kosmosa tehnoloĢiju klastera...kosmosa tehnoloģiju klastera sasniedzamie rezultāti. nozares...

KOSMOSA TEHNOLOĢIJU KLASTERA

STRATĒĢIJA,

RĪCĪBAS PLĀNS,

ORGANIZATORISKAIS MODELIS.

2009

2

SATURA RĀDĪTĀJS

Lpp.

IEVADS 4

1. Priekšizpēte par satelīttehnoloģiju potenciālu Latvijā un eksportam 4

2.

Projekts „Sadarbības pasākumi Kosmosa tehnoloģiju klastera

izveidei” 5

1. KLASTERA STRATĒĢIJA 7

1.1. Klastera darbības virzieni ilgā un vidējā termiņā 9

2. RĪCĪBAS PLĀNS 13

2.1. Sadarbības, jaunu projektu un pētījumu veicināšana 13

2.1.1. Sadarbības projektu idejas, priekšlikumi 13

2.1.2. Klastera aktivitātes, uzdevumi 28

1) Kompetences centrs 28

2) Klastera aktivitāšu veicināšana starptautiskās sadarbības

programmās 29

2.2. Iesaiste Nacionālās kosmosa politikas izstrādē 31

2.2.1. Sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministrijas izveidoto

Valsts kosmosa tehnoloģiju attīstības darba grupu nacionālās

kosmosa politikas izstrādē un īstenošanā

31


1) Nozares pārstāvju identificēšana dalībai darba grupā 31

2) Rekomendāciju sagatavošana un iesniegšana darba grupai 32

2.3. Starptautiskais mārketings 34

2.3.1. Latvijas un Eiropas Kosmosa aģentūras sadarbības

veicināšana 34


3.

KOSMOSA TEHNOLOĢIJU KLASTERA

ORGANIZATORISKAIS MODELIS 38

3.1. Organizatoriskā modeļa alternatīvas 38

3.2. Kritēriji uzņēmumu/organizāciju uzņemšanai un dalībai klasterī 43

3.3.

Organizatoriskā modeļa alternatīva vidējā termiņā – jaunas

juridiskas personas (biedrības) dibināšana 44

3

3.3.1. Kosmosa tehnoloģiju klastera administrācija / sekretariāts 44

3.3.2. Kosmosa tehnoloģiju klastera valde 46

3.3.3. Sanāksmju biežums 47

3.3.4. Biedru nauda 47

3.3.5. Kosmosa tehnoloģiju klastera biroja atrašanās vieta 48

PIELIKUMI:

1. Esošā situācija ar kosmosa tehnoloģijām saistītās

apakšnozarēs Latvijā.

2. Esošie sadarbības tīkli kosmosa tehnoloģiju nozarē Latvijā.

3. Potenciālo Kosmosa tehnoloģiju klastera dalībnieku

anketas

4

IEVADS

1. Priekšizpēte par satelīttehnoloģiju potenciālu Latvijā un eksportam

Saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk tekstā – LIAA) un

nodibinājuma „Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (turpmāk tekstā – VATP)

2008.gada 11.decembrī noslēgto iepirkuma līgumu Nr. IEP – 08/68 par Atbalsta

sniegšanu partnerības rosināšanas pasākumiem Satelīttehnoloģiju klasterim tika veikts

pētījums „Priekšizpētes veikšana Satelīttehnoloģiju klastera izveidei –

priekšprojekta pētījums par satelīttehnoloģiju potenciālu Latvijā un

eksportam”.

Pētījuma izpildītājs – VATP.

Pētījums tika veikts ar mērķi veicināt savstarpēji saistītu nozaru komersantu un

saistīto institūciju (izglītības, pētniecības, NVO) sadarbību, atbalstot kopīgu projektu

īstenošanu, tādejādi sekmējot ātrāku satelīttehnoloģiju nozares un pastarpināti arī

komersantu konkurētspējas celšanu, eksporta apjoma palielināšanu, inovācijas un

jaunu produktu ražošanu.

Lai iegūtu papildu informāciju un pilnvērtīgi sasniegtu pētījuma mērķus, pētījuma

gaitā apskatāmo jautājumu loks tika paplašināts, aptverot ne tikai satelīttehnoloģiju

nozari, bet arī citas ar kosmosa tehnoloģijām saistītās nozares Latvijā.

Pētījums ietvēra aptaujas anketu izveidi un respondentu viedokļu apkopošanu. Tika

aptaujātas sekojošas respondentu grupas:

uzņēmumi, kuru darbībā šobrīd tiek izmantoti, pielietoti kosmosa tehnoloģiju

produkti, pakalpojumi;

NVO, kuru darbība ir saistīta ar kosmosa tehnoloģiju nozari.

pētniecības un zinātniskie institūti, kuru darbības rezultāti ir izmantojami ar

kosmosa tehnoloģijām saistītās jomās un kuru īstenotās izglītības programmas

ir saistītas ar kosmosa tehnoloģijām;

valsts institūcijas, kuru pārraudzībā ir jomas, kas saistīts ar jau esošiem kā arī

perspektīviem satelīt/kosmosa tehnoloģiju pielietojumiem.

Apkopojot saņemtās atbildes uz anketas jautājumiem, tika sagatavotas

rekomendācijas šādās jomās:

izglītības un pētniecības politikas jomā;

nepieciešamie valsts pārvaldes institūciju atbalsta pasākumi kosmosa

tehnoloģiju attīstībai;

Latvijas kosmosa stratēģijas izstrāde un sadarbība ar Eiropas Kosmosa

Aģentūru.

Pētījumā iegūtā informācija tika izmantota arī tālākām aktivitātēm saistībā ar kosmosa

tehnoloģiju nozares attīstību, t.sk. potenciālā Kosmosa tehnoloģiju klastera izveides

veicināšanu.

5

2. Projekts „Sadarbības pasākumi Kosmosa tehnoloģiju klastera izveidei”

Kā turpinājums 2009.gada sākumā veiktajam pētījumam tika sagatavots projekta

pieteikums potenciālajam Kosmosa tehnoloģiju klasteriem (turpmāk tekstā –

Klasteris) un 2009.gada 6.oktobrī starp Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju

(turpmāk tekstā – EM) un VATP tika parakstīts Līdzfinansējuma līgums Nr. 624-

09/27 par Klasteru attīstības programmas īstenošanu projekta „Sadarbības pasākumi

Kosmosa tehnoloģiju klastera izveidē”(turpmāk tekstā – Projekts) ietvaros.

Projektā plānotās aktivitātes:

1. Kosmosa tehnoloģiju klastera stratēģijas izstrāde.

2. Rīcības plāna izstrāde Kosmosa tehnoloģiju klastera stratēģijas īstenošanai.

3. Kosmosa tehnoloģiju klastera dalībnieku savstarpējās sadarbības mehānisma

izveide.

Lai noskaidrotu potenciālo Klastera dalībnieku viedokli, kā piemērotākā metode tika

izvēlēta aptaujas veikšana, līdz ar to tika izstrādāta anketa, kurā iekļautie jautājumi

sadalīti blokos atbilstoši projekta aktivitātēm.

Tika aptaujāti potenciālie Klastera dalībnieki – projekta pieteikuma sagatavošanas

laikā uzrunātie uzņēmumi, NVO, pētniecības, zinātnes un izglītības institūti, kas ir

parakstījuši partnerības līgumus, apliecinot vēlmi sadarboties Klasterī un iesaistīties

kopīgu aktivitāšu īstenošanā un kas darbojas ar kosmosa tehnoloģijām saistītās jomās;

kā arī priekšizpētes laikā apzinātie ar kosmosa tehnoloģijām saistīto nozaru pārstāvji.

Tabula Nr. 1

Aptaujas rezultāti Nr.

p.k. Respondenti

Nosūtītas

anketa

Intervijas

klātienē

Aizpildītas

anektas

Kosmosa tehnoloģiju nozares pārstāvji, ar kuriem ir noslēgti Partnerības līgumi

Uzņēmumi

1. AS "Valmieras stikla šķiedra" +

2. AS "Neomat" + +

3. SIA "Hanzas Elektronika" +

4. SIA "Bruker Baltic" + + +

5. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" + +

6. SIA "ENVIROTECH" + +

7. SIA "GeoStar" + + +

8. SIA "Ģeodēzists" + +

9. SIA "Ventspils Elektronikas fabrika" +

10. SIA "Metrum" + + +

11. SIA "Micro dators" +

6

12. SIA "HEE Photonic Labs" + +

13. SIA "Plazma, keramika, tehnoloģija" + +

13 3 9

Pētniecības un izglītības institūti

14.

Atvasināta publiska persona "Latvijas

Valsts koksnes un ķīmijas institūta

polimēru laboratorija" + + +

15.

Valsts zinātniskais institūts -

atvasināta publiska persona

"Elektronikas un datorzinātņu

institūts" + +

16. Latvijas Universitāte Ģeodēzijas un

ģeoinformātikas institūts + + +

3 2 3

Kosmosa tehnoloģiju nozares pārstāvji, ar kuriem nav noslēgti Partnerības līgumi

Uzņēmumi

17. AS "Sidrabe" +

18. SIA "RD Alfa" + +

19. SIA "Applied electronics labs" +

20. SIA "Rīgas Ģeometrs" + +

21. Tehnoloģiju attīstības forums + +

5 1 2

Pētniecības un izglītības institūti

22. LU Polimēru mehānikas institūts + +

23. LU Cietvielu fizikas institūts +

24. LU Astronomijas institūts + + +

25. RTU Materiālu un konstrukciju

institūts + +

4 1 3

Kopā: 25 7 17

Aptaujā iegūtie viedokļi tika apkopoti un prezentēti seminārā, kurā piedalījās

potenciālie Klastera dalībnieki. Diskusiju veidā tika saskaņots viedoklis par Klastera

sasniedzamajiem mērķiem, rīcības plānā iekļaujamām turpmākajām aktivitātēm, kā

arī par organizatorisko modeli.

7

1. KLASTERA STRATĒĢIJA

Kosmosa tehnoloģiju klastera vīzija ir veicināt Latvijas dalību Eiropas Kosmosa

aģentūrā, iesaistīties dažādās finansējuma piesaistes programmās, paaugstināt

klastera un tā dalībnieku konkurētspēju starptautiskā mērogā, kā arī

atpazīstamību kosmosa pētniecības aprindās.

Kosmosa tehnoloģiju klastera dalībnieki pārstāv gan uzņēmējdarbības sektoru, gan

pētniecības, gan valsts sektoru līdz ar to katram sektoram ir savi mērķi un

sasniedzamie rezultāti, kuri tiek ņemti vērā izstrādājot klastera stratēģiju un nosakot

klastera vispārējos mērķus.

Kosmosa tehnoloģiju klastera vispārējie sasniedzamie mērķi:

iesaistīt klasterī Latvijas uzņēmumu un pētniecības institūtu pārstāvjus, kuri ir

ieinteresēti attīstīt kosmosa tehnoloģiju nozari;

palielināt nodarbināto speciālistu skaitu Latvijā, kuri iesaistīti kosmosa

tehnoloģiju nozarē;

sekmēt vietējās kompetences pieaugumu, attīstot zināšanu pārnesi.

Uzņēmumu mērķi:

piesaistīt finansējumu uzņēmumu attīstībai kosmosa tehnoloģiju nozarē;

īstenot sadarbību starp ražošanas industriju un pētniecības institūtiem jaunu

produktu izstrādē;

palielināt ar kosmosa tehnoloģijām saistīto produktu, pakalpojumu eksporta un

apgrozījuma apjomu;

starptautiski konkurētspējīgu produktu ražošanas attīstība, t.sk. Eiropas Kosmosa

aģentūras pasūtījumu izpildei;

kopīgu projektu izstrāde kosmosa tehnoloģiju nozarē;

komercializācija.

NVO mērķi:

kosmosa tehnoloģiju nozares attīstības veicināšana Latvijā;

korporatīvo pakalpojumu nodrošināšana saistībā ar kosmosa tehnoloģiju nozari –

konsultācijas, mārketings, sabiedriskās attiecības, kosmosa komercializācija,

apmācība.

