1

Kakla cistasIedzimtas mediālās kakla cistas recidivitāte pēc ķirurģiskas ārstēšanas

Autore: Elīna Mežzīle, RSU MF VI

Darba vadītājs: dr. Jānis Sokolovs

2

Diferenciāldiagnostika

Diferenciāldiagnostika palpējamai masai kaklā ir plaša un ietver gan nopietnas, gan labdabīgas etioloģijas saslimšanas

Lietderīgi ir apsvērt diferenciāldiagnozi trīs lielās grupās:

» iedzimts process,

» iekaisuma vai

»neoplastisks jaunveidoums. [4]

3

Virāla, reaktīva limfadenopātija;

Bakteriāla limfadenopātija;

» Staphylococcus aureus, A grupas β Streptococcus;

» Tularēmija;

» Brucelloze;

» Kaķu skrāpējumu slimība;

» Aktinomikoze;

» Micobacterium tuberculosis

Parazīti – Toksoplasma gondii

HIV asociēta limfadenopātija

Neinfekciozi procesi, kas rada tilpummasas pieaugumu – Sarkoidoze, Kawaski slimība, Castelman’s slimība u.c. [4]

Iekaisuma procesi:

4

Metastātiskas galvas un/vai kakla karcinomas – plakanšūnu;

»Mugurējais trijstūrs – nazofaringeālas karcinomas;

»Supraklavikulāri – traheobronhiāli ca, barības vads, kuņģis;

Vairogdziedzeis – mezgli, ca

Siekalu dziedzeru neoplazmātiski procesi – gl. parotis

Paragangliomas;

Švannomas;

Limfomas – HD

Lipomas [4]

Neoplastiski procesi:

5

Lymph node group Anatomic areas drained

Occipital Posterior scalp

Postauricular Temporal and parietal scalp

PreauricularAnterior and temporal scalp, midface, nose, anterior ear canal and pinna, lateral conjunctivae

ParotidForehead and temporal scalp, midface, nose, external ear canal, middle ear, gums, parotid gland

Submandibular (submaxillary)Cheek, nose, lips, anterior tongue, submandibular gland, buccal mucosa

Submental Central lower lip, floor of mouth, tongue

Superficial cervical Skin, lower larynx, lower ear canal, parotid

Superior deep cervicalTonsil, adenoid, posterior scalp and neck, tongue, larynx, hypopharynx, thyroid, palate, nose, esophagus, paranasal sinuses, nasopharynx, other cervicofacial nodes

Inferior deep cervicalDorsal scalp and neck, nasopharynx, superficial pectoral region of the arm, superior deep cervical

Limfātiskā drenāža kaklā [7]

6

Žaunu loku derivātu cistas;

Ductus thyroglossalis cistas;

Vaskulāras malformācijas;

Laringocēle;

Ranula - mucocele or retention cyst

Teratomas;

Dermoīdas cistas;

Tīmus cistas [4]

Iedzimti procesi (biežākie):

7

Cista [2]

Definīcija – Ar epitēliju izklāts dobums, kuram nav iekšējas vai ārējas atveres

Iedzimtas

Iegūtas

»Iekaisuma;

»Neoplastiskas

- Benignas;

- Malignas

8

Atkarībā no lokalizācijas, cistas var klasificēt pēc anatomiski skartā kakla reģiona:

»Priekšējais kakla trijstūris

»Mugurējais kakla trijstūri

Klīnikā visbiezak lieto iedalījumu:

»Mediālas kakla cistas

»Laterālas kakla cistas

- Kā robežu izmantojot m.sternocleidomastoideus [2;3]

Kakla cistas

9

Kakla anatomija

Priekšējais trijstūris;

Mugurējais trijstūris

10

Cistu iespējamā lokalizācija

11

Iedzimtas cistas kaklā [12]

Mediālas kakla cistas

»Ductus thyroglossalis cistas (>70%);

»Dermoīdas cistas;

»Limfangiomas;

»Hemangiomas;

»Teratomas;

»U.c. [2;3]

Laterālas kakla cistas

»Žaunu loku derivātu cistas (~80%)

»Vaskulāras malformācijas;

»Teratomas

»U.c. [2;3;4]

12

Pirmo reizi žaunu lokus aprakstīja 1827. gadā;

Attīstīties sāk otrās gestācijas nedēļas laikā;

Ceturtās embrionālās attīstības laikā, pieci pacēlumi, kas zināmi kā žaunu loki, ir noformējušies venterolaterālajā embrija galvas virsmā;

Katrs loks satur mezodermu, no kuras attīstīsies muskuļi, skrimšļi un kaulaudi;

Katru loku vienu no otra atdala ektodermālas izcelsmes sprauga;

Katrs loks satur arī endodermu – kraniālie nervi, artērijas un skrimšļi

Laterālās kakla cistas – žaunu loka derivāti [1]

13

Embrioģenēze

http://quizlet.com/24630028/step-1-jbs-embrology-flash-cards/

14

Izstrādātas vairākas teorijas, kāpēc žaunu loku attīstības laikā veidojas dažādas anomālijas:

»Nepilnīga slēgšanās;

»Traucējumi obliterācijā (Hisa sīnuss)

»Ruptūras

Etioloģija

15

Vairāk kā 90% no žaunu loku derivātu cistām, veidojas no otrā žaunu loka;

Aptuveni 8% veidojas no pirmā žaunu loka;

No trešā un ceturtā žaunu loka cistas formājas ļoti reti!

Vienlīdz bieži skar gan vīriešus, gan sievietes;

Epidemioloģija

16

Žaunu loku derivāti – anomālijas:

Var izpausties kā:

»Sīnuss;

- Ar āreju atveri (I un II loks)

- Ar iekšēju atveri (III un IV)

»Fistula;

»Cista

[32]

© 2009-2014 The Surgical Council on Resident Education Inc. All rights reserved

17

Cistas lokalizācija atkarībā no etioloģijas:

I žaunu loks Pieauss rajons – gliemežnīca;Kakla priekšējā daļa – virs os hyoideum pie mandibulae

II žaunu loks m.sternocleidomastoideum priekšējā mala (iekšējā atvere fossa tonsillaris)

III žaunu loks (reti) m.sternocleidomastoideum priekšējā mala

IV žaunu loks (ļoti reti) m.sternocleidomastoideum prieksējā mala zemāk kā iepriekš, iekšējā atvere sinus pyriformis, starp n.laringeus superior et inferior

18

Anamnēze

Fizikāla izmeklēšana

Ultrasonoskopija

CT

»attēlos cista no II žaunu loka

FNA

Iedzimtas kakla laterālās cistas - Diagnostika

19

Klīniskā aina

»Asimptomātiska, līdz pievienojas sekukndāra infekcija;

»Palpējama masa

»Ja inficēta:

- Hiperēmija, hipertermija, sāpes, izdalījumi

Ārstēšana

»Pilnīga cistas ekscīzija

Iedzimtas kakla laterālās cistas

20

Iedzimta kakla mediālā cista

Tiek diagnosticēta līdz pat 70% gadījumu no visām iedzimtajām kakla patoloģijām, taču nereti netiek atpazīta un adekvāti ārstēta [26;27]

»Ductus thyroglossalis cistas (>70%);

»Dermoīdas cistas;

»Limfangiomas;

»Hemangiomas;

»Teratomas;

- U.c. [2;3]

21

Klasiskā teorija –

»Saskaņā ar vairogdziedzera attīstību trešās gestācijas nedēļas laikā, veidojas divertikuls mēlē, kas descendē un saplūst ar komponentiem no IV un V žaunu loka

»Laikā no 5 – 8 gestācijas nedēļai, vads slēdzas

»Sekas nepilnīgai ductus thyroglossalis obliterācijai un rezorbcijai, kā rezultātā var formēties cistas visā tā garumā.

Otto terorija –

»Apšauba vairogdziedzera descendēšanos attīstības laikā;

»Izvirza ascendēšanas teoriju

»[1;5]

Ductus thyroglossalis cista – etioloģija un patoģenēze

22

Dermoīdas cistas

» Epiteliālo elementu ieslēgumi, kas veidojas embrionālās saplūšanas laikā pa dabīgajām līnijām. Tās satur gan ektodermu, gan endodermu, tāpēc var saturēt matus, sviedru dziedzerus, taukaudus un citus elementus. Dermoīdās cistas ir izvietotas mediāli vai paramediāli, aug un palielinās tauku uzkrāšanās dēļ. [6]

