esošās situācijas analīze

Click here to load reader

Post on 14-Feb-2017

226 views

Category:

Documents

5 download

Embed Size (px)

TRANSCRIPT

  • INTELLIGENT ENERGY EUROPE (IEE) PROGRAMME

    Contract N: IEE/11/BWI/507/SI2.604357

    Full title of the project: Efficient Energy Building Roadmap for Latvia

    Acronym of the project: EEBR-LV

    Deliverable 2.1.

    Esos situcijas analze

    Bvniecb strdjoo kvalifikcijas un prasmju paaugstinana 2020. gada

    enerijas un klimata mru sasnieganai

    Rgas plnoanas reions (RPR)

    Kurzemes plnoanas reions (KPR)

    Latgales plnoanas reions (LPR)

    Vidzemes plnoanas reions (VPR)

    Zemgales plnoanas reions (ZPR)

    Latvijas Siltuma, gzes un dens tehnoloijas inenieru savienba (LSGTIS)

    Latvijas Vides investciju fonds (LVIF)

    Latvijas Bvnieku asocicija (LBA)

    Latvijas Bvinenieru savienba (LBS)

    2012

    Grant agreement no: IEE/11/BWI/507/SI2.604357

    Project acronym: EEBR-LV

    Project full title: Efficient Energy Building Roadmap for Latvia

    www.rpr.gov.lv/bus

    Atskaite: publiski pieejama

    The European Commission (EC) is not responsible for information presented in this

    report, nor does it represent the official viewpoint of the European Commission.

  • Build up Skills - Latvija

    2

    Saturs

    Kopsavilkums 3

    1. Ievads 5

    2. Mri un metodes (LBA) 6

    3. Bvniecbas nozares raksturojums 7

    4. Valsts politika un stratija, lai veicintu ES 2020 enerijas un klimata

    mru sasnieganu ks (RPR) 16

    4.1. Energoefektivittes prasbas km 16

    4.2. Valsts mri klimata un enerijas jom 17

    4.3. Izvirztie energoefektivittes mri 20

    4.4. Valsts politika un stratija, lai sasniegtu vlamo rezulttu

    2020. gad atjaunojams enerijas ku bvniecb 26

    5. Statistika bvniecbas un enertikas nozars 28

    5.1. Renovciju apjomi 29

    5.2. Uzmumi bvniecb 30

    6. Profesionls izgltbas analze 39

    6.1. Profesionlo izgltbu apliecinoie dokumenti 43

    6.2. Latvijas izgltbas sistmas piesaiste Eiropas kvalifikciju

    ietvarstruktrai 44

    6.3. Bvniecbas specilistu sertifikcija 46

    6.4. Bvniecbas nozares darba tirgus dinamika 46

    6.5. Citi kursi un apmcbas programmas par ku energoefektivitti un

    atjaunojams enerijas izmantoanu ks (LEIF) 47

    6.6. Secinjumi un ierosinjumi 48

    7. Trkumi un ri 2020. gada mru izpildei 49

    7.1. Iespjamo investciju prognoze no 2012. gada ldz 2020. gadam

    projektos, kuri saistti ar ku energoefektivittes paaugstinanu,

    un to iespjamie avoti 49

    7.2. Darba resursu aprina metodikas izvle 49

    7.2.1. Projektu sistematizcija, galvens pamatgrupas 51

    7.2.2. Prognoze par nepiecieamo darbaspku, kas strd

    bvniecb, energoefektivittes uzlaboan 52

    8. ri un ieteikumi 2020. gada mru izpildei 56

    8.1. Profesionl izgltba 57

    8.2. Bvniecba kopum 57

    8.3. Klimata un enerijas mru izpilde 58

    9. Secinjumi 58

    10. Pielikumi 61

    10.1. pielikums. kas pc to veidiem 61

    10.2. pielikums. Pavaldbu investcijas 62

    10.3. pielikums. ku platbas pa ku veidiem (m2) 64

    10.4. pielikums. Profesionl pamatizgltba, EKI lmei 64

    10.5. pielikums. Energoefektivittes bvniecbas jom rpus

    reglamentts izgltbas Latvij 66

  • Build up Skills - Latvija

    3

    Kopsavilkums

    Projekt, kas tiek finansts BUILD UP Skills ietvaros, izstrdta skotnj

    analze, kas raksturoto bvniecbas tirg strdjoo zinanas un prasmes, k ar

    pareizjo situciju bvniecb kopum.

    s analzes mris bija noteikt pieprasjumu pc bvniecb nodarbintajiem un

    prognozt to nkotn, 2020. gad, lai izpildtu Latvijas klimata un enerijas

    mrus. darba rezultts ir pamats diskusijm ar vism ieinterestajm pusm

    rcbas plna izveidei un bvniecb strdjoo personu zinanu un kvalifikcijas

    paaugstinanai.

    km Latvij ir milzgs tehniski sasniedzams un ekonomiski pamatots

    energoefektivittes potencils, kas palaik netiek piencgi izmantots. Esoo ku

    renovcija Latvij notiek lni. Biei tiek stenota tikai daja kas renovcija, un

    vidji ku renovcijas projektos tiek sasniegts zems enerijas patria

    samazinjums zems bvdarbu kvalittes d. Veicot kompleksu kas renovciju

    atbilstoi obligtajm bvnormatva LBN 002-01 prasbm, iespjams sasniegt

    vismaz 50 % un lielku enerijas patria samazinjumu, nodroinot augstu

    komfortu un izmantojot atjaunojamos energoresursus.

    ku energoefektivittes Direktv 2010/31/ES1 ir izvirzts mris no 2020. gada

    31. decembra vism jaunbvm jtuvojas nulles enerijas kas rdtjiem jeb

    jsasniedz oti zema enerijas patria kas rdtji, un enerijai jbt saraotai,

    izmantojot atjaunojamos energoresursus. Skot ar 2018. gada 31. decembri, izrjot

    vai iegdjoties ku, da tipa kas jizvlas vism publiskajm institcijm.

    Latvija ir ar uzmusies vairkas starptautiskas saistbas, nosakot konkrtus

    enerijas un klimata mrus:

    ldz 2020. gadam palielint energoefektivitti par 20 %,

    ldz 2020. gadam palielint atjaunojamo energoresursu patsvaru bruto

    enerijas galapatri ldz 40 %,

    laika period no 2009. gada ldz 2016. gadam paaugstint energoefektivitti

    enerijas galalietotja pus, pankot 9 % enerijas patria samazinjumu,

    paaugstint nodarbintbas lmeni.

    Augsta bvniecbas darbu kvalitte renovcij un bvniecb ir viens no

    svargkajiem faktoriem, lai ieguldjumi energoefektivittes paaugstinan un

    atjaunojamo energoresursu izmantoan btu ekonomiski pamatoti. Izvirzto mru

    sasniegana nav iedomjama bez pietiekama skaita augsti kvalifictu strdnieku

    bvniecb.

    2011. gad ku bvniecb bija aizemtas 17 940 darba vietas. Lai prognoztu

    nepiecieamo strdnieku skaitu ldz 2020. gadam, darba ietveros izstrdti trs

    dadi scenriji:

    1) bzes scenrijs: aprins pamatots uz Ekonomikas ministrijas IKP pieauguma prognozi 2012. gadam 2,9 % un 4,6 % pieaugumu laik no 2013. ldz

    1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktva 2010/31/ES par ku energoefektivitti (prskatta). Eiropas Savienbas Oficilais Vstnesis L 153, 18.6.2010., 13. lpp.

  • Build up Skills - Latvija

    4

    2016. gadam. IKP pieaugums laik no 2016. ldz 2020. gadam pieemts k vidji

    4 % gad. Atbilstoi im bzes scenrijam nepiecieami 19 949 strdjoie, kas

    nodarbinti ar ku energoefektivitti un AER izmantoanu saisttos projektos;

    2) Latvija 2020 scenrijs: lai Latvija sasniegtu 2020. gadam noteikto klimata un enerijas mri, t. i., samazint ku enerijas patriu par 20 %, nepiecieamas

    1,51,8 miljardus latu lielas investcijas. Atbilstoi im scenrijam nepiecieami

    38 056 strdjoie;

    3) vidjs izaugsmes scenrijs: o scenriju raksturo piemums, ka aizvien vairk ku tiks renovtas, attstoties jauniem ku energoefektivittes

    paaugstinanas un AER izmantoanu veicinoiem finansanas instrumentiem k,

    piemram, ESCO, rotcijas fonds, nodoku atlaides, samazintas aizdevumu

    procentu likmes, valsts garantijas utt. scenrija gadjum 2020. gad bs

    nepiecieamai 29 003 strdjoie.

    K liecina veikt analze, profesionls izgltbas iestdes ldz 2020. gadam vartu

    sagatavot ldz 5166 jaunu bvniecbas specilistu, kas nodrointu papildus

    nepiecieamo strdjoo skaitu tikai bzes scenrija gadjum. Tomr jem vr,

    ka darbaspjg vecuma iedzvotju skaita prognozes liecina par darbspjgo

    iedzvotju skaita samazinanos. Tpat obrd aktula problma ir bvniecb

    strdjoo emigrcija uz citm valstm labka darba mekljumos. Bvniecb

    strdjoajiem raksturgas hroniskas slimbas, kas ierobeo iespju izmantot

    strdniekus daudzos darbos, piemram, darbam augstum un citos, kas ir btiski

    energoefektivittes paaugstinan. Vecum ap 60 gadiem iespjams, ka 90 %

    strdnieku nevars turpint darbu bvniecb. K liecina veikt analze, lai

    sasniegtu izvirztos enerijas un klimata mrus ldz 2020. gadam, nepiecieams

    gan palielint profesionlo izgltbas iestu absolventu skaitu, gan ar veikt

    pieauguo prkvalifikciju.

    Latvij nepastv izteikta specializcija energoefektvaj bvniecb, un lielkoties

    aj jom darbus veic tie pai uzmumi, kas darbojas visprgaj bvniecb.

    obrd nenotiek strdnieku specializcija. K liecina darba ietvaros veikt aptauja,

    gandrz visi respondenti atzinui, ka ir japmca strdnieki, paaugstinot to

    kvalifikciju. Aptaujas rezultti liecina ar, ka lielka daa strdjoo nav ieguvui

    atbilstou izgltbu, bet nepiecieams prasmes apguvui bvobjekt un pie

    uzmumu meistariem. Tomr mazajiem un vidjiem uzmjiem ir grti konkurt

    publisko pastjumu konkursos, un parasti ie uzmumi ir iesaistti bvdarbos k

    apakuzmji. Bvuzmjs, strdjot tikai k apakuzmjs un nesaemot savus

    pastjumus k enerluzmjs, nevar izveidot un noturt kvalifictu specilistu

    kodolu, komanda tiek komplektta katram objektam atsevii un netiek veikta

    strdjoo apmcba vai kompetenu paaugstinana. Tpat esoo strdnieku

    apmcbu bremz Publisko iepirkumu likuma nepilnbas, kur par galveno

    konkursu vrtanas kritriju tiek izvirzta piedvt zemk cena. Bvniecbas

    nozar pastv oti augsts nu ekonomikas faktors, kas neveicina godgu

    konkurenci un strdjoo kvalifikcijas paaugstinanu.

    obrd bvniecbas strdnieku prestis ir zems, un oti biei profesionls izgltbas

    iestds ir grti nokomplektt grupas. K biekais iemesls strdnieku papildu

    apmcbai tiek mints praktisko iemau trkums un nespja strdt patstvgi.

    Darba devji nav ieinteresti labu kvalifikcijas praku stenoan, jo uzmumiem

    nav motivcijas sistmas praku vietu nodroinanai. Strdjoajiem raksturga

  • Build up Skills - Latvija

    5

    aura specializcija bez izpratnes par energoefektivitti un jaunkajm AER

    tehnoloijm. Neformls izgltbas kursus organiz bvmaterilu raotji un

    tehnoloiju izplattji, ir organizti ar vairki apmcbu kursi un seminri dadu

    projektu ietvaros. stenotie kursi vui uzkrt pieredzi par esoo strdnieku

    kvalifikcijas trkumiem un papildus nepiecieamajm zinanm, bet di kursi

    netiek organizti regulri. Latvij nav ar sabiedriskas organizcijas (asocicijas),

    kas risintu un nodarbotos ar bvniecb nodarbinto strdnieku profesionlo

    kompetenu pilnveides jautjumiem. Latvij nav izstrdta instrumenta attstbas

    tendenu prognozanai un monitoringam attiecb uz jaunajm tehnoloijm,

    strdjoo kvalifikciju un nepiecieamo apmcbu bvniecbas nozar, un tas

    trauc veidot ilgtermia attstbas plnus strdjoo apmcbai.

    Tomr aptaujtie bvniecbas uzmumi atzina, ka pieredzjuu esoo strdnieku

    prkvalifikciju iespjams veikt pietiekami s laik, veidojot intensvus apmcbas

    kursus bvobjekt uz vietas, ko vartu stenot kop ar profesionls izgltbas

    iestdm. Atbilstoi valsts noteiktajiem klimata un enerijas mriem btu

    nepiecieams gan palielint strdjoo skaitu, gan ar paaugstint to zinanas un

    prasmes.

