784 (082) Dz 430

Visas šī darba tiesības ir aizsargātas.Izdevumu reproducēt, kopēt vai citādi pavairot un izplatīt aizliegts bez apgāda rakstiskas atļaujas.

© Apgāds Zvaigzne ABC ISBN 978-9934-0-2896-0

A i jel m an u vieglu prātu

Ai, jel manu vieglu prātu

Ai, jel manu vieglu prātu, Jauns apņēmu līgaviņ’.

Ne gadiņa nedzīvoju,Sola kungi karā ņemt.

Es kungiem(i) atbildēju:Vai es viens (i) karavīrs?

Vēl daža(i) māmiņa (i)Aug deviņi bāleliņ'.

Tie varēja bruņas nest(i), Zobentiņu cilināt.

Ai, jel manu vieglu prātu, Jauns apņēmu līgaviņ’.

4

Aiz ezera balti bērzi

Aiz ezera balti bērzi Sidrabiņa lapiņām.

Vai, vai, vai, vai, vai, vai, vai, vai, Sidrabiņa lapiņām.

Tur aizveda mūs’ māsiņu Sudrabiņa kalējam.

Viena pati man māsiņa,To aizveda tautiņās.

Mana paša līgaviņa Negrib manim mutes dot.

Iešu pāri ezeram (i),Ņemšu, kura mutes dod.

5

Aiz kalniņa dūmi kūp(a)

Aiz kalniņa dūmi kūp(a), Kas tos dūmus kūpināj’?

Tur bij divas jaunas meitas, Abas divas krodzinieces.

Vienai bija saldens alus, Otrai gard(i)s medutiņš.

Dzerat, puiši, pa stopam(i), Pa otram (i) maksājat.

Es jūs mīļi pavadīšu Līdz viņam (i) kalniņam.

6

Ak vai, cik žēl

Tas puķītes ar ziliem ziediem,Tas sauc par neaizmirstulēm.

Ak vai, cik žēl, ak vai, cik žēl, Ka tevi mīlēju par vēl!

Tas meitenes ar zilām acīm - Tas sauc par neaizmirstamām.

Ja gribi sasniegt kalna galu,Tad neplūc puķes ielejā.

Ja gribi īstu mīlestību,Tad mīlē vienu vienīgi.

Tas rozes ir gan brīnumjaukas, Bet tikai gaužām dzēlīgas.

Tā mīlestība ir gan skaista,Bet tikai nepastāvīga.

Tas puķītes ar ziliem ziediem Ir sen jau, sen jau vītušas.

Tas meitenes ar zilām acīm Ir sen jau, sen jau vīlušas.

7

Kaut būtu mūsu zemīte Viens alus ezeriņš!

Tad es kā mazais asarīt’s Tur iekšā peldētu.

Bet, kur ir tādi ezeri,Tur nelgas krodznieki.

Bez graša nedod lāsīti, Kaut tu vai noslāpsti.

Bet, ja tev lats ir kabatā, Tad dzer, kaut noslīksti!

Alus ezeriņš

8

Alutiņi, vecais brāli

Pār galdiem(i) alus glāze Nāk, galviņu grozīdama.

Raitairīdi rallallā,Nāk, galviņu grozīdama.

Kas godīgs dzērājiņis,Tas pacēla cepurīti.

Alutiņi, vecais brāli,Tu par mani vecākais.

Es piedzimu, tev’ atradu,Es nomiršu, tu paliksi.

Alutiņi, vecais brāli,Tu par mani stiprākais.

Tu varēji vīrus gāzt(i),Mucai spundi ārā spert (i).

Alutiņi, bāleliņi,Tu gul’ mucas dibenā.

Cik es tevi kustināju,Tik tu mani lustināji.

9

Atgriezies, atgriezies...

Atgriezies, atgriezies vēl vienu reiz, Mana skaistā jaunība, man tevis žēl.

Puķītes, rozītes dārziņā zied,Mana skaistā jaunība neziedēs vairs.

Maziņš kad biju, vai zināju to,Kas mani gaida, kad uzaugšu liels.

Atgriezies, atgriezies vēl vienu reiz, Mana skaistā jaunība, man tevis žēl.

Vecītim bārdiņa balta kā sniegs,Bet uz tām meitiņām tam vēl ir prieks.

10

Baltās lilijas

Baltās lilijas, kas reiz dāvātas,Lēni vīzdamas, gaisos izsmaržo.

Tik pie tevis vien laimes stundasskrien,

Tik pie tevis, mans mīļotais draugs.

Baltās lilijas žēl no rokām laist,Grūta šķiršanās, acīs as’ras mirdz.

Ko reiz mīlēju, aizmirst nespēju,Brūce dvēselē ilgi nesadzīst.

11

Bēdu, manu lielu bēdu

Bēdu, manu lielu bēdu,Es par bēdu nebēdāj’.

Liku bēdu zem akmeņa, Pāri gāju dziedādam’.

Es negāju noskumusi Nevienā(i) vietiņā.

Ar dziesmiņu druvā gāju, Ar valodu sētiņā.

Ja dzīvoju, tad dzīvoju,Tad i labi padzīvoj’.

Veldrē mieži, veldrē rudzi, Veldrē visa labībiņ’.

Veldrē visi jauni puiši Ar jaunām (i) meitiņām.

Kas var mani aizrunāt,Kas var mani aizdziedāt?

Es jau biju to ļautiņu - Runātāju dziedātāj’.

12

Bērīt’s man(i)s kumeliņš

Bērīt’s man(i)s kumeliņš, Staigna purva bridējiņš.

Bridējiņš, bridējiņš, Staigna purva bridējiņš.

Tev būs izbrist purvu purv’s, Pārvest manim līgaviņ’.

Eji, mana līgaviņ’,Šorudeni kājiņām.

Tad uz citu rudentiņ'Tevi stalti vizināš’.

No krodziņa uz krodziņ’,Ik svētdienas baznīcā.

Ik svētdienas baznīcā,Ik vakarus krodziņā.

13

Cel mani pār’ par DaugavuLapas Mārtiņa vārdi

Cel mani pār’ par Daugavu,Tu Daugav’s laivinieks;Šo lenti ņem par dāvanu - Tā bij’ mans greznums, prieks.

Par maz šī alga, meitiņa,Par to pār’ necelšu;Par to es savā laiviņā Tev sēdēt neļaušu.

Cel mani pār’ par Daugavu,Es citu maksāšu;Es zinu jauku dziesmiņu - To braucot dziedāšu.

Ar dziesmiņu nav maksāts gan, Tu daiļā meitiņa,Cik ilgi patiks dziesma man? Vēl nesēd’ laiviņā.

14

Cel mani pār’ par Daugavu,Tu zelta puisīti,No manas krūts par piemiņu Še, ņem šo rozīti!

Nē, skaistā meitiņ, tas ir maz,Es rozi negribu:Drīz viņa vīst un bālējas,Dod savu mīlību.

Ņem, zvejniek, manu mīlību,Ņem manu sirdi sev;Tev nododos uz mūžību,Es gribu dzīvot tev.

Tad nāc papriekš pie manas sirds, Tu daiļā meitiņa;Redz, Daugav’s viļņi saulē mirdz - Nāc, sēdies laiviņā.

Tur viņi abi šūpojas Pa plašo Daugavu;Un viļņi lēni spēlējas Ap viņu laiviņu.

15

Čiepiņa

Čigānzēns no tirgus mājā Lielā kulbā brauc,Satiek meitiņ’ melniem matiem, Vaicā: kā tev sauc?

Brīva meža meita esmu - Vārdu man ir daudz,Tikai māt’ no mazām dienām Man par Čiepiņ’ sauc.

Čiepiņ, tevim pīpi došu,Zelta apkaltu.Nāc un sēdies kulbā iekšā,Puse tev, pus’ man.

Man pašai ir tāda pīpe,Ieva atstāta.Brīva meža meita esmu,Kulbā nesēžos.

Čiepiņ, tevim krelles došu, Dancojot kas žvadz.Nāc un sēdies kulbā iekšā,Puse tev, pus’ man.

16

Man pašai ir tādas krelles, Mātes dāvātas.Brīva meža meita esmu, Kulbā nesēžos.

Čiepiņ, nāc pie mācītāja, Riņķus mainīsim.Tev būs zelta, man sudraba, Nāc un pieder’ man.

Oļi asi, basas kājas,Ai, cik grūti man.Labāk sēžos kulbā iekšā, Puse tev, pus’ man.

17

Daugav’s abas malasRaiņa vārdi

Daugav’s abas malas Mūžam nesadalās:Ir Kurzeme, ir Vidzeme,Ir Latgale mūsu!

Laima, par mums lēmi,Sargā mūsu zemi;Viena mēle, viena dvēs'le,Viena zeme mūsu!

18

Dažu skaistu zieduAndrieva Niedras vārdi

Dažu skaistu ziedu Gaujā kaisīju,Lai tie manai mīļai Nestu sveicienu.

Pats uz zaļa krasta Dziesmu dziedāju,Dziedāju par laimi Un par līgavu...

Sen jau aizmirsusies Man šī dziesmiņa,Sen jau daiļā meiča Citam līgava.

Bet, kad Gaujas līčos Atkal ievas zied,Tad uz veco vietu Allaž mēdzu iet.

Un kā senāk ziedus Gaujā kaisu es,Neminēdams - kurp lai Ūdens viņus nes...

