vpr pašreizējās situācijas analīze

Click here to load reader

Post on 14-Feb-2017

225 views

Category:

Documents

2 download

Embed Size (px)

TRANSCRIPT

  • VIDZEMES PLNOANAS REIONA

    PAREIZJS SITUCIJAS ANALZE

    2014. gada 30. marts

  • 2 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    Satura rdtjs Ievads ...................................................................................................................................................... 3

    Vidzemes plnoanas reiona viztkarte ............................................................................................. 4

    Globls tendences un starptautiskais mrogs .................................................................................. 5

    Eso situcija ........................................................................................................................................ 8

    1. IEDZVOTJI (cilvkresursi) ....................................................................................................... 8

    1.1. Demogrfisk situcija ............................................................................................................. 8

    1.2. Izgltba, prasmes ................................................................................................................... 11

    1.3. Labkljbas rdtji ................................................................................................................. 13

    2.1. Reiona eogrfiskais novietojums ....................................................................................... 25

    2.2. Dabas un kultrvsturiskie resursi ......................................................................................... 26

    2.2. Aizsargjams dabas teritorijas............................................................................................. 30

    2.3. Atjaunojamie energoresursi .................................................................................................. 32

    2.4. Riska teritorijas ...................................................................................................................... 35

    3. EKONOMIKA UN UZMJDARBBAS VIDE ........................................................................... 37

    3.1. Tautsaimniecbas rdtji ....................................................................................................... 37

    3.2. Reiona specializcijas priekrocbas esos un perspektvs uzmjdarbbas jomas ...... 46

    4. INFRASTRUKTRA UN PAKALPOJUMI ................................................................................... 50

    4.1. Apdzvojums ........................................................................................................................... 50

    4.2. Transporta infrastruktra ...................................................................................................... 57

    4.4. Ineniertehnisk infrastruktra ............................................................................................. 67

    4.4. Socil infrastruktra un vietas pievilcba ............................................................................. 72

    5. SADARBBA UN FUNKCIONLS SAITES .............................................................................. 86

    5.1. Funkcionls saites ................................................................................................................ 86

    5.2. Prvaldba .............................................................................................................................. 94

    Vidzemes reiona SVID analze ....................................................................................................... 108

    Kopsavilkums ..................................................................................................................................... 111

    Pielikumi ............................................................................................................................................. 114

  • 3 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    Ievads

    Saska ar Teritorijas attstbas plnoanas likumu plnoanas reiona ilgtspjgas attstbas stratija ir ilgtermia teritorijas attstbas plnoanas dokuments, kur nosaka plnoanas reiona ilgtermia attstbas redzjumu, stratiskos mrus, priorittes un telpisks attstbas perspektvu rakstveid un grafisk veid.

    Plnoanas reiona attstbas programma ir ilgtspjgas attstbas stratijas stenoanas dokuments un nosaka vidja termia priorittes, to stenoanai paredzto paskumu kopumu un attstbas programmas stenoanas uzraudzbas krtbu.

    Norvijas finanu instrumenta ldzfinanst projekta Nr.4.3.-24/NFI/INP-002 Latvijas plnoanas reionu un vietjo pavaldbu teritorils attstbas plnoanas kapacittes palielinana un attstbas plnoanas dokumentu izstrdana ietvaros ir izstrdtas Vidzemes plnoanas reiona ilgtspjgas attstbas stratijas laika periodam no 2014.-2030.gadam un attstbas programmas laika periodam no 2014.-2020.gadam 1.redakcijas.

    Esos situcijas raksturojums ir abu minto Vidzemes plnoanas dokumentu kopg sadaa, kur raksturota un analizta Vidzemes plnoanas reiona un taj ietilpstoo pavaldbu attstba, noskaidrotas reiona attstbas tendences, problmas un izaugsmes iespjas, lai noteiktu Vidzemes attstbas potencilu.

  • 4 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    Vidzemes plnoanas reiona viztkarte

    TERITORIJA

    Platba 15 245,43 km2 Pavaldbas 26 Republikas pilsta Valmiera

    Reiona nozmes centri 6 Alksne, Csis, Gulbene, Madona, Smiltene, Valka

    IEDZVOTJI

    Iedzvotju skaits (2014) 201 915

    Iedzvotju skaita izmaias (2007-2014) -12,90% jeb 29,91 tkstoi cilvku

    Iedzvotju blvums 13,24 cilvki/km2

    EKONOMIKA

    IKP (2011) 6555 EUR/iedz. Iedzvotju ienkuma nodoklis (2013) 380 EUR/iedz.

    Ekonomiski aktvs vienbas (2012) 16 594 Vidj darba samaksa (2013) 560 EUR

    01

    Attls 1. Vidzemes plnoanas reions

  • 5 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    Globls tendences un starptautiskais mrogs

    Starptautisk perspektv Vidzemes plnoanas reionu vartu raksturot k saldzinoi mazu, attlintu lauku reionu, ar zemu iedzvotju blvumu, lielu attlumu starp apdzvotm vietm, sarkou iedzvotju skaitu, izkliedtu apdzvotbu un policentrisku funkcionlo struktru. Vidzemei atirb no vairkiem lauku reioniem nav pilstas ar iedzvotju skaitu, kas prsniegtu 50 tkstous un kas atbilstu Eiropas Komisijas un OECD 2012. g. kopgi izveidotajai pilstu defincijai. Tpc galveno lomu pakalpojumu nodroinan un nodarbintbas veicinan spl mazs un vidjs pilstas. Tabula 1. Vidzemes plnoanas reiona starptautiskais saldzinjums

    Tendences Ldzgie reioni

    Cilvks Strauja depopulcija obrd ar nkotnes tendenci

    Zems un vietm oti zems iedzvotju blvums

    Sabiedrbas novecoans

    Austrumeiropas pierobeas lauku reioni, k ar reioni, kuri atrodas pie ES rjs robeas; Atsevii Centrleiropas valstu vidienes lauku reioni Dienvideiropas lauku reioni

    Ekonomika Aptuveni tre daa no ES reionu vidj rdtja

    Agrra tautsaimniecbas struktra

    Austrumeiropas pierobeas lauku reioni, k ar reioni, kuri atrodas pie ES rjs robeas

    Teritorija Izkliedts apdzvojums

    Policentriska funkcionl struktra, kur domin neliels skaits vidjo un mazo pilstu

    Neliela apbves intensitte

    Liels dabisko ainavu patsvars ar zemu cilvcisks darbbas ietekmi

    Attli lauku reioni Skandinvijas valsts; Atsevii Dienvideiropas, jo pai Francijas vidienes lauku reioni

    Cilvks Vidzemes iedzvotju blvums ir zems ne tikai Latvijas kontekst, bet ar citu ES reionu kontekst. Zems apdzvotbas blvums ir izteikts Somijas, Zviedrijas, Norvijas, Skotijas Ziemeu reioniem, k ar rijas, Spnijas, Francijas un Grieijas vidien. Vidzem ir jtama strauja iedzvotju skaita samazinans zems dzimstbas, iekjs migrcijas un emigrcijas d. Ldzgas tendences skar vairkus reionus Austrumeirop un Austrumvcij. ESPON ptjums "Demogrfisks un migrcijas plsmas Eiropas reionos un pilsts" DEMIFER, kas model demogrfisks situcijas attstbu NUTS2 lmen, prognoz, ka neskatoties uz dadiem politikas scenrijiem, Latvijas demogrfisks tendences 40 gadu laik btiski nemainsies. Tas nozm, ka iedzvotju skaits darba spjas vecum ievrojami samazinsies. Ldzga situcija ir raksturga ar vairkiem citiem perifriem reioniem Austrumeiropas valsts. Nkotn Vidzem btiski pieaugs gados vecu iedzvotju patsvars. Tas jem vr izvirzot attstbas priorittes un izstrdjot risinjumus t.s. "sudraba ekonomikas" attstbai reion. Reion ir saldzinoi zems iedzvotju skaits ar augstko izgltbu, k ar augsti kvalifictu specilistu skaits atsevis nozars. Tomr reiona priekrocba ir labi attstt skolu infrastruktra, reionl augstskola Valmier un bioekonomikas jom specializtie institti Priekuu novad. Ekonomika Vidzemes IKP 2010. gad bija 35% no t gada visu ES27 reionu vidj rdtja.

    02

  • 6 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    Tabula 2. Latvijas reionu IKP (% no ES vidj rdtja)

    % no ES vidj rdtja 2010.g.

    Rga 90

    Pierga 42

    Vidzeme 35

    Kurzeme 42

    Zemgale 35

    Latgale 28

    Saska ar ESPON EDORA ptjum veikto lauku reionu ekonomikas saldzinoo novrtjumu, Vidzeme ir izteiktas agrra reiona pabas. Par to liecina saldzinoi lielais lauksaimniecbas un ieguves nozars strdjoo patsvars un augst pievienots vrtbas proporcija ajs nozars, kas 2010. g. prsniedza vidjo rdtju ES 27 valstu reionos. Vidzemes ekonomiskajai struktrai ir vairk ldzbu ar reioniem, kuri atrodas pie Eiropas rjs robeas, k ar ar vairkiem lauku reioniem Grieij, Bulgrij un Rumnij. Lauksaimniecbas aktivittes nav dadotas un laukos vl nav izveidojies pietiekami spcgs pakalpojumu ekonomikas sektors. Ekonomikas struktr ldzgi reioni Vidzemei ir atrodami ar Rumnij, Bulgrij, Grieij, Ungrij, Itlij, Lietuv un Polij. Ekonomisks krzes laik reion strauji samazinjs nodarbintba. Lai ar nodarbintbas rdtji tuvins pirmskrzes lmenim, obrd nevar runt par btisku ekonomisks situcijas atjaunoanos. Vrtjot reionu IKP un nodarbintbu pirms un pc krzes ESPON ptjums "Ekonomisk krze un reionu elastgums" neuzrda btiskas rdtju uzlaboans tendences 3 gadus pc krzes, lai ar visos Igaunijas un gandrz visos Lietuvas reionos ekonomiskie rdtji straujk atgrieas pirmskrzes lmenim. Ldzgas tendences k Vidzem var novrot Somijas, Zviedrijas, Polijas vidien esoajos attlajos lauku reionos, ka ar lielkaj da Bulgrijas, Rumnijas, Grieijas, Spnijas, Portugles un rijas lauku reionos, kas atrodas rpus lielajm pilstm. Saska ar ptjumu, elastgumu palielina vietjs ekonomikas dadoana, tirgu dadoana, augstkas kvalifikcijas darba spks, labka reiona pieejamba, kvalitatvs platjoslas internets. Ekonomikas ar augstku inovciju lmeni mdz bt ar elastgkas. Pozitva ietekme uz ekonomikas atlabanu ir ar lielkajm pilstm un sekundrs nozmes pilstm. Pckrzes posma sekmgai prvaranai Vidzemei obrd iztrkst vairki no mintajiem nosacjumiem. Teritorija Eiropas teritoriju apsekojumi liecina, ka Vidzemes teritorijai ir raksturga zema apbves intensitte un taj ir saldzinoi liels dabisko ainavu patsvars ar zemu cilvcisks darbbas ietekmi. Ldzgi reioni sastopami Eiropas Grieij, Polij, k ar Eiropas Ziemeos. Ap lielkajm pilstm novrojamas aglomercijas tendences un pdjos gados dada veida zemes apbve ir kuvusi intensvka. Tomr pilstu teritorijas kopum ir saldzinoi kompaktas. Vidzemei ir izteikta policentriska struktra, kur ekonomisk aktivitte koncentrjusies vien nacionlas nozmes un vairkos reionlas nozmes attstbas centros. Reions neatrodas lielas pilstas ekonomisks ietekmes tuvum, tas nav ar integrts lielo pilstu funkcionlajos tklos, lai ar reiona Rietumu daa iesniedzas Rgas aglomercijas ietekmes arel. Lielk daa no reiona teritorijas atrodas ilgk k 45 min braucien no lielajm pilstm. aj zi Vidzeme ir ldzga Skandinvijas valstu (Somijas, Zviedrijas, Norvijas) Ziemeu reioniem, kuros iedzvotjiem ldz lielajm pilstm ce jpavada ilgs laiks. Reion ir labi attstts ceu tkls, kas gan visur netiek kvalitatvi uzturts vajadzg kvalitt. Jem vr, ka agrr ekonomikas struktra padara reionu atkargu no kvalitatviem savienojumiem. Teritoriju nerso trgaitas satiksmes koridori un dzelzcea transports ir samr vji integrts kopgaj Eiropas transporta sistm. Tas atspoguojas Vidzemes zemajos multimodls pieejambas rdtjos, kas ir ldzgi ar Igaunij un

  • 7 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    daos Polijas Austrumu reionos. Tomr liela daa Vidzemes lauku teritoriju atrodas pie satiksmes plsms. Attlint darba iespjas Vidzem var nodroint saldzinoi kvalitatvais interneta prkljums. Lai ar Vidzem ir saldzinoi liels lauksaimniecb izmantojamo teritoriju, patsvars, vairk k pusi teritorijas aizem mei, tpc reionam var bt nozmga loma dabas daudzveidbas saglaban, augstas pievienots vrtbas koka apstrd, bet kopum - ekoloiskas ekonomikas nozaru attstb un atjaunojams enerijas raoan. Ievrojamu dau no Vidzemes veido pierobeas teritorija, kur attstbas rdtji parasti ir zemki, jo tajos vrojami nomales efekti - saldzinoi mazks iedzvotju skaits, t.sk. ar iedzvotju skaits darba spjas vecum, mazks jaunieu patsvars. Pierobeas raksturo samr zems ceu kvalittes lmenis, nepietiekams sabiedrisk transporta nodroinjums. Klimata maias ietekme uz reionu plak kontekst ir saldzinoi mrena. Sagaidms, ka tuvko 50 gadu laik mazinsies vidjais gaisa mitruma lmenis. Tas palielina iespjamos postjumus no ugunsgrkiem. Lai ar pldu risks saldzinjum ar citiem reioniem vl ir saldzinoi zems, tam ir tendence pieaugt. Pieaugs stipru lietusgu risks. Tomr sniegoto dienu skaits vartu saglabties samr stabils. Lai ar kopj ietekme klimata izmaiu ietekme Vidzem vartu bt mrenas, Baltijas valstu reionu ekonomisks spjas pielgoties klimata izmaim obrd vl pietiekami stipras, emot vr lauksaimniecbas un mesaimniecbas nozaru specifiku.