    1. Ievads

    Eiropas Savienbas (ES) dalbvalstis ir izvirzjuas ldz 2020. gadam sasniedzamos

    klimata un enerijas mrus, kas paredz, ka jpalielina atjaunojamo energoresursu

    (AER) izmantoana, lai Latvij 40 % no kopj enerijas galapatria nodrointu

    no AER. Juzlabo energoefektivitte, lai enerijas patri tiktu samazints par

    20 %. Latvij ldzgi k cits ES valsts tiei kas ir lielkais enerijas patrtjs.

    kas ir materilietilpgas un energoietilpgas inenierbves, kas rada 40 % no

    kopj enerijas patria un 36 % no kopjm CO2 emisijm Eirop. Palaik

    prioritrie ilgtermia mri k jaunu ku bvniecb, t esoo ku renovcij ir

    di:

    paaugstint ku energoefektivitti, tuvojoties nulles enerijas kas (oti zema enerijas patria ka, kas izmanto atjaunojamos energoresursus) rdtjiem;

    palielint atjaunojamo energoresursu izmantoanu ku enerijas patria seganai;

    samazint CO2 emisijas.

    Bvniecbas nozare ir viena no nozmgkajm tautsaimniecbas nozarm Latvijas

    ekonomik gan pc finanu apgrozjuma, gan nodarbinto skaita. Bvniecbas

    nozare ir atkarga no valsts ekonomisks attstbas, tai ir izteikta atseviu darbu

    veidu sezonalitte, augsta bvmaterilu, darbaspka un energoietilpba, k ar

    nozmgas pamatldzeku uzturanas un iegdes izmaksas.

    Pdj laik Latvijas bvniecba piedzvo btiskas izmaias. Kop 2002. gada

    nozar bija vrojams apjomu pieaugums, kas laik no 2006. ldz 2007. gadam

    prauga bvniecbas bum, ko izraisja ilgstos, neprtraukts ekonomikas,

    iedzvotju ienkumu un labkljbas lmea pieaugums, brva ltu kredtu

    pieejamba. Iedzvotju vlme uzlabot savu dzves lmeni un valsts investcijas

    bvniecbas sektor izraisja bvniecbas produkcijas cenu pieaugumu, kas nebija

    ekonomiski pamatots. 2008. gads bija zmgs ar strauju bvniecbas izaugsmi

  • Build up Skills - Latvija

    6

    pirmaj pusgad, neraugoties uz visprjo ekonomikas lejupsldi, un strauju

    kritumu otraj pusgad, kas turpinjs ldz 2011. gada treajam ceturksnim, kad

    bvniecbas apjomi beidzot ska pieaugt.

    Bvniecb 2011. gad tika nodarbints 71 tkstotis personu, kas ir 7,3 % no kopj

    nodarbinto skaita valst. Valsts mrog nozare piesaista apmram pusi no vism

    investcijm. Kopum bvniecba raksturo ikvienas valsts ekonomisko attstbu un

    ts dinamiku. Ekonomikas krzes rezultt, kad bvniecbas apjomi ievrojami

    krits, samazinjs bvniecbas nozar strdjoo skaits. Tomr pdj gad

    bvniecbas apjomi atkal pieaug 2011. gad saldzinjum ar iepriekjo gadu

    bvniecbas apjomi kpui par 12,4 %, kas saistts ar Eiropas fondu veiksmgu

    apguvi un zemo bvniecbas apjomu 2010. gad. Eiropas fondu finansjums ku

    energoefektivittes paaugstinanai Latvij pagaidm ir plnots ldz 2013. gadam.

    obrd mains izpratne par bvniecbas nozari un tiek noteiktas jaunas prasbas

    saistb ar vides aizsardzbu, energoresursu efektvu izmantoanu, kultrvsturisk

    mantojuma saglabanu un pielgoanu msdienu sabiedrbas vajadzbm. Mintie

    fakti nosaka arvien lielku nepiecieambu pc augsti kvalificta un motivta

    darbaspka, kas autu sasniegt 2020. gadam izvirztos klimata un enerijas mrus.

    Izstrdts analzes mris ir noteikt prasmju un zinanu trkumus bvniecb

    strdjoajiem un ar to saistts barjeras. Tpat esam centuies analizt nodarbinto

    personu zinanu un prasmju pieprasjumu nkotn.

    Autori cer, ka sagatavot esos situcijas analze var bt pamats tlkm

    diskusijm par pareizjm un nkotnes vajadzbm darbinieku prasmju un

    zinanu pilnveidoanai.

    2. Mri un metodes

    Analzes mris ir noteikt prasmju un zinanu trkumus bvniecb strdjoajiem

    un ar to saistts barjeras. Tpat tiek risinti jautjumi, kas saistti ar ES un Latvij

    2020. gadam noteikto klimata un enerijas mru sasnieganu. Darb analiztas trs

    lielas nozares enertika, bvniecba un izgltba, galveno uzmanbu pievrot

    profesionlajai izgltbai. Analze veikta kontekst ar valsts ekonomisko attstbu,

    ievrojot izstrdtos plnus un stratijas. Izmantotas das galvens ptjumu

    metodes:

    tiesbu aktu un politikas plnoanas dokumentu analze;

    tmai atbilstos pieejams informcijas un datu analze;

    bvnieku anketana;

    ekspertu viedoklis;

    statistisks apstrdes metodes (korelcijas, regresijas analze utt.).

    Lai nodrointu izmantoto datu ticambu, ptjuma pamat ir Latvijas Centrls

    statistikas prvaldes (turpmk tekst CSP) sniegtie dati, k ar Valsts kases, Valsts

    iemumu dienesta, Finanu un kapitla tirgus komisijas un Latvijas Bankas dati.

  • Build up Skills - Latvija

    7

    Ptjum izmantoti dati un secinjumi no citiem, ES finanstiem ptjumiem un

    ziojumiem par aj darb analizto jomu, k ar no atbildgo ministriju

    sagatavotiem gada prskatiem, informatvajiem ziojumiem un no to sagatavotajm

    stermia un ilgtermia stratijm un plniem.

    Dati, kuri tiek izmantoti, ptot makroekonomisko situciju valst un bvniecbas k

    nozares ietekmi uz kopjo ekonomiku, atirtas no datiem, kas raksturo ms

    interesjoo sfru energoefektivittes paaugstinanu un atjaunojamo energoresursu

    (AER) izmantoanu ku bvniecbas nozar. Ptot bvniecbas nozares ietekmi uz

    iekzemes kopproduktu (IKP), jem vr nozares kopjie dati par ku bvniecbu

    un projektanu, inenierbvju bvniecbu un specilo bvniecbu. ku bvniecba

    veidoja aptuveni pusi no visa apjoma izaugsmes gados (2007) un apmram 1/3

    pareizj situcij (2011), kad inenierbvju bvniecbas patsvars kopj apjom

    ir btiski palielinjies.

    Prognozes da, lai noteiktu nepiecieamo darbaspku nkotn, analizti valsts

    noteiktie klimata un enerijas mri, kurus paredzts risint, paaugstinot ku

    energoefektivitti un atjaunojamo energoresursu izmantoanu ks. Ir emtas vr

    prognozes, ko izteikusi Latvijas Banka, Ekonomikas ministrija, Finanu ministrija,

    Labkljbas ministrija un citas valsts institcijas. Oficils prognozes saldzintas ar

    neatkargu ekspertu vrtjumu.

    emot vr pareizjo ekonomisko situciju ne tikai Latvij, bet ar vis Eirop,

    jatzst, ka darbaspka prognoze tuvkajiem 510 gadiem bvniecb tiek izteikta

    oti piesardzga, veidojot trs alternatvus scenrijus: nepiecieamais darbaspks

    izvirzto mru sasnieganai, valsts prognoztais un ekspertu prognozes.

    Darbaspka pieprasjumu tirg ilgtermi btiski ietekm oti daudzi faktori,

    piemram, ekonomikas attstba, finanu plsma, mjoku politika, demogrfija,

    nodarbintbas problmas, kas saisttas ar darbaspka pakpenisku novecoanos,

    darbaspka emigrciju un imigrciju.

    Sagatavojot secinjumus tlkai rcbas plna izstrdei, pamat ir emtas vadlnijas,

    kas noteiktas Nacionls attstbas plna 2014.2020. gadam (NAP) izstrdanai.

    Tas bs hierarhiski augstkais vidj termia attstbas plnoanas dokuments

    Latvij, kam jnodroina Latvijas ilgtspjgas attstbas stratijas ldz 2030. gadam

    (Latvija 2030) stenoana vidj termi.

    3. Bvniecbas nozares raksturojums

    Bvniecbas nozare Latvij ir piedzvojusi btiskas izmaias vairku gadu garum,

    t veido nozmgu dau no IKP un ir kopjs tautsaimniecbas attstbas vai

    stagncijas posma rdtjs. Bvniecbas nozare ir ciei saistta ar citu ekonomikas

    dalbnieku aktivittm, jo, ieguldot investcijas cits nozars, ts nevar attstties

    bez bvuzmju ldzdalbas, vai t btu infrastruktras attstba, jaunu raotu

    bvniecba vai mjoku un nedzvojamo ku bvniecba. Bvniecbas tendences

    korelcij ar IKP izmaim pardtas 3.1. attl2.

    2 www.em.gov.lv

  • Build up Skills - Latvija

    8

    3.1. attls. Bvniecbas tendences korelcij ar IKP izmaim

    Centrls statistikas prvaldes apkopotie sezonli neizldzintie dati liecina, ka

    2011. gad saldzinjum ar 2010. gadu IKP ir palielinjies par 5,5 %. Bvniecbas

    apjomi kopum augui par 12,4 %. 2011. gada ceturtaj ceturksn, saldzinot ar

    2010. gada ceturto ceturksni, par 25,9 %, lai ar kpumu vairk nodroinjusi

    finanu piesaiste inenierbvm.

    Bvniecbas produkcijas apjoma izmaias pa gadiem, saldzinot ar bzes periodu,

    parda bvniecbas produkcijas indekss 3.1. tabul.

    3.1. tabula

    Bvniecbas produkcijas indekss 2000.2011.

    Gads

    Bvniecbas

    produkcija

    kop

    kas Inenierbves Bvniecbas

    produkcija

    kop

    kas Inenierbves

    Pret iepriekjo gadu (%) 2005=100 %

    2000 107,8 138,2 78,2 56,9 59,5 53,3

    2001 105,8 103,4 109,4 60,4 61,3 58,8

    2002 110,8 108,9 116,7 67,7 67,0 68,7

    2003 113,5 117,3 107,4 76,6 78,4 74,0

    2004 113,0 110,4 117,6 86,7 86,6 86,7

    2005 115,3 115,4 115,3 100 100 100

    2006 114,4 108,5 119,8 114,4 108,5 119,8

    2007 113,0 123,6 101,3 113,0 123,6 101,3

    2008 96,9 86,3 112,6 129,3 134,1 121,4

    2009 65,1 50,5 82,2 124,9 116,5 136,7

    2010 76,4 75,1 77,7 95,4 87,5 106,2

    2011 112,3 114,7 110,6 107,1 100,4 124,7

    Straujkais bvniecbas rdtju kpums bija vrojams laik no 2005. gada ldz

    2008. gadam, ko sekmja ekonomikas strauj attstba, finanu kapitla pieaugums

    un banku labvlg kreditanas politika. Izvrtjot izdoto bvatauju skaita

  • Build up Skills - Latvija

    9

    dinamiku aj period, var secint, ka visstraujk palielinjs izsniegto bvatauju

    skaits dzvojamo mju segment.

    da tendence bija likumsakarga, atskatoties uz padomju laiku, kad Latvij bija

    izteikts dzvoku un dzvojams platbas trkums un dzvojamo ku bvniecba

    spja nodroint tikai minimls prasbas. aj laik Latvij ieplda daudz

    iedzvotju no visas Padomju Savienbas. Pieprasjums pc dzvokiem atstja

    iespaidu uz tolaik celto ku kvalitti un energoefektivitti, jo bija lti energoresursi.

    Otrs faktors, kas veicinja tirgus pieprasjumu pc papildu dzvojamm platbm,

    bija fakts, ka liela daa dzvojams platbas tika rta. Pc dzvoku un statistikas

    gadagrmatas datiem3, 1996. gad Latvij saldzinjum ar kaimivalstm 58,2 %

    iedzvotju dzvoja rts dzvojams platbs (Igaunij 19 %, Lietuv 7,6 %).

    Mjoku kopjs platbas pieauguma tendenci var skaidrot ar pieprasjumu pc

    lielkas mjoka platbas uz vienu iedzvotju.

    Neraugoties uz dzvojamo ku lielo bvniecbas apjomu, pc Centrls statistikas

    prvaldes datiem4, Latvij dzvojam fonda kopj platba 2009. gada beigs bija

    61,1 miljons kvadrtmetru, t. i., vidji 27,2 m2 uz vienu iedzvotju.

    Aptuveni divas

    tredaas dzvojam fonda atrodas pilsts, attiecgi viena tredaa lauku

    teritorijs. Mjoka platba vidji uz vienu iedzvotju kop 1990. gada pieaugusi

    par 8,2 m2. Prognozjams, ka mjoku platba turpins pieaugt, jo saldzinjum ar

    citm Eiropas valstm Latvij dzvojam platba uz iedzvotju ir viena no

    mazkajm. Lielbritnij un Zviedrij vidj mjoka platba vienam iedzvotjam

    ir aptuveni 40 m2. K redzams 3.2. attl, no 1990. gada dzvojam fonda platba ir

    pieaugusi. Straujkais pieaugums bija 2005.2006. gad. Kop 2008. gada

    pieauguma temps ir strauji samazinjies, un to var izskaidrot ar sareto

    ekonomisko situciju Latvij.

