sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze latvijā

1

Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu

situācijas analīze Latvijā

Pētījums

Autori: Jolanta Millere

Maruta Pranka

2013. gads

2

Saturs

Ievads

I. Uz ģimeni vērsto sociālo risku izvērtējums reģionos statistisko datu analīzes kontekstā

1.1. Sociālo risku izvērtējums Vidzemes reģionā

1.2. Sociālo risku izvērtējums Kurzemes reģionā

1.3. Sociālo risku izvērtējums Pierīgas reģionā

1.4. Sociālo risku izvērtējums Zemgales reģionā

1.5. Sociālo risku izvērtējums Latgales reģionā

II. Galvenās problēmas, ar kurām saskaras ģimenes novados, kuros tās ir visvairāk

pakļautas sociālajam riskam, un pašvaldību sociālo dienestu darbības specifika problēmu

risināšanas jomā

2.1. Pašvaldību sociālo dienestu darbības specifika problēmu risināšanas jomā

2.2. Problēmas, ar kurām sakaras ģimenes un pašvaldību sociālo dienestu sniegtās

iespējas šo problēmu risināšanas jomā

2.3. Sociālo dienestu darbinieku viedokļu kopsavilkums par problēmām, ar

kurām saskaras sociālā riska ģimenes

2.4. Ģimeņu problēmas, uz kurām sociālie dienesti pašreiz paši nevar adekvāti reaģēt,

un ir nepieciešami papildus sociālie pakalpojumi

III. Pašvaldību sociālo dienestu iespējas sniegt ģimenēm nepieciešamo atbalstu un

problēmas, ar kurām saskaras speciālisti, sniedzot atbalstu ģimenēm sociālā riska

gadījumos

IV. Pašvaldību sociālo dienestu speciālistu viedoklis par ģimeņu sociālā riska mazināšanai

nepieciešamo sociālo pakalpojumu piesaistīšanu no „ārpuses”

V. Intervijas ar Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktori Ilzi

Skrodeli-Dubrovsku analīze

Secinājumi

Pētījumā lietoto terminu skaidrojums

Izmantotie informācijas avoti

Ievads

Pētījums tiek veikts, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijai sadarbojoties ar

neatkarīgajiem pētniekiem, no 2012. gada oktobra līdz 2013. gada februārim. Nepieciešamā

informācija izmantota, lai konstatētu sociālajam riskam pakļauto ģimeņu problēmas un to

risināšanas iespējas, kas ir nepieciešams Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas tālākās

darbības attīstības vadlīniju izstrādāšanai.

Kā atspoguļo pētījumā iegūtie dati, 19,8 % valstī dzīvojošajiem bērniem 2011. gadā

bija piešķirts trūcīgas personas statuss, kas liecina par to, ka šie bērni dzīvo ģimenēs, kurās ir

apgrūtināta pamatvajadzību apmierināšana. Valstī kopumā tika reģistrētas 87 629 ģimenes,

kurām piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, savukārt pēc pašvaldību sniegtajiem datiem, valstī

kopumā 2011. gada laikā bija 12938 sociālā riska ģimenes, kurās dzīvoja 6,9 % Latvijas

bērnu. Valsts sociālās politikas ietvaros ir konstatējama tendence, ka atbalstu sociālajam

riskam pakļautām ģimenēm pašvaldības sniedz galvenokārt tad, kad jau ir iestājies sociālā

riska gadījums un ģimenes nespēj pašas apmierināt savas vajadzības. Tādos gadījumos

pašvaldību sociālā dienesta darbinieki, izvērtējot ģimenes ienākumus, piešķir ģimenei trūcīgā

vai maznodrošinātā statusu, uz kura pamata tālāk tiek sniegts atbilstošs materiālais atbalsts

ģimenei.

Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi uz katru ģimenes locekli

mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 90 latu un, ja:

tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums;

tā nav noslēgusi uztura līgumu;

tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos

pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā;

persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks vai darba

meklētājs.1

Pašvaldības var sniegt atbalstu ģimenēm arī tad, ja ģimene neatbilst trūcīgas ģimenes

statusam, tomēr šāda veida atbalsta iespējas ir atkarīgas no katras pašvaldības finansiālā

nodrošinājuma. Par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais

stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes noteikto līmeni, kas savukārt nevar būt

zemāks par trūcīgas personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni.2 Tādējādi var secināt,

ka ģimene maznodrošinātā statusu var iegūt, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli ir vairāk

par 90 latiem mēnesī - vairāk nekā trūcīgās personas ienākumi, tomēr katra pašvaldība nosaka

savu ienākuma līmeni, kurš dod tiesības ģimenēm tikt atzītām par maznodrošinātām. Šī

iemesla dēļ daudzās pašvaldībās maznodrošinātas ģimenes statusu piešķiršanas kritēriji

būtiski atšķiras, ja tos salīdzina starp dažādām Latvijas pašvaldībām. Valstī kopumā 2011.

gada laikā papildus trūcīgas ģimenes statusu ieguvušām ģimenēm, atbalstu saņēma arī 57361

ģimene ar maznodrošinātas ģimenes statusu. Ģimenēm, kuras nonākušas sociālā riska

situācijā, ir iespēja pēc nepieciešamā atbalsta griezties pašvaldības sociālajā dienestā, kurā, ar

sociālā darbinieka atbalstu, tiek izvērtēta ģimenes situācija un nepieciešamības gadījumā

sniegts ģimenes vajadzībām atbilstošs atbalsts sociālās palīdzības vai pakalpojumu veidā.

Lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzību, profesionālu izvērtēšanu un kvalitatīvu sociālo

pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu, katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā

darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem.3 Pašvaldības sociālajā dienestā ar

klientiem strādā sociālā darba speciālisti (ne mazāk kā trīs), tai skaitā viens sociālais

darbinieks darbam ar ģimenēm ar bērniem, otrs – darbam ar pilngadīgām personām, un trešais

1 Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu. 30.03.2010. MK noteikumi

Nr.299 2 Par pašvaldībām. 19.05.1994

3 Sociālo pakalpojumu un palīdzības likums. 31.10.2002., 10. panta (1)

4

– sociālās palīdzības organizators.4 Pētījuma ietvaros sociālajam riskam pakļauto ģimeņu

situācijas analīze balstīta uz problēmu (ar kurām saskaras ģimenes) identificēšanu, kā arī

pašvaldību sociālo dienestu atbalsta sniegšanas iespēju izvērtēšanu šo problēmu risināšanas

jomā. Riska ģimenes definīciju skatīt 41. lpp.

Pētījuma mērķis ir izpētīt sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju Latvijā.

Pētījuma uzdevumi:

1) noskaidrot sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju reģionālajā kontekstā, kā arī

identificēt desmit novadus (divus katrā reģionā), kuros ģimenes ir visvairāk pakļautas

sociālajam riskam, kā arī atspoguļot vienu labās prakses piemēru;

2) izpētīt galvenās problēmas, ar kurām saskaras ģimenes novados, kuros tās ir visvairāk

pakļautas sociālajam riskam un pašvaldību sociālo dienestu sniegto atbalstu šo problēmu

risināšanas jomā;

3) noskaidrot pašvaldību sociālo dienestu iespējas sniegt ģimenēm nepieciešamo atbalstu, kā

arī speciālistu darbu apgrūtinošos faktorus ģimeņu sociālā riska mazināšanas jomā;

4) noskaidrot pašvaldību sociālo dienestu speciālistu viedokli par ģimeņu sociālā riska

mazināšanai nepieciešamo sociālo pakalpojumu piesaistīšanu no „ārpuses”.

Pētījuma metodoloģija

Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīzes pamatā tika izmantoti publiski

pieejamie statistikas dati, kā arī dati, kas iegūti sociālo dienestu aptaujas rezultātā. (Sk.1.

pielikumu) Publiski pieejamie informatīvie avoti tika izmantoti, lai gūtu informāciju par

republikas nozīmes pilsētu un novadu demogrāfisko situāciju, nodarbinātības un

ārpusģimenes aprūpes tendencēm, kā arī par bāriņtiesas darba specifiku republikas pilsētās un

novados. Savukārt sociālo dienestu aptaujas rezultātā tika iegūta padziļināta informācija par

sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju republikas pilsētās un novados. Izsūtītās aptaujas

anketas tika izsūtītas visiem pašvaldību sociālo dienestu speciālistiem, kā arī visas tika

saņemtas atpakaļ, izņemot vienu - Valmieras pilsētas sociālā dienesta speciālisti atbildes uz

anketas jautājumiem sniedza nepilnīgas, kā rezultātā pētījuma analīzē neatspoguļojas

vispusīga informācija par sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju pilsētā. Dati, kas iegūti

aptaujājot pašvaldību sociālos dienestus, atspoguļo tendences, kas liecina par sociālajam

riskam pakļauto ģimeņu situāciju novados un republikas pilsētās. Tā kā republikas pilsētās un

novados ir ļoti atšķirīgs iedzīvotāju skaits, datu salīdzināšanai starp pilsētām un novadiem tika

aprēķināts nepieciešamā rādītāja īpatsvars uz 1000 pilsētas/novada bērniem vai iedzīvotājiem.

Pētījumā izmantotie indikatori, kas raksturo sociālajam riskam pakļauto ģimeņu

situāciju novados un pilsētās, ir sociālo darbinieku skaits, sociālā riska ģimeņu skaits,

ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits, trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu skaits,

nepilngadīgo likumpārkāpēju skaits, ziņojumu skaits par vardarbību ģimenē, kā arī bērnu

skaits, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības u.c. raksturojošie rādītāji.

Lai sasniegtu pētījuma otro, trešo un ceturto mērķi, tika veikta pirmajā pētījuma daļā

identificēto pašvaldību (Vecumnieku, Neretas, Daugavpils, Balvu, Viļānu, Gulbenes,

Salacgrīvas, Siguldas, Apes, Strenču, Ventspils un Skrundas novada) sociālo dienestu

darbinieku un ģimeņu aptauja, kurā piedalījās sociālo dienestu vadītājas/-i un sociālie

darbinieki darbam ar ģimenēm ar bērniem, kā arī ģimenes. Siguldas novads tika izvēlēts kā

labās prakses piemērs. Izlasē tika iekļauti 24 pašvaldību sociālo dienestu darbinieki (12

izvēlēto pašvaldību sociālo dienestu vadītājas/-i un 12 sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm

ar bērniem), kā arī 20 sociālā riska ģimenes, kuras pārstāvēja 10 pašvaldības (ģimenes no

Apes un Viļānu novada netika iekļautas izlasē). Pētījumam nepieciešamā informācija tika

iegūta ar padziļināto interviju palīdzību. Eksperta skatījumam tika veikta intervija ar Sociālās

iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktori Ilzi Skrodeli-Dubrovsku

(Interviju jautājumus skatīt 2., 3., 4. pielikumā.

4 Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem, 03.06.2003. MK noteikumi Nr. 291

I. Uz ģimeni vērsto sociālo risku izvērtējums reģionos statistisko datu analīzes

kontekstā

Lai noskaidrotu sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju reģionos, kā arī

identificētu desmit novadus (divus katrā reģionā), kuros ģimenes ir visvairāk pakļautas

sociālajam riskam, tika veikta statistisko datu analīze. Statistisko datu analīze atspoguļota

reģionālajā kontekstā. Pētījuma analīze veidota atbilstoši statistisko reģionu iedalījumam –

Rīgas, Pierīgas, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales statistiskais reģions. Statistisko

datu analīzes rezultātā tika konstatēts, ka valstī ir divi izteikti labās prakses piemēri - Rīgas

pilsētas un Siguldas novada sociālo dienestu speciālisti ģimenes nodrošina ar visiem

nepieciešamajiem pakalpojumiem, kas vērsti uz ģimeņu sociālā riska mazināšanu - pētījumā

atspoguļots Siguldas novada piemērs, tāpēc Rīga kā atsevišķa analīzes vienība pētījumā nav

ietverta.

1.1. Sociālo risku izvērtējums Vidzemes reģionā

Demogrāfiskā situācija un nodarbinātība reģionā

Kā atspoguļo statistisko datu analīze, vislielākā apdzīvotība Vidzemes reģionā ir Valmieras

pilsētā, kā arī Madonas un Gulbenes novadā.5 Atbilstoši iedzīvotāju skaitam, šajās

apdzīvotajās teritorijās dzīvo arī visvairāk bērnu līdz astoņpadsmit gadu vecumam -

Valmieras6 pilsētā - 4736 bērni, Gulbenes novadā - 4373 bērni un Madonas novadā dzīvo

4718 bērnu. Savukārt vismazāk bērnu dzīvo Naukšēnu novadā - 400 bērni, Lubānas (457

bērni) un Jaunpiebalgas (470 bērni) novadā.7 Daudzbērnu ģimenes visvairāk ir Naukšēnu un

Jaunpiebalgas novadā. 8

Uz 2012. gada 30. septembri vidējais bezdarba līmenis reģionā bija 9,4%.

Visaugstākais bezdarba līmenis reģionā bija vērojams Alūksnes (14,3%) un Valkas (14,2%)

novadā, savukārt vismazākais - Valmieras pilsētā (6,4%), Cēsu (6,6%) un Smiltenes (6,5%)

novadā. 9

Sociālā darba speciālisti reģionā

Kā atspoguļo statistiskie dati, uz 2012. gada janvāri Vidzemes reģionā bija trīs novadi

(Amatas, Varakļānu un Ērgļu), kuros sociālais darbs ar pašvaldības iedzīvotājiem netika

veikts, jo pašvaldībā nestrādāja neviens sociālais darbinieks10

, kaut gan, piemēram, Amatas

novadā dzīvoja 5647 iedzīvotāji11

, kas liecina par to, ka šajos trīs novados sociālajam riskam

pakļautās ģimenes nevarēja izmantot kvalificēta sociālā darbinieka sniegto atbalstu riska

mazināšanas jomā. Savukārt sociālais darbs, kurš būtu orientēts darbam ar ģimenēm ar

bērniem netika veikts Amatas, Apes, Beverīnas, Burtnieku, Lubānas, Līgatnes, Naukšēnu,

Pārgaujas, Strenču, Varakļānu un Ērgļu novadā. Turpretim Jaunpiebalgas, Cesvaines,

5 Centrālās statistiskas pārvaldes dati. „Pastāvīgo iedzīvotāju skaits statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un

novados gada sākumā” 6 Tekstā izcelti tie novadi, kuriem, pēc pētījuma autoru domām, pievēršama uzmanība

7 Centrālās statistiskas pārvaldes dati. „IEDZĪVOTĀJU SKAITS VECUMĀ 0-18 GADI PA VISĀM VALSTS

ADMINISTRATĪVAJĀM TERITORIJĀM 2012. GADA SĀKUMĀ” 8 LM dati par uzskaitē esošo ģimenes valsts pabalstu saņēmēju skaita sadalījuma pēc bērnu skaita un

administratīvās teritorijas 2012. gada septembrī. 9 Statistiskās pārvaldes dati „Bezdarbnieku skaits sadalījumā pa pilsētām un novadiem 2012. gada 30. septembrī

10 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībā 2011. gadā. 11

Centrālās statistiskas pārvaldes dati. „Pastāvīgo iedzīvotāju skaits statistiskajos reģionos, republikas pilsētās

un novados gada sākumā”

6

Cēsu, Madonas, Mazsalacas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadā uz 1000 bērniem bija

pieejams pat vairāk nekā viens sociālā darba speciālists, kurš specializējies tieši darbam ar

ģimenēm ar bērniem12

.

Sociālā riska ģimenes reģionā

Kā atspoguļo pašvaldību sociālo dienestu aptaujas rezultāti, visvairāk sociālā riska ģimenes ir

Gulbenes novadā, tur 325 sociālā riska ģimenēs dzīvo 975 bērni, arī Cēsu novadā ir liels

skaits sociālā riska ģimeņu (254), kurās dzīvo 909 bērni. Savukārt sociālā riska ģimenēs

dzīvojošo bērnu skaita īpatsvars visaugstākais ir Vecpiebalgas novadā, tur 150 sociālā riska

ģimenēs dzīvo 200 bērni. Ņemot vērā nelielo bērnu skaitu novadā, jāsecina, ka uz 1000

bērniem 271 bērns dzīvo sociālā riska ģimenē, savukārt Gulbenes novadā - 223, bet Cēsu

novadā - 269 bērni. Liels sociālā riska ģimenēs dzīvojošo bērnu skaita īpatsvars ir arī Ērgļu

novadā (197 bērni uz 1000 bērniem), Priekuļu novadā (123 bērni uz 1000 bērniem) un

Naukšēnu novadā (180 bērni uz 1000 bērniem). Apes novadā 39 sociālā riska ģimenēs dzīvo

87 bērni (116 bērni uz 1000 bērniem). (Skatīt 5. pielikumu.)

Ģimenes, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna aprūpe un audzināšana

Madonas novadā vērojams vislielākais ģimeņu skaits (125) reģionā, kuras nenodrošina

bērnam nepieciešamo aprūpi un audzināšanu, tur bāriņtiesa ir ziņojusi sociālajam dienestam

par 262 bērniem, kuriem netiek pietiekami nodrošināta aprūpe un audzināšana. Arī Gulbenes

novadā uz 2012. gada sākumu bija liels skaits ģimeņu, kuras nenodrošina bērnam

nepieciešamo aprūpi un audzināšanu (72), tur bāriņtiesa ir ziņojusi sociālajam dienestam par

154 bērniem, kuriem netiek pietiekami nodrošināta aprūpe un audzināšana. 13

Savukārt visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuriem ģimenē netiek nodrošināta

nepieciešamā aprūpe, ir Strenču un Apes novadā. Strenču novadā uz 1000 bērniem 108

bērniem ģimenē netiek nodrošināta nepieciešamā aprūpe, bet Apes novadā - 65 bērniem.

Strenču novadā ir visaugstākais bērnu skaita īpatsvars visā Vidzemes reģionā, kuru vecākiem

ir atņemtas aprūpes tiesības – uz 1000 novada bērniem 39 bērnu vecākiem ir atņemtas bērnu

aprūpes tiesības. (Skatīt 5. pielikumu.)

Trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes reģionā

Kā atspoguļo veiktā statistisko datu analīze, visvairāk trūcīgas ģimenes statusu ir ieguvušas

ģimenes Madonas (1336) un Gulbenes (1217) novadā. Trūcīgās ģimenēs visvairāk bērnu

dzīvo Apes novadā, tur no 751 novadā dzīvojoša bērna 344 bērni dzīvo trūcīgās ģimenēs.

Varakļānu novadā no visiem novadā deklarētajiem bērniem (687)14

725 bērni dzīvo trūcīgās

ģimenēs. Trūcīgās ģimenēs dzīvojošo bērnu skaita atšķirība no novadā deklarēto bērnu skaita

ir skaidrojama ar to, ka novadā savu dzīvesvietu nav deklarējuši visi novada teritoriju

apdzīvojošie. Turpretim Strenču novadā no 611 novadā dzīvojošajiem bērniem 216 bērni

dzīvo trūcīgās ģimenēs.15

Trūcīgās ģimenēs dzīvojošo bērnu lielais skaits liecina par

finansiālo līdzekļu trūkumu kā šiem novadiem raksturīgu problēmu.

Kā atspoguļo pētījums, 2011. gada laikā visvairāk ģimenes ir ieguvušas

maznodrošinātas ģimenes statusu Valmieras pilsētā – 1087 ģimenes. Strenču un Varakļānu

novadā pašvaldības nav piešķīrušas maznodrošinātas ģimenes statusu nevienai ģimenei,

turpretim Gulbenes un Cesvaines novadā 2011. gada laikā maznodrošinātas ģimenes statuss


Pārskats par bāriņtiesu darbu 2011. gadā 14


un novados gada sākumā” 15

Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada / republikas pilsētas pašvaldībā 2011.

gadā

7

tika piešķirts tikai vienai ģimenei un Lubānas novadā trīs ģimenēm16

, kas liecina par to, ka

šīm pašvaldībām pietiek finansiālie līdzekļi, lai atbalstītu tikai trūcīgā statusu ieguvušās

ģimenes.

Nepilngadīgo kriminālā uzvedība reģionā

Kā atspoguļo pētījums, 2010. gada laikā Gulbenes novadā tika reģistrēti visvairāk

nepilngadīgie likumpārkāpēji. Gulbenes novadā ir arī augstākais nepilngadīgo likumpārkāpēju

īpatsvars reģionā - uz 1000 bērniem reģistrēti 20 likumpārkāpēji. Savukārt Apes, Lubānas un

Strenču novadā netika reģistrēts neviens nepilngadīgais likumpārkāpējs. 17

Ierosinātās lietas par bērnu tiesību pārkāpumiem, tai skaitā vardarbība ģimenē

Kā atspoguļo bāriņtiesu pārskatos sniegtās informācijas analīze, 2011. gada laikā visvairāk

tika ierosinātas lietas par bērnu tiesību pārkāpumiem Gulbenes novadā (113 lietas), tomēr,

ņemot vērā lielo iedzīvotāju skaitu šajā novadā, jāsecina, ka tas nav augstākais bērnu tiesību

pārkāpumu skaita īpatsvars reģionā - uz 1000 bērniem tās ir 26 ierosinātas lietas. Augstākais

bērnu tiesību pārkāpumu skaita īpatsvars reģionā ir Mazsalacas novadā - uz 1000 bērniem

ierosinātas 72 lietas. Mazsalacā 2011. gada laikā vērojams augstākais ierosināto lietu

īpatsvars valstī. Arī Strenču novadā tika ierosināta 31 lieta (uz 1000 bērniem - 51 lieta), kas

liecina par to, ka mazākos novados bērnu tiesību pārkāpumi ir aktuālāka problēma, nekā pēc

iedzīvotāju skaita lielākos novados.18

Apkopojot pašvaldību sociālo dienestu iesniegto informāciju, kas saistīta ar ziņojumu

skaitu par vardarbību ģimenē, var secināt, ka vislielākais ziņojumu skaits 2011. gada laikā ir

saņemts Madonas novadā (42), Alūksnes novadā (26), Beverīnas novadā (25) un Valkas

novadā (20), savukārt neviens ziņojums par vardarbību ģimenē nav saņemts Raunas novadā.

(Skatīt 2. pielikumu.) Aplūkojot sociālo rehabilitāciju saņēmušo bērnu skaitu, kuri cietuši no

vardarbības novados un pilsētās, var secināt, ka visvairāk bērni sociālo rehabilitāciju ir

saņēmuši Beverīnas novadā (11 bērni)19

. Interesanti, ka Valmieras pilsētā gada laikā

nevienam no vardarbības cietušam bērnam nav sniegta rehabilitācija.

Ārpusģimenes aprūpe reģionā

Vidzemes reģionā visbiežāk tiek izmantota aizbildnība kā ārpus ģimenes aprūpes forma.

Piemēram, Beverīnas un Naukšēnu novadā 2011. gada laikā tika izmantota tikai aizbildnība.

2011. gada laikā Madonas novadā aizbildnībā nodoti 98 bērni, Gulbenes novadā 76 bērni,

bet Alūksnes novadā 40 bērni. Aizbildnību kā ārpusģimenes aprūpes formu izmanto visi

Vidzemes reģiona novadi, audžu ģimenes kā ārpusģimenes aprūpes formu izmanto lielākā

daļa novadu, piemēram, 2011. gada laikā audžu ģimenēs Gulbenes novadā ievietots 21 bērns,

Kocēnu novadā 17 bērni, bet Valkas novadā 9 bērni.20

Uz 2012. gada sākumu institūcijās

atradās 64 bērni no Valmieras pilsētas, 19 bērni no Apes novada, 18 bērni no Cesvaines

novada, 25 bērni no Priekuļu un 11 bērni no Valkas novada.21

Ārpusģimenes aprūpes formas

izvēli ietekmē vairāki faktori, kas saistās galvenokārt ar pašvaldību finansiālo nodrošinājumu

un ārpusģimenes aprūpes veida pieejamību. 2011. gada laikā tika adoptēti četri bērni no

Gulbenes novada, trīs no Alūksnes novada, divi no Madonas novada, kā arī pa vienam bērnam

no Cēsu, Strenču un Smiltenes novada.

16


gadā 17

IeM Informācijas centra dati „ Kriminālā statistika 2010” 18


LM pārskats par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem

2011. gadā 20


Pārskati par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu 2011. gadā

8

Kā atspoguļo aizbildnības un audžu ģimeņu kā ārpusģimenes aprūpes veidu

izmantošanas pieredze, ir gadījumi, kad ārpusģimenes aprūpes īstenotāji nespēj veikt uzticētos

pienākumus un tiek atstādināti no pienākumu pildīšanas. Kā atspoguļo sociālo dienestu

sniegtā informācija, no ārpusģimenes aprūpes pienākumu pildīšanas ir atstādināti trīs Cēsu

novada, trīs Līgatnes novada un trīs Smiltenes novada aprūpes īstenotāji. Turpretim Apes,

Pārgaujas un Strenču novadā 2011. gada laikā no pienākumiem tika atstādināti divi

ārpusģimenes aprūpes sniedzēji katrā novadā. (Skatīt 5. pielikumu.)

Bērni, kuru vecāki atrodas ārzemēs

Kā atspoguļo sociālo dienestu un izglītības pārvaldes sniegtā informācija, visvairāk bērnu,

kuru vecāki devušies uz ārzemēm, ir Priekuļu novadā (45 bērni) un Smiltenes novadā (41

bērns). Tomēr liels skaits bērnu, kuru vecāki ir ārzemēs ir arī Alūksnes (22), Jaunpiebalgas

(18), Madonas (18) un Pārgaujas (28) novadā. (Skatīt 5. pielikumu.)

Jauniešu skaits pēc ārpusģimenes aprūpes reģionā

Visvairāk bērnu pēc ārpusģimenes aprūpes ir Madonas novadā (85 bērni), Valmieras pilsētā

(66 bērni) un Gulbenes novadā (43 bērni). Savukārt Cēsu novadā ir 37 bērni, bet Alūksnes

novadā 34 bērni pēc ārpusģimenes aprūpes, kas liecina par to, ka minēto pašvaldību

darbiniekiem ir jādomā par šo bērnu iespējām apmierināt savas vajadzības, kas saistās ar

patstāvīgas dzīves uzsākšanu. (Skatīt 5. pielikumu.)

Statistisko datu analīzes rezultātā Vidzemes reģionā padziļinātākai izpētei tika izvirzīti

trīs novadi – Strenču, Apes un Gulbenes novads.

1.2. Sociālo risku izvērtējums Kurzemes reģionā

Demogrāfiskā situācija un nodarbinātība reģionā

Visvairāk apdzīvotā teritoriālā vienība Kurzemes reģionā ir Liepājas pilsēta ar 75372

iedzīvotājiem un Ventspils pilsēta ar 38068 iedzīvotājiem. Nedaudz mazāka apdzīvotība ir

vērojama Talsu novadā, tur dzīvo 30755 iedzīvotāji, un Saldus novadā - 25232. Vēl nedaudz

mazāk iedzīvotāju ir Kuldīgas novadā - 24529.22

Atbilstoši iedzīvotāju skaitam, šajās

apdzīvotajās teritorijās dzīvo arī visvairāk bērnu līdz astoņpadsmit gadu vecumam – Liepājas

pilsētā – 14720, Ventspils pilsētā – 7002, Talsu novadā - 6248 bērni un Kuldīgas novadā –

5201 bērns. Vismazāk apdzīvoti Kurzemes reģionā ir Alsungas novads ar 1462 iedzīvotājiem,

no kuriem 290 ir bērni, kā arī Mērsraga novads ar 1609 iedzīvotājiem, no kuriem 281 ir bērns.

Salīdzinoši maz iedzīvotāju apdzīvo arī Rucavas novadu – 1765 iedzīvotāji, no kuriem 323 ir

bērni. 23

Visvairāk daudzbērnu ģimenes ir Vaiņodes un Priekules novadā.24

Uz 2012. gada 30. septembri vidēji Kurzemes reģionā no visiem ekonomiski

aktīvajiem iedzīvotājiem 8,5 % nebija iesaistīti algota darba attiecībās, kas ir mazliet mazāk

par bezdarba vidējo līmeni valstī kopumā, kas tajā brīdī sasniedza 8,2%. Kurzemes reģionā

vislielākais bezdarba līmenis ir vērojams Vaiņodes novadā (15%) un Skrundas novadā

(13,8%). Vismazākais bezdarbs ir vērojams Mērsraga novadā (3,9%) un Dundagas novadā

(4,6%). 25

22



Centrālās statistiskas pārvaldes dati „IEDZĪVOTĀJU SKAITS VECUMĀ 0-18 GADI PA VISĀM VALSTS

ADMINISTRATĪVAJĀM TERITORIJĀM 2012. GADA SĀKUMĀ.” 24

LM dati par uzskaitē esošo ģimenes valsts pabalstu saņēmēju skaita sadalījuma pēc bērnu skaita un

administratīvās teritorijas 2012. gada septembrī. 25

Statistiskās pārvaldes dati „Bezdarbnieku skaits sadalījumā pa pilsētām un novadiem 2012. gada 30. septembrī

9


2012. gada sākumā Kurzemes reģionā visās pilsētās un novados bija pieejami sociālā

darbinieka pakalpojumi, savukārt sociālais darbinieks ar ģimenēm ar bērniem nebija pieejams

Nīcas, Pāvilostas un Vaiņodes novadā, kas liecina par to, ka šajos novados ģimenēm bija

ierobežotas iespējas saņemt kvalificēta speciālista atbalstu sociālā riska iestāšanās gadījumos.

