studiju prakse un bizness 2012

2

Zinātniski praktiskā konferenceStudiju prakse un bizness’2012

Konferences organizācijas komiteja

Marga Živitere, profesore, Dr.habil.oec., rektore Jurijs Šuņins, profesors, Dr.habil.sc.ing., prorektors, programmas direktorsIvars Linde, docents, MBA, prorektors, programmas direktorsNatalja Vorobjova, Dr.hist., prorektoreAlīna Ļitviņenko, docente, Dr.hist., programmas direktoreIrēna Kuliša, docente, Dr.paed., programmas direktoreDeniss Kļukins, lektors, MBA, programmas direktorsVera Groma, MBA, Karjeras centra vadītāja

Izdevuma sagatavotāja un galvenā redaktoreVera Groma, MBA, Karjeras centra vadītāja

Korektore Sniedze Joma, MBA, Projektu daļas vadītāja

MaketētājaMarija Bojarinova, datordizainers

ISBN 978-9984-891-01-9 Rīga, 2012. novembrisCopyright© isma 2012

4

Zinātniski praktiskā konference Studiju prakse un bizness’2012-2011

Kā katru gadu novembrī, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā notika konference „Studiju prakse un bizness”.

ISMA Karjeras centrs

Tradicionāli, konferences laikā bija iespēja satikties studentiem un potenciālajiem prakšu vietu pārstāvjiem, uzklausīt viņu vērtējumus par bijušajiem praktikantiem, kā arī dzirdēt prasības šodienas studentiem-prak-

tikantiem. Savā pieredzē un skatījumā uz karjeras izaugsmi dalījās Baltijas Apdrošināšanas Nama valdes priekšsēdētājs Aleksejs Pečerica, Jungheinrch Lift Truck SIA General Manager Lada Kