Mikroķirurģijas centra informatīvi izglītojošs izdevums

P

ēdējā laikā lielu žurnālistu ievērību ir guvusi mūsu veiktā balsenes re-konstrukcija. Pacientam ar minimālām sūdzībām bija nepieciešama sarež-ģīta, līdz šim neveikta operācija, lai glābtu viņa balseni un dzīvību. Ir grūti īsā laikā aptvert tik negaidītu pavērsienu dzīvē: pacientam, kura vienīgā sūdzība bija diskomforts rijot, pēkšņi jāveic liela operācija ar audu pārstādī-šanu. Tā ir onkoloģijas ikdiena, ka pacienti ar minimālām sūdzībām nonāk biedējoša fakta priekšā. Pacientam ir vēzis, un, lai no „mazā” veidojuma tik-tu vaļā, ir jāveic sarežģīta operācija, kam bieži seko staru terapija un, iespē-jams, arī ķīmijterapija.

Diemžēl audzējs sākumstadijās, kad to visvieglāk izārstēt, pacientiem nerada nekādas sūdzības un parasti ir nejauša atradne. Gadījumos, kad pacients vēršas pie ārsta ar konkrētām sūdzībām, audzējs visbiežāk jau ir sasniedzis lielus izmērus un skāris blakusesošās audu struktūras. Izpratne par audzēja lielumu atšķiras atkarībā no audzēja lokalizācijas. Tā, piemē-ram, vēdera dobuma audzēji var sasniegt gigantiskus izmērus un radīt mi-nimālas sūdzības, savukārt audzēji galvas kakla rajonā var sasniegt vien da-žus centimetrus, bet radīt jau ļoti nopietnus un pat dzīvību apdraudošus veselības traucējumus. Tas arī izskaidro to, kāpēc Latvijā dramatiski strauji pieaug vēlīnās stadijās diagnosticēto galvas kakla audzēju īpatsvars.

2011. gadā saskaņā ar SPKC datiem pirmreizējā diagnoze III un IV sta-dijā (vēlīnās stadijas) tika uzstādīta 110  pacientiem, bet 44  pacientiem intraorāls audzējs tika diagnosticēts agrīnā stadijā; nevienam no viņiem diagnoze netika uzstādīta profilaktiskās apskates laikā. 2013. gadā saskaņā ar SPKC datiem pirmreizējā diagnoze III un IV stadijā tika uzstādīta 112 pa-cientiem, bet 38 pacientiem intraorāls audzējs tika diagnosticēts agrīnā stadijā; no šiem pacientiem vienam diagnoze tika uzstādīta profilaktiskās apskates laikā. Savukārt 2014. gadā pirmreizējā diagnoze III un IV stadijā tika uzstādīta 124 pacientiem, bet sākumstadijās – 36 pacientiem; nevie-nam pacientam diagnoze netika uzstādīta profilaktiskās apskates laikā. Tas nozīmē, ka 36 pacientiem audzēju var ārstēt ar vienkāršām un lētām ārstē-šanas metodēm, bet 124 pacientiem ir nepieciešama komplicēta, ilgstoša un dārga ārstēšana vai pacients pat nav ārstējams, jo diagnoze ir uzstādī-ta novēloti. Tikai gada laikā vēlīno stadiju pacientu skaits ir pieaudzis par

10 %, bet, ja salīdzina ar 2011. gadu, tas ir pieaudzis par aptuveni 12 %. Tik straujš vēlīno stadiju pa-cientu skaita pieaugums pēdējā gada laikā ir pamats satraukumam. Tas norāda, ka profilak-tiskās apskates pacientiem ar galvas kakla saslimšanām mūsu valstī ir ļoti zemā līmenī vai to pat trūkst.

