izzini rīgu stāstos un bildēs industriālais mantojums...

Cita

RIīga

Industriālais mantojums Rīgā

Izzini Rīgu stāstos un bildēs

Cita

RIīga

TiltiTilti pār Daugavu

Copyright 2012 Cita Rīga

Dienvidu tilts

Salu tilts

Vanšu tilts

Akmens tilts

Dzelzceļa tilts

Projekts tapis sadarbībā ar Kultūrkapitālfondu

Vanšu tilts ir uz ziemeļiem vistālāk esošais

Daugavas šķērsojums. Tilts atklāts 1981. gada

21. jūlijā ar nosaukumu Gorkija tilts. Tā garums ir

560 metri, bet kopā ar estakādēm un nobrauk-

tuvēm ir 2 km, platums 28,4 metri. Vanšu tilts

pār Daugavu Rīgā ir ar 312 metru garu tērauda

laidumu un vienu nesošo dzelzsbetona pilonu.

Projekts tika izstrādāts Kijevā, bet metālisko

laidumu konstrukcijas izgatavotas Voroņežas

tiltu rūpnīcā.

Tilts veidots uz bijušā Pontontilta ass, pār kuru jau vēsturiski

bija izveidojusies un nostabilizējusies satiksmes plūsma starp

abiem Daugavas krastiem. Tilta projekts tika izstrādāts Mas-

kavā, projekta autori ir: inženieris G. Popovs un arhitekts

K. Jakovļevs. Tilta laidums nav no akmens, tā ir nepārtraukta

metāla sija. Tilts tika atklāts 1957. gada 21. jūlijā ar nosaukumu

Oktobra tilts. Brauktuves platums ir 27,5 m, bet gājēju ietves

ir 3,5 m. Tilta kopējais garums ir 503,12 metri. Sākotnēji tilta

daļa pie labā krasta bija paceļama lielāku kuģu caurlaišanai.

Tilta projekts tika izstrādāts Ļeņingradā (tagad St. Pēterburga) un Rīgā. Tas

tika atklāts 1976. gada decembrī ar nosaukumu Maskavas tilts, par godu Pa-

domju Savienības galvaspilsētai Maskavai. Brauktuvju kopējais platums ir

24 metri un gājējiem ir ierīkotas īpašas ietves tilta apakšējā līmenī. Salu tiltu

veido 2 lieli un 2 mazi tilti, 7 estakādes un 4 gājēju tuneļi.

Tilta projektēšanas darbi sākās jau 1902. gadā. Tilta

inženieri bija P. Vozņesenskis un A. Žibers. Tas ir būvēts

uz desmit balstiem: astoņi balsti atrodas Daugavā, bet

divi krastā. Tiltu atklāja 1914. gada 8. aprīlī. Sākotnēji, lai

būtu iespējams nodrošināt kuģošanu Daugavā, tilta labā

krasta malējo kopni varēja pacelt, izmantojot elektro-

motorus. 1. Pasaules kara laikā krievu karaspēks, atstājot

Rīgu, paspēja uzspridzināt divas tilta kopnes, ko vācu

okupācijas laikā salaboja, lai nodrošinātu satiksmi ar

fronti. 1944. gadā vācieši, atstājot Rīgu, uzspridzināja

visas tilta kopnes un balstus. Tilta atjaunošanas darbi

sākās jau 1944. gadā, kad tika uzcelts pagaidu koka

dzelzceļa tilts. Pilnīgi Dzelzceļa tilts tika atjaunots

tikai 1951. gadā.

Dienvidu tilts ir Rīgas jaunākais, lielākais un viens no dārgākajiem tiltiem pasaulē. Lēmumu

par Dienvidu tilta celtniecību Rīgas Dome pieņēma tikai 2002. gadā. Tilta skiču projekts

izstrādāts SIA «Tiltprojekts» G. Rusinova vadībā, bet mazo vanšu tilta sistēma izveidota

Sanktpēterburgas projektēšanas institūtā inženiera I.Koļu-

ševa vadībā. Tilta arhitektūru un dizainu izstrādājusi pro-

jektēšanas grupa «Arhitektonika», galvenā arhitekta I.Lazdi-

ņa vadībā.

