Reģionu konkurētspējas un attīstības ilgtspējas

ekonomiskie nosacījumi

Pasaules latviešu zinātnieku III kongress, 2011.gada 25.oktobris

Vera Boroņenko, Dr.oec., pētniece,Daugavpils Universitāte (Latvija)

Ar kādiem ekonomiskajiem faktoriem var nodrošināt reģiona konkurētspēju un attīstības ilgtspēju?

Kāda nozīme ir reģiona konkurētspējai/attīstības ilgtspējai nacionālās/reģionālās identitātes kontekstā?

Kāda ir funkcionālā sasaiste starp reģiona konkurētspēju un attīstības ilgtspēju?

Pētnieciskie jautājumi

Par reģionu empīriskajos nolūkos tiek ņemta teritorija, kuras konkurētspēja un attīstība, kā arī dažādu resursu esamība tajā ir kvantitatīvi izmērīta, proti, tas ir pasaules valstis (kas pēc reģionālās ekonomikas metodoloģijas arī var būt dēvētas par reģioniem), kas ietilpst Globālās konkurētspējas pārskatos (The Global Competitiveness Report), bet Latvijas gadījumā tie ir Latvijas plānošanas reģioni, par kuriem ir pieejama statistiskā informācija

Pētījuma pamatjēdzieni - 1

Par reģiona konkurētspēju empīriskajos nolūkos tiek uzskatīts reģiona rezultējoša pozīcija Pasaules ekonomikas foruma (World Economic Forum) globālās konkurētspējas reitingā salīdzinājumā ar citiem reģioniem, kas ietilpst tajā pašā reitingā. Kaut gan teorētiski reģiona konkurētspēja autores izpratnē ir tā spēja veidot un atbalstīt konkurences vidi savā teritorijā

Pētījuma pamatjēdzieni - 2

Par reģiona attīstības ilgtspēju tiek uzskatīta reģiona konkurētspējas, t.i., reģiona pozīcijas globālās konkurētspējas reitingā stabilitāte vai izaugsme, kas liecina par attiecīga reģiona konkurētspējīgo priekšrocību ilglaicīgumu, kas nodrošina reģionam ilgtspējas attīstību, nevis īslaicīgu izplaukumu (kā bija Latvijā „treknajos gados”)

Pētījuma pamatjēdzieni - 3

Autore izmanto resursu pieeju (Тихонова, 2006), kas balstās uz šādu teorētiski metodoloģisko pamatnostādni: reģiona (kā arī jebkura reģionālā aģenta – vietējās pašvaldības, uzņēmuma, mājsaimniecības, cilvēka u.c.) rīcībā esošie resursi efektīvas izmantošanas rezultātā var tikt pārveidoti reģiona aktīvos, kuri, savukārt, var dot reģionam sociāli ekonomisko atdevi, t.i., kļūst par reģiona kapitālu - tā konkurētspējas un attīstības ilgtspējas priekšnosacījumu

Pētījumā izmantotā pieeja

Reģiona resursu aktivācijas un kapitalizācijas procesa modelis

Reģiona rīcībaā esošie resursi

Reģionālo aģentu

rīcībspēja

Kapitalizācijas virzienā strādājošs

ārējais resurss

Resursu „aktivācijas ” un „kapitalizācijas”

process

Resursu izmantošanas tehnoloģijas – tehniskās, sociālās, ekonomiskās,

juridiskās u.c.

AKTĪVS

Labumu nesošs, t.i., efektīvi

izmantots resurss vai aktīvs

KAPITĀLS

ĀRĒJIE RESURSI

IEKŠĒJIE RESURSI

Galvena ideja – reģiona konkurētspējas un attīstības ilgtspējas ekonomiskie nosacījumi ir, pirmkārt, resursu esamība reģionā un, otrkārt, reģionālo aģentu spēja tos pārveidot reģiona kapitālā

Reģiona konkurētspējas un attīstības ilgtspējasekonomiskie nosacījumi

Lauksaimnieciskās zemes resursa izmantošana Latvijas reģionos

Avots: autores aprēķini pēc LR Centrālā statistikas pārvalde 2009

TeritorijasLauksaimniecībā

izmantojamā zeme, tūkst. ha

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme

Tūkst. ha %

Pierīgas reģions 250,1 233,0 93,2

Vidzemes reģions 388,0 324,4 83,6

Kurzemes reģions 346,7 322,9 93,1

Zemgales reģions 402,6 382,3 95,0

Latgales reģions 446,5 399,8 89,5

LATVIJA 1834,0 1662,5 90,6

Politiskā resursa izmantošana Latvijas reģionos

52.6

58.9

50.449.1

57

53.1 53.853.8

5049.4

40

45

50

55

60

Rīgasreģions

Kurzemesreģions

Latgalesreģions

Vidzemesreģions

Zemgalesreģions

2005. gads 2009. gads

Avots: Valsts reģionālās attīstības aģentūra 2010

Reģiona konkurētspēja/attīstības ilgtspēja unnacionālā/reģionālā identitāte

Reģiona rīcīb-spēja

Determinē-jošie

nosacījumi

Nacionālā/ reģionālā identitāte

Reģiona konkurētspēja un attīstības

ilgtspēja

Vai reģiona konkurētspēja iet kopā ar attīstības ilgtspēju?

Avots: autores apkopotie dati pēc The Global Competitiveness Report 2005 un 2010

Valsts attīstības stadija

Vidējais konkurētspējas indekss (pēc Global Competitiveness Index)

no 1 (min) līdz 7 (max)

Vidējā konkurētspējas

ndeksa starpība, 2010./2005. gads

2010. gads 2005. gads

Ražošanas faktoru stadija (viszemākā)

3,58 3,41 +0,17

Pārejas stadija 4,05 3,85 +0,20Efektivitātes stadija (vidējā) 4,21 4,07 +0,14

Pārejas stadija 4,41 4,49 -0,08Inovāciju stadija(visaugstākā) 4.98 5.18 -0,20

Divi galvenie ekonomiskie nosacījumi reģiona ilgtspējīgai attīstībai ir, pirmkārt, resursu esamība, bet otrkārt, reģionālo aģentu spēja tos efektīvi izmantot, t.i., aktivēt – ieviest pievienotās vērtības ražošanas procesā – un kapitalizēt tos – veiksmīgi iegūt no resursa šo pievienoto vērtību

Reģionu rīcībā esošu un potenciālo resursu aktivācijas un kapitalizācijas sociālo tehnoloģiju vājā attīstība visvairāk bremzē Latvijas reģionu konkurētspēju un attīstības ilgtspēju

Galvenie secinājumi

PALDIES JUMS PAR UZMANĪBU!