Hemangiomas

» Hemangiomas ir iedzimti bojājumoi endotēlija šūnās, kā rezultātā veidojas augoši vaskulāri bojājumi (ektāzijas), kas pieder hamartomu grupai (disontoģenētiska normālo audu augšana). [5;6]

Limfangiomas

» Limfangiomas jeb cistiskās higromas ir labdabīgs hamartomas tipa bojājums, kas skar limfas kanālus. Limfangiomas attīstās no nošķirtiem primordiāliem limfvadiem, kas sāk izplatīties sestajā embrioģenēzes nedēļā. Šie atsevišķie limfvadu sakopojumi nav saistīti ar venozo sistēmu un tie deģenerē, veidojot cistiskus dobumus. [5]

Iedzimtas mediālās kakla cistas

23

Iedzimtas mediālās kakla cistas – Klīniskā aina

Parasti klīniskā aina ir maz izteikta un tā ir asimptomātiska.

Ir cistiska, palpējama masa pa kakla viduslīniju. Āda virs cistiskā veidojuma ir nedaudz saspringta. Bieži vien pacienti atzīmē nesenu augšējo respiratoro elpceļu infekciju anamnēzē. Tas, vai infekcija izraisa cistu veidošanos vai infekcija rodas cistā un palīdz cistas diagnostikā, joprojām nav skaidrs. Nereti, iekaisuma process var pirmais norādīt par kakla cistu, īpaši ductus thyroglossus cistas gadījumā, kas ir saistīts ar tās etioloģiju. [10]

Ja cista iekaisusi, novēro izteiktu pietūkumu kakla viduslīnijā starp zodu un vairogdziedzeri vai ļoti retos gadījumos - suprasternālajā leņķī. Iekaisuma gadījumā pietūkums var būt intermitējošs vai patstāvīgs. Rīšanas grūtības novēro reti. Veidojums kļūst sāpīgs, āda ir apsārtusi, var būt fluktuējoša. [5]

Ņemot vērā etioloģisko saistību ar mutes dobumu, 1/3 pacientu, izmeklējot infekciozo materiālu atrod - Haemophilus influenzae, Staphylococcus aureus un Staphylococcus epidermidis mikroorganismus.

Novēro izteiktu cistas palielināšanos izmēros, un dažkārt pat mainītu garšas izjūtu. [7]

24

Iedzimtas mediālās kakla cistas - diagnostika

Rūpīga pacienta anamnēze;

Fizikāla izmeklēšana – inspekcija, palpācija

Ja izdalās šķidrums – krāsa, konsistence, uzsējums, a/b jutība

Citu ORL orgānu izmeklšana;

Ultrasonogrāfija:

» hipoehogēna, anehogēna, labi norobežota, ar distālu akustisko ēnu

DT; MR

Biopsija

TSH analīzes

[1;11;6;5;13;19;8]

25

Pilnīga ķirurģiska ekscīzija ir terapijas mērķis pie iedzimtām mediālām kakla cistām.

Ja cista ir inficēta, tad primāri uzsāk antibakteriālu terapiju pirms ķirurģiskas operācijas plānošanas

»Ar penicilīnu grupas preparātiem (Ampicilīnu), kompinācijā ar Sulbaktāmu, Makrolīdu grupu (Klindamicīnu) u.c. Perorāli uzsāk lietot antibiotikas pēc tam, kad pēc intravenozas lietošanas ir būtiski mazinājusies infekcija un vērojama pozitīva dinamika. Piemērotākās perorālās antibiotikas ir Amoksiklāvs (Amoksicilīns kombinācijā ar klavulānskābi), no makrolīdu grupas klindamicīns u.c. Ja nepieciešams, veic incīziju un drenžāu kombinācija ar antibakteriālu terapiju, lai sanētu iekaisuma procesu. [15]

Iedzimta mediāla kakla cista - ārstēšana

26

Skleroterpiju ar OK-432

»Makrocistiska limfātiska malformācija

Ductus thyroglossalis cistas gadījumā jāveic Sistrunka (Sistrunc) procedūra:

»Operācija ietver cistas ekscīziju jeb pilnīgu izņemšanu kombinācijā ar mēles kaula vidējās (centrālās) daļas rezekciju, kā arī apkārtējo muskuļu rezekciju ap foramen caecum.