19

Div’ pļaviņas es nopļāvu

Div’ pļaviņas es nopļāvu Sarkanā(i) āboliņ’.

Dod, Dieviņi, siltu sauli, Labu vēju kaltējot.

Pati māku sienu pļaut (i),Pat’ izkapti asināt,

Tik vien lūdzu tautu dēlu, Lai sameta kaudzītē.

Es uzdevu baltu kreklu Savam siena pļāvējam,

Lai tas līdzi līgojās (i)Ar balto (i) āboliņ’.

20

DzintraAlfrēda Vintera vārdi

Tālu kaut no tevis,Tomēr par to neskumstu,Jo man dieviņš devis Meiteni tādu kā tu.

Dzintra, latvju meitene mīļotā, dārgā, Vēsma lai no manis tev sveicienus nes. Dzintra, mūsu mīlu lai sirds tava sargā, Mājās kamēr pārnāku es.

Tavas mīļās acisBez viltus atklāti mirdz;Un, ko lūpas sacīs,To domās arī tev sirds.

Tālu kaut no tevis,Mīļotā meitene, es,Tomēr klusi domās Ik brīdi vienoti mēs.

Neaizmirstot Gauju,Kur tik daudz atmiņu man,Domās tevi skauju,Un dziesma līksma tad skan.

21

DzīvīteFriča Bārdas vārdi

Dzīvīte, dzīvīte, - šūpojos tevī,Vējā kā žubīte liepzariņā;Daudz tu man solīji, maz tomēr devi,Vai nav vienalga ar’: rai-dai-dai-dā.

Dzintara gredzenu solīja saldi Dziļjūras vārava visskaistākā;Gredzens un devēja - putas un maldi, Krastā tik viļņi dej: rai-dai-dai-dā.

Skumjas un laime kā vītenis vijas,As'ra krīt biķerī zaļzeltītā;Dienā vēl krūtīs raud naktsmelodijas, Dienā, kad jādzied man: rai-dai-dai-dā.

Krūtīs kas dzimis, lai krūtīs ar’ miris - Vieglāk tā glabāt to baltsmiltājā;Vaiņagā pēdējais zieds kad būs iris,Izirs ir vaiņags pats: rai-dai-dai-dā.

Pārtrūks un izirs... un velti sirds taujā, Brīdi kā rūgto vērst saldākajā;Sirds mana nerātnā, sirds mana straujā - Pārtrūksi tomēr reiz: rai-dai-dai-dā.

22

Es zinu,ka kādreiz man dārziņš būs

Es zinu, ka kādreiz man dārziņš būs, Kur nevītis rozes un nesāpēs sirds.

Reiz ziedošā dārzā es iegāju Un plaukstošu rozi tur ieraudzīju.

Es sacīju rozei: "Cik skaista tu!Kaut mūžam priekš manis tu ziedētu.

Bet likten’s bij lēmis man projām iet Un atstāt šo rozi, kas brīnišķi zied.

Kad pārnācu mājās, rozes vairs nav. Es vaicāju dārzam, kur palika tā.

Es vaicāju dārzam, kur palika tā,Kur palika roze visskaistākā.

Dārzs čukstēja klusi: “Par vēlu tu nāc Kāds cits jau to noplūca neaicināts.”

Bet tomēr es ticu - man dārziņš būs, Kur nevītīs rozes un nesāpēs sirds.

23

Es nenācu šai vietā (i)

Es nenācu šai vietā (i)Savu miegu izgulēt (i).

Rai-rai-rai-ritam, rai-rai-rai-ritam, Rai-rai rallalā, trādi-ralla-lā.

Nācu ēst(i), nācu dzert (i),Nācu jautri padziedāt (i).

Ja es būtu to zinājis,Ka tik jauki šai vietā(i),

Es būt’ sievu līdz paņēmis Ar visiem (i) bērniņiem (i).

Tie palika aizkrāsnē (i),Vēderiņus kasīdami.

Visa mana naba niez(a),Kā es gribu brandavīnu.

24

Kad iedzēru brandavīnu, Vairs nabiņa neniezēja.

Kad iedzēru juhaidriku, Nospārdīju Miku pliku.

Mūsu ciema meitiņām (i) Triju taku vēderiņi:

Pa pirmo (i) žīdi brauca, Pa otro(i) čigāniņi.

Pa trešo (i) ciema puiši Žagariņus vizināja.

25

Iemet, vecais, granapipku

Iemet, vecais, granapipku, Naudu nežēlo,Tik un tā jau kapā līdzi Nepaņemsi to.

Ramtai-rīdi-rā,Ramtai-rīdi-rā,Tik un tā jau kapā līdzi Nepaņemsi to.

Liec, lai galdā ripo lati, Panākumi būs.Kaut ar’ sidraboti mati,Sirds tev jauna kļūs!

Kur tas Ješka ir palicis,Ka vairs neredz to?Laikam kādā krogā ticis,Jauki uzdzīvo.

26

Aizvakar viņš krogā bijis, Та viņš teica pats; Jampadraci sataisījis,Nu tam zila acs.

Atnāk jauna vasariņa, Bites ziedos dūc,Atkal jauna līgaviņa Glaužas man pie krūts.

Acis bola, mīlēt sola,Lai tur nāk vai kas.Es ar tevi, tu ar mani, Cik tas jauki pas’!

27

Gaujas laivinieksAlfrēda Vintera vārdi

Sniedz roku, daiļā meitiņa,Nāc, sēdies laiviņā.Stalts laivnieks meiču aicina Un roku pretī sniedz.

Tas acis, tās acis es aizmirst nespēju, Par zilajām acīm es mūžam domāšu.

Pret straumi puisēns laivu griež,Tam ilgu pilna sirds,Kā spožas zvaigznes debesīs Tā meičai acis mirdz.

Pie krūts tam glaužas meitene Un ķīlai skūpstu sniedz,Tai acīs sāpju asaras,Kas mīlu nenoliedz.

Plūst Gaujas viļņi steidzīgi,Tiem gadi līdzi steidz,Sirms kļuvis Gaujas laivinieks,Tas sērot nenobeidz.

28

Jauns un traks tu puika esi bijis, Lauzdams manu zelta gredzentiņ’.

Vai tu domā manim jaunu pirkt(i), Vai saukt man’ par savu līgaviņ’?

Nav naudiņas, par ko jaunu pirkt(i), Saukšu tev’ par savu līgaviņ’!

Saukšu tev’ par savu līgaviņu,Kamēr sārta rīta saule lēks.

Nu uzlēca sārta rīta saule,Nu ardievu, ciema zeltenīt!

Man pašam (i) sava līgaviņa - Gaida mani mājās pārnākam.

Jauns un traks tu puika esi bijis

29

Kada JāņunaktsRūtas Skujiņas vārdi

Tu esi aizgājis tik tālu, tālu,Cik vien tik tālu dzīvē aiziet var.Aiz sevis gadus nopļauju kā siena vālu. Bet sirds vēl sāp tāpat kā tovakar.

Bij’ Jāņunakts, un kalnos dega liesmas, Man galvu sedza jasmīnvaiņags balts.No visiem mežiem vēji nesa dziesmas, Sirds laimē kūsāja kā sārta vīna šalts.

Deg atkal kalni. Atkal meži līgo.Un atkal mirklim veras burvju zieds.Man sirmi pavedieni matos zvīgo.Sirds, tevi meklējot, kā aizšauts putns

kliedz.

Ai, baltā nakts! Ai, krāšņie dzīves maldi! Kas mirklim plaucis, mirklī nāvi rod, Caur sirdi gadi brien kā zirgi asi kalti,Bet jaunību neviens vairs neatdod.

30

Ko palīdz man krusttēvsJēkaba Saivas vārdi

Ko palīdz man krusttēvs, kas bagāts, bet skops, Ko palīdz man mute, kad viens tur tik zobs? Ko palīdz man vēders, kad nav tur, ko bāzt, Ko palīdz man kulaks, kad nav, kam var gāzt?

Ai, ho-lā-di-rī, ai, ho-lā-di-rā,Ai, ho-lā-di-rī, ai, ho-lā-di-rā!

Ko palīdz man muižiņ', ko palīdz man nams, Kad ūtrupē rīt tas jau ir pārdodams?Ko palīdz mums bēdāt un asaras liet - Reiz dzīvē tak katram var šķībāki iet.

Tā vienmēr ir bijis, un vienmēr tā būs,Ka mālderis mālēs un skroderis šūs,Ka ķēkša būs resna un melder’s būs balts,Ka alutiņš rūgtens, bet liķieris - salds.

Kad meitiņa taisās par sieviņu kļūt,Tad mācās tā adīt, tad mācās tā šūt.Kad tiek tā zem aubes, tad aizmirsts ir viss: Та liekas tik gulēt, lai strādā nu šis.

Ko palīdz man gosniņ’, kad citi to slauc,Ko palīdz man ķēvīt’, kad cits ar to brauc?Ko palīdz man meitiņ’, kad cits pēc tās prec, Ko palīdz man sieviņ’, kad cits ap to lec?

31

Krizantēmas

Uz galda vāzē stāv krizantēmas,Un rozes sen jau vītušas;Nenāc pie manis, nemeklē laimi, Kas bijis sen, jau aizgājis.