Dienvidu tilta garums ir 803 metri, kopējās tilta celtniecības

izmaksas tiek lēstas 35,4 miljoni latu. Dienvidu tiltu satiks-

mei tika atklāts 2008. gada 17.novembrī.

.

Cita

RIīga

TiltiCiti tilti


Altonovas ielas pārvads

Gogoļa ielas pārvads

Gaisa tilts

Zemgales tilts

Timma tilts


Gaisa tilts jeb VEF tilts ir vecākais viadukts Rīgā. 20.gs. sākumā tilta

projektu izstrādāja Rīgas - Orlas dzelzceļa satiksmes ceļu inženieris

R. Vozņesenskis. Būvdarbus veica uzņēmējs M. Zaicevs. Tilts tika atklāts

1906. gada 18. maijā. 2. Pasaules kara beigās tilts tika spridzināts. 1963. gadā

Gaisa tilta pārvadu kapitāli pārbūvēja, iegūstot pašreizējo izskatu.

Zemgales tilts jeb Dzelzs tilts bija viens no tiltiem pār

Daugavu. Dzelzs tiltu pār Daugavu uzbūvēja 1872. gadā.

1. Pasaules kara laikā tilts tika nopostīts, bet vēlāk atjaunots.

2. Pasaules kara laikā tas tika uzspridzināts. Līdz mūsdienām

ir saglabājušies tikai tilta balsti.

Kājinieku tiltiņš jeb Timma tilts par pilsētas kanālu būvēts pēc inženiera

J.Krapivjanska projekta. 9 000 rubļus no 16594 rubļu kopējam izmaksām,

tilta celtniecībai ziedoja profesora Vilhelma fon Timma atraitne. Tilta metāla

konstrukcijas bija izgatavota firmā «R.Pohle». Tas tika atklāts 1900. gadā.

1995. gadā veikts tilta remonts, saglabājot pirmatnējo tilta konstrukciju.

Gogoļa ielas pārvads tika izveidots no 1912.-

1914. gadam. Pārvada platums ir 69,6 m. Projekta

autors bija Rīgas - Orlas dzelzceļa Rīgas stacijas

mezgla projektēšanas birojs. Pārvada pāļus izveidoja

pazīstamā vācu firma «Weiss und Freita».

Vienas no lielākajām dzelzsbetona būvēm Rīgā 20.gs. sākumā bija

uzceltie viadukti pāri Rīgas Tukuma un Rīgas - Jelgavas

dzelzceļu. Altonovas ielas pārvadu būvēja vācu firma «Weiss

und Freitag» Rietumkrievijas filiāle, kuru vadīja diplomēts

inženieris J. Knolls. Tiltu atklāja 1910. gada 21.oktobrī. Pārvadu

atjaunoja 1994. - 1995. gadā.

Cita

RIīga

Ražošanas uzņēmumiNepārtikas uzņēmumi


A/s «Meteors»

G. Ērenpreisa velisopēdu fabrika«Provodņiks»

«Fēniks»

Valsts elektrotehniskā fabrika


«Provodņiks» bija krievu un franču kopuzņēmums, kas dibināts 1888. gadā.

Uzņēmums nodarbojās ar gumijas produkcijas ražošanu. 1889. gadā ražoto

preču klāsts bija plašs, sākot ar gumiju ķirurģijai, cieto gumiju un linoleju. Pēc

1. Pasaules kara «Provodņiks» darbu neturpināja, jo visas iekārtas tika evakuētas

uz Krieviju. Kā ievērojams piemineklis saglabājies

korpuss, kas celts 1888. gadā pēc inženieru

Benedikta Vodzinska un Edmunda fon

Trompovska projekta.

Adrese: Ganību dambis 31

.

.

.

.