    48

    50

    52

    54

    56

    58

    60

    62

    1990

    1991

    1992

    1993

    1994

    1995

    1996

    1997

    1998

    1999

    2000

    2001

    2002

    2003

    2004

    2005

    2006

    2007

    2008

    2009

    milj

    . m

    kop

    j

    s p

    lat

    bas

    3.2. attls. Dzvojamais fonds, pa gadiem (milj. m kopjs platbas)

    3 Annual Builletin of HOUSING AND BULDING STATISTICS for Europe and North America, 1998.,United

    Nations, New York and Geneva, 89p.

    4 Latvijas Republikas Centrl statistikas prvalde. Dzvojam fonda platba. Tmeka vietne:

    http://data.csb.gov.lv/Dialog/Saveshow.asp

    http://data.csb.gov.lv/Dialog/Saveshow.asp

  • Build up Skills - Latvija

    10

    Lielais pieprasjums un nekustam pauma tirgus attstba veicinja dzvojamo ku

    bvniecbu. Augoais bvniecbas apjoms aj laik neveicinja kvalitatvu ku

    bvniecbu, un energoefektivittes nodroinana nebija primrais rdtjs. Pla

    ku celtniecba izraisja bvniecbas produkcijas cenu pieaugumu, kas nebija

    pamatots. Savukrt pieprasjums pc strdniekiem bija pieaudzis td apmr, ka

    strdnieku kvalifikcijai netika pievrsta pietiekama uzmanba. Lai laik pabeigtu

    darbus un nodotu kas ekspluatcij, bvuzmji bija spiesti makst neadekvti

    augstu algu strdniekiem, un darbs bvniecb vilinja pilngi viss nozars

    strdjoos bez paas kvalifikcijas. Algas bvniecb bija tik lielas, ka darbinieki

    no citm nozarm prgja strdt bvniecb, un tas izraisja kopj algu lmea

    pieaugumu tautsaimniecb. Darbaspka augsts darba algas un ltko bvmaterilu

    izvle, lai nedaudz samazintu izmaksas, atstja iespaidu uz ajos gados bvto ku

    kvalitti un daji ar grva bvniecb strdjoo darbinieku prestiu.

    Skoties ekonomikas krzei, bezdarbs visvairk skra bvniecbas nozar

    strdjoos. Neraugoties uz aj laik uzbvto dzvojamo ku (gan daudzdzvoku,

    gan privto ku) lielo apjomu, dzvoku problma netika atrisinta, jo lielais

    pieprasjums bija sadrdzinjis visu celtniecbas procesu, skot no projekttjiem,

    materilu piegdtjiem un beidzot ar palgstrdniekiem. Pieprasjums pc

    dzvokiem strauji samazinjs, nekustamo paumu vrtba krits. Ldzeki, kas

    tika ieguldti bvniecb, tika iesaldti un nesa tikai zaudjumus, tie neatgriezs

    ekonomik un padziinja krzi vl vairk. Daudzi bvniecbas uzmumi

    bankrotja. Uzbvto dzvojamo platbu apjoms pa gadiem pardts 3.2. tabul5.

    3.2. tabula

    Uzbvts dzvojams kas reionos Reioni Kopj platba (tkst. m

    2) tai skait viendzvoku mjas (tkst.

    m2)

    Gads 2000 2005 2009 2010 2011 2000 2005 2009 2010 2011

    Kop 191,1 552,2 672,0 384,7 380,9 181,0 324,7 427,0 323,8 240,9

    Rga,

    Pierga

    118,0 438,0 504,2 282,9 306,3 108,6 235,1 278,1 225,3 166,5

    Prj

    Latvija

    73,1 114,2 167,8 101,8 74,6 72,4 89,6 148,9 98,5 74,4

    No Bvinspekcijas 2007. gada prskata var secint, ka 2007. gad nozmga ir

    Eiropas Savienbas finanu ldzeku piesaiste infrastruktras objektiem, liela

    uzmanba tika pievrsta daudzdzvoku dzvojamo ku renovcijai un

    energoefektivittes paaugstinanai. 2007. gad ir palielinjies ekspluatcij

    pieemto bvju skaits kopum, vienlaikus pieaugot apjomam. 2007. gad

    ekspluatcij pieemtas bves kopsumm par 1 707 497,8 latu. Btiskais apjoma

    kpums saistts ar bvmaterilu cenu pieaugumu, darba apmaksas paaugstinjumu,

    energoresursu sadrdzinjumu valst u. c. Ekspluatcij pieemts par valsts un

    pavaldbu finanu ldzekiem celts bves veido apmram 2022 % no kopj

    apjoma (2007. gad 390 367,9 latu jeb 22,9 % no kopj ekspluatcij nodoto

    bvju apjoma, 2006. gad 255 880,7 latu jeb 22,3 %, 2005. gad 172 191 latu

    jeb 21 %). Skatt pielikumu.

    5 Centrls statistikas prvaldes dati.

  • Build up Skills - Latvija

    11

    emot vr ekonomisko situciju valst, 2008. gad bvniecbas apjomi

    saldzinjum ar 2007. gadu ir samazinjuies par 3,7 % (tai skait jauns

    bvniecbas apjomi sarukui par 1,6 %, remonta un rekonstrukcijas darbu

    apjomi par 6,2 %). Ekonomikas lejupsldes period no 2008. ldz 2010. gadam

    bvniecbas nozare ir cietusi daudz vairk nek tautsaimniecba kopum. IKP

    sarukums 2009. gad bija par 14,4 %, savukrt bvniecbas indekss samazinjs par

    32,8 %. Ekonomikas kritums IKP rdtjus pietuvinja 2005. gada lmenim, bet

    bvniecbas rdtjus 2003. gada lmenim.

    2008. gad sks ievrojama dzvojamo ku bvniecbas apjomu krians,

    bvniecbas apjoms faktiskajs cens samazinjs par 35,5 %, ldz 2009. gad

    apjomu redukcija sasniedza 71,5 % rdtju. Dzvojamo ku bvniecbas kritums

    2010. gad mazinjs un bija 31 %, bet 2011. gad vrojams kpums dzvojamo mju

    bvniecb, par ko liecina izsniegto bvatauju skaits kop jaunai bvniecbai,

    rekonstrukcijai, renovcijai un jaunai bvniecbai atsevii. Ldzgi kritumi un

    kpumi vrojami nedzvojamo ku sektor. ku bvniecbai izsniegto bvatauju

    skaits (pa gadiem) redzams 3.3. attl6.

    3.3. attls. Izsniegts bvataujas ku bvniecbai, pa gadiem

    Bvniecbas tirgus dalbnieki

    Atbilstoi Bvniecbas likumam bvniecbas dalbnieki ir fiziskas vai juridiskas

    personas, kuras ar paumu, finanu ldzekiem, darbu vai pakalpojumu piedals

    bvniecbas proces. Bvniecbas dalbnieki ir: bvtjs, pasttjs, bvprojekta

    autors, galvenais bvuzmjs, darbuzmjs. obrd komercbankas veic

    piesardzgu kreditanu, kas neveicina investciju piesaisti bvniecb. Lielkie

    darbi, kas saistti ar energoefektivittes un atjaunojamo energoresursu izmantoanu

    ks, galvenokrt attiecas uz valsts atbalsta programmu apganu. Ldz ar

    bvniecbas apjomu kritumu samazinjies jau esoo bvniecbas uzmumu skaits,

    tpat obrd ir apgrtinta jaunu uzmumu ienkana tirg. Btisks rslis jaunu

    6 Centrls statistikas prvaldes dati.

  • Build up Skills - Latvija

    12

    dalbnieku ienkanai ir ne tikai investciju samazinans bvniecb. SIA

    Baltijas Konsultcijas ziojum k galvenie ri minti:

    atbilstoas kvalifikcijas specilistu trkums;

    darba pieredzes prasbas komercsabiedrbai;

    liels apjoms pretrungu un nesakrtotu tiesbu aktu, kas regul bvniecbas

    nozari;

    prasbas komercsabiedrbu apgrozjumam.

    Tirgus tendences un prognozes

    Tirgus tendences ir atkargas no katras teritorijas attstbas tendencm, katras

    pavaldbas finansilajm iespjm, investcijm, darbaspka nodroinjuma, bet,

    galvenais, no tautsaimniecbas attstbas valst kopum. Tirgu ietekmjos faktors ir

    dadu investciju piesaiste jebkurai nozarei. Saska ar Ekonomikas ministrijas

    ziojumu 2012. gad Latvijas tautsaimniecbas izaugsme neprsniegs 3 % robeu,

    savukrt kopjs pievienots vrtbas lmea svrstbas bvniecbas nozar

    iespjamas ldz 7,7 %. Reli bvniecbas produkcijas apjoms saldzinmajs cens

    ldz 2020. gadam vartu pieaugt ik gadu par 24 %.

    Ir veikts ptjums par tirgus tendencm un prognozm, aptaujjot bvniecbas

    nozares uzmumus. Pc SIA ERNST&YOUNG veikts aptaujas7 datiem var

    secint, ka lielk daa bvniecbas uzmumu redz attstbas iespjas vietj tirg

    un nesaskata lielas iespjas eksporta tirgos, taj pa laik liela daa uzmju

    nedom, ka vietjais tirgus vartu btiski mainties.

    Aptaujas rezultti uzmumu prognozes par uzmuma attstbu vietj tirg un

    eksporta tirg 2012. gad ku bvniecb redzami 3.4. un 3.5. attl.

    3.4. attls. Bvniecbas uzmumu prognozes par vietjo tirgu

    7 Eiropas Socil fonda darbbas programmas Cilvkresursi un nodarbintba papildinjuma

    1.2.1.1.1. apakaktivittes projekta Nozaru kvalifikcijas sistmas izveide un profesionls izgltbas

    efektivittes un kvalittes paaugstinana ietvaros.

  • Build up Skills - Latvija

    13

    3.5. attls. Bvniecbas uzmumu prognozes par eksporta tirgiem

    Kopum bvniecbas nozare, pc ts dalbnieku vrtjuma, turpins attstties,

    tomr attstba drzk bs mrena nek strauja. Lai nkotn uzlabotu uzmumu

    darbbu un paaugstintu to konkurtspju, ir btiski palielint darbaspka

    kompetences lmeni, kas atbilstoi SIA ERNST&YOUNG veiktajam ptjumam

    visvairk ietekm uzmumu darbbu. K btiskkos faktorus uzmji min dus:

    1) darbaspka kompetences lmenis (77,4 %);

    2) nodoku politikas izmaias (65,7 %);

    3) pirktspja (56,4 %);

    4) darbaspka pieejamba darba tirg (56,2 %);

    5) uzmjdarbbas izmaksu izmaias (45,5 %).

    K btiskkie faktori bvniecbas uzmjvides attstbai tiek minti darba spka

    kompetences uzlaboana un darbaspka pieejamba darba tirg.

    Nelegl nodarbintba un nu ekonomika bvniecbas nozar

    nu ekonomika 2010. gad Latvij sasniedza 38,1 % no iekzemes kopprodukta,

    kas ir par 1,5 % vairk nek 2009. gad, liecina Eiropas Mazo uzmumu padomes

    (European Council for Small Business and Entrepreneurship ECSB) ptjums

    par nu ekonomiku Baltijas valsts.

    Baltijas Starptautisk ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) ptnieku Ta

    Putnia un Ara Saukas veiktaj aptauj atkljies, ka Latvij nu ekonomikas

    patsvars 2010. gad bijis ievrojami lielks nek Lietuv un Igaunij.8

    Populrkie nu ekonomikas izpausmes veidi ir peas slpana, aploku algas un

    nelegl nodarbintba (NN), k ar kukudoana.

    8 http://scenariji.lv/2011/09/enu-ekonomika-latvija-pern-pieaugusi/, 28.09.2011.

    http://scenariji.lv/2011/09/enu-ekonomika-latvija-pern-pieaugusi/

  • Build up Skills - Latvija

    14

    Ptnieki norda, ka nu ekonomikas izaugsmei pdjo trs gadu laik Latvij bijusi

    labvlga augsne, ko veicinjusi nestabil nodoku sistma. Latvij bvniecba tiek

    uzskatta par nozari, kur nu ekonomikas izpausmes ir visplaks.

    BICEPS ptjum nu ekonomika bvniecb veido 53 % (skatt 3.6. attlu).

    Ptnieki secina, ka ldz ar nu ekonomikas pieaugumu var apaubt ar IKP kritumu

    bvniecbas nozar.

    3.6. attls. nu ekonomika nozars 2010. gad (% no IKP) sektoros

    2011. gad saldzinjum ar 2010. gadu vairk nek divas reizes ir palielinjies

    atklto neoficili nodarbinto skaits. Valsts darba inspekcija veikusi

    3248 prbaudes un 885 uzmumos atklti 2958 bez rakstveida darba lguma

    nodarbintie. Visvairk neoficili nodarbintie strdjui bvniecbas nozar

    713 cilvki (24,1 %). dus datus Valsts darba inspekcijas nereistrts

    nodarbintbas apkaroanas eksperti skaidro ar saldzinoi ierobeoto skaitu brvo

    darba vietu, k ar sabiedrb valdoo iecietbu pret nereistrto nodarbintbu.

