rīgā renovēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju · rīgā renovēto daudzdzīvokļu dzīvojamo...
TRANSCRIPT
Rīgā renovēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniski-ekonomiskie rādītāji pirms un pēc
energoefektīvas renovācijas
Energoefektivitātes lietpratēju diskusija
“Ēku energoefektivitātes paaugstināšanas organizatorisko un tehniski - ekonomisko risinājumu ietekme uz renovācijas mērķu sasniegšanu”
2015.gada 4.martā, Rīgā Juris Golunovs
Rīgas Enerģētikas Aģentūra
• Zema energoefektivitāte enerģijas gala patēriņa sektorā dažādos ēku sektoros (dzīvojamās ēkas, publiskās un industriālās);
• Lieli siltuma zudumi enerģijas pārvades un
sadales sistēmās; • Atkarība no fosilajiem energoresursiem.
Esošie izaicinājumi enerģētikā un energoefektivitātē
• veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu vai enerģijas patēriņa samazināšanu apstrādes rūpniecības nozarē Industriālo ēku energoefektivitāte (32.56 milj. EUR)
• veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās Valsts ēkas (97.86 milj. EUR) Dzīvojamās ēkas (150 milj. EUR)
• veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu pašvaldību ēkās (atbildīgā ministrija – VARAM) Pašvaldību ēkas (42.55 milj. EUR)
• veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē AER izmantošana centralizētajā siltumapgādē un siltumtrašu
energoefektiviāte (53.19 milj. EUR)
Piedāvātie atbalsta mērķi un programmas 2014.-2020.gadam
Ar ēku energoefektivitāti saistītās ES direktīvas
• 2010/31/ES Ēku energoefektivitātes
direktīva • 2012/27/ES Energoefektivitātes
direktīva
Ēku energoefektivitātes likums (spēkā no 09.01.2013.) o MK 2013.gada 25. jūnija noteikumi Nr.348 “Ēkas
energoefektivitātes aprēķina metode” o MK 2013.gada 9. jūlija noteikumi
Nr.383 “Noteikumi par ēku energosertifikāciju” o MK 2013.gada 9. jūlija MK noteikumi Nr.382
“Noteikumi par neatkarīgiem ekspertiem” * Papildus direktīvas 2010/31/ES pārņemšanai jāpārskata ēku
minimālās energoefektivitātes prasības jaunām, rekonstruējamām un renovējamām ēkām saskaņā ar ES regulu 244/2012 (Cost optimal).
2010/31/ES Ēku energoefektivitātes direktīvas pārņemšana
Projektējamai, rekonstruējamai vai renovējamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu (ēkas daļai, ja tai ir paredzēta individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite).
Ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja energosertifikāciju pieprasa pircējs, īrnieks vai nomnieks, (ēkas daļai, kuras apkurināmā platība > 50m2, ja ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite). Līdz 2015.gada 31.decembrim neveic ēkas energosertifikāciju, ja attiecīgo ēkas daļu izīrē vai iznomā.
Valsts vai pašvaldības īpašumā esošai ekspluatējamai publiskai ēkai, kuras apkurināmā platība > 500 m2 līdz 2015. gada 9. jūlijam.
Valsts vai pašvaldības īpašumā esošai ekspluatējamai publiskai ēkai, kuras apkurināmā platība > 250 m2 no 2015. gada 9. jūlijam.
Gadījumos, kad ēkas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu par ēkas energosertifikāciju.
Ēku energoefektivitātes likums 7.p. Ēku energosertifikācija
• Efektivitātes un jaudas samērojamību novērtē: o Apkures sistēmām, kuru apkures katlu lietderīgā nominālā
jauda (ražotāja noteiktā un garantētā maksimālā siltuma atdeve kilovatos, ko var piegādāt nepārtrauktas darbības laikā, ievērojot ražotāja norādīto lietderīgo efektivitāti) ir lielāka par 20 kW.
o Gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 12 kW.
Ēku energoefektivitātes likums 11.p. Apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu
pārbaude
Ēku energoefektivitātes likums 13.p. Ēkas īpašnieka pienākumi
Ēkas īpašnieks:
o Likumā noteiktajos gadījumos nodrošina ēkas energosertifikāciju, kā arī apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi.
o Nodrošina ekspluatējamas ēkas atbilstību minimālajām ēku energoefektivitātes prasībām.
o Ja ēka pieder valstij vai pašvaldībai, nodrošina ēkas energosertifikāta vai ēkas pagaidu energosertifikāta izvietošanu apmeklētājiem redzamā vietā.
o Sludinājumā par ēkas vai tās daļas pārdošanu, izīrēšanu vai iznomāšanu norāda ēkas vai tās daļas energoefektivitātes rādītājus, ja ēkai ir veikta energosertifikācija.