»Operācija tiek veikta vispārējā anestēzijā.

[10]

Iedzimtas mediālās kakla cistas ārstēšana

27

Sistrunc operācija – ductus thyroglossalis cistas ārstēšanas «zelta standarts»

28

Iespējams jaundzimušo elpceļu obstrukcija un asfiksija pie neārstētas intralingvālas mediālās kakla cistas, taču to novēro ļoti retos gadījumos.

»Pēc ķirurģiskas ārstēšanas:

- Apkārtējo nervu bojājums - IX –n.glossopharyngeus, X – n. vagus, XI – n. acceesorius, XII – n.hypoglossalis (visbiežāk);

- Asinsvadu bojājums – hematoma, a.carotis interna et externa, v.jugularis interna bojājumi;

- Infekcijas un abscesi, ja pievienojas brūces infekcija;

- Hipotireoze, ektopiska vairogdziedzera gadījumā, ja vienīgie vairogdziedzera funkcionējošie folikuli atradušies cistā;

- Kosmētisks defekts – rēta; [14;15]

- RECIDĪVS

Pēcoperācijas komplikācijas

29

Nav skaidri definēti iespējamie riska faktori, kas ietekmē atkārtotu cistas attīstību.

Literatūrā aprakstīts, ka infekcija cistā pirms operācijas veikšanas tiek saistīta ar augstāku recidivitātes risku. [20;21].

Aprakstīts, ka recidivitāte pēc kvalitatīvi veiktas Sistrunka operācijas ductus thyroglossalis cistas gadījumā ir 5%, salīdzinot ar 20% - 50 % pēc operācijām, kurās netiek veikta mēles kaula daļēja rezekcija. [15;23]

Recidivitātes risks paaugstinās, ja ekscīzijas laikā cista plīst un tās saturs izdalās apkārtējos audos. [15]

Arī iepriekšēja infekcija anamnēzē, kas ārstēta ar incīziju un drenāžu, tiek saistīta ar biežāku recidīva attīstību pēc ķirurģiskas ārstēšanas. [15]

Tāpat recidivitātes risks paaugstinās, ja netiek precīzi noteikts morfoloģiskais cistas veids, tādējādi izvēloties arī neatbilstošu operācijas tehniku. [25]

Iedzimtas mediālās kakla cistas - recidivitāte

30

Mediālās kakla cistas recidīvs attīstās vidēji 7 % gadījumu [17], ja cista bijusi ductus thyroglossalis cista, kas ārstēta atbilstoši standarta terapijai – Sistrunka operācijai, tad recidivitātes risks ir 5% [25]

Rekurenta ekscīzja (recidīvu operācijas) saistās ar daudz plašāku ekscīzijas laukumu un vēl lielāku atkārtošanās risku. [15]

Mazāk kā viena procenta gadījumos no ductus thyroglossalis cistas attīstās karcinoma.

»Pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ, biežāk karcinomas atrod sievietēm nekā vīriešiem. [24]

Prognoze

31

Iedzimtas mediālās kakla cistas recidivitāte pēc ķirurģiskas ārstēšanas Bērnu klīniskajā

universitātes slimnīcā

32

Iedzimta mediālā kakla cista ir viens no visbiežākajiem neiekaisuma radītiem tilpumprocesiem kakla rajonā bērniem [16]

Ductus thyroglossus cista tiek diagnosticēta 70% gadījumu no visām iedzimtajām kakla patoloģijām, taču nereti tā netiek atpazīta un netiek adekvāti ārstēta. [26;27]

Galvenā ārstēšanas metode pie iedzimtas kakla mediālās cistas ir ķirurģika operācija ar pilnīgu cistas ekscīziju no apkārtējiem audiem.

Literatūrā aprakstīts, ka recidivitāte pēc ķirurģiskas ārstēšanas ir visbiežākā komplikācija – vidēji 7% no pacientiem. [17]

Aktualitāte

33

Iedzimtas mediālās kakla cistas ir aktuāla patoloģija, kas visbiežāk skar bērnus, radot kosmētisku defektu un atkārtotu nepieciešamību pēc ķirurģiskas operācijas gan Latvijā, gan pasaulē.

