Latvijas Universitte

Vstures un filozofijas fakultte

Armands Vijups

Latvijas XIII-XVII gs. pakavsaktaskorheotoiskais avots (tipololska analtze)

Promocijas darbs

II'm'j?

_ . l' rslt;ates

: ~ ...I TKA

Riga, 1998.

IIdalas saturs.

VI. Pakavsaktu ar ripu galiem (RPG)tipoloiskiianalZf! . '.... '....... '""....... '........ 146.1pp,. VU. Pakavsaktu ardaudzsktl1du galiem (DSKG) apakgrupastipoloiskii anaJize . '........ '.. '... '.. 164.lpp. vm. Pakavsaktu ar zvrgtl1vu un liliju galiem (ZLG) apakgrupastipoloiskii anaJze ... '.. u. 186.1pp. IX. Pakavsaktuar magogalvu un pogu galiem (MPG) apakigru.pastipoloiskii ,analze .......................... , '" 211.lpp. X. Pakavsaktu ar paplaintiem (vu) galiem (PVG) apakgrupastipoloisk ,analze .. "'"'.'.'....................... ...... .. 225Jpp. XI. Pakavsaktas ardatdi veidotiem galiem unnetipisks pakavsaktas .. '..... '............ '...... ......... . .... 237.lpp. XD.13.-17.gs. pakavsaktas k arheoloiskais avots;"amatnieciskie,funkciolJlie un dekoratvie aspekti ................................... S . -' .-_ea,n4Juml . OIiI ill 'litll'. ill ,il'_ ,.. _1IIIi III III .' ' ,II. Ill.' . '!III . !I' Izmantoto rakstto avotu un literatras saraksts .............

243.1pp 274.lpp.280.lpp.

VI. Pakavsaktu ar ripu galiem (RPG) tipoloisk analze.

Pakavsaktas ar ripu galiem (RPG) tipoloiski saistmas ar ar pakavsaktu ar

noplacintiem uzliektiem galiem (NAG) apakgrupu un uzlkojamas par s

apakgrupas atseviu tipoloiski, hronoloiski un eogrfiski norobeotu kopu.

Arheoloiskaj literatr abi pakavsaktu veidi nereti aplkoti kop ( nore E., Zaria

A.1980.-208.lpp., Vijups A.1990. - 48.-50.lpp.). RPG pakavsaktu cieo entisko

saikni ar NAG apakgrupu apliecina ar greznko pakavsaktu ar noplacintiem

uzliektiem galiem ( NAG IV) galu ornamentcijas Idzba ar RPG saktu galu rotjumu

( 1., 2.att., 135. un 147.lpp.). Izstrdtaj tipoloiskaj analz RPG saktu kopa

analizti atsevii k hronoloiski strikti nodalta un tokh izplatta sakta tipoloisk

grupa. das pieeju nosaka analtiski orientts tipoloijas mris pardt o saktu

savdabbu un vietu latvieu rotu klst, akcentt to patnbas un hronoloiju.

Atseviu RPG saktu analzi ietekmja ar tds sekundrs faktors k NAG

apakgrupas tipoloisk daudzveidba, kas, kopjas ar RPG saktm analzes

variant, radtu grti prskatmu tipoloisko ainu.

Pretji hronoloiski senkajm NAG pakavsaktm, kuru gali, skoties no

loka pamatnes, platki kst pakpeniski, un, no sniem skatoties, atgdina

izstieptkas vai saplacintkas piltuves, ripu gali izdals ar apzintu to darintju

tendenci galus maksimli noplacint, veidojot tos samr plnus un regulri apaus,

RPG saktas var defint k pakavsaktas ar vienmrgi noplacintiem ( vlkajos tipos

darinanas tehnologija mains, gali tiek uzkniedti), regulri apaiern ripveida

galiem, kuru biezums svrsts 1-2,5mm robeas. Ripas parasti ir ornamenttas, bet

to rotjums biei nodilis un grti nolasms. Tas netiei liecina, ka s rotas nav

bijuas svtku aprba piederums, bet nstas ar ikdien. Saktu ornamenttie vai,

retk, gludie ripveida gali pieir tm izteikti dekoratvu, greznas rotas iespaidu.

lespjams, ka iernesla d ts saldzinoi plai publictas arheoloiskaj literatr

- attls, kas uzlkojarns par senko RPG saktas zmjumu, publicts jau 19.9s.

pirmaj pus F.Krzes "Necrolivonica" ( Kruse F.1842. - Taf.21:9), o saktu attli k

i1ustrcijas plai izmantotas ar msu gadsimta pirrns puses darbos ( Katalog

1896. - Taf.19:27; LA 1926.- 62.att.:20,28,30; LKS 1937. - LVII tab.:5, LXIII:1).

146

2.attls

Pakavsaldu ar ripu galiem tipu un variantu rotjumu shmas.

~ooe1-1 1-2 1-03,4 1-5 1-5 11-1

~

o ~o 0~ 0::0o 0 0 0 00 00o 0

11-1 11-2 11-03 11-4 11-4 11-6

~10 e 0.'.~'~)d.... .... ,,'., ~ ~0;0 0 00 ...

: t.i '"'

11-6 11-5 111-1 111-2 111-03 IV

IV VIViduslaiku apbedanas viets RPG pakavsaktu atradumu skaits ir izteikti

neproporcionls. Daudzs kapsts ts sastopamas tikai vien eksemplr (Slpils,

Aizkraukie, Saldus, X, XVI, XVII tab.), ari arheoloiski plai pttos viduslaiku

piernlnekos to proporcionalitte attiecb pret citm pakavsaktu apakgrupm ir

neliela ( Mrtisalas kapst - 5% ( 15 saktas), Dobeles kapst - 3% ( 9 saktas.

Plak is saktas konstattas Vidzeme - t, piernrarn, Riukalna viduslaiku

apbedjumu piedevs ts kopj pakavsaktu sastda 41 % (15 saktas) no atrasto

pakavsaktu kopskaita, bet Cesvaines kapstas pakavsaktu klst to ir vairk nek

puse (52%, 14 saktas, 2.diagr.).

RPG saktu tipoloiskaj analiz k pamatpazme ernta ver saktu

nozmgks un vizuli akcenttks daas - galu - ornamentcija un darinanas

tehnoloija (2.att.). Sekundra loma to tipoloij ieem saktu loku forma un izmri,

kas galvenokrt jauj izdalt atsevius RPG saktu tipu variantus. Pec mintajrn

tipoloizjoajm pazmm analiztaj RPG materil ( 172 saktas, skat. tabulu)

iespjams izdaITt seus o saktu pamattipus:

RPG I - nelielas un vidja izmra saktas ar ripu galiem, kurus rot

nesarets krustveida motvu vai punktu ornaments;147

RPG II - liela izmra pakavsaktas ar ripu galiem, kuri ornamentti ar

komplictu krustveida motvu rotjumu;

RPG III - liela izmra pakavsaktas ar uzkniedtiem, ar komplictiem ratveida

motviem rottiem ripu galiem;

RPG IV - pakavsaktas ar bagtgi rottiem lieliem ripu galiem;

RPG V - pakavsaktas ar nerottiem (gludiem) ripu galiem;

RPG VI - pakavsaktas ar tklveida ornamentu rottiem ripu galiem.

RPG 1. Neliela un vidja izmra ( domin 31-45mm lielas saktas, skat.11.

tabulu) pakavsaktas ar nelielm - vidji 10-12mm - ripm, kuras rot nesareits

ornaments. Oomin taisnu Iniju krustveida motivi, kas ietverti etrstri vai papildinti

ar apiern, retk sastopami vairku atseviu apu motvi. Ornamenta varicijas jauj

izdalt vairkus variantus. Lai gan sastopamas saktas ar griezum trsstrveida, k

ari profiltu loku, tipam raksturg forma ir tordts loks.

RPG 1-1. Saktas, kuru ripu galus rot etrstri ierobeots slpais krusts

(2.att.I-1, 8.zm.1 ,2). Variantam raksturgas tipam kopjais saktu izmrs, lai gan

sastopamas ari atsevias lielkas saktas (ap 50mm diam.). Oam saktm (

Mrtisalas kapsta, VI 122:405; VI 122:1943) galu ripas v1 izteikti biezas (2-

2,5mm). lespjams, ka tas saistms ar o saktu hronoloiski agrko izcelsmi un

entisko saistbu ar pakavsaktm ar noplacintiem uzliektiem galiem, kurm

konstatjams analogs rotjums (skat. NAG IV-4, 1.att. 135.lpp.). VIkajm saktm

vrojamas rpgi noplacintas, plnas ripas ( 0,8-1mm). Varianta saktm vidji

masvs no tordtas bronzas stieples (4,5-5,5mm) darints loks.

Hronoloiski vlkajm saktm loka stieple kst smalkka (2,5-3,5mm). No

kopj raksturojuma izdals atsevias saktas ar griezum trisstrveida loku (

Stukmau Vnakalna kapsta, 11.kaps, A 11772:10; Mrtisalas kapsta,VI

122:1955).

RPG 1-1saktm domin viegli izliekta vai taisna zosla ar nedaudz paplatintu,

biei rottu pdu, vlkajm saktm raksturga vienmrgi plata zosla ( Cesvaines

kapsta, 243.kaps, A 12304:115; Slpils kapsta, VI 88:222, rglu Kaivni, A

9722:1). oti biei zoslas adata rotta ar vairkiem slpiem krustiem (parasti trim),

kurus vienu no otra atdala vertikJasInijas.

148

11.tabula

Pakavsaktuar ripu galiem (RPG}.I tipa saktu tzmru (.loka diametrs mm)propo.rcionaIrtte*

25

20

21 15I~ 10

50--

36- 41 46- 514Cmm 4Smm 50mm 55mm

a:nal~elas 83 RPG 1saktas

56-

RPG 1-3. Pakavsaktas ar nelielm plnrn un rpgi noplacintm riprn,

kuras rot slpais krusts ar apiern krusta iekjos stros (2.att.I-3, 8.zim.4). RPG 1-3

sastda I tipa kvantitatvo pamatmasu un ir pagaidm zinmais skaitliski lielkais

variants. Variantam raksturgas samr nelielas pakavsaktas (35-40mm), lielka

izmra saktas sastopamas tikai atsevios gadjumos. Saktu loks tordts, tm

vienmrgi plata, taisna, 16.-17.gs. raksturga zosla. Atirb no RPG 1-1, zoslas

parasti neornamenttas, k izmums atzmjamas tikai atsevias lielkas saktas,

kuras no kopj materila izdals ar ar nelielu zoslas pdu ( ZIku Jaunbrzkalni, A

9293:21; Beava, CWM 5997). RPG 1-3 saktm, Idzgi k citiem tipa variantiem,

konstatjama saistba ar pakavsaktm ar noplacintiem uzliektiem galiem. Tieas

analoijas galu ornamentcij gan konstatjamas tikai vien gadjum - Ikiles

kapstas 42.kapa nelielajai saktai ar snskat izteikti piltuweida galiem, kurus rot

RPG 1-3tipisks ornaments ( VI 130:68). Atsevim saktm ( ZIku Jaunbrzkalni, A

9293:21) gali papildus savti kop ar smalku bronzas stieplti Idzgi k ATG 111-2

pakavsaktm.

Mrtisalas kapstas 1148.kapa I tipa 3. varianta pakavsakta (vI 122:1565)

ietilpst kapa inventr kop ar 15.gs. beigu montm (vI 122:1567, 1567a), tomr

saktas taisn, aur zosla un plnie gali neau] to datt trk k ar 15./16.gs. miju

vai pat 16.gs. skumu. Varianta tipoloiskajm patnbm atbilstoks ir s paas

kapstas 500.kapa saktas (vI 122:517) datjums, kuru dat Zviedrijas 1 firkas

1624.gada klipe (vI 122:520) un Galgauskas Bou postta kapa (?) inventrs, kur

konstattas 16.gs. beigu un 17.gs. montas ( A 12372:1, 2). Ldz ar to variants

hronoloiski attiecinms uz 16.gs. - 17.gs. vidu.

Atsevia mazskaitlg variant (RPG 1-4) var izdalt nedaudzs saktas ar ripu

galiem un 3. variantam analogu ripu rotjumu, kuru atiro pazme ir profilts loks

ar izceltu vidusautni (8.zm.5). Vism varianta saktm taisna un aura. (2-3mm)

zosla bez pdas. Mrtisalas kapstas 292.kapa saktai vidusautnei abs puss

divas zigzagveida Inijas, kas rot loka malas. Trkstot tuvkam datjoam

materilam, variants kopum attiecinms uz 16.-17.gs.

RPG 1-5 varianta saktu plni noplacintos galus rot triju apu ornaments

(2.att. 1-5, 8.zm.6). K starpforma uzlkojama dau pagast150

savrupatrast pakavsakta (A 8884:4), kuras ripas rot etri app, bet bez RPG 1-3

raksturg slp krusta starp tiem. Varianta saktas ir nelielas (38-45mm), tm

raksturgs tordts loks un aura, vienmrgi plata un taisna zosla. Saktas ar piecu

apu vai punktu tuvu Idzgu motvu zinmas pakavsaktu ar noplacintiem uzliektiem

galiem apakgrup ( NAG IV-3, 1.att. 135.lpp.). Latvijas viduslaiku arheoloiskaj

materil varianta saktas sastopamas neliel skait.

Par hronoloiski senko RPG 1-5 saktu analiztaj materil uzlkojama

Mrtisalas kapstas 56.kapa sakta (VI 122:66), kas konstatta kop ar 13.-14.gs.

raksturgu krustiu ( VI 122:64, skat.:Mugurvis .1974. - 230.lpp.). Sakta; viegli

izliekta zosla ar nelielu pdu, kuru rot pavirs skujiveida ornaments. Zoslas forma

un plnie ripu gali, k ari visprjie RPG saktu eksistences hronoloiskie ietvari

neau] o saktu uzlkot par vienlaicgu ar krustiu, t datjama, agrkais, ar

15./16.gs. miju. lespjams, ka aj kapa inventr vrojama hronoloiski senk

piekaria ilgstoa saglabans rotu materiI. Prjo saktu tipoloisks pazmes -

vls zoslas formas, loka izgatavoanai izmantot smalk stieple ( diam. 3-4mm) -

au] variantu attiecint uz tipam kopjm hronoloiskajm robeam -15.gs. beigm-

15.-16.gs. miju, vlkajm saktm ietiecoties ari 17.gs.