Kas pirmā atnāks, tai piederēšu,Ar krizantēmām rotāšu.Un smaidīdami mēs grēkā grimsim Kā ievas ziediņš atvarā.

No rīta, svešos ļaudīs ejot,Mums skats būs tīrs un nevainīgs. Tik krizantēmas uz galda vāzē,Bet tās jau, muļķes, nesaprot...

Tas bija toreiz, kad tavas acis Vēl spēja mani valdzināt,Bet tagad tumšās rudeņa naktīs Man atliek tikai pasmaidīt.

32

Kumeliņi, kumeliņi

Kumeliņi, kumeliņi,Tu man kaunu padarīj’.

Tradi rīdi ral-lal-lā,Tu man kaunu padarīj’.

Tu man kaunu padarīji Jaunu meitu pulciņā.

Tev kājiņa paslīdēja,Man nokrita cepurīt’.

Kas godīga mātes meita, Paceļ manu cepurīt'.

Kas bij’ tāda vīzdegune,Ne ar kāju nepasper’.

33

Ķemermie stinā

Ķemermiestiņā mazā būdiņā Dzīvoja reiz skaistā Anniņa.

Lopus ganīja, puķes lasīja,Pina sevim skaistu vainagu.

Un, kad vakarā lopus pārdzina, Vaiņagu kar’ gultas galiņā.

Te pēc brītiņa sit pie lodziņa: Celies augšā, skaistā Anniņa!

Iekšā neiešu, bet tev sacīšu:Šķirti mēs uz visu mūžību!

Saki, mīļākais, - kādēļ atstāj man’, Kādēļ atstāj mani vienīgu?

Vai dēļ skaistuma, vai dēļ tikuma, Vai dēļ ļaunu ļaužu valodām?

Ne dēļ skaistuma, ne dēļ tikuma, Bet dēļ ļaunu ļaužu valodām.

Atnāks rudenis, kokiem lapas birs, Zudīs ļaunu ļaužu valodas.

34

Lai iedzeram, lai svinamRūdolfa Blaumaņa vārdi

Lai iedzeram, lai svinam Šai Jāņu vakarā,Jo rītu, skaidri zinām,Būs sukas tā vai tā.

Tie lielie grib mūs mācīt,Tie lielie grib mūs rāt,Bet neļauj priekus baudīt Un kausu lūpām skart.

Es zinu, pīķa dūzi Pa trim mēs spēlēsim,Šo saldo alus krūzi Mēs tukšosim pa trim.

Lai iedzeram, lai svinam Šai Jāņu vakarā,Jo rītu, skaidri zinām,Būs sukas tā vai tā.

35

Lai nu paliek šoruden(Piebaldzietes precinieks)

Lai nu paliek šoruden rudzu zemearumā,

Aug man tālu Piebalgā meita eglesgarumā.

Kā lai zirgu dūkano cauri silam nedzenu, Kad jau puķei Piebalgā devu vara

gredzenu?

Pāri silam lidojam redzu vēja vanagu - Sargi, daiļā piebaldziet, zīlēm vītu

vaiņagu!

Ilzes Kalnāres vārdi

36

Lakstīgalu naktī

Augu nakti pogo lakstīgalas,Augu nakti baltas laivas klīst,Es pēc tevis ilgojos bezgala - Ievas plaukst un lauztas nenovīst...

Baltos ziedus pielauzīšu klēpjiem,Tavos matos iebirs smaržains sniegs; Brauksim tad gar meldrājiem un lēpēm, Kamēr mēness zelta loku lieks.

Neticu, ka velti gaidu tevi,Ja tik ļoti ilgojas un tic...Kādēļ šonakt domāt liec par sevi,Ja varbūt tev ievas lauzīs cits?

Atraksti bez vēstules, bez vārdiem, Atraksti ar ievas zaru vien.Es uz pastu aiziešu ik pārdien,Vaicāšu, vai ievu nav aizvien...

Bet, ja nebūs, brīnumi var notikt - Pati Gauja tavā ceļā skries,Pārbaudīs, vai tu kā ieva proti Atvaros un saulē lūkoties.

Imanta Lasmaņa vārdi

37

Līgo dziesma

Līgo, māmiņ, līgodama,Līgo skaisti šovakar,Neaizmirsti savai meitai Jāņu dziesmas mācīt ar’.Lai kad viņai pašai meita Kādreiz Jāņos līdzi būs, Atceroties vecos vārdus,Līgo dziesma jauna kļūs...

Līgo, tētiņ, līgodams,Līgo skaļi šovakar,Neaizmirsti savam dēlam Jāņu dziesmas mācīt ar’.Lai kad viņam pašam dēli Kādreiz Jāņos līdzi būs, Atceroties vecos vārdus,Līgo dziesma jauna kļūs...

Līgo veci, līgo jauni,Kamēr Jāņu uguns degs,Līgosim mēs šo naksniņu,Kamēr rīta saule lēks.Citu gadu gaidīsim,Kad Jānītis atkal nāk, la , lai mūsu bērnu bērni Vienmēr Līgo dziesmas māk.

Alberta Legzdiņa vārdi

38

Lustīgs tēvs ar māmuliņu

Beķercepti kliņģerīši, Beķercepti kliņģerīši, Ēdelšteina bīdelēt’,Ēdelšteina bīdelēt’.

Piens un bišu medutiņš,Piens un bišu medutiņš Tek no liepu lapiņām,Tek no liepu lapiņām.

Lustīgs tēvs ar māmuliņu, Lustīgs tēvs ar māmuliņu, Dēls noķēra cielaviņ’,Dēls noķēra cielaviņ’.

Та nebija cielaviņa,Та nebija cielaviņa,Та bij’ dēla līgaviņ’,Tā bij’ dēla līgaviņ’.

39

Māmin, mīļo māmin

Māmiņ, mīļo māmin, Ļauj man pastaigāt Tikai īsu brīdi Klusā Gaujmalā!

Meitiņ, mīļo meitiņ, Viena tu nevari iet:Tev ir jāņem līdzi Mazā māsiņa.

Māmiņ, mīļo māmiņ, Māsiņa nevar nākt: Noplūks visas puķes, Kas zied Gaujmalā.

Meitiņ, mīļo meitiņ, Viena tu nevari iet:Tev ir jāņem līdzi Mazais brālītis.

Māmiņ, mīļo māmiņ, Brālītis nevar nākt: Iztraucēs viņš putnus, Kas dzied Gaujmalā.

40

Meitiņ, mīļo meitiņ, Viena tu nevar iet:Tev ir jāņem līdzi Gaujas laivinieks.

Māmiņ, mīļo māmiņ, Laivinieks gan var nākt! Netraucēs viņš putnus, Neplūks puķītes!

41

Mana mazā Lulu

Kad klētiņā dusēsi tu,Pie tevis es aiziešu.Es zinu: tu gaidīsi mani, ai, mani, Un durtiņas ciet neslēgsi.

Mīlu mazo Lulu!Sapņoju par tevi vien,Jo šai naktī, Lulu, ai, Lulu, Mīlēšu tik tevi vien!

Šai naktī, kad suns negrib riet,Pie tevis es taisos iet,Un mēness, caur logu mūs redzot, Ver kautrīgi actiņas ciet.

Tas paliks kā mazs noslēpums,Kas zināms tik abiem mums; Mums abiem un klētiņai vecai Būs zināms šis nakts noslēpums.

42

Ak, skrandas, jūs vecajās skrandas, Ak, kādēļ jūs nesildāt vairs?Vai tādēļ, ka zudusi mīla,Vai tādēļ, ka laimes vairs nav?

Es klīstu pa pasauli viens,Man miera vairs nav nekur.Pat putniem un zvēriem ir alas, Bet man nav, kur galviņu likt.

43

Meita gaja uz avotu

Meita gāja uz avotu, uz avotu,Zaļa krūze rociņā(i), rociņā.

Pretī nāca jauni puiši, jauni puiši,Sasit meitai zaļo krūzi, zaļo krūz’.

Meita raud pēc savas krūzes, savas krūzes: Krūzīt, manu zaļo krūzīt, zaļo krūz’!

Puiši meitai naudu sola, naudu sola, Meitai naudas nevajaga, nevajag.

Meita raud pēc savas krūzes, savas krūzes: Krūzīt, manu zaļo krūzīt, zaļo krūz’!

Puiši meitai muižu sola, muižu sola, Meitai muižas nevajaga, nevajag.

Meita raud pēc savas krūzes, savas krūzes: Krūzīt, manu zaļo krūzīt, zaļo krūz’!

44

Puiši meitai puisi sola, puisi sola, Meitai puiša gan vajaga, gan vajag.

Sasper, velns, to zaļo krūzi, zaļo krūzi, Es pie puiša turēšos (i), turēšos.

Es pie puiša turēšos (i), turēšos (i)Kā pie zelta gabaliņa, gabaliņ’.

45

Mazs bij’ tēva novadiņis

Mazs bij tēva novadiņis,Bet diženi turējās.

Visi sīki kadiķīši Zied sidraba ziediņiem.

Arājs ara kalniņā(i),Avots tekā lejiņā.

Netrūkst maizes arājam (i), Ne ūdeņa avotam.

Visiem labi, visiem labi Manā tēva zemītē.

Zaķim labi cilpas mest(i), Rubeņami rubināt.

46

Meitiņ’ sēdēj’ aiz udeņa

Meitiņ’ sēdēj’ aiz ūdeņa, Puisīt’s gauži bēdājās.