Darba mērķis - noskaidrot iedzimtas mediālās kakla cistas biežumu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) laika posmā no 2003. gada līdz 2015. gadam,

»definēt pacientu vidējo vecumu diagnosticēšanas un ārstēšanas laikā,

»kā arī izvērtēt recidivitātes biežumu pēc ķirurģiskas ārstēšanas un noskaidrot recidivitātes iespējamos ietekmējošos faktorus.

Mērķis

34

Izpētīt un apkopot pieejamo literatūru par iedzimtām mediālām kakla cistām. Pētījuma teorētiskajā sadaļā izklāstīt par biežākajiem iedzimto mediālo kakla cistu veidiem, to klīnisko ainu, diagnostiku un ārstēšanu, kā arī par iespējamām komplikācijām, galvenokārt, par atkārtotu cistu, tās veidošanās iespējamiem riska faktoriem.

Retrospektīvi savākt datus no BKUS medicīnas arhīva par pacientiem ar iedzimtu mediālo kakla cistu 12 gadu periodā, no 2003. – 2015. gadam.

Atlasīt pacientus, kas ārstēti ķirurģiski un kam ir pieejama operācijas materiāla histoloģiskā atbilde.

Analizēt recidivitāti un, izmantojot SPSS programmatūru, vērtēt kā to ietekmē:

» pacienta vecums operācijas izdarīšanas brīdī, dzimums, operācijas izdarīšanas tehnika, kā arī pēcoperācijas histoloģijas atbilde un iekaisuma process anamnēzē.

Darba uzdevumi, materiāli un metodes

35

izmantojot SSK-10 slimību klasifikatoru, tika atlasītas 325 pacientu vēstures ar diagnozes kodu Q.18.8. (Citas precizētas iedzimtas sejas un kakla anomālijas) no 2003. līdz 2015. gadam.

No tām, tālākai analīzei tika atlasītas 134 pacientu vēstures ar diagnozi cysta colli media. Atbilstoši pētījuma kritērijiem tālākam pētījumam un analīzei tika iekļautas 99 pacientu vēstures.

Vidējais vecumu operācijas izdarīšanas brīdī bija 6,05 gadi (sd ± 4,390), maksimalais vecums 18 gadi, bet jaunākajam pacientam bija viens gads.

No 99 pacientiem, kas tika analizēti pētījuma laikā, 43 jeb 43,4% bija meitenes un 56 jeb 56,6% bija zēni.

Kopumā pēc pirmreizējas ķirurģiskas ārstēšanas cistas recidīvs attīstījās 12 jeb 12,1% gadījumu no 99 pacientiem, bet 87 pacientiem neattīstījās (87,9%).

Rezultāti

36

Dzimuma ietekme uz recidīva attīstību

Izmantojot Pearson Chi – Square testu nav atrastas statistiki ticamas dzimuma ietekmes uz recidīva attīstības risku (p=0,451).

Risks, ka vīrietim attīstīsies recidīvs salīdzinājumā ar sievieti ir mērens (OR=1,6) un nav statistiski nozīmīgs.

37

Operācijas veida ietekme uz redicīva attīstību

No 99 ķirurģiski ārstētiem pacientiem, 42 pacientiem bija veikta operācija - cistas ekstirpācija. No tiem 11 pacientiem attīstījās cistas recidīvs.

Pārējiem 57 pacientiem tika veikta cistas ekstirpācija ar centrālās daļas mēles kaula rezekciju.

Veicot statistiskos aprēķinus ar Fišera analīzi, tika novērota statistiski ticama sakarība, ka pacientiem, kuriem operācijas tehnika ietvēra mēles kaula daļēju rezekciju, recidīvi attīstās mazāk (p<0,0001).

38

Iekaisuma infiltrācijas ietekme uz recidīvu attīstību

Statistiski ticami nav atrasta sakarība (p=0,277), ka iekaisuma infiltrāts rezecētajā cistā ietekmē recidīva attīstību, tomēr risks atkārtotai cistai, ja ir histoloģiski apstiprināts iekaisuma infiltrāts cistā, ir paaugstināts (OR=2,291).

39

Iepriekšēja iekaisuma procesa ietekme uz recidīva attīstību

Tika salīdzināts vai iepriekšējs iekaisums anamnēzē, kas ticis ārstēts stacionārā ar incīziju un drenāžu ietekmē recidīva attīstību nākotnē.