    3.2. tabul redzami Valsts darba inspekcijas dati par prbaudm saistb ar

    nereistrti nodarbintm personm Latvijas bvniecbas nozares uzmumos,

    kopum un atsevii no 2007. ldz 2011. gadam9.

    3.2. tabula

    Nereistrti nodarbintie bvniecb

    Gads Apsekojumu

    skaits, kop

    Atklto NN

    personu

    skaits, kop

    Atklto NN

    personu skaits

    bvniecb

    Procentos pret

    kopjo skaitu

    2007 3987 2846 1453 51,1

    2008 4554 1623 695 42,8

    9 Valsts darba inspekcijas dati.

  • Build up Skills - Latvija

    15

    2009 4996 1211 485 40

    2010 3264 1823 716 39,3

    2011 3248 2958 713 24,1

    Statistikas dati apliecina, ka bvniecbas uzmumi uzskatmi par nereistrtas

    nodarbintbas augsta riska uzmumiem. Ptjumu centra SKDS ptjuma dati, kas

    iegti pc Latvijas Brvo arodbiedrbu savienbas pastjuma, liecina, ka aptauj,

    kuras mris bija noskaidrot iedzvotju attieksmi pret darba lgumu noslganu,

    37 % respondentu atbildjui, ka piekristu strdt algotu darbu ar bez darba

    lguma, savukrt 26 % respondentu uzskata, ka darba lgums ir tikai formalitte.

    Valsts darba inspekcijas apkopot informcija liecina, ka Latvijas uzmumos ir

    oti augsts nereistrtas nodarbintbas lmenis, jo katr treaj apsekotaj

    uzmum konstattas nereistrtas nodarbintbas pazmes. Valsts darba

    inspekcija sav mjas lap regulri inform par uzmumiem, kuros konstattas

    nereistrti nodarbintas personas. Minto informciju izmanto ar publisko

    iepirkumu institcijas, saemot informciju par uzmumiem, kuri pieteikui savu

    dalbu publiskajos iepirkumos. Tas vairk attiecas uz lielajiem uzmumiem, kas,

    k rda ptjumi, ar piedals nu ekonomikas veidoan. Lielkais nelegls

    nodarbintbas apjoms, pc statistikas datiem, vartu bt privtaj sektor,

    viendzvoka ku bvniecb.

    0

    200

    400

    600

    800

    1000

    1200

    19

    90

    19

    92

    19

    94

    19

    96

    19

    98

    20

    00

    20

    02

    20

    04

    20

    06

    20

    08

    20

    10

    Uzb

    v

    ts

    jau

    ns

    dz

    voja

    ms

    ka

    s.

    (t

    kst.

    m2

    kop

    j

    s p

    lat

    bas

    )

    Dzvojams kas Latvij

    Viendzvoka kas Latvij

    Dzvojams kas Rg

    Viendzvoka kas Rg

    3.7. attls. Uzbvts jauns dzvojams kas Latvij un Rgas reion, pa gadiem

    K redzams 3.7. attl, lielu dau no jaun uzbvt dzvojam fonda veido

    privtmjas, un lielkoties ts ir privtmjas Rgas reion. Biei vien privtmjas

    tiek celtas pau spkiem, un nereti ar privtmju bvniecb domin nelegl

    nodarbintba. K pierda statistikas dati un veiktie ptjumi, bvniecb raksturgs

    liels nelegls nodarbintbas risks, kas savukrt neveicina godgu konkurenci un

    strdjoo kvalifikcijas paaugstinanu.

  • Build up Skills - Latvija

    16

    4. Valsts politika un stratija, lai veicintu ES 2020 enerijas un klimata mru sasnieganu ks (RPR)

    4.1. Energoefektivittes prasbas km

    obrd ku energoefektivittes paskumus steno divas ministrijas Vides

    aizsardzbas un reionls attstbas ministrija (VARAM) steno projektus

    galvenokrt sabiedrisks ks, Ekonomikas ministrija daudzdzvoku dzvojams

    ks. Normatvie akti nosaka, ka par energoefektivittes politiku atbildg

    institcija ir Ekonomikas ministrija (sk. ku energoefektivittes likuma10

    4. pantu

    un Noteikumu par ku energosertifikciju11

    18. un 19. punktu).

    Energoefektivittes prasbas km nkotn iezmtas Direktv 2010/31/ES (ku

    energoefektivittes direktva)12

    . Taj noteikts, ka katrai dalbvalstij jparedz prasbu

    minimums ku energoefektivittei. Latvijas gadjum tiek izdarta atsauce uz

    bvnormatvu LBN 002-01, kur noteiktas obligts prasbas norobeojoajm

    konstrukcijm un to blvumam, lai ar nav noteikts kas enerijas patri kopum.

    obrd izstrdes stadij esoaj Enertikas stratij noteikts, ka ilgtermi ldz

    2030. gadam ir sasniedzams ku sektora siltumenerijas patria samazinjums ldz

    100 kWh/m2 gad, tai skait jaunu ku vidjais patri 50 kWh/m

    2 gad.

    ku energoefektivittes direktv izvirzta btiska prasba no 2020. gada

    31. decembra vism jaunbvm jtuvojas nulles enerijas kas jeb zema enerijas

    patria kas rdtjiem, un enerijai jbt saraotai, izmantojot atjaunojamos

    energoresursus. Skot ar 2018. gada 31. decembri, izrjot vai iegdjoties ku,

    da tipa kas jizvlas vism publiskm institcijm. Atirb no pirms versijas

    prskatt direktva attiecas gandrz uz vism km.

    Jauns direktvas otraj pant pards nulles enerijas kas jdziens. Nav nordti

    konkrti kvantitatvi (piem., kWh/m2 gad) rdtji, kas autu defint da tipa ku,

    bet ir nordti kvalitatvi rdtji (piem., maksimli samazinti siltuma zudumi),

    kdiem jatbilst kai. kas enerijas patriam jbt oti zemam, un tam ir jbt

    nosegtam ar eneriju, kura saraota k vai netlu no kas, izmantojot atjaunojamos

    energoresursus. Prskattaj direktv pards ar jdziens izmaksu optimls

    lmenis, kas bs jpiemro jebkuram renovcijas projektam.

    Direktvas mru sasnieganai dalbvalstm nepiecieams:

    noteikt kvantitatvus un prbaudmus zema enerijas patria kas kritrijus;

    veicot ku renovciju, sasniegt lielku enerijas patria samazinjumu nek ldz im;

    izstrdt metodiku izmaksu optimalittes lmea noteikanai ku renovcijas gadjum. Metodika jizstrd ar noteikumu, ka taj emtas vr ne

    tikai indivda, bet ar sabiedrbas intereses;

    10 ku energoefektivittes likums (Latvijas Vstnesis (LV), 51 (3835), 02.04.2008.; Ziotjs, 9,

    08.05.2008.) [stjs spk 16.04.2008.] ar grozjumiem, 04.03.2010. likums (Latvijas Vstnesis, 43 (4235), 17.03.2010.) [stjs spk 18.03.2010.] http://www.likumi.lv/doc.php?id=173237.

    11 MK noteikumi Nr. 504 Noteikumi par ku energosertifikciju (LV, 93 (4285), 11.06.2010.) [stjs spk 12.06.2010.] http://www.likumi.lv/doc.php?id=211642.

    12 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktva 2010/31/ES par ku energoefektivitti

    (prskatta). Eiropas Savienbas Oficilais Vstnesis L 153, 18.6.2010., 13. lpp.

    http://www.likumi.lv/doc.php?id=206633http://www.likumi.lv/doc.php?id=206633http://www.likumi.lv/doc.php?id=173237http://www.likumi.lv/doc.php?id=211642

  • Build up Skills - Latvija

    17

    ES lmen jrod jauni energoefektivittes finansanas pamieni un instrumenti, kas veicintu esoo ku renovciju.

    K var prognozt, km nkotn tiks izvirztas aizvien stingrkas prasbas attiecb

    uz to enerijas patriu. Lai Latvija sptu izpildt direktv noteiktos mrus un

    nkotn priet uz nulles enerijas ku bvniecbu un renovciju, nepiecieami

    zinoi un augsti kvalificti darbinieki.

    4.2. Valsts mri klimata un enerijas jom

    Latvijas enerijas un klimata mri stratijas ES 2020 kontekst:

    palielint energoefektivitti par 20 % jeb iegt 0,668 Mtoe enerijas

    ietaupjumu primro energoresursu patri;

    palielint atjaunojamo energoresursu patsvaru bruto enerijas galapatri

    ldz 40 %;

    ierobeot valsts kopjs siltumncefekta gzu (SEG) emisijas, lai 2020. gad

    ts neprsniegtu 12,19 Mt CO2 ekvivalenta;

    Latvijas starptautisks saistbas paredz ar paaugstint energoefektivitti

    enerijas galalietotja pus laika period no 2009.2016. gadam, pankot 9 %

    enerijas patria samazinjumu;

    paaugstint nodarbintbas lmeni.

    Ar Eiropas Savienbas Direktv 2006/32/EK13

    ir noteikts, ka katrai dalbvalstij

    ldz 2016. gadam jsamazina enerijas galapatri par 9 % saldzinjum ar bzes

    gadu. Atbilstoi iem mriem pieemts pirmais un otrais energoefektivittes

    rcbas plns. Vislielko enerijas patria samazinjumu paredzts pankt ar

    energoefektivittes paskumiem mjoku sektor, iegstot 2701 GWh enerijas

    samazinjumu.

    Vairkos ptjumos analizts dzvojamo ku enerijas patri un dadu faktoru

    ietekme uz to. A. Kamenders, G. ogla un A. Blumberga ptjum Daugavpils

    dzvojamo ku enerijas patri14

    analizjui 35 daudzdzvoku dzvojams kas,

    kuru vidjais koritais siltumenerijas patri standartiztos klimatiskajos

    apstkos apkurei bija 150 kWh/m2 gad. Savukrt 94 daudzdzvoku dzvojamo

    ku enerijas patria datu analze Salaspil15

    va secint, ka vidjais koritais

    siltumenerijas patri apkurei un karstajam denim ir 212 kWh/m2 gad, no

    kurm 56 kWh/m2 gad veido karst dens patri un attiecgi 156 kWh/m

    2

    gad apkure. Kaut ar kas nodotas ekspluatcij dados gados, to patnjais

    enerijas patri nav atkargs no kas bvniecbas gada un var ievrojami

    atirties.

    Saska ar Latvijas Republikas Pirmo energoefektivittes rcbas plnu vidjais

    kas siltumenerijas patri dzvojams ks ir no 220 ldz 250 kWh/m2 gad

    16.

    13 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. apra Direktva 2006/32/EK par enerijas galapatria

    efektivitti un energoefektivittes pakalpojumiem. 14 Blumberga A., Kamenders A., ogla G. Energy Consumption of Soviet Type Buildings in Daugavpils// RTU

    zintniskie raksti, 13.sr. Vides un klimata tehnoloijas. 2008., 1. sj., 134.139. lpp. 15 Kamenders A.,Ozolia L., Blumberga D. Tehniski ekonomiskais pamatojums centralizts siltumapgdes

    sistmas attstbai Salaspils novad// SIA Ekodoma darba atskaite, 2010. 16 Latvijas Republikas Pirmais energoefektivittes rcbas plns 2008. 2010. gadam.

  • Build up Skills - Latvija

    18

    Latvij 77 % no patrts enerijas mjsaimniecbs tiek izmantoti apkures

    vajadzbm un 8 % karst dens sagatavoanai17

    . Lai norintos par

    patrtajiem energoresursiem, Latvij tiek izlietota liela daa mjsaimniecbas

    budeta. 2009. gad izdevumi par prtiku bija 26,7 % no mjsaimniecbas kopjiem

    izdevumiem, un maksjumi par eneriju un deni ierindojs otraj viet, veidojot

    15,5 % no kopjiem izdevumiem18

    . Saldzinjumam, piemram, Lielbritnij

    mjsaimniecbas izdevumi par eneriju 2009. gad bija 2,9 %19

    . 4.1. attl pardts

    vidjais siltumenerijas patri kWh/m2 gad dadm km Latvij. Vidjais

    siltumenerijas patri dzvojams ks Latvij ir 180 kWh/m2 gad, bet, izpildot

    bvnormatv LBN 002-0120

    noteikts obligts energoefektivittes prasbas,

    iespjams sasniegt energoefektivittes lmeni, kas atbilst siltumenerijas patriam

    ap 85 kWh/m2 gad. Pc Rgas enertikas aentras datiem, siltumenerijas

    vidjais patri dau sriju ks prsniedz ar 200 kWh/m2 gad.

    Saldzinjumam zema enerijas patria kas siltumenerijas patri ir etras

    reizes mazks nek vidji relais patri, un saldzinjum ar pasvo ku vidjais

    enerijas patri ir divpadsmit reiu augstks.

    4.1. attls. Siltumenerijas patria saldzinjums

    Lielk daa Latvijas dzvojam fonda ku (68 %) uzceltas period no 1958. ldz

    1992. gadam. Ldz 1940. gadam uzcelti 22 % ku, laika posm no 1940. ldz

    1957. gadam 9 %, savukrt kop 1993. gada tikai aptuveni 1 % (sk.

    4.2. attlu)21

    .