RPG II tipu veido saldzinoi lielas pakavsaktas ( domin saktas ar loka

diametru 51-60mm robes, bet sastopami ari Iielki eksemplri, skat. 12. tabulu ),

ar lieliem ripu galiem, kuriem, saldzinot ar I tipu , raksturgs sarets, bagtgs

ornaments. Ornamenta pamat ir krustveida motvi ar apu kombincijm, rotjuma

varicijas sastda vairkus tipa variantus. Tipa saktm raksturgs vidji masvs (4,5-

6mm griezum) tordts loks un bagtgi ornamenttas zoslas, kurs rotjums klj

k pdu, t ari adatu. Pc galu ornamnetcijas varicijm tip iezmjs sei

pamatvarianti ( RPG 11-1Idz RPG 11-6).

RPG 11-1saktas uzlkojamas par tipa hronoloiski senkajrn saktm, kas

entiski ciei saisttas ar NAG apakgrupas saktm un uzskatmas par vienu no

prejas posmiem no noplacintu uzliektu galu saktm uz pakavsaktm ar ripveida

galiem. Cie saistba iezmjs gan ornamentcijas Idzgum ar NAG IV -6

atsevim saktrn ( Aizkraukles kapsta, A 12129:2; Riukalns, AI 1488:38;

Dundaga, JVMM II 798 u.c.), gan ari noplacinto ripveida galu uzbv - snskat

151

12. tabula

PakaVsaktU8J ripu galiem (RPG) II tipa saktu izrnel1J (lokadiametrs mm) proporcionalita.te"

141210

.e 8ili 6

4 .

2o

45Slmm 51-5mm56-6lmm 61-65mm

analizitas 29 RPG IIsaldas

krusti. Varianta saktm pieskaitms ari Jaunrauskas Baikalna (A 12702) un kda

Riukalna viduslaiku apbedjumos atrast sakta ( AI 1488:10), kurm galus

rotjoie slpie krusti veidoti no trim parallm Inijm, k ari trkst stros novietoto

apu. Variants datjams ar 16.gs. - 17.gs. vidu.

RPG 11-4varianta saktrn galus rotjoos slpos krustus, kas ietverti etrstri,

papildina apli (punkti) krustu galos (9.zm.2), atsevios gadjumos (Dundagas

apkrtn savrupatrast sakta, JMVM 11821)aplis novietots ari krusta centr (2.att.lI-

4). Piecu apu krustveida kombincija plai konstatjama saktm ar noplacintiem

uzliektiem galiem ( NAG IV tips), pai Mrtisalas kapstas materil, bet

vistieks analoijas saskatmas atsevis 15.gs. -16.gs. skuma NAG IV-6

saktas ( Mrtisalas kapsta, VI 122:2387, 2397; Riukalns, AI 1488:38 u.c.), k

ari, piemram, bronzas skrda rombveida piekarios ( skat.: Mrtisalas kapstas

254.kaps, VI 122:266; LPSRarheoloija.1974.-204.att.:15-16.). emot vr mints

paralles, variants vartu tikt datts ar 15.gs. beigm -16.gs.

RPG 11-5variant ietilpst mazskaitlga saktu grupa, kurm raksturgas lielas ,

samr biezas galu ripas. Ts rot no etriem izliektm Inijm veidots krusts ar

paplatintiem galiem ( "patte" formas krusts, 2.att.II-5). Krusta galos vai stros v1

papildus apu rotjums (9.zm.3). Saktu zoslm vidji platas vai platas rottas zoslu

pdas, to adatm rotjumam izmantoti slpie krusti, kas nodalti ar vertiklm

Inijm. Sprieot pc galu un zoslu formm, saktas pamat attiecinmas uz 16.gs.,

to hronoloiski agrk robea vartu tikt attiecinta uz 15.gs. beigm - 15./16.gs.

miju.

RPG 11-6.Pakavsaktas ar plnm (1-1,5mm) ripm, kuras rot no dubultm

ITnijmveidots krusts, kura iekpus nereti v1 "zobrata" ITnijaskrusts (9.zm.4).

Atirb no iepriekjo variantu saktm, krustveida motvs nav ietverts etrstr'

Krusta stros novietoti 1-3 apli vai dubultap]i. Saktm raksturgs tipam kopjais

tordtais, samr masvais loks ( griezuma diam. 5,5-6mm), kas vlkajiem

eksemplriem kst gracilks, veidots no smalkkas stieples ( Kastrnes Skubiu

2.kaps, A 10281:1). Varianta saktu zoslm nelielas, ar reljefiem izciiern vai

"zobrata" Iniju rottas pdas, adatm raksturgs slpo krustu ornaments.

Saktu galu nelielais biezums liecina, ka variantu nevar saistt ar ripveida galu

attstbas skumiem. To apstiprina ari varianta Grotnu kapstas 12.kapa153

saktas datjums (16.gs. ) un Kastrnes Skubiu 2.kapa inventrs (17.gs. sakums ~

pirm puse) 1 Udzar to variants datjamsar 16.gs. vidu~beigm ~17.gs. vidu.

RPG III tipam raksturigas liela lzmra (53-74mm, sk.at.13. tabulu)

saktas ar tordtu loku un lielmgaIu ripm (20-22mm). Ripu rotjuma pamatmotVs

ir ratveida ornaments, ko veido sakrustotas trs-etras Inijas vai ari dubultlniJas.

Tipa ietvaros novrojama preja uz jaunu galu darinanas tehnisko pamienu,

ripas veidojot atsevii un pi.estiprinotgaliem vIk. Kopuma tipam tpal spilgti'

izpauas lielo galu (ripu) dominana par 16.-17.g8. raksturigo relatvigracilo loku,

bag tg i omamenttajiem galiem pilnb aiznojot prJs saktu da/as.

13. tabula

Pakavsaktuar ripu gariem (RPGJ U1tipa sakluiZmeru

Skubiu 1.kap varianta saktu dat 16.gs. beigu Sigismunda III montas un

Gotharda Ketlera ili (Dsm 133-136), bet Lejciema Mlmuias RPG 111-1sakta

atrasta kop ar 16.gs. vidus montm. Varianta kopjie hronoloiskie ietvari Idz ar

to attiecinmi uz 16.gs. vidu- 17.gs. vidu - treo ceturksni.

RPG 111-2. Pakavsaktas ar ripu galiem, kuri, saglabjot Idzgu ratveida

motvu, veidoti atsevii no saktas, izgrieot ripas no plna (1-1,5mm) skrda un

rpgi uzkniedjot loka galiem. Ldz ar to ripas vid pards kniedjuma galva, kur

centrjs ratveida rotjuma "spiei" (9.zm.6). Varianta saktrn raksturgs rpgs

tehniskais izpildjums, loks tordts vienmrgi, bet gali darinti regulri apai, to

rotjoais raksts dz un dzi] iestrdts. Domin aura un taisna zosla, lai gan

sastopamas ari zoslas ar nelielu pdas paplatinjumu. Zoslu adatas rottas ar slpu

krustu ornamentu. Saktu rpgais izpildjums [au] pieemt, ka to darintji varja bt

profesionli rotkai, kas saistti ar cunftu amatniecbu. K izmums jmin neliela

sakta no Trvetes sanatorijas drza kapstas 5.kapa ( VI 21:82), ko variantam [au]

pieskaitt galu darinanas tehnoloija un ratveida rotjums, bet visum vienkrk

apstrde, primitvkais ornaments un nelielie izmri liek meklt tai citu izcelsmi.

sakta uzlkojama par varianta senko eksemplru un datjama ar 16.gs. beiqrn" .

Variants kopum attiecinms uz 16.gs. beigm -17.gs.

RPG 111-3 varianta saktm, sagIabjot 2.varianta galu darinanas

tehnoloiju un ripu ratveida pamatrotjumu, paralli eometriskajam rakstam

(pusaploces, apli u.c.) pards ziedveida (rozetes) ornamenta elementi (10.zm.1).

Variant iespjams izdalt divas rpgi veidotas ,lielas (loka diametrs 71-73mm)

pakavsaktas ar taisnu, auru zoslu (Kastrnes Skubiu 3.kaps, A 10282:1;

Rzeknes Puncui, A 8779:4). Rzeknes Puncuu saktai gali pie pamatns sapti ar

bronzas stieplti, tdjdi veidojot noslgtu loku". Prejas forma starp RPG 111-2un

RPG 111-3iezmjs Saikavas apkrtn savrupatrastaj sakt (RDM I 1820), kur

2.variantam raksturgais ratveida motvs papildints ar rpgi veidotu punktu apmali

ripu mals. RPG 111-3,emot vr tipoloisks pazmes, hipottiski datjams ar

17.gs. lespjams, ka varianta saktas vairk saistmas ar Igaunijas teritoriju - Latvijas

Vstures muzej glabjs Prnavas apkrtn atrasta RPG 111-3sakta ( CWM

65098).

155

Vidji lielas pakavsaktas ar lieliem (20-22mm) ripu galiem, kas bagtgi

ornamentti, iedalmas RPG IV tip (2.att.IV). Ripu rotjum vrojama strikta

atkpans no iepriekjiem tipiem raksturg dominjo eometrisk raksta un

jaunu, ar stilu mkslu saisttu elementu pardans. Saktu ripas veidotas loti rpgi,

to virspuse nedaudz izliekta. lespjams, ka ts atlietas kop ar loku un vlk

papildus apstrdtas. RPG IV Kokneses kapstas 128.kapa saktai ( A 12766:41,

10.zm.3) etras izliektas Inijasveido krustu ar paplaintiem galiem. T centr un

stros novietoti nelieli apli, bet krusta zarus klj ausskrimstalas ornamentam tuvu

formu elementi. Neskatoties uz saktas vlo datjumu ( konstatta kop ar 1577.-

1581.gada Zviedrijas pusrm, A 12766:42-44), ts zoslai plata, savdabgi

ornamentta pda.

Udzgi veidoti gali ari Cesvaines tipa saktm ( 109.kaps, A 12304:61;

savrupatrasta sakta, A 12304:147), tikai tm ripu galus klj atirgi kombints

rotjums - etras izliekts Inijas veido rombu, kura centr ziedveida motvs ar

etrm auram ziedlapim (rozete). Ripas dau rpus romba rot Kokneses saktai

Idzgi, ausskrimstalas ornamentam tuvi elementi (10.zm.2). Atirb no Kokneses

saktas tordt loka, Cesvaines kapstas saktm loks vts no trim bronzas stieplm.

RPG IV tips kopum attiecinms uz 16.gs. beigm - 17.gs. skumu un,

iespjams, ari vidu, iezmjot pakavsaktu ar ripu galiem attstbas beigu posmu. Uz

17.gs. vidu, raksturojot o pakavsaktu formu attstbas nobeigumu attiecinma ari

Ugatnes empju depozta sakta ar ariem, netipiskiem ripveida galiem ( skat.

netipisko pakavsaktu ar ripu galiem raksturojumu).

RPG V. Atsevii nodalmas RPG saktas ar nerottm ripm (10.zm.4).

Pakavsaktu ar nerottm ripm izmri vari pla diapozon - no 31 Idz 74 mm

(14.tab.). Pc saktu loka un ripu lieluma var nosacti iedalt trs variantos ( RPGV-1;

RPGV-2; RPGV-3).

RPG V-1 raksturgas mazas un vidja izmra (31-45 mm) saktas ar nelielm

galu ripm (10-14 mm ) un tordtu loku. Ret!

14. tabula

Pakavsaktuar ripu galiem (APG) V tipa saktu lzmru(loka diametrs mm) proporcionaJitte-

, E~

E , E ! E , E 18E , E

mE

.~';;)~ q ::;: ~ ~ ... m .~ Q5 ~ ~ EIII V

analizitas32 APG V saktas

22.kapa RPG V-1 saktu dat Branderburgas Vilhelma (1539-1563) Rigas lli " A

12304:14). Varianta vl.kajm saktm 16.-17.gs. raksturig taisna, vienmrigi plata

zosis bez pdas paplelnjuma ( Aizkraukles kapsta, A 12278:79; Saldus. SVMM

39 u.c.). RPG V-1 saktu hronoloiskie Ietvari hipotetiski attiecinrni uz 15./16.gs.

miju - 17.gs.

RPG V..2 variant lekaujarnas vidjas un lielas saktas ar 15-20 mm Belam

nerottm ripm, tam raksturigi tordti un vitiloki,. zostas ar nelielu pdas

paplainjumu (Mlpils, CWM 64838; Sa1kava, MMNM 973; Taurupes

Vecmuinieki,. CVMM899 u.c.). Varianta eksistenceshronoloiskie ietvari vienlaicigi

ar RPG V-1,

RPG Voo3o Pakavsaktas ar i'Ztlekti lieliem ripveidagaliem, kuri domin pr

prjm saktu sastvdam. Ka raksturigs piemrs atzimjama Tirzas Zvanulejaskapstas l.kapa sakta ( A 9732:2) ar plniem un lieliem ( 23-24 mm) ripu galiem,

auru, taisnu 16.-17.gs. raksturIgu zoslu (10.zm.4}. .. Tuvu ldzig.a sakta ar lielam

neornamenttm rlprn ieg.taari izrakumos Valmieras pili (Berga T.1994. ~8.att.:2).

Varianta hronoloiskie ietvari ldzgi APG V-1 un RPG V~2saktrn.

RPG V tipizdaltas saktas uzlkojamas par pakavsaktu ar ripu galiem

primitMztm formm. Saldzinjum. ar pfj,iem tipiem, RPG V saktrnapdare ir

visuma pavirka, neretigaJi neveido regulrus simetriskus apus, loti reti vrojama

ari zoslas omamentcija, kas plal sastopama citos tipos, o saktu kopj tipoloija

tips neatspoquo kdu agrinu vai vlinu attistibas pakpi vai loklu variantu, bet gan

parada RPG saktuklsta paralekslstou vienkrotu saktu ar ripu galiem veidu.

157

lespjams, ka atsevios gadjumos ripas bijuas ornamenttas ar neoziu

rotjumu, kas intensvasvalkanas vai metla oksidcijas rezultt ir nodilis.

