teritorijas izmantošanas un - babītes novads...2.33. darījumu iestāde - ēka, būve vai tās...

APSTIPRINĀTS

ar Babītes novada domes 08.05.2013. lēmumu (protokols Nr.5, 1.§,). Babītes novada Babītes pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.gadam un Salas pagasta

teritorijas plānojuma 2005.-2017.gadam grozījumi Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos un Grafiskajās daļās izdoti kā saistošie noteikumi Nr.6 „Par grozījumiem Babītes

pagasta padomes 2008.gada 4.jūnija saistošajos noteikumos Nr.10 „Babītes pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” un Salas pagasta padomes 2008.gada 5.septembra

saistošajos noteikumos Nr.84 „Salas pagasta teritorijas plānojuma 2005.-2017.gadam 2008.gada grozījumu grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi””.

Babītes novada domes priekšsēdētājs ____________ A.Ence

Babītes pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020. gadam. Salas pagasta teritorijas plānojums 2005.-2017. gadam

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

ar grozījumiem

2013

TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI

2

SATURS

1.VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI ............................................................................................................. 6

2. NOTEIKUMI TERITORIJU IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI ............................................................ 14

2.1.Visās teritorijās atļautā izmantošana ..................................................................................................................... 14

2.2. Visās teritorijās aizliegtās izmantošanas ............................................................................................................... 15

2.3. Esošās ēkas un būves ............................................................................................................................................ 15

2.4. Uzsāktā projektēšana un būvniecība ..................................................................................................................... 15

2.5. Jaunu zemesgabalu veidošana .............................................................................................................................. 16

2.6. Apbūves rādītāji .................................................................................................................................................... 17

2.7. Piekļūšanas noteikumi .......................................................................................................................................... 17

2.8. Pagalma noteikumi ............................................................................................................................................... 17

2.9. Apbūves atbilstība zemesgabala robežām ............................................................................................................ 18

2.10. Ēku un būvju augstums, stāvu skaits ................................................................................................................... 18

2.11. Žogi un prettrokšņa sienas .................................................................................................................................. 19

2.12. Prasības ēkas, būves vai to daļu funkcionalitātes maiņai .................................................................................... 20

2.13. Prasības teritorijas, ēku un būvju uzturēšanai..................................................................................................... 20

2.14. Vides pieejamība ................................................................................................................................................ 20

2.15. Attālumi starp ēkām un būvēm ........................................................................................................................... 21

2.16. Ēku un būvju konstruktīvās daļas, jumti, notekcaurules ..................................................................................... 21

2.17. Apgaismes ķermeņi ............................................................................................................................................. 21

2.18. Ārtelpas elementi un mazās arhitektūras formas ................................................................................................ 21

2.19. Aizsardzība pret trokšņiem ................................................................................................................................. 22

2.20. Inženiertehniskās apgādes nodrošinājums .......................................................................................................... 22

2.21. Ūdensapgāde, notekūdeņu savākšana un attīrīšana ........................................................................................... 22

2.22. Prasības satiksmes infrastruktūras nodrošināšanai ............................................................................................. 23

2.23. Saimniecības ēkas un ēkas dzīvniekiem .............................................................................................................. 23

2.24.Atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana .................................................................................................................. 24

2.25.Meži, apstādījumi, atsevišķi koki un augi ............................................................................................................. 24

2.26. Reljefa un augsnes virskārtas aizsardzība ............................................................................................................ 24


3

2.27. Ainavas saglabāšana un būvniecība .................................................................................................................... 24

2.28. Meliorācijas sistēmu izbūve un uzturēšana ......................................................................................................... 25

2.29. Ūdenstilpju un grāvju ierīkošana......................................................................................................................... 25

2.30.Stihiju postījumu atjaunošana ............................................................................................................................. 26

2.31.Riska teritorijas un piesārņotās teritorijas ........................................................................................................... 26 2.31.1.Rūpniecisko avāriju riska teritorijas un objekti ................................................................................................. 26 2.31.2.Ģeoloģiskā riska teritorijas ............................................................................................................................... 26 2.31.3.Sprādzienbīstamās un ugunsgrēka riska teritorijas un objekti .......................................................................... 26 2.31.4.Aviācijas nelaimes gadījumu riska teritorijas .................................................................................................... 26

2.32.Prasības derīgo izrakteņu ieguvei ........................................................................................................................ 26

2.33.Lauksaimniecībā izmantojamo zemju un meža zemju lietošanas kategorijas maiņa ............................................ 27

2.34.Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana ........................................................................................................... 27

3.BABĪTES NOVADA PAŠVALDĪBAS TERITORIJAS ZONĒJUMS ....................................................... 28

3.1.Teritorijas funkcionālais zonējums......................................................................................................................... 28

3.2.Apzīmējumu lietošana ........................................................................................................................................... 28

3.3.Citi apzīmējumi ...................................................................................................................................................... 29

3.4.Kopējo interešu zona ar blakus esošajām pašvaldībām ......................................................................................... 29

3.5.Izņēmumi un papildinājumi ................................................................................................................................... 29

3.6.Teritoriju izmantošanas veidu maiņa ..................................................................................................................... 29

4.ATSEVIŠĶU TERITORIJU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI .............................................................. 29

4.1.Dabas teritorijas (DŪ, DM, DP, DA, DK).................................................................................................................. 29 4.1.1.Ūdeņi (DŪ) .......................................................................................................................................................... 30 4.1.2.Mežu un purvu teritorijas (DM, DM1) ................................................................................................................. 31 4.1.3.Dabiskas pļavas (DP) ........................................................................................................................................... 31 4.1.4.Parku un apstādījumu teritorijas (DA) ................................................................................................................ 31 4.1.5.Kapsētu teritorijas (DK) ...................................................................................................................................... 32

4.2.Lauksaimniecības teritorijas (L).............................................................................................................................. 32

4.3.Rekreācijas teritorijas (A, A1) ................................................................................................................................ 34

4.4.Viensētu apbūves teritorijas (DzV) ......................................................................................................................... 35

4.5.Lauku apbūves teritorijas (DzL) .............................................................................................................................. 36

4.6. Dārza māju apbūves teritorijas (MD) .................................................................................................................... 37

4.7.Savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas (DzS, DzS1) ........................................................................................ 38

4.8.Mežaparka apbūves teritorijas (MDz) .................................................................................................................... 40

4.9.Vairākstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzD, DzD1, DzD2) ............................................................................. 41


4

4.10.Sabiedrisko iestāžu apbūves teritorijas (S) ........................................................................................................... 43

4.11.Darījumu iestāžu apbūves teritorijas (D, D1, D2) ................................................................................................. 44

4.12.Jauktas dzīvojamās un darījumu iestāžu apbūves teritorijas (JDzD) ..................................................................... 45

4.13.Jauktas ražošanas un darījumu iestāžu apbūves teritorijas (JRD, JRD1) ............................................................... 46

4.14.Tehniskās apbūves teritorijas (T) ......................................................................................................................... 48

4.15.Līnijbūvju apbūves teritorijas (TL) ........................................................................................................................ 49

4.16.Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas (RD) ............................................................................................................. 50

5.TERITORIJAS UN OBJEKTI AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM .............................................................. 50

5.1.Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstībai nepieciešamās teritorijas ................................................................ 50

5.2.Zona, kurā darbība jāsaskaņo ar VAS „Latvijas valsts ceļi” ..................................................................................... 50

5.3.Lidlauka teritorija un lidlauku aizsardzības teritorijas ............................................................................................ 50

5.4.Paaugstināta trokšņa zonas ................................................................................................................................... 51

5.5.Polderu teritorijas.................................................................................................................................................. 51

5.6.Plūdu riska teritorijas ............................................................................................................................................ 52

5.7.Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas ......................................................................................................... 52

5.8.Teritorijas, kurām izstrādājami detālplānojumi ..................................................................................................... 52

6.AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS ..................................................................................... 53

6.1.Vispārīgie noteikumi .............................................................................................................................................. 53

6.2.Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un objekti ..................................................................................................... 53

6.3.Mikroliegumi ......................................................................................................................................................... 54

7.NOTEIKUMI KULTŪRVĒSTURISKĀ MANTOJUMA AIZSARDZĪBAI ................................................ 54

7.1.Vispārīgie noteikumi .............................................................................................................................................. 54

7.2.Kultūras pieminekļi ................................................................................................................................................ 54

7.3.Papildus noteikumi arhitektūras un arheoloģijas pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās .................................... 54

7.4.Kultūrvēsturiski nozīmīgs objekts .......................................................................................................................... 54

8.AIZSARGJOSLAS ....................................................................................................................... 55

8.1.Vispārīgi jautājumi ................................................................................................................................................. 55

8.2.Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas .................................................................................................. 55 8.2.1.Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla. ..................................................................................... 55 8.2.2.Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas ................................................................................................................ 55


5

8.2.3.Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem .............................................................................. 56 8.2.4.Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām ............................................................................................................ 56

8.3.Ekspluatācijas aizsargjoslas .................................................................................................................................... 58 8.3.1.Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem ............................................................................................ 58 8.3.2.Aizsargjosla ap pazemes ūdeņu valsts nozīmes monitoringa posteni .................................................................. 59 8.3.3.Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem .............................................................................................................. 59 8.3.4.Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm ................................................................................................. 59 8.3.5.Aizsargjosla ap gāzesvadu ................................................................................................................................... 59

8.4.Sanitārās aizsargjoslas ........................................................................................................................................... 59 8.4.1.Aizsargjoslas ap kapsētām .................................................................................................................................. 59 8.4.2.Aizsargjosla ap dzīvnieku kapsētu ....................................................................................................................... 60 8.4.3.Aizsargjoslas ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm un atkritumu izgāztuvēm ....................................................... 60

8.5.Drošības aizsargjoslas ............................................................................................................................................ 60 8.5.1.Aizsargjosla ap gāzesvadu ar spiedienu virs 1,6 MPa .......................................................................................... 60 8.5.2.Aizsargjoslas gar dzelzceļu, pa kuru pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus ... 60

8.6.Tauvas josla ........................................................................................................................................................... 60

9.PRASĪBAS DEGVIELAS UZPILDES STACIJU UN TRANSPORTA LĪDZEKĻU NOVIETOŠANAI .............. 60

9.1.Noteikumi degvielas un/vai sašķidrinātas gāzes uzpildes staciju izvietojumam. .................................................... 60

9.2.Noteikumi autostāvvietām, velosipēdu novietnēm ............................................................................................... 61

10.BŪVTIESĪBU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA ...................................................................................... 61

11.PRASĪBAS DETĀLPLĀNOJUMU IZSTRĀDEI ............................................................................... 61

12.SPĒKĀ ESOŠO DETĀLPLĀNOJUMU SARAKSTS ......................................................................... 63

PIELIKUMI .................................................................................................................................. 70

1.pielikums. Pagalmi.................................................................................................................................................... 70

2.pielikums. Pašvaldības ceļu un ielu aizsargjoslas ...................................................................................................... 71 1.tabula Babītes novada pašvaldības ielu sarkano līniju platums ................................................................................ 71 2.tabula Babītes novada pašvaldības ceļu aizsargjoslas ............................................................................................... 73


6

1.Vispārīgie jautājumi

1. Apbūves noteikumi nosaka prasības zemesgabalu un būvju izmantošanai.

2. Apbūves noteikumos lietotie termini:

2.1. Aizmugures pagalma dziļums- mazākais horizontālais attālums starp zemesgabala aizmugures robežu un tuvāko jebkuras galvenās būves sienu.

2.2. Aizmugures pagalms - zemesgabala daļa starp zemesgabala sānpagalmiem no zemesgabala aizmugures robežas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves aizmugures fasādes sienai.

2.3. Aizsargājami dabas objekti - izcili dabas veidojumi un teritorijas, kam ir sevišķa zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska un sociāla nozīme, un kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā.

2.4. Aizsargdambis – grunts hidrotehniska būve teritorijas aizsardzībai pret applūšanu.

2.5. Aizsargjosla (aizsardzības zona) ap kultūras pieminekli – teritorija, kas noteikta, lai nodrošinātu kultūras pieminekļa aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz nekustamiem kultūras pieminekļiem.

2.6. Aizsargjoslas - noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes;

2.7. Apbūve - tādu plānotu, izmantotu vai nodomātu virszemes būvju, inženierkomunikāciju, kā arī labiekārtojuma kopums, kur ēkas ir galvenais elements.

2.8. Apbūves blīvums - procentos izteikta zemesgabala apbūves laukuma attiecība pret tā platību.

2.9. Apbūves intensitāte – procentos izteikta virszemes stāvu platības summas attiecība pret zemesgabala platību.

2.10. Apbūves laukums - laukuma projekcija cokola līmenī, kuru ierobežo ēkas ārējais perimetrs, ieskaitot izvirzītās daļas (izsaka kvadrātmetros). Apbūves laukumā ieskaita laukumu zem ēkas un ēkas daļām, kuras izvietotas uz kolonnām, caurbrauktuvju laukumus zem ēkām, kā arī laukumus zem lieveņiem, terasēm un ārējām kāpnēm.

2.11. Apbūves noteikumi - pašvaldības pieņemti saistoši noteikumi - būvnoteikumi, kas juridiski nodrošina un aizsargā fizisko un juridisko personu zemes izmantošanas un būvtiesības, nosakot zemesgabaliem, ēkām un citām būvēm konkrētas prasības.

2.12. Apbūves teritorija – teritorija, kas paredzēta apbūvei.

2.13. Apdzīvotā vieta – ir teritorija, kurā dzīvo cilvēki, ir izveidoti materiālie priekšnoteikumi tās apdzīvošanai un kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts attiecīgais apdzīvotās vietas statuss. Babītes novadā apdzīvotās vietas ir ciemi un viensētas.

2.14. Applūstošā teritorija - ūdensteces ielejas vai ūdenstilpes ieplakas daļa, kura palos vai plūdos pilnīgi vai daļēji applūst un kuras platums ūdensteces vai ūdenstilpes aizsardzības nolūkos noteikts teritorijas plānojumā.

2.15. Apstādījumi - ar augiem apaudzētas un iekoptas dabas pamatnes teritorijas, kur neiegūst produkciju: parks, dārzs, skvērs, aleja, ielu un ceļu stādījumi, kas ir brīvi pieejami sabiedrībai un var ietvert arī ar rekreāciju saistītas ēkas un būves.


7

2.16. Apstāšanās redzamības attālums - attālums, kurā transporta vadītājs spēj apturēt ar atļauto ātrumu braucošu transportlīdzekli līdz ieraudzītajam objektam, kas atrodas uz brauktuves.

2.17. Ārējais sānpagalms - sānpagalms, kas tieši robežojas ar ielu.

2.18. Atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta preču vai produkcijas uzglabāšanai brīvā dabā vai būvju vaļējās platībās, kas nav iekļautas sienās un neietver autostāvvietas.

2.19. Atļautā (plānotā) izmantošana – teritorijas plānojumā noteikta zemes, ēkas, būves vai tās daļas izmantošana, kas plānota, izmantota vai nodomāta.

2.20. Atmata - visas neapbūvētās un neapsaimniekotās lauksaimniecības teritorijas, ietverot neapstrādātu aramzemi, neizmantotas ganības un pļavas.

2.21. Automašīnu novietošana - visi automašīnu novietošanas veidi to izmantošanas laikā, neatkarīgi no novietošanas ilguma un citiem apstākļiem, izņemot novietošanu apkopei un remontam.

2.22. Autostāvvieta - zeme, ēka, būve vai tās daļa, laukums vai speciāli izbūvēta virszemes vai pazemes ēka, kas plānota, izmantota vai nodomāta auto un moto transporta īslaicīgai novietošanai

2.23. Brīvā (zaļā) teritorija - zemesgabala neapbūvētā platība, no kā atskaitīta autostāvvietu un piebraucamo ceļu platība. Apbūves noteikumos izteikta procentos no zemesgabala platības.

2.24. Būve - būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija.

2.25. Būvētājs - nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, kas pats organizē būvniecības procesu, piedalās tajā un ir par to atbildīgs.

2.26. Būvlaide – līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei.

2.27. Būvnormatīvi - saistošu normu un noteikumu kopums, kas reglamentē būvniecību un būvju ekspluatāciju, un saistoši visiem būvniecības dalībniekiem.

2.28. Būvprojekta akcepts — rakstisks lēmums uzskatīt būvprojektu par pieņemtu, ko izdevusi Babītes novada pašvaldība vai cita institūcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

2.29. Būvprojekts - būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo dokumentu, rasējumu un teksta materiālu kopums.

2.30. Ceļu un ielu fronte - zemesgabala vai ainavas daļa, kas vērsta pret ceļu vai ielu.

2.31. Ciems – apdzīvota vieta, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra.

2.32. Dabas piemineklis - atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība.

2.33. Darījumu iestāde - ēka, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta banku, apdrošināšanas sabiedrību, viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku, biroju, gadatirgu, izstāžu, kongresu un konferenču centru, kā arī citu komerciāla rakstura iestāžu izvietošanai, bet neietver ražošanu vai vairumtirdzniecību.

2.34. Dārza māja - sezonas rakstura būve, kas plānota, izmantota vai nodomāta rekreācijas nolūkiem vienai ģimenei.

2.35. Degvielas uzpildes stacija - ēka vai būve uz zemesgabala, kas plānota, izmantota vai nodomāta degvielas, eļļas un smērvielu pārdošanai, kā palīgizmantošanu ietverot citu tirdzniecību un pakalpojumus, piemēram, kafejnīcu, automašīnu mazgāšanu.


8

2.36. Drošības aizsargjosla - teritorija, kas noteikta kā josla ap paaugstināta riska objektu. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību.

2.37. Dvīņu māja - divas ar kopēju sienu bloķētas viena dzīvokļa mājas, kurās katram dzīvoklim ir savs jumts un sava atsevišķa ieeja.

2.38. Dzelzceļa infrastruktūra – zeme, ēkas un būves, kas plānotas, izmantotas vai nodomātas dzelzceļa darbības nodrošināšanai, ieskaitot dzelzceļa virsbūvi (sliedes (sliežu ceļi), pārmiju pārvedas u.c.), zemi zem sliežu ceļiem, robežzīmes un aizsargstādījumus, inženierkomunkācijas, stacijas, izmaiņas punktus un pieturas punktus un citas ēkas un būves, kas nepieciešamas dzelzceļa infrastruktūras objektu uzturēšanai, remontam un lietošanai.

2.39. Dzīvojamā māja - ēka, no kuras platības vismaz puse tiek izmantota dzīvošanai.

2.40. Dzīvoklis kā palīgizmantošana - ēka vai tās daļa, kas plānota, izmantota, vai nodomāta kā atsevišķa norobežota dzīvojamā platība, kas sastāv no vienas vai vairākām istabām, virtuves un palīgtelpām uz tāda zemesgabala, kur dzīvojamā māja nav galvenais atļautais zemes izmantošanas veids.

2.41. Dzelzceļa zemes nodalījuma josla — zemes platība, kas ir dzelzceļa infrastruktūras sastāvdaļa un kas paredzēta dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras attīstību un drošu ekspluatāciju, kā arī pasargātu cilvēkus un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes.

2.42. Ēka –atsevišķi, ilglaicīgi lietojama apjumta būve, kurā var iekļūt cilvēks un kura ir noderīga vai paredzēta cilvēku un dzīvnieku patvērumam vai priekšmetu turēšanai.

2.43. Ēka dzīvniekiem - saimniecības ēka lauksaimniecības, sporta vai darba dzīvnieku izmitināšanai.

2.44. Ēkas augstums - attālums no zemes virsmas projektētā vidējā līmeņa ēkas vidū ielas vai ceļa pusē līdz tai augstākajai ēkas daļai (dzegas vai parapeta virsmalai, jumta malai, mansarda jumtam, kā arī jumta čukuram, ja jumts stāvāks par 45o), kas aiztur gaismas plūsmu 45o leņķī. Pagalma ēkas augstumu mēra ēkas vidū no pagalma virsmas projektētā vidējā līmeņa.

2.45. Ekspluatācijas aizsargjosla - teritorija, kas noteikta kā aizsargjosla ap transporta, sakaru un citu komunikāciju līnijām un objektiem, lai nodrošinātu to efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespēju.

2.46. Ferma - izmantošana, kas ietver specializētu, rūpnieciska rakstura lauksaimniecības dzīvnieku (govju, cūku, zirgu, putnu u.c.) saimniecību, arī pastaigu laukumus, bet neietver ganības.

2.47. Gājēju ceļš – ceļš, kas paredzēts gājējiem.

2.48. Galvenā būve - būve vai ēka, kas plānota, izmantota vai nodomāta galvenajai izmantošanai uz zemesgabala.

2.49. Garāžu ēkas - virszemes vai apakšzemes garāžas un apjumtas automobiļu novietnes.

2.50. Grāvis - mākslīgs, garš padziļinājums zemes virsmā virsūdens uztveršanai un novadīšanai, iekļaujoties vienotā ūdens noteces sistēmā vai ūdenstecē.

2.51. Hidrotehniska būve - būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta ūdens resursu izmantošanai vai cīņai ar ūdens kaitīgo iedarbību.

2.52. Iedibināta būvlaide - esošās apbūves frontes veidotā līnija, ja kvartāla robežās vismaz piecos zemesgabalos galvenās būves pie ielas atrodas uz vienas līnijas.

2.53. Iekšējais sānpagalms - sānpagalms, kas nerobežojas ar ielu.


9

2.54. Iekšpagalms – ārtelpa vairākstāvu dzīvojamo māju apbūvē, kuru iezīmē brīvstāvošu vai savienotu namu izvietojums un kas paredzēta uz pagalmu attiecināmo iedzīvotāju rekreācijas un saimniecisko funkciju nodrošināšanai.

2.55. Iela – zeme, būve vai tās daļa, kas plānota vai izmantota satiksmes nodrošināšanai apdzīvotajās vietās.

2.56. Ietve – ceļa vai ielas daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās.

2.57. Insolācija (izsauļojums) - rādītājs, kas norāda iekštelpu nepieciešamo izsauļojuma ilgumu. To nosaka attiecīgi būvnormatīvi.

2.58. Inženierbūves - būves, kurām nav ēku pazīmju, tādas kā sliežu ceļi, autoceļi un ielas, tilti un estakādes, inženiertīkli, cauruļvadi, sakaru un elektropārvades līnijas, dambji u.tml.

2.59. Inženierkomunikācijas - gāzes apgādes, siltumapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas, drenāžas, telekomunikāciju līniju, elektroapgādes līnijas un iekārtas.

2.60. Īslaicīgas lietošanas būve — būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem un kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām.

2.61. Izbūve - kopīgs nosaukums plānotai, izmantotai vai nodomātai visu veidu teritorijas izmantošanai un attīstības pasākumiem, apbūvei, labiekārtojumam un ainavu veidošanai.

2.62. Izglītības iestāde - izmantošana, kas ietver iestādi pirmsskolas, pamata, vidējās un augstākās izglītības iegūšanai, tajā skaitā speciālās, profesionālās un pieaugušo izglītības iestādi, kā arī iestādi bērnu un jaunatnes brīvā laika nodarbībām.

2.63. Kapsēta - zeme, kas plānota, izmantota vai nodomāta mirušo apbedīšanai un ar to saistītiem pasākumiem, ietverot arī ēkas un citas būves.

2.64. Kultūras iestāde - ēka, kas plānota, izmantota vai nodomāta kultūras centram, teātrim, kinoteātrim, koncertzālei, universālas izmantošanas zālei, muzejam, bibliotēkai, mēdiju centram vai līdzīgai izmantošanai.

2.65. Kultūras pieminekļi - kultūrvēsturiskā mantojuma dala — kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas), kā ari atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm

2.66. Lauksaimnieciskā darbība - zemes apstrāde pārtikas un lauksaimniecības produktu ieguvei neierobežotā daudzumā, bet neietverot fermas un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumus. Lauksaimnieciskā darbība ietver augļkopību, dārzeņkopību (ar siltumnīcām un lecektīm), biškopību, graudkopību, puķkopību, sakņkopību, lopkopību, putnkopību un kažokzvēru audzēšanu, komposta sagatavošanu, dārzkopību, kokaudzētavu un dekoratīvo dārzkopību.

2.67. Lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas – lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamās saimniecības un noliktavu ēkas, piemēram, govju, cūku un aitu kūtis, staļļi, apjumtie laidari, suņu mītnes, vistu kūtis, klētis, pirtis, angāri, lauksaimniecībā izmantojamās palīgēkas, pagrabi, vīna darītavas, vīna tvertnes, siltumnīcas, lopbarības tvertnes u.tml.

