Sociālā riska ģimenes ar bērniem Latvijā – situācijas raksturojums

13.12.2013, Rīga

 

 

 

 

 

Ģimeņu ar bērniem

Sociālā riska ģimeņu ar bērniem situācija

SOS BCA pētījums /J.Millere, M.Pranka/«Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze Latvijā» (2012)

Kopējais bērnu skaits valstī uz 2012.g. - 374 336, no tiem vismaz 25 107 jeb 7 % no kopējā bērnu skaita pēc pašvaldību sociālo dienestu norādītājiem datiem aug sociālā riska ģimenēs (pēc VBTAI apkopotiem datiem – 2012.g 3.494 bērniem netika nodrošināta pietiekama aprūpe un audzināšana)uz 2012.g valstī reģistrētas 87 629 ģimenes, kurām piešķirts trūcīgas ģimenes statuss un kurās auga 74 163 bērni jeb 19,8 % no valstī dzīvojošajiem bērniem ir piešķirts trūcīgas personas statuss;

Kopš 2010.gada palielinās vecāku skaits, kam ar bāriņtiesas lēmumu atņemtas aprūpes tiesības:2010.g. bērna aprūpes tiesības atņemtas 1645 vecākiem, atjaunotas - 521 (izņemto bērnu skaits- 1953 )2011.gadā bērna aprūpes tiesības atņemtas 1961 vecākiemm, atjaunotas -618 (bērnu skaits- 2300 )2012.gadā bērna aprūpes tiesības 1876 vecākiem, atjaunotas -649 (bērnu skaits- 2189 )

Būtiskākie statistikas rādītāji par bērniem un ģimenēm:

Sociālajiem darbiniekiem ir pārāk liela slodze Finansiālo līdzekļu trūkums Trūkst pakalpojumu sniedzēju Starpinstitucionālās sadarbības trūkums

Sociālo dienestu speciālistu atzīmētās problēmas, sniedzot atbalstu ģimenēm sociālā riska gadījumos (no intervijām)

Definīcija Latvijā:

«Ģimene, kurās netiek pietiekami nodrošinātas bērna aprūpe un audzināšana»

Definīcija Lielbritānijā:

Riska ģimene ir tāda ģimene, kurā pastāv kompleksas un multiplas problēmas, kas ierobežo ģimenes pastāvēšanas un

labklājības iespējas

Kā riska faktori ir definēti :

Nabadzība; parādi, bezdarbs, izglītības & iemaņu deficīts, nepiemērots mājoklis, kriminalitāte, anti-sociāla uzvedība, atkarības, garīgās saslimšanas, fiziskās saslimšanas, attiecību konflikti/šķiršanās, vardarbība ģimenē

Sociālās riska ģimenes definīcija

Ģimenes riska faktoru ietekme uz bērnu

NABADZĪBAPrimāri nabadzība, jo īpaši, ja tā ir ilgstoša, ir kā «pastiprinātājs» problēmām, ar ko saskaras ģimene – bezdarbs, apgrūtināta pieeja veselības un citiem ģimenei un bērniem būtiskiem pakalpojumiem.Tomēr, kā liecina pētījumi, ir ļoti cieša saikne starp ilgstošas nabadzības pieredzi bērnībā un ienākumu līmeni tālākā dzīvē (Latvijā dziļā nabadzībā dzīvo 30, % iedzīvotāji)/ Blanden, J. (2006) Bucking the Trend: What enables those who are disadvantaged in childhood to succeed later on in life. DWP, Working Paper No 31.

MĀJSAIMNIECĪBU PARĀDIParādu slogs ģimenē izraisa konfliktus un šķiršanos ģimenē, kā arī fiziskas un mentālas saslimšanas (Latvijā mājsaimniecību parādi sastāda 38 % no IKP)

Balmer, N. Buck, A. Pleasence, P. and Walker, H.C. (2005) Worried Sick: The Experience of Debt Problems and their Relationship with Health, Illness and Disability. Legal Services Research Centre.