Brīv tev bristi, brīv peldēt(i) Caur ūdeni manis dēļ.

Ne pie viena es neiešu, Kamēr savu sagaidīš’.

Kamēr savu sagaidīšu - Patīkamu tēva dēl’.

47

Meldermeitina

Stāv dzirnas zaļā ielejā,Šalc strautā ūdenskritums. Diennakti vienā laidienā Skan dzirnu ratu ritums.Tur mūžam klip-klap skan un dzied, Tur melder’s augšup, lejup iet Un rīko savus ļaudis.

Bet tikmēr mājās daiļava Kā čaklais rūķis strādā,Та daiļā meldermeitiņa,Kas visur tek un gādā.Berž galdus, uzpoš katru viet’,Tai koka kurpes klip-klap iet Pa gludo dēļu grīdu.

Bet, tiklīdz satumst vakarā Un dienas darbi beidzas,Pie dārza vārtiem krūmājā Та mani satikt steidzas.Kad viņas roku turu ciet,Sirds manim arī klip-klap iet,Ak, daiļā meldermeitiņ!

48

Meža būdiņa

Mežā būdiņu tev celšu, celšu,Kur mums abiem apmesties.

Aukstumā tur sasildīšu tevi, Karstumā tur dzesēšu.

Es jau neesmu tāds kā visi citi,Kas pa krogiem klenderē.

Izdzer vienu kortelīti,Liekos savā gultiņā.

Un, ja tu vēl blakus būtu, būtu,Tad ir laime pilnībā.

Tad mēs abi vienos priekos, priekos Laistu nakti trijatā.

Dziesmiņu par mīlestību Tevim klusi dziedātu.

Es jau neesmu tāds kā visi citi,Kas pa krogiem klenderē.

49

Nedod, Dievs, vītolam

Nedod, Dievs, vītolam Baltiem ziediem noziedēt.

Nedod, Dievs, dzērājām Noņemt manu vainadziņu.

Dzērājiņa līgaviņa Ik vakaru gauži raud.

Raud, kājiņas apaudama, Raud, kumeļu barodama.

Raud par vīru dzērājiņu, Raud par bēro kumeliņu.

50

Nezviedz, bērais kumeliņ

Nezviedz, bērais kumeliņ, Stallī stāvēdams,Nejāšu vairs šoruden Sērst pie līgavas.

Cita rokās viņa dus,Mana mīļākā.Cita bērais kumeliņš Viņu vizina.

Ūdentiņš, kas zemē liets,Nav vairs sasmeļams. Vainadziņš, kas tautām dots, Nav vairs atgūstams.

Un, ja mana mīļākā Citam vārtus vērs,Tad par tevi, kumeliņ, Dziesma ieskanēs.

Eji, man(i)s kumeliņ,Zaļā atmatā,Kļūsti brīvais meža zirgs, Vējiem sveicināts.

51

PadziediensBroņislavas Martuževas vārdi

Kādēļ skumjas tavās acīs šovakar, mans draugs?Prieka brīdi, garām laistu, tās vairs neatsauks.Dzīve sauc. Dzīve sauc.Vai tu dzirdi, draugs?Rotājies, pirms rudens salnās novīst ziedu lauks!

Mīla dzeļ, un mīla glāsta...Atver sirdi tai!Ved tā tevi laimes mirklī pretī mūžībai.Neatļauj, neatļauj, ka tā garām trauc:Sniegs kad matus sidrabos, vairs mīlēt nebūs ļauts!

52

Šovakar mums pilnas glāzes putu ziediem zied.Kas gan sacīs, kurp jau ritu dzīves ceļš mums iet? Līksmosim, līksmosim, kamēr ataust rīts,Atkal jaunu rūpju dienu atnesdams sev līdz’!

Ko ar’ liktens plecos veltu, tas mūs nesalieks.Cauri ērkšķiem nesadzeltus iznesīs mūs prieks.Jaunība, jaunība, sārtā vīna trauks...Dzer no tā, pirms skarbos vējos nodzelt dzīves lauks!

53

Pidriķis

Daugav’s malā, stalts kā niedre, Pidriķis reiz stāvēja.

Pidriķ’s mīlē Doroteju,Doroteju skaistāko.

Svētdien’s dienā, pulkstens vienā, Māras baznīc’s zvani zvan’.

Lēnām piebrauc puskariete, Doroteja ārā kāpj.

Doroteja baltā kleitā Altārpriekšā nostājas.

Pidriķ’s, tērpies melnā frakā, Dorotejai tuvojas.

- Doroteja, vai patiesi Tu man mīlēt nevari?

- Pidriķ’, mīļais, jā, patiesi Tevi mīlēt nevaru!

54

Pēc šīs visas cer’monijas Dorotejai laimi vēl.

Pidriķ’s sevim krūtīs grūda Dunci un revolveri.

Kaps to ņēma, kaps to rāva, Tādēļ, ka tik ļauna tā.

Ilgi vēl pirms pastardienas Pidriķ’s lielā godā nāk.

Pidriķ’s staigā baltās biksēs Paradīzes dārziņā.

Eņģelīši plikiem stilbiem Pidriķ’ biksēs noskatās.

Likten, likten, bargais likten, Ko tu esi padarīj’s?

Kādēļ ņēmi skaisto puisi, Kuru meitas mīlēja?

55

Pie Dzintara jūras (Dzintarjūras krastā)

Kārļa Baltpurviņa vārdi

Pie Dzintara jūras, kas Kurzemi vij,Reiz vientuļā krastā tie tikušies bij.Viņš Daugavas laivnieks, kam strauja

pukst sirds,la zvejniece jauna, prieks acīs tai mirdz.

- Nāc līdz’ manā dzimtenē, - meiteneteica.

- Draugs mans, klusi iemīlot, sirds tevisveica.

Mēs saderam kopā, jo tu laivinieksstalts,

Un Dzintara jūra mūsu laimei te šalc.

No Daugavas krastiem stalts laivinieksbrauc,

To Dzintara jūra un meitene sauc.Kur Kurzemes krastā tie tikušies bij’,Tur nākotnes laimei tie gredzenus mij.

56

Pie GaujasRietekļa vārdi

Še, kur līgo priežu meži,Esmu dārgām saitēm siets.Še ir mana tēvu zeme - Esmu dzimis gaujmaliet’s.

Svešās malās esot jauki,Daudz jo daiļi brīnumi,Augsti kalni, plaši lauki,Greznām puķēm rotāti.

Bet kas svešās zemes, salas Man ar savu greznumu,Kad es še pie Gaujas malas Dzirdu latvju valodu?

Sveika, Gauja! Plūsti knaši Tur, kur baltā jūra iet!Gadu simteņiem lai braši Latvju tauta zeļ un zied!

57

Puiši, puiši, kas tie puiši

Puiši, puiši, kas tie puiši, opsidrallalā! Kas tos puišus nezināja, opsidrallalā?

Rīgā zaga pīpes kātus,Cēsīs - zelta lukturīšus.

Valmierai cauriedami,Leišam cūku nozaguši.

Limbažos (i) birzmalā (i)Nokāvuši, apēduši.

Lai ir meitas, kur ir meitas,Kaimiņos ir daiļas meitas.

Rīgā zagti zābaciņi,Valmierā(i) - lindraciņi.

No Rēzeknes pārnākdamas,Žīdam nastu nozagušas.

Kalna kroga istabā(i) - Tur to mantu dalījušas.

58

Rozēm kaisu istabiņu

Rozēm kaisu istabiņu,Tautu dēlu gaidīdama.Kad atnāca dievertiņi, Slauku rozes pagultē.

Slauku rozes pagultē,Pat’ pa logu dārziņā. Dārziņā(i) noklausījos,Ko runāja dievertiņ’.

Tēvs vēlēja, māte liedza, Dievers lūdza raudādams, Dievers lūdza raudādams, Sīku naudu skaitīdams.

Sol’ par kaķi savu naudu, Ne par manu augumiņu - Es jau neesmu putna bērns, No zariņa noņemams!

59

Sarkandaiļa roze auga

Sarkandaiļa roze auga Diža ceļa maliņā.

Та izauga, tā ziedēja Sarkanbaltiem ziediņiem.

Та puisēnu kairināja Visu cauru vasariņu.

Kam tu augi, kam ziedēji, Kam puisēnu kairināji?

Brīv man augti, brīv ziedēt (i), Brīv puisēnu kairināt.

Brīv puisēnu kairināt Visu cauru vasariņu.

Visu cauru vasariņu,Līdz pašam rudenim.

60

Sasatiku puisīti

Sasatiku puisīti tiltiņa galā,Visi mani kauliņi tirptini tirpst.

Rai rī-di-rā, rai-rī-di-rā,Visi mani kauliņi tirptini tirpst.

Gan plūcu odziņas, gan šķinu riekstiņus, Nevaru puisīti pielabināt.

Dodu viņam puķīti, dziedu viņamdziesmiņu,

Nevaru puisīti pielabināt.

Cepu desu pannā, leju alu kannā,Nevaru puisīti pielabināt.

Vējš papūta kleitiņu, parādīja kājiņu,Nu varu puisīti pielabināt.

61

Sen tas bif

Sen tas bij’ pie Ventas ziedu laikā,Pirmo reiz’ kad tevi redzēju.

Ak, kādēļ mums lemts bij’ toreizšķirties,

Jo es tevi aizmirst nespēju.