Vienīgā statistikā redzamā pozitīvā tendence ir to pacientu skaits, kuri onkoloģisko pacientu uzskaitē atrodas ilgāk par pieciem gadiem. Par spīti straujam kopējo pacientu skaita pieaugumam un pacientu skaita pieaugu-mam ar audzēju vēlīnā stadijā, to pacientu kopskaits, kuri ir dzīvi piecus ga-dus vēlāk, nav būtiski mainījies: 2011. gadā tie bija 806 pacienti, 2013. gadā – 792 pacienti, savukārt 2014. gadā – 789 pacienti. Lai arī absolūtos skaitļos tendence ir negatīva, jāpatur prātā, ka piecu gadu dzīvildze ir vidēji 8 % neārstēto pacientu ar vēzi vēlīnā stadijā. Tas nozīmē, ka no simts pacien-tiem piecus gadus un ilgāk nodzīvo tikai astoņi cilvēki; lielākā daļa pa-cientu nomirst pusgada laikā. Savukārt, veicot ķirurģisku ārstēšanu, piecu gadu dzīvildze pieaug līdz 45 % šādu pacientu, respektīvi, gandrīz puse nodzīvo piecus gadus un ilgāk. Ja nebūtu iespējama kompleksa ķirur- ģiska vēlīno stadiju audzēja ārstēšana, prognozēju, ka to pacientu skaits, kas uzskaitē ir ilgāk par pieciem gadiem, dramatiski samazinātos, jo kopējais vēža pacientu skaits ir pieaudzis un galvenokārt tie ir vēlīno stad-iju pacienti. Tātad mūsu sadarbība ar onkologiem, kuras rezultātā ir iespē-Tātad mūsu sadarbība ar onkologiem, kuras rezultātā ir iespē-jams radikāli ārstēt pacientus ar audzēju vēlīnā stadijā, dod pirmos rezultā-tus. Tas rada pārliecību, ka mēs esam uz pareizā ceļa un darbs ir jāturpina.

Ir jāturpina pilnveidot pašlaik lietotās ārstēšanas metodes, un būtu svarīgi sākt darbu pie primārās diagnostikas uzlabošanas un profilakses ieviešanas. Sākumstadijās audzējs nesāp, tāpēc bieži ir ļoti grūti pārliecināt pacientus par problēmas nopietnību. Būtu svarīgi, lai primārās aprūpes speciālisti, zobārsti un zobu higiēnisti pacientus izglītotu. Jāpatur prātā, ka taustāms veidojums kaklā vai neliela mutes čūla būtu jānovēro un, ja sūdzības vai patoloģiskā atradne mēneša laikā neizzūd, ir nepieciešama speciālista konsultācija, lai izslēgtu onkoloģiju.

Tendences onkoloģijā: vai galvas kakla audzēju skaits Latvijā samazinās?

Kalvis Pastarsplastikas ķirurgs,

rokas ķirurgs

Nr. 4 (42) Decembris, 2015

Tā kā Latvijas Rokas ķirurģijas asociācija ir viena no Eiropas Rokas ķirurģijas asociācijas federācijas

loceklēm (Federation of European Societies for Surgery of the Hand), tikām uzaicināti apmek-

lēt kursus par dažādām rokas traumām, kaulu lūzumiem un joprojām aktuālo sli-

mību – reimatoīdo artrītu. Kursi notika Ungārijas vidienē Hajdūsoboslo (Hajdúszoboszló) pilsētā no 4. līdz 6. septembrim. Tādējādi mums bija ie-spēja aplūkot gan Budapeštas vēsturiski skaisto arhitektūru, gan mazliet iepazīt Ungāriju arī no citas puses.

Kursiem bija trīs daļas. Pirmā bija teorētiskā daļa, kurā uzstājās rokas ķirurģijas speciālisti Kevin Chung (ASV), Daniel Herren (Šveice), Alfredo Olazabal (Argentīna), Philippe Bellemere (Francija), Massimo Ceruso (Itāli-ja). Viņi ziņoja par jaunumiem reimatoīdā artrīta ārstēšanā, par plaukstas locītavu endoprotezēšanas iespējām un rezultātiem, kā arī par dažādu rokas traumu ārstēšanas principiem. Otrā bija praktiskā daļa, kuras laikā tika demonstrētas dažādas operēšanas tehnikas. Nobeigumā tika anali-zēti dažādi klīniskie gadījumi.

Latvijas delegāciju pārstāvēja Dr. Med. Mārtiņš Kapickis, Dr. Jānis Krus-tiņš, Dr. Laura Logina un Dr. Jānis Zariņš.