Atsevi mazskaitlg RPG VI tip iespjams izdalt pakavsaktas, kuru ripas

rottas ar tklveida ornamentu (2.att.VI). Tipa saktm ( Latvija, A 11352; Cesvaines

kapsta, A 12304:161) tordts loks un taisna zosla ar neizteiktu pdas

paplainjumu. Ldzga veida ornamentcija konstatjama uz Vidzem atrastajiem

16.-17.gs. zlrnoqqredzenlern". Trkstot tuvkm datanas iespjm, tips

visprinti attiecinms uz 16.-17.gs.

Pakavsaktu ar ripu galiem klst sastopamas ari tipoloiskajam kopumam

netipiskas, savdabgas saktas, kuru izdalana atsevi tip vai variant analtiski

orientt tipoloij nebtu likumsakarga un tikai nepamatoti sadrumstalotu

tipoloisko rindu. Viena no interesantkajm drn saktm ir Cesvaines kapstas

10.kapa dzelzs sakta (A 12304:6) ar samr plnm, korozijas bojtm ripm un

tordtu masvu loku ( loka griezuma diametrs 8mm). Saktai stipri bojta dzelzs

zosla ar vidji platu pdu.

Atsirga ir Tirzas tuvum atrast sakta (CWM 6470) ar lielu auru, kop ar

loku atlietu ripu ( otrs gals bojts, iespjams, jau atlejot saktu). Netipisko ripu

papildina grezni veidots loks, kas tordts no ar punkttu Iniju rottas stieples

(10.zm.5) .. Neparasti rottais loks un zosla, kuras plat pda un adata rottas ar

no smalkas Inijas veidotu ornamentu ( lkloa Inija kop ar ziedveida ornamentu)

au] uzskatit o saktu par profesionla rotkaa darinjumu, tuvu RPG IV saktm.

Netipisko saktu klst pai izdala Lgatnes empju depozta sudraba sakta

(A 11511:13; LKS 1937. - LXIII:1) ar ariem ziedveida galiem, kura gan ar ripu

galiem saistma visai nosacti. Greznie, ar stikliiem rottie gali vistuvk saists ar

Tirzas saktu un auj empju depozta eksemplru uzskatt par RPGsaktu ietekmtu

vlinu profesionla rotkaa darbu.

RPG pakavsaktu atradumu koncentrcija [au] runt par pakavsaktm ar ripu

galiem k pakavsaktu loklu tipoloisku kopu, kas 16.-17.gs. plak sastopama

tikai noteikts teritorijs ( skat. 7. un 8. karti). Arheoloiskaj Iiteratr nav

sastopamas nordes uz pakavsaktm ar ripu galiem Uetuvas teritorij, saldzinoi

neliel skait ts prstvtas ari Latvijas teritorij uz rietumiem no Daugavas, bet

pavisam maz to atrastas dienvidaustrumu dal - analiztaj materil Latgali

reprezent tikai trs saktas. o saktu atradumi koncentrjs Vidzem,158

gaJvenokrt tagadjos Madonas (34 saktas), Ogres (21 sakta), Rigas (19 saktas) un

Valmieras (18 saktas) rajonos, kur konstattas ari to vlns, greznks, ar cunftu

amatniecbu saistts formas (RPG III, RPG IV). Vidzem atrastas ari saktas ar

arajm ripm ( Tirza, Ugatnes empji). Udzs Vidzemei RPG saktas plai

prstvtas igauu arheoloiskaj materil, kur ts konstattas gan viduslaiku

kapstu inventr ( pai Igaunijas dienvidu da) , gan ari dzlvesviets". eit

atrasts saktas tuvu Idzigas Latvijas teritorij izplattajm, atsevius eksemplrus

iespjams iekaut izstrdtaj tipoloij. T, piemram, RPG II tipu prstv

pakavsakta no Kambjas 7 (Kirme K. 1986. - 111.49),bet RPG III - pakavsaktas no

Palamus (Kirme K.1986.-111.50)un Prnavas (CWM 65098). Atirgas tipoloisks

formas vrojamas viengi vlins saktas, kuru ripas rottas ar ziedveida ornamentu

(Ehted 1970.-111.23;Kirme K.1986. - 1I1.53).lgauu mkslas vsturnieks K.Kirme is

pakavsaktas dat ar 16.gs. ( Kirme K.1986. - 27-28 Ik.), ts, lidzigi k Latvijas

teritorij, tpat acmredzot sastopamas ari 17.gs. ( Ehted 1970. - 111.23).Mletjarves

kapst RPG pakavsakta ar nerottiem galiem konstatta apbedjum kop ar

16.gs. skuma montu (Valk H.1985. - 378 Ik., Taf.)(XVIII:1). Tdjdi jsecina, ka

RPG pakavsaktas 16.-17.gs. raksturgas Vidzemes latvieu un igauu daai.

Rezumjot RPG saktu analizi, jsecina, ka is saktas uzskatmas par saktu

ar noplacintiem uzliektiem galiem attstbas beigu posma savdabgu rezulttu un

veido samr plau vlno pakavsaktu klstu. Pakavsaktu ar ripu galiem enzes

skurni attiecinmi uz 15.gs. beigm, kad pards senkie to tipi. Savas izplatbas

pamatlaik - 16.-17.gs. - ts ir visbagtk ornamenttas un krks pakavsaktas.

lespjams, ka is rotas saglabjs lidz pakavsaktu k saktu grupas eksistences

beigm un sastopamas v117.gs. vid - treaj ceturksni.

Pa/indes

1 Grotnu kapstas 12.kap RPG 11-6 sakta konstatta kop ar Rgas brvpilstas 1571.gada iliuun Prdaugavas hercogistes 1572.gadailiu (A 12499:11 -12), bet Kastrnes Skubiu 2.kapainventr 1623.gada polu ili (A10281:2).

159

2 Ar Iklou ornamentu rottas adatas raksturgas etnogrfiskajm risaktm (skat.: LTM 1967. -715., 717., 718. u.c. att.; ATAaC1986. - Pl1c.72,75).

3 Trvetes sanatorijas drza kapstas 5. kapa inventr Idzdots 1573.gada Agas brvpilstas ili(vI 21:90). Sprieot pc citu apbedjumu datjuma, ar 16.gs. beigm - 17.gs. pirmo pusi datjamaari Kastrnes Skubiu 4.kapa APG 111-2sakta (A 10283:1), kura konstatta kop ar 17.gs.raksturgu zmoggredzenu (A 10283:4).

4 ds galu savienoanas veids novrojams ari citu apakgrupu saktm. Visspilgtk un plak tasvrojams 16.-17.gs. pakavsaktm ar atrottiem galiem (skat.: ATG 111-2).

5 Gredzeni ar tklveida rotjumu, kas Idzgs saktu ripu ornamentcijai, atrasti PromuItu Prieu kaln(Urtns J.1994. - 4.att.:1) un Daudzieos (Zagorska 1.1980. - 2O.att.:5), plak das formas unrotjuma gredzeni izplatti Dienvidigaunij (Valk H.1991b. - Tahv.xXIX:8, XXX:7,9).

6 Pakavsaktas ar ripu galiem Igaunij atrastas Vbinas (Valk H.1986. - Taf.XXX:1, Taf.XXXII:14),Voorekilas (AyH M.1981.-Ta6A.XXI:9,10), Mletjarves (Valk H.1985.-Taf.:1,3), Ervu (Valk H.1991.-Ta1,XII:6) u.c. kapsts. Ldzga Latvijas materilam ir ar o saktu proporcionalitte citu pakavsaktuklst - t, piemram, Ervu kapst APG saktas veido 10% no kopj pakavsaktu klsta (3 saktasno 30, skat.:Valk H.1991. - 379 Ik.)

7 Netlu no Tartu Kambj atrastajai saktai pc galu formas, ornamentcijas, loka un zoslasveidojuma analoga ir Aiukalna APG 11-1sakta (AI 1488:21). Var uzskatt, ka abas saktas darinjisviens meistars. Dienvidigaunijai k to darinanas vietai netiei par labu liecina Kambjas saktasmateri1s - atinb no Aiukalna eksemplra t darinta sudrab ( Kirme K.1986. - 111.49).

160

IS.tabulaPakavssktu ar ripu galiem (RPG) tipu un variantu hronoJolsk izp/stiba.

17.g8.

16..gs.

15.g8.

17.gS.

16..g5.

15.g5..

~

I

~rPGI IR.Pa....... 1~.-IA:PGl.RPG.'..'. ~HPG..-.12 L...!::i-J1-5, .I

~

' .~i'PG'APG 111-3UI-2.-

I ~-, APG APG . U-6

Il~ ..-- ' .RPG 11-5,11-4, I

IIB~~1

I

- pamatizplatbas vai droi datjams eksistences laiks

-hipottiski pieauarns vai epizodisks eksistences laiks

161

7. karte

v I

I

-. - I 0 0I! ~, .' >EQmm6:mm

Lai gan tipa ietvaros loka veidojums vari (ipa.i t rsgriezuma forma) vrojama

192

izteikta tendence veidot to tordtu vai ari imitt tordjumu ar dzli iegrieztu rievu

paIdzbu.

ZLG II tips ir viens no skaitliski vismasveidgk prstvtajiem tipiem Latvijas

viduslaiku pakavsaktu ar zvrgalvu galiem klst. oti plai is saktas reprezenttas

Talsu Vilkumuias ezer atrastajs rots (skat. V tabulu). Pc galu veidojuma

stilizcijaspakpes tipa ietvaros izdalmi etri varianti.

ZLG 11-1. Pakavsaktas ar tipam raksturgo iegareno zvrgalvu formu un

aptuveni vienda augstuma abm daarn, kurm "purna" dala ar diviem

iegriezumiem sadalta trijs das (15.zm.3). Atsevios gadjumos nedaudz

akcenttkveidots "purna" da/as augjais izvirzjums. Zvrgalvas nereti rottas ar

dubultapu (dubultsaulu), punktu vai svtriu ornamentu. Varianta saktu loki

visbiek griezum segmentveida ( lieti), tos rot slpu svtru tordjuma imitcija.

Hronoloiski senkajm saktm zvrgalvas biezkas (vidji 5-7mm), tm

izdaltas divas ausis, biek sastopama ornamentcija, vlkajm saktm

zvrgalvas plnkas, to "ausis" veidotas ar vienu nesadaJtu izvirzjumu. pai

biezaszvrgalvas konstatjamas 12.gs. pakavsaktm ar " tipa iezmm zvrgalvs.

t, piemram, kdai !u senkapu saktai (A8130:6) tie veidoti 6,5 mm biezi, bet

lielajaiRikopoles saktai (A 7745:4)- pat 9 mm biezi.

Ar 12.gs. beigm - 13.gs. skumu datjamas saktas ar varianta arhaiskm

pazmm konstatjamas Ikiles kapstas 480.kap ( VI 130:555, 556, 558) un

Meotnes kapulauka 33. apbedjum ( A 11316:1). Tm rpgi veidots griezum

ieliekta segmenta( Ikiles kapsta)vai apal(Meotnes kapulauks) loks ar savtas

dubultstiepltes vijuma imitciju. Ldzgi darintas zvrgalvas, bet primitvk veidots

loks un zosla (darinta atkrtoti?) konstatjamas Mrtisalas kapstas 658.kapa

apbecfljumasaktai (VI 122:809), kura atrasta kop ar 15.gs. vidus - tre ceturka

montm. Kdai citai vlkai varianta saktai (Madlienas bazncas kapsta, A

8883:7) konstatjam zosla ar griezum taisnstrveida adatu un plato, ar trim

izcilu rindm rotto pdu Idzgi [au] varianta eksistences laiku meklt v114.-15.gs.

ZLG 11-1 varianta pamatizplatbas laiks tomr attiecinms uz 12.gs.

vidu/beigm - 13.gs. im datjumam atbilst varianta skaitliski lielks da/as saktu

izliekt un griezum apa zoslas adata, k ari to atraanas apstk] - 13.gs. sln

ts konstattas Rg un Sabiles senpilst (vI 200:21;480). Acmredzot saktu

forma turpina saglabties ari 14.gs., bet 15.gs. to atradumi juzlko k

193

neraksturga, epizodiska pardba.

ZLG 11-2.Varianta saktas, saglabjot trsda/gu "purna" daJjumu, atiras ar

izzuduu "pakaua da/as apakjo izvirzjumu (14.zm.8). Lai gan ari otr varianta

saktm sastopams griezum izliekta segmenta loks, tomr daudz plak

prstvtas pakavsaktas ar tordtu vai griezum apau loku, kuru klj dzias

tordjumu imitjoas rievas.

Ldzgi k tipa pirmaj variant, vrojama ZLG 11-2saktu ilgstoa eksistence-

varianta ietvaros nosacti var izdalt o saktu senko un jaunko grupu. Par

senkajm juzskata divas Rgas Sv. Ptera bazncas 13.-14.gs. kapstas saktas ar

5,5-6mm biezm, rpgi veidotm un ornamenttm galvm, kurm izdaltas divas

"ausis" ( VRVM 41999/1,5; /3,2).Saktu loks griezum segmentveida, 1.kapa saktai

tas grezni ornamentts. Abu pakavsaktu izmri ( 69 un 52 mm) prsniedz tipa

vidjos parametrus, ts raksturojamas k lielas saktas. 1.kapa sakta konstatta

kapa inventr kop ar 13.gs. 1.puses montas atdarinjuma piekariu ( VRVM

41999/1,2). ZLG 11-2varianta pamatmasu veido 13.gs. raksturgs pakavsaktas ar

griezum apau un izliektu zoslas adatu. Visai plau stratigrfiski argumenttu

datjumu ( 11.-13.gs.) ZLG 11-2 saktm Trvetes materil sniedz E. Brvkalne (

BrivkaJne E.1974. -3.att.:3,24,25). Aplkojot to kontekst ar citm varianta saktm,

akceptjama liekas t beigu dala (12./13.gs. mija - 13.gs.).

Plak nek pirmais variants ts sastopamas ari 14.gs. konteksta'. VIks

varianta saktas attiecinmas uz 15. un pat 16.gs. Dobeles kapstas 911.kapa

sakta ar griezum segmentveida loku un nodiluu t rotjumu (vI 234:2537)

konstatta kop ar arhibskapa Mihaela Hildebranta ( 1484-1509) iliu (vI

234:2610), bet ZIku Jaunbrzkalnu savrupatrastai saktai ( A 9293:20) konstatjama

16.gs. raksturga vienmrgi plata zosla. Zosi as forma ar griezum taisnstrveida

adatu uz 14.-15.gs. [au] attiecint ari Mrtisalas kapstas 812.kapa ( VI 122:1052)

un Zru Apenieku (CWM 6966) saktas. Jsecina, ka 2. varianta saktas pards

nedaudz vlk un ir izplattas ilgk k ZLG 11-1tips.