  • 8 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    2014.gad Vidzemes plnoanas reion dzvo par

    29,91 tkst. cilvku mazk ka 2007.gad

    Eso situcija

    1. IEDZVOTJI (cilvkresursi)

    1.1. Demogrfisk situcija

    Vidzemes plnoanas reion 2014.gada skum dzvo 201 915 iedzvotju jeb nedaudz vairk k desmit daa Latvijas iedzvotju (10,1%). Lielkajs Vidzemes pilsts (Valmier, Css, Gulben, Madon, Alksn, Smilten un Valk) dzvo aptuveni tredaa (34%) no plnoanas reiona iedzvotjiem. Lielkais iedzvotju skaits koncentrjas Valmier (23 657) un Css (15 828). Pc iedzvotju skaita lielkie ir Madonas un Gulbenes novadi, kuros ir virs 21 tkstoa iedzvotju1. 2014.gad Vidzemes plnoanas reion reistrtas kopum 79 800 mjsaimniecbas, kurs vidji dzvo 2,49 personas. 2007.-2014.gad mjsaimniecbu skaits samazinjies par 7700 mjsaimniecbm2. Saldzinot ar 2007.gadu, iedzvotju skaits Latvij kopum ir sarucis par vidji 9,39%, bet Vidzemes plnoanas reion par 12,9% jeb 29,91 tkstoiem cilvku. Iedzvotju skaita samazinans vrojama visos reiona novados un attstbas centros. Kopum kop 2000 g. iedzvotju skaits reion ir sarucis par 21,2%.3 Divs tredas visu novadu iedzvotju skaits ir samazinjies vairk k vidji reion, un tikai etros novados (Bevernas, Kocnu, Burtnieku un Prgaujas) iedzvotju skaita kritums ir nedaudz mazks par Latvijas vidjo rdtju (9,39%). Tikai seos no 131 reiona pagastiem iedzvotju skaits ir pieaudzis vai saglabjies nemaings. Iedzvotju skaita kritums ir zemks par reiona vidjo rdtju 75 pagastos, tostarp 11 no tiem kritums ir lielks par 10%4. Divpadsmit no kopum 15 novadu attstbas centriem iedzvotju skaits ir samazinjies par vairk k 10%5.

    1 Pastvgo iedzvotju skaits statistiskajos reionos, republikas pilsts un novados gada skum, Centrl

    statistikas prvalde 2014 2 Mjsaimniecbu kopjais skaits un mjsaimniecbas vidjais lielums, Centrl statistikas prvalde 2014

    3 SIA Grupa 93 un SIA Karu izdevniecba Ja Sta ptjums Publisko individulo pakalpojumu klsta

    izvrtjums atbilstoi apdzvojumam (VARAM 2014/14) 4 Iedzvotju skaits, Pilsonbas un migrcijas lietu prvalde, http://pmlp.gov.lv 2014

    5 Pastvgo iedzvotju skaits novadu pilsts, Centrls statistikas prvalde 2014

    03

    http://pmlp.gov.lv/

  • 9 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    Attls 2. Karte ar novadu / pagastu iedzvotju skaita izmaim. Iedzvotju skaita samazinans rezultt vidjais iedzvotju blvums Vidzem, kas jau tradicionli ir visretk apdzvotais reions Latvij, saldzinot ar 2007.gadu ir samazinjies no 15,9 uz 13,24 iedz./km2. Visretk apdzvotie ir Apes (6,6 iedz./km2), Nauknu (6,7 iedz./km2) un Lubnas (7,13 iedz./km2) novadi. Vislielkais iedzvotju blvums ir Valmier (1 314 iedz./km2), Csu 99,7 (iedz./km2), Priekuu (26,7 iedz./km2) un Lgatnes novados (21 iedz./km2)6. Iedzvotju dabiskais pieaugums (starpba starp dzimuo un miruo skaitu) Vidzemes reion, tpat k vis valst ir negatvs, tomr saldzinot ar 2007.gadu vrojama miruo prsvara pr jaundzimuajiem samazinans. Demogrfisk slodze (brnu un pensijas vecuma iedzvotju attiecba pret darbaspjgajiem iedzvotjiem) kop 2011.gada konstanti palielins no 579 uz 606 prsniedzot valsts vidjo rdtju7. Saska ar Centrls statistikas prvaldes datiem 2012.gad vidjais populcijas vecums Vidzemes reion bija 40,9 gadi. Iedzvotju vecumstruktra liecina, ka Vidzemes reion ir viens no zemkajiem iedzvotju patsvariem darbspjas vecum Latvij (62,8%); vl zemks rdtjs ir tikai Kurzemes reionam. Ar nkotnes darbaspka - brnu un jaunieu patsvars ir zems (14%); vl zemks rdtjs konstatts tikai Latgales reion. Visstraujk augo vecuma grupa reion ir pensijas vecuma iedzvotji (iedzvotji, kas vecki par 65 gadiem), savukrt, visstraujk rko jauniei vecum no 15-29 gadiem8.

    6 Platba un iedzvotju blvums reionos, republikas pilsts un novados gada skum, CSP 2014

    7 Demogrfisks slodzes lmenis statistiskajos reionos, republikas pilsts un novados gada skum, CSP

    8 Vrieu un sievieu vecuma struktra statistiskajos reionos, CSP

    Reion vidji dzvo

    13,24 iedz./km2

    30% reiona

    iedzvotju ir

    vecki par 65

    gadiem

  • 10 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    Latvij un ar Vidzemes reion mirstbas rdtji vl joprojm ir augstki par dzimstbas rdtjiem, veicinot negatvu dabisko pieaugumu. Saska ar CSP datiem 2013.gad Vidzemes reion piedzima 1871 dzvi dzimui jaundzimuie, kas ir ldzgs rdtjs 2010. gada lmenim. Savukrt 2013.g. reion nomira 3030 iedzvotji, kas ir mazks rdtjs k 2010.gad. Saldzinot ar prjiem reioniem Vidzeme ir vismazk apdzvotais reions, reions ar vismazko iedzvotju blvumu Latvij, reion ir saldzinoi maz iedzvotju darbspjas vecum.

    Attls 3. Vidzemes plnoanas reiona iedzvotju vecumstruktra 2007 un 2014.gad Avots: CSP

  • 11 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    1.2. Izgltba, prasmes

    Vidzemes reion, saldzinot ar citiem reioniem, ir visaugstkais iedzvotju ar arodizgltbu patsvars (35,35%), viszemkais iedzvotju ar visprjo vidjo izgltbu patsvars (22,47%). saldzinoi daudz iedzvotju ar pamatizgltbu (22,93%) un augstko izgltbu (18,98%). Saldzinot ar 2007.gadu Vidzem visstraujk ir pieaudzis iedzvotju skaits ar augstko izgltbu (+8,16%) un arodizgltbu (+4,52%), savukrt, samazinjies iedzvotju skaits ar pabeigtu pamatizgltbu (-9,47%) un pabeigtu visprjo izgltbu (-3,21%)9. Vidzem kopum 2013.gad 77,07% iedzvotju ir pabeigta augstk izgltba, arodizgltba vai vidj profesionl izgltba un visprj vidj izgltba. Pavaldbu daljum augstkais iedzvotju ar augstko izgltbu patsvars ir Csu novad (21,7%), kas nedaudz prsniedz Valmieras rdtju (21,4%). Par reiona vidjo augstks iedzvotju patsvars ar augstko izgltbu ir ar Priekuu novad (18,9%), kas saistms ar Valsts Priekuu laukaugu selekcijas institta, k ar Vides ptjumu institta atraanos aj novad. Augsts iedzvotju ar augstko izgltbu patsvars ir ar Kocnu, Prgaujas, Amatas un Alksnes novados. Saska ar tautas skaitanas datiem 2011.gad Vidzemes plnoanas reion bija viszemkais jaunks paaudzes iedzvotju (30-34 gadu vecum) patsvars ar augstko izgltbu, kas ievrojami atpaliek no Latvijas vidj rdtja, k ar no Eiropa 2020 kvantitatva mra (40%).

    Lielkais iedzvotju ar arodizgltbu patsvars ir Apes, Varaknu, Smiltenes un Bevernas novados, iedzvotju ar visprjo izgltbu patsvars - Valmier, iedzvotju ar pamatizgltbu Nauknu un Mazsalacas novad, iedzvotju ar zemku k pamatizgltbu Strenu, Apes un Rjienas novados, savukrt, vislielkais last un rakstt nepratju patsvars ir Rjienas novad10.

    9 Iedzvotji pc ekonomisks aktivittes statusa un izgltbas lmea reionos. CSP 2014

    10 15 gadu un vecki Latvijas pastvgie iedzvotji pa statistiskajiem reioniem, republikas pilstm un

    novadiem pc augstk sekmgi iegt izgltbas lmea, dzimuma un pa vecuma grupm 2011.gada 1.mart. CSP. Skatts 18.07.2014

    33,7%

    42,9%

    36,9%

    25,9% 25,1% 25,0% 22,0%

    Latvija Rga Pierga Latgale Kurzeme Zemgale Vidzeme

    Attls 4. Vidzem ir viszemkais jaunks paaudzes iedzvotju (30-34 gadu vecum) patsvars ar augstko

    izgltbu (2011) Avots: CSP

    sievietes

    vriei

    77,07% reiona

    iedzvotju

    izgltba ir

    augstka par

    pamatizgltbu

    22% iedzvotju 30-

    34 gadu

    vecum ir

    augstka

    izgltba

  • 12 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    Dati par izgltojamo patsvaru visprj un profesionlaj izgltb 2012./2013.m.g., liecina, ka Vidzem kopum situcija atbilst vidjiem rdtjiem valst kopum: visprj vidj izgltb izgltojamo skaits ir augstks, nek profesionlaj izgltb attiecgi 61% un 39%. Raksturgi, ka pilsts ir augstks visprj vidj izgltb izgltojamo skaits, piemram, Valmier (68%), savukrt reion kopum ir augstks profesionlaj izgltb izgltojamo skaits (41%). Saldzinot izgltojamo procentulo sadaljumu visprizgltojoajs vidusskols un profesionls izgltbas iestds, viengi Vidzem profesionls izgltbas programmu audzku skaits prsniedz visprizgltojoajs dienas apmcbas programms 10 - 12. klass izgltojamo skaitu.

    Visprj vidj izgltba Profesionl izgltba

    Plnoanas reions

    dienas apmcbas programmas 10 - 12. klass

    % no kopj izgltojamo skaita

    profesionls izgltbas programmas

    % no kopj izgltojamo skaita

    Rgas reions 3413 58,04 2467 41,96

    Vidzemes reions

    2760 48,02 2988 51,98

    Kurzemes reions

    1991 50,70 1936 49,30

    Zemgales reions

    2137 60,08 1420 39,92

    Latgales reions

    2983 68,67 1361 31,33

    Tabula 3. Visprjs vidjs un profesionls izgltbas audzku proporcijas reionos, 2012./2013.m.g. Avots: Izgltbas un zintnes ministrija

    Vidzemes reion ir saldzinoi augsts rados iras patsvars (27,1%), kuru apsteidz tikai rdtji Rg, Pierg un Zemgales reion (visas s teritorijas iekaujas Rgas metropoles reion). Pavaldbu daljum augstkais rados iras patsvars ir Csu novad (30,9%), kam seko Valmiera (30,1%), Priekuu novads (29,3%), Varaknu novads (28,4%), Alksnes novads (28,1%), Jaunpiebalgas novads (27,8%) un Madonas novads (27,2%)11.

    Zintnes un inenierzintu jomas prstvju patsvars reion ir viszemkais starp Latvijas reioniem (3,3%). Pavaldbu daljum augstkais zintnes un inenierzintu jomas prstvju patsvars ir Valmier (4,2%), kam seko Priekuu novads (4,0%), Csu novads (3,9%), Prgaujas novads (3,8%), Madonas novads (3,7%), Burtnieku un Jaunpiebalgas novadi (abos 3,6%).

