumus astronomijā.


Lpp. 126

Vērtējot pēc globālā kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares iedalījuma četros

primāros segmentos, Latvijai ir zināma kompetence visos četros segmentos, t.i.:

1) Starta iekārtu attīstīšana, izstrādne un ražošana un kosmosā nogādāšanas pakalpojumi

(KĶI ražotie kriogēnās izolācijas materiāli, kas tiek izmantoti kosmosa kuģim ARIANE 5)

2) Kosmosa operētājsistēmu izstrāde uz ražošana (t.sk. satelītu sistēmas – VeA un VATP

darbība satelīta Venta-1 izstrādē; kosmosa izpētes un zinātnes sistēmas – LU AI, LU

ĢĢI);

3) Zemes sistēmas un saistītie pakalpojumi, kas atrodas uz Zemes (VSRC, LU AI);

4) Ar kosmosa tehnoloģijām un aktīviem saistītie produkti un pakalpojumi

(satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzēji, ražotāji un izstrādātāji – RD Alfa, Hanzas

elektronika, Ventspils Elektronikas fabrika, Baltic Scientific Instruments, Neomat,

Dynamic Research, Karšu izdevniecība Jāņa sēta, LU ĢĢI, LU AI, LU FI, EDI; pētniecības

projektu īstenotāji – Meža īpašnieku konsultatīvais centrs, GeoStar, IT Observer, LU ĢĢI,

LU AI, LU FI, KĶI, VSRC, LU ĢZZF).

Atsevišķām Latvijas organizācijām izveidota starptautiska sadarbība gan ar

Eiropas kosmosa nozares pārstāvjiem

Atsevišķām Latvijas organizācijām ir izveidota starptautiska sadarbība gan ar Eiropas

kosmosa nozares pārstāvjiem (piemēram, BSI sadarbība radiācijas detektoru un

pusvadītāju tehnoloģiju izstrādē ar EKA, KĶI pētījumu veikšana un kriogēnās izolācijas

materiālu izgatavošana pēc EADS Astrium pasūtījuma), gan pasaules mērogā (piemēram,

EDI satelītlāzerlokācijā izmantojamu precīzā laika mērīšanas iekārtu piegāde Ķīnas,

Krievijas u.c. valstu partneriem).

Latvijas rīcībā ir nozīmīga izpētes infrastruktūra

Latvijas rīcībā ir nozīmīga izpētes infrastruktūra un aprīkojums, ko var kosmosa izmantot

pētniecības un biznesa projektos: VSRC – 2 radioteleskopi, t.i. RT-32, kas ir 32 m diametrā,

un RT-16, kas ir 16 m diametrā; LU Fizikas institūtam - šķidro metālu

magnethidrodinamikas laboratorijas, LU AI – Šmita teleskops un satelītlāzertālmēri.

Latvijā izstrādātas un ieviestas vairākas atbalsta programmas

Latvijā izstrādātas un ieviestas vairākas atbalsta programmas, lai veicinātu ekonomisko

izaugsmi nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, tajā skaitā kosmosa tehnoloģiju un

pakalpojumu nozarē. Viena no būtiskākajām ir Klasteru atbalsta programma, ko īsteno LR


Lpp. 127

Ekonomikas ministrija, tāpat Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētā valsts

atbalsta programma „Kompetences centri”, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtais

atbalsts zinātniski pētnieciskajām institūcijām.

9.2. Vājās puses

Latvijas kosmosa tehnoloģiju ražošanas un pakalpojumu sektors ir ar mazu

apgrozījumu un Latvijas organizācijas vāji izmanto globālā tirgus iespējas

Kopējais Latvijas kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares apgrozījums 2010.gadā

19,35 milj. LVL, t.sk. komersantu apgrozījums 17,85 milj. LVL, izglītības iestāžu budžets –

0,15 milj. LVL, zinātniski pētniecisko institūtu budžets – 1,07 milj. LVL, NVO – 0,28 milj. LVL.

Latvijas komersantu apgrozījums kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē sadalījumā

pēc to kompetences ir šāds:

a. Satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzēji – 15,75 milj. LVL;

b. GPS un citu kosmosa aplikāciju ieviesēji – 1,2 milj. LVL;

c. Produktu ražotāji un izstrādātāji – 0,90 milj. LVL.

Satelīttelevīzijas pakalpojumi un GPS aplikācijas tiek plaši pielietotas tautsaimniecībā un

vērtējot kopumā tas sastāda 87,6 % no Latvijas kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu

nozares, savukārt ražošana, pētnieciskais darbs un dažādu projektu īstenošana ir

salīdzinoši neliela nozares tirgus daļa Latvijā jeb 12,4%.

Neliels Latvijas nozarē iesaistīto organizāciju skaits

Pēc apkopotās informācijas datiem Latvijā kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē

darbojas 44 organizācijas, t.sk. 31 privātā sektora pārstāvji, 11 publiskā sektora pārstāvji, 2

NVO. No privātā sektora dalībniekiem ir 10% jeb 3 pārstāvji ir satelīttelevīzijas

pakalpojumu sniedzēji, 45% jeb 14 – GPS un citu kosmosa aplikāciju ieviesēji, un 45% jeb

14 – produktu ražotāji un izstrādātāji.

Latvijā netiek pilnībā izmantotas kosmosa datu pielietojumu tirgus iespējas

Lielākā daļa no Latvijas tirgū nopērkamām un Latvijā izmantojamām aplikācijām (kosmosa

datu pielietojuma produktiem) tiek radītas ārvalstīs nevis Latvijā. Gan publiskajā, gan

privātajā sektorā pārsvarā tiek iegādāti ārvalstu ražojumi, jo nav analogu vietējo produktu.

Nepietiekama kvalificētu cilvēkresursu pieejamība saistībā ar kosmosa

tehnoloģijām un inženierzinātnēm kopumā


Lpp. 128

Pozitīvi ir tas, ka Latvijā ir pieejama specializēta studiju programma saistībā ar kosmosa

tehnoloģijām – Ventspils Augstskolā tiek piedāvāta iespēja iegūt specializāciju

„Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas”.

Vairākās augstskolās tiek piedāvāti atsevišķi studiju kursi saistībā ar nozari, piemēram

studiju kursi „Globālās pozicionēšanas sistēma” - LU ĢZZF, RTU. Latvijā ir pieejama un tiek

apgūta augstākā līmeņa izglītība ar fiziku, ķīmiju, datorzinātni, ģeogrāfiju saistītos virzienos.

Tomēr, kopumā nozarē trūkst kvalificēti speciālisti, t.sk. elektronikas, fizikas, matemātikas,

informācijas tehnoloģiju, ķīmijas speciālistiem, kuriem būtu izglītība un zināšanas saistībā

ar satelītu datu apstrādi, to pielietojumiem un specializētu programmatūru izstrādi.

Absolventu skaits, kas beidz minētos kursus un programmas ir nepietiekams augsto

tehnoloģiju, t.sk. kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares attīstībai. Nepieciešams

lielāks studentu, pasniedzēju un zinātnieku skaits, lielāks programmētāju un inženieru

skaits (īpaši reģionos), lai nodrošinātu straujāku nozares attīstību.

Sabiedrībā un biznesa sektorā trūkst zināšanu par kosmosa tehnoloģiju un

pakalpojumu nozares tirgu, tā sniegtajām iespējām biznesa attīstībai un

karjeras iespējām

Sabiedrībai un arī Latvijas komersantiem trūkst informācijas par kosmosa tehnoloģiju un

pakalpojumu nozares tirgu, sniegtajām iespējām biznesa attīstība. Latvijas uzņēmumiem un

pētniekiem ir maza pieredze pasaules kosmosa tehnoloģiju tirgos. Nepietiekami tiek

nodrošināta informācija un apmācības par kosmosa tehnoloģiju iespējām – daudzos

izglītības līmeņos – augstākajā, pieaugušo un interešu izglītībā.

Latvijai ir salīdzinoši maza iesaiste FP7 programmas „SPACE” projektos

Latvijai, salīdzinoši ar ES vidējiem rādītājiem, ir maza iesaiste FP7 programmas „SPACE”

projektos. Līdz šim 7.Ietvara programmas 2007.-2013.gada konkursu uzsaukumos

finansējumu saņēmušas tādas institūcijas, kā Rīgas Tehniskā universitāte, VATP, Ventspils

augstskola, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte, Latvijas Vides,

ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, asociācija „Fotonika-LV” (t.i. LU Atomfizikas un

spektroskopijas institūts, LU Astronomijas institūts un LU Ģeodēzijas un

ģeoinformātikas institūts).


Lpp. 129

9.3. Iespējas

Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozare - stabili augoša nozare ar plašām

globālā tirgus iespējām

Kosmosa nozares globālais tirgus, kas ietver visus četrus primāros tirgus segmentus,

2010.gadā veidoja 276.52 mljrd. USD. Downstream kosmosa nozares tirgus segments

sastāda 65-75% no globālās kosmosa nozares tirgus apjoma. Kosmosa nozare globālās

ekonomikas krīzes laikā – 2008.gadā un arī sekojošos gados, ir turpinājusi pieaugt par 5-

8%. To ir noteicis kosmosa nozares kā stratēģiskas nozares statuss vairākās lielvalstīs ar

tam atvēlētu stabilu un apjomīgu valdības finansējumu vairāku gadu garumā, kā arī aizvien

pieaugošais kosmosa nozares atvasinātais pakalpojumu un preču klāsts, ko lieto aizvien

vairāk gan individuālie, gan institucionālie gala lietotāji visā pasaulē.

Straujākā tirgus izaugsme nākotnē sagaidāma satelītu pakalpojumu un zemes

aparatūras jomā

Satelītu pakalpojumu un zemes aparatūras (ietverot arī daļu no gala lietotāju zemes

aparatūras) globālais tirgus kopš 2005.gada absolūtā izteiksmē ir stabili audzis un 5 gadu

periodā praktiski dubultojis savus apjomus. Arī nākotnē daudz straujāku izaugsmi un

pieaugošu īpatsvaru komerciālā sektora kosmosa nozarē pamatoti iespējams sagaidīt

downstream, īpaši individuālo gala lietotāju preču un pakalpojumu, tirgos.

Plašas iespējas novietojuma bāzētiem pakalpojumiem – jau šobrīd

Eiropā, līdz Galileo ieviešanai un darbības uzsākšanai, GNSS tirgu atbalsta reģionālās

navigācijas satelītu sistēmas un satelītu bāzētas precizitātes palielināšanas navigācijas

satelītu sistēmas, no kurām nozīmīgākais ir Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma

dienests (EGNOS). Šī sistēma, izmantojot bāzes stacijas uz zemes, precizējot GPS GNSS

datus, tās gala lietotājiem Eiropā nodrošina atrašanās vietas noteikšanu ar nepieciešamo

precizitāti attiecīgajās jomās (ar 2cm precizitāti reālā laikā un 5mm precizitāti, izmantojot

uzkrātos datus). Papildus, Eiropā atsevišķās specifiskās jomās, kur EGNOS dati un to

interpretācija nenodrošina nepieciešamo precizitāti (piemēram, lauksaimniecībā vērtīgu

augu audzēšanā vai precīzās operācijās kā stādīšana un sēšana), atsevišķi uzņēmumi


Lpp. 130

piedāvā komerciālo satelītu precizitātes palielināšanas pakalpojumus (diferenciālais GPS)

vai reālā laika kinemātikas sistēmas, lai sasniegtu gala lietotājiem 2-10cm pozicionējuma

precizitāti.

Attīstās GNSS un novietojuma bāzētu pakalpojumu industrija

GNSS industrijas radītais globālais tiešais komerciālais tirgus apmērs 2010.gadā tiek lēsts

58 mljrd. EUR apmērā, bet netiešais ar GNSS industriju saistītais preču un pakalpojumu

privātā sektora tirgus apjoms sasniedz 133 mljrd. EUR. GNSS industrija ar straujo

satelītnavigācijas produktu un pielietojumu attīstību ilustrē iepriekš neprognozētu milzīga

apjoma spin-off efektu no investīcijām kosmosa jomā.

Perspektīvas GNSS tehnoloģiju un pakalpojumu tirgus nišas – ceļa navigācija,

novietojuma bāzēti pakalpojumi tālrunī, precīzā lauksaimniecība un aviācija.

GNSS iekļauj šādus tirgus segmentus:

Ceļa navigācija – iekļauj „tīrās” GPS individuāli lietojamās navigācijas ierīces

un transporta līdzekļos iebūvētās navigācijas sistēmas,

Novietojuma bāzēti pakalpojumi – GPS pakalpojumiem pieejamo mobilo

telefonu segments – ievērtējot mikroshēmu, karšu un navigācijas

programmatūru izmaksas; dažādu abonējamu pakalpojumu, kas balstīti uz

GNSS datiem, tirgus,

Precīzā lauksaimniecība – GNSS uztvērēji, kartes un navigācijas

programmatūra,

Aviācija – GNSS ierīces komerciālajam un parastajam aviācijas segmentam.

GNSS industrijas tiešais komerciālā tirgus izaugsme tiek prognozēta no 41 mljrd. EUR

2008.gadā līdz 165 mljrd. EUR 2020.gadā ar vidējo ikgadējo pieaugumu 11% gadā.

Sagaidāms, ka 56% no nākošās desmitgades kopējā GNSS tirgus viedos ceļa navigācijas

segments, 43% novietojuma bāzēti pakalpojumi un atlikušo 1% dalīs precīzās

lauksaimniecības un aviācijas segmenti.

GNSS ierīču plašāka integrācija transporta līdzekļos, lauksaimniecības tehnikā

un aviācijā


Lpp. 131

2009.gadā 30% transporta līdzekļiem ES un 22% pasaulē bija iebūvēta GNSS ierīce. Aizvien

pieaugošais GNSS ierīču tirgus piesātinājums transporta līdzekļos paver iespējas aizvien

jaunu pakalpojumu attīstībai, piemēram, ceļa maksas iekasēšana, progresīvas autovadītāja

asistēšanas sistēmas, u.c.

GNSS pielietojums aviācijā pieaugs no 38% 2010.gadā līdz 75% 2020.gadā, bet, krītoties

vienības cenai, naudas izteiksmē tirgus apjoms pieaugs 15-20% robežās, tirgus apjomam

sasniedzot ~410 milj.EUR. Straujāka izaugsme ir sagaidāma otrā mazajā GNSS segmentā –

precīzajā lauksaimniecībā. Tiek prognozēts, ka laika posmā no 2010.līdz 2020.gadam tirgus

apjoms palielināsies 2,5 reizes, sasniedzot ~500 milj. EUR.

Mobilais tālrunis – perspektīvā – visizplatītākā ierīce kosmosa datu uztveršanai

Novietojuma bāzētu pakalpojumu tirgu pamatā veido mobilo tālruņu ar GNSS pieeju,

segments. Sagaidāms, ka 2020.gadā šādu mobilo tālruņu pārdošana sasniegs tuvu pie 1

mljrd. vienību un GNSS iespējas būs iebūvētas gandrīz 70% mobilajos tālruņos (iepretim

~20% 2010.gadā).

Atšķirībā no ceļa navigācijas industrijas, satura izstrādes un attīstīšanas iespējas

novietojuma bāzētu pakalpojumu tirgū ir daudz plašākas, ar būtiski lielāku klientu un

mērķauditoriju loku. Aplikāciju skaits strauji attīstās tādās jomās kā navigācija, spēles,

informatīvie pakalpojumi, sociālie tīkli. Krītoties viedtālruņu un to GNSS komponenšu

cenām, tiek prognozēts, ka lielākā ienākumu daļa (līdz pat 85%) nākamajā dekādē tiks

ģenerēta pateicoties pakalpojumiem un regulārām abonenta maksām par tiem.

Labas biznesa iespējas Eiropas satelītu ražotājiem

Telekomunikāciju satelītu tirgu nākotnē turpinās ietekmēt augošais pieprasījums pēc

satelīttelevīzijas attīstības valstīs un DTH/DBS sektors turpinās pieaugt ar vidējo 5.2%

pieaugumu gadā līdz 2019.gadam. Liela izaugsme arī turpmāk tiek prognozēta jau pašlaik

apjomīgajam navigācijas satelītu tirgum, kā arī līdz šim lēni progresējušam zemes virsmas

novērošanas tirgum.

Šobrīd galvenie klienti zemes novērošanas satelītiem – metroloģijas dienesti un

aizsardzības jomas organizācijas


Lpp. 132

Ar Zemes novērošanas satelītiem saistītais downstream tirgus ES līdz šim ir bijis maz

attīstīts un tā izaugsme salīdzinoši neliela. Galvenie klienti līdz šim ir atrodami pamatā

publiskajā sektorā, t.sk. militārā jomā.

Tirgus niša - mazo un kubisko satelītu izstrāde un pakalpojumi

ES ražošanas tirgus segmentā ir atsevišķi apakšsegmenti, kas nākotnē potenciāli var

attīstīties straujāk nekā vidēji ražošanas segments kopumā, un kuriem būtu relatīvi zemāks

ienākšanas slieksnis nozarē – piemēram, mazo satelītu būve, kas orientējas uz relatīvi

nelielu zemu izmaksu satelītu izveidi un palaišanu specifisku uzdevumu risināšanai relatīvi

īsā laikā. Mazo un kubisko satelītu (smallsats and cubesats) parādīšanās paver jaunus

ceļus un iespējas arvien plašākam spēlētāju lokam iesaistīties kosmosa aktivitātēs.

Satīklojot mazos satelītus ar citiem satelītiem jaunu zinātnes vai komerciāla pielietojuma

iespējas var pieaugt eksponenciāli.

ES un EKA prioritātes - GNSS Galileo un zemes novērošanas satelītu sistēmas

GMES ieviešana un operacionalitātes nodrošināšana

Nozīmīga daļa no ES un EKA kosmosa nozares publiskā finansējuma arī turpmākajos gados

tiks atvēlēta, lai sasniegtu izvirzītos ES kosmosa politikas mērķus – GNSS Galileo un zemes

novērošanas satelītu sistēmas GMES ieviešanu un operacionalitātes nodrošināšanu

2013.gadā.

Galileo jānodrošina bāzes infrastruktūra vairāku citu ES politiku atbalstam nākotnē tādās

nozarēs kā transports, enerģētika, lauksaimniecība, zivsaimniecība, reģionāla

attīstība un vide. Galileo būs savietojams ar jau operacionālām globālām navigācijas

satelītu sistēmām GPS un Glonass. Sagaidāmais Galileo finansējums 2014.-2020.gadu

periodam ir 7mljrd. EUR.

GMES ir saistīta ar Zemes novērošanas satelītu datu un zemes novērojumu datu

koordinēšanu, analīzi un sagatavošanu gala lietotājiem. GMES būs daļa un liels pienesums

arī globālajā integrētajā zemes novērošanas satelītu sistēmā (GEOSS). GMES atbalstīs plašu

ES politiku klāstu: kosmosa, vides/klimata, jūrniecības, transporta, attīstības, industriālo un

izpētes, lauku attīstības/pilsētu vides, lauksaimniecības/mežsaimniecības, veselības, ES

katastrofu un krīzes vadības. GMES pielietojumu un pakalpojumu attīstībai ārpus EKA

budžeta, FP7 programmas ietvaros ir novirzīti ~80milj. gadā līdz 2013.gadam ieskaitot.

Paredzams, ka periodā no 2014.-2020.gadam GMES atvēlētais ES finansējums sastādīs 5.8

mljrd. EUR.


Lpp. 133

Satelīttelevīzijai Eiropā ir vēl liels izaugsmes potenciāls

Satelīttelevīzijai Eiropā ir vēl liels izaugsmes potenciāls, ko no vienas puses nosaka

salīdzinoši zemā satelīttelevīzijas daļa no televīzijas lietotāju skaita daudzās Eiropas

valstīts, bet no otras puses tehnoloģiju attīstība televīzijas kanālu jomā (HDTV, 3D),

sattelīttehnoloģijās (pieaugoša datu pārraides kapacitāte) un tehnoloģiju savietojamībā

(lietošana mobilajā viedtālrunī).

Arī pārējos telekomunikāciju nozares apakšsegmentos (platjoslas, mobilajā) Eiropā

sagaidāma izaugsme, t.sk. jaunās aplikācijās kā apmācības no attāluma, telemedicīna, e-

komercija, izklaide.

Nākotnē - plašas iespējas navigācijas segmentā

Navigācijas satelītu downstream apakšsegmentu tuvākajā desmitgadē ietekmēs globālās

tirgus tendences, kā arī Galileo platformas izveide un darbības uzsākšana ar jauniem

potenciāliem pielietojumiem, aplikācijām un pakalpojumiem dažādās tautsaimniecības

nozarēs.

GNSS civilo aplikāciju tirgus Eiropā 2020.gadā sasniegs vismaz 32 mljrd. EUR apjomu.

Līdzīgi, kā globālā GNSS tirgū, arī Eiropā dominēs ceļa navigācijas un novietojuma bāzētas

preces un pakalpojumi. GNSS ierīču tirgus piesātinājums 2020.gadā novietojuma bāzētajā

segmentā un aviācijas nozarē pārsniegs 90%, ceļa navigācijas jomā pārsniegs 80%, bet

lauksaimniecībā 30%.

Sagaidāma sevišķi strauja mobilo tālruņu ar GNSS iebūvētām iespējām pārdošanas un

attiecīgo GNSS saistīto pakalpojumu tirgu izaugsme ES.

Ceļa navigācijas industrija ir augsti koncentrēta ar atsevišķiem dominējošiem globāliem

spēlētājiem. Tomēr biznesa iespējas vēl joprojām ir plašas dažāda satura (satiksmes, laika

ziņu, objektu, u.c.) izstrādātājiem un nodrošinātājiem.

Tiek prognozēta eksponenciāla downstream tirgus izaugsme– zemes virsmas

novērošanas segmentā

Līdz ar GMES izstrādāšanu, palaišanu darbībā, jaunu tehnoloģiju attīstību sensoru jomā,

aplikācijās un augstas izšķirtspējas attēlu iegūšanā, tiek prognozēta eksponenciāla


Lpp. 134

downstream tirgus izaugsme, ko galvenokārt nodrošinās ļoti plašais pielietojuma jomu

spektrs un integrēšana ar citām tehnoloģijām.

GMES tehnoloģiju un aplikāciju attīstībai paredzētais FP7 budžets un iezīmētais ES

publiskais finansējums 5.8 mljrd. EUR periodā no 2014.-2020.gadam būs stratēģiskā

platforma GMES downstream komerciālā tirgus straujai izaugsmei.

Baltijas valstu identificētās sadarbības jomas kosmosa nozarē

2010.gadā Viļņā, tiekoties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kosmosa nozares pārstāvjiem.

Tikšanās rezultātā tika sagatavots Baltijas valstu memorands, kurā valstis vienojas

stiprināt sadarbību šādās jomās:

Downstream pakalpojumi, tajā skaitā dalība IAP programmā (Integrated

Applications Programme) , kā, piemēram,:

- dažādu veidu kustīgu objektu novērošanā (uz zemes, jūras virsmās vai

gaisā), šķērsojot Šengenas valstu Austrumu robežu ar valstīm, kas nav

Eiropas Savienībā,

- Baltijas jūras uzraudzība (kuģu satiksme, naftas noplūdes, cauruļvadu

sistēma) no satelītiem,

- mežu ugunsgrēku un cita veida nelaimju novēršana un novērošana no

satelītiem,

- topošā atomstaciju tīkla ietekmes novērošana Baltijas jūras ūdens baseinam

un atmosfērai,

- Austrumu - Rietumu un Ziemeļu - Dienvidu intelektuālo transporta sistēmu

novērošana,

- dalība kopīgā ārvalstu un drošības politikā un fotogrāfisko un ģeotelpisko

pakalpojumu attīstīšanā sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām.

Upstream aktivitātes, t.sk. dalība EKA un Eiropas līmenī, izpētes un mazo

satelītu komponentu un tehnoloģiju izstrāde, kā, piemēram:

- dinamika un kontroles sistēmas,

- lidaparāta tehnoloģijas un programmatūra,

- komunikāciju sistēmas,

- elektriskās jaudas sistēmas,

- termiskās kontroles sistēmas,

- kosmosa atkritumu uzraudzība,

- zinātniskās kravas mikrogravitātes eksperimenti mikro un nano satelītos,

- satelītu standartu integrācija un starp-savienojamība, apakšsistēmu un

zinātniskās kravas kontrole,


Lpp. 135

- kvalitātes vadības sagatavošana un harmonizēšana, kosmosa sistēmu

standartizēšana,

- sadarbība dalībai FP7 Kosmosa un citās programmās ar iespēju piedalīties

mazo satelītu palaišanā un mazo starta iekārtu izmantošanā.

Identificētas jomas, kurās Baltijas valstis un Polija var sadarboties EKA

programmu ietvaros un ārpus tām

FP7 projekta NordicBaltSat laikā sagatavotajā Kosmosa tehnoloģiju programmā

identificētas jomas, kurās Baltijas valstis un Polija var sadarboties, jo eksistē gan

kompetence, gan kopīgas intereses, t.i:

kosmosa vides pārraudzības attīstība (Latvija, Lietuva);

jaudas palielināšana (Latvijas, Lietuva, Polija), otori un to kontrolieri (Latvija,

Lietuva);

3-D attēli mērījumiem un meteoroloģijai (Latvija, Lietuva);

optiskās komunikācijas drošībai un atklātā kosmosa datu sakariem (Igaunija,

Latvija, Lietuva);

optiskā pulksteņa laika mērīšanas sistēma (Latvija, Polija);

1-D un 2-D sensoru plates to lietošanai kosmosā (Latvija, Lietuva, Polija);

uzlaboto materiālu ražošana (ražošanas veidi saistībā ar oglekļa šķiedras

pastiprinošo polimēru (CFRP), keramiku, putām, funkcionālajiem gradientu

materiāliem, ķīmisko risinājumu apstrādes materiāliem, tuvo tīklu apstrādi)

(Latvija, Lietuva, Polija);

plūsmas kontroles vārsti (Latvija, Polija);

optiskās šķiedras sensori (spiedienu, temperatūru un noslodzes sensori) (Latvija,

Lietuva);

neatdzesēts mikro bolemetrs (Latvija, Lietuva).

Latvijas iespēja – attīstīt kompetenci atsevišķās jomās un iekļauties

starptautiskās piegāžu ķēdēs

Darbību materiālzinātnē ir iespējams attīstīt, izmantojot Latvijā esošo kompetenci

(piemēram, elektronikā, radiācijas detektoru, nanopulveru ražošanā), un attīstot sadarbību

starptautiskā mērogā. Ņemot vērā globālo tirgu un tur esošo konkurenci, Latvijas

organizācijām jāveicina konkurētspējas paaugstināšanās atsevišķās jomās, iekļaujoties

starptautiskās piegāžu ķēdēs.