Sociālā darba pakalpojumi ģimenēm un bērniem vislabāk nodrošināti Alsungas, Mērsraga,

Rojas un Durbes novadā.26


Kā atspoguļo pašvaldību sociālo dienestu sniegtā informācija, visvairāk sociālā riska ģimenes

ir Liepājas pilsētā (515) un Saldus novadā (301), tomēr, ņemot vērā novadu un pilsētu

apdzīvotību, jāsecina, ka Liepājas pilsēta nav Kurzemes reģiona teritoriālā vienība ar augstāko

sociālā riska ģimeņu ar bērniem skaita īpatsvaru. Savukārt visaugstākais bērnu skaita

īpatsvars, kuri dzīvo sociālā riska ģimenēs, ir Rucavas, Saldus, Mērsraga un Priekules novadā.

Rucavas novadā 25 sociālā riska ģimenēs dzīvo 70 bērni (uz 1000 bērniem 217 bērni dzīvo

sociālā riska ģimenēs); Saldus novadā 301 sociālā riska ģimenē dzīvo 846 bērni (uz 1000

bērniem -156 ); Mērsraga novadā 19 sociālā riska ģimenēs dzīvo 38 bērni ( uz 1000 bērniem

-135); Priekules novadā 54 sociālā riska ģimenēs dzīvo 162 bērni (uz 1000 bērniem -132);

Skrundas novadā 32 sociālā riska ģimenēs dzīvo 87 bērni (uz 1000 bērniem - 82).

Alsungas novads var kalpot par piemēru darbam ar ģimenēm ar bērniem, jo šajā novadā nav

nevienas sociālā riska ģimenes, kā arī novadā nav reģistrēta neviena ģimene, kurā netiktu

nodrošināti bērna attīstībai un augšanai labvēlīgi apstākļi, svarīgi atzīmēt, ka novadā ir augsts

sociālo darbinieku skaita īpatsvars tieši darbam ar ģimenēm ar bērniem. (Skatīt 6. pielikumu.)

Ģimenes, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērnu aprūpe un audzināšana

Uz 2012. gada sākumu vislielākais skaits ģimeņu, kuras nenodrošināja saviem bērniem

nepieciešamo aprūpi un audzināšanu, bija Talsu novadā (92 ģimenes), Ventspils novadā (52

ģimenes), kā arī Kuldīgas novadā (36 ģimenes). Visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuriem

netika pietiekoši nodrošināta aprūpe, bija Vaiņodes novadā - uz 1000 bērniem 65 bērniem un

Ventspils novadā - 34 bērniem. Savukārt Alsungas, Nīcas, Rojas un Rucavas novadā nebija

nevienas ģimenes, kura nespētu nodrošināt bērnam nepieciešamo aprūpi un audzināšanu.

Pāvilostas novadā tikai vienā ģimenē netika nodrošināta bērna aprūpe. Svarīgi atzīmēt, ka

Alsungas un Rojas novadā bija augsts sociālo darbinieku darbam ar ģimenēm ar bērniem

skaita īpatsvars – Alsungā bija 3,4 darbinieki uz 1000 bērniem un Rojā – 2,8.27


2011. gada laikā bāriņtiesas visvairāk ir ierosinājušas lietas par bērnu tiesību pārkāpumiem

Talsu novadā (143 lietas), Liepājas pilsētā (292 lietas), Ventspils pilsētā (128 lietas), kā arī

Kuldīgas novadā (120 lietas). Turpretim ierosināto lietu skaita īpatsvars visaugstākais ir

Rojas novadā – uz 1000 bērniem 50 lietas; Nīcas novadā – 46 lietas; Rucavas novadā – 43

lietas; Vaiņodes novadā – 38 lietas. Vaiņodes novadā ir arī visaugstākais bērnu skaita

īpatsvars, kuru vecākiem 2011. gada laikā atņemtas aprūpes tiesības (uz 1000 bērniem 27

bērnu vecākiem). Liels šādu bērnu skaita īpatsvars vērojams arī Durbes novadā (uz 1000

bērniem 21 bērna vacākiem). Alsunga ir vienīgais novads Kurzemes reģionā, kurā neviena

bērna vecākam 2011. laikā netika atņemtas aprūpes tiesības. Vismazākais ierosināto lietu

skaits bija Mērsraga novadā – 5 lietas.28

Kā atspoguļo sociālo dienestu sniegtā informācija,

visvairāk saņemti ziņojumi par vardarbību ģimenē Liepājas pilsētā (174), Kuldīgas novadā



Pārskats par bāriņtiesu darbu 2011. gadā

10

(90), Ventspils pilsētā (70), Saldus novadā (40), Aizputes novadā (25) un Skrundas novadā

tika saņemti 11 ziņojumi par vardarbību ģimenē. Vismazāk saņemti ziņojumi Ventspils

novadā (3), Durbes (3) un Dundagas (3) novadā. Alsungas novadā netika saņemts neviens

ziņojums par vardarbību ģimenē, kā arī nav neviena bērna, kura vecākiem 2011. gada laikā

būtu atņemtas aprūpes tiesības. (Skatīt 6. pielikumu.)

Mērsraga novadā 2011. gada laikā 24 no vardarbības cietušie bērni saņēma

nepieciešamo rehabilitāciju, kas veido visaugstāko bērnu skaita īpatsvaru reģionā, kuri cietuši

no vardarbības un saņēmuši rehabilitāciju (uz 1000 bērniem - 85); Pāvilostas novadā 21 no

vardarbības cietušais bērns saņēmis rehabilitāciju, kas kopumā veido otru augstāko īpatsvaru

reģionā (uz 1000 bērniem - 40).29

Apkopoto datu analīzes rezultātā var secināt, ka

atspoguļotais bērnu skaits, kuri saņēmuši rehabilitāciju, neatspoguļo ar vardarbību pret

bērniem saistīto situāciju novadā, jo, piemēram, Saldus novadā ir saņemti 40 ziņojumi par

vardarbību, bet neviens novadā dzīvojošais bērns nav saņēmis rehabilitāciju, līdzīgi ir arī

Priekules novadā, kur saņemti 15 ziņojumi par vardarbību, bet nevienam bērnam nav sniegta

rehabilitācija.


Kā atspoguļo statistisko datu analīze, uz 2012. gada sākumu Kuldīgas novadā dzīvoja

visvairāk trūcīgo ģimeņu (3124). Liels trūcīgo ģimeņu skaits bija arī Liepājas (2566) un

Ventspils pilsētā (1567), kā arī Talsu novadā - 1546 ģimenes. Savukārt visaugstākais bērnu

skaita īpatsvars, kuri dzīvo trūcīgās ģimenēs, bija Skrundas novadā. Tur uz 1063 novadā

deklarētiem bērniem 1121 bērns dzīvoja trūcīgā ģimenē. Augsts bērnu skaita īpatsvars, kuri

dzīvo trūcīgās ģimenēs, bija Vaiņodes novadā (uz 1000 bērniem 558 dzīvoja trūcīgās

ģimenēs) un Mērsraga novadā (uz 1000 bērniem – 402).30

Uz 2012. gada sākumu visvairāk maznodrošinātas ģimenes statuss tika piešķirts

ģimenēm Liepājas (4841) un Ventspils (4683) pilsētās. Savukārt maznodrošinātā statuss

ģimenēm netika piešķirts Dundagas, Durbes, Pāvilostas un Skrundas novadā, kas liecina par

to, ka minēto novadu pašvaldībām ir ierobežotas iespējas atbalstīt ne tikai trūcīgas, bet arī

maznodrošinātas ģimenes. 31


Visaugstākais nepilngadīgo likumpārkāpēju skaita īpatsvars 2010. gada laikā bija Durbes

novadā (uz 1000 bērniem 10 likumpārkāpēji) un Dundagas novadā (uz 1000 bērniem 8

likumpārkāpēji). Turpretim 2010. gada laikā netika reģistrēts neviens nepilngadīgais

likumpārkāpējs Vaiņodes, Skrundas, Rucavas un Mērsraga novadā. 32


Kurzemes reģionā uz 2012. gada sākumu visvairāk bērnu ārpusģimenes aprūpē atradās

Liepājas un Ventspils pilsētā, kā arī Durbes, Grobiņas un Talsu novadā. Institucionālajā

ārpusģimenes aprūpē visvairāk atradās bērni no Grobiņas novada (106), Liepājas pilsētas -

50 bērni, Ventspils novada - 37 bērni, Talsu novada - 24 bērni un Ventspils pilsētas - 17

bērni. Pārējās reģiona novadu pašvaldības šo ārpusģimenes aprūpes formu nav izmantojušas,

priekšroku dodot aizbildnībai un audžuģimenēm.33

Visvairāk aizbildnībā 2011. gada laikā tika

nodoti bērni Liepājas (191 bērns) un Ventspils (102 bērni) pilsētās, kā arī Kuldīgas novadā –

99 bērni. Alsungas, Durbes, Mērsraga un Pāvilostas novadā tika izmantota tikai aizbildnība kā

29

Pārskati par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem

2011. gadā 30


gadā 31


gadā 32


Pārskati par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu 2011. gadā

11

ārpusģimenes aprūpes forma. Savukārt 2011. gada laikā visvairāk bērni tika ievietoti

audžuģimenēs Liepājas pilsētā (62 bērni) un Kuldīgas novadā (28 bērni). 2011. gada laikā

visvairāk adoptēti tika bērni no Liepājas pilsētas (19 bērni) un Saldus novada (9 bērni). 34

Pēc pašvaldību sociālo dienestu sniegtās informācijas var secināt, ka no aizbildņa vai

audžuvecāku pienākumu pildīšanas Liepājas pilsētā tika atstādināti deviņi ārpusģimenes

aprūpes pienākumu pildītāji, Durbes novadā – 5, bet Grobiņas novadā – 4, Rucavas novadā –

3 un Talsu novadā arī trīs ārpusģimenes aprūpes veicēji. (Skatīt 6. pielikumu.)


Visvairāk bērnu, kuru vecāki devušies uz ārzemēm ir Liepājas pilsētā (792), Grobiņas

novadā (94), Aizputes novadā (68), kā arī Ventspils novadā (42). (Skatīt 6. pielikumu.)


Ventspils un Liepājas pilsētā ir visvairāk jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes – Ventspils

pilsētā (71) un Liepājas pilsētā (66 jaunieši), kā arī Talsu novadā ir 64 jaunieši pēc

ārpusģimenes aprūpes. Salīdzinoši augsts jauniešu skaits pēc ārpusģimenes aprūpes ir arī

Aizputes novadā (24 jaunieši) un Saldus novadā (27 jaunieši). Vismazāk jauniešu pēc

ārpusģimenes aprūpes ir Durbes, Pāvilostas un Alsungas novadā – katrā novadā ir tikai 2

jaunieši, savukārt Mērsraga novadā nav neviena. (Skatīt 6. pielikumu.)

Statistikas datu analīzes rezultātā Kurzemes reģionā padziļinātākai izpētei tika izvirzīti divi

novadi – Skrundas un Ventspils novads.

1.3. Sociālo risku izvērtējums Pierīgas reģionā

Demogrāfiskā situācija un nodarbinātība reģionā.

Vislielākā apdzīvotība Pierīgas reģionā uz 2012. gada sākumu bija vērojama Jūrmalas pilsētā

– 50616 iedzīvotāji, kā arī Ogres novadā (35712), Tukuma novadā (30087) un Salaspils

novadā - 22179 iedzīvotāji. Salīdzinoši liels iedzīvotāju skaits ir arī Ķekavas novadā (21832),

Siguldas (16718), Mārupes (16110) un Limbažu (17564) novadā. Vismazāk apdzīvoti ir

Jaunpils novads un Sējas novads ar mazliet vairāk par diviem tūkstošiem iedzīvotāju.35

Atbilstoši iedzīvotāju skaitam, visvairāk bērnu dzīvo Jūrmalas pilsētā (8942), Tukuma

pilsētā (6464), Ogres novadā (6937), kā arī Ķekavas novadā (4866) un Mārupes novadā

(4232). Savukārt vismazāk bērnu apdzīvo Jaunpils novadu (532) un Sējas novadu (432). 36

Visaugstākais daudzbērnu ģimeņu skaits vērojams Jaunpils, Kandavas, Alojas un Sējas

novadā. 37

Uz 2012. gada 30. septembri visaugstākais bezdarba līmenis reģionā bija vērojams

Limbažu novadā (10,3%), nedaudz mazāks – Alojas (8,3%), Inčukalna (8,2%) un Jaunpils

novadā (8,0%). Savukārt viszemākais bezdarba līmenis reģionā vērojams Mārupes novadā

(3,1%). Ādažu, Ķekavas un Carnikavas novadā bezdarba līmenis bija 3,5% no ekonomiski

aktīvajiem novada iedzīvotājiem. Salīdzinoši neliels bezdarba līmenis bija arī Baldones un

Garkalnes novadā. Kā atspoguļo statistisko datu analīze, viszemākais bezdarba līmenis valstī

34





ADMINISTRATĪVAJĀM TERITORIJĀM 2012. GADA SĀKUMĀ”. 37


administratīvās teritorijas 2012. gada septembrī.

12

ir Pierīgas reģionā (5,9%), savukārt visaugstākais – Latgales reģionā (15,7%).38

Svarīgi

atzīmēt, ka apdzīvotās vietās ar augstu bezdarba līmeni valstī ir nepieciešami daudz lielāki

resursi ģimeņu atbalsta jomā, jo pastāv lielāks risks ģimenēm nonākt sociālā riska situācijā.

Sociālā darba speciālisti Pierīgas reģionā

Pierīgas reģionā, līdzīgi kā Kurzemes reģionā, uz 2012. gada sākumu visu novadu un

republikas pilsētu iedzīvotājiem bija pieejami sociālā darbinieka pakalpojumi, savukārt četros

reģiona novados ģimenēm nebija pieejami speciālisti darbam ar ģimenēm ar bērniem - Alojas,

Babītes, Sējas un Ķeguma novada ģimenēm. Vislabāk nodrošinātie reģiona novadi ar

sociālajiem darbiniekiem bija Kandavas, Krimuldas un Lielvārdes novads, tajos uz 1000

iedzīvotājiem tika nodrošināts viens sociālais darbinieks. Sociālie darbinieki darbam ar

ģimenēm un bērniem vislabāk tika nodrošināti (viens un vairāk speciālisti uz 1000 bērniem)

ģimenēm Ikšķiles, Jaunpils, Kandavas, Krimuldas, Lielvārdes, Mālpils, Ropažu, Ogres,

Salacgrīvas, Salaspils, Saulkrastu un Tukuma novadā. 39

(Skatīt arī 7.pielikumu.)


Kā atspoguļo pašvaldību sociālo dienestu aptaujas rezultāti, Ogres novadā ir vērojams

vislielākais sociālā riska ģimeņu skaits - 306 ģimenes, kurās dzīvo 513 bērni; Tukuma

novadā ir 284 sociālā riska ģimenes, kurās dzīvo 709 bērni; Olaines novadā - 173 ģimenes,

kurās dzīvo 357 bērni. Visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo sociālā riska ģimenēs

ir vērojams Alojas novadā (uz 1000 bērniem 257 bērni), svarīgi piebilst, ka Alojas novada

ģimenēm nav pieejams neviens sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm ar bērniem. Augsts

bērnu skaits, kas dzīvo sociālā riska ģimenēs ir arī Kandavas novadā (uz 1000 bērniem 125

bērni), Salacgrīvas novadā ( uz 1000 bērniem 122 bērni), Saulkrastu un Tukuma novadā (uz

1000 bērniem 110 bērni). Vismazāk sociālā riska ģimeņu ir Sējas novadā – tikai septiņas

ģimenes (Sējas novadā uz 2012. gada sākumu nestrādāja neviens speciālists darbam ar

ģimenēm ar bērniem), Ādažu novadā (4 ģimenes) un Ikšķiles novadā ir 9 sociālā riska

ģimenes. Viszemākais bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo sociālā riska ģimenēs ir vērojams

Ādažu novadā - 5 bērni; Ikšķiles novadā - 7 bērni; Ropažu novadā -17 bērni un Salaspils

novadā - 19 bērni. (Skatīt 7. pielikumu.)


Visvairāk ģimeņu, kuras nenodrošina bērna aprūpi un audzināšanu uz 2012. gada sākumu bija

Limbažu novadā (52 ģimenes), Jūrmalas pilsētā (49 ģimenes) un Olaines novadā (34

ģimenes). Savukārt Ikšķiles, Inčukalna un Siguldas novadā nav nevienas tādas ģimenes, bet

Mālpils novadā ir tikai viena ģimene, kura nav spējusi pietiekami nodrošināt bērna aprūpi un

audzināšanu. 40

Limbažu un Carnikavas novadā ir vērojams visaugstākais bērnu skaita

īpatsvars, kuriem netiek nodrošināta nepieciešamā aprūpe un audzināšana. Carnikavas novadā

uz 1000 bērniem – 23, un Limbažu novadā uz 1000 bērniem 28 bērniem netiek nodrošināta

atbilstoša aprūpe un audzināšana. (Skatīt 7. pielikumu.)

Jaunpils un Baldones novadā ir vērojams visaugstākais bērnu skaita īpatsvars

reģionā, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības. Jaunpils novadā uz 1000 bērniem 17 bērnu

vecākiem atņemtas aprūpes tiesības, bet Baldones novadā – 16. Ādažu novadā nav neviena

bērna, kura vecākiem būtu atņemtas aprūpes tiesības. Mārupes, Mālpils, Garkalnes un Babītes

novadā ir pa vienam bērnam uz 1000 bērniem, kura vecākiem atņemtas aprūpes tiesības. 41

(Skatīt arī 7. pielikumu.)

Trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes Pierīgas reģionā

38

Statistiskās pārvaldes dati „Bezdarbnieku skaits sadalījumā pa pilsētām un novadiem 2012. gada 30. septembrī 39 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībā 2011. gadā. 40



13

Vislielākais trūcīgu ģimeņu skaits uz 2012. gada sākumu bija Ogres novadā (1651 ģimene),

Jūrmalas pilsētā (1578 ģimenes) un Limbažu novadā (1127 ģimenes). Savukārt vismazākais

trūcīgu ģimeņu skaits vērojams Carnikavas novadā (107 ģimenes) un Mālpils novadā (119

ģimenes). Kā atspoguļo statistisko datu analīze, Sējas novadā ir vērojams visaugstākais bērnu

skaita īpatsvars, kuri dzīvo trūcīgā ģimenē (uz 1000 bērniem 729 bērni), kā arī Alojas novadā

uz 1000 bērniem 386 bērni. Augsts bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo trūcīgā ģimenē,

vērojams arī Jaunpils (333 bērni), Kandavas (290 bērni) un Limbažu (323 bērni) novadā. 42

2011. gada laikā maznodrošinātas ģimenes statuss netika piešķirts tikai Alojas novadā,

savukārt neliels maznodrošināto ģimeņu skaits bija vērojams Salacgrīvas novadā (22

ģimenes), Engures novadā (39 ģimenes), Ikšķiles novadā (38 ģimenes), Kandavas un Mālpils

novadā – pa 32 ģimenēm katrā. Vislielākais skaits maznodrošinātas ģimenes statuss tika

piešķirts ģimenēm Olaines un Ogres novados. Olaines novadā 1648 un Ogres novadā 1015

ģimenēm. 43


2011. gada laikā Jūrmalas pilsētā bāriņtiesas visvairāk bija ierosinājušas lietas bērnu tiesību

pārkāpumu jomā (185 lietas), kā arī Tukuma novadā (166 lietas) un Ogres novadā – 133

ierosinātas lietas. Tomēr, ņemot vērā atšķirīgo apdzīvotību novados, jāsecina, ka

visaugstākais ierosināto lietu skaita īpatsvars 2011. gada laikā reģionā bija vērojams Jaunpils

novadā – uz 1000 bērniem 56 lietas, kā arī Kandavas novadā – 32 lietas. Viszemākais

ierosināto lietu skaita īpatsvars ir Garkalnes novadā - 7 ierosinātas lietas un Mālpils novadā -

8 ierosinātas lietas. 44

Pēc pašvaldību sociālo dienestu sniegtajiem datiem var secināt, ka 2011. gada laikā

Lielvārdes novadā tika saņemti visvairāk ziņojumi par vardarbību ģimenē (72), savukārt

Tukuma novadā – 36; Kandavas novadā – 27; Engures un Salaspils novados – katrā 24

ziņojumi. Ikšķiles novadā netika saņemts neviens ziņojums par vardarbību ģimenē. Vismazāk

ziņojumi tika saņemti Ķeguma, Ādažu, Sējas, Babītes novados. Salīdzinot ar pārējiem

reģioniem, Pierīgas reģionā tika saņemts vismazākais ziņojumu skaits par vardarbību ģimenē.

(Skatīt 7.pielikumu.)

Kandavas novadā ir visvairāk vardarbībā cietušo bērnu - 28, kuri saņēmuši

rehabilitāciju. Siguldas novadā rehabilitāciju saņēmuši 5 bērni, savukārt Tukuma novadā 15

bērni.45

Kā atspoguļo pētījuma rezultāti, vardarbība ģimenē ir vērojama visās republikas

pilsētās un novados, tikai ir atšķirīga vardarbības novēršanā iesaistīto speciālistu attieksme

pret to kā problēmu. Piemēram, Kandavas novadā 28 vardarbībā cietuši bērni ir saņēmuši

rehabilitāciju, savukārt gada laikā ir saņemti 27 ziņojumi par vardarbību ģimenē, kas liecina

par to, ka novada speciālisti ļoti nopietni uztver vardarbību kā problēmu. Līdzīga speciālistu

attieksme pret vardarbību kā problēmu ir arī Ogres un citu novadu speciālistiem. Savukārt

Lielvārdes novadā 2011. gada laikā ir saņemti 76 ziņojumi par vardarbību ģimenē, bet tikai

diviem bērniem ir sniegta rehabilitācija, kas liecina par to, ka vardarbības gadījumu skaits pret

bērniem ir ievērojams, lai uzskatītu to par problēmu. Līdzīga situācija ir arī citos Latvijas

novados un pilsētās. (Skatīt 7.pielikumu.)


42


gadā 43


gadā 44



2011. gadā

14

Pierīgas reģionā 2010. gada laikā ir vērojams salīdzinoši zems nepilngadīgo likumpārkāpēju

skaita īpatsvars – nevienā no reģiona novadiem tas nav lielāks par trīs bērniem uz 1000.

Alojas, Garkalnes, Ikšķiles, Jaunpils, Krimuldas, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas,

Ķeguma un Ķekavas novadā nav reģistrēts neviens nepilngadīgs likumpārkāpējs. 46

(Skatīt arī

7. Pielikumu.)


Uz 2012. gada sākumu institucionālajā ārpusģimenes aprūpē tieši no Pierīgas reģiona atradās

vismazākais bērnu skaits. Institūcijas kā bērnu ārpusģimenes aprūpes formu izmantoja

Jūrmalas pilsēta – uz 2012. gada sākumu ārpusģimenes aprūpes institūcijās atradās 36 bērni,

no Alojas novada - 24 bērni, no Krimuldas novada - 3 bērni, no Limbažu novada - 10 bērni,

no Ogres novada - 25 bērni un no Tukuma novada - 48 bērni. 47

Tāpat kā visos citos reģionos,

arī Pierīgas reģionā visizplatītākā ārpusģimenes aprūpes forma ir aizbildnība. Visvairāk bērni

nodoti aizbildnībā ir Jūrmalas pilsētā (127), Tukuma novadā (140), Ogres novadā (67) un

Kandavas novadā (61). Savukārt vismazāk bērnu nodoti aizbildnībā ir Baldones novadā (2),

Sējas novadā (4), Garkalnes un Ikšķiles novadā. Aizbildnību kā ārpusģimenes aprūpes vienīgo

formu uz 2012. gada sākumu izmantoja Ādažu, Sējas, Saulkrastu, Mārupes, Garkalnes un

Carnikavas novads. Audžuģimenēs visvairāk 2011. gadā bērnus ievietoja Kandavas novads

(41), Ogres novads (20) un Tukuma novads (18). Visvairāk adoptēti bērni tika no Lielvārdes

novada – 9 bērni. 48


Kā atspoguļo pētījums, Pierīgas reģionā ir visvairāk novadu, kuros netiek veikta uzskaite par

bērniem, kuru vecāki atrodas ārzemēs (ne izglītības pārvaldes, ne sociālā dienesta ietvaros).

Bāriņtiesām ir pieejami dati par bērniem, kuri nodoti citu personu aprūpē (nokārtotas

pilnvaras par bērna aprūpi), bet tie neatspoguļo aizbraukušo vecāku un Latvijā palikušo bērnu

situāciju novadā. Nepieciešamā informācija netika iegūta no Alojas, Babītes, Baldones,

Engures, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Krimuldas, Lielvārdes, Limbažu, Salacgrīvas,

Saulkrastu, Ķekavas un Ādažu novadiem. Savukārt Jūrmalas pilsētā ir 185 bērni, kuru

vecāki ir ārzemēs; Ogres novadā - 81; Kandavas novadā - 15; Olaines novadā - 16; Ropažu

novadā -15; Salaspils novadā – 12 un Tukuma novadā – 20 bērni. Pārējos novados bērnu

skaits, kuru vecāki ir ārzemēs, ir mazāks par desmit. (Skatīt 7. pielikumu.)


Kā atspoguļo pašvaldību sociālo dienestu sniegtā informācija, visvairāk jauniešu pēc

ārpusģimenes aprūpes Pierīgas reģionā ir Jūrmalas pilsētā (148 jaunieši). Jūrmalas pilsētā ir

lielākais skaits jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes aiz Rīgas pilsētas (706 jaunieši). Ogres

novadā ir 43 jaunieši un Limbažu novadā - 33 jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes. Mazliet

mazāk jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes ir Tukuma novadā - 27 jaunieši un Kandavas

novadā (21 jaunietis). Vismazāk jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes ir Carnikavas novadā

(viens jaunietis), Jaunpils novadā (2 jaunieši), Mālpils, Sējas un Mārupes novadā arī katrā divi

jaunieši. (Skatīt 7. pielikumu.)

Statistikas datu analīzes rezultātā Pierīgas reģionā padziļinātākai izpētei tika izvirzīti divi

novadi – Salacgrīvas un Siguldas novads. Siguldas novads tika izvēlēts kā labās prakses

piemērs, kurā ģimeņu atbalsta sniegšana ir izvirzīta kā sociālā darba prioritāte.

46


Pārskati par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu 2011. gadā 48


15

1.4. Sociālo risku izvērtējums Zemgales reģionā


Kā atspoguļo statistisko datu analīze, vislielākā apdzīvotība Zemgales reģionā uz 2012. gada

sākumu bija vērojama Jelgavas pilsētā (58280 iedzīvotāji), kā arī Jelgavas novadā (24331

iedzīvotāji). Salīdzinoši liela apdzīvotība vērojama arī Bauskas novadā (25062 iedzīvotāji),

Jēkabpils pilsētā (24017 iedzīvotāji) un Dobeles novadā (21848 iedzīvotāji). Vismazākā

apdzīvotība ir Aknīstes novadā (2909 iedzīvotāji), Neretas novadā (3815 iedzīvotāji),

Rundāles novadā (3646 iedzīvotāji), Skrīveru novadā (3619 iedzīvotāji) un Tērvetes novadā

(3612 iedzīvotāji). 49

Atbilstoši iedzīvotāju skaitam, arī lielākais bērnu skaits reģionā ir

vērojams Jelgavas pilsētā (11094 bērni), Bauskas (5012 bērni) un Jelgavas novadā (4822

bērni), kā arī Jēkabpils pilsētā (4603 bērni). Vismazākais bērnu skaits ir Aknīstes (478 bērni),

Neretas (646 bērni), Tērvetes (692 bērni) un Skrīveru novadā (651 bērns).50

Visvairāk daudzbērnu ģimenes apdzīvo Auces novadu (14 ģimenes), Vecumnieku novadu

(14 ģimenes) un Kokneses novadu (13 ģimenes).51

Uz 2012. gada 30 septembri, nodarbinātības jomā, visaugstākais bezdarba līmenis

vērojams Krustpils (13,2%) un Viesītes novadā (12,7%). Salīdzinoši augsts bezdarba līmenis

ir arī Aknīstes (11,7%), Jaunjelgavas (11,8%) un Salas (11%) novadā. Viszemākais bezdarba

līmenis vērojams Iecavas novadā (6,5%), Jelgavas pilsētā (7,2%), Ozolnieku (7,2%) un

Vecumnieku (7,5%) novadā52

, kas liecina par nodarbinātības tiešo saistību ar attālumu līdz

galvaspilsētai.