Un tad saules diena nāk man prātā, Diena, kad tev mīlā atzinos.

Lapu zelts, kad klāja Ventas krastus, Mīļā, tu pie cita aizgāji.

62

Seši mazi bundzenieki

Seši mazi bundzenieki Jāj pa ceļu bungodam’.

Visiem sešiem sirmi zirgi, Visiem caunu cepurīt’s.

Visi seši sajājuši Mana tēva sētiņā.

Visi seši lec no zirga,Sniedz man zelta gredzentiņ’.

Ne es ņemšu, ne man vajag - Tikjaunam(i) skuķēnam.

Iešu mājā, prasīs māte:Kur tu ņēmi, kas tev dev’?

- Man iedeva ciema puiši, Mani mazu mīlēdam';

Mani mazu mīlēdami,Sevim lielu audzēdam’;

Mani mazu mīlēdami,Sevim lielu audzēdam’.

63

Sijā auzas, tautu meita

Sijā auzas, tautu meita,Dod manam (i) kumeļam.

Ne sijāšu, ne ar' došu, Netīk manam prātiņam.

Tam sijāšu, tam ar’ došu,Kas tīk manam prātiņam,

Kas tecēja manis dēļ(i) Lielu ceļa gabaliņ’.

Tautiet's lūdza, brālīt’s lūdza, Abi lūdza kamanās.

Abiem diviem sirmi zirgi, Izrakstītas kamanas.

Stundu stāvu domādama,Kam lai sēžu kamanās:

Vai lai sēžu pie tautieša Vai pie sava bāleliņ'?

Labāk sēžu pie tautieša,Ne pie sava bāleliņ’.

Tautiet’s vedīs visu mūžu, Bāliņš mazu gabaliņ’!

64

Šeit ir Latvija

Šeit, kur ozoli zaļo zemzari,Šeit, kur viri stāv, nāves nebaidās,

Šeit ir Latvija, šeit ir Gaujmala, Šeit ir mūsu tēvu dzimtene.

Kalna galiņā ganiņš stabulē,Arājs vagu dzen, pats pa vagu iet.

Jāņu vakarā kopā sanākam,Alu iedzeram, dziesmas uzdziedam.

Bet, kad likten’s reiz šķirs uz mūžumūs,

Kausu pēdējo dzersim Latvijai.

Savu dzimteni mūžam mīlēsim Un to naidniekam nekad nedosim.

65

Staburadze

Kam raudi tu, ak, daiļā Staburadze,Vai tava cietā akmens sirds ar’ pukst?Pie tavām kājām glaužas klinšu krāces, Un vilnis vilnim klusas miņas čukst.

Ap tavu galvu saule liepas zelti,Pie tavām kājām baltas ievas zied,Bet naktī mēness saldus sapņus stāsta Un gravu ēnās lakstīgalas dzied.

Slēp savas skumjas, daiļā klinšu meita, Tev krūtīs kalta cieta, cēla sirds.Vai arī tev šī dzīve liekas grūta,Ka tavi vaigi asaraini mirdz?

Es asaras par smiekliem vairāk mīlu:Ne viļ, ne skauž tās, ne ar glaimot prot; Un asaras kā svētu, dārgu ķīlu No siržu dziļumiem tev gribu dot.

Es raudāšu par dzimteni un māju,Par likteni, kas manu laimi nīst:No dzimtās zemes šķīries, projām gāju - Kā vēja rauta lapa tālēs klīst.

66

Kam raudi tu, ak, daiļā Staburadze, Vai tava cietā sirds vēl kaut ko lūdz? Es raudāšu, līdz saļimšu pie tevis Kā bērns, kas mātei savas bēdas sūdz.

Nāks ziedonis un rotās kalnus, lejas, Un sirdī valdīs prieks kā jaunībā.Tu biji mana pirmā mīlestība Un būsi arī visupēdējā.

67

Šis alutiņš ir mūsu pašu

Šis alutiņš ir mūsu pašu,To brūvējuši Latvijā.Tamdēļ, ja naudas nav ne graša,Mēs varam dzert uz rēķina;Jo apiņi aug griezdamies Un mieži, veldrē spiezdamies, Krambambambambuli, krambambuli.

Visvarenais, kas miežus audzē,Tu, žēlīgs tēvs, kas debesīs,Par to tev pateiks tava draudze,Uz vaiga krītot grāvmalā:Visvarenais, ja iespēji,Tad gāz no gaisa miestiņu, Krambambambambuli, krambambuli.

Par to tev celsim slavas torņus No pudelēm un muciņām,No tējnīcām mēs krogus celsim Un arī labas viesnīcas.Un tevi, saldais alutiņ,Mēs mīlēsim kā meitiņu. Krambambambambuli, krambambuli.

68

To skaidro ūden’ nejauciet

To skaidro ūden’ nejauciet,Kas tek caur lilijām.

Tos šķīstos ziedus neplūciet, Kas zied iekš sirsniņas.

Ar meitenīti špāsēdams,To vis nebildini.

Jo vēlāk, projām aiziedams,To gauži sāpini.

Gan dažreiz raudas nobeidzas Un miers ar’ sirdī kļūst.

Bet allaž tā vis neveicas - Un sirds aiz sāpēm lūst.

69

Tumša, tumša tā eglīte

Tumša, tumša tā eglīte,Kur caunīte nakti guļ.

Ai, rillasā, ai, rasasā,Ai, džimlai rūdi rallalā!Ai, tir, vir, vir, vir, bum,

bum, bum,Ai, trrrr, rasasā!Ai, rillasā, ai, rasasā,Ai, džimlai rūdi rallalā!

Tālu, tālu tā māmiņa,Kur aug mana līgaviņ'.

- No kurienes tu, puisīti,Ar tik jauku valodiņ’?

- Es, māmiņa, no Vidzemes,Nāku savas vajadzīb's.

Gribu precēt jūs’ meitiņu,To, lūdzami, neliedziet.

70

- Velti, velti tu, puisīti,Uz meitiņas tīkojies.

Viena pati man meitiņa,Та par mazu, tā par jaun’.

Tai būs mātes rīkstes bīties,Ne pēc jauniem puišiem dzīties.

- Jūs, māmiņa, veci ļaudis,Jūs aplami runājiet.

Pa pāriem (i) rieksti auga,Pa pāriem (i) āboliņ’,

Jūras putni gaisā skrēja Un pa pāriem pārojās.

Та būs jauniem ļaudīm arī Pa pāriem (i) pāroties.

Pa pāriem (i) pāroties,Ik svētdienas baznīcā.

71

Tur augšā uz bēniņiem

Tur augšā uz bēniņiem Mēness spīd, mēness spīd, Apakšā gubenī - tumšs.

Tur augšā uz bēniņiem Salmi stāv, salmi stāv, Apakšā gubenī - siens.

Tur augšā uz bēniņiem Puiši guļ, puiši guļ,Apakšā gubenī - meit’s.

No rīta iet saiminieks Puišus celt, puišus celt, Augšā uz bēniņiem - tukšs.

No rīta iet saiminiec’ Meitas celt, meitas celt, Apakšā gubenī - mudž.

Tak nevar jau vienumēr Maizi ēst, maizi ēst,Vajag jau alu dzert ar’.

72

Tak nevar jau vienumēr Alu dzert, alu dzert,Vajag jau iešņabot ar’.

Tak nevar jau vienumēr Iešņabot, iešņabot,Vajag jau meitenes ar’.

Vai lustīgam zēnam gan Naudas trūkst, naudas trūkst? Meitas tam aizdod arvien.

73

To tik zina es un viņš

Sārtas kā rozītes magones zied, Meitiņa dārziņā ravē un dzied.

To tik zina es un viņš,Es un viņš, un vēl mēnestiņš.

Dārziņā vieta mums slepena,Ko pat māmiņa nezina.

Meitiņas galviņa klēpī tam slīgst, Mīlības laimē tā deg tur un tvīkst.

Pienāks nākamā vasara,Tev būs prieki, man asara.

Šūpulī maza būs meitiņa,Та sauks mani par māmiņu.

74

Tur es dzēru, tur man tika

Tur es dzēru, tur man tika - Tai mazajā krodziņā.

Sarkans alus, balta kanna, Daiļa pati nesējiņ’.

Izdzer’ alu, sasit’ kannu, Nobučoju nesējiņ’.

Simtu mārku es nodzēru, Kumeļā(i) sēdēdams.

Būtu dzēris otru simtu,Nestāv man(i)s kumeliņš.

Kumeļam (i) kājas gura,Man pašam (i) galva skurba.

Sarkans alus glāzītē (i)Līdz pašam (i) dibenam.

Daiļa mana līgaviņa Līdz pašam (i) vecumam.

75

ŪdensrozesLaimoņa Vāczemnieka vardi

Kā lai šonakt vienaldzīgi klusē,Kā lai tādā brīdī projām iet,Ja visapkārt Vecpiebalgas pusē Atkal baltas ūdensrozes zied.

Panāc pretī, ūdensroze mana, - Pamalē jau atvasaru jūt!Cik gan ilga tāda ziedēšana,Cik gan ilgi var tik skaista būt!

Tāpēc, lūdzu, piedod, Vecpiebalga,Ka es nāku tavas rozes zagt.Ja tās šonakt zied tik ļoti valgas,Kas to zin, vai ziedēs citunakt.