Lpp. 136

Dinamiskas pārmaiņas tehnoloģiju attīstībā (miniaturizācija, ātrdarbība, savietojamība utt.)

dod iespējas jaunu produktu izstrādei. Pasaules tirgus tendences privātā sektora iesaistē

kosmosa tehnoloģiju piegādes ķēdēs rada tirgus iespējas uzņēmumiem Latvijā.

Eiropas Savienības pētniecības un mobilitātes atbalsta programmas dod iespējas kosmosa

tehnoloģiju pētījumiem un pētnieku, studentu, speciālistu un uzņēmēju kontaktu

dibināšanai un zināšanu apguvei.

Kosmosa nozare – lieliskas karjeras iespējas jaunajiem Latvijas speciālistiem

Izveidojot starpdisciplināras studiju programmas, kuru laikā studenti iegūst zināšanas

saistībā ar kosmosa nozari un arī par pamatnozari, piemēram, elektroniku, inženieriju,

menedžmentu, tiks veidoti kvalificēti cilvēkresursi, kuri var attīstīt un virzīt tirgū jaunas,

globālam tirgum atbilstošas tehnoloģijas.

Nodrošinot Latvijas organizāciju dalību starptautiskos kosmosa tehnoloģiju piegādes tīklos,

vietējiem speciālistiem tiks dotas iespējas attīstīt karjeru Latvijā nevis dodoties uz

ārvalstīm, veicināta pasaules līmeņa speciālistu un pētnieku piesaiste Latvijai, kā arī jaunu

augsti tehnoloģisku uzņēmumu izveide, kas dotu iespēju savas prasmes pierādīt labākajiem

speciālistiem.

Latvijas organizācijām šobrīd pieejamais finansējums kosmosa nozarē

Ar Kompetences centru programmas finansējumu “Latvijas elektronisko un optisko iekārtu

ražošanas nozares kompetences centrs” ietvaros turpmāko 5 gadu laikā tiks īstenoti vairāki

satelīttehnoloģiju virziena pētniecības projekti.

Latvijas pētniecības institūcijām ir pieejams arī Latvijas Zinātnes padomes finansējums

fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem.

Šobrīd no publiskā finansējuma programmām būtiskākie avoti ir ERAF, ESF, FP7, EEZ un

Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments, Ziemeļvalstu-Baltijas valstu

Mobilitātes programma. Finanšu atbalsta instrumentus Latvijas organizācijas var izmantot,

lai netiešā veidā finansētu ar kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozari saistītus

projektus. Šīs programmas izmanto pārsvarā zinātniski pētnieciskie institūti un NVO.

Eiropas Komisijas atbalsts kosmosa nozarei atvēlēts FP7 tematikā „Kosmoss”. Sagaidāms, ka

2012.gada vasarā jau sesto reizi tiks izsludināts FP7 „Kosmoss” tematikas projektu

konkurss „FP7-SPACE-2013, kurā iespējams saņemt finansiālu atbalstu projektu īstenošanai

kosmosa tematikā.


Lpp. 137

Būtiskākais nākotnē pieejamais publiskais finansējums kosmosa nozarē

Sākot ar 2014.gadu Inovāciju un pētniecības projektu īstenošanai Eiropas Savienībā būs

pieejama jauna programma „Horizon 2014-2020”.

Eiropas Kosmosa Aģentūra ir izteikusi piedāvājumu Latvijai pastiprināt sadarbību, kļūstot

par Sadarbības Valsti, kas dod papildus iespējas piedalīties Eiropas kosmosa tehnoloģiju

politikas un attīstības plānošanā un realizācijā. Viens no būtiskākajiem ieguvumiem Latvijai

kā Sadarbības Valstij ir iespēja pretendēt uz Eiropas Kosmosa Aģentūras līgumdarbiem

pētījumu un tehnoloģiju izstrādes jomās. Sadarbības statuss ar EKA nodrošina tās līdzdalību

pētniecisko prioritāšu noteikšanā, kas atbilst aktualitātēm kosmosa tehnoloģiju jomā.

Katrai Sadarbības Valstij ir pieeja EKA Plan for European Cooperating States (PECS), kura

ietvaros tieši šīs valsts uzņēmēji un pētnieki īstenojot EKA apstiprinātus projektus var

saņemt 90% no valsts iemaksātās dalības maksas. Saskaņā ar citu Eiropas valstu pieredzi,

vēl 50%-200% no iemaksātās summas, atkarībā no valsts uzņēmēju un pētnieku aktivitātes

pieejamas citu EKA un saistīto līgumu ietvaros. Pēc piecu gadu perioda Sadarbības valsts

var kļūt par EKA dalībvalsti, iegūstot pilnvērtīgas tiesības piedalīties EKA kosmosa

programmās un iepirkumos.

Dalība EKA dod pieeju ne tikai tiešajiem līgumiem Sadarbības līguma ietvaros, bet arī pieeju

plašākam līgumdarbu kopumam no EKA un dalībvalstīm. Balstoties uz Eiropas valstu

pieredzi, Latvijas uzņēmumiem un pētniekiem būtu iespējas piegādāt produktus un

pakalpojumus EKA līgumdarbu ietvaros par 2-4 miljonus latiem gadā. Tam papildus

ieguvums ir iespējas attīstīt tehnoloģijas un produktus, pēc kuriem ir pieprasījumus ASV,

Japānas, Ķīnas un Indijas kosmosa tehnoloģiju tirgos, kas ir apjomīgi un ļoti strauji augoši.

9.4. Draudi

Upstream kosmosa nozares tirgos joprojām dominē publiskais budžets

Upstream kosmosa nozares tirgos dominē publiskais budžets. Lielākā daļa no globālā

publiskā finansējuma kosmosa nozares aktivitātēm ir paredzētas duāla (civiliem un

militāriem mērķiem) un militāra pielietojuma tehnoloģiju pētniecībai un attīstībai.

Latvijai nekļūstot par EKA dalībvalsti, Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajiem

institūtiem faktiski nav pieejams lielākais ražošanas nozares tirgus


Lpp. 138

ES ražošanas nozares segmentā 34% jeb 2.1mljrd. EUR no 2010.gada apgrozījuma ir

veidojuši kontrakti ar EKA, 21% ar citiem Eiropas publiskā sektora klientiem, 23% Eiropas

privātā sektora klienti, bet 22% no sektora apgrozījuma ir nodrošinājuši eksporta tirgi citās

pasaules valstīs.

Latvijai nekļūstot par EKA dalībvalsti, Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajiem institūtiem

faktiski nav pieejams lielākais ražošanas nozares tirgus. Neredzot šādas iespējas tuvākajā

termiņā, ir novērojama pasivitāte no pētnieku un uzņēmumu puses, identificējot aktuālos

virzienus un iespējas kosmosa tehnoloģiju jomā. Tas, savukārt, apdraud jaunu produktu

izstrādes kapacitāti Latvijā.

Līdz 2020.gadam „tīro” GPS iekārtu tirgus būs izzudis

Tiek prognozēts, ka līdz 2020.gadam „tīro” GPS iekārtu tirgus būs izzudis, jo navigācijas

ierīces būs jau iebūvētas transporta līdzekļos vai arī viedtālruņi tiks izmantoti kā GPS

ierīces.

Mazs ES ražošanas nozares mazo un vidējo komersantu skaits, augstas tirgū

iekļūšanas „barjeras”

Ražošanas nozares segments ES, līdzīgi kā ASV un citviet pasaulē raksturojas ar augstu

nozares konsolidāciju, kas notikusi pēdējā desmitgadē, iekļaujot gan horizontālo, gan

vertikālo integrāciju. Divi lielākie ES kosmosa nozares industriālie holdingi EADS un Thales

kontrolē aptuveni 60% no nozares darba spēka resursiem. Šaurs ES ražošanas nozares

mazo un vidējo komersantu loks.

ES nesējraķešu ražošanas un kosmosā palaišanas tirgus kapacitāte ir

ierobežota

ES Kosmosā palaišanas sektoru pamatā finansē EKA. Industrijas ražošanas kapacitāte ir

ierobežota līdz 7-8 sistēmām gadā. ES kosmosa ražošanas nozare, kas ietver trīs ES kosmosa

nozares primāros tirgus segmentus, norāda uz cikliskumu, konkurētspējas svārstībām un,

salīdzinot ar dinamiskajiem un apjomīgajiem downstream segmentiem, salīdzinoši

ierobežotās izaugsmes iespējas. Nozares galvenās bāzes vietas ir Francijā, Vācijā, Itālijā,

mazākā mērā arī Lielbritānijā un Spānijā.


Lpp. 139

Pārējos kosmosa nozares upstream segmentos, kas nav tieši saistīti ar Galileo un GMES

projektiem, ES ir sagaidāma neliela izaugsme.

Latvijas vēsturiski iegūtā kosmosa tehnoloģiju speciālistu, zināšanu un tehniskā

bāze noveco

Latvijas vēsturiski līdz 1990-tajiem gadiem iegūtā kosmosa tehnoloģiju speciālistu,

zināšanu un tehniskā bāze noveco un, nenodrošinot pēctecību, var tikt zaudēta. Neradot

iespējas labākajiem speciālistiem pielietot savas kompetences, kvalificēts darbaspēks

aizplūst uz ārvalstīm un Latvija zaudē vērtīgāko cilvēkkapitālu, kas samazina ilgtermiņa

konkurētspēju.


Lpp. 140

10. Klastera stratēģija 2012.-2020.gadam

10.1. Informācija par klasteri

Klastera nosaukums: KOSMOSA TEHNOLOĢIJU UN PAKALPOJUMU NOZARES KLASTERIS Klastera darbības joma/specializācija: Kosmosa tehnoloģiju klasteris atbilstoši tā dalībnieku darbības nozarēm īstenos starpnozaru projektu, kas pārstāv šādas nozares: NACE2 klasifikatora C sadaļas apakšnozares:

o „Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana” (NACE 2 – 20); o „Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana” (NACE 2 – 23); o „Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana“ (NACE 2 – 26); o „Elektrisko iekārtu ražošana“ (NACE 2 – 27); o „Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana“ (NACE 2 – 28).

NACE2 klasifikatora J sadaļas apakšnozare: o „Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības” (NACE 2 – 62)

10.1.1. Klastera nepieciešamības pamatojums un konstatētās problēmas apraksts

Nozarē konstatētās problēmas detalizēti analizētas 9. nodaļā. Būtiskākās no tām aprakstītas 10.1.2. nodaļā. Klastera darbība nepieciešamība, lai atbalstītu un ieviestu aktivitātes, kas vērstas uz nozares stipro pušu un iespēju izmantošanu, kā arī vājo pušu un draudu ierobežošanu. Skatīt ilustratīvu attēlu zemāk:


Lpp. 141

10.1.2. Klastera vīzija, vidēja termiņa (trīs gadi) un ilgtermiņa (astoņi gadi) mērķi.

KLASTERA VĪZIJA:

Kosmosa nozare ir globāls, strauji augošs tirgus, ar apgrozījumu vairāk kā 270 mljrd. USD

gadā. Latvijas Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu klastera vīzija ir augoša Latvijas

tautsaimniecības nozare, kas izmanto šī tirgus dotās iespējas, nodrošina Latvijas ražojumu

un pakalpojumu eksportu, kā arī, iesaista vairāk vietējo ražotāju, zinātnisko institūciju un

augstskolu nozares projektos un piegāžu ķēdēs.

KLASTERA STRATĒĢISKAIS MĒRĶIS: Klastera stratēģiskais mērķis sakrīt ar Latvijas kosmosa tehnoloģiju attīstības stratēģijas

virsmērķi:

„Veicināt un paaugstināt Latvijas uzņēmumu un pētniecības

iestāžu iespēju konkurēt strauji augošā un perspektīvā

pasaules kosmosa tirgū ar produktiem un pakalpojumiem,

kuru ražošanai un piegādāšanai nepieciešamas augsta līmeņa

zināšanas un prasmes, kā arī nodrošināt iespēju izmantot

kosmosa tehnoloģijas vietējā tirgū”.

PROBLĒMU ANALĪZE UN PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI PROBLĒMAS: Mazs nozarē iesaistīto uzņēmumu un citu atbalsta organizāciju skaits. Gan ES, gan

īpaši Latvijas mērogā; Nepietiekams kvalificētu cilvēkresursu (inženieru, zinātnieku, programmētāju u.c.)

nodrošinājums nozares attīstībai Latvijā. PIEDĀVĀTIE STRATĒĢISKIE DARBĪBAS VIRZIENI UN AKTIVITĀTES LATVIJĀ:

1. Stabila industrijas pamata nodrošināšana un atbalsts maziem vidējiem uzņēmumiem 1.1. Klastera un klasteru sadarbības partneru kopīgi īstenoto

pasākumu koordinācija, paplašinot nozarē un sadarbības projektos iesaistīto partneru loku.

2012-2020

1.2. Sadarbība ar biznesa inkubatoriem, lai palielinātu kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē strādājošo uzņēmumu skaitu.

2012-2020


Lpp. 142

1.3. Cilvēkresursu nodrošināšana nozares attīstībai. 2012-2020 Klastera sasniedzamie rezultāti: Rādītājs Nozares dati

(2010.g.) Mērķis vidējā termiņā (līdz 2014.g.)

Mērķis ilgā termiņā (līdz 2020.g.)

Klastera dalībnieku skaits

28 35 70

Nozarē iesaistīto ražotāju un pakalpojumu sniedzēju skaits

43 70 120

Uzsākto projektu skaits saistībā ar kosmosa tehnoloģijām (vidēji gadā)

15 (2009.g. dati) 35 60

Nozarē iesaistīto darbinieku skaits

254 (2009.g. dati) 300 600

Specializēto ar kosmosa tehnoloģijām saistīto studiju programmu absolventu skaits gadā

11 (2009.g. dati) 20-30 30-60

Klastera vidēja un ilgtermiņa mērķi noteikti, vadoties pēc šādiem apsvērumiem: Klastera dalībnieku un ekspertu viedokļa apzināšana, mērķu saskaņošana ar klastera dalībniekiem; Mērķi ir vērsti uz to, lai nozares apjoms Latvijā tuvojas ES vidējiem rādītājiem (uz 1 iedzīvotāju); Mērķi ir vērsti uz to, lai tiktu nodrošināti nepieciešamie resursi nozares izaugsmei un eksportam,

vienlaicīgi, palielinot produktivitāti uz vienu nozarē strādājošo. Plašāka kosmosa datu, tehnoloģiju un pakalpojumu izmantošana tautsaimniecībā, tuvojoties ES vidējiem

rādītājiem.

PROBLĒMAS: Nepietiekoši tiek izmantotas šī lielā, globālā tirgus iespējas. Latvijas dalībnieku

tirgus daļa ir maza un salīdzinot datus uz iedzīvotāju skaitu, vairakkārt atpaliek no ES vidējiem rādītājiem gan ražošanas, gan pakalpojumu segmentā.

ES kosmosa ražošanas segments pārsvarā balstās uz publiskā sektora programmām un pasūtījumiem, bet Latvijai nav pieejams lielākais pasūtījumu resurss - Eiropas Kosmosa aģentūras programmas;

PIEDĀVĀTIE STRATĒĢISKIE DARBĪBAS VIRZIENI UN AKTIVITĀTES LATVIJĀ:

2. Globālās kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares tirgus iespēju izmantošana un tirgus daļas palielināšana.

2.1. Atbalsts Latvijas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā 2012-2020


Lpp. 143

2.2. Dalība ES Ietvara programmā un citās publiskā sektora kosmosa nozares pasūtījumu programmās

2012-2020

2.3. Latvijas partneru iesaiste starptautiskajās privātā sektora piegāžu ķēdēs

2012-2020

Klastera sasniedzamie rezultāti: Rādītājs Nozares dati



Eiropas Kosmosa aģentūras programmu pasūtījumi/finansējums Latvijā

0 LVL 2 milj. LVL gadā 5 milj. LVL gadā

Piesaistīts projektu finansējums no ES Ietvara programmas un citām publiskā sektora kosmosa nozares pasūtījumu programmām

1 milj. LVL gadā 2 milj. LVL gadā 3 milj. LVL gadā

Piesaistīti pasūtījumi/ finansējums no privātā sektora starptautiskajām piegāžu ķēdēm

370 tūkst. LVL (2009.g. dati)

2 milj. LVL gadā 4 milj. LVL gadā

Klastera vidēja un ilgtermiņa mērķi noteikti, vadoties pēc šādiem apsvērumiem: Klastera dalībnieku un ekspertu viedokļa apzināšana, mērķu saskaņošana ar klastera dalībniekiem; Mērķi ir vērsti uz to, lai nozares apjoms Latvijā tuvojas ES vidējiem rādītājiem (uz 1 iedzīvotāju); Mērķi ir vērsti uz to, lai tiktu nodrošināti nepieciešamie resursi nozares izaugsmei un eksportam.

PROBLĒMAS: Lai gan kosmosa tehnoloģijas tiek tieši vai pastarpināti izmantotas daudzās Latvijas

tautsaimniecības jomās, kosmosa nozares pakalpojumu vietējā tirgus un eksporta apjomi būtiski atpaliek no ES vidējiem rādītājiem.

PIEDĀVĀTIE STRATĒĢISKIE DARBĪBAS VIRZIENI UN AKTIVITĀTES LATVIJĀ:

3. Kosmosa tehnoloģiju pielietojumu un pakalpojumu attīstība

3.1. Jaunu pielietojumu un pakalpojumu plānošana un izstrāde pozicionēšanas jomā

2012-2020

3.2. Jaunu pielietojumu un pakalpojumu plānošana un izstrāde globālās vides un drošības novērošanas (GMES) jomā

2012-2020


Lpp. 144

3.3. Jaunu pielietojumu un pakalpojumu plānošana un izstrāde satelītu telekomunikāciju jomā

2012-2020

Rādītājs Nozares dati (2010.g.)

Mērķis vidējā termiņā (līdz 2014.g.)


Kosmosa nozares pakalpojumu tirgus apjoms Latvijā (pozicionēšanas un GMES jomā)

1,2 milj. LVL 2 milj. LVL 10 milj. LVL

Kosmosa nozares pakalpojumu tirgus apjoms Latvijā (satelītu telekomunikāciju jomā)


Klastera vidēja un ilgtermiņa mērķi noteikti, vadoties pēc šādiem apsvērumiem: Klastera dalībnieku un ekspertu viedokļa apzināšana, mērķu saskaņošana ar klastera dalībniekiem; Mērķi ir vērsti uz to, lai nozares apjoms Latvijā tuvojas ES vidējiem rādītājiem (uz 1 iedzīvotāju); Mērķi ir vērsti uz to, lai tiktu nodrošināti nepieciešamie resursi nozares izaugsmei un eksportam; Plašāka kosmosa datu, tehnoloģiju un pakalpojumu izmantošana tautsaimniecībā, tuvojoties ES vidējiem

rādītājiem.

PROBLĒMAS: Atšķirībā no pagājušā gadsimta 80-tajiem gadiem, tikai ļoti maza daļa no Latvijas

ražošanas uzņēmumiem ir iesaistīta aero-kosmiskajā nozarē un programmās. Latvijas esošais ar kosmosa tehnoloģijām saistītais ražošanas apjoms ir ļoti mazs,

salīdzinot ar plašajām tirgus iespējām ES un globāli.

PIEDĀVĀTIE STRATĒĢISKIE DARBĪBAS VIRZIENI UN AKTIVITĀTES LATVIJĀ: 4. Tehnoloģiskās kompetences attīstība un paaugstināšana Eiropas Savienības (ES) kosmosa politikai stratēģiski nozīmīgās jomās, veicinot ES tehnoloģisko neatkarību

4.1. Kompetences attīstība stratēģiski nozīmīgās tehnoloģiju jomās, lai iekļautos Eiropas Kosmosa Aģentūras programmās

2012-2020

4.2. Kompetences attīstība citos perspektīvos un strauji augošos kosmosa nozares tehnoloģiju segmentos

2012-2020

Rādītājs Nozares dati




Lpp. 145

Kosmosa nozares ražošanas apjoms Latvijā

0,9 milj. LVL gadā 2 milj. LVL 6 milj. LVL

Latvijas zinātnisko institūciju pakalpojumi Kosmosa tehnoloģiju izstrādē


Klastera vidēja un ilgtermiņa mērķi noteikti, vadoties pēc šādiem apsvērumiem:

Klastera dalībnieku un ekspertu viedokļa apzināšana, mērķu saskaņošana ar klastera dalībniekiem; Mērķi ir vērsti uz to, lai nozares apjoms Latvijā tuvojas ES vidējiem rādītājiem (uz 1 iedzīvotāju); Mērķi ir vērsti uz to, lai tiktu nodrošināti nepieciešamie resursi nozares izaugsmei un eksportam.

10.1.3. Klastera sadarbības partneri .

Uz 2012.gada sākumu sadarbības līgumu par dalību klasterī bija parakstījušas šādas organizācijas:

Nr.p.k. Projekta iesniedzēja sadarbības partnera nosaukums

Komersanti 1 SIA „Baltic Embedded” 2 SIA „Baltic Scientific Instruments” 3 SIA „Baltic Open Solutions Center” 4 SIA „Baltic Technology Group” 5 SIA „Dynamic Research” 6 SIA „Envirotech” 7 SIA „Eventech” 8 SIA „Geostar” 9 SIA „ĢeoDati”

10 SIA „HEE Photonic Labs” 11 SIA „Inovatīvo Tehnoloģiju centrs” 12 Pilnsabiedrība „JIC Biznesa inkubators” 13 SIA „IT Observer” 14 SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta” 15 SIA „LATspace” 16 SIA „Latvisoft” 17 VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” 18 SIA „Lejaslīves” 19 SIA „Meža īpašnieku konsultatīvais centrs” 20 SIA „Mērniecības datu centrs” 21 SIA „Mobilās sistēmas” 22 A/s „Neomat”


Lpp. 146

23 SIA „Plazma, Keramika, Tehnoloģija” 24 A/s „RD Alfa mikroelektronikas departaments” 25 Pilnsabiedrība „Rīgas Reģiona biznesa attīstības inkubators” 26 SIA „SensoTech” 27 SIA „TOPO DATI” 28 SIA „TOPOPROJEKTS” 29 SIA „VBII” 30 A/s „Valmieras stikla šķiedra” 31 SIA „Venta Crew” 32 SIA „Vidzemes mērnieks”

Zinātniski pētnieciskās un izglītības institūcijas

33 Atvasināta publiska persona "Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts" 34 Latvijas Universitāte 35 Rīgas Tehniskā universitāte 36 Ventspils Augstskolas inženierzinātņu institūts "Ventspils

Starptautiskais radioastronomijas centrs" 37 Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Fizikas

institūts" 38 Valsts zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona

„Elektronikas un datorzinātņu institūts” 39 Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas

institūts"

Informācija par sadarbības partneriem, t.i. atrašanās vietu, darbības virzieniem, lomu un plānotiem ieguvumiem klasterī skatīt stratēģijas pielikumā Nr. 1 „Informācija par sadarbības partneriem”.

Nevalstiskās organizācijas 40 Biedrība „Tehnoloģiju attīstības forums” 41 Nodibinājums „Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” 42 Nodibinājums „Vides risinājumu institūts” 43 Biedrība „Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrs” Citas institūcijas 44 Ventspils Brīvostas pārvalde

10.1.4. Klastera mārketinga stratēģija un starptautiskā sadarbība.

Klastera mārketinga stratēģija ir balstīta uz divu galveno tirgu apgūšanu un iespēju izmantošanu:

a) ES ražošanas segmenta tirgus; b) ES kosmosa datu pielietojumu tirgus.


Lpp. 147

Tirgus dati un perspektīvās jomas analizētas iepriekšējās stratēģijas nodaļās. Kopsavilkums sniegts 9.nodaļā. Lai apgūtu iepriekš minētos tirgus, klastera ietvaros tiks izmantoti sekojoši mārketinga instrumenti:

a) Pasākumi ar mērķi veicināt Latvijas iestāšanos Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA), kas ļaus Latvijas uzņēmējiem saņemt pasūtījumus un piedalīties EKA iepirkumos;

b) Pasākumi ar mērķi iekļūt dažādos starptautiskos konsorcijos pasūtījumu izpildīšanā, t.sk. ES Ietvara programmas ietvaros, kā arī piedaloties citu valstu pasūtījumu izpildē;

c) Pasākumi ar mērķi veicināt Latvijas uzņēmumu iekļūšanu starptautiskās piegāžu ķēdēs privātajā segmentā, liekot uzsvaru uz mobilo aplikāciju un GPS risinājumu virzieniem.

Klastera mārketinga ietvaros, pielietojot iepriekš minētos instrumentus, tiks realizētas sekojošas mārketinga aktivitātes:

a) Klastera koordinatora un dalībnieku dalība nozares politikas veidošanā, iesaistoties Kosmosa darba grupā, dažādos pētījumos un līdzdarbojoties pie nacionālās kosmosa stratēģijas;

b) Dalības nodrošināšana dažādos EKA pasākumos, piemēram, EKA auditos, pētījumos un tml.;

c) Pieredzes apmaiņa ar kosmosa līderuzņēmumiem no EKA dalībvalstīm; d) Aktivitātes klastera dalībnieku kopīgas dalības nodrošināšanai starptautiskos

iepirkumos un piegāžu konkursos, t.sk., regulāra informācijas apkopošana par izsludinātajiem iepirkumiem un projektu konkursiem, informācijas sagatavošana klastera dalībnieku veiksmīgai dalībai piegāžu konkursos un tml.;

e) Regulāra kosmosa nozares pārskatu sagatavošana, publicēšana un izplatīšana latviešu un angļu valodās;

f) Regulāra informācijas apkopošana par ES Ietvara programmas un citu programmu iespējām;

g) Klastera koordinatora, dalībnieku un sadarbības partneru kopīgu projektu sagatavošana ES Ietvara programmas, izpētes un inovāciju ietvara programmas Horizon 2020, kā arī, iespējams, citu programmu ietvaros;

h) Aktivitātes esošo nacionālo un starptautisko partnerību stiprināšanai un jaunu partnerību identificēšanai un veicināšanai, t.sk., sadarbības interešu apkopošana, nacionāla un starptautiska mēroga vizīšu organizēšana un realizēšana, semināru, webināru, konferenču organizēšana, regulāras informācijas apmaiņas nodrošināšana, dalība starptautiskās izstādēs, tirdzniecības misijās, konferencēs un tml.,

i) Sadarbības sekmēšana ar izglītības un zinātnes institūcijām, t.sk., jaunu lektoru un speciālistu piesaiste izglītības un pētniecības institūcijām, aktīva iesaistīšanās dažādu mācību un studiju programmu attīstīšanā, dalība interešu izglītības kursu izveidē un attīstīšanā, pasākumu un konkursu organizēšana bērnu un jaunatnes iesaistei un informēšanai par kosmosa un satelīttehnoloģiju jomām;


Lpp. 148

j) Aktivitātes klastera koordinatora un dalībnieku kopīgas infrastruktūras t.sk., „tīrās telpas”, laboratoriju un bāzes staciju, izveidē un attīstīšanā;

k) Aktivitātes klastera koordinatora un dalībnieku dalībai kopīgos pētniecības un attīstības projektos;

l) Klastera koordinatora un dalībnieku regulāra portfolio aktualizēšana un uzturēšana; m) Dažādu mārketinga materiālu par kosmosa klasteri, tā dalībniekiem un nozari

kopumā sagatavošana; n) Regulāra ar kosmosa klasteri saistītas informācijas un ziņu sagatavošana,

publicēšana un izplatīšana kosmosa klastera koordinatora un dalībnieku mājas lapās, sociālo tīklu kontos un tml.,

o) Regulāra klastera e-ziņu lapu sagatavošana un izplatīšana; p) Publicitātes pasākumu organizēšana, t.sk., preses konferences, semināri, webināri,

konkursi un tml., q) Sadarbība ar biznesa inkubatoriem jaunu uzņēmumu un biznesa ideju piesaistei

nozarei, pirmsinkubēšanas pakalpojumu sniegšana biznesa ideju autoriem; r) Dalība Kurzemes Democentra kosmosa virziena darbības attīstīšanā; s) Un citas Kosmosa klastera veiksmīgai darbībai būtiskas aktivitātes.