Prieks un lepnums ir par to, ka pasaulē mūs, Latviju, pazīst, atceras un respektē kā līdzvērtīgu. Paldies Latvijas Rokas ķirurģijas asociācijai par ie-spēju apmeklēt šos kursus!

Kopā ar kursu organizētāju Ungārijas Rokas ķirurģijas asociācijas prezidentu Dr. Žoltu Zabo (Zsolt Zabo)

Jānis ZariņšMC ķirurgs

Rokas rekonstrukcijas un reimatoīdā artrīta kursi – viesošanās paprikas zemē Ungārijā

PlastikosSejas un ķermeņa kontūru korekcija ar

saviem taukaudiem jeb lipofilings

Anda Gaileplastikas ķirurģe

A

rvien populārā-ka kļūst ķermeņa kontūru korekcija ar paša pacien-

ta audiem jeb lipofilings. Li-

teratūrā un plašsaziņas

līdzekļos lasāmi dažādi šīs procedūras nosauku-mi (cik nu katra speciālista vai žurnālista iztēle atļauj), kuru atšifrējums ir vienkāršs – lielāku vai mazāku defektu korekcija ar paša pacienta tauk-audiem. Līdz ar to pacientam tiek solīta pilnīgi dabiska metode, kurā netiek izmantotas ķīmiski sintezētas vielas vai implanti un vēlamā rezultāta iegūšanai nav jāveic sarežģīta operācija. Kā bo-nuss – pacients atbrīvojas no nevēlamiem tauku uzkrājumiem uz vēdera, gurniem un citur.

Un tā tas tiešām ir! Šī metode ir tieši tāda – nekādu svešķermeņu, nekādu sarežģītu operā-ciju, nekādu alerģisku reakciju un komplikāciju, ko varētu radīt audu reakcija uz ķīmisku vielu.

Metodes izmantojums ir plašs:n sejas korekcija,n roku korekcija,n krūšu korekcija,n sēžas zonas korekcija (pašlaik ļoti populāra ir

sēžas augmentācija jeb palielināšana),n rētu un audu defektu korekcija pēc traumas,

operācijas vai apdeguma.

Operācijas soļi1. Tauku atsūkšana no vēdera priekšējās sienas, augšstilbu iekšējās vai ārējās virsmas, ceļgalu zonas, t. s. mīlestības rokturīšu jeb vidukļa rajo-na vai augšdelmiem.

Tauku atsūkšanas zonas:

2. Tauku attīrīšana no sabrukušajiem audiem, tauku pilieniem un liekā šķidruma.

3. Tauku ievadīšana vēlamajās zonās, izmanto-jot speciālas kanules.

Pēcoperācijas periods ir līdzīgs kā tauku atsūk-šanas gadījumā, proti, tauku atsūkšanas zonā pa-cients nēsā speciālu elastīgo veļu, sāpju gadījumā tiek izmantota pretsāpju terapija, ir jāveic pietieka-mas fiziskās aktivitātes. Atkarībā no tauku pārstā-dīšanas zonas jāievēro arī citi specifiski ieteikumi.

Pacientiem par šo metodi būtu jāzinaTauku pārstādīšanas jeb lipofilinga laikā, ja tas ir

ķirurģiski iespējams, tiek pārstādīts mazliet lielāks taukaudu apjoms jeb tiek veikta hiperkorekcija. To dara tādēļ, ka vidēji piedzīst 40–60 % pārstādīto audu. Pacientam jārēķinās, ka vēlamā efekta vai apjoma iegūšanai var nākties procedūru atkārtot.

Pacientiem ir jāņem vērā, ka pēcoperācijas pe-riods var būt ne gluži tāds, kādu viņi to ir iedo-mājušies, un ka vēlamo rezultātu varēs redzēt tikai vidēji pēc mēneša.

Šai metodei ir tādas pašas iespējamās kompli-kācijas kā tauku atsūkšanas operācijai (jo tā ir daļa no šīs operācijas), turklāt ir iespējamas arī speci-fiskas komplikācijas, proti, pastiprināta pārstādīto taukaudu rezorbcija, pārstādīto taukaudu iekap-sulēšanās jeb granulomu veidošanās, asimetrija.