    11

    Ptjums Vidzemes plnoanas reiona Vieds specializcijas iespjas, SAFEGE Baltija, 2014

    Vidzem ir

    proporcionli

    visvairk

    profesionls

    izgltbas

    programmu

    audzku

  • 13 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    61,1% iedzvotju

    vecum no 15-

    64 gadiem ir

    nodarbinti

    20,47% visu Latvijas

    kvalificto

    tirgus

    lauksaimniecb

    as darbinieku

    strd

    Vidzemes

    reion

    1.3. Labkljbas rdtji

    Vidzemes reion ir zemk ekonomiski aktvo iedzvotju proporcija kopj reiona iedzvotju struktr. 2013. gad saska ar CSP datiem ekonomiski aktvo iedzvotju patsvars 15-74 gadu vecuma grupas iedzvotju kopskait bija 61,3% (vidji Latvij 66%). Vidzem ir treais augstkais darba mekltju patsvars ekonomiski aktvo iedzvotju vid 13,1% 2013. gad (11,9 % vidji Latvij), neskatoties uz saldzinoi zemo ekonomiski aktvo iedzvotju proporciju. Vidzemes reion ir otra augstk demogrfisk slodze starp Latvijas reioniem (aiz Kurzemes): 606 brni un pensijas vecuma iedzvotji uz 1000 iedzvotjiem12 Vidzemes plnoanas reion saldzinot ar citiem reioniem ir maz iedzvotju darbspjas vecum (62,8%), ar nkotnes darbaspka - brnu un jaunieu ir maz (14,0%). Reion ir saldzinoi augsta vecka gadagjuma iedzvotju daa. Sekojoi ar nodarbintbas lmenis Vidzemes reion iedzvotajiem vecum no 15 ldz 74 gadiem ir saldzinoi zems (53,3%), apsteidzot tikai Latgales reionu. Vidzem ir visaugstkais ekonomiski neaktvo iedzvotju patsvars (38,7%)13. Vecuma grup no 15 ldz 64 gadiem Vidzemes reion bija nodarbinti 61,1% iedzvotju, kas ievrojami atpaliek no Eiropa 2020 noteiktajiem kvantitatvajiem mriem (75%). Proporcionli visvairk iedzvotju ldz darbspjas vecumam dzvo Valmier, Smiltenes un Amatas novados (> 14%), vismazk rgu novad (11,30%). Iedzvotji darbspjas vecum visvairk dzvo Nauknu, Kocnu, Vecpiebalgas, Priekuu, Gulbenes un Madonas novados (>66%). Kopum vairk k puse reiona novadu ai rdtj prsniedz Latvijas vidjo rdtju (64,94%). Proporcionli vismazk iedzvotju darbspjas vecum dzvo Mazsalacas, Strenu un Varaknu novados (25%), bet vismazk Nauknu, Priekuu, Kocnu un Smiltenes novados (

  • 14 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    Vidzem katrs

    desmitais

    bezdarbnieks

    ir

    jaunietis vecum no 15 -

    24 gadiem

    valst. Augstki rdtji ir tikai Pierg, kur liela daa strdjoo strd Rg, un Zemgales reion, kur ar daa dzvojoo ikdien brauc uz darbu vai nu Rg vai Jelgav. Pavaldbu daljum visaugstkie svrstmigrcijas rdtji redzami novados ap Valmieru, kas skaidri norda Valmieras k attstbas centra ietekmi darba vietu nodroinan. Burtnieku novad 65,8%, Bevernas 60,6% un Priekuu novad 60,4% strdjoo dodas uz darbu rpus dzvesvietas pavaldbas. Saldzinoi augsti svrstmigrcijas rdtji ir ar pavaldbm, kas atrodas reiona rietumus, kas norda uz svrstmigrciju vai nu uz Rgu, vai ar Valmieru.

    Attls 5. Iedzvotji kustba reion, (autoru veidots)

    2013.gad Vidzemes plnoanas reion viens strdjoais mnes vidji sama 560 EUR pirms nodoku nomaksas, kas ir otrs zemkais atalgojuma lmenis aiz Latgales un atpaliek no Latvijas vidj atalgojuma (715 EUR) par 156 EUR. 2008.-2013.gad vidj darba samaksa reion ir pieaugusi par 18 EUR, kas gandrz divas reizes mazk k Latvij vidji (+34EUR). Vidj darba samaksa pc nodoku nomaksas reion 2013.gad ir 410 EUR, kas atpaliek no Latvijas vidj samaksas apmra par 106 EUR15. Starp reiona pavaldbm visaugstk mnea vidj darba samaksa 2013.gad bija Valmier (706 EUR), Priekuu, Prgaujas, Csu, Kocnu, Smiltenes un Lgatnes novados, kur viens strdjoais pirms nodoku nomaksas vidji sama vairk k 600 EUR. Alksnes, Raunas, rgu, Cesvaines un Varaknu novados mnea vidja darba samaksa 2013.gad nesasniedza 500 EUR. 2009.-2013.gad visaugstk darba samaksa ir bijusi pieejama Valmieras, Priekuu, Csu, Prgaujas, Kocnu un Smiltenes novadu iedzvotjiem16. Visaugstk mnea vidj samaksa reion 2013.gada bija nemetlisko minerlu izstrdjumu raoan, inenierbvniecb, dzrienu raoan, radio un televzijas programmu izstrd un apraide un dens ieguv, attran un apgd strdjoajiem, kas vidji sama vairk k 800 EUR mnes.

    15

    Strdjoo mnea vidj darba samaksa Latvijas statistiskajos reionos, CSP 2013 16

    Strdjoo mnea vidj darba samaksa republikas pilsts un novados, CSP 2013

    Strdjoais

    vidji mnes

    saem

    560 EUR pirms nodoku

    nomaksas

  • 15 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    Viszemk mnea vidj samaksa bija strdjoajiem izmitinanas un dinanas, veterinro pakalpojumu un tekstilizstrdjumu raoanas joms17. Bezdarba lmenis Vidzemes plnoanas reion 2014.gada skum ir saldzinoi augsts (8,5%), tomr zemks k Latgales (14,6%) un Kurzemes reion (9,1%). Reion ir otrs augstkais ilgstoo bezdarbnieku patsvars (38,2%), kas prsniedz Latvijas vidjo rdtju. Vidzem un Latgal ir visaugstk invaldu-bezdarbnieku attiecba. Reionu griezum Vidzem ir visaugstkais bezdarba risks personm pc brnu kopanas atvainjuma un pirms pensijas vecuma vrieiem. Vidzem ir proporcionli vismazk bezdarbnieku vecum no 30-44 gadiem un proporcionli daudz bezdarbnieku vecum no 45-59 gadiem 18. Vidjais bezdarbnieka pabalsta apjoms ir 2013.gad bija 163,77 EUR, kas ir otrs zemkais pabalsta apjoms starp reioniem.

    Visaugstkais bezdarba lmenis starp pavaldbm ir Alksnes (13,7%), Valkas (12%), rgu (11,9%), Lubnas (11,7%), Madonas (11,6%), Cesvaines (11,3%), Varaknu (10,6%), Strenu (10,2%) un Gulbenes (9%) novados, kur bezdarba lmenis prsniedz reiona vidjo rdtju. Viszemkais bezdarbs ir Valmier (5%), Nauknu (6,1%), Prgaujas (6,3%), Smiltenes (6,4%) un Burtnieku (6,6%) novados. Vidzem 2013.gad 27,5% visu reiona iedzvotju ir pensionri, no kuriem visvairk ir vecuma pensijas samju, invalidittes un apgdnieka zaudjuma pensiju samju. Saldzinot ar citiem reioniem Vidzem ir otrs lielkais kopjais pensiju samju patsvars aiz Latgales. Proporcionli visvairk pensionru dzvo Strenu, Varaknu, rgu, Lubnas, Rjienas un Mazsalacas novados, kur vairk k 30% iedzvotju ir pensionri. Vismazk pensionru dzvo Nauknu novad (23,6%). Visvairk invalidittes pensijas samju dzvo Varaknu, Lubnas un Rjienas novados (vairk k 5%), bet vismazk Nauknos un Valmier (mazk ka 3%). Visvairk apgdnieka zaudjuma pensijas samju dzvo Varaknu novad (1,8%), bet vismazk rgu novad (0,75%). Visvairk izdienas pensijas samju dzvo Valkas novad (0,77%). Vidzem saldzinoi ir otrs zemkais vidjs pensijas (242,24 eur), vecuma pensijas (259,59 eur), izdienas pensijas (320,53 eur) un invalidittes pensijas (157,65 eur) apmrs valst un viszemk apgdnieka zaudjuma pensija (126,59 eur) starp reioniem. Visaugstk vidj pensija ir Valmier, Csu, Priekuu un

    17

    Strdjoo mnea vidj bruto darba samaksa pa darbbas veidiem statistiskajos reionos, CSP 2013 18

    NVA Bezdarbnieku skaits sadaljum pa pilstm un novadiem 2014.gada 31.janvr

    7,9%

    10,3% 11,5%

    8,8%

    10,4% 10,6% 9,7%

    Rgasreions

    Piergasreions

    Kurzemesreions

    Latgalesreions

    Vidzemesreions

    Zemgalesreions

    Latvija

    Attls 6. Vidzem katrs desmitais bezdarbnieks ir jaunietis vecum no 15 - 24 gadiem Avots: NVA, 2014

    Socila

    paldzba un

    pabalsti veido

    gandrz

    treo dau Vidzemes

    mjsaimnie-

    cbu ienkumu

    Vidzem ir

    viszemkie

    pavaldbu

    budeta

    izdevumi

    socil

    atbalsta

    paskumiem

    uz 1

    iedzvotju

  • 16 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    Smiltenes novados. Visos prjos novados vidj pensija ir zemka par reiona vidjo19. Vidzemes reion ir Latvijai saldzinoi zemi ienkumi uz vienu mjsaimniecbas locekli. Vienas Vidzemes mjsaimniecbas ienkumi 2012.gad bija vidji 659,15 EUR mnes, viena mjsaimniecbas loceka rcb ir vidji 260,37 EUR mnes. Saldzinot ar 2007.gadu kopjie vienas mjsaimniecbas ienkumi ir samazinjuies (par 80,34EUR), bet ienkumi uz vienu mjsaimniecbas locekli palielinjuies (par 11,52 EUR). Aptuveni divas tredaas no ienkumiem (70,3%) veido ienkumi no darba algas, panodarbinto ienkumi un ienkumi no paumiem. Gandrz treo dau (29,8%) ienkumu veido socil paldzba un pabalsti. Saldzinot ar 2007.gadu socils paldzbas un pabalstu radto ienkumu patsvars ir pieaudzis par 10%, attiecgi samazinoties ienkumiem no darba algas, panodarbintbas un pauma20. 2013.gad reion kopum 26 015 personas no 11 829 imenm sama dada veida socilo paldzbu un pabalstus. Saldzinot ar 2010.gadu visos reiona novados, izemot Vecpiebalgas novadu, paldzbu un pabalstus samuo personu un imeu skaits ir samazinjies par 13547 un 5171 attiecgi21. Vidzemes reiona pavaldbas vidji uz 1 iedzvotju socil atbalsta paskumiem 2013.gad izmaksja 29,42 EUR. Pavaldbu budeta izdevumi socil atbalsta paskumiem Vidzem tradicionli ir viszemkie Latvij. Garantt miniml ienkumu lmea pabalsta (GMI pabalsts) samju skaits Vidzemes plnoanas reion saldzinot ar 2010.gadu ir samazinjies uz pusi, tomr tas joprojm ir augstks nek Latvij vidji.

    Visvairk GMI samju uz 1000 iedzvotjiem 2010.gad bija Mazsalacas, Amatas, Rjienas, Cesvaines, Alksnes un Varaknu novados, kur GMI sama gandrz desmit daa iedzvotju. 2013.gad visvairk GMI samju uz 1000 iedzvotajiem ir Strenu, Cesvaines, Valkas, Rjienas un Alksnes novados. Vismazk GMI samju ir Smiltenes, Vecpiebalgas, Csu novados un Valmier.

    19

    Plnoanas reionu, republikas pilstu un novadu attstbas pamatrdtji 2013.gad. VRAA 20

    Mjsaimniecbu rcb esoie ienkumi Latvijas statistiskajos reionos. Mjsaimniecbu rcb esoo ienkumu sastvs un struktra Latvijas statistiskajos reionos vidji uz vienu mjsaimniecbas locekli mnes. 2013 21

    Valsts statistikas prskati Socilie pakalpojumi un socil paldzba. www.lm.gov.lv 2013

    69,2 67,7

    52,0

    33,4

    56,9 58,7

    46,2

    31,8

    2010 2011 2012 2013

    Attls 7. GMI samji uz 1000 iedzvotjiem Avots: Labkljbas ministrija

    Vidzem

    Latvij

    30,7% Vidzemes

    iedzvotju

    2012.gad bija

    pakauti

    nabadzbas

    riskam

    http://www.lm.gov.lv/

  • 17 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    Trcgo personu skaits Vidzem btiski prsniedz valsts vidjos rdtjus. Saldzinot ar 2010.gadu trcgo personu skaita dinamika krtas, tomr joprojm 2013.gad gandrz katra desmit persona reion ir trcga.