MK 2013.gada 9. jūlija noteikumi Nr.383 “Noteikumi par ēku energosertifikāciju“
(spēkā no 19.07.2013.) MK noteikumi Nr.383 nosaka ēku energosertifikācijas kārtību,
ēku energosertifikāta un ēkas pagaidu energosertifikātu paraugu, reģistrācijas kārtību, ēku energoefektivitātes salīdzinošo vērtēšanas sistēmu, ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmu, energoefektivitātes prasības un augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām, pārbaudes kārtību un termiņus apkures katliem un gaisa kondicionēšanas sistēmām. MK noteikumos Nr.383 ir daļēji saglabātas iepriekšējā
regulējumā - MK 2010. gada 8. jūnija noteikumos Nr.504 „Noteikumi par energosertifikāciju» noteiktās prasības, tomēr ir zināmas izmaiņas.
MK 2013.gada 9. jūlija noteikumi Nr.383 “Noteikumi par ēku energosertifikāciju“
Būtiskākās izmaiņas MK noteikumos nr.383 o MK noteikumi Nr.383 nosaka salīdzinošu ēku
energoefektivitātes vērtēšanas un klasificēšanas sistēmu. Salīdzinošā vērtēšanas skalā ēkas dalītas dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās un tiek ranžētas pēc energoefektivitātes rādītāja apkurei. C, D, E un F klase atbilst pamata energoefektivitātes klasēm, A un B klase atbilst paaugstinātas energoefektivitātes klasēm.
o MK noteikumos Nr.383 ir noteiktas prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām.
MK 2013.gada 9. jūlija noteikumi Nr.383 “Noteikumi par ēku energosertifikāciju“
Būtiskākās izmaiņas MK noteikumos nr.383 o MK noteikumi Nr.383 nosaka, ka neatkarīgi eksperti izsniegtos ēku
energosertifikātus un ēku pagaidu energosertifikātus reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā, ko uztur Ekonomikas ministrija. Ēku energosertifikātu reģistrā iekļauj datus, kas saskaņā ar šiem noteikumiem iekļauti ēkas energosertifikātā, ēkas pagaidu energosertifikātā un šo dokumentu pielikumos.
o MK noteikumi Nr.383 nosaka, ka ēku energosertifikātu reģistru plānots iekļaut BIS. BIS ir izstrādes procesā.
o MK noteikumi Nr.383 nosaka, ka apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude noteikta termiņos, kādus pieprasa direktīva 2010/31/ES, piemērojot attiecīgus Latvijā adaptētus Eiropas standartizācijas organizācijas standartus.
MK 2013.gada 25. jūnija noteikumi Nr.348 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode”
(spēkā no 10.07.2013.) MK noteikumi Nr.348 nosaka ēku energoefektivitātes aprēķina metodi, sastādot
enerģijas bilanci ēkas līmenī. MK noteikumos Nr.348 saglabātas iepriekšējā regulējumā- MK 2009. gada
13. janvāra noteikumos Nr.39 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode” noteiktās prasības, tomēr ir nelielas izmaiņas. Būtiskākās izmaiņas MK noteikumos Nr.348
o Regulējums papildināts ar nosacījumiem attiecībā uz aprēķiniem karstā ūdens apgādes sistēmām un apgaismojumam.
o Iekļauts skaidrojums par ēkas izmērītā energoefektivitātes novērtējuma un ēkas aprēķinātā energoefektivitātes novērtējuma piemērošanas nosacījumiem.
o Sadaļā par kopējiem energoefektivitātes rādītājiem iekļauts aprēķins primārās enerģijas patēriņa rādītāju aprēķinam.
o Precizēts noteikumu regulējums un 1. pielikums saskaņā ar Eiropas Komisijas 2012. gada 21. jūnija regulu Nr. 601/2012, Direktīvu 2003/87/EK, standartu DIN V 18599-1:2011.