Ēka celta no 1895. -1914. gadam pēc K. J. Felsko projekta. Fēniksa

galvenā saražotā produkcija bija pasažieru un preču dzelzceļa

vagoni, kā arī dzelzceļa platformas. Kopš 1936. gada uzņēmuma

nosaukums bija a/s «Vairogs». 1937. gadā sadarbībā ar «Ford»

ražoja vieglās automašīnas «Ford- Vairogs». Kā «Rīgas vagonu

rūpnīca» uzņēmums pastāvēja no 1944.-2001. gadam, tagad

teritorijā atrodas dažādi uzņēmumi.

Adrese: Brīvības gatve 201

.

Fabrikas pārvaldes un montāžas ēka celta 1899. gadā pēc arhitekta H. K. Šēla

projekta. Pagalma korpuss ar torni un korpusi Bērzaunes ielas pusē celti no 1912.-

1914. gadam pēc P. Bērensa projekta. Pēc 2. Pasaules kara «VEF» teritorija tika

ievērojami paplašināta, likvidējot arī veco ielu tīklojumu. «VEF» pirmsākumi

meklējami 1919. gadā līdz ar Pasta un telegrāfa departamenta galvenās darbnīcas

«Pērkons» izveidi. 1922. gadā šeit sāka ražot telefona aparātus, bet 1924. gadā

kristāldetektora radiouztvērējus. 1928. gadā uzņēmums sāka darboties fabrikas

«Unions» telpās. 1932. gadā ieguva nosaukumu

«Valsts elektrotehniskā fabrika». Tagad šeit

atrodas dažādi uzņēmumi, no kuriem daļa

dibināta uz «VEF» bāzes.

Adrese: Brīvības gatve 214

.

.

.

.

Pirmais Ērenpreiss velosipēds tika izgatavots 1922. gadā.

1937. gadā tiek uzcelts jauns fabrikas galvenais korpuss

pēc arhitekta A.Klinklāva projekta. 1940.gadā „G.Ēren-

preisa” velosipēdu fabrika tiek atzīta par lielāko un mo-

dernāko velosipēdu ražotni Baltijā. Padomju varas gados

uzņēmuma nosaukums bija rūpnīca «Sarkanā zvaigzne».

20.gs. 50-tajos gados tā bija pirmā rūpnīca PSRS, kas

sāka ražot mopēdus un mazlitrāžas sacensību automa-

šīnas. 2007. gadā ēkas, kas atradās fabrikas teritorijā

tika nojauktas saglabājot tikai «G. Ērenpresa» velosipēda

fabrikas korpusu.

Adrese: Brīvības gatve 129/133

.

1864. gadā tirgotājs J.V.Mindels ierīkoja gumijas rūpnīcu Pār-

daugavā, Nometņu ielas malā, plašā, neapbūvētā laukumā. Fabrika

no importēta kaučuka ražoja dažādus gumijas piederumus

tehnikai un ķirurģijai. Ražošanai attīstoties, cēla jaunus korpusus

un noliktavu ēkas. 1913.gadā gumijas rūpniecība bija kļuvusi par

vienu no galvenajām rūpniecības nozarēm Rīgā. Pēc 1. Pasaules

kara uzņēma nosaukums bija «Kontinents», bet kopš 1938. gada

«Meteors» 1963.gadā kļuva par gumijas izstrādājumu firmas

«Sarkanais kvadrāts» 1.filiāli. Tagad rūpnīca vairs nedarbojas.

Adrese: Nometņu ielā 59

Cita

RIīga


Gēgingera fabrikas biroja ēka

Stricka alus darītava«Waldschlo chen»

Arnold Sorensen

Alus darītava «Livonija»


Ražošanas uzņēmumiPārtikas ražošanas uzņēmumi

Alus darītavu 1865. gadā dibināja aldaris no Bavārijas Johaness Dauders. Rūp-

nīcā daļa ražošanas ēku ir celtas 1865. gadā, kad tika izveidota alus darītava,

bet lielāko daļu ēku uzcēla 1890. - 1891. gada rekonstrukcijas laikā. Rūpnīcas

korpusi izvietoti kvartālos. 1900. gadā, kad tika veikta lielākā alusdarītavas

rekonstrukcija, uzcēla vairākus daudzstāvu korpusus neogotikas stilā. Kopš

1937. gada uzņēmums pazīstams kā «Aldaris».