    Visaugstkais trcgo personu patsvars vrojams no centriem attlkajos novados. T 2010.gad Amatas, Mazsalacas un Varaknu novados uz 1000 iedzvotajiem vairk k tre daa bija trcgi. 2013.gad situcija gandrz viss pavaldbas ir uzlabojusies, izemot Lgatnes un Vecpiebalgas novadus, kur trcgo skaits ir btiski pieaudzis, saldzinot ar 2010.gadu. Vidzemes reion nabadzbas riska indekss jau ilgstoi ir viens no augstkajiem Latvij. 2007.-2012.gad Vidzeme aj rdtj ir atpalikusi viengi no Latgales, bet 2012. gad pat to apsteidza. Laika posm no 2009.gada ldz 2012.gadam nabadzbas riskam pakauto iedzvotaju skaits Vidzeme pieaudzis par gandrz 11 tkstoiem un aptver 64 079 iedzvotajus.

    Raugoties uz nabadzbas riska indeksu pc vecuma grupm, satraucoi, ka tiei jaunieu (pai jaunu vrieu grupa) un senioru (pai vecu sievieu grupa) nabadzbas riskam pakauta visbiek.

    151,7

    132,9

    115,1

    92,3

    107,4 102,6

    86,1

    66,4

    2010 2011 2012 2013

    Attls 8. Trcgs personas uz 1000 iedzvotjiem Avots: Labkljbas ministrija

    Vidzeme

    Latvija

    10,7 17,3

    30,7

    19,6 22,3

    30,5

    RGA PIERGA VIDZEME KURZEME ZEMGALE LATGALE

    Attls 9. Vidzemes reiona iedzvotji tradicionli saskaras ar vienu no augstakajiem nabadzbas riskiem valst Avots: CSP

    2007-2012

    2012

    ..

  • 18 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    23,9% Vidzemes

    reiona

    iedzvotju

    jtas droi par

    savu nkotni

    Iepriek uzskaitto iemeslu d Vidzemes reiona iedzvotji kopum izjt visaugstko ekonomisko spriedzi valst.

    Saska ar ptjumu centra SKDS aptaujas par indivdu nedrobas un drobas faktoriem rezulttiem22, 60,2% Vidzemes reiona iedzvotju izjt nedrobu par savu nkotni. Atbilstoi aptaujas rezulttiem btiskkie cilvkdrobu apdraudoie faktori Vidzemes reion ir risks zaudt/neatrast darbu; risks nespt segt rstans izdevumus; risks nespt samakst par ri un komunlajiem pakalpojumiem; risks nesaemt pietiekoi lielu pensiju un risks nesaemt pietiekoi lielu algu, kas segtu pamatvajadzbas. Savukrt btiskkie cilvkdrobu veicinoie faktori Vidzem ir ldzdalba socilos tklos (NVO, biedrbs un padarbbas kolektvos); ciea saikne ar kaimiiem, draugiem un koliem; izgltba un pavaldbu socils paldzbas sistmas piedvjums. o faktoru ietekm Vidzemes reiona iedzvotji tomr kopum izjt saldzinoi augstu drobas sajtu uz prjs Latvijas fona23.

    22

    Aptauja veikta visos Latvijas reionos 2013.gada maij Valsts ptjumu programmas Nacionl identitte projekta Nacionl identitte un cilvkdroba ietvaros 23

    Rons K. Rcbpolitikas rekomendcijas Vidzemes plnoanas reionam cilvkdrobas jom. 2014

    33,3

    41,2

    31 33,6

    39,5 38,7

    26,4 32,4 23,4 24,4

    27,7 30,5

    57,4

    52,4

    17,2

    10,1

    16,3

    23,1

    2007 2008 2009 2010 2011 2012

    Attls 10. Visstraujak nabadzbas riskam pietuvojuies iedzvotaji, kas vecki par 65 gadiem

    Avots: CSP

    017

    1864

    65+

    Rga; 51,5

    Pierga; 56,3

    Vidzeme; 69,3

    Kurzeme; 63,6 Zemgale; 63,1 Latgale; 61

    2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

    Attls 11. 69,3% mjsaimniecbu reion izjt patria ierobeojumus ekonomisks situcijas d Avots: CSP

  • 19 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    Sabiedrbas veselbas rdtji Latvij un Vidzemes reion (mirstba no sirds un asinsvadu slimbm, onkoloiskm slimbm, rjiem nves cloiem u.c.) ievrojami atpaliek no Eiropas Savienbas vidjiem rdtjiem. emot vr sabiedrbas novecoanos, ne infekciju slimbas ieem aizvien nozmgku vietu gan mirstbas, gan saslimstbas rdtju vid ne tikai Latvij, bet ar Vidzemes reion. Pusei no visiem nves gadjumiem Latvij clonis ir sirds un asinsvadu slimbas, bet piektajai daai iedzvotju nves clonis ir aundabgais audzjs. Tre izplattko mirstbas clou grupa ir rjie nves cloi. Ldz ar sabiedrbas dzvesveida izmaim un sabiedrbas novecoanos sirds un asinsvadu slimbas ir kuvuas par nozmgu sabiedrbas veselbas problmu Latvij. To apliecina augstie mirstbas un saslimstbas rdtji. Sirds un asinsvadu sistmas slimbas 2012. gad ir bijis visizplattkais nves clonis ne tikai Latvij, bet ar Vidzemes reion. Pc Slimbu profilakses un kontroles centra datiem Vidzemes reion mirstba no sirds un asinsvadus slimbm tpat k Latvij pieaug, 2013.gad sasniedzot 884,6 uz 100 000 iedzvotjiem. Saldzinot ar citiem Latvijas reioniem un Latvijas kopjie rdtjiem, Vidzemes reion ir otr augstk mirstba no sirds un asinsvadu slimbm pc Latgales reiona24.

    Lai mazintu saslimstbu un mirstbu no sirds un asinsvadu slimbm, btiska ir riska faktoru (aptaukoans, nepietiekama fizisk aktivitte, neveselgs uzturs, alkohola lietoana un smana) negatvs ietekmes uz veselbu mazinana, veicinot veselgus paradumus un dzvesveidu, k ar slimbu profilakse (asinsspiediena, kopj holesterna lmea un cukura lmea kontrole). Tpat svarga ir laicga slimbu diagnostika un kvalitatva rstana. aundabgie audzji ir otrs nozmgkais nves clonis Latvij un ar Vidzemes reion, kura d ik gadu tiek noteikta pirmreizj invaliditte . Pdjos gados Vidzemes reion strauji ir pieaugusi mirstba no aundabgiem audzjiem 2013.gad prsniedzot Latvijas vidjos rdtjus un sasniedzot 315,8 uz 100 000 iedzvotjiem25.

    24

    Statistikas dati par iedzvotju mirstbu. Slimbu profilakses un kontroles centrs 2014 www.spkc.gov.lv 25

    Turpat.

    747 749 762,7

    792

    858,5 884,6

    728,8 713

    727,1

    760,9

    801,9 812,8

    2008 2009 2010 2011 2012 2013

    Attls 12. Mirstba no asinsrites sistmas slimbm uz 100'000 iedzvotjiem 2008.-2013.gad Avots: SPKC

    Vidzeme

    Latvija

    Vidzem ir

    otrs

    augstkais

    mirstbas

    lmenis no sirds un

    asinsvadu

    slimbm

  • 20 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    Gadu no gada gan Latvij, gan Vidzemes reion pieaug ar pirmreizji reistrto gadjumu skaits ar aundabga audzja diagnozi. 2011.gad Vidzemes reion ar pirmreizjo diagnozi aundabgs audzjs tika reistrti 532,2 pacienti uz 100 000 iedzvotjiem, kas ir par 25,7 pacientiem mazk k Latvij kopum. Saldzinot ar 2007.gadu du pacientu skaits Vidzem ir pieaudzis par 58,7 pacientiem uz 100 000 iedzvotajiem (Latvij par 92,3). Ldzgi k ar sirds un asinsvadu slimbm, ar vairk k 30% no va izraists mirstbas vartu novrst, ietekmjot piecus galvenos riska faktorus: paaugstintu ermea masas indeksu, nepietiekamu augu un drzeu lietoanu uztur, fizisks aktivittes trkumu, alkohola un tabakas lietoanu. Btiska loma va profilaks un novran ir ar profilaksei, savlaicgai diagnostikai un rstanas uzskanai. Kop 2009.gada Latvij tiek stenota valsts apmaksta va savlaicgas atklanas programma, kas ietver krts, dzemdes kakla un kolorektl (zarnu) va profilaktisks prbaudes. Uzaicinjuma vstules krts un dzemdes kakla va skrningam tiek izsttas 95% mra grupas, tau atsaucba (piedalans skrning) ir btiski zemka par starptautiski pieemtajiem minimuma rdtjiem (mra grupas populcijas aptverei jsasniedz vismaz 75%). rjie nves cloi ir viena no trim galvenajm iedzvotju nves clou grupm aiz sirds un asinsvadu sistmas slimbm un aundabgajiem audzjiem Latvij un ar Vidzemes reion. Latvij mirstba no rjiem nves cloiem ir apmram divas reizes lielka nek vidji ES, tomr pdjos desmit gados is rdtjs samazins gan Latvij, gan ES. Vidzemes reion mirstba no rjiem nves cloiem no 2008. gada ldz 2012. gadam ir samazinjusies, tomr saldzinot ar Latvijas vidjiem rdtjiem Vidzemes reion t ir augstka un 2012.gad sasniedza 93,6 uz 100 000 iedzvotju. Biekie rjie nves cloi ir ts pakaitjums, vardarbba, transporta nelaimes gadjumi, noslkana, nosmakana, nejaua saindans un kritieni.

    270

    280,1

    263,4

    284,3

    301,9

    315,8

    261,7 267,3

    273,6

    289,6 299,7 300,4

    2008 2009 2010 2011 2012 2013

    Attls 13. Mirstba no aundabgiem audzjiem uz 100'000 iedzvotjiem 2008.-2013.gad Avots: SPKC

    Vidzeme

    Latvija

    Vidzemes

    reion strauji

    pieaugusi

    mirstba no

    aundabgiem

    audzjiem

  • 21 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    Atkarbu izraisoo vielu lietoana ir nozmgs vairku hronisku slimbu, tdu k onkoloisko, sirds un asinsvadu, elpoanas sistmas slimbu, diabta u.c. riska faktors. Nav pieejami dati iedzvotju paradumiem reionu griezum, bet ar esoie ptjumi par situciju Latvij parda esos problmas. Pc Latvijas iedzvotju veselbu ietekmjoo paradumu ptjuma datiem 2011.gada datiem Latvij ikdien sm 56% iedzvotju, kas vidji dien izsm vairk nek pusi pacias jeb desmit cigaretes, tostarp 9% iedzvotju patr vairk par vienu standarta paciu (20 cigaretm) dien. 2012. gad vidji viens Latvijas iedzvotjs patrja 8,8 litrus absolt alkohola, jeb 10,3 litrus, rinot uz 15 gadus veciem un veckiem iedzvotjiem. Laik no 2007. gada ldz 2010.gadam absolt alkohola patri samazinjs, bet pdjos divos gados vrojams neliels alkohola patria pieaugums. Savukrt Latvij jebkuras narkotikas dzves laik paminjui 14,3% Latvijas iedzvotju vecum no 15 ldz 64 gadiem. Pdj gada laik 4,4% Latvijas iedzvotju lietojui nelegls vielas, bet pdj mnea laik ts lietojui 1,8% iedzvotju. Kopum narkotiku lietoanas rdtji ir atgriezuies aptuveni 2003. gada lmen. Pirmreizji reistrto narkoloisko pacientu un personu, kuras lieto atkarbu izraisoas vielas, skaits uz 100 000 iedzvotju kop 2009.gada ir pieaudzis gan Latvij, gan Vidzemes reion, 2012.gad sasniedzot 148,5 uz 100 000 iedzvotju.