2013.gadā Rīgas enerģētikas aģentūra izveidoja datu bāzi dzīvojamām mājām Rīgā:
http://www.rea.riga.lv/energoefektivitate/datu-baze-dzivojamam-majam-riga
Daudzdzīvokļu ēku renovācijas projekti ar 50% siltumenerģijas apkurei ietaupījumu realizēti laika periodā no 2008.gada līdz 2011.gadam Rīgā
15
16
Daudzdzīvokļu ēku renovācijas projektu salīdzinājums ar nerenovētām references ēkām
17
Daudzdzīvokļu ēku renovācijas projektu salīdzinājums ar nerenovētām references ēkām
• Ar Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu 2012.gada gada pirmajā kvartālā veikti energoauditi 40 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās
• Vēl 30 ēkās energoauditi ar Rīgas pašvaldības 80% līdzfinansējumu tika pabeigti līdz 2011./2012.g. apkures sezonas beigām
• 2012./2013.g. apkures sezonā energoauditi tika veikti vēl 32 ēkās, tādējādi kopumā dodot iespēju iepazīties ar energoauditu pārskatiem 102 daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašniekiem
• 2014.gadā energoauditori iestrādāja uzlabojumu priekšlikumus 70 ēku energoauditu pārskatos jau saskaņā ar š.g. aprīļa mēnesī spēkā stājušamies labojumiem būvnormatīvā LBN-002-01.
0
50
100
150
200
250
300
350
1 5 9 13 17 21 25 29 33 37 41 45 49 53 57 61 65 69 73 77 81 85 89
kWh/
m2
Īpatnējais siltumenerģijas patēriņš 2012./2013.gadā auditētajās Rīgas ēkās
• Auditēto ēku lielums 218m2 līdz 9990m2 (aprēķina platība)
• 40 ēku aprēķina platības vidējā vērtība (2107m2) ir mazāka kā Rīgā vidējā. Tas liecina, ka vienoties rīcībai (pat daļēji subsidētiem energoauditiem vieglāk ir mazākām mājām,
• 40 ēku īpatnējā siltumenerģijas patēriņa skaitliskā vērtība (kopā apkures un karstā ūdens vajadzībām ir 202kWh/m2 gadā.
Īpatnējais siltumenerģijas patēriņš auditētajās ēkās atkarībā no ēku
apkurināmās platības
0.0
50.0
100.0
150.0
200.0
250.0
300.0
350.0
0 2000 4000 6000 8000 10000 12000
m2
kWh/
m2
Apkure Karstais ūdens
Ēku vecums un konstruktīvais izpildījums ir visai atšķirīgs
Auditēto ēku grupas īpatnējā patēriņa gadā struktūra
166
36
0
50
100
150
200
250
kWh/m2
1
Apkure Karstais ūdens
Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu priekšlikumu piemērs vienai vidēja lieluma ēkai
Veicamie darbi Ietaupījumi
% Ārsienas 23.2 Pagraba griesti, cokols 4.9 Jumts (bēniņi) 5.9 Kāpņu telpu logi 2.8 Dzīvokļu logi 3.5 Caurules pagrabā 1.1 Karstā ūdens sadales
sistēmas renovācija 14.9 Kopā 56.3
• Sasniedzamais energoefektivitātes raksturojums (kWh/m2 gadā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai) pēc uzlabošanas pasākumu ieviešanas tipveida pēckara apbūves ēkās ir intervālā no 80 līdz 110
• Tikai nedaudzām ēkām ir ieteikumi apkures sistēmas uzlabošanai. Vēl mazākam skaitam ēku ir ieteikumi apkures siltuma norēķinu sistēmas ieviešanai pēc maksas sadalītāju vai siltumenerģijas uzskaites ierīču rādījumiem
• Nav ietverti uzlabojumu priekšlikumi atsevišķās ēkās esošo dzīvokļu apkures katliem
Nr.46/3
Renovācijas tehnisko risinājumu etalons Latvijai jau 13 gadus
Sasniegtās siltuma caurlaidības koeficienta vērtības: augšējā stāva pārsegumam U = 0,21 W/m2K; logiem U = 1,3 W/m2K; gala sienām U = 0,29
W/m2K; pagraba pārsegumam U = 0,59 W/m2K.
•Ārsienu siltināšana (10 cm); •Logu un lodžiju durvju nomaiņa; •Augšējā stāva pārseguma siltināšana (20 cm); •Pagraba pārseguma siltināšana (5 cm); •Apkures sistēmas nomaiņa un modernizācija (uzstādīti sildķermeņu termoregulatori un siltuma maksas sadales ierīces); •Pagraba apkures cauruļu siltināšana; •Ventilācijas modernizācija; •Kāpņu telpu remonts.