Šo metodi nevar izmantot pacienti, kam nav pietiekama zemādas taukaudu slāņa nevienā no tiem ķermeņa rajoniem, kurus varētu izmantot par taukaudu donora vietu.

PiemēriTaukaudu pārstādīšana plaukstu virsmās, lai no-vērstu novecošanas rezultātā radušos taukau-du atrofiju vai veiktu t. s. kaulaino jeb izžuvušo roku korekciju.

Avots: http://exploreplasticsurgery.com

Krūšu apjoma palielināšana gan estētiskos, gan rekonstruktīvos nolūkos.

Avots: http://cdn.intechopen.com/pdfs-wm/45194.pdf

Avots: http://sowmyaclinic.com/fat_transpalantation.html#prettyPhoto

Avots: https://www.belezamedicalspa.com/fat-transfer-breast/

Shematisks tauku pārstādīšanas zīmējums

Avots: http://cdn.intechopen.com/pdfs-wm/45194.pdf

Procedūras

Pirms un pēc operācijas

Krūšu palielināšana estētiskos nolūkos

Sejas korekcija

Mikroķirurģijas centra informatīvi izglītojošs izdevums

Nr. 4 (42) Decembris, 2015

D ažkārt rokas ķirurģijas praksē ir jāstrādā ar pacientiem, kam ir

plaukstas locītavas sāpes, bet blakussaslimšanu dēļ nav iespējams veikt dažādas ar kaulaudiem saistītas operācijas.

Pēc Džesikas Pīlmenas (Jessica H. Peelman) un Pītera Stērna (Peter J. Stern), plaukstas locītavas denervācijai ir šādas indikācijas:

n sāpīga plaukstas locītavas artroze un nepieciešamība saglabāt pēc iespējas lielāku locītavas kustīgumu. Tas ietver SNAC/SLAC, Kīnbo-ka slimību, iekaisīgu artropātiju un posttraumatisko artrītu pēc spieķkaula lūzuma vai karpālo kaulu mežģījuma;

n pacientiem ir nepieciešams plaukstas locītavas kustīgums (nav ieteicama artrodēze), piemēram, pretējās rokas amputācijas dēļ vai tādēļ, ka jāizmanto pārvietošanās palīgierīces (piemēram, abu apakšstilbu amputācijas gadījumā).

Lai izvērtētu iespējamās operācijas rezultātu, ir jāveic lokālās anestē-zijas blokādes un jāizvērtē funkcionālais uzlabojums. Tas ļaus konstatēt, kuram pacientam ķirurģiskā operācija dos vēlamo rezultātu.

A) N.  interosseus posterior (PIN) un n.  interosseus inferior (AIN) blokāde ar 1 ml anestētiķa 1 cm lunāri un 3 cm proksimāli no Listera paugura. Vispirms nobloķē PIN un pēc tam, izejot cauri starpkaulu membrānai, arī AIN. Šo nervu bloks arī var norādīt, vai parciāla locītavas denervācija dos labu pēcoperācijas rezultātu.

B) N. medianus palmārā zara blokāde.

C) N. radialis zaru blokāde.

D) N. ulnaris dorsālā palmārā zara un intermetakarpālo zaru blokāde.

Pēc injekcijām ir būtiski jāsamazinās sāpēm un spēkam jāpalielinās vis-maz uz pusi.

Ķirurģiskā anatomija un pieejasLai veiktu plaukstas locītavas daļēju denervā-

ciju – PIN un AIN –, veic aptuveni 2–3 cm garu longitudinālu griezienu 2 cm proksimāli no ulnas galviņas proksimālā virzienā starp abiem apakšdelma kauliem. Tiek šķel-ta apakšdelma fascija un atsegtas extensor pollicis longus un extensor digitorum communis cīpslu makstis. Tās tiek atvirzītas katra uz savu pusi, un tiek atsegts PIN. Asā ceļā pāršķeļ un rezecē aptuveni 1–2 cm garu nerva segmentu. Zem pāršķeltā nerva vizualizē starpkaulu membrānu, to šķeļ asā ceļā un zem tās atrod AIN, kuru šķeļ asā ceļā un rezecē tā segmentu (E att.).