Varianta kopjie hronoloiski ietvari - 12./13.gs. mija - 14.gs., epizodiski ts

sastopamas ari vlk ( 15.-16.gs. skums).

ZLG 11-3 varianta saktu zvrgalvm gali Idzgi tipa pirm varianta

zvrgalvm, to atiro pazme ir izzuduais "purna" trlsdaqais daljums. Galvm

194

raksturqa plai atvrta "mute", kur atirb no ZLG 11-1trkst vidj izvirzjuma

(14.zm.9).

Variants acmredzot raksturo tipa tlku transformcijas procesu - t

vienkroanos. adu piemumu netiei apstiprina ari o saktu loku vIk forma

- tie ir griezum ape] ar tordjumu imitjou rievu iegriezumiem, kas parasti klj

tikai loka virsjo, redzamo pusi. Retk sastopamas saktas ar tordtu loku. Ldzgi

daudz mazk konstatjamas ari rottas zvrgalvas, kuras prsvar sastopamas tipa

senkajm saktm.

Varianta saktm 13.gs. raksturgas zoslas ar griezum apau, izliektu adatu

un strainu pdas paplainjumu. Sprieot pc zoslas taisnstrveida griezuma, ar

13./14.gs. miju - 14.gs. droi datjama kda Talsu Vilkumuias ezer atrast ZLG

11-3sakta (TNMM 1217) un Ances kapstas savrupatradums ( WM 6314). Ldzgs

datjums attiecinms ari uz Dundagas Laukumuias kapstas 1.kapa saktu ( A

7313:1) un Drabeu Uplantu 6.kapa (vI 134:22) saktu. Ldz ar to secinms, ka ZLG

11-3saktas samr kompakti konstatjamas 13.-14.gs. kontekst.

ZLG 11-4varianta gali veidotas pc ZLG 11-2zvrgalvu parauga - tm izzudis

"pakaua" daas apakejais izvirzjums. Atirb no otr varianta, "purna" dala

veidota, to sadalot divs das (14.zm.7). Varianta prjs pazmes Idzgas ZLG 11-

3 saktm - sastopams viengi griezum apa loks ar tordjuma imitciju un 13.gs.

raksturgs zoslas formas. is saktas plak konstattas Dundag un Ta/su

Vilkumuias ezera materil ( skat. V tabulu).

Varianta eksistences laiks viends ar ZLG 11-3hronoloisko izplatbu - ZLG 11-

4 saktas datjamas ar 13.-14.gs.5

ZLG II tipa ietvaros izdaltie varianti nav uzlkojami par tipoloiski

sastingum, nemaingm vai strikti norobeotm formm. Nereti konstatjami

gadjumi, ka saktas gali var "piedert" dadiem variantiem. T, piemram, atirgi

ZLG 1I-1/ZLG 11-3gali veidoti kdal Talsu Vilkumuias saktai (A10994:393), ZLG 11-

11ZLG 11-2- Mrtisalas pil atrastajai saktai ( VI 122: 1775), bet Jaunvirslaukas

Ciemaldes kapulauka 31.kap atrastajai saktai viens gals darints k ZLG 11-2, bet

otrs - k ZLG 11-4(VI 205:48). Mint galu tipoloisk dadba atspoquo variantu

cieo iekjo saistbu tip, pardot to plstou nomaiu.

Atirb no citu ZLG apakgrupas tipu saktm, II tipa saktas plak

prstvtas ari rpus Latvijas teritorijas. Dadiem tipa variantiem tuvas formas

195

atrastask Krievi j (Ceaoaa M.B.1981. ~PHc.30:2), 1gauni.j ( Kirme K.1986. - III.19;

Mustgal savrupatrast sakta,glabjas LVM, CWM 65082) un bij ..Austrumprsijas

teritorija (KyAaKoB 8.1;1.1990. - PHc..13:1 0),. t an Somija ( 8a1ma H.1956. - Abb.41-

41) un Zviedrija. ( Nerman 8.1929. - Fig.152; Garlssan A.1988 .. - 8.31,44.3), tomr

v1visvairk i tipa saktas sastopamas Uetuv (LAA 1978. 37 emel.). lespjams,

ka tas saistms ar Il tipa zvrgalvu k senku formu pardanos ..

ZLG IU. Pakavsaktas ar prejas formas galiem, kurs vrojamas ziedveida

formas, saglabajoties atsevim otra tipa zvrgalvugalu iezrnm (1S.zim.1,6). o

saktu gali visvwrk atgadina stiliztu liliju (heraJdi.skaslilijas) ziedus. Treajam tipam

ra.ksturigas neliela un vidja izmra saktas ( skat. 23. tabulu) ar griezuma epau

loku, kuru rot. tordjumu imitjoi sekli iegriezumi. Neretiiegriezumos ievietota

saVlla bronzas stieplte. ZLG III saktas uzlkolarnas par prejas formu galu

transformc.ijas procesa .~o prejas raksturu apliecina gan tipa saktu svrstJbas

izmra a, gan ari to saldzinoi nelielais skaits apakgrup. Pc gaju veidojumatipu iespjamsiedafit trs variantos.

23.tabula

Pakavsaktu ar zvrga:tvu un liliju galiem (ZLG)III tipa saktu izmeN (loka diametrs mm)

proporcionaIit8te

765 -

~4 -~32 .~~-

1 "oc;')~E ~aE ;i~E w~e ii;I~E f8~e

~analizta& 24ZlG 111saktas

ZLG III ..t, Pakavsaktas ar stHiztm zvrgalvm, kurm akcentta "purna"

dala, Tak:luvusi augstka, uzsvrtk veidoti maJjie jzvjrzllumi, tdjdi radot lilijasZieda formu (15.zim.6). "Pakaua" dejas izvtrzijumi s~glabjuies ka. mazk

uzsvrti, atspogulojot ZLG HI~lradniecibu ariepri.ekj tipa saktrn. Izteiktkas II

tip.a tezrnes sag,labjusi kda Taurupes Vec.muinieku sakta, kurai gali rotti ar

Punktu motvu ornamentu (A 7363:4).

liki1eskapstas 579.kapa inventrs ( gredzeni ar vtdusdaas paresninjumu

196

un robustu tordjuma imitciju), kur Idzdota ari varianta sakta ( VI 130:671)

visum atbilst 14.-15.gs. Prjo varianta saktu zoslu veidojums - griezum

taisnstrveida adata un plata, ar trs izcinu rindm rotta pda - [au] to

pamatizplatbas laiku attiecint uz 14.gs. vidu - 15.gs. ZLG 111-1pamatizplatbai

neraksturgs datjums (16.ga.), sprieot pc aurs, vienmrgi plats zoslas,

iespjams viengi kdai Alksnes apkrtn savrupatrastai saktai (AI 1708).

ZLG 111-2 saktu galu atiro pazme ir izzuduais"pakaua" daas

apakjais izvi rzjums. Variants atspoquo epizodisku pakpi zvrgalvu tlkas

transformcijas proces, izzdot shematizto zvrgalvu iezmm. Pakavsaktu ar

varianta iezmm analiztaj materil ir skaitliski nedaudz ( skat.V tab.).

Ikiles kapstas 240.kap Idzdotas divas ar bronzas vaiu savienotas

das saktas ( VI 130:303,304), ar kurm acmredzot sasprausti tunikveida svrki.

Neskatoties uz kapa inventru ( rotadatas, vaturi u.c.), saktu tipoloisks pazmes

ne!auj ts datt agrk k ar 14.gs. skumu vai pat vidu. Varianta hronoloiskie

ietvari Idz ar to hipottiski ir tdi pai, ka ZLG 111-1- 14.gs. vidus - 15.gs.

ZlG 111-3varianta saktu gali visvairk Idzins stiliztu liliju ziedu galiem - liliju

ziedlapas veidojas no "ziedpumpura" , kuram izzudui iepriekejiem variantiem

raksturgie izvirzjumi (15.zm.1). Gali noplacinti, tie tuvojas plnm (2-3 mm)

vceklveloa formm. Varianta saktm domin griezum taisnstrveida zoslas

adata, plat pda rotta ar triju izci!u rindm. is tipoloisks pazmes [au] variantu

datt Idzgi k ZLG 111-1un ZLG 111-2- 14.gs. vidus -15.gs. Ldzgi ( ar laiku Idz

15.gs.) du saktas fragmentu Raunas Tanskaln dat ari F.Balodis ( Balodis

F.1928. - 64.lpp., III pl.:21).6

Ldzgi k II tip, ari ZLG III saktm novrojama dadu variantu gali vienai

saktai. K piemrs atzmjama Alksnes apkrtn atrast sakt, kurai viens gals

veidots k ZLG 111-1,bet otrs - k ZLG 111-2(AI 1708).

ZLG IV. Pakavsaktas ar plnm liliju galu vdekvetda formm, kuras

pakpeniski zaud ITdzibu ar reliem liliju ziediem; tos iespjams raksturot k liliju

ziedus, kas transformjuies ITdzvdekveidqrn formm. Saktu galu darinanas

tehnoloiskais process, saldzinot ar iepriekjo tipu saktm, ir maksimli

Vienkrots - tie veidoti, noplacinot loka galus un ar nedziu, biei vien primitvi

veidotu iegriezumu paldzbu atdalot nosactas "ziedlapas". K ZLG saktu

197

vienkroans produkts, ceturtais tips viduslaiku rotu klst prstvts samr

plai ( skat. V tabulu). Tam raksturgaslJidji lielas un lielas saktas (35-55mm), lai

gan sastopamas k mazka, t ar lpai I'iela izmra eksemplri (skat. 24. tabulu).

24. tabula

Pakavsaktu ar zv.rgaJvu un liliju galiem (ZlG) tv tipa saktu izmru(loka diametrs mm)proporc::ionaUtte"

20

15sli 10 5

o2&. 31 36- 41- 46- 51- 5&

iegriezumu rotjumu un izliekta zosla ar trs rindm izciu rottu pdu. Varianta

hronoloiskie ietvari Idzgi ZLG IV-1 - 14.gs. vidus - 15.gs. vidus-otr puse.

ZLG IV-3. Pakavsaktas ar nelieliem ( 8-10mm augstiem), izteikti plniem

vdekveida galiem. Galus nosacts trijs vai vairk "ziedlaps" sadala nedzli

iegriezumi vai pat tikai ~veida svtras snos (15.zm.4). Dam Dobeles kapstas

varinata saktm gali gludi un "ziedlapas" nav iezmtas vispr( VI 234:2964,

2105; 1325.kaps, VI 234:3269).Ts rada nelielu (loka diametrs 28-32mm), vienkru

darinjumu iespaidu, kas domti krekla sasprauanai, dekoratvi lakoniski veidotas

ar o saktu zoslas. Uelkajm saktm izliektas zoslas ar platu, trim lzciu rindm

rottu pdu. Nosacti variantam pieskaitma ar kda IV tipa sakta ( VI 122:166) no

Mrtlsalas 141.kapa inventra ar vidji dziu robojumu nodaltm "ziedlapm" un

punktu rindm rottm galu snu plaknm. Saktai tordts, tipam neparasts loks un

zosla ar platu, izciliern rottu pdu.

Sprieot pc ZLG IV-3 saktu zoslu formas, varianta hronoloiskie ietvari

Idzgi ZLG IV-1 un ZLG IV-2. Stukrnau Vnakalna kapstas 42.kap varianta

sakta konstatta kop ar fragmentru 14.-15.gs. (?) sudraba braktetu ( A

12169:285). Preczku datjumu au] dot Dobeles kapstas 1325.kap Idzdotie

14.gs. vidus - otrs puses montpiekari ( VI 234:3266, 3277-78). Varianta

hronoloiskie ietvaru skums Idz ar attiecinms uz 14.gs. vidu, saktas, sprieot

pec zoslu formas, bija izplattas Idz 15.gs. vidum - otrajai pusei 7 .

ZLG IV-4. Pakavsaktas ar augstiem vdekveida galiem (12-24mm), kas ar 2

ldz 4 nedziiem iegriezurniem sadalti nosacts "ziedlaps". legriezumi no

"vdeka'' malas parasti paturpinti ar garku vai sku svtru paldzbu, uzsverot

galu sadaljumu (16.zm.3). Daos gadjumos konstatjama galu ornamentcija ar

punktu vai Iniju krustveida motvu (Jrmala, A 12159; Saldus kapsta, A 56:26).

ZLG IV-4 varianta saktas sastda tipa pamatmasu ( skat. V tabulu). Ar retiem

izemumiem raksturgs griezum apa loks ar slpu iegriezumu tordjuma imitciju

un izliekta zosla ar pdas paplatinjumu, kas rotts ar trim izciu rindm.

Sastopamas an saktas ar nelielu nerottu pdas paplatinjumu, k ar saktas arrottu zoslas adatu ( Saldus kapsta, A 56:26; Mrtisalas kapsta, 138:1166).

Varianta hronoloiskie ietvari, sprieot pc saktu zoslu formm, kopum

attiecinmi uz 14.gs. vidu - 15.gs.beigm. aj datjum lekaujas ar Slpils

199

kapstas 120.kapa sakta, kura tiek attiecinta uz 15.gs. ( nore E., Zaria A.1980. -

193.lpp.). Dobeles kapst ZLG IV-4 saktas konstattas kapu inventros kop ar

14.gs. vidus -15.gs. vidus rnontplekarilern". Hronoloiski vlko datjumu a

kapst sniedz 815.kapa sakta, kas konstatta kop ar no 1514.-1518.g. kaltas

montas darintu piekariu ( VI 234:2315). 15.gs. beigm - 16.gs. skumam

raksturigas zoslu formas konstatjamas ari citam i varianta saktrn ( Jrmala, A

12159; Mrtisalas kapsta, VI 122:1952), lidz ar to ZLG IV-4 eksistences laiks btu

paplainms lidz 16.gs. skumam.

ZLG IV-5. Pakavsaktas ar plni noplacintiem galiem, kuros savienotas

stilizto ziedu "vdekveida" un atsevias zvrgalvu galu iezimes. Galiem raksturigi

plnie "vdek]l", kas ar viena vai vairku iegriezumu paldzibu sadalti nosactajs

"ziedlaps", un zvrgalvu "auslrn" Idzigie izvirzijumi galu aizmugurj dal

(16.zm.1,4). Izvirzijumi var bt novietoti k "pakaua" augj un apakj da" ,

t tikai augj da" . Verlantam tipam raksturigais griezum apaais loks ar slpu

iegriezumu tordjuma imitciju un izliektas zoslas ar griezum taisnstrveida adatu.