Plānojot klastera veicamās aktivitātes klastera mārketingā un starptautiskajā sadarbībā, tika ņemta vērā līdzšinējā pieredze un veiktās aktivitātes (skat. Stratēģijas pielikumu Nr.2 „Īstenotās klastera kopīgās mārketinga un starptautiskās sadarbības aktivitātes).

10.1.5. Klastera stipro un vājo pušu, iespēju un draudu (SVID) analīze.

SVID detalizēta analīze ir sniegta 9. nodaļā. Šajā nodaļā ir atspoguļots SVID analīzes kopsavilkums:


Lpp. 149


Lpp. 150

10.2. Klastera darbības ietekme uz nozares un tautsaimniecības

izaugsmi

Skatoties perspektīvā līdz 2020.gadam, ir skaidrs, ka katram cilvēkam viņa mobilajā telefonā būs kāda daļa no kosmosa tehnoloģijām, ar to šajā gadījumā saprotot GPS un Galileo uztvērējus. Ja šobrīd pasaulē ap 20% jaunajos mobilajos tālruņos ir integrēts GPS uztvērējs, tad pēc 10 gadiem šādas iespējas būs vismaz 70% tālruņu. No tā arī izriet pietiekami daudzas konsekvences. Viena no tām – jebkurš iedzīvotājs, kuram būs šāds telefons, varēs izmantot novietojuma bāzētos pakalpojumus, maksājot par tiem vai nu atsevišķu maksu, vai arī abonentmaksas ietvaros.

Nozīmīgs solis perspektīvā varētu būt eiropiešu Galileo satelītu sistēmas attīstība, šīs sistēmas palaišana un darbība. Tiek plānots, ka pirmie 18 satelīti, nodrošinot iedzīvotājiem noteiktus pakalpojumus, tiks jau no 2014. gada, bet pilnā apmērā visi 30 satelīti – līdz 2019. gadam. Šobrīd bez papildu risinājumiem amerikāņu GPS sistēmas precizitāte ir 3 līdz 5 metri, un izmantojot GPS bāzes stacijas un uzkrātos datus, mērniecībā šo precizitāti var panākt pat līdz 5 milimetriem. Savukārt, ja ir vēlme iegūt visus nepieciešamos datus reālā laikā, Galileo sistēma varētu būt kā papildu pluss, jo principā tā jebkurai iekārtai nodrošinās atrašanās vietas noteikšanas precizitāti līdz vienam metram.

Runājot par ražošanas segmentu, iespēju ražot detaļas vai komponentes raķetēm vai satelītiem, jāteic, ka ir vairāki segmenti, kas skaitās ar pieaugošu tendenci. Piemēram, mazo kubisko satelītu ražošana. Vēl pašreiz satelīti pasaulē ir pietiekami lieli – līdzīgi, kā bija pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad datori aizņēma gandrīz vai vienu istabu, bet tad kļuva arvien mazāki, arī kosmosa tehnoloģijas, satelīti kļūs arvien mazāka izmēra. Jo mazāks būs satelīts, jo lētāk izmaksās tā nogādāšana kosmosā. Jāteic, ka cenas šajā jomā ir pietiekami lielas – 20 tūkstoši ASV dolāru par kilogramu. Tādējādi jebkurš satelīts, kurš spēs izdarīt visu to pašu, ko lielais, bet svērs mazāk, būs to vērts, lai to nogādātu kosmosā.

Līdz ar GPS moduļu integrāciju dažādās ierīcēs, samazināsies veikalos pārdoto atsevišķo GPS iekārtu apjoms. GPS moduļi būs integrēti automašīnās un pat lauksaimniecības tehnikā. Tādējādi attīstīsies dažādu aplikāciju tirgus. Un tieši šo aplikāciju pārdošanas jomā Latvija var saskatīt potenciālu tuvāko desmit gadu laikā – proti saistībā ar dažādu uz novietojumu bāzēto pakalpojumu aplikāciju izstrādi. Te runa ir par spēlēm, telenavigāciju, precīzo lauksaimniecību, autovadītāja asistēšanas sistēmām un daudz ko citu.

Jāteic, ka Latvija joprojām nav Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalsts. Ja mēs tajā tomēr iestātos, no 2017. vai 2018. gada kļūstot par pilntiesīgu tās dalībvalsti, mums varētu atvērties šis lielais Eiropas kosmosa tehnoloģiju pasūtījumu tirgus, kas būtu liels ieguvums Latvijas uzņēmumiem, zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, dodot lielāku grūdienu tām institūcijām, kas ražo kādas šīm tehnoloģijām noderīgas detaļas. Kamēr tas nav noticis, Latvijā lielāks uzsvars būs jāliek uz pakalpojumu jomu, kurās tiek izmantoti kosmosa dati.


Lpp. 151

Ar kosmosa nozari cilvēki parasti saprot raķešu ražošanu un satelītu palaišanu orbītā. Pasaulē nupat minētais virziens veido tikai ap 30% no visas kopējo kosmisko tehnoloģiju jomas. Arvien vairāk kosmosa tehnoloģijas tiek un arī tiks izmantotas satelītpakalpojumu nodrošināšanai. Te runa ir par karšu veidošanu, atrašanās vietas noteikšanu, cirsmas novērošanu, jūras monitoringu. Ja mēs runājam par Latvijas kosmosa nozari, jārēķinās, ka pārsvarā to veidos visiem labi zināmā satelīttelevīzija, novietojuma bāzēti pakalpojumi, datu izmantošana kartēs, vides monitorings un tamlīdzīgas lietas, turklāt kosmosa datu izmantošana kļūs arvien izteiktāka ikdienas sastāvdaļa.

Informācija par klastera sadarbības partneru kompetencēm ir sniegta 3.2. un 6.nodaļā, kā arī stratēģijas pielikumā Nr. 3 „Klastera kompetences”.

Klastera darbības ietekmes rādītāju kopsavilkums (*šajos datos ņemti vērā viss klastera sadarbības partneru apgrozījums, tādēļ dati atšķiras no tiem datiem, kas analizēti tikai saistībā ar kosmosa tehnoloģijām):

Rādītājs (mērvienība) 2009 2010 Pēdējā

pārskata

gadā

(2011)

2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

Klastera sadarbības partneru

(komersantu) apgrozījums (milj.

LVL)

44,9 54,0 63,6 72,8 82,2 91,6 100,9 110,3 119,6 129,0 138,3

% pret iepriekšējo gadu 120% 118% 115% 113% 111% 110% 109% 108% 108% 107%


(komersantu) eksporta apjoms

(milj. LVL)

32,7 40,9 49,8 58,3 65,8 73,2 80,7 88,2 95,7 103,2 110,7

% pret iepriekšējo gadu 125,1% 121,8% 117,0% 112,8% 111,4% 110,2% 109,3% 108,5% 107,8% 107,3%

% pret 2011.gadu 82,1% 100,0% 117,0% 132,0% 147,1% 162,1% 177,1% 192,2% 207,2% 222,2%

% no apgrozījuma 73% 76% 78% 80% 80% 80% 80% 80% 80% 80% 80%


(komersantu) darbaspēka

produktivitāte (pievienotā

vērtība/strādājošo skaits) (LVL)

11319 14334 16503 17328 19920 21940 23959 25979 27998 30018 32038



(komersantu) ieguldījumi

pētniecībā un attīstībā (LVL)

2,1 1,4 4,3 3,4 3,8 4,3 4,7 5,2 5,6 6,0 6,5


% no apgrozījuma 4,7% 2,6% 6,8% 4,7% 4,7% 4,7% 4,7% 4,7% 4,7% 4,7% 4,7%

Faktiskie dati Prognoze

Prognozētā klastera ietekme uz Latvijas tautsaimniecību ir pamatota ar šādiem apsvērumiem:

Apkopojot faktiskos datus, kā arī izstrādājot prognozes, ņemts vērā klastera sadarbības partneru-komersantu kopējais apgrozījums. Latvijas un citu ES mazo valstu situācija raksturojas ar to, ka komersanti, kuri darbojas kosmosa tehnoloģiju vai pakalpojumu nozarē, gūst ienākumus arī citās nozarēs (elektronika, IT, mašīnbūve, ķīmija, u.c.). Piemēram, Latvijā iesaistīto komersantu apgrozījuma īpatsvars saistībā ar nozari sastāda ~2% ražotājiem un ~70% pakalpojumu


Lpp. 152

sniedzējiem. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, domājams, ka šāda tendence saglabāsies.

Izstrādājot prognozes, pieņemts, ka laika periodā līdz 2019.gadam Latvijas un kopumā pasaules tautsaimniecība nepiedzīvos būtisku krīzi un lejupslīdi. Ja šāda globālā ekonomiskā krīze tomēr iestātos, klastera ietekmes prognozes būtu jākoriģē.

Prognozējot apgrozījuma pieaugumu, ņemta vērā laika rindas prognozēšanas metode, balstoties uz pēdējo trīs gadu tendencēm (trendiem). Bez tam, ņemts vērā, ka globālā kosmosa nozare pat ekonomikas krīzes laikā – 2008.gadā un arī sekojošos gados, ir turpinājusi pieaugt par 5-8%. Lai nodrošinātu prognozēto klastera sadarbības partneru- komersantu apgrozījuma pieaugumu Latvijā (7-15% gadā), klasterim būs veicinoša un papildinoša loma, īpaši īstenojot klastera marketinga stratēģijā noteiktās aktivitātes (skatīt 10.1.3. sadaļu) un koncentrējot klastera darbību uz perspektīviem eksporta tirgiem. Latvijas kosmosa tehnoloģiju un pakalpojuma nozares pienesums šajos rādītājos prognozēts šāds: pakalpojumu tirgus apjoms (pozicionēšanas un GMES jomā) – līdz 2019.gada beigām sasniegs 10 m LVL gadā, kosmosa nozares ražošanas apjoms - 6 m LVL, Latvijas zinātnisko institūciju pakalpojumi kosmosa tehnoloģiju izstrādē - 4 m LVL. Ņemts vērā projekta ietvaros paredzamais klastera dalībnieku skaita un to apgrozījuma pieaugums, uz ko ir vērstas vairākās stratēģijas aktivitātes.

Eksporta apjoma pieaugums pamatojas uz klastera dalībnieku informāciju, kā arī ekspertu vērtēšanas metodi, nosakot, ka:

o eksporta apjoms no kopējā sadarbības partneru-komersantu apgrozījuma 2012.gadā sasniegs 80% (2011.gadā bija 78%).

o eksporta apjoms saglabāsies 80% apmērā no kopējā apgrozījuma periodā no 2013. līdz 2019.gadam.

Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojuma nozares pienesums šajos rādītājos tiek bāzēts uz šādiem instrumentiem un tirgus nišām: Eksporta apjoma palielināšana no dalības EKA programmās – līdz 2019.gada beigām sasniedzot 5 m LVL gadā; finansējums no ES Ietvara programmas un citām publiskā sektora (ārvalstu) kosmosa nozares pasūtījumu programmām – 3 m LVL gadā; pasūtījumi/ finansējums no privātā sektora starptautiskajām piegāžu ķēdēm – 4 m LVL gadā.

Plānots, ka darbaspēka produktivitāte 2012.gadā pieaugs vismaz par 5%. Minētais pamatojas uz klastera dalībnieku sniegto informāciju. Turpmāk produktivitātes pieaugums % izteiksmē plānots līdzīgs vai nedaudz mazāks kā apgrozījuma un eksporta apjoma pieaugums. Plānots, ka strādājošo skaita pieaugums klastera dalībnieku vidū būs salīdzinoši mazāks nekā produktivitātes pieaugums.

Ieguldījumu apjoma pētniecībā un attīstībā prognozēšanai izmantota ekspertu metode, pieņemot, ka 2012.-2019.gados saglabāsies tāds pats vidējais ieguldījuma apjoms – t.i. 4,7% no apgrozījuma, kāds faktiski bija 2009.-2011.gados.


Lpp. 153

10.3. Klastera darbības virzieni un aktivitāšu plāns

10.3.1. Klastera darbības virzieni un aktivitātes

1. Stabila industrijas pamata nodrošināšana un atbalsts maziem vidējiem uzņēmumiem Virziena mērķis ir iesaistīt vairāk uzņēmumus Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē, palielināt Kosmosa tehnoloģiju klastera sadarbības partneru skaitu, Latvijas Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares dalībnieku konkurētspējas celšana Eiropā, un MVU iesaiste inovācijās un kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares pakalpojumu attīstībā.

Nr. Aktivitātes nosaukums Aktivitātes īstenošanas laiks

1.1. Klastera un klasteru sadarbības partneru kopīgi īstenoto pasākumu koordinācija, paplašinot nozarē un sadarbības projektos iesaistīto partneru loku

2012-2020

Aktivitātes mērķis – veicināt kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares savstarpēji nesaistītu komersantu, pētniecības, izglītības un citu institūciju sadarbību

Galvenie veicamie uzdevumi:

1) nodrošināt klastera un sadarbības partneru plānoto aktivitāšu īstenošanu, rezultātu izpildi un noteikto darbības mērķu sasniegšanu,

2) veicināt sadarbību starp klastera partneriem.

Plānotie pasākumi: a. projekta vadība, b. ar projekta īstenošanu saistīto līgumu sagatavošana ar uzņēmumiem un ārējo

pakalpojumu sniedzējiem, rēķinu sagatavošana, c. dokumentācijas kārtošana, lietvedības vešana, grāmatvedības uzskaite, d. publicitātes pasākumu nodrošināšana, e. pārskatu un atskaišu sagatavošana un iesniegšana, f. projekta nosacījumu izpildes organizēšana un uzraudzība, g. sanāksmju organizēšana ar sadarbības partneriem, kurās tiek plānotas

projektā veicamās aktivitātes, klastera koordinatora un sadarbības partneru veicamie darbi, kā arī prezentēts paveiktais darbs, sasniegtie rezultāti.


Lpp. 154

Iesaistītie klastera sadarbības partneri: - Klastera koordinators; - Visi klastera sadarbības partneri

Sadarbības partneru loma, uzdevumi: - Klastera koordinatora loma ir nodrošināt klastera kopējo aktivitāšu

īstenošanu, mērķu sasniegšanu un rezultātu izpildi. - Klastera sadarbības partneru loma – klastera ietvaros identificētās aktivitātes

īstenošana, mērķu sasniegšana un rezultātu izpilde.

Sadarbības partneru ieguvumi: īstenota sadarbība starp nesaistītiem vienas nozares komersantiem, pētniecības, izglītības un citām institūcijām, sadarbība ar citiem klastera partneriem, kontaktu loka paplašināšanās, jaunu ideju attīstība kopā ar klastera partneriem, darbības attīstība saistībā ar kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozari.

Sasniedzamie rezultāti:

a) īstenots klastera projekts, sasniegti projekta mērķi un rezultāti; b) sagatavoti līgumi, t.sk. projekta aktivitāšu līdzfinansēšanas plāns, ar

sadarbības partneriem par aktivitāšu īstenošanu projekta ietvaros; c) sagatavota iepirkumu dokumentācija saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu

un spēkā esošiem normatīvajiem aktiem; d) sagatavoti līgumi un cita saistītā dokumentācija ar ārējo pakalpojumu

sniedzējiem; e) sagatavoti nepieciešamie projekta pārskati, katra kalendārā gada darbības

plāni; f) ne retāk kā reizi kalendārajā gadā organizēta klastera sadarbības sanāksme,

kas tiek protokolēta.

Klastera koordinācijas nodrošināšanai nepieciešamais personāls: - Klastera koordinators un speciālisti administratīvo funkciju veikšanai, kā arī

klastera sadarbības pasākumu organizēšanai

Nepieciešamā materiāli tehniskā bāze: - Datora komplekta, t.sk. programmatūras īre - Kancelejas, biroja preces. - Telekomunikācijas pakalpojumi - Grāmatvedības pakalpojumi - Klastera kopīgu pasākumu (t.sk.semināru) organizēšanai nepieciešamie

administratīvie izdevumi

1.2. Sadarbība ar biznesa inkubatoriem, lai palielinātu kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē strādājošo uzņēmumu skaitu

2012-2020


Lpp. 155

Apakšaktivitātes: a) Mārketinga aktivitātes un pirms-inkubācijas pakalpojumi, lai piesaistītu nozarei jaunus dalībniekus – biznesa uzsācējus; Mērķa grupu sasniegšana galvenokārt tiks realizēta veicot sekojošas darbības: · Informācijas sagatavošana par tirgu, perspektīvām biznesa nišām; · Mārketinga pasākumi un informācijas izplatīšana; · Spējīgāko jauno uzņēmēju piesaistes kampaņa. Iespējamās metodes:

o Biznesa ideju konkursi; o Aktīva publicitāte masu medijos; o Semināri un prezentācijas, kas sasniedz mērķa grupas.

· Pirms-inkubācijas pasākumi jauno uzņēmēju piesaistei un atlasei. Sagatavošanas pasākumi inkubācijai (partneru piesaiste, sākuma kapitāla piesaiste, dibināšanas dokumentu sagatavošana, biznesa plāna sagatavošana, u.c.). Lai nozarei varētu piesaistīt labākos jaunos uzņēmējus, nepieciešams sasniegt –trīs mērķa grupas: studenti un absolventi, zinātnieki un pasniedzēji, Latvijas un ārvalstu investori ar vēlmi veidot jaunus uzņēmumus. b) Specifiski biznesa inkubācijas pakalpojumi jaunajiem uzņēmumiem Lai nodrošinātu nozares uzņēmumu straujāku izaugsmi, ar biznesa inkubatoru starpniecību paredzēts sniegt konsultatīvos pakalpojumus uzņēmējdarbības jautājumos. Būtiskākie pakalpojumi, kas varētu interesēt nozares uzņēmumus ir: · Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai; · Starptautiskā mārketinga pakalpojumi. Klastera koordinatora uzdevums ir informēt jaunos uzņēmumus par biznesa inkubatoru atbalsta iespējām, kā arī nodrošināt biznesa inkubatora operatorus ar datiem par nozares perspektīvām. Aktuālo tēmu un biznesa virzienu apspriešanai, nepieciešams organizēt inkubatoru seminārus / kontaktbiržas ar biznesa inkubatoru administrācijas un jaunu uzņēmēju piedalīšanos. Aktivitāte tiks īstenota sadarbībā ar biznesa inkubatoriem Latvijā (piemēram, Rīgas Reģiona uzņēmējdarbības attīstības inkubators), Valmieras Biznesa inkubators, Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubators u.c.), kā arī cita veida uzņēmējdarbības atbalsta institūcijas. Rezultātā tiks palielināts kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē strādājošo uzņēmumu skaits. 1.3. Cilvēkresursu nodrošināšana nozares attīstībai 2012-2020


Lpp. 156

Mērķis – veicināt cilvēkresursu attīstību atbilstoši nozares vajadzībām, paaugstināt cilvēkresursu kvalifikāciju, veicināt sabiedrības, jo īpaši jauniešu interesi par karjeras iespējām nozarē un veicināt to piesaisti nozarei. Aktivitāti plānots īstenot šādos virzienos:

1. Formālā izglītība 2. Pieaugušo izglītība 3. Interešu izglītība 4. Jauniešu iesaiste nozarē un sabiedrības intereses un izpratnes celšana

1. Formālās izglītības jomā galvenie veicamie uzdevumi: - esošo bakalaura studiju programmu pilnveide, - jaunu maģistratūras studiju izveide kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares specializācijā, - doktorantūras studentu piesaiste kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares jomā (piemēram, signālapstrādē). 2. Pieaugušo izglītības jomā: - dažādu pasākumu īstenošana, kas sekmē sadarbību ar izglītības un zinātnes institūcijām (piemēram, apmācību kursu vajadzību identificēšana un plānošana, mācību programmu satura izveide, speciālistu piesaiste, sadarbības plenēru ar uzņēmumiem un klastera dalībniekiem organizēšana u.c. sadarbības pasākumi). 3. Interešu izglītības jomā: - dažādu pulciņu un līdzīgu aktivitāšu organizēšana 4. Jauniešu iesaistes nozarē veicināšanai un sabiedrības intereses & izpratnes celšanai: - dažādu konkursu (piemēram, „Konkursa jauniešiem „Mums pieder debesis!” ikgadēja organizēšana sadarbībā ar LR Izglītības un zinātnes ministriju un skolām, t.sk. konkursa uzvarētājiem nodrošināt iespēju piedalīties starptautiskās ar kosmosu saistītās apmācībās/ nometnē), - interaktīvās izstādes izveide sadarbībā ar klastera partneriem par kosmosa tehnoloģiju pielietojuma perspektīvām, -interaktīvie semināri skolēniem skolās vai zinātnes centros, - interaktīvu mācību programmu izveide skolēnu grupām par kosmosa tehnoloģijām, kurā ietverta skolu mācību viela, - citus, sabiedrības piesaistes nozarei, pasākumus, lai veicinātu interesi par kosmosa jomu. Iesaistītie partneri:

- Klastera koordinators;


Lpp. 157

- Klastera sadarbības partneri: Ventspils augstskola, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Baltic Technology Group, Latvisoft, Mobilās Sistēmas, Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrs, Venta Crew, Tehnoloģiju attīstības forums u.c.

- Aktivitātes īstenošanā netieša veidā iesaistīti visi klastera sadarbības partneri

Klastera koordinatora loma ir koordinēt aktivitāšu īstenošanu. Sadarbības partneru loma ir piedalīties aktivitāšu norisē, ierosināt jaunu aktivitāšu īstenošanu saskaņā ar aktivitātes mērķiem. Aktivitātes rezultātā tiks veicināta cilvēkresursu attīstība atbilstoši nozares vajadzībām, paaugstināta cilvēkresursu kvalifikācija, veicināta jauniešu piesaiste nozarei, celta sabiedrības izpratne un interese par nozari. Tāpat tiks veicināta nozares sadarbība ar izglītības un zinātnes institūcijām, lai paaugstinātu cilvēkresursu kvalifikāciju un zināšanas par nozari. Kā arī popularizētas Latvijā esošās biznesa jomas, kas saistītas ar kosmosa industriju. Aktivitātes ietvaros nepieciešams piesaistīt ārējo pakalpojumu sniedzēju (piemēram, ekspertu, lektoru jaunu studiju kursu izveidei, interešu izglītības aktivitāšu un jauniešu konkursu īstenošanai, interaktīvo mācību programmu izstrādei, mārketinga materiālu izgatavošanai, interaktīvo eksponātu tehnisko specifikāciju izstrādei). Nepieciešama materiāli tehniskā nodrošinājuma noma un organizēšanas izdevumi (noma, izdales un mārketinga materiāli). 2. Globālās kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares tirgus iespēju izmantošana un tirgus daļas palielināšana Virziena mērķis ir veicināt progresīvu tehnoloģiju attīstību, nodrošinot sadarbību starp kosmosa un citiem sektoriem, veicinot prasmju līmeņa paaugstināšanos jaunās jomās.


2.1.

Atbalsts Latvijas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā Mērķis: klastera dalībnieku iekļaušanās kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares globālā tirgū

2012-2020

Aktivitātes mērķis ir veicināt Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūras projektos, klastera dalībnieku konkurētspējas celšana un eksporta apjomu palielināšana iesaistoties Eiropas Kosmosa aģentūras programmās. Iesaistītie sadarbības partneri:

- Klastera koordinators; - Visi klastera sadarbības partneri.


Lpp. 158

Klastera koordinatora loma ir pārstāvēt nozares klasteri nacionālā līmeņa institūcijās (piemēram, LR Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotajā darba grupā, kas atbild par kosmosa nozares jautājumu risināšanu).

Klastera sadarbības partneru loma ir:

- Iesaiste sadarbības aktivitātēs ar Eiropas Kosmosa aģentūru, - Ideju un priekšlikumu izvirzīšana kopīgu projektu izstrādei un finansējuma

apgūšanai

Ieguvumi: - Iespēja apgūt EKA finansējumu tehnoloģiju un produktu attīstībai, - Konkurētspējas paaugstināšana, - Eksporta apjomu palielināšana.

Aktivitātes ietvaros nepieciešamā personāla un materiāli tehniskā bāze, tās raksturojums šīs aktivitātes veikšanai:

- Klastera koordinators un speciālisti aktivitātes koordinēšanai. Nepieciešamības gadījumā ārējo pakalpojumu sniedzēju piesaiste.

- Mārketinga materiālu, nozares pārskata un pētījumu izgatavošanai – ārējo pakalpojumu piesaiste (pēc nepieciešamības).

- Administratīvie izdevumi izdales materiālu sagatavošanai par nozari (piemēram, pētījumi, apskati nozares situācijas prezentēšanai valsts un Eiropas līmeņa institūcijās).

- Komandējuma izdevumi apmeklējot tikšanās ar valsts un ES līmeņa institūcijām, kas saistītas ar EKA.



2012-2020

Aktivitātes mērķis ir veicināt Latvijas dalību dažādos ES Ietvara programmas projektos, apgūstos finansējumu klastera dalībnieku konkurētspējas celšanai, jaunu projektu īstenošanai un eksporta apjomu palielināšanai.