Risks, ja anamnēzē ir iekaisuma incīzija un drenāža, ka attīstīsies cistas recidīvs ir augsts (OR=7,7), (p=0,004).

40

Pacienta vecuma ietekme uz redidīva attīstību

Visi ārstētie pacienti tika sadalīti divās vecuma grupās – jaunāki par sešiem gadiem un pacienti, kuriem ir seši un vairāk gadi operācijas izdarīšanas brīdī.

Lai gan statistiski ticama ietekme netika atrasta (p=0,362), tomēr pacientiem, kas ir jaunāki par sešiem gadiem ir nedaudz lielāks risks uz recidīvu attīstību (OR=2,019).

41

1. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, 12 gadu ilgā periodā, laikā no 2003. līdz 2015 gadam, vidējais iedzimtas mediālās kakla cistas diagnosticēšanas un ārstēšanas vecums bija līdz sešiem gadiem, kas sakrīt ar literatūrā pieejamiem datiem.

2. Pēc ķirurģiskas ārstēšanas mediālās kakla cistas recidīvs attīstījās 12,1% gadījumu, kas ir par 5,1% vairāk nekā aprakstīts literatūrā.

3. Pētījuma laikā netika atrasta statistiska ticamība, ka sieviešu vai vīriešu dzimums ietekmē mediālās kakla cistas recidivitāti.

4. Operācijas veids jeb tehnika kādā tā izpildīta statistiski ticami ietekmē recidīva attīstību.

Secinājumi

42

5. Iekaisuma infiltrāts cistā, kas konstatēts operācijas materiāla histoloģiskajā slēdzienā, neietekmē recidīva attīstību, taču risks ir nedaudz paaugstināts.

6. Iekaisuma process anamnēzē, kas ticis ārstēts stacionārā ar incīziju un drenāžu, ietekmē recidīva attīstību, kas tika apstiprināts statistiskās analīzes aprēķinos.

7. Bērniem kuri ir jaunāki par sešiem gadiem, operācijas izdarīšanās laikā, novēro tendenci biežāk attīstīties recidīvam, taču ir nepieciešami plašāki pētījumi, lai iegūtu statistiski ticamus rezultātus.

Secinājumi

43

Analizējot pētījuma datus, rezultātos tika iegūtas vairākas statistiski ticamas sakarības, taču, lai iegūtu pārliecinošākus rezultātus, ir nepieciešams lielāks pacientu skaits un plašāks pētījums, ietverot lielāku laika periodu un vairākus faktorus, kas ietekmē recidivitāti.

Iespējams nepieciešams iekļaut:

»Histoloģiski apstiprināts cistas morfoloģiskais veids pirms operācijas

»Kurā no stacionāra nodaļām pacients tika stacionēts un ārstēts...?

»Cistas rupturēšanās pirmreizējās operācijas laikā kā riska faktors

»Kas veicina iedzimtas cistas attīstību jau embrioģenēzē?

»daudzpakāpju/daudzfaktoru salīdzinošā analīze

Ieteikumi nākošajos pētījumos

44

1. Medicīniskā embrioloģija. Māra Pilmane, Gerts Horsts Šūmahers. Rīga : Rīgas Stradiņa universitāte, c2006, 85.lpp

2. Anniko, M., Bernal-Sprekelsen, M., Bonkowsky, V., Bradley, P., Iurato, S. Otorhinolaryngology, Head and Neck Surgery, European Manual of Medicine, Springer 2010, 612p

3. Mahesh Kumar Mittal, Amita Malik, Binit Sureka, and Brij Bhushan Thukral. Cystic masses of neck: A pictorial review, 2012 [tiešsaiste] Pieejams internetā: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3698897/#ref1

4. Kevin Emerick, MD, Derrick Lin, MD.Differential diagnosis of a neck mass. [tiešsaiste] 22.01.2014 – [atsauce 28.02.2015]. Pieejams internetā: http://www.uptodate.com/contents/differential-diagnosis-of-a-neck-mass?source=search_result&search=medial+neck+cysts&selectedTitle=1~150

5. Rudolf Probst, M.D., Gerhard Grevers, M.D., Heinrich Iro, M.D. Basic Otorhinolaryngology, Georg Thieme Verlag 2006, Stuttgart, NewYork, p322 Pieejams internetā: https://archive.org/details/ENT_Books_www.1aim.net