2.68. Lecekts - iedziļināta sakņu vai dārzeņu dobe ar koka vai betona malām un noņemamiem caurspīdīga materiāla pārsegiem.

2.69. Lopkopība - lauksaimnieciskās darbības nozare kas ietver cūkkopību, zirgkopību, aitkopību, piena lopkopību, lai ražotu pārtikas produktus, izejvielas vieglajai rūpniecībai, nodrošinātu vilcējspēku (zirgus) un lopkopības ražošanas blakusproduktus (kūtsmēslus, vircu) zemes auglības palielināšanai.


10

2.70. Maģistrālā iela – zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta ciemu ielu un valsts autoceļu savienošanai, kā arī iekšējiem autotransporta sakariem. Maģistrālā iela ietver ielu sarkanajās līnijās un krustojumus ar vietējām ielām un piebrauktuvēm, bet neietver krustojumus ar valsts autoceļiem.

2.71. Mazstāvu daudzdzīvokļu māja - dzīvojamā māja kas nepārsniedz trīs stāvus (neskaitot pagrabu), un ir plānota, izmantota vai nodomāta dzīvokļiem ar kopīgu ieeju no zemes līmeņa, un, kur iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes, palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī, un pagalmus.

2.72. Meliorācijas sistēma – specializētu būvju un ierīču kopums zemes ūdens režīma regulēšanai.

2.73. Meža zeme - zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie un tam piegulošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces.

2.74. Meža parks – cilvēku izmainīta un daļēji apbūvēta meža teritorija, kas tiek intensīvi izmantota dažādiem atpūtas veidiem, un kur nepieciešams augstāka labiekārtojuma līmenis un mākslīga vides uzturēšana, lai tiktu saglabāts meža vizuālais dabiskums.

2.75. Mežs – ekosistēma visās tā attīstības stadijās, un tajā dominē koki, kuru augstums sasniedz vismaz septiņus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20 procenti no mežaudzes aizņemtās platības. Par mežu neuzskata atsevišķi no mežiem esošas platības, kuras apaugušas ar kokiem un kuru lielums nepārsniedz 0,1 hektāru, koku rindas, kuru platums ir mazāks par 20 metriem, augļu dārzus, parkus, kapsētas un meža koku sēklu ieguves plantācijas.

2.76. Mežsaimnieciskā darbība - izmantošana, kas ietver ar mežsaimniecību, mežizstrādi, kokmateriālu sagatavošanu saistītos pakalpojumus, un var ietvert meža produktu audzēšanu un izstrādi.

2.77. Neatbilstoša izmantojuma statuss – zemesgabala izmantošana, kas likumīgi iesākta, pirms teritorijas plānojumā vai tā grozījumos tam noteikts cits izmantojums.

2.78. Nebūtisks piesārņojums – piesārņojuma līmenis nepārsniedz gaisa, ūdens un augsnes spēju to absorbēt un pārstrādāt.

2.79. Noliktava – ēka un būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai paredzēta materiālu, vielu, lietu un preču uzkrāšanai, glabāšanai vai saglabāšanai (saldēšanai).

2.80. Novadgrāvis – nosusināšanas sistēmas būve, kura uztver ūdens pieteci no vienas nosusināšanas sistēmas regulējošā un norobežojošā tīkla un novada to līdz ūdensnotekai, ūdenstilpei vai jūrai.

2.81. Paaugstināta riska objekts – objekts, kur ir paaugstināta iespējamība radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai, vai īpašumam.

2.82. Pagaidu būve - ēka vai cita būve, kas plānota, izmantota vai nodomāta uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, t.i., tai ir pagaidu statuss vai kuras būvkonstrukcijas atbilst pagaidu statusam, vai kas jānojauc līdz ar pagaidu statusa izbeigšanos bez nojaukšanas kompensācijas.

2.83. Pagalms – ēku, būvju vai stādījumu ierobežots laukums. Apbūves teritorijās termins izmantots arī zemesgabala daļu apzīmēšanai, piemēram, priekšpagalms, iekšējais vai ārējais sānpagalms, aizmugures pagalms.

2.84. Pagrabs – brīvstāvoša, zemē iedziļināta būve, vai arī telpas, kas izvietotas zem ēkas vai būves pirmā stāva.

2.85. Pagrabstāvs – telpa vai telpu kopums, kas izvietoti zem ēkas vai būves pirmā stāva, un kur griesti atrodas ne augstāk kā 1,25 m virs zemes līmeņa.

2.86. Paliene - izteikti periodiski applūstoša ūdensteces vai ūdenstilpes piekrastes josla, kas pakļauta ikgadējiem paliem, un kur izplatīta palieņu pļavām raksturīga veģetācija un biotopi.


11

2.87. Palīgizmantošana – atļautā izmantošana, kas papildina, uzlabo vai veicina atļauto izmantošanu tajā pašā zemesgabalā.

2.88. Parcele - ar detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu noteikta teritorijas pamatvienība līdz tās ierakstīšanai Zemesgrāmatā.

2.89. Parks – cilvēku veidota kompleksa dabas teritorija ar ainavas, plānojuma, arhitektūras un mākslas elementiem, kuriem ir liela estētiska nozīme un augsts labiekārtojuma līmenis.

2.90. Pārvaldes iestāde – ēka vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta nekomerciāliem nolūkiem un ietver valsts, pašvaldības un tās dienestu pārvaldes, militāro un sabiedrisko organizāciju, biedrību, vēstniecību, prokuratūras, tiesu, policijas, ugunsdzēsības un pasta iestādes.

2.91. Pašvaldība - Babītes novada vietējā pārvalde, kas ar vēlētas pārstāvniecības - domes - un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina normatīvajos aktos noteikto funkciju, uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un Babītes novada administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

2.92. Pašvaldības ceļš - pašvaldības īpašumā esoša satiksmei paredzēta kompleksa inženierbūve ārpus apdzīvotām vietām (ciemiem).

2.93. Pašvaldības iela - pašvaldības īpašumā esoša satiksmei paredzēta kompleksa inženierbūve ciema teritorijā vai pašvaldības ceļš apdzīvotā vietā, kam ielas statusu piešķīrusi pašvaldība. Apbūves noteikumos pašvaldības ielas iedalītas maģistrālās un vietējas nozīmes ielās saskaņā ar 2.pielikuma 1.tabulu.

2.94. Patvaļīga būvniecība – būvdarbi, kas tiek veikti bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas, vai neatbilst būvprojektam.

2.95. Piebraucamais ceļš – jebkādas izbūves teritorijas daļa piekļūšanai pie zemesgabala vai atsevišķiem objektiem, arī servitūta ceļš.

2.96. Pilns stāvu skaits – ēkas un citas būves visu virszemes stāvu skaits.

2.97. Pirmsskolas izglītības iestāde – ēka, būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta pirmskolas izglītības nodrošināšanai.

2.98. Plānošanas un arhitektūras uzdevums - Babītes novada pašvaldības izsniegts dokuments, kas ir pamats būvprojekta izstrādāšanai un kurā noteiktas prasības zemes gabala plānojumam un apbūvei.

2.99. Plūdu riska teritorija - teritorija, kas pakļauta potenciālai applūšanai hidrotehnisko būvju -dambju avāriju gadījumā un ir polderu teritorija ar 1% applūduma platību.

2.100. Poldera baseins – teritorija (laukums hektāros), no kuras tiek novadīta virszemes un pazemes ūdeņu notece no poldera platības, kā arī no piegulošās platības.

2.101. Poldera platība - teritorija (laukums hektāros), kura līdz aizsargdambju ierīkošanai applūda aplēses palos vai plūdos un tiek aizsargāta no pārmitrināšanas un kuras notece tiek pārsūknēta ar sūkņu staciju.

2.102. Polderis – nosusināta platība, kas ar aizsargdambi norobežota no uzplūstošajiem ūdeņiem un no kuras ūdens noteci novada ar sūknēšanu.

2.103. Priekšpagalms - zemesgabala daļa pret ielu vai ceļu visā tā platumā no sarkanās līnijas līdz jebkurai galvenās ēkas galvenās fasādes sienai.

2.104. Publiskā ārtelpa — ielas, laukumi, parki, skvēri, krastmalas, kvartālu telpa, pagalmi, kas bez ierobežojumiem pieejami sabiedrībai neatkarīgi no tā, kā īpašumā tie atrodas.


12

2.105. Ražošanas objekts - zemesgabals, kur galvenais zemes, ēku, vai būvju izmantošanas veids ir rūpnieciskās ražošanas, komunālie un noliktavu uzņēmumi un iestādes.

2.106. Ražošanas un noliktavu būves - zemesgabals, kur galvenais zemes, ēku, vai būvju izmantošanas veids ir rūpnieciskās ražošanas, komunālie un noliktavu uzņēmumi un iestādes, uzņēmumi, kuriem atbilstoši normatīviem ir noteiktas sanitārās vai citas aizsargjoslas vai īpašas prasības, kā arī ēkas vai būves materiālu, vielu, lietu un preču uzkrāšanai, glabāšanai vai saglabāšanai (saldēšanai).

2.107. Reliģiska iestāde - ēka, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta jebkuras reliģiskas kopienas nolūkiem un var ietvert kulta celtni, reliģiskas izglītības iestādi.

2.108. Rindu māja – māja, kas vertikāli sadalīta atsevišķās, ar ugunsdrošām sienām bloķētās sekcijās un kas tiek izmantota trīs vai vairākiem dzīvokļiem, kuri katrs atrodas savā sekcijā ar neatkarīgām izejām. Rindu mājas sekcijas var atrasties kopīgā zemes vienībā vai katra savā zemes vienībā.

2.109. Saimniecības ēka – ēka, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta kādai saimnieciskai vajadzībai (šķūnis, klēts, pirts, noliktava u.t.t. ). Ja šāda ēka piebūvēta vai iebūvēta galvenajā būvē, tā jāuzskata par daļu no galvenās būves, nevis par saimniecības ēku.

2.110. Sanitārā aizsargjosla – teritorija, kas noteikta kā josla ap objektiem ar paaugstinātām sanitārajām prasībām. Tās galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana.

2.111. Sarkanā līnija – teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas.

2.112. Savrupmāja – brīvi stāvoša viena vai divu dzīvokļu dzīvojamā māja.

2.113. Sezonas būve – viegli uzstādāma un demontējama būve kas paredzēta lietošanai konkrētā sezonā, piemēram, demontējama terase, nojume, paviljons, tirdzniecības kiosks vai kafejnīca. Sezonas būves projekta dokumentācijā ietilpst arī tās demontāžas projekts.

2.114. Siltumnīca – segta virszemes būve vai tās daļa no stikla, polietilēna vai cita caurspīdīga materiāla ar dabīgu vai mākslīgu mikroklimatu, kas plānota, izmantota vai nodomāta dārzeņu, puķu, to stādu un sēklas materiālu audzēšanai.

2.115. Sociālo pakalpojumu iestāde – ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta sociālās aprūpes nolūkiem un var ietvert sociālās aprūpes centru, internātu, pansionātu vai citu iestādi līdzīgiem nolūkiem.

2.116. Sporta nodarbības - zemes, būves vai tās daļas kā arī speciālu atrakciju izmantošana sezonas rakstura sporta spēļu vai fiziskām nodarbībām.

2.117. Sporta spēļu laukumi un/vai trases - zeme, ēka, būve vai tās daļa, sporta laukumi ar vai bez sēdvietām skatītājiem, sporta trases, kā arī speciālas atrakcijas, kas plānotas, izmantotas vai nodomātas sporta spēļu vai fiziskām nodarbībām.

2.118. Sporta un rekreācijas objekts – zeme, ēka, būve vai tās daļa vai speciālas atrakcijas, kas plānotas, izmantotas vai nodomātas sporta spēļu vai fiziskām nodarbībām, kā arī sporta būves dzīvojamās un citās teritorijās, kur tās kalpo kā palīgizmantošana.

2.119. Stāvu platība - uz zemesgabala esošo būvju visu stāvu (izņemot pagrabstāvu un bēniņus) visu līmeņu platību summa.

2.120. Tauvas josla – sauszemes josla gar visu ūdeņu, (upju, ezeru, kanālu) krastiem, kas paredzēta zvejas, rekreācijas vajadzībām un nodrošina piekļūšanu ūdenim, neatkarīgi no zemes piederības.


13

2.121. Tirdzniecības un/vai pakalpojumu būve – zeme, ēka, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta preču mazumtirdzniecībai (tirdzniecības centrs, universālveikals, veikals, salons, aptieka u.c.) vai banku, viesnīcu, restorānu, bāru, kafejnīcu, izstāžu un konferenču, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu nodrošināšanai, bet neietver ražošanu vai vairumtirdzniecību.

2.122. Ūdenstece – dabīga vai mākslīga gultne ar plūstošu ūdens straumi, kas veidojas kādā apvidū zemes virsmas slīpuma dēļ (upe, kanāls, strauts).

2.123. Ūdenstilpe – dabīgs vai mākslīgs zemes virsmas pazeminājums – ieplaka, kur uzkrājas ūdens (ezers, dīķis).

2.124. Vairākstāvu daudzdzīvokļu māja – trīs un vairāk stāvu dzīvojamā māja (neskaitot pagrabu), kas plānota, izmantota vai nodomāta dzīvokļiem, ar kopīgu ieeju no zemes līmeņa, kur iedzīvotājiem ir tiesības izmantot kopīgos pagalmus, priekštelpas, kāpnes, palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī.

2.125. Vairumtirdzniecības iestāde – ēka, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta materiālu, vielu, lietu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, uzkrāšanai un/vai glabāšanai vairumā, izslēdzot jebkādu preču ražošanu, montēšanu vai pārstrādāšanu.

2.126. Veselības aprūpes iestāde - ēka, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta veselības aizsardzības un medicīnas prakses nolūkiem un ietver poliklīniku, slimnīcu, klīniku, ambulanci, sanatoriju, veterināro iestādi vai citu iestādi šādiem nolūkiem.

2.127. Vides un dabas resursu aizsargjosla – teritorija, kas noteikta ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.

2.128. Vieglās ražošanas uzņēmuma ēka –ēka būve vai tās daļa, kas izmantota vai nodomāta produkcijas ražošanai, montēšanai, lai iegūtu mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības vai pakalpojumu galaproduktus, kā arī preču, vielu vai lietu komplektēšanai, iesaiņošanai montāžai, izņemot tādas darbības, kas rada būtisku piesārņojumu, kā rezultātā ķīmiskie, fizikālie, radioloģiskie un bakterioloģiskie faktori pārsniedz pieļaujamos higiēnas normatīvus.

2.129. Viensēta – savrupa viena dzīvojamā ēka vai savrupas vairākas dzīvojamās ēkas, kā arī ar šo ēku vai ēkām funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur zemi primāri izmanto lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām.

2.130. Viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas - viesnīcas, moteļi, pansijas, īrējamas ēkas atpūtai un brīvdienu pavadīšanai, tūristu apmetnes, bērnu vai ģimeņu brīvdienu apmetnes, kempingi un līdzīgas īslaicīgas apmešanās vietas.

2.131. Vietējās nozīmes iela – iela, kas nodrošina transporta pieslēgumu maģistrālajām ielām un valsts autoceļiem. Ietver teritoriju ielu sarkanajās līnijās, bet neietver krustojumus ar maģistrālajām ielām un valsts autoceļiem.

2.132. Vispārīgās ražošanas uzņēmuma ēka – ēka, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta ražošanas, montēšanas, pārstrādāšanas, remontēšanas, materiālu un iekārtu, kā arī jebkādu citu preču, vielu vai lietu glabāšanas, uzkrāšanas, komplektēšanas un iesaiņošanas nolūkos.

2.133. Zemes ierīcības projekts - pašvaldības administratīvās teritorijas daļai, tai skaitā zemes vienībai un zemes vienības daļai, kas ietverta zemes ierīcības projektā, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādāts teritorijas sakārtošanas un zemes izmantošanas apstākļu uzlabošanas pasākumu projekts.

2.134. Zemes izmantošanas veidi – teritorijas plānojumā noteikts pašvaldības teritorijas iedalījums pēc zemes izmantošanas.


14

2.135. Zemesgabala fronte – horizontālais attālums starp zemesgabala, vai parceles sānu robežām pa ielas sarkano līniju vai ceļa nodalījuma joslu.

2.136. Zemesgabals – juridiski noteikta teritorijas pamatvienība, kas zemesgrāmatā ierakstīta kā īpašums.

2.137. Zinātnes iestāde – ēka, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta zinātniskās pētniecības vai līdzīgai iestādei.

3. Apbūves noteikumu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu novada attīstību, sabalansējot privātpersonu un sabiedrības intereses ar novada ekonomiskās attīstības interesēm, veicinot iedzīvotāju veselību, drošību, kārtību, ērtības, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu, vispārēju labklājību un labvēlīgu vidi, kā arī racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu.

4. Apbūves noteikumi attiecas uz Pašvaldības administratīvo teritoriju un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām – zemes īpašniekiem, lietotājiem un nomniekiem, uzsākot jebkuru zemesgabalu sadalīšanu, ēku un citu būvju un zemes ierīcības projektēšanu, būvdarbus, ēku rekonstrukciju, renovāciju vai nojaukšanu.

5. Apbūves noteikumi Ķemeru nacionālā parka, dabas liegumu „Babītes ezers” un „Cenas tīrelis”, dabas parka „Beberbeķi” un dabas pieminekļu teritorijās piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgajiem individuālajiem aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumiem.

6. Ja teritorijai ir spēkā esošs detālplānojums, kas detalizētāk nosaka zemesgabalu izmantošanu un to apbūves prasības, jāievēro detālplānojuma noteikumi.

7. Pašvaldība ikvienai personai nodrošina iespēju iepazīties ar Apbūves noteikumiem, tajā skaitā elektroniski pašvaldības mājas lapā internetā, kā arī iegādāties Apbūves noteikumu kopijas.

8. Apbūves noteikumu izpildi kontrolē Pašvaldība un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos arī citas institūcijas.

9. Par Apbūves noteikumu pārkāpšanu iestājas atbildība saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu un citiem normatīvajiem aktiem.

2. Noteikumi teritoriju izmantošanai un apbūvei

2.1.Visās teritorijās atļautā izmantošana

10. Jebkuru apbūves teritoriju, ievērojot Apbūves noteikumus, atļauts izmantot ēku un būvju būvniecībai saskaņā ar attiecīgajā teritorijā atļauto izmantošanu, kā arī:

10.1. apstādījumu ierīkošanai;

10.2. inženierbūvju būvniecībai;

10.3. ielas, ceļa vai piebrauktuves izbūvei;

10.4. automašīnu (ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām) novietošanai, ja tas nav pretrunā ar vides aizsardzības prasībām;

10.5. palīgizmantošanai, kas:

10.5.1. pakārtota galvenajai izmantošanai un papildina to;

10.5.2. izvietota tajā pašā zemesgabalā, kur galvenā izmantošana- ēka vai būve;

10.5.3. nav izmantojama dzīvošanai, ja Apbūves noteikumos nav noteikts citādi.


15

2.2. Visās teritorijās aizliegtās izmantošanas

11. Nevienā teritorijā nav atļauta tāda zemes, ēku, būvju vai kādas to daļas izmantošana, kas rada augstāku iedzīvotāju apdraudējuma līmeni par maksimāli pieļaujamo un/ vai būtisku piesārņojumu– nepieļaujami augstu risku un/vai neatbilstību valsts vides aizsardzības un sabiedrības veselības institūciju vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī var apgrūtināt vai apdraudēt sabiedrisko drošību un cilvēku veselību.

12. Nevienā apbūves teritorijā nav atļauts:

12.1. izvietot ēkas un būves aizsargjoslās un tauvas joslā, ja tas ir pretrunā ar Aizsargjoslu likumu, Zvejniecības likumu vai citu normatīvo aktu prasībām;

12.2. novietot, savākt un glabāt pamestus, nelietojamus motorizētus satiksmes līdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota metāllūžņu savāktuvei vai iekļauta ēkā;

12.3. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus, metāllūžņus un būvgružus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav ietverta ēkā;

12.4. pielietot Apbūves noteikumos atļautām izmantošanām un palīgizmantošanām kuģu, kravas mašīnu, autobusu, vagonu korpusus vai to daļas;

12.5. izvietot konteinerus, paviljonus, kioskus, ceļojumu treilerus un vagoniņus teritorijās, kur to neparedz Apbūves noteikumi, kā arī izmantot tos kā dzīvojamās telpas, izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss;

12.6. veidot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai, ja Apbūves noteikumos nav noteikts citādi;

12.7. būvēt jaunas apaļkoku guļbūves ciemu teritorijās ārpus aizmugures pagalma teritorijas, izņemot Lauku apbūves teritorijās (DzL) ciemu perifērijā ārpus kompaktas apbūves, ja tas nepazemina vides arhitektonisko kvalitāti;

12.8. aizliegts veikt būvniecību piesārņotā teritorijā, izmantot zemi, ēkas un citas būves, nenovēršot esošo vides piesārņojumu;

2.3. Esošās ēkas un būves

13. Ja zemesgabala izmantošana ir likumīgi iesākta, pirms stājušies spēkā teritorijas plānojuma grozījumi, kurā šim zemesgabalam noteikti atšķirīgi izmantošanas noteikumi, zemesgabala īpašnieks ir tiesīgs turpināt likumīgi iesākto izmantošanu, bet jebkura jauna būvniecība, esošo ēku vai būvju rekonstrukcija jāveic atbilstoši Apbūves noteikumu prasībām.

2.4. Uzsāktā projektēšana un būvniecība

14. Esošus zemesgabalus, kuru platība, dziļums vai ielas fronte ir mazāka par Apbūves noteikumos noteikto, atļauts izmantot un tajos atļauts būvēt, renovēt, rekonstruēt un ekspluatēt ēkas un būves atbilstoši attiecīgās apbūves teritorijas noteikumiem, ar nosacījumu, ka ievēroti citi noteikumi.

15. Ja ir akceptēts (saskaņots) būvprojekts vai izsniegta būvatļauja un to derīguma termiņi nav beigušies līdz stājušies spēkā teritorijas plānojuma grozījumi, īpašnieks ir tiesīgs turpināt būvniecību.

16. Ja pirms teritorijas plānojuma un Apbūves noteikumu stāšanās spēkā uzsākta būvprojektēšana, bet beidzies Plānošanas un arhitektūras uzdevuma termiņš, Pašvaldībai jāpārskata būvniecības ieceres atbilstība Teritorijas plānojumam un Apbūves noteikumu prasībām, veicot nepieciešamās korekcijas Plānošanas un arhitektūras uzdevumā.


16

2.5. Jaunu zemesgabalu veidošana

17. Jaunus zemesgabalus (sadalot, apvienojot vai pārkārtojot to robežas), ievērojot attiecīgās teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, atļauts veidot:

17.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādājot detālplānojumu;

17.2. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādājot zemes ierīcības projektu teritorijām, kurām normatīvie akti neparedz detālplānojumu izstrādi;

17.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apvienojot divas vai vairākas blakus esošas zemes vienības bez zemes ierīcības projekta izstrādes.

18. Atļauts veidot jaunu zemesgabalu:

18.1. ievērojot apkārtējās apbūves teritorijas un zemesgabalu robežu struktūru un dabisko robežu elementus;

18.2. kam ir nodrošinātas vai detālplānojumā noteiktas tiešas piekļūšanas iespējas no ceļa vai ielas, vai kas ir pieejams pa ne mazāk kā 6 m platu servitūta ceļu (piebrauktuvi), ja zemesgabals tieši nerobežojas ar ceļu, ielu vai laukumu;

18.3. kura platība nav mazāka par attiecīgajā teritorijā Apbūves noteikumos noteikto minimālo platību;

18.4. kura minimālais platums atļauj izvietot apbūvi, ievērojot sānpagalma prasības, bet nav mazāks par 20 m.

19. Nav pieļaujama zemesgabala dalīšana:

19.1. ja sadalīšanas rezultātā zemesgabals būs mazāks par attiecīgajā teritorijā noteikto minimālo pieļaujamo, izņemot gadījumu:

19.1.1. kad uz zemesgabala atrodas vairākiem īpašniekiem piederošas ēkas, un atšķirība starp atļauto minimālo platību nepārsniedz 15%;

19.1.2. kad zemesgabalā paredzēta tikai inženiertehniskās apgādes tīklu un būvju vai satiksmes infrastruktūras objektu izvietošana, kad zemes vienība veidojama atbilstoši konkrētā objekta izvietošanas un apsaimniekošanas nepieciešamībai.