Uz 2012. gada sākumu tikai vienā novadā – Neretas novadā – iedzīvotājiem nebija pieejami

sociālā darbinieka pakalpojumi. Visvairāk sociālie darbinieki strādāja Dobeles novadā - uz

1000 novada iedzīvotājiem pieejami 1,9 sociālā darba speciālisti, un Krustpils novadā - 1,2

sociālā darba speciālisti. Vismazāk sociālā darba speciālista pakalpojumi ir pieejami

iedzīvotājiem Pļaviņu novadā (uz 1000 iedzīvotājiem - 0,2). Sociālā darba speciālisti darbam

ar ģimenēm ar bērniem visvairāk ir pieejami Aknīstes novadā (2 speciālisti uz 1000 bērniem),

Skrīveru novadā (1,5 speciālisti uz 1000 bērniem), Tērvetes novadā (1,4 speciālisti uz 1000

bērniem). Vairāk nekā viens sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm ar bērniem uz 1000

bērniem novadā ir pieejams arī Jēkabpils, Aizkraukles, Salas un Viesītes novadā. Savukārt

tādu sociālo darbinieku pakalpojumi, kuri būtu specializējušies atbalsta sniegšanā ģimenēm ar

bērniem nebija pieejami Jaunjelgavas, Krustpils, Neretas un Rundāles novadā. 53


Kā atspoguļo pašvaldību sociālo dienestu aptaujas rezultāti, Jelgavas pilsētā ir vērojams

vislielākais sociālā riska ģimeņu skaits - 588 ģimenes, kurās dzīvo 1705 bērni; Jelgavas

novadā ir 534 sociālā riska ģimenes, kurās dzīvo 672 bērni; Bauskas novadā ir 167 sociālā

riska ģimenes, kurās dzīvo 415 bērni; Dobeles novadā – 107 riska ģimenes ar 257 bērniem.

49







Centrālās statistiskas pārvaldes dati „Bezdarbnieku skaits sadalījumā pa pilsētām un novadiem 2012. gada 30.

septembrī 53 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībā 2011. gadā.

16

Savukārt Vecumnieku novadā ir 84 sociālā riska ģimenes, kurās dzīvo 252 bērni; tikpat liels

skaits sociālā riska ģimeņu ir arī Auces novadā, kurās dzīvo 159 bērni. Visaugstākais bērnu

skaita īpatsvars, kuri dzīvo sociālā riska ģimenēs, ir vērojams Aknīstes novadā (uz 1000

bērniem 303 bērni), svarīgi piebilst, ka Aknīstē ir augsts sociālo darbinieku darbam ar

ģimenēm ar bērniem skaita īpatsvars. Augsts bērnu skaits, kas dzīvo sociālā riska ģimenēs, ir

arī Jelgavas pilsētā (uz 1000 bērniem 154 bērni), Krustpils novadā ( uz 1000 bērniem 171

bērni), Vecumnieku (uz 1000 bērniem 149 bērni) un Auces novadā (uz 1000 bērniem 132

bērni). Vismazāk sociālā riska ģimeņu ir Iecavas novadā – tikai deviņas ģimenes un Tērvetes

novadā - 15 sociālā riska ģimenes. Viszemākais bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo sociālā

riska ģimenēs, ir vērojams Iecavas novadā (uz 1000 bērniem 9 bērni) un Ozolnieku novadā

(uz 1000 bērniem 28 bērni). (Skatīt 8. pielikumu.)


Visvairāk ģimeņu, kuras nenodrošina bērna aprūpi un audzināšanu uz 2012. gada sākumu bija

Jelgavas pilsētā (53 ģimenes), Dobeles novadā (34 ģimenes) un Viesītes novadā (29

ģimenes). Jaunjelgavas novadā nav nevienas tādas ģimenes, savukārt Rundāles novadā - 2 un

Krustpils novadā - 3 ģimenes (uz 2012. gada sākumu šajos novados nebija pieejams neviens

speciālists darbam ar ģimenēm ar bērniem). Viesītes un Aknīstes novados ir vērojams

visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuriem netiek nodrošināta nepieciešamā aprūpe un

audzināšana: Viesītes novadā uz 1000 bērniem 74 bērniem, bet Aknīstes novadā uz 1000

bērniem 46 bērniem. Arī Neretas novadā ir augsts bērnu skaita īpatsvars, kuriem netiek

nodrošināta nepieciešamā aprūpe un audzināšana – uz 1000 bērniem - 34.

Viesītes, Tērvetes, Vecumnieku, Jelgavas un Auces novadā ir vērojams visaugstākais bērnu

skaita īpatsvars reģionā, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības. Zemgales reģionā nav

nevienas republikas pilsētas vai novada, kurā nebūtu bērnu, kuru vecākiem nav atņemtas

aprūpes tiesības.54

Trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes Zemgales reģionā

Vislielākais trūcīgo ģimeņu skaits uz 2012. gada sākumu bija Jelgavas pilsētā (2405 ģimenes)

un Jelgavas novadā (1333 ģimenes), Bauskas novadā (1102 ģimenes), Jēkabpils pilsētā

(1046 ģimenes) un Dobeles novadā (1012 ģimenes). Savukārt vismazākais trūcīgu ģimeņu

skaits vērojams Tērvetes novadā (111 ģimenes) un Aknīstes novadā (190 ģimenes). Kā

atspoguļo statistisko datu analīze, Krustpils novadā ir vērojams visaugstākais bērnu skaita

īpatsvars, kuri dzīvo trūcīgā ģimenē (uz 1000 bērniem 432 bērni); Aknīstes novadā uz 1000

bērniem 400 bērni dzīvo trūcīgās ģimenēs. Augsts bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo trūcīgā

ģimenē, vērojams arī Viesītes (333 bērni), Jaunjelgavas (284 bērni), Auces (299 bērni) un

Neretas (271 bērni) novados. 55

2011. gada laikā maznodrošinātas ģimenes statuss netika piešķirts tikai Vecumnieku

novadā, kas liecina par pašvaldības ierobežotajām finansiālajām iespējām materiāli atbalstīt

trūkumā nonākušas ģimenes, kuras nav tiesīgas saņemt trūcīgas ģimenes statusu. Savukārt

neliels maznodrošināto ģimeņu skaits bija vērojams Salas (18 ģimenes), Rundāles (31

ģimenes), Skrīveru (33 ģimenes), Krustpils (38 ģimenes) un Auces (43 ģimenes) novadā.

Vislielākais skaits maznodrošinātas ģimenes statuss tika piešķirts ģimenēm Jelgavas pilsētā

un Aizkraukles novadā. Jelgavas pilsētā maznodrošinātas ģimenes statuss tika piešķirts 2302

ģimenēm, bet Aizkraukles novadā – 642. 56

54



gadā 56


gadā

17


2011. gada laikā Jelgavas pilsētas bāriņtiesa bija ierosinājusi visvairāk lietas bērnu tiesību

pārkāpumu jomā (184 lietas), kā arī Jelgavas novadā (145 lietas) un Jēkabpils pilsētā – 83

ierosinātas lietas. Tomēr, ņemot vērā atšķirīgo apdzīvotību novados, jāsecina, ka

visaugstākais ierosināto lietu skaita īpatsvars 2011. gada laikā bija vērojams Pļaviņu novadā

– uz 1000 bērniem 37 lietas, kā arī Viesītes novadā – uz 1000 bērniem ierosinātas 34 lietas.

Viszemākais ierosināto lietu skaita īpatsvars ir Rundāles novadā (uz 1000 bērniem 4

ierosinātas lietas). Visaugstākais bērnu skaita īpatsvars uz 2012. gada sākumu Zemgales

reģionā bija Tērvetes novadā (uz 1000 bērniem 14 bērnu vecākiem atņemtas aprūpes

tiesības). Kā atspoguļo pētījuma rezultāti, Zemgales reģiona novados vērojams viszemākais

bērnu skaita īpatsvars, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības valstī. 57

(Skatīt arī 8.

pielikumu.)

Pēc pašvaldību sociālo dienestu sniegtajiem datiem var secināt, ka 2011. gada laikā Dobeles

novadā tika saņemti visvairāk ziņojumi par vardarbību ģimenē (86); Jelgavas pilsētā – 65;

Jelgavas novadā – 15. Aknīstes un Bauskas novadā netika saņemts neviens ziņojums par

vardarbību ģimenē, vismazāk ziņojumi tika saņemti Viesītes, Kokneses, Iecavas un

Jaunjelgavas novadā. (Skatīt 8. pielikumu.)

Dobeles novadā ir visvairāk vardarbībā cietušo bērnu, kuri saņēmuši rehabilitāciju (35 bērni).

Savukārt visaugstākais vardarbībā cietušo bērnu skaita īpatsvars, kuri saņēmuši rehabilitāciju,

ir vērojams Salas novadā. (Skatīt 8.pielikumu.) Rehabilitācija no vardarbības cietušiem

bērniem 2011. gada laikā nav sniegta Iecavas, Neretas, Ozolnieku, Pļaviņu un Rundāles

novadā.58


Zemgales reģionā 2010. gada laikā visaugstākais nepilngadīgo likumpārkāpēju skaita

īpatsvars ir vērojams Kokneses novadā (uz 1000 bērniem 19 likumpārkāpēji). Reģionā ir tikai

trīs novadi, kuros gada laikā nav konstatēts neviens likumpārkāpums no nepilngadīgu personu

puses – Auces, Ozolnieku un Tērvetes novadā. 59


Uz 2012. gada sākumu visvairāk institucionālo aprūpi kā bērnu ārpusģimenes aprūpes formu

izmantoja Jelgavas pilsēta – uz 2012. gada sākumu ārpusģimenes aprūpes institūcijās atradās

104 bērni, un Neretas novads - 103 bērni. No Jelgavas novada institucionālajā aprūpē bija

ievietoti 66 bērni, no Salas novada - 60 bērni, no Bauskas novada - 61 bērns, no Dobeles

novada - 33 bērni. 60

Tāpat kā visos citos reģionos, arī Zemgales reģionā visizplatītākā

ārpusģimenes aprūpes forma ir aizbildnība. Visvairāk bērni nodoti aizbildnībā ir Jelgavas

pilsētā (136), Bauskas novadā (76), Jelgavas novadā (60); Jēkabpils pilsētā (67) un

Vecumnieku novadā (40). Interesanti, ka Kokneses novadā kā ārpusģimenes aprūpes forma

bērniem tiek izmantota tikai institucionālā aprūpe un aizbildnība, turklāt institūcijās ir

ievietoti 23, bet aizbildnībā nodoti tikai deviņi bērni, kas nav tradicionāli lielākajai daļai

pašvaldību, jo pētījums atspoguļo tendenci, ka pašvaldības priekšroku dod aizbildnībai, kas

finansiāli ir lētāka. Audžuģimenēs visvairāk 2011. gadā bērnus ievietoja Jelgavas novads (30),

Jelgavas pilsēta (26) un Jēkabpils pilsēta (12). Audžuģimenes kā ārpusģimenes aprūpes forma

2011. gada laikā nav izmantota Aknīstes, Kokneses, Pļaviņu, Rundāles un Salas novadā.

Visvairāk bērni tika adoptēti no Jelgavas pilsētas - gada laikā 12 bērni. 61

No ārpusģimenes

57



2011. gadā 59




18

aprūpētāja pienākumu pildīšanas visvairāk atstādināti Jelgavas pilsētā – 6 pakalpojuma

sniedzēji, Dobeles pilsētā – 4 un Viesītes novadā arī 4 pakalpojuma sniedzēji. (Skatīt 8.

pielikumu.)


Kā atspoguļo pilsētu un novadu pašvaldību sniegtā informācija, Jelgavas pilsētā ir visvairāk

tādu bērnu, kuru vecāki ir devušies uz ārzemēm (373 bērni). Liels skaits tādu bērnu ir arī

Pļaviņu (53 bērni) un Jelgavas (44 bērni) novadā; Vecumnieku novadā ir 32, bet Bauskas

novadā – 31 bērns, kuru vecāki ir devušies uz ārzemēm. Pārējos reģiona novados tādu bērnu

skaits, kuru vecāki ir ārzemēs ir no 1 līdz 15. (Skatīt 8. pielikumu.)


Kā atspoguļo pašvaldību sociālo dienestu sniegtā informācija, visvairāk jauniešu pēc

ārpusģimenes aprūpes ir Jēkabpils pilsētā (42 jaunieši), Jelgavas novadā (34 jaunieši) un

Tērvetes novadā (19 jaunieši). Mazliet mazāk jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes ir Tukuma

novadā (27) un Kandavas novadā (21 jaunietis). Vismazāk jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes

ir Vecumnieku (18 jaunieši), Krustpils (17 jaunieši) un Ozolnieku novadā (14 jaunieši).

Pārējos reģiona novados tādu jauniešu skaits ir no 3 līdz 15.

Statistikas datu analīzes rezultātā Zemgales reģionā padziļinātākai izpētei tika izvirzīti divi

novadi – Neretas novads un Vecumnieku novads.

1.5. Sociālo risku izvērtējums Latgales reģionā


Visvairāk apdzīvotā teritoriālā vienība Latgales reģionā ir Daugavpils pilsēta ar 91478

iedzīvotājiem un Rēzeknes pilsēta ar 31559 iedzīvotājiem. Nedaudz mazāka apdzīvotība ir

Rēzeknes novadā, tur dzīvo 27952 iedzīvotāji, un Daugavpils novadā - 24701 iedzīvotāji. 62

Atbilstoši iedzīvotāju skaitam, šīs teritorijas apdzīvo arī bērni līdz astoņpadsmit gadu

vecumam. Visvairāk bērnu dzīvo Daugavpils pilsētā - 14942; Rēzeknes pilsētā - 5626;

Rēzeknes novadā – 5392; Daugavpils novadā – 4272 bērni. Vismazāk apdzīvotā teritorija

reģionā ir Baltinavas novads ar 1148 iedzīvotājiem, no kuriem 195 ir bērni, kā arī Vārkavas

novads ar 2087 iedzīvotājiem, no kuriem 394 ir bērni. Salīdzinoši maz iedzīvotāju apdzīvo arī

Rugāju novadu – 2350 iedzīvotāji, no kuriem 474 ir bērni, un Ciblas novadu – 2839

iedzīvotāji, no kuriem 476 ir bērni.63

Visvairāk daudzbērnu ģimenes ir Rugāju, Aglonas,

Ciblas un Viļakas novadā. 64

Uz 2012. gada 30. septembri Latgales reģionā bija vērojams augstākais bezdarba

līmenis valstī – 15,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Reģionā visaugstākais

bezdarba līmenis ir Baltinavas (29,2%), Viļānu (29,0%), Ciblas (26,1%)un Zilupes novadā

(27,0%). Salīdzinoši zemāks bezdarba līmenis ir Daugavpils pilsētā (8,0%) un Ilūkstes novadā

(11,4%). Vienpadsmit reģiona novados bezdarba līmenis ir augstāks par 20% no ekonomiski

aktīvajiem iedzīvotājiem. 65

62







Centrālās statistiskas pārvaldes dati „Bezdarbnieku skaits sadalījumā pa pilsētām un novadiem 2012. gada 30.

septembrī

19


2012. gada sākumā Latgales reģionā tikai Vārkavas novadā iedzīvotājiem nebija pieejami

sociālā darbinieka pakalpojumi, savukārt sociālais darbinieks ar ģimenēm ar bērniem nebija

pieejams Baltinavas, Daugavpils, Rugāju un Vārkavas novadā, kas liecina par to, ka šajos

novados ģimenēm bija ierobežotas iespējas saņemt kvalificēta speciālista atbalstu sociālā

riska iestāšanās gadījumos. Sociālā darba pakalpojumi ģimenēm ar bērniem vislabāk

nodrošināti Aglonas, Balvu, Ciblas, Preiļu, Riebiņu, Viļakas un Zilupes novados – augstākais

sociālo darbinieku darbam ar ģimenēm ar bērniem skaita īpatsvars reģionā. 66


Kā atspoguļo sociālo dienestu sniegtā informācija, visvairāk sociālā riska ģimenes dzīvo

Balvu (500) un Līvānu novadā (303), kā arī Rēzeknes pilsētā (120). Balvu novadā ir arī

augstākais bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo sociālā riska ģimenēs - uz 1000 bērniem 450, kas

liecina par to, ka šajā novadā gandrīz puse novada bērni dzīvo sociālā riska ģimenēs. Augsts

sociālā riska ģimeņu un bērnu tajās īpatsvars ir vērojams arī Līvānu (uz 1000 bērniem 255

dzīvo riska ģimenēs), Viļānu (uz 1000 bērniem -113), Baltinavas (uz 1000 bērniem - 108) un

Viļakas (uz 1000 bērniem -106) novadā. Vismazākais sociālā riska ģimeņu skaits ir Rugāju

novadā – tikai 8 ģimenes, tomēr jāatzīmē, ka šajā novadā uz 2012. gada sākumu nestrādāja

neviens sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm ar bērniem. (Skatīt 9.pielikumu.)

Ģimenes, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērnu aprūpe un audzināšana reģionā

Uz 2012. gada sākumu vislielākais skaits ģimeņu, kuras nenodrošināja saviem bērniem

nepieciešamo aprūpi un audzināšanu, bija Daugavpils novadā (97 ģimenes), Daugavpils

pilsētā (90 ģimenes), kā arī Rēzeknes novadā (60 ģimenes) un Krāslavas novadā (52

ģimenes). Visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuriem netika pietiekoši nodrošināta aprūpe,

bija Viļānu novadā - uz 1000 bērniem - 68; Daugavpils novadā - 44 bērniem. Savukārt

Riebiņu novadā nebija nevienas ģimenes, kura nespētu nodrošināt bērnam nepieciešamo

aprūpi un audzināšanu. Baltinavas, Ciblas un Zilupes novadā tikai divas ģimenes katrā novadā

nespēja nodrošināt bērnam nepieciešamo aprūpi. Svarīgi atzīmēt, ka Daugavpils novadā uz

2012. gada sākumu nestrādāja neviens sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm ar bērniem un

novadā bija vērojams augstākais skaits ģimeņu, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērnu

aprūpe un audzināšana reģionā.67


2011. gada laikā bāriņtiesas visvairāk ir ierosinājušas lietas par bērnu tiesību

pārkāpumiem Daugavpils pilsētā (225 lietas), Balvu (105 lietas) un Daugavpils novadā (101

lietas). Turpretim ierosināto lietu skaita īpatsvars visaugstākais ir Viļānu – uz 1000 bērniem

65 lietas, Aglonas – 53 lietas, Rugāju – 44 lietas un Balvu novadā – 41 lietas. Rugāju novadā

ir arī visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuru vecākiem 2011. gada laikā atņemtas aprūpes

tiesības (uz 1000 bērniem 34 bērnu vecākiem). Liels šādu bērnu skaita īpatsvars vērojams arī

Aglonas un Vārkavas novadā – katrā novadā uz 1000 bērniem 20 bērna vecākiem atņemtas

aprūpes tiesības. Baltinavas un Zilupes novados neviena bērna vecākiem 2011. gada laikā

netika atņemtas aprūpes tiesības. Vismazākais ierosināto lietu skaits par bērnu tiesību

pārkāpumiem bija Krāslavas novadā – 2 lietas.68

Latgales reģionā ir vērojams visaugstākais

bērnu skaita īpatsvars valstī, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības – Rugāju novadā uz

1000 bērniem 34 bērnu vecākiem – jāuzsver, ka reģionā ir arī augstākais bezdarba līmenis

valstī. (Skatīt 9.pielikumu.)




20

Kā atspoguļo sociālo dienestu sniegtā informācija, visvairāk saņemti ziņojumi par

vardarbību ģimenē ir Balvu novadā (96) un Daugavpils pilsētā (75). Salīdzinoši liels skaits

saņemtu ziņojumu par vardarbību ģimenē ir arī Krāslavas (18) un Daugavpils novadā (16).

Ciblas un Zilupes novados gada laikā nav saņemts neviens ziņojums par vardarbību ģimenē.

Vismazāk saņemti ziņojumi ir Aglonas (1), Ludzas un Riebiņu novadā (2). (Skatīt

9.pielikumu.)

Ilūkstes novadā 2011. gada laikā 23 no vardarbības cietušiem bērniem tika sniegta

rehabilitācija, šajā novadā vērojams reģionā visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuri cietuši

no vardarbības un saņēmuši rehabilitāciju - uz 1000 bērniem 17. Svarīgi atzīmēt, ka Balvu

novadā ir saņemti 96 ziņojumi par vardarbību ģimenē, bet tikai 9 bērniem gada laikā ir sniegta

nepieciešamā rehabilitācija, arī Viļakas novadā ir saņemti 12 ziņojumi par vardarbību ģimenē,

bet nevienam bērnam nav sniegta rehabilitācija. Aglonas, Ciblas, Kārsavas, Ludzas, Līvānu,

Riebiņu, Viļakas un Zilupes novadā nav neviena no vardarbības cietuša bērna, kuram būtu

sniegta rehabilitācija 2011. gada laikā69

.


Kā atspoguļo statistisko datu analīze, uz 2012. gada sākumu Daugavpils pilsētā dzīvoja

visvairāk trūcīgo ģimeņu (2664). Liels trūcīgo ģimeņu skaits bija arī Rēzeknes novadā (2438)

un Rēzeknes pilsētā (2086), kā arī Daugavpils novadā - 1160 ģimenes. Savukārt

visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo trūcīgās ģimenēs, bija Viļānu novadā - uz

1111 novadā deklarētiem bērniem, 515 dzīvoja trūcīgās ģimenēs. Augsts bērnu skaita

īpatsvars, kuri dzīvoja trūcīgās ģimenēs, bija arī Ciblas novadā (uz 1000 bērniem 441) un

Rēzeknes novadā - uz 1000 bērniem 397 dzīvoja trūcīgās ģimenēs. 70

Vismazākais trūcīgo

ģimeņu skaits reģionā ir vērojams Baltinavas novadā, kas izraisa izbrīnu, jo šajā novadā ir

visaugstākais bezdarba līmenis reģionā, tomēr fakts, ka Baltinavas novadā nestrādā pietiekošs

skaits sociālā darba speciālisti, liecina par to, ka trūcīgā statusa iegūšanu ietekmē kvalitatīva

sociālā darba pakalpojuma saņemšanas trūkums.

Uz 2012. gada sākumu visvairāk maznodrošinātas ģimenes statuss tika piešķirts ģimenēm

Daugavpils (4469) un Rēzeknes (2247) pilsētās. Savukārt maznodrošinātā statuss ģimenēm

netika piešķirts Aglonas, Ciblas, Riebiņu un Vārkavas novados, kas liecina par to, ka minēto

novadu pašvaldībām ir ierobežotas iespējas atbalstīt ne tikai trūcīgas, bet arī maznodrošinātas

ģimenes. 71


Visaugstākais nepilngadīgo likumpārkāpēju skaita īpatsvars 2010. gada laikā bija Viļānu

novadā (uz 1000 bērniem 12 likumpārkāpēji) un Ciblas novadā (uz 1000 bērniem 11

likumpārkāpēji). Turpretim 2011. gada laikā netika reģistrēts neviens nepilngadīgais

likumpārkāpējs Baltinavas, Ilūkstes, Rugāju un Zilupes novadā. 72


Latgales reģionā uz 2012. gada sākumu visvairāk bērnu ārpusģimenes aprūpē atradās

Daugavpils pilsētā, kā arī Daugavpils, Krāslavas un Ludzas novadā. Salīdzinoši augsts

bērnu skaits ārpusģimenes aprūpē ir vērojams arī Rēzeknes novadā un Zilupes novadā. Kā

atspoguļo pētījums, institucionālajā ārpusģimenes aprūpē no Latgales reģiona uz 2012. gada

69


2011. gadā 70


gadā 71


gadā 72

IeM Informācijas centra dati „ Kriminālā statistika 2010”

21

sākumu atradās salīdzinoši mazāk bērnu nekā no citiem reģioniem. Institucionālajā

ārpusģimenes aprūpē visvairāk atradās bērni no Daugavpils pilsētas (85) un novada (58),

Rēzeknes pilsētas - 33 bērni, Krāslavas - 30 bērni, Ludzas - 38 bērni un Rēzeknes novada -

36 bērni. Pārējās reģiona novadu pašvaldības šo ārpusģimenes aprūpes formu nav

izmantojušas,73

priekšroku dodot aizbildnībai un audžuģimenēm. Visvairāk aizbildnībā 2011.

gada laikā tika nodoti bērni Daugavpils pilsētā (240 bērni) un Rēzeknes novadā (108 bērni),

kā arī Ludzas (87 bērni) un Krāslavas novadā (76 bērni). Baltinavas novadā neviens bērns

2011. gada laikā netika ievietots ārpusģimenes aprūpē. Latgales reģionā vairāk nekā citos

Latvijas reģionos tiek izmantotas audžuģimenes kā ārpusģimenes aprūpes forma. Visvairāk

2011. gada laikā audžuģimenēs tika ievietoti bērni no Daugavpils pilsētas (66), Daugavpils

novada (30), Rēzeknes novada (23) un Dagdas novada (28). 2011. gada laikā visvairāk tika

adoptēti bērni no Daugavpils pilsētas (19 bērni). 74

Pēc pašvaldību sociālo dienestu sniegtās informācijas var secināt, ka no aizbildņa vai

audžuģimeņu pienākumu pildīšanas Balvu novadā tika atstādināti 12 ārpusģimenes aprūpes

pienākumu pildītāji, Rēzeknes novadā – 6, Daugavpils pilsētā – 6, Līvānu novadā – 5,

Krāslavas novadā – 2, bet Aglonas un Ciblas novadā – katrā 4 ārpusģimenes aprūpes veicēji,

kas liecina par to, ka, uzticot veikt ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma veikšanu personām, ne

vienmēr tiek kārtīgi izanalizēta šo personu atbilstība veicamajiem pienākumiem. (Skatīt 9.

pielikumu.)


Visvairāk bērnu, kuru vecāki devušies uz ārzemēm, dzīvo Daugavpils pilsētā (432),

Rēzeknes (67), Daugavpils (43), Krāslavas (31), Preiļu (19), Balvu (18) un Ludzas (18)

novadā. (Skatīt 9. pielikumu.)


Daugavpils pilsētā un Rēzeknes novadā ir visvairāk jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes –

Daugavpils pilsētā (122) un Rēzeknes novadā (75 jaunieši), kā arī Balvu novadā ir 64 jaunieši

pēc ārpusģimenes aprūpes. Salīdzinoši augsts jauniešu skaits pēc ārpusģimenes aprūpes ir arī

Ludzas (47 jaunieši) un Krāslavas novadā (45 jaunieši). Vismazāk jauniešu pēc ārpusģimenes

aprūpes ir Baltinavas (2), Ilūkstes (5), Līvānu (5), Rugāju (3) un Vārkavas (3) novadā. (Skatīt

9. pielikumu.)

Statistisko datu analīzes rezultātā, Latgales reģionā padziļinātākai izpētei tika izvirzīti trīs

novadi – Daugavpils, Balvu un Viļānu novads.

73



II. Galvenās problēmas, ar kurām saskaras ģimenes novados, kuros tās ir visvairāk

pakļautas sociālajam riskam un pašvaldību sociālo dienestu darbības specifika

problēmu risināšanas jomā

2.1. Pašvaldību sociālo dienestu darbības specifika problēmu risināšanas jomā

Kā atspoguļo veiktais pētījums, pašvaldību sociālo dienestu vadītāji uzskata, ka

pārzināt ar sociālā riska ģimeņu problēmām saistītus jautājumus ietilpst sociālo darbinieku

kompetencē. Savukārt aptaujātie sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm ar bērniem vairāk vai

mazāk orientējas savas teritorijas ietvaros esošajā situācijā un spēj komentēt sociālajam

riskam pakļauto ģimeņu problēmu aspektus. Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu vajadzībām

atbilstoša atbalsta saņemšana lielā mērā ir atkarīga no situācijas izvērtēšanā iesaistīto

speciālistu kompetences. Tāpēc ir svarīgi, lai ģimeņu situācijas izvērtēšanā un problēmu

risināšanā būtu iesaistīti speciālisti, kuri ir specializējušies darbam ar ģimenēm ar bērniem.

Visos aptaujātajos pašvaldību sociālajos dienestos ģimenēm ir pieejami sociālā

darbinieka pakalpojumi. Tomēr sociālais darbinieks, kurš ir specializējies tieši darbam ar

ģimenēm ar bērniem, lielākoties ir pieejams tikai pilsētās, jo uz novada iedzīvotājiem ir viens

vai divi speciālisti, kuri ir pieejami galvenokārt novada centrā, un nepieciešamības gadījumā

konkrētais speciālists tiek pieaicināts problēmu izvērtēšanā un risināšanā. Šāda situācija ir

vērojama Gulbenes (viens speciālists), Strenču (viens speciālists), Apes (viens speciālists),

Neretas (viens speciālists), Skrundas (viens speciālists), Viļānu (viens speciālists), Ventspils

(viens speciālists), Vecumnieku (divi speciālisti) un Daugavpils novadā (viens speciālists).