Kompleksas renovācijas gaitā tiek veikti sekojoši darbi:
Augšējā stāva pārseguma siltināšana (20 cm)
Logu un lodžiju durvju nomaiņa; Ventilācijas modernizācija;
Renovācijas gaitā tiek veikti sekojoši darbi (2)
Siltumenerģijas patēriņš apkures vajadzībām samazinās
par 70 līdz 80 kWh/m2
Ārsienu siltināšana ar mitrā apmetuma apdari, lodžiju aizstiklošana
Apdares aizsardzība pret grafiti smērējumiem
Siltināšanai tiek izmantots visplašākais siltumizolācijas materiālu klāsts un siltināšanas sistēmas saskaņā ar ETAG 004 prasībām !?
Vairākās ēkās fasāžu siltinājumam ir sekmīgi pielietota ventilējamā apdares sistēma
Rīgā siltuma maksas sadalītāju ieviešana kompleksi ar ēkas siltināšanu dod
vislielākos siltumenerģijas ietaupījumus
0
20
40
60
80
100
120
140
160
Anniņmuižasbulvāris 60
Lielupes 1/9 Patversmes 24 Rigondas gatve 7 Tomsona 24
MW
h
Īpatnējais siltumenerģijas patēriņš (ar klimata korekciju) pirms un pēc renovācijas
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
40.0
45.0
50.0
kWh/m2
Anniņmuižasbulvāris 60
Lielupes 1/9 Patversmes 24
Rigondas gatve7
Tomsona 24 Terēzes 8 Palmu 6
Jan.10 Dec.10
2010. Janv.
2010. Dec. %
Anniņmuižas bulvāris 60 36.2 18.6 -48.7
Lielupes 1/9 38.9 20.9 -46.4
Patversmes 24 32.0 18.3 -42.6
Rigondas gatve 7 47.3 19.5 -58.7
Tomsona 24 39.2 29.2 -25.3
Terēzes 8 34.7 21.9 -36.9
Palmu 6 38.2 27.0 -29.3
Vienā no iepriekšējiem gadiem Rīgā renovēto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku siltumenerģijas patēriņa raksturojums pirms un uzreiz pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas
http://www.rea.riga.lv
Jau 3 mājās Rīgā ir ieviests tehnisks jauninājums viencauruļu apkures sistēmas
veiktspējas paaugstināšanai
• Daudzdzīvokļu mājas aprīkotas ar moderniem automatizētiem individuāliem siltummezgliem, kas ļauj ieregulēt vēlamo temperatūru
• Problēma – sistēmas balansēšana. Inovatīvs risinājums – stāvvadu atgaitas temperatūras kontrole ar automātisko sistēmas balansēšanu
Dabiskās ventilācijas stāvvadu kombinācija ar mehānisko nosūci, siltuma atgūšanas iekārtu un gaisa padeves kanāliem, kurus iestrādā ēkas ārsienām pirms siltināšanas
Renovācijas projektos pieļautās kļūmes ir laba mācība pārējiem
Tehniski-ekonomiskie renovācijas rādītāji būvnormatīvu stingrāko prasību gaismā dažādām ēkām var atšķirties
Jaunas prasības*
Būvelementi
Dzīvojamās mājas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārzi
normatīvās vērtības
Vecā redakcija Jaunā redakcija Jumti 0,2 k 0,15 k
Grīdas uz grunts 0,25 k 0,15 k Sienas:
ar masu, mazāku nekā 100 kg/m2 0,25 k 0,18 k
ar masu 100 kg/m2 un vairāk 0,3 k Logi, durvis un stiklotas sienas 1,8 k 1,3 k
Termiskie tilti ψ 0,2 k 0,1 k
*Normatīvās vērtības
0
50
100
150
200
250
300
0 1000 2000 3000 4000 5000 6000
m2/ēku
kWh/
m2
0
50
100
150
200
250
300
350
0 1000 2000 3000 4000 5000 6000
m2/ēku
kWh/
m2
Pirms renovācijas Pēc renovācijas
b)
Siltumenerģijas īpatnējais patēriņš gadā konkrētās ēkās pirms (faktiskais) un pēc (aprēķinātais) kompleksās renovācijas (ar š.g. LBN-002-01 labojumiem)
a) tikai apkures vajadzībām
b) kopā apkures un karstā ūdens vajadzībām
y = -26,786Ln(x) + 308,44
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
0 1000 2000 3000 4000 5000 6000
m2/ēku
EUR
/m2
Renovācijas īpatnējo investīciju piemērs konkrētai dažāda lieluma ēku grupai