Adrese: Tvaika iela 44

.

1882. gadā uzņēmējs Arnolds Sorensens nodibināja uzņēmumu,

kurš nodarbojās ar metāla bundžu un dažādu konservētu pro-

duktu ražošanu. Uzņēmums tā arī tika saukts - par konservu

fabriku «Arnold Sorensen». Pēc 1. Pasaules kara par fabrikas

preču zīmi kļuva lidojoša kaija ar zivi knābī. Uzņēmuma preču

zīme ļāva pircējiem labi atšķirt šīs rūpnīcas saražoto produkciju

no citu rūpnīcu ražojumiem. 1941. gadā Arnolda Sorensena

fabrika ieguva jaunu nosaukumu «Kaija».

Adrese: Atlantijas iela 15

.

Fabrikas ražošanas korpuss celts 1898. gadā pēc inženiera E. Fon Trompovska

projekta. 1870.gadā nodibināja alus darītavu «Livonija». 1. Pasaules kara gados

uzņēmumu evakuēja, bet pirmās Latvijas Republikas laikā savu darbību atsāka,

kā Alus un Iesalu Rūpniecības Akciju Sabiedrība «Livonija». 1945.gadā uz alus

darītavas «Livonija» bāzes izveidojās alus darītava «Vārpa», kas bija vienīgā

medalus rauga ražotāja Baltijas valstīs.

Adrese: Maskavas iela 231

.

1881. gadā tika dibināts uzņēmums a/s «L. W. Goegginger», kas ra-

žoja konfektes, biskvītus, šokolādi un dažādus konservus.

1936. gada martā Gēgingera fabrika tika ievērojami paplašināta,

izbūvējot jaunus fabrikas korpusus blakus jau esošajiem. Konfektes

un konservus ražoja atsevišķos cehos. 20. gs. 30.-tajos gados tā bija

vienīgā lielā saldumu fabrika, kuru nebija nacionalizējusi valsts un

piederēja «nelatviešiem». 1940. gadā uzņēmumu nacionalizēja, tās

jaunais nosaukums bija - Šokolādes un konfekšu fabrika «Uzvara».

Kopš 2000. gada uzņēmums ir daļa no a/s «Laima».

Adrese: Sporta iela 2

.

Alus darītavas īpašnieka dzīvojamā māja un biroja ēka

ir celta 1883. gadā pēc K. Felsko projekta. Alus darītava

tika dibināta 1854. gadā kā Šulca alus darītava, bet kopš

1868. gada pazīstama kā Stricka alus darītava. Fabrikā

ražoja ne tikai alu, bet arī porteri un citus iesala dzē-

rienus. Pēc 1. Pasaules kara uzņēmums sašaurināja

ražošanu, jo bija krities pieprasījums pēc produkcijas.

Alus vietā fabrikā dažus gadus ražoja vīnu un citus

alkoholiskos dzērienus, bet 20.gs. 30-tajos gados

uzņēmums tika slēgts.

Adrese: A. Briāna iela 9

.

Cita

RIīga

Ūdens apgāde un kanalizācija


Ūdenstornis Alises ielā

Kanalizācijas sūkņu stacijaArtēziskā aka

Ūdenstorņi Matīsa ielā

Sūkņu stacijas ēka

1862. gadā šeit uzbūvēja pirmo tvaika sūkņu staciju, kurai 1896.-1897. gadā blakus uzbūvēja jaunu sūkņu staciju, mašīnu un katlu māju ar skursteni, kas nodrošināja Rīgas ūdensapgādi līdz Baltezera sūkņa stacijas nodošanai ekspluatācijā 1904. gadā. Sūkņu stacijas celtas pēc K. Felsko projekta. Adrese: Maskavas iela 194/1 un 196

..