    Vidzemes reion saslimstba ar psihiskiem un uzvedbas traucjumiem ir viena no zemkajm starp Latvijas reioniem. Pdjos gados novrot saslimstbas ar psihiskiem un uzvedbas traucjumiem pieauguma tendence ir apstjusies un 2012.gad ir vrojams rdtja kritums gan Latvij kopum, gan Vidzemes

    110,7

    92,1

    96,9 98,9

    93,6

    108,2

    95,7

    94,1

    89,3 92,8

    2008 2009 2010 2011 2012

    Attls 14. Mirstba no rjiem nves cloiem uz 100'000 iedzvotjiem 2008.-2012.gad

    Avots: SPKC

    VidzemeLatvija

    123 103,7

    153,8 148,5 136,3

    153,7

    167 167,4

    2009 2010 2011 2012

    Attls 15. Pirmreizji reistrto narkoloisko pacientu un personu, kuras lieto atkarbu izraisoas vielas, skaits uz 100 000 iedzvotjiem 2009.-2012.gad Avots: SPKC

    VidzemeLatvija

    Vidzem uz

    100 000

    iedzvotju

    148,5 reistrti k

    atkarbu

    izraisou vielu

    lietotji

    Vidzem ir

    zems saslimstbas ar

    psihiskiem un

    uzvedbas

    traucjumiem

    lmenis

  • 22 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    reion. Taj pa laik gan Latvij un Vidzemes reion viena no btiskkajm sabiedrbas veselbas problmm joprojm ir panvbas gan brnu, gan pieauguo panvbu un panvniecisks uzvedbas profilakse juzskata par vienu no sabiedrbas veselbas priorittm Latvij. Laba sabiedrbas garg jeb psihisk veselba ir btisks nosacjums stabilas, droas un labkljbas sabiedrbas veidoanai. Svargkie sabiedrbas gargs veselbas uzlaboanas aspekti ir psihisko slimbu un panvbu profilakse, psihisks veselbas un labkljbas uzlaboana, somatisks veselbas uzlaboana, cilvku resursu un potenu pilnvrtga realizcija, aizspriedumu un diskrimincijas mazinana, specilistu pieejamba, starpsektoru sadarbba, resursu piesaiste u.c. Lai mazintu mirstbu un saslimstbu no dadm hroniskm saslimanm, palielintu jaundzimuo paredzam ma ilguma rdtju un uzlabotu dzves kvalitti Latvijas un Vidzemes iedzvotjiem, ir nepiecieami paskumi valsts un reionu lmen veselbas veicinanas, slimbu profilakses un veselbas aprpes kvalittes un pieejambas uzlaboanai. paa uzmanba jpievr veselbu uzlabojou paradumu veicinanai, tostarp jveicina iedzvotju aktvks dzvesveids. 2009.gad vidji 27% Latvijas iedzvotju 1-2 reizes ned nodarbojs ar fiziskm un sportiskm aktivittm. Analizjot datus par rstu nodroinjumu reionlaj griezum saldzinjum ar citm ES valstm, secinms, ka Latvij pastv viena no lielkajm atirbm rstu reionlaj izvietojum, jo rsti lielkoties strd galvaspilst. 2013.gada 1.janvr Rg pamatdarb strdja 4 295 rsti jeb 62% no kopj rstu skaita, bet Latvijas reionos (pilsts un novados) 2 651 rsti jeb 38% no kopj rstu skaita26. Rg rstu skaits uz 100 000 iedzvotju 2013.gad bija 667, bet reionos tikai 192. Savukrt Rg pamatdarb strdja 4 640 msas jeb 50,1% no kopj msu skaita, bet Latvijas reionos 4 624 msas jeb 49,9% no kopj msu skaita27. Rg msu skaits uz 100 000 iedzvotju 2013.gad bija 721, bet reionos 335. Uz 10 000 Latvijas iedzvotju 2012.gad bija 34,3 rsti un is skaitlis saldzinot ar iepriekjiem gadiem ir pieaudzis. Vidzemes reion rstu skaits uz 10 000 iedzvotjiem 2012.gad ir zemks k vidji Latvij, bet ir saglabjies 2010.gada robes.

    Pozitvi, ka kop 2008.gada Latvij un Vidzemes reion ir pieaudzis rstniecbas personu skaits ar vidjo medicnisko izgltbu, lai ar 2012.gad tas nesasniedz Latvij vidjo (68,4) - Vidzemes reion rdtjs ir 56,1 rstniecbas personas ar vidjo medicnisko izgltbu uz 100 000 iedzvotju.

    26

    Veselbas inspekcijas reistra dati, 2013 27

    Veselbas inspekcijas reistra dati, 2013

    20,8 19,3 22,5 22,4 22

    33,6 31,1

    33,3 34 34,3

    2008 2009 2010 2011 2012

    Attls 16. rstu skaits uz 10 000 iedzvotjiem viss veselbas aprpes iestds

    Avots: SPKC

    Vidzeme

    Latvija

    Vidzem

    2012.gad bija

    22 rsti uz 10 000

    iedzvotju

  • 23 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    Vidzemes reion un ar Latvij kop 2008.gada ir samazinjies iedzvotju skaits uz vienu praktizjoo rstu. Taj paa laik Vidzemes reion 2012.gad uz vienu praktizjoo rstu bija 454 iedzvotju, kas ir gandrz par 150 iedzvotju vairk k vidji Latvij kop. Vidzeme ai rdtaj ir otraj viet starp reioniem, atpaliekot viengi no Rgas reiona.

    Gan Latvij, gan Vidzemes reion ir pieaudzis ambulatoro apmekljumu skaits pie visiem rstiem uz 1 iedzvotju, pieaudzis ambulatoro apmekljumu skaits pie PVA specilistiem28, k ar samazinjies stacionra vidjais gultu skaits. Izmaias rdtjos izskaidrojamas ar pdjos gados veiktajm strukturlajm reformm veselbas aprp, prvietojot lielku pacientu plsmu no stacionrs uz ambulatoro aprpi, attstot ambulatoro aprpi (aprpi mjs, dienas stacionrus, ambulatoros pakalpojumus) un stiprinot primro veselbas aprpi (otr msa piesaiste rstu praksei darbam ar hroniskiem pacientiem, primrs un sekundrs profilakses attstanai utt.). Zmgi, ka Vidzem tradicionli ambulatoro apmekljumu pie visiem rstiem patsvars ir zemks nek Latvij vidji, bet ambulatoro apmekljumu skaits pie PVA specilistiem ir tradicionli augstks.

    28

    Primrs veselbas aprpes rsti, msas, rstu palgi, vecmtes un derrsti.

    47,4 49,2 53,7 53,8 56,1

    63,7 64,2 69 68,3 68,4

    2008 2009 2010 2011 2012

    Attls 17. rstniecbas personu skaits ar vidjo medicnisko izgltbu uz 10 000 iedzvotjiem Avots: SPKC

    Vidzeme

    Latvija

    504 486

    445 447 454 398

    317 314 311 307

    2008 2009 2010 2011 2012

    Attls 18. Iedzvotju skaits uz vienu praktizjou rstu viss veselbas aprpes iestds

    Avots: SPKC

    Vidzeme

    Latvija

    2012.gad

    viens

    praktizjoais

    rsts vidji

    apkalpoja

    454 iedzvotjus

    Viens

    Vidzemes

    iedzvotjs

    2013.gad

    vidji 5,3 reizes

    apmeklja

    rstu

    ambulator

  • 24 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    stiprs puses:

    Augsts iedzvotju ar augstko izgltbu

    patsvars attstbas centros, visaugstkais

    iedzvotju ar arodizgltbu patsvars starp

    reioniem

    Augsts svrtsmigrjoo iedzvotju patsvars

    vjs puses:

    Mazs apdzvotbas blvums un iedzvotju skaits

    Iedzvotju novecoans un to skaita sarukana

    nkotn palielins nepiecieambu pc

    socilajiem pakalpojumiem un veselbas

    aprpes un socilajiem pabalstiem

    Iedzvotju izgltbas, prasmju un profesiju

    piedvjuma neatbilstba darba tirgus

    kvalittes un strukturlm prasbm

    Izgltota un kvalificta darbaspka aizplana

    no reiona.

    Zemi iedzvotju vidjie ienkumi

    Pieaugoa demogrfisk slodze

    iespjas:

    Uz cilvku vajadzbm veidotu pakalpojumu

    pieejamba

    draudi:

    Iedzvotju skaita samazinans un

    cilvkresursu kvalittes pazeminans

    Iedzvotju ekonomisks aktivittes

    pazeminans

    Ienkumu pazeminans un nabadzbas riska

    pieaugums

    Darbaspka skaitlisk un kvalitatv potencila

    5,16 5,17 5,31 5,57

    6,08

    6 5,91 5,9 6,31

    7,03

    2008 2009 2010 2011 2012

    Attls 19. Ambulatorie apmekljumi pie visiem rstiem uz 1 iedzvotju Avots: NVD

    VidzemeLatvija

    3,3 3,4

    3,5 3,5

    3 3,1

    3,2 3,2

    2009 2010 2011 2012

    Attls 20. Ambulatoro apmekljumu skaits pie PVA specilistiem uz 1 iedzvotju Avots: NVD

    VidzemeLatvija

  • 25 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    pazeminans

    2. VIDE (resursi)

    2.1. Reiona eogrfiskais novietojums Vidzemes plnoanas reions atrodas ES Ziemeaustrumos un Latvijas ziemeaustrumos. T rj robea ar ES dalbvalsti - Igaunijas Republiku ir 290 km gara un Krievijas Federciju 46,4 km gara. Vidzemes reions pc platbas ir lielkais reions Latvij, tas aizem 23,6% no Latvijas teritorijas. Vidzemes reiona teritorij lielko platbu aizem mea zemes, to patsvars ir 51,7%, lauksaimniecb izmantojam zeme aizem 34% no kopjs platbas.

    Vidzeme ir Eiropas Savienbas robereions, ko rso vairki nozmgi starptautiskie transporta koridori, nodroinot Vidzemei tieus sakarus ar lielkajiem reionu centriem kaimiu valsts - Tartu un Tallinu Igaunij, un Pleskavu, Novgorodu un Sanktpterburgu Krievij. Ap iem transporta koridoriem veidojas Baltijas jras reiona integrcijai nozmgas stratisks attstbas zonas-VHB Zone Hanseatica attstbas koridors, Dienvidbaltijas loka attstbas koridors, k ar VIA Baltica. Vidzemei nav tieas pieejas ne Baltijas jrai, ne ts ostm, nav ar lidostas.

    Gan telpiski, gan funkcionli Vidzemes plnoanas reions ir ciei saistts ar Rgas plnoanas reionu, emot vr piekuvi Vidzemes jrmalai un ostm, un saikni ar galvaspilstu k valsts administratvo centru un transporta mezglu. Ar Latgales un Zemgales reioniem Vidzemi saista dadu valsts iestu sniegtie pakalpojumi, kultras un izgltbas iestdes un to sniegtie pakalpojumi, k ar trisma objekti un aktvs atptas iespjas.

    Reiona apdzvojuma struktru veido 16 pilstas, vairk k 950 ciemi lauku teritorijs un lauku vienstas, kuru kopjais skaits sniedzas pri 80 tkstoiem. Pavaldbu daljum lielkie novadi ir Madonas novads (2 159 km2), Gulbenes novads (1 872 km2), Alksnes novads (1 698 km2), Smiltenes novads (947 km2) un Valkas novads (908

    km2).

    Ldz - 188,8

    188,8 - 309

    309 - 498,4

    498,4 - 761,4

    761,4 +

    Attls 21. Vidzemes plnoanas reiona pavaldbu platba 2013.gad km2 Avots: CSP

    Vidzeme

    aizem

    23,6% Latvijas

    teritorijas

  • 26 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    2.2. Dabas un kultrvsturiskie resursi Vidzeme ir meiem visbagtkais reions Latvij procentuli, tie aizem 55,8% no reiona teritorijas. Saldzinot ar 2007.gadu mea zemju patsvars ir pieaudzis par 7,2% jeb 108,7 tkst. ha, lielkoties uz aizaugoo lauksaimniecbas platbu rina. 54,9% meu platbas aizem lapu koki. Meu daudzums un to kvalitte nosaka Vidzemes piederbu reioniem, kam meu produkcija kalpo ne tikai vietj patria apmierinanai; tie ir ar btiska mozakveida ainavu veidojo sastvdaa un nozmgs rekrecijas potencils.

    Novadu griezum vismeainkie reiona novadi ir Lubnas (63,5%) un Valkas novadi (61,8%), savukrt pagastu griezum Liepnas pagasts (756,3%), Launkalnes pagasts (74,3%), Vireu pagasts (71,9%) un Vijciema pagasts (70,6%). Vismazk meu ir Varaknu novad (23,2%)29.

    Vidzemes reion samazins lauksaimniecb izmantoto zemju patsvars. 2010.gad lauksaimnieciski tika apstrdtas 33,1% Vidzemes plnoanas reiona teritoriju, bet 2012.gad 32,7%. Novadu griezum visvairk lauksaimnieciski izmantoto zemju ir Varaknu novad (48,1%), Priekuu novad (43,9%), Cesvaines novad (43,1%) un Burtnieku novad (41,3%), bet pagastu griezum Smiltenes pagast (64%) un Varaknu pagast (63,9%).

    Vidzeme uz citu reionu fona neizceas ar nozmgiem dergo izrakteu krjumiem; samr plai izplattie bvmaterilu izejvielu resursi - smilts, smilts-grants, dolomts, mls, lielkoties sastopami neliels, vietjas nozmes atradns.

    Pavaldbu daljum lielkie bvmaterilu izejvielu krjumi ir Apes novad (20 992,93 tkst. m3), kur iegstams dolomts un smilts. Apjomgi krjumi ir ar Madonas novad, kur pieejams gan dolomts (10 592,58 tkst. m3), gan ar smilts, smilts-grants un kdra. Vislielkie kdras apjomi ir Madonas novad (6 912,18 tkst. t), kam seko Lubnas, Strenu un Apes novadi.