Pētniecības un zinātnisko institūtu, izglītības iestāžu mērķi:

palielināt pētnieku un zinātnieku izpratni par ražošanas industrijas attīstības

problēmām un iesaisti problēmu risināšanā;

sagatavot ražošanas industrijas prasībām atbilstošus kvalificētus speciālistus

kosmosa tehnoloģiju nozarē, pilnveidojot izglītības programmas un izveidojot

jaunas nozarei aktuālas apmācību programmas;

palielināt sagatavoto studentu maģistra darbu skaitu saistībā ar kosmosa

tehnoloģiju nozari

Valsts institūciju mērķi:

8

veicināt valsts ekonomisko attīstību;

radīt jaunas darba vietas Latvijā;

uzlabot izglītības programmas;

veicināt kosmosa tehnoloģiju nozares produktu, pakalpojumu pielietojamību

dažādās tautsaimniecības nozarēs.

Sasniedzamie rezultāti ir apgrozījuma un eksporta apjoma palielināšana, radot

jaunus produktus un starptautiski atpazīstamus zīmolus kosmosa tehnoloģiju nozarē.

Tabula Nr. 2

Kosmosa tehnoloģiju klastera sasniedzamie rezultāti.

Nozares

esošie dati1

Mērķi vidējā

termiņā

(līdz 2014.gadam)

Mērķi ilgā

termiņā

(līdz 2019.gadam)

Klastera dalībnieku skaits 0 35 70

Nozarē iesaistīto

uzņēmumu/ organizāciju

skaits Latvijā

79 110 140

Ar kosmosa tehnoloģijām

saistīto organizāciju

apgrozījums,

t.sk. satelīttelevīzija

20 milj. LVL 24 milj. LVL 50 milj. LVL

t.sk. pārējās nozares 2,28 milj. LVL

Ar kosmosa tehnoloģijām

saistīto organizāciju

eksporta apjoms

370 tūkst.

LVL 7 milj. LVL 15 milj. LVL

Kosmosa tehnoloģiju

nozarē iesaistīto darbinieku

skaits

254 300 600

Uzsākto projektu skaits

saistībā ar kosmosa

tehnoloģijām (vidēji gadā)

15 35 60

Specializēto ar kosmosa

tehnoloģijā saistīto studiju

programmu absolventu

skaits gadā

11 20-30 30-60

1 Nozares esošie dati ir apkopoti pamatojoties uz pētījumā (skat. Ievada punktu Nr.1) un potenciālo

Klastera dalībnieku aptaujā sniegto informāciju, kā arī publiski pieejamo informāciju.

9

1.1. Klastera darbības virzieni ilgā un vidējā termiņā.

Potenciālie klastera dalībnieki ir izvērtējuši prioritāros klastera darbības virzienus gan

vidējā, gan ilgā termiņā. Runājot par klastera darbības virzieniem ilgā termiņā, nav

iespējams būtiski izcelt kādu no veicamajām darbībām, jo vairākas tiek atzīmētas kā

vienlīdz svarīgas un nozīmīgas.

Diagramma Nr. 1

Kā vienlīdz nozīmīgi klastera darbības virzieni tiek norādīti:

liela mēroga projektu un pētījumu izstrāde,

izglītība un speciālistu sagatavošana,

dalība lēmumu pieņemšanā un klastera organizācijas viedokļa pārstāvniecībā,

sadarbības organizēšana,

kopīgas ārējās kompetences izmantošana,

biznesa operācijas.

Liela mēroga projektu un pētījumu izstrāde, raugoties ilgā termiņā, būtu viens no

potenciāliem klastera darbības virzieniem. Klastera dalībnieki ir ieinteresēti

10

iesaistīties gan kā sadarbības partneri starptautiska mēroga projektos, gan arī iniciēt

jaunu projektu un pētījumu izstrādi un īstenošanu. Galvenā interese ir piesaistīt

publisko finansējumu,

Izglītības un speciālistu sagatavošanu kā būtisku aktivitāti norāda pētniecības,

zinātniskie institūti un izglītības iestādes, kā pamatojumu minot faktu, ka

nepieciešams izstrādāt specifiskus studiju kursus un programmas saistībā ar kosmosa

tehnoloģiju nozari, jo pašreiz Latvijā šādas specifiskas studiju programmas tiek

piedāvātas ļoti maz, piemēram, Ventspils Augstskolā tiek piedāvāta iespēja iegūt

izglītību dabas zinātņu maģistra studiju programmā datorzinātnēs - Datorzinātnes

matemātiskie pamati un satelīt informācijas datu apstrādes sistēmas. Nebūtu efektīvi

šādas studiju programmas ieviest vairākās augstskolās, jo nav zināma studentu

interese, līdz ar to būtu jākoncentrē specifiskās studiju programmas (kā piemēram,

inženierzinātnes, kas saistītas ar kosmosa tehnoloģiju nozari, pilotu apmācība) kādā

no esošajām izglītības iestādēm.

Papildus būtu nepieciešams izstrādāt tādas studiju programmas, kurās tiek iegūtas

zināšanas par kosmosa tehnoloģiju pielietojamību tautsaimniecībā, kosmosa produktu

un pakalpojumu izstrādi, kā arī par projektu realizēšanas kvalitātes standartiem. Šāda

veida studiju programmas nodrošinātu intereses palielināšos par kosmosa tehnoloģiju

nozares sniegtajām iespējām un līdz ar to veicinātu nozares attīstību.

Pētniecības un zinātniskie institūti, kā arī izglītības iestādes ir ieinteresētas piedalīties

lēmumu pieņemšanas procesā un klastera organizāciju viedokļa pārstāvniecībā.

Šeit kā apakš aktivitātes ir gan valsts kosmosa attīstības programmas izstrāde, gan

viedokļa izteikšana LR likumdošanas jautājumos, gan dalība izglītības politikas

pilnveidē. No nozares pārstāvjiem tiek lūgts izteikt viedokli saistībā ar starptautiskās

kosmosa politikas izstrādi, savukārt netiek veikta aktīva darbība Latvijas nacionālās

kosmosa politikas izveidē. Latvijas kosmosa stratēģijas izstrāde ir nozīmīga turpmākai

sadarbībai ar Eiropas Kosmosa aģentūru tādējādi tam ir jāpievērš pastiprināta

uzmanība.

Runājot par biznesa operācijām, tiek uzsvērts tieši kopīgs mārketings, pasūtījumu

radīšana, kopīgu jaunu produktu izstrāde un dizains vietējā un starptautiskā mērogā.

Šī aktivitāte ir orientēta uz ienākumu palielināšanos, jo apvienojoties vairākiem

interesentiem identificētās problēmas risināšanā, tiek samazinātas izmaksas,

optimizēti resursi un ātrāk sasniegts rezultāts, piemēram, izstrādāts jauns produkts,

pakalpojums identificētās problēmas risināšanai, novēršanai, samazināšanai līdz ar to

šajā aktivitātē ļoti ieinteresēti uz uzņēmumi.

No saņemtajām atbildēm izriet, ka vidējā termiņā, t.i. līdz 2014. gadam, galvenā

uzmanība būtu jāpievērš sadarbības organizēšanai un biznesa operācijām, kurām

seko ārējās kompetences izmantošana, liela mēroga projektu un pētījumu izstrāde,

izglītība un speciālistu sagatavošana, dalība lēmumu pieņemšanā un klastera

organizācijas viedokļa pārstāvniecībā, stratēģijas izstrāde un aktualizēšana.

11

Diagramma Nr. 2

Runājot par sadarbības organizēšanu, potenciālie klastera dalībnieki uzsvēra to, ka

būtiska nozīme uzņēmumu/ organizāciju attīstībā kosmosa tehnoloģiju nozarē ir

informācijas pieejamībai par šīs nozares attīstības tendencēm starptautiskā mērogā, kā

arī par inovatīvām idejām, lai ražošanas/ pētniecības procesus varētu virzīt potenciāli

ienesīgākā virzienā. Kopīgos semināros un konferencēs uzņēmumi/organizācijas var

dalīties iegūtajā pieredzē pēc starptautisku ar nozari saistītu pasākumu apmeklēšanas.

Būtiska ir arī informācijas pieejamība par NATO, Eiropas Kosmosa aģentūras un citu

institūciju kvalitātes prasībām, pieejamām finansējuma piesaistes programmām, tajā

skaitā arī par iepirkumiem un nosacījumiem.

Pie biznesa operācijām tiek izcelta kopīga dalība starptautiska mēroga izstādēs,

kurās katram klastera dalībniekam atsevišķi piedalīties ir sarežģīti finansiālā ziņā,

savukārt kopā ar citiem klastera dalībniekiem piedaloties izmaksas tiktu sadalītas un

tādējādi būtu iespējams popularizēt ne tikai konkrēto produktu vai pakalpojumu, bet

arī klasteri kopumā.

Kā pamatojumu tam, ka klastera darbības sākumā uzsvars netiek likts uz liela mēroga

projektu un pētījumu izstrādi, var minēt nepieciešamo līdzfinansējumu no uzņēmuma/

organizācijas puses šo darbību īstenošanai. Līdz ar to sākotnēji būtu jāveicina tieši

sadarbība klastera dalībnieku starpā, lai tās rezultātā tiktu tuvināti dažādi industrijas,

12

pētniecības un izglītības institūtu pārstāvji. Savukārt ilgā termiņā šīs sadarbības

rezultātā jau varētu veikt projektu un pētījumu izstrādi un attīstīt jaunus produktus un

pakalpojumus.

Lai gan infrastruktūra un biznesa atbalsts ilgā un vidējā termiņā netiek izvirzīta kā

prioritāte, tomēr šīs aktivitātes ir nozīmīgas gan pie liela mēroga projektu un pētījumu

izstrādes un īstenošanas, gana arī biznesa operācijām. Šobrīd kosmosa tehnoloģiju

nozares pārstāvjiem Latvijā nav pieejama Eiropas kvalitātes standartiem atbilstoša

produktu testēšanas un kā arī laboratorijas infrastruktūra līdz ar to ir sašaurinātas

iespējas dalībai projektos, kas saistīti ar kosmosa tehnoloģiju nozares produktu

inženieriju.

13

2. RĪCĪBAS PLĀNS Diagramma Nr. 3

Saskaņā ar apzināto potenciālo Klastera dalībnieku viedokli, kas tika precizēts

semināra diskusijā, rīcības plāna aktivitātes tiek sadalītas 3 blokos:

1. Sadarbības, jaunu projektu un pētījumu veicināšana:

1.1. Sadarbības projektu idejas, priekšlikumi;

1.2. Klastera aktivitātes, uzdevumi:

1.2.1. Kompetences centrs;

1.2.2. Klastera sadarbība starptautiskās programmās;

2. Iesaiste Nacionālās kosmosa politikas izstrādē:

2.1. Sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministrijas izveidoto Valsts kosmosa

tehnoloģiju attīstības darba grupu nacionālās politikas izstrādē un

īstenošanā;

2.2. Klastera aktivitātes, uzdevumi:

2.2.1. Nozares pārstāvju identificēšana dalībai darba grupā;

2.2.2. Rekomendāciju sagatavošana un iesniegšana darba grupai;

3. Starptautiskais mārketings:

3.1. Latvijas un Eiropas Kosmosa aģentūras sadarbības veicināšana;

3.2. Klastera aktivitātes, uzdevumi.

2.1. Sadarbības, jaunu projektu un pētījumu veicināšana.

2.1.1. Sadarbības projektu idejas, priekšlikumi.

Potenciālā klastera dalībnieki ir identificējuši vēlamos sadarbības partnerus un

projektu idejas, kuras varētu attīstīt klastera dalībniekiem savstarpēji sadarbojoties.

Aptaujas anketās tika piedāvāts to uzņēmumu/ organizāciju saraksts, kas tika apzināti

priekšizpētes laikā un saņemtās atbildes ir apkopotas diagrammā Nr. 4, kurā ir

14

redzams, ka liela interese ir sadarboties tieši ar ražošanas uzņēmumiem SIA „Hanzas

elektronika” un SIA „Ventspils elektronikas fabrika”, kuru darbības virziens ir dažāda

pielietojuma elektronisko sistēmu ražošana un ir kompetence GPS sistēmu ražošanā.

Diagramma Nr. 4

Tabulā Nr. 2 ir apkopotas Klastera dalībnieku identificētās sadarbības idejas,

attīstāmie produkti, pakalpojumi, projektu idejas.

15

Tabula Nr. 2

Uzņēmums, ar kuru

respondenti vēlas

sadarboties

Sadarbībā attīstāmie produkti / pakalpojumi / projekti

Uzņēmumu idejas Pētniecības, zinātnisko un

izglītības institūtu idejas NVO idejas

SIA "Hanzas

Elektronika"

Nanopulveru pielietojums elektronikā

(AS Neomat).

Sistēmas izveide (SIA GeoStar).

Elektronisko sistēmu izgatavošana

(SIA HEE Photonic Labs).

Varam piedāvāt jau gatavas un

pielāgojamas ĢIS programmas GPS

tehnoloģiju darba rezultātu attēlošanai

un analīzei (SIA Karšu izdevniecība

Jāņa sēta).

Sakaru un datu pārraides sistēmas (SIA

Metrum).

Integrētās sistēmas (AS RD Alfa).

Dažāda pielietojuma

elektroniskās sistēmas

(Elektronikas un

datorzinātņu institūts).

Augstas precizitātes GPS

uztvērēji kosmosa

konstrukciju uzvedības

kontrolei (RTU Materiālu un

konstrukciju institūts).

Bezvadu sensori

(Tehnoloģiju attīstības

forums).

SIA "Ventspils

Elektronikas fabrika"

Nanopulveru pielietojums elektronikā.

(AS Neomat).

Elektronisko komponentu ražošana

(SIA GeoStar).

Interesētu sadarbība (LU

Ģeodēzijas un

ģeoinformātikas institūts).

Dažāda pielietojuma

elektroniskās sistēmas

Bezvadu sensori

(Tehnoloģiju attīstības

forums).

16

Elektronisko sistēmu izgatavošana.(SIA

HEE Photonic Labs).




un analīzei(SIA Karšu izdevniecība

Jāņa sēta).


(Elektronikas un


SIA "RD Alfa"

Nanopulveru pielietojums elektronikā

(AS Neomat).

Elektronisko komponentu ražošana

(SIA Bruker Baltic, SIA GeoStar).

Gala lietotāju aprīkojuma

elektroniskās komponentes -

integrētās shēmas (SIA Metrum).

Gala lietotāju aprīkojuma

elektroniskās komponentes -

integrētās shēmas

(Elektronikas un


SIA "Karšu izdevniecība

Jāņa sēta"

GPS sekošanas iekārtu adaptēšana.

Servera sastatnes internetā (SIA

GeoStar).

Kartogrāfijas un ĢIS jomā (SIA

Metrum).

Telpisko datu infrastruktūras

risinājumi.

Karšu izmantošana, ĢIS datbāžu

risinājumi internetā vidē (SIA


risinājumi (Tehnoloģiju

attīstības forums).

17

Ģeodēzists).

SIA "GeoStar"





Jāņa sēta).

GPS bāzes staciju tīkla ekspluatācija

(SIA Metrum).


GPS iekārtu piegāde. Apmācība (SIA

Ģeodēzists)

AS "Neomat"

Jaunu materiālu izstrāde

(BrukerBaltic).

Pētījumi par kompozītmateriālu

pielietojumiem kosmosā (SIA Plazma,

keramika, tehnoloģija)

Pētījumi par

kompozītmateriālu

pielietojumiem kosmosā (LU

Polimēru mehānikas

institūts).

SIA "Mērniecības datu

centrs"

GPS bāzes staciju tīkla kopīga

ekspluatācija (SIA GeoStar).

Inženierģeodēzisko datu bāzes (SIA

Metrum).

GIS risinājumi interneta vidē

pašvaldību vajadzībām (SIA

Ģeodēzists)

Sadarbība attēlu apstrādes

tehnoloģijās (Elektronikas

un datorzinātņu institūts)

18

AS "Valmieras stikla

šķiedra"

Jaunu materiālu izstrāde (SIA Plazma,

keramika, tehnoloģija).

Pētījumi par stikla šķiedras

kompozītmateriālu



institūts).

Stikla šķiedras izmantošana

armēšanā (LV Koksnes un

ķīmijas institūta polimēru

laboratorija).

Jaunas paaudzes kompozīto

izejmateriālu izstrāde (RTU

Materiālu un konstrukciju

institūts).

SIA "HEE Photonic

Labs"

Teleskopa komponentu piegāde,

Robotika (SIA GeoStar).

Optika (LU Astronomijas

institūts).

Sadarbība saistībā ar LIDAR

elektroniskā aprīkojuma

izstrādi, attīstību

(Elektronikas un


Optisku iekārtu kompozītās

konstrukcijas (RTU

Materiālu un konstrukciju

institūts).

19

VAS "Latvijas Valsts

meži"


tehnoloģijās.

Satelītattēlu pētījumi un pielietojumi

(SIA Metrum).





Jāņa sēta).

Satelītattēlu piegāde zemes

uztveršanas stacijas izveidē (SIA

GeoStar).


tehnoloģijās.

Satelītattēlu pētījumi un

pielietojumi (Elektronikas un


SIA "Bruker Baltic"

Attēli (SIA Metrum).

Sadarbība saistībā ar

elektroniskā aprīkojuma

izstrādi, ražošanu, attīstību.

(Elektronikas un


Pētījumi par

kompozītmateriālu

pielietojumiem kosmosā

(LU Polimēru mehānikas

institūts).

SIA "Metrum"





20

Jāņa sēta).

GPS bāzes staciju tīkla ekspluatācija

(SIA GeoStar).

SIA "Mobilās Sistēmas"

GPS diferenciālās sistēmas (SIA

GeoStar).

Datu rādīšana (SIA Metrum).

SIA "Plazma, keramika,

tehnoloģija"

Nanopulvera tehnoloģijas

izmantošana (SIA BrukerBaltic).

SIA "Dynamic

Research"

GPS sistēmu izveide (SIA GeoStar).





Jāņa sēta).

SIA „Audiogids” GPS dati (SIA Metrum).

Pētniecības, izglītības

institūti

LU Astronomijas

institūts

Satelītu pozīciju noteikšana (SIA

Metrum).

Teleskopu un elektronisko

komponenšu piegāde (SIA GeoStar).

Augstas precizitātes satelītu

lāzermērījumu tehnikas un metožu

izstrāde un pilnveidošana (SIA HEE


kopīgiem pētniecības un

attīstības projektiem

(Elektronikas un


Augstas precizitātes satelītu

lāzermērījumu tehnikas un

21

Photonic Labs).

metožu izstrāde un

pilnveidošana (LU

Ģeodēzijas un


RTU materiālu un

konstrukciju institūts



Kompozītmateriāli konstrukcijām

bāzes stacijās, konstrukcijas uz

zemes. Konstrukciju izturības

testēšana, kā arī vibrāciju kontrole

materiālos, konstrukcijās un

mehānismos (SIA HEE Photonic

Labs).

Sagatavoti kopīgi projekti

(LU Ģeodēzijas un


Pētījumi par

kompozītmateriālu



institūts).

Kompozītmateriāli

konstrukcijām bāzes stacijās,

konstrukcijas uz zemes.

Konstrukciju izturības

testēšana, kā arī vibrāciju

kontrole materiālos,

konstrukcijās un

mehānismos (LV Koksnes un

ķīmijas institūta polimēru

laboratorija).

Elektronikas un

datorzinātņu institūts

GPS laika mērīšanas iekārtu piegāde

un izpēte (SIA GeoStar).

Diskrētā signālu apstrāde. Meža

izpēte (SIA Metrum).

Precīza laika mērīšanas iekārtu

Elektroniskā aparatūra laika

mērīšanai (LU Ģeodēzijas

un ģeoinformātikas institūts,

LU Astronomijas institūts).

22

pielietošanai satelīttelemetrijā,

modulēšana, konstruēšana un

ražošana. (SIA HEE Photonic Labs).

LU Ģeodēzijas un

ģeoinformātikas institūts

Satelītu pozīciju noteikšana (SIA

Metrum).

GPS bāzes staciju tīkla novērojumi

(SIA GeoStar).

Satelītu pozīciju noteikšana

(LU Astronomijas institūts).




(Elektronikas un


LLU Meža fakultāte

Meža izpēte, cirsmas, koku veselību

stāvoklis. Koku sugu, slimību

noteikšana (SIA Metrum).

Satelītattēlu piegāde (SIA GeoStar).

Meža izpēte, cirsmas, koku

veselību stāvoklis. Koku

sugu, slimību noteikšana.

(LU Ģeodēzijas un


Pētījumi par satelītattēlu

izmantošanu meža

inventarizācijā. Zemes

segmentācijas algoritmu

izpēte, meža stāvokļa

novērtēšana (Elektronikas un



risinājumi; bezvadu sensoru

tīklu risinājumi (Tehnoloģiju


VeA Inženierpētniecības

centrs




(Elektronikas un

23


Pētījumi par

kompozītmateriālu



institūts).

Skaitliskās hidrodinamikas

aprēķini zemskaņas plūsmu

gadījumos (RTU Materiālu

un konstrukciju institūts).

LU Ģeogrāfijas un

Zemes zinātņu fakultāte

Tālizpētes tehnoloģiju piegāde (SIA

GeoStar).

Pētījumi (SIA Metrum).

Tālizpētes materiālu apstrādes un

dešifrēšanas rezultātā iegūto datu

izmantošana komerciālos produktos

drukātos izdevumos, programmatūrā

un interneta aplikācijās, kurās

integrēti ĢIS dati un kartogrāfiskais

materiāls (SIA Karšu izdevniecība

Jāņa sēta).

RTU Neorganiskās

ķīmijas institūts



Pētījumi par

kompozītmateriālu



institūts).

24

Jaunu materiālu izstrāde (LV

Koksnes un ķīmijas institūta

polimēru laboratorija).

Ventspils Starptautiskais

Radioastronomijas

centrs

Tālizpētes laboratorija (LU

Astronomijas institūts).




LU Fizikas institūts Jaunu materiālu izstrāde (SIA Plazma,


Latvijas Valsts koksnes

un ķīmijas institūta

polimēru laboratorija

Pētījumi par

kompozītmateriālu



institūts).

Sadarbība putupoliuretāna

serdes kompozītu izveidei

(RTU Materiālu un

konstrukciju institūts).

Nevalstiskās

organizācijas

Nodibinājums "VATP"

Informēšana par satelīttehnoloģiju

pielietošanu profesionālos un ikdienas

programmatūras produktos (SIA

Karšu izdevniecība Jāņa sēta).

Izglītības veicināšana. Izglītības,

uzņēmējdarbības, zinātnes attīstības




(Elektronikas un


Izglītības, uzņēmējdarbības,

zinātnes attīstības

veicināšana. Sabiedrības

izglītošana un tehnoloģiju

popularizēšana (Tehnoloģiju


25

veicināšana (SIA GeoStar, SIA HEE

Photonic Labs).

Tehnoloģiju attīstības

centrs

Informēšana par satelīttehnoloģiju

pielietošanu profesionālos un ikdienas

programmatūras produktos (SIA

Karšu izdevniecība Jāņa sēta).

Valsts institūcijas

Latvijas Ģeotelpiskās

informācijas aģentūra

GPS bāzes staciju tīkla kopīga

ekspluatācija (SIA GeoStar).

LATPOS izmantošana, satelītattēli

(SIA Ģeodēzists, SIA Metrum).

Karšu un datu lietošana uzņēmuma

ĢIS sistēmās (SIA Karšu izdevniecība

Jāņa sēta).

GOCE novērojumi. (LU

Ģeodēzijas un

ģeoinformātikas institūts, LU

Astronomijas institūts).




Latvijas Valsts radio un

televīzijas centrs

GPS pulksteņu sinhronizācijas iekārtu

piegāde (SIA GeoStar).

Datu pārraide uz GPS navigācijas

iekārtām (SIA Karšu izdevniecība

Jāņa sēta).

26

Tabula Nr.3

Potenciālo Klastera dalībnieku sadarbības idejas un priekšlikumi, nenorādot

konkrēto sadarbības partneri.

Uzņēmumu idejas

Attīstīt Kompetences centru programmu.

Sabiedrības informēšana.

Kopīgu semināru organizēšana, portālu izveide, kur kosmosa tehnoloģiju nozares

dalībniekiem būtu iespēja apmainīties ar idejām un informāciju par aktualitātēm

nozarē.