Salīdzinoši labāka situācija ir Balvu novadā, kur ir izveidota atbalsta un rehabilitācijas

nodaļa, kurā atbalstu var saņemt arī ģimenes, piemēram, ir pieejamas krīžu istabas, kā arī

dažādi pakalpojumi ģimenēm (frizieris un veļas mazgāšana par simbolisku cenu). Salacgrīvas

novadā strādā divi sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm ar bērniem, tomēr lielās

noslogotības dēļ speciālisti ir spiesti strādāt arī ar citām mērķa grupām. Siguldas novada

iedzīvotāji ir vislabāk nodrošināti ar atbilstoša speciālista sniegtajiem pakalpojumiem, jo

novadā darbojas ģimeņu atbalsta centrs, kas sniedz ģimenēm nepieciešamo atbalstu visā

novadā.

Visi sociālo dienestu darbinieki darbā ar ģimenēm ar bērniem izmanto risku

novērtēšanas metodi. Apes un Viļānu novada sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm ar

bērniem uzsvēra arī resursu izvērtēšanas metodi. Strenču novadā tiek izmantota sociālās

identifikācijas metode. Problēmu novēršanai visos novados tiek sastādīts rehabilitācijas plāns,

kurā paredzētas problēmu risināšanas aktivitātes. Atbilstoši tam tiek piesaistīti nepieciešamie

speciālisti. Parasti problēmu risināšanas plāna izstrādē piedalās speciālistu komanda (policijas

pārstāvis, izglītības pārstāvis, sociālais pedagogs, sociālais darbinieks, bāriņtiesas pārstāvis un

nepieciešamības gadījumā arī tiek pieaicināts veselības aprūpes speciālists un psihologs).

Vairāku novadu speciālisti uzsvēra, ka komandas darbs tiek īstenots tad, kad pēc risku

novērtēšanas tiek atzīts, ka ģimene ir pakļauta augstam vai vidēji augstam riskam. Neretas

novadā kā sociālā riska situācijā nonākušas ģimenes atbalsta forma tiek izmantota budžeta

plānošana (tiek aizpildīta budžeta plānošanas forma), kā rezultātā ģimenēm ir iespēja

iepazīties ar savu ienākumu un izdevumu struktūru. Pēc rehabilitācijas plāna sastādīšanas,

visos novados ar ģimenēm tiek sastādīts līgums, kurš paredz konkrētu uzdevumu veikšanu, kā

arī ir paredzētas sankcijas uzdevumu neizpildīšanas gadījumā. Tikai starp novadiem atšķiras

līguma noslēgšanas ilgums – no viena līdz sešiem mēnešiem. Pēc līguma noslēgšanas tiek

uzsākta ģimenes rehabilitācijas programmas īstenošana vai nepieciešamā atbalsta sniegšana

problēmu risināšanas jomā.

23

Visu aptaujāto novadu pašvaldību sociālo dienestu darbinieki pēc „trauksmes signāla”

saņemšanas vispirms veic situācijas apsekošanu, pārbaudīšanu, jo mēdz būt arī viltus zvani.

Aptaujāto novadu sociālie darbinieki uzsvēra, ka „trauksmes signāli” par iespējamo sociālā

riska gadījumu tiek saņemti gan no ģimeņu ārstiem, gadījumos, kad bērniem netiek

nodrošināta nepieciešamā veselības aprūpe, gan skolas, kad vecāki neuzskata par vajadzīgu

pieskatīt savu bērnu skolas gaitas, kā arī no policijas un līdzcilvēkiem, piemēram, kaimiņiem,

par gadījumiem, kad bērniem netiek pietiekoši nodrošinātas pamatvajadzības pēc uztura vai

apģērba, kā arī vecāki regulāri lieto alkoholu un bērni netiek pieskatīti. Visu aptaujāto novadu

sociālo dienestu darbinieki kā galveno kritēriju, kurš liecina par ģimeņu sociālo risku, uzskata

nepietiekošu pamatvajadzību apmierināšanu, kas saistās ar uztura nepietiekamību (mājoklī

nav pārtikas), apģērba trūkumu, netiek nodrošināta veselības aprūpe (galvenokārt bērniem);

nākamais – skolas neapmeklēšana, par ko bieži vien tiek saņemts signāls no skolas; arī signāls

no policijas liecina par bērnu kriminālo uzvedību, kas bieži vien saistās ar pamatvajadzību

apmierināšanas problēmu, ja bērns ir izsalcis un zog ēdienu; antisanitāri apstākļi mājās un

vecāku alkoholisms. Balvu novada sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm ar bērniem uzskata,

ka par sociālo risku liecina arī tas, ka bērniem ir netīras, novalkātas drēbes, kā arī bērns ir

„ierāvies” sevī, kas var liecināt par iespējamo vardarbību ģimenē. Arī Vecumnieku novada

sociālā dienesta vadītāja uzskata, ka liela uzmanība ir jāpievērš bērnu emocionālajam un

fiziskajam stāvoklim: „..informācija no radiem, no skolas par to, ka bērns ir satraukts,

citādāks nekā parasti, arī zilumi uz bērna ķermeņa...”, kas var liecināt par iespējamo

vardarbību ģimenē. Viļānu novada sociālā darbiniece uzskata, ka par sociālo risku liecina arī

tas, ka vecāki netiek galā ar pusaudžiem – tie spēj terorizēt vecākus, atņemt naudu, kā

rezultātā vecākiem zūd kontrole pār bērnu uzvedību, un ģimene saskaras ar bērnu kriminālās

uzvedības, pamatvajadzību apmierināšanas un savstarpējo attiecību problēmu. Savukārt

Skrundas novada sociālā dienesta vadītāja kā vienu no sociālā riska kritērijiem min arī to, vai

ģimene ir nonākusi sociālā dienesta uzskaitē pirmreizēji, vai jau atkārtoti, kas liecina par

ģimeņu problēmu ilglaicīgo vai īslaicīgo raksturu. Neretas novada sociālā darbiniece uzskata,

ka par sociālā riska gadījumu liecina arī bērnu vecāku garīgā veselība: „..pavisam nesen bija

gadījums, ka netika aprūpēts bērns, apģērbs bija neatbilstošs sezonai, trūka pārtikas... šajā

gadījumā māte nespēj parūpēties par bērnu, jo ir garīgās attīstības traucējumi....” Apes

novada sociālā dienesta vadītāja uzskata, ka jebkura ģimene, kurai var pasliktināties dzīves

apstākļi, var nonākt sociālā riska situācijā. Tomēr visvairāk sociālajam riskam ir pakļautas

daudzbērnu ģimenes, trūcīgās ģimenes un ģimenes, kurās kāds no ģimenes locekļiem cieš no

atkarības, arī azartspēļu atkarības. Pēc sociālā dienesta vadītājas domām, par sociālo risku

liecina tas, ka bērns ir nesakopts, nepiedalās pasākumos, netiek nodrošinātas bērna

pamatvajadzības. Sociālais risks liecina par problēmām, ar kurām saskaras ģimenes un bieži

vien pašas saviem spēkiem tās nespēj atrisināt.

2.2. Problēmas, ar kurām sakaras ģimenes un pašvaldību sociālo dienestu sniegtās

iespējas šo problēmu risināšanas jomā (problēmu kopsavilkumu skatīt 10. pielikumā)

Visās aptaujātajās pašvaldībās ģimenes saskaras ar pārmērīga alkohola lietošanas

problēmu, ko apliecina gan sociālo dienestu darbinieku, gan ģimeņu teiktais. Salacgrīvas

novada ģimene, kurā aug divi bērni, nenoliedz, ka ģimenē ir alkoholisma problēma un

sociālais dienests ir sniedzis nepieciešamo atbalstu, tomēr māte uzskata, ka atbalsts ir bijis

nepilnīgs: „..lielākā problēma ir vīra alkoholisms. Visu naudu nodzēra, ar meitu brauca kopā

uz veikalu pēc alkohola. Emocionāli cietām, arī bērni....jā, man pašai apmaksāja psihiatru,

bet vīram dzērājam neko .. nedaudz pēc konsultācijām situācija uzlabojās, ne ilgi...” Tomēr

jāsecina, ka sniegtās psihiatra konsultācijas ir palīdzējušas šai ģimenei, kaut arī pati māte to

24

neapzinās, jo māte ir padzinusi vīru alkoholiķi, iesniegusi laulības šķiršanos un uzturlīdzekļu

pieprasījumu, arī uzsākusi darba meklējumus. No dotā var secināt, ka speciālistu piesaistīšana

sociālā riska ģimeņu atbalstam ir ļoti nepieciešama, pat vairāk nekā īslaicīgs materiālais

atbalsts. Arī Balvu novada ģimene, kurā aug divi bērni, uzskata, ka tēva alkoholisma dēļ

ģimene ir ļoti cietusi: „...vīra alkoholisms mums traucē dzīvot, ar tēvu nav emocionālās

saskaņas, jo dara mums pāri gan emocionāli, gan fiziski...bijām Rugājos krīzes centrā divas

reizes uzlabot veselību kopā ar bērniem...ļoti palīdzēja, gribētos vēl psihologu, vecākajai

meitai tas arī būtu nepieciešams. Vīrs ir mainījis savu attieksmi, jo policija ar sociālo

darbinieku iesaistījās fiziskās vardarbības gadījumā...” Māte uzskata, ka būtu papildus

jāstrādā ar vīru, bet to nedara: „...vīram būtu nepieciešams apmeklēt narkologu, psihologu,

vajadzētu kodēties, bet tam pietrūkst naudas..” Neretas novada ģimene ar četriem bērniem,

saskaroties ar alkoholisma problēmu, neuzskata, ka tā ir visu nelaimju cēlonis: „...patīk vīram

iedzert, bet kuram tad nepatīk...alkoholiķis jau nav...naudas mums trūkst, jo darba nav; pat

ēdienam dažkārt pietrūkst...” Mātei ar bērniem ir bijusi rehabilitācija no vardarbības, ko

uzskata par vērtīgu, pēc rehabilitācijas situācija ir uzlabojusies. Daugavpils novada ģimenē,

kurā aug četri bērni, alkohola problēma ir gan tēvam, gan mātei, ko apliecināja sociālā

darbiniece darbam ar ģimenēm un bērniem, tomēr pati ģimene neuzskata to par problēmu, jo

netika izdalīta problēmu sarakstā: „...mums ir naudas trūkums, jo nevar iet strādāt dēļ tā, ka

nav kur atstāt bērnu....gribētos diennakts bērnudārzu, jo nav mašīnas...” Ģimene ir saņēmusi

vairākkārtīgas psihologa konsultācijas, apmeklējusi rehabilitācijas centru; uzskata, ka situācija

ir uzlabojusies daļēji: „...problēmas ar vīru nav atrisinājušās, emocionāli tāpat moka..”

Savstarpējās saskaņas trūkums visbiežāk ir vērojams ģimenēs, kurās aug bērni

pusaudžu vecumā un to kā problēmu min gan sociālo dienestu darbinieki, gan ģimenes.

Strenču novada ģimene, kurā aug trīs bērni, uzskata, ka ģimenē ir traucēta savstarpējā

saskarsme pusaudžu problēmu dēļ: „...visgrūtāk ir tieši emocionāli...savstarpējā saskarsmes

nav, jo netieku viena galā ar pusaudzi; zog, alkohols, neklausa, skolu neapmeklē...” Māte

uzskata, ka vajadzētu vēl psihologu, vides maiņu uz laiku puisim, piemēram, internātā ielikt:

„... Psihologs ir bijis visai ģimenei un vajadzētu vēl, jo palīdzēja; cenšamies labāk saprast

viens otru...”

Vardarbība kā problēma tika minēta no visu aptaujāto novadu sociālo dienestu

darbinieku puses, savukārt ģimenes ne vienmēr saprot, ka saskaras ar kādu no vardarbības

veidiem. Piemēram, Daugavpils novada ģimene uzskata, ka saskarsme ģimenē ir laba, tomēr

intervijas laikā atklājās, ka ģimenei dažkārt traucē strīdi, kurus izraisa bērnu tēvs. Salacgrīvas

novada ģimene ar diviem bērniem saskaras ar emocionālo vardarbību, ko izraisa vīra

alkoholisms. Siguldas novada ģimene ar trīs bērniem cieš no emocionālās vardarbības:

„...traucē vīra agresivitāte, necieņa pret maniem bērniem, nicinoša attieksme....tagad vēl

vecākais dēls arī sācis lietot alkoholu un mācīties no vīra....” Ģimenei ir sniegts

nepieciešamais atbalsts: „...mums bija psihologa konsultācijas, narkologs dēlam, psihiatrs

izrakstīja tabletes, kuras palīdzēja, jo ir palicis mierīgāks...” Arī mammai psihologs ir

palīdzējis labāk saprast dēla vecumu. Ventspils novada ģimene ar diviem bērniem arī cieš no

emocionālās vardarbības: „...nav mums droši ne mājās, ne ārpus tās, arī emocionāli ir grūti

vīra alkoholisma dēļ...” Māte ar bērniem ir saņēmusi un vēl saņem psihologa konsultācijas un

uzskata, ka tās bērniem palīdz, bet pašai – nē. Tomēr jāsecina, ka psihologa konsultācijas ir

noderējušas arī mātei, jo ir tikusi vaļā no vīra alkoholiķa.

Bezdarbu kā problēmu min visas aptaujātās ģimenes, tomēr Siguldas novada ģimenes

atbalsta centra vadītāja uzskata, ka lielai daļai ģimeņu problēma ir nevis bezdarbs, bet

nevēlēšanās strādāt un profesionālo iemaņu neatbilstība tirgus pieprasījumam: „...ja ir bez

darba ilgi, tad negribas vairs strādāt, kā rezultātā cilvēkiem trūkst profesionālo iemaņu;

uzņēmējiem prasības aug, bet piedāvājums ir nekvalitatīvs, lielai daļai nav arī vēlmes strādāt

un nevar izturēt dienas ritmu; veidojās nabadzības kultūra....” Bezdarbu kā visu citu

problēmu galveno cēloni min Balvu novada sociālā dienesta vadītāja: „...visu problēmu

25

galvenais cēlonis ir nodarbinātības trūkums...kur nabadzība, tur seko arī visas pārējās

problēmas...”

Izņemot Siguldas novadu, visu pārējo novadu aptaujātās ģimenes kā lielāko problēmu

min nabadzību, kas saistās ar iztikas līdzekļu trūkumu, lai apmierinātu ģimenes vajadzības.

Naudas līdzekļu trūkuma dēļ ģimenes bieži vien nevar atļauties nepieciešamos veselības

aprūpes pakalpojumus, vajadzībām atbilstošu mājokli, kā arī nodrošināt pamatvajadzību

apmierināšanu. Pašvaldību sociālie dienesti naudas trūkumu mazina ar trūcīgas ģimenes

statusa piešķiršanu, kas dod tiesības uz konkrēta materiālā atbalsta saņemšanu. Piemēram,

Gulbenes novada ģimene uzskata, ka tieši nabadzība ir visu citu problēmu cēlonis: „... trūkst

naudas ēdienam, apģērbam, veselības aprūpei, nevaram atļauties sev citu mājokli....” Ģimene

atzīst, ka sniegtais materiālais atbalsts ir ļoti nozīmīgs, tomēr uz to nevar paļauties: „...palīdz

gan psihologs, gan sniegtais materiālais atbalsts, bet īslaicīgi un nevar būt droši, ka tas

būs...” Neretas novada ģimenei trūkst naudas pamatvajadzību apmierināšanai: „...grūti ir,

nepietiek pat ēšanai, kur nu vēl mašīnai, arī šī māja jau savu sen ir nokalpojusi...” Arī Neretā

dzīvojošā ģimene ir saņēmusi materiālu un emocionālu atbalstu savu problēmu risināšanai:

„...pēc sniegtā atbalsta nedaudz situācija uzlabojās, bet neilgi..” Vecumnieku novada ģimenei

naudas trūkst veselības aprūpes pakalpojumiem, savukārt Strenču novada ģimenei trūkst

naudas ēdienam, kā rezultātā ģimene nepārtraukti saskaras ar parādu problēmu: „...mums

trūkst naudas ēdienam, regulāri parādi un tas ir emocionāli grūti...” Ģimene ļoti atzinīgi

novērtē sociālā dienesta sniegto atbalstu savas materiālās situācijas uzlabošanas jomā: „...man

palīdzēja nokārtot uzturlīdzekļus, sniedz materiālu atbalstu, ja tā nebūtu tad vispār nezinu, ko

ēstu...” Daugavpils novada ģimene ar astoņiem bērniem uzskata, ka sociālais dienests sniedz

lielu materiālo atbalstu: „...tagad mums ir vieglāk dzīvot tieši materiālajā jomā, jo bērniem ir

apmaksāts diennakts bērnudārzs, saņemam GMI pabalstu, pārtikas pakas, divi bērni mācās

internātā....” Ventspils novada ģimene uzskata, ka materiālā trūkuma cēlonis ir izglītības

trūkums, lai uzlabotu esošo situāciju, būtu nepieciešams pabeigt skolu un apmeklēt kursus, bet

nav tāda iespēja, arī sniegtais atbalsts ir ļoti nozīmīgs: „...nepietiek naudas iztikai, malkai...

mums ļoti palīdz.. tagad tiek kārtoti uzturlīdzekļi. Pati pieteicos simtslatniekos ...jā, ļoti palīdz

sniegtais materiālais atbalsts, arī psihologs palīdzēja...”

Ar materiālo līdzekļu trūkumu ir saistīta arī mājokļa problēma. Lielākā daļa aptaujāto

ģimeņu dzīvo pašvaldības mājokļos, kuri, pēc aptaujāto ģimeņu domām, ir sliktā stāvoklī.

Piemēram, Neretas novada ģimene uzskata, ka mājoklis, kurā viņi dzīvo, ir nokalpojis:

„...mums ir nepieciešams normāls mājoklis, jo šis taču jau savu ir nokalpojis, tādā nevar pat

dzīvot...” Arī Gulbenes novadā dzīvojošā ģimene uzskata, ka pašvaldības piešķirtais mājoklis

neder dzīvošanai: „...dzīvoklis ir mitrs, tualetes smaka nāk iekšā, un logi neveras vaļā, lai

izvēdinātu...tā mēs te dzīvojam kā tualetē...” Vecumnieku novada ģimenei pašvaldība

palīdzēja atrisināt mājokļa problēmu tad, kad tas bija visvairāk nepieciešams: „...mūs uzņēma

dzīvokļa rindā un uz trīs gadiem mums ir piešķirts dzīvoklis, tikai daudz naudas vēl jāiegulda,

piemēram, virtuvē nav ūdens un vajadzīgs kapitālais remonts, iedeva, ko varēja...” Naudas

trūkums rada arī pašrealizācijas problēmu, iespējas nodarbināt bērnus ārpus skolas ar

jēgpilnām aktivitātēm. Piemēram, Vecumnieku novada ģimenes māmiņai ir darbs, tomēr

naudas līdzekļi nepietiek, lai nodrošinātu saviem četriem bērniem visu nepieciešamo: „...grūti

ar naudiņām, nevaru atļauties veselībai to, ko gribētos, arī apģērbu gribētos nopirkt kādreiz

labāku, ne tikai lietotās drēbes, gribētos pulciņos bērnus vest, bet nevar...” Māmiņa ļoti

atzinīgi novērtē sociālā dienesta sniegtās aktivitātes bērnu pašrealizācijas jomā: „...visi mani

bērni brauc mācīties jāt ar zirgu no maija līdz decembrim, veda viņus arī uz kino, ir rīkotas

bērniem dažādas nodarbības ārā...”

Ģimenes bieži vien uzskata, ka atbalsts, ko sniedz pašvaldību sociālo dienestu

speciālisti, ir nepilnīgs, piemēram, netiek strādāts ar visu ģimeni kopumā (ne ar visiem

ģimenes locekļiem), kā rezultātā bieži vien izveidojās situācija, ka psihologa konsultācijas

saņem tikai māte vai bērni skolā, bet visu problēmu cēlonis ir tēva alkoholisms. Savukārt ar

26

viņu neviens nestrādā, un ģimenē situācija uzlabojas tikai daļēji, ko apliecina Daugavpils

novada ģimene: „...ir problēmas ar civilvīru, un tās nevar atrisināt veiktās aktivitātes, kāpēc

nevar iedot viņam kādu mājvietu, kaut vai uz laiku, palīdzēt iekārtot savu dzīvi, lai mūs liktu

mierā...viņam ir aizliegts šurp nākt, bet kur tad lai viņš iet.... vai tad viņš nav novada

iedzīvotājs...viņam nevajag palīdzēt?....” Izskanēja arī viedoklis par to, ka sociālajam

darbiniekam nevar pilnībā uzticēties, jo ir bijis gadījums, kad sociālais darbinieks ir vīram

izstāstījis to, ko kliente ir lūgusi neteikt (ētisku apsvērumu dēļ citāts netiks translēts).

Neskatoties uz to, lielākā daļa aptaujāto ģimeņu uzskata, ka sadarbība ar sociālo darbinieku ir

bijusi laba un to novērtē atzinīgi. Ģimenes uzskata, ka sociālais darbinieks ir gan

padomdevējs, gan zinošs speciālists, gan uzraugs, gan atbalsta sniedzējs, gan ierēdnis, kurš

dara savu darbu. Četras aptaujātās ģimenes sadarbību ar sociālo darbinieku ir novērtējušas ar

atzīmi „3”, par iemeslu šim vērtējumam minot ne vienmēr pozitīvo attieksmi pret klientiem,

kā arī nevēlēšanos risināt ģimeņu problēmas, savukārt pārējo ģimeņu vērtējums ir labs un

teicams, pamatojot to ar sociālo darbinieku sniegto neatsveramo atbalstu problēmu risināšanas

jomā.

No aplūkotā var secināt, ka pašvaldību sociālie dienesti savu iespēju robežās cenšas

sniegt ģimenēm nepieciešamo atbalstu, tomēr ir problēmu jomas, kuras pašas ģimenes nav

apzinājušas, bet uz kurām norāda pašvaldību sociālo dienestu darbinieki, piemēram, sadzīves

prasmju trūkums, motivācijas trūkums uzlabot savus dzīves apstākļus, emocionālā nespēja,

ilglaicīgi skolas kavējumi, un rast atbalstu šo problēmu risināšanai speciālistiem sagādā

grūtības.

2.3. Sociālo dienestu darbinieku viedokļu kopsavilkums par problēmām, ar kurām

saskaras sociālā riska ģimenes

Problēmas, ar kurām saskaras Siguldas novada ģimenes – alkohols, azartspēles,

līdzatkarības, emocionālā nespēja, sadzīves prasmju trūkums, neprasme atrast darbu vai

nevēlēšanās atrast darbu, neprasme, nevēlēšanās risināt problēmas, neprasme izbeigt

attiecības, profesionālo iemaņu trūkums, kā rezultātā nav iespējams atrast darbu, nespēja

noturēt (darba) režīmu, nevēlēšanās mainīt savu dzīvi, motivācijas trūkums, zemās prasības

pret dzīvi. Skrundas novada sociālā dienesta vadītāja un sociālā darbiniece darbam ar

ģimenēm ar bērniem uzskata, ka ģimenes saskaras ar nabadzību, pieaugušo savstarpējo

attiecību problēmām, fizisko un emocionālo vardarbību, kā arī bērnu pamešanu novārtā, bet

visu problēmu cēlonis ir zemās pamatprsmes: „...vajadzētu strādāt ar mammām, mācīt

pamatprasmes – gatavot ēst, veļu mazgāt, māju tīrīt...” Savukārt Ventspils novada sociālā

dienesta darbinieki uzskata, ka novada ģimenes saskaras ar zemu ienākumu problēmu, bērnu

audzināšanas problēmām, pamatprasmju trūkumu, ģimeniskuma izpratnes problēmu - tā ir

izkropļota, kā arī alkoholismu un vardarbību. Neretas novada ģimenes saskaras ar bezdarbu,

kam seko alkoholisms, vardarbība (gan vecāku starpā, gan pret bērniem), nabadzība, nav

motivācija uzlabot savus dzīves apstākļus, ticības zudums saviem spēkiem. Vecumnieku

novadā ģimeņu visu problēmu cēlonis ir bezdarbs, kam seko alkoholisms, vardarbība, sociālo

prasmju līmenis ir zems, kas savukārt izraisa bērnu audzināšanas problēmas, tai skaitā

ilgstošus skolas kavējumus. Daugavpils novadā – bezdarbs, zems atalgojums, lielais attālums

līdz centram, alkoholisms, konfliktsituācijas starp vecākiem, agresivitāte, psihiskas

saslimšanas vecākiem, kā rezultātā ir vērojama neadekvāta uzvedība, iedzīvotāju zemais

izglītības līmenis. Balvu novadā ģimeņu problēmas saistās ar bezdarbu, alkoholu, vardarbību,

bērnu atstāšanu novārtā, zemām pamatprasmēm, bērnu emocionālo vajadzību izpratnes

trūkumu, nabadzību. Apes novadā ģimenes saskaras ar tādām problēmām kā bezdarbs,

27

naudas trūkums, ģimeņu neprasme rīkoties ar naudu, atkarības (smēķēšana, alkohols,

azartspēles), Strenču novada ģimenēm problēmas izraisa bezdarbs, alkohols, izpratnes

trūkums par bērnu audzināšanu, tas, ka pašām ģimenēm dažkārt nav vajadzīgi savi bērni,

zems izglītības līmenis, pamatprasmju trūkums, nespēja plānot budžetu, vardarbība. Savukārt

problēmas, ar kurām saskaras ģimenes Viļānu novadā, ir ģimeņu konflikti, vardarbība, bērnu

audzināšanas prasmju trūkums, naudas trūkums, alkohols, vardarbība (emocionālā, fiziskā,

vardarbība ģimenē), bērnu atstāšana novārtā, brīvā laika pavadīšanas iespējas bērniem,

jauniešiem, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības trūkums, bērnu sagatavošana un

prasību izpilde no skolas puses. Salacgrīvas novadā ģimenes saskaras ar bezdarbu,

alkoholismu, bērnu pamešanu novārtā, naudas trūkumu, antisanitāriem apstākļiem

dzīvesvietā, vardarbību, pamatprasmju trūkumu. Gulbenes novada ģimenēm problēmas

sagādā bezdarbs, nevēlēšanās strādāt, savstarpējās attiecības ģimenē, neprasme audzināt

bērnus, vardarbība, alkoholisms, zemais izglītības līmenis, negatīvā pieredze, kas iegūta pašu

socializācijas procesā, zemā motivācija audzināt bērnus. Gulbenes novada sociālā darbiniece

darbam ar ģimenēm ar bērniem par novadā esošajām problēmām: „...visu problēmu cēlonis ir

tas, ka tiek veidots vienots kontingents un nav no kā mācīties. Problēmas tiek atražotas no

paaudzes paaudzē, un mēs tur esam bezspēcīgi...” Visi sociālo dienestu darbinieki uzskata, ka

problēmas, ar kurām saskaras ģimenes, ir ļoti komplicētas un tām nav viennozīmīgs raksturs.

No aplūkotā var secināt, ka visos novados problēmas, ar kurām saskaras sociālā riska

ģimenes, ir līdzīgas, tās ir iespējams apkopot un atspoguļot shematiski, attiecinot uz visu

aptaujāto novadu sociālā riska ģimenēm. (Skatīt 10. pielikumu.)

Ģimeņu problēmas un to cēloņi, kas raksturīgi visos aptaujātajos novados:

ne vienmēr zems izglītības līmenis ir bezdarba vai zemo pamatprasmju cēlonis

Kā atspoguļo veiktais problēmu apkopojums, problēmu cēloņi visbiežāk ir zemas

pamatprasmes, kā arī motivācijas trūkums uzlabot savus dzīves apstākļus, un nekāds materiāla

rakstura atbalsts nevar novērst šos problēmu cēloņus. Tādēļ arī izveidojās situācija, kad

sociālais dienests cenšas atbalstīt ģimenes materiāli, bet tādā veidā tiek sniegts tikai īslaicīgs

atbalsts, jo problēmu cēloņi paliek, un ģimene nespēj izrauties no savu problēmu loka. Lai tos

novērstu, ir nepieciešams intensīvs speciālistu darbs atbilstošu pakalpojumu sniegšanas jomā.