    29

    Valsts zemes dienesta dati, 2010

    49,5% 53,8% 55,8% 53,7%

    44,2% 39,9%

    L A T V I J A P I E R G A S R E I O N S

    V I D Z E M E S R E I O N S

    K U R Z E M E S R E I O N S

    Z E M G A L E S R E I O N S

    L A T G A L E S R E I O N S

    Attls 22. Vidzeme ir meiem bagtkais reions Latvij Avots: CSP 2014

    55,8% Vidzemes

    reiona

    teritorijas klj

    mei

    Vidzem

    2012.gad

    lauksaimnie-

    ciski apstrd

    32,7% teritorijas

  • 27 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    Rpniecb izmantojamu kvarca smilts iegulas Vidzemes reion sastopamas augdevona Gaujas svtas nogulumos Valmieras un Csu rajonos. Neskatoties uz Gaujas svtas plao izplatbu, tru, stikla raoanai piemrotu, smilu iegulas ir samr reti sastopamas. Ldz im detli pttas ir tikai Bles-Brziu un Brziu atradnes Csu rajon, bet iepriekj izpte veikta Cruu atradn Csu rajon. Pie tam, tikai Bles-Brziu atradnes smilts tika pai pttas k izejviela stikla raoanai. Brziu atradnes pttas veidu smiltm, bet Cruu - stikla raoanai un veidu smiltm. Agrk veikts tehnoloisks prbaudes liecina, ka Latvijas kvarca smilts ir izmantojamas metalurij (veidnm) un stikla raoan, bet tikai pc to bagtinanas. Jaunu stikla un veidu smilu atradu atklanas iespjas saists galvenokrt ar Valkas rajona Vijciema un Mrsnnu perspektvajiem laukumiem, kuros prognozti ievrojami krjumi (ldz pat 1,8 miljardi t).

    Augstvrtga bvkeramikas izejviela ir Gaujas svtas Lodes rindas mls, tas izplatts Csu rajona Liepas ciema apkrtn, kur izpttas divas atradnes: Liepa - Gaujas kreisaj krast un Gras - labaj krast. Liepas atradn iegu divu paveidu mls: tumi sarkanbrns raibs, liess, viegli kstos, no kura iespjams raot tumi sarkanus, t saucam Lodes tipa'', apdares ieeus un gaii pelks, trekns, grti kstos mls, kas nodergs par izejvielu vairkiem vrtgiem izstrdjumiem - kanalizcijas caurulm, sienu un grdas flzm, meln balzma pudelm, klinkera oiem, k ar bvkeramikas ihtas uzlaboanai. Atradni izmanto a/s Lode, Vidzemes reion atrodas uzmuma Liepas raotne.

    Vidzemes reion sastopamo dolomtu izmanto galvenokrt embm un ceu bvei. Valsts nozmes dolomta atradn Ap iegtais dolomts tiek izmantots embm, asfalta raoanai un augsnes kaoanai. Smilts ir galven izejviela bvniecb, ceu un mea ceu bv, tpat ar bvniecb, ceu bvei un remontam izmanto smilti-granti. Smilts un smilts-grants atradu reion ir daudz, lielks iegulas izplattas galvenokrt augstieu rajonos un lielo upju ielejs. Vidzemes reion lielk smilts-grants un smilts atradne Pvuli" Raunas novad Vidzemes augstienes ziemeu nogz ir viena no trim valst obrd visintensvk izmantotajm. No kopjiem 3,49 milj.m3 izptto krjumu 2,67 milj.m3 ir smilts- grants materils1, un, pieaugot bvniecbas un ceu bves un remonta darbu apjomam, prognozjams t ieguves apjoma pieaugums. Labvlgie apstki kdras veidoans procesiem nodroina reionu ar kdras resursiem, k ar kdras eksportu uz rvalstm. Lielks kdras purvu aizemts platbas ir zemieu teritorijs. Kopum uz 2012. gada 1. janvri izptts kdras daudzums ir 25 702 tkst. tonnu ar mitrumu 40%. Kdras krjumu zi Vidzemes reions seko Piergai un Latgales reionam, kur kdras krjums ir lielks. Palsmanes un Vireu apkaim konstatti nelieli vietjas nozmes ipakmeni saturoi sli lielk ir Plevnas atradne ar novrttajiem krjumiem 0,71 milj.m3. Lielkaj da Vidzemes ezeru ir sastopams sapropelis. Svargs teritorijas ilgtspjgas attstbas prieknoteikums ir kvalitatvs dzeramais dens. Reion potencili ir lieli pazemes dzeram dens krjumi, vis reiona teritorij iespjams nodroint dens apgdi. Reiona teritorij ir sastopami minerldei; plak izplatti hlorda ntrija tipa iesdei un

    Vidzem ir

    lieli pazemes

    dzeram

    dens krjumi

  • 28 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    slsdei. Palaik galvenokrt tiek izmantoti galda minerldei. Saistb ar reiona resursu efektvku izmantoanu, VPR ir attstbas iespjas bioloiski nordmo atkritumu prstrd. Vidzemes reion ir 8 organisko atkritumu kompostanas laukumi ar prstrdes jaudu 14,11 tkst.t gad. Tikai Zemgales un Ziemevidzemes reiona pavaldbas ir apzinjuas organisko atkritumu prstrdes nepiecieambu tuvk to radanas vietai. Piemram, Ziemevidzemes reion ir plnoti 11 kompostanas laukumi ar dadu prstrdes jaudu atbilstoi iedzvotju skaitam pavaldbs un bioreaktors ar jaudu 10 tkst.t gad prtikas atkritumu prstrdei. Vidzemes reion atrodas 5 biogzes raoanas stacijas, kas rao biogzi no ktsmsliem, zamasas, SIA Biodegviela izmanto k izejvielu spirta raoanas iedeni. Un 2 biogzes raoanas stacijas k izejvielu izmanto sadzves atkritumus (SA poligons Daibe) un prtikas rpniecbas atkritumus (ZS Zemturi). Vidzemes reions ieem pirmo vietu starp prjiem Latvijas plnoanas reioniem biogzes raoanas staciju skaita zi. Ziemevidzemes atkritumu apsaimniekoanas reion tiek stenota attsttk atkritumu apsaimniekoanas prakse Latvij. SIA ZAAO ir galvenais atkritumu apsaimniekoanas uzmums Ziemevidzemes reion. ZAAO ir ieviesis daltu atkritumu vkanas sistmu papram, kartonam, stiklam, metlam, plastmasai un PET pudelm. Tas piedals UrbanBiogas projekt Biometna raoana no sadzves atkritumiem ievadanai gzes apgdes tkl un izmantoanai pilstas sabiedriskaj transport, kuru atbalsta Eiropas Komisija programmas Intelienta enerija Eiropai ietvaros. Projekta UrbanBiogas mris ir veicint organisko sadzves atkritumu izmantoanu biogzes un biometna raoanai, lai to ievadtu dabasgzes tkl vai izmantotu k transportldzeku degvielu piecs Eiropas valsts Austrij, Horvtij, Latvij, Polij un Portugl. Vidzemes reion ir daudzveidgs un bagts kultrvsturiskais mantojums, kas prstv ne tikai Latvijas, bet ar Eiropas kultras mantojumu un ietver gandrz divus tkstous dadu objektu pilis, muiu ansambi, bazncas, zemnieku stas, pilstu teritorijas. Vidzemes reion, saska ar Valsts kultras piemineku aizsardzbas inspekcijas datiem, ir 1725 valsts aizsargjamie kultras piemineki, tai skait:

    - 816 arheoloiskie piemineki (448 valsts nozmes un 368 vietjs nozmes),

    - 539 arhitektras piemineki (269 valsts nozmes un 270 vietjs nozmes),

    - 29 vstures piemineki, - 3 valsts nozmes pilstbvniecbas piemineki, - 2 valsts nozmes industrilie piemineki, un - 336 mkslas piemineki30

    Pavaldbu paum ir 362 kultras piemineki. Lielkie piemineku kompleksi ir kultrvsturisks zonas: Csu viduslaiku pils komplekss un Csu vecpilsta, raiu muzejparks, Ungurmuias un Veselavas muiu ansambi, krslinieku stas Vaidavas pagast, Lielstraupes pils un

    30

    Valsts kultras piemineku aizsardzbas inspekcija, www.mantojums.lv, skatts 2014

    Vidzem tiek

    stenota

    attsttk atkritumu

    apsaimniekoa

    nas prakse

    Latvij

    Vidzem ir

    1725 valsts aizsargjamie

    kultras

    piemineki

    http://www.mantojums.lv/

  • 29 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    senpilsta, ar Hanzas pilstas Valmiera un Csis, u.c. Galvenie objekti, kas izsenis domin Vidzemes kultrainav, ir bazncas, krogi, muias un muiu parki, pilis, senkapi, upurozoli, pilskalni, Livonijas laika pilsdrupas, bazncas, tautas celtniecbas piemineki - zemnieku stas, skolas, kultras vai saieta nami. Vl nepietiekami novrtti savdabgi jaunko laiku arhitektras piemineki, piem., Sedas pilsta ar tradicionlo 50.-to gadu pilstas plnojumu un apbvi. Reiona teritorij daudz visdadk veida mkslas piemineku senkie no tiem atrodas bazncs- altrgleznas, vitras, podiu krsnis; unikli ir iektelpu gleznojumi Ungurmui. Reiona savdabbu pasvtro tikai im novadam raksturgie amati - koku pludinana pa Gaujas upi, prceltuvju darbinieka amats, krslu meistars; daudzie paskumi, kas populariz un saglab kultras mantojumu: Bruinieku svtki, viduslaiku mielasti Csu muzej, 9.gs. mielasti raiu ezerpil u.c. Reion saglabts bagts nematerils kultras mantojums. Topoaj tautas nematerilo kultras vrtbu reistr tiek iekautas gan tradicionls kultras telpas, piem., Vecpiebalga, Jaunpiebalga un Gaujiena, Gaujas zvejnieku un plostnieku un viu pcteu kopienu kultrtelpas, mazpilstas ar tradicionlo un kultrvsturisko vidi- vietas, kas pasvtro savdabbu, sekm lietio mkslu prasmes saglabanos, tautas mkslas izpausmes un nacionls identittes saglabanos. Kultras mantojuma neatemama sastvdaa ir ainava, kas ne vien dod savu ieguldjumu cilvku labsajtas radan, bet ar veido ekonomiskajai aktivittei labvlgus resursus. Eiropas ainavu konvencijas izpratn ainava ir dabisku vai dabisku un cilvku veiktu mijiedarbbu iespaid veidotas teritorijas vizul uztvere un svarga cilvku dzves kvalittes daa jebkur viet- pilsts un laukos. Atzstot, ka notiek Vidzemes tradicionls mozakveida ainavas degradcija, btiski ir veicint sabiedrbas izpratni par ainavas vrtbu, radt iespju piedalties ainavu apsaimniekoan un plnoan, un td veid sajust, ka tai ir juzemas atbildba par to, kas notiek ar ainavu. Reiona bagtais kultrvsturiskais mantojums kalpo k pamatresurss kultras trisma attstbai. Kultras mantojuma esamba induc pievilcgu dzves vidi augsti kvalifictu un prasmgu cilvkresursu piesaistanai prioritrajs ekonomikas joms. Ar kultras mantojumu tiek saprasts kustamais un nekustamais mantojums (muzeji, kolekcijas, bibliotkas, arhvi), arheoloiskais un arhitektras mantojums, dabas mantojums (ainavas un dabas skati), lingvistiskais un gastronomiskais mantojums, k ar tradicionls profesijas.