19.2. ja reāli nav iespējams sadalīt kopīpašumā esošās būves atbilstoši būvnormatīvu prasībām;

19.3. ja zemesgabala esošais apbūves blīvums vai intensitāte pārsniedz attiecīgajā teritorijā pieļaujamo;

19.4. ja ar to tiek apgrūtinātas piekļūšanas iespējas blakus esošajiem zemesgabaliem;

20. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, apkārtējās apbūves un zemesgabalu robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujama atsevišķu zemesgabalu platības samazināšana, bet ne vairāk kā 5% par minimālo pieļaujamo zemesgabalu lielumu attiecīgajā apbūves teritorijā.

21. Jaunveidojamā zemesgabala minimālajā platībā netiek ieskaitīta zemesgabala daļa, kas atrodas ielu un ceļu sarkano līniju robežās vai tauvas joslā.


17

2.6. Apbūves rādītāji

22. Katrai funkcionālajai zonai apbūvi raksturojošie rādītāji noteikti 4.nodaļā, atbilstoši konkrētās teritorijas izmantošanai.

23. Apbūves blīvuma rādītāju (A) izsaka procentos un aprēķina ar šādu formulu:

100Z

LA , kur L - visu apbūvēto laukumu summa; Z - zemesgabala platība

24. Brīvās teritorijas rādītāju (B) izsaka procentos un aprēķina ar šādu formulu:

100)( 321

Z

LLLZB , kur:

Z - zemesgabala platība; L1- apbūves laukums zemesgabalā (neieskaitot ar apstādījumiem labiekārtotu un apzaļumotu pazemes apjomu izmantojamu jumtu); L2 - piebraucamo ceļu laukums zemesgabalā; L3 - autostāvvietu laukums zemesgabalā;

25. Apbūves intensitāti (I) izsaka procentos un aprēķina ar šādu formulu:

100Z

SI , kur S - stāvu platība, Z - zemesgabala platība

26. Ja zemesgabala daļa atrodas ielu sarkanajās līnijās, aprēķinot apbūves intensitāti, brīvās teritorijas un

apbūves blīvuma rādītāju, to neskaita zemesgabala platībā.

27. Zemesgabala minimālā platība un apbūves rādītāji nav attiecināmi uz inženierbūvēm.

2.7. Piekļūšanas noteikumi

28. Nav atļauta zemesgabala vai būves izmantošana, ja zemesgabalam nav nodrošināta piekļūšana, tas ir, ja zemesgabals nerobežojas ar ceļu, ielu vai piekļūšanu nenodrošina servitūts.

29. Apbūves teritorijās ēkām un būvēm jāparedz piebrauktuves un caurbrauktuves (perimetrālās apbūves gadījumā) ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. To parametri jāpieņem atbilstoši attiecīgo ēku un būvju projektēšanas normatīviem.

30. Piebrauktuvju un caurbrauktuvju pieslēgumus pie maģistrālajām un vietējas nozīmes ielām jāparedz saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

31. Savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijās (DzS, DzS1) zemesgabalam izbūvējams ne vairāk kā viens pieslēgums pašvaldības ielai vai ceļam.

32. Jebkuram dzīvoklim, arī dzīvoklim kā palīgizmantošanai, un tirdzniecības vai pakalpojumu būvei jānodrošina piekļūšana atsevišķi no citām izmantošanām.

2.8. Pagalma noteikumi

33. Galvenajai ēkai uz zemesgabala atkarībā no apbūves veida ir viens vai vairāki pagalmi (priekšpagalms, iekšējais sānpagalms, ārējais sānpagalms, aizmugures pagalms), kas shematiski attēloti 1.pielikumā.

34. Nevienu pagalmu vai citu brīvas telpas daļu, kas nepieciešama ēkai vai būvei, nedrīkst uzskatīt par kādai citai ēkai vai būvei līdzīgi piederīgu pagalma vai brīvās telpas daļu.

35. Nekādu daļu no pagalma nedrīkst aizņemt kāda ēka vai būve vai tās daļa, izņemot:


18

35.1. palīgēkas vai būves, ja tās attiecīgajā apbūves teritorijā atļautas;

35.2. arhitektoniskas detaļas un veidojumi, arī sliekšņi, skursteņi, karnīzes, dzegas, teknes, pilastri un jumta balsti, kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 0,5 m uz āru no sienas;

35.3. funkcionālas un dekoratīvas būves, ieskaitot nolaižamus saulessargus, markīzes, dekoratīvas strūklakas, skulptūras, piemiņas plāksnes un žogi;

35.4. atklātas ugunsdzēsības vai āra kāpnes, kam kāpņu pakāpieni un laukumi aprīkoti ar margām, un kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 1,5 m uz āru no sienas;

35.5. erkeri, kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 1 m uz āru no sienas;

35.6. balkoni, segtas un nesegtas terases, kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 2,5 m uz āru no sienas.

36. Zemesgabala daļu starp būvlaidi un ielas sarkano līniju nav atļauts apbūvēt, nekādas ēkas daļas tajā nedrīkst atrasties, izņemot 35.punktā noteiktos gadījumus.

37. Jebkuras būvlaides novietni nosaka un precizē detālplānojuma darba uzdevumā vai Plānošanas un arhitektūras uzdevumā.

38. Minimālais priekšpagalma dziļums no jauna būvējamām pirmskolas izglītības iestādēm - 25 m.

39. Daudzdzīvokļu māju koplietošanas pagalmos jāsaglabā un jāizveido bērnu rotaļu laukumi, pieaugušo atpūtas vietas, saimnieciskie laukumi atkritumu konteineru izvietošanai, kā arī autostāvvietas īslaicīgai automašīnu novietošanai.

2.9. Apbūves atbilstība zemesgabala robežām

40. Jebkurai ēkai, būvei un to daļām ir jāatrodas attiecīgā zemesgabala robežās. Nevienas ēkas vai citas būves neviena daļa ne uz viena zemesgabala nedrīkst projicēties ārpus zemesgabala robežas, izņemot:

40.1. ja būve ir žogs starp zemesgabaliem;

40.2. ja saņemta blakus zemesgabala īpašnieka rakstiska piekrišana mainīt zemesgabala robežu pa vertikāli (pārkares servitūts) uz ģenplāna lapas vai žoga skices projekta.

41. Ēkas un būves atļauts izvietot ne tuvāk zemesgabala robežām kā noteikts ugunsdrošības būvnormatīvos. Ēkas un būves izvietot tuvāk vai tieši pie robežām atļauts tikai gadījumā, ja to pieļauj ugunsdrošības normas, tiek ievērotas ēku un zemesgabalu insolācijas prasības, kā arī saņemta blakus zemesgabala īpašnieka rakstiska piekrišana, ko apliecina ieraksts tehniskā projekta ģenerālplānā vai zemesgrāmatā.

42. Ja ēka vai būve izvietota tieši pie blakus zemesgabala robežas, tad ēkas vai būves sienai, kas atrodas uz robežas, var būt veidota kā pretuguns mūris ar iespēju blakus zemesgabala īpašniekam piebūvēt pie tās ēku vai būvi. Tādā gadījumā jumts jāveido ar kritumu uz sava zemesgabala pusi.

43. Minimālais attālums no vēja elektroģeneratora vai sakaru masta līdz blakus zemesgabala robežām – ne mazāk par pusotru reizi no attiecīgās būves augstuma metros.

2.10. Ēku un būvju augstums, stāvu skaits

44. Ēkas un būves maksimālo augstumu mēra ielas vai piebraucamā ceļa pusē (galvenajā fasādē) no zemes līmeņa zemesgabalā līdz dzegai, jumta korei vai līdz plakanā jumta parapetam.

45. Apbūves augstums nevienā ēkas punktā nedrīkst pārsniegt pusi (0,5) no attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un ielas ass līniju un pusotra (1,5) attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar blakus zemesgabalu.


19

46. Ja dažādās fasādēs ir atšķirīgs stāvu skaits, tad ēkas vai būves stāvu skaitu un augstumu nosaka no augstākās fasādes puses.

47. Apbūves noteikumos noteiktie ēku un citu būvju augstumi nav attiecināmi uz arhitektoniskām izbūvēm, inženierbūvi, skursteni, torni, karoga mastu, virsgaismu, baznīcas torni vai kupolu.

48. Jumta stāva izbūvi ieskaita ēkas stāvu skaitā, ja tā platība 2,5 m augstumā pārsniedz 66% no ēkas pirmā stāva platības.

49. Pagrabstāvu ieskaita ēkas stāvu skaitā, ja pagrabstāva griestu augstums virs planētā zemes līmeņa pārsniedz 1,25 m un pagrabstāva augstums ir 2,5 m.

50. Atļauto stāvu skaitu nosaka atbilstoši katrai funkcionālajai zonai saskaņā ar 4.nodaļas noteikumiem.

2.11. Žogi un prettrokšņa sienas

51. Apbūvei paredzētos zemesgabalus atļauts iežogot atbilstoši Apbūves noteikumiem pa zemesgabalu robežām, ņemot vērā nosacījumus:

51.1. ielas (ceļa) pusē pa sarkano līniju, vai pa vēsturiski iedibināto žogu līniju; ja žogu nav iespējams izvietot pa sarkano līniju, tas būvējams zemesgabalā blakus sarkanajai līnijai.

51.2. stūra zemesgabalos - pa redzamības trīsstūriem;

51.3. gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm - pa tauvas joslu robežām;

51.4. gar atklātiem grāvjiem un ūdensnotekām - pa ekspluatācijas aizsargjoslu robežām. Ciemu teritorijās ekspluatācijas aizsargjoslu teritorijās atļauts izvietot pagaidu žogus vieglās konstrukcijās, bet ne tuvāk kā 1 m no grāvja krants;

51.5. žogi jāizbūvē tā, lai nodrošinātu esošo inženierbūvju darbību un to apkalpošanu. Vietās, kur atrodas virszemes inženierbūves, žogos jāveido „kabatas”;

51.6. žogu vārtu atvērums nedrīkst traucēt gājēju un transporta kustību;

51.7. automašīnu caurbrauktuvju (starp ēkām vai arī zem tām) platums nedrīkst būt mazāks par 3,5 m. Vārtu un caurbrauktuvju brīvais augstums nedrīkst būt mazāks par 4,25 m.

52. Aizliegts nožogot zemesgabalus:

52.1. Dabas teritorijās esošos zemesgabalus, izņemot Kapsētu teritorijas (DK), kas nožogojamas atbilstoši funkcijai projektētiem žogiem;

52.2. daudzstāvu dzīvojamo ēku teritorijās pie ēku „brīvā plānojuma”. Izstrādājot teritorijas labiekārtojuma plānu un saskaņojot to Pašvaldībā, zemesgabalu robežas atļauts iezīmēt ar dzīvžogiem.

53. Starp zemesgabaliem žogus būvē īpašniekiem savstarpēji vienojoties.

54. Žogu augstums un caurredzamība:

54.1. žogiem dzīvojamās apbūves teritorijās gar ielām un piebraucamajiem ceļiem jābūt ne augstākiem par 1,6 m un vismaz 40% caurredzamiem (starp stabiem un virs cokola, skatoties perpendikulāri pret žoga plakni);

54.2. ja kaimiņu zemesgabalu īpašnieki vienojušies, robežžogus atļauts būvēt pēc sava ieskata, bet ne augstākus par 1,80 m. Dzīvžogiem jābūt ne augstākiem par 2 m;


20

54.3. ja blakus zemesgabalu īpašnieki nevar vienoties par žoga veidu un augstumu ielas frontē, Pašvaldība izvērtē abu priekšlikumus un nosaka kādu žogu būvēt. Šis lēmums ir saistošs abiem zemesgabalu īpašniekiem.

54.4. žogiem Jauktas ražošanas un darījumu iestāžu apbūves teritorijās (JRD) jābūt ne augstākiem par 2,2 m. Pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas zonas nodrošināšanai;

54.5. žoga augstums nosakāms pieņemot par 0,00 līmeni esošo vai plānoto ietves (ceļa) līmeni ielas (ceļa) pusē. Žogu „sadures” vietās gruntsgabalu robežpunktos iekškvartālā žoga 0,00 atzīme jānosaka zemesgabalu īpašniekiem savstarpēji vienojoties;

54.6. žoga cokola augstums nedrīkst pārsniegt 50 cm.

55. Ja dzīvojamās apbūves teritorijās gar ielām un ceļiem trokšņu līmenis pārsniedz normatīvos maksimāli atļauto, žogi var tikt veidoti kā pretrokšņu ekrāni, necaurredzami ar palielinātu augstumu, atbilstoši trokšņu aprēķiniem. Šādi žogi jāveido kā zaļās sienas ar vīteņaugiem (jāapzaļumo). Prettrokšņu sienu izbūves nepieciešamību un citas prasības nosaka detālplānojuma darba uzdevumā vai būvprojekta projektēšanas uzdevumā un to var paredzēt būvprojektā, ja tas tehniski pamatots.

56. Žogu stilistika:

56.1. žogiem jābūt stilistiski saskaņotiem ar būvi, ievērojot vienotu žogu augstumu kvartāla robežās;

56.2. žogiem Sabiedrisko iestāžu apbūves teritorijās (S) un Darījuma iestāžu apbūves teritorijās (D, D1, D2) jābūt atbilstošiem to funkcionālajai izmantošanai, maksimāli saglabājot publisko telpu un ēku pieejamību;

56.3. aizliegti dzeloņdrāšu žogi, kā arī to pielietošana žogos, izņemot ganību teritoriju iežogošanu.

2.12. Prasības ēkas, būves vai to daļu funkcionalitātes maiņai

57. Jebkuru ēku, būvju vai to daļu funkcionalitātes maiņa veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Plānotajai jaunajai funkcijai jāatbilst Apbūves noteikumu atļautās izmantošanas prasībām konkrētajā teritorijā.

58. Nav pieļaujama tādu funkciju paredzēšana, kas pasliktina apstākļus blakus zemesgabalos, apgrūtina piekļūšanu, likumīgi uzsākto zemes izmantošanu un ēku ekspluatāciju, vai pasliktina vides stāvokli.

2.13. Prasības teritorijas, ēku un būvju uzturēšanai

59. Nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums uzturēt kārtībā sava īpašuma teritoriju, kā arī uz tā atrodošās ēkas un būves saskaņā ar Pašvaldības saistošo noteikumu prasībām.

60. Fasādes krāsošana jāveic saskaņā ar Pašvaldībā saskaņotu krāsu pasi vai būvprojektā akceptētu krāsu risinājumu.

61. Jumti jāizbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz blakus zemesgabaliem. Jānovērš iespēja ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un blakus zemesgabalos.

2.14. Vides pieejamība

62. Izstrādājot detālplānojumus un būvprojektus, jāparedz speciāli pasākumi (arī speciāls aprīkojums), lai nodrošinātu pieejamu vidi cilvēkiem ar dzirdes, redzes vai kustību traucējumiem (labiekārtojot teritorijas, laukumus, aprīkojot ceļus un ielas, nodrošinot iekļūšanu, pārvietošanos un tml.) gan sabiedriskos un apkalpes objektos, gan mājokļos, gan arī publiskajā ārtelpā - ielās, laukumos, parkos.


21

2.15. Attālumi starp ēkām un būvēm

63. Minimālie attālumi starp ēkām un būvēm jāpieņem saskaņā ar ugunsdrošības un izsauļojuma prasībām.

64. Insolācijas (izsauļojuma) prasības un ēku un būvju mākslīgais apgaismojums jānodrošina saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

65. Ārpus ciemiem attālums no dzīvojamās mājas līdz citai ēkai vai būvei nedrīkst būt mazāks par:

65.1. līdz vēja elektroģeneratoram vai sakaru mastam – ne mazāk par attiecīgās būves konstrukcijas augstākā punkta augstumu metros;

65.2. fermai - 100 m;

65.3. kūtij - 50 m;

2.16. Ēku un būvju konstruktīvās daļas, jumti, notekcaurules

66. Jebkurai ēkai un būvei, to daļām, konstrukcijām un elementiem jābūt projektētiem, būvētiem un ekspluatētiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

67. Katra daudzdzīvokļu nama ielas pusē jābūt ierīkotai lietus ūdens renei un notekcaurulei vai citai lietus ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi.

68. Nav atļauta alternatīvo apkures sistēmu dūmvadu, ventilācijas vai kondicionieru cauruļvadu izvadīšana ēkas ielas fasādē.

69. Jauniem jumtiem un jumtu seguma nomaiņai nav atļauts izmantot azbestu saturošus jumta klājuma materiālus.

2.17. Apgaismes ķermeņi

70. Ielu apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām iekārtus vai arī pie stabiem piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra robežās apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem.

71. 10 m platās un šaurākās ielās vai piebrauktuvēs atļauts izmantot pie būvju fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus.

72. Laukumu un skvēru apgaismošanai atļauts izmantot apgaismes ķermeņus uz stabiem. Atļauts dažāds stabu augstums un apgaismes ķermeņu veids, bet tam jābūt saskanīgam katra laukuma vai skvēra robežās.

73. Apgaismes ķermeņi jāpieslēdz pazemes kabeļiem vai kabeļiem būvju sienās. Kabeļi nedrīkst būt redzami būvju fasādēs.

2.18. Ārtelpas elementi un mazās arhitektūras formas

74. Mazo arhitektūras formu un citu labiekārtošanas elementu izvietojumu nosaka būvprojektā vai teritorijas labiekārtošanas projektā, to vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu veidojot harmoniski iekļaujoties apkārtējā vidē un saskaņā ar apkārtējo ēku un būvju arhitektonisko stilu un noformējumu.

75. Stacionārus un sezonas rakstura tirdzniecības būvēs (kioskus, nojumes, stendus, paviljonus un citus), neatkarīgi no to piederības, atļauts būvēt vai novietot tikai ar Pašvaldības saskaņojumu.

76. Ja 75.punktā minētie objekti robežojas ar ielas sarkano līniju, ceļa zemes nodalījuma joslu, atrodas ielas sarkanajās līnijās vai ceļa zemes nodalījuma joslā, nepieciešams saskaņojums ar ceļa vai ielas īpašnieku.


22

2.19. Aizsardzība pret trokšņiem

77. Jānodrošina normatīvajos aktos noteiktais pieļaujamais trokšņa līmenis dzīvojamām mājām un sabiedriskām ēkām un to teritorijām.

78. 78. Trokšņa samazināšanas līdzekļu efektivitātes aprēķina metodiku, kā arī galvenās prasības projektēšanai nosaka atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

2.20. Inženiertehniskās apgādes nodrošinājums

79. Inženierbūves projektējamas, būvējamas un ekspluatējamas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

80. Vēja elektrostacijas nav atļauts izvietot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un ciemu teritorijās.

81. Liela apjoma un jaudas inženierbūves galvenokārt izvietojamas Tehniskās apbūves teritorijās (T) un Jauktas ražošanas un darījumu iestāžu apbūves teritorijās (JRD).

82. Neliela apjoma inženierbūves, ja tas nav pretrunā Apbūves noteikumiem un normatīvo aktu prasībām, atļauts izvietot ielu sarkano līniju robežās.

2.21. Ūdensapgāde, notekūdeņu savākšana un attīrīšana

83. Ciemos Savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijās (DzS, DzS1) dzīvojamās mājas jānodrošina ar centralizētas ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas inženierkomunikācijām.

84. Centralizētas ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas inženierkomunikāciju izvietojums jāparedz atbilstoši attiecīgo projektēšanas normatīvu prasībām.

85. Ciemu teritorijās, kur nav izbūvēta centralizētās ūdensapgādes sistēma, kā pagaidu risinājums, un lauku teritorijā, atļauta grodu vai urbto aku ierīkošana atsevišķu objektu apgādei ar dzeramo ūdeni. Aku būvniecība veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Urbumus, kuru turpmākā izmantošana nav iespējama, nepieciešams tamponēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

86. Ārējā ugunsdzēsības ūdensapgāde plānojama saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Pie upēm, ezeriem un citām ūdenskrātuvēm, kuras paredzētas ārējai ugunsdzēsības ūdensapgādei, izbūvē vismaz 3,5 m platus piebraucamos ceļus un 12x12 metrus laukumus ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai ar atbilstošas kvalitātes cieto segumu. Ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietas ierīko tā, lai ugunsdzēsības tehnika varētu ņemt ūdeni jebkurā gadalaikā. Ūdens ņemšanas atrašanas vietas, kā arī piebraukšanas ceļus pie tām apzīmē ar norādījuma zīmēm saskaņā ar Latvijas standartu prasībām.

87. Ciemu teritorijās, kur nav izbūvētas centralizētas notekūdeņu savākšanas inženierkomunikācijas, atsevišķi novietotām ēkām ar notekūdeņu daudzumu līdz 5m3 diennaktī, kā pagaidu risinājums pieļaujama decentralizētas kanalizācijas sistēmas izveidošana, kas nodrošina līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni:

87.1. lokālu notekūdeņu savākšanas ietaišu ar hermētiski izolētiem krājrezervuāriem izvietošana normatīvajos aktos noteiktajām ēkām, ja ēkās nav ierīkoti ūdens ievadi;

87.2. notekūdeņu attīrīšanas ietaišu izbūve, paredzot attīrīto notekūdeņu infiltrāciju;

87.3. projektā jāparedz perspektīvie pieslēgumu atzari ar iespēju tālākā būvniecības procesā pieslēgties pie centralizētiem notekūdeņu savākšanas tīkliem.

88. Ārpus ciemu teritorijām atsevišķi novietotām ēkām ar notekūdeņu daudzumu līdz 5m3 diennaktī pieļaujamas izsmeļamās tualetes bedres un sausās tualetes. Tualetes bedru sienām un grīdai jābūt no ūdensnecaurlaidīgiem materiāliem.

89. Notekūdeņi, kas izsūknēti no hermētiskiem krājrezervuāriem un pārvietojamām tualetēm, jānogādā attīrīšanai notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs.


23

90. Lai ierobežotu virszemes ūdeņos nonākošo emisiju, jāievēro normatīvo aktu prasības un jāizmanto labākie pieejamie tehniskie paņēmieni vai vidi saudzējošas tehnoloģijas

2.22. Prasības satiksmes infrastruktūras nodrošināšanai

91. Apbūves noteikumos noteikta ielu klasifikācija maģistrālajās un vietējas nozīmes ielās (2.pielikums).

92. Prasības ielu projektēšanai:

92.1. maģistrālajām ielām:

92.1.1. platums sarkanajās līnijās 20 - 22 m;

92.1.2. brauktuves minimālais platums - 6 m;

92.1.3. ietve abās brauktuves pusēs ar minimālo platumu 2 m vai apvienota ietve ar veloceliņu - 3 m;

92.1.4. ja nepieciešams, izbūvējams novadgrāvis;

92.1.5. apgaismojums.

92.2. vietējas nozīmes ielām, izņemot piebrauktuves:

92.2.1. platums sarkanajās līnijās 12 - 15 m;

92.2.2. brauktuves minimālais platums - 5,5 m;

92.2.3. ietve ar minimālo platumu 1,5 m vai apvienota ietve ar veloceliņu - 3 m;

92.2.4. apgaismojums.

93. Atļauta apvienota gājēju un veloceliņa izbūve. Plānotās ielas šķērsprofils saskaņojams Pašvaldībā.

94. Jaunveidojamo ielu un ceļu parametri jāpieņem atbilstoši projektēšanas normatīvu prasībām.

95. Satiksmes infrastruktūras objektu rekonstrukcija veicama saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

96. Lai nodrošinātu ceļu un ielu krustojumu un pieslēgumu pārredzamību, uz stūra zemesgabala jāievēro Latvijas valsts standartu un normatīvo aktu prasības.

2.23. Saimniecības ēkas un ēkas dzīvniekiem

97. Saimniecības ēku nav atļauts ierīkot priekšpagalmā, vai stūra zemesgabalos - ārējā sānu priekšpagalmā. Ja galvenā būve tiek izvietota zemesgabala dziļumā, pieļaujama saimniecības ēkas izvietošana priekšpagalmā, pamatojot to būvprojektā.

98. Ēkas dzīvniekiem atļauts izvietot tikai teritorijās, kur dzīvnieku turēšana atļauta, ievērojot normatīvo aktu prasības. Ēkas dzīvniekiem nav atļauts izvietot ciemos, izņemot Lauku apbūves teritorijās (DzL).

99. Ciemos, ja atļauta dzīvnieku turēšana, ēkas dzīvniekiem nav atļauts:

99.1. ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā;

99.2. ierīkot tuvāk par 50 m no apbūves teritorijas, kur dzīvnieku turēšana aizliegta;

99.3. ierīkot tuvāk par 20 m no dzīvojamo telpu logiem blakus zemesgabalos, apbūves teritorijās, kur dzīvnieku turēšana atļauta.