Pilnai plaukstas locītavas denervācijai papildus veic dorsālu lunārās pu-ses griezienu ar pieeju n. ulnaris dorsālajam zaram (F att.) un volāri radiālu griezienu, lai piekļūtu n. medianus palmārajam zaram un n. radialis (G att.). Lai šķeltu intermetakarpālo nervu zarus, tiek veikts transversāls grieziens virs metakarpālo kaulu bāzes (F un G att.). Pēcoperācijas aprūpeDesmit dienas tiek lietots viegls pārsējs un īsā ģipša longete. Pēc tam longete tiek noņemta un tiek sākta kustību izstrāde. Otrajā pēcoperācijas nedēļā tiek sākta arī plaukstas spēka izstrāde.Pacientam pie pilnas darba slodzes būtu jāatgriežas 3–4 nedēļu laikā.

Atsauces un literatūras apskatsJessica H. Peelman un Peter J. Stern (Kevin C. Chung grāmatā Hand and Wrist Sur-gery. Proc. 85). Autori norāda, ka literatūrā ir atrodami dati par to, ka laika gaitā pacientiem, kam veikta daļēja denervācija, ir vērojama pasliktināšanās, salī-dzinot ar tiem, kam veikta pilna denervācija. Tomēr autori pārsvarā izmanto daļēju denervāciju, jo tad nav jāveic multipli griezieni, turklāt tā ir pietiekami efektīva metode.

Buck-Gramcko, D. Denervation of the Wrist Joint. J Hand Surg (Am), 1977; 2:54–61. Pētījumā, kurā četrus gadus tika novēroti 195 pacienti pēc plaukstas locī-tavas denervācijas, secināts, ka divām trešdaļām pacientu ir ļoti labs pēcope-rācijas rezultāts (evidences līmenis IV).

Ferres, A., Suso, S., Foucher, G. Wrist Denervation: Surgical Considerations. J Hand Surg (Br), 1995; 20:769–772. Secināts, ka plaukstas locītavas nepilnas denervā-cijas rezultāti ir sliktāki nekā pilnas denervācijas rezultāti (evidences līmenis IV).

Braga-Silva, J.  MD, PhD, et al. Wrist Denervation for Painful Conditions of the Wrist. J Hand Surg (Am), 2011; 36A:961–966. Pēc 6 gadus ilgas novērošanas kopš operācijas brīža pacientiem ar plaukstas locītavas denervāciju 39 gadīju-mos no 49 tika konstatēts joprojām ļoti labs sāpju samazinājums, neskatoties uz rentgenoloģisku pasliktināšanos (evidences līmenis IV).

Plaukstas locītavas denervācijas metodes

E F G

Jānis Krustiņštraumatologs ortopēds,

rokas ķirurgs

PlastikosK

rievijas Rokas ķirurģijas asociācijas prezidenta Dr.  med. Igora Golubeva uzaicināti, Mikroķirurģijas

Centra speciālisti Dr.  Jānis Krustiņš, Dr.  Uldis Krus-tiņš un Dr.  med. Mārtiņš Kapickis 25. un 26.

septembrī apmeklēja Krievijas rietumu pērli Pēterburgu, kur piedalījās Vredena

vārdā nosauktā zinātniski pētnieciskā institūta (Научно-исследовательский

институт травматологии и ортопедии имени Р. Р. Вредена1) (1. att.) organizētajā seminārā, kas bija veltīts spieķkaula distālās metafīzes lūzu-miem. Uzsvars tika likts uz jaunākajām atziņām biomehānikā, kā arī uz ar-troskopijas lietojumu distālās metafīzes lūzumu ārstēšanā. Galvenais vieslek-tors bija pasaulē atzītā artroskopijas metodes autoritāte Dr. Pako Delpinjals (Dr. Paco del Piñal) no Spānijas. Arī Mikroķirurģijas Centra ārsti tika uzaicināti nolasīt lekciju par vidusnerva neiropātiju spieķkaula distālās metafīzes lūzu-mu gadījumā.