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par kosmosa tehnoloģiju nozares

pielietojumiem, vienlaicīgi papildinot studentu augstskolā iegūtās teorētiskās

zināšanas ar praktiskām zināšanām, varētu piedāvāt dažādas bakalauru un

maģistru darbu tēmas par uzņēmumu interesējošām problēmsituācijām, pagaidām

neizpētītām jomām u.tml.

Finansējuma piesaistes iespēja esošās infrastruktūras rekonstrukcijai

(galvenokārt, ēku un ražošanas telpu rekonstrukcijai)., produktu testēšanas un

izstrādes laboratoriju izveidei

Sadarbības iespējas mazo satelītu ražošanā.

INTERREG, FP7 u.c. programmu ietvaros izstrādāt projektus par

satelītnavigācijas pakalpojumu izmantošanu tūrisma, transporta uzraudzības,

personu ar kustības traucējumiem vides pieejamības nodrošināšanai.

NVO idejas

Latvijas Satelīttehnoloģiju centra izveide (Kompetences centra programma),

Latvijas kosmosa klastera izveide.

Bezvadu sensoru izmantošana meteodatu ievākšanai (salnu prognozēšanai). Šajā

jomā ir jau veikti pētījumi un aprēķini. Sensoru dati varētu tikt apkopoti un pārraidīti

izmantojot satelīttehnoloģijas. Tas būtu viens no kosmosa tehnoloģiju nozares

pielietojumu veidiem lauksaimniecībā.

Sadarbība sabiedrības informēšanai par kosmosa tehnoloģijām, piemēram, portālā

www.mernieks.lv izveidojot atsevišķu sadaļu.

Pētniecības un zinātnisko institūtu, izglītības iestāžu idejas

Dalība satelīta „VENTA-1” projektā, veicot tā novērošanu (LU Ģeodēzijas un


Kopā ar RTU, Elektronikas un datorzinātņu institūtu un iespējams Ventspils

Augstskolu sagatavot projekta pieteikumu par satelīt lāzertālmēru.

Satelīt lāzertālmēru izgatavošana GALILEO novērošanai, jo šobrīd Eiropas

Kosmosa aģentūrai nav sava lāzernovērošanas tīkla.

Dalība starptautiskās konferencēs, lai varētu sekot līdzi aktualitātēm un

tendencēm, kā arī starptautisku konferenču organizēšana Latvijā, piemēram, saistībā

ar satelīt lāzertālmēriem.

Piesaistīt arī ārvalstu partnerus un izstrādāt kopīgus projektus Eiropas Kosmosa

aģentūrai.

Jaunu tehnoloģisko risinājumu izstrāde, to komercializācija un intelektuālā

īpašuma aizsardzība.

http://www.mernieks.lv/

27

Attīstīt radiolokatoram, teleskopiem nepieciešamo komponenšu izgatavošanu,

ražošanu Latvijā.

Zinātnisko pētījumu veikšana, izmantojot to, ka Latvijā ir divi teleskopi, kuri

viens no otra atrodas mazāk kā 100 km attālumā.

Medicīnas nozares pētījumi par bezsvara stāvokļa ietekmi uz cilvēka muskuļiem

un skeletu.

Studentu iesaiste kosmosa tehnoloģiju nozarē, piedāvājot pētniecisko darbu tēmas.

Valsts institūciju idejas

Dalība darba grupās par kosmosa tehnoloģiju nozares jautājumu plānošanu,

koordinēšanu.

Starptautiskās konferencēs iegūtās pieredzes un informācijas nodošana Latvijas

kosmosa klastera dalībniekiem.

Attīstīt kosmosa enerģijas, piemēram, saules enerģijas komerciālu izmantošanu.

Sadarbības veicināšana datu apmaiņā saistībā ar klimata pārmaiņām un

piemērošanos tām, iegūto datu tālāka interpretācija un modeļu, scenāriju veidošana

iesaistot Latvijas institūtu zinātnisko personālu.

Esošās infrastruktūras kopīga izmantošana, piemēram, Latvijas Valsts radio un

televīzijas centra infrastruktūra. Kompetences izmantošana datu pārraides un

televīzijas apraides jomās.

Veidot daudzfunkcionālu satelītu vadības un monitoringa sistēmu Latvijā,

paredzot tās integrāciju ar valsts ģeoinformācijas ieguves un apstrādes modeļiem.

Attīstīt satelīttehnoloģiju pielietojumu iespējas gan tautsaimniecībā, gan valsts

aizsardzībā un katastrofu novērošanas segmentā, kas būtu balstīta uz satelītu vadības

un monitoringa stacijas darbību.

Vairāki potenciālā Klastera dalībnieki ir jau šobrīd identificējuši to viņu rīcībā esošo

infrastruktūru, kuru uz sadarbības līgumu pamata būtu iespējams izmantot arī citiem

Klastera dalībniekiem (skat. Tabulu Nr.4)

Tabula Nr.4

Klastera dalībnieku infrastruktūra

Klastera dalībnieks Klastera dalībnieka infrastruktūra,

kuru varētu izmantot

SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" Interneta un datorā instalējamas ĢIS

aplikācijas.

SIA "ENVIROTECH" Pilnīgu ĢIS platformu, profesionālo GPS

un ģeodēzisko sistēmu, tālizpētes

tehnoloģiju nodrošināšana, lietotāju

apmācības un pilnībā aprīkotu ar

jaunākajām ĢIS un tālizpētes datu

apstrādes tehnoloģijām mācību klasi ar

vismaz 7 datoriem, profesionālos GPS

uztvērējus ar programmatūru un

apmācību, biroja telpas.

SIA "GeoStar" Ģeodēzisko instrumentu izmantošana,

ietverot GPS tehnoloģiju testēšanu.

28

Telpas – prezentācijām, birojiem.

SIA "Ģeodēzists" Augstprecīzas mērniecības GPS iekārtas.

SIA "Metrum" Satelītattēlu apstrādes programmatūra.

Dati, verifikācija, apstrāde. Lidmašīna.

Latvijas Universitāte Ģeodēzijas un

ģeoinformātikas institūts

Ģeogrāfiskās informācijas datu bāzes,

novērojumi – uz sadarbības līguma

vienošanās pamata.

Tehnoloģiju attīstības forums Telpisko datu infrastruktūras vadības

risinājumus, balstoties uz Čehijas GMES

pieredzi.

LU Polimēru mehānikas institūts ilggadēja darba pieredze un augsti

tehnoloģiska bāze pētījumiem par

materiālu pielietošanu kosmosa

tehnoloģiju jomā.

LU Astronomijas institūts Divi teleskopi – observatorijas.

Gravimetrs Baldonē.

RTU Materiālu un konstrukciju institūts Mehānikas testu iekārtas INSRON 8820

(250kN) un 8872(10kN) ZWICK Z100

(100kN), Triecina absorbcijas tornis

INSTRON Dynatup 9250, kā arī

ultraskaņas iekārta USPC 3010HF, ISI-

SYS vibrogrāfs un POLYTEC PSV-400

vibrometrs) ietverot augstas un zemas

temperatūras pētījumu kameras.

2.1.2. Klastera aktivitātes, uzdevumi.

1) Kompetences centrs.

VATP veiktās priekšizpētes laikā un arī potenciālo Klastera dalībnieku aptaujas laikā

vairakkārt tika uzsvērta nepieciešamība izveidot Kompetences centru – Latvijas

kosmosa/ satelīttehnoloģiju centru (turpmāk tekstā LSC).

2007.gadā sadarbībā ar LIAA ir izstrādāta LSC stratēģija, kuras izstrādes laikā tika

apzināti 22 partneri (komersanti un zinātniskie institūti), sagatavotas 15 rūpnieciskas

izpētes un/vai eksperimentālo izstrādņu koncepcijas 4 darbības virzienos – attēlu

apstrādē un izmantošanā, satelītnavigācijā, telekomunikācijā un inženierijā.

Līdz 2010.gada sākumam Ministru kabinetā ir plānots apstiprināt Kompetences centru

programmu, kuras mērķis ir īstenot rūpniecisko pētījumu un eksperimentālās

izstrādes projektus, veicinot sadarbību starp uzņēmumiem un pētniecības institūtiem.

Šīs programmas ietvaros (2010. – 2015.) juridiski reģistrētam kompetences centram

būs iespējams saņemt publisko finansējumu 5 milj. LVL apmērā pētniecības darbu

veikšanai un 1,25 milj. LVL ilgtermiņa ieguldījumiem. Publiskā finansējuma apjoms

no kopējām attiecināmajām izmaksām ir plānots atšķirīgs gan atkarībā no

pielietojuma veida, gan sadalījumā pēc kompetences centra piederības maziem,

vidējiem vai lieliem komersantiem.

29

Tabula Nr. 5

Publiskā finansējums

(% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām)

KC ir mikro

vai mazais

komersants

KC ir

vidējais

komersants

KC ir

lielais

komersants

Laboratorijas iekārtu iegāde 55% 55% 45%

Rūpnieciskie pētījumi 70% 60% 50%

Eksperimentālās izstrādes 45% 35% 25%

Ir iespējamas šādas potenciālā Klastera un to dalībnieku sadarbības formas ar LSC:

Kļūt par LSC juridiski apstiprinātu dalībnieku, ar pamatkapitāla daļām;

Kļūt par partneri vai izpildītāju LSC identificētajos projektos;

Iniciēt un īstenot jaunus ar satelīttehnoloģijām saistītus LSC projektus.

Klastera uzdevums – izvērtēt atbilstošāko alternatīvu Klastera dalībnieku

sadarbībai ar kosmosa tehnoloģiju kompetences centru.

Klastera vai tā darbības veicinātāja aktivitātes:

1) Organizēt LSC – juridiskas personas reģistrāciju līdz 2010.gada

sākumam;

2) Izstrādāt projekta pieteikumu un projektu koncepciju Kompetences

centra programmā;

3) Veicināt Kompetences centra partneru sadarbību, atjaunot 2007.gada

LSC stratēģijā iekļauto projektu sarakstu un ,izmantojot ekspertu

metodi, aktualizēt īstenojamo projektu un pētījumu sarakstu.

2) Klastera iesaiste starptautiskā klasteru sadarbības tīklā.

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija (turpmāk tekstā – EM) ir iesaistījusies

Klasteru programmas projekta izstrādē, kas tiks sagatavots Eiropas Savienības

Stratēģijā Baltijas jūras reģionam iekļautās programmas „Baltijas jūras reģiona

inovāciju, klasteru un MVU tīkli” (Baltic Sea Region Program for Innovation,

Clusters and SME-Networks) ietvaros, ar mērķi nodrošināt transnacionālu klasteru

sadarbību Baltijas jūras reģionā.

Iesaistoties šajā programmā, Klasterim un tā dalībniekiem būs iespēja veidot

sadarbību ar maziem, vidējiem uzņēmumiem un klasteriem no Baltijas jūras reģiona.

Klastera uzdevums – pārstāvēt Klasteri un tā dalībniekus Eiropas Savienības

Stratēģijā Baltijas jūras reģionam iekļautās programmas „Baltijas jūras reģiona

inovāciju, klasteru un MVU tīkli” projektos, veicināt Klastera un to dalībnieku

starptautiskās sadarbības attīstību.

30

Līdz 2009.gada beigām nepieciešams sekot līdzi aktualitātēm saistībā ar Ekonomikas

ministrijas iesaisti projekta pieteikuma sagatavošanā un nepieciešamības gadījumā

sniegt informāciju par kosmosa tehnoloģiju nozares pārstāvju kompetenci un vēlmi

iesaistīties projektā.

Starptautiskās sadarbības veidošanai aptaujas laikā ir identificēti potenciālie partneri

un sadarbības jomas.

Tabula Nr.6

Potenciālais partneris Sadarbības joma

Eiropas Kosmosa Aģentūra Informācijas apmaiņa par iespējām un

vajadzībām, vietējo uzņēmēju lobijs

Satelītlāzertālmēri

Eiropas valstu kosmosa aģentūras:

Vācijas Kosmosa Aģentūra (DLR);

Francijas Kosmosa Aģentūra (CNES);

Itālijas Kosmosa Aģentūra (ASI);

Čehijas Kosmosa Alianse (CSA);

Rumānijas Kosmosa Aģentūra (ROSA)

Sadarbības veicināšana

GALILEO, GLONASS

EUPOS Turpināt jau esošo sadarbību.