Zems

izglītības

līmenis Zemas

pamat-

prasmes

Slikti dzīves

apstākļi

Bezdarbs

Motivācijas trūkums

uzlabot savus dzīves

apstākļus

Alkohols

Vardarbība

Bērnu

atstāšana

novārtā

Nabadzība

Konflikti

ģimenē

28

2.4. Ģimeņu problēmas, uz kurām sociālie dienesti pašreiz paši nevar adekvāti reaģēt un

ir nepieciešami papildus sociālie pakalpojumi (nepieciešamo pakalpojumu kopsavilkumu

skatīt 11. pielikumā)

Ventspils novada sociālā darbiniece darbā ar ģimenēm ar bērniem uzskata, ka visu

problēmu cēlonis ir tas, ka ģimenēm ir zemas pamatprasmes: „...nebūtu daudzas sociālā riska

ģimenes, ja būtu iespēja laicīgi apmācīt prasmes audzināt bērnus, arī sadzīves līmenī...” Arī

Siguldas novada Ģimenes centra vadītāja ir līdzīgās domās: „...ģimenes pašas dažkārt nespēj

funkcionēt - neprot izdzīvot ar saviem zemajiem ienākumiem, zemas prasības pret dzīvi un

nevēlēšanās mainīt savu dzīvi, atrast darbu .. Būtu vajadzīgi ģimenes asistenti, kuri strādātu

ar šīm ģimenēm, ideālā variantā - grupu mājas ģimenēm ar zemiem ienākumiem...”

Pamatprasmju trūkumu kā citu problēmu cēloni akcentē arī Skrundas novada sociālā dienesta

vadītāja: „....vajadzētu strādāt ar mammām, pamatprasmes mācīt – gatavot ēst, māju tīrīt,

veļu mazgāt, iepirkties. Tad nebūtu tik daudz bērnu jāņem nost vecākiem. Esam gatavi

apmaksāt atbalsta personu. Pirms krīzes bija ietverts novada saistošajos noteikumos, krīzes

laikā izņēma ārā..” Salacgrīvas novada sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm ar bērniem

uzskata, ka daudz citas problēmas atkristu, ja būtu iespēja jaunajām ģimenēm mācīt

pamatprasmes: „...daudz jaunas ģimenes, kurām nav prasmju dzīvot, audzināt bērnus. Būtu

labi, ja būtu pieejama sociālā māja, kurā jaunajiem vecākiem mācītu arī sadzīves prasmes...”

Ventspils novada sociālā dienesta vadītāja uzskata, ka skolām būtu vairāk jāiesaistās jau

sākotnēju problēmu apzināšanā un risināšanā, kas saistās ar pusaudžu problēmu risināšanu, un

caur sadarbību jāstrādā ar tām, bet pieredze rāda, ka ir ļoti grūti sadarboties ar skolām, kā

rezultātā ģimenes nonāk sociālā riska statusā: „...vajadzīga sadarbība ar skolām, ne vienmēr

tā ir pozitīva. Bērni no skolas aizmūk, un šī problēma netiek risināta no skolas puses, un

sociālais dienests te neko nevar darīt...” Neretas novada sociālā darbiniece darbam ar

ģimenēm ar bērniem uzskata, ka dažkārt ir bezspēcīgi klientu motivācijas uzlabot savus

dzīves apstākļus jomā: „...trūkst profesionāls darbs ar vecākiem. Piemēram, situācijā, kad

bērnu nodod bērnu namā, vecāki neko nedara, lai to bērnu atgūtu. Kā motivēt, kā panāk to,

lai ģimene būtu ieinteresēta bērnu atgūt ģimenē?” Klientu motivācijas problēmu minēja arī

citi aptaujātie respondenti. Balvu novada sociālā dienesta vadītāja uzskata, ka ir bezspēcīga

risināt problēmu, kas saistās ar pēc ārpusģimenes aprūpes jauniešu pamatprasmju iemācīšanu:

„...jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes pazaudē viņiem iedoto mājokli, jo neprot dzīvot...ko

darīt?... jauniešu māja ir vajadzīga vismaz gadu pēc ārpusģimenes aprūpes...” Viļānu novada

sociālā dienesta vadītāja uzskata, ka nespēj ar esošajiem resursiem sniegt atbalstu sievietēm,

kuras cietušas no vardarbības ģimenē: „...vardarbībā cietušajām sievietēm nav nekā, tikai

psihologs. Apmēram 12 sievietēm uz doto brīdi būtu nepieciešams saņemt profesionālu

rehabilitāciju .. mēs ar saviem resursiem to nodrošināt nespējam....” Arī cilvēkiem ar

alkoholisma problēmu Viļānu novadā nav iespējams sniegt nepieciešamo atbalstu:

„...narkologa mums nav, tikai ģimenes ārsti. Pie narkologa ir jābrauc uz Rēzekni 35 km,

kuram no klientiem tam ir nauda? Mēs nedarām neko, tikai runājam un spiežam caur

pabalstu saņemšanu. Ir bijis, ka aizvedam ar varu, tad aizbēga...” Salacgrīvas novadā ir ļoti

aktuāla dzīvošanai atbilstoša mājokļa problēma. Kā uzskata sociālā darbiniece darbam ar

ģimenēm ar bērniem, novadā nav pieejami sociālie dzīvokļi, kurus varētu piedāvāt ģimenēm,

kuras dzīvo dzīvošanai nepiemērotos mājokļos, nav arī krīžu istabas, kurās varētu izvietot no

vardarbības cietušos ģimenes locekļus.

Gulbenes novada sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm ar bērniem uzskata, ka visu

problēmu cēlonis ir tas, ka no paaudzes paaudzē tiek veidots vienots kontingents un nav no kā

mācīties: „...problēmas tiek atražotas no paaudzes paaudzē un mēs tur esam bezspēcīgi...”

29

III. Pašvaldību sociālo dienestu iespējas sniegt ģimenēm nepieciešamo atbalstu un

problēmas, ar kurām saskaras speciālisti, sniedzot atbalstu ģimenēm sociālā riska

gadījumos ( pašvaldību sociālo dienestu piedāvāto pakalpojumu kopsavilkumu skatīt 12.

pielikumā)

Pašvaldību sociālo dienestu iespējas sniegt ģimenēm nepieciešamo atbalstu sociālā

riska gadījumos lielā mērā ietekmē pašvaldību atvēlētie naudas līdzekļi, kas paredzēti novada

iedzīvotājiem nepieciešamā atbalsta īstenošanai. Pašvaldību budžets katru gadu tiek plānots

un sastādīts, pamatojoties uz iepriekšējā gada naudas pieprasījumu, atbilstoši ekonomiskajai

klasifikācijai. Piemēram, pamatbudžeta ekonomiskā klasifikācija ietver sociālās aizsardzības

sadaļu, kas apvieno naudas izdevumus, kas saistīti gan ar sociālās palīdzības un sociālo

pakalpojumu sniegšanas jomu, gan ar nodarbinātības veicināšanu saistītu aktivitāšu

īstenošanu un ne visās mājas lapās pieejamā informācija par pašvaldības budžeta izdevumiem

sniedz detalizētu naudas sadalījuma atspoguļojumu. Atspoguļotais finansiālo līdzekļu

izlietojuma sadalījums ietver galvenokārt naudas pabalstu (sociālo pabalstu) izmaksu apjomu,

ne sociālajiem pakalpojumiem paredzēto līdzekļu apjomu. Tāpēc, analizējot pašvaldības

sociālo dienestu finansiālās iespējas sniegt ģimenēm nepieciešamo atbalstu sociālo

pakalpojumu jomā, tika izmantota sociālo dienestu vadītāju sniegtā informācija par naudas

daudzumu (procentos), kas paredzēts no kopējā pašvaldību pamatbudžeta tieši sociālo

pakalpojumu jomai ģimenēm ar bērniem. Kā atspoguļo veiktā aptauja, ne visi sociālo dienestu

vadītāji uz aptaujas brīdi detalizēti pārzināja sava budžeta apmēru un spēja atbildēt

galvenokārt par visai sociālajai jomai atvēlētajiem finanšu līdzekļiem, piemēram, Apes

novadā visai sociālajai jomai ir pieejami 11,5% no pašvaldības pamatbudžeta (bērnu nams un

pansionāts tiek apmaksāts no pašvaldības budžeta, ne sociālajam dienestam piešķirtās

naudas); Ventspils novadā visai sociālajai jomai - 5%, bet tieši pakalpojumu jomai nesanāk

pat viens procents, līdzīgi ir arī Balvu novadā - visai sociālo pakalpojumu jomai ir paredzēti

4% no pašvaldības pamatbudžeta. Sociālo pakalpojumu īstenošanai Gulbenes novadā 2012.

gadā tika piešķirti apmēram 1,5% visiem sociālajiem pakalpojumiem, bet pakalpojumiem, kas

orientēti uz atbalsta sniegšanu ģimenēm – apmēram 0,5% no pašvaldības pamatbudžeta.

Līdzīga situācija ir arī Viļānu novadā – 1,8% visiem sociālajiem pakalpojumiem, savukārt

pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem - apmēram 0,9% apmērā no kopējā pašvaldības

pamatbudžeta. Salacgrīvas novadā sociālajai jomai paredzēti 8% no kopējā pamatbudžeta,

bet visiem sociālajiem pakalpojumiem ir paredzēti finansiālie līdzekļi apmēram 2% apmērā.

Pēc Neretas novada sociālā dienesta vadītājas teiktā, sociālajai jomai no 2013. gada

pašvaldības pamatbudžeta visai sociālajai jomai atvēlēti 4,6%, kas tiek izdalīti uz pusēm

sociālajiem pabalstiem (2,3%) un sociālajiem pakalpojumiem (2,3%), tomēr sociālajiem

pakalpojumiem, kas orientēti uz sociālā riska mazināšanu ģimenēm, vispār nav paredzēti

līdzekļi. Līdzīga situācija ir arī Skrundas novadā – šogad pakalpojumu pirkšanai (ārpus jau

paredzētā) nav paredzēti līdzekļi vispār. Siguldas novads var kalpot kā piemērs finansiālo

līdzekļu piesaistei sociālo pakalpojumu jomai no pašvaldības pamatbudžeta līdzekļiem. Pēc

sociālā dienesta vadītājas teiktā, visai sociālajai jomai ir paredzēti apmēram 30% no kopējā

pašvaldības pamatbudžeta, savukārt norēķiniem ar citu pašvaldību sociālās palīdzības

iestādēm vien ir paredzēti 0,6% finansiālo līdzekļu no kopējā pamatbudžeta. Pēc pārskatā par

sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībā

sniegtajiem datiem, 2011. gada laikā Strenču, Skrundas un Vecumnieku novada pašvaldību

sociālie dienesti sociālo pakalpojumu apmaksāšanai no pašvaldības budžeta nav tērējušas

finansu līdzekļus, savukārt Siguldas novada pašvaldības sociālais dienests ir apmaksājis

sociālos pakalpojumus 112976 latu apmērā no pašvaldības budžeta.75

75

Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībā 2011. gadā

30

No pētījumā ietvertās pašvaldību pamatbudžeta analīzes var secināt, ka pašvaldībām,

plānojot gada budžetu, nav pienākums konkrētu finansiālo līdzekļu summu novirzīt sociālo

pakalpojumu jomai, kur nu vēl ģimenēm nepieciešamo sociālo pakalpojumu nodrošināšanai.

Piemēram, Skrundas novada pašvaldības gada budžeta izdevumi sociālās aizsardzības jomas

finansēšanai paredz naudas līdzekļus galvenokārt pensiju un sociālo pabalstu izmaksām. 76

Lielākā daļa aptaujātās pašvaldības finansiālos līdzekļus paredz konkrētu ikmēneša sociālo

pakalpojumu (piemēram, bērnu uzturēšanās bērnu namos, audžuģimenēs, uzturēšanās

pansionātos) pirkšanai vai pakalpojumu sniedzēju uzturēšanai (piemēram, ilgstošas sociālās

aprūpes iestādes), atstājot niecīgas iespējas sociālo dienestu speciālistiem piesaistīt

nepieciešamos speciālistus ģimenēm sociālā riska mazināšanas jomā. Pašvaldību sociālo

dienestu iespējas atbalstīt ģimenes sociālā riska gadījumos ne tikai ar naudas pabalstiem, bet

arī ar tāda veida sociālajiem pakalpojumiem, kuri nav pieejami pašvaldības nodrošināto štata

vietu ietvaros, ir atkarīgas no sociālo dienestu vadītāju iespējām pārliecināt pašvaldības

budžeta veidotājus par sociālo pakalpojumu lomu ģimeņu sociālā riska mazināšanas jomā, ko

apliecina Siguldas sociālā dienesta vadītājas teiktais: „...viss ir atkarīgs no tā, kā sociālā

dienesta vadītājs pozicionē savu darbu. Tā ir viņa kompetence. Mēs visu rādījām, lai izvērtē

paši, kur likt naudu. Deputātiem ir jārāda, kāpēc ir nepieciešama nauda...kas ir galvenais –

mūsu pašu cilvēks, ģimenes vai, kas cits...”

Ņemot vērā pašvaldības pamatbudžetā paredzētos finansiālo līdzekļu apjomu, sociālo

dienestu speciālistiem ir atšķirīgas ģimenēm nepieciešamā atbalsta sniegšanas iespējas sociālā

riska mazināšanas jomā. Kā atspoguļo pētījumā iegūtā informācija, visi aptaujātie sociālie

dienesti ģimeņu atbalsta nodrošināšanai izmanto valsts finansētos pakalpojumus vardarbībā

cietušajiem bērniem un sievietēm, kā arī visos novados vairāk vai mazāk ģimenēm ir pieejami

psihologa un sociālā darbinieka pakalpojumi. Savukārt vislielāko atbalstu ģimenēm sniedz

Siguldas un Balvu novada sociālais dienests. Siguldas novadā ģimenēm bez sociālā

darbinieka pakalpojumiem tiek nodrošināts psihologs, atbalsta grupas (BEA), sociālais

pedagogs, psihiatrs (arī bērnu psihiatrs), psihoterapeits, daudzfunkcionāls dienas centrs,

logopēds, mākslas un mūzikas fizioterapeits, ģimenes atbalsta centrs, aprūpe mājās, kā arī

asistenta pakalpojumi bērniem ar īpašām vajadzībām. Par papildus samaksu (no pašvaldības

budžeta līdzekļiem) tiek nodrošināti psihologa (papildus jau pašvaldībā pieejamajam), atbalsta

grupu (BEA), krīžu centra, psihiatra, asistentu, audžuģimeņu un bērnu sociālās aprūpes

iestāžu pakalpojumi. Savukārt Balvu novada sociālā riska ģimenēm bez sociālā darbinieka

pakalpojumiem ir pieejami arī krīzes istabas, psihologs, atbalsta grupas, bērnu patversme,

dienas centrs, kura ietvaros par simbolisku samaksu var izmazgāt veļu, sociālais pedagogs,

psihoterapeits (tiek pirkts), logopēds, fizioterapeits, sociālais rehabilitētājs un aprūpe mājās.

Visu aptaujāto novadu sociālie dienesti izmanto audžuģimeņu un bērnu sociālās aprūpes

iestāžu pakalpojumus, savukārt tikai četri aptaujātie sociālie dienesti klientiem nodrošina

psihiatra pakalpojumus – Siguldas, Salacgrīvas, Strenču un Gulbenes novada sociālais

dienests. Strenču novada sociālā dienesta klientiem ir pieejami psihiatra un narkologa

pakalpojumi Strenču psihiatriskajā slimnīcā. Pētījums atspoguļo tendenci, ka pašvaldību

sociālie dienesti, lai nodrošinātu nepieciešamo pakalpojumu saņemšanu, trūcīgām ģimenēm

izsniedz naudas pabalstus, piemēram, Salacgrīvas novadā tiek praktizēts izsniegt trūcīgām

ģimenēm naudas pabalstu (pabalsts ārkārtas situācijā) narkologa, psihiatra un jurista

pakalpojumu saņemšanai; Apes novadā pabalsts tiek izsniegts narkologa pakalpojumu

saņemšanai.

No visiem aptaujātajiem pašvaldību sociālajiem dienestiem, Viļānu, Ventspils,

Strenču, Neretas un Daugavpils novada sociālā dienesta klientiem ir pieejams vismazākais

sociālo pakalpojumu klāsts – bez sociālā darbinieka pakalpojumiem, piemēram, Daugavpils

novadā ir pieejams psihologs (tikai uz pusslodzi), dienas centrs bērniem, atbalsta centrs,

76

SKRUNDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS 2012.GADA PAMATBUDŽETS. 1.3. sadaļa „Subsīdijas, dotācijas

un sociālie pabalsti” http://www.skrunda.lv/dokumenti/2012_gada_pamatbudzets.pdf

http://www.skrunda.lv/dokumenti/2012_gada_pamatbudzets.pdf

31

narkologs ir pieejams poliklīnikas sniegto veselības aprūpes pakalpojumu ietvaros, kā arī ar šo

gadu klientiem ir pieejams jurists (tikai uz pusslodzi). Vissliktākā situācija sociālo

pakalpojumu pieejamības jomā ir Neretas novadā, tur sociālā dienesta klientiem bez sociālā

darbinieka pakalpojumiem ir pieejami psihologa, sociālā pedagoga un krīzes centra

pakalpojumi tikai līdz 2014. gadam, jo šie pakalpojumi tiek nodrošināti projekta ietvaros, kas

beigsies 2014. gadā. Turklāt atbalsta sniegšana ģimenēm vispār ir uzsākta tikai projekta

ietvaros ar 2012. gadu. Sociālā riska ģimenēm Viļānu novadā bez sociālā darbinieka

pakalpojumiem ir pieejams tikai skolas psihologs, atbalsta grupa, sociālā atbalsta centra

ietvaros ir iespēja izmazgāt veļu, pavadīt brīvo laiku bērniem, kā arī sociālais pedagogs nav

pieejams visās skolās. Strenču novada ģimenēm sociālā riska mazināšanas jomā ir pieejams

psihologs (pakalpojumu sociālais dienests pērk), logopēds skolā, kā arī psihiatrs un narkologs

slimnīcas piedāvāto pakalpojumu ietvaros. Ventspils novada ģimenēm sociālā riska

mazināšanas jomā ir pieejams psihosociālais atbalsts (sociālais darbinieks un psihologs),

dienas centrs jauniešiem un krīžu centru pakalpojumi, ko nepieciešamības gadījumā sociālais

dienests pērk.

Vēlamā rezultāta sasniegšanu ierobežojošie faktori.

Kā atspoguļo veiktais pētījums, pašvaldību sociālo dienestu speciālisti nav apmierināti

ar rezultātu, kuru sasniedz pieejamo resursu ietvaros. Galvenokārt tiek uzsvērts finansiālo

līdzekļu trūkums nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanai kā darbu traucējošs faktors. Apes

novada sociālā dienesta vadītāja uzskata, ka vēlamo rezultātu sasniegt apgrūtina tas, ka ir ļoti

ierobežoti resursi: „.... daudz vairāk mēs varētu rehabilitēt ģimenes, piemēram, konfliktu

situācijās, bet nevaram, jo nav naudas. Gribās izolēt ģimenes krīzes situācijā, ja ir

vardarbība, bet nav iespēju. Mums ir krīzes istaba, bet varmāka tiek klāt. Lai pirktu

pakalpojumu, tas ir 10 Ls/diennaktī, un divdesmit dienas vajadzētu – tas ir dārgi....”.

Ventspils novada sociālā dienesta vadītāja uzskata, ka atbalsts ģimenēm aprobežojas tikai ar

problēmas identificēšanu: „...ir gadījumi, kad tās 10 konsultācijas tikai identificē problēmu,

bet kā dzīvot tālāk? Tālāk jau nekas nenotiek. Piemēram, ja bērns cieš no atkarībām,

aizsūtam uz Latvijas otru galu un viss...” Līdzīgi uzskata arī Neretas novada sociālā

darbiniece: „...daļēji var sasniegt izvirzīto mērķi, jo bieži vien konstatējam tikai problēmu un

viss – rehabilitācija nesanāk...” Skrundas novada sociālā dienesta vadītāja uzskata, ka

sasniegt izvirzīto mērķi traucē visāda veida resursu trūkums, arī nauda: „... mēs tikai sniedzam

atbalstu, iesaistām, piedāvājam, bet tas nav viss, ko varētu darīt ģimeņu labā, mums pietrūkst

resursu...” Ierobežotos resursus kā rezultāta sasniegšanu ierobežojošu faktoru min gandrīz visi

aptaujātie respondenti, izņemot Siguldas novada sociālā dienesta speciālisti.

Strenču novada sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm ar bērniem uzskata, ka vēlamo

rezultātu darbā ar ģimenēm apgrūtina tas, ka katrs speciālists kaut ko dara, bet tas darbs nav

orientēts uz kopīga rezultāta sasniegšanu, kā arī speciālistiem trūkst nepieciešamās prasmes: „

....ar psihologu ir fragmentāra sadarbība. Nav sistemātiska sadarbība, kas ietu uz rezultātu,

katrs kaut ko dara savā lauciņā, bet neviens neiet uz konkrēta rezultāta sasniegšanu. Nav

komandas darbs.....Speciālistiem arī bieži vien trūkst nepieciešamās kompetences un

pieredzes...”

Balvu novada Ģimenes atbalsta centra vadītāja norāda, ka sasniegt vēlamo rezultātu

apgrūtina tas, ka valstī ir izveidojusies situācija, ka visas rūpes par ģimenēm saistās tikai ar

materiālo pusi: „... valstī galvenokārt rūpējās par materiālo pusi, bet vajag rūpēties

preventīvi....” Līdzīgās domās ir arī Siguldas novada sociālā dienesta vadītāja: „...sasniegt

vēlamo rezultātu traucē tas, ka ar ģimeņu atbalstu saistītās lietas kopumā valstī nav

sakārtotas. Trūkst instrumenti (mehānisms) kā piespiest vecākus laboties, kā motivēt viņus.

Nav sakārtotas arī pusaudžu lietas.....būtu vajadzīgs sankciju mehānisms...” Arī Ventspils

novada sociālā dienesta vadītāja uzskata, ka ģimenes netiek atbalstītas jau valstiskā līmenī:

32

„..vispār valsts politika nav vērsta uz ģimeni, ģimene nav kā vērtība, un viss pārējais ir

pakārtots tam...”

Balvu un Siguldas novada Ģimenes atbalsta centra vadītājas uzskata, ka vienam

sociālajam darbiniekam ir pārāk liela slodze, piemēram, Balvu novada centra vadītāja:

„Vajadzīgi daudz vairāk sociālie darbinieki, kuri strādātu ar ģimenēm un bērniem – uz 5000

iedzīvotāju tikai viens sociālais darbinieks, kas strādā ar ģimenēm. Tā nav pareiza pieeja...”;

līdzīgās domās ir arī Siguldas novada centra vadītāja: „ ...cik sociālajam darbiniekam, kurš

strādā ar ģimenēm ar bērniem var būt gadījumu lietas?” Turklāt Balvu novada centra

vadītāja uzskata, ka trūkst pakalpojumu sniedzēju: „... pietrūkst pakalpojumu sniedzēju, tie,

kas ir pieejami, ne vienmēr sniedz nepieciešamo rezultātu, piemēram, skolas psihologs un

sociālais pedagogs ir nulle, jo strādā tikai ar bērniem un ir pakļauti izglītības vadībai. Skolas

sadarboties negrib. Arī logopēds strādā galvenokārt tikai ar diagnozes uzstādīšanu...” Kaut

arī Daugavpils novada sociālā dienesta vadītājai ir negatīva attieksme pret pakalpojumu

piesaistīšanas no „ārpuses”, sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm ar bērniem uzskata, ka

sasniegt vēlamo rezultātu traucē ne tikai klientu zemais izglītības līmenis, motivācija un

lielais attālums līdz pakalpojumu sniegšanas vietai, bet arī tas, ka trūkst pakalpojumi:

„...apgrūtina tas, ka tuvumā nav pieejami pakalpojumi ģimenēm, piemēram, psihologs ir tikai

uz pusslodzi, nav pieejams narkologs, psihoterapeits, sociālā pedagoga nav vispār....” Līdzīgi

uzskata arī Ventspils novada sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm ar bērniem: „...apgrūtina

pakalpojumu trūkums, bet trūkums ir, jo nav naudas. Mums nav skolās psihologu, sociālo

pedagogu, kur nu vēl pašvaldības piedāvātie pakalpojumi. Problēma ir arī lielais attālums –

cilvēki nevar atbraukt pie mums, jo nav naudas transportam...” Arī Neretas sociālā dienesta

vadītāja uzskata, ka bez piemērotiem speciālistiem nav iespējams produktīvs darbs: trūkst

nepieciešamie speciālisti, pat skolā trūkst sociālais pedagogs, ir apšaubāma arī pieejamo

speciālistu kompetence...”

Kā atspoguļo veiktā aptauja, sasniegt vēlamo rezultātu apgrūtina ne tikai resursu

trūkums, bet arī pašu klientu zemā motivācija uzlabot savus dzīves apstākļus. Piemēram,

Balvu novada sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm ar bērniem: „...lauku pašvaldībām ir

ierobežoti resursi, bet visvairāk traucē strādāt pašu klientu bezatbildība un zemā motivācija

uzlabot savus dzīves apstākļus...”

Gulbenes novada sociālā darbiniece darbam ar ģimeni ar bērniem uzskata, ka sasniegt

iecerēto rezultātu traucē ne tikai klientu motivācija uzlabot savus dzīves apstākļus, speciālistu

kompetence un resursu trūkums, bet arī starpinstitucionālā sadarbība: „...apgrūtina klientu

motivācija, resursu trūkums, nepietiekoša sadarbība ar institūcijām, reizēm tā ir tikai

formāla. Iesaistīto speciālistu kompetence varētu būt labāka....” Līdzīgi uzskata arī Neretas

sociālā dienesta vadītāja: „....mēs saskaramies ar grūtībām sadarbojoties ar skolu, jo skolai

nav izpratnes par to, kas kuram ir jādara...”.

Salacgrīvas novada sociālā dienesta vadītāja uzskata, ka sasniegt vēlamo rezultātu

apgrūtina speciālistu lielais noslogojums, kā rezultātā atbalsta sniegšana izvēršas par

„ugunsgrēka dzēšanu”, arī lielais attālums līdz Rīgai, ierobežota resursu pieejamība, kā arī tas,

ka nav pieejama pašvaldības policija. Turklāt pašvaldības policijas trūkumu akcentē lielākā

daļa aptaujāto speciālistu, piemēram, Gulbenes novada sociālā darbiniece darbā ar ģimenēm

ar bērniem uzskata, ka bez pašvaldības policijas atbalsta ir grūti strādāt ar nepilngadīgajiem

likumpārkāpējiem. Viļānu novada sociālā dienesta vadītāja uzskata, ka visvairāk apgrūtina

darbu deputātu izpratnes trūkums par sociālā dienesta darbības specifiku: „...apgrūtina

deputātu izpratne, viņi nesaprot to, ko mēs darām un kādam mērķim...” Lielākā daļa sociālo

dienestu speciālisti, sniedzot ģimenēm nepieciešamo atbalstu, saskaras ar dažāda veida

resursu trūkumu, kas savukārt liedz sasniegt vēlamo rezultātu ģimeņu problēmu risināšanas

jomā.

IV. Pašvaldību sociālo dienestu speciālistu viedoklis par ģimeņu sociālā riska

mazināšanai nepieciešamo sociālo pakalpojumu piesaistīšanu no „ārpuses” (pašvaldību

sociālo dienestu pirkto pakalpojumu kopsavilkumu skatīt 13. pielikumā

Balvu novada sociālā dienesta vadītāja uzskata, ka labprāt pirktu pakalpojumus no

NVO, bet NVO pašas nav izrādījušas interesi piedāvāt sociālos pakalpojumus ģimenēm: „...

neizmantojam neko no NVO, jo nav intereses no NVO puses, bet pašvaldība labprāt novirzītu

finansējumu NVO speciālistu piesaistei. Pirktu psihoterapeitu, narkologu, jo nav uz vietas, arī

psihologu un jauniešu mājas pakalpojumus. Esam gatavi pirkt jebkuru pakalpojumu, ja tas ir

kvalitatīvs un nepieciešams...” Pēc sociālā dienesta vadītājas domām, izdevīgāk būtu pirkt,

piemēram, jauniešu mājas sniegtos pakalpojumus: „...pašvaldībai uzturēt jauniešu māju ir

pārāk dārgi...” Turklāt sociālā dienesta vadītāja norāda uz to, ka ir ļoti svarīgi, lai

pakalpojums tiktu sniegts uz vietas: „... gribās atstāt bērnus novadā, nevis dot projām, jo reti

kurš atgriežas...” Atbalsta sniegšanu ģimenēm apgrūtina ģimenes psihoterapeita, narkologa,

jurista, psihologa, ģimenes asistenta, jauniešu mājas, logopēda, sociālā pedagoga, kā arī

sociālo darbinieku trūkums darbam ar ģimenēm ar bērniem. Siguldas novada sociālā dienesta

vadītāja un Ģimenes atbalsta centra vadītāja uzskata, ka ir nepieciešams ģimenēm nodrošināt

visu nepieciešamo, pat, ja tas ir jāpērk: „...protams, mēs pērkam pakalpojumus, visu

nepieciešamo taču nav iespējams pašiem nodrošināt, piemēram, mums ir nepieciešams

pusaudžu narkologs, gribētos grupu mājas ģimenēm ar zemām prasmēm...” Turklāt sociālā

dienesta vadītāja uzskata, ka ir vērts ieguldīt naudu kvalitatīvu pakalpojumu pirkšanai, pat, ja

tie maksā dārgāk, jo ir slikta pieredze ar lētāku pakalpojumu pirkšanu: „...vienreiz bija tā, ka

izvēlējāmies taupīt un izmantot lētāku pakalpojumu, taču bijām vīlušies, jo vēlamais rezultāts

netika sasniegts...” Siguldas novada Ģimenes atbalsta nodaļas vadītāja uzskata, ka nav tā vēl

bijis, ka netiktu sniegts kādai ģimenei nepieciešamais atbalsts naudas trūkuma dēļ: „...ja

vajag, tad ir nauda, pat no speciālā budžeta mēs varam līdzekļus dabūt, ja tas ir

nepieciešams...”