24

2.24.Atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana

100. Atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana kā palīgizmantošana nav atļauta:

100.1. priekšpagalmā vai stūra zemesgabalā - ārējā sānpagalmā;

100.2. tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas;

100.3. autostāvvietā.

101. Atklāta lauksaimniecības tehnikas un transportlīdzekļu ar pilnu masu virs 3,5 t uzglabāšana nav atļauta Savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijās (DzS, DzS1), Sabiedrisko iestāžu apbūves teritorijās (S) un Vairākstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzD, DzD1, DzD2) .

2.25.Meži, apstādījumi, atsevišķi koki un augi

102. Meža zemju atmežošana atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

103. Publiskā lietošanā esoši meža zemesgabali nav nožogojami, izņemot atsevišķus gadījumus, kad tas nepieciešams savvaļas dzīvnieku dārzu ierīkošanai vai citu specifisku funkciju pildīšanai, saskaņojot ar pašvaldību un virsmežniecību vai Dabas aizsardzības pārvaldi.

104. Visi apstādījumi Babītes pagasta teritorijā uz valsts un pašvaldību esošas zemes ir aizsargājami apstādījumi. Nekustamo īpašumu un piegulošo teritoriju kopšana un uzturēšana jāveic ievērojot normatīvo aktu prasības.

105. Pirms jaunu apstādījumu ierīkošanas publiskās teritorijās jāizstrādā teritorijas labiekārtošanas projekts.

106. Veicot būvdarbus koku tiešā tuvumā, jāievēro normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības nosacījumi.

107. Prasības dižkoku aizsardzībai noteiktas 6.2.apakšnodaļā

108. Apliecinājumu koku ciršanai meža zemēs un saskaņojumus koku ciršanai ārpus meža zemēm izsniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

2.26. Reljefa un augsnes virskārtas aizsardzība

109. Izvietojot jebkādu atļauto izmantošanu zemesgabalā un veicot būvdarbus, maksimāli jāsaglabā augsnes virskārta un dabiskais reljefs.

110. Zemes līmeņa pazemināšana vai paaugstināšana vairāk par 20 cm ir jāskaņo ar blakus zemesgabala īpašniekiem un Pašvaldību, izstrādājot vertikālā plānojuma sadaļu būvprojektā vai teritorijas labiekārtošanas projektā. Augsnes virskārta pēc būvniecības pabeigšanas jāatjauno.

2.27. Ainavas saglabāšana un būvniecība

111. Nav pieļaujama ainaviski nozīmīgu skatu punktu aizsegšana, aizbūvējot ar ēkām, apstādot ar kokiem, vai aizaudzējot ar krūmiem, kā arī reljefa pārveidošana.

112. Izskatot būvniecības vai saimnieciskās darbības pieteikumus, Babītes novada pašvaldībai un Dabas aizsardzības pārvaldei (ja projektējamā teritorija atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā) ir tiesības pieprasīt izstrādāt detālplānojumu.

113. Detālplānojumos un būvprojektos jānosaka prasības paredzēt skatu vietas, transporta stāvlaukumus, saglabāt publisku pieeju Lielupei un Babītes ezeram, paredzēt nepieciešamo labiekārtojumu, kā arī sporta un rekreācijas būvju izvietojumu.


25

114. Paredzot būvniecību ainaviski nozīmīgās vietās un teritorijās, Babītes novada pašvaldība pieprasa būvniecības ierosinātājam būvprojekta ietvaros veikt ainavas analīzi un norāda specifiskas prasības projektējamajiem būvapjomiem.

115. Ja paredzamā būvniecība var negatīvi ietekmēt vidi un ainavu, Babītes novada pašvaldība ir tiesīga nodot būvniecības ieceri sabiedriskajai apspriešanai.

116. Ja projektējamā teritorija atrodas Ķemeru nacionālā parka ainavu aizsardzības vai dabas lieguma zonas teritorijā, būvatļauju var izsniegt tikai pēc būvprojekta saskaņošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

117. Plānojot atsevišķu objektu būvniecību vai atsevišķu darbību veikšanu, kuru īstenošana var izraisīt tiešas vai netiešas pārmaiņas videi, pirms to uzsākšanas jāveic ietekmes uz vidi izvērtējums atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

2.28. Meliorācijas sistēmu izbūve un uzturēšana

118. Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves projektē un būvē atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

119. Ja ūdens novadīšanas risinājuma prasības detālplānojumā vai būvprojektā nav saskaņotas ar VSIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Meliorācijas departamentu, veicot zemes vienību robežu pārkārtošanu, būvniecību un citus pasākumus, saglabā esošos grāvjus un dabīgās noteces, iekļaujot no jauna būvējamos grāvjus vienotā noteces sistēmā.

120. Valsts nozīmes regulēto ūdensteču un meliorācijas būvju kopšanu un uzturēšanu budžeta līdzekļu ietvaros nodrošina VSIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, pašvaldības īpašumā esošo regulēto ūdensteču un meliorācijas būvju kopšanu un uzturēšanu sava budžeta līdzekļu ietvaros nodrošina Pašvaldība, bet koplietošanas meliorācijas būvju (novadgrāvju) kopšanu un uzturēšanu nodrošina zemju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji atbilstoši normatīvajiem aktiem.

121. Nekustamā īpašuma īpašniekam obligāta viņam piederošo grāvju, caurteku un dabīgo ūdensnoteku saglabāšana un tīrīšana, nodrošinot ūdens novadīšanu pa tām. Pašvaldības īpašumā esošo meliorāciju sistēmu (novadgrāvju) renovācijas darbus veic periodiski, pamatā atjaunojot sākotnējos gultņu parametrus. Ceļu ierīkošana, remonts vai cita rakstura būvniecība, kā arī saimnieciskā darbība nedrīkst izjaukt meliorācijas sistēmu darbību un bojāt valsts, pašvaldības vai koplietošanas meliorācijas būves un ierīces.

122. Dzīvojamās apbūves teritorijās virszemes būves, izņemot ielas, ceļus un inženierkomunikācijas, izvieto ne mazāk kā 5 m attālumā no koplietošanas grāvja augšmalas, bet ražošanas, tehnisko objektu, darījumu un sabiedriskās ēkas – ne mazāk kā 10 m no grāvja augšmalas. Grāvju attālumu no ielu un ceļu klātnes un inženierkomunikācijām nosaka atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

123. Ūdens novadīšanai un noteces tranzītam zemes īpašumu īpašniekiem atļauts izbūvēt grāvjus sava zemes īpašuma robežās saskaņā ar novada pašvaldības izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.

2.29. Ūdenstilpju un grāvju ierīkošana

124. Ierīkojot ūdenstilpes ar platību līdz 0,1 ha, to novietne jāsaskaņo Pašvaldībā (Ķemeru nacionālā parka teritorijā - arī Dabas aizsardzības pārvaldē).

125. Ierīkojot mākslīgās ūdenstilpes ar platību virs 0,1 ha, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāizstrādā projekts.

126. Mākslīgās ūdenstilpes nedrīkst atrasties tuvāk par 10 m no blakus zemesgabala robežas, izņemot gadījumus, kad saņemta blakus zemesgabala īpašnieka rakstiska piekrišana. Ierīkojot vietējas nozīmes grāvjus, to augšmala nedrīkst atrasties tuvāk blakus zemesgabala robežai par 4 m, ja nav saņemta blakus zemesgabala īpašnieka rakstiska piekrišana.


26

2.30.Stihiju postījumu atjaunošana

127. Īpašnieks ir tiesīgs atjaunot ugunsgrēkā vai dabas stihiju rezultātā nopostītas vai daļēji nopostītas ēkas vai citas būves tajās pašās pamatdimensijās un tajā pašā novietnē, atbilstoši būvprojektam, pēc kura šī ēka vai būve būvēta, vai arī ja būvprojekts nav saglabājies, atbilstoši ēkas vai citas būves jaunākajai inventarizācijas lietai.

2.31.Riska teritorijas un piesārņotās teritorijas

128. Teritorijas plānojumā noteiktas esošās un iespējamās riska teritorijas un objekti, kur veicami preventīvi pasākumi, kas nodrošinātu savlaicīgu izvairīšanos no iespējamām ārkārtas, avāriju un dabas postījumu sekām, kā arī nodrošinātu koordinētu rīcību ugunsnelaimju, katastrofu un dabas stihiju gadījumos.

2.31.1.Rūpniecisko avāriju riska teritorijas un objekti

129. Bīstamo kravu avāriju riska teritorijas ir valsts galvenie autoceļi un dzelzceļa līnija.

130. Kā riska objekti uzskatāmas ≥110 kV augstprieguma elektropārvades līnijas, šo līniju pārraušanas gadījumā.

131. Šiem objektiem noteiktas aizsargjoslas, kurās izmantošanas aprobežojumus nosaka Aizsargjoslu likums.

2.31.2.Ģeoloģiskā riska teritorijas

132. Par krastu erozijas riska teritoriju uzskatāms Lielupes stāvkrasts – Baltās kāpas turpinājums, pretī Jūrmalas pilsētai. Prasības Lielupes krastu erozijas riska novēršanai nosaka Pašvaldība Plānošanas un arhitektūras uzdevumā, vai detālplānojuma darba uzdevumā.

133. Veicot jebkādus celtniecības darbus, nepieciešama apbūvei paredzētās teritorijas detāla inženierģeoloģiskā izpēte. Veicot izpētes darbus jāizvērtē iespējamais eksodinamisko procesu apdraudējums būvniecībai, kā arī gruntsūdeņu iespējamā agresivitāte pret betonu, it īpaši gadījumos, kad gruntsūdeņu līmenis atrodas nelielā dziļumā (1 - 2 m).

2.31.3.Sprādzienbīstamās un ugunsgrēka riska teritorijas un objekti

134. Par ugunsgrēka riska teritorijām uzskatāmas:

134.1. mežu un purvu teritorijas uz sausām minerālaugsnēm;

134.2. gāzesvads ar spiedienu P>1,6 MPa.

135. Plānojot apbūvi ugunsnedrošo teritoriju un objektu tuvumā jāievēro ugunsdrošības un Aizsargjoslu likuma prasības.

2.31.4.Aviācijas nelaimes gadījumu riska teritorijas

136. Par aviācijas nelaimes gadījuma riska teritorijām uzskatāmas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” gaisa kuģu pacelšanās – nolaišanās 15 km sektors. Rīcību aviācijas nelaimes gadījumu situācijās nosaka likums „Par aviāciju” un citi saistītie likumdošanas akti, tai skaitā par civilo aizsardzību. Aviācijas nelaimes gadījumu riska teritorijās nav atļauts pielietot lāzera starojumu attiecībā uz aviācijas gaisa telpu un nesaskaņotas frekvences atbilstoši Elektronisko sakaru likumam un ar to saistīto normatīvo aktu prasībām.

2.32.Prasības derīgo izrakteņu ieguvei

137. Derīgo izrakteņu ieguvi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atļauts veikt:

137.1. Salas pagasta teritorijā, ja to pamato ar detālplānojumu:

137.1.1. Lauksaimniecības teritorijās (L)


27

137.1.2. Mežu un purvu teritorijās (DM)

137.1.3. Viensētu apbūves teritorijās (DzV)

137.2. Babītes pagasta teritorijā:

137.2.1. Derīgo izrakteņu ieguves teritorijās (RD)

137.2.2. Mežu un purvu teritorijās (DM), ja to pamato ar detālplānojumu.

138. Pēc derīgo izrakteņu karjeru ekspluatācijas beigām, tie jārekultivē.

139. 145. Pēc rekultivācijas nosakāma izmantošana atbilstoši Mežu un purvu teritorijās (DM) atļautajai izmantošanai, ja Apbūves noteikumos nav noteikts citādi.

2.33.Lauksaimniecībā izmantojamo zemju un meža zemju lietošanas kategorijas maiņa

140. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes lietošanas kategorijas maiņa veicama atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

2.34.Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana

141. Teritorijās, kuras nav piemērotas apbūvei, augsta gruntsūdens līmeņa, kūdras nogulu, grunts piesārņojuma, nesagatavotas piekļūšanas, kā arī maģistrālo inženierbūvju vai kādu citu apstākļu dēļ, jāveic teritorijas inženiertehniskā sagatavošana.

142. Sagatavošana var ietvert atsevišķus pasākumus (nosusināšanu, teritorijas uzbēršanu, grunts sanāciju vai nomaiņu, rekultivācijas darbus, maģistrālo inženierbūvju, kā arī ar piekļūšanas nodrošināšanu saistīto ielu vai ceļu izbūvi u.tml.) vai pasākumu kompleksu, kas jāveic, lai būvniecībai nodomātajā teritorijā būtu iespējams veikt apbūvi.


28

3.Babītes novada pašvaldības teritorijas zonējums

3.1.Teritorijas funkcionālais zonējums

143. Grafiskās daļas kartē “Babītes novada teritorijas funkcionālais zonējums“ (turpmāk – Karte) un 1.tabulā

attēlots Babītes novada funkcionālais zonējums.

1.tabula. Funkcionālā zonējuma veidi

Nr.p.

k.

Funkcionālās zonas

Apzīmējums

Burti Krāsa

1. Dabas teritorijas

1.1. Ūdeņi DŪ

1.2. Mežu un purvu teritorijas DM, DM1

1.3. Dabiskas pļavas DP

1.4. Parku un apstādījumu teritorijas DA

1.5. Kapsētu teritorijas DK

2. Lauksaimniecības teritorijas L

3. Rekreācijas teritorijas A, A1

4. Viensētu apbūves teritorijas DzV

5. Lauku apbūves teritorijas DzL

6. Dārza māju apbūves teritorijas MD

7.

Savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas

DzS

DzS1

8. Mežaparka apbūves teritorijas MDz

9. Vairākstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas DzD, DzD1, DzD2

10. Sabiedrisko iestāžu apbūves teritorijas S

11. Darījuma iestāžu apbūves teritorijas D, D1, D2

12. Jauktas dzīvojamās un darījumu iestāžu apbūves teritorijas JDzD

13. Jauktas ražošanas un darījumu iestāžu apbūves teritorijas JRD, JRD1

14. Tehniskās apbūves teritorijas T

15. Līnijbūvju apbūves teritorijas TL

16. Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas RD

3.2.Apzīmējumu lietošana

144. 143.punktā noteiktie burtu, ciparu un krāsu apzīmējumi lietoti, lai Apbūves noteikumos un Kartē attēlotu noteiktos zemes, ēku un būvju izmantošanas veidus.

145. Funkcionālo zonu apzīmējumi (ar burtiem un krāsām) ievērojami un pielietojami izstrādājot detālplānojumus un veicot teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi.


29

146. Funkcionālo zonu vai to daļu robežas ir ceļi, ielu sarkanās līnijas, zemesgabalu kadastra robežas vai citas dabiskās robežas. Ja teritorijas plānojums kādā zemesgabalā paredz vairākas funkcionālās zonas, bet to robežas nav iespējams precīzi noteikt, tās jānosaka un jāprecizē detālplānojumā vai būvprojektā.

3.3.Citi apzīmējumi

147. Kartē attēlotas teritorijas un objekti ar īpašiem izmantošanas noteikumiem, kuri noteikti 5., 6., 7. un 8.nodaļā.

3.4.Kopējo interešu zona ar blakus esošajām pašvaldībām

148. Teritorijas plānojumā noteikta 500 m zona gar novada administratīvās teritorijas robežu, kurā būvprojekti un detālplānojumi jāsaskaņo ar blakus esošo pašvaldību.

3.5.Izņēmumi un papildinājumi

149. Jebkurās teritorijās pieļaujami izņēmumi, ja tie noteikti Apbūves noteikumos.

150. Teritorijas daļā, kas noteikta kā izņēmums, turpina darboties Apbūves noteikumi pēc šādiem nosacījumiem:

150.1.1. ja izņēmuma noteikums ir pretrunā ar kādu noteikumu, tad tā vietā stājas izņēmuma noteikums;

150.1.2. ja izņēmuma noteikums nosaka vienu vai vairākas speciāli atļautas izmantošanas, tad tās ir vienīgās izmantošanas, kādās zemi un ēku vai citu būvi atļauts izmantot;

150.1.3. ja izņēmuma noteikums speciāli atļauj vienu vai vairākas izmantošanas papildus atļautajām izmantošanām, tad visi citi izņēmuma noteikumi attiecas arī uz papildus atļautajām izmantošanām.

151. Ja izstrādājot teritoriju dabas aizsardzības un apsaimniekošanas plānus, detālplānojumus vai citus attīstības projektus, tajos tiek noteiktas stingrākas prasības, kā teritorijas plānojumā noteiktajā atļautajā zemes izmantošanas veidā, šiem zemesgabaliem tiek piemērotas stingrākās prasības. Tas attiecināms uz zemesgabalu sadalīšanu, apsaimniekošanu, apbūvi un citu izmantošanu.

3.6.Teritoriju izmantošanas veidu maiņa

152. Mainot teritoriju izmantošanas veidu no neapbūvēta uz apbūvētu, katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā Apbūves noteikumu un normatīvo aktu prasības Dome izlemj, vai nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, un, pamatojoties uz Apbūves noteikumu 4.nodaļas noteikumiem, nosaka prasības.

4.Atsevišķu teritoriju izmantošanas noteikumi

4.1.Dabas teritorijas (DŪ, DM, DP, DA, DK)

153. Dabas teritorijas (D) ir teritorijas, kas ietver ūdeņus - ūdenstilpnes un ūdensteces, mežus, purvus, pārmitrās teritorijas, palienes un dabiskas pļavas, parkus, skvērus, alejas, apstādījumus, pludmales, upju un ezeru piekrastes joslas, atmatas un kapsētas. Dabas teritorijās apbūve nav primārā izmantošana un pieļaujama gadījumos, ja tā nepieciešama atļautās izmantošanas nodrošināšanai.

154. Dabas teritoriju iedalījums:

154.1. Ūdeņi (DŪ)

154.2. Mežu un purvu teritorijas (DM)

154.3. Dabiskas pļavas (DP)

154.4. Parku un apstādījumu teritorijas (DA)


30

154.5. Kapsētu teritorijas (DK)

155. Vispārīgi izmantošanas noteikumi:

155.1. nolūki, kādos atļauts izmantot zemi, kas noteikta kā Dabas teritorijas (D) izriet no šo teritoriju specifikas un saistīta ar dabas resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, galvenokārt rekreāciju un vides aizsardzību.

155.2. Dabas teritoriju (D) atļauto izmantošanu un detalizētus izmantošanas noteikumus nosaka vadoties no ekoloģiskajiem apstākļiem, vides aizsardzības prasībām un apsaimniekošanas noteikumiem, pamatojot ar attiecīgās teritorijas detālplānojumu vai citu attīstības projektu.

155.3. teritorijās pieļaujama tikai tāda apbūve, kas nepieciešama atļautās izmantošanas nodrošināšanai.

155.4. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās teritoriju izmantošanu un aizsardzību nosaka vispārējie un individuālie aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumi un aizsargājamās teritorijas dabas aizsardzības plāni.

155.5. jaunveidojamu zemesgabalu minimālā platība:

155.5.1. vispārējā gadījumā - 2 ha;

155.5.2. Mežu un purvu teritorijas (DM) Babītes pagasta teritorijā nav dalāmas, izņemot zemesgabalu robežu pārkārtošanu vai zemesgabalu apmaiņu normatīvajos aktos notiektajā kārtībā;

155.5.3. Parku un apstādījumu teritoriju (DA) un Kapsētu teritoriju (DK) jaunveidojamo zemesgabalu platība nosakāma detālplānojumos atkarībā no funkcionālās nepieciešamības.

155.6. zemesgabala maksimālais apbūves blīvums nosakāms katrā atsevišķā gadījumā, vadoties no konkrētās teritorijas vides aizsardzības prasībām, bet ne vairāk kā 5%.

155.7. atļauto stāvu skaits nosakāms katrā atsevišķā gadījumā, vadoties no konkrētās teritorijas vides aizsardzības prasībām un funkcionālās nepieciešamības un pamatojams detālplānojumā vai būvprojektā.

155.8. visi precizējumi un prasības, kas nav pretrunā ar Apbūves noteikumu prasībām, nosakāmi Plānošanas un arhitektūras uzdevumā, vai attiecīgās teritorijas detālplānojumā vai citā attīstības projektā.

155.9. Parku un apstādījumu teritorijas (DA) Salas pagasta teritorijā Kartē nav attēlotas. Tās nosakāmas un attēlojamas detālplānojumos.

4.1.1.Ūdeņi (DŪ)

156. Ūdeņi (DŪ) ir dabiskas vai mākslīgas ūdensteces un ūdenstilpes (upes, ezeri, dīķi).

157. Ja tas nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām, Ūdeņu (DŪ) teritorijās atļautas:

157.1. būves teritorijas labiekārtojuma nodrošināšanai;

157.2. peldvietas;

157.3. eliņi;

157.4. laivu un motorizēto ūdens transportlīdzekļu piestātes;

157.5. jahtu ostu būvniecība un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo būvju un infrastruktūras objektu būvniecība.


31

158. Teritorijas izmantošana veicama saskaņā ar Lielupes upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānu un Lielupes ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumiem. Aizliegta patvaļīga upju, strautu un ūdenstilpju krasta un piekrastes joslu pārveidošana. Lai novērstu krastu tālāku eroziju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādājams krastu nostiprināšanas projekts.

4.1.2.Mežu un purvu teritorijas (DM, DM1)

159. Mežu un purvu teritorijas (DM, DM1) ir teritorijas, kurās primārais izmantošanas veids ir vides aizsardzība, mežsaimnieciskā darbība un teritoriju izmantošana rekreācijai.

160. Atļautā izmantošana:

160.1. mežsaimnieciskā darbība;

160.2. derīgo izrakteņu ieguve, ja to pamato ar detālplānojumu;

160.3. būves teritorijas labiekārtojuma nodrošināšanai,

160.4. skatu un novērošanas torņi,

160.5. meliorācijas sistēmas;

160.6. ar mežsaimniecisko darbību, medību saimniecību un medību tūrismu saistītas ēkas un būves;

160.7. savvaļas dzīvnieku audzēšanas dārzs;

160.8. transporta infrastruktūras objekti, tai skaitā piebraucamie ceļi, takas laipas, tilti u.c.;

160.9. izstrādājot detālplānojumu - kapsētu ierīkošana;

161. Apakšzonējums – DM1 – papildus 160.punktā noteiktajai izmantošanai atļauta golfa laukuma būvniecība, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādājot detālplānojumu.

162. Mežu un purvu teritorijas izmantojamas mežsaimnieciskās darbības vajadzībām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Veicot jebkāda veida darbības mežā, kas saistītas ar meža vides iznīcināšanu, veicama atmežošanas procedūra. Laukumu, celiņu, aleju un taku segumam labiekārtotās teritorijās jābūt plātnīšu, grants šķembu vai no citiem izturīgiem minerāliem materiāliem. Lai saglabātu meža zemsedzi ieteicams izmantot koka dēļu klāja celiņus.

4.1.3.Dabiskas pļavas (DP)

163. Dabiskas pļavas (DP) ir pārmitrās teritorijas, palienes un dabiskas pļavas.


164.1. meliorācijas sistēmas;

164.2. sezonas rakstura sporta un rekreācijas būves;

164.3. transporta infrastruktūras objekti, tai skaitā piebraucamie ceļi, takas, laipas, tilti;

164.4. laivu piestātnes.

4.1.4.Parku un apstādījumu teritorijas (DA)

165. Parku un apstādījumu teritorijas (DA) ietver parkus, mežaparkus, skvērus, ielu joslu apstādījumus, vairākstāvu dzīvojamo māju pagalmu apstādījumus, krastmalu apstādījumus.



32

166.1. parks, skvērs, apstādījumi;

166.2. aleja, atsevišķu koku stādījumi;

166.3. meža parks;

166.4. sezonas būve vai īslaicīgas lietošanas būve;

166.5. transporta infrastruktūras objekts, tai skaitā celiņu, piebrauktuvju, laukumu ierīkošana, īslaicīgu autostāvvietu organizēšana;

166.6. ūdensteču un ūdenstilpju krastu stādījumi un labiekārtojums.

167. Teritoriju atļauto izmantošanu precizē detālplānojumos vai tehniskajos projektos, vadoties no ekoloģiskajiem un vides apstākļiem. Detālplānojumos var noteikt papildus prasības un nosacījumus. Pirms meža zemes atmežošanas jāizstrādā meža parka apsaimniekošanas plāns, kurā jānosaka konkrēta zemes gabala funkcionālā izmantošana un apsaimniekošana, kā arī jāparāda rīcības ekoloģisko vērtību saglabāšanai.