    Ainava ir btisks

    Vidzemes

    nkotnes

    attstbas

    potencils

  • 30 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    2.2. Aizsargjams dabas teritorijas

    Vidzemes reion ir 18831 pai aizsargjams dabas teritorijas un dabas piemineki, (Latvij - 632), kas kop aizem 29,9% (ieskaitot ZVBR, pc GIS projekts apriniem) no kopjs pai aizsargjamo dabas teritoriju platbas. 87 no 336 Latvij esoajm Natura 2000 vietm atrodas Vidzemes reion32. Vidzem sastopami visi nacionls nozmes aizsargjamo teritoriju veidi: 2 dabas rezervti, 64 dabas liegumi, 6 dabas parki, 1 nacionlais parks, 4 aizsargjamo ainavu apvidi, 44 dabas piemineki, 20 dabas piemineki - aizsargjams alejas, k ar 1 biosfras rezervts. Dabiskie biotopi tiek saglabti valsts meos, izdalot dabisko mea biotopu koncentrcijas vietas, kuras nkotn vartu kt par liegumu teritorijm. Starp novadiem ar vislielko pai aizsargjamo dabas teritoriju skaitu izceas Apes novads: Veclaicenes un Ziemegaujas aizsargjamo ainavu apvidi, Kornetu Peu, Gaujienas prieu un Melnupes meu dabas liegumi, daudzie purvu dabas liegumi (Au purvs, Lepuru purvs, Melnsalas purvs, Sloku purvs, Tetersalas purvs) u.c. kop 23 teritorijas, kas aizem kopum 6,15% no kopjs novada teritorijas. Daudz pai aizsargjamo teritoriju atrodas ar Amatas novad, kur atrodas kopum 22 pai aizsargjams dabas teritorijas Melturu sila un Spinduu meu dabas liegumi, 15 dabas piemineki, kas lielkoties atrodami Amatas upes krastos. Saldzinoi daudz pai aizsargjamu dabas teritoriju atrodas ar Alksnes novad, kur atrodas Veclaicenes aizsargjamo ainavu apvidus, Dlikalna un kop 1926. gada balsts aizsardzb esoais Indzera ezera salu dabas liegumi, daudzie purvu dabas liegumi (Baltais purvs, daa no aizsargjamo ainavu teritorijas Ziemegauja u.c.) kop 17 teritorijas. Bagts ar pai aizsargjamm dabas teritorijm ir Madonas novads, taj atrodas Krustkalnu dabas rezervts un daa Teiu dabas rezervta, aizsargjamo ainavu apvidus Vestiena (AAA Vestiena), 4 dabas parki, starp tiem ar visiem labi zinmais Gaizikalna dabas parks, un dadi dabas liegumi (Ilzia ezers, Kla ezera salas, Lielsalas purvs, Lubna ieplakas un Lubna mitrjs, pavisam 15 ADT. Saldzinoi daudz pai aizsargjamu dabas teritoriju atrodas ar Gulbenes (15), Kocnu (14), Burtnieku (11) un Mazsalacas novados (11). Tikai pa vienai pai aizsargjamai dabas teritorijai ir Lgatnes, Nauknu, Raunas, Varaknu novados un Valmieras pilst. Daa DT atrodas vairku novadu teritorijs. Gaujas nacionlais parks, kas Gaujas senlej un ts apkrtn aizsarg uniklas dabas vrtbas, vienlaikus nodroinot gan rekrecijas, gan dabas aizsardzbas funkcijas atrodas 7 novadu teritorijs Amatas, Bevernas, Csu, Kocnu, Lgatnes, Prgaujas un Priekuu novados. Ziemevidzemes biosfras rezervts aptver Burtnieku, Kocnu, Mazsalacas, Nauknu, Rjienas, Strenu un Valkas novadus. Ziemegaujas aizsargjamo ainavu apvidus stiepjas caur Apes, Bevernas, Strenu, Valkas un

    31

    Avots: Dabas prvalde www.daba.gov.lv 32

    Vidzemes plnoanas reiona teritorijas plnojums 2007-2027, Telpisks struktras apraksts

    Vidzem

    sastopami

    visi nacionls

    nozmes

    aizsargjamo

    teritoriju veidi

  • 31 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    Burtnieku novadiem. Teiu dabas rezervts atrodas Madonas un Varaknu novados. Ar vairki dabas liegumi atrodas divu un vairku novadu teritorijs, piemram, Sedas purvs, kas izvietojies Burtnieku, Strenu un Valkas novados, Vidusburtnieka dabas liegums, kas atrodas Burtnieku, Mazsalacas un Rjienas novados, Lubna mitrjs (Lubnas un Madonas novadi), Rjas paliene (Mazsalacas un Rjienas novadi), Palu purvs (rgu un Vecpiebalgas novadi), Lielais purvs (Gulbenes un Smiltenes novadi), Kornetu Peu dabas liegums (Apes un Alksnes novadi) un Vestienas aizsargjamo ainavu teritorija (rgu un Madonas novadi).

    Tabula 4. Latvijas nacionlo parku un dabas rezervtu saldzinjums Moricsalas

    DR (1912) Slteres

    NP (1921) Gru DR

    (1936) Gaujas NP

    (1973) Krustkalnu DR (1977)

    Teiu DR (1982)

    emeru NP(1997)

    Rznas NP (2007)

    Kopj aizsargjam platba, ha

    818 16 361 1 491 92 260 2 979 19 779 38 167 59 615

    Augu sugu skaits 565 1 252 440 ... 974 953 1 250 ...

    no tiem aizsargjamie augi

    12 152 15 129 68 71 129 42

    Zdtju sugu skaits

    20 42 15 51 40 47 47 ...

    no tiem aizsargjamie zdtji

    2 12 1 20 12 15 14 15

    Putnu sugu skaits 48 213 50 165 153 211 237 99

    no tiem aizsargjamie putni

    2 66 2 51 42 74 67 44

    Zivju sugu skaits 10 18 7 37 16 12 32 24

    Avots: DAP

  • 32 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    2.3. Atjaunojamie energoresursi Latvij atjaunojamie energoresursi aizem vienu treo dau primro energoresursu bilanc un divi visvairk izmantotie atjaunojamo energoresursu veidi ir koksne un hidroresursi, kas 2013. gad aizma 34,2% no kopj energoresursu patria. Vja enerija un biogze tiek izmantoti ievrojami mazk apmr. Saules eneriju obrd izmanto tikai oti nelielos apjomos pilotprojektu form. Kopjais atjaunojamo energoresursu patri (AER) Latvij 2013. gad bija 68 petadouli (PJ). Saldzinjum ar 2012. gadu AER patri samazinjs par 2,5%. Tas ir saistts ar elektroenerijas raoanas apjomu samazinjumu hidroelektrostacijs33. Vja elektrostaciju kopj jauda Latvij 2013. gad, saldzinot ar prno gadu, palielinjs par 13,6%, biogzes koenercijas staciju elektrisk jaud palielinjs par 23,3%, bet biomasas elektrostaciju un koenercijas staciju elektrisk jauda palielinjs par 139%. Galvenie Vidzem pieejamie energoresursi ir fosilais kurinmais un atjaunojamie energoresursi biomasa, kdra, hidroenerija, saules enerija, vja enerija un eoterml enerija. Biomasa ir visplak izmantotais un plai pieejams atjaunojamais enerijas avots Vidzem. Biomasas avoti ir meizstrdes, kokapstrdes atlikumi, lietota koksne, krmi, enertisks koksnes plantcijas, lauksaimniecbas atlikumi un dada veida organiskie atkritumi. Vidzem sadedzinanas iekrts (katlu mjs, rpniecb un citos sektoros) 2011.gad vairk nek 75% tika izmantota koksne. T lielkoties ir malka, elda, granulas un kokapstrdes atgriezumi. Lielais atjaunojamo energoresursu (AER) lietojuma patsvars VPR ir saistts ar to, ka 56% VPR teritorijas klj mei, izejmaterili koksnei ir pietiekami, reionu rso koksnes eksporta tranztcei un dabas gze ir pieejama tikai da teritorijas. Jau vairkus gadus kurinm koksne stabili aizem ceturto dau (2010. gad 25,6%, 2011. un 2012. gad 25,4%, 2013. gad 28%) no kopj energoresursu patria Latvij. Savukrt ts patsvars starp AER 2013. gad bija 78%34. Kdra ir tkstoiem gadu garum veidojies nogulumiezis, kas saus veid satur vairk k 50% organisko vielu. Kdru veido pilngi vai daji sadaljus, palielinta mitruma apstkos uzkrjus augu atliekas. Pdjos gadu desmitos kurinms kdras ieguve un izmantoana Latvij ir btiski samazinjusies, tau, atkarb no novada specifikas, kdras ieguves potencils var tikt izvrtts. Vidzem ir pieejami ievrojami kdras resursi, tau to izmantoana enerijas raoan ir niecga. Latvij darbojas vairk nek 150 mazs hidroelektrostacijas (HES), kuru kopjais saraots elektrbas apjoms ir vairk nek 50 MWh gad. Uz Vidzemes reiona upm uzceltas 50 mazs HES (no tm 9 uz Gaujas, 5 uz Abula). o hidroelektrostaciju enertiskais potencils ir neliels, daa no tm iekautas vidi nelabvlgi ietekmjoo mazo HES sarakst, piemram, Augstres un Ilznu HES uz Gaujas, Kalnakrklu HES uz Kujas, Vecpiebalgas HES uz Orisres u.c.

    33

    Pieaug atjaunojamo energoresursu patri un to saraots enerijas apjoms, CSP, 02.09.2013 34

    Atjaungo energoresursu patri prn samazinjs par 2,5%, CSP, 02.09.2014

    Galvenais

    atjaunojams

    enerijas avots

    Vidzem ir

    biomasa

  • 33 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    Attls 23. Mazs hidroelektrostacijas Latvij Avots: Pasaules Dabas fonds Saules eneriju var izmantot gan siltumenerijas, gan elektroenerijas raoanai. Enerijas un siltumenerijas izstrdi Saules enerijas iekrts ietekm laika apstki. Saules enerijas izmatoanu ierobeo Saules radicijas ilgums un intensitte, kas atkarga no gadalaika, klimatiskajiem apstkiem un eogrfisk stvoka. Saules starojums uz horizontlas virsmas Baltijas jras valsts ir robes no 900 ldz 1100 kWh/m2. Lielko dau no ts iegst vasaras period. Saules radicijas eneriju Vidzem var izmantot vidji 1700 stundas gad.

    Attls 24. Saules spdanas intensitte Latvij Avots: Latvijas eogrfijas atlants Saules kolektoru izmantoana Vidzem ir iespjama ar labiem rezulttiem. Saules globl radicija msu platuma grdos mains atbilstoi laika sezonm no maija ldz septembrim no 1 m saules kolektora var iegt 700-740 kWst/m , no oktobra ldz aprlim 200-240 kWst/m , no novembra ldz februrim - 40-50 kWst/m. Apkures period Saules eneriju siltumapgd iespjams veiksmgi izmantot, kombinjot to ar citiem energoresursiem, piemram, koksnes granulm. Saules kolektoru izmantoana Vidzemes reion ir palielinjusies, pateicoties ES ldzfinanstu programmu finansjumam. Atirb no biodegvielas vai saules enerijas tehnoloijm vja enerija visticamk nepiedzvos lielus tehnoloiskus lcienus, tomr pakpeniski uzlabojumi noteikti stiprins jau ievrojamo vja

  • 34 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    enerijas konkurtspju. Palaik raoto turbnu jauda ir 3 MW. Ja tiek uzlaboti tehnoloiskie risinjumi, tad samazinms ar laiks, kad turbna nedarbojas tehnisku iemeslu d, kas iepriek tika uzskatts par nopietnu problmu. Vja turbnu darbba ir balstta uz vja kintisks enerijas izmantoanu elektroenerijas izstrdei. Vja turbnu jauda ir skot no vairkiem kilovatiem un var prsniegt pat 5 megavatus. T k tehnoloiju attstba ir strauja, nav problmu vja eneratorus novietot jebkur viet un dados augstumos, kur ir pietiekams vja enerijas potencils, lai nodrointu drou, centraliztu vai kliedtu enerijas raoanu. Kopjo Baltijas vja enerijas potencilu vrt no 4,5 ldz 7 TWh gad (Igaunij 4 TWh, Latvij ldz 1,5 TWh, Lietuv 1,5 TWh) . Vislabkie apstki VES izveidei Latvij ir Kurzemes piekrast, nedaudz sliktki Vidzemes piekrast pie Igaunijas robeas. Ainau VES (1,2 MW, 1996. gads) bija pirm vja elektrostacija Baltij, bet SIA Vja parks VES Grobi (19,8 MW, 2002. gads) pirmais lielais vja parks Baltij. Palaik Latvij ir uzstdti vja eneratori ar kopjo jaudu 30 MW, galvenokrt Kurzem. Vidzemes plnoanas reion enerijas raoana, izmantojot vja eneriju, potencili ir iespjama Vidzemes augstien, kur ir pietiekama vja intensitte.

    Attls 25. Latvijas vju karte, vidjais vju trums 50m augstum Avots: www.windenergy.lv Transporta sektors Eiropas Savienb sastda aptuveni 30% no kopj enerijas patria. Automobii, kravas automobii un vieglie transporta ldzeki patr 80% no kopj enerijas patria transporta nozar. Latvij pamazm attsts ar elektroautomobiu un hibrdautomobiu lietoana, kas veido nepiecieambu attstt elektromobiu uzldes staciju tklu. 2010. gad ar privtu iniciatvu un AS Latvenergo atbalstu tika atkltas 3 publiski pieejamas elektroautomobiu un vieglo elektrisko transportldzeku uzldes kolonnas. 2011.gad - AS Latvenergo un Bezizmeu mobilittes atbalsta biedrbas (BIMAB) sadarbbas rezultt tika atklta Elektrisko transportldzeku publisks pieejas uzldes punktu interneta karte. 2014.gada nogal Gulben plnots izveidot pirmo publisks pieejas elektrisks uzldes punktu Vidzemes plnoanas reion.