Daugavpils novada sociālā dienesta vadītājai ir negatīva nostāja pret pakalpojumu

piesaistīšanas no „ārpuses: „...kāpēc pirkt krīzes centra pakalpojumus? ...mēs gribam savu

krīzes centru ģimenēm ar bērniem, arī sociālais pedagogs nav vajadzīgs mums, bet skolām...”

Tomēr novada sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm ar bērniem uzskata, ka ģimeņu atbalsta

sniegšanai trūkst ģimeņu psihoterapeita, narkologa, jurista, psihologa un sociālā pedagoga

pakalpojumu nodrošināšana.

Vecumnieku novada sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm ar bērniem uzskata, ka

pašiem nekas nav pieejams, tāpat ir spiesti pakalpojumus pirkt, pat ļoti tālu: „...vedam bērnus

uz „Zantes” centru 300 km, tas ir tālu, bet tur vismaz ir sadarbība ar skolu, nekas nav

pieejams tuvāk, nav narkologa, nav psihologa; ja būtu iespēja šos pakalpojumus pirkt, tad

palīdzētu dinamiskāk tieši no atkarībām cietušajiem...” Savukārt Vecumnieku novada sociālā

dienesta vadītāja par pakalpojumu pirkšanu: „..valde pateica, ka izdevīgāk vest bērnus uz

„Zanti”, nekā pašiem vērt vaļā centru tepat uz vietas...” Atbalsta sniegšanu ģimenēm

apgrūtina ģimenes psihoterapeita, narkologa, jurista, psihologa, logopēda pakalpojumu

pieejamības trūkums un brīvā laika pavadīšanas centra pieejamības trūkums. Novada sociālais

dienests varētu atļauties pirkt ģimeņu atbalstam nepieciešamos pakalpojumus mēnesī par

apmēram 150-200 latiem. Savukārt Neretas novada sociālais dienests varētu atļauties pirkt

sociālos pakalpojumus ģimeņu atbalstam par apmēram 100 latiem mēnesī. Novada ģimenēm

ļoti būtu nepieciešama sociālā māja, jo nav pieejami sociālie dzīvokļi, ģimenes psihoterapeits,

narkologs, dienas centrs, kur bērniem palikt pēc skolas, atbalsta grupa jaunajām māmiņām,

logopēds, kā arī jurista pakalpojumi. Novada sociālā darbiniece darbam ar ģimenē ar bērniem

uzskata, ka esošie resursi pietiek tikai tam, lai nokonstatētu problēmu, rehabilitācijai vairs

nesanāk.

34

Ventspils novada sociālā darbiniece darbā ar ģimenēm ar bērniem uzskata, ka

pašvaldības rīcībā nav resursi, ar kuriem varētu sniegt ģimenēm nepieciešamo atbalstu.

Novada sociālā darbiniece uzskata, ka atbalsta sniegšanas jomā ir jāņem vērā attālums līdz

pakalpojuma saņemšanas vietai: „...Vārvē ir daudzfunkcionāls dienas centrs visām mērķa

grupām, bet novadā ir 12 pagasti, starp kuriem ir liels attālums. Pat, ja izveidotu vēl vienu

vai pat divus centrus, situācija neuzlabotos, jo tai mērķa grupai, ar kuru ir jāstrādā, trūkst

naudas, lai tiktu līdz tam centram. Būtu nepieciešama komanda, kura izbrauktu uz ģimeņu

dzīvesvietu un tad strādātu ar tām. Tādu resursu pašvaldībai nav.” Ģimeņu atbalsta

nodrošināšanai būtu nepieciešami ģimenes psihoterapeita, narkologa, jurista, ģimenes

asistenta, sociālā pedagoga pakalpojumi, kā arī diennakts centra pakalpojumi no atkarības

cietušajiem bērniem un pašpalīdzības grupas. Līdzīgās domās ir arī Viļānu novada sociālā

dienesta vadītāja: „...ir vajadzīga speciālistu grupa, kas izbrauc pie ģimenes un strādā ar to

dzīvesvietā, jo klientiem nav naudas, lai regulāri brauktu un saņemtu pakalpojumus ...”

Ģimenēm nepieciešamo atbalsta sniegšanu Viļānu novadā apgrūtina ģimenes psihoterapeita,

narkologa, jurista, ģimenes asistenta, psihologa pakalpojumu trūkums, kā arī ģimenēm būtu

nepieciešams centrs bērniem, kuriem ir devianta uzvedība, internāts bērniem un centrs

vardarbībā cietušajām sievietēm. Novada sociālais dienests varētu atļauties pirkt ģimeņu

atbalstam nepieciešamos pakalpojumus mēnesī par apmēram 200-300 latiem. Skrundas

novadā ģimeņu atbalstam izmanto to, kas ir pieejams uz vietas (psihologs, atbalsta grupas, tai

skaitā „BEA”, sociālais darbs), jo papildus resursi tam, kas neietilpst pašreizējo pakalpojumu

pirkšanā, nav. Sociālā dienesta vadītāja: „...visu veicam uz vietas ar pašvaldības algotiem

cilvēkiem.....Reti, kad pērkam pakalpojumus, tikai tad, ja kāds bērns ir jāpatur ilgāk kādā

krīžu centrā vai kaut kādā bezizejas stāvoklī un lielā krīzes situācijā....šogad pakalpojumu

pirkšanai (ārpus jau paredzētā) nav atvēlēti līdzekļi....” Skrundas novada sociālā dienesta

darbinieces uzskata, ka ģimeņu atbalstam ļoti būtu nepieciešami narkologa, jurista un

logopēda pakalpojumi, kā arī auklīšu dienests un māmiņu klubs. Vairāku novadu sociālo

dienestu darbinieki uzskata, ka tas pakalpojumu klāsts, kas tiek piedāvāts ģimenēm ir par īsu,

kas nesniedz vēlamo rezultātu un reizēm pat nav nekādu izmaiņu, tomēr resursi to

pagarināšanai trūkst. Piemēram, Gulbenes novada sociālā darbiniece darbā ar ģimenēm ar

bērniem: „... pakalpojumi ir par īsu, vajadzētu vairāk, bet resursu trūkuma dēļ to nevaram

nodrošināt...” Novada sociālais dienests varētu atļauties pirkt ģimeņu atbalstam

nepieciešamos pakalpojumus mēnesī par apmēram 500 latiem. Apes novada sociālā dienesta

speciālisti ģimeņu atbalstam mēnesī varētu atļauties no 10 līdz 20 latiem, un gada laikā

ģimeņu atbalstam ir pirkti tikai rehabilitācijas pakalpojumi no Pestīšanas armijas. Tomēr

speciālisti atzīst, ka ģimeņu atbalstam būtu nepieciešams ģimenes psihoterapeits, sociālais

rehabilitētājs, psihologs, kurš strādātu uz pilnu slodzi, narkologs un jurists. Salacgrīvas

novada vadītāja uzskata, ka ģimenēm nepieciešamā atbalsta sniegšanai būtu iespējams

piesaistīt sociālos pakalpojumus mēnesī apmēram 300 latu apmērā. Ģimeņu kvalitatīvāka

atbalsta sniegšanai būtu nepieciešams piesaistīt vairāk sociālos darbiniekus darbam ar

ģimenēm ar bērniem, nopietnu psihologu, sociālo pedagogu, būtu vajadzīga arī krīzes istaba,

ģimeņu psihoterapeitu, kā arī sociālo rehabilitētāju jaunajām māmiņām un vecāku

pašpalīdzības grupas. Novada speciālisti uzskata, ka ļoti būtu nepieciešama sociālā māja, kurā

būtu iespējams apgūt arī pamatprasmes. Ģimenēm nepieciešamā atbalsta sniegšanai Strenču

novadā tiek pirkti tikai psihologa pakalpojumi, tomēr būtu nepieciešams piesaistīt arī sociālo

rehabilitētāju, kurš strādātu ar pamatprasmju apmācīšanu, ģimenes psihoterapeitu, kā arī brīvā

laika pavadīšanas centrs jauniešiem.

Visu aptaujāto novadu sociālo dienestu speciālisti uzskata, ka kvalitatīva atbalsta

sniegšanai ģimenēm būtu nepieciešams palielināt sociālo darbinieku skaitu, kas strādā ar

ģimenēm ar bērniem, kā arī nodrošināt ģimeņu asistenta vai sociālā rehabilitētāja, ģimeņu

psihoterapeita, narkologa un jurista pakalpojumu pieejamību. Aptaujāto novadu vidū ir

vērojams logopēda un psihologa pakalpojumu pieejamības trūkums.

35

V. Intervijas ar Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktori

Ilzi Skrodeli-Dubrovsku analīze

1. Kādas ir galvenās problēmas atbalsta jomā ģimenēm ar bērniem? Ar kādām

problēmām, Jūsuprāt, saskaras pašvaldību sociālie dienesti, sniedzot atbalstu ģimenēm,

kuras nonākušas riska situācijā? Pēc ekspertes vērtējuma, komunikācija un sadarbība ar sociālajiem dienestiem, kas notiek

pārsvarā elektroniskās sarakstes, plānošanas dokumentu veidā, ir laba. Tomēr tikšanās ar

sociālajiem darbiniekiem ir ne visai bieži. Labklājības ministrijā ir apkopotā veidā informācija

par esošajām problēmām, bet, pēc ekspertes domām, „pietrūkst visaptverošas problēmu

apskates un analīzes.” Eksperte atsaucas un pozitīvi vērtē 2012.g. nogalē Valsts kancelejas

iniciēto pētījumu, kurā izlases veidā aptvertas 22 pašvaldības, pētot sociālo dienestu darbību.

Identificētas galvenās riska grupas, kuru vidū ir jaunieši ar uzvedības problēmām, jaunieši,

kas nemācās, klaiņo, jaunieši bez prasmēm, bez izglītības, psihotropo vielu lietotāji. Sociālā

darba jomā īpaša uzmanība fokusēta uz ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti. Eksperte uzsver,

ka „šajā jomā jādara viss, lai šie bērni nenonāktu sociālās aprūpes centros, bet paliktu

ģimenēs”.

Arī ilgstošo bezdarbnieku ģimenes, ilgstošu sociālās palīdzības saņēmēju ģimenes ir riska

ģimenes ar bērniem.

Galvenās problēmas atbalsta jomā ģimenēm pašvaldībās ir:

1. nepietiekams finansiālais nodrošinājums, jo lielākais finansiālais slogs „gulstas uz

pašvaldību pleciem”.

2. trūkst kapacitātes strādāt ar gadījumu. Sociālo darbinieku trūkums, pārslodze gan tiešos

pienākumus veicot, gan arī tos pienākumus, kas ir ārpus sociālā darbinieka funkcijām, jo

„tomēr sociālais darbinieks ir pašvaldības darbinieks”. Problēmas rada tas, ka

sociālajiem dienestiem tiek uzliktas funkcijas, kas ir ārpus sociālo dienestu

pienākumiem. Lai gan pēc Sociālās palīdzības likuma pašvaldībā ir jābūt vismaz 1

sociālajam darbiniekam un sociālā darba speciālistam uz 1000 iedzīvotājiem, reālajā

situācijā pārklājums Latvijā ir tikai ap 80%. Eksperte vērš uzmanību uz to, ka tie ir

sociālā darba speciālisti, bet nevis tikai sociālie darbinieki. Ne katrā pašvaldībā ir

pieejams sociālais darbinieks, kā arī nepieciešamie speciālisti, šīs funkcijas amatu

apvienošanas kārtībā veic citi darbinieki. Pašvaldības mēģina sadarboties un izpalīdzēt

viena otrai gan ar sociālajiem darbiniekiem, gan speciālistiem (psihologiem,

narkologiem). Lai gan katrā novadā speciālisti ir, bet to pieejamību un sasniedzamību

iedzīvotājiem apgrūtina gan attālums, gan speciālistu noslodze. To akcentē gan

speciālisti, gan iedzīvotāji savās vēstulēs.

3. sociālo darbinieku tālākizglītības nepieciešamība, jo sociālajiem darbiniekiem bieži

trūkst prasmes sociālo problēmu risināšanai. „Nepieciešama regulāra izglītošanās, nāk

jaunas sociālās problēmas, bet profesionāļiem aktuāls ir šis kvalifikācijas celšanas

trūkums. Ir nepieciešama tālākizglītība, šis jautājums jau tiek risināts Saeimā”. Lai gan

ir institūcijas, to starpā arī nevalstiskais sektors, kas sniedz iespēju sociālo darbinieku

tālākizglītošanai, bet ne vienmēr tas ir kvalitatīvi un regulāri. Eksperte uzsver akreditēto

augstskolu lomu kvalitatīvas tālākizglītības nodrošināšanā, kas gan ir maksas

pakalpojums, kas jāsedz pašvaldībām. „Ja tālākizglītību varētu nodrošināt valsts, tā no

valsts būtu reāla palīdzība sociālā darba kvalitātes uzlabošanai kopumā, kā arī darba ar

ģimenēm ar bērniem uzlabošanai”. Tā ir joma, kur valsts var reāli palīdzēt. Pašreiz no

pašvaldības ir atkarīgs, kā tā spēj ne tikai apmaksāt, bet arī motivēt sociālos darbiniekus

regulāri tālāk izglītoties.

36

2. Kas veido pilnu slodzi sociālajam darbiniekam darbam ar ģimeni un bērniem (cik

iedzīvotāju vai bērnu novadā)? Sociālā darba likums nosaka, ka jābūt vienam sociālajam darbiniekam uz 1000

iedzīvotājiem, bet nav noteikts, cik/vai vajadzētu būt darbiniekiem darbam ar ģimeni un

bērniem. MK noteikumos ir tikai rekomendācija pašvaldībai nodrošināt speciālistu darbam ar

bērniem. No 2007. g. līdz 2009.g valsts piešķīra mērķdotāciju darbiniekam, kas strādā ar

ģimenēm ar bērniem 100LVL/ mēnesī, pēc tam krīzes situācijā šī mērķdotācija tika apturēta.

Ieviešot piemaksas par darbu ar ģimenēm ar bērniem, ļoti pieauga šo darbinieku skaits, kas

vairāk skaidrojams ar finansiālo ieinteresētību nekā ar speciālistu kvalifikācijas celšanu un

reālu darbu.

Procesā atrodas jaunais politikas plānošanas dokuments par sociālā darba uzlabošanu. Lai

gan ir ierosināts jautājums par mērķdotāciju ieviešanu darbiniekiem, kas strādā ar ģimenēm ar

bērniem, tomēr nav pietiekošas argumentācijas, kāpēc būtu jāatbalsta tieši šo grupu, bez tam,

lai strādātu ar šo grupu, darbiniekiem ir jābūt īpašai kvalifikācijai.

Nav definēts, kas nosaka slodzi sociālajam darbiniekam, kas strādā ar ģimenēm ar

bērniem. Pēc ekspertes domām, jāpārņem ārvalstu pieredze, kur sociālo darbinieku skaits

pašvaldībā tiek noteikts, balstoties uz esošo aktīvo lietu skaitu. Pieredze un pētījumi liecina,

kas sociālā darbinieka pārraudzībā esošo aktīvo lietu skaita ir optimāls robežās no 20 līdz 30.

Šāds apjoms ļauj sasniegt pozitīvus rezultātus un reāli mainīt klienta situāciju. Pašreiz

pašvaldību sociālie darbinieki daudzās vietās nodarbojas ar sociālās palīdzības sniegšanu,

nevis ar sociālo darbu, tas veido pārslodzi, nav iespējams tikt galā ar visiem pienākumiem.

3. Vai ir plānots iekļaut normatīvajos aktos sociālā riska ģimenes definīciju, jo dažas

pašvaldības jau iekļauj šo terminu saistošajos noteikumos? Ekspertes pieredzē šis jautājums nav bijis aktuāls. Sociālie darbinieki ar profesionālu

izglītību šīs pazīmes ir apguvuši studiju programmu ietvaros. LM nav saņēmusi

ierosinājumus, ka šādi skaidrojumi būtu nepieciešami. Izstrādājot politikas plānošanas

dokumentu nākamajam Eiropas struktūrfondu periodam (2014.-20.gg.), ir saņemti

ierosinājumi no speciālistiem, ka trūkst informācijas par atsevišķām mērķa grupām. Tas

rosina LM izskatīt jautājumu par metodoloģiskas rokasgrāmatas nepieciešamība, kur tiktu

skaidrots, kā strādāt ar katru mērķa grupu, t.i., izveidot vienotu metodoloģisko sistēmu. LM

profesionāļi iniciējuši pašvaldību pārstāvju darba grupu, kur tiek diskutēts, lai fiksētu, par

kurām grupām trūkst informācijas. Ja speciālisti ierosinās, tad ir iespējams izstrādāt arī

metodoloģiju riska ģimenes definēšanai.

Kā riska grupu, kurai pašlaik pievērsta galvenā uzmanība ir ģimenes ar bērniem, kuriem ir

invaliditāte. Mērķis ir strādāt, lai novērstu šo bērnu nonākšanu sociālas aprūpes iestādēs, lai

bērni paliktu ģimenēs.

4. Vai LM ir domājusi par to, ka nepieciešams atsevišķi apkopot datus par trūcīgajām

ģimenēm ar bērniem un ģimenēm ar bērniem, kuras saņem sociālos pakalpojumus?

Latvijas situācijas fenomens – noslodze un sociālo darbinieku trūkums to arī nosaka,

ka ir grūtības šādu informāciju savākt. Pastāv reāls personāla resursu trūkums. Nav iespēju

pētīt, kam sociālā palīdzība visvairāk nepieciešama. Šajā situācijā risinājums būtu sadarboties

kopienas ietvaros - skolotājiem, mediķiem, policijas darbiniekiem, sociālajiem darbiniekiem.

Tas dotu iespēju precīzāk identificēt ģimenes, kurām sociālā palīdzība nepieciešama

visvairāk. Šādas sadarbības trūkst gan nezināšanas dēļ, gan tāpēc, ka „grūti novilkt reizēm

profesionālas robežas”. LM domājusi par to, ka „skaidrāk jānosaka sociālā darbinieka

funkcijas, skaidrāka sociālā darba robežu noteikšana”. Daudz iedzīvotāju nezin par

palīdzības saņemšanas iespējām, tāpēc arī nevēršas pēc sociālās palīdzības. „Mēs runājam par

iedzīvotājiem kā par klientiem tikai tad, kad viņi paši griežas pēc pakalpojumiem. LM strādā

pie vienotas sistēmas, kur varēs dabūt personificētu informāciju, kur būs dati par

37

bezdarbniekiem, par mazturīgajiem, trūcīgajiem utml., lai speciālisti varētu identificēt riskus

un palīdzības saņemšanas nepieciešamību. Jo sniegtie sociālie pakalpojumi atspoguļotu tās

problēmas, ar kurām saskaras ģimenes un tad būtu iespējams prognozēt iespējamo atbalstu

pašvaldībām šo problēmu efektīvākai risināšanai jau valstiskā līmenī” .

5. Vai LM ir plānojusi apkopot datus ne tikai par tām ģimenēm par kurām bāriņtiesa

ziņo sociālajam dienestam, kurās netiek nodrošināta aprūpe, bet arī par tām, kuras ir

sociālā dienesta klienti un nav vēl nonākušas bāriņtiesu redzeslokā?

Eksperte uzsver, ka tā kā ir nepieciešamība uzlabot statistiskos pārskatus, un LM

strādā pie vienotas statistikas sistēmas izveides, kur paredzēts iegūt datus no citām

institūcijām par dažādiem riska faktoriem, tajā būs ietverta arī informācija par ģimenēm ar

bērniem. Šādas sistēmas ieviešana dotu iespējas analizēt, vai sociālo palīdzību saņem tie,

kuriem tā visvairāk nepieciešama. Pašlaik šo datu nodrošināšanu apgrūtina jau minētais

personāla trūkums. Eksperte uzsver, ka „ir jāveido katra klienta lieta, kas jau ir sociālā

dienesta kompetencē. Ieviešot jauno sistēmu, tas būtu iespējams”. Tā kā tomēr pastāv

tendence riska ģimeņu skaitam pieaugt, vērtējot statistikas datus kopumā, tad šī vienotā

sistēma palīdzēs sociālā darba procesā.

6. Vai ir plānots pievērst lielāku uzmanību tam, vai pašvaldības nodrošina sociālajam

riskam pakļautajām ģimenēm nepieciešamos sociālos pakalpojumus, vai vispār

pašvaldībām tādi ir pieejami?

Vienotās statistikas informācijas izveide palīdzēs apzināt, vērtēt, kādām personām šie

pakalpojumi tiek piešķirti, vai sociālie pakalpojumi ir pieejami, kāda ir to kvalitāte,

efektivitāte.” Pašreiz situācija ir tāda, ka, jo tālāk no valsts centra atrodas pašvaldība, jo

zemāks ir pakalpojumu pieejamības līmenis, pašvaldībai ir grūtāk nodrošināt iedzīvotājus ar

speciālistu pakalpojumiem”. Lielos centros tie tiek nodrošināti. Tā kā mazās pašvaldībās nav

nepieciešamības pēc speciālistiem, kas strādātu pilnu slodzi, tad šo speciālistu arī tur nav.

Pašvaldības risina šo problēmu, sadarbojoties savā starpā speciālistu piesaistē. Tātad ir ne

tikai sociālo darbinieku, bet arī speciālistu trūkums, kas, protams, ir saistīts ar finanšu

trūkuma problēmu.

7. Vai nevajadzētu pēc risku izvērtējumu rezultātu sasaistīt ar noteiktu pakalpojumu

grozu, kas klientam noteikti jānodrošina, piem. ja ir konstatēts alkoholisms + zemas

sadzīves prasmes + vardarbība ģimenē = pašvaldībai jānodrošina narkologa + rehabilitētāja

vai ģimenes asistenta + psihologa/psihoterapeita pakalpojums.

Eksperte uzsver, ka ir jāveic jebkura esošā klienta, viņa vajadzību un situācijas

izvērtējums, kas ir arī jāfiksē. Novērtējums jāveic visa gadījuma novērtējuma gaitā. Klienta

lietu var izvērtēt, tikai sociālajam darbiniekam pašam esot klāt. Novērtēšanas metožu bloks ir

komplicēts, lai zināšanas par to atjaunotu, nepieciešama tālākizglītība, pēcriska izvērtēšanas

metodoloģija, kas darba rutīnā bieži tiek aizmirsta. „Pēcrisku izvērtējuma metodes tiek

realizētas, bet netiek uzsvērtas. Šajā jautājumā būtisku uzlabojumu varētu sniegt regulāra

kvalifikācijas celšana un zināšanu papildināšana. Mainās sociālās problēmas, mainās arī

riska ģimeņu raksturojums, tas prasa regulāru profesionālo zināšanu papildināšanu,

atsvaidzināšanu.”

8. Kā ir plānots nākotnē attīstīt sociālos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem, vai

pašvaldībām būs iespēja saņemt papildus finansējumu, piemēram, mērķdotāciju?

LM mērķis ir saistīts ar to, lai pašvaldībās attīstītos sociālais darbs. Viens no

būtiskākajiem aspektiem ir uzlabot sociālo darbu tieši ar ģimenēm ar bērniem. „Bet

mērķdotācijas visdrīzāk nebūs fokusētas uz ģimenēm ar bērniem. Atbalsts varētu būt caur

dažādu projektu piesaisti pašvaldībās, lai veicinātu, attīstītu tieši to palīdzības jomu, ko paši

38

sociālie darbinieki savā pašvaldībā redz kā galveno”. Eksperte uzsver, ka „darbā ar

ģimenēm ar bērniem svarīgākais ir strādāt ar prevenciju, bet Latvijā nav izteikti attīstīta šī

pieredze.” Kā jau minēts iepriekš, preventīvo darbu apgrūtina sociālo darbinieku un

speciālistu trūkums, kas savukārt pamatots finanšu trūkumā.

Kā vienu no sociālā darba kvalitāti ietekmējošiem faktoriem eksperte min to, ka

sociālo dienestu vadītājiem netiek izvirzīta prasība būt ar augstāko izglītību sociālajā darbā,

bet tiek prasīta augstākā izglītība vispār. Tas mēdz traucēt sociālā darba vadīšanā, jo nav

apgūtas profesionālās zināšanas, mēdz būt neizpratne par gadījumu risināšanas problēmām.

Eksperte atzīst, ka nevar to pamatot ar skaitliskiem vērtējumiem, tomēr pieredze,

kontaktējoties ar sociālajiem darbiniekiem, vairākos gadījumos veicina šādi secināt.

No aplūkotā var secināt, ka eksperte pārzina savas jomas efektīvu īstenošanu un attīstību

kavējošos faktorus, savukārt to novēršanai nepieciešama izpratne no visu jomas īstenošanā

iesaistīto speciālistu puses, ko mūsu valsts esošajā situācijā ir apgrūtinoši panākt.

39

Secinājumi un ieteikumi, kas izriet no intervijām ar sociālā riska ģimenēm

un pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem

Pierīgas reģionā ir viszemākais bezdarba līmenis valstī, kā arī gada laikā tika saņemts

vismazākais ziņojumu skaits par vardarbību ģimenē, kas liecina par to, ka ģimeņu

sociālā riska draudi lielā mērā ir saistīti ar nodarbinātības iespējām. Tas savukārt

liecina par to, ka veidojot ģimeņu atbalsta politiku, ir jāņem vērā atšķirīgās prasības

pēc ģimeņu atbalsta gan materiālās palīdzības, gan sociālo pakalpojumu jomā.

Pētījums atspoguļo tendenci, ka nelielās apdzīvotās teritorijās, piemēram, Mazsalacas,

Strenču, Apes, Viļānu un citos novados, ģimenes ir vairāk pakļautas sociālajam

riskam, nekā republikas pilsētās dzīvojošās ģimenes, par ko liecina ierosināto lietu

skaita īpatsvars par bērnu tiesību pārkāpumiem, kā arī bērniem piešķirtā trūcīgā

statusa skaita īpatsvars.

Audžuģimeņu un aizbildnības institūts dažkārt neveic savas funkcijas, par ko liecina

ārpusģimenes aprūpes īstenotāju atstādināšana no pienākumu pildīšanas. Tas savukārt

liecina par to, ka valstī kopumā nav izveidota efektīva šo ārpusģimenes aprūpes veidu

organizācijas sistēma. Visizplatītākā ārpusģimenes aprūpes forma ir aizbildnība, kas

finansiāli ir lētāka.

Ģimenes visos novados saskaras ar tādām problēmām kā alkoholisms, vardarbība,

bērnu atstāšana novārtā, nabadzība, emocionālā nespēja un konfliktsituācijas. Savukārt

problēmu cēloņi ir zemas pamatprasmes un motivācijas trūkums uzlabot savus dzīves

apstākļus, dažkārt arī zems izglītības līmenis. Kas liecina par to, ka sociālo speciālistu

uzdevums būtu nodrošināt sociālos pakalpojumus, kas vērsti nevis uz problēmu seku

likvidēšanu, bet gan problēmu cēloņu apzināšanu un novēršanu.

Aptaujāto novadu sociālo dienestu darbinieki kā galvenos kritērijus, kuri liecina par

ģimeņu sociālo risku, uzskata nepietiekošu bērnu pamatvajadzību apmierināšanu

(nepiemērots mājoklis, ēdiena, apģērba trūkums), ārpusskolas pasākumu

neapmeklēšanu, skolas kavējumus un vardarbību ģimenē.

Aptauja ar ģimenēm apliecina faktu, ka speciālistu piesaistīšana sociālā riska ģimeņu

atbalstam ir ļoti nepieciešama un ģimenes atzinīgi novērtē saņemtos pakalpojumus

problēmu risināšanas jomā, pat vairāk nekā īslaicīgu materiālo atbalstu. Turklāt

ģimenes kopumā ir apmierinātas ar sociālo darbinieku sniegto atbalstu problēmu

risināšanas jomā.

Pašvaldību sociālo dienestu speciālisti kopumā nav apmierināti ar rezultātu, kāds tiek

sasniegts ģimeņu sociālā riska mazināšanas jomā, kam par pamatu ir visu veidu

resursu ierobežotā pieejamība. Sociālā riska mazināšanas jomā ģimenēm visos

aptaujātajos novados tiek piedāvāts materiālais un psihosociālais atbalsts, tomēr cita

veida atbalsts, kurš būtu orientēts uz ģimeņu rehabilitāciju, tiek sniegts tikai atsevišķos

novados.