Uzdevums ir projektu finansējuma piesaiste Eiropas Savienības Ietvarprogrammās (piemēram, Horizon 2020 u.c.).

Iesaistītie sadarbības partneri:

- Klastera koordinators; - Visi klastera sadarbības partneri.


Lpp. 159

Klastera koordinatora loma

Ideju un priekšlikumu izvirzīšana, kopīgu projektu izstrādei un finansējuma apgūšanai no Eiropas Savienības Ietvarprogrammām. Kopīgu projektu sagatavošana.

Klastera sadarbības partneru loma ir: - Iesaiste ES Ietvara programmu projektus - Ideju un priekšlikumu izvirzīšana kopīgu projektu izstrādei un finansējuma

apgūšanai

Ieguvumi: - Iespēja apgūt papildus finansējumu tehnoloģiju un produktu attīstībai, - Konkurētspējas paaugstināšana, - Eksporta apjomu palielināšana.




- Administratīvie izdevumi (kancelejas preces). - Komandējuma izdevumi apmeklējot seminārus par ES fondu apguvi.



2012-2020

Mērķis – veicināt klastera un tā dalībnieku starptautisko atpazīstamību, veikt klastera dalībnieku ražotās produkcijas un tehnoloģiju, sniegto pakalpojumu mārketingu, jaunu partneru piesaiste klastera sadarbības partneriem.

Uzdevumi:

Klastera mārketinga aktivitāšu plānošana, t.sk. mārketinga speciālista piesaiste,

Sadarbības interešu apkopošana un klastera sadarbības virzienu ar ārvalstu partneriem definēšana,

Informācijas par apmeklējamiem pasākumiem (konferencēm, izstādēm, tirdzniecības misijām) apkopošana,

mārketinga materiālu izgatavošana,


Lpp. 160

potenciālo ārvalstu sadarbības partneru uzrunāšana, dalība starptautiskās izstādēs, tirdzniecības misijās, kā arī starptautiskās ar

nozari saistītās konferencēs, tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem un sadarbības plāna

apspriešana. Plānotie pasākumi:

klastera mārketinga plāna sagatavošana, kurā tiek iekļauti sadarbības partneru ieteikumi, un prezentēšana klastera sadarbības partneriem;

klastera mārketinga materiālu sagatavošana; ar nozari saistītu starptautisku konferenču, izstāžu apmeklējums, dalības

tirdzniecības misijās - ne retā kā reizi pusgadā;

Iesaistītie sadarbības partneri: - Klastera koordinators; - Visi klastera sadarbības partneri.

Aktivitāti nodrošina, vada klastera koordinators. Sadarbības partneru loma un uzdevumi:

- Iesaistīties klastera koordinatora organizētajos mārketinga pasākumos (piemēram, sadarbības virzienu definēšanā).

Ieguvumi:

- Klastera un tā sadarbības partneru starptautiskās atpazīstamības celšana, - Eksporta apjomu palielināšana, - Piesaistīti jauni ārvalstu sadarbība partneri un īstenoti jauni kopīgi projekti.




- Administratīvie izdevumi izdales materiālu sagatavošanai. - Komandējuma izdevumi ārvalstu partneru apmeklējumiem.

3. Kosmosa tehnoloģiju pielietojumu un pakalpojumu attīstība Mērķis: izmantot kosmosa infrastruktūru, sniedzot rentablus pakalpojumus saskaņā ar ekonomiskām un sociālām vajadzībām, kā arī atbalstīt jaunu, it īpaši mazo uzņēmumu parādīšanos tirgū.

Nr. Aktivitātes nosaukums Aktivitātes īstenošanas


Lpp. 161

laiks


2012-2020

Aktivitātes mērķis ir pilnveidot Latvijas kosmosa nozarē esošos un attīstīt jaunus pielietojumus un pakalpojumus pozicionēšanas jomā, lai paplašinātu to pielietojamību tirgū un lai veicinātu Latvijas pozicionēšanas tehnoloģiju eksportu. Veicamie uzdevumi ir jaunu tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu plānošana un izstrāde šādās jomās:

- Novietojuma bāzēti pakalpojumi - GPS pakalpojumiem pieejamo mobilo telefonu segments – mikroshēmu, karšu un navigācijas programmatūru; dažādu abonējamu pakalpojumu, kas balstīti uz GNSS datiem, tirgus;

- Ceļa navigācija - iekļauj „tīrās” GPS individuāli lietojamās navigācijas ierīces un transporta līdzekļos iebūvētās navigācijas sistēmas;

- Precīzā lauksaimniecība – GNSS uztvērēji, kartes un navigācijas programmatūra;

- Aviācija – GNSS ierīces komerciālajam un parastajam aviācijas segmentam. Pētījumi un to rezultāti ietekmēs eksportu , konkurētspēju, jo tiks izstrādāti kopīgu produktu attīstības plāni, kuri tiks iesniegti jaunās finansējuma piesaistes programmās. Iesaistītie sadarbības partneri:

- Klastera koordinators; - Tie klastera sadarbības partneri, kas darbojas kādā no augstāk izskaitītajām

jomām (piemēram, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta, SIA Mobilās sistēmas, SIA IT Observer, SIA „Geostar”, SIA „Lejaslīves”, SIA „HEE Photonic Labs” u.c.).

Klastera koordinators nodrošinās aktivitātes īstenošanu. Kopā ar sadarbības partneriem tiks definētas prasības tehnoloģiju pilnveidei, to funkcionalitātes palielināšanai (piemēram, jauno pielietojumu funkcionalitātes prasību izstrāde, labākā risinājuma meklēšana, pielietojumu testēšana u.c.), sagatavoti produktu attīstības plāni.

Ieguvumi:

- Kompetences attīstība pozicionēšanas jomā; - Sadarbība nozares pārstāvju starpā Latvijā un jaunu sadarbības partneru

identificēšana globālā mērogā; - Eksporta spējas paaugstināšanās pēc tehnoloģiju pilnveides, pielietojumu

testēšanas.


Lpp. 162


- ārpakalpojumu sniedzēja piesaiste (ja nepieciešams) ar atbilstoši pieredzi un kvalifikāciju (saskaņā ar sadarbības partneru vajadzībām) jaunu pielietojumu plānošanā un ieviešanā, kas saistīti ar pozicionēšanas tehnoloģijām (piemēram, dažādi pētījumi).

- Dators ar programmatūru un interneta pieslēgumu, printeris, telefons, fakss u.c. komunikācijas līdzekļi.


3.2. Jaunu pielietojumu un pakalpojumu plānošana un izstrāde globālā vides un drošības novērošanas (GMES) jomā

2012-2020

Aktivitātes mērķis ir pilnveidot nozarē esošos un attīstīt jaunus pielietojumus un pakalpojumus globālās vides un drošības novērošanas (GMES) jomā, lai paplašinātu to pielietojamību tirgū un lai veicinātu šo pielietojumu un pakalpojumu eksportu. Potenciālās jaunu pielietojumu un pakalpojumu tēmas GMES jomā, ir, piemēram:

– Jaunu risinājumu identificēšana attālās izpētes tehnoloģiju pielietojumiem, – Sistēmas izstrāde un ieviešana augstas detalizācijas topogrāfisko un mērniecības

datu saskaņošanai un apmaiņai, – Projekta pieteikumu plānošana un sagatavošana jaunu produktu un pakalpojumu

attīstībai, – u.c.

Iesaistītie sadarbības partneri:

- Klastera koordinators; - Tie klastera sadarbības partneri, kas darbojas GMES jomā (piemēram,

Nodibinājums „Vides risinājumu institūts”, SIA „Meža īpašnieku konsultatīvais centrs”, SIA „Mērniecības datu centrs”, SIA „TOPOPROJEKTS”, SIA „TopoDati”, SIA „Vidzemes mērnieks”, SIA „ĢeoDati”, kā arī pētniecības institūcijas, piemēram, Ventspils augstskolas IZI VSRC, Latvijas Universitāte (Ģeodēzijas un ģeinformātikas institūts), Rīgas Tehniskā universitāte (Būvniecības fakultāte), Elektronikas un datorzinātņu institūts u.c.

Klastera koordinators nodrošinās aktivitātes īstenošanu. Kopā ar sadarbības partneriem definē nepieciešamos pielietojumus un pakalpojumus GMES jomā. Klastera sadarbības partneri iesaistās aktivitāšu īstenošanā, sadarbojas specifikāciju izstrādē, nepieciešamo pielietojumu uzlabošanā un vajadzību definēšanā, testēšanā. Pētījumi un to rezultāti ietekmēs eksportu , konkurētspēju, jo tiks izstrādāti kopīgu


Lpp. 163

produktu attīstības plāni, kuri tiks iesniegti jaunās finansējuma piesaistes programmās.

Ieguvumi:

- Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana GMES jomā; - Jaunas zināšanas par GMES pielietojumiem, kas veicinās jaunu tirgu apgūšanu

un esošā tirgus paplašināšanu; - Sadarbība nozares sadarbības partneru starpā; - Ātrāka datu un informācijas (piemēram, mērniecības datu) apmaiņa,

administrēšana, resursu un darbaspēka efektīvāka izmantošana.


- ārpakalpojumu sniedzēja piesaiste (ja nepieciešams) ar atbilstoši pieredzi un kvalifikāciju (saskaņā ar sadarbības partneru vajadzībām) jaunu pielietojumu plānošanā un ieviešanā, kas saistīti ar GMES pielietojumiem un pakalpojumiem (piemēram, dažādi pētījumu, specifikācijas izstrādē, programmēšanas darbos, sistēmas datu apmaiņai ieviešanā un testēšanā).


- Komandējumu izdevumi apmeklējot zinātniskās konferences zināšanu iegūšanai par jauniem risinājumiem GMES jomā.



2012-2020

Aktivitātes mērķis ir pilnveidot nozarē esošos un attīstīt jaunus pielietojumus un pakalpojumus satelītu telekomunikāciju jomā, lai paplašinātu to pielietojamību tirgū un lai veicinātu šo pielietojumu un pakalpojumu eksportu. Veicamie uzdevumi:

- Apzināt kompetenču jomas un kosmosa tehnoloģiju klastera sadarbības partneru aktuālās kopīgās intereses satelītattēlu telekomunikāciju jomā un uz tā balstoties identificēt jaunus kopīgus projektus, jaunus pielietojumus un pakalpojumus.

Iesaistītie partneri:

- Klastera koordinators un sadarbības partneri, kas darbojas satelītu un telekomunikāciju jomā.

Sadarbības partneru loma:


Lpp. 164

Dalībnieki iesaiste kopīgu projektu izstrādē; Jaunizveidoto pielietojumu un pakalpojumu lietotāji. Sadarbība dažādu specifikāciju izstrādē; Jaunu izstrādāto pielietojumu pārbaude.

Ieguvumi:

- Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana satelītu telekomunikācijas jomā, - Jaunas zināšanas par satelītu telekomunikācijas pielietojumiem, kas veicinās

jaunu tirgu apgūšanu un esošā tirgus paplašināšanu, - Sadarbība nozares sadarbības partneru starpā, - Ilgtermiņā – apgūti papildus finansējuma līdzekļi, izveidota sadarbība ar

partneriem Latvijā un ārvalstīs jaunu projektu un pasūtījumu, konsultāciju īstenošanai.

Pētījumi un to rezultāti ietekmēs eksportu , konkurētspēju, jo tiks izstrādāti kopīgu produktu attīstības plāni, kuri tiks iesniegti jaunās finansējuma piesaistes programmās. Aktivitātes ietvaros nepieciešamā personāla un materiāli tehniskā bāze, tās raksturojums šīs aktivitātes veikšanai:

- Personāls ar kompetenci satelītu telekomunikāciju jomā, projektu administrēšanā un dažādu finansējumu apgūšanā, zinātniski ekonomiskā pamatojuma izstrādē un ārvalstu sadarbības partneru piesaistē,

- ārpakalpojumu sniedzēja piesaiste (ja nepieciešams) ar atbilstoši pieredzi un kvalifikāciju (saskaņā ar sadarbības partneru vajadzībām) jaunu pielietojumu plānošanā un ieviešanā, kas saistīti ar satelītu telekomunikācijas pielietojumiem un pakalpojumiem (piemēram, dažādi pētījumu, specifikācijas izstrāde).


- Komandējumu izdevumi apmeklējot zinātniskās konferences zināšanu iegūšanai par jauniem risinājumiem satelītu telekomunikācijas jomā.

4. Tehnoloģiju, kompetences attīstība un paaugstināšana Eiropas Savienības (ES) kosmosa politikai stratēģiski nozīmīgās jomās, veicinot ES tehnoloģisko neatkarību


4.1. Kompetences attīstība stratēģiski nozīmīgās tehnoloģiju jomās, lai ieļautos Eiropas Kosmosa Aģentūras

2012-2020


Lpp. 165

programmās

Aktivitātes mērķis ir nodrošināt produktu un pakalpojumu pieejamību šādās stratēģiski nozīmīgās tehnoloģiju jomās (atbilstoši Eiropas kosmosa aģentūras Tehnoloģiju kokam):

- materiālu ražošanas procesi un tehnoloģiju izstrāde; - jaunu materiālu izpēte, - zemes stacijas sistēmas, - virszemes datu apstrāde, - zemes novērojumi izmantojot kosmosā iegūtus datus, - detektortehnoloģijas, - lāzertehnoloģijas, - mikroelektronika digitālajām un analogajām lietojumprogrammām, - mehānismu inženierija, - optisko sistēmu inženierija, - kosmosa atkritumu novērošana - u.c.

Uzdevumi:

- nepieciešamo tehnoloģisko uzlabojumu identificēšana, - materiālu vai tehnoloģiju testēšana un to procesu sistematizēšana,

efektivizēšana Iespējamās tēmas (piemēram):

- Pusvadītāju elementu un mikroshēmu montāžas un hermetizācijas ražošanas procesa un iekārtu pilnveidošana,

- Aviācijā un kosmiskajā tehnikā izmantojamu materiālu pārbaudes procesu sistematizēšana un materiālu izturības testēšana ar rentgenospektru,

- Precīzā laika mērīšanas iekārtu modernizācija dalībai jaunos tirgos. Sadarbības partneru loma:

Dalībnieki iesaiste kopīgu aktivitātes īstenošanā, Sadarbība specifikāciju izstrādē, vajadzību definēšanā.


- Klastera koordinators; - Sadarbības partneri, kas darbojas stratēģiski nozīmīgās tehnoloģiju jomās,

piemēram: SIA „Baltic Scientific Instruments, SIA „RD Alfa mikroelektronikas departaments”, LU Cietvielu fizikas institūts, A/s „Valmieras Stikla šķiedra”, RTU (Materiālu un konstrukciju institūts, Lietišķās ķīmijas institūts), SIA „Eventech”, Elektronikas un datorzinātņu institūts, LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, SIA „IT Observer”, u.c.

Pētījumi un to rezultāti ietekmēs eksportu , konkurētspēju, jo tiks izstrādāti kopīgu produktu attīstības plāni, kuri tiks iesniegti jaunās finansējuma piesaistes


Lpp. 166

programmās.

Ieguvumi: - Identificēti nepieciešamie uzlabojumi, kuru rezultātā tiktu vienkāršots un

efektivizēts mikroshēmu montāžas un hermetizācijas process, - Celta ražošanas kvalitāte un drošība, palielinot tā pielietojamību, tādejādi

palielinot arī noietu un eksportu, - Materiāli pielāgoti jauniem tirgiem un/vai augstākiem standartiem (piemēram,

darbībai ES tirgos), - Palielināta kompetence par izejmateriālu kombināciju kosmosa nozarē

izmantojamo materiālu un produktu ražošanai.

Aktivitātes ietvaros nepieciešamā personāla un materiāli tehniskā bāze, tās raksturojums šīs aktivitātes veikšanai: Personāls:

- ārpakalpojumu sniedzēja piesaiste (ja nepieciešams) ar atbilstoši pieredzi un kvalifikāciju (saskaņā ar sadarbības partneru vajadzībām) (piemēram, starptautisku projektu pieteikumu sagatavošanā, pētījumu veikšanā, metodoloģijas izstrādei, materiālu testēšanai utml.)

- komandējuma izdevumi zināšanu iegūšanai.


2012-2020

Aktivitātes mērķis ir attīstīt kompetenci jomās, kas ir perspektīvas un strauji augošas kosmosa nozarē, piemēram:

- Mazo kubisko satelītu attīstība, - Zemes virsmas novērošanas tehnoloģiju attīstība, - Citas kosmosa jomas.

Pamatojums: pēdējos gados strauji attīstās mazo un mikro satelītu nozare, kuru svars

ir būtiski mazāks par 500 kg, piem. CUBSAT sistēmas ar maksimālo svaru zem 3 kg.

Mūsdienās palaist kosmosā mazo satelītu kļuvis iespējams pat mazām valstīm ar

ierobežotiem finanšu līdzekļiem, un to dara gandrīz visās valstīs, jo tā ir ekonomiska

iespēja piekļūt pie vērtīgas informācijas un kosmosa datiem, kas pretējā gadījumā būtu

pieejami par augstu samaksu.

Uzdevumi

- Jaunu projektu konceptu izstrāde, - Tehnoloģiju un demo produktu attīstīšana.


- Klastera koordinators; - Sadarbības partneri, kas darbojas mazo kubisko satelītu attīstības virzienā,


Lpp. 167

zemes virsmas novērošanas tehnoloģiju attīstības virzienā u.c. perspektīvos un strauji augošos kosmosa nozares tehnoloģiju segmentos, tā piemēram: SIA „HEE Photonic Labs”, SIA „GeoStar”, SIA „Plazma, Keramika & Tehnoloģijas”, SIA „Inovatīvo tehnoloģiju centrs”, LU Astronomijas institūts, SIA „IT Observer”, Rīgas Tehniskā universitāte (Transporta būvju institūts) u.c.

Sadarbības partneru loma:

Klastera koordinators nodrošina aktivitātes īstenošanu un koordinēšanu, Dalībnieki piedalās aktivitātes īstenošanā, t.sk. specifikāciju, tehniskā

uzdevuma izstrādē, Iesaistītie partneri:

- Klastera koordinators; - Sadarbības partneri, kas darbojas stratēģiski nozīmīgās tehnoloģiju jomās,

piemēram: SIA „Baltic Scientific Instruments, SIA „RD Alfa mikroelektronikas departaments”, LU Cietvielu fizikas institūts, A/s „Valmieras Stikla šķiedra”, RTU (Materiālu un konstrukciju institūts, Lietišķās ķīmijas institūts), SIA „Eventech”, Elektronikas un datorzinātņu institūts, LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, SIA „IT Observer”, u.c.

Pētījumi un to rezultāti ietekmēs eksportu , konkurētspēju, jo tiks izstrādāti kopīgu produktu attīstības plāni, kuri tiks iesniegti jaunās finansējuma piesaistes programmās.

Ieguvumi: - Iegūta kompetence jomās ar strauju attīstību un augstu pievienoto vērtību, kas

paver plašas jaunu tirgu apgūšanas iespējas, kā arī dod iespēju klastera sadarbības partneriem palielināt apgrozījumu, apgūt jaunus tirgus.

Nepieciešamais personāls un materiāli tehniskā bāze: - ārpakalpojumu sniedzēja piesaiste (ja nepieciešams) ar atbilstoši pieredzi un

kvalifikāciju (saskaņā ar sadarbības partneru vajadzībām) (piemēram, starptautisku projektu pieteikumu sagatavošanā, dažādu līgumpētījumu veikšanai, tehniskā uzdevuma un tehnisko rasējumu izstrādē u.c.)

- atbilstoša programmatūra - komandējuma izdevumi zināšanu iegūšanai

10.3.2. Sasniedzamie rezultatīvie rādītāji aktivitāšu ietvaros

Aktivitātes Nr.

Aktivitātes nosaukums

Rezultatīvais rādītājs (mērvienība)

Rezultāts skaitliskā izteiksmē

2012 2013 2014 2015

1.1. Klastera un klasteru

Sagatavoti ar īstenošanu saistītie

Vismaz 1


Lpp. 168

sadarbības partneru kopīgi īstenoto pasākumu koordinācija, paplašinot nozarē un sadarbības projektos iesaistīto partneru loku

līgumi ar ārējo pakalpojumu sniedzējiem

Sagatavotas projekta atskaites un nepieciešamie pārskati, t.sk.:

- Starpposma ziņojumi par kārtējo ceturksni;

- Starpposma ziņojumi par kārtējo gadu;

- Noslēguma pārskats.

2 1

4 1

4 1

2 0 1

Noorganizētas kopīgas tikšanās ar klastera sadarbības partneriem

Vismaz 1

Vismaz 1

Vismaz 1

Vismaz 1


Klasterī piesaistīti papildus komersanti

0 3 3 3

1.3. Cilvēkresursu nodrošināšana nozares attīstībai

Īstenoti pasākumi,

kas sekmē sadarbību

ar izglītības un

zinātnes institūcijām

pieaugošo izglītības

jomā

2


Lpp. 169

noorganizēts konkurss jauniešu piesaistei nozarei

1

1 1

noorganizēti interaktīvi semināri jauniešiem

3

interaktīvā izstāde ar ekspozīcijām

1

2.1. Atbalsts Latvijas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā

Klastera koordinators pārstāvējis nozares intereses dažādos pasākumos

1 1 1


Sagatavoti jauni projekti vai dalība jaunos projektos

1 2


Iegūti jauni sadarbības partneri un/vai kontakti

5 15 10


Izstrādāti pētījumi un/vai kopīgu produktu attīstības plāni jauniem pakalpojumiem vai pielietojumiem pozicionēšanas jomā

1 1 1

3.2. Jaunu pielietojumu un pakalpojumu plānošana un izstrāde globālā vides un drošības novērošanas

Izstrādāti pētījumi un/vai kopīgu produktu attīstības plāni jauniem pakalpojumiem vai pielietojumiem GMES jomā

1 2


Lpp. 170

(GMES) jomā


Izstrādāti pētījumi un/vai kopīgu produktu attīstības plāni jauniem pakalpojumiem vai pielietojumiem satelītu telekomunikāciju jomā

1 2

4.1. Kompetences attīstība stratēģiski nozīmīgās tehnoloģiju jomās, lai ieļautos Eiropas Kosmosa Aģentūras programmās

Izstrādāti pētījumi un/vai kopīgu produktu attīstības plāni, lai ar tehnoloģijām un kompetenci iekļautos Eiropas Kosmosa aģentūras programmās

1 1


Komandējuma braucieni kompetences iegūšanai

1

Izstrādāti pētījumi un/vai kopīgu produktu attīstības plāni jaunu perspektīvu un strauji augošu kosmosa nozares tehnoloģiju un pakalpojumu attīstīšanai

2

*Norādīt rezultatīvos rādītājus katrai aktivitātei, saskaņā ar kuriem tiks vērtēta klastera darbības efektivitāte.


Lpp. 171

10.4. Klastera darbības modelis

10.4.1. Klastera pārvaldība

Klastera pārvaldības pamatprincipi, lēmumu pieņemšanas kārtība, atbildības sadale

un kompetence.

Klastera pārvaldība. Pārvaldību nodrošina klastera koordinators VATP, kuram šādas pilnvaras devuši sadarbības partneri parakstot partnerības līgumus. Klastera koordinators VATP organizē darba grupu, kas ir atbildīga par klastera aktivitāšu īstenošanu saskaņā ar klastera stratēģiju. Ne retāk kā reizi ceturksnī notiek darba grupas sanāksmes, kurās piedalās klastera darbībā iesaistītais personāls. Sanāksmju laikā tiek pārrunātas paveiktās aktivitātes, sasniegtie rezultāti, radušies riski, kā arī pieņemti lēmumi par turpmāko rīcību risku novēršanai. Sanāksmju laikā tiek izskatīti sagatavotie starpposma pārskati, kā arī definēti nākamā periodā veicamie uzdevumi un atbildīgās personas. Papildus darba grupas sanāksmēm ne retāk kā reizi kalendārajā gadā tiek organizētas klastera sadarbības partneru sanāksmes, kurās aicināti piedalīties visi klastera sadarbības partneri. Šajās sanāksmēs klastera koordinators VATP un sadarbības partneri ziņo par veiktajām aktivitātēm un sasniegtajiem rezultātiem saistībā ar klastera stratēģiju. Ar sadarbības partneriem tiek pārrunātas plānotās aktivitātes un noteikti nākamajā periodā sasniedzamie mērķi. Papildus oficiālām prezentācijām, tiek organizētas diskusijas, kurās sadarbības partneri aicināti izteikt jaunas sadarbības idejas, priekšlikums dalībai jaunos projektos , kopīgu iesaisti jaunu produktu, tehnoloģiju izstrādē, sadarbības partneru piesaistē, cilvēkresursu attīstībā. Lēmumu pieņemšanas kārtība. Lēmumi tiek paņemti balstoties uz saskaņoto klastera darbības plānu, izvērtējot konkrētā lēmuma ietekmi uz klastera stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu un atbilstību noteiktajiem darbības virzieniem un aktivitātēm. Ja nepieciešams, lēmumu pieņemšanas un alternatīvu izvēles procesā klastera koordinators vai sadarbības partneri var piesaistīt papildus ekspertus. Atbildības sadale un kompetence. Par stratēģijā minēto aktivitāšu īstenošanu un rezultātu sasniegšanu atbildīgs ir klastera koordinators un klastera sadarbības partneri. Atbildības sadalījums starp klastera koordinatoru VATP un sadarbības partneriem tiek atrunāts sadarbības līgumos par aktivitāšu īstenošanu.


Lpp. 172

10.4.2. Klastera organizatoriskā struktūra.

Klastera pārvaldību nodrošina klasteri koordinējošā institūcija – VATP, t.sk.:

1) klastera koordinators – VATP Valdes priekšsēdētājs, 2) atbalsta piešķiršanas komisija, kas izskata sadarbības partneru pieteikumus uz de

minimis atbalsta piešķiršanu.