168. Ierīkojot meža parkus, meža zemes atmežošana veicama ne vairāk kā 10% apjomā no meža zemes. Meža parka teritorijas kopējā bilancē apzaļumotām teritorijām jābūt ne mazāk par 90%.

169. Parku un skvēru teritorijas kopējā bilancē apzaļumotām teritorijām jābūt ne mazāk par 70%.

4.1.5.Kapsētu teritorijas (DK)

170. Kapsētu teritorijas (DK) ir teritorijas, kas paredzētas apbedīšanai un ar to saistīto būvju (kapličas, saimniecības ēkas, žogi u.c.) būvniecībai.


171.1. kapliča ar izvadīšanas telpām;

171.2. ēka vai telpas saimnieciskiem mērķiem;

171.3. apstādījumi un teritorijas labiekārtojums, tai skaitā atkritumu savākšanas laukums;

172. Kapsētu teritoriju tiešā tuvumā jāizveido labiekārtotas autostāvvietas un piebraucamie ceļi.

4.2.Lauksaimniecības teritorijas (L)

173. Lauksaimniecības teritorijas (L) ir teritorijas ar vai bez apbūves, kur primārais zemes izmantošanas veids ir lauksaimnieciskā darbība, bet sekundārais - citas šajā teritorijā atļautās izmantošanas, kas saistītas ar lauksaimnieciskās darbības dažādošanu– lauku tūrisms, amatniecība, lauksaimniecības produkcijas pārstrāde.

174. Apakšzonējums - Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas (L1).


175.1. lauksaimnieciskā darbība;

175.2. zivju audzētava, dīķsaimniecība;

175.3. ražošanas būves:

175.3.1. ferma (liellopu ferma līdz 500 dzīvniekiem, cūku ferma līdz 300 dzīvniekiem);

175.3.2. lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmuma ēkas;


33

175.3.3. kokapstrādes darbnīcas vai uzņēmuma ēka;

175.3.4. Salas pagasta teritorijā - derīgo izrakteņu ieguve, ja to pamato ar detālplānojumu.

175.4. dzīvojamā māja - savrupmāja;

175.5. darījumu būves:

175.5.1. sporta un rekreācijas būves;

175.5.2. sporta spēļu laukums un/vai trase;

175.5.3. viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas;

175.6. palīgizmantošana - lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas.

176. Papildus 175.punktā noteiktajam, zemesgabalos pie valsts autoceļiem un pašvaldības ceļiem, veicot būvniecības ieceres sabiedrisko apspriešanu vai izstrādājot detālplānojumu:

176.1. tirdzniecības un/vai pakalpojumu būve;

176.2. ceļa apkalpes būve (degvielas uzpildes stacija, autoremonta darbnīca un tml.).

177. Jaunveidojama zemesgabala minimālā platība - 2 ha.

178. Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums nosakāms katrā atsevišķā gadījumā, bet ne vairāk par 10%.

179. Maksimālais stāvu skaits dzīvojamajai apbūvei - 2 stāvi un jumta stāva izbūve;

180. Dzīvojamās apbūves maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 12 m;

181. Uz zemesgabala atļauts izvietot ne vairāk kā vienu dzīvojamo māju, nepārsniedzot atļauto apbūves blīvumu.

182. Fermas un kūtis:

182.1. jābūvē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot vides aizsardzības prasības;

182.2. būvējot jāizvērtē valdošo vēju virzieni, iespējamais piesārņojums - smakas, trokšņi u.c., savlaicīgi paredzot nepieciešamos aizsardzības pasākumus;

183. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas maiņu veic tikai zem ēkām, būvēm un ceļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

184. Apakšzonējums - Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas (L1):

184.1. izmantošana saskaņā ar normatīvo aktu, kas nosaka nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju izmantošanas noteikumus, prasībām;

184.2. Odiņu - Pavasaru poldera teritorijā papildus ievērojamas 18.06.2002. MK noteikumu Nr.236 „Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” prasības.

185. Visi precizējumi un prasības, kas nav pretrunā Apbūves noteikumu prasībām, nosakāmi Plānošanas un arhitektūras uzdevumā, vai teritorijas detālplānojuma darba uzdevumā vai citā attīstības projektā.


34

4.3.Rekreācijas teritorijas (A, A1)

186. Rekreācijas teritorijas (A) ir teritorijas, kuru izmantošana saistīta ar rekreāciju, sportu, tūrismu vai kvalitatīvas vides nodrošināšanu un ietver ar rekreāciju saistītās ēkas un būves.

187. Atļautā izmantošana

187.1. teritorijas labiekārtojums un ar rekreāciju saistītās būves:

187.1.1. dārzi, parki, skvēri, sabiedriskie zaļumi;

187.1.2. meža parki;

187.1.3. sezonas būve - sporta un rekreācijas būve;

187.1.4. peldvieta;

187.1.5. glābšanas stacija;

187.1.6. skatu tornis;

187.1.7. laivu un jahtu piestātne



187.2.2. sporta un rekreācijas objekts;

187.2.3. sporta spēļu laukums un/vai trase;

187.2.4. mazās aviācijas nosēšanās laukums (lidlauks);

187.3. sabiedriskas būves:

187.3.1. muzejs;

187.3.2. brīvdabas estrāde;

187.4. palīgizmantošana - saimniecības ēka;

188. Jaunveidojama zemesgabala minimālā platība - 2 ha, minimālā zemesgabala fronte – 50 m.

189. Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums -20%.

190. Maksimālā apbūves intensitāte – 30%

191. Minimālā brīvā (zaļā) teritorija – 75%

192. Maksimālais stāvu skaits:

192.1. A - 1 stāvs un jumta stāva izbūve;

192.2. A1 – 2 stāvi un jumta stāva izbūve.

193. Apbūves maksimālais augstums:

193.1. A - 8 m

193.2. A1 – 12 m.


35

194. Precizējumi un citas prasības, kas nav pretrunā ar Apbūves noteikumu prasībām, nosakāmi Plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai detālplānojuma darba uzdevumā.

4.4.Viensētu apbūves teritorijas (DzV)

195. Viensētu apbūves teritorijas (DzV) ir zemesgabali, kur primārais zemes izmantošanas veids ir viensētu apbūve un lauksaimnieciskā darbība, bet sekundārais - cita atļautā izmantošana.


196.1. lauksaimnieciskā darbība;

196.2. zivju audzētava, dīķsaimniecība;

196.3. ražošanas būves:

196.3.1. lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmuma ēkas;

196.3.2. kokapstrādes darbnīca vai uzņēmums;

196.3.3. Salas pagasta teritorijā - derīgo izrakteņu ieguve, ja to pamato ar detālplānojumu.

196.3.4. Salas pagasta teritorijā - ferma (liellopu ferma līdz 500 dzīvniekiem, cūku ferma līdz 300 dzīvniekiem)


196.5. darījumu būves - viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas;


197. Papildus 196.punktā noteiktajam, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu vai izstrādājot detālplānojumu:

197.1. tirdzniecības un/vai pakalpojumu būve;

197.2. vieglās ražošanas uzņēmums;

197.3. noliktava.

198. 205.Jaunveidojama zemesgabala minimālā platība:

198.1. Salas pagasta teritorijā – 2 ha, minimālā zemesgabala fronte – 40 m.

198.2. Babītes pagasta teritorijā – 1 ha, minimālā zemesgabala fronte – 40 m.

199. Maksimālais apbūves laukums - 0,3 ha.

200. Maksimālais apbūves blīvums un intensitāte:

200.1. zemesgabaliem ar platību līdz 0,5 ha:

200.1.1. maksimālais apbūves blīvums – 15%

200.1.2. maksimālā apbūves intensitāte – 40%

200.2. zemesgabaliem ar platību no 0,5 – 1,0 ha




36

200.3. zemesgabaliem ar platību lielāku par 1 ha



200.3.3. siltumnīcas, lecektis un piebraucamie ceļi netiek ieskaitīti zemesgabala maksimālajā apbūves laukumā.

201. Maksimālais ēkas vai būves stāvu skaits – 2 stāvi un jumta stāva izbūve. Apbūves maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 12 m.

202. Maksimālais dzīvojamo māju skaits uz zemesgabala:

202.1. Babītes pagasta teritorijā – 1 dzīvojamā māja;

202.2. Salas pagasta teritorijā – 2 dzīvojamās mājas.

203. Plānojot fermas būvniecību Salas pagasta teritorijā, jāievēro 182.punkta prasības.

204. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas maiņu veic tikai zem ēkām, būvēm un ceļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

205. Visi precizējumi un prasības, kas nav pretrunā Apbūves noteikumu prasībām, nosakāmi Plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai detālplānojuma darba uzdevumā vai citā attīstības projektā.

4.5.Lauku apbūves teritorijas (DzL)

206. Lauku apbūves teritorijas (DzL) nozīmē zemesgabalu, kur primārais zemes izmantošanas veids ir savrupmāja (ģimenes māja) ar piemājas saimniecību, bet papildus atļautas vēl citas izmantošanas.


207.1. lauksaimnieciskā darbība, izņemot lopkopību;




207.3.2. tirdzniecības un/vai pakalpojumu būve;


208. Jaunveidojama zemesgabala minimālā platība - 0,5 ha. Minimālā zemesgabala fronte – 30 m.

209. Maksimālais apbūves blīvums un intensitāte:

209.1. zemesgabaliem ar platību līdz 0,5 ha:



209.2. zemesgabaliem ar platību no 0,5 – 1,0 ha




37

209.3. zemesgabaliem ar platību lielāku par 1 ha



210. Maksimālais ēku stāvu skaits – 2 stāvi un jumta stāva izbūve. Apbūves maksimālais augstums– 12 m.

211. Maksimālais dzīvojamo māju skaits uz zemesgabala:

211.1. Babītes pagasta teritorijā – 1 dzīvojamā māja;

211.2. Salas pagasta teritorijā – 2 dzīvojamās mājas.

212. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas maiņu atļauts veikt tikai zem ēkām, būvēm un ceļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

213. Visi precizējumi un prasības, kas nav pretrunā ar Apbūves noteikumu prasībām, nosakāmi Plānošanas un arhitektūras uzdevumā, detālplānojuma darba uzdevumā vai citā attīstības projektā.

4.6. Dārza māju apbūves teritorijas (MD)

214. Dārza māju apbūves teritorijas (MD) ir teritorija, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir augļu un sakņu dārzu ierīkošana ģimenes vajadzībām ar sezonas rakstura ēkām.


215.1. dārza māja;

215.2. saimniecības ēka;

215.3. siltumnīca.

216. Jaunveidojama zemesgabala minimālā platība 600 m2.

217. Maksimālais apbūves blīvums - 15%, stūra zemesgabalos - 20%.

218. Uz zemesgabala atļauts novietot vienu dārza māju un saimniecības ēku, nepārsniedzot atļauto apbūves blīvumu.


219.1. dārza mājai - 1 stāvs un jumta stāva izbūve;

219.2. saimniecības ēkai - 1 stāvs.

220. Apbūves maksimālais augstums:

220.1. dārza mājas augstums nedrīkst pārsniegt 8 m;

220.2. saimniecības ēkas augstums nedrīkst pārsniegt 6 m.

221. Visi precizējumi un prasības, kas nav pretrunā ar Apbūves noteikumu prasībām, nosakāmi Plānošanas un arhitektūras uzdevumā, teritorijas detālplānojuma darba uzdevumā vai citā attīstības projektā.


38

4.7.Savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas (DzS, DzS1)

222. Savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas (DzS, DzS1) ir teritorijas, kur primārais zemes izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve, bet atļautas arī citas izmantošanas.


223.1. dzīvojamā māja:

223.1.1. savrupmāja;

223.1.2. dvīņu māja – Salas pagasta teritorijā;

223.1.3. rindu māja – Piņķu, Priežciema, Babītes un Spilves ciemos Babītes pagasta teritorijā un ciemos Salas pagasta teritorijā;

223.1.4. mazstāvu daudzdzīvokļu māja - ciemos Salas pagasta teritorijā;

223.2. sabiedriska būve - privāta pirmsskolas izglītības iestāde;

223.3. palīgizmantošana - saimniecības ēkas;

224. Papildus 223.punktā noteiktajam, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu vai izstrādājot detālplānojumu, atsevišķā zemesgabalā atļauta:

224.1. pārvaldes iestāde;

224.2. veselības aprūpes iestāde;

224.3. sporta un rekreācijas būve;

224.4. mazumtirdzniecības un/vai pakalpojumu būve.

225. Pieņemot lēmumu par detālplānojuma izstrādi, Dome darba uzdevumā nosaka, vai konkrētajā apbūves teritorijā ir pieļaujama mazstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve, rindu māju apbūve vai nepieciešams rezervēt teritoriju pārvaldes iestādei, mazumtirdzniecības un pakalpojumu būvei vai sporta un rekreācijas būvei.

226. Jaunveidojama zemesgabala minimālā platība:


226.1.1. 1200 m2, jaunveidojamā zemesgabala minimālā fronte – 20 m

226.1.2. ja saskaņā ar meža zemes inventarizācijas datiem zemesgabala teritorijā ir mežs – 2500 m2, zemesgabala minimālā fronte – 30 m.

226.1.3. Piņķu, Priežciema, Babītes un Spilves ciemos rindu māju apbūvei – 300 m2, zemesgabala minimālā fronte – 7,5 m. Zemesgabala sadali rindu ēku būvniecībai pieļaujams veikt tikai pēc ēkas tehniskā projekta akceptēšanas Pašvaldībā, ņemot vērā projektētās zemesgabalu robežas saistībā ar ēku konstruktīvajiem risinājumiem;

226.1.4. Trenču ciema robežās – 2500 m2, zemesgabala minimālā fronte– 30 m.

226.2. Salas pagasta teritorijā:

226.2.1. savrupmāju un mazstāvu daudzdzīvokļu māju apbūvei - 1200 m2, zemesgabala minimālā fronte – 25 m;

226.2.2. izbūvējot rindu mājas vai dvīņu mājas, zemesgabalu atļauts sadalīt tikai pēc šo ēku nodošanas ekspluatācijā ar nosacījumu, ka jaunveidojamais zemesgabals nav mazāks par:


39

226.2.2.1. katrai no dvīņu mājām - 600 m2, zemesgabala minimālā fronte fronte nosakāma detālplānojuma darba uzdevumā vai Plānošanas un arhitektūras uzdevumā;

226.2.2.2. katrai no rindu mājas sekcijām - 500 m2, zemesgabala minimālā fronte nosakāma detālplānojuma darba uzdevumā vai Plānošanas un arhitektūras uzdevumā.

226.3. Izstrādājot detālplānojumu neapbūvētām Savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijām (DzS) un izbūvējot centralizētas ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas inženierkomunikācijas, jaunveidojama zemesgabala minimālā platība – 600 m2.

226.4. Savrupmāju dzīvojamās teritorijas DzS1 Salas pagasta teritorijā:

226.4.1. savrupmāju apbūvei - 2500 m2, zemesgabala minimālā fronte– 25 m;

226.4.2. izbūvējot rindu mājas vai dvīņu mājas, zemesgabalu atļauts sadalīt tikai pēc šo ēku nodošanas ekspluatācijā ar nosacījumu, ka jaunveidojamais zemesgabals nav mazāks par:

226.4.2.1. katrai no dvīņu mājām - 1250 m2, zemesgabala minimālā fronte – 15 m;

226.4.2.2. katrai no rindu mājas sekcijām - 500 m2, zemesgabala minimālā fronte nosakāma detālplānojumā;

227. Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums:


227.1.1. zemesgabala platība līdz 1200 m2 – 30%;

227.1.2. zemesgabala platība no 1200 m2 līdz 1500 m2 – 25%;



227.2. Salas pagasta teritorijā:

227.2.1. savrupmāju un dvīņu māju apbūvē - 30%;

227.2.2. rindu māju apbūvē kopējais apbūvētais laukums nedrīkst pārsniegt 35%;

227.2.3. citai atļautajai apbūvei – 30%.

228. Zemesgabala minimālā brīvā teritorija Babītes pagasta teritorijā:

228.1. zemesgabala platība līdz 1200 m2 – 40%;

228.2. zemesgabala platība no 1200 m2 līdz 1500 m2 – 45%;



229. Zemesgabala maksimālā apbūves intensitāte Babītes pagasta teritorijā:

229.1. zemesgabala platība līdz 1200 m2 – 78%;





40

230. Uz zemesgabala atļauts izvietot vienu savrupmāju vai vienu dvīņu vai rindu mājas daļu un palīgēkas, nepārsniedzot atļauto apbūves blīvumu.


231.1. savrupmājai, dvīņu mājai un rindu mājai - 2 stāvi un jumta stāva izbūve;

231.2. mazstāvu daudzdzīvokļu mājai - 3 stāvi;

231.3. saimniecības ēkai – 1,5 stāvi.

232. Maksimālais ēkas un būves augstums līdz jumta korei - 12 m, maksimālais saimniecības ēkas augstums - 6 m.

233. Citi noteikumi dzīvojamajai apbūvei:

233.1. aizliegts ar žogiem sadalīt zemesgabalu;

233.2. zemesgabalu funkcionālai sadalīšanai atļauta dzīvžogu ierīkošana, kas nav augstāki par 2 m;

233.3. precizējumi un prasības, kas nav pretrunā Apbūves noteikumu prasībām, nosakāmi Plānošanas un arhitektūras uzdevumā, detālplānojuma darba uzdevumā vai citā attīstības projektā.

4.8.Mežaparka apbūves teritorijas (MDz)

234. Mežaparka apbūves teritorijas (MDz) ir teritorijas, kurās galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir savrupmāju vai dvīņu māju apbūve ar mežu klātā teritorijā.




235.1.2. dvīņu māja;

235.2. darījumu būves- viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas;

235.3. sabiedriska būve – izglītības iestāde;

235.4. palīgizmantošana - saimniecības ēka;

236. Papildus 235.punktā noteiktajam atsevišķā zemesgabalā, ja to paredz detālplānojums, atļauts:


236.2. sociālās aprūpes iestāde;

236.3. mazumtirdzniecības un/vai pakalpojumu būve;

236.4. sporta un rekreācijas būve.

237. Jaunveidojama zemesgabala minimālā platība - 3000 m2 ciemu teritorijās un 4000 m2 ārpus ciemu teritorijām. Zemesgabala minimālā fronte - 35 m.

238. Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums - 15%.

239. Zemesgabala minimālā brīvā teritorija - 80%.

240. Uz zemesgabala atļauts izvietot vienu galveno ēku un palīgēkas, nepārsniedzot atļauto apbūves blīvumu.


41


241.1. galvenajai ēkai - 2 stāvi, ieskaitot jumta stāva izbūvi.

241.2. saimniecības ēkai - 1 stāvs.

242. Apbūves maksimālais augstums

242.1. galvenās ēkas maksimālais augstums -12 m.

242.2. saimniecības ēkas maksimālais augstums - 6 m.

243. Pagalma noteikumi

243.1. sānpagalma minimālais platums - 10 m.

243.2. ārējā sānpagalma minimālais platums pie maģistrālas nozīmes ielas vai pašvaldības

243.3. ceļa - 6,0 m.

243.4. aizmugures pagalma minimālais dziļums - 10 m.

244. Meža zemju atmežošana veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vienīgi zem ēkām, būvēm un ceļiem;

245. Precizējumi un papildinājumi:

245.1. izbūvējot dvīņu mājas, zemesgabalu atļauts sadalīt tikai pēc šo ēku nodošanas ekspluatācijā ar nosacījumu, ka jaunveidojamais zemesgabals nav mazāks par 1500 m2 katrai no dvīņu mājām;

245.2. precizējumi un prasības, kas nav pretrunā Apbūves noteikumu prasībām, nosakāmi Plānošanas un arhitektūras uzdevumā, teritorijas detālplānojuma darba uzdevumā vai citā attīstības projektā.

4.9.Vairākstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzD, DzD1, DzD2)

246. 251.Vairākstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzD, DzD1, DzD2) nozīmē teritorijas, kur galvenais zemes izmantošanas veids ir vairākstāvu daudzdzīvokļu māju vai rindu māju apbūve, bet sekundārais - cita atļautā izmantošana.



247.1.1. vairākstāvu daudzdzīvokļu māja,

247.1.2. mazstāvu daudzdzīvokļu māja,

247.1.3. rindu māja,

247.2. sabiedriska būve - pirmsskolas izglītības iestāde;

248. Papildus 247.punktā noteiktajam, atsevišķā zemesgabalā, ja to paredz detālplānojums, vai ne vairāk kā 50% no ēkas virszemes stāvu kopējās platības, ja veikta objekta publiskās apspriešanas procedūra:

248.1. pārvaldes iestāde;

248.2. izglītības iestāde;

248.3. sporta un rekreācijas būve;



42

248.5. kultūras iestāde;

248.6. mazumtirdzniecības un/vai pakalpojumu būve,

248.7. darījumu iestāde.

249. Jaunveidojama zemesgabala minimālā platība - 1500 m2.


250.1. mazstāvu daudzdzīvokļu māju apbūvei – 30%;

250.2. vairākstāvu daudzdzīvokļu māju apbūvei – 30%;

250.3. rindu māju apbūvei – 30%;

250.4. darījumu būvju apbūvei – 35%;

250.5. sabiedrisku būvju apbūvei – 35%.

251. Zemesgabala minimālā brīvā (zaļā) teritorija:


251.2. vairākstāvu daudzdzīvokļu māju apbūvei – 30%;




252. Zemesgabala maksimālā apbūves intensitāte:


252.2. vairākstāvu daudzdzīvokļu māju apbūvei:

252.2.1. DzD - 120 %;

252.2.2. DzD1 - 165%;

252.2.3. DzD2 - 250%;





253.1. mazstāvu daudzdzīvokļu māju apbūvei – 3 stāvi, ieskaitot jumta stāva izbūvi;

253.2. vairākstāvu daudzdzīvokļu māju apbūvei:

253.2.1. DzD – 4 stāvi;

253.2.2. DzD1 – 6 stāvi;

253.2.3. DzD2 – 9 stāvi;


43

253.3. rindu māju apbūvei – 2 stāvi un jumta stāva izbūve;

253.4. darījumu būvju apbūvei – 4 stāvi;

253.5. sabiedrisku būvju apbūvei – 4 stāvi.

254. Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide):

254.1. dzīvojamai apbūvei - 6 m, izņemot iedibinātas būvlaides gadījumus.

254.2. pie maģistrālas nozīmes ielas vai pašvaldības ceļa - 10 m.

254.3. no jauna būvējamai pirmsskolas izglītības iestādei - 25 m.

255. Papildus noteikumi mazumtirdzniecības un/vai pakalpojumu būvēm:

255.1. tirdzniecības un/vai pakalpojumu telpām jāatrodas ēkas ārējās fasādes pirmajā stāvā, vai ar to jāsaskaras. Atļauts tirdzniecības un/vai pakalpojumu telpu vajadzībām izmantot zem tā atrodošos pagrabstāvu vai cokolstāvu;

255.2. aizliegts ierīkot tirdzniecības un/vai pakalpojumu telpas dzīvojamās mājās, kas atrodas iekškvartālā;

255.3. ierīkojot tirdzniecības un/vai pakalpojumu telpas dzīvojamās mājās, jānodrošina autostāvvietas apmeklētājiem, personālam un preču piegādātājiem, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, nesamazinot ēkas iedzīvotājiem paredzēto autostāvvietu laukumu;

256. Citi noteikumi:

256.1. vairākstāvu dzīvojamās apbūves zemesgabali izmantojami kā atklāta publiska telpa, to iežogošana nav atļauta;

256.2. pieņemot lēmumu par detālplānojuma izstrādi, Dome darba uzdevumā nosaka, vai konkrētajā apbūves teritorijā nepieciešams rezervēt teritoriju pārvaldes iestādei, mazumtirdzniecības un pakalpojumu būvei vai sporta būvei;

256.3. paredzot jebkura veida būvniecību vai teritorijas labiekārtošanu vairākstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā, Plānošanas un arhitektūras uzdevumā nosakāmas papildus prasības publiskās telpas veidošanai un saglabāšanai.

257. Precizējumi un prasības, kas nav pretrunā Apbūves noteikumu prasībām, nosakāmi Plānošanas un arhitektūras uzdevumā, detālplānojuma darba uzdevumā vai citā attīstības projektā.