  • 35 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    2.4. Riska teritorijas Reion atrodas dens erozijas, pazemes deu piesrojuma, applanas un paaugstintas ugunsbstambas riska teritorijas. Saldzinot ar citiem reioniem, Vidzem ir mazk valsts nozmes un reionlas nozmes paaugstintas bstambas objektu. Vidzemes plnoanas reion atrodas kopum etri valsts nozmes paaugstintas bstambas objekti: trs objekti, kur rao, lieto, apsaimnieko vai uzglab bstams vielas, un viena laboratorija, kur var tikt izmeklti paraugi 3. riska grupas bioloisko aentu noteikanai. Btiskkie reionlas nozmes paaugstintas bstambas objekti Vidzem ir hidroelektrostacijas, pldu apdraudts vietas un maistrlie gzes vadi. Vidzem atrodas 29 no kopum 88 B drouma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskajm bvm. VPR ir kopum 20 pldu apdraudts vietas. Reionu rso maistrlais gzes vads Izborska Inukalna pazemes gzes krtuve un t atzars Virei-Tallina. Uz o gzes vadu trases izvietotas kopum 7 gzes regulanas stacijas. Riska objekti klasificti atbilstoi riska avotam35:

    - Raoanas avriju riska objekti gan stacionrie misko produktu

    raoanas, prstrdes un uzglabanas objekti - minerlmslu noliktavas, amonjaka saldanas iekrtas pienotavs u.c., gan teritorijas, kuras var tikt ietekmtas prrobeu darbbas rezultt (piem., Sanktpterburgas atomelektrostacijas nopldes gadjums),

    - Transporta riski maistrlais gzes vads (gzes vadi Virei Tallina un Izborska Inukalna pazemes gzes krtuve un t atzari), dzelzcei (Meitene Lugai), valsts galvenie autocei (caur reionu ejoie A2 un A3),

    - Vides apsaimniekoanas rezultt radtie riski gan pazemes deu piesrojuma riska teritorijas vecs sadzves atkritumu izgztuves, vecs artzisks akas, bijus PSRS armijas karaspka bzes (Galgausk) un teritorijas, gan ar virszemes deu izmantoanu saisttie riski slas, mkslgie ezeri,

    - Ugunsbstambas riska teritorijas naftas bzes (Madon, Valk, Gulben), degvielas uzpildes stacijas un gzes uzpildes stacijas (Valmier), sadzves atkritumu izgztuves, kokapstrdes uzmumi, mei, purvi un pavas uz kdras sliem, dzelzcea teritorijai pieguoie mei, kdras purvi. Paaugstintas ugunsbstambas riska teritorijas ir lielie saimnieciski nozmgie meu masvi reiona ziemerietumos un rekrecijas mei Gaujas nacionl parka teritorij un pie lielkajm pilstm. Negatvi ietekmt vides kvalitti un radt lielus materilus zaudjumus var purvu degana reion tie aizem ievrojamas teritorijas, un tiek izmantoti gan rpnieciskai kdras ieguvei, gan rekrecijai un trismam. Ik gadus materilus zaudjumus rada klas dedzinana.

    35

    VPR teritorijas plnojums 2007-2017

    Vidzem ir

    saldzinoi

    mazk paaugstintas

    bstambas

    objektu

  • 36 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    1602

    799,8

    320,6

    259,8

    214,6

    155,3

    120,5

    118,4

    111,6

    98

    74,3

    54,3

    53,4

    51,3

    38,4

    26,9

    26,5

    21,9

    20,8

    17,7

    17

    10

    9,8

    7,5

    2,3

    2

    Madonas novads

    Csu novads

    Amatas novads

    Alksnes novads

    Valkas novads

    Gulbenes novads

    Kocnu novads

    Varaknu novads

    Mazsalacas novads

    Smiltenes novads

    Lgatnes novads

    Raunas novads

    Priekuu novads

    Burtnieku novads

    Bevernas novads

    Apes novads

    Rjienas novads

    Jaunpiebalgas novads

    Nauknu novads

    Prgaujas novads

    Vecpiebalgas novads

    Lubnas novads

    Cesvaines novads

    Strenu novads

    rgu novads

    Valmieras pilsta

    - vidi nelabvlgi ietekmjoie mazie HES (Augstres un Ilznu HES uz Gaujas, Kalnakrklu uz Kujas, Vecpiebalg HES uz Orisres, rgu HES uz Ogres),

    - Dabas procesu izraist riska objekti: o applanas riska teritorijas (Lubnas ldzenuma teritorijas un Zvidzienes polderis,

    Gaujas upes baseins). Visbiek applanas situcijas vrojamas pavasaros, ar pc ilgstom lietavm vasars vai rudeos. Sakar ar Vidzemes reiona attlumu no jras un teritoriju absolto augstumu, saldzinoi mazka ir ZR vtru ietekme.

    o eksognie eoloiskie procesi - upju snu un dziuma erozija (galvenokrt Gaujas un ts pieteku ieleju nogzs), vja erozijas procesi (galvenokrt Vidzemes un Alksnes augstiens), karsta un sufozijas riska teritorijas (pie Braslas ielejas Straupes apkrtn, pie Lgatnes, Kazugrava pie Csm u.c.)

    o liels latvu platbas, kas 2007.gad veidoja 88% no latvu aptvertajm teritorijm Latvij,

    o lielie mitrju masvi (Lubna klni, Sedas purvs) populrks putnu migrcijas vietas risks infekciju izplatbai,

    o nepietiekami koptu un uzturtu meiem un krmiem klto platbu patsvara pieaugums - k risks inficto (ru encefalts, laima slimba) ru izplatbai.

    o epidmisko risku teritorijas bijus Sibrijas mra kapstas un bijus fermas, kurs tikusi reistrta dzvnieku saslimana.

    Latvijas vides, eoloijas un metroloijas centra uzturtaj Piesroto un potencili piesroto vietu reistr Vidzemes plnoanas reiona teritorij nordta informcija par 23 piesrotm, 600 potencili piesrotm un 49 vietm, kas nav potencili piesrotas36.

    Viss reiona pavaldbs ir atrodamas ar Sosnovska latvni invadtas teritorijas, kas reion kopum aizem 4234,7 ha. Visvairk ar latvni invadtas teritorijas ir Madonas, Csu, Amatas un Alksnes novados.

    36

    Piesroto un potencili piesroto vietu reistrs, Latvijas vides, eoloijas un metroloijas centrs http://oas.vdc.lv:7779/p_ppv.html

    Attls 26. Ar Sosnovska latvni invadto teritoriju platbas reiona pavaldbs, ha Avots: VARAM, 2012

  • 37 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    3. EKONOMIKA UN UZMJDARBBAS VIDE

    3.1. Tautsaimniecbas rdtji Vidzemes plnoanas reiona saraot iekzemes kopprodukta (IKP) patsvars Latvijas IKP 2011.gad pc Centrls statistikas prvaldes datiem bija 6,8 %, tas ir 1 378 373 tkstoi eiro. Uz vienu iedzvotju IKP bija 6 555 eiro. Vidzemes reiona IKP patsvara rdtjs tradicionli ir viszemkais starp reioniem.

    Reiona kopj pievienot vrtba labi raksturo reiona konkurtspju. Reiona kopj pievienot vrtba ir raoanas vienbas ekonomisks darbbas novrtjums. Pievienot vrtba tiek noteikta k preu un pakalpojumu izlaides un starppatria (raoan izlietoto pirkto preu un pakalpojumu vrtba) vrtbas starpba atbilsto gada faktiskajs cens. Latvijas reionu konkurenc Vidzem ir viszemk pievienot vrtba 2013.gad tie ir 1,235 miljardi eiro, kas ir tikai 6,8% no Latvija saraots pievienots vrtbas. o rdtju ietekm nevienmrgais iedzvotju skaita sadaljums Latvijas reionos. Pievienot vrtba uz vienu nodarbinto Vidzemes reion ir augstka par vidjo rdtju valst. Tas daji skaidrojams ar zemku iedzvotju un ldz ar to nodarbinto skaitu reion, t.i., lai gan Rg tiek saraota visaugstk pievienot vrtba, ar strdjoo skaits Rg ir oti augsts un tikai daa no tiem veic darbu ar augstu pievienoto vrtbu, tpc ar vidjs rdtjs Rgai ir zemks nek citiem reioniem ar mazku nodarbinto skaitu. Vidzemes reionu apsteidz Kurzemes un Zemgales reioni, ttad pastv iespjas palielint pievienoto vrtbu ar esoaj tautsaimniecbas struktr. Tabula 5. Pievienot vrtba reionos

    Kopj pievienot vrtba, tkst. EUR

    Pievienot vrtba uz vienu nodarbinto, tkst. EUR

    Rgas reions 9 130 967 19,5

    Piergas reions 2 685 967 21,3

    Vidzemes reions 1 235 068 22,2

    Kurzemes reions 2 109 521 27,4

    Zemgales reions 1 498 860 23,4

    Latgales reions 1 512 958 21,1

    Avots: CSP, 2013

    Reionu griezum Vidzem ir visaugstkais primro nozaru (lauksaimniecba, mesaimniecba, zivsaimniecba) patsvars reiona tautsaimniecbas struktr (15,8%), ldz ar to reiona ekonomik domin nozares, kurs ldz ar

    50,2%

    14,8%

    6,8%

    11,6%

    8,2%

    8,3%

    Rgas reions

    Piergas reions

    Vidzemes reions

    Kurzemes reions

    Zemgales reions

    Latgales reions

    Attls 27. Vidzemes reiona IKP ir viszemkais starp Latvijas reioniem Avots: CSP, 2011

    Vidzemes

    reiona IKP uz

    1 iedzvotju

    2011.gad ir

    6555 EUR

    Pievienot

    vrtba uz

    vienu

    nodarbinto

    Vidzemes

    reion ir

    22,2 tkst. eiro

  • 38 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    produktivittes pieaugumu samazins nepiecieamba pc darbaspka. Vidzem ir otrs zemkais pakalpojumu patsvars (59,4%) tautsaimniecbas struktr, kas norda uz nozares izaugsmes potencilu, attstot uzmjdarbbu joms, kas rada augstu pievienoto vrtbu uz vienu nodarbinto.

    Skatoties pa nozarm visaugstko pievienoto vrtbu Vidzem 2011.gad radja apstrdes rpniecba, lauksaimniecba, mesaimniecba un zivsaimniecba, vairumtirdzniecba un mazumtirdzniecba; automobiu un motociklu remonts, opercijas ar nekustamo paumu, valsts prvalde un aizsardzba; obligt socil apdroinana, bvniecba un izgltba. Apstrdes rpniecbai, lauksaimniecbai, mesaimniecbai un zivsaimniecbai Vidzem ir augstks pievienots vrtbas patsvars k vidji Latvij.

    5,1%

    1,3%

    5,0%

    15,8%

    9,3%

    14,2%

    4,8%

    19,3%

    14,2%

    25,4%

    24,8%

    24,0%

    27,3%

    20,3%

    [VALUE]

    84,5%

    69,6%

    59,4%

    66,7%

    58,5%

    74,9%

    LATVIJA

    RGAS REIONS

    PIERGAS REIONS

    VIDZEMES REIONS

    KURZEMES REIONS

    ZEMGALES REIONS

    LATGALES REIONS

    Attls 28. Vidzem ir visaugstkais primro nozaru patsvars tautsaimniecbas struktr Avots: CSP

    Primrs nozares (A) Raoana (B-E) Pakalpojumi

    Attls 29. Pievienots vrtbas patsvars pa nozarm (NACE 2) 2011.gad

    Avots: CSP

  • 39 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    Pc darbbas veida (NACE 2.red.) Vidzemes reion visvairk ekonomiski aktvo vienbu 2012.gad darbojs mesaimniecb un meizstrd; augkopb un lopkopb, medniecb un saisttajs palgdarbbs; koksnes, koka un kora izstrdjumu raoan un izmitinan. ajs nozars reion tradicionli darbojas visvairk reiona uzmumu un o jomu uzmumiem Vidzem ir visaugstks saldzinos priekrocbas, saldzinot ar Latvijas kopjo situciju. Saldzinos priekrocbas norda nozares uzmumu skaita patsvara Vidzemes reion attiecba pret nozares uzmumu skaita patsvaru Latvij kopum. Lauksaimniecbas, mesaimniecbas un zivsaimniecbas jom 2012. gad Vidzemes reion darbojas 41,2%, vairumtirdzniecbas un mazum-tirdzniecbas jom 10,8%, citu pakalpojumu 9,7%, profesionlos, zintniskos un tehniskos pakalpojumus sniedz 5,5%, bet reionam nozmgaj apstrdes rpniecb darbojas 5,5% ekonomiski aktvo vienbu. Saldzinot ar 2009.gadu vrojams uzmumu skaita pieaugums gandrz viss joms. Visstraujk audzis ekonomiski aktvo vienbu skaits lauksaimniecbas, mesaimniecbas un zivsaimniecbas joms (+391) un profesionlo, zintnisko un tehnisko pakalpojumu (+197), izgltbas (+84), bvniecbas (+82), apstrdes rpniecbas (+75) un informcijas un komunikcijas pakalpojumu jom (+55). Uzmumu skaita kritums vrojams operciju ar nekustamo paumu (-50) un finanu un apdroinanas darbbu (-8) joms. 2012.gad Vidzemes reion uz tksto iedzvotjiem bija 74 ekonomiski aktvs tirgus sektora statistikas vienbas. Vidzemes reion visvairk ir panodarbinto personu (41,8%), komercsabiedrbu (28,7%) un zemnieku saimniecbu (17,7%). Vidzem darbojas proporcionli visvairk zemnieku un zvejnieku saimniecbu starp visiem reioniem.

    Attls 30. Pievienots vrtbas patsvars pa nozarm (NACE 2) 2011.gad Avots: CSP

  • 40 VPR Ilgtspjgas attstbas stratija 2014-2030, Attstbas programma 2014-2020. Esos situcijas raksturojums

    Saldzinot ar 2009.gadu ekonomiski aktvo vienbu skaits ir audzis par 10,43%. Pieaudzi