Klasteri koordinējošo institūciju VATP un sadarbības partnerus saista partnerības līgumi. Klastera koordinators nodrošina speciālistu un ārpakalpojumu sniedzēju piesaisti klasterim. Klastera pārvaldību nodrošina klastera koordinators VATP, klastera aktivitāšu īstenošanai piesaistot klastera speciālistus no VATP darbiniekiem, kā arī nepieciešamības gadījumā piesaistot papildus ekspertus. Klastera koordinators VATP nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti ar klastera aktivitātēm saistītām finanšu darbībām. Visa ar klastera aktivitāšu īstenošanu saistītā dokumentācija finansējuma saņemšanas gadījumā tiks glabāta klastera koordinējošās institūcijas VATP telpās līdz 2021.gada 31.decembrim, kā arī tiks nodrošināta pieeja ES un LR institūcijām šiem dokumentiem vai normatīvajos aktos par dokumentu noformēšanu un izstrādāšanu noteiktā kārtībā apliecinātām to kopijām. Lēmumu pieņemšanas procedūra par de minimis piešķiršanu


Lpp. 173

Piešķirot sadarbības partnerim de minimis konkrētas aktivitātes īstenošanai, lēmums tiek pieņemts saskaņā ar klastera sagatavoto de minimis uzskaites kārtību un apkopoto informāciju par sadarbības partnerim jau piešķirto de minimis (gan klastera ietvaros, gan citās atbalsta programmās). Informācija par sadarbības partneru saņemto de minimis no citām valsts atbalsta programmām tiek pārbaudīts, sazinoties ar attiecīgo valsts institūciju. Lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu klastera sadarbības partnerim pieņem finansējuma saņēmēja atbildīgā amatpersona, pamatojoties uz72:

1.1. Ministru kabineta 2011.gada 11.oktobra noteikumiem Nr.788 „Noteikumi par darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.3.2.3.aktivitāti „Klasteru programma”” (turpmāk – MK noteikumi Nr.788);

1.2. Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr.1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 28.decembris, Nr. L 379);

1.3. Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumiem Nr.58 „Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.58);

1.4. ar valsts aģentūru „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” (turpmāk – LIAA) noslēgto līgumu par projekta īstenošanu 2.3.2.3.aktivitātes „Klasteru programma” ietvaros;

1.5. Komisijas paziņojumu Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (2004/C 244/02).

Pienākumu un atbildības sadale starp sadarbības partneriem un projekta iesniedzēju Par katru sadarbības partneru aktivitātes īstenošanu tiks noslēgts atsevišķs līgums starp klastera koordinatoru VATP un sadarbības partneri, kurā būs atrunāta atbildība par konkrētās aktivitātes īstenošanu, mērķu un rezultātu sasniegšanu, aktivitātes izpildes termiņiem, naudas plūsmu. Uzsākot sadarbības partneru aktivitāšu īstenošanu, kā arī īstenošanas laikā ne retāk kā reizi pusgadā klastera koordinators organizē sanāksmi (klātienē vai izmantojot skype), kurā piedalās klastera koordinators un/vai speciālisti aktivitātes īstenošanā iesaistītie sadarbības partneri. Sanāksmju laikā tiek plānota aktivitātes īstenošana, ziņots par izpildi, identificēti ar aktivitātes īstenošanu saistītie riski un darbības to novēršanai.

10.4.3. Klastera koordinatora un speciālistu funkcijas un uzdevumi.

Klastera koordinatora funkcijas un uzdevumi:

72

Skat. pielikumā pievienoto dokumentu „Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares klastera

sadarbības partneru de minimis atbalsta uzskaites kārtība”


Lpp. 174

1) Atbildība par klastera aktivitāšu īstenošanu; 2) projekta ieviešanas kvalitātes nodrošināšana un koordinēšana; 3) projekta aktivitāšu īstenošanas uzraudzība;

Klastera speciālista – administratora funkcijas un uzdevumi:

1) Ar klastera darbību saistīto administratīvo darbu veikšana un koordinēšana; 2) Ar aktivitāšu īstenošanu saistītās dokumentācijas kārtošana; 3) Līgumu un citu saistīto lietvedības dokumentu sagatavošana; 4) Komunikācija ar sadarbības partneriem saistībā ar aktivitāšu plānošanu, īstenošanu.

Klastera speciālista aktivitāšu organizēšanai funkcijas un uzdevumi:

1) Sadarbības partneru konsultēšana saistībā ar projektu plānošanu; 2) Tirdzniecības vizīšu, konferenču, starptautisku izstāžu apmeklējuma organizēšana; 3) Klastera kopīgo pasākumu plānošana, organizēšana.

10.4.4. Plānotie pasākumi efektīvas sadarbības nodrošināšanai starp

klasterī iesaistītajiem sadarbības partneriem.

Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp klastera biedriem plānots veikt šādas aktivitātes: - Klastera koordinatora mājas lapas www.vatp.lv sadaļā par klasteri tiks publicēta

aktuālā ar klastera darbību saistītā informācija, kā arī no sadarbības partneriem saņemtā informācija par aktivitātēm nozarē; mājas lapā publicētās ziņas tiks nosūtītas arī visiem sadarbības partneriem, lai nodrošinātu informācijas plūsmu ne tikai starp klastera koordinatoru VATP un sadarbības partneriem, bet arī nodotu informāciju pārējiem sadarbības partneriem.

- Ne retāk kā reizi kalendārajā gadā tiks organizētas kopīgas klastera sanāksmes, kurās tiks prezentēti sasniegtie rezultāti un paveiktais, kā arī apspriestas un plānotas klastera kopīgās aktivitātes.

- Sadarbība starp klastera partneriem tiks veicināta arī organizējot kopīgas tirdzniecības misijas, konferenču, izstāžu apmeklējums.

10.5. Jaunu sadarbības partneru iesaistīšanās un atkāpšanās

noteikumi

10.5.1. Galvenie klastera kritēriji jaunu sadarbības partneru uzņemšanai,

un dalībai klasterī. Pasākumi jaunu partneru iesaistei klasterī.

Galvenie kritēriji jaunu sadarbības partneru uzņemšanai un dalībai klasterī:

Interese īstenot aktivitātes klastera definētajos prioritārajos virzienos; Perspektīvas idejas un to realizācijai nepieciešamais intelektuālais potenciāls;

http://www.vatp.lv/


Lpp. 175

Inovāciju potenciāls; Klastera prioritāriem darbības virzieniem atbilstoša potenciālā jaunā sadarbības

partnera kompetence, līdzšinējās aktivitātes; kvalifikācija, prasmes atbilstoši sasniedzamajiem mērķiem ar kosmosa tehnoloģijām

saistītajās jomās; Iespējama klastera sadarbības tīkla paplašināšana uz jaunā sadarbības partnera

esošo ārvalstu partneru bāzes.

10.5.2. Potenciālo klastera sadarbības partneru raksturojums.

Jau šobrīd Klasterī ir apvienoti daudzi uzņēmumi un institūcijas, līdz ar to kā potenciālos sadarbības partnerus var minēt :

jaunus uzņēmumus, t.sk. tos, kuri saņem atbalstu darbības uzsākšanai izmantojot Biznesa inkubatoru pakalpojumus, ar vēlmi attīstīt darbību saistībā ar klastera definētiem prioritāriem darbības virzieniem;

institūtu, kā arī vairāku uzņēmumu sadarbības rezultātā izveidojušies spin-off, uzņēmumi

10.5.3. Galvenie klastera sadarbības partneru atkāpšanās nosacījumi.

Dalība un arī atkāpšanās no sadarbības klasterī tiek īstenota pēc brīvprātības principa, tomēr izvērtējot sadarbības partnera noformētās saistības, piemēram par iesaisti aktivitātē. Gadījumā, ka klastera sadarbības partneris vēlas pārtraukt sadarbību ar klasteri, nepieciešams informēt klastera koordinatoru ne vēlāk kā vienu kalendāro mēnesi pirms sadarbības pārtraukšanas. Pēc informācijas saņemšanas klastera koordinators VATP izvērtē sadarbības partnera iesaistes līmeni klastera aktivitāšu īstenošanā, t.sk. saņemto finansējumu un plānotās sadarbības partnera aktivitātes īstenošanas stadiju. Ja sadarbības partnera aktivitāte ir pabeigti pilnībā un sasniegti plānotie rezultāti, klastera koordinators un vienojas ar sadarbības partneri par sadarbības pārtraukšanu klasterī, un klastera koordinators par veiktajām izmaiņām informē pārējos klastera sadarbības partnerus. Ja sadarbības partnera aktivitāte nav īstenota pilnībā un plānotie rezultāti nav sasniegti, klastera koordinators un sadarbības partneris vienojas par sadarbības pārtraukšanu un sadarbības partneris atmaksā klastera koordinatoram saistībā ar aktivitāšu īstenošanu saņemto finansējumu. Klastera koordinatora un sadarbības partnera vienošanās par sadarbības pārtraukšanu tiek noformēta rakstveidā, atrunājot saņemtā finansējuma atmaksas kārtību.


Lpp. 176

10.6. Klastera finansēšanas modelis un ilgtspēja

10.6.1. Klastera iniciēto darbību finansēšanas kārtība, finansēšanas avoti.

Klastera iniciēto aktivitāšu īstenošanai tiks izmantots finansējums no ERAF darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.3. prioritātes „Uzņēmējdarbības aktivitātes un konkurētspējas celšana” 2.3.l2. pasākuma „Uzņēmējdarbības infrastruktūra un aprīkojuma uzlabošana 2.3.2.3. aktivitātes „Klasteru programma” ietvaros. Aktivitāšu īstenošanai tiks izmantots arī klastera koordinatora VATP un sadarbības partneru līdzfinansējums, t.sk. nodrošinot nepieciešamo priekšfinansējumu. Līdzfinansējuma un priekšfinansējuma apjomi ar sadarbības partneriem tiks saskaņoti un atrunāti līgumos par konkrētā sadarbības partnera veicamajām aktivitātēm projekta ietvaros.

10.6.2. Klastera iniciēto pasākumu ilgtspējas un klastera darbības

nodrošināšana pēc projekta īstenošanas beigām.

Pēc projekta īstenošanas beigām klastera koordinators VATP plāno turpināt klastera iniciētos pasākumus. Klastera koordinācijas funkcijas arī pēc projekta īstenošanas pildīs koordinators VATP. Projekta ietvaros sasniegto rezultātu ilgtspēju nodrošinās klastera koordinators un sadarbības partneri sadalījumā pēc projekta ietvaros veiktajām aktivitātēm, t.i. katrs sadarbības partneris būs atbildīgs par savu projekta ietvaros sasniegto rezultātu ilgtspējas nodrošināšanu.

10.7. Klastera darbības izmaksas pa darbības virzieniem un

finansēšanas avoti

10.7.1. Klastera darbības finanšu plāns

Klastera darbības virziens Kopējais finansējums

2012 2013 2014 2015 2016* 2017* 2018* 2019*

1.Stabila industrijas pamata nodrošināšana un atbalsts maziem vidējiem uzņēmumiem

184 907,38 30 782,86 79 625,34 38 687,10 15 892,08 4980,00 4980,00 4980,00 4980,00


Lpp. 177

2.Globālās kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares tirgus iespēju izmantošana un tirgus daļas palielināšana.

41 242,82 7 300,00 22 579,41 6 529,41 850,00 996,00 996,00 996,00 996,00

3.Kosmosa tehnoloģiju pielietojumu un pakalpojumu attīstība

82 085,65 24 824,53 46 941,18 2 353,94 0,00 1992,00 1992,00 1992,00 1992,00

4.Tehnoloģiskās kompetences attīstība un paaugstināšana Eiropas Savienības (ES) kosmosa politikai stratēģiski nozīmīgās jomās, veicinot ES tehnoloģisko neatkarību

76 203,29 24 941,18 29 647,06 13 647,06 0,00 1992,00 1992,00 1992,00 1992,00

Kopā: 384 439,14 87 847,57 178 792,98 61 216,51 16 742,08 9960,00 9960,00 9960,00 9960,00

*- izmaksu plāns, pašfinansējot klastera darbību un pieņemot, ka nav pieejamas ārējās atbalsta programmas. Ja šādas programmas pēc 2015.gada būs pieejamas, finansējumu klastera darbības attīstībai būs iespējams ievērojami palielināt.

Klastera pašfinansēšana tiks nodrošināta no klastera koordinatora un/vai klastera dalībnieku iemaksām.

10.7.2. Klastera darbības finansēšanas avoti

Finansēšanas avots

Kopējais finansējums

2012 2013 2014 2015 2016* 2017* 2018* 2019*

1.Finansējums klastera darbības aktivitātēm

Programmas finansējums

126 116,60 25 486,34 50 160,74 35 400,74 15 067,87 0,00 0,00 0,00 0,00

Sadarbības partneru un klastera koordinatora VATP finansējums

53 851,95 2 831,81 5 573,42 3 933,42 1 674,21 9960,00 9960,00 9960,00 9960,00

2. Finansējums klastera pakalpojumu nodrošināšanai

Programmas finansējums

173 800,00 50 560,00 104 560,00 18 560,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00

Sadarbības partneru un klastera koordinatora VATP finansējums

30 670,59 8 929,42 18 458,82 3 282,35 0,00 0,00

0,00 0,00 0,00

Kopā: 384 439,14 87 847,57 178 792,98 61 216,51 16 742,08 9960,00 9960,00 9960,00 9960,00 *- izmaksu plāns, pašfinansējot klastera darbību un pieņemot, ka nav pieejamas ārējās atbalsta programmas. Ja šādas programmas pēc 2015.gada būs pieejamas, finansējumu klastera darbības attīstībai būs iespējams ievērojami palielināt.

Klastera pašfinansēšana tiks nodrošināta no klastera koordinatora un/vai klastera dalībnieku iemaksām.


Lpp. 178

Pielikums Nr. 1 Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares stratēģijai 2012-2020

Informācija par klastera sadarbības partneriem, to dalību klastera

darbības virzienos un aktivitātēs

1. Informācija par klastera sadarbības partneriem (alfabētiskā secībā)

Sadarbības partneris Nr. 1 Nosaukums Baltic Scientific Instruments, SIA (BSI) Atrašanās vieta Rīga Galvenie ar nozari saistītie produkti un realizācijas tirgus

Izgatavo radiācijas detektorus, un kura darbība saistīta ar materiālu, komponenšu, kā arī optikas inženieriju kosmosa tehnoloģijām

BSI specializējies pikseļdetektoru izgatavošanā, uz silīcija bāzes veidotu spektrometrisku ierīču izstrādē un ražošanā. BSI ražotie detektori tiek izmantoti kosmosa misijās rentgenstarojuma un gamma staru noteikšanā Maršala Kosmosa lidojumu centra (Marshall Space Flight Center - NASA) projektos. Eiropas Kosmosa aģentūras finansētā pētniecības attīstības projekta „Development of TlBr gamma-ray detection systems for planetary and Astrophysics Missions” ietvaros BSI izstrādāja tallija bromīda (TlBr) kristālu audzēšanas tehnoloģiju un pikseļdetektorus gamma staru noteikšanai, izmantojot šos kristālus. Saistībā ar detektoru izstrādi, uzņēmums ir sadarbojies ar vairāku valstu kosmosa institūcijām, piemēram, Dānijas Kosmosa izpētes institūtu, Itālijas Kosmosa izpētes institūtu, Ķīnas Kosmosa institūtu.

Sadarbības partneris Nr. 2 Nosaukums Baltic Embedded, SIA Atrašanās vieta Rīga Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Uzņēmums izveidots 2011.gada decembrī. Galvenais darbības veids ir elektronisko ierīču un iekārtu izgatavošana primāri izmantojot Google Android operētājsistēmu ārpus klasiskās viedtālruņu vides.


Lpp. 179

Sadarbības partneris Nr. 3 Nosaukums Baltic Open Solution Centre, SIA Atrašanās vieta Rīga Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Pamat specializācija pētniecisku programmatūras risinājumu izstrāde un ģeogrāfiskajās informācijas sistēmās. Sākot ar 2011.gadu uzņēmums uzsāk apmācības programmas ģeogrāfiskajās informācijas sistēmās ar uzsvaru uz atvērto tehnoloģiju izmantošanu.

Sadarbības partneris Nr.4 Nosaukums Baltic Technology Group, SIA Atrašanās vieta Rīga Galvenie produkti un realizācijas tirgus

BTG Systems, Inc ir starptautiska kompānija, kas ir sniegusi IT pakalpojumus kopš 1991. Uzņēmums specializēja AB Suite & EAE (LINC) dizainā, sniedzot programmēšanas un saistītos pakalpojumus klientiem visā pasaulē. Piedāvā šādus pakalpojumus: • IT sistēmu projektēšana un izstrāde, • Lietojumprogrammu izstrāde, izmantojot interneta tehnoloģijas, • Tīklu produktu pārdošana, ieviešanas un atbalsts, • Unisys produktu pārdošana un atbalsts, • U.c IT pakalpojumu sniegšana. Uzņēmumam ir 17 gadu pieredze ASV un Eiropas tirgos. BTG ir arī Unisys izplatītājs un NCR un Open Text partneris Baltijas valstīs, kur uzņēmums nodrošina risinājumus banku / finanšu, valsts nozares pārstāvjiem. Baltic Technology Group ir Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) kameras biedrs. 2005.gada februārī Baltic Technology Group ieguva ISO 9001:2000 sertifikātu (sertificējusi UKAS), savukārt 2011.gada janvārī sertifikācija tika veikta pēc jaunākajiem ISO standartiem un Baltic Technology Group saņēma ISO 9001:2008 sertifikātu.

Sadarbības partneris Nr.5


Lpp. 180

Nosaukums Dynamic research, SIA Atrašanās vieta Ventspils Galvenie produkti un realizācijas tirgus

pamatdarbība ir kosmisko tehnoloģiju pielietojumu - pakalpojumu, tehnisko risinājumu un informācijas produktu izstrāde un ieviešana. Uzņēmums piedalās Latvijas pirmā satelīta Venta-1 izstrādē, nodrošinot studentu apmācību Brēmenes Tehniskajā universitātē kosmisko tehnoloģiju jomās, izstrādājot pavadoņa fotokameras optiskās sistēmas, kā arī iesaistoties pētījumos par programmvadāmā radio (SDR) pielietojumu satelītkomunikāciju nodrošināšanā.

Sadarbības partneris Nr.6 Nosaukums Envirotech, SIA Atrašanās vieta Rīga Galvenie produkti un realizācijas tirgus

ESRI datorprogrammu pārdošana un atbalsts. SIA Envirotech piedāvā pilnīgu programmproduktu klāstu, kas nodrošina ĢIS risinājumus gan maziem, gan lieliem uzņēmumiem. ESRI izstrādātās datorprogrammas kopā veido vienotu un integrētu sistēmu, ko ikviens lietotājs, neatkarīgi no darbības jomas, var pielāgot savām vajadzībām. Kartogrāfija

SIA Envirotech izmanto augstākā līmeņa tehnoloģijas karšu datu bāzu izveidošanai, glabāšanai, konvertēšanai, apstrādei, analīzei un publicēšanai. Tas nodrošina karšu datu bāzu sagatavošanu un izdošanu atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Daudzu projektu ietvaros SIA Envirotech ir veicis kvalitatīvu kartogrāfijas darbu izpildi, strādājot ar kadastra datiem, kā arī ar ortofoto, topogrāfiskajām un citām kartēm, kas aptver visu Latvijas teritoriju. Serviss

SIA Envirotech ikvienam klientam nodrošina konsultācijas par ĢIS izveidi, uzturēšanu, analīzi, ĢIS koncepcijas izstrādi, programmatūras projektēšanu un izstrādi, kā arī sistēmas ieviešanu, risinājumu integrēšanu esošajā sistēmā, datu bāzu projektēšanu, izveidi, noskaņošanu, konvertāciju, uzlabošanu, uzturēšanu un datu publicēšanas servisu. Uzņēmums veic rastra datu apstrādi, kompresiju un analīzi, digitālo reljefa modeļu sagatavošanu un citus darbus. Apmācība

Apmācības darbam ar ĢIS programmām vada ESRI


Lpp. 181

sertificēts instruktors saskaņā ar programmas ražotāja izveidotu kursa materiālu, izmantojot ESRI apstiprinātas apmācības kursa vadīšanas metodes. Nodarbības tiek organizētas mazās grupās, kur ikviens individuāli strādā uz sava datora.

Sadarbības partneris Nr. 7 Nosaukums Eventech, SIA Atrašanās vieta Rīga Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Inovatīvā bojājuma noteikšanas katrā sekundē tehnoloģija, kas ar augstu precizitāti ieraksta darbības, izstrādāta kopā ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu (EDI). Sadarbības rezultātā ir radīta jauna precīzā laika mērīšanas iekārtu paaudze. „Eventech” piedāvā trešās paaudzes produktu –pikosekundes reālā laika mērīšana iekārta, kas mēra notikuma laiku ar visaugstāko precizitāti. Ierakstītājam ir šādas specifiskas īpašības:

a) Ļoti augsta precizitāte – labākā nekā 5 pikosekundes (ps);

b) Ātrs mērīšanas līmenis – līdz pat 20MHz; c) Lieliska cena un darbības veikšanas rādītāji; d) Vienkāršs tehniskais nodrošinājums; e) Spēja pielāgoties specifiskām aplikācijas sfērām

(„adaptable-to-application”); f) Pielāgota programmatūra.

Pašlaik ILRS (no angļu val. – International Laser Rangin Service) vada 69 pasaules lāzeru lokācijas staciju tīklu un apmēram 50% no tām izmanto „Eventech” precīzā laika mērīšanas ierīces. Šobrīd „Eventech” strādā, lai noteiktu un izvērtētu jaunus tirgus un to paplašināšanos iespējas. Izstrādātajām ierīcēm ir liels aplikāciju potenciāls:

- gaismas uztveršana un lokācija (LIDAR, LADAR); - gravimetrija; - lāzera doplera anemometrija; - ģeofiziskie pētījumi; - masu spektrometrija; - optiskās šķiedras/akustiskās precizitātes tehnoloģijas; - zinātnes un pētniecības nodrošinājums; - atomfizika; - OEM komponentes.


Lpp. 182

Sadarbības partneris Nr. 8 Nosaukums GeoStar, SIA Atrašanās vieta Rīga Galvenie produkti un realizācijas tirgus

GeoStar piedāvātie produkti un pakalpojumu saistīti ar zemes garozas deformācijas novērojumiem un analīzi, GPS un sakaru sistēmu modifikāciju un integrāciju, satelītattēlu apstrādi un izmantošanu tautsaimniecībā, GPS sistēmu izbūvi, optimizāciju un darbības analīzi, speciālistu apmācību darbam ar GPS un citām mērniecības tehnoloģijām.

Sadarbības partneris Nr. 9 Nosaukums ĢeoDati, SIA Atrašanās vieta Ventspils Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Veic augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzes uzturēšanu pašvaldībās. ADTDB tiek veidota un uzturēta Microstation vai AutoCAD, atkarībā no klienta programmatūras izvēles. Šī procesa optimizēšanai tiek izstrādāts automatizēts datu apstrādes modulis GeoTOPO.

Sadarbības partneris Nr. 10 Nosaukums HEE Photonic Labs, SIA Atrašanās vieta Rīga Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Izgatavo optiskās komponentes teleskopiem un satelīt lāzer tālmēriem. Uzņēmumam ir cieša sadarbība ar LU Astronomijas institūtu (LU AI), kā arī LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūtu (LU ĢĢI) un HEE Photonic Labs izgatavotā optika tiek izmantota LU AI tālpiekļuves optiskās novērošanas sistēmā un LU ĢĢI izstrādātajā satelīt lāzer tālmērā. Uzņēmums kopā ar LU un Brēmenes Universitāti piedalījās MAXDOAS teleskopa izstrādē, veicot optikas izstrādi. MAXDOAS teleskops tiek izmantots atmosfēras sastāva pētījumu veikšanai, lietojot gaismas stara spektrālo analīzi.

Sadarbības partneris Nr. 11 Nosaukums Inovatīvo Tehnoloģiju centrs, SIA Atrašanās vieta Rīga Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Pārējo pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšana dabaszinātnēs un inženierzinātnēs. Zinātniskās pētniecības darbs. Pētījumu un eksperimentālo izstrāžu


Lpp. 183

veikšana dabaszinātnēs un inženierzinātnēs. Pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšana biotehnoloģijā. Pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšana sociālajās un humanitārajās zinātnēs. Citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi.

Sadarbības partneris Nr. 12 Nosaukums JIC Biznesa inkubators, pilnsabiedrība Atrašanās vieta Rīga Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Biznesa inkubators, kas darbojas Jelgavas, Dobeles, Jēkabpils, Aizkraukles reģionā un sniedz šādus pakalpojumus:

Finansējuma pakalpojumi, kuri nepieciešami jaunu uzņēmumu izaugsmei, nodrošinot finansējumu LIAA programmas „Biznesa inkubatori” ietvaros;

Konsultācijas biznesa modeļa pilnveidošanā; Konsultācijas investīciju piesaistē; Uzņēmumu sadarbības veicināšana,

grāmatvedība, biroja administrēšana, lietvedība un juridiska rakstura pakalpojumi.

Sadarbības partneris Nr. 13 Nosaukums IT Observer, SIA Atrašanās vieta Rīga Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Signalizācijas, drošības sistēmas

Sadarbības partneris Nr. 14 Nosaukums Karšu izdevniecība Jāņa sēta, SIA Atrašanās vieta Rīga Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Izstrādā lietotnes navigācijas iekārtām un mobilajiem telefoniem, sastrēgumu noteikšanas sistēmas, kas balstītas uz globālās pozicionēšanas iekārtu tiešsaistē sūtītiem datiem, kā arī transporta kontroles lietotnes gan interneta videi, gan stacionāri instalējamas. 2010. un 2011.gados uzņēmums pievērsis uzmanību jaunu produktu izstrādei, kuros tiktu izmantoti globālās pozicionēšanas iekārtu sūtīti dati, kas ir veicinājis apgrozījuma pieaugumu. Galvenais noieta tirgus uzņēmumam šobrīd ir Latvijā, t.i. 95%, tomēr uzņēmums plāno attīstīt savus jaunos produktus (transporta novērošanas, ĢIS un navigācijas risinājumus) un sadarboties ar izplatītājiem un arī


Lpp. 184

ārvalstu kompānijām to eksportam. Sadarbības partneris Nr. 15 Nosaukums LATspace, SIA Atrašanās vieta Ventspils Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Latvijā SIA “LATspace” ir pirmais uzņēmums, kam ir kompetence pilnībā izstrādāt satelītsistēmas un ar tām saistītās tehnoloģijas. Konkurējot pasaules līmenī, uzņēmuma darbība ir vērsta uz esošo satelīttehnoloģiju produktu un pakalpojumu uzlabošanu, papildinot to ar funkcionāli efektīvākiem dizaina un tehniskajiem risinājumiem. SIA „LATspace” darbības stratēģija ir atšķirīga no tirgū aktīvajiem, stabilitāti ieguvušajiem konkurent uzņēmumiem, tā darbība mērķēta uz jaunu, Latvijas/pasaules tirgū neesošu aplikāciju izveidi, par pamatu izmantojot pazīstamās tehniskās iespējas. Jauno produktu izstrādē tiks izmantota gan Latvijas pētniecisko institūtu, gan starptautisko komercpartneru – OHB Technology, Orbcomm, AAC Microtec, Luxspace u.c. – pieredze un tehniskā kapacitāte. SIA „LATspace” plāno piedalīties KC darbībā ar mērķi attīstīt SDR un Plug-and-play tehnoloģiju. Pētījumu rezultāti tiks izmantoti jaunu produktu izstrādē, izmantojot tiešu saikni ar pārējo KC partneru speciālistiem jaunu produktu izstrādē. Uzņēmuma galvenie tirgi ir Eiropas Savienības valstis, Kazahija un ASV. Plānotais uzņēmuma gada apgrozījums – 2 milj. LVL.