4.10.Sabiedrisko iestāžu apbūves teritorijas (S)

258. Sabiedrisko iestāžu apbūves teritorijas (S) ir teritorijas, kur primārā zemes, ēkas un būves vai tās daļas izmantošana kalpo sabiedriskiem vai sociāliem nolūkiem un ietver arī valsts un pašvaldības, reliģijas, izglītības, kultūras, zinātnes, veselības aprūpes, sociālās aprūpes vai citas iestādes.



259.1.1. pārvaldes iestāde;

259.1.2. kultūras iestāde;

259.1.3. reliģiskā iestāde;

259.1.4. izglītības iestāde;


44

259.1.5. zinātniskās pētniecības iestāde;

259.1.6. veselības aprūpes iestāde;

259.1.7. sociālo pakalpojumu iestāde;

259.1.8. sporta un rekreācijas būve.

259.2. palīgizmantošana:

259.2.1. dzīvoklis;

259.2.2. tirdzniecības un/vai pakalpojumu būve;

259.2.3. garāžu ēka;


261. Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums - 50 %.

262. Zemesgabala maksimālā apbūves intensitāte - 200%

263. Zemesgabala minimālā brīvā (zaļā) teritorija - 20%.

264. Maksimālais stāvu skaits - 4 stāvi, ieskaitot jumta stāva izbūvi. Sabiedrisko iestāžu teritorijās, kur piekļaujas savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas, ieteicams saglabāt tradicionālo ēku augstumu un stāvu skaitu, nepārsniedzot 3 stāvus.

265. Jāparedz autostāvvietas, nosakot nepieciešamo stāvvietu skaitu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

266. Precizējumi un prasības, kas nav pretrunā Apbūves noteikumu prasībām, nosakāmi Plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai detālplānojuma darba uzdevumā.

4.11.Darījumu iestāžu apbūves teritorijas (D, D1, D2)

267. Darījumu iestāžu apbūves teritorijas (D, D1, D2) ir teritorijas, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir komerciāla rakstura darījuma iestādes: bankas, viesnīcas, biroji un kantori, gadatirgi, konferenču un izstāžu iestādes, kā arī mazumtirdzniecības un pakalpojumu būves. Pieļaujama vieglās ražošanas uzņēmumu ar nebūtisku piesārņojumu izvietošana, ja to pamato ar detālplānojumu.



268.1.1. darījumu iestāde;

268.1.2. mazumtirdzniecības un pakalpojumu būve;

268.1.3. degvielas uzpildes stacija;

268.1.4. noliktavu būves;




268.2.3. zinātnes iestāde;

268.2.4. sporta un rekreācijas būve;


45


268.2.6. sociālo pakalpojumu iestāde;



268.3.1. saimniecības ēka;


268.3.3. dzīvoklis;

269. Ja to nosaka detālplānojums, tad papildus 268.punktā noteiktajam, atsevišķā zemesgabalā atļauts izbūvēt vieglās ražošanas uzņēmumu.

270. Jaunveidojama zemesgabala minimālā platība - atkarībā no funkcionālās nepieciešamības.

271. Maksimālais apbūves blīvums - 50 %

272. Maksimālā zemesgabala apbūves intensitāte – 150% - 270% atkarībā no atļautā maksimālā stāvu skaita un precizējama Plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai detālplānojuma darba uzdevumā.

273. Minimālā brīvā (zaļā) teritorija - 10 %. Pirmskolas izglītības iestādei – ne mazāk par iestādes stāvu platību.


274.1. D - 3 stāvi, ieskaitot jumta stāva izbūvi;

274.2. D1 - 4 stāvi;

274.3. D2 - 12 stāvi

275. Apbūves maksimālais augstums - atkarībā no atļautā stāvu skaita:

275.1. 3 stāvi – 12 metri;

275.2. 4 līdz 12 stāvi – nosakāms Plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai detālplānojuma darba uzdevumā, bet ne vairāk kā 48 metri.

276. Precizējumi un prasības, kas nav pretrunā Apbūves noteikumu prasībām, nosakāmi Plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai attiecīgās teritorijas detālplānojumā, vai citā attīstības projektā.

4.12.Jauktas dzīvojamās un darījumu iestāžu apbūves teritorijas (JDzD)

277. Jauktas dzīvojamās un darījumu iestāžu apbūves teritorijas (JDzD) ir teritorijas, kur primārais zemes, ēkas, būves vai tās daļas galvenais izmantošanas veids ir savrupmājas, darījumu iestādes, tirdzniecības un/vai pakalpojumu būve.



278.1.1. mazstāvu daudzdzīvokļu māja;

278.1.2. rindu māja;

278.1.3. dvīņu māja;



46




278.2.3. tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts;





278.3.4. sociālās aprūpes iestāde;

278.3.5. zinātnes iestāde;


279. Ja to nosaka detālplānojums, tad papildus 278.punktā noteiktajam atļauts būvēt:

279.1. degvielas uzpildes staciju;

279.2. vieglās ražošanas uzņēmumu,

279.3. garāžu ēku.



281.1. dzīvojamai apbūvei - 35%;

281.2. sabiedriskām un darījumu būvēm - 40 %.

282. Zemesgabala maksimālā apbūves intensitāte:

282.1. dzīvojamai apbūvei nosakāma Plānošanas un arhitektūras uzdevumā;

282.2. darījumu un sabiedriskām būvēm - 150% .

283. Zemesgabala minimālā brīvā (zaļā) teritorija:

283.1. mazstāvu daudzdzīvokļu mājām un rindu mājām – 35%;

283.2. darījumu un sabiedriskām būvēm – 30%;

283.3. pirmskolas izglītības iestādēm - ne mazāk par iestādes stāvu plātību.

284. Maksimālais stāvu skaits - 3 stāvi, ieskaitot jumta stāva izbūvi. Ēkas maksimālais augstums - 12 m.

285. Jāparedz autostāvvietas, nosakot nepieciešamo stāvvietu skaitu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

4.13.Jauktas ražošanas un darījumu iestāžu apbūves teritorijas (JRD, JRD1)

286. Jauktas ražošanas un darījumu iestāžu apbūves teritorijas (JRD, JRD1) ir teritorijas, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir ekoloģiski tīra ražošana, kā arī dažāda rakstura darījumu iestādes.


47


287.1. ražošanas un noliktavu būves:

287.1.1. rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu ēkas;

287.1.2. vieglās ražošanas uzņēmumu ēkas;

287.1.3. pārtikas rūpniecības uzņēmumu ražošanas ēkas;

287.1.4. lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu ēkas;

287.1.5. rūpniecības transporta un citu uzņēmumu noliktavas;

287.1.6. lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamās saimniecības un noliktavu būves;

287.1.7. vairumtirdzniecības iestāde;

287.1.8. noliktavas.





287.2.4. sporta un rekreācijas būve;

287.2.5. tehniskās apkopes stacija;

287.2.6. garāžu ēka.


287.3.1. atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana;


288. Apakšzonējums – JRD1 – papildus 287.punktā noteiktajai izmantošanai atļauta derīgo izrakteņu ieguve normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

289. 293.Jaunveidojama zemesgabala minimālā platība:

293.1. ražošanas un noliktavu būvēm - 5000 m2;

293.2. darījumu būvēm - 2500m2.

290. Zemesgabala pieļaujamais apbūves blīvums:

290.1. ražošanas un noliktavu būvēm - 70%, konkretizējot Plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai detālplānojuma darba uzdevumā, atkarībā no paredzētās saimnieciskās darbības un normatīvo aktu prasībām;

290.2. darījumu būvēm - 50%.

291. Zemesgabala maksimālā apbūves intensitāte - 150%

292. Minimālā brīvā (zaļā) teritorija - 20%.


48

293. Maksimālais stāvu skaits - 3 stāvi, ieskaitot jumta stāva izbūvi

294. Citi noteikumi

294.1. zemesgabala robežās veicami pasākumi, lai apkārtējās teritorijas pasargātu no trokšņa, smakām un citiem kaitīgiem faktoriem, kā arī nosegtu neestētiskus skatus;

294.2. autostāvvietas jānodrošina zemesgabala robežās.

294.3. citi precizējumi un prasības, kas nav pretrunā ar Apbūves noteikumu prasībām, nosakāmi Plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai detālplānojuma darba uzdevumā.

4.14.Tehniskās apbūves teritorijas (T)

295. Tehniskās apbūves teritorijas (T) ir teritorijas, kurās galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir valsts, pašvaldības un komersantu inženierkomunikāciju objekti, kā arī transporta infrastruktūras būves.


296.1. ražošanas un noliktavu būves:

296.1.1. vispārīgās ražošanas uzņēmumi, kas nerada būtisku piesārņojumu;

296.1.2. noliktava;



296.2.2. tehniskās apkopes stacija;





296.3.3. atklāta uzglabāšana.

297. Jaunveidojamā zemesgabala minimālā platība

297.1. 1200 m2;

297.2. inženierbūvēm - atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai un to nosaka Plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai detālplānojuma darba uzdevumā.

298. Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums - 80%.

299. Zemesgabala maksimālā apbūves intensitāte- 150%

300. Zemesgabala minimālā brīvā (zaļā) teritorija tiek noteikta Plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai detālplānojuma darba uzdevumā, atkarībā no paredzētās saimnieciskās darbības, bet ne mazāka kā 10%.

301. Maksimālais ēkas vai būves augstums nosakāms atkarībā no tehnoloģiskās nepieciešamības.

302. Citi noteikumi:

302.1. zemesgabala robežās veicami pasākumi, lai apkārtējās teritorijas pasargātu no trokšņa, smakām un citiem kaitīgiem faktoriem, kā arī nosegtu neestētiskus skatus;


49

302.2. atklātā uzglabāšana jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu;

302.3. atļauta inženierbūvju iežogošana saskaņā ar normatīvo aktu prasībām šo objektu ekspluatācijai un uzturēšanai;

302.4. citi precizējumi, kas nav pretrunā ar Apbūves noteikumu prasībām, Plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai detālplānojuma darba uzdevumā.

4.15.Līnijbūvju apbūves teritorijas (TL)

303. Līnijbūvju apbūves teritorijas (TL) ir teritorijas, kur primārais izmantošanas veids ir valsts un pašvaldības kopējas izmantošanas transports - ielu un ceļu tīkls, laukumi, dzelzceļš un citas inženierbūves.


304.1. transporta infrastruktūras objekti:

304.1.1. piebrauktuve;

304.1.2. laukums;

304.1.3. autostāvvieta;

304.1.4. dzelzceļa infrastruktūras objekti;

304.1.5. valsts autoceļš;

304.1.6. pašvaldības ceļš;

304.1.7. komersantu ceļš;

304.1.8. māju ceļš;

304.1.9. gājēju ceļš;

304.1.10. iela;

304.2. hidrobūves:

304.2.1. meliorācijas grāvis;

304.2.2. dambis;

304.2.3. krasta aizsargbūves;

304.2.4. sūkņu stacija;

304.3. darījumu būve - degvielas uzpildes stacija;


304.4.1. īslaicīgas lietošanas būve;

304.4.2. īslaicīgas lietošanas būve - tirdzniecības un /vai pakalpojumu būve;

305. Ielu šķērsprofili jāprecizē un jānosaka objekta būvprojektā vai detālplānojumā.

306. Strupceļa garums nedrīkst pārsniegt 150 m, tas jānoslēdz ar vismaz 12x12 m apgriešanās laukumu.

307. Precizējumi, kas nav pretrunā ar Apbūves noteikumu prasībām, nosakāmi Plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai detālplānojuma darba uzdevumā.


50

4.16.Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas (RD)

308. Derīgo izrakteņu ieguves teritorija (RD) ir teritorijas, kurā ir konstatēta derīgo izrakteņu atradne, kurā izrakteņu daudzums, kvalitāte un ieguves apstākļi ir izvērtēti un kuru praktiska izmantošana ir iespējama, kā arī tiek veikts darbu komplekss derīgo izrakteņu iegūšanai atradnē.


309.1. derīgo izrakteņu ieguve;


309.2.1. atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana.

309.2.2. īslaicīgas lietošanas būve, kas nepieciešama derīgo izrakteņu ieguves procesa nodrošināšanai.

310. Derīgo izrakteņu ieguve veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

311. Pēc derīgo izrakteņu ieguves pārtraukšanas jāveic īslaicīgās lietošanas būvju nojaukšana un gada laikā jāuzsāk teritorijas rekultivācija. Rekultivācija veicama saskaņā ar izstrādātu projektu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

5.Teritorijas un objekti ar īpašiem noteikumiem

5.1.Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstībai nepieciešamās teritorijas

312. Kartē attēlotas nacionālas nozīmes transporta infrastruktūras un energoinfrastruktūras attīstībai nepieciešamās teritorijas.

313. Teritorijās primārā izmantošana ir infrastruktūras būves.

314. Teritorijās atļauts pabeigt pirms plānojuma apstiprināšanas uzsākto likumīgo darbību. Nav atļauts veikt saimniecisko darbību vai uzsākt jaunu izmantošanu, kas var traucēt infrastruktūras attīstību un būvniecību.

315. Teritorijā atļauta attīstība vienīgi pagaidu statusā (īslaicīgas lietošanas būves), tas ir, līdz infrastruktūras objekta būvniecības uzsākšanai un tikai tad, ja nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs piekrīt, ka netiks kompensēti līdzekļi, kas ieguldīti teritorijas attīstībā, kā arī teritorija tiks atbrīvota no būvēm par nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja līdzekļiem.

5.2.Zona, kurā darbība jāsaskaņo ar VAS „Latvijas valsts ceļi”

316. Kartē attēlota zona, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt autoceļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidot no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama autoceļu rekonstrukcijai.

317. Zonā darbība jāsaskaņo ar VAS „Latvijas valsts ceļi”. Bez autoceļa īpašnieka atļaujas aizliegts veikt jebkurus būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbus, kā arī grunts rakšanas un pārvietošanas darbus, izņemot lauksaimniecības vajadzībām nepieciešamos darbus.

318. Būvlaide no valsts galvenajiem autoceļiem nosakāma, ņemot vērā VAS „Latvijas valsts ceļi” izsniegtos tehniskos noteikumus vai nosacījumus.

5.3.Lidlauka teritorija un lidlauku aizsardzības teritorijas

319. Kartē attēlota „VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga” lidlauka teritorijas (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas) robeža. Izmantošanas noteikumus un aprobežojumus teritorijā nosaka citi normatīvie akti;

320. Kartē attēlotas lidlauku aizsardzības teritorijas:


51

320.1. starptautiskās lidostas „Rīga” gaisa kuģu pacelšanās un nolaišanās 2 km, 5 km un 15 km sektori,

ierobežojumus kurā nosaka likums „Par aviāciju” un citi normatīvie akti;

320.2. 5 km zona ap starptautiskās lidostas „Rīga” un projektējamā lidlauka „Spilve” kontrolpunktiem, kur objektu būvniecība, kuru absolūtais augstums par 30 m un vairāk pārsniedz kontrolpunkta absolūto augstumu, saņemama Civilās aviācijas aģentūras atļauja;

320.3. 15 km zona ap starptautiskās lidostas „Rīga” kontrolpunktiem, kur darbību veikšanai, kas veicina putnu koncentrāciju, saņemama Civilās aviācijas aģentūras atļauja;

5.4.Paaugstināta trokšņa zonas

321. Kartē attēlota satiksmes radītā diennakts paaugstinātā trokšņa zona.

322. Veicot dzīvojamo un sabiedrisko ēku rekonstrukciju, renovāciju vai būvniecību, ievērojami normatīvajos aktos un rīcības plānos trokšņa samazināšanai noteiktie pasākumi.

5.5.Polderu teritorijas

323. Kartē attēlotas polderu teritorijas - paaugstināta riska teritorijas, kas ar aizsargdambjiem aizsargātas no palu ūdeņu ieplūšanas, bet ūdens noteci no poldera iekšienes var novadīt tikai ar piespiedu izsūknēšanu.

324. Apbūve poldera teritorijā ar zemes virsas augstuma atzīmēm zemākām par augstāko ūdens līmeni ūdensnotekā vai poldera ārpusē, neveicot papildus pasākumus, uzskatāma par riskantu.

325. Nacionālas nozīmes lauksaimniecības polderu (Jāņupītes, Odiņu–Pavasaru un Bļodnieku polderis) izmantošana noteikta Apbūves noteikumu 184.punktā. Polderu teritorijās, kas atrodas Babītes ezera plūdu riska teritorijās, jāveic kompleksi pretplūdu pasākumi atbilstoši Apbūves noteikumu 5.6.apakšnodaļas noteikumiem.

326. Izstrādājot detālplānojumus un izvērtējot apbūves iespējamību un zemes lietojuma maiņu polderos, jāizvērtē gan iespējamais vides risks - polderu hidrotehniskais stāvoklis, applūšanas varbūtība un iespējamo plūdu ūdens līmeņa atzīme, gan esošās un plānotās zemes virsmas augstuma atzīmes un ietekme uz citu polderī esošo lauksaimniecības teritoriju lauksaimniecisko izmantošanu. Būves jāizvieto tā, lai netraucētu un neietekmētu blakus teritorijas zemes mitruma apstākļus. Apbūve nedrīkst radīt papildus ūdens noteci uz sūkņu staciju.

327. Atkarībā no būvju rakstura, jānosaka pieļaujamais gruntsūdens līmenis un iespējas to tehniski nodrošināt. Jārēķinās, ka būvdarbu laikā var rasties situācija, kad jāparedz arī speciāli pasākumi būvbedres nosusināšanai un iedziļināto būvju hidroizolācijas izveidošanai. Nosakot gruntsūdens līmeņa dziļumu saistībā ar apbūves vai apstādījumu teritorijas projektētajām zemes virsas atzīmēm, jāņem vērā arī attiecīgajam polderim projektā paredzētie augstākie ekspluatācijas ūdens līmeņi. Lai panāktu nepieciešamo gruntsūdens līmeņa dziļumu no projektētās zemes virsas atzīmes, apdzīvoto vietu apbūves teritorijās polderos var paredzēt platības kolmatēšanu.

328. Polderos ietverto platību zemes izmantošanas veidu maiņas gadījumā veicami sekojoši pasākumi:

328.1. meliorācijas sistēmu pārkārtošana vai rekonstrukcija atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

328.2. paaugstinātas drošības elektroapgāde sūkņu stacijām – pēc iespējas no vairākiem neatkarīgiem barošanas avotiem vai paredzot pārvietojamu ģeneratoru elektroapgādes nodrošināšanai avārijas gadījumā;

328.3. aizsargdambju un sūkņu staciju tehniskā pārbaude, nepieciešamības gadījumā palielinot būvju drošību pirms poldera platību apbūves intensificēšanas un jaunas būvniecības uzsākšanas polderu teritorijās.


52

329. Izvērtējot katru konkrēto situāciju, lai nodrošinātu pretplūdu pasākumu īstenošanu polderu teritorijās, Pašvaldība ir tiesīga pieprasīt izstrādāt kompleksus detālplānojumus, tā aptverot vairākus zemesgabalus. Detālplānojuma īstenošanas kārtībā jāiekļauj pretplūdu pasākumi, to finansēšanas kārtība un zemesgabalu īpašnieku un attīstītāju līdzdalība tajā.

5.6.Plūdu riska teritorijas

330. Kartē attēlotas plūdu riska teritorijas - teritorijas, kas pakļautas potenciālai applūšanai hidrotehnisko būvju dambju avāriju gadījumā un ir teritorijas ar maksimālo pavasara palu ūdens līmeni ar 1% pārsniegšanas varbūtību.

331. Ja tiek plānota apbūve plūdu riska teritorijās, kas neatrodas ūdensobjektu aizsargjoslās, pašvaldība ir tiesīga detālplānojuma darba uzdevumā vai Plānošanas un arhitektūras uzdevumā noteikt kompleksus pretplūdu pasākumus, ņemot vērā polderu aizsargdambju, un sūkņu staciju tehniskās pārbaudes rezultātus:

331.1. veikt teritorijas pacelšanu (uzbēršanu) virs maksimālās plūdu augstuma atzīmes, minimālo dzīvojamās mājas grīdas nulles atzīmi paredzot ne mazāku kā 0,00=+2,40 virs Baltijas jūras līmeņa;

331.2. veikt meliorācijas sistēmu pārkārtošanu vai rekonstrukciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

331.3. paredzēt centralizētu ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas sistēmu;

332. Noteiktie pretplūdu pasākumi nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt virszemes ūdensobjektu ekoloģisko stāvokli, kā arī pasliktināt blakus esošo teritoriju hidroloģiskos apstākļus (paaugstināt gruntsūdens līmeņi utml.) un tie jāizstrādā kompleksi.

5.7.Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas

333. Kartē attēlotas:

333.1. piesārņotas vietas:

333.1.1. bijusī sadzīves atkritumu izgāztuve „Kūdra” Salas pagastā (Nr.1);

333.1.2. SIA ”Kubs E” degvielas uzpildes stacija Babītes pagastā (Nr.2);

333.1.3. „Latvijas nafta” degvielas uzpildes stacija Babītes pagastā (Nr.3);

333.2. potenciāli piesārņotās vietas:

333.2.1. bijusī minerālmēslu noliktava (šķūnis) Salas pagastā (Nr.4);

333.2.2. AS “Jūras inženierģeoloģija” Babītes pagastā (Nr.5);

333.2.3. bijušās minerālmēslu noliktavas Babītes pagastā (Nr.6);

333.2.4. bijušās mehāniskās darbnīcas un naftas bāze „Spilva” Babītes pagastā (Nr.7);

Piezīme: iekavās norādīts numurs Grafiskās daļas kartē.

334. Piesārņotajās un potenciāli piesārņotajās vietās pirms jaunas atļautās izmantošanas uzsākšanas vai

būvniecības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāveic izpēte. Ja saskaņā ar izpētes rezultātiem pārsniegti vides kvalitātes normatīvi vai piesārņojums apdraud vai var apdraudēt cilvēku veselību vai vidi, jāveic teritorijas sanācija.

5.8.Teritorijas, kurām izstrādājami detālplānojumi

335. Kartē attēlotas teritorijas, kurās obligāti izstrādājami detālplānojumi, pēc iespējas kompleksi aptverot vairākus zemesgabalus:


53

335.1. D-1 Spuņciema sakņu dārzu teritorijas Salas pagastā;

335.2. D-2 Teritorija ap bijušo dolomīta karjeru Salas pagastā;

335.3. D-3 Teritorija Golfa laukuma būvniecībai Babītes pagastā pie Božu ūdenskrātuves.

6.Aizsargājamās dabas teritorijas

6.1.Vispārīgie noteikumi

336. Kartē attēlotas aizsargājamo dabas teritoriju un to funkcionālo zonu robežas, mikroliegumu teritorijas un dižkoku atrašanās vietas.

6.2.Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un objekti

337. Babītes novada pašvaldības teritorijā normatīvajos aktos noteiktas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas:

337.1. Ķemeru nacionālais parks:

337.1.1. dabas lieguma zonas - Lielais Ķemeru tīrelis un Kalnciema dumbrājs;

337.1.2. ainavu aizsardzības zona;

337.1.3. neitrālās zonas – Kūdra un Pavasari.

337.2. dabas liegumi „Babītes ezers” un „Cenas tīrelis”;

337.3. dabas parks „Beberbeķi”;

337.4. dabas pieminekļi:

337.4.1. ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis – „Krāču kalni”;

337.4.2. apzināti divi dižkoki.

338. Ķemeru nacionālā parka teritorijas izmantošana veicama saskaņā ar 18.06.2002. MK noteikumiem Nr.236 „Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, citiem normatīvajiem aktiem, kā arī ievērojot parka dabas aizsardzības plānā noteiktās prasības.

339. Dabas lieguma „Babītes ezers” teritorijas izmantošanu nosaka 24.05.2011. MK noteikumi Nr.409 „Dabas lieguma „Babītes ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” un citi normatīvie akti.

340. Dabas lieguma „Cenas tīrelis” teritorijas izmantošana veicama saskaņā ar 16.03.2010. MK noteikumiem Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", citiem normatīvajiem aktiem, kā arī ievērojot dabas lieguma dabas aizsardzības plānā noteiktās prasības.

341. Dabas parka „Beberbeķi” teritorijas izmantošana veicama saskaņā ar 16.12.2003. MK noteikumiem Nr.714 „Dabas parka „Beberbeķi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", citiem normatīvajiem aktiem, kā arī ievērojot dabas parka dabas aizsardzības plānā noteiktās prasības.

342. Dabas pieminekļu teritorijas izmantošana veicama saskaņā ar 16.03.2010. MK noteikumu Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" prasībām.