Paši vecākie Rīgas ūdenstorņi celti no 1896. - 1897. gadam pēc O. Intces projekta. Tie savas funkcijas pildīja līdz pat 1905. gadam. Pašlaik rezervuāri stāv tukši un lieliski vizuāli raksturo ūdens apgādes attīstību Rīgā. Virs ieejas durvīm ūdenstornī ir redzams pilsētas ģerbonis. Adrese: Mazā Matīsa iela 2

. Kanalizācijas sūkņu stacija kopā ar blakus esošo rezervuāru 2002. gadā tika iekļauta Lat-vijas industriālā mantojuma pieminekļu re-ģistrā. Pašlaik ēka Rīgas kanalizācijas sūknē-šanai vairs netiek lietota. Tā celta 1908. gadā pēc arhitekta R. Šmēlinga projekta un raksturo 19./20. gs. mijas Rīgas komunālās saimniecības modernizēšanu. Tā ir viena no divām šāda tipa veida ēkām Rīgā. Adrese: Eksporta iela 2b

..

Artēziskā aka, kuru ieskauj dekoratīvs dzelzs režģis, ir tipoloģiski rets objekts, kas raksturo pilsētas ūdensapgādes attīstību. Dzelzs kalums ir izgatavots firmā «Karl Chr. Steinert». Adrese: Kanālmalā, pretīm Raiņa bulvārim 33

.

Ūdens tornis celts 1910. gadā, pēc V. Bokslafa projekta. Ieeju tornī rotā akmens portāls ar milzīgu stilizētu Rīgas ģerboni. Torni norobežo mūra žogs, ko veido dekoratīvi kaļķakmens mūra stabi un metālkaluma režģis starp tiem. 1939.gadā to pārveidoja pēc būvinženiera P. Pāvulāna projekta, paceļot par 7,5 metriem augstāk 900 tonnas smago torņa galvu, kas uzskatāms par vienu no visretāk Eiropā veiktajiem būvdarbiem. Tornī var uzglabāt 2000 kubikmetru ūdens. Adrese: Alises iela 4

.


Cita

RIīga

Nocietinājumi


Daugavgrīvas cietoksnis

Daugavas grīvas krastu fortifikācijas

būvju komplekssRāmera tornis

Pilsētas aizsargmūris

Skanstenieki


Rāmera tornis celts 13. gs. sākumā. Sākotnēji tas bija četrstūrains pilsētas

aizsargmūru tornis. 16. gs., kad aizsardzības mūris bija zaudējis savu militāro

nozīmi, to no abām pusēm pamazām apbūvēja ar dzīvojamām ēkām. Līdzīgs

liktenis piemeklēja arī mūri citās pilsētas daļās. Rāmera tornis tika

rekonstruēts 1987. gadā.

Raksturīgākā viduslaiku pilsētas būve, bez kuras pilsēta neva-

rētu pastāvēt, bija pilsētas mūra nocietinājumi. Pirmā mūra

siena bija Daugavas labajā krastā. Pieaugot iedzīvotāju skaitam,

ārpus pilsētas mūriem, radās arvien vairāk dzīvojamo ēku. Jau

13. gs. vidū šo apbūvēto piepilsētas rajonu ieslēdza pilsētas

mūros. 16. gs. vidū pilsētu sāka nocietināt, ārpus nocietināju-

ma mūriem uzberot vaļņus un izrokot nocietinājuma grāvi.

Būvju kompleksu veido Mangaļsalā un Daugavgrīvā iz-

veidotas baterijas ar kazemātiem un noliktavu telpām.

Vecākās krasta fortifikācijas būves datētas ar 1874.-

1884. gadu. Brīvvalsts laikā šeit atradās Latvijas armijas

krasta apsardzes lielgabali. Padomju varas gados trīs

artilērijas iekārtas. Daugavas grīvas krastu fortifikācijas

būvju komplekss ir vienīgais šāda veida objekts Baltijas

jūras krastos. Ar 2003. gada Kultūras ministrijas

rīkojumu tas nonācis valsts aizsardzībā.