ILGSTOŠS BEZDARBS Vecāku bezdarbs ne tikai pazemina vecāku profesionālās iemaņas un pašnovērtējumu un negatīvi ietekmē fizisko un garīgo veselību, līdz ar to pasliktinot bērna situāciju ģimenē, bet arī bērnu nākotnes izredzes – bērni, kas auguši ilgstošu bezdarbnieku ģimenēs, savā dzīvē daudz biežāk arī ir bez darba un ar zemiem ienākumiem (Latvijā 2012.g. 42,6% jeb 56 350 reģistrēto bezdarbnieku ir bez darba ilgstoši jeb vairāk nekā vienu gadu)

Blanden, J. Goodman, A. Gregg, P. And Machin, S. (2001) Changes in Intergenerational Mobility in Britain.

Ģimenes riska faktoru ietekme uz bērnu

VECĀKU IZGLĪTĪBA un PRASMESVecāku izglītības un prasmju trūkumam (arī sociālo un komunikācijas jomā) ir tieša saikne ar nodarbinātību un ieņēmumiem ģimenē.Kā parāda arī Latvijas SOS bērnu ciematu veiktais pētījums, zemas vecāku prasmes un zems izglītības līmenis ir viens no galvenajiem problēmu cēloņiem, kas rada tālākas problēmas un riskus bērna izņemšanai no ģimenes

MĀJOKLISNepiemērots mājoklis vai tā neesamība tiešā veidā ietekmē gan bērnu, gan vecāku fizisko un garīgo veselību un ir konstatēta tieša saikne starp nepiemērotu mājokli (asociālu vidi) un alkohola/ narkotiku lietošanu vecākiem un bērniem/ Crime and Justice Survey 2003.

KRIMINIALITĀTEBērniem, kuru vecāki ir apcietinājumā un šķirti no ģimenes, ir konstatēts 3 reizes augstāks anti-sociālas uzvedības un psihiska rakstura traucējumu risks nekā pārējiem bērniem. Tāpar arī pētījums liecina, ka 63 % no zēniem, kuru tēvi bijuši apcietinājumā, vēlāk arī bijuši iesaistīti krimināla rakstura pārkāpumos / Farrington, D. and Coid, J. (2003) Early Prevention of Adult Anti-Social Behaviour.Cambridge: Cambridge University Press.

Ģimenes riska faktoru ietekme uz bērnu

VARDARBĪBA ĢIMENĒPētījumi liecina, ka 25 % bērniem, kas bijuši vardarbības liecinieki ģimenē, uzrāda nopietnas sociāla un uzvedības rakstura problēmas. Tāpat pētijumi liecina, ka zēni, kas pieredzējuši vardarbību ģimenē, pieaugot biežāk tendēti būt vardarbīgi, savukārt meitenes biežāk kļūst par vardarbības upuri.Latvijā diemžēl nav precīzu datu ne par vardarbību ģimenē, ne par vardrbību pret bērniem, bet kā liecina dati, katra 3 sieviete no visiem reģistrētajiem vardarbības gadījumiem cietusi no vardarbības ģimenē)

ALKOHOLA UN NARKOTIKU ATKARĪBASIr konstatēts, ka atkarības un konflikti / šķiršanās / vardarbība ģimenē ir cieši saistīti. Pētījumi tāpat apliecina ciešu saikni starp vecāku alkohola lietošanu un bērnu sekmēm skolā. Kā liecina Latvijas bāriņtiesu dati par 2013. gadu, alkoholisms un vardarbība ģimenē ir visbiežākais iemesls bērna izņemšanai no ģimenes.

FIZISKĀ & GARĪGĀ VESELĪBAPētījumi norāda uz ciešu saikni starp vecāku invaliditāti/ sliktu veselību, nabadzību un parādiem. Pastāv arī cieša saikne starp vecāku fizisko un mentālo veselību. Bērni, kuru vecākiem ir garīga vai fiziska rakstura traucējumi, spiesti uzņemeties pieaugušā lomu un pienākumus, kas bieži izraisa veselības un emocionālus traucējumus pašam bērnam

VALMIERA

Ģimeņu problēmu cēloņsakarības

Zems izglītības līmenisZemas

pamat- prasmes

Slikti dzīves apstākļi

Bezdarbs

Motivācijas trūkums uzlabot savus dzīves apstākļus

Vardarbība

Bērnu atstāšana novārtā

Nabadzība

Konflikti ģimenē

Pētījuma secinājumi:

Alkohols/ citasatkarības

SekasCēloņi

Pieejamie pakalpojumi /resursi pašvaldībās

Izvilkumi no Valsts kanclejas pasūtītā pētījuma

prezentācijas :Sākotnejas ietekmes (Ex-ante)

novērtejums pariecerētajam strukturālajām

reformām profesionālāsociālā darba politikas joma

(2012.g dec.)