    17 Centrl statistikas prvalde: 2011/ Tmeka vietne: http://data.csb.gov.lv/DATABASE. 18 Centrl statistikas prvalde: 2011/ Tmeka vietne: http://www.csb.gov.lv/dati/statistikas-datubazes-

    28270.html-0 19 Household energy efficiency (2005)/ Tmeka vietne: http://www.csb.gov.lv/dati/statistikas-datubazes-

    28270.html-0 20 Latvijas bvnormatvs LBN 002-01 ku norobeojoo konstrukciju siltumtehnika. 21 Centrls statistikas prvaldes dati.

    http://data.csb.gov.lv/DATABASEhttp://www.csb.gov.lv/dati/statistikas-datubazes-28270.html-0http://www.csb.gov.lv/dati/statistikas-datubazes-28270.html-0http://www.csb.gov.lv/dati/statistikas-datubazes-28270.html-0http://www.csb.gov.lv/dati/statistikas-datubazes-28270.html-0

  • Build up Skills - Latvija

    19

    4.2. attls. Latvijas dzvojam fonda struktra, pc ku uzcelanas laika

    No 1947. gada Latvij ska ieviest saliekam dzelzsbetona ku konstrukcijas. Tas

    saistts ar Latvijas atraanos Padomju Savienbas sastv, kur notika dzvojamo

    ku un sriju tipizcija un masveid tika ieviesti saliekam dzelzsbetona

    izstrdjumi un konstrukcijas. Pc srijveida projektiem Latvij 1960. gad uzcla

    88 % no visiem dzvojamiem namiem, bet 1981. gad 96 %. 1959. gad Latvij

    ska izmantot lielpaneu konstrukcijas, 1985. gad no tm uzbvja vairk nek

    60% visu dzvojamo namu22

    .

    1957. gad Latvij plak tika izvrsta dzvoku celtniecba, notika pavrsiens no

    atseviu namu celtniecbas uz lielu masvu apbvi. Skotnji ts bvja no

    ieeiem, tau vlk materili tehnisk bze saliekamais dzelzsbetons un citi

    rpnieciski raoti lielgabarta elementi radja bvniecbas raguma pieaugumu.

    1959. gads tiek uzskatts par lielpaneu dzvojamo ku celtniecbas aizskumu

    Latvij. aj period lielkoties bvja 464. un 467. srijas piecstvu namus, no

    1980. gada 119. srijas devistvu namus. ajos namos bija t saucamie

    mazgabarta dzvoki, t. i., ldz galjai robeai samazinti telpu, jo pai palgtelpu,

    izmri.

    No 1960. gada dzvojamo mju celtniecba tika modernizta. Ska ieviest Latvijas

    arhitektu moderniztus 467.A un 464. srijas namus. Ar 318. ieeu namu sriju

    tika ieviesta jauna dzvoku kvalitte, to varja izmantot gan 2-stvu un 3-stvu, gan

    5-stvu un 9-stvu variantos.

    K redzams 1.14. attl, lielk daa tagadj Latvijas dzvojam fonda uzcelta tiei

    aj period. Palaik s srijveid celts kas ir nokalpojuas un energoneefektvas.

    To projektanas gait uzmanba tika pievrsta trai uzcelanai un funkcionalittei,

    daudzu dzvoku nodroinanai, tau netika domts par energoresursu patriu

    k, par kas energoefektivitti. Tipisk vairk dzvoku k Latvij enerijas

    patri ir no 149 ldz 270 kWh/m2 gad

    23.

    22 Rubns J. Rgas dzvojamais fonds 20. gadsimt. Rga: Jumava, 2004. 23 Borodiecs A. Dzvojamo ku energoefektivittes novrtana/ Promocijas darbs. Rga, RTU izdevniecba,

    2007.

  • Build up Skills - Latvija

    20

    No iem datiem var secint, ka dzvojamais fonds Latvij nomains lni, ttad

    jaunuzcelto ku enerijas patri bs svargs ilgtermi. Kvalitatva ku

    renovcija, ko iespjams veikt, pateicoties labi apmctam darbaspkam, ir svargs

    faktors ku enerijas patria un ietekmes uz vidi samazinan.

    4.3. Izvirztie energoefektivittes mri

    kas Latvij ldzgi k Eirop ir viens no lielkajiem enerijas patrtjiem. Latvij

    mjsaimniecbas rada 37 % no enerijas galapatria. Apmram 85 % jeb 51,65 PJ

    no patrts enerijas mjokos tiek izmantoti apkurei un karst dens

    sagatavoanai. Lielko dau no enerijas galapatria mjsaimniecbs veido

    koksne 49,6 %, elektroenerija 12 %, dabasgze 7,7 %, naftas produkti

    2,3 %, ogles 1,3 %, k ar centralizt siltumenerija 27 %24

    .

    Enerijas galalietotju energopatri pa gadiem, no kuriem rints plnotais

    enerijas galapatria ietaupjums, pardts 4.3. attl.

    0

    30

    60

    90

    120

    150

    180

    2001 2002 2003 2004 2005

    PJ

    Lauksaimniecba

    Pakalpojumi

    Rpniecba

    Transports

    Mjsaimniecbas

    4.3. attls. Enerijas galalietotju energopatri

    25

    Latvijas plnotais enerijas galapatria samazinjums raksturots 4.4. attl.

    24 Latvijas enertika skaitos: gala enerijas patri mjsaimniecbs. Latvijas Republikas Ekonomikas

    ministrija. Rga, 2009. 25 www.em.gov.lv

  • Build up Skills - Latvija

    21

    0

    50

    100

    150

    200

    250

    300

    2000

    2001

    2002

    2003

    2004

    Vid

    jai 2

    000-

    2004

    Mr

    is (9

    %)

    2005

    2006

    2007

    2008

    2009

    2010

    2011

    2012

    2013

    2014

    2015

    2016

    2001-2005

    Atsauces enerijas

    patri

    Enerijas ietaupjuma

    indikatvais mris - 9%

    Enerijas ietaupjuma

    indikatvais mris - 9%

    Ietaupjuma starpposma

    mris - (~1.5%)

    4.4. attls. Enerijas galapatri valst un aprintais kumulatvs enerijas

    ietaupjums26

    Lai sasniegtu plnoto enerijas patria samazinjumu, tika izveidots Pirmais

    energoefektivittes rcbas plns 2008.2010. gadam26

    , kura mris ir ldz

    2016. gadam samazint enerijas patriu par 3483 GWh, neemot vr klimata

    korekcijas. Vislielkais enerijas ietaupjums 77 % jeb 2701 GWh tika

    plnots mjoku sektor. Tas pamatots ar faktu, ka Latvij mjsaimniecbu sektors

    ir vislielkais enerijas galapatrtjs apmram 37 % no kopj enerijas

    galapatria valst.

    Lai gan ku siltinanas potencils Latvij ir milzgs, ldzinj politika nav jtami

    veicinjusi t izmantoanu. Kaut ar 2009. gad ku energoefektivittes

    paaugstinanas paskumu stenoanai daudzdzvoku mjs no Eiropas Reionls

    attstbas fonda un valsts budeta tika pieirts finansjums 44 miljonu latu apmr

    un ar mjoku panieki no t ir ieguvji, kop energoefektivittes politikas

    ievieanas skuma siltinto mju pieaugums ir niecgs no vairk nek no

    aptuveni 39 000 daudzdzvoku ku pilnb siltintas ir tikai aptuveni 600 kas.

    Lai noteiktu iespjamo renovciju apjomu, kas saisttas ar energoefektivittes

    uzlaboanu un atjaunojamo energoresursu izmantoanu ks, detalizti japlko

    valsts izvirztie mri. K jau mints, lielkais enerijas patria samazinjums

    paredzts mjoku sektor, veicot energoefektivittes paskumus mjokos un

    tdejdi sasniedzot 2701 GWh ietaupjumu. Turpmk analizts, cik daudz ks un

    kds enerijas patria samazinjums btu jpank, lai sasniegtu plnoto

    ietaupjumu mjoku sektor. Pc Centrls statistikas prvaldes datiem27

    , Latvij

    dzvojam fonda kopj platba 2009. gada beigs bija 61,1 miljons kvadrtmetru

    un vidjais enerijas patri apkurei 180 kWh/m2 gad. Veicot kas renovciju,

    iespjams sasniegt dadu enerijas patria samazinjumu atkarb no veiktajiem

    renovcijas paskumiem un veikto bvdarbu kvalittes. Iespjamie ietaupjumi kas

    renovcijas rezultt pardti 4.5. attl28

    .

    26 Latvijas Republikas Pirmais energoefektivittes rcbas plns 2008.2010. gadam. 27 Centrl statistikas prvalde. Dzvojam fonda platba / Tmeka vietne:

    http://data.csb.gov.lv/Dialog/Saveshow.asp 28 C. Rochas prezentcija.

    http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file59432.dochttp://data.csb.gov.lv/Dialog/Saveshow.asp

  • Build up Skills - Latvija

    22

    4.5. attls. Enerijas patria samazinjuma potencils dzvojams ks

    K redzams attl, dzvojamm km raksturgs augsts energoefektivittes

    potencils ldz 70 %, kuru iespjams apgt, veicot kompleksu, kvalitatvu kas

    renovciju. Veicot ku renovciju, vidjais enerijas patria samazinjums ir no

    30 % ldz 50 %. Tdejdi, emot vr, ka vidjais kas enerijas patri ir

    180 kWh/m2 gad un kopj dzvojam platba 61,1 miljons kvadrtmetru, lai

    sasniegtu 2701 GWh ietaupjumu ldz 2016. gadam, viss ks enerijas patri

    jsamazina ldz 135 kWh/m2 gad jeb jveic daja to renovcija, sasniedzot 25 %

    enerijas patria samazinjumu. Ja tiek veikta kompleksa kas renovcija,

    bvniecbas darbi izpildti augst kvalitt un renovcijas rezultt tiek pankts

    50 % enerijas patria samazinjums, d veid btu jrenov apmram puse no

    visa dzvojam fonda. 4.6. attl pardtas abas alternatvas un nepiecieamie

    renovcijas apjomi, lai valsts sasniegtu izvirztos mrus29

    .

    29 Blumberga A., Blumberga D., Babauers G. u. c. Sistmdinamika vides inenierzintu studentiem.

    Madona: Madonas Poligrfists, 2010., 318 lpp.

    kas norobeojos konstrukcijas + atjaunojamie energoresursi (AER) Apkure + karst dens sistma kas energovadba

    Ventilcijas sistma kas norobeojos konstrukcijas + atjaunojamie energoresursi (AER) Apkure + karst dens sistma kas energovadba

    Apkure + karst dens sistma kas energovadba

  • Build up Skills - Latvija

    23

    4.6. attls. Nepiecieamie renovcijas apjomi energoefektivittes mru izpildanai

    Vajadzgais darbaspka nodroinjums pie nepiecieamajiem renovcijas apjomiem

    analizts 7. noda. Prognozjot nepiecieamos darbaspka apjomus, izveidotas

    vairkas alternatvas. Iepriek nordtie iegtie rezultti izmantoti, veidojot uz

    energoefektivittes rcbas plna mru izpildi balsttu alternatvu, ko var uzskatt

    par optimistisku, jo Rgas Tehnisks universittes Vides aizsardzbas un siltuma

    sistmu institta ptjum atzmts, ka izvirzto mri nav iespjams sasniegt ar

    pareizjiem politikas instrumentiem. ku energoefektivittes paaugstinanas

    sistmdinamikas modelis auj secint, ka, izmantojot esoos politikas instrumentus,

    izvirzto mri 2701 GWh samazinjumu nevartu sasniegt pat ldz

    2080. gadam. Lai gan, papildinot energoefektivittes politiku ar vl citiem politikas

    instrumentiem tdiem k vienas pieturas aentra, CO2 nodoklis, minimlo

    energoefektivittes paskumu pastiprinana, zintnes un ptjumu atbalstana,

    standarta iepirkumu dokumentcijas un lgumu izveidoana, mrtiecga

    informcijas kampaa nepiecieamo patria samazinjumu, izmantojot s

    politikas, vartu sasniegt ap 2019. gadu30

    . emot vr renovcijas vidjs

    izmaksas, kas ir ap 50 ls/m2 apkurinms platbas, pavisam mra sasnieganai

    btu nepiecieami 1,5 miljardi latu. Ar citu ekspertu vrtjum investcijas, kas

    nepiecieamas renovcijai turpmkajos gados, lai sasniegtu mrus un nodrointu,

    ka ldz 2020. gadam par 20 % tiek samazints ku energopatri, nepiecieami

    vismaz 1,51,8 miljardi latu (t. sk. Rg 0,6 miljardi)31

    . Izmantojot ldzinjs

    atbalsta programmas, ir renovti tikai 4 % Latvijas dzvojam fonda.

    Valsts un reionlo politiku un stratiju energoefektivittes jom liel mr

    raksturo iespja stenot energoefektivittes paaugstinanas paskumus jeb finanu

    30 Blumberga A., Blumberga D., Babauers G. u. c. Sistmiskas domanas integrana vides politik.

    Madona: Madonas Poligrfists, 2010., 225 lpp.

    31 Salmi A. Pavaldbu loma un iespjas atbalstt kvalitatvu mjoku renovciju.

  • Build up Skills - Latvija

    24

    ldzeku pieejamba iem mriem. Ldz im gandrz visi energoefektivittes

    paaugstinanas paskumi ks notikui ar banku un investciju fondu kredtu vai

    dadu atbalsta programmu, tostarp valsts, pavaldbu, Eiropas Savienbas,

    paldzbu.