Tālas zvaigznes zilgu gaismu laista, Man līdz rozēm tomēr nenokļūt.Kā gan var tik velnišķīgi skaista Un tik bezdievīgi salta būt?

76

UgunskursValda Zīles vārdi

Ugunskurs nakts tumsā kvēlo, Dzirkstis gaisā paceļas.Nakts ir tumša, nav neviena,Šeit ir mūsu šķiršanās.

Un, kad ausis rīta blāzma,Prom no tevis došos es,Kādreiz mani, mīļo draudziņ, Atceries, jel atceries...

Atceries, kā toreiz abi Mēs par laimi sapņojām.Atceries tās gaišās dienas,Kad mēs laimē starojām.

Vēl tik vārds un rokas spiediens, Katrs savu ceļu ies.Mīla, kas reiz aizgājusi,Nekad neatgriezīsies.

77

Uz kalna stāv vientulis ozols

Uz kalna stāv vientulis ozols,Pa pusei jau nokaltis,Par burvīgām ainām viņš stāsta, Ko sendienās redzējis.

Zem ozola kuplajiem zariem Kāds pārītis sēdēja.Bij’ burvīgais ziedoņa vakars, Sirds krūtīs tiem pukstēja.

Ak, meitēn, kā mīlu es tevi! - Stalts jauneklis zvērēja.Un daiļajās meitenes galva Pie krūtīm tam slīdēja.

Ak, meitēn, kā mīlu es tevi Un mūžīgi mīlēšu!Un rītu, kad norietēs saule,Es atkal še atnākšu.

78

Та rītdienas nāca un gāja,Та pagāja nedēļas,Та pagāja mēneši, gadi,Bet ozols vēl sēroja.

Ak, ozol, cik laimīgs tu esi,Kad rudenī lapas tev birst,Tu zini - tev atnāks vēl ziedons, Bet manim tas nenāks vairs.

79

Vaidava

Kad aiz mežiem nogrimst saules stari, Padebeši sārtojas,Eju es gar Vaidaviņas krastu,Senās atmiņās sirds kavējas.

Vaidava, Vaidava,Aiznes skumjas zilā jūriņā, Vaidava, Vaidava,Stāsti man par mīlu jaunībā.

Tagad, staigājot pa svešu taku,Domās redzu tevi vien,Nekad dzīvē nesniegsi man roku,Zinu to, un tā man ļoti žēl.

Vai to domājām, kad toreiz abi Upes krastā sēdējām?Sapņojām par nākamības dienām Un par klusām stundām divatā.

80

Prātā nāk man vakars, kad mēs abi Pļavā ziedus lasījām.Viss, ko teici, likās man tik labi, Sirdī pirmo mīlu izjutām.

Kad pēc gadiem sarma manos matos Krūtīs klusu smeldzi degs,Tad kā senāk Vaidaviņas krastos Zilos novakaros skumšu es.

81

Upe nesa ozoliņu

Upe nesa ozoliņu Ar visām (i) bitītēm.

Dravinieka līgaviņa Tek gar malu raudādama.

Ziedu svārki mugurā (i), Vaska cimdi rociņā.

Trūka, trūka tev, bitīte,Ja tev trūka, trūks man ar'.

Kad tev trūka sila ziedu, Trūks man vaska ritulīš’.

82

Vālodzīte (Dzimtajā malā)

Pētera Jurciņa vārdi

Līganā āra bērzā Vālodzes šūpulītis. Šūpulī līgo lēni Dzelteni vālodzēni.

Līgojas bērza zari,Zaros skan putnu rīti. Izšūpo, dzimtā mala, Man mazu vālodzīti.

Skries maza vālodzīte, Pakalnu klaigātāja.Sauks mani atkal mājā - Pasaules staigātāju.

83

Vēl tu rozes plūc...Rūdolfa Blaumaņa vārdi

Vel tu rozes plūc Nenotvīkdama;Matos spraudi tās Vel bez nodoma.

Vel tu uzsmaidi Visai pasaulei.Vēl tu nezini Sava skaistuma.

Paies laiciņš īss,Un tu nosarksi Birzes maliņā,Ziedus meklējot.

Un tu plūksi tos Vienam vienīgam,Un tu smaidīsi Viņam vienīgam.

Karsti slavēs viņš Tavu skaistumu,Bet es staigāšu Kā pa rudeni.

84

Vēstule no tāluma

Tālumā, kur Dzintara jūra Skumju pilna un pelēka šalc, Dzīvoja reiz meitene mīļā,Kurai vien mana dziesma lai skan.

Jā, jā, jā, tikai no tevis nav vēstules, Tikai no tevis tās gaidu es,Tikai no jūras man sveicienus

kaijas nes.

Tālumā, kur sarkanas rozes Prieka pilnas un kvēlošas mirdz, Atsūti man stariņu saules, Pastāsti, mūsu jūra ko šalc.

Varbūt rīts tavu vēsti man nesīs, Varbūt rīts - tomēr atbildes nav. Jo, es zinu, tu laimīga esi,Jo, es zinu, nav tikšanās vairs.

85

Ziedēja rozes, ziedēja neļķes, Ziedēja neaizmirstules.

Un tādēļ saucu es: Skaista ir jaunība, Skaista ir jaunība,Tā nenāks vairs.Та nenāks, nenāks vairs, Та neatgriezīsies,Skaista ir jaunība,Tā nenāks vairs.

Bij' man reiz muižiņa Ar astoņpadsmit laukiem,Un par šiem laukiem Man bij’ liels prieks.

Bij’ man reiz vīna koks Ar astoņpadsmit zariem;Un no šiem zariem Man tecēj’ vīns.

Ziedēja rozes,ziedēja neļķes

86

Bij’ man reiz meitene Ar astoņpadsmit gadiem, Un par šiem gadiem,Man bij’ liels prieks.

Novīta rozes, novīta neļķes, Atstāja mani meitene ...Un tomēr saucu es:Skaista bij’ jaunība!

87

Vilciens uz ValkuAlfrēda Vintera vārdi

No Rīgas iet vilciens uz Valku.Uz platformas stāvu es viens.Te redzu es meiteni smalku,Tai vaidziņš kā medus un piens.Es saku, ka šodien ir brīnišķīgs laiks.Un smaids tad uz lūpām tai parādās maigs. Ak, meitene Maijiņa, skaista kā paijiņa, Kādēļ šai vilcienā lemts tikties mums?

Pie Cēsīm kad izkāpjam abi,Es saku: - Vai tiksimies mēs?Tur pilsdrupās sapņot ir labi,Tur šovakar gaidīšu es.Zem bērziem es vakarā staigāju viens, Nakts ir jau pagalam, bet nenāk neviens. Cik skumja ir vasara, acīs mirdz asaras, Tevi es aizmirst vairs nespēju.

88

Ziedi, ziedi, rudzu vārpa, Deviņām (i) ailiņām.

Mani brāļi klēti taisa Deviņiem (i) arodiem.

Taisiet, brāļi, ko taisiet (i), Uztaisiet man istabiņ'.

Uztaisiet man istabiņu Ar trejām (i) duravām.

Pa vienām (i) saule lēca,Pa otrām (i) norietēj’.

Pa trešām(i) es izgāju,Galvā miršu vainadziņš.

Ziedi, ziedi, rudzu vārpa

89

Ziņģe par melderzelliRūdolfa Blaumaņa vārdi

Tad ziņģēsim to ziņģi Par vienu melderzelli,Pidrallallā, pidrallallā,Par vienu melderzelli.

Tas mīlēja vien’ meitiņ’,To otru arīdzan,Pidrallallā, pidrallallā,To otru arīdzan.

Tā vien’ bij meldermeitiņ’,Tā otr’ bij saimniek’ meitiņ’, Pidrallallā, pidrallallā,Tā otr’ bij saimniek’ meitiņ'.

To vienu viņš apņēme,To otru atstāje,Pidrallallā, pidrallallā,To otru atstāje.

90

Та izraun sētas mietu Un iedur sirsniņā, Pidrallallā, pidrallallā,Un iedur sirsniņā.

Un iedur sirsniņā (i),Tur iztek asintiņš, Pidrallallā, pidrallallā, Tur iztek asintiņš.

Tad mācaties jūs, puiši, Div’ meitiņ’s nemīlēt, Pidrallallā, pidrallallā, Div’ meitiņ’s nemīlēt.

To vienu jums būs mīlēt, Bet otru neatstāt, Pidrallallā, pidrallallā,Bet otru neatstāt.

91

Zilais lakatiņš*Valdas Moras vārdi

Bij’ vasara toreiz tik zaiga,Un ziedēja pļava un sils.Tu pretī man nāci tik maiga,Tev galvā bij’ lakatiņš zils.

Tie vārdi, ko devi man ķīlai,Tos sirdī es ieslēdzu sev,Jo toreiz vēl ticēju mīlai Un ticēju laimei un - tev.

Atmiņā lakatiņš zilais,Mati kā saulstaru riets,Biji man viena, nakts tu - un diena, Mīlas vissaldākais zieds.

Та pagāja vasara zaiga,Un novīta pļavas un sils. Vairs nenāca meitene maiga, Kam galvā bij’ lakatiņš zils.

* Dziesma veltīta Otrā pasaules kara latviešu karavī­riem. Dzejniece Valda Mora nav pēdējā panta autore; to izdomājuši karavīri.

N e g u ļ u , n e g u ļ u J ā n ī š a

n a k t i

Līgojat (i), līgojat(i)

Līgojat (i), līgojat (i), līgo, līgo, līgo, Jānīt!Nav vairs tālu Jāņa diena,

līgo, līgo, līgo, Jānīt!Šī dieniņa, rītdieniņa, līgo, līgo, līgo, Jānīt!Parīt pati Jāņa diena, līgo, līgo, līgo, Jānīt!Sanāciet (i), Jāņa bērni,

līgo, līgo, līgo, Jānīt!Sagaidiet(i) Jāņa dienu,

līgo, līgo, līgo, Jānīt!Jāņa diena lepni nāca, līgo, līgo, līgo, Jānīt!Ugunīs(i) vizēdama, līgo, līgo, līgo, Jānīt!Kas tos Jāņus ielīgoja, līgo, līgo, līgo, Jānīt!Mūsu pašu ciema ļaudis,

līgo, līgo, līgo, Jānīt!Pirmie gani, pēc arāji, līgo, līgo, līgo, Jānīt!Visu pēc(i) jaunas meitas,

līgo, līgo, līgo, Jānīt!

94

Pa gadskārtu Jānīt’s nāca, līgo, līgo, Savus bērnus apraudzīti, līgo.

Vai tie ēda, vai tie dzēra,Vai Jānīti daudzināja?

Gan tie ēda, gan tie dzēra,Gan Jānīti daudzināja.

Visi darbi padarīti Līdz Jānīša vakaram (i).

Vārtu stabi, gultu gali - Visi meijām appušķoti.

Visu gadu dziesmas krāju,Jāņu dienu gaidīdam(is).

Kad atnāca Jāņu diena,Nu dziesmiņas jāizdzieda.

Nu dziesmiņas jāizdzieda Līdz otrami rītiņam(i).

Pa gadskārtu Jānīt’s nāca

95

Sit, Jānīti, vara bungas, līgo, līgo, Vārtu staba galiņāi, līgo!

Lai ceļas (i) Jāņa bērni,Lai miedziņu negulēja.

Lai sanāca Jāņa bērni No maliņu maliņām (i).

Jānītim(i) treji vārti,Visi treji appušķoti.

Pa vieniem (i) gani nāca,Pa otriem (i) pieguļnieki,

Pa trešiem(i) - Jāņa bērni No maliņu maliņām (i).

Līsti, lietiņ, citu dienu,Nelīst Jāņu vakarā (i)!

Sālīs manas Jāņu zāles,Sālīs paši Jāņa bērni.

Sit, Jānīti, vara bungas

96

Neguļu, neguļu Jānīša nakti, līgo, līgo, Lai mani liniņi veldrē nekrīt, līgo, līgo!

Neguļu, neguļu Jānīša nakti,Lai mani rudzīši veldrē nekrīt!

Neguļu, neguļu Jānīša nakti,Lai mani miezīši veldrē nekrīt!

Neguļu, neguļu Jānīša nakti,Lai mani zirnīši veldrē nekrīt!

Neguļu, neguļu Jānīša nakti,Lai mana zemīte veldrē nekrīt!

Neguļu, neguļu Jānīša nakti

97

Jānīt’s kliedza, Janīt’s brēca

Jānīt’s kliedza, Jānīt’s brēca, līgo! Jāņa bērni izklīduši, līgo!

Līgo, līgo, rallallā,Līgo, līgo, rallallā, līgo!

Pūt, Jānīti, vara tauri,Sasauc savus Jāņa bērnus.

Pūt, Jānīti, vara tauri,Kalniņā (i) stāvēdamis.

Lai cēlās (i) Jāņa bērni No maliņu maliņām (i).

Jāņa diena, Jāņa nakte,Nu pats Jāņu vakariņis.

Nu Jānītis dančus grieza Apakš kupla ozoliņa.

98

Ar Jānlti dancot gāju Pašā Jāņu vakarā (i)-

Jānītim(i) zelta pieši, Man sudraba lindraciņis.

Sasagrieza rudzi, mieži Jāņa tēva pagalmā (i).

99

Nelīst', lietus, nelīst’, lietus

Nelīst’ lietus, nelīst’ lietus, līgo, līgo! Šodien lietus nevajag(a), līgo,Šodien lietus nevajag(a), līgo!

Sālīs manas Jāņu zāles,Sālīs paši Jāņa bērni.

Dod, dieviņi, saules gaismu,Dzen lietiņu jūriņā(i)!

Lai iekūra Jāņa bērni Kalnā Jāņa uguntiņu.

100

Jāņa mātes pagalmā

Jāņa mātes pagalmā, līgo, līgo, Trīs sidraba avotiņi, līgo, līgo!

Vienā dzēra raibas govis,Otrā bēri kumeliņi.

Trešajā avotā Jāņa māte mazgājās.

Jaunas meitas, jaunas sievas, Jāņu nakti neguliet.

Plūciet rozes, magonītes, Pušķojiet Jāņa māti.

Gausi nāca, drīz aizgāja Та lielā Jāņu nakte.

Nebij dienu, ne nedēļu,Vienu pašu vakariņu.

101

Sit, Jānīti, vara bungas Vārtu staba galiņā;Lai ceļas (i) Jāņa māte,Lai saņēma Jāņa bērnus.

Sēd, Jānīti, krēsliņā, Zaļozola lapiņās;Zaļozola lapiņās,Āboliņa ziediņos.

Labvakar, Jāņa māte, Saņem savus Jāņa bērnus; Jāņa bērni nosaluši,Jāņa zāles lasīdami.

Alu, alu, Jāņa tēvs,Tev aug mieži tīrumā; Sieru, sieru, Jāņa māte, Tev ir govis laidarā.

Jāņa māte sieru sēja Deviņiem stūrīšiem;Šim stūrītis, tam stūrītis, Man pats siera viducītis.

Sit, Jānīti, vara bungas

102

Pļavas dziesmu nodziedāju, Pār pļaviņu pārejot;Man piebira pilnas kurpes Zilu ziedu, zelta rasas.

Sieru, sieru, biezu pienu, Šķīsta piena nedodiet!Tas klaudzēja vēderā,Jāņa nakti līgojot.

Kas līgoja Jāņu nakti,Līgos visu vasariņu;Kas gulēja Jāņu nakti,Gulēs visu vasariņu.

Jāņa nakti nepazina,Kura sieva, kura meita;I sievām, i meitām Zaļu ziedu vainadziņš.

Visas bija Jāņa zāles,Ko plūc Jāņa vakarā;Visi bija Jāņa bērni,Kas Jānīti daudzināja.

103

Visi ziedi izziedēja, Papardīte neziedēja;Та ziedēja Jāņa nakti Zeltītiem ziediņiem.

Kādu godu mēs dzeram, Tādu dziesmu nodziedam; Jāņa godu nu dzeram, Jāņu dziesmu nodziedam.

Līgo Dievs ar Pērkoni,Es ar savu bāleliņu; Pērkonam visa zeme,Man deviņi bāleliņi.

Jānīt’s teica savus vārtus Apiņiem nopušķojis;Kad sanāca Jāņa bērni, Apins Jāni dancināja.

Jāņa tēvs ar apini Viens otram labu dara: Tēvs apinim mietu lika, Apins tēvu dancināja.

104

Aiz kalniņa lieli lauki, Lieli, gudri tēva dēli; Pieci vienu kumeliņu Aiz pavadas līdzi vilka.

Jānīt’s kūla kumeliņ,Aiz astītes turēdams.Tā kuls Jāni sievas māte, Aiz matiem turēdama.

Ai, Jānīti, puisēniņ,Tav' diženu augumiņ: Sešas pēdas garumā, Divreiz sešas resnumā.

Jānīšam, brālīšam,Caur cepuri mati aug; Kad atnāca līgo diena, Vainadziņa nevaidzēja.

Iesim, bērni, apraudzīt, Kāda Jāņa istabiņa;Sīkas peles, žurkulēni Gultai kājas apgrauzuši.

105

Jānīt’s pūta stabulīti, Aiz klētiņas stāvēdams. Jaunas meitas klētiņā Aiz smiekliem nevarēja.

Laba, laba Jāņa māte, Vēl labāks Jāņa tēvs; Jāņa māte sieru deva, Jāņa tēvs alutiņu.

Kāra, kāra Jāņa māte, Pati sieru apēdusi; Druskas vien sabērusi Jāņa bērnu trauciņā.

Tur man tika Jāņos iet, Kur lustīga Jāņa māte; Kur lustīga Jāņa māte, Tur lustīga dzīvošana.

106

Labāk, brāļi, pīpējam Savu sūru tabaciņu Nekā savu sīku naudu Ar meitām tērējam.

Mūsu meitas stipras meitas: Piecas vienu blusu kāva;Kad tā blusa pacēlās,Tad tās visas iebļāvās; Izkāvās, apnikās,Vēl tā dzīva vazājās.

Vai tu traka, tautu meita, Mani gauži lamādama!Vēl tu pati nezināji,Kas ņems tavu vainadziņu.

Nedod, Dievs, tādas meitas, Kādas meitas kaimiņos: Paslauc govis šļiku, slaku, Skatās pašas spogulī.

Puiši apdzied meitas

107

Čaklas, čaklas, jūs, meitiņas, Liela darba darītājas:Jums mutīte nemazgāta, Neslaucīta istabiņa.

Ievu ziedi smaržai labi,Ne bitēm medu nest;Jaunas meitas dančiem labas, Ne grūtam darbiņam.

Ko jūs, meitas, lielāties,Kas jau jūs nepazina?Viena pati karotīte Ar sūnām apauguse.

Saimeniece bēdājās,Kur būs ņemti maizes lizi. Mūs’ meitām garas mēles, Tas būs labas maizes lizes.

Velti meklē smagu graudu Tik lielās (i) pelavās;Velti gaidi gudru vārdu Meitu garās valodās.

108

Bija bads, bija bads Liela ciema meitiņām - Ne pēc gaļas, ne pēc piena, Pēc skaistiem puisēniem.

Ne tas tiesa, ne tas bija,Ka puišiem sirds drebēja;Tā drebēja meitām sirds, Kad tās puišus ieraudzīja.

Staigā govis maurodamas, Zaļās zāles meklēdamas; Staigā meitas raudādamas, Jaunus puišus meklēdamas.

Protu, protu, redzu, redzu - Tais mājās slinkas meitas: Logi, soli nemazgāti,Mēslu čupa pagultē,Istabiņa gan slaucīta, Pabeņķītes neslaucītas.

109

Kviešiem iraid smalka zāle, Meitām gudra valodiņa;Kas var kviešus izravēt,Kas var meitas nodziedāt?

Odi ēda tautu dēlu,Bizināt bizināj;Lai to ēda visi velni,Kam tas art(i) nemācēja.

Briedim ragi nodiluši, Krūmus, mežus bradājot; la nodila puišiem mēles, Par meitām runājot.

Melni vērši, balti ragi,Nāk pa ceļu baurodami;Tie nebija melni vērši,Та dzied puiši nemākuļi.

Šogad puiši nemaksāja Zaļas auzas sēnaliņas;Citu gadu gan maksās Divi vez'mi žagariņu.

Meitas apdzied puišus

110

Apkārt man oši, kļāvi, Apkārt zaļi ozoliņi; Apkārt man jauni puiši Zobus vien klabināja.

Traka, traka tā meitiņa, Kas puisīša vārdu klausa; Puisītim viena mēle, Trejdeviņas valodiņas.

Tēva, tēva tu, dēliņ,Nav tev tēva padomiņa: Tu nodzēri tēva naudu, Noskrēj' tēva kumeliņu.

Uz meitām puiši krita Kā bitītes liepiņā;Liepai bija saldi ziedi, Meitām jaukas valodiņas.

Ik vakaru tautu dēls Jāj līgavu lūkoties, Nedrīkstēja dienu jāt, Simts ielāpu biksītēs.

111

Sen dzirdēju, nu redzēju To slavenu tēva dēlu - Gar zemīti kājas vilka,Uz acīm cepurīte.

Ik rudeņus lielījās Ciema puiši sievas ņemti; Kad atnāca rudentiņš, Nebij graša kabatā.

Kas tie tādi līgotāji,Sila peku lauzējiņi!Nav neviena lāga puiša, Kas ar mani parunātu!

Čakli, čakli mūsu puiši, Kas tos puišus nepazina? Rudzus pļāva raudādami, Krogā gāja dziedādami.

112

Trin, JānītJāņu rotaļa

Lielais Jānis kalniņā Strīķē savu izkāptiņ'.Trin, Jāni, trin, Jāni,Trin, Jāni, izkaptiņ’.

Ja tu labi neiztrīsi,Izkaptiņa nekodīs.Trin, Jāni, trin, Jāni,Trin, Jāni, izkaptiņ’.

Mazais Jānis lejiņā Taisa savu stabulīti.Tais’, Jāni, tais’, Jāni,Tais’, Jāni, stabulīt’.

Ja tu labi netaisīsi,Stabulīte nespēlēs.Tais’, Jāni, tais’, Jāni,Tais’, Jāni, stabulīt’.

113

Meitenīte, ziladte,Patur' Jāņa stabulīti!Tur’, meitiņ, tur’, meitiņ,Tur’ Jāņa stabulīt’.

Ja tu labi neturēsi,Stabulīte neskanēs.Tur', meitiņ, tur’, meitiņ,Tur’ Jāņa stabulīt’.

Rotaļnieki nostājas divos apļos. Dziedot pantu, ārējais aplis iet pret sauli, iekšējais - pa saulei. Uz piedziedājumu apļi samainās vietām: viens no iekšējā apļa pāršķeļ ārējo apli un, nemainot virzienu, izved aiz sevis virknē iekšējā apļa dalībniekus ārējā aplī.Savukārt ārējais aplis kļūst par iekšējo,

dalībniekiem piedziedājuma beigās sadodot rokas.

Saturs

Ai, jel manu vieglu prātu

Ai, jel manu vieglu prātu........................ 4Aiz ezera balti bērzi................................. 5Aiz kalniņa dūmi kūpa............................. 6Ak vai, cik žēl............................................. 7Alus ezeriņš................................................ 8Alutiņi, vecais brāli.................................. 9Atgriezies, atgriezies.................................. 10Baltās lilijas................................................. 11Bēdu, manu lielu bēdu..............................12Bērīt’s man(i)s kumeliņš.......................... 13Cel mani pār’ par Daugavu......................14Čiepiņa................... 16Daugav’s abas malas................................. 18Dažu skaistu ziedu.....................................19Div' pļaviņas es nopļāvu.......................... 20Dzintra.......................................................... 21

115

Dzīvīte..........................................................22Es zinu, ka kādreiz man dārziņš būs .... 23Es nenācu šai vietā (i)................................24Iemet, vecais, granapipku.........................26Gaujas laivinieks.........................................28Jauns un traks tu puika esi b ijis............ 29Kāda Jāņunakts........................................... 30Ko palīdz man krusttēvs........................... 31Krizantēmas.................................................32Kumeliņi, kumeliņi.................................... 33Ķemermiestiņā........................................... 34Lai iedzeram, lai svinam.......................... 35Lai nu paliek šoruden................................36Lakstīgalu naktī..........................................37Līgo dziesma................................................38Lustīgs tēvs ar māmuliņu.........................39Māmiņ, mīļo māmiņ..................................40Mana mazā Lulu.........................................42Meita gāja uz avotu...................................44Mazs bij’ tēva novadiņis........................... 46Meitiņ’ sēdēj’ aiz ūdeņa........................... 47Meldermeitiņa............................................ 48Meža būdiņa................................................49Nedod, Dievs, vītolam...............................50

116

Nezviedz, bērais kumeliņ ........................51Padziediens.................................................. 52Pidriķis......................................................... 54Pie Dzintara jūras.......................................56Pie Gaujas.................................................... 57Puiši, puiši, kas tie puiši.......................... 58Rozēm kaisu istabiņu................................59Sarkandaiļa roze auga................................60Sasatiku puisīti........................................... 61Sen tas bij’ ................................................... 62Seši mazi bundzenieki...............................63Sijā auzas, tautu meita..............................64Šeit ir Latvija...............................................65Staburadze................................................... 66Šis alutiņš ir mūsu pašu........................... 68To skaidro ūden’ nejauciet.......................69Tumša, tumša tā eglīte..............................70Tur augšā uz bēniņiem..............................72To tik zina es un viņš................................74Tur es dzēru, tur man tika.......................75Ūdensrozes.................................................. 76Ugunskurs................................................... 77Uz kalna stāv vientulis ozols................... 78Vaidava......................................................... 80

117

Upe nesa ozoliņu....................................... 82Valodzīte..................................................... 83Vel tu rozes plūc........................................ 84Vēstule no tāluma.................................... 85Ziedēja rozes, ziedēja neļķes.................. 86Vilciens uz Valku....................................... 88Ziedi, ziedi, rudzu vārpa ........................ 89Ziņģe par melderzelli............................... 90Zilais lakatiņš............................................ 92

Neguļu, neguļu Jānīša nakti

Llgojat(i), līgojat(i).................................. 94Pa gadskārtu Jānlt's nāca......................... 95Sit, Jānīti, vara bungas............................ 96Neguļu, neguļu Jānīša nakti.................. 97Jānīt’s kliedza, Jānīt’s brēca................... 98Nelīst’, lietus, nelīst’, lietus.................... 100Jāņa mātes pagalmā................................... 101Sit, Jānīti, vara bungas.............................. 102Puiši apdzied meitas.................................107Meitas apdzied puišus...............................110Trin, Jānīt..................................................... 113

DZIEDAM AUGU NAKTI Sakārtojusi Iv e ta I k a le

Redaktore Ilze Cine Vitas Lēnertes vāka dizains

Mākslinieciskā redaktore Vita Lēnerte

Apgāds Zvaigzne ABC, SIA,K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010.

Red. nr. SPG-1259.A/s “Poligrāfists”, K. Valdemāra ielā 6,

Rīgā, LV-1010.

'ai kopā sanākam un uzdziedam...

ajā krājumā ietvertas dziesmas, kurām visi - vai gandrīz visi - zina melodiju

un vismaz pirmo pantiņu.

et kā izvēlēties, kuru dziesmu dziedāt? Piedāvājam variantus:

• dziedāt visas dziesmas pēc kārtas, • atvērt krājumu uz labu laimi,

• sākt dziedāt no krājuma beigām.

ai labi skan!

www.zvaigzne.lvwww.e-gramatnica.lv