Vācieši ne tikai 1201. gadā nodibināja Rīgu, bet jau četrus gadus vēlāk sāka celt

arī nocietinājumu pie Daugavas grīvas, kura galvenais uzdevums bija kontrolēt

Daugavas ūdens ceļu. Šeit tika uzcelts klosteris un nocietināta pils. Pils ar laiku

kļuva par nocietinātu cietoksni, kas vairākas reizes ir nopostīts un atjaunots tās

stratēģiskās nozīmes dēļ.

Daugavgrīvas cietokšņa pirmsākumi meklējami 1608. gadā, kad

zviedri pie Buļļupes ietekas uzcēla četrstūrainu Neimindes skansti,

lai kontrolētu kuģu kustību. 17. gs. vidū Daugavgrīva tika pārvei-

dota par piecstūru bastionu ar grāvjiem visapkārt. Cietoksnī bija

kazarmas, noliktavas un baznīca. 1670. gadā sākās cietokšņa

modernizācijas darbi, to pārveidoja par sešu bastionu cietoksni ar

revelīniem grāvjos, mūrētiem kazemātiem un pulvera pagrabiem

kurtīnēs. 1710. gada augustā tas nonāca Krievijas pakļautībā.

1917. gada septembrī Krievijas armijai atkāpjoties, nocietinājumus

iznīcināja.

Cita

RIīga

Pilsētas saimniecības objekti


Pasažieru osta

Zasulauka stacijaDzelzceļa stacija Rīga III

Tramvaju depo

Spilvas lidostas ēka


1868. g. 21. novembrī atklāja Rīgas - Jelgavas līniju.

Rīgas stacija atradās Daugavas kreisajā krastā. Tā

bija divstāvu apmesta ķieģeļu celtne vidusdaļā, bet

abi ēkas spārni, kas pēc būvapjoma bija 2/3 daļas

ēkas bija no koka. Līdz mūsdienām ir

saglabājusies ēkas centrālā daļa, kas ir pārveidota

par dzīvojamo namu.

Adrese: Akmeņu iela 38.

.

Tramvaju depo celts no 1900. līdz 1901. gadam pēc arhitekta

P. Mandelštama projekta. Ceturtajā tramvaju depo, pēc analo-

ģiskiem palīgēku risinājuma principiem, 1909. gadā tika uzcelts

remonta un strādnieku ģērbtuvju korpuss ar torņveida izbūvi

ūdens rezervuāram. 1970.- tajos gados depo tika rekonstruēts,

lai atbilstu laika prasībām. Saglabājusies bez lielām izmaiņām

Adrese: Tipogrāfijas ielā 1

Līdz lidostas Rīga uzcelšanai Spilve bija pilsētas galvenā lidosta. Spilves lidostas

centrālā ēka ir viens no nozīmīgākajiem un izteiksmīgākajiem padomju laika

neoklasicisma objektiem Latvijā. Ēka pilnībā saglabājusi oriģinālo būvapjomu,

konstrukcijas, fasāžu arhitektoniski māksliniecisko kompozīciju, apdari un

būvdetaļas. Lidostas ēka uzcelta 1954. gadā.

Adrese: Daugavgrīvas ielā 140

.

Stacija izveidota 1872. gadā. 1877. gadā stacijā sākās

lielāka rosība pēc dzelzceļa līnijas Rīga - Tukums iz-

būves, un vecā stacijas ēka kļuva par mazu. 1912. gadā

tika uzbūvēta jauna, plaša dzelzceļa stacija, kas

darbojas vēl šodien. 1950. gadā Zasulauka stacija tika

piemērota elektrovilcienu vajadzībām. Ēkas konstruk-

cijas pamatā ir ķieģeļi, taču gadu gaitā fasāde ir bijusi

gan sārta, gan gaiša apmetuma.

Jūras pasažieru stacijas ēka celta 1965. gadā. Tās arhitekti ir M. Ģelzis un V. Savisko,

konstruktors - A. Briedis. Ēkai ir plašs stiklojums, kas mijas ar atsevišķām dzeltenīgā

apdares ķieģelī veidotām plaknēm.