ZLG IV-5 saktrn vrojamas toklas tipoloiskas grupas iezmes - ar retiem

izmumiem ts sastopamas Latvijas rieturnda, galvenokrt kuru apdzvotajs

teritorijs.

i varianta hronoloisko ietvaru noteikanu apgrtina takts, ka lielk dala

saktu iegtas k savrupatradumi. Jrkalnes Darvdedu 11.kap das saktas

fragments (galva) iegta kontekst ar agrinu 14.-15.gs. rlsaktu ar uzrakstu "AVE

MARIA" ( A 9198:2), varianta saktas konstattas ari Talsu Vilkumuias ezera rotu

ktst (A 10994:395, 406).Zoslu veidojums lauj ZLG IV-5 saktas visprinti datt ar

14.-15.gs.

ZLG IV daudzskaitlgs saktas uzlkojamas par izteikti Latvijas teritorijai

raksturigu saktu tipu, tomr kdai savrupatrastai Jelgavas muzeja saktai k

atraanas vieta nordta bij. Austrumprsijas teritorija (JVMM 11671).

ZLG V. Pakavsaktas ar plniem noapaotu formu transformtiem ziedvieda

vai zvrgalvu galiem, kuros prmrigi stilizto veidojumu pirmparaugus ( zvrgalvu

vai lilijas ziedu) grti atpazt (16.zm.2). Nereti gali veidoti asimetriski ( Martisalas

kapsta, 403. kaps, VI 122:425, 943.kaps, VI 122: 1266, s.a. VI 122: 1775; Talsi, A

11197:2 u.c.). Tips raksturojams k plno "vdekveida" galu tlks

transtormcijas rezultts ar izteiktm o galu deenercijas pazmm. Saktu loks

200

parasti griezum apa ar slpiem tordjumu imitjoiem iegriezumiem, lai gan

sastopami ari atirgi loka veidojumi ( nerotts loks, griezum segmentveida loks).

ZLG V saktu zoslu formas ar viegli izliektu adatu un nelielu nerottu pdas

paplainjumu sastopamas 14.-15.gs. Jaunbrzkalnu ( A 9294:7) un Dobeles

kapstas saktm (vI 234:2663) vrojamas zoslas, kas vienmrgi saaurins

virzienuz adatas smaili. o zoslu forma plak sastopama, skot ar 15.gs. beigm

- 15./16.gs. miju. Mrtisalas kapstas 943.kapa saktai 16.-17.gs. raksturg

vienmrgi plat ( 2-3mm) un taisn zosla bez pdas paplainjuma, bet Dobeles

kapstas 815.kap Idzgu saktu ar neizteiksmgiem, noapaotlern galiem dat

Trbatasbskapijas 1514.-1518.g.feni kapa inventr (VI 234:2315).

ZLG V tipa saktas atspoqu]o pakavsaktu ar zvrgalvu un liliju galiem

eksistencesbeigu posmu un attiecinmas uz laiku no 15.gs. beigm Idz 16./17.gs.

mijai.

ZLG VI. Vidji lielas pakavsaktas ar gareniskiem, sniski saplacintiem

robotiem galiem, kuri veido patnas, deenertas zvrgaJvasizdalmas atsevi,

VI tip (16.zm.5). ZLG pakavsaktu apakgrup is saktas prstvtas ar nelielu

eksemplru skaitu. aj attstbas Imen, sprieot pc stilizcijas pakpes, saktu

galiem ir zudusi to attlojuma saistba ar kdu konkrtu objektu, tiem uzsvrti

dekoratvs raksturs. Dobeles 735.kapa saktai ( VI 234:2034) iegriezumiem robotie

gali veidoti noapaoti, bet Leimau Augsto kapu 140.kapa saktai ( VI 136:168) un

Dignjas Reiu saktai ( 8362:4) zvrgalvas darintas asiem, noteiktiem striem.

Vism saktm loks griezum apa ar tordjumu imitjoiem slpiem iegriezumiem,

zosias vienmrgi platas bez pdas paplatinjuma vai ar neizteiktu pdu.

VI tipa saktu no Dobeles kapstas dat 14.gs. beigu montpiekarii

735.kapa inventr (vI 234:2050-51).T konstatta kop ar divm ZLG IV-4 saktm.

emot vr varianta izplatbas augjo robeu, mint VI tipa sakta uzlkojama

par deenrto zvrgaJvu attstbas skumposmu raksturojou eksemplru.

Dignjas Reiu un Leimau Augsto kapu saktm raksturgas auras, vienmrgi

plats zoslas, kas sastopamas 16.-17.gs. saktm. Leimau Augsto kapu saktas

vlno datjumu netiei apstiprina ari is apbedjumu vietas kopjie hronoloiskie

ietvari - apbedjumi kapst attiecas gaJvenokrt uz 17.gs., tikai daus

savrlJpatradumus iespjams datt ar 15.-16.gs. ( Apala Z. 1979. - 257.lpp.).

TdjdiZLG VI saktu hronoloqlskie ietvari pamat attiecinmi uz 15.- 16.gs.

201

Skaitliski nelielu, bet savdabgu ZLG saktu tipoloisko grupu veido ZLG VII

tipa saktas. im saktm masvas un garenas patni veidotas zvrgalvas, kas

entiski grti saistmas ar citu ZLG tipu saktu galiem. Ts atir savdks

zvrgalvu stilizcijas veids, kas viduslaiku pakavsaktm raksturojams ka sarnr

realistisks. ZLG VII zvrgalvm raksturgas akcenttas, garas un senkiem

eksemplriem dubultotas "ausis" un izvirzta apakja ( "zoda") dala. Saktu gali

veidoti apjomgi, tiem parasti rpga apdare. Tipa saktm konstatjams pts vai-

retk - ar dzirn tordjumu imitjom rievm rotts loks. Tieas paralles im

saktm konstatjamas Lietuv, Polij un bij. Austrumprsijas arheoloqiska

maten'" . o saktu pla izplatba tiei Lietuvas materiJ liek uzskatt tas parraksturgmtiei im teritorijm ( Vijups A.1994.- 125.lpp.) - Latvij tas ievestas vai

darintas uz vietas pc rjiem paraugiem ( Vijups A.1994. - 126.-127.lpp.), ko

netieiapliecina ari o saktu nelielais skaits ( pavisam tipam pieskaitmas 9 saktas,

skat. V tabulu). Pc galu veidojuma is saktas iespjams iedalt divos savstarpji

ciei saisttos variantos.

ZLG VII -1. Vidja un liela izmra pakavsaktas ar masvm zvrgaJvmun

ptu loku (17.im.1,2,4,5,6). Mazks saktas diametrs ( Dundagas Laukumuia,

4.kaps, A 7316:27) ir 35 mm, lielks ( Koknese, A 7992) - 64,5 mm. Tam

raksturgas masvas, biezas ( 5,5-8mm) un augstas ( 20-27mm) zvrgalvas, kas

neretiveidotas no zemas raudzes sudraba (Dundagas Laukumuias un Aizkraukles

saktas). Varianta saktm loks, kas pts no trim - etrm bronzas stieplm;

DundagasLaukumuias un Ciblas kapulauka ( A 7781:11) saktm lok ieptas v13-

4 rnazkassavtas dubultstiepltes. Visgreznkais un tehnoloiski saretkais loks

ir Laukumuias saktai - etras liels stiepls, kas savtas no trim mazkm un

papildus iepts etras mazks dubultstiepltes, Idz ar to loka darinanai kopuma

izmantotas20 atsevias stieples. Ldzgi veidoti loki ari vairkm Lietuvas saktm (

DaugudisV.1968. - Pav.13-18;Engel C.1931. - Abb.12:c,d).

Pirm varianta saktas datjamas ar 14.gs., par senko uzlkojama

Laukumuias4.kapa sakta (17.zm.1), kura konstatta kopa ar 13.gs. beigu - 14.gs.

s'kumamontpiekariiem (Pdebornas bskapa Oto I (1277-1307)denrs, DSi 73,

77) . Ldzgs datjums sniedzams ari Ciblas kapulauka 1 B uzkalnia apbedjuma

202

un Ozolmuias kapulauka II kapa saktrn" . VIks datjums ( 14.gs. vidus -

beigas) ir Koknes savrupatrastajai saktai (A 7992)un Mrtisalas kapstas

403.kapa saktai( VI 122:425), kurm griezum taisnstrveida zosla ar paplaintu,

trim izciu rindm rottu pdu. pai atzmjama pirm varianta zvrgalvu

darinanastehnoloija, atsevii atlejot zvrgalvas uz jau sagatavot loka galiem (

VijupsA.1994. -126.lpp.).

ZLG VII -2. Saglabjoties tipa pamatpazmm - relatvai masivittei un

zvrgalvu garumam -, otraj variant notikuas btiskas tipoloiskas izmaias.

Zvrgalvaskuvua plnkas (3-5mm) un aurkas, agrko divu "ausu" viet ncis

viens, nesadalts izvirzjums. Pakavsaktu loks atliets reize ar galiem ( gali atlieti jau

atliekt stvokl, tikai paralli - vien plakn - ar loku), zvrgalvu "zodi" saplst ar

loku. Uzliecot galus uz augu perpendikulri lokam, Dignjas varianta saktai (RLB

697) kreisai zvrgaJvai "zods" atlzis no loka (17.zm.7). Prmaias skruas ari

pakavsaktu loku. Sareto pinuma tehniku nomaina griezum apa loks ar

tordjumu imitjom rievm. Dignjas un Lokstenes ( Mugurvis .1977. - XXXV

tab.:23) saktm zoslas ar paplatintu pdu un griezum taisnstrveida adatu,

Lokstenessaktai pda rotta ar zobrata ornamenta lnijm.

Otr varianta pakavsaktu zvrgalvas pc galu stilizcijas tuvas Lietuvas

sudraba pakavsaktu galiem Stakliu, Kretingas un Mitkikes 13.-14.gs. depoztos (

Daugudis V.1968. - Pav.14,15,18).Tomr is Lietuvas pakavsaktas atzstamas par

hronoloiski senkm, jo to zvrgalvm vienmr veidotas divas "ausis", loks pts

no vairkm stieplm. Tiekas analoijas konstatjamas Obeu un Jaktaiu

kapulauku 15.-16.gs. skuma kapu inventros (Urbanaviius V., Urbanaviiene

5.1988.- Pav.96; Urbanaviius V.1979. - Pav.15:2, 21:4). aj datjum iekaujas ari

Lokstenes saktas atraanas apstk]i. T atrasta celtnes tuvum, ko .Mugurvis

dat ar 15.gs ( Mugurvis .1977. - 85.lpp.). Trkstot droi datjamiem 16.gs.

atradumiem, Latvijas arheoloiskaj materil ZLG VII-2 pagaidm datjams ar

15.gs.

Savdabgs starpposms, kur apvienoj k pirm, t otr varianta iezmes, ir

Trvete atrast neliel sakta ( A12551:18). Saktai primitvi veidotas vidji biezas

(4mm)zvrgalvas ar divm "auslrn", kas IdzgasZLG VII-1 galiem, bet gali un loks

atlietivienlaicgi un zvrgalvu "zods" savienots ar loku. Griezum apao loku, Idzgi

203

k ZLG VI-2 saktm, klj dzili tordjumu imitjoi iegriezumi (17.zm.3).

K primitivizta ZLG VI tipa sakta jatzim ari kda Aizkraukles kapst

savrupatrasta pakavsakta ar augstm ( ap 22mm) un masivm zvrgalvm un

griezum neregulra segmenta loku, kuru rot slpas iegriezum svitras ( A

12235:10). Saktas zoslas tipoloisks pazimes ( izliekta zosla ar griezum

taisnstrveida adatu un vidji platu pdu) [au] to visprinti datt ar 14. - 15.gs.

ZLG VII tips ar t varicijm Latvijas teritorij kopum attiecinms uz 14.-

15.gs.

Nelielu skaitu viduslaiku ZLG pakavsaktu nav iespjams pamatoti iekaut

izstrdtaj analitiskaj tipoloij . o apakgrupas dau veido gadjuma rakstura

formas, kuras sastopamas 1-2 eksemplros un kuru izdaITana atsevios tipos tikai

noslogotu veikto tipoloisko anaITzi.

K du saktu piemrs vispirms jatzim kda Skult savrupatrasta sakta (

CVVM 64849) ar rpigi veidotiem apsudrabotiem (?) galiem, kuri darinti realistisku

heraldisko liliju veid un ornamentti ar saretu rakstu (18.zm.2). Saktas loks vts

no griezum etrstrveida etrm stieplm. is saktas netradicionlais veidojums

un rpigais tehniskais izpildjums rada profesionJa rotkaa darinjuma iespaidu.

Udziga, tikai sudrab veidota 16.gs. sakta zinma Igaunij ( Kirme K.1986.-1I1.51),

ari Skultes saktu iespjams datt ar lidzigu laiku.

Nosacti ZLG saktu apakgrupai pieskaitms ari kds darinjums, kur

saktas lokam izmantota 11.-12.gs. aproce ar zvrgalvu galiem (Brzpils

Bonifacovka, RDM IV 22). Aproces zvrgalvu gali uzlocti perpendikulri lokam, ts

diametrs nedaudz samazints, aproci rpigi salocot mazku. Savdabigajai saktai

izliekta zosla ar platu pdu, ko rotviens izcilnis, un griezum izliekta taisnstrveida

adatu (18.zim.1). Zoslas kopjs tipoloisks formas [au] o jaunveidojumu

visprinti attiecint uz 14./15. - 16.gs.

Senku formu atkrtota izmantoana konstatjama ari Dobeles kapstas

425.kapa saktai ( VI 234: 1288), kurai realistiski veidotas rnasivas zvrgalvas ar

izceltiem "acu" valniiem un iezimtm "acirn''. ai saktai aura zosla bez pdas

paplainjuma, kas [au] to datt ar laiku ne trku par 15./16.gs. miju. Tuvkas

paralles konstatjams Trvetes pilskaIna materil ( Brivkalne E.1974. - 3.att.:11).