    Atseviu investciju prskats, kas saisttas ar energoefektivittes paaugstinanu

    vai atjaunojamo energoresursu izmantoanu, dots 4.1. tabul.

    4.1. tabula

    Investciju prskats par pdjiem gadiem

    Gads Finanstjs

    (atbalsta

    sniedzjs)

    Kopjais finansjums un renovto

    ku skaits

    Apraksts

    Ldz 2013. Eiropas fondu

    finansjums

    Eiropas

    Reionls

    attstbas fonds

    (ERAF)

    474 projekti par kopjo summu

    61 348 397 LVL (ERAF atbalsts

    28 027 066 LVL)

    Daudzdzvoku mju

    siltumnoturbas

    uzlaboanas

    paskumi

    Ldz 2013. Socilo

    dzvojamo mju

    siltumnoturbas

    paskumi

    4,85 milj. LVL

    43 projekti

    2007.

    2010.

    Valsts atbalsta

    programma

    6,5 milj. LVL

    2004.

    2005.

    Vcijas Federls

    Republikas

    Vides, dabas

    aizsardzbas un

    reaktoru drobas

    federlo

    ministrija

    2004. gad 5 mjas

    2005. gad 2 mjas

    Mjoku sancijas

    iniciatva enerijas

    taupanai.

    Kreditanstalt fr

    Wiederaufbau (KfW),

    Latvijas Republikas

    Vides ministrijas,

    Vides investciju

    fonda un Hipotku

    banka

    No 2001. Hipotku banka32

    Kop 2001. gada, kad Hipotku banka

    uzska kredtu izsnieganu

    daudzdzvoku namu renovcijai, kop

    pieirti 465 di aizdevumi par

    kopjo summu 9,5 miljoni latu.

    No 2007. A/s SEB banka

    2010.

    2013.

    Klimata

    prmaiu finanu

    institts (KPFI)

    Energoefektivittes paaugstinana

    augstks izgltbas iestu ks

    6 027 000 LVL 28 kas

    Kompleksi risinjumi siltumncefekta

    gzu emisiju samazinanai

    profesionls izgltbas iestu ks

    32

    http://www.hipo.lv/lv/par_banku/jaunumi/20090120_pern_ar_hipoteku_bankas_finansejumu_renoveti_100_na

    mi

    http://www.liaa.gov.lv/lv/es_fondi/pienemsana/dms_9/http://www.liaa.gov.lv/lv/es_fondi/pienemsana/dms_9/http://www.liaa.gov.lv/lv/es_fondi/pienemsana/dms_9/http://www.liaa.gov.lv/lv/es_fondi/pienemsana/dms_9/http://www.liaa.gov.lv/lv/es_fondi/projektu_istenosana/socialo_dzivojamo_maju/projektu_sagatavosana/http://www.liaa.gov.lv/lv/es_fondi/projektu_istenosana/socialo_dzivojamo_maju/projektu_sagatavosana/http://www.liaa.gov.lv/lv/es_fondi/projektu_istenosana/socialo_dzivojamo_maju/projektu_sagatavosana/http://www.liaa.gov.lv/lv/es_fondi/projektu_istenosana/socialo_dzivojamo_maju/projektu_sagatavosana/

  • Build up Skills - Latvija

    25

    14 419 000 LVL 48 kas

    Kompleksi risinjumi siltumncefekta

    gzu emisiju samazinanai raoanas

    iestu ks 16 932 000 LVL

    68 kas

    Kompleksi risinjumi siltumncefekta

    gzu emisiju samazinanai pavaldbu

    iestu ks 22 654 000 LVL

    133 kas

    Zema enerijas patria kas

    9 514 000 LVL 28 kas

    No 2009. Tres puses

    finansjums

    (ESCO)

    2 projekti

    10 projekti

    2008.

    2010.

    Liepja33

    2008. gads 24 energoauditi par kopjo summu 4236 LVL un

    13 renovcijas projekti par

    54 367 LVL;

    2009. gads 70 energoauditi par kopjo summu 13 277 LVL un

    47 renovcijas projekti par 186 914

    LVL;

    2010.gads 17 energoauditi par kopjo summu 3400Ls un 3

    renovcijas projekti 7774Ls

    Liepjas pilstas

    pavaldbas

    ldzfinansjumu

    pieirana

    energoefektivittes

    paskumu veikanai

    daudzdzvoku mjs

    Jelgava34

    2 ku renovcija, kopjais finansjums

    aptuveni 455 392 LVL (Vcijas puses

    ldzfinansjums 154 370 LVL)

    Jelgavas pilstas

    siltumapgdes

    sistmas

    modernizcija

    2010. Daugavpils35

    2011. gad ldzfinansjuma summa

    bija 50 000,00 LVL. 2012. gad

    ldzfinansjumam paredzta summa

    380 000,00 LVL apmr.

    Energoefektivittes

    paskumu

    ldzfinansjuma

    pieiranas

    programma

    Pielikum uzskaittas pavaldbas, kas pdjo trs gadu laik atbalstjuas

    energoefektivittes projektus. No tabulas redzams, ka lielk daa pavaldbu

    atbalsta nav bijusi kompleksai renovcijai, bet tikai atseviiem renovcijas

    stenoanas posmiem. Pc atbalsta vidj apjoma var secint, ka dau pavaldbu

    33 Liepjas pilstas domes informcija. 34 Jelgavas pilstas domes informcija. 35 Daugavpils pilstas domes informcija.

  • Build up Skills - Latvija

    26

    stratija ir ar mazu atbalstu sekmt iespjami daudz renovcijas projektu; citas,

    piemram, Rga, Kandava, Skrunda, Viaka, finans atseviu mju renovciju.

    Pieemot, ka Ekonomikas ministrija, kas ir atbildg valsts institcija par

    energoefektivittes paskumiem Latvij, inform, ka atbalsta pieirana ldzinj

    intensitt izsniedzot dvinjumus 5060 % apmr no kopjm izmaksm

    turpmk nenotiks, nepiecieams meklt citus finansanas avotus un mehnismus.

    Teortiski pastv ar iespja finanst ku energoefektivittes paaugstinanas

    paskumus no dzvoku panieku uzkrjumiem, mra maksjumiem vai peas,

    bet praks tas Latvij nenotiek, jo:

    uzkrjumi, ja tdi ir, nav pietiekami; iedzvotjiem lieku papildu ldzeku nav vai ar ir stipri apgrtinta to akumulana;

    biei vien komunls saimniecbas strd ar zaudjumiem, nevis peu.

    Citur Eirop ir populrs ESKO modelis, kas paredz, ka ku renovcijas paskumu

    finansan tiek iesaistti energoservisa uzmumi, kuru uzmjdarbba vrsta uz

    peu, kas rodas no ku energoefektivittes paaugstinanas ieguvuma. ESKO

    kompniju aizvien plaka ienkana Latvijas tirg veicintu eso dzvojam

    fonda renovciju un enerijas patria samazinjumu.

    Viens no btiskkajiem faktoriem veiksmgai ESKO kompniju darbbai Latvij ir

    spja pankt augstu bvdarbu kvalitti. Ldz ar to, lai obrd btu iespjams attstt

    jaunus ku renovcijas finansanas modeus, btiski ir paaugstint strdjoo

    zinanas un prasmes.

    Ar pavaldbm ir btiska loma energoefektivittes jautjumu risinan.

    Reionlo politiku energoefektivittes jom liel mr raksturo pavaldbu atbalsta

    programmas un mehnismi energoefektivittes paaugstinanai.

    Pavaldbu ldzdalbas jeb atbalsta veidi:

    pavaldbu rcbas plni un atbalsta programmas; ldzfinansjums ku renovcijas paskumiem; labko piemru apkopoana un iedzvotju informana/motivana; nekustam pauma nodoka (NN) atlaides.

    4.4. Valsts politika un stratija, lai sasniegtu vlamo rezulttu 2020. gad atjaunojams enerijas ku bvniecb

    Latvijai visprjais mris attiecb uz enerijas, kas saraota no atjaunojamiem

    energoresursiem, patsvaru enerijas galapatri 2020. gad ir noteikts 40 %

    apmr (2009. gad sasniegti 34,3 % un 2010. gad 32,5 %). K jau mints

    iepriek, tiei kas ir viens no lielkajiem enerijas patrtjiem valst, un ks ir ne

    vien liels potencils samazint enerijas patriu, bet ar veiksmgi izmantot

    atjaunojamos energoresursus nepiecieam enerijas patria seganai. Ar ku

    energoefektivittes direktv ir noteikts, ka no 2020. gada nepiecieamais enerijas

    patri ks jnodroina no atjaunojamiem energoresursiem.

    Energoresursu patri mjsaimniecbs, pc Centrls statistikas prvaldes datiem

    par 2010. gadu, pardts 4.7. attl.

  • Build up Skills - Latvija

    27

    4.7. attls. Atseviu energoresursu veidu patsvars kopj patri procentos

    Lai ar 4.7. attl redzams, ka joprojm populrkais atjaunojamais energoresurss

    Latvij ir koksne, programmas KPFI apstiprinto projektu rezultti parda jaunu

    tendenci. KPFI 2011. gada programmas Atjaunojamo energoresursu izmantoana

    mjsaimniecbu sektor. I krta ietvaros noslgti 1147 lgumi ar dadm

    mjsaimniecbm vis Latvij.

    Kopum izvltas 1284 atjaunojamo resursu iekrtas, un tas nozm, ka

    137 mjsaimniecbs izvlti kompleksi risinjumi, visbiek biomasas granulu

    katls ar saules kolektora atbalstu silt dens sagatavoanai vai siltumsknis ar

    saules kolektora atbalstu silt dens sagatavoanai. Programm visvairk izvlts

    iekrtas ir siltumski (tostarp gaiss/dens, gaiss/gaiss, idrums/dens,

    idrums/gaiss siltumski), kas kopum izvlti 476 mjsaimniecbs, un saules

    kolektori, kurus izvljus uzstdt 442 mjsaimniecbas.

    20%

    1%

    34%

    38%

    4%

    3%

    Granulu / biomasas katls

    Biomasas kamns

    Saules kolektori

    Siltumski

    Saules baterijas

    Vja eneratori

    4.8. attls. Mjsaimniecbs KPFI programmas ietvaros izvlto atjaunojamo

    energoresursu iekrtu sadaljums pa to veidiem

    Ldz ar finansjuma pieejambu AER izmantoanai palielins ar jaunu atjaunojamo

    energoresursu tehnoloiju izmantoana ks, kas savukrt rada pieprasjumu pc

    kvalificta darbaspka.

  • Build up Skills - Latvija

    28

    Pamatojoties uz KPFI finansto projektu stenoanas statistiku, var secint, ka

    Latvij darbojas uzmumi, kas skui specializties atjaunojamo energoresursu

    jom vai ar attstjui atjaunojamo energoresursu tehnoloiju tirdzniecbu un

    uzstdanu k savu atseviu darbbas virzienu. Daudzi no uzmumiem darbojas

    vairku AER tehnoloiju joms. Lielk daa veic gan iekrtu piegdi, gan

    uzstdanu:

    72 uzmumi, kas nodarbojas ar biomasas (eldas, salmu, biomasas

    granulu, malkas) katlu uzstdanu;

    70 uzmumi, kas nodarbojas ar biomasas (eldas, salmu, biomasas

    granulu, malkas) kamnu uzstdanu;

    50 uzmumi, kas nodarbojas ar saules kolektoru sistmu uzstdanu;

    22 uzmumi, kas nodarbojas ar eotermlo siltumsku uzstdanu;

    3 uzmumi, kas nodarbojas ar eotermlo urbumu veikanu;

    6 uzmumi, kas nodarbojas ar vja eneratoru uzstdanu;

    15 uzmumi, kas nodarbojas ar saules bateriju uzstdanu;

    84 uzmumi, kas nodarbojas ar biomasas (eldas, salmu, biomasas

    granulu, malkas) katlu piegdi;

    14 uzmumi, kas nodarbojas ar biomasas (eldas, salmu, biomasas

    granulu, malkas) kamnu piegdi;

    48 uzmumi, kas nodarbojas ar saules kolektoru sistmu piegdi;

    30 uzmumi, kas nodarbojas ar eotermlo siltumsku piegdi;

    13 uzmumi, kas nodarbojas ar vja eneratoru piegdi;

    81 uzmums, kas nodarbojas ar saules bateriju piegdi.

    K redzams, virkne uzmumu skui specializties AER izmantoan, lai ar darba

    ietvaros veikt aptauja energoefektvaj bvniecb darbojoos bvuzmumu vid

    liecina, ka darbus veic tie pai uzmumi, kas darbojas visprgaj bvniecb.

    Tpat uzmji atzst, ka lielks problmas sagd tiei ineniertehniu piesaiste.

    Ldz ar jaunu AER tehnoloiju (granulu katli, saules kolektori, siltumski,

    dadas kombints sistmas utt.) ienkanu tirg aizvien btiskks kst jautjums

    par darbaspku, kuram btu nepiecieams zinanas un iemaas, lai s

    tehnoloijas uzstdtu un tlk perspektv ar apkalpotu.