Adrese: Eksporta iela 3a

.

Cita

RIīga

Ielas


Akmeņu iela

Tvaika ielaRozena iela

Brīvības iela

Krāsotāju iela


Rozena iela radusies 13.gs., starp pilsētas vecākās daļas nocietinājuma mūri un

Doma baznīcas kapsētu. Par Rozena ielu tā tiek saukta no 17.gs. Tā ir pati šau-

rākā Vecrīgas iela, kur izplešot rokas ir iespējams aizsniegt pretējā nama sienu.

Iela ir saglabājusi veco Rīgas ielu bruģējuma veidu - ārmalas augstākas par

ielas vidusdaļu, lai ūdens nebojātu ēkas.

Brīvības iela ir galvenā Rīgas pilsētas iela, kuras garums ir

12 600 metri. Tā ir vienīgā pilsētas iela, kas nosacīti tiek iedalīta

3 posmos Brīvības bulvāris, Brīvības iela un Brīvības gatve.

Pirmo reizi Brīvības ielas nosaukums tika lietots 1923. gadā, bet

jau laika posmā no 1942. - 1944. gadam to sauca par Ādolfa

Hitlera aleju. 1944. gadā tā atguva nosaukumu Brīvības iela,

bet jau 1950. gadā kopā ar Kaļķu ielu, Brīvības bulvāri un

Brīvības gatvi, tā tika pārsaukta par Ļeņina ielu. Brīvības ielas

nosaukumu tā atguva 1990. gadā.

Krāsotāju iela bija pirmā iela Grīziņkalnā. Kā iela tā parādījās jau 1815. gadā,

tomēr intensīva apbūve šajā rajonā sākās tikai pēc 1872. gada, kad tika atklāta

Mīlgrāvja dzelzceļa līnija, kā rezultātā Grīziņkalns sāka straujāk apdzīvoties.

1897. gadā Kārlis Ulmanis strādāja pienotavā Krāsotāju ielā.

Ielas nosaukums cēlies no 1819. gadā dibinātās pirmās

Rīgas tvaika kokzāģētavas. 1885. gadā posms no

Aleksandra Augstumiem līdz alus darītavai tika

nosaukts par Tvaika ielu, bet pārējā Tvaika Zāģētavas

ielas kļuva par Duntes muižas ielu. 1936. gadā par

Tvaika ielu nosaukta arī Mīlgrāvja iela. Tvaika iela

savu industriālo seju ir saglabājusi līdz pat šodienai.

Akmeņu iela izveidojusies jau 1714. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas oficiāli tā arī

nav mainījies 3 gadsimtu gaitā. 18.gs. iela paralēli vēl tika saukta par Lielo ielu un

Galveno ielu. Akmeņu iela bijusi pirmā bruģētā iela Pārdaugavā. Ielas garums 360 metri.

Cita

RIīga

Dambji un aizsprosti


11. Novembra krastmala

Ganību dambisKrīdenera dambis

AB dambis

Balasta dambis


Krīdenera dambis celts 1768. gadā pēc G. E. Veismaņa projekta. Krīdenera

dambis atrodas Kojusalas veco dambju vietā, lai aizsargātu Maskavas

priekšpilsētu no plūdiem un novirzītu Daugavas straumes asi uz Zaķusalas

pusi. Krīdenera dambis ir neskaitāmas reizes pārbūvēts un labots.

AB dambis ir viens no dambjiem, kas tika uzcelts, lai nodroši-

nātu stabilu Daugavas krasta līniju. AB dambja pamati ir uzcelti

1886. gadā. Dambja virsbūve kalpoja ne tikai kā kuģu iekrauša-

nas un izkraušanas vieta, bet arī kā Daugavu norobežojoša būve.

Dambis kā osta kalpoja līdz 1944. gadam, kad to uzspridzināja

vācu karaspēks. Dambja atjaunošana notika 20.gs. 50. gados.

Balasta dambis celts no 1764.-1784. gadam pēc G.E. Veismaņa projekta.