Sadarbības partneris Nr. 16 Nosaukums Latvisoft, SIA Atrašanās vieta Ventspils Galvenie produkti un realizācijas tirgus

“Latvisoft” specializējas aplikāciju programmatūras izstrādē mobilo un bezvadu tehnoloģiju tirgiem, strādājot ar tādām platformām kā Symbian, iPhone OS, Linux un Andriod. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas Cross-Platform izstrādes vidē un ļoti labi pārzinot dažādas mobilo aplikāciju platformas, uzņēmums var piedāvāt savus pakalpojumus un programmatūru dažādām sistēmām. Aplikācijas var tikt izstrādātas gan latviešu, krievu, angļu un dāņu valodās, gan citās valodās.


Lpp. 185

Sadarbības partneris Nr. 17

Nosaukums Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs

Atrašanās vieta Rīga

Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Tīkla testēšana nodrošina Jūsu uzņēmuma lokālā datortīkla, tai skaitā darbstaciju, serveru un tīkla iekārtu darbības novērtēšanu un ieteikumus nepieciešamo drošības pasākumu veikšanai.

serveru un darbstaciju testēšanu un to ievainojamības novērtēšanu:

o informācijas par organizācijas IS resursiem saņemšanu un to klasificēšanu;

o IS resursu IP adrešu noteikšanu; o izmantoto operētājsistēmu versiju

identificēšanu; o kritisko resursu konfigurācijas atbilstību

noteikšanu sekojošām operētājsistēmu platformām - Windows 9X, NT, 2000, XP, UNIX, Linux, FreeBSD;

o portu skanēšanu (atvērto un potenciāli bīstamo portu novērtējums);

o protokolu auditu (pieejamo protokolu audits un novērtējums);

o servisu skanēšanu (aktīvo servisu ievainojamības novērtējums);

o OS drošības atjaunināšanu (OS ievainojamības novērtējums);

o instalētas programmatūras un komponentu ievainojamības novērtējumu;

tīkla iekārtu testēšanu: o IS resursu IP adrešu noteikšanu; o portu skanēšanu (atvērto un potenciāli

bīstamo portu novērtējums); o maršrutētāju, komutatoru, ugunsmūru un

citu tīkla iekārtu ievainojamības novērtēšanu;

testēšanas rezultātu apkopošanu un pārskata sagatavošanu:

o IS resursu testēšanas rezultātu izklāstu; o atklāto IS drošības ievainojamību

raksturojumu un ieteikumus to novēršanai. LVRTC piedāvā arī šādus ar apraides infrastruktūru saistītus


Lpp. 186

pakalpojumus: Ekskursijas Rīgas radio un televīzijas tornī

Zaķusalā - augstākajā publiski pieejamajā skatu laukumā, pilsētā,

Telpu nomu korporatīviem pasākumiem Rīgas radio un televīzijas tornī Zaķusalā,

Augstkāpēju apmācību pakalpojumi, Elektromagnētiskā lauka intensitātes mērījumi, Radiorelejlīniju trašu projektēšanas pakalpojumi.

Sadarbības partneris Nr. 18 Nosaukums Lejaslīves, SIA Atrašanās vieta Krimuldas pag. Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Fasāžu, iekštelpu uzmērījumi, ortofoto Augstas izšķirtspējas būvju mērogotu attēlu izgatavošana īsā laikā, vektorizēšana. Ēku 3D modeļu izgatavošana, Bērumu skenēšana, digitizēšana Kalnu, bērumu, rakumu, augstas precizitātes modelēšana, digitālu modeļu izgatavošana. Operatīva tilpuma, masas un laukuma noteikšana, neaizsniedzamu, arī bīstamu objektu uzmērīšana, noteikšana Automātisks deformāciju monitorings Deformāciju automātiski novērojumi 3D režīmā ar automātisko vizēšanu—Autolock funkcijas palīdzību Sarežģītu virsmu modelēšana, analīze Lielu, kompleksu virsmu modeļu izgatavošana, to sagatavošana izmantošanai populārākajās grafiskajās programmās 3D telpisku modeļu izgatavošana Visdažādāko virsmu modeļu izgatavošana, operatīva salīdzināšana, izmaiņu dokumentēšana, atšķirību aprēķini Precīzi inženierbūvju uzmērījumi, aprēķini Inženierbūvju dokumentēšana ar attēlu palīdzību, parametru precīza attēlošana, aprēķināšana Arhitektūras, arheoloģijas formu digitizēšana, dokumentēšana Arhitektūras objektu, virsmu, telpu digitizēšana, kopiju izgatavošanavizualizācija


http://www.tvtornis.lv/

http://www.tvtornis.lv/


Lpp. 187

Nosaukums Meža īpašnieku konsultatīvais centrs, SIA Atrašanās vieta Priekuļi, Priekuļu novads Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Veic satelītdatu validāciju, izmantojot aviācijā bāzētu attālo izpēti. MIKC ir Latvijas uzņēmums, kas jau 15 gadus sniedz konsultācijas ar mežsaimniecību, medību saimniecību un vides pārvaldību saistītos jautājumos, darbā pielietojot modernākās tehnoloģijas, t.sk. satelītattēlus. MIKC darbinieku pieredzi un profesionalitāti ir novērtējuši Latvijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Krievijā un Francijā. Uzņēmuma sadarbības partneri ir vietējās un ārvalstu nevalstiskās organizācijas un zinātniskie institūti.

Sadarbības partneris Nr. 20 Nosaukums Mērniecības datu centrs, SIA Atrašanās vieta Rīga Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Topogrāfiskās informācijas izsniegšana (tajā skaitā ielu sarkano līniju), pieņemšana, pārbaude, ievadīšana datu planšetēs, ievadīšana datubāzē, reģistrēšana un nosūtīšana pašvaldībai. Uzņēmums apkalpo mērniecības uzņēmumus un apkopo to veiktos topogrāfiskos uzmērījumus un inženierkomunikāciju izpildmērījumus, kā rezultātā, pašvaldības operatīvi un bez maksas tiek nodrošinātas ar precīziem un aktuāliem inženiertopogrāfiskajiem datiem par attiecīgo pašvaldību teritoriju. Apkopo un sistematizē pašvaldībā iepriekšējos gados uzkrātos un rīcībā esošos inženierkomunikāciju izpildmērījumu failus, kā arī detālplānojumu un zemes ierīcības projektu failus.

Sākot ar 2007.gada nogali esam ieviesuši uz interneta tehnoloģijām balstītu mērniecības darbu elektroniskās reģistrēšanas sistēmu. Tas nozīmē, ka mērniekiem vairs nav jādodas uz mūsu biroju reģistrēt (apzīmogot) katru uzmērījuma plānu, kā rezultātā paātrinās darbu saskaņošana, kā arī kopējais inženierizpētes darbiem patērētais laiks saīsinās par vairākām dienām. Pašvaldību būvvalžu darbinieki inženiertopogrāfiskos datus saņem, autorizēti pieslēdzoties mūsu uzņēmuma uzturētajam File Transfer Protocol (FTP) serverim. Dati uz servera tiek atjaunoti katru dienu. Nepieciešamības gadījumā būvvaldes darbiniekiem sniedzam konsultācijas tehniskas dabas jautājumu atrisināšanai.


Lpp. 188

Sadarbības partneris Nr. 21 Nosaukums Mobilās sistēmas, SIA Atrašanās vieta Ventspils Galvenie produkti un realizācijas tirgus

izstrādā un nodrošina klientiem inovatīvus, radošus un netradicionālus risinājumus, kas balstīti uz mūsdienu jaunākajām tehnoloģijām. MS izstrādājuši audiogida sistēmu ekskursiju kuģim „Hercogs Jēkabs ” Ventspilī, kas dod iespēju tūristiem brauciena laikā audiālā veidā skaļruņos vai uz bezvadu austiņām saņemt informāciju par apkārt redzamajiem apskates objektiem. Pateicoties sistēmas sasaistei ar GPS, tiek noteikta atrašanās vieta un bezvadu austiņās vai uz publiskajiem skaļruņiem tiek atskaņots atbilstošs audiofailu, kuģītim nonākot attiecīgā apskates objekta atrašanās zonā. MS izveidojuši pirmo ISO 7 klases „Tīro telpu” Kurzemes reģionā - Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP) Ventspilī. "Tīrā telpā" tiek uzturēts noteikts mitruma līmenis, kontrolēts putekļu daļinu skaits gaisā, regulēta gaisa apmaiņa, lai nodrošinātu maksimāli precīzu, ārējās vides neietekmētu pētniecības un ražošanas vidi. "Tīrā telpa" nepieciešama ražošanas un zinātniskās izpētes procesā, t.sk. kosmosa tehnoloģiju un smalkās elektronikas ražošanā.

Sadarbības partneris Nr. 22 Nosaukums Neomat, AS Atrašanās vieta Salaspils Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Neomat ir izstrādājis perspektīvas tehnoloģijas un iekārtas tīru nanodisperso keramisko un metālisko pulveru iegūšanai ar plazmas ķīmiskās sintēzes metodes palīdzību. Šādiem nanopulveriem ir plašs pielietojums aviācijā, kosmosa tehnikā un militārajā rūpniecībā. Tieši alumīnija oksīds tiek izmantots aviācijas un kosmosa tehnikas aparatūras konstruktīvajos elementos.

Sadarbības partneris Nr. 23 Nosaukums Plazma, Keramika, Tehnoloģija, SIA Atrašanās vieta Salaspils Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Izgatavo keramiskos un nanopulverus, ko tālāk var pielietot aviācijā un izmantot kosmosa tehnikas keramiskajām detaļām.

Sadarbības partneris Nr. 24 Nosaukums RD Alfa mikroelektronikas departaments, AS Atrašanās vieta Rīga Galvenie produkti un Uzņēmums izstrādā un ražo elektroniskās komponentes,


Lpp. 189

realizācijas tirgus piemēram, mikroshēmas sērijveida kosmiskajām programmām. Tiek izstrādātas augstas kvalitātes mikroshēmas un ražotas sērijveidā, kas tiek piegādātas gala ražotājam. Pēc uzņēmuma rīcībā esošās informācijas, RD Alfa ražotās komponentes tiek izmantotas arī kosmosa nozarē, bet informācija par konkrētiem produktiem netiek publiskota. Pilnībā visa uzņēmuma saražotā produkcija (100%) tiek eksportēta un galvenais eksporta tirgus ir Krievija un bijušās Padomju Savienības valstis.


Nosaukums Rīgas reģiona biznesa attīstības inkubators, pilnsabiedrība

Atrašanās vieta Rīga (Ogre, Limbaži, Tukums)


Sniegtie pakalpojumi:

Telpu noma un apsaimniekošana (aprīkota vai neaprīkota darba vieta (elektrība, gāze, ūdens, sētnieks, apsardze, atkritumu apsaimniekošana));

Komunikāciju pakalpojumi (internets, tālrunis, juridiskā adrese);

Sekretariāta pakalpojumi; Biznesa vadības (atbalsta) konsultācijas; Pārdošanas un mārketinga konsultācijas (tirgus

identificēšana); Juridiskie pakalpojumi; Grāmatvedības pakalpojumi; Sadarbības organizēšana vietējā un starptautiskā

līmenī (sadarbības tīklu veidošanas pakalpojumi); Personāla atlases pakalpojumi; Virtuālās inkubācijas pakalpojumi. Papildus sniedzamie pakalpojumi

Konsultācijas ar jaunu produktu un tehnoloģisko procesu attīstību saistītos jautājumos;

Specializētie juridiskie pakalpojumi (eksporta - importa līgumi, intelektuālā īpašuma aizsardzība);

Prototipēšana, sertificēšana, konstruēšana; Noteiktu laboratorijas iekārtu izmantošana; Kvalitātes vadības sistēmu izstrāde un ieviešana

uzņēmumā; Dažādi granti, sēklas kapitāls u.c;


Lpp. 190

Dizaina konsultācijas, korporatīvā identitāte, poligrāfija, reklāmas pakalpojumi;

Apmācības; IT pakalpojumi; Audita / revidenta pakalpojumi; Industriālā dizaina pakalpojumi, jaunu produktu

dizaina izstrāde, telpiskā modelēšana; Starptautiskā mārketinga pakalpojumi; Eksporta veicināšana.

Sadarbības partneris Nr. 26 Nosaukums SensoTech, SIA Atrašanās vieta Ventspils Galvenie produkti un realizācijas tirgus

SIA SensoTech nodarbojas ar mazuļu uzraudzības iekārtas ražošanu. B-phone ir mazuļu uzraudzības iekārta, kas reaģē uz skaņu un/vai kustību telpā un ziņo par to uz vienu vai vairākiem iepriekš definētiem telefona numuriem. B-phone var tikt izmantota GSM tīklā, izmantojot SIM karti. B-phone ir kvalitatīvs tradicionālo mazuļu uzraudzības ierīču-rāciju aizvietotājs.

Sadarbības partneris Nr. 27 Nosaukums TOPO DATI, SIA Atrašanās vieta Rīga Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Izveidot jaunas augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzes (Ģeotelpiskās informācijas likums nosaka, ka pašvaldībām jāizveido un jāuztur augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāze par savu teritoriju)

Veikt datubāzē ievietojamās informācijas atbilstības normatīvajiem aktiem kontroli

Transformēt un pārveidot dažādu ģeotelpisko informāciju, lai tā būtu savietojama ar datubāzēm

Ikdienā veikt datubāzes uzturēšanu un datubāzē ievietojamās informācijas kontroli

Datu apritei piedāvājam izmantot mūsu izstrādāto sistēmu Topodati

Pašvaldībām varam palīdzēt izstrādāt ģeotelpiskās informācijas aprites saistošos noteikumus to teritorijās


Lpp. 191

Sadarbības partneris Nr. 28 Nosaukums TOPOPROJEKTS, SIA Atrašanās vieta Liepāja Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir: Zemes kadastrālā uzmērīšana Topogrāfiskā uzmērīšana Zemes ierīcības projektu izstrāde Ģeodēziskie darbi Uzmērīšanas darbi tiek veikti pielietojot tādus pasaulē atzītus mērinstrumentus kā „Leica” un „Trimble”. Plānu izgatavošana tiek veikta pielietojot MicroStation (dgn) un AutoCad (dwg) programmatūras.


Nosaukums Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators, SIA Atrašanās vieta Valmiera


Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators sniedz vairāk kā 20 dažādus pakalpojumus un konsultācijas, palīdzot uzņēmumiem risināt problēmas un rast iespējas attīstībai un piedāvājot speciālistus un konsultantus, šādās jomās:

Infrastruktūras pakalpojumi (telpu noma un apsaimniekošana, juridiskās adreses nodrošināšana, interneta pieslēgums un telekomunikāciju nodrošināšana, sekretariāta pakalpojumi un iespēja izmantot biroja tehniku);

Pamata pakalpojumi (grāmatvedības, juridiskie, personāla atlases, biznesa plānu sagatavošanas un izvērtēšanas pakalpojumi, pārdošanas un mārketinga konsultācijas, papildu finansējuma un dažādu atbalsta instrumentu piesaistīšana, sadarbības organizēšana vietējā un starptautiskā līmenī);

Specializētie pakalpojumi (tehnoloģiskās konsultācijas, tirgus izpētes, patentēšanas pakalpojumi, laboratorisko iekārtu izmantošanas iespējas, testēšanas un sertificēšanas pakalpojumi, starptautiskā mārketinga un eksporta veicināšanas konsultācijas, sēklas kapitāla nodrošināšana, kvalitātes vadības sistēmu ieviešanas konsultācijas, produkta pozicionēšanas tirgū un dizaina konsultācijas, integrētā


Lpp. 192

mārketinga konsultācijas, specifiskās juridiskās konsultācijas).

Sadarbības partneris Nr. 30 Nosaukums Valmieras stikla šķiedra, AS Atrašanās vieta Valmiera Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Saražotie tehniskie un teksturētie stikla šķiedras audumi un diegi tiek lietoti arī dažādu ar kosmosa tehnoloģiju saistītu materiālu un komponenšu inženierijā. Uzņēmuma informācija par produkcijas saņēmējiem un tālāku produkcijas pielietošanu, ir konfidenciāla informācija. Saistībā ar to, ka ražotā produkcija tiek izmantota pārsvarā citās nozarēs, tad uzņēmumā netiek nodalīti finanšu dati tieši saistībā ar kosmosa nozari.

Sadarbības partneris Nr. 31 Nosaukums Venta crew, SIA Atrašanās vieta Ventspils Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Uzņēmums darbojas informāciju tehnoloģiju jomā, piedāvājot web aplikāciju un mājas lapu izstrādi, multimediju risinājumus, konsultācijas un palīdzību mājas lapu un lietojumprogrammu projektēšanā un izstrādē. Uzņēmums ir uzsācis darbu pie jauna produkta – bezkontakta cilvēku saskarsmes ierīces, kas balstīta uz video attēlu apstrādi, izstrādes.

Sadarbības partneris Nr. 32 Nosaukums Vidzemes mērnieks, SIA Atrašanās vieta Valmiera Galvenie produkti un realizācijas tirgus

SIA "Vidzemes mērnieks" nodarbojas ar topogrāfiskajiem, inženierģeodēziskajiem darbiem, apakšzemes komunikāciju apsekošanu un digitālo uzmērīšanu, izmantojot modernākās mūsdienu tehnoloģijas. Izprotot klientu vajadzības, mēs spējam piedāvāt viņiem vispiemērotākos risinājumus, tādējādi padarot klientu ikdienas dzīvi prognozējamāku un vienkāršāku. Tas palielinās mūsu uzņēmuma vērtību un dos pozitīvu ieguldījumu sabiedrības un mūsu attīstībā.

Zinātniski pētnieciskās un izglītības institūcijas Sadarbības partneris Nr. 33 Nosaukums Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts, atvasināta


Lpp. 193

publiska persona Atrašanās vieta Rīga Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Ilglaicīga pieredze kriogēnās izolācijas jomā, izstrādājot putupoliuretāna izolācijas materiālus. KĶI ir noslēgts sadarbības līgums ar EADS Space Transportation Astrium GmbH par kriogēnās izolācijas materiāla izstrādi nesējraķetei Ariane. Šobrīd tiek izgatavota kriogēnā izolācija N2 un H2 cisternām Ariane nesējraķešu jaunākajām modifikācijām. KĶI jau daudzus gadus veic pētījumus poliuretānu ķīmijā un tehnoloģijā, tai skaitā kosmosa tehnoloģijām, izstrādājot kriogēnās izolācijas materiālus – putu poliuretānus, kas paredzēti sašķidrinātā ūdeņraža un skābekļa tvertņu izolācijai nesējraķetēm

Sadarbības partneris Nr. 34 Nosaukums Latvijas Universitāte Atrašanās vieta Rīga Galvenie produkti un realizācijas tirgus

LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta (LU ĢĢI) aktivitātes saistībā ar kosmosa nozari ir satelītu lāzertālmēru (SLR- Satellite Laser Ranging) izstrāde, kā arī EUPOS-Rīga darbības nodrošināšana un dalība GNSS RTK bāzes staciju tīklā, GIS datu bāžu izveide un uzturēšana. Institūta darbība galvenokārt saistīta ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmu izpēti un satelītlāzertālmēru teleskopu lietošanu ģeodinamiskajos pētījumos. Līdz ar to, no inženiertehnoloģiju jomas būtu jāmin vairākas apakšnozares, kurās institūts darbojas – zemes fizika, lidojumu dinamika, vadības un kontroles sistēmas, zemes segments, attēlu apstrāde un programmatūras inženierija. Institūtā ir iekārtota satelītu novērojumu apstrādes laboratorija, kurā norisinās darbs satelītu telemetrijā LU ĢĢI kopā ar LU AI veic satelītlāzertālmēru konstruēšanu Latvijā. Viens no galvenajiem šīs sistēmas pielietojumiem ģeodēzijā ir saistīts ar GOCE projektu (Gravity and Ocean Circulation Experiment) EKA programmas ietvaros, kas tiek ieviests kopš 2000.gada. Šī projekta mērķis ir iegūt globālo ģeoīda modeli ar 1-2 cm precizitāti pēc satelīta koordinātu mērījumiem ar lāzera tālmēra teleskopiem un Latvijā konstruētā satelīt lāzertālmēra iegūtie dati tiek izmantoti šajā projektā. Saistībā ar dalību EUPOS tīklā ĢĢI jau no 2002.gada ir sadarbība ar Berlīnes, Polijas, Igaunijas, Lietuvas, Čehijas,


Lpp. 194

Ungārijas, Slovākijas, Bulgārijas, Rumānijas, Bosnijas-Hercegovinas, Ukrainas, Kazahijas, Krievijas ģeodēzijas un kartogrāfijas vadošām institūcijām.

LU Astronomijas institūta aktivitātes kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu jomā. Vēlo attīstības stadijā esošu zvaigžņu fizikālo parametru pētījumi. Oglekļa zvaigznes ir tradicionāls pētījumu virziens Astrofizikas observatorijā jau vairāk kā 40 gadu. Novērošanas datu ieguvei tiek izmantots 1,2 m observatorijas Šmita tipa teleskops, kurš apgādāts ar CCD matricu. Spektrāliem novērojumiem tiek lietota 4 grādu obektīvprizma. Observatorijā ir atklātas un pētītas vairāk kā 380 oglekļa zvaigznes. Atklātas 70 novas Andromedas galaktikā. Pētījumi publicēti vairāk kā 200 publikācijās un 4 monogrāfijās no kurām 3 tulkotas angliski ASV. Lielu astronomisko datu masīvu un to apstrādes programmu veidošana. Ap 40 gadu novērošanas laikā Astrofizikas obsevatorijā ir iegūtas ap 22 000 tiešo uzņēmumu izdalītos debess apgabalos. To digitalizācija dos jaunus datus par zvaigžņu paškustību, mainību, zvaigžņu uzliesmojumiem (novām), kā arī jaunus vājo asteroīdu un komētu orbītu mērījumus. Astrouzņēmumu digitalizācija ir procesā. Oglekļa zvaigžņu kataloga datu papildināšana. Astronomijas institūtā izveidotais "Catalog of Carbon Stars" izvietots Astronomisko Datu bāzē Strasbūrā, Francija. Kataloga dati tiek ik gadus plaši izmantoti (piemēram 2011.gadā ap 70000 reižu). Institūts turpina darbu pie kataloga datu papildināšanas. Saules sistēmas mazo ķermeņu novērojumi. Sākot ar 2008. gadu Astrofizikas observatorija piedalās asteroīdu novērojumos. Īsā laika posmā izdevies atklāt 31 jaunus asteroīdus, tai skaitā NEO, Trojas un Centaura tipa. Četriem institūtā atklātajiem asteroīdiem ir piešķirts numurs diviem ir iedots ar Latviju saistīts vārds - "Baldone"un "Ikaunieks" (2011. un 2012.gados attiecīgi). Izstrādātas programmas Saules sistēmas mazo ķermeņu orbītas aprēķināšanai. Augstas precizitātes (līdz 1 cm) satelītu lāzerlokācija attālumos līdz 28000 km. GPS un gravimetrijas


Lpp. 195

novērojumi. Lāzerstacija Rīga ir izpildījusi ILRS (International Laser Ranging System) A klases bāzes stacijai izvirzītos noteikumus. Lāzeru sistēmu līdz 1m apertūrai projektēšanas un uzlabošanas darbi. Latvijas Nacionālo Ģeodēzijas nulles punkta LKS-92 uzturēšana un piesaiste starptautiskajai koordinātu sistēmai. Optisko sistēmu līdz 1.2 m aprēķini un konstruēšana ar 40 gadu pieredzi. Mehānisko detaļu izgatavošana optiskiem instrumentiem līdz 30 cm apertūrai institūta mehāniskajās darbnīcās. Mikro optisko sistēmu aprēķini un izstrāde.

LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē (LU ĢZZF) ir pieejama nepieciešamā aparatūra un programmnodrošinājums pētījumu nodrošināšanai vides pētniecības prioritārajās jomās, t.i. satelītattēlu apstrādes programmatūra, ĢIS un arī tālizpētes materiālu apstrādes programmatūra ErdasImagin, ArcMap, ArcInfo, kā arī tālizpētes, digitālās fotogrammetrijas, telpiskās analīze un kartogrāfijas programmatūra. Papildus minētajai kompetencei datu apstrādē, LU ĢZZF sagatavo speciālistus satelītattēlu apstrādē un dešifrēšanā/ interpretēšanā, karšu sagatavošanā, izmantojot satelītattēlus, kā arī satelīt datu izmantošanā vides novērojumiem, analīzei un prognozēm. LU ĢZZF ir kompetence dešifrēšanas izmantošanā dažādās ģeogrāfijas, ģeoloģijas un vides zinātnes disciplīnā.

Sadarbības partneris Nr. 35 Nosaukums Rīgas Tehniskā Universitāte Atrašanās vieta Rīga Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Partnerība kosmosa nozarē ar Vācijas Kosmosa aģentūru ir RTU Materiālu un konstrukciju institūtam (RTU MKI) – sadarbībā ir sagatavoti un realizēti vairāki kompozīto materiālu un konstrukciju pētījumi. Daļa no RTU MKI veiktajām aktivitātēm ir ekspertīze skaitliskos aprēķinos un eksperimentālās pārbaudēs daudzslāņu kompozīto konstrukciju stiprības, sabrukuma izpētē, kā arī optimizācijā un mehānisko īpašību identifikācijas analīze. Šie pētījumi ir nodrošinājuši vairāk kā 1 milj, eiro budžeta piesaisti RTU MKI ir ilgstoša pētniecības pieredze starptautiskā


Lpp. 196

sadarbībā Eiropas Komisijas Ietvara programmu (IP) projektu izstrādē. Realizēti sešpadsmit 5. un 6.IP projekti, četri 7.IP projekti ir izstrādes gaitā, t.sk. uz ražošanu vērsti projekti, kuru koordinācija ir vadošo Eiropas aviācijas industrijas pārstāvjiem, tādu kā Airbus [UK] vai Eurocopter [DE].