6. Paul W. Flint, M.D., Bruce H. Haughey, M.B.Ch.B., F.A.C.S., F.R.A.C.S., Valerie J. Lund, C.B.E., M.S., F.R.C.S., F.R.C.S.Ed., John K. Niparko, M.D., Mark A. Richardson, M.D., K. Thomas Robbins, M.D., J. Regan Thomas, M.D. Cummings Otolaryngology Head & Neck Surgery. Fifth Edition, 2010 Elsevier, 116p Pieejams internetā: http://www.doody.com/rev400images/PDF/2010/9780323052832.pdf

7. Buła G, Waler J, Niemiec A, Mucha R, Gawrychowski J. - Pol Przegl Chir. Lateral and median cysts of the neck. September 1, 2012; 84 (9); 445-8. [tiešsaiste] Pieejams internetā: https://www.clinicalkey.com/#!/content/medline/2-s2.0-23241572

8. Kelly K. Koeller, CDR, MC, USN2, , Leonor Alamo, MD21, , Carol F. Adair, LTC, MC, USA3, and , James G. Smirniotopoulos, MD2. Congenital Cystic Masses of the Neck: Radiologic-Pathologic Correlation. USA. [tiešsaiste] Pieejams internetā: http://pubs.rsna.org/doi/ref/10.1148/radiographics.19.1.g99ja06121

9. Schader I, Robertson S, Maoate K, Beasley S. Hereditary thyroglossal duct cysts. Pediatr Surg Int. 2005;21(7):593.

10. Gregory W Randolph, MD, FACS. Dipti V Kamani, MD. Thyroglossal duct cysts and ectopic thyroid. Sep 18, 2013. [tiešsaiste] Pieejams internetā: http://www.uptodate.com/contents/thyroglossal-duct-cysts-and-ectopic-thyroid?source=see_link

11. Mohammed Ahmed Thandar. MB ChB, FCS ORL (SA), N E Jonas. MB ChB, FRCS (Glas). An approach to the neck mass. May 2004 Vol.22 No.5. 266-271p

12. Smith JC et al; Neck, Cysts, Medscape, Aug 2009 [tiešsaiste] Pieejams internetā: http://emedicine.medscape.com/article/872878-treatment

13. Eric Schwetschenau, M.D., and Daniel J. Kelley, M.D.,Temple University School of Medicine, Philadelphia, Pennsylvania. The Adult Neck Mass. Am Fam Physician. 2002 Sep 1;66(5):831-839 Pieejams internetā: http://www.aafp.org/afp/2002/0901/p831.html

14. Vanni Mondina, Alfio Ferlitoa, Enrico Muzzia, Carl E. Silverb, Johannes J. Faganc, Kenneth O. Devaneyd, Alessandra Rinaldoa. Thyroglossal duct cyst: Personal experience and literature review. Auris Nasus Larynx. Volume 35, Issue 1, Elsevier. March 2008, Pages 11–25, Pieejams internetā: http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0385814607000922

15. Jonathan C Smith, MD, FACS; Chief Editor: Arlen D Meyers, MD, MBA. Neck Cysts Treatment & Management. [Tiešsaiste] Pieejams internetā: http://emedicine.medscape.com/article/848730-treatment

16. Lisa M. Elden, Karen B. Zur. Congenital Malformations of the Head and Neck [Tiešsaiste]. Springer Science & Business Media; 2013 [cited 2015 January 11]. Pieejams internetā: https://books.google.lv/books?id=uny9BAAAQBAJ&printsec=frontcover&source=gbs_ge_summary_r&cad=0#v=onepage&q&f=false

17. Ibrahim M, Hammoud K, Maheshwari M, Pandya A, Congenital cystic lesions of the head and neck [Internet], Neuroimaging Clin N Am. 2011 Aug;21(3):621-39, viii. doi: 10.1016/j.nic.2011.05.006. Epub 2011 Jun 22. [tiešsaiste] Pieejams internetā: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/21807315?dopt

18. Shahin A, Burroughs FH, Kirby JP, Ali SZ., Thyroglossal duct cyst: a cytopathologic study of 26 cases. Department of Pathology, The Johns Hopkins Hospital, Baltimore, Maryland 21287-6417, USA. PubMed Diagn Cytopathol. 2005;33(6):365. Pieejams internetā: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/16299737