Mēs bijām patīkami pārsteigti, ka lielāko daļu no Dr. Delpinjala minē-tajām metodēm jau lieto mūsu Centra traumatologs ortopēds Dr. Uldis Krustiņš, kurš pēdējo gadu laikā vairākas reizes ir apmeklējis Dr. Delpinjala seminārus. Lekcijās vairākkārt tika uzsvērta precīzas spieķkaula lūzumu re-pozīcijas nozīme; to var panākt ar intraoperatīvi asistētu artroskopiju. Tāpat tika demonstrēti arī labi artroskopiski kontrolētas osteotomijas rezultāti pēc nepareizi saaugušiem rādija distālās metafīzes lūzumiem.

Tomēr galvenā atziņa, kas izskanēja seminārā, lika apšaubīt līdz šim pieņemtās dogmas par Zudeka sindromu, ko mūsdienās sauc par CPRS (angl. – Complex Regional Pain Syndrome). Proti – patlaban tiek mācīts, ka ir divu veidu CPRS: I tips – neoperējams, saistīts tikai un vienīgi ar patoloģisku organisma autonomās nervu sistēmas iesaisti; II tips – operējams, sevišķi

tādās situācijās, kad etioloģiskais faktors ir nepareizi saaudzis vai nerepo-nēts lūzums, neiropātija vai saišu bojājums ar nestabilitāti. Dr.  Delpinjals vispār apšauba CPRS I tipa eksistenci. Šī diagnoze pacientam tiekot uzstādī-ta situācijās, kad mēs, klīnicisti, nemākam vai nespējam uzstādīt diagnozi, kurā tiku konstatēts objektīvs strukturāls bojājums. Interesentiem iesaku izlasīt Dr. Delpinjala rakstu 2013. gada Eiropas rokas ķirurģijas žurnālā2.

Viesojoties Vredena institūtā, mēs vienojāmies ar prof. A.  Kočišu (А. Ю. Кочиш) par turpmāku oficiālu sadarbību gan zinātnes, gan praktiskās medicīnas apmācības jomā (2. att.). Šim institūtam ir gara zinātniskās darbī-bas vēsture (http://www.rniito.org/). Līdzīga sadarbība jau gadiem ilgi mums ir ar Singapūras Universitātes slimnīcu (https://www.nuh.com.sg/), Kleinerta Mikroķirurģijas Centru ASV (www.cmki.org), kā arī Tamperes Universitātes slimnīcu Somijā (www.pshp.fi).

Mārtiņš KapickisMC vadītājsplastikas ķirurgs, rokas ķirurgs

Jānis BendiksMC izpilddirektors

1 Dibināts 1906. gadā. 2 P. del Piñal. I have a dream ... reflex sympat-hetic dystrophy (RSD or Complex Regional Pain Syndrome – CRPS I) does not exist, 2013. Journal of Hand Surgery (European Volume) 38E(6) 595–597.

Centra ārsti viesojas Vredena institūtā Krievijā

Vredena institūts, Pēterburga, Krievija

Pirmais no kreisās – Dr. M. Kapickis, otrais – Dr. A. Kočišs, ceturtais – Dr. P. Delpinjals, piektais – Dr. I. Golubevs. Pirmie no labās – Dr. U. Krustiņš, Dr. J. Krustiņš

1. att.

2. att.

N āk jauns gads, un visiem pakalpojumu sniedzējiem, kas

strādā stacionāro pakalpojumu sfērā, būtu laiks atskatīties uz paveikto 2015. gadā, kas nenovēršami tuvojas izskaņai.

Šis gads saistījās ar lielām cerībām, ko apzīmēja trīs maģiski burti – DRG. DRG (angl. – diagnosis re-

lated groups) sistēmas ieviešanas mērķis bija padarīt taisnīgāku slimnīcu paveiktā darba

apmaksu, kas ļautu tām attīstīties un uzlabot pacientiem pieejamo pakal-

pojumu kvalitāti. Šī sistēma pietiekami veiksmīgi darbojas daudzās Eiropas valstīs, ieskaitot Igauniju, un tās pamatā ir atbilstoši un standartizēti aprēķini, kas ļauj daudz precīzāk noteikt slimnīcās sniegto pakalpojumu cenu. Lai iegū-tu sākotnējos datus, 2014. gadā visi Latvijas slimnīcu ārsti par katru pacientu pierakstīja tobrīd nesaprotamas burtu un ciparu kombinācijas, lai būtu iespē-jams iegūt nepieciešamo informāciju tālāko aprēķinu veikšanai. Tās bija garas un nogurdinošas darba stundas, kas jāvērtē kā ārstu bezmaksas ieguldījums sistēmas attīstībā.