Sadarbības partneris Nr. 36 Nosaukums Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts

„Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” Atrašanās vieta Ventspils Galvenie produkti un realizācijas tirgus

VSRC nodrošina un attīsta pētniecību (pētnieciskos pakalpojumus), kas saistīta un/vai var tikt attiecināta uz kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozari, šādās jomās:

11. Radioastronomijas pētījumi, t.sk. asteroīdu un zemei tuvo mākslīgo ķermeņu, kosmisko atlūzu radiolokācija, kā arī kosmisko laika apstākļu prognozēšanā, izmantojot Saules aktivitātes prognozēšanu, veicot Saules novērojumus mikroviļņu un decimetru diapazonā;

12. Augstas veiktspējas skaitļošana, procesu paralelizācija, radioastronomisko datu (t.sk. spacedebris jeb kosmisko atlūzu datu) korelācija, datu reāla laika datu pirmsapstrāde lietojot multiprocesoru sistēmu risinājumus, aprēķini mehānikā, hidrodonamikā, turbulenta siltuma un masas pārnese, vidējoti gaisa plūsmu aprēķini telpās, aerodinamikas uzdevumi rotējošās vai citās neinerciālās atskaites sistēmās;

13. Zemes un kosmiskas izcelsmes radiodiapazona starojuma uztveršana, apstrāde, glabāšana un rezultātu pārraide, izmantojot universālu programmvadāmo radio, uztvertā RAW signāla ierakste ar ātrumu līdz 2Msps un izšķirtspēju 8 biti; kuģu automātiskās identificēšanas sistēmas raidīto signālu uztveršana, apstrāde un iegūtās informācijas pārraide uz Zemes bāzes;

14. Zemes bāzes stacijas pakalpojumi, programmvadāmā radio tehnoloģiju izstrāde LEO tipa satelītu komunikācijas kanālu apkalpošanai, radioteleskopu parabolisko antenu piedziņas un uzvadīšanas automatizētās vadības sistēmas izstrāde, antenu virziendarbības parametru kontrole, radioteleskopu uztverošo sistēmu izveide tālu kosmisko misiju telemetrijas signālu


Lpp. 197

uztveršanai, kā arī GNSS satelītu signālu un jonosfēras mijiedarbības izpētei,

15. Digitālā elektronika (kombinatorshēmu analīze un izstrāde, secīgo shēmu analīze un izstrāde, FPGA izstrāde) un radioelektronika (analogo shēmu analīze un izstrāde, PCB izstrāde), antenas, mikroviļņi un mikroviļņu iekārtas,

16. Kontrole un vadība (automatizācijas iekārtas un tīkli, mikrokontrolieri, to programmēšana)

17. signālapstrāde, un signālu pārraides tehnoloģijas, 18. Zemes virsmas tālizpēte, pielietojot multispektrālo,

hiperspektrālo un sintētiskās apertūras radaru satelīttattēlu apstrādi (pētījumu attīstība veģetācijas (galvenokārt mežu un purvu) izpētē, akvatoriju piesārņojuma novērošanā un mežu ugunsgrēku novērošanā, lauksaimniecībā izmantojamo zemju monitoringā),

19. Polarizēta starojuma daudzkārtējas izkliedes vidē teorētiski pētījumi,

20. Maz trokšņojošu ar šķidro He dzesējamu vāju signālu priekšpastripinātāju konfigurēšana, noskaņošana un uzturēšana.

Sadarbības partneris Nr. 37 Nosaukums Latvijas Universitātes Fizikas institūts, Latvijas

Universitātes aģentūra Atrašanās vieta Rīga Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Latvijas Universitātes Fizikas institūta (LU FI)

darbība saistībā ar kosmosa nozari ir enerģētikas

iekārtu ar šķidru metālu sistēmām izstrāde. Tiek

sniegti pakalpojumi šķidru metālu iekārtu (piemēram,

sūkņu) projektēšanā, izpētē, optimizēšanā un

izgatavošanā pielietošanai kosmosā. Pamatā pētījumi

tiek veikti magneto hidrodinamikas jomā.

LU FI veic pētījumus par magneto hidro dinamikas kā elektriskās strāvas avota pielietojumiem kosmosā, izmantojot augstas temperatūras šķidro metālu tehnoloģijas, kā arī šķidro metālu elektromagnētisku sūkņu izstrādi pielietojumiem kosmosā. LU FI pēta bezsvara (kosmosa) stāvoklim analoģisku fizikālo apstākļu radīšanu uz Zemes, izmantojot magnetohidrodinamiskās metodes, un veic atbilstošu


Lpp. 198

(kosmosa) tehnoloģiju modelēšanu un pētniecību uz Zemes. Institūts iesaistīts iradiācijas ierīču ražošanā JulesHorowitz reaktoram. LU FI viektās aktivitātes ir saistītas ar dažādu šķidro metālu pielietošanu, piemēram, Hg, Na, Li, Ga, Pb-Li,Pb-Bi,In-Ga-Sn

Sadarbības partneris Nr. 38 Nosaukums Elektronikas un datorzinātņu institūts, valsts zinātniskais

institūts, atvasināta publiska persona Atrašanās vieta Rīga Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Izstrādā un ražo augstas precizitātes mērīšanas sistēmas, kuras paredzētas satelītu attāluma mērījumiem ar lāzera palīdzību. Institūtā tiek izstrādāta mērīšanas sistēma “Event Timer A033-ET”, kura paredzēta satelītu attāluma mērījumiem ar lāzera palīdzību. Laika posmā no 2005.- 2011. gadam ir izstrādātas un piegādātas 34 mērīšanas sistēmas “Event Timer A032/033-ET” ar kosmosa izpēti saistītām institūcijām Japānā, Ķīnā, Korejā, Spānijā, Šveicē, Austrijā, Vācijā, Somijā, Polijā, Krievijā.

Sadarbības partneris Nr. 39 Nosaukums LU Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitātes

aģentūra Atrašanās vieta Rīga Galvenie produkti un realizācijas tirgus

Elektroniskie un jonu procesi platzonas materiālos ar dažādu struktūras sakārtotības pakāpi;

Neorganiskie materiāli – monokristāli, keramika, stikli, nanostrukturētas virsmas kārtiņas optikai, elektronikai un atjaunojamajai enerģētikai;

Daudzfunkcionālie, hibrīdie un organiskie materiāli fotovoltaiskajiem elementiem, Saules bateriju pārklājumiem, ūdeņraža uzkrāšanai, kurināmā šūnām, gaismu emitējošām diodēm (LED, OLED), fotonikai un organiskajai elektronikai;

Zinātniskie instrumenti, analītiskās ierīces un sensori vides monitoringam;

Redzes zinātne, jaunas tehnoloģijas psiho-fizikālajiem pētījumiem un redzes aprūpes tehnoloģijas.

Nevalstiskās organizācijas


Lpp. 199

Sadarbības partneris Nr. 40 Nosaukums Tehnoloģiju attīstības forums, biedrība Atrašanās vieta Rīga Darbības jomas Realizējuši projektus arī saistībā ar kosmosa tehnoloģiju

un pakalpojumu nozari, kā piemēram „Kosmosa tehnoloģijas – iespējas izglītībai un ekonomikas attīstībai”, kura ietvaros TAF organizēja seminārus Latvijas uzņēmējiem par iespējām piesaistīt finansējumu kosmosa nozares attīstībai. Papildus minētajam projektam, TAF darbība ir saistīta ar ĢIS datu bāzes un telpisko datu apstrādes atvērtā koda risinājumu izstrādi, telpisko datu sagatavošanu ārvalstu partneriem (Čehija, Spānija).


Nosaukums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, nodibinājums

Atrašanās vieta Ventspils Darbības jomas Veiktās aktivitātes saistībā ar kosmosa nozari:

dalība Latvijas pirmā AIS (no angļu val. – Automatic

Identification System) satelīta Venta-1 izstrādē,

sadarbībā ar Ventspils Augstskolu un Brēmenes

Tehnisko universitāti; Latvijas studentu prakses

nodrošināšana satelītsistēmu programmēšanā

Brēmenes Universitātē;

Latvijas Kosmosa tehnoloģiju klastera koordinēšana,

t.sk. semināru organizēšana uzņēmumiem un

institūtiem;

satelīttehnoloģiju vasaras skolu organizēšana;

jauniešu piesaistes nozarei veicināšana - konkursa

„Mums pieder debesis” organizēšana un jauniešu dalība

International Space camp (ASV);

ar kosmosa nozari saistītas infrastruktūras attīstība –

satelītu ražošanai un smalkai elektronikai piemērotas

Tīrās telpa;

sadarbības vizīšu organizēšana kosmosa

tehnoloģiju klastera dalībniekiem pie Eiropas un

citu valstu kosmosa nozares pārstāvjiem;

ar kosmosu saistītu interaktīvu stendu, t.sk.


Lpp. 200

satelītu modeļu izstrāde sabiedrības intereses

palielināšanai par nozari.

Sadarbības partneris Nr. 42 Nosaukums Vides risinājumu institūts, nodibinājums Atrašanās vieta Priekuļu novads Darbības jomas Ar mērķi izstrādāt un pilnveidot zinātniski pamatotus

risinājumus pārdomātai vides izmantošanas plānošanai un ilgtspējīgai dabas resursu apsaimniekošanai. Institūts nodarbojas ar lietišķo pētniecību, kā arī sabiedrības informēšanu un izglītošanu par moderno informācijas tehnoloģiju, īpaši uz aviācijas platformām (lidmašīnām) balstītu attālās izpētes iekārtu pielietošanu vides resursu izpētes un apsaimniekošanas jautājumu risināšanai. Ņemot vērā vides un dabas resursu izpētes starpdisciplināro raksturu, Institūts sadarbojas ar Latvijas un ārvalstu zinātniekiem, kas pārstāv dažādas zinātnes disciplīnas (fiziku, bioloģiju, ķīmiju, informācijas tehnoloģijas, vidi, hidroloģiju, ģeogrāfiju, u.c.). Vides risinājumu institūts ir reģistrēts Zinātnisko institūciju reģistrā kā zinātniskā institūcija (Reģistrācijas apliecības Nr. 464140, 06.11.2009.). Vides risinājumu institūtam ir piešķirts arī sabiedriskā labuma organizācijas statuss zinātnes veicināšanas un vides aizsardzības darbības jomās (Sabiedriskā labuma komisijas 2009.gada 15.jūlija atzinums Nr. 13-2009/127).


Nosaukums Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrs, biedrība

Atrašanās vieta Cēsis Darbības jomas Z(in)oo ir mācību procesa iedvesmojošais partneris, kurš

atraisa interesi uzdot jautājumus, meklēt atbildes, izprast tās un baudīt izziņas prieku. Z(in)oo piedāvā interaktīvas ekspozīcijas, lai apmeklētāji paši varētu izmēģināt dažādas tehnoloģijas un pārbaudīt dabas likumus: mācīties matemātiku lēkājot, kustināt priekšmetus ar domu spēku, redzēt skaņu, veidot zobratu pārnesumus, būvēt un vadīt robotus, izprast berzi, braucot ar speciāli aprīkotiem


Lpp. 201

kartingiem, redzēt zibeni, saprast katapultas darbības principus un daudz ko citu. Aizraujošs izzināšanas process ir sākums attīstībai ilgtermiņā.

Citas institūcijas Sadarbības partneris Nr. 44 Nosaukums Ventspils Brīvostas pārvalde Atrašanās vieta Ventspils Darbības jomas Ventspils osta ir nozīmīgs tranzīta centrs. Labvēlīgais

investīciju klimats, dažādi uzņēmējdarbības atvieglojumi, tīra apkārtējā vide, neskatoties uz ostas atrašanos pilsētā, un ostas speciālistu uzņēmīgā attieksme ir tikai daži no faktoriem, kas izvirza Ventspili vadošajās pozīcijās Baltijas jūras reģionā. Visa gada garumā neaizsalstošā osta nodrošina ātru un kvalitatīvu kravu apkalpošanu visos tās jaudīgajos terminālos. Pašreizējais ostas noslogojums atbilst tikai 50% reālo iespēju, un ostas vadība kopā ar pašvaldību pieliek visas pūles, lai nodrošinātu pilnvērtīgu Latvijas ekonomikas pērles izmantošanu. Pēc ostas padziļināšanas darbu pabeigšanas osta spēj pieņemt lielākos kuģus, kādi var ienākt Baltijas jūrā – AFRAMAX tipa kuģus ar 150 000 DWT.


Lpp. 202

2. Klastera sadarbības partneru iesaiste klastera darbības virzienos un aktivitātēs

1. Stabila industrijas pamata nodrošināšana un atbalsts maziem vidējiem uzņēmumiem 1.1. Klastera un klasteru sadarbības partneru kopīgi

īstenoto pasākumu koordinācija, paplašinot nozarē un sadarbības projektos iesaistīto partneru loku

2012-2020

Iesaistītie klastera sadarbības partneri: - Klastera koordinators; - Visi klastera sadarbības partneri

Sadarbības partneru loma, uzdevumi: - Klastera koordinatora loma ir nodrošināt klastera kopējo aktivitāšu īstenošanu,

mērķu sasniegšanu un rezultātu izpildi. - Klastera sadarbības partneru loma – klastera ietvaros identificētās aktivitātes

īstenošana, mērķu sasniegšana un rezultātu izpilde. Sadarbības partneru ieguvumi: īstenota sadarbība starp nesaistītiem vienas nozares komersantiem, pētniecības, izglītības un citām institūcijām, sadarbība ar citiem klastera partneriem, kontaktu loka paplašināšanās, jaunu ideju attīstība kopā ar klastera partneriem, darbības attīstība saistībā ar kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozari.


2012-2020

Klastera koordinatora uzdevums ir informēt jaunos uzņēmumus par biznesa inkubatoru atbalsta iespējām, kā arī nodrošināt biznesa inkubatora operatorus ar datiem par nozares perspektīvām. Aktuālo tēmu un biznesa virzienu apspriešanai, nepieciešams organizēt inkubatoru seminārus / kontaktbiržas ar biznesa inkubatoru administrācijas un jaunu uzņēmēju piedalīšanos. Aktivitāte tiks īstenota sadarbībā ar biznesa inkubatoriem Latvijā (piemēram, Rīgas Reģiona uzņēmējdarbības attīstības inkubators), Valmieras Biznesa inkubators, Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubators u.c.), kā arī cita veida uzņēmējdarbības atbalsta institūcijas. Rezultātā tiks palielināts kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē strādājošo uzņēmumu skaits. 1.3. Cilvēkresursu nodrošināšana nozares attīstībai 2012-2020

Iesaistītie partneri: - Klastera koordinators; - Klastera sadarbības partneri: Ventspils augstskola, Latvijas Universitāte, Rīgas

Tehniskā Universitāte, Baltic Technology Group, Latvisoft, Mobilās Sistēmas, Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrs, Venta Crew, Tehnoloģiju attīstības forums u.c.

- Aktivitātes īstenošanā netieša veidā iesaistīti visi klastera sadarbības partneri


Lpp. 203

Klastera koordinatora loma ir koordinēt aktivitāšu īstenošanu. Sadarbības partneru loma ir piedalīties aktivitāšu norisē, ierosināt jaunu aktivitāšu īstenošanu saskaņā ar aktivitātes mērķiem. 2. Globālās kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares tirgus iespēju izmantošana un tirgus daļas palielināšana

2.1. Atbalsts Latvijas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā 2012-2020


Klastera koordinatora loma pārstāvēt nozares klasteri nacionālā līmeņa institūcijās (piemēram, LR Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotajā darba grupā, kas atbild par kosmosa nozares jautājumu risināšanu) Klastera sadarbības partneru loma ir:

- Iesaiste sadarbības aktivitātēs ar Eiropas Kosmosa aģentūru, - Ideju un priekšlikumu izvirzīšana kopīgu projektu izstrādei un finansējuma apgūšanai

Ieguvumi: - Iespēja apgūt EKA finansējumu tehnoloģiju un produktu attīstībai, - Konkurētspējas paaugstināšana, - Eksporta apjomu palielināšana.


2012-2020


Klastera koordinatora loma: Ideju un priekšlikumu izvirzīšana, kopīgu projektu izstrādei un finansējuma apgūšanai no Eiropas Savienības Ietvarprogrammām. Kopīgu projektu sagatavošana.

Klastera sadarbības partneru loma: - Iesaiste ES Ietvara programmu projektus - Ideju un priekšlikumu izvirzīšana kopīgu projektu izstrādei un finansējuma apgūšanai

Ieguvumi: - Iespēja apgūt papildus finansējumu tehnoloģiju un produktu attīstībai, - Konkurētspējas paaugstināšana, - Eksporta apjomu palielināšana.


2012-2020


Aktivitāti nodrošina, vada klastera koordinators. Sadarbības partneru loma un uzdevumi:


Lpp. 204

- Iesaistīties klastera koordinatora organizētajos mārketinga pasākumos (piemēram, sadarbības virzienu definēšanā).

Ieguvumi: - Klastera un tā sadarbības partneru starptautiskās atpazīstamības celšana, - Eksporta apjomu palielināšana, - Piesaistīti jauni ārvalstu sadarbība partneri un īstenoti jauni kopīgi projekti.

3. Kosmosa tehnoloģiju pielietojumu un pakalpojumu attīstība


2012-2020

Iesaistītie sadarbības partneri: - Klastera koordinators; - Tie klastera sadarbības partneri, kas darbojas kādā no augstāk izskaitītajām jomām

(piemēram, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta, SIA Mobilās sistēmas, SIA IT Observer, SIA „Geostar”, SIA „Lejaslīves”, SIA „HEE Photonic Labs” u.c.). Klastera koordinators nodrošinās aktivitātes īstenošanu. Kopā ar sadarbības partneriem tiks definētas prasības tehnoloģiju pilnveidei, to funkcionalitātes palielināšanai (piemēram, jauno pielietojumu funkcionalitātes prasību izstrāde, labākā risinājuma meklēšana, pielietojumu testēšana u.c.). Ieguvumi: Jaunu pielietojumu un pakalpojumu plānošana un izstrāde ļaus sadarbības partneriem paplašināt esošo darbības tirgu un apgūt jaunus.

3.2. Jaunu pielietojumu un pakalpojumu plānošana un izstrāde globālā vides un drošības novērošanas (GMES) jomā

2012-2020

Iesaistītie sadarbības partneri: - Klastera koordinators; - Tie klastera sadarbības partneri, kas darbojas GMES jomā (piemēram, Nodibinājums

„Vides risinājumu institūts”, SIA „Meža īpašnieku konsultatīvais centrs”, SIA „Mērniecības datu centrs”, SIA „TOPOPROJEKTS”, SIA „TopoDati”, SIA „Vidzemes mērnieks”, SIA „ĢeoDati”, kā arī pētniecības institūcijas, piemēram, Ventspils augstskolas IZI VSRC, Latvijas Universitāte (Ģeodēzijas un ģeinformātikas institūts), Rīgas Tehniskā universitāte (Būvniecības fakultāte), Elektronikas un datorzinātņu institūts u.c. Klastera koordinators nodrošinās aktivitātes īstenošanu. Kopā ar sadarbības partneriem definē nepieciešamos pielietojumus un pakalpojumus GMES jomā. Klastera sadarbības partneri iesaistās aktivitāšu īstenošanā, sadarbojas specifikāciju izstrādē, nepieciešamo pielietojumu uzlabošanā un vajadzību definēšanā, testēšanā. Ieguvumi:

- Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana GMES jomā, - Jaunas zināšanas par GMES pielietojumiem, kas veicinās jaunu tirgu apgūšanu un


Lpp. 205

esošā tirgus paplašināšanu - Sadarbība nozares sadarbības partneru starpā, - Ātrāka datu un informācijas (piemēram, mērniecības datu) apmaiņa, administrēšana,

resursu un darbaspēka efektīvāka izmantošana.


2012-2020

Iesaistītie partneri: - Klastera koordinators un sadarbības partneri, kas darbojas satelītu un

telekomunikāciju jomā.

Sadarbības partneru loma: Dalībnieki iesaiste kopīgu projektu izstrādē; Jaunizveidoto pielietojumu un pakalpojumu lietotāji. Sadarbība dažādu specifikāciju izstrādē; Jaunu izstrādāto pielietojumu pārbaude.

Ieguvumi: - Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana satelītu telekomunikācijas jomā, - Jaunas zināšanas par satelītu telekomunikācijas pielietojumiem, kas veicinās jaunu

tirgu apgūšanu un esošā tirgus paplašināšana, - Sadarbība nozares sadarbības partneru starpā, - Ilgtermiņā – apgūti papildus finansējuma līdzekļi, izveidota sadarbība ar partneriem

Latvijā un ārvalstīs jaunu projektu un pasūtījumu, konsultāciju īstenošanai.

4. Tehnoloģiju, kompetences attīstība un paaugstināšana Eiropas Savienības (ES) kosmosa politikai stratēģiski nozīmīgās jomās, veicinot ES tehnoloģisko neatkarību

4.1. Kompetences attīstība stratēģiski nozīmīgās tehnoloģiju jomās, lai ieļautos Eiropas Kosmosa Aģentūras programmās

2012-2020

Sadarbības partneru loma: Dalībnieki iesaiste kopīgu aktivitātes īstenošanā, Sadarbība specifikāciju izstrādē, vajadzību definēšanā.

Iesaistītie partneri: - Klastera koordinators; - Sadarbības partneri, kas darbojas stratēģiski nozīmīgās tehnoloģiju jomās, piemēram:

SIA „Baltic Scientific Instruments, SIA „RD Alfa mikroelektronikas departaments”, LU Cietvielu fizikas institūts, A/s „Valmieras Stikla šķiedra”, RTU (Materiālu un konstrukciju institūts, Lietišķās ķīmijas institūts), SIA „Eventech”, Elektronikas un datorzinātņu institūts, LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, SIA „IT Observer”, u.c. Ieguvumi:

- Vienkāršots un efektivizēts ražošanas process, - Celta ražošanas kvalitāte un drošība, palielinot tā pielietojamību, tādejādi palielinot arī

noietu un eksportu,


Lpp. 206

- Materiāli pielāgoti jauniem tirgiem un/vai augstākiem standartiem (piemēram, darbībai ES tirgos), Iegūti secinājumi un dati par izejmateriālu kombināciju kosmosa nozarē izmantojamo materiālu un produktu ražošanai.


2012-2020

Iesaistītie partneri: - Klastera koordinators; - Sadarbības partneri, kas darbojas mazo kubisko satelītu attīstības virzienā, zemes

virsmas novērošanas tehnoloģiju attīstības virzienā u.c. perspektīvos un strauji augošos kosmosa nozares tehnoloģiju segmentos, tā piemēram: SIA „HEE Photonic Labs”, SIA „GeoStar”, SIA „Plazma, Keramika & Tehnoloģijas”, SIA „Inovatīvo tehnoloģiju centrs”, LU Astronomijas institūts, SIA „IT Observer”, Rīgas Tehniskā universitāte (Transporta būvju institūts) u.c.

Sadarbības partneru loma: Klastera koordinators nodrošina aktivitātes īstenošanu un koordinēšanu, Dalībnieki piedalās aktivitātes īstenošanā, t.sk. specifikāciju, tehniskā uzdevuma

izstrādē,

Iesaistītie partneri: - Klastera koordinators; - Sadarbības partneri, kas darbojas stratēģiski nozīmīgās tehnoloģiju jomās, piemēram:

SIA „Baltic Scientific Instruments, SIA „RD Alfa mikroelektronikas departaments”, LU Cietvielu fizikas institūts, A/s „Valmieras Stikla šķiedra”, RTU (Materiālu un konstrukciju institūts, Lietišķās ķīmijas institūts), SIA „Eventech”, Elektronikas un datorzinātņu institūts, LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, SIA „IT Observer”, u.c. Ieguvumi:

- Iegūta kompetence jomās ar strauju attīstību un augstu pievienoto vērtību, kas paver plašas jaunu tirgu apgūšanas iespējas, kā arī dod iespēju klastera sadarbības partneriem palielināt apgrozījumu, apgūt jaunus tirgus.


Lpp. 207

Pielikums Nr. 2 Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares klastera stratēģijai 2012-2020

Iepriekš īstenotās klastera kopīgās mārketinga un starptautiskās sadarbības aktivitātes

1. Projekta „Kosmosa tehnoloģiju klastera attīstības pasākumi” ietvaros, kas tika īstenots 02.06.2010.-03.12.2010. ar LR Ekonomikas ministrijas līdzfinansējumu, veiktās aktivitātes:

a. Ārvalstu tirgus apgūšana pasākumi: i. Sagatavots dalībnieku pakalpojumu un produktu portfolio

ii. klastera veicinātāja – VATP mājas lapā www.vatp.lv izveidota jauna sadaļa „Kosmosa tehnoloģiju klasteris”,

iii. sagatavoti klastera mārketinga materiāli: bukleti un mapes par klastera dalībnieku sasniegumiem nozarē vēsturē un mūsdienās

b. Ārvalstu sadarbības partneru identificēšana, apzināšana; c. Sadarbības vizīšu organizēšana – klastera dalībnieki, OHB System AG

(Vācija), AAC Microtec (Zviedrija), EFN Gmbh (Vācija), EFN Baltija, Fintronic (Somija), Linear Technologies (Somija)

2. Projekta „Kosmosa tehnoloģiju klastera attīstības pakalpojumi 2011” ietvaros

laika periodā 08.03.2011. – 02.12.2012. ar LR Ekonomikas ministrijas līdzfinansējumu, veiktās aktivitātes:

a. Projekta pieteikumu izstrāde šādās finansējuma programmās: i. Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā projekta „The

network of interactive science centres” pieteikums ar mērķi paplašināt sadarbību starp Latvijas un Lietuvas kosmosa nozares dalībniekiem zinātnes un tehnoloģiju jomā.

ii. Dalība 2011.gada 7.Ietvara programmas projekta sagatavošanā, lai piesaistītu finansējumu klastera dalībniekiem jaunu produktu/ tehnoloģiju izstrādei no Eiropas Komisijas Ietvara programmām un izveidotu sadarbību ar vadošiem zinātniskajiem institūtiem un iespējamajiem lieliem pasūtītājiem;

iii. sagatavots projekta koncepts dalībai Eiropas Komisijas 7.Ietvara programmas uzsaukumā "FP7-science-in-society-2012-1", aktivitātes Nr. 5.2.2. „Young people and science” ietvaros klastera dalībniekiem kopā ar partneriem no, Vācijas Kosmosa centra (Deutsches Zentrum für Luft-und Raumfahrt, DLR) Skolu laboratorija (School Lab),

http://www.vatp.lv/

http://www.vatp.lv/LV/kosmoss/5456.htm


Lpp. 208

Nacionālais Kosmosa centrs Leičesterā (The National Space Centre in Leicester, UK), kā arī partneriem no Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Francijas, Itālijas un Portugāles;

iv. sagatavots koncepts dalībai 7.Ietvara programmas projektā „QB50, an international network of 50 CubeSats for multi-point, in-situ measurements in the lower thermosphere and re-entry research”, piedaloties klastera dalībniekiem un partneriem no Tartu Universitātes (Igaunija), Tartu Observatorijas (Igaunija), NanoSpace (Zviedrija), Skeleton Technologies (Igaunija), SPace – SI (Slovēnija).

v. Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmā iesniegts projekta „EstLatSpace (Joint space education and technology outreach for promotion of natural sciences and social integration amoung youngsters of Estonia and Latvia)” pieteikums (Pieteikuma reģistrācijas Nr. EU41693) sadarbības veicināšanai kosmosa industrijas jomā, esošās sadarbības paplašināšanai starp Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem, izglītības un pētniecības institūcijām satelīttehnoloģiju jomā (Tartu Universitāte, Tartu Observatorija);

vi. sagatavots un Ziemeļu ministru padomes Mobilitātes programmā „Business and Industry” iesniegts projekta „Mobility for space Technologies” pieteikums, kura rezultātā izveidota sadarbība ar Ziemeļeiropas valstu organizācijām (piem., Aalborg University (Dānija), Swedish Space Corporation (Zviedrija);

b. Vizītes pie Eiropas valstu kosmosa industrijas pārstāvjiem jaunu partnerību izveidei un kopīgu projektu identificēšanai:

- izveidota sadarbība ar „Anwendungszentrum GmbH Oberpfaffenhofen” kā rezultātā Latvijas uzņēmēji, zinātnieki (gan fiziskas, gan juridiskas personas) varēja iesniegt idejas saistībā ar satelīttehnoloģijām un 2011.gadā piedalīties starptautiskā ideju konkursā.