Atjaunots no 1869.-1870. gadam. 1885. gadā krasta nogāze nostiprināta ar

laukakmeņu bruģi. Balasta dambis bija vieta, kur 18.gs. Rīgā iebraukušie buru-

kuģi izkrāva lieko balastu. Kopš 1986. gada Balasta dambis ir vietējas nozīmes

piemineklis.

Ir vairākas versijas par Ganību dambja vecumu. Pirmā

no tām, ka tas pastāvējis jau 1550. gadā un stiepās gar

Pilsētas ganībām līdz Sarkandaugavai. Tas bija augsts

uzbērums, uz kura 17. gs. sāka veidot alejas, kas kļuva

par iecienītu pilsētnieku atpūtas vietu. Tomēr plašos

apkārtnes paaugstināšanas un izlīdzināšanas darbos

dambis vizuāli ir pazudis. Otra versija - tagadējo

Ganību dambi sāk uzbērt un apstādīt ar kokiem tikai

1710. gadā, kad pēc krievu karaspēka ienākšanas Rīgā,

radās vajadzība savienot pilsētu ar Sarkandaugavu, kur

pēc cara Pētera I pavēles ierīkoja Otro Ķeizardārzu.

1875. - 1876. gadā veica krastmalas pārbūvi, veidojot tās jauno

virsbūvi no kaltiem granīta akmeņiem. Laika posmā no

1887 .- 1891. gadam veco koka bolverku pretim Vecrīgai no-

mainīja ar jaunu pasažieru un preču kuģu piestātņu krastmalu,

darbus vadīja Ā. Agte. Vienīgais posms, kas saglabājies no

1887. - 1891. g. celtās krastmalas, kāda tā bija līdz saspridzinā-

šanai 1944. g. Vecpilsētas priekšā atrodas no dzelzceļa tilta līdz

pilsētas kanāla ietekai.

Cita

RIīga

Elektroapgāde


Rīgas HES

Rīgas TEC 1Andrejsalas spēkstacija

Operas spēkstacija


1903. gadā Rīgas pilsētas dome apstiprināja O. fon Millera izstrādāto projektu

elektrocentrāles izbūvei, ēkas projektu izstrādāja arhitekts K. Felsko. Spēkstacijas

komplekss ir raksturīgs Rīgas agrīnās industrializācijas vēstures objekts ar

kultūrvēsturisku nozīmi. Andrejsalas spēkstacija bija sava laika lielākais elektro-

enerģijas ražotājs visā Baltijas reģionā.

Vecākā Rīgas elektrostacija sāka darboties 1887. gadā. Atjaunojot pilsētas teātri, tam

blakus kanāla malā atklāja elektrostacijas ēku, kas bija apvienota ar centrālapkures

katlumāju. Tās skurstenis saglabājies vēl šodien kā dekoratīvs elements. Sākot ar

1891. gadu, elektrostacijai sāka pieslēgt arī apkārtējos namus, kuri atradās

300 metru rādiusā.«Rīgas TEC 1 jeb Rīgas pirmā termoelektrocentrāle

tika uzcelta laikā no 1954. - 1958. gadam. Celtnes

arhitektūrā saskatāms tipisks padomju laika

fenomens - apvienotas «kopīgās padomju tautas»

vērtības ar latvisko. Tāpēc TEC fasādēs redzama

latviskā ornamenta stilizācija. Līdz Pļaviņu hidro-

elektrostacijas uzbūvēšanai tā bija lielākā Latvijas

elektrostacija. .

Adrese: Viskaļu iela 16

»

Rīgas HES celta no 1966.-1974. gadam un atrodas 35 km no upes grīvas.

Dambja celtniecība HES vajadzībām sākās 1967. gadā. Rīgas HES sāka

darboties 1975. gada septembrī, bet pilnībā Rīgas HES tika pabeigts

1985. gada augustā. Tā ir jaunākā no Daugavas hidroelektrostacijām.

izzini rīgu stāstos un bildēs industriālais mantojums...

Documents