Iesaistītas 18 valstis.

EOMAP Geodata, AS Baltijas mērogā pielietojamu gala

produktu veidošanai

Europe Defense Agency Informācijas apmaiņa par iespējām un

vajadzībām, vietējo uzņēmēju lobijs

EADS Astrium Gmbh Sadarbība materiālzinātnē

TRIMBLE GPS tehnoloģiju izstrāde, testēšana

Laser Technology Lāzertālmērs, ātruma mērītāji

(autotransportiem)

International Laser Ranging Service A wide range of topics included in ILRS

competence

Tartu observatorija Satelītattēlu apstrāde

TervaSAR

Integral, Minsk Pusvadītāju tehnoloģija

MSF, Frankfurt Pusvadītāju tehnoloģija

Роскосмос Produkcijas gala patērētājs

WIRELESSINFO http://www.wirelessinfo.cz

Geographic Information System (GIS),

Remote Sensing (RS),

Global Positioning System (GPS)

http://www.wirelessinfo.cz/

31

2.2. Iesaiste Nacionālās kosmosa politikas izstrādē.

2.2.1. Sadarbība ar Valsts kosmosa tehnoloģiju attīstības darba grupu nacionālās kosmosa politikas izstrādē un īstenošanā.

2010.gada sākumā Ministru kabinetā tiks iesniegts apstiprināšanai Izglītības un

zinātnes ministrijas sagatavotais „Valsts kosmosa tehnoloģiju attīstības darba grupas

nolikums”.

Saskaņā ar nolikumu izveidotās Valsts kosmosa tehnoloģiju attīstības darba grupas

(turpmāk tekstā – darba grupa) darbības mērķis ir veicināt valsts nacionālās kosmosa

politikas izstrādi un tās īstenošanu.

2.2.2. Klastera aktivitātes un uzdevumi.

1) Nozares pārstāvju identificēšana dalībai darba grupā.

Darba grupas nolikumā ir atrunāts tās sastāvs:

Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju

departamenta direktors (darba grupas vadītājs);

Ekonomikas ministrijas pārstāvis;

Aizsardzības ministrijas pārstāvis;

Satiksmes ministrijas pārstāvis;

Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāvis;

Latvijas Nacionālā kontaktpunkta „Kosmosa” prioritātes pārstāvis; Latvijas

Zinātņu akadēmijas pārstāvis; Finanšu ministrijas pārstāvis;

trīs Latvijas zinātnisko institūtu pārstāvji;

Latvijas Republikas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru

asociācijas pilnvarots pārstāvis;

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras nozīmēts komercsabiedrības

pārstāvis;

Latvijas Darba Devēju konfederācijas pārstāvis;

Valsts Akciju Sabiedrības „Elektronisko sakaru direkcija” pārstāvis.

Potenciālo Klastera dalībnieku semināra laikā vairāku pētniecības, zinātnisko un

izglītības institūtu pārstāvji izteica vēlmi iesaistīties un aktīvi līdzdarboties nacionālās

kosmosa politikas izstrādē. Līdz ar to kā viena no Klastera darbības aktivitātēm

tiek noteikta:

Latvijas Zinātnes padomei ieteikt iespējamos Latvijas zinātnisko

institūtu pārstāvjus dalībai darba grupā, lai nodrošinātu ar kosmosa

32

tehnoloģijām saistīto nozaru pārstāvju tiešu iesaisti nacionālās

kosmosa politikas izstrādes procesā

Klastera uzdevums – ierosināt veikt grozījumus darba grupas nolikumā, lai tās

sastāvā iekļautu arī Klastera pārstāvi.

Šobrīd no Latvijas pētniecības, zinātnes un izglītības institūtiem kā potenciālie

Klastera dalībnieki ir identificēti:

Ventspils Augstskola (t.sk. struktūrvienības – Inženierpētniecības centrs,

Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs);

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (t.sk. Meža fakultāte);

Latvijas Universitāte, t.sk.:

o Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts;

o Matemātikas un fizikas institūts;

o Polimēru mehānikas institūts;

o Ģeogrāfijas uz Zemes zinātņu fakultāte;

o Cietvielu fizikas institūts;

o Astronomijas institūts;

Rīgas Tehniskā Universitāte, t.sk.:

o Aviācijas institūts;

o Radioelektronikas institūts;

o Neorganiskās ķīmijas institūts;

o Materiālu un konstrukciju institūts;

o Būvniecības fakultātes Transportbūvju institūta Ģeomātikas katedra;

Transporta un sakaru institūts;

Valsts zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona "Elektronikas un

datorzinātņu institūts";

Atvasināta publiska persona "Latvijas Valsts koksnes un ķīmijas institūta

polimēru laboratorija".

Uzskaitītajām institūcijām ir kompetence saistībā ar kosmosa tehnoloģijām saistītās

jomās, piemēram, dalība Padomju Savienības kosmosa projektos, veikti pētījumi un

izstrādāti produkti (piem. Elektronikas un datorzinātņu institūta precīzā laika

mērīšanas iekārtas tehnoloģijas un gala produkta izstrāde, Ģeodēzijas un

ģeoinformātikas institūta satelīt lāzer tālmērs, RTU materiālu un konstrukciju institūta

kompetence dažādiem materiāliem u.c.)

Pamatojoties uz pētījuma un aptaujas laikā apzināto institūtu pieredzi un zināšanām,

Klasteris var identificēt kandidātus, kuri būtu kompetenti iesaistīties nacionālās

kosmosa politikas izstrādē.

2) Rekomendāciju sagatavošana un iesniegšana darba grupai.

Pētījuma kā arī potenciālo Klastera dalībnieku aptaujas laikā tika saņemti ieteikumi

un rekomendācijas gan izglītības un pētniecības politikas jomā, gan arī par

nepieciešamajiem valsts pārvaldes institūciju atbalsta pasākumiem. Tabulā Nr.7 ir

redzamas dažas no apkopotajām rekomendācijām.

33

Tabula Nr.7

Potenciālo Klastera dalībnieku rekomendācijas.

Izglītības un pētniecības politika

Starpdisciplināru studiju programmu izstrāde un īstenošana.

Prioritāri attīstāmās izglītības programmas - elektronika, informācijas

tehnoloģijas, fizika, vides zinātnes, telekomunikācija ar specializāciju

satelītattēlu un signālu apstrādē.

Apvienot vienas specialitātes studentu apmācību vienā izglītības institūcijā.

Nodrošināt izglītības un pētniecības iestādes ar zinātniski metodoloģisko

materiālu.

Izveidot sistēmu, lai studentiem no valsts puses studiju laikā tiktu subsidētas

darba vietas, teorētisko zināšanu pielietošanai praksē.

Vieslektoru, ekspertu piesaiste no ārvalstīm, kā arī ārvalstu apmācības

programmu izmantošanu.

Virzības uz inovāciju un jaunradi veicināšana nevis pasniedzēju zināšanu

pārņemšana.

„Izcilības centru” izveide materiālzinātnēs, inženierzinātnēs u. tml.

Valsts pārvaldes institūciju atbalsta pasākumi

Galvenokārt valsts pārvaldes institūciju atbalsta pasākumiem jābūt saistībā ar zinātnes

un izglītības attīstību un finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai.

Kosmosa tehnoloģiju iekļaušana zinātnes attīstības prioritārajos virzienos,

pamatnostādnēs paredzot konkrētu rīcības plānu un finansējumu nozares

attīstībai. Nosakot nozari, kā prioritāti, jāsniedz priekšrocības, izvērtējot

finansējuma piešķiršanu arī struktūrfondu cilvēkresursu, infrastruktūras

attīstības un uzņēmējdarbības attīstības programmās. Būtisks būtu

finansējums projektiem, kompetenču centru programmas vai klastera

programmas ietvaros.

Atbalsts no valsts puses īpaši būtu jāsniedz inovācijām saistībā ar kosmosa

tehnoloģiju nozari, gan caur struktūrfondu un grantu mehānismiem, gan

izglītības un zinātnes politiku, gan arī infrastruktūru, veidojot izcilības un

kompetenču centrus, zinātnes parkus un biznesa inkubatorus.

Būtu nepieciešamas izmaiņas nodokļu sistēmā. Šobrīd Latvijas nodokļu

sistēma ir tāda, kas neveicina augstas pievienotās vērtības un eksporta

produktu ražošanu. Kā ieteikums ir piešķirt nodokļu atlaides komersantiem,

kas darbojas nozarē ar augstu pievienoto vērtību.

Lielākā daļa respondentu kā būtisku soli no valsts institūciju puses redz tieši

nacionālās kosmosa stratēģijas izstrādi. Nacionālā kontaktpunkta izveide

regulārai sadarbībai ar EKA, NATO un vietējiem partneriem nozares prestiža

celšanai un Latvijas aktīvākai iesaistīšanai starptautiskajos procesos ir

34

izšķiroši svarīga nozares tālākai attīstībai. Būtu jāsāk ar kosmosa darba grupas

izveidošanu, lai tālāk risinātu jautājumus par dalību Eiropas kosmosa aģentūrā.

Jāizveido koordinējoša institūcija, kas rūpētos par nepieciešamās

likumdošanas, normatīvās bāzes un atbalsta mehānismu ieviešanu.

Atbalsts pētnieciskās infrastruktūras izveidei un uzturēšanai. Kā atzīmē

respondenti tad atbalsts nepieciešams ne tikai infrastruktūras izveidošanai, bet

arī jau esošās uzturēšanai. Kā piemēru var minēt situāciju, kas izveidojusies

LU Astronomijas Institūta observatorijās, kas ir pašas par sevi unikāli

pētnieciskās infrastruktūras objekti Latvijā, taču finansējums to uzturēšanai ir

nepietiekošs, lai uzturētu tās kvalitatīvā stāvokļi, nodrošinātu apsardzi un tml.

Arī VSRAC saskaras ar līdzīgu problēmu.

Kā atzīst lielākā daļa respondentu, tajā skaitā arī valsts institūciju pārstāvji, tad

valsts pārvalžu institūciju, aģentūru informētības līmenis par iespējamajiem

kosmosa tehnoloģiju pielietojumiem sabiedrības pārvaldes funkciju

nodrošināšanā, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā, būtu jāpaaugstina.

Valsts no savas puses varētu griezties pie potenciālā satelīt/kosmosa

tehnoloģiju klastera ar problēmas formulējumu jeb definētu nepieciešamību,

savukārt, klastera dalībnieki savā iekšienē sadalot uzdevumus un liekot lietā

katrs savus resursus un kompetenci piedāvātu risinājumu un pakalpojumu.

Rezultātā ieguvums ir abpusējs un attīstību veicinošs.

Klastera uzdevums – iesniegt darba grupai „Pētījumu par satelīttehnoloģiju

potenciālu Latvijā un eksportam”, kā arī sagatavoto Klastera stratēģiju un

rīcības plānu un sekot, lai apkopotā informācija par kosmosa tehnoloģiju nozari

tiktu izmantota Nacionālās kosmosa stratēģijas izstrādē.

Klastera uzdevums – ierosināt darba grupā izskatāmos jautājumus, saskaņā ar

Klastera stratēģijā apkopotiem dalībnieku viedokļiem.

Ņemot vērā to, ka Klastera darbības veicinātājam ir nepieciešams būt kompetentam

jautājumos par kosmosa tehnoloģiju nozares aktualitātēm un pārstāvju aktivitātēm,

tad:

Klastera uzdevums- iesniegt darba grupai ierosinājumu, ka Klastera veicinātājs

kļūst par oficiālo kontaktpersonu Latvijas sadarbībai ar Eiropas Kosmosa

aģentūru ar Izglītības un zinātnes ministrijas pilnvarojumu pārstāvēt Latviju.

2.3. Starptautiskais mārketings

2.3.1. Latvijas un Eiropas Kosmosa aģentūras sadarbības veicināšana.

Latvijas dalība Eiropas kosmosa aģentūrā tiek uzsvērta kā priekšnoteikums kosmosa

tehnoloģiju nozares turpmākai attīstībai, kā arī norādīts, ka Latvijas virzība dalībai

šajā organizācijā ir viens no svarīgākajiem valsts atbalsta pasākumiem nozarei.

35

Pamatojums Latvijas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā.