Dobeles sakta uzlkojama par senkas saktas atkrtotas izmantoanas piemru,

204

prveidojot ts vistrk salstoo dau - zoslu. Ldzgi piemri vrojami ari cits

pakavsaktu apakgrups ( skat., piemram, PVG saktu analzi). VI dzelzs

laikmeta pakavsaktu atkrtota izmantoana pai spilgti pards Augustiniu

kapst , kur vl dzelzs laikmeta pakavsakta ar daudzskaldu galiem un griezum

setrainuloku atrasta 15.gs. vidus kap ( Berga T.1996. - 65.-66.lpp., 6.att.).

Unikla ir ari kda Kru Ainavs savrupatrasta sakta ar atpazstami veidotm

putnu galvm (A 3398), kurai pagaidm nav konstatjamas paralles un kuras galu

veidojums radikJidison ar zvrgaJvmcits sakts (18.zm.3).

Pakavsaktas ar zvrgalvu un liliju galiem veido Latvijas viduslaiku pakavsaktu

materil pau apakgrupu, kurai raksturga liela tipoloisk daudzveidba.

Saldzinotar Uetuvas teritorijas un igauu arheoloisko materilu, ZLG pakavsaktas

eit prstvtas pai plai un saglabjs vismaz Idz 16.gs. beigm. Igauu rotu

materilis saktas nav raksturgas un prstvtas neliel skait. Neskatoties uz to,ka atsevias o saktu formas aizgtas no Uetuvas (ZLGVII), zvrgalvu un liliju galu

saktas Latvijas teritorij izplattas ievrojami plak, to pamatformas ir atirgas.

lespjams, ka eit apakgrupas ilgstou saglabanos sekmja zvrgalvu

transformcija liliju un "vdekveida" galos, kas saistma ar noteiktu gargo

priekstatuspecifiku.

Parindes

1 Par senkajm aj apakgrup pc mintajm pazmm vartu uzskatt Vievskas Bukumuias(A 11617), Kaunates Rikopoles (A n45:4) un Daugmales pilskalna (A 12600:57) pakavsaktas.Tipoloiski Idzgas iezmes vrojamas ari v1kd Madalnu pilskaln atrast sakt, kuru V.Urtnsattiecina uz 13.gs.(!) ( Urtns V.1986. - 21.att.:5,120.lpp.).

~ levrojami plaka magogalvu saktu sastopamba tiei 11.-12.gs.apbedjumu vietu kapuInventros atzmta vairkkrt (skat.:LPSR arheoloija 1974. - 216.,230.lpp.), magogalvu galusaktu agrnko datjumu apliecina ari to plaa prstvniecba tdos YI dzelzs laikmetakapulaukos, kuros nav zinrnas pakavsaktas ar zvrgalvu galiem (skat.: Mugurvis .19n. -16.tab.).

3 Sniegt tipoloisk analze, kur apkopota lielk dala no obrid arheoloiskaj materilzinmajm viduslaiku ZLG pakavsaktm, pamatos apstiprina jau izstrdto is apakgrupastipoloiju , kas balstta uz ierobeotku saktu skaitu (Vijups A.1987.). Nelielas izmaias iezmjsviengi tipu varianta sadaljurn.

4 Izteikti plai tiei ZLG 11-2varianta saktas prstvtas Talsu Vilkumuias ezera rotu klst (skat.XIX un V tabulu), kur ts nosacti attiecinmas uz 13.-14.gs. varianta sakta zinma ari DrabeuUplantu 2.kapa inventr (VI 134:3; Apala Z.1987. - 13.att.:3)

5 Dundagas Laukumuias 2O.kap trs varianta saktas dat 13.gs. vidus rnontpiekari(Osnabrika, bskapa Engelberta 1(1239-1250) denrs , LVM Aoms145).

205

6 Hronoloiski nedaudz vlka, sprieot pc vidji plats pdas un ar slipu krustu rindu rottsadatas (adatas rotjuma veids plai sastopams 16.-17.gs. saktm ar ripu galiem, skat. pakavskatuar ripu galiem tipoloisko analizi) ir kda Jaunraunas Rubeos atrast sakta (CM A 7205).

7 Ar laiku ap 15.gs. Slpils kapstas 167.kapu ar ZLG IV tipa saktu, kur redzamas k 3., t an 4.varianta iezmes , dat A.Zaria ( nore E., Zaria A.1980. - 194.lpp.), bet dam Mrtisalaskapstas ZLG IV-3 saktm (VI 122: 166, 1165) konstatta rotta zoslas adata. Pdj pazmepards ne agrk k 15.gs., t plak izplatta 16.-17.gs. saktm (Vijups A.1993.).

8735.kap hronoloiski jaunkie montpiekarii ir ap 13OO.g. kaltie Rveles artigi (VI 234:2050-51),1245.kap - Visbijas 1420.-1450.g. gots (VI 234:3098). 1065.kap - Flandrijas Ludvia I 1322.-1346.g. grai (vI 234:3121, 3124, 3126).

9 PasiJciems, WM 6244; Ozolciems, A 76:10 (SVMM); Turlavas Pliu kapi, A 845 (KNM27020);Kurmales Grotlejas, A 763 (KNM 11160) u.c.

10 Jrkalnes Darvdedi, 11.kaps, A 9198:17; Puze, RDM 111347;Valmieras pilskalns, A 9965:553;Dundaga, JVMM II 661 u.c.

" Lietuv tipa greznks saktas, kas konstattas depoztos, veidotas sudrab un nereti rottas arlazurtu (Daugudis V.1968. - Pav.13-14, 18-19 pl.), ts plai prstvtas an kapulaukos atrastajsrots (Urbanaviius v., Urbanaviiene S. 1988. - Pav.96:5, pav. 100:5; Urbanaviius V.1979. -Pav.15:2. pav.21:1 ). is saktas tpat konstatjamas pru kultras arel ( Engel C.1931.-Abb.12:c,d), bet vist1k uz rietumiem atrastas Serock, Varavas vojevodist ( Balti.1991. -111.811)

12 Ciblas uzkalnikapulauka 1 B uzkalnia apbedjuma inventr ir gotiska bronzas sldzene un 10risaktas (A n81:16; A n81:1-10). Ozolmuias II kap ZLG VI saktu dat divas bronzasvairogaproces (CWM 64688).

206

1.6..g5..

15.g5~

14.g5.

13.g5.

1.2.gs ..

17.g5.

16..g5.

15..gs.

1495.

13.gs.

lS.tabulaPakavsaktuaT zvrgalvu un liliju galiem (ZLG) tipu un variantu

hronoloisk izp/stiba.

ZlG1-1

1 ~

~~' IZlG 'ZlG :ZLG.. ' lG

,"J,~~~

- pamatizplatbas vai droi datjams eksistences laiks

-hlpottlski pieaujams vai epizodisks eksistences Ilaiks

207

11.lr.arte

o Zll I - 1 0 Zl' I - 3 Zl6 II - 1 ZUi II - 3 ZUi I - 2 IZUi I -" _ Zlli II - 2 IZlli II - "

,. ..I \ - saldu skaits\ ....,.., prsntscz 2

Il.karte

ZLli IV - 1 IZLli IV - 4 ZLli VZUi IV - 2

~ ZLli IV -:3 IZLli IV - 5 . ZLli VI

"..I \\ J... '"

- saktu skaitsprsnlscz 2

13.karte

N.....o

o

o

ZL' VII - 1

ZLIi VII - 2

IX. Pakavsaktu ar magogalvu un pogu galiem (MPG) apakgrupas

tipoloisk analze

13.-15.gs. Latvijas teritorijas iedzvotju rotu sastv neliel skait turpina

saglabties pakavsaktas ar magogalvu galiem, k ari 12.gs. otr pus no im

saktmattstjusies forma - saktas ar pogu ( apau pogu, skat.:Brvkalne E.1974. -

129.lpp.) galiem. s apakgrupas' saktas viduslaiku pakavsaktu materil

sastopamas reti, un, acmredzot, nav bijuas plai izplattas. Plak pttajs

viduslaiku apbedjumu viets to skaits procentuli neprsniedz 1-3%, daudzas

kapsts un kapulaukos to nav vispr. Uelks o pakavsaktu skaits iegts viengi

Dobeles (8 saktas, 2% no kopj saktu skaita, 3.diagr.) un Mrtisalas ( 8 saktas,

3% no kopj saktu skaita, 4.diagr.) kapsts, bet Aizkraukles un Pvulkalna

kapststs prstvtas tikai ar 1 - 2 eksemplriem ( 1., 5.diagr.). is apakgrupas

tipoloija darb balstta uz 88 saktm ( skat.VI tab.), no kurm dala attiecinma uz

12.gs. - 12./13.gs. miju. Jatzlrn, ka pakavsaktas ar magogalvu galiem un

pakavsaktas ar pogu galiem uzlkojamas par vienas apakgrupas divm ciei

saisttmtipoloiskm kopm.

Tipoloiskaj analiz o saktu sadaljums veikts, par pnmaro pazirru

iZVlotiesvizu1ivisakcenttks un dekorativi nozmgks detaas - galu formu un

ornamentciju. Vadoties pc im pazmm, apakgrup iespjams izdalt etrus

tipus, kurs iekaujarnas gan saktas ar magogalvm, gan pogu galiem:

I tips - pakavsaktas ar magogalvu galiem, kuriem asi lauzta un izteikta

magogalvu galu vidusautne;

II tips - pakavsaktas ar noapaoti veidotm magogalvm;

III tips - pakavsaktas ar pogu galiem un izvirzjumu pogu vidusda;

IV tips - pakavsaktas ar gludi veidotiem pogu galiem.

Apakgrupas tipoloij pirmajos divos tipos izdaltas skaitliski nedaudz

pakavsaktu ar masviem augstiem galiem, kuru stilizcijas forms atpazstams

rnagogalvuatveidojums.

211

Pakavsaktu ar magogalvu galiem pirmaj tip (MPG 1)iekaujamas saktas

ar nosacti realistiski veidotm magogalvm, kurm asi lauzta un izteikta galu

vidusautne (19.zm.2, 20.zm.8). Snskat ts atgdina divas platkajos galos

savienotaspiltuves, ar gredzenveida valniem to apak un aug. Atseviu saktu

magogalvu augj "piltuve" izteikti lielka par ts apakjo dau ( Dobeles

kapsta,VI 234:986; Dzelzavas Strgukalns, A 7378:4). Taj pa laik citu saktu

galuabas daas Idz lauzuma Inijai ir aptuveni proporcionlas ( Mrtisalas kapsta,

VI 122:2170,1691; Aizkraukles kapsta, A 12129:3).

Magogalvu galu veidojums ar izteiktu vidusautni raksturgs Lietuvas

teritorijas 13.-14.gs. arheoloiskajam materilam, kur ITdzgiveidotas saktas plai

sastopamas (Urbanaviius V., Urbanaviiene S.1988. - 74.pav.:1,7; 95 pav.:7;

ZabielaG.1995. - 140 pav.:2). Jatzm, ka ds magogalvu veidojums ir vrojams

jau Gintelikes kapulauka skaitliski lielaj pakavsaktu ar magogalvu galiem 10. -

11.gs. materil ( Vaitkunskiene L.1979. - 22 pav.). Latvij MPG I tipa saktas

sastopamas neJielskait ( skat. VI tab.). To datanu apgrtina o saktu droa

arheoloisk konteksta trkums - lielk dala viduslaiku MPG I saktu iegtas k

savrupatradumi.

Latvij hronoloiski senks saktas ar MPG I tipa iezmm - konusveida

magogalvm , kurm izteikti Iielka to augj dala - zinma no Krotes Brveru

avota (Urtns J., Bernte 1.1994.- 2.att.:1,57.lpp.), kur t datjama ar laiku ne vlk

k 12.gs.,un Krimuldas Kartavu kalna (lVI, AI 1968:4, saktas zosiai 12.gs.

raksturga pdas "sekste"). Magogalvas ar izteiktu vidusautni analiztas ar

Trvetespakavsaktu materil. K iespjamais to izplatbas laiks mints 12.-13.gs. (B -,.II . )nvkalneE.1974. - 5.att..8,11, 129.lpp..

Droi uz viduslaiku periodu attiecinmm saktm raksturga iezme ir

griezum taisnstrveida adata. ds adatas veidojums konstatjams vism

Mrtisalas kapstas saktm ar vidji platu zoslas pda, vienai no trn (vI

122:2170)14.-15.gs. raksturgs pdas rotjums - trs izciu rindas. Vieng I tipa

sakta, kas iegta kapa inventra sastv, ir Dzelzavas Strgukalna 6.kapa

pakavsakta (20.zm.8) ar lielm magogalvm un griezum rombveida loku ( A

7378:4).To dat apbedjum Idzdotie 14.-15.gs. sudraba brakteti (A 7378:3). Ne

agrk k ar 14.gs. datjama ari fragmentr Dobeles kapstas sakta ( saktas

212

magogalva, VI 234:986), Hipottiski agrka (13.gs. otr puse?) vartu bt kda

Aizkraukles kapst savrupatrast sakta ( A 12129:3) ar griezum apau zoslas

adatu, vji izteiktu pdu, nelielm, bet augstu virs loka (20mm) paceltm

magogalvm. Neparasti vla un tipa izplatbas pamatlaikam neatbilstoa ir Saukas

Ratulnu 35.kapa sakta (vI 229:158) - saktai vla vienmrgi plata zosla, kapa

inventrto dat Jana Kazimira Lietuvas vara ili (nore E.1993. - 72.lpp., XIV

tab.:5). lespjams, ka aj gadjum novrojama ari cits apakgrups sastopama

pardba - hronoloiski ilgstoa senku saktu lietoana, ilglaicgas izmantoanas

gaitnomainot vieglk deformjamo saktas dau - zoslu.

Viduslaiku MPG I tipa hronoloiskie ietvari Latvijas teritorij Idz ar to

attiecinmi uz 14.-15.gs., o saktu senkie eksemplri vartu bt sastopami ari

13.gs.otraj pus, kur tie vartu turpint Idzgu 12.gs. saktu tradciju.

MPG I galu veidojums uzlkojama par aizguvumu no Lietuvas teritorij

raksturgajm saktu formm. Latvijas arheoloiskaj materil viduslaiku MPG I

saktas visdrzk ievestas vai ari atdarintas pc ievestiem paraugiem. Netiei to

apliecina ari tipa saktu nelielais skaits k vl dzelzs laikmeta, t viduslaiku

arheoloiskajos piemlnekos.