343. Lai nodrošinātu aizsargājamo koku saglabāšanu un to apskates iespēju, tiek aizsargāta arī teritorija zem koku vainagiem, kā arī 10 metru rādiusā ap tiem, skaitot no koka vainaga projekcijas. Šai teritorijā nav pieļaujama apbūve, tā jāattēlo detālplānojumā un jāievēro būvprojekta situācijas plānā (ģenplānā). Pašvaldībai jāslēdz līgumi ar zemes īpašniekiem par dižkoku kā izcilu ainavas elementu saglabāšanu.


54

6.3.Mikroliegumi

344. Kartē attēloti pašvaldības teritorijā izveidotie mikroliegumi.

345. Mikroliegumu aizsardzības un apsaimniekošanas kārtību nosaka 18.12.2012. MK noteikumi Nr.940 „Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu".

7.Noteikumi kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībai

7.1.Vispārīgie noteikumi

346. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz kultūras pieminekļiem, to aizsargjoslām (aizsardzības zonām) un kultūrvēsturiski nozīmīgiem objektiem.

347. Kartē attēloti:

347.1. kultūras pieminekļu atrašanās vietas un to aizsargjoslas;

347.2. kultūrvēsturisku objektu atrašanās vietas.

348. Vispārīgās prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai nosaka likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un citi normatīvie akti.

7.2.Kultūras pieminekļi

349. Kultūras pieminekļi uz kuriem attiecas šīs nodaļas noteikumi:

349.1. valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis „Baznīckalns – kulta vieta” (aizsardzības Nr.2081);

349.2. valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis „Romu – Kalniņu apmetne” (aizsardzības Nr.2131);

349.3. vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis „Pluģu skansts” (aizsardzības Nr.2082);

349.4. vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis „Sīpolciema apmetne (Sīpolu kalns)” (aizsardzības Nr.2132);

349.5. valsts nozīmes arhitektūras piemineklis „Piņķu Sv. Annas luterāņu baznīca” (aizsardzības Nr.8484);

349.6. valsts nozīmes arhitektūras piemineklis „Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca” (aizsardzības Nr.8485).

7.3.Papildus noteikumi arhitektūras un arheoloģijas pieminekļu un to aizsargjoslu

teritorijās

350. Saglabājama vēsturiskā plānojuma sistēma – ielu, ceļu un laukumu tīkls, zemesgabalu lielums, struktūra, to vēsturiskās robežas, ēku apjomi un maksimālais augstums, ēku izvietojums, pielietotie celtniecības materiāli, logu un durvju mērogs u.c. Saglabājama raksturīgā ainaviskā vide - reljefs, apstādījumu un apzaļumojuma raksturs, koku grupas un alejas, kā arī raksturīgākie skatu punkti uz un no objekta.

351. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās nav pieļaujama jaunu objektu būvniecība, karjeru izstrāde, jaunu ceļu ierīkošana un citi ar zemes reljefa pārveidošanu saistīti darbi. Jebkura saimnieciskā darbība kultūras pieminekļu teritorijās vai aizsardzības zonās veicama ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.

7.4.Kultūrvēsturiski nozīmīgs objekts

352. Piņķu mācītājmuiža Dzilnuciemā (zemesgabala kadastra Nr. 80480070064) saglabājama kā arhitektoniska vērtība un būtiska novada kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Pirms ēkas rekonstrukcijas, zemesgabala


55

sadales, robežu pārkārtošanas vai jaunas būvniecības teritorijā, jāveic ēkas un apkārtējās vides kultūrvēsturiskais izvērtējums un ieteicams izstrādāt teritorijas detālplānojumu.

8.Aizsargjoslas

8.1.Vispārīgi jautājumi

353. Aizsargjoslas un aprobežojumus tajās nosaka Aizsargjoslu likums.

354. Kartē, atbilstoši teritorijas plānojuma mēroga noteiktībai, attēlotas aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m un vairāk.

355. Aizsargjoslas, kas mazākas par 10 m, jāattēlo izstrādājot detālplānojumus, ja detālplānojuma izstrāde ir nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem, vai zemes ierīcības projektos.

356. Aizsargjoslas jāatzīmē zemes robežu plānos un jāieraksta zemesgrāmatā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

8.2.Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas

8.2.1.Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla.

357. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības josla noteikta saskaņā ar Karti.

8.2.2.Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas

358. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas attēlotas saskaņā ar 3.tabulu.

3.tabula. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas

ūdenstece/ ūdenstilpe aizsargjoslas platums

ciemu teritorijā lauku teritorijā

Babītes ezers

saskaņā ar Grafisko daļu: 1) līdz Babītes ezera aizsargdambja ārējās nogāzes pakājei; 2) 20 m plata josla; 3) visas applūstošās teritorijas platumā līdz ūdens līmenim

saskaņā ar Grafisko daļu: 1)līdz Babītes ezera aizsargdambja ārējās nogāzes pakājei; 2) 500 m plata josla; 3) visas applūstošās teritorijas platumā līdz ūdens līmenim

Lielupe saskaņā ar Grafisko daļu: 1) 20 m plata josla; 2) visas applūstošās teritorijas platumā līdz ūdens līmenim

saskaņā ar Grafisko daļu: 1) 300 m plata josla; 2) visas applūstošās teritorijas platumā līdz ūdens līmenim

Spuņņupe 20 m plata josla katrā krastā 20 m plata josla katrā krastā

Varkaļu kanāls 20 m plata josla katrā krastā 20 m plata josla katrā krastā

Gātupe saskaņā ar Grafisko daļu 1) līdz aizsargdambja ārējās nogāzes pakājei 2) visas applūstošās teritorijas platumā līdz ūdens līmenim

-

Hapaka grāvis 10 m plata josla 50 m plata josla katrā krastā

Neriņa 10 m plata josla 50 m plata josla katrā krastā

Klīves kanāls - 50 m plata josla katrā krastā

Dzilnupe 10 m plata josla 50 m plata josla katrā krastā

Jāņupīte 10 m plata josla -


56

ūdenstece/ ūdenstilpe aizsargjoslas platums

ciemu teritorijā lauku teritorijā

Piņķu ūdenskrātuve 10 m plata josla 10 m plata josla

Božu ūdenskrātuve 100 m plata josla 100 m plata josla

Beberbeķu dzirnavezers - 50 m plata josla

Miglupīte 10 m plata josla 50 mplata josla

pārējām ūdenstecēm un ūdenstilpēm (dīķiem un ūdenskrātuvēm)

10 m plata josla

10 m plata josla

uz salām un pussalām - 20 m plata josla

8.2.3.Aizsargjoslas ap purviem

359. Kartē attēlotas aizsargjoslas ap Kašķu purvu, Lielo Ķemeru tīreli, Cenas tīreli, Labo purvu, Ložmetējkalna purvu, Gailīšu purvu un Antiņu purvu.

8.2.4.Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem

360. Attēlotas aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem saskaņā ar 4.tabulu.

4.tabula Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem

aizsardzības numurs

nosaukums aizsargjoslas platums

Nr. 2131 Romu - Kalniņu apmetne 500 m

Nr. 2132 Sīpolciema apmetne (Sīpolu kalns). 500 m

Nr. 8485 Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca individuālā aizsardzības zona saskaņā ar Karti

Nr. 2081 Baznīckalns – kulta vieta 500 m

Nr. 2082 Pluģu skansts 500 m

Nr. 8484 Piņķu Sv. Annas luterāņu baznīca 500 m

Nr. 2083 Babītes pilskalns (Poļu kalns) (atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā)

100 m (iekļaujas daļēji)

361. Valsts aizsargājamajiem kultūras pieminekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var tikt izstrādāts

individuālās aizsardzības zonas projekts, kurā aizsargjosla (aizsardzības zona) ap kultūras pieminekli var tikt samazināta vai paplašināta atbilstoši konkrētajai situācijai dabā.

8.2.5.Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

362. Attēlotas aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām saskaņā ar 5.tabulu.

5.tabula. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

Urbuma Nr. datubāzē/

nosaukums

Stingra režīma

aizsargjosla (rādiuss m)

Bakterioloģiskā aizsargjosla (rādiuss m)

Ķīmiskā aizsargjosla (rādiuss (m) vai platība

(ha))

11765 11821 Babītes ciema ūdensapgādes sistēmas pazemes ūdeņu atradne

10 m 10 m

- 123 ha

saskaņā ar Karti

11856 11889 11890 Piņķu ciema

10 m 10 m 10 m

217 ha

saskaņā ar Karti


57

ūdensapgādes sistēmas pazemes ūdeņu atradne

9196 f. „Šņores”

30 m nav nepieciešama, jo vertikālās filtrācijas laiks līdz izmantojamajam ūdens horizonta slānim ir lielāks par 5464 dnn

476 m (pēc urbuma pases datiem ūdens patēriņš 3,6 l/sek - 311m3/dnn)

9812 mehāniskās darbnīcas

50 m 42 m 200 m (pēc urbuma pases datiem ūdens patēriņš 1,6 l/sek - 138 m3/dnn)

9211 „Pāvuliņi”

30 m nav nepieciešama jo vertikālās filtrācijas laiks līdz izmantojamajam ūdens horizonta slānim ir lielāks par 485 dnn

695 m (pēc urbuma pases datiem ūdens patēriņš 10 l/sek - 864 m3/dnn)

8758 Salas pagasts „Lāses”

10 m nav nepieciešama, jo vertikālās filtrācijas laiks līdz Gaujas ūdens horizontam ir lielāks par 200 dnn

164 m (pie ūdens patēriņa 30 m3/dnn) un 505 m (pie ūdens patēriņa 3,2 l/sek)

9468 zvejnieku laivu bāze

50 m - -

6667 „Ezerparks”

30 m - -

8671 „Pīlādži”

30 m - -

8746 ”Saules krasti”

30 m - -

9159 „Sudmaļi”

30 m - -

9171 „Mazkači”

30 m - -

9386 „Pavasari”

30 m - -

9388 „Kāruļi”

30 m - -

9469 ”Zantes”

30 m - -

9551 atpūtas bāze „Babīte”

30 m - -

9826 f. „Perņi”

30 m - -

9938 „Piesaules” 30 m - -

9940f. „Saliena” 30 m - -

9941 „Ratnieki”

30 m - -

9969 ciem. Gāte

30 m - -

10020 f. „Straupciems”

30 m - -

17075 30 m - -


58

Babītes ezera laivu piestātne

21110 „Ezerlīči”

30 m - -

pārējiem ūdensapgādes urbumiem

10 m - -

8.3.Ekspluatācijas aizsargjoslas

8.3.1.Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem

363. Attēlotas 6.tabulā noteiktās aizsargjoslas gar autoceļiem un pašvaldības ceļiem.

6.tabula. Aizsargjoslas gar autoceļiem un pašvaldības ceļiem

autoceļš

aizsargjoslas platums lauku

teritorijā no ceļa ass uz katru pusi

(m)

sarkano līniju platums ciemu teritorijā

(m)

būvlaide ciemu teritorijā (m)

valsts galvenie autoceļi (A)

A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte) 100 nodalījuma joslas platumā

saskaņā ar VAS „Latvijas valsts ceļi” izsniegtiem

tehniskajiem noteikumiem vai nosacījumiem.

A9 Rīga - Skulte - Liepāja 100 nodalījuma joslas platumā



A10 Rīga - Ventspils 100 nodalījuma joslas platumā



valsts reģionālie autoceļi (P)

P101 Kalnciems-Kūdra 60 - -

valsts vietējie autoceļi (V)

V10 Babītes stacija - Vārnukrogs 30 `19 – 22 (saskaņā ar Grafisko

daļu)

30

V20 Imanta-Babīte 30 24,5 – 27 (saskaņā ar Grafisko

daļu)

30

pašvaldības ceļi

pašvaldības ceļi 30 saskaņā ar 2.pielikuma 2.tabulu

saskaņā ar 2.pielikuma 2.tabulu

pašvaldības ielas - saskaņā ar 2.pielikuma 1.tabulu

saskaņā ar 2.pielikuma 1.tabulu

364. Attēlota aizsargjosla gar dzelzceļa līniju Torņakalns-Tukums II:


59

364.1. ciemu teritorijā - 25 m katrā pusē no malējās sliedes, bet ne mazāk par dzelzceļa zemes nodalījuma joslas platumu;

364.2. lauku teritorijā - 100 m.

8.3.2.Aizsargjosla ap pazemes ūdeņu valsts nozīmes monitoringa posteni

365. Attēlota aizsargjosla ap pazemes ūdeņu monitoringa posteni „Tīreļi”– 10 m no posteņa ārējās robežas.

8.3.3.Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem

366. Attēlotas aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem ar nominālo spriegumu 110 kV:

366.1.1. ciemu teritorijās - 7 m attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

366.1.2. lauku teritorija - 30 m attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas.

8.3.4.Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm

367. Attēlotas ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs ap valsts meliorācijas būvēm un ierīcēm:

367.1. ūdensnotekām (regulētām vai ierīkotām) lauksaimniecības zemēs - ūdensnotekas abās pusēs 10 m attālumā no ūdensnotekas krotes;

367.2. regulētām ūdensnotekām (maģistrālajiem kanāliem) meža zemēs - atbērtnes pusē 10 m attālumā no ūdensnotekas krotes;

368. Ja plānota lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas maiņa, izstrādājot detālplānojumus un būvprojektus atļauts samazināt ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm platumu, saglabājot piekļūšanu ūdensnotekas ekspluatācijai.

369. Noteiktas aizsargjoslas, bet Grafiskās daļas kartē nav attēlotas:

369.1. ap sūkņu stacijām - 20 m no būves ass;

369.2. kontrolakām, drenāžai, grāvjiem, ūdenskrātuvēm un spiedvadiem - 8 m no būves ass;

369.3. 5 m no grāvja krants, ja tas atrodas zemesgabala robežās apbūves teritorijās.

370. 369.punktā noteiktajās aizsargjoslās aizliegts būvēt ēkas. Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorijai jānodrošina piebraukšanas iespēja pie sūkņiem, kontrolakām un drenāžas, piebraucamiem ceļiem jāparedz vismaz 3 metru plata brauktuve. Aizsargjoslas attēlojamas būvprojektos, detālplānojumos un zemes ierīcības projektos

8.3.5.Aizsargjosla ap gāzesvadu

371. Attēlota aizsargjosla ar maģistrālā gāzesvada Iecava – Liepāja atzaru uz gāzes regulēšanas staciju Sloka (pārvades gāzesvads ar diametru 300 m un spiedienu virs 1,6 MPa) - zemesgabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē 15 m attālumā no gāzesvada ass.

8.4.Sanitārās aizsargjoslas

8.4.1.Aizsargjoslas ap kapsētām

372. Attēlotas aizsargjoslas ap Salas kapiem, Piņķu kapsētu, Beberbeķu kapsētu un Annas kapsētu - 300 m no kapsētu teritoriju robežas ārējās malas. Babītes novada pašvaldības teritorijā iekļaujas daļa Lāčupes kapsētas (Rīgas pilsētas teritorijā), Priedaines kapsētas, Dubultu un Jaundubultu kapu (Jūrmalas pilsētas teritorijā) aizsargjoslas.


60

8.4.2.Aizsargjosla ap dzīvnieku kapsētu

373. Attēlota aizsargjosla ap dzīvnieku kapsētu „Citi medību lauki”.

8.4.3.Aizsargjoslas ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm un atkritumu izgāztuvēm

374. Attēlotas:

374.1. 50 m aizsargjosla ap Spuņciema bioloģiskajām notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm;

374.2. 50 m aizsargjosla ap Piņķu notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm;

374.3. aizsargjoslas daļa ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtu „Daugavgrīva” dūņu laukiem Priedainē (Jūrmalas pilsētas teritorijā);

374.4. 100 m aizsargjosla ap slēgto Jūrmalas pilsētas sadzīves atkritumu izgāztuvi Kašķu purvā.

8.5.Drošības aizsargjoslas

8.5.1.Aizsargjosla ap gāzesvadu ar spiedienu virs 1,6 MPa

375. Attēlota 75 m drošības aizsargjosla ap gāzesvadu ar diametru līdz 300 mm katrā pusē no gāzesvada ass.

8.5.2.Aizsargjoslas gar dzelzceļu, pa kuru pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus

376. Noteikta un attēlota drošības aizsargjosla gar dzelzceļu līniju Torņakalns-Tukums II:

376.1. ciemu teritorijā - 25 m katrā pusē no malējās sliedes;

376.2. lauku teritorijā - 50 m katrā pusē no malējās sliedes.

8.6.Tauvas josla

377. Lielupei un Babītes ezeram noteikta 10 m tauvas josla, pārējām ūdenstecēm un ūdenstilpēm - 4 m. Mākslīgi veidotā ūdensobjekta tauvas joslas platums nosakāms attiecīgās būves projektā.

378. Kartē tauvas joslas nav attēlotas. Tās attēlojamas detālplānojumos, būvprojektos un zemes ierīcības projektos.

9.Prasības degvielas uzpildes staciju un transporta līdzekļu novietošanai

9.1.Noteikumi degvielas un/vai sašķidrinātas gāzes uzpildes staciju izvietojumam.

379. Projektējot, būvējot un ekspluatējot degvielas un/vai sašķidrinātās gāzes uzpildes stacijas, jāievēro normatīvo aktu prasības.

380. Virszemes sašķidrinātās gāzes tvertnēm noteikta 10 m ekspluatācijas aizsargjosla.

381. Degvielas uzpildes staciju būvniecība nav pieļaujama:

381.1. bez ekspertu atzinuma par grunts, gruntsūdeņu un gaisa piesārņojuma līmeni;

381.2. kultūras pieminekļu aizsargjoslās;

381.3. memoriālu piemiņas vietu, pieminekļu un kulta celtņu tuvumā vai vizuālā saistībā ar tiem;

381.4. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un objektos;


61

381.5. ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās – 10 m platā joslā;

381.6. ūdens ņemšanas vietu aizsargjoslās;

381.7. gāzes vadu aizsargjoslās;

381.8. naftas un naftas produktu noliktavu un krātuvju aizsargjoslās;

381.9. augu un dzīvnieku sugu atradņu teritorijās;

381.10. valsts hidrometeoroloģisko novērojumu staciju, posteņu un stacionāro valsts nozīmes monitoringa punktu aizsargjoslās;

381.11. elektrisko tīklu, siltumtīklu, ūdensvadu, kanalizācijas tīklu aizsargjoslās;

381.12. valsts ģeodēzisko atbalsta punktu aizsargjoslās;

382. Attālumus no degvielas un gāzes uzpildes stacijām līdz citiem objektiem nosaka normatīvie akti, papildus jāievēro sekojoši attālumi no degvielas pildnēm un degvielas pazemes rezervuāriem:

382.1. 30 m no skuju koku mežiem,

382.2. 25 m no lapu koku mežiem,

382.3. 40 m no dzelzceļa malējās sliedes,

382.4. 25 m no ražošanas būvēm,

382.5. 50 m no dzīvojamām mājām, izglītības, veselības aprūpes un citām sabiedriskām iestādēm.

9.2.Noteikumi autostāvvietām, velosipēdu novietnēm

383. Ēka un cita būve ar autostāvvietām jānodrošina pirms nodošanas ekspluatācijā.

384. Autostāvvietas jāizvieto uz tā paša zemesgabala, vai tajā pašā būvē, kuras izmantošanai stāvvietas nepieciešamas, izņemot gadījumus, kad Apbūves noteikumos vai detālplānojumā noteikts citādi.

385. Minimālo autostāvvietu un velosipēdu novietņu skaitu nosaka, ievērojot normatīvo aktu un Latvijas valsts standartu prasības.

386. Ja ēka un cita būve vai zemesgabals ietver vairāk kā vienu izmantošanas veidu un katram izmantošanas veidam noteikts savs autostāvvietu normatīvs, tad nepieciešamo autostāvvietu un velosipēdu novietņu skaitu nosaka katram izmantošanas veidam atsevišķi un summē.

10.Būvtiesību īstenošanas kārtība

387. Ēku un būvju būvprojektēšanas sagatavošanas, būvprojektēšanas, būvdarbu, pieņemšanas ekspluatācijā un nojaukšanas kārtību nosaka citi normatīvie akti.

11.Prasības detālplānojumu izstrādei

388. Teritorijas plānojums nosaka teritorijas, kurās obligāti izstrādājami detālplānojumi, kompleksi aptverot vairākus nekustamos īpašumus. Šīs teritorijas attēlotas Kartē un noteiktas 5.8.apakšnodaļā.

389. Detālplānojumu nepieciešams izstrādāt:

389.1. 5.8.apakšnodaļā noteiktajām teritorijām;

389.2. teritorijām, kurām detālplānojuma izstādes nepieciešamību nosaka normatīvie akti;


62

389.3. ja plānota teritorijas izmantošana vai būvniecība, kas Apbūves noteikumos atļauta vienīgi izstrādājot detālplānojumu

390. Prasības detālplānojumu saturam, to izstrādes un apstiprināšanas kārtību nosaka normatīvie akti.

391. Pašvaldības apstiprinātais darba uzdevums detālplānojuma izstrādei ir derīgs divus gadus..

392. Izstrādājot detālplānojumus konkrētai teritorijai, jānosaka:

392.1. zemesgabalu robežas, proporcijas un izmēri;

392.2. piekļūšana, plānojot ielu un ceļu tīklu, kas iekļaujas kopējā pašvaldības ielu un ceļu tīklā;

392.3. zemesgabala apbūves blīvums un brīvās (zaļās) teritorijas;

392.4. zemesgabala minimālā ielas vai ceļa fronte;

392.5. minimālie attālumi no zemesgabalu robežām līdz ēkām un citām būvēm;

392.6. ēku un citu būvju skaits, to stāvu skaits, apjoms un augstums;

392.7. inženiertehniskā apgāde;

392.8. automašīnu novietošana un piebrauktuves;

392.9. visa veida aizsargjoslas;

392.10. konkrētas prasības katrai parcelei - atļautā izmantošana, aizliegtā izmantošana, aprobežojumi;

392.11. detālplānojuma īstenošanas kārtība, ko parakstījis detālplānojuma ierosinātājs, apliecinot saistības un atbildību par detālplānojuma teritorijas attīstību:

393. Administratīvajā līgumā par detālplānojuma īstenošanu jāparedz:

393.1. jaunizveidoto zemesgabalu kadastrālā uzmērīšana, reģistrācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un ierakstīšana Zemesgrāmatā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

393.2. ja detālplānojuma teritorija meliorēta un plānotā apbūve skars meliorācijas sistēmas, pirms plānošanas un arhitektūras uzdevuma saņemšanas ēku projektēšanai, realizējams un nododams ekspluatācijā meliorācijas sistēmas pārkārtošanas būvprojekts;

393.3. vienlaicīgi ar meliorācijas sistēmas pārkārtošanu atļauta ceļu vai ielu projektēšana, esošo inženierbūvju pārkārtošanas un jaunu inženierbūvju projektēšana un būvniecība;

393.4. būvatļauja ēku būvniecībai izsniedzama pēc elektroapgādes inženierbūvju būvniecības un pieņemšanas ekspluatācijā, ugunsdzēsības prasību izpildes teritorijā un ceļu vai ielu izbūves zemes klātnes līmenī ar šķembu segumu;

394. Izstrādājot detālplānojumu, pašvaldība darba uzdevumā var noteikt papildus prasības:

394.1. sadalot zemesgabalu parcelēs apbūvei jaunās apbūves teritorijās, kur nav izveidota ielu infrastruktūra un nav apbūves, ne mazāk kā 20% no sadalāmā zemesgabala teritorijas paredzēt publiskai ārtelpai (ielām, publiskiem apstādījumiem u.tml.);

394.2. veidojot jaunas apbūves teritorijas ar vairāk kā 50 apbūves gabaliem, rezervēt teritoriju sabiedrisku būvju izvietošanai, ja tās atļautas attiecīgajā teritorijas izmantošanas veidā un jāparedz publiskās zaļās teritorijas. Procentuālo platību katrā gadījumā nosaka pašvaldība detālplānojuma darba uzdevumā;

394.3. veikt teritorijas augu sugu un biotopu izpēti;


63

394.4. veikt ornitoloģisko izpēti;

394.5. veikt ģeoloģisko izpēti;

394.6. precizēt applūstošo teritoriju un/vai plūdu riska teritorijas;

394.7. noteikt kompleksus pretplūdu pasākumus teritorijām, kas atrodas plūdu riska teritorijās, bet neatrodas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās;

394.8. noteikt palienes robežu (ūdensteces vai ūdenstilpes izteikti periodiski applūstošas teritorijas);

395. Līdz ar detālplānojuma stāšanos spēkā, Apbūves noteikumi jāprecizē, 12.nodaļā norādot detālplānojuma nosaukumu, spēkā stāšanās datumu, aprakstot detālplānojuma teritorijas robežas. Minētie precizējumi nav uzskatāmi par Apbūves noteikumu grozījumiem

396. Izstrādājot detālplānojumus, jāveido vienots ceļu tīkls ar blakus zemesgabaliem, strupceļu veidošana pieļaujama tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos.