Dos nepieciešamos attīstības stimulus nozarei – ļaus skaidrāk saprast attīstības

virzienus, izveidot nepieciešamās koordinācijas institūcijas un sastādīt

plānošanas dokumentus.

Nodrošinās Latvijas uzņēmumiem, zinātniskajiem institūtiem, izglītības

iestādēm, NVO un valsts institūcijām iespēju iesaistīties EKA projektos,

tādejādi radot iespēju strādāt starptautiskos, tehnoloģiski ietilpīgos projektos;

Iespēja radīt jaunu intelektuālo īpašumu, izstrādāt Latvijā unikālas

tehnoloģijas;

Iespēja piesaistīt valstij finansējumu nozares straujākai attīstība caur EKA

projektiem;

Iespēja apmainīties ar informāciju, datiem un izstrādnēm, sadarbojoties ar citu

valstu speciālistiem;

Piekļuve aktuālajai informācijai un starptautiskajai kosmosa tehnoloģiju

industrijas pārstāvju sabiedrībai;

Iespējas speciālistu apmācībai kosmosa tehnoloģiju jomā un ekspertu

piesaistei no ārvalstīm;

Cels nozares prestižu un palielinās jaunatnes interesi studēt ar kosmosa

tehnoloģijām saistītās inženierzinātnes;

Dalība EKA pavērtu iespējas ietekmēt procesus, piemēram, to, kādas būs

GALILEO satelītu orbītu trajektorijas – lai tās būtu piemērotas arī Latvijas

teritorijai (kā šobrīd ir ar GPS);

Tas veicinātu uz zināšanām balstītas, augstas pievienotās vērtības attīstību,

tādejādi, dodot būtisku stimulu Latvijas tautsaimniecības attīstībā;

Satelīttehnoloģiju ietekme uz valstu attīstību tuvākajā laikā ievērojami

palielināsies, tāpēc savas valsts ekonomikas un pārvaldības efektivitātes

interesēs nepieciešams, lai Latvija šajos jautājumos atrastos tuvu līderu

pozīcijām, tādejādi savā attīstībā kompensējot to, ka pretēji lielajām valstīm

nevaram konkurēt ar lielu ekonomiku, populāciju, teritoriju vai izejvielām.

Uzņēmējiem būs iespējas piedalīties starptautiskajās kosmosa tehnoloģiju

industrijas piegāžu ķēdēs.

Runājot par prioritātēm, kādas Latvijai būtu jānosaka dalībai Eiropas Kosmosa

aģentūrā, respondentu vidū starp izglītības iestāžu, valsts institūciju un pētniecības

institūtu, uzņēmējdarbības un NVO pārstāvjiem pastāv līdzīga viedokļu vienotība kā

iepriekšējos jautājumos. Vienīgā būtiskā atšķirība ir tā, ka pētniecības institūti vairāk

uzsver nepieciešamību koncentrētos uz tām jomām, kur Latvijai jau ir iestrādes un

sasniegumi, kamēr valsts institūciju un uzņēmējdarbības pārstāvji – uz jaunu

pielietojumu un pielietojumu sabiedrībai kopumā, bāzētu uz pozicionēšanas sistēmām,

izveidi.

Kopumā respondenti uzskata, ka tās jomas uz kurām Latvija var pretendēt,

iekļaujoties Eiropas kosmosa industrijā ir jau pietiekoši skaidras, tomēr pirms tam vēl

būtu jāveic pasākumi, lai palielinātu Latvijas kapacitāti.

36

Tiek izdalīti sekojoši prioritāri virzieni:

Par prioritārajām jānosaka tās apakšnozares, kurās jau šobrīd notiek sadarbība

ar Eiropas kosmosa aģentūru (Latvijas valsts koksnes un ķīmijas institūts,

RTU materiālu un konstrukciju institūts, LU Astronomijas un ģeodēzijas un

ģeoinformātikas institūts, ,„Bruker Baltic” – gan materiālzinātņu, gan

inženierzinātņu jomā). Jāizmanto jau esošās kompetences, piemēram,

satelītlāzerlokācijā. Šajā jomā EKA atbalsts ir ļoti nepieciešams turpmākai

attīstībai. Pēc vairāku respondentu domām šīs kompetences un infrastruktūras

esamība Latviju nostāda daudz izdevīgākā pozīcijā sadarbībai ar EKA

aģentūru nekā citas Baltijas valstis. Tas dod priekšrocības iekļauties kosmosa

tehnoloģiju apakšnozarēs, kas saistītas ar ģeodēziskajiem satelītiem.

Zemes resursu un zemes gravitācijas pētījumi.

Pielietojumi, kas nākotnē saistīti ar GALILEO – starptautiskajā dzelzceļa

satiksmē, jūrniecībā, sauszemes transportā, aviācijā;

Satelīttehnoloģiju pielietojumi būtiski plašākai izmantošanai publiskajā

sektorā (aizsardzības un civiliem mērķiem). Plaša patēriņa kosmisko

tehnoloģiju pielietojumi;

Programmatūras inženierija. Šajā kosmosa tehnoloģiju apakšnozarē Latvija

varētu attīstīties, jo nepieciešamie ieguldījumi, salīdzinoši ar citām kosmosa

tehnoloģiju apakšnozarēm ir mazāki, savukārt nepieciešamie resursi sākotnēji

ir pietiekami.

Jaunās paaudzes mikro satelītu būvniecība.

Jāatrod jauni, inovatīvi pielietojumi vai tehnoloģijas, kurās neviena no

Eiropas lielvalstīm vēl nav ieguvusi nepārspējamu kapacitāti.

Pielietojumi vides un klimata uzraudzībā un monitoringā – gan uz sauszemes,

gan jūrā.

Savukārt, lai virzība uz dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā būtu atbilstoša prioritātēm

un mērķiem, par būtiskiem priekšnoteikumiem respondenti izvirza sekojošus:

Klastera izveide, kas būtu atbildīgs par kosmosa tehnoloģiju nozares attīstību

un sadarbību, kā arī virzību uz Eiropas Kosmosa aģentūru. Neskatoties uz

Latvijas vēsturiskajiem sasniegumiem un veiksmīgo attīstību pirms Padomju

Savienības sabrukuma, šobrīd sadarbības, partnerības pārorientācija un

uzsākšana ar ES pētniecības institūtiem un industriju veidojas lēni.

Uzņēmēji būtu jāiesaista Latvijas zinātnisko institūtu un izglītības iestāžu

projektos ar kosmosa tehnoloģijām saistītajās jomās. Kā viens no modeļiem,

kā to darīt, varētu būt tieši kosmosa tehnoloģiju klastera un kompetenču centra

izveide;

Valsts politikas un prioritāšu līmenī būtu jādomā par kosmosa tehnoloģijās

apmācīto speciālistu skaita pieaugumu. Jāveido atbilstoša cilvēkresursu

pieejamība (izglītības programmas) atsevišķos virzienos (materiālzinātnes, IT,

kosmosa inženierija), lai kvalificētos EKA projektos.

Sadarbības jomas jānoformulē precīzi un par tām jāvienojas starpministriju un

ekspertu līmenī, ievērojot finansiālas iespējas, ieskaitot EKA atbalstu.

Plānojot valsts finansējumu atsevišķi jāizdala finansējums tieši kosmosa

tehnoloģiju nozarei;

Jānodrošina atbilstošs tehnoloģiskais līmenis, lai varētu piegādāt augsta

37

līmeņa tehnoloģijas EKA projektos;

Jāveido EKA standartiem atbilstoša infrastruktūra, mērķtiecīgi finansējot ar

kosmosa tehnoloģijām saistītus attīstības projektus Latvijā;

Kompensācijas darījumu (offset mehānismu) izmantošana iepirkumos, lai

stimulētu vietējos ražotājus;

Valsts institūciju un atbildīgās institūcijas pārstāvjiem būtu aktīvi jānodarbojas

ar Latvijas kosmosa tehnoloģijas nozares pārstāvju interešu lobēšanu un ideju

virzīšanu EKA.

2.3.2. Klastera aktivitātes, uzdevumi.

Kā potenciālo Klastera dalībnieku seminārā informēja Darba grupas pārstāvis,

2010.gada sākumā tiek organizēta EKA ekspertu vizīte Latvijā ar mērķi auditēt

Latvijas zinātniskās institūcijas un komercsabiedrības. Audita laikā iegūtā informācija

tiks izmantota Latvijas Nacionālās kosmosa stratēģijas izstrādei, līdz ar to ir

nepieciešams kvalitātīti prezentēt zinātnisko institūciju un komercsabiedrību

kompetenci ar kosmosa tehnoloģijām saistītajās jomās.

Klastera uzdevumi sadalījumā pa blokiem:

Tirgus un biznesa operācijas - sniegt nepieciešamo atbalstu un palīdzību

zinātniskajiem institūtiem un komercsabiedrībām kvalitatīvu prezentāciju

sagatavošanai EKA ekspertu vizītei.

Informācijas pieejamība - ekspertu piesaiste Eiropas Kosmosa

aģentūras, NATO un citu institūciju informācijas izskaidrošanai nozares

pārstāvjiem;

Veicināt Latvijas un Eiropas kosmosa aģentūras sadarbību:

Eiropas Kosmosa aģentūras pilntiesīgas dalībvalsts statusa

saņemšana Latvijai līdz 2019.gadam;

Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statusa

saņemšana Latvijai līdz 2014.gadam.

38

3. KOSMOSA TEHNOLOĢIJU KLASTERA ORGANIZATORISKAIS MODELIS

3.1. Organizatoriskā modeļa alternatīvas

Anketā „Aptauja Kosmosa tehnoloģiju klastera stratēģijas, rīcības plāna izstrādei un

organizatoriskā modeļa izveidei” tika apzināts viedoklis par piemērotāko Kosmosa

tehnoloģiju klastera organizatorisko modeli. Piedāvātie varianti bija:

1) klasteris kā atsevišķa juridiska persona (biedrība);

2) klasteris kā Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas

(LETERA) apakšsekcija;

3) klasteris kā Informācijas tehnoloģiju (IT) klastera apakšsekcija;

4) klasteris kā Mašīnbūves un Metālapstrādes Rūpniecības asociācijas

(MASOC) apakšsekcija;

5) klastera koordinatora funkcijas uzņemas Izglītības un Zinātnes Ministrijas

izveidotā Valsts kosmosa tehnoloģiju attīstības darba grupa;

6) klastera koordinatora funkcijas uz līguma pamata uzņemas kāds no klastera

dalībniekiem;

7) nav nepieciešams veidot klastera organizāciju.

Daži uzņēmumi/institūti jau ir biedri kādā no asociācijām līdz ar to respondentiem tika

piedāvāts izvēles variants, lai klasteris iesaistītos kādā no jau esošām asociācijām,

klasteriem, izveidojot to kā jaunu apakšsekciju.

Runājot par to, kurās asociācijās potenciālie klastera dalībnieki jau ir iesaistījušies, var

minēt, piemēram, nodibinājumu „VATP”, kas ir LEtERA un MASOC asociācijas

biedri, SIA „Hanzas Elektronika” un SIA „Ventspils Elektronikas fabrika” ir LEtERA

asociācijā.

Turpmāk tekstā neliela informācija par katru no piedāvātajiem Kosmosa tehnoloģiju

klastera organizatoriskā modeļa variantiem.

1) klasteris kā atsevišķa juridiska persona (biedrība).

Biedrības dibināšana:

Biedrību var nodibināt fiziskas un juridiskas personas, kā arī tiesībspējīgas

personālsabiedrības;

Biedrību var dibināt uz noteiktu vai neierobežotu laiku;

Lai dibinātu biedrību, nav nepieciešams sākotnējs mantisks ieguldījums;

Biedrības nosaukumam jāatbilst biedrības darbības mērķim un veidam.

Tam skaidri un noteikti jāatšķiras no citu reģistrētu vai reģistrējamu

biedrību nosaukumiem un tas nedrīkst sakrist ar valsts vai pašvaldību

institūciju nosaukumiem, kā arī ietvert maldinošas ziņas par to, ka biedrība

vai nodibinājums ir apveltīts ar publisku varu. Biedrības nosaukumā

lietojami vienīgi latviešu un latīņu burti.