Pašvaldībām, plānojot gada budžetu, nav pienākums konkrētu finansiālo līdzekļu

summu novirzīt sociālo pakalpojumu jomai, kas lielā mērā padara neprognozējamu

sociālā riska ģimenēm nepieciešamā atbalsta sniegšanu. Turklāt valstī ir vērojama

reģionālā nevienlīdzība, kuru vēl vairāk veicina sociālā politika materiālā atbalsta un

40

sociālo pakalpojumu nodrošināšanas jomā (pašvaldībām piešķirtās tiesības lemt par

iedzīvotājiem nepieciešamā materiālā atbalsta apjomu (piemēram, GMI pabalsta

apmērs)) un sociālo pakalpojumu klāstu. Pašvaldību sociālo dienestu speciālistu

iespējas sniegt ģimenēm ar bērniem nepieciešamo atbalstu lielā mērā ietekmē

pašvaldību sociālo dienestu vadītāju prasmes pozicionēt novada iedzīvotāju vajadzības

pašvaldības budžeta plānotājiem.

Secinājumi un ieteikumi, kas izriet no ekspertintervijā gūtās informācijas

Galvenās problēmas atbalsta jomā ģimenēm, ar kurām saskaras pašvaldību sociālie

dienesti, ir nepietiekams finansējums un sociālo darbinieku trūkums pašvaldībās, kas

apgrūtina iespējas stādāt ar sociālā riska gadījumiem.

Būtiska problēma sociālajā darbā kopumā un fokusētam darbam ar ģimenēm ar

bērniem ir tas, ka sociālajiem darbiniekiem nenotiek regulāra tālākizglītošanās un

jaunu prasmju un zināšanu apgūšana, kas būtu nepieciešama mainīgajā

sociālekonomiskajā situācijā. Samērā zems ir sociālo darbinieku motivācijas līmenis

tālākizglītošanās jomā. Tālākizglītošanās būtu visproduktīvākā, ja to sniegtu valsts

akreditētu mācību programmu ietvaros, ar valsts finansiālu atbalstu.

Lai ieviestu mērķdotāciju darbiniekiem, kas strādā ar ģimenēm ar bērniem, būtu

nepieciešama pamatota argumentācija, lai atbalstītu tieši šo grupu. Būtisks nosacījums,

lai strādātu ar šo grupu, ir tas, ka darbiniekiem ir jābūt īpašai kvalifikācijai. Tādejādi

ieteicams vērst uzmanību kvalifikācijas celšanai darbam ar ģimenēm un bērniem.

Sociālo darbu ar ģimenēm ar bērniem uzlabotu, ja likumdošanā būtu definēts, kas

nosaka slodzi sociālajam darbiniekam, kas strādā ar ģimenēm ar bērniem. Ir ieteikums

pārņemt ārvalstu pieredzi, kur sociālo darbinieku skaits pašvaldībā tiek noteikts,

balstoties uz esošo aktīvo lietu skaitu. Optimālais lietu skaits ir no 20 līdz 30.

Preventatīvais darbs ir svarīgākais aspekts darbā ar ģimenēm ar bērniem, bet būtiska

problēma tā, ka resursu trūkums liedz pētīt un noskaidrot, kam visvairāk nepieciešama

palīdzība, tādejādi kavējot veiksmīgu prevenciju. Prevenciju kavē arī tas, ka

sociālajiem darbiniekiem trūkst zināšanu un pieredzes preventīvajā darbā ar ģimenēm

ar bērniem.

Līdzās sociālo darbinieku trūkumam pašvaldībās, akcentējams arī speciālistu

(narkologu, psihologu u.c.) trūkums un viņu apgrūtinātā pieejamība tālāku pašvaldību

iedzīvotājiem, kas arī ir faktors, kas samazina prevencijas iespējas.

41

Pētījumā lietoto terminu skaidrojums

Riska ģimene ir ģimene, kuras dzīvesveidā saskatāmi vairāki riska faktori (iekšējie un ārējie),

kas rada grūtības nodrošināt labvēlīgu, psiholoģiski un sociāli drošu un harmonisku attīstību

visiem ģimenes locekļiem. Riska faktori var būt saistīti ar ģimenē esošajiem sociālās

funkcionalitātes apgrūtinājumiem - darbnespēju, materiālo resursu trūkumu, zemu izglītības

līmeni, sociālo prasmju nepietiekamību, hroniskām saslimšanām, ģimenes locekļu deviancēm

u.c.77

Sociālie pakalpojumi ir profesionāli pakalpojumi sociālā darba jomā, ko sniedz sociālo

pakalpojumu sniedzējs noteiktai personai vai personu grupai (sociālajā darbā –

mazaizsargātas personas vai mērķa grupas) atbilstoši tās sociālajām, fiziskajām, garīgajām un

emocionālajām vajadzībām. Ar sociālajiem pakalpojumiem tiek saprasti sociālās

rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas, sociālās aprūpes (ilgstošas un īslaicīgas),

psihosociālā atbalsta un konsultatīvie pakalpojumi mērķa grupas vajadzību apmierināšanai un

problēmu risināšanai un/vai mazināšanai. Sociālie pakalpojumi nodrošina mērķa grupas

sociālās vajadzības, sniedz sociālo aizsardzību un veicina indivīda sociālo iekļaušanu.78

77

..... 78

Sociālo pakalpojumu un palīdzības likums. 31.10.2002

42

Pētījumā izmantotie informācijas avoti

1. Bērnu tiesību aizsardzības likums

Pieejams: http://www.bti.gov.lv/lat/normativie_akti/likumi/?doc=121&page=

2. Centrālās statistiskas pārvaldes dati. „Pastāvīgo iedzīvotāju skaits statistiskajos reģionos,

republikas pilsētās un novados gada sākumā”

Pieejams: http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=

3. Centrālās statistiskas pārvaldes dati „IEDZĪVOTĀJU SKAITS VECUMĀ 0-18 GADI PA

VISĀM VALSTS ADMINISTRATĪVAJĀM TERITORIJĀM 2012. GADA SĀKUMĀ.” -

pēc pieprasījuma Sk. 14. pielikumu

4. Centrālās statistiskas pārvaldes dati „Bezdarbnieku skaits sadalījumā pa pilsētām un

novadiem 2012. gada 30. septembrī

Pieejams: www.nva.gov.lv/docs/17_50375a5d88bc53.94168865.xls

5. IeM Informācijas centra dati „ Kriminālā statistika 2010”

Pieejams: http://www.ic.iem.gov.lv/sites/default/files/krim_stat_2010.pdf

6. LM dati par uzskaitē esošo ģimenes valsts pabalstu saņēmēju skaita sadalījuma pēc bērnu

skaita un administratīvās teritorijas 2012. gada septembrī (pēc pieprasījuma)Sk. 15. pielikumu

7. Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem, 03.06.2003. MK noteikumi Nr. 291

Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=75887&from=off

8. Pārskats par bāriņtiesu darbu 2011. gadā

Pieejams: Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā pēc individuāla pieprasījuma

9. Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas

pašvaldībā 2011. gadā.

Pieejams: http://www.lm.gov.lv/text/2357

10. Pārskati par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu no prettiesiskām darbībām

cietušiem bērniem 2011. gadā


11. Pārskati par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu

2011. gadā.


12. Sociālo pakalpojumu un palīdzības likums. 31.10.2002., 10. panta (1)

Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=68488

13. SKRUNDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS 2012.GADA PAMATBUDŽETS. 1.3. sadaļa

„Subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti”

Pieejams: http://www.skrunda.lv/dokumenti/2012_gada_pamatbudzets.pdf

http://www.bti.gov.lv/lat/normativie_akti/likumi/?doc=121&page

http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma

http://www.nva.gov.lv/docs/17_50375a5d88bc53.94168865.xls

http://www.ic.iem.gov.lv/sites/default/files/krim_stat_2010.pdf

http://www.likumi.lv/doc.php?id=75887&from=off

http://www.lm.gov.lv/text/2357



http://www.likumi.lv/doc.php?id=68488

http://www.skrunda.lv/dokumenti/2012_gada_pamatbudzets.pdf

43

PIELIKUMI

44

Pielikums Nr. 1

Statistisko datu kopsavilkums par situācijas izvērtējumu reģionos

45

Pielikums Nr.2

Intervijas jautājumi pašvaldību darbiniekiem

1. Cik sociālā riska ģimenes ar bērniem uz šo brīdi ir Jūsu pašvaldībā?

2. Kā Jūs nosakāt, kas ir sociālā riska ģimene – kādi ir galvenie kritēriji? Lūdzu, raksturojiet situāciju, kad, Jūsuprāt, bērnam netiek nodrošināta

atbilstoša aprūpe un audzināšana?

3. Ar kādām problēmām saskaras lielākā daļa sociālā riska ģimeņu?

4. Kas Jūsu pašvaldībā veic darbu ar sociālā riska ģimenēm?

5. Kāda ir pašvaldības (sociālā darbinieka) rīcība, ja konstatējat, ka ģimene nonākusi sociālā riska situācijā?

6. Kā Jūs izvērtējat konkrētai ģimenei, kurā ir problēmas nodrošināt bērniem atbilstošu aprūpi un audzināšanu, nepieciešamos atbalsta veidus?

Kādas izvērtēšanas metodes lietojat?

7. Kādus konkrētus pakalpojumus Jūsu pašvaldība nodrošina ģimenēm ar bērniem, lai risinātu šo ģimeņu problēmas?

8. Cik % no Jūsu pašvaldības gada budžeta tiek tērēts sociālajiem pakalpojumiem (neieskaitot sociālās palīdzības pabalstiem izlietotos

līdzekļus)?

9. Cik un kādas NVO, kuras sniedz pakalpojumus ģimenēm ar bērniem, Jums ir pieejamas?

10. Vai ir arī pakalpojumi, kurus Jūsu pašvaldība pērk no citām institūcijām/organizācijām? Kādus, cik bieži un kādā apjomā?

11. Cik lielā mērā ar konkrēto Jūsu pašvaldības nodrošināto pakalpojumu palīdzību var sasniegt izvirzīto mērķi ģimeņu atbalsta jomā?

12. Vai ir kas tāds, kas traucē sasniegt izvirzīto mērķi?

13. Kāda Jūsu pašvaldībā ir starpinstitucionālā sadarbība, kā vērtējat piem. sociālā dienesta un bāriņtiesas, policijas, skolotāju u.c. speciālistu

sadarbību?

14. Kādi pakalpojumi Jums nav pieejami, bet būtu nepieciešami ģimenēm ar bērniem? Vai tos varētu nodrošināt pašvaldība ar saviem

resursiem?

Piemēram, sociālā rehabilitētāja, psihologa, psihoterapeita, narkologa un jurista pakalpojumi, vai arī bērniem speciālā pedagoga un

logopēdu pakalpojumi utt.

15. Ja Jūsu pašvaldībā būtu kāda nevalstiska organizācija, kas piedāvātu pakalpojumus darbā ar sociālā riska ģimenēm, kādus pakalpojumus Jūs

vēlētos izmantot (pieņemot, ka finanšu resursi nav ierobežoti)? Un kādus pakalpojumus Jūs reāli varētu pirkt pašreizējā budžeta ietvaros?

46

Intervijas jautājumi ģimenēm Pielikums Nr.3

1. Ar kādām problēmām saskaras Jūsu ģimene?

- pamatvajadzību nodrošināšanas jomā:

o ēdiens

o apģērbs

o mājoklis

o drošība

o veselības aprūpe

o pamatizglītības ieguve

- nodarbinātības jomā,

- emocionālās labklājības jomā,

- sevis pilnveidošanas jomā, u.c.

2. Vai par šīm problēmām Jūs esat informējuši pašvaldības sociālo dienestu? Piemēram, griezušies pēc palīdzības sociālajā dienestā?

3. Ja - jā, tad kas tieši tika darīts, lai konkrēto problēmu atrisinātu?

Ja – nē, tad kāpēc neesat griezušies pēc palīdzības? Ko Jūs paši darāt, lai problēmas risinātu?

4. Kādus sociālā dienesta piedāvātos sociālās palīdzības un pakalpojumu veidus Jūsu ģimene vispār ir izmantojusi?

Dzīvokļa/

mājokļa

pabalsts

Garantētā

minimālā

ienākuma

pabalsts

(GMI)

Pabalsts

aprūpei

Pabalsts

medicīnas

pa-

kalpojumie

m

Brīvpusdien

as bērniem

skolā

Cits

pabalsta

veids

Kāds?

Aprūpi

mājās

Aprūpi

dienas

centros

Psiholog

a

konsultāc

ijas

Konsultācij

as pie

sociālā

darbinieka

Rehabilitā

ciju dienas

centros

Cits

pakalpojum

a veids

Kāds?

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

5. Vai situācija pēc veiktajām aktivitātēm ir uzlabojusies?

6. Kā Jūs domājat, vai tas, ko Jums ir piedāvājis sociālais dienests, ir tieši tas, kas Jūsu ģimenei ir patiešām vajadzīgs, lai atrisinātu esošās problēmas?

7. Ja – nē, tad kāpēc pēc Jūsu domām situācija nav uzlabojusies?

8. Kas tieši Jūsu ģimenei būtu nepieciešams, lai situācija uzlabotos?

9. Kā Jūs raksturotu savu sadarbību ar sociālo darbinieku (ja sadarbība bijusi) – vai uztverat šo cilvēku kā:

- Padomdevēju; - atbalsta sniedzēju; - uzraugu; - ierēdni, kurš dara savu darbu; - zinošu speciālistu, kam var uzticēties

o

10. Kā Jūs raksturotu sociālā darbinieka attieksmi pret Jums (ja sadarbība bijusi)?

„1„ ________________________________”3”__________________________________ „5”

noraidoša, negatīva neitrāla izprotoša, atbalstoša

47

Pielikums Nr.4

Intervijas jautājumi ekspertei Ilzei Skrodelei-Dubrovskai:

11. Kādas ir galvenās problēmas atbalsta jomā ģimenēm ar bērniem? Ar kādām problēmām, Jūsuprāt, saskaras pašvaldību sociālie

dienesti, sniedzot atbalstu ģimenēm, kuras nonākušas riska situācijā? (Piemēram, finansiālo līdzekļu trūkums sociālajiem pakalpojumiem, kvalificētu speciālistu trūkums u.c.) – no atbildes varēs uzdot jau padziļināti

nākošo jautājumu, kas saistīts ar to, kāpēc šāda veida problēmas ir pašvaldībām un kā varētu šo ‘x’ problēmu palīdzēt atrisināt valstiskā līmenī.

12. Kas veido sociālā darbinieka darbam ar ģimeni un bērniem pilnu darba slodzi (cik iedzīvotāju vai bērnu novadā?)? Kāds pamatojums ir

tieši šim slodzes apjomam? Jo piemēram, Ventspils novadā viens sociālais darbinieks strādā ar 47 sociālā riska ģimenēm 12 pagastos. Vai šajā gadījumā var runāt par kvalitatīvu atbalsta

sniegšanu?

13. Vai ir plānots iekļaut normatīvajos aktos sociālā riska ģimenes definīciju, jo atsevišķas pašvaldības jau iekļauj šo terminu saistošajos

noteikumos? (kādas pašvaldības to ir izdarījušas? - Ventspils), tas būtu nepieciešams, lai zinātu, cik liels apjoms klientu ir vienam sociālajam darbiniekam darbam ar

ģimenēm un bērniem

14. Vai LM ir domājusi par to, ka nepieciešams atsevišķi apkopot datus par trūcīgajām ģimenēm ar bērniem un ģimenēm ar bērniem,

kuras saņem sociālos pakalpojumus? Jo sniegtie sociālie pakalpojumi atspoguļotu tās problēmas, ar kurām saskaras ģimenes un tad būtu iespējams prognozēt iespējamo atbalstu pašvaldībām šo

problēmu efektīvākai risināšanai jau valstiskā līmenī.

15. Vai LM ir plānojusi apkopot datus ne tikai par tām ģimenēm par kurām bāriņtiesa ziņo sociālajam dienestam, kurās netiek

nodrošināta aprūpe, bet arī par tām, kuras ir sociālā dienesta klienti un nav vēl nonākušas bāriņtiesu redzeslokā? tas dotu iespēju saņemt objektīvāku informāciju par bērniem, kuri pakļauti riskam nonākt ārpusģimenes aprūpē.

16. Vai ir plānots pievērst lielāku uzmanību tam, vai pašvaldības nodrošina sociālajam riskam pakļautajām ģimenēm nepieciešamos

sociālos pakalpojumus, vai vispār pašvaldībām tādi ir pieejami? Jo mūsu valstī ir pašvaldības, kuras saviem klientiem, kuri nonākuši sociālā riska situācijā, tai skaitā ģimenes ar bērniem, nevar atļauties nodrošināt pat

psihologa pakalpojumus, nerunājot jau par narkologa, sociālā rehabilitētāja vai psihoterapeita pakalpojumiem? Ja jā, tad kādā veidā tas tiks darīts?

7. Vai nevajadzētu pēcrisku izvērtējumu rezultātu sasaistīt ar noteiktu pakalpojumu grozu, kas klientam noteikti jānodrošina, piem. ja ir

konstatēts alkoholisms + zemas sadzīves prasmes + vardarbība ģimenē = pašvaldībai jānodrošina narkologa + rehabilitētāja vai ģimenes asistenta +

psihologa/psihoterapeita pakalpojums.

9. Kā ir plānots nākotnē attīstīt sociālos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem, vai pašvaldībām būs iespēja saņemt papildus finansējumu,

piemēram, mērķdotāciju? Jo bieži vien sociālo pakalpojumu sniegšana ģimenēm ir pat svarīgāka atbalsta jomā, nekā sociālā palīdzība.

48

Situāciju raksturojošie statistikas dati Vidzemes reģionā Pielikums Nr.5

Terit

oriā

lā v

ien

ība

Ied

zīv

otā

ju s

ka

its

Bēr

nu

sk

ait

s

So

ciā

lo d

arb

inie

ku

sk

ait

s u

z

10

00

ied

zīv

otā

jiem

So

c_d

arb

_sk

ait

s_d

arb

am

ar

ģim

enēm

un

bēr

nie

m u

z 1

00

0

bēr

nie

m

Da

ud

zbēr

nu

ģim

enes

uz

10

00

ied

zīv

otā

jiem

Ber

nie

m n

etie

k n

od

roši

nā

ta

ap

rūp

e u

z 1

00

0_

b

Gim

eņu

sk

ait

s, k

ura

s

nen

od

roši

na

ap

rūp

i

So

ciā

lā r

isk

a ģ

imen

es

Bēr

nu

sk

_ri

ska

ģim

enēs

Ber

nu

sk

ait

s ri

ska

_ģ

_u

z 1

00

0_

b

Bēr

nie

m t

rūcī

ga

is s

tat_

uz

10

00

_b

Tru

cīg

as

ģim

enes

Ma

zno

dro

šin

āts

ģim

enes

Nep

iln

ga

dig

o l

iku

mp

ārk

āp

ēju

sk_

uz

10

00

_b

Iero

sin

ata

s li

eta

s p

ar

b_

ties

_p

ark

_u

z 1

00

0_

b

Zin

oju

mu

_sk

_p

ar_

va

rd_

Va

rda

rbīb

ā c

ietu

šo b

_re

ha

bil

it

uz

10

00

_b

Vec

āk

i ā

rzem

ēs (

bēr

nu

sk

ait

s)

Bēr

nu

vec

āk

iem

atņ

emta

s

ap

rūp

es t

iesī

ba

s u

z 1

00

0 b

So

ciā

lās

ap

rūp

es i

nst

itū

cijā

s

bēr

nu

sk

ait

s u

z 2

01

2. g

ad

u

Aiz

bil

dn

ībā

iev

ieto

tie

bēr

ni

Au

džu

ģim

enēs

iev

ieto

tie

bēr

ni

Ad

op

tēti

e b

ērn

i 2

01

1. g

ad

ā

Ats

tād

inā

ti n

o p

ien

āk

um

u

pil

dīš

an

as

(bā

riņ

ties

u d

ati

)

Ats

tād

inā

ti n

o p

ien

āk

um

u

pil

dīš

an

as

(pa

šva

ldīb

u d

ati

)

Ja

un

ieši

pēc

ārp

usģ

imen

es

ap

rūp

es

Valmiera 24722 4736 0,2 0,6 6 14 60 186 823 1087 4 36 . 0 . 3 64 34 6 0 2 . 66

Alūksnes 16859 3311 1,2 0,6 9 4 7 136 299 90 262 971 68 4 17 26 11 22 5 0 40 6 3 0 0 34

Amatas 5647 1149 0 0 12 4 5 15 15 13 273 285 54 5 32 5 3 6 10 0 25 4 0 0 0 6

Apes 3775 751 1,1 0 13 65 19 39 87 116 458 175 9 0 13 1 0 14 7 19 8 1 0 1 2 6

Beverīnas 3248 626 0,6 0 11 13 4 23 52 83 219 144 114 2 26 25 18 3 3 0 2 0 0 1 0 2

Burtnieku 8110 1438 0,9 0 11 2 2 21 67 47 349 511 243 3 27 1 0 5 6 0 30 1 0 0 0 6

Cesvaines 2758 548 0,7 1,8 12 4 1 13 34 62 314 170 1 5 33 2 5 8 13 18 10 0 0 0 0 5

Cēsu 17937 3373 0,3 1,2 6 4 12 254 909 269 134 512 334 7 1 17 4 23 5 0 38 4 1 0 3 37

Gulbenes 22463 4373 0,8 0,5 12 35 72 325 975 223 224 1217 1 20 26 23 3 232 3 0 76 21 4 0 5 43

Jaunpiebalga 2342 470 0,4 2,1 19 0 0 21 47 100 245 115 6 2 30 2 0 18 6 0 12 1 0 0 0 4

Kocēnu 6240 1209 1 0,8 11 0 0 16 40 33 299 446 20 3 31 11 2 5 19 0 14 17 0 2 0 5

Lubānas 2504 457 1,6 0 9 63 13 39 79 173 298 118 3 0 13 7 4 4 9 0 5 1 0 0 0 2

Līgatnes 3632 671 0,3 0 9 1 1 15 37 55 235 173 37 1 34 1 0 . 10 0 7 8 0 1 3 3

Madonas 24843 4718 0,6 3,2 9 56 125 125 262 56 254 1336 110 5 29 42 9 18 7 0 98 4 2 0 1 85

Mazsalacas 3430 626 0,6 1,6 11 10 3 18 42 67 313 190 86 2 72 2 6 16 14 0 14 4 0 0 0 6

Naukšēnu 1940 400 0,5 0 19 20 3 20 72 180 480 209 20 3 23 3 0 0 5 0 3 0 0 0 0 0

Priekuļu 8290 1616 0,8 1,9 8 21 22 75 198 123 279 436 111 6 22 9 4 45 7 25 13 1 0 0 0 8

Pārgaujas 3893 733 0,5 0 11 20 9 30 117 160 232 176 30 4 26 5 0 28 7 0 13 8 0 0 2 7

Raunas 3510 647 0,6 1,5 11 11 6 29 73 113 230 154 72 3 39 0 0 2 5 0 18 2 0 0 0 21

Rūjienas 5479 968 0,5 1 11 0 0 33 71 73 382 447 18 3 19 2 0 3 5 0 13 4 0 0 0 7

Smiltenes 12884 2606 0,8 0,4 10 4 6 32 81 31 348 684 135 4 21 3 3 41 3 0 21 3 1 1 3 10

Strenču 3734 611 0,8 0 10 108 32 31 42 69 354 282 0 0 51 7 0 7 39 0 19 4 1 2 0 3

Valkas 9150 1546 0,8 0,6 9 23 18 34 70 45 366 677 130 5 21 20 7 8 5 11 24 9 0 0 2 16

Varakļānu 3508 687 0 0 12 16 8 27 76 111 1055 359 0 6 29 0 0 32 0 0 22 5 3 0 0 8

Vecpiebalgas 4085 737 1 1,4 11 5 2 150 200 271 334 186 32 9 42 24 19 15 11 0 24 7 0 1 1 7

Ērgļu 3146 559 0 0 9 0 0 81 110 197 342 226 92 2 47 6 0 13 4 16 14 0 0 0 0 8

49

Situāciju raksturojošie statistikas dati Kurzemes reģionā Pielikums Nr. 6 T

erit

oriā

lā v

ien

ība

Ied

zīv

otā

ju s

ka

its

Bēr

nu

sk

ait

s

So

ciā

lo d

arb

inie

ku

sk

ait

s u

z

10

00

ied

zīv

otā

jiem

So

c_d

arb

_sk

ait

s_d

arb

am

ar

ģim

enēm

un

bēr

nie

m u

z 1

00

0

bēr

nie

m

Da

ud

zbēr

nu

ģim

enes

uz

10

00

ied

zīv

otā

jiem

Ber

nie

m n

etie

k n

od

roši

nā

ta

ap

rūp

e u

z 1

00

0_

b

Gim

eņu

sk

ait

s, k

ura

s

nen

od

roši

na

ap

rūp

i

So

ciā

lā r

isk

a ģ

imen

es

Bēr

nu

sk

_ri

ska

ģim

enēs

Ber

nu

sk

ait

s ri

ska

_ģ

_u

z 1

00

0_

b

Bēr

nie

m t

rūcī

ga

is s

tat_

uz

10

00

_b

Tru

cīg

as

ģim

enes

Ma

zno

dro

šin

āts

ģim

enes

Nep

iln

ga

dig

o l

iku

mp

ārk

āp

ēju

sk_

uz

10

00

_b

Iero

sin

ata

s li

eta

s p

ar

b_

ties

_p

ark

_u

z 1

00

0_

b

Zin

oju

mu

_sk

_p

ar_

va

rd_

Va

rda

rbīb

ā c

ietu

šo b

_re

ha

bil

it

uz

10

00

_b

Vec

āk

i ā

rzem

ēs (

bēr

nu

sk

ait

s)

Bēr

nu

vec

āk

iem

atņ

emta

s

ap

rūp

es t

iesī

ba

s u

z 1

00

0 b

So

ciā

lās

ap

rūp

es i

nst

itū

cijā

s

bēr

nu

sk

ait

s u

z 2

01

2. g

ad

u

Aiz

bil

dn

ībā

iev

ieto

tie

bēr

ni

Au

džu

ģim

enēs

iev

ieto

tie

bēr

ni

Ad

op

tēti

e b

ērn

i 2

01

1. g

ad

ā

Ats

tād

inā

ti n

o p

ien

āk

um

u

pil

dīš

an

as

(bā

riņ

ties

u d

ati

)

Ats

tād

inā

ti n

o p

ien

āk

um

u

pil

dīš

an

as

(pa

šva

ldīb

u d

ati

)

Ja

un

ieši

pēc

ārp

usģ

imen

es

ap

rūp

es

Liepāja 75372 14720 0,5 0,7 8 4 32 515 1030 70 136 2566 4841 3 27 174 11 792 6 50 191 62 19 2 9 66

Ventspils p. 38068 7002 0,2 0,6 6 6 24 273 426 61 179 1567 4683 1 18 70 11 . 5 17 102 15 7 1 1 71

Aizputes 9137 1910 0,7 1 13 7 6 82 249 130 273 504 304 5 27 25 15 68 16 0 41 4 0 2 0 24

Alsungas 1462 290 0,7 3,4 10 0 0 0 0 0 128 42 10 3 14 0 7 0 0 0 2 0 0 0 0 2

Brocēnu 6130 1280 0,3 0,8 12 24 15 70 147 115 143 147 36 2 23 4 0 11 12 6 8 4 0 2 1 18

Dundagas 4195 825 0,2 1,2 14 25 9 14 41 50 147 90 0 8 16 3 6 27 10 0 26 1 1 0 3 5

Durbes 2998 574 0,3 1,7 11 30 8 12 37 64 239 145 0 10 30 3 16 17 21 0 11 0 0 1 5 2

Grobiņas 9205 1890 0,7 1,1 10 4 3 78 188 99 239 384 610 1 16 21 1 94 10 106 15 10 0 0 4 11

Kuldigas 24529 5201 0,8 0,6 13 12 36 80 216 42 324 3124 421 2 23 90 19 18 7 0 99 28 6 0 2 19

Mērsraga 1609 281 0,6 3,6 9 21 6 19 38 135 402 81 5 0 18 16 85 20 4 0 1 0 0 0 0 0

Nicas 3547 671 0,6 0 6 0 0 20 38 57 171 154 105 4 46 0 1 3 6 0 10 1 1 0 0 6

Priekules 5768 1226 1,2 0,8 16 18 9 54 162 132 292 338 27 4 17 15 0 3 13 0 28 2 0 1 0 12