    5. Statistika bvniecbas un enertikas nozars

    Apbve Latvij ir oti daudzveidga. Ir ne tikai pdj gadsimta laik bvtas

    dzvojam un nedzvojam fonda kas, bet ar liels skaits vsturisku gan mra, gan

    koka apbves ku, kurs nepiecieams veikt energoefektivitti uzlabojous

    paskumus. Kopum Latvij nav pieejama statistika par esoo ku fondu attiecb

    uz ku veidiem un nepiecieambu veikt energoefektivittes paskumus. Ir pieejama

    informcija par pdjos gados uzbvto ku skaitu un veidiem. Informcija par

    2003.2011. gad uzbvto ku veidiem ir apkopota 10.1. pielikum.

    Informcija par pavaldbu veiktajm investcijm energoefektivittes paskumos

    no 2009.-2011. gadam dota 10.2. pielikum.

  • Build up Skills - Latvija

    29

    5.1. Renovciju apjomi

    Kopjais ku sadaljums pa ku veidiem dots 10.1. pielikum. Lielkais renovciju

    skaits ar mri samazint enerijas patriu vai izmantot AER notiek dzvojamo un

    publisko ku sektor.

    T k tikai atsevias Latvijas bvvaldes apkopo informciju par stenotajiem

    renovcijas projektiem, statistikas dati par renovtajiem projektiem ir sareti

    apkopojami. Darb izmantoti nepublicti CSP dati, kas dod daju ieskatu renovto

    ku statistik.

    0

    50000

    100000

    150000

    200000

    250000

    300000

    350000

    400000

    2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011

    Tks

    to

    lati

    (re

    ls

    cen

    s)

    Jaunu nedzvojamo ku bvniecba

    Nedzvojamo ku renovcija

    Dzvojamo ku renovcija

    Jaunu dzvojamo ku bvniecba

    5.1. attls. Jauno ku bvniecba un renovcija

    T k lielk daa renovcijas projektu stenoti dadu Eiropas Savienbas, valsts

    vai pavaldbu atbalsta programmu ietvaros, atbalstto projektu skaits ajs

    programms liel mr atspoguo kopjo renovcijas statistiku Latvij. Tomr dati

    nav pilngi, jo pastv ar banku kreditana, pateicoties kurai pdjos gados stenoti

    daudzi renovcijas projekti. Tpat atbalsta programmas steno ar pavaldbas sev

    piederoaj ku fond. T k projektiem, kas tiek jau finansti no ERAF, KPFI vai

    banku aizdevumiem, pavaldbas finansjums ir neliels, kopj tabul iekauti

    viengi tie projekti, kuros pavaldba finans nozmgu renovcijas darbu apjomu

    (10.2. pielikums).

    Dati par veiktajm ku renovcijm iegstami ar, apkopojot informciju par

    izsniegtajm bvataujm. Latvij netiek atsevii izdaltas renovcijai pieirts

    bvataujas. Dati pieejami viengi par kopjo bvatauju skaitu un jaunbvju

    bvniecbai pieirto bvatauju skaitu. Pieemot, ka prjs ir lielkoties

    kapitlajam remontam un rekonstrukcijai pieirts bvataujas, kas ietver ku

    renovciju, iegstam starpba atspoguo renovcijai izsniegto bvatauju skaitu.

    Jem vr, ka ne visas bvniecbas tiek pabeigtas, ldz ar to izsniegto bvatauju

    skaits neatspoguo renovto ku skaitu, bet drzk tendenci, k ar iniciatvu veikt

    renovcijas darbus.

  • Build up Skills - Latvija

    30

    Kapitl remonta un rekonstrukcijas darbu apjoms latos pardts 5.1. tabul36

    .

    5.1. tabula

    Kapitl remonta un rekonstrukcijas darbu apjoms (LVL)

    2008 2009

    Kop 550 690 900 243 066 700

    Sabiedriskais sektors 19 125 000 14 364 700

    Valsts paums 19 049 200 11 869 600

    pavaldbu paums 75 800 2 495 000

    Privtais sektors 531 565 900 228 702 100

    Privtpaums 398 913 300 165 060 900

    rvalstu juridisko vai

    fizisko personu paums

    31 413 500 9 286 400

    Jauktais paums bez

    valsts kapitla

    ldzdalbas

    84 029 400 50 781 900

    Nav apkopota informcija par to, cik pilnga ir esoo mju renovcija, proti, tiei

    kdi darbi ir veikti. Tomr lielkoties, veicot mjas energoefektivittes

    paaugstinanas paskumus, tiek izvlta kompleksa renovcija, ieskaitot fasu

    siltinanu, jumta renovciju/siltinanu, apkures sistmas rekonstrukciju. Retk

    tiek veikta ar logu nomaia, durvju nomaia, ventilcijas sistmas uzlaboana un

    pagraba vai bniu siltinana.

    Tomr daudzu projektu rezultti liecina, ka kompleksa pieeja ir btiska. Jo, veicot

    tikai siltinanu un logu nomaiu un vienlaikus neizveidojot atbilstou ventilcijas

    sistmu, renovtajs ks nkas saskarties ar kondensta uzkranos, peljuma

    veidoanos un sliktu iektelpu klimatu.

    Reionlo energoefektivittes politiku raksturo tabul atspoguotais renovto vai

    renovcijas proces esoo ku skaits ERAF programmas ietvaros.

    5.2. Uzmumi bvniecb

    Saska ar Ekonomikas ministrijas sniegto informciju Bvkomersantu reistr k

    aktvas komercsabiedrbas 2011. gad reistrti 4385 uzmumi. Ekonomiski

    aktvu bvkomersantu izmaias pa gadiem redzamas 5.2. attl.

    36 http://data.csb.gov.lv/DATABASE/rupnbuvn/stermia%20statistikas%20dati/Bvniecba/Bvniecba.asp

    (26.04.2012).

    http://data.csb.gov.lv/DATABASE/rupnbuvn/stermia%20statistikas%20dati/Bvniecba/Bvniecba.asp

  • Build up Skills - Latvija

    31

    5.2. attls. Ekonomiski aktvu bvkomersantu skaits

    2012. gada skum Latvijas teritorij Bvkomersantu reistr bija reistrti

    4385 uzmumi, kas par savu pamatdarbbas veidu nordjui bvniecbu, tomr tas

    nav patiesais tirgus dalbnieku skaita rdtjs, jo, pc Uzmumu reistra un CSP

    datiem, bvniecbu k peas ganas veidu ir nordjuas daudz vairk

    komercsabiedrbu un individulo komersantu (5.1.tabula).

    5.1. tabula

    Ekonomiski aktvie tirgus sektora dalbnieki bvniecb

    2010

    Bvniecba

    Panodarbint

    as personas

    Komercsabiedrb

    as

    Individuli

    e

    komersant

    i

    Zemnieku

    un

    zvejnieku

    saimniecb

    as

    Kop

    Latvij

    a

    Mikro 892 4507 270 25 5694

    Mazs - 1081 2 - 1083

    Vidj

    s

    - 218 - - 218

    Liels - 20 - - 20

    KOP 892 5826 272 25 7015

    da atirba saistta ar to, ka Bvkomersantu reistr tiek reistrti tikai tie

    uzmumi, kuru darbinieku vid ir sertificts bvinenieris vai arhitekts ar

    augstko izgltbu. Tikai di uzmumi var piedalties publisk iepirkuma

    konkursos iekj tirg. Daa nereistrto uzmumu strd rvalstu tirgos un

    piedals rvalstnieku finanstos projektos Latvij, kuros prasbas pc sertifikcijas

    nav. Latvijas bvuzmumu saviem spkiem veiktais darbu apjoms rpus Latvijas

    (faktiskajs cens) ar katru gadu strauji pieaug ja 2008. gad tas bija

    14,15 miljoni latu, tad 2011. gad jau 75,13 miljoni latu. Daudzi, pai mazie

    uzmumi un panodarbints personas, gst ienkumus, strdjot galvenokrt

    privtaj sektor, bvjot individuls mjas un remontjot dzvokus.

  • Build up Skills - Latvija

    32

    Bvniecbas tirgus ir visai sadrumstalots gan reionl, gan katra atsevia

    uzmuma ieemts tirgus daas griezum. K redzams 5.3. attl, Latvij lielk

    daa ir nelieli uzmumi ar mazu apgrozjumu. No vienas puses, tie nespj piesaistt

    augsti kvalifictu darbaspku, bet, no otras puses, tie var bt uzmumi ar auru

    specializciju un augstu kvalitti. di uzmumi ir sastopami strdjam ar

    ekoloiskiem materiliem, tie var prstvt amatniekus ar uniklm prasmm.

    5.3. attls. Uzmumu un nodarbinto skaits

    Konkurences padome uzskata, ka uzmumiem btu nepiecieams sniegt dadus

    savstarpji saisttus bvniecbas pakalpojumus, kas autu palielint to

    konkurtspju.

    5.4. attl pardts uzmumu sadaljums pa gadiem. Ekonomikas krzes laik

    komercsabiedrbu skaits ir samazinjies, toties pieaudzis panodarbinto personu

    skaits, kas liecina par to, ka daa uzmumu nav izturjui konkurenci, bankrotjui

    vai apvienojuies un brvo strdnieku skaits pieaudzis.

    0 2000 4000 6000 8000

    Panodarbints personas

    Individulie komersanti

    Komercsabiedrbas

    2010

    2009

    2008

    2007

    2006

    2005

    5.4. attls. Ekonomiski aktvie uzmumi bvniecb

  • Build up Skills - Latvija

    33

    Tomr, k redzams 5.5. attl, kopjais strdjoo skaits nozar ir strauji

    samazinjies.

    5.5. attls. Kopjais strdjoo skaits nozar

    Ekonomikas ministrijas Ziojum par Latvijas tautsaimniecbas attstbu

    (2011. gada decembris) prognozts, ka ldz ar visprjs ekonomisks situcijas

    uzlaboanos valst ir uzlabojusies situcija ar darba tirg, tomr atlabana bs

    mrena. Gaidms, ka ldz 2016. gadam nodarbinto skaits vidji palielinsies tikai

    par 1,6 % gad, jo izaugsme vairk balstsies uz produktivittes kpumu.37

    5.6. attls. Renovto vai renovcijas proces esoo ku skaits ERAF aktivitt38

    Bvniecbas nozar nodarbintais darbaspks

    Nav pieejami dati par bvniecb nodarbinto darbinieku kvalifikciju un

    sadaljumu pa specialittm. da uzskaite netiek veikta, jo Latvij nenotiek

    bvniecb strdjoo sertifikcija un nav ar informcijas par strdnieku prasmm

    un kvalifikciju. Piesakoties darb, strdnieks norda visu, ko kdreiz darjis

    bvlaukum, un liela daa prasmju ir apgtas, strdjot objekt. Uzskaitti tiek tikai

    37 EM informcija. 38 EM informcija.

  • Build up Skills - Latvija

    34

    profesionlo mcbu iestu beidzji pa apgtajm specialittm (ne pc prasmm),

    k ar dadus tlkizgltbas kursus beiguie un Nodarbintbas valsts dienesta

    uzskait esoie bezdarbnieki. ie dati nedod priekstatu par Latvij reli bvniecb

    strdjoo kvalificto specilistu apjomu.

    Lai novrttu pareizjo darbaspka prasmju un specializcijas lmeni

    energoefektvas bvniecbas nozar, k ar vlmes un vajadzbas attiecb uz

    strdjoo kvalifikciju, tika veikta energoefektvaj bvniecb darbojoos

    bvuzmumu aptauja.

    Veidojot respondentu izlasi, tika secints, ka Latvij nepastv izteikta specializcija

    energoefektvaj bvniecb, un lielkoties aj jom darbus veic tie pai

    uzmumi, kas darbojas visprgaj bvniecb. Ldz ar to aptaujai tika izvlti

    uzmumi, kas veikui energoefektivittes paaugstinanas darbus KPFI

    finanstajos projektos.

    Respondentu kopu veido 16 dada lieluma un pieredzes uzmumi, no kuriem:

    4 dibinti laik no 1991. ldz 1999. gadam,

    7 dibinti laik no 2000. ldz 2005. gadam,

    5 dibinti laik no 2006. ldz 2010. gadam.

    13 uzmumiem k pamatdarbbas sfra minta ku bvniecba,

    9 uzmumiem k pamatdarbbas sfra minta inenierbvniecba,

    2 uzmumiem k pamatdarbbas sfra minti specializtie bvdarbi.

    Vairkiem uzmumiem ir vairk nek viena darbbas sfra.

    Gandrz visu aptaujto uzmumu panieki ir LR pilsoi vai kompnijas, izemot

    vienu, kur ir ar rvalstu kapitls. Trs no uzmumiem ir meitasuzmumi.

    Attiecb uz nodarbinto skaitu tikai divos uzmumos nav bijuas izmaias.

    Septios uzmumos darbinieku skaits samazinjies, savukrt septios

    palielinjies. Tas pats attiecas uz bvobjektos strdjoo skaitu. Savukrt attiecb

    uz administrcij nodarbinto skaitu devios uzmumos tas palicis nemaings,

    mainoties kopjam darbinieku skaitam, un tikai septios tas mainjies ldz ar kopjo

    darbinieku skaitu. No t var secint, ka izmaias darbaspka kustb lielkoties

    bijuas uz bvobjektos nodarbinto rina.

  • Build up Skills - Latvija

    35

    5.7. attls. Strdjoo skaita izmaias 2009.2011. gad

    K redzams 1. tabul un 1. attl, kopjais nodarbinto skaits un kopjais

    bvobjektos nodarbinto skaits samazinjies 2010. gad un pieaudzis 2011. gad,

    prsniedzot skotnjo 2009. gada lmeni.