39

Pirms pieteikuma par biedrības ierakstīšanu Biedrību un nodibinājumu reģistrā,

dibinātājiem:

jāpieņem lēmums par biedrības dibināšanu;

jāapstiprina biedrības statūti;

kā arī jāievēl biedrības pārvaldes institūcija - koleģiāla vai vienpersoniska

biedrības izpildinstitūcija (izpildinstitūcijas nosaukumu var izvēlēties -

valde, direktors, direktorāts utml.) un citas biedrības statūtos paredzētās

institūcijas.

Biedrības statūtos jānorāda:

biedrības nosaukums;

biedrības mērķis;

biedrības darbības termiņš (ja biedrība tiek dibināta uz noteiktu laiku);

biedru iestāšanās un izstāšanās priekšnoteikumi;

biedru tiesības un pienākumi;

kārtība, kādā var noteikt biedrības teritoriālo un citu struktūrvienību (ja

tādas tiek dibinātas) tiesības un pienākumus;

biedru sapulces sasaukšanas un lēmumu pieņemšanas kārtība;

izpildinstitūcijas nosaukums, tās skaitliskais sastāvs, nosakot

izpildinstitūcijas locekļu tiesības pārstāvēt biedrību atsevišķi vai kopīgi;

saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūvi,

ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru

termiņus vai zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un termiņus.

Pieteikumā par biedrības ierakstīšanu Biedrību un nodibinājumu reģistrā

jāpievieno dibinātāju pieņemtais lēmums par biedrības dibināšanu, statūti (2

eksemplāri), kā arī izpildinstitūcijas locekļu saraksts. Nepieciešamie dokumenti

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā iesniedzami 14 dienu laikā no lēmuma

par biedrības dibināšanu pieņemšanas brīža. Biedrība kļūst par juridisku personu,

savukārt biedrības dibinātāji par tās biedriem, ar brīdi, kad biedrība ierakstīta

Biedrību un nodibinājumu reģistrā. Biedrības reģistrāciju veic Latvijas Republikas

Uzņēmumu reģistrs.

Biedrība sastāv vismaz no diviem biedriem, un par to uzņemšanu lemj biedrības

izpildinstitūcija, taču statūtos var noteikt lielāku nepieciešamo biedru skaitu, kā

arī paredzēta cita biedru uzņemšanas kārtība (piem. uzņem padome vai biedru

sapulce). Biedrības darbībā var piedalīties arī personas ar īpašu statusu - biedru

kandidāti, goda biedri, asociētie biedri, vecbiedri, kuru tiesības un pienākumus

nosaka biedrības statūtos.

Katras biedrības obligātās pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce (kopsapulce),

kas uzskatāma par augstāko lēmējinstitūciju un izpildvara, kas var būt

vienpersoniska (piemēram, direktors, priekšsēdētājs) vai koleģiāla (piemēram,

valde, padome) un kas vada un pārstāv biedrību.

Biedru sapulci sasauc izpildinstitūcija likumā vai statūtos paredzētajos gadījumos,

kā arī tad, ja biedru sapulces sasaukšana nepieciešama biedrības interesēs.

Lēmumi biedru sapulcē tiek pieņemti, ja par tiem nobalso vairāk kā puse no

klātesošajiem biedriem, taču, ja biedru sapulce, piemēram, lemj par biedrības

darbības izbeigšanu, nepieciešamais balsu skaits ir divas trešdaļas no

klātesošajiem. Biedrība statūtos var noteikt arī lielāku lēmumu pieņemšanai

http://www.ur.gov.lv/biedribas.html

http://www.ur.gov.lv/fails.php?id=878&v=lv

http://www.ur.gov.lv/faili/Biedribas_statutu_paraugs.doc

40

nepieciešamo balsu skaitu, kā arī to, ka biedru sapulces pienākumus noteiktā

apjomā var pildīt no biedru kopskaita ievēlēta pārstāvju sapulce.

Pārstāvju sapulce ir no biedru sapulces kopskaita ievēlēta biedrības fakultatīva

pārvaldes institūcija, kas veic biedrības biedru sapulces pienākumus statūtos

noteiktajā apjomā. Pārstāvju sapulces locekļu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību,

kā arī pārstāvības normu nosaka biedrības valde, ja statūtos nav noteikts citādi.

Izpildinstitūcija, savukārt, sastāv no vienas vai vairākām rīcībspējīgām fiziskām

personām, kuras ievēl un atsauc biedru sapulce vai cita statūtos paredzēta

biedrības institūcija. Ja izpildvara ir koleģiāla, tad visiem tās locekļiem ir

pārstāvības tiesības un tie biedrību pārstāv kopīgi. Taču statūtos var tikt noteikta

cita kārtība, proti, ka izpildvaras locekļiem ir tiesības pārstāvēt biedrību katram

atsevišķi vai jauktas pārstāvības tiesības (piemēram, ja izpildinstitūcijā ir vairāk

kā divi locekļi, tad vienam no tiem ir pārstāvības tiesības atsevišķi, bet pārējiem

tikai savstarpēji kopīgi).

Koleģiāla izpildinstitūcija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk kā puse no

izpildinstitūcijas locekļiem un ja statūtos nav noteikts lielāks kvorums. Lēmumi

parasti tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.

Sēdes protokolā obligāti ierakstāmi visi izpildvaras pieņemtie lēmumi, kā arī katra

izpildinstitūcijas locekļa balsojums par to. Tam ir būtiska nozīme, jo gan biedrības

izpildinstitūcija, gan arī citu tās institūciju locekļi ir kopīgi (solidāri) atbildīgi par

zaudējumiem, kas nodarīti biedrībai to vainas dēļ. Biedrība ir tiesīga celt prasību

pret katru no tiem piecu gadu laikā no tiesību aizskāruma dienas vai arī no dienas,

kad kļuvis zināms par tiesību aizskārumu.

http://www.likumi.lv/doc.php?id=81050&mode=KDOC

2) klasteris kā Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas

(LETERA) apakšsekcija.

Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEtERA) ir

brīvprātīga un neatkarīga uzņēmumu apvienība, dibināta 1995.gada jūnijā.

LEtERA ir apvienojušies uzņēmumi, pētniecības un izglītības iestādes, kas ir

reģistrēti un darbojas Latvijā un kuru darbība saistīta ar elektronikas un

elektrotehnikas, informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas nozari, lai kopīgi

noteiktu un aizstāvētu savas intereses, kā arī sekmētu Latvijas elektronikas un

elektrotehnikas nozares nostiprināšanu, attīstību un popularizēšanu.

LEtERA izveidota, lai meklētu risinājumus problēmām, kas ir kopējas vairākiem

ITTE nozares apakšsektoriem, atbalsta sadarbību ar citām nozaru asociācijām

Latvijā, kā arī ar Eiropas valstu radniecīgām organizācijām.

LEtERA vēlas konsultēt Latvijas valdību un valsts pārvaldes institūcijas un sniegt

atbalstu, lai Latvijā visefektīvākajā un vispraktiskākajā veidā ieviestu Eiropas

Savienības tiesību aktus, kā arī izteikt savus priekšlikumus elektronikas un

elektrotehnikas un ar to saistīto nozaru likumdošanas pilnveidošanai.

3) klasteris kā Informācijas tehnoloģiju (IT) klastera apakšsekcija.

http://www.likumi.lv/doc.php?id=81050&mode=KDOC

41

Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris (IT klasteris) ir ģeogrāfiski vienotu

uzņēmumu koordinējoša struktūra, kas darbojas kopš 2001.gada un ir veidota ar

mērķi, apvienojot IT nozares uzņēmumus un zinātniskos partnerus, palielināt

Latvijas ar IT saistīto pakalpojumu eksportu un radīt Latvijā investīcijām un

inovatīvām aktivitātēm labvēlīgu vidi. IT klasteris apvieno 17 nozares uzņēmumus,

kas aktīvi sadarbojas ar vadošajām Latvijas augstskolām un zinātniski

pētnieciskajām institūcijām informācijas tehnoloģiju jomā.

Galvenie IT klastera mērķi:

Stiprināt Latvijas tēlu, kā augstas kvalitātes un drošu produktu un

pakalpojumu sniedzēju eksportam;

Sekmēt zināšanu un pieredzes apmaiņu starp IT klastera uzņēmumiem;

Sekmēt kopīgus mārketinga un projektu īstenošanas pasākumus;

Sekmēt jaunu rūpniecisko aktivitāšu darbību un piesaistīt jaunus klastera

dalībniekus, kas palielinātu IT klastera konkurētspēju eksporta tirgos.

Latvijas IT klasteris specializējas programmatūras izstrādē, IT konsultācijas, sakaru

un datu pārraides risinājumi, finanšu un biznesa vadības risinājumi uzņēmumiem

un organizācijām, biznesa analīzes risinājumi, uzņēmuma resursu plānošanas

risinājumi, grāmatvedības risinājumi.

4) klasteris kā Mašīnbūves un Metālapstrādes Rūpniecības asociācijas (MASOC)

apakšsekcija.

Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes Rūpniecības Asociācija ir brīvprātīga

nevalstiska organizācija, dibināta 1994. gadā kā nozares informatīvi-konsultatīvais

centrs, kas apvieno mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmējus,

speciālistus un citas ieinteresētās fiziskās un juridiskās personas, lai veicinātu

nozares attīstību, sekmētu savstarpējo sadarbību un nozares speciālistu profesionālo

izaugsmi.

Asociācijas aktivitātes:

Veido nozares informatīvo bāzi.

Aizstāv nozares uzņēmēju intereses Latvijas valsts un sabiedriskās

institūcijās, kā arī starptautiskās organizācijās.

Piedalās nozares speciālistu apmācības sistēmas pilnveidošanā.

Nozares produktu un tehnoloģisko iespēju reklāma, tai skaitā uzņēmēju

piesaiste dalībai starptautiskajās izstādēs, potenciālo biznesa partneru

konsultēšana u.c.

Priekšlikumu sagatavošana Latvijas likumdošanas pilnveidošanai atbilstoši

nozares interesēm.

5) klastera koordinatora funkcijas uzņemas Izglītības un Zinātnes Ministrijas

izveidotā Valsts kosmosa tehnoloģiju attīstības darba grupa.

Valsts kosmosa tehnoloģiju attīstības darba grupa ir konsultatīva institūcija, kuras

darbības mērķis ir veicināt valsts nacionālās kosmosa politikas izstrādi un tās

īstenošanu.

Darba grupas galvenās funkcijas:

sekmēt Latvijas Republikas valdības un Eiropas kosmosa aģentūras līgumu

par sadarbību kosmosa politikas jomā miermīlīgiem mērķiem īstenošanu.

42

veicināt sadarbību zinātniskās un tehniskās informācijas apmaiņā par

kosmosa zinātni, kosmosa izpēti un tās tehnoloģiju pielietojumu, atbalstot

komunikāciju un saskaņotu rīcību starp zinātniskajiem institūtiem, valsts

un pašvaldību institūcijām un komercsabiedrībām, lai īstenotu šo

noteikumu 1.punktā noteikto mērķi.

piedalīties valsts kosmosa politikas normatīvo aktu un politikas plānošanas

dokumentu izstrādāšanā un aktualizēšanā, kā arī veicināt to īstenošanu.

Darba grupas uzdevumi ir:

veicināt kosmosa izpētes un tehnoloģiju pielietošanu;

veicināt dialogu starp publisko un privāto sektoru kosmosa jomā;

sekmēt zinātnisko institūciju un komercsabiedrību dalību Eiropas kosmosa

aģentūras programmās;

sniegt ieteikumus valsts institūcijām valsts kosmosa politikas izveidei un

pilnveidošanai;

sniegt informāciju Izglītības un zinātnes ministrijai par situāciju kosmosa

zinātnes un tehnoloģiju jomā valstī.

Aptaujas laikā aizpildot anketu klātienē vai elektroniski tika noskaidrots katra

uzņēmuma/institūcijas viedoklis par piemērotāko organizatorisko modeli. Nākamajā

diagrammā uzskatāmi attēlotas respondentu atbildes.

Diagramma Nr.5

Organizatoriskā modeļa alternatīvas.