Vai šis ieguldījums šogad ir devis gaidīto pozitīvo atdevi vai varbūt dos vismaz nākamgad? Ar lielu nožēlu jāatzīst, ka tas ir noticis tikai daļēji. 2015. gadā šī sistēma ir ieviesta tīri formāli, jo apmaksa pēc tās faktiski netiek veikta. Sistēmas uzturētājs arī šogad tikai apkopo slimnīcu sniegtos datus, kuru turpmākā izmantošana vēl arvien ir neskaidra. Vēl bēdīgāk ir tas, ka slimnīcām nav iespējas tiešsaistes režīmā sekot līdzi ārstēto pacientu iekļau-šanai attiecīgajās DRG grupās, jo pirmā atskaite tās ir sasniegusi tikai pēc vairāk nekā pusgada. Acīs krīt arī savdabīgās aprēķinu tabulas, saskaņā ar ku-rām sirds transplantācija izmaksā lētāk nekā nieru transplantācija, bet dažas neiroķirurģiskas manipulācijas ir 25 reizes lētākas nekā traheostomija. Tāpat lielu izbrīnu rada tas, ka šī sistēma veicina ilgāku pacienta uzturēšanos slim-nīcā, jo darba apmaksa par vienu un to pašu palīdzības apjomu var būt pat vairāk nekā divas reizes mazāka, ja pacients tiek izrakstīts jau nākamajā dienā.

Lai DRG sistēmas ieviešanu optimizētu, ir pieaicināti Pasaules Bankas eks-perti, kuru secinājumi par šo procesu nebūt nav glaimojoši. Un secinājumi ir ļoti satraucoši. Pilnvērtīga DRG sistēmas funkcionēšana ir iespējama tikai

adekvāta finansējuma apstākļos, un vismaz nākamajā gadā to sagaidīt nav nekādu cerību. Kopējais Latvijas veselības budžets 2016. gadā būs jau ma-zāks par 3 % no iekšzemes kopprodukta, un papildu finansējums ārstniecī-bas pakalpojumiem faktiski nav paredzēts. Bāzes summa aprēķiniem Latvi-jā ir 533 EUR par vienu stacionēšanas gadījumu, bet Igaunijā tā pārsniedz 900 EUR. Vai tiešām šajās valstīs veselības pakalpojumu izmaksas ir tik atšķi-rīgas? Atliek secināt, ka Latvijā ieviestā DRG sistēmas versija ir vēl viens veids, kā katastrofāla finansējuma trūkuma apstākļos atrast iemeslus, lai pakalpoju-mu sniedzējiem par paveikto darbu varētu nemaksāt adekvāti un dažos ga-dījumos nemaksāt nemaz. Turklāt tā ir lielisks ierocis pret tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas atļaujas pret šo nesakārtoto sistēmu iebilst.

Mūsu novēlējums lēmumu pieņēmējiem: veselības aprūpes pakalpojumi var izrādīties nepieciešami jebkuram Latvijas iedzīvotājam un veselības ap-rūpei novirzītie līdzekļi ir uzskatāmi nevis par izdevumiem, bet gan par iegul-dījumu Latvijas dzīvotspējā un attīstībā! No nozares, kas par prioritāru ir no-dēvēta tikai deklaratīvi, tai būtu jāpārtop par reālu prioritāti, kas tiek finansēta atbilstoši Latvijas iedzīvotāju reālajai nepieciešamībai. Pretējā gadījumā jau pavisam tuvā nākotnē šeit nebūs ne ārstu, kas ārstē, ne iedzīvotāju, ko ārstēt!

sistēmas spožums un posts

Mikroķirurģijas centrsRīgas Austrumu slimnīca, klīnika „Gaiļezers”

Hipokrāta iela 2, RīgaTālr. 67969832, mob. tālr. 26177339

Mikroķirurģijas centra ambulatori konsultatīvā klīnikaBrīvības gatve 410, 2. stāvs, Rīga

Tālr. 67969830, mob. tālr. 20284685

E-pasts: registration@mcl.lv www.mikrokirurgija.lv