Reģionu konkurētspējas un attīstības ilgtspējas
ekonomiskie nosacījumi
Pasaules latviešu zinātnieku III kongress, 2011.gada 25.oktobris
Vera Boroņenko, Dr.oec., pētniece,Daugavpils Universitāte (Latvija)
Ar kādiem ekonomiskajiem faktoriem var nodrošināt reģiona konkurētspēju un attīstības ilgtspēju?
Kāda nozīme ir reģiona konkurētspējai/attīstības ilgtspējai nacionālās/reģionālās identitātes kontekstā?
Kāda ir funkcionālā sasaiste starp reģiona konkurētspēju un attīstības ilgtspēju?
Pētnieciskie jautājumi
Par reģionu empīriskajos nolūkos tiek ņemta teritorija, kuras konkurētspēja un attīstība, kā arī dažādu resursu esamība tajā ir kvantitatīvi izmērīta, proti, tas ir pasaules valstis (kas pēc reģionālās ekonomikas metodoloģijas arī var būt dēvētas par reģioniem), kas ietilpst Globālās konkurētspējas pārskatos (The Global Competitiveness Report), bet Latvijas gadījumā tie ir Latvijas plānošanas reģioni, par kuriem ir pieejama statistiskā informācija
Pētījuma pamatjēdzieni - 1
Par reģiona konkurētspēju empīriskajos nolūkos tiek uzskatīts reģiona rezultējoša pozīcija Pasaules ekonomikas foruma (World Economic Forum) globālās konkurētspējas reitingā salīdzinājumā ar citiem reģioniem, kas ietilpst tajā pašā reitingā. Kaut gan teorētiski reģiona konkurētspēja autores izpratnē ir tā spēja veidot un atbalstīt konkurences vidi savā teritorijā
Pētījuma pamatjēdzieni - 2
Par reģiona attīstības ilgtspēju tiek uzskatīta reģiona konkurētspējas, t.i., reģiona pozīcijas globālās konkurētspējas reitingā stabilitāte vai izaugsme, kas liecina par attiecīga reģiona konkurētspējīgo priekšrocību ilglaicīgumu, kas nodrošina reģionam ilgtspējas attīstību, nevis īslaicīgu izplaukumu (kā bija Latvijā „treknajos gados”)
Pētījuma pamatjēdzieni - 3
Autore izmanto resursu pieeju (Тихонова, 2006), kas balstās uz šādu teorētiski metodoloģisko pamatnostādni: reģiona (kā arī jebkura reģionālā aģenta – vietējās pašvaldības, uzņēmuma, mājsaimniecības, cilvēka u.c.) rīcībā esošie resursi efektīvas izmantošanas rezultātā var tikt pārveidoti reģiona aktīvos, kuri, savukārt, var dot reģionam sociāli ekonomisko atdevi, t.i., kļūst par reģiona kapitālu - tā konkurētspējas un attīstības ilgtspējas priekšnosacījumu
Pētījumā izmantotā pieeja
Reģiona resursu aktivācijas un kapitalizācijas procesa modelis
Reģiona rīcībaā esošie resursi
Reģionālo aģentu
rīcībspēja
Kapitalizācijas virzienā strādājošs
ārējais resurss
Resursu „aktivācijas ” un „kapitalizācijas”
process
Resursu izmantošanas tehnoloģijas – tehniskās, sociālās, ekonomiskās,
juridiskās u.c.
AKTĪVS
Labumu nesošs, t.i., efektīvi
izmantots resurss vai aktīvs
KAPITĀLS
ĀRĒJIE RESURSI
IEKŠĒJIE RESURSI
Galvena ideja – reģiona konkurētspējas un attīstības ilgtspējas ekonomiskie nosacījumi ir, pirmkārt, resursu esamība reģionā un, otrkārt, reģionālo aģentu spēja tos pārveidot reģiona kapitālā
Reģiona konkurētspējas un attīstības ilgtspējasekonomiskie nosacījumi
Lauksaimnieciskās zemes resursa izmantošana Latvijas reģionos
Avots: autores aprēķini pēc LR Centrālā statistikas pārvalde 2009
TeritorijasLauksaimniecībā
izmantojamā zeme, tūkst. ha
Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme
Tūkst. ha %
Pierīgas reģions 250,1 233,0 93,2
Vidzemes reģions 388,0 324,4 83,6
Kurzemes reģions 346,7 322,9 93,1
Zemgales reģions 402,6 382,3 95,0
Latgales reģions 446,5 399,8 89,5
LATVIJA 1834,0 1662,5 90,6
Politiskā resursa izmantošana Latvijas reģionos
52.6
58.9
50.449.1
57
53.1 53.853.8
5049.4
40
45
50
55
60
Rīgasreģions
Kurzemesreģions
Latgalesreģions
Vidzemesreģions
Zemgalesreģions
2005. gads 2009. gads
Avots: Valsts reģionālās attīstības aģentūra 2010
Reģiona konkurētspēja/attīstības ilgtspēja unnacionālā/reģionālā identitāte
Reģiona rīcīb-spēja
Determinē-jošie
nosacījumi
Nacionālā/ reģionālā identitāte
Reģiona konkurētspēja un attīstības
ilgtspēja
Vai reģiona konkurētspēja iet kopā ar attīstības ilgtspēju?
Avots: autores apkopotie dati pēc The Global Competitiveness Report 2005 un 2010
Valsts attīstības stadija
Vidējais konkurētspējas indekss (pēc Global Competitiveness Index)
no 1 (min) līdz 7 (max)
Vidējā konkurētspējas
ndeksa starpība, 2010./2005. gads
2010. gads 2005. gads
Ražošanas faktoru stadija (viszemākā)
3,58 3,41 +0,17
Pārejas stadija 4,05 3,85 +0,20Efektivitātes stadija (vidējā) 4,21 4,07 +0,14
Pārejas stadija 4,41 4,49 -0,08Inovāciju stadija(visaugstākā) 4.98 5.18 -0,20
Divi galvenie ekonomiskie nosacījumi reģiona ilgtspējīgai attīstībai ir, pirmkārt, resursu esamība, bet otrkārt, reģionālo aģentu spēja tos efektīvi izmantot, t.i., aktivēt – ieviest pievienotās vērtības ražošanas procesā – un kapitalizēt tos – veiksmīgi iegūt no resursa šo pievienoto vērtību
Reģionu rīcībā esošu un potenciālo resursu aktivācijas un kapitalizācijas sociālo tehnoloģiju vājā attīstība visvairāk bremzē Latvijas reģionu konkurētspēju un attīstības ilgtspēju
Galvenie secinājumi
PALDIES JUMS PAR UZMANĪBU!