Kā redzams diagrammā Nr.5, tad lielākā daļa no aptaujātajiem respondentiem (aptaujāti

tika gan respondenti, kas jau parakstījuši sadarbības līgumu, gan potenciālie dalībnieki)

atzīst par piemērotāko organizatorisko modeli, kad klastera koordinatora funkcijas

uz līguma pamata uzņemas kāds no klastera dalībniekiem. Izvēloties šo variantu

43

respondentiem bija jānorāda, kurš no klastera dalībniekiem varētu uzņemties šīs

funkcijas un vairākums norādīja VATP, kas jau līdz šim ir darbojies kā Kosmosa

tehnoloģiju klastera izveides iniciators, gan veicot jau iepriekš minēto priekšizpēti, gan

arī strādājot pie turpmākām aktivitātēm saistībā ar klastera izveidi.

Dažiem respondentiem jautājumā par organizatorisko modeli nebija viedoklis, tomēr

uzskata - jo vienkāršāks modelis, jo labāk. Savukārt vēl bija ierosinājums, ka sākumā

funkcijas var uzņemties viens no klastera dalībniekiem, kā tas ir pašlaik un vēlāk varētu

izveidot atsevišķu juridisku personu.

Pārsvarā dominēja viedoklis, ka labāk koordinatora funkcijas uzņemas kāds no klastera

dalībniekiem, lai izvairītos no ierobežojošajiem faktoriem, kas būtu, ja klasteri

pievienotu kādai asociācijai. Kā ierobežojošu faktoru šeit var minēt to, ka kļūstot,

piemēram, par MASOC apakšsekciju, klasterī nevarētu iesaistīties SIA „Metrum” u.tml.

uzņēmumi/ institūti, kuri nav saistīti ar šajā asociācijā pārstāvēto nozari.

Seminārā diskutējot par organizatoriskā modeļa izveidi, nonāca pie secinājuma, ka

šobrīd klastera koordinatora funkcijas uzņemas Ventspils Augsto Tehnoloģiju

parks un kā priekšlikums ir noslēgt ar klastera potenciāliem dalībniekiem

sadarbības līgumu/ nodomu protokolu, lai pilnvarotu VATP pārstāvēt nozari gan

Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupā, gan arī citās atbildīgajās

institūcijās. Nodomu protokolā nepieciešams iekļaut atlīdzību VATP par

veiktajām aktivitātēm un izpildītajiem uzdevumiem.

Diagramma Nr.6

Alternatīvas Klastera koordinatora funkciju veikšanai.

3.2. Kritēriji uzņēmumu/organizāciju uzņemšanai un dalībai klasterī

Klastera identificēto mērķu sasniegšanai ir nepieciešams izstrādāt kritērijus jaunu

dalībnieku iesaistei. Jau pašreiz potenciālo Klastera dalībnieku aptaujas laikā tika

44

noskaidrots šo uzņēmumu, pētniecības, zinātnisko un izglītības institūtu viedoklis par

noteicošajiem faktoriem.

Vairākums respondentu norādīja, ka apgrozījuma dati nevarētu būt noteicošie jauna

potenciālā klastera dalībnieka uzņemšanai vai noraidīšanai, jo patreizējā situācijā ir

problemātiski uzņēmumiem/ organizācijām norādīt, kāda daļa no kopējā apgrozījuma ir

saistīta tieši ar kosmosa tehnoloģiju nozari.

Pēc vairāku respondentu domām, potenciāliem klastera dalībniekiem būtu izvirzāmi

šādi kritēriji:

Klastera darbības sākumā jau nepieciešams skaidri definēt „kosmosa

tehnoloģiju” izpratne, un saskaņā ar to Klasterī var iesaistīt jaunus biedrus, kas

atbilst šai definīcijai;

Ar nozari saistīta pētnieciskā darbība, kas jau ir materializējusies labi

atpazīstamā gala produktā;

Zināma veida kvalifikācija, zināšanas saistībā ar sasniedzamajiem mērķiem ar

kosmosa tehnoloģijām saistītajās jomās;

Aktīva dalība klasterī ar inovatīvām idejām;

Jābūt jau izdarītiem reāliem sasniegumiem;

Perspektīvas idejas un to realizācijai nepieciešamais intelektuālais potenciāls;

Inovāciju potenciāls;

Sadarbības tīkla paplašināšana uz ārvalstu partneru bāzes;

Skaidri identificēti mērķi;

Ja uzņēmums var kaut ko darīt lietas labā, tad nekādi kritēriji nav vajadzīgi;

3.3. Organizatoriskā modeļa alternatīva vidējā termiņā – jaunas juridiskas personas (biedrības)dibināšana

Potenciālo Klastera dalībnieku aptaujas un seminārā notikušo diskusiju rezultātā, tika

pieņemts lēmums, ka, runājot par Klastera darbību īsā termiņā, tas ir, līdz 2010.gada

beigām, pie patreizējās ekonomiskās situācijas un apstākļiem kā piemērotākā alternatīva

- Klastera koordinatora funkcijas uzņemas VATP. Savukārt vidējā un ilgā termiņā būtu

iespējams reģistrēt Klasteri kā atsevišķu juridisku personu – biedrību. Līdz ar to ir

apkopoti arī viedokļi par jaunās biedrības modeli – administrācijas/ sekretariāta un

valdes pienākumi un funkcijas, amata pozīciju/ valdes locekļu skaits, atlīdzības apmērs,

sanāksmju norises biežums, biedru naudas apmērs, kā arī piemērotākā biroja atrašanās

vieta.

3.3.1. Kosmosa tehnoloģiju klastera administrācija / sekretariāts

Lai klastera administrācija, sekretariāts darbotos atbilstoši klastera dalībnieku vēlmēm, tika

noskaidrots potenciālo klastera dalībnieku viedoklis par galvenajām administrācijas un

sekretariāta funkcijām un pienākumiem un atbildes bija šādas:

Sadarbības organizēšana;

Komunikācija ar klastera dalībniekiem;

Informācijas apkopošana un nodošana klastera dalībniekiem;

Projektu organizēšana un koordinēšana;

Klastera darbības administrēšana;

45

Stratēģijas izstrāde;

Lobijs.

Amatu pozīcijas.

Kopumā respondenti, gan uzņēmēji, gan valsts institūciju, kā arī pētniecības un

izglītības iestāžu pārstāvji atzīst, ka klastera darbības sākumā maksimālais amatu

pozīciju skaits ir trīs, un tās ir : Vadītājs, Projektu koordinators, Sekretārs.

Attēls Nr.1.

Nākotnē amatu pozīciju skaits var mainīties atkarībā no dažādiem faktoriem, kā

piemēram, kas būs iesaistījies, kāds būs informācijas apjoms, kāds būs projektu skaits,

un līdz ar to nākotnē var atkārtoti lemt par šādiem jautājumiem.

Atlīdzības apmērs.

Viennozīmīgi atlīdzībai ir jābūt, lai iesaistītajiem darbiniekiem būtu motivācija aktīvi

darboties Kosmosa tehnoloģiju klastera un tā dalībnieku labā, tomēr pie pašreizējās

situācijas daudziem respondentiem bija grūti nosaukt konkrētu atlīdzības apmēru.

Vairākums no aptaujātajiem domā, ka tas ir atkarīgs arī no valsts atbalsta saņemšanas

vai nesaņemšanas klastera darbībai. Ja valsts atbalsts nav iespējams, tad klastera

administrācijas, sekretariāta darbinieku atlīdzības apmēru varētu pielīdzināt vidējam

statistiskajam atalgojuma līmenim.

VADĪTĀJS

PROJEKTU

KOORDINATORS

SEKRETĀRE

46

3.3.2. Kosmosa tehnoloģiju klastera valde.

Izteikta vienprātība šajā jautājumā aptaujājot respondentus nav. Diagrammā Nr.7

redzams, ka viens no izvirzītajiem variantiem ir valde ar trīs locekļiem. Par šo variantu

pārsvarā balsoja uzņēmēji. Savukārt, pētniecības un izglītības iestādes balso par 8

cilvēku lielu valdes sastāvu.

Diagramma Nr.7

Galvenās funkcijas, kādas izvirza aptaujātie respondenti Kosmosa tehnoloģiju klastera

valdei:

Politikas priekšlikumu apkopošana un definēšana;

Vadība un kontrole;

Klastera dalībnieku un starptautiskās sadarbības koordinācija;

Stratēģijas virzība un atskaites;

Pārstāvēt klasteri dažādās institūcijās gan vietējā, gan starptautiskā mērogā;

Lobēt ar kosmosa tehnoloģijām saistītās nozares attīstību;

Stratēģisko lēmumu pieņemšana;

Projektu pieņemšana, akceptēšana, kontrolēšana.

Atalgojums valdei.

Tāpat kā administrācijas un sekretariāta atlīdzības apmēra noteikšanā, respondentiem

bija grūtības sniegt atbildi par valdes atalgojuma apmēru ir problemātiski šobrīd

nosaukt.

Tika ierosināts valdes atalgojuma segšanai piesaistīt valsts finansējumu.

47

3.3.3. Sanāksmju biežums

Lielākā daļa respondentu uzskata, ka sanāksmju biežums atkarīgs no tā, cik daudz ir

projektu, kādas funkcijas uzticētas pildīt, kāds ir darba apjoms. Vairākums respondentu

varēja sniegt atbildi par to, ka valdes sēdēm noteikti ir jābūt salīdzinoši biežāk nekā

klastera dalībnieku kopsapulcēm.

Diagramma Nr.8

Klastera sanāksmju regularitāte.

3.3.4. Biedru nauda

Viedokļi par to, cik lielai jābūt biedru naudai ir dažādi, kā piemēram:

Atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma;

Klastera dalībniekiem vajadzētu gūt peļņu caur klasteri un biedru nauda līdz ar

to būtu proporcionāla šai peļņai;

Biedru naudai jābūt obligāti, lai klasterī būtu tikai nozares attīstībā ieinteresēti

biedri;

Tiem, kas aktīvi iesaistās un darbojas, nav jāmaksā biedru nauda;

Valsts finansējums.

Kā papildus ierosinājums papildus ienākumu radīšanai klastera darbībā tika saņemts no

Latvijas Universitātes Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta par to, ka, rīkojot

48

seminārus, iekasēt semināra dalības maksu no tiem, kas nav Kosmosa tehnoloģiju

klastera dalībnieki.

Aptaujas anketā tika piedāvāti vairāki varianti biedru naudas apmēram. Tie bija šādi:

1) 0,00 LVL;

2) Līdz 50,00 LVL

3) 50,00 – 100,00 LVL;

4) 100,00 – 200,00 LVL;

5) Virs 200,00 LVL.

Diagramma Nr.9

Biedru naudas apjoms (LVL/gadā)

Kā redzams diagrammā Nr.9, tad vairākums respondentu par pieņemamu uzskata un

izvirza variantu par biedru naudu 0,00 LVL un 50,00 – 100,00 LVL apmērā. Lai gan,

tikai neliels pārsvars ir par variantiem, ka biedru nauda ir 50,00 vai 100,00-200,00 LVL.

Vairāki respondenti uzskata, ka arī šajā situācijā būtu vēlams piesaistīt valsts

finansējumu.

3.3.5. Kosmosa tehnoloģiju klastera biroja atrašanās vieta.

Zemāk redzamajā diagrammā Nr.10 ir apkoptas respondentu atbildes uz aptaujas

jautājumu par Kosmosa tehnoloģiju klastera biroja atrašanās vietu. Anketā tika

piedāvāti trīs varianti:

1) atsevišķs birojs (nomātas telpas);

2) pie kāda no klastera dalībniekiem;

3) nav viedokļa.

49

Lielākā daļa respondentu (86,67 %) atzīmēja, ka kosmosa tehnoloģiju klastera biroja

vispiemērotākā atrašanās vieta būtu pie kāda no klastera dalībniekiem ar nosacījumu, ka

tur ir konferenču zāle.

Diagramma Nr.10

Klastera biroja atrašanās vieta.

Tika saņemts viedoklis no SIA "GeoStar" , ka nepieciešams izvērtēt, kur būs aktīvākie

Klastera dalībnieki un tur arī būtu izdevīgāka klastera atrašanās vieta, lai izvairītos no

situācijas, kad ir nepieciešami salīdzinoši lieli izdevumi, nokļūšanai līdz klastera

birojam, piemēram dokumentu nokārtošanai, saņemšanai u.tml.

kosmosa tehnoloĢiju klastera...kosmosa tehnoloģiju klastera sasniedzamie rezultāti. nozares...

Documents