19. Thomas J.Vogl., Jõrn Balzer, Martin Mack, Wolfgang Stegen. Diferential Diagnosis in Head and Neck Imaging, Georg Thiem Verlag, Stuttgart, NewYork. ISBN 3-13-115411-X (GTV) 350p. Pieejams internetā: https://books.google.lv/booksid=H_VdePZFUs4C&pg=PP3&lpg=PP3&dq=Differential+Diagnosis+in+Head+and+Neck+Imaging,+Georg+Thieme+Verlag,+Stuttgart,+NewYork

20. Ducic Y, Chou S, Drkulec J, Ouellette H, Lamothe A. Recurrent thyroglossal duct cysts: a clinical and pathologic analysis. Department of Otolaryngology, University of Texas South-Western Medical Center, Dallas, USA. Int J Pediatr Otorhinolaryngol. 1998;44(1):47. Pieejams internetā: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/9720680

21. Flageole H, Laberge JM, Nguyen LT, Adolph VR, Guttman FM. Reoperation for cysts of the thyroglossal duct. Department of Surgery, Montreal Children's Hospital, Que. Can J Surg. 1995;38(3):255. Pieejams internetā: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/7788604

22. Al-Dajani N, Wootton SH., Cervical lymphadenitis, suppurative parotitis, thyroiditis, and infected cysts. Infect Dis Clin North Am. 2007;21(2):523. Pieejams internetā: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2319291/

23. Prof. Dharma K. Baskota. Modified Sistrunk’s Operation. Nepalese Journal of ENT Head & Neck Surgery. Vol.1,No.1. Issue1 (Jan-June 2010), p34-35. [Tiešsaiste]. Pieejams internetā: http://www.solnepal.org.np/pdffiles/archive/38-39.pdf

24. Ashhurst AP, White CY. Carcinoma in an aberrant thyroid at the base of the tongue. JAMA. 85:1219-1220. Pieejams internetā: http://emedicine.medscape.com/article/848730-overview

25. Zafer Türkyilmaz, Kaan Sönmez, Ramazan Karabulut, Billur Demiroullari, Cem Sezer, A. Can Balaklar and Nuri Kale. Management of thyroglossal duct cysts in children. Pediatrics International (2004) 46, 77–80. [Tiešsaiste]. Pieejams internetā: https://pedclerk.sites.uchicago.edu/sites/pedclerk.uchicago.edu/files/uploads/ductcystmanagement.pedsintl.2004.pdf

26. Allard RH. The thyroglossal cyst. Head Neck Surg. Nov-Dec 1982;5(2):134-46. Pieejams internetā: https://ispub.com/IJPA/13/2/14043

27. Thomas JR. Thyroglossal-duct cysts. Ear Nose Throat J. Dec 1979;58(12):510-4. Pieejams internetā: http://www.searchmedica.com/search.html?cq=thyroglossal+cysts&ts=22032015&c=pc&parentreferrer=https://www.google.lv/&q=thyroglossal+cysts&p=Funnelback&fr=true&ss=defLink&ds=361

28. Shvili I1, Hadar T, Sadov R, Koren R, Shvero J. Cholesterol granuloma in thyroglossal cysts: a clinicopathological study. Eur Arch Otorhinolaryngol. 2009 Nov;266(11):1775-9. doi: 10.1007/s00405-009-0919-6. Epub 2009 Feb 11. Pieejams internetā: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/19205714

29. Ghassan Tranesh, M.D. Skin - Nonmelanocytic tumors. Cysts. Dermoid cyst (cutaneous). PubMed. [Tiešsaiste] Pieejams internetā: http://www.pathologyoutlines.com/topic/skintumornonmelanocyticdermoidcyst.html

30. Vijay Shankar, M.D. Benign vascular tumors. Hemangioma. (c) 2003-2013, PathologyOutlines.com, Inc. [Tiešsaiste] Pieejams internetā: http://www.pathologyoutlines.com/topic/softtissuehemangioma.html

31. Robert A Schwartz, MD, MPH; Chief Editor: Dirk M Elston, MD. Lymphangioma. May 20, 2014. Pieejams internetā: http://emedicine.medscape.com/article/1086806-overview

32. http://www.surgicalcore.org/popup/55306

 

Literatūras saraksts

45

Paldies par uzmanību!