397. Ceļi un ielas ir izdalāmi kā atsevišķi zemesgabali.

398. Spēkā esošo detālplānojumu saraksts ir ietverts 12.nodaļā. Pašvaldība regulāri papildina (aktualizē) 12.nodaļu ar informāciju par jauniem apstiprinātiem detālplānojumiem un to grozījumiem.

12.Spēkā esošo detālplānojumu saraksts

7.tabula. Spēkā esošie detālplānojumi

Nr.

p.k.

Nekustamais īpašums, kam izstrādāts detālplānojums

Kadastra Nr. Detālplānojuma apstiprināšanas

datums

Saistošie noteikumi

(Nr.)

1. „Kundziņi” 8088 003 0195 26.08.2009. 4

2. „Dārzi” 4.z.v. 8048 004 0354 26.08.2009 5

3. „Rozītes” ( daļa) 8048 001 0052 26.08.2009 6

4. „Danas” 8048 002 0004 26.08.2009 7

5. „Norītes” 8048 008 0028 23.09.2009 9

6. „Mednieki” 8040 004 0283 23.09.2009. 14

7. „Kapenieki” 8048 004 0253 23.09.2009. 15

8. „Trenči” 8048 012 0001 23.09.2009. 16

9. „Graudiņi” - daļa 8048 007 0050 23.09.2009. 17

10. „Dreimaņi” – daļa 8048 001 0011 23.09.2009. 18

11. „Jansoni” 8048 007 0206 23.09.2009. 19

12. „Sebru-veisi” 8048 009 0042 23.09.2009. 20

13. „Dravnieki – 1” 8048 004 0252 23.09.2009. 21

14. Lauku iela 2; 6.

+ daļas grozījumi

8048 009 0099 8048 009 0100

23.09.2009. 22

15. „Lapsiņas” (ar grozījumiem) 8048 007 0140 23.09.2009. 23

16. „Grāvīši” (ar grozījumiem) 8048 004 0257 23.09.2009. 24


64

Nr.

p.k.



datums


(Nr.)

17. „Taurēni”; „Jansoni”; „Sapņi”; „Rīgas pilsētas meža fonds” (ar grozījumiem)

8048 007 0178 8048 007 0206 8048 007 0309

8048 007 0189 (daļa)

23.09.2009. 25

18. „Gulbji” 1.z.g. 8048 007 0044 23.09.2009. 26

19. „Dreimaņi” – daļa

+ daļas grozījumi

8048 001 0011 8048 001 0205 8048 001 0204

23.09.2009. 27

20. „Bebrupļava” 8048 009 0025 23.09.2009. 28

21. „Saliņas” (ar grozījumiem) 8048 007 0034 23.09.2009. 29

22. „Sīļukalni” ( ar grozījumiem)

8048 008 0071 23.09.2009. 30

23. „Veldres” , „Silarāji”, „Depo projekts”

8048 003 0367 8048 003 0171 8048 003 0110

23.09.2009. 31

24. „Austrumu Kakari” 8048 001 0193 23.09.2009. 32

25. „Kakari” 1.z.gab. daļa („Rūsiņi”), „Ielejas” 2.z.gab („Bišulejas”)

8048 001 0333 8048 001 0055

23.09.2009. 33

26. „Pumpas”( daļa) 8048 001 0005

23.09.2009. 34

27. „Pumpas”( daļa) 8048 001 0005 23.09.2009. 35

28. „Pumpas-4” 8048 001 0349 23.09.2009. 36

29. „Dižbārdi” 8048 001 0065 23.09.2009. 37

30. „Roznieki” 1 z.gab. 8048 007 0085 23.09.2009. 38

31. „Vaidzības” 8048 007 0025 23.09.2009. 39

32. „Strauti” (daļa) 8048 001 0013 23.09.2009. 40

33. „Strautiņi” 8048 001 0128 23.09.2009. 41

34. „Eriņi” 8048 001 0018 23.09.2009. 42

35. „Dzērvju pļavas”,

„Dzērvju pļavas-2”

8048 010 0229 8048 010 0273 8048 010 0072

23.09.2009. 43

36. „Sprīži” 8048 004 0085 23.09.2009. 44

37. „Beberi” , „Neriņas” 8048 010 0087 8048 010 0124

23.09.2009. 45

38. „Mazsiliņi” 8048 004 0278 23.09.2009. 46

39. „Lielpauguri” 8048 004 0308 23.09.2009. 47

40. „Jaunburtnieki” 8048 008 0022 23.09.2009. 48

41. „Kapenieki” 2.z.gab. 8048 004 0253 23.09.2009. 49

42. „Jaunzeibarti” 8048 001 0026 23.09.2009. 50


65

Nr.

p.k.



datums


(Nr.)

43. „Jaunsapņi” 8048 007 0101 23.09.2009. 51

44. „Strauti” (2.kārta) 8048 001 0013 23.09.2009. 52

45. „Jaunzemes” daļa, „Valsts Bulduru dārzkopības tehnikums” (daļa), „Brālīši” (daļa), „Lieknaskrogs” (daļa).

8048 003 0159 8048 003 0046 8048 002 0014 8048 002 0013

23.09.2009. 53

46. „Saules” 8048 009 0019 23.09.2009. 54

47. „Veisi” 8048 012 0003 23.09.2009. 55

48. „Kalniņi” daļa 8048 001 0031 23.09.2009. 56

49. „Liepoksnes” 8048 001 0020 23.09.2009. 57

50. „Ceļāres” 8048 004 0985 23.09.2009. 58

51. „Līkumi” 8048 004 0299 23.09.2009. 59

52. „Remmes-Lāči” 8048 011 0029 23.09.2009. 60

53. „Dūdas” 8048 003 0330 23.09.2009. 61

54. „Andrejsoni”; „Darījumu zona” ; „Industriālais parks”; „Jūrmalas iela 3”; „Sporta halle”; „Strēles”.

8048 003 0151 8048 003 0369 8048 003 0158 8048 003 0161 8048 003 0368 8048 003 0184

23.09.2009. 62

55. „Lapsas – bišu māja” 8048 007 0205 23.09.2009. 63

56. „Bukulti-1”; „Lazdāji” 8048 010 0027 8048 010 0024

23.09.2009. 64

57. „Mušmires” 8048 001 0023 8048 001 0024

23.09.2009. 65

58. „Paegles” 8048 006 0011

23.09.2009. 66

59. „Liepavoti” 8048 001 0589 23.09.2009. 67

60. „Virzas” , „Kālavi”, „Gundegas” 8048 001 0017 8048 001 0096

23.09.2009. 68

61. „Saules ielas laukums ” 1. z.v. 8048 003 0176

23.09.2009. 69

62. „Smalkumi” 8048 009 0317

23.09.2009. 70

63. „Dzilnas-1” 8048 007 0321

23.09.2009. 71

64. „Paceplīši” 8048 007 0320 23.09.2009. 72

65. „Pienenes” 8048 004 0339 23.09.2009. 73

66. „Lotosi” 8048 007 0173

23.09.2009. 74

67. „Kaķīši” 8048 007 0129

23.09.2009. 75


66

Nr.

p.k.



datums


(Nr.)

68. „Melbas” 8048 008 0072

23.09.2009. 76

69. „Det.pl. ”Lapsiņas” grozījumi nek. īpaš. Briežu iela 98 un Briežu iela 98A robežās

8048 007 0709 8048 007 0529

23.09.2009. 77

70. „Darvnieki”, „Kapenieki” 8048 004 0281 8048 004 0251

23.09.2009. 78

71. „Siliņi” 8048 004 0305 23.09.2009. 79

72. „Kastaņi” 8048 007 0107 23.09.2009. 80

73. „Kakari”, „Puķulejas”,

Madaru iela 19

8048 001 0030 8048 001 0537 8048 001 0401

23.09.2009. 81

74. „Jaunzemes” 8048 003 0813 23.09.2009. 82

75. „Lauvas” 8048 012 0031 23.09.2009. 83

76. „Blāzmas” 8048 007 0079 23.09.2009. 84

77. „Miervidi” 8048 013 0069 23.09.2009. 85

78. „Irši” 8048 002 0007 23.09.2009. 86

79. „Mežrozes” 8048 007 0009 23.09.2009. 87

80. „Mežlīči-II” 8048 004 0018 23.09.2009. 88

81. „Pamales”, „Pakrasti”, „Palīči”,

„Pazari”

8048 003 0327 8048 003 0326 8048 003 0328 8048 003 0325

23.09.2009. 89

82. „Reiņi” 8048 004 0340 23.09.2009. 90

83. „Grūbes” 8088 006 0038 23.09.2009. 91

84. „Aļņu Sala” 8088 007 0045 23.09.2009. 92

85. “Priedoli” 8088 005 0447 23.09.2009. 93

86. „Silavas” 8088 005 0446 23.09.2009. 94

87. “Vijas” 8088 004 0024 23.09.2009. 95

88. “Ezerlīči” “Mazie Ezerlīči”

8088 007 0034 8088 007 0046

23.09.2009. 96

89. “Priežu mala” 8088 008 0280 23.09.2009. 97

90. „Cederi” 8088 007 0007 23.09.2009. 98

91. „Puduri”; „Priedulāji” 8088 004 0026 8088 004 0007

23.09.2009. 99

92. “Vecvagari” 8088 001 0021 23.09.2009. 100

93. “Ušiņas” 8088 010 0056 23.09.2009. 101

94. „Zuši” 8088 007 0163 23.09.2009. 102


67

Nr.

p.k.



datums


(Nr.)

95. „Bindari” 8088 007 0025 23.09.2009. 103

96. „Mēness pļavas” „Jaunās mēness pļavas” „Rīdzenes”

8088 004 0014 8088 004 0013 8088 004 0106

23.09.2009. 104

97. „Gulbju pļavas” 8088 003 0030 23.09.2009. 105

98. „Jaunbindari” 8088 007 0052 23.09.2009. 106

99. „Lauki” 8088 006 0069 23.09.2009. 107

100. „Rožlejas” 8088 005 0147 23.09.2009. 108

101. „Ciemītes” 8088 004 0103 23.09.2009. 109

102. „Skariņas” 8088 010 0024 23.09.2009. 110

103. “Līčupes” “Upesielejas” 8088 007 0098 8088 007 0015

23.09.2009. 111

104. „Laši” 8088 003 0197 23.09.2009. 112

105. “Mežvidi” 8088 007 0075 23.09.2009. 113

106. „Labrenči” 8088 009 0050 23.09.2009. 114

107. „Roves” 8088 005 0402 23.09.2009. 115

108. „Jasmīni” 8088 009 0053 23.09.2009. 116

109. „Liepziedi” 8088 008 0039 23.09.2009. 117

110. „Zāģētava” „Zāģētava 2”

8088 006 0083 8088 006 0061

23.09.2009. 118

111. „Ezerzeme” 8088 009 0030 23.09.2009. 119

112. „Bērziņi” 8088 010 0040 8048 010 0041

23.09.2009. 120

113. „Kroņi” 8088 004 0081 23.09.2009. 121

114. „Baloži” „Ķuži”

8088 004 0017 8088 004 0036

23.09.2009. 122

115. „Laimeskrasti” 8088 005 0035 23.09.2009. 123

116. „Straupes - Dāv - Kaspari” 8088 009 0033 23.09.2009. 124

117. „Jaunūdri” 8088 007 0066 23.09.2009. 125

118. „Salas” 8088 007 0116 23.09.2009. 126

119. „Taremas” 8088 005 0105 23.09.2009. 127

120. „Aizezeri” 8088 005 0470 23.09.2009. 128

121. „Šnepsti” 8088 009 0088 23.09.2009. 129

122. „Vējlauki” „Vējgriezes”

8088 009 0086 8088 009 0087

23.09.2009. 130

123. „Pļavpriedes” 8088 003 0021 23.09.2009. 131

124. „Zīlītes” 8088 005 0476 23.09.2009. 132


68

Nr.

p.k.



datums


(Nr.)

125. ”Ceriņi” 8088 009 0003 23.09.2009. 133

126. „Kirmeļi” 8088 005 0034 23.09.2009. 134

127. „Saliņas” 8088 005 0464 23.09.2009. 135

128. „Klijas” 8088 005 0069 23.09.2009. 136

129. ”Sprīdīši” ”Līcīši” ”Kalnaķuži” ”Ieviņas”

8088 005 0406 8088 005 0400 8088 005 0405 8088 005 0401

23.09.2009. 137

130. „Krastiņi” 8088 002 0010 23.09.2009. 138

131. ”Katrīnas” 8088 005 0232 23.09.2009. 139

132. „Vecdzeguzes 3” 8088 004 0006 23.09.2009. 140

133. „Melderceri” 8088 006 0042 23.09.2009. 141

134. „Ozolcelmi” 8088 006 0057 23.09.2009. 142

135. „Upeslīči” 8088 005 0189 8088 005 0191

23.09.2009. 143

136. „Guntiņas” 8088 005 0207 23.09.2009. 144

137. „Smilgas” 8088 005 0438 23.09.2009. 145

138. „Krampīši” 8088 005 0212 23.09.2009. 146

139. „Siliņi-3” 8048 004 0307 25.11.2009. 149

140. „Vecpļavas” (Zilenīši) 8088 007 0079 25.11.2009. 151

141. „Drustēni” 8048 004 0805 25.11.2009. 150

142. „Ceplīši” „Kurši”

8048 003 0571 8048 003 0364

27.01.2010. 2

143. „Klintis-1” 8048 009 0078 27.01.2010. 3

144. „Klintis” „Gruduļi”

8048 009 0058 8048 009 0080 8048 009 0037

27.01.2010. 4

145. „Urdziņas” 8088 007 0030 24.02.2010. 9

146. „Klaušas” 8048 007 0075 28.04.2010. 15

147. „Ilgas” 8088 005 0098 26.05.2010. 16

148. „Vecstūrmaņi” 8088 003 0066 30.06.2010 23

149. „Caunes” 8048 007 0822 30.06.2010 24

150. „Pūķi”, „Meteņi „Ūsiņi” 8048 013 0092 8048 013 0091 8048 013 0090

28.07.2010. 29

151. „Kosas” 8088 005 0081 25.08.2010. 32

152. „Vecvirši” 8088 001 0094 25.08.2010. 31

153. „Lielbatari” 8048 007 0167 25.08.2010. 30


69

Nr.

p.k.



datums


(Nr.)

154 „Kapi” 8048 003 0157 22.02.2011. 4

155. „Paegles” daļas grozījumi 8048 006 0011 29.09.2011. 19

156. „Dzilnupītes” 8048 008 0048 29.09.2011. 20

157. „Dūdas” 8048 003 0330 23.11.2011. 24

158. „Dušeļi” 8088 003 00065 23.05.2012. 9

159. „Beberu ciema detālplānojums” daļas grozījumi

8048 010 0411 8048 010 0412 8048 010 0413 8048 010 0419

06.08.2012. 17


70

Pielikumi

1.pielikums. Pagalmi.


71

2.pielikums. Pašvaldības ceļu un ielu aizsargjoslas

1.tabula Babītes novada pašvaldības ielu sarkano līniju platums

CIEMS IELAS NOSAUKUMS KATEGORIJA BŪVLAIDE (m)

Piņķi

Rīgas iela maģistrālā iela 9

Jūrmalas iela

maģistrālā iela

no A10 līdz Rīgas ielai -9 no Rīgas ielas līdz Kļavu

ielai - 6

Kļavu iela vietējas nozīmes iela 6

Atpūtas iela vietējas nozīmes iela 6

Skolas iela maģistrālā iela 6

Pīlādžu iela vietējas nozīmes iela 6

Vītolu iela vietējas nozīmes iela 6

Pūpolu iela vietējas nozīmes iela 6

Ezermalas iela vietējas nozīmes iela 6

Saules iela vietējas nozīmes iela 6

Centra iela vietējas nozīmes iela 6

Aveņu iela vietējas nozīmes iela 6

Viršu iela vietējas nozīmes iela 6

Paegļu iela vietējas nozīmes iela 6

Priedaines iela maģistrālā iela 6

Mazā Jūrmalas iela (Ābeles-2)

vietējas nozīmes iela 6

Laimdotas iela (Ābeles-2)

vietējas nozīmes iela 6

Spīdolas iela (Ābeles-2) vietējas nozīmes iela 6

Lielpriedes iela vietējas nozīmes iela 6

Meistaru iela maģistrālā iela 6

Rūpnieku iela maģistrālā iela 6

Ziedu iela vietējas nozīmes iela 6

Augļu iela vietējas nozīmes iela 6

Pumpuru iela vietējas nozīmes iela 6

Skuju iela vietējas nozīmes iela 6

Silarāju iela vietējas nozīmes iela 6

Pureņu iela vietējas nozīmes iela 6

Pieneņu iela vietējas nozīmes iela 6

Mētru iela vietējas nozīmes iela 6

Papardes iela vietējas nozīmes iela 6

Veldres iela vietējas nozīmes iela 6

Brūklenāju iela vietējas nozīmes iela 6

Babīte

Priežu iela vietējas nozīmes iela 6

Celtnieku iela vietējas nozīmes iela 6

Cidonijas iela vietējas nozīmes iela 6

Smilšu iela vietējas nozīmes iela 6


72


Ķiršu iela vietējas nozīmes iela 6

Dārza iela vietējas nozīmes iela 6

Liepu aleja maģistrālā iela iedibinātā būvlaide

Meža iela vietējas nozīmes iela 6

Rožu iela maģistrālā iela 6

Sila iela vietējas nozīmes iela 6

Babītes iela maģistrālā iela 6

Ceriņu iela vietējas nozīmes iela 6

Mēness iela

kad.Nr. 80480040586 - maģistrālā iela; kad.Nr. 80480040500 – vietējas nozīmes iela;

6

Bērzu iela

posmā no Babītes stacijas līdz valsts autoceļam A5 - maģistrālā iela; pārējā posmā – vietējās nozīmes iela;

9

6

Spilve

Zvaigžņu iela vietējas nozīmes iela 6

Silmaču iela vietējas nozīmes iela 6

Stropu iela maģistrālā iela 6

Spilves iela vietējas nozīmes iela 6

Gravu iela maģistrālā iela 6

Kleistu iela maģistrālā iela 6

Alstu iela vietējas nozīmes iela 6

Mežāres Kleistu iela maģistrālā iela 9

Ošu iela vietējas nozīmes iela 6

Brīvkalni

Upes iela vietējas nozīmes iela 6

Druvas iela vietējas nozīmes iela 6

Kalna iela vietējas nozīmes iela 6

Mazā Kalna iela vietējas nozīmes iela 6

Sēbruciems

Zāļu iela vietējas nozīmes iela 6

Pļavu iela vietējas nozīmes iela 6

Smilgu iela vietējas nozīmes iela 6

Dzilnuciems Viestura iela vietējas nozīmes iela 6

Egļuciems

Egļu iela vietējas nozīmes iela 6

Lieknas iela vietējas nozīmes iela 6

Egļuciema iela maģistrālā iela 6

Cielavas Cielavu iela vietējas nozīmes iela 6

Spuņciems

Sila iela maģistrālā iela 6

Spuņciema iela maģistrālā iela 6

Pļavu iela vietējas nozīmes iela 6

Kūdra Kārklu iela vietējas nozīmes iela 6

Alkšņu iela vietējas nozīmes iela 6

Ābolu iela vietējas nozīmes iela 6


73


Ievu iela vietējas nozīmes iela 6

Aroniju iela vietējas nozīmes iela 6

Laipu iela vietējas nozīmes iela 6

Sēņu iela vietējas nozīmes iela 6

Purva iela vietējas nozīmes iela 6

Ogu iela vietējas nozīmes iela 6

2.tabula Babītes novada pašvaldības ceļu aizsargjoslas

CEĻA KODS/ NOSAUKUMS

AIZSARGJOSLAS PLATUMS

ĀRPUS CIEMIEM (m)

CIEMS

AIZSARGJOSLAS PLATUMS CIEMOS

sarkanās līnijas (m)

būvlaide (m)

A KATEGORIJA

Babītes pagasts

C-5 Masīva ceļš

30 Cielavas 15 6

C-9 Trenču ceļš

30 Trenči 16 6

C-13 Annas-Vīkuļi

30 Vīkuļi 13 6

C-14 Vīkuļu ceļš

30 Skārduciems 19-23 9 Vīkuļi 14 9 Piņķi 13 9

C-20 Lapsu ceļš

30 - - -

C-21 Ceļš uz Božām

30 Dzilnuciems 22 6

C-26 Vecais Liepājas ceļš

30 Dzilnuciems 15-22 9

C-34 Egļuciema ceļš

30 Piņķi 22 6

C-39 Ceļš uz Liberiem

30 Liberi 22 6

C-40 Liberi - Brīvkalni

30 - - -

C-42 Priežciema ceļš

- Priežciems 12 6

C-56 Ceļš uz Dižbārdiem

- Mežāres 15 6

C-57 V-20-Kleistu iela-Vārnukroga ceļš

- Spilve 22 6

C-60 Ceļš gar Hapaka grāvi - Spilve 15 6 C-65 Dzilnuciems - Piņķi 30 Piņķi 20-22 30

Salas

pagasts

C-101 Kļavu ceļš

- Spuņciems 12-16 6

C-102 Mucenieku ceļš

- Gātciems 20 9

C-103 Baznīcas ceļš

- Spuņciems 15 6

C-104 30 Sīpolciems 15 6


74

Ceļš uz laivu bāzi C-105 Dzintaru ceļš

- Pērnciems, Straupciems

15 9

C-106 Griķu ceļš


C-107 Dambja ceļš

- Spuņciems, Silmalas, Sīpolciems

22 6

C-109 Straupes ceļš

30 Gātciems, Straupciems

12; 20 6

C-110 Sīpolu ceļš

30 Varkaļi 22 6

C-111 Varkaļu ceļš

30 Varkaļi 12 6

C-114 Sudmalu ceļš

- Silmalas 15 6

C-115 Mētru ceļš

- Spuņciems 15 6

C-116 Bražu ceļš


C-117 Burkānu ceļš

30 Gātciems, Straupciems

20-25 6

C-120 Lauču ceļš

30 Kaģi 15 6

C-121 Kaģu ceļš

30 Kaģi 15 6

C-122 Burdiņu ceļš

30 - - -

C-125 Beltes ceļš

- Pavasari 12 6

C-126 Pavasaru ceļš

- Pavasari 11-15 6

C-129 Sloka - Pavasari

30 Pavasari 20 6

B KATEGORIJA

Babītes pagasts

C-3 Medību ceļš

30 Trenči 15-22 6

C-7 Pēču ceļš

- Sēbruciems 15 6

C-12 Vārpu ceļš

- Dzilnuciems 12 6

C-15 Ļutu ceļš

- Skārduciems 15 6

C-18 Amoli-Batari

30 Lapsas 12 6

C-19 Grīvu ceļš

- Skārduciems 15 6

C-24 Beberbeķu kapu ceļš

30 Brīvkalni 15-17 6

C-27 Dzilnu ceļš

30 Skārduciems 12 6

C-41 Ceļš uz Skulti

30 - - -

C-48 Vecais Kalnciema ceļš

- Babīte 19 6

C-52 Vīksnāju ceļš

- Mežāres 10 6


75

Salas pagasts

C-108 Gātes ceļš

- Gātciems 15

C-118 Plečgalu ceļš

30 - - -

C-123 Odiņu ceļš

30 - - -

C KATEGORIJA

Babītes pagasts

C-1 Bļodnieku ceļš

30 - - -

C-2 Zaķu ceļš

30 - - -

C-4 Vizbuļu ceļš

30 - - -

C-6 Cielavu apvedceļš

30 - - -

C-16 Dimantu ceļš

- Skārduciems 16 6

C-17 Pluģu ceļš

30 Pluģuciems 22 6

C-25 Meža ceļš

30 - - 6

C-30 Vīkuļi-Egļuciems

30 Vīkuļi 13 6

C-51 Strupu ceļš

- Mežāres 12 6

Salas

pagasts

C-1 Bļodnieku ceļš

30 - - -

C-112 Selgu ceļš

- Varkaļi 12 6

C-119 Bāciņu ceļš

30 - - -

C-124 Ilmaku ceļš

30 - - -

C-127 Pakalnu ceļš

30 - - -

C-128 Rumbu ceļš

- Spuņciems 12 6

teritorijas izmantošanas un - babītes novads...2.33. darījumu iestāde - ēka, būve vai tās...

Documents