VALMIERA

IETEIKUMI VALSTS POLITIKAS LĪMENĪ

• BĒRNA KĀ STRATĒĢISKA VALSTS RESURSA / VĒRTĪBAS DEFINĒŠANA

• POLITIKAS UN FINANŠU INSTRUMENTU PĀRORIENTĒŠANA no KRĪZES INTERVENCES UZ PREVENCIJU

• KVALITATĪVU PĒTĪJUMU VEIKŠANA / STATISTIKAS APKOPOŠANA PAR ĢIMEŅU SITUĀCIJU/ RISKIEM / IEMESLIEM nevis SEKĀM, kas dotu atbildi par nepieciešamajām programmām un ļautu analizēt pieejamos/ nepieciešamos resursus

• VIENOTU MINIMĀLĀ PAKALPOJUMA GROZA un KVALITĀTES KRITĒRIJU DEFINĒŠANA SOCIĀLAJĀ DARBĀ AR ĢIMENĒM un BĒRNIEM

• UZ ĢIMENES un BĒRNU LABKLĀJĪBU VĒRSTAS POLITIKAS ĪSTENOŠANA – INTEGRĒTAS PROGRAMMAS BĒRNU un ĢIMEŅU ATBALSTAM, NODROŠINOT TĀM NEPIECIEŠAMO BUDŽETU

VALMIERA

IETEIKUMI PROGRAMMĀM

PREVENCIJAS PROGRAMMAS IETEKME UZ RISKIEMPatronāžas māsas ģimēm, kurās gaidāms bērns un pēc bērna piedzimšanas no 0-2 g.v.Patronāžas māsas cieši sadarbojas ar savas teritorijas sociālo dienestu un tiek speciāli apmācītas, lai varētu novētēt un atpazīt riskus ģimenē

Efektīva un visaptveroša risku prevencija agrīnā fāzē, jo iekļauj sevī gan situācijas novērtēšanu ģimenē, gan efektīvu atbalstu ģimenei, pirms problēmas ir eskalējušas

Vecāku prasmju apmācības•Jaunāko klašu vecākiem, sniedzot praktiskus padomus, kā atbalstīt bērniem mācībās (mātiku, valodu utml. pamatpriekšmetu apguvē);•Apmācības vecākiem par efektīvu komunikāciju ar pusaudžiem•Jaunajām māmiņām vecāku iemaņu apmācības un savstarpējās atbalsta grupas

Sniedzot vecākiem / aprūpētājiem atbalstu un attīstot iemaņas bērnu audzināšanā, tiek celta vecāku izpratne par bērna vajadzībām un dažādajiem bērna attīstības posmiem un to īpatnībām, rezultātā mazinot vardarbību un konfliktus ģimenē un uzlabojot savstarpējo saskaņu

Sociālo tīklu izveide vietējās kopienās, piem. interešu grupas bērnu vecākiem, jauniešiem, sievietēm, tēviem umtl., kuras vada apmācīti konkrētās pašvaldības sociālie darbinieki, psihologi vai tml. speciālisti

Sociālā riska ģimeņu iekļaušana vietējā kopienā, attīstot to socializācijas iemaņu un pašpalīdzības spējas

Pakalpojumu sasaiste, piem. bezdarbniekam reģistrējoties NVA, tiek aptaujāta ģimenes situācija, piem. apgādībā esoši bērni vai citas personas, kredītsaistības, invaliditāte utml. riska faktori, lai varētu laicīgi sniegt atbalstu

Efektīva un visaptveroša risku prevencija, jo iekļauj sevī gan risku izvērtēšanu ģimenē, gan efektīvu atbalstu ģimenei, pirms problēmas ir eskalējušas