Pāvilostas 2839 528 0,4 0 10 2 1 17 31 59 152 137 0 2 13 21 40 5 4 0 4 0 0 0 0 2

Rojas 3936 716 1,5 2,8 7 0 0 18 31 43 182 109 17 7 50 23 25 . 15 0 8 8 1 0 0 3

Rucavas 1765 323 1,1 0 13 0 0 25 70 217 235 76 35 0 43 20 31 15 15 0 3 5 0 0 3 3

Saldus 25232 5418 0,7 1,3 13 4 11 301 846 156 264 1221 462 6 18 40 0 7 7 0 77 14 9 0 0 27

Skrundas 5243 1063 0,8 0,9 13 14 7 32 87 82 1055 623 0 0 25 11 8 2 19 0 26 3 0 0 0 10

Talsu 30755 6248 0,9 1,3 10 30 92 133 279 45 241 1546 658 4 23 28 14 21 7 24 81 16 0 1 3 64

Vaiņodes 2577 527 0,4 0 18 65 17 10 38 72 558 383 50 0 38 4 0 16 27 0 16 6 0 0 0 5

Ventspils 11946 2408 0,4 0,4 13 34 52 77 140 58 314 671 258 3 26 3 4 42 13 37 36 8 0 0 0 14

50

Situāciju raksturojošie statistikas dati Pierīgas reģionā Pielikums Nr. 7

Terit

oriā

lā v

ien

ība

Ied

zīv

otā

ju s

ka

its

Bēr

nu

sk

ait

s

So

ciā

lo d

arb

inie

ku

sk

ait

s

uz

10

00

ied

zīv

otā

jiem

So

c_d

arb

_sk

ait

s d

arb

am

ar

ģim

enēm

un

bēr

nie

m u

z

10

00

bēr

nie

m

Da

ud

zbēr

nu

ģim

enes

uz

10

00

ied

zīv

otā

jiem

Ber

nie

m n

etie

k

no

dro

šin

āta

ap

rūp

e u

z

10

00

_b

Gim

eņu

sk

ait

s, k

ura

s

nen

od

roši

na

ap

rūp

i

So

ciā

lā r

isk

a ģ

imen

es

Bēr

nu

sk

_ri

ska

ģim

enēs

Ber

nu

sk

ait

s ri

ska

_ģ

_u

z

10

00

_b

Bēr

nie

m t

rūcī

ga

is s

tat_

uz

10

00

_b

Tru

cīg

as

ģim

enes

Ma

zno

dro

šin

āts

ģim

enes

Nep

iln

ga

dig

o

lik

um

pā

rkā

pēj

u s

k_

uz

Iero

sin

ata

s li

eta

s p

ar

b_

ties

_p

ark

_u

z 1

00

0_

b

Zin

oju

mu

_sk

_p

ar_

va

rd_

Va

rda

rbīb

ā c

ietu

šo

b_

reh

ab

ilit

uz

10

00

_b

Vec

āk

i ā

rzem

ēs (

bēr

nu

ska

its)

Bēr

nu

vec

āk

iem

atņ

emta

s

ap

rūp

es t

iesī

ba

s u

z 1

00

0 b

So

ciā

lās

ap

rūp

es

inst

itū

cijā

s b

ērn

u s

ka

its

uz

Aiz

bil

dn

ībā

iev

ieto

tie

bēr

ni

Au

džu

ģim

enēs

iev

ieto

tie

bēr

ni

Ad

op

tēti

e b

ērn

i 2

01

1. g

ad

ā

Ats

tād

inā

ti n

o p

ien

āk

um

u

pil

dīš

an

as

(bā

riņ

ties

u d

ati

)

Ats

tād

inā

ti n

o p

ien

āk

um

u

pil

dīš

an

as

(pa

šva

ldīb

u

Ja

un

ieši

pēc

ārp

usģ

imen

es

ap

rūp

es

Jūrmala 50616 8942 0,1 0,4 6 10 49 139 318 36 128 1578 664 2 21 10 1 185 5 38 127 10 5 1 0 148

Alojas 5228 1037 0,8 0 14 6 3 107 267 257 386 380 0 0 19 3 1 . 12 24 12 2 0 0 2 14

Babītes 9402 2183 0,9 0 7 1 3 31 70 32 87 206 229 2 11 2 0 . 1 0 9 4 2 0 0 13

Baldones 5429 1260 0,6 0,8 9 6 3 20 52 41 162 181 65 2 29 7 2 . 16 0 2 2 1 0 0 14

Carnikavas 6745 1192 0,6 0,8 5 23 17 23 44 37 73 107 188 1 25 4 0 4 8 0 7 0 0 0 0 1

Engures 7437 1261 0,7 0,8 6 10 4 31 63 50 243 320 39 2 21 24 10 . 2 0 22 3 1 0 0 3

Garkalnes 7804 1902 0,3 0,5 9 5 8 15 43 23 94 190 166 0 7 3 2 . 1 0 5 0 3 0 0 5

Ikšķiles 8821 2043 0,3 1 8 0 0 9 15 7 74 166 38 0 11 0 2 . 4 0 6 2 0 0 0 4

Inčukalna 7832 1499 0,4 0,7 7 0 0 25 52 35 250 517 431 3 14 3 0 . 5 0 22 5 4 0 0 6

Jaunpils 2455 532 0,8 1,9 18 19 3 18 43 81 333 144 71 0 56 5 11 1 17 0 8 4 0 0 0 2

Kandavas 8744 1928 1,4 1 17 19 26 119 241 125 290 299 32 2 32 27 15 15 12 0 61 41 0 4 0 21

Krimuldas 5218 998 1 2 10 10 8 14 30 30 178 181 169 0 13 3 0 . 10 3 16 11 0 0 0 4

Lielvārdes 10212 2117 1,1 1,9 10 11 12 88 158 75 267 559 72 1 19 1 . 7 0 19 12 9 1 0 7

Limbažu 17564 3341 0,6 0,6 11 28 52 83 209 63 323 1127 226 3 15 21 1 . 6 10 38 12 0 0 0 33

Mālpils 3546 734 0,6 1,4 10 4 1 25 60 82 214 119 32 3 8 4 0 3 1 0 11 2 0 0 0 2

Mārupes 16110 4232 0,4 0,9 9 2 6 35 108 26 49 210 233 3 20 7 0 5 1 0 9 0 6 0 2 2

Ogres 35712 6937 0,6 1,2 8 7 24 306 513 74 212 1651 1015 1 19 16 1 81 6 25 67 20 3 0 0 43Olaines 19839 3760 0,6 0,5 6 12 34 173 357 95 189 826 1648 1 15 15 0 16 6 0 55 6 2 0 0 22

Ropažu 6790 1364 0,6 1,5 8 4 3 14 23 17 230 303 48 0 25 6 0 15 5 0 14 2 0 0 1 7

Salacgrīvas 8188 1513 0,6 2 10 7 5 93 184 122 235 375 22 1 24 17 7 . 12 0 13 10 0 0 0 12

Salaspils 22179 4393 0,5 1,6 5 4 10 63 85 19 122 580 281 0 23 24 1 12 6 0 46 8 4 0 3 10

Saulkrastu 5802 988 0,5 1 7 27 17 140 178 180 157 181 158 0 16 . 20 . 5 0 19 0 0 0 0 8

Siguldas 16718 3491 0,5 0,9 10 0 0 45 86 25 187 725 273 3 19 14 1 6 5 0 28 2 2 3 3 7

Stopinu 10020 2233 0,4 0,9 8 7 12 60 93 42 199 533 643 1 18 3 2 1 4 0 17 11 1 0 0 8

Sejas 2263 432 0,4 0 13 16 3 7 22 51 729 201 37 0 12 2 0 2 5 0 4 0 0 0 0 2

Tukuma 30087 6464 0,9 1,9 12 2 8 284 709 110 207 1061 392 2 26 36 2 20 5 48 140 18 5 1 1 27

Adazu 9972 2346 0,4 0,9 8 1 3 4 11 5 55 158 158 1 10 2 0 . 0 0 11 0 2 0 0 4

Keguma 5614 993 0,7 0 8 13 6 36 84 85 255 290 46 0 18 2 3 6 4 0 8 2 0 0 0 12

Kekavas 21832 4866 0,3 0,6 8 4 11 63 136 28 151 650 568 0 12 14 0 . 3 0 53 6 2 0 7 4

51

Situāciju raksturojošie statistikas dati Zemgales reģionā Pielikums Nr. 8

T

erit

oriā

lā v

ien

ība

Ied

zīv

otā

ju s

ka

its

Bēr

nu

sk

ait

s

So

ciā

lo d

arb

inie

ku

sk

ait

s u

z 1

00

0

ied

zīv

otā

jiem

So

c_d

arb

_sk

ait

s_d

arb

am

ar

ģim

enēm

un

bēr

nie

m u

z 1

00

0

bēr

nie

m

Da

ud

zbēr

nu

ģim

enes

uz

10

00

ied

zīv

otā

jiem

Ber

nie

m n

etie

k n

od

roši

nā

ta a

prū

pe

uz

10

00

_b

Gim

eņu

sk

ait

s, k

ura

s n

eno

dro

šin

a

ap

rūp

i

So

ciā

lā r

isk

a ģ

imen

es

Bēr

nu

sk

_ri

ska

ģim

enēs

Ber

nu

sk

ait

s ri

ska

_ģ

_u

z 1

00

0_

b

Bēr

nie

m t

rūcī

ga

is s

tat_

uz

10

00

_b

Tru

cīg

as

ģim

enes

Ma

zno

dro

šin

āts

ģim

enes

Nep

iln

ga

dig

o l

iku

mp

ārk

āp

ēju

sk

_u

z

10

00

_b

Iero

sin

ata

s li

eta

s p

ar

b_

ties

_p

ark

_u

z 1

00

0_

b

Zin

oju

mu

_sk

_p

ar_

va

rd_

Va

rda

rbīb

ā c

ietu

šo b

_re

ha

bil

it u

z

10

00

_b

Vec

āk

i ā

rzem

ēs (

bēr

nu

sk

ait

s)

Bēr

nu

vec

āk

iem

atņ

emta

s a

prū

pes

ties

ība

s u

z 1

00

0 b

So

ciā

lās

ap

rūp

es i

nst

itū

cijā

s b

ērn

u

ska

its

uz

20

12

. g

ad

u

Aiz

bil

dn

ībā

iev

ieto

tie

bēr

ni

Au

džu

ģim

enēs

iev

ieto

tie

bēr

ni

Ad

op

tēti

e b

ērn

i 2

01

1. g

ad

ā

Ats

tād

inā

ti n

o p

ien

āk

um

u

pil

dīš

an

as

(bā

riņ

ties

u d

ati

)

Ats

tād

inā

ti n

o p

ien

āk

um

u

pil

dīš

an

as

(pa

šva

ldīb

u d

ati

)

Ja

un

ieši

pēc

ārp

usģ

imen

es a

prū

pes

Jelgava 58280 11094 0,4 0,7 7 7 53 588 1705 154 180 2405 2302 4 17 65 3 373 6 104 136 26 12 4 6 6

Jēkabpils p. 24017 4603 0,3 0,9 8 4 13 78 234 51 197 1046 401 6 18 6 1 10 4 0 67 12 6 0 0 42

Aizkraukles 8826 1593 0,7 1,3 5 13 10 36 53 33 238 526 642 4 19 10 8 8 9 0 16 3 2 0 0 3

Aknīstes 2909 478 0,7 2,1 9 46 14 65 146 305 400 190 95 2 25 0 2 4 6 0 10 0 0 0 0 3

Auces 7223 1399 0,7 0,7 14 9 5 84 159 114 299 420 43 0 25 12 4 6 12 0 35 9 0 0 0 12

Bauskas 25062 5012 0,6 0,8 9 11 25 167 415 83 219 1102 194 4 27 0 1 31 7 61 76 6 3 0 2 6

Dobeles 21848 4459 1,9 0,7 11 15 34 107 257 58 233 1012 401 4 22 86 8 8 8 33 61 8 0 1 4 12

Iecavas 8947 1930 0,4 0,5 12 4 4 9 17 9 190 305 251 2 24 5 0 . 6 0 26 8 3 2 2 7

Jaunjelgavas 5693 1089 0,5 0 12 0 0 28 62 57 284 392 128 2 26 6 4 12 6 0 23 2 0 0 0 9

Jelgavas 24331 4822 1,1 0,2 11 5 15 534 672 139 291 1333 93 4 30 15 2 44 12 66 60 30 1 1 1 34

Jēkabpils 5024 887 1 1,1 12 14 6 24 57 64 249 234 69 3 28 10 7 3 3 0 20 3 1 0 0 15

Kokneses 5390 1127 0,7 0,9 13 5 2 30 73 65 274 245 131 19 10 2 2 3 4 23 9 0 0 0 1 9

Krustpils 6036 1155 1,2 0 10 5 3 86 198 171 432 527 38 3 16 13 3 15 8 0 28 4 1 0 0 17

Neretas 3815 646 0 0 8 34 12 27 37 57 271 215 72 6 26 7 0 4 6 103 24 11 1 2 0 12

Ozolnieku 9849 2131 0,3 0,5 10 2 3 30 60 28 191 409 98 0 20 8 0 . 8 0 15 3 1 0 1 14

Pļavinu 5585 1023 0,2 1 11 9 5 36 85 83 218 277 177 2 37 1 0 53 7 0 19 0 1 0 0 8

Rundāles 3646 675 0,8 0 10 9 2 25 70 104 277 388 31 7 4 1 0 3 7 0 19 0 0 1 0 9

Salas 3798 808 0,5 1,2 12 10 3 20 32 40 255 213 18 6 11 3 9 7 2 60 13 0 0 1 0 6

Skrīveru 3619 651 0,8 1,5 12 9 3 35 78 120 253 153 33 2 17 5 8 1 8 0 14 2 0 0 0 6

Tērvetes 3612 692 1,1 1,4 11 9 6 15 39 56 175 111 142 0 20 1 1 9 14 19 14 4 0 0 1 19

Vecumnieku 8629 1693 0,7 0,6 14 17 14 84 252 149 261 454 0 1 22 11 2 32 12 0 40 9 0 0 0 18

Viesītes 4038 788 1 1,3 12 74 29 24 58 74 391 271 86 8 34 3 4 6 13 0 19 2 0 1 4 3

52

Situāciju raksturojošie statistikas dati Latgales reģionā Pielikums Nr.9

Terit

oriā

lā v

ien

ība

Ied

zīv

otā

ju s

ka

its

Bēr

nu

sk

ait

s

So

ciā

lo d

arb

inie

ku

sk

ait

s u

z 1

00

0

ied

zīv

otā

jiem

So

c_d

arb

_sk

ait

s_d

arb

am

ar

ģim

enēm

un

bēr

nie

m u

z 1

00

0

bēr

nie

m

Da

ud

zbēr

nu

ģim

enes

uz

10

00

ied

zīv

otā

jiem

Ber

nie

m n

etie

k n

od

roši

nā

ta

ap

rūp

e u

z 1

00

0_

b

Gim

eņu

sk

ait

s, k

ura

s

nen

od

roši

na

ap

rūp

i

So

ciā

lā r

isk

a ģ

imen

es

Bēr

nu

sk

_ri

ska

ģim

enēs

Ber

nu

sk

ait

s ri

ska

_ģ

_u

z 1

00

0_

b

Bēr

nie

m t

rūcī

ga

is s

tat_

uz

10

00

_b

Tru

cīg

as

ģim

enes

Ma

zno

dro

šin

āts

ģim

enes

Nep

iln

ga

dig

o l

iku

mp

ārk

āp

ēju

sk_

uz

10

00

_b

Iero

sin

ata

s li

eta

s p

ar

b_

ties

_p

ark

_u

z 1

00

0_

b

Zin

oju

mu

_sk

_p

ar_

va

rd_

Va

rda

rbīb

ā c

ietu

šo b

_re

ha

bil

it u

z

10

00

_b

Vec

āk

i ā

rzem

ēs (

bēr

nu

sk

ait

s)

Bēr

nu

vec

āk

iem

atņ

emta

s

ap

rūp

es t

iesī

ba

s u

z 1

00

0 b

So

ciā

lās

ap

rūp

es i

nst

itū

cijā

s

bēr

nu

sk

ait

s u

z 2

01

2. g

ad

u

Aiz

bil

dn

ībā

iev

ieto

tie

bēr

ni

Au

džu

ģim

enēs

iev

ieto

tie

bēr

ni

Ad

op

tēti

e b

ērn

i 2

01

1. g

ad

ā

Ats

tād

inā

ti n

o p

ien

āk

um

u

pil

dīš

an

as

(bā

riņ

ties

u d

ati

)

Ats

tād

inā

ti n

o p

ien

āk

um

u

pil

dīš

an

as

(pa

šva

ldīb

u d

ati

)

Ja

un

ieši

pēc

ārp

usģ

imen

es

ap

rūp

es

Daugavpils 91478 14942 0,5 0,8 4 9 90 98 173 12 143 2664 4469 4 15 75 5 432 6 85 240 66 19 0 6 122

Rēzekne 31559 5626 0,3 0,5 4 7 21 120 260 46 193 2086 2247 4 10 5 5 . 5 33 42 5 3 0 0 38

Aglonas 3856 693 1,3 1,4 12 43 17 14 23 33 351 289 0 4 53 1 0 7 20 0 14 7 0 0 1 10

Baltinavas 1148 195 0,9 0 10 15 2 10 21 108 303 86 8 0 26 3 10 1 0 0 0 0 0 0 0 2

Balvu 13868 2590 1 1,2 11 25 37 500 1165 450 338 1021 193 5 41 96 3 18 13 0 63 11 2 0 12 64

Ciblas 2839 476 0,7 2,1 12 6 2 15 34 71 441 160 0 11 17 0 0 2 4 0 15 5 0 0 1 14

Dagdas 8134 1444 1,2 0,7 10 10 8 52 112 78 395 704 29 2 26 6 4 10 10 0 32 28 3 0 0 8

Daugavpils 24701 4272 0,1 0 8 44 97 78 138 32 326 1160 120 3 24 16 1 43 19 58 74 30 3 1 0 27

Ilūkstes 7877 1349 1 0,7 10 7 4 40 120 89 324 514 76 0 26 3 17 17 12 0 25 9 0 0 0 5

Krāslavas 17175 2967 0,8 0,3 8 37 52 63 147 50 324 1074 33 3 1 18 2 31 6 30 76 3 3 0 2 45

Kārsavas 6146 1090 0,5 0,9 9 2 2 53 73 67 260 657 89 7 25 3 0 4 2 0 18 9 0 0 0 23

Ludzas 13948 2289 0,5 0,9 9 14 21 70 137 60 299 960 58 1 32 2 0 18 17 38 87 1 0 1 0 47

Līvanu 12306 2253 0,7 0,9 9 15 17 303 574 255 245 644 124 2 22 10 0 8 8 0 45 16 0 0 5 5

Preiļu 10479 1839 0,8 1,1 8 3 6 42 79 43 181 414 285 2 24 3 1 19 11 0 43 10 1 0 0 16

Riebiņu 5445 1015 0,2 1 11 0 0 12 38 37 245 235 0 3 19 2 0 17 9 0 18 4 1 0 0 17

Rugāju 2350 475 0,4 0 16 25 9 8 11 23 175 190 24 0 44 9 11 3 34 0 15 1 0 0 0 3

Rēzeknes 27952 5392 0,9 0,4 9 24 60 87 204 38 397 2438 56 3 16 12 1 67 5 36 108 23 4 1 6 75

Viļakas 5557 1014 0,5 1 14 6 4 40 107 106 303 469 17 4 35 12 0 5 13 0 47 5 0 0 0 15

Viļānu 6290 1111 0,5 0,9 8 68 35 55 126 113 464 771 62 12 65 14 4 37 7 0 16 4 1 0 0 11

Vārkavas 2087 394 0 0 9 18 6 18 36 91 256 101 0 3 36 4 10 1 20 0 14 2 0 0 0 3

Zilupes 3292 636 0,9 1,6 11 5 2 9 12 19 296 149 15 0 24 0 0 4 0 65 21 8 0 0 0 12

53

Pielikums Nr. 10

Novadi Be

zd

arb

s

Bē

rnu

dā

rza

trū

ku

ms

Alk

oh

ols

Se

vis

pilv

eid

oša

na

s p

rob

lēm

a

Brī

vā

la

ika

pa

va

dīš

an

as

iesp

ēju

trū

ku

ms

Ve

se

līb

as a

prū

pe

s

pa

ka

lpo

jum

u p

iee

jam

ība

s

iero

be

žo

tīb

a

Va

rda

rbīb

a (

em

ocio

nā

la,

fizis

ka

)

Att

iecīb

as ģ

ime

nē

(a

rī

pu

sa

ud

žu

)

Sko

las

ne

ap

me

klē

ša

na

(bē

rnie

m)

Līd

za

tka

rīb

as

Aza

rtsp

ēle

s

Em

ocio

nā

lā n

esp

ēja

Sa

dzīv

isku

pra

sm

ju t

rūku

ms

Bē

rnu

pa

me

ša

na

no

vā

rtā

Mā

jokļa

pro

blē

ma

s

Ze

ma

is izg

lītī

ba

s līm

en

is

Tra

nsp

ort

a p

rob

lēm

a

Ne

vē

lēša

nā

s s

trā

dā

t

Na

ba

dzīb

a

Mo

tivā

cija

s t

rūku

ms u

zla

bo

t

sa

vu

s d

zīv

es a

pstā

kļu

s

Tra

nsp

ort

a t

rūku

ms,

lai

aiz

ve

stu

bē

rnu

s u

z s

ko

lu

An

tisa

nitā

ri a

pstā

kļi

mā

jās

Att

ālu

ms līd

z c

en

tra

m

Psih

iska

s s

aslim

ša

na

s

Viļānu novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Daugavpils novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Balvu novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Gulbenes novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Strenču novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Apes novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Ventspils novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Skrundas novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Neretas novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Vecumnieku novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Siguldas novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Salacgrīvas novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Problēmas, ar kurām saskaras ģimenes aptaujātajos novados

Avots: aptaujas rezultātā iegūtā informācija no pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem un aptaujātajām ģimenēm

54

Pielikums Nr.11

PAŠVALDĪBAS

Novads Psih

ote

rap

eits

Na

rko

log

s

Ju

rists

So

c.r

eh

alit

ētā

js

Psih

olo

gs

Bē

rnu

psih

iatr

s

Inte

rnā

ts b

ērn

iem

Ce

ntr

s v

ard

arb

ībā

cie

tušā

m

sie

vie

tēm

Ģim

en

es a

sis

ten

tu

Sa

vu

tra

nsp

ort

u

Ce

ntr

u b

ērn

iem

, ku

rie

m ir

de

via

nta

uzve

dīb

a

Ja

un

iešu

mā

ju

Gru

pu

dzīv

okļu

s ģ

ime

nē

m

ar

ze

mā

m p

rasm

ēm

Va

irā

k s

oc.

da

rbin

ieku

s

ģim

en

ēm

ar

bē

rnie

m

Krī

ze

s ista

bu

ģim

en

ei

Die

na

s c

en

tru

ģim

en

ēm

va

i

ve

cā

kie

m p

ašp

alīd

zīb

as

gru

pa

s

So

c.

mā

ju

Ce

ntr

u b

ērn

iem

, ja

un

iešie

m

So

c.p

ed

ag

og

u

Lo

go

pē

du

Bē

rnu

krī

ze

s c

en

tru

Bē

rnu

pa

tve

rsm

i

Da

ud

zfu

nkcio

nā

lu c

en

tru

da

žā

dā

m m

ērķ

a g

rup

ām

Pa

šva

ldīb

as p

olic

iju

Die

nn

akts

ce

ntr

s b

ērn

iem

,

ku

ri c

ieš n

o a

tka

rīb

ām

Au

kļu

die

ne

stu

Viļānu novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Daugavpils novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Balvu novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Gulbenes novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Strenču novads ▀ ▀ ▀ ▀

Apes novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Ventspils novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Skrundas novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Neretas novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Vecumnieku novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Siguldas novads ▀ ▀ ▀ ▀

Salacgrīvas novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Sociālā riska mazināšanai nepieciešamie pakalpojumi, kurus pašvaldību sociālie dienesti nepiedāvā vai piedāvā nepietiekošā

apjomā

Avots: aptaujas rezultātā iegūtā informācija no pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem

55

Pielikums Nr. 12

PAŠVALDĪBAS

Novads So

ciā

lie d

zīv

okļi

Psih

olo

gs

Atb

als

ta g

rup

as

Bē

rnu

pa

tve

rsm

e

Krī

ze

s ista

ba

So

ciā

lā d

arb

inie

ka

pa

ka

lpo

jum

i

Ja

un

iešu

, b

ērn

u c

en

tri

Zu

pa

s v

irtu

ve

Die

na

s c

en

trs,

ku

rš s

nie

dz

iesp

ēju

, p

iem

ēra

m,

izm

azg

āt

ve

ļu,

pa

va

dīt

brī

vo

la

iku

So

ciā

lais

pe

da

go

gs

Psih

iatr

s

Na

rko

log

s

Psih

ote

rap

eits

Da

ud

zfu

nkcio

nā

ls d

ien

as c

en

trs

Lo

go

pē

ds

Krī

ze

s c

en

trs

Ju

rists

Fiz

iote

rap

ija,

tai ska

itā

mā

ksla

s

un

mū

zik

as f

izio

tera

pija

So

ciā

lā r

eh

ab

ilitā

cija

dzīv

esvie

tā

Ģim

en

es a

tba

lsta

ce

ntr

s

Viļānu novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Daugavpils novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Balvu novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Gulbenes novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Strenču novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Apes novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Ventspils novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Skrundas novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Neretas novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Vecumnieku novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Siguldas novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Salacgrīvas novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Pašvaldību sociālo dienestu piedāvātie pakalpojumi sociālā riska ģimenēm

Avots: aptaujas rezultātā iegūtā informācija no pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem

- sociālā riska ģimenēm pieejamie sociālie pakalpojumi ietver gan pašvaldības ietvaros nodrošinātos, gan pirktos, gan valsts

apmaksātos pakalpojuma veidu

56

Pielikums Nr. 13

Novadi Krī

žu

ce

ntr

i, r

eb

alit

ācija

s

pa

ka

lpo

jum

i

Bē

rnu

so

ciā

lās a

prū

pe

s

iestā

de

s

Au

džu

ģim

en

es

Ģim

eņ

u a

tba

lsta

gru

pa

(BE

A)

Psih

iatr

s

Psih

olo

gs

Asis

ten

ts b

ērn

iem

ar

inva

liditā

ti

Nark

olo

gs

Ju

rista

pa

ka

lpo

jum

i

Psih

ote

rap

eits

Inte

rnā

ts b

ērn

iem

ar

īpa

šā

m v

aja

dzīb

ām

Summa, ko varētu maksāt

par pakalpojumiem mēnesī

(Ls/mēnesī) - (aptaujas dati)

Summa, kas 2011.

gada laikā tika

izlietota no

pašvaldības

budžeta līdzekļiem

sociālo

pakalpojumu

apmaksāšanai (Ls)

Viļānu novads ▀ ▀ 200-300 Ls/mēnesī 21789,-

Daugavpils novads ▀ ▀ Neko nevēlās pikt 349,-

Balvu novads ▀ ▀ ▀

Pirktu jebkuru kvalitatīvu

pakalpojumu 1068,-

Gulbenes novads ▀ ▀ ▀ ▀ līdz 500 Ls/mēnesī 19601,-

Strenču novads ▀ ▀ ▀ Nevar atļauties pirkt 0,-

Apes novads ▀ ▀ ▀ 10-20 Ls/mēnesī 900,-

Ventspils novads ▀ ▀ ▀

Nevar atļauties pirkt vairāk,

kā jau ir! 27211,-

Skrundas novads ▀ ▀ ▀

Pirktu tikai kaut kādā

bezizejas situācijā! 0,-

Neretas novads ▀ ▀ līdz 100 Ls/mēnesī 32582,-

Vecumnieku novads ▀ ▀ ▀ 150-200 Ls/mēnesī 0,-

Siguldas novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀

Var atļauties pirkt

kvalitatīvus pakalpojumus 112976,-

Salacgrīvas novads ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ ▀ līdz 300 Ls/mēnesī 38216,-

Pašvaldību pirktie sociālie pakalpojumi

- Avots: Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībā 2011. gadā

57

Pielikums Nr. 14

IEDZĪVOTĀJU SKAITS VECUMĀ 0-18 GADIEM PA VISĀM VALSTS ADMINISTRATĪVAJĀM TERITORIJĀM 2012. GADA SĀKUMĀ

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes

Sociālās statistikas departamenta

Iedzīvotāju statistikas daļa (pēc pieprasījuma)

Informāciju sastādīja Melita Dimza

58

Pielikums Nr. 15

Uzskaitē esošo ģimenes valsts pabalstu saņēmēju skaits sadalījuma pēc bērnu skaita un administratīvās teritorijas 2012. gada septembrī

Avots: Labklājības ministrijas Statistikas daļa (pēc pieprasījuma)

Informāciju sastādīja Sabīna Rauhmane

sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze latvijā

Education