- Vizīte uz Dānijas Kosmosa institūtu, Dānijas Tehnoloģisko institūtu, Aalborgas Universitāti, CENSEC – Dānijas Klasteri Aizsardzības, kosmosa un drošības jomā. Vizītes rezultātā izveidojusies sadarbība starp Dānijas Tehnoloģisko institūtu un Koksnes ķīmijas institūtu. Identificēti sadarbības virzieni starp Aalborgas Universitāti un Ventspils Augstskolu. Identificēti sadarbības virzieni starp Dānijas Kosmosa institūtu, Dānijas klasteri CENSEC un Klastera koordinatoru VATP.

c. vizīte uz ASV Kosmosa un raķešu centru, kurā klastera speciāliste I.Stumpe tikās ar starptautiskas ar kosmosu saistītas jauniešu nometnes organizatoriem, kā arī nozares pārstāvjiem no ASV, Ķīnas, Portugāles, Brazīlijas, Austrālijas, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Austrijas,


Lpp. 209

Rumānijas, Turcijas, Ungārijas, Nīderlandes, Grieķijas, Singapūras, Šveices.

d. Klastera starptautiskās sadarbības veicināšana: i. Nozares pārskata sagatavošana latviešu un angļu valodā par nozarē

iesaistīto organizāciju darbības virzieniem, īstenotiem projektiem, sasniegumiem, to ekonomiskiem rādītājiem, attīstības iespējām.

ii. Klastera koordinatora mājas lapā www.vatp.lv publicēta informācija par starptautiskām vizītēm, Satelīttehnoloģiju vasaras skolu, publicitātes pasākumiem, kā arī publicētas sagatavotās Klastera e-ziņu lapas.

iii. Klastera mārketinga pasākumu organizēšana un materiālu izstrāde eksporta veicināšanai un starptautisku partnerību izveidei. - publicitātes pasākums, kurā sabiedrībai prezentēts Latvijas

pirmais satelīts „Venta-1”, kas tiek izstrādāts sadarbojoties klastera koordinatoram VATP ar Ventspils Augstskolu (klastera dalībnieks), kā arī piesaistot zinātniekus un pētniekus no Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes, kas ir klastera dalībnieki;

- Sagatavoti mārketinga materiāli: sižets raidījumā „Ražots Latvijā” par klastera dalībnieku (VeA, VATP, Brēmenes tehniskās universitātes, LU, RTU) satelīta „Venta-1” izstrādi; klastera reklāmas baneris ar klastera logo; klastera elektroniskās prezentācijas forma.

iv. 3 e-ziņu lapas, lai veicinātu Latvijas kosmosa tehnoloģiju klastera dalībniekus aktīvāk izmantot starptautisko finansējuma programmu un iepirkumu iespējas, 7.Ietvara programmas virzienu „SPACE” un „TRANSPORT” līdzekļus, piedalīties iepirkumos, pretendējot uz pasūtījumiem no EUMETSAT, Eiropas Komisijas, NATO, vai piedāvāt tehnoloģijas Eiropas Biznesa atbalsta tīkla „Space – aerospace” sadaļā

e. Sadarbības sekmēšana ar izglītības un zinātnes institūcijām i. Jauniešu piesaistes pasākuma nozarei "Mums pieder debesis 2011!"

organizēšana sadarbībā ar Latvijas skolām un Izglītības un zinātnes ministriju, lai veicinātu jauniešu interesi par kosmosa nozari.

ii. Jaunu lektoru un speciālistu piesaiste izglītības un pētniecības institūcijai - Kompetences centram, mācību moduļu izstrādei saistībā ar satelītbūvei, satelīttehnoloģiju speciālistu piesaiste kompetences centra ietvaros īstenojamiem projektiem.

f. Klastera dalībnieku kopīga dalība starptautiskajos iepirkumos un piegāžu konkursos. nepieciešams, lai veicinātu Latvijā izstrādāto tehnoloģiju un pakalpojumu eksportu. Apkopota, klastera koordinatora mājas lapā publicēta un klastera dalībniekiem izsūtīta informācija (15

http://www.vatp.lv/


Lpp. 210

ziņojumi) par izsludinātiem iepirkumiem un projektu konkursiem, kuros varētu piedalīties klastera dalībnieki. Pēc klastera dalībnieka iniciatīvas sagatavota informācija klastera dalībnieku dalībai starptautiskā piegāžu konkursā.

Papildus šeit minētajām aktivitātēm, kuru īstenošanai saņemts LR Ekonomikas ministrijas līdzfinansējums, klastera koordinators un klastera dalībnieki ir piedalījušies vairākās kopīgās aktivitātēs.

Klastera dalībnieku līdzšinējā pieredze kopīgu mārketinga, eksporta veicināšanas aktivitāšu īstenošanā:

1. Sadarbības veicināšana ar EKA: - klastera dalībnieku portfolio sagatavošana un dalības nodrošināšana EKA

auditā (22.-24.03.2010.); - dalībnieki: klastera veicinātājs VATP, klastera dalībnieki – 9 uzņēmumi

un 8 institūti (PKT, Metrum, Neomat, HEE PL, BSI, Hansa Matrix, SIA Sidrabe, SIA Kamri, RD Alfa, RTU Materiālu un konstrukciju institūts, RTU Radioelektronikas institūts, LU Astronomijas institūts, LU EDI, LU cietvielu fizikas institūts, LU ĢĢI, LU Polimēru mehānikas institūts, VeA)

- rezultāti/ieguvumi: 1) veiktas uzņēmumu un institūtu produktu un pakalpojumu prezentācijas; 2) organizētas EKA pārstāvju vizītes; 3) identificēti uzņēmumi un institūti ar augstu nozares attīstības potenciālu (piem., Neomat, Sidrabe, Bruker Baltic, Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC), LVKĶI, Silava, RTU institūti u.c.); 4) stiprināta VATP kā klastera veicinātāja un EKA sadarbības organizācijas loma Latvijā.

2. Dalība uzņēmuma EADS Astrium vizītes organizēšanā (08.-12.02.2010.): - kosmosa nozares līderuzņēmuma vizītes organizēšana pie klastera

dalībniekiem; - dalībnieki: LR Izglītības un zinātnes ministrija (LR IZM), Latvijas

Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), VATP, klastera dalībnieki – 3 uzņēmumi ( HE, VEF, VATP) un 3 institūti (LVKĶI, LU Astronomijas institūts, VeA);

- rezultāti/ieguvumi: 1) organizētas vizītes, veiktas prezentācijas par pētniecības, izstrādņu un komercpakalpojumu kapacitāti EADS Astrium pasūtījumu izpildei; 2) identificētas iespējamās sadarbības jomas (piem., attēlu apstrāde, RT-16 kā zemes bāzes stacijas izmantošana, materiālizstrāde ar LVKĶI u.c.).

Klastera koordinatora un klastera dalībnieku līdzšinējā pieredze nozares popularizēšanā:


Lpp. 211

- konkursi skolēniem, informācijas izplatīšana par nozares aktualitātēm plašsaziņas līdzekļos u.c. informatīvi pasākumi;

- dalībnieki: VATP, LR IZM, VeA, Tehnoloģiju attīstības forums, LU AI SIA „Starspace” Latvijas Astronomijas biedrība;

- rezultāti/ieguvumi: plašsaziņas līdzekļos regulāra informācijas pieejamība par nozares aktualitātēm un projektiem; informatīvu pasākumu un konkursu organizēšana jauniešiem (piem., LR IZM un VATP konkurss “Mums pieder debesis!”).

Klastera koordinatora un klastera dalībnieku līdzšinējā pieredze nozares politikas veidošanā:

1. Dalība LR IZM Kosmosa darba grupā: - klastera veicinātāja un dalībnieku dalība Kosmosa darba grupas darbā,

t.sk. nacionālās stratēģijas izstrādē; - dalībnieki: klastera veicinātāja VATP pārstāvis (D.Reizniece); - rezultāti/ieguvumi: a) apzināts klastera dalībnieku viedoklis par kosmosa

politikas veidošanas jautājumiem, tā iestrāde nacionālajā stratēģijā; b) klastera dalībnieku interešu pārstāvniecība ES un EKA kosmosa politikas veidošanā.

Klastera koordinatora un klastera dalībnieku līdzšinējā pieredze kopīgas infrastruktūras izveidē:

1. Kosmosa pētniecības, izstrādņu un testēšanas infrastruktūras izveide: - kosmosa tehnoloģiju produktu izstrādes infrastruktūras plānošana un

attīstība, t.sk. “tīrās telpas”, elektronikas un mehānikas laboratorijas izveide; zemes bāzes stacijas attīstība - signālu uztveršanas un apstrādes infrastruktūra;

- dalībnieki: klastera veicinātājs VATP; uzņēmumi - Hansa Matrix, Dynamic Research, Bruker Baltic, OHB Technology; VeA sadarbībā ar LU un RTU institūtiem (LU Elektronikas un Datorzinību institūts (LU EDI), LU Matemātikas institūts, RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģiju fakultāte u.c.) un Brēmenes Universitāti;

- rezultāti/ieguvumi: a) apzināti iespējamie infrastruktūras izmantotāji; tiek gatavota kopīga attīstības stratēģija un pieteikums ERAF programmai “Zinātnes infrastruktūras attīstība”, lai veidotu “Informātikas, informācijas un signālapstrādes tehnoloģiju Valsts nozīmes pētniecības centru”.

Klastera koordinatora un klastera dalībnieku līdzšinējā pieredze kopīgos pētniecības un attīstības projektos:

1. Kompetences centra pieteikuma sagatavošana: - projekta izstrāde Kompetences centra programmai, 19 projekta ideju

iekļaušana, t.sk. 5 idejas satelīttehnoloģiju jomā;


Lpp. 212

- dalībnieki: A/S “SAF Tehnika”, HE, A/S “Alfa RPAR”, SIA “Autonams”, SIA “Optilas”, SIA “1un2”, HEE PL, SIA “Vidzemes Elektrotehnikas fabrika”, VEF, ST, SIA „Dynamic Research”, MS, Geostar, SIA „LATspace”, RTU, LU EDI, Akciju sabiedrība "Transporta un sakaru institūts", LV KĶI, LU CFI, VeA.

- rezultāti/ ieguvumi: iesaistot klastera dalībniekus (HE, HEE PL, VEF, Dynamic Research, MS, GeoStar, ST, LVKĶI, LU EDI, VeA) izveidots kompetences centrs elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – SIA „LEO Pētījumu centrs”

2. Satelīta “Venta-1” izstrāde: - pielietojamās pētniecības un izglītības projekta realizēšana; - partneri: VeA, VATP, Brēmenes Universitāte, LU, RTU, LR IZM, SIA

“Dynamic Research”; - rezulāti/ ieguvumi: jaunu tehnoloģiju izstrāde ar komerciālu potenciālu

(tehniskais koncepts, programmrisinājumi, jauna optiskā sistēma); speciālistu - programmētāju un inženieru - apmācība.

3. Programmvadāma (SDR) satelītkomunikācijas modeļa izstrāde: - jaunas paaudzes SDR komunikāciju modeļa izstrāde datu pārraidei; - partneri: Vācijas kosmosa aģentūra (DLR), VATP, VeA, LU, VC; - rezultāti/ieguvumi: identificēta jauna komunikācijas tehnoloģija ar

komerciālu potenciālu; izstrādāts pētniecības projekta pieteikums ERAF programmai “Atbalsts zinātnei un pētniecībai”.

4. ĢIS (ģeogrāfiskās informācijas sistēmas) un GNSS (globālās navigācijas satelītsistēmas) sistēmu izstrāde: - satelītlāzeru mērījumu tehnoloģiju un metožu attīstība; dalībnieki: LU

Astronomijas institūts (AI), LU ĢĢI, LU EDI, HEE PL; - GPS uztvērēju sistēmas LATPOS izstrāde GPS satelītu lokālai korekcijai,

orbītu precizēšanai mērniecības vajadzībām; dalībnieki: LU ĢĢI, Valsts zemes dienests, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra;

- EUPOS–Riga sistēmas izstrāde: dalībnieki: Rīgas Ģeometrs, RTU Ģeomātikas katedra un LU ĢĢI, LU AI un EDI, VeA; rezultāti/ieguvumi: unikāls satelītu ģeodēzijas komplekss, pielietojams EKA GOCE projektā.

5. Jaunu materiālu izstrāde: - jauna kriogēnā siltumizolācijas materiāla izstrāde: dalībnieki: LVKĶI,

EADS Astrium, RTU Polimēru mehānikas institūts; - mērķis/uzdevums/rezultāts: nanostrukturēto pulveru izstrāde;

dalībnieki: RTU Neorganiskās ķīmijas institūts, Neomat; - kristālu īpašību izpēte; dalībnieki: LU Cietvielu fizikas institūts (LU CFI),

SIA „Bruker Baltic” SIA „Applied Electronics Labs”.


Lpp. 213

Pielikums Nr. 3

Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares stratēģijai 2012-2020

Klastera kompetences

Atbilstoši Eiropas Kosmosa aģentūras „Tehnoloģiju kokam” (no angļu val. – ESA Technology Tree)

ir identificētas jomas, kurās Latvijas uzņēmumiem ir kompetence Kosmosa tehnoloģiju un

pakalpojumu nozarē.

Privāto institūciju kompetences kosmosa apakšnozarēs

Atbilžu skaists

Nozares un apakšnozares Privātās institūcijas

7 TN 24Materiāli un apstrādes procesi

3 B Materiāli un apstrādes procesi

Plazma, Keramika, Tehnoloģija, SIA

Neomat, AS

Sidrabe, AS

4 A Jauni materiāli


Neomat, AS

BalticScientific Instruments, SIA

Sidrabe, AS

4 TN 2Kosmosa sistēmas programmatūra

2 D Zemes datu apstrāde RD Alfa, AS


1 E Zemes novērojumi izmantojot lietderīgās kravas datus

Metrum, SIA

1 B Kosmosa segmenta programmatūra DynamicResearch, SIA

5 TN 23Elektriskās, elektroniskās un elektromehāniskās (EEE) komponentes un kvalitāte

5 B EEE komponentehnoloģijas

Hanzas Elektronika, SIA,

Ventspils Elektronikas fabrika, SIA

RD Alfa


Neomat, AS

5 TN 17Fotoelektronika

3 A Lāzertehnoloģijas

Meža īpašnieku konsultatīvais centrs, SIA

HEE Photonics Labs, SIA


Lpp. 214

Metrum, SIA

2 B Detektortehnoloģijas Kamri, SIA


4 TN 10Lidojuma dinamika un globālā satelītnavigācijas sistēma (GNSS)

2 A Lidojuma dinamika


Metrum, SIA

2 B GNSS sistēmas un ar virszemi saistītās tehnoloģijas


Metrum, SIA

3 TN 12Zemes stacijas sistēmas un tīkli

2 A Zemes stacijas sistēma HEE Photonics Labs, SIA

Metrum, SIA

1 B Zemes sakaru tīkli HEE Photonics Labs, SIA

3 TN 7Elektromagnētiskās tehnoloģijas un to veidi

1 B Viļņu mijiedarbība un izplatīšanās LEITC (Latvijas Elektronisko Iekārtu Testēšanas Centrs)

1 A Antenas LEITC (Latvijas Elektronisko Iekārtu Testēšanas Centrs)

1 C Elektromagnētiskā saderība (EMC)/ radiofrekvences saderība (RFC)/ elektrostatiskā izlāde (ESD)

LEITC (Latvijas Elektronisko Iekārtu Testēšanas Centrs)

3 TN 13Automatizācija, teleklātbūtne un robottehnika

1 A Lietojumprogrammas un koncepcijas Kamri, SIA

1 B Automatizācijas un robottehnikas sistēmas Kamri, SIA

1 C Automātika, robottehnikas elementi un tehnoloģijas

Kamri, SIA

2 TN 1Datu sistēmas lidaparātā (on-board)

2 C Mikroelektronika digitālajām un analogajām lietojumprogrammām

RD Alfa, AS


2 TN 15Mehānismi un tribiloģija

1 D Kontroles elektronikas tehnoloģijas Kamri, SIA

1 G Mehānisma inženierija Kamri, SIA

2 TN 14Dzīvības uzturēšana un fizikālās zinātnes

1 D Praktiskās dzīvības uzturēšanas zinātnes tehnoloģija

Sidrabe, AS

1 C Praktiskās fizikālās zinātnes tehnoloģija Algorego SIA

2 TN 20Konstrukcijas un pirotehnika


Lpp. 215

1 J Uzlabotās konstrukciju koncepcijas un materiāli Sidrabe, AS

1 D Karstumizturīgas konstrukcijas Plazma, Keramika, Tehnoloģija, SIA

2 TN 21Termika

1 C Termoaizsardzība BalticScientific Instruments, SIA

1 B Kriogēnika un dzesēšana BalticScientific Instruments, SIA

2 TN 16Optika

1 A Optisko sistēmu inženierija ST Steel

1 B Optiskās komponentes tehnoloģija un materiāli BalticScientific Instruments, SIA

1 TN 8Sistēmas konstruēšana un verifikācija

1 A Misija un sistēmu specifikācija DynamicResearch, SIA

1 TN 3Lidaparāta elektriskā jauda

1 C Enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas Neomat, AS

1 TN 11Kosmosa atkritumi

1 A Mērījumi HEE Photonics Labs, SIA

1 TN 6Radiofrekvences (RF) lietderīgā krava un sistēmas

1 A Telekomunikāciju (apakš-) sistēmas DynamicResearch, SIA

1 TN 9Misijas darbības un Zemes datu sistēmas

1 B Zemes datu sistēmas Meža īpašnieku konsultatīvais centrs, SIA

1 TN 4Lidaparāta vide un tās ietekme

1 A Kosmosa vide un tās ietekme Algorego SIA

Papildus tabulā norādītajam sadalījumam kosmosa nozarēs un apakšnozarēs Latvijā būtiska loma ir globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) datu pielietošanas sektoram, kurā darbojas vairākas privātās institūcijas. GPS dati tiek pielietoti dažādās jomās un veidos, piemēram, sauszemes, gaisa un jūras transporta uzraudzībā, lielo tiltu deformāciju novērošanai, vides monitoringā un dabas katastrofu prognozēšanā, novērošanā (zemes nogruvumu, ledāju uzraudzībā, plūdu un ugunsgrēku radīto risku novērtēšanā, bīstamo izmešu izplatības uzraudzībā), uzraudzītu un prognozētu lauksaimniecisko ražošanu u.tml.

Zinātniski pētniecisko institūciju darbības virzieni kosmosa apakšnozarēs

Ir identificēta arī Latvijas zinātniski pētniecisko institūciju kompetence kosmosa nozarē


Lpp. 216

Atbilžu skaists

EKT nozares un apakšnozares Latvijas zinātniski pētnieciskās institūcijas

10 TN 14Dzīvības uzturēšana un fizikālās zinātnes

3 A Zinātnes par dzīvības uzturēšanu aparatūra

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VSRC)

Elektronikas un datorzinātņu institūts

LU cietvielu fizikas institūts

4 B Fizikālās zinātnes aparatūra

VSRC


LU Fizikas institūts


2 D Praktiskās dzīvības uzturēšanas zinātnes tehnoloģija



1 C Praktiskās fizikālās zinātnes tehnoloģija


9 TN 24Materiāli un apstrādes procesi

5 B Materiāli un apstrādes procesi

RTU Neorganiskās ķīmijas institūts



RTU Materiālu un konstrukciju institūts

Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts

4 A Jauni materiāli LU Fizikas institūts


LU Polimēru mehānikas institūts


8 TN 20Konstrukcijas un pirotehnika

2 J Uzlabotās konstrukciju koncepcijas un materiāli

VSRC


2 A Konstrukciju konstruēšana, verifikācijas metodes un instrumenti

VSRC


1 D Karstumizturīgas konstrukcijas

RTU Neorganiskās ķīmijas institūts

2 F Bojājumu tolerance un stāvokļa pārraudzība

VSRC


1 E Aktīvās/pielāgojamās konstrukcijas


8 TN 21Termika

2 C Termoaizsardzība RTU Materiālu un konstrukciju institūts


Lpp. 217


3 E Termoanalīzes instrumenti LU Fizikas institūts

VSRC


1 B Kriogēnika un dzesēšana Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts

1 A Siltumplūsmas tehnoloģija VSRC

1 D Siltuma uzglabāšana un atgrūšana


7 TN 16Optika

3 A

Optisko sistēmu inženierija

LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts

LU Astronomijas institūts


3 C Optiskais aprīkojums un ierīču tehnoloģija




1 B Optiskās komponentes tehnoloģija un materiāli


6 TN 6Radiofrekvences (RF) lietderīgā krava un sistēmas

2 E Mikroviļņu un milimetru viļņu tehnoloģijas un aprīkojums


VSRC

1 A Telekomunikāciju (apakš-) sistēmas

VSRC

1 B Radio navigācijas (apakš-) sistēmas

VSRC

1 C Telemetrijas, izsekošanas un vadības (TT&C) (apakš-) sistēmas

VSRC

1 D RF lietderīgā krava VSRC

5 TN 2Kosmosa sistēmas programmatūra

2 C Zemes segmenta programmatūra


VSRC

1 D Zemes datu apstrāde VSRC

2 E Zemes novērojumi izmantojot lietderīgās kravas datus


VSRC

5 TN 17Fotoelektronika

1 A Lāzertehnoloģijas LU Astronomijas institūts

2 B Detektortehnoloģijas LU Astronomijas institūts



Lpp. 218

2 C Fotonika LU Astronomijas institūts


5 TN 12Zemes stacijas sistēmas un tīkli

4 A Zemes stacijas sistēma LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts



VSRC

1 B Virszemes sakaru tīkli VSRC

5 TN 1Datu sistēmas lidaparātā (on-board)

2 C Mikroelektronika digitālajām un analogajām lietojumprogrammām


VSRC

1 B Lidaparāta (onboard) datu pārvaldība

VSRC

2 A Lietderīgās kravas datu apstrāde

VSRC


3 TN 15Mehānismi un tribiloģija

1 G Mehānisma inženierija RTU Materiālu un konstrukciju institūts

1 E Mikroelektromehāniskās sistēmas (MEMS) tehnoloģijas


1 F Triboloģijas tehnoloģijas RTU Neorganiskās ķīmijas institūts

4 TN 11Kosmosa atkritumi

3 A Mērījumi LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts


VSRC

1 B Modelēšana, datubāzes un riska analīze

VSRC

2 TN 3Lidaparāta elektriskā jauda

1 C Enerģijasuzglabāšanas tehnoloģijas


1 B Jaudas radīšanas tehnoloģijas


2 TN 18Aerotermodinamika

1 A Skaitļošanas instrumenti VSRC

1 D Daudznozaru instrumenti RTU Materiālu un konstrukciju institūts

1 TN 8Sistēmas konstruēšana un verifikācija

1 B Sadarbības un paralēlā inženierija


1 TN 9Misijas darbības un Zemes datu sistēmas


Lpp. 219

1 C Virszemes datu sistēmas (MCS)


1 TN 7Elektromagnētiskās tehnoloģijas un to veidi

1 B Viļņu mijiedarbība un izplatīšanās


Nākamajā attēlā ir uzskatāmā veidā attēlota Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu klastera kompetenču karte, t.sk. iekļaut informācija par klastera sadarbības partneru stiprajām un vājajām pusēm, kuras nepieciešams attīstīt.


Lpp. 220

PĒTĪJUM

I

CILVĒK-

RESURSI

Kosm

osa

teh

no

loģ

iju

un

pa

ka

lpo

jum

u k

last

eris

E

ksp

ort

a

ga

lven

ie v

irzi

eni

per

spek

tīv

ā

VA

LS

TS

INS

TIT

ŪC

IJA

S

Stra

tēģisk

ais u

n n

orm

atīv

ais reg

ulēju

ms.

Pak

alp

oju

mu

izman

toša

na

KOSMOSA TEHNOLOĢIJU UN PAKALPOJUMU KLASTERA KOMPETENČU KARTE

Tirgus

Laba esošā tehn.

kompetence

perspektīvajās

tirgus nišās: -materiālu ražošanas procesi un

tehnoloģiju izstrāde

-jaunu materiālu izpēte -zemes stacijas sistēmas

-virszemes datu apstrāde

-zemes novērojumi, izmantojot kosmosā iegūtus datus

-detektortehnoloģijas

-lāzertehnoloģijas -mikroelektronika digitālajām

un analogajām

lietojumprogrammām -mehānismu inženierija

-optisko sistēmu inženierija

-kosmosa atkritumu novērošana

Attīstāma tehn.

kompetence

perspektīvajās

tirgus nišās: -mazo satelītu attīstība -zemes virsmas novērošanas

tehnoloģijas

-novietojuma bāzēti pakalpojumi (mobilo telefonu

segments)

-ceļa navigācija -precīzā lauksaimniecība

-GNSS ierīces aviācijas

segmentam -jauni pielietojumi un

pakalpojumi GMES jomā

-jauni pielietojumi un

pakalpojumi satelītu

telekomunikāciju jomā

ATBALST

S

NOZARES

Ražotāji un pakalpojumu sniedzēji

kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares klastera stratēģija

Documents