    No aptaujtajm bvfirmm 14 atzina, ka pdjo 5 gadu laik ir veikuas darbus

    saistb ar energoefektivittes paaugstinanu, kop pdjo 5 gadu laik stenojot

    energoefektivittes paaugstinanas paskumus 80 bvobjektos, kas ir vidji 5,3 uz

    katru respondentu. Darbaspka pareizjais kvalifikcijas lmenis lielkoties tiek

    vrtts pozitvi k vidjs vai augsts. To komentjot, uzmumu prstvji atzst,

    ka pielikui lielas ples savu darbinieku atraan, motivan un sagatavoan,

    tomr tirg kopum situcija nav tik pozitva.

    5.8. attls. Strdnieku prasmju apguves vieta, uzmumu skaits

    K liecina informcija 5.8. attl, strdjoie vienldz liel skait tiek sagatavoti gan

    arodskol, gan specializtos kursos (Latvij un rvalsts), gan pamcb, gan pie

    meistara objekt. Lielkoties strdjoie savas prasmes apguvui vairk nek vien

  • Build up Skills - Latvija

    36

    veid. K redzams, lielk daa strdnieku netiek sagatavoti arodskols un prasmes

    apguvui pie meistara objekt vai pamcbas ce. Tpat iespjams prognozt, ka

    lielai daai strdjoo nav nepiecieamo izgltbu apliecinoa diploma.

    Vrtjot profesionls kvalifikcijas lmeni, neviens uzmums, kura darbinieki

    prasmes apguvui arodskol, nav novrtjis to k zemu, bet ar ne k oti augstu

    (du novrtjumu sniegui viengi tie, kuru strdnieki prasmes apguvui

    specializtajos kursos).

    5.9. attls. Novrtjums attiecb uz iespjm energoefektivittes jom piesaistt

    kvalifictu darbaspku no Latvijas

    K redzams 5.9. attl, iespjas piesaistt kvalifictu darbaspku energoefektivittes

    jom no Latvijas tiek novrttas lielkoties k mazas, vidjas vai oti mazas. Tikai

    25 % aptaujto uzmumu ts vrt k lielas.

    5.10.a attls. Novrtjums attiecb uz iespjm energoefektivittes jom piesaistt

    kvalifictu darbaspku no rzemm

    5.10. attl redzams, ka ar iespjas energoefektivittes jom piesaistt kvalifictu

    darbaspku no rzemm tiek vrttas lielkoties negatvi. Tas galvenokrt

    skaidrojams nevis ar prasmju lmeni, bet gan ar nepietiekamu finansjumu vai

    apgrtintu piekuvi.

    Gandrz visi aptaujtie uzmumi atzst, ka ir problmas ar strdnieku piesaisti

    viss profesijs vai kd no tm, piemram, visu veidu inenierkomunikciju licji,

    ineniertehnii, santehnii, kurus ir grti atrast par piedvto samaksu. Trkst ar

    ku siltinanas specilistu. Lielk daa atzinusi, ka strdniekus atrast nav grti,

    bet lielkas problmas ir ar augsti kvalifictiem strdniekiem meistariem un

  • Build up Skills - Latvija

    37

    bvdarbu vadtjiem. Dai atzst, ka darbinieki ir pieejami, bet problmas ir atrast

    kvalitatvus darbu veicjus.

    Aptauj tika iekauts ar jautjums par strdnieku vidjm algm par profesijm,

    bet, t k uzmumi bija visai izvairgi izpaust savu finanu situciju, rezulttos tas

    netiek analizts.

    Iespjas piesaistt apakuzmjus tiek novrttas pozitvk nek iespjas piesaistt

    darbaspku. Tikai divi atbilu sniedzji atzinui, ka viss sfrs ir grti piesaistt

    apakuzmjus. Septii atzinui, ka nav problmu nevien jom.

    5.11. attls. Novrtjums par laiku, kas nepiecieams strdnieku sagatavoanai

    darbam objekt

    Aptauj uzmumiem tika uzdots jautjums par laiku, kas nepiecieams strdnieku

    sagatavoanai darbam objekt (pa profesijm). Bet, t k uzmumi lielkoties

    neizdalja o laiku pa profesijm, apkopojum uzrdts tikai kopgais rezultts. K

    redzams 5.11. attl, pietiek ar 2 nedm vai pat dam dienm, lai sagatavotu

    strdniekus darbam objekt. Tie lielkoties ir strdnieki ar pieredzi. Daudzi

    respondenti atzinui, ka pieem darb tikai strdniekus ar pieredzi, jo nepietiek

    resursu, ko ieguldt to apmcb vai sagatavoan.

    5.2. tabula

    Strdnieku mainbas iemeslu novrtjums

    nemains 3

    atalgojums 3

    cits 4

    nenopietna attieksme pret

    darbu

    1

    ambcijas 1

    personiski 1

    dadi 1

    Tikai trs no respondentiem atzinui, ka nesaskaras ar strdnieku mainbu. K

    galvenais strdnieku mainbas iemesls tiek mints atalgojums, vairkiem

    respondentiem atzstot, ka ir problmas piesaistt strdjoos par oficilu darba

    samaksu, kas ir zemka nek nodoku nemaksanas gadjum.

  • Build up Skills - Latvija

    38

    Pamat aptaujtie uzmji ir apmierinti ar strdnieku profesionlo apmcbu. Uz

    jautjumu, kdas specialittes jaunajiem strdniekiem btu japgst profesionls

    izgltbas iestds (PII), lielk daa astoi no respondentiem atzina, ka

    jmca ir visas, jebkuras vai visas ldzinjs specialittes. pai btu japmca

    galdnieki, santehnii, ineniertehnisko darbu veicji, k ar jmca energoefektvas

    bvniecbas pamati. Un zinanas btu jnostiprina praks.

    Gandrz visi respondenti atzinui, ka japmca strdnieki, paaugstinot to

    kvalifikciju. Tas nozm, ka kvalifikcijas celana ar apmcbu metodm tiek

    novrtta atzingi. Tikai viens respondents atzinis, ka tas nav vajadzgs, jo visas

    prasmes var apgt darb.

    Atbildot uz jautjumu, ar kdm metodm btu japmca strdjoie, gandrz visi

    uzsvrui, ka tas jdara praks un ar pieredzes apmaiu, iepazstinot ar jaunkajiem

    risinjumiem. Dai minja ar, ka nepiecieamas labkas teortisks apmcbas un

    vairk jmca atbildba un domana, mazk metou iekalana.

    Lielk daa no respondentiem atzinui, ka ir jnosaka strdnieku kvalifikcijas

    prasbas, vairki to dara savos uzmumos. Aptaujtie atzinui, ka ir nepiecieams

    uzmum diferenct strdnieku darba samaksu atkarb no viu kvalifikcijas.

    5.12. attls. Uzmumu gatavba atbalstt strdnieku profesionlo izaugsmi

    5.12. attl redzams, ka gandrz visi uzmumi ir gatavi atbalstt strdnieku

    profesionlo izaugsmi.

  • Build up Skills - Latvija

    39

    5.13. attls. Veidi, kdos uzmumi ir gatavi atbalstt strdnieku profesionlo

    izaugsmi

    Visbiek uzmumi gatavi atbalstt darbinieku profesionlo izaugsmi, finansili

    apmaksjot mcbas Latvij (lielkoties kursos) vai pieirot apmakstus mcbu

    atvainjumus. Vairki atzinui, ka to jau dara.

    Strdnieku izgltbas programms atbilstoi lmenim btu jiekauj:

    informcija par kas enerijas patriu, primrs enerijas un gala enerijas jdzieni;

    energoefektivittes kontroles un patria uzskaites metodes; jdzieni ilgtermi un ilgtspjga bvniecba, energoefektivitte, siltinana, atjaunojamie resursi u. c.

    informcija par energoauditu; ku prkaranas jautjumi vasar; kvalitatva prakse, lai apmcmais 2/3 no laika pavadtu bvlaukum, 50 % no skolas laika strdjot tiei uzmum. Btu nepiecieams dott bvuzmjus,

    kuri pieem praks audzkus un studentus. Japmaks prakses vadana

    bvobjekt skolm tehnoloisks prakses vadana juztic darba devjam;

    apmcba darbam ar atbilstou modernu tehniku; vairk ugunsdrobas, akustikas un siltumizolcijas izmantoanas jautjumi.

    Strdjoajiem btu jprzina BIK (Bvniecbas izcenojumu katalogs), lai strdnieks izprastu darba raguma jdzienu;

    mcbu saturs energoefektivittes kontekst jpapildina, izmantojot ETAG montas rokasgrmatu;

    Strdniekam btu jprzina bvklimatoloija, pamati jautjumos par siltuma zudumiem, mitrumu, siltumnoturbu. Strdniekiem bvobjekts jizprot k vienota

    sistma.

    6. Profesionls izgltbas analze

    2020. gadam noteikto klimata un enerijas mru izpilde nav iedomja bez augsti

    kvalifictiem strdniekiem. aj noda apkopota informcija par pareizjo

  • Build up Skills - Latvija

    40

    situciju un attstbas tendencm viss strdnieku profesionls izgltbas forms,

    kas noteiktas Profesionls izgltbas likum39

    un Izgltbas likum40

    . Arodizgltbu,

    profesionlo pamatizgltbu, profesionlo vidjo izgltbu par valsts budeta

    ldzekiem steno valsts profesionls izgltbas iestdes, koledas, vai ar to sniedz

    k bezdarbnieku apmcbu par tai paredztajiem Nodarbintbas valsts aentras

    (NVA) ldzekiem. Profesionls tlkizgltbas un profesionls pilnveides

    programmas piedv valsts profesionls izgltbas iestdes, privts SIA, privtie

    mcbu centri41

    . Neformls izgltbas kursus organiz bvmaterilu raotji un

    izplattji, atsevius seminrus rko ar energoefektivitti saistto Eiropas projektu

    ietvaros.

    Profesionls izgltbas organizcija Latvij

    Ministru kabinets nosaka profesiju standartu izstrdes krtbu, mcbu prakses

    organizcijas krtbu, valsts atztu profesionls kvalifikcijas dokumentu formu,

    izsnieganas kritrijus un krtbu, finansanas krtbu u. c.

    Izgltbas un zintnes ministrija (IZM) izstrd prieklikumus finansjuma

    pieiranai un sadalei ts padotb esoajm profesionls izgltbas iestdm,

    izstrd normatvo aktu projektus profesionlaj izgltb, apstiprina ts padotb

    esoo valsts profesionls izgltbas iestu nolikumus.

    Citas ministrijas sadarbojas ar IZM profesiju standartu izstrd un aktualizcij,

    profesionls izgltbas kvalittes vrtan, profesionlaj tlkizgltb, k ar

    bezdarbnieku prkvalifikcij un apmcb.

    Pavaldbas piedals profesionls izgltbas stenoan, sekm komercdarbbas

    attstbu sav teritorij, sadarbojas ar darba devju organizcijm, piedals to

    jautjumu risinan, kas saistti ar prakses vietu nodroinanu izgltojamajiem

    attiecgs pavaldbas teritorij.

    6.1. attls. Profesionlaj izgltb iesaistto institciju organigramma

    39 1999. gada 10. jnija Profesionls izgltbas likums (LV, 213/215 (1673/1675), 30.06.1999.; Ziotjs, 14,

    22.07.1999.), ar grozjumiem. 40 1998. gada 29. oktobra Izgltbas likums (LV, 343/344 (1404/1405), 17.11.1998.; Ziotjs, 24,

    24.12.1998.) [stjs spk 01.06.1999.], ar grozjumiem. 41 www.niid.lv

    http://www.niid.lv/

  • Build up Skills - Latvija

    41

    Finanu plsma profesionl izgltb pardta 6.2. attl.

    6.2. attls. Finanu plsma skotnj profesionl izgltb

    Pareiz profesionlo izgltbu piedv 57 iestdes arodskolas, arodvidusskolas,

    profesionls vidusskolas, tehnikumi un 9 koledas. Izgltbas programmas ar

    bvniecbu saistts profesijs valst steno 21 izgltbas iestde, kas sagatavo 13

    pamatprofesijs bvniecb, II un III kvalifikcijas lmen. 1. pielikum nordtas

    izgltbas iestdes, kas sagatavo bvniecbas specilistus, mcbu ilgums un

    apmcmo skaits katr specialitt. Kaut ar programmas ir licenctas un

    akredittas, tomr ir iestdes, kurs nav neviena apmcm nav nokomplektta

    grupa. 1. pielikum s grupas atzmtas ar *.

    Pamatojoties uz valdbas Lmumu par profesionls izgltbas iestu tkla

    optimizcijas pamatnostdnm 2010.2015. gadam42

    , tika uzskta profesionls

    izgltbas strukturl reforma, optimizjot profesionlo izgltbas iestu skaitu un

    izvietojumu reionos, izveidojot msdienu prasbm atbilstou materili tehnisko

    nodroinjumu. Optimizcijas rezultt paredzts izveidot 13 profesionls

    izgltbas kompetences centrus, 14 profesionls izgltbas iestdes ar specializciju

    un 2 profesionls izgltbas iestdes pamatiemau apguvei (no 56 iestdm

    2010. gad uz 29 iestd