MPG II. Pakavsaktas ar nopaoti veidotm magogaJvm, kurm snskat

lOdveida,retk ovla forma (19.zim.1,3). Vism saktm galiem apak ziedlapu

pamatnei Idzgs gredzenveida vaJntis.Tipa saktm raksturgi vienkri veidoti un

nerotti, griezum apai loki un vidji lielas, lokam proporcionlas magogalvas.

Viengadjum ( Rga, izrakumi Peldu un densvada iel, VI 193:180) konstatjams

vienkrs gaju rotjums. Droi nodalmas viduslaiku formas im saktm, Idzgi k

MPG1, sastopamas ierobeot skait.

Lai gan tipam konstatjamas plaas paralles Lietuvas teritorijas viduslaiku

saktu materil ( Urbanaviius V.1969. - 1 pav.12; Urbanaviius V., Urbanaviiene

8.1988.- 74 pav.:?), to enzi vartu saistt ar vietjo baltu un somugru tautbu vl

dzelzs laikmeta rotm, kur Idzgi veidotas magogaJvas ir biei sastopama

parcfiba2 Tipu nevar uzlkot par o saktu transformcijas procesa vlnku k

MPG I rezuIttu, jo jau vl dzelzs laikmeta GintaJikes kapulauk sastopamas

saktasar abu tipu magogalvm (Vaitkunskiene L.1979. - 22 pav.).

MPG " viduslaiku pakavsaktas no 11.-12.gs. saktm atir gaju pavirks

veidojums ( nereti tie darinti nedaudz asimetriski) un zoslas forma ar griezum

213

taisnstrveida adatu .. Dobeles kapstas 1311. kapa sakta (vI 234:321:6) un

MrtiQsalas kapstas 792.!kapa sakta ( VI 1.22:1024) pckapu inventra un zoslu

formas attiecinmas uz 14.g5 .. otro pusi -ts.qs. MrtiQsalas kapst o datjumu

apstiprina 792. kapa inventr konststtais 15.gs. etons-piekari tv' 122: 1026).

Robusti veidota pakavsakta no Ples pagasta ar neizteiksmigiem neregulri apalern

galiem, kuros magogalvu pazimes atspogulojas tikai galu apaka. viegli iezimtaj

gredzenveida valnl: (19.zm ..1),ir hronol.oiski jaunak obrd zinm sakta ( A

1133). Ts plata zosla ar neizteiktu pdu un adata, kas vienmrgi saaurins

virziena uz smaili,lauj pak avsaktu datt ar 15.gs. beigm ~16.gs. skumu.

Jsecina, ka analiztaj rnaterll uz viduslaikiem droi attiecinms MPG II

pakavsa.ktas datjarnas ar 14.~15.gs., betatsevii \0 eksempl rl sastopami ari 15.-

15./16.gs..mija. GnJti skaidrojams uz 13..gs. attiecinrnu saktu trkums, kas veido

savdabgu laknu o saktu eksistence. Hipottiski pielaujams, ka atsevias MPG II

saktas ar nerottu loku un lzliektu, griezuma apau zoslas adatu vartubt

attiecinrnas ar uz 13.gs.

MPG nl. Pakavsaktas ar pogugal'iem, kuru vid saglabjies magoQgalvmraksturigais poqaas reljefais izvirzijums (20.zm.3A,7). Galu formas viegli atpazt

vienklirotu un shematiztu mag.ogalvu iezmes, SaJdzinot ar tam, MPG III pogu

gali ir ievrojami plnki un snskat veido ovlu, biezu segmentu vai su galvu

formas, saglabjot vairk vai mazk izteiktu snu autnL Atirb no magogaJvu

galu saktm, pogu galiemizzudis apakjaisgredz.enveida valntis, gan veidoti

neproporcionJi lieli lokam. MPGIU tipam raksturgas nelielas saktas ( loka diametrs

20~30mm), lielkas saktas sastopamas tikai atsevios gadijumos ( skat, 26. tab ..) .

.26.tabula

MPG III tipapakavsaktu izmr1 ( saktu loka diametrsmm"

2Q.25mm 2f).3)nm, 31-33mm 36-4Cmm 41-45fmn

"salduizmnJ .SaIidZinjUmam izmantotas 33 MPG III saktas

21!4

Pcpogu galu ornamentcijas motviem tip iespjams izdalt trs variantus (MPG

111-1;MPG111-2;MPG 111-3)(skat.4.att.220.lpp.).

MPG 111-1.Pakavsaktas ar pogu galiem un reljefu izvirzjumu t centr, kuru

rotjumapamatu veido izliektu vai taisnu Iniju raksts (4.att., 20.zim.7). Saktu galos

vairkas viena otrai parallas Inijas grupjs ap izvirzjumu centr un veido

trsstrveida ( retk - etrstrveida) motvu, kas nereti papildints ar citiem

rotjoiem elementiem (ap/iem, punktiem, su svtru Inijm). Domin nerotts,

griezum apas ( ovls ) loks, lai gan sastopamas ari saktas ar tordjumu

imitjoiem dziiern iegriezumiem, kuros atsevios gadjumos ievietota divkri

savta bronzas stieple vai atveidota ts imitcija ( Ikiles kapstas 480.kaps, VI

131:557; audonas Odziena, A 1383:7; Mrtisalas pils, VI 122:1550 u.c.).

Variantarn raksturga izliekta zosla ar nelielu pdas paplatinjumu un

griezumapau adatu. Platka un izteiktka zoslas pda, kuru rot parallu Iniju

ornaments, konstatjama kdai Trvetes pilskaJna saktai (VI 24:811), kuru

E.BrvkaJnedat ar 12.-13.gs. ( Brvkalne E.1974. - 5.att.:14,129.lpp.). Mrtisalas

pil savrupatrastajai ( VI 122:1550) un Dobeles kapstas 700. kapa (vI 234:2237)

saktm griezum taisnstrveida zoslas adata ne/auj ts datt agrk k ar 13.gs.

beigm - 14.gs. skumu. Ldzgi ar 13.-14.gs. datjamas lielk dala varianta

saktu3.

Varianta hronoloisks izplatbas skumu [au] meklt MPG 111-1sakta

Daugmales pilskaln ( Radi A., Zemtis G. 1988. - 20.att.:4; A 12695:249), kura

datjamaar 12.gs. otro pusi - beigm vai pat 12./13.gs. rniu" .

MPG 111-1kopjie hronoloiski ietvari Idz ar to attiecinmi uz 12.gs. otro pusi

- 14.gs.

MAG 111-2. Pakavsaktas ar pogu galiem, reljefu izvirzjumu un dubultapu

(dubultsaulu) rotjumu (4.att.,2O.zim.3). Katru saktas pogu rot 4-7 apli, kas

riVeid grupjas ap izvirzjumu centr. Hronoloiski agrkajm saktm gali

biezki, saktu attstbas gait vrojama tendence tiem kt plnkiem,

neizteiksmgks kst ar izvirzjums ( skat. Mrtisalas pils, VI 122:2649; Dobeles

kapsta,VI 234:245).

Vism tipoloijas izstrd iekautarn saktm 12.-13.gs. raksturga griezum

apala un izliekta zosias adata. Ldzgi k vis tip, saktu loks nerotts, griezum

215

apavai ovls.

o saktu hronoloisko ietvaru precizanai jem vr pogu galu entisk

radniecba ar magogalvu pakavsaktm, kuras plai izpIattas 12.gs.

arheoloiskajos pierninekos. Ldz ar to pogu galu k magogalvu attstbas

rezulttapardanos likumsakargi meklt ne trk k 12.gs. vid - otraj pus.

dsdatjums pieemams ari senkajm aplkotajm saktm no Jaunsaules 8iliu

kapulauka ( Caune A.1987. - 7.att.:5), Trvetes pilskaIna ( Brvkalne E.1974. -

5.att.:6), Kalsnavas (ROM I 2036). Uz 13.gs. kopum attiecinmas Mrtisalas

kapstas ( VI 122:2649) un Aizkraukles kapstas 79.kapa ( A 12169:288)

pakavsaktas, ne vlk k ar 13./14.gs.miju datjama Dobeles kapstas

savrupatrast varianta sakta (vI 234:2458).

Varianta hronoloiskie ietvari - 12.gs. otr puse - 13./14.gs. mija. Lai gan

MPG 111-2saktas Lietuv nereti dattas ar loti agru laiku (10.-11.gs.) (LLM 1958. -

429 pav., 334 p.), pdjo gadu desmitu izrakumi un publikcijas [au] Idzgu

datjumuattiecint ari uz tm.

MPG 111-3.Pakavsaktas ar nerottiem pogu galiem un reljefu izvirzjumu to

centr, kas prstv tipa visvienkrks un dekoratvi lakoniskks formas.

Senkajm saktm griezum apaa izliekta zoslas adata ( Trvetes pilskalns, VI

24:197;8esava, JVMM 684). Ldzgi k vis tip vlkajm saktm vrojama pogu

galu biezuma sarnazinans, Ar 14.gs. pirmo pusi datjama Dundagas

Laukumuias4.kapa sakta ( A 7316:24), Idzgs datjums, sprieot pc griezum

taisnstrveida zosias adatas un neizteiksmgi veidotajm pogm, vartu tikt

attiecintsari uz kdu 8nkstes savrupatrastu saktu (JVMM796).

Varianta eksistences hronoloiskie ietvari - 12.gs. beigas - 12/13.gs. mija -

14.gs.pirm puse.

MPG III tipa dadiem variantiem tuvas formas sastopamas Lietuvas

teritorijas saktu klst, pai daudz o saktu atrastas Obeu kapulauka 13.-15.gs.

kapu inventros ( Urbanavius V., Urbanaviiene 8.1988. - 38 pav.4,19; 74

pav.:2,6,10,12,15). eit ms saglab savu popularitti ievrojami ilgk k Latvij-

V.Urbanaviuspogu galu pakavsaktas viduslaiku materil dat pat ar 15.-16.gs. (

UrbanaviiusV.1969. - 1pav.:9;115 p.). Nereti Lietuvas kapulaukos ts dotas Idzi

vairkas vien kap". Atsevii o saktu eksemplri zinmi an Baltkrievij

(3aroPYl\bCK~H 3.bM.1982. - Ta61\.XXXI:7).

216

MPG IV. Nelielas pakavsaktas( vidjais diametrs 25-30mm, skat. 27.tab.)ar

plakaniem pogu galiem, kuriem pogu galu tikasatstlbas gait izzuds reljefais,

ziedvainagu imitjoais izvirzijums to centr (4.att. , (20.zm.1 ,2,5,6). Atsevias

saktas ar biezkm pogm un tikko manmu paclumu galu vidO prstv MPG 111-

MPG IV prejas formas. MPG IV nop'lacintogal:u veidojums snskat visbiek

atgdina sgalvas.

27.tabula

MPG IV tipa pakavsaktu lzmri (saktulOk8. diametrsmm)*

12 .= ~.10 ..8 . -' 6:li:

CI "

2o

2O-25mm 2&3:)nm 31-35mm 36-lmm

0sakl:u lzmru salidzinjumam iZmantotas 24 MPG IVsaktas

Tips saglab MPGIU tipa galu ornamentcias pamatvariantus, papildinot tos

ar jauniem motiviem. Pc galU omamentdjas MPG IV var sadafit5 variantos(4.att.).

MPG IY.1. Pakavsaktas ar plakani.em pogu galiem, kuru rot. taisnu vai

izliektu (lauztu)lniiu rindas, kas veido trsstrvelda ( retk etrstrveida) motivu

(20.zIm.2). Pogu ornamentoija tuva MPG UI-1 saktrn. Ikiles kapst

savrupatrastajai MPG IV-1 saktai (VI 131:613) viens gals rotts ar trim lauztulniju

grupm, otrs ~ ar etrm. Saktm raksturigs griezum aPl vai ovls loks, tikai

atsevios agdijumos ( Brzaunes PakaIniei, :ROM 3229; Trvetes pilskalns, VI

24:807) tas darints no tordtas stieples.

Savdabgi veidot Brzaunes PakaJnieu sakta araugsnem piramidJiem

pogu galiem,iespjams., prst:v varianta senks formas. Prjo saktu tipol.oisks

formas ~plni veidotie gali un zosIas ar griezum apau adatu varianta parnatmasu

lauj: datetar 13.g5. likiles baznicas kapstas 23.apbedjum i varianta saktu dat

Brmenes arhibskapa Gerhardall fon Uppes (121 9--12.58) brakteta

217

montpiekari ( A 11932:47). Ldz ar to Trvetes materilaldzgu saktu datjums

(12.-13.gs., skat.: Brvkalne E.1974.-129.lpp.) btu jtuvina t piedvto

hronoloisko ietvaru otrajai pusei.

emot vr tipa un varianta vietu pogu galu kopj attstbas Inij, MPG IV-1

saktas datjamas ar 12./13.gs. miju - 13.gs. lespjams, ka epizodiski ts

sastopamas ar v114.gs. skum, kad turpina eksistt citi tipa varianti.

MPG IV-2. Pakavsaktas ar plakaniem pogu galiem, kuru rotjum pirmajam

variantam raksturgo Iniju trsstrveida ( etrstrveida) motvu papildina viens vai

vairki apli ( punkti) (20.zm.5). Saktm griezum apa loks un tda pati izliekta

zoslas adata. Hronoloiski vlkie MPG IV-2 eksemplari atiecinmi uz 13./14.gs.

miju - 14.gs. pirmo pusi ( Dundagas Laukumuias 4.kaps, A 7316:23), Idz ar to

varianta hronoloiskie ietvari Idzgi MPG IV-1 saktm.

MPG IV-3 variantu prstv neliels saktu skaits, kuru galu ornamentcija

ITdzga III tipa 2.variantam ( dubultapu riveida motvs) (20.zm.1). Ar 12.gs.

beigm - 12./13.gs. miju datjamas varianta senks saktas no Meotnes ( A

10074; BNM 6215) un Ciemaldes kapulauka (Graudonis J.1977. - 21.att.:7.).

Varianta hronoloiskie ietvari - 12./13.gs. mija - 13.gs.

MPG IV-4. Pakavsaktas ar nerottiem pogu galiem, kas prstv tipa

vienkroans izpausmes. Sprieot pc griezum apas zoslas adatas , varianta

senks saktas datjamas ar 12./13.gs.miju - 13.gs. MPG IV-4 Ikiles kapstas

23.kapa 14.gs. pakavsaktai (vI 131:44) griezum taisnstrveida zoslas adata un

iZciliem rotta pda.

Varianta hronoloiskie ietvari - 13.-14.gs.

MPG IV-5. Pakavsaktas ar pogu galiem, kurus rot sakrustotu Iniju

krustveida motvs ar dubultapliem t stros (20.zm.6). Motvs nav raksturgs vl

dzelzs laikmeta pakavsaktu galu rotjumos, bet bagtgi prstvts viduslaiku

pakavsaktu ar noplacintiem uzliektiem un ripu galiem apakgrups.Varianta saktu

pamatmasai izliekta un griezum apaa zoslas adata, kas jauj s saktas pamat

datt ar 13.gs. Hronoloiski vIks saktas konstatjamas 13./14.gs. mijas -14.gs.

218

arheoloiskaj kontekst ( Drabeu Uplantu kapstas 2.kaps, VI 134:5; Dobeles

kapstas 703.kaps, VI 234: 1997).

Saktas ar plakaniem pogu galiem, kas tuvu Idzgas MPG IV tipam, tpat

zinmas Uetuvas materil ( Urbanaviius V., Urbanaviiene S.1988. - 74 pav.:19,

95 pav.:11), Veltsi depozta sastv Igaunij ( Selirand J.1974. - TahvJOO

saktu popularitti vlkajos gadsimtos spilgti i1ustr Obeu kapulauka piemrs,

kur 13.-15.gs. rotu sastv pakavsaktu kopj klst ts sastda 29% (46 saktas,

skat.diagrammu 221.lpp.).

4.attls

Pakavsaktu ar pogu galiem (MPG) III un IV tipa galu rotjuma

varicijas

MPGIII

~111-2

MPGIV

1Y-2

~IV-5

lV-2

~IV-5

~

~IV-3

lv-2

~-..1V-3

Pilngi citda aina verojama Igaunijas viduslaiku saktu materil, kur

pakavsaktasar magogalvu galiem praktiski nav konstatjamas, un ari pogu galu

saktas prstvtas tikai ar daiem eksemplriern" Pdjo kltesamba220

visdrzk salstlta ar tieu importu no Latvijas teritorijas. Udzlgi k imports no baltu

teritorijm skatmas ari atsevis pakavsaJ

1 emot vr O saktu formu entisko saistbu, ts, Iidzgi k pakavsaktas ar zvrgalvu un liliju(ZLG) galiem, aplkotas vienas apakgrupas ietvaros. Pakavsaktas ar rnagogalvu ( rnagopogalu)un pogu (apau pogu) galiem tipoloiski vienot apakgrup apskata ari E.Brvkalne ( Brvkalne E.1974. - 123., 129.1pp.).

2 VI dzelzs laikmeta pakavsaktm ar noapaoti veidotm magogalvm lidz im literatr sniegtisamr izpldui hronoloiskie ietvari. Saktas ar MPG II iezmm galu veidojum un griezumapau vai segmentveida loku dattas gan ar 10.-11.gs. ( Brvkalne E.1974. - 129.lpp.,4.att.;Mugurvis .19n. - 37., 116.lpp., 16.tab.), gan ar 11.gs. otro pusi (Graudonis J.1987. -90.-91.lpp,1O.att.:11.), 11.-12.gs. ( Zaria A.1987. - 36.1pp., 1.tab.; Vilcne A.1996.- 172.1pp., 9.att.:11.) vai pat12.gs. (nore E.1987. - 12.att.4,5; 1.tab.). Pakavsakta ar magogalvu galiem un hronoloiskisenku loka formu (griezurn setrveida) Celmiu depozt nogulcflta 11.gs. beigs ( UrtnsV.1977. - 101.att.:11, 198.lpp.). T k saktas ar magogalvm visagrk pards Lietuvas teritorijasrietumu daas arheoloiskaj materiI, senks Latvijas vl dzelzs laikmeta MPG II tipam tuvssaktas visdrzk datjamas ar 11.gs. otro pusi -12.gs. vai pat 12.gs.

Plaka viduslaiku saktu anaze parda, ka revidjams ir priekstats par gredzenveidavalnti galu lejasda k viengi hronoloiski senkajm saktm raksturgu pardbu (BrvkalneE.1974. - 129.1pp.). tipoloisk iezme saglabjusies vism MPG I un MPG II tipa viduslaikusaktm ari 14.-15.gs., lidz ar to kritiski prskatmi uz is pazmes balsttie magogalvu saktudatjumi (skat., piemram: Urtns J., Bernte 1.1994. - 57.lpp.)

3 Ne agrk k ar 14.gs.skumu, emot vr kapstas izmantoanas laiku, datjarnas visas varianta Dobeles kapstas saktas (VI 234:1678, 2237, 3021}.

4 Sakta atrasta 2.izrakurna laukuma 3.krt. Vien krt ar o saktu iegts ari gredzens ar strainuvairogu un zila stikla ovlu aci (A 12695:237), kur datjams ar 12./13.gs.miju. ( Pateicos G.Zemtimpar sniegto konsultciJ).

S Barines kapulauka 24 kap ( sievietes ugunskaps) lidzdotas pat 8 MPG III tipa pakavsaktas, oapbedjumu A.Petruliene attiecina uz 13.-14.gs. vai pat 15.g5. skumu ( Petruliene A.1995. - 31pav.:2,49 p.).

6 J.Selirands atzm tikai divas Igaunijas teritorij atrasts pakavsaktas ar pogu galiem ( SelirandJ.1974. - Lk.160), no kurm saktai (Tahv,XXXVII:2) tieas analoijas konstatjamas Latvijasarheoloiskaj materi1 ( skat.:Meotne, A 10074; Rga, VI 161 :12, Caune A.1983. - 1.att.: 1.)

222

28.tabulaPakavsak1u armagogalvu un pogu galiem (MPG) tipu un variantu

hronoloiskizplatba

16.g5.

15.9S. MPGII

14.gs.

139S.

'112.g5.

- pamatizplatbas vai droi datjarns eksistences laiks

~hipotetiski pieaujarns vai eplzodisks eksistenceslai.ks,

223

14..karte

I"Pli I 0 "Pli III - 1 MPli 111-2

.& MP' II MPli III - l

o MPli IV - 1 ~ MPli IV - .MPli IV - 2 iJ MPli IV - !iMPIi IV - )

,. ...I \\ I... ""

_ saktu skattspar sniedz 2

X. Pakavsaktu ar paplaintiem (vlu) galiem (PGV) apakgrupas

tipoloisk analize.

Pakavsaktas ar paplaintiem (vu) galiem, Idzgi k saktas ar

magogalvuun pogu galiem Latvijas teritorijas viduslaiku rotu klst prstvtas

ierobeotskait. o saktu 12.gs. formas grti nodalmas no viduslaiku saktm

- k kuriem raksturga konservatva rota ts saglab vl dzelzs laikmeta

iezmesari turpmkajos gadsimtos. Viduslaiku PVGsaktu atpazanai no kopj

apakgrupas saktu klsta vispirms izmantojamas o saktu zoslu tipoloisks

iezmes,kas tomr au] nodaJttikai paas vlks - 13./14.gs. mijas un 14.gs.

eksemplrus.13.gs. saktm pamat v1aizvien vrojamas iepriekj gadsimta

pazmes- griezum apaa, izliekta zoslas adata un neizteikta vai vidji plata

pda, biezi veidoti gali. Lai gan saktas ar paplaintiem galiem vlaj dzelzs

laikmetpamat raksturgas kuru kultras arelam ( LLA 1977. - emel.33;

BrvkaJneE.1974. - 132.lpp.), 13.-14.gs. ts sastopamas ari cits teritorijs (skat.karti).

Viduslaiku apbedjumu viets to skaits parasti neprsniedz 1-2

eksemplrus( Slpils, Aizkraukles, Mrtisalas kapstas, skat. 8., 1. un 4. diagr.)

vai ari ts nav konstattas vispr. Ukumsakargs kuru arheoloiskajam

piemineklim ir o saktu skaits Talsu Vilkumuias ezera rotu vid ( 8 saktas,

10.diagr.),bet neparasti daudz to konstatts Trvetes pilskaln (Brvkalne

E.1974. - 129.lpp.). Jpiezm, ka pakavsaktas ar paplaintiem galiem samr

bieiatrod ari citu pilskaInu ( Asote, Madalni) kultras slu augjs krts

(skat.:llluope 3.h.1961. - Ta6A.III:23,27).

Arheoloiskaj literatr apakgrupas saktas dakrt sadaltas divs

kops- pakavsakts ar paresnintiem un pakavsakts ar paplaintiem galiem

(BrVkalneE.1974. - 129.-132.lpp.). Piedvtaj tipoloiskaj analz is rums

225

netiek izmantots - galu noplacinans ( griezum iegstot izstieptu, ovlu

formu) vrojama hronoloiski vlkajm (12.-13.gs.) saktm , preja neiezmjas

ar krasu lzumu un Idz ar to strikta robea starp di nodaltm kopm paliek

neskaidra 1.

Vlo pakavsaktu ar paplaintiem galiem tipoloij k pamatpazme

juztver galu ( da] ar loka) ornamentciju. PVG saktu apakgrup pc s

pazmes izdalti etri tipi ( PVG I,PVG II, PVG III, PVG IV).

I tips - pakavsaktas ar paplaintiem galiem un lokam perpendikulru

taisnu svtru grupu lakonisku rotjumu;

II tips - pakavsaktas ar paplaintiem galiem, kuri rotti ar svtru grupu un

oubultapu ( dubultsaulu) ornamentu;

III tips - pakavsaktas ar paplaintiem galiem, kuri rotti ar spirlveida un

izliektu Iniju ornamentu;

IV tips - miniatras pakavsaktas ar paplaintiem galiem.

PVG 1. Pakavsaktas ar paplaintiem galiem , kuriem lakonisks

lokam perpendikulru svtru vai to grupu rotjums (21.zim.6). tipa saktas

viduslaiku rotu klst prstvtas loti ierobeot skait un atspoquo

senko s apakgrupas saktu formu ilgstou, bet epizodisku

sag!abanos. Pakavsaktas ar du rotjumu Latvijas teritorij pamat

datjamas ar 12.gs. 2 Ar Igaunij Idzgas pakavsaktas tiek attiecintas uz

12.un pat 11.9s. (Kirme K.1986. - 111.28,16 Ik.).

Viengajai Talsu Vilkumuias ezera PVG I saktai ( A 10994:497)

etru rssvtru rotjums klj tikai griezum Icveida galu pau

nobeigumu. Saktas zoslai plata straina pda un griezum apaa, izliekta

adata, kas [au] to attiecint uz 12.gs. beigm - 13.gs. Nedaudz bagtgk

ar rssvtrrn rotats Ikiles kapstas saktas ( 350.kaps, VI 130:421;

s.a., VI 130:398), kurm svtru grupas klj apmram 2/3 - 2/4 no loka.

350.kapa saktu pc kapa inventra iespjams datt ar 13.gs. Hronoloiski

vlka sakta atrasta Lejasciema Vigu!os ( A 7420:1). Ts griezum

226

taisnstrveida zosias adata un plat strain pda [auj saktas darinanas

un izmantoanas laiku meklt 13./14.gs. mij - 14.gs. pirmaj pus.

Vlinajam datjumam atbilst ari galos iecirsti rssvtru primitvais,

robustais raksturs.

Neparasti vla un acmredzot ar tiem Iietuviskajm ietekmm

saisttaPVG I sakta ietilpst Slutiu kapstas 4. apbedjuma (15.gs.) kapa

inventr ( Berga T.1996. - 2.att., 61.lpp.).

Hipottiski I tipam pieskaitma ari Trvetes pilskalna fragmentra

13.gs. pakavsakta ( VI 24:384); Brvkalne E.1974. ~ 132.lpp.), kurai galu

rotjoajs rssvtrs inkrustta vara stieplite. Tuvu Idzgasakta, tikai ar

sudraba inkrustciju rievs, zinma Suljatiu apmetn Baltkrievij

(rypeBH4 ..6..1962. -PHc.78:1, c.204).

PVG II. Pakavsaktas ar paplaintiem galiem, rottas ar lokam

perpendikulru un slipu Iniju grupm (2-4 svtras). Grupu norobeotajos

laukumos iekomponts viena vai vairku dubultapu ornaments

(21.zm.1,5). Vienkrk veidotm saktm ( Talsu Vilkumuias ezers, A

10994:496; Ikiles kapstas 471. kaps; Madalnu pilskalns, A 12396:25)

dubultapaJu rotjums dakrt nav konstatjams. Saktu loka griezums

vari no apaa vai ovla lidz Icveida vai segmentveida griezumam.

Paplaintie gali atirb no 11.-12.gs. sastopamajiem apaajiem galiem

griezum. vienmr veido izstiepti ovlas, segmentveida vai Icveida

formas.

Lai gan parasti rotjums, skoties no saktu galiem, klj apmram

divas ceturdaas vai divas tredaas loka, sastopamas saktas, kurm tas

veidots tikai paos galos ( Rga, VI 193:1354; Talsi, TNMM 18133),

atkrtots norobeot josl loka vid ( Slpils kapstas 186.kaps, VI

88:290; Riga, VI 193:1018) vai pat sedz visu loka redzamo virsmu

(Madalnu pilskalns, A 12511:64).

227

Tip dornln lielas saktas (40-50mm, skat. 2.9.tab.) griezuma apau,

izliektu zoslas adatu un vidji platu, nereti straini veidotu zoslas pdu.

:Hronoloiski vlkajm saktm griezuma taisnstrveida adata

(MrtisaJas kapstas 590.kaps, VI 122:146, s.a, VI t22:1686; SIpils

kapstas 186.kaps, VI 88:290).

29.tabula

Pakavsaktuar paplaintiem galiem (PGV) II tipasaktuizm.ru (loka diametrs mm) proporcionalitte*

s 6]!., -4

2

36-4Jmm 41-45mm

"analiztas 17 PVG II saktas

Abas Mrtismas kapstas saktas rada ilgstoi hetotu rotu iespaidu - to

rotajums padilis, bet zoslas, kas valkanasgait.iespjams, bija

salzuas, darints no jauna atbilstoi laika "modei". Udz ar to 590,.kapa

saktai zosla veidota neproporcionU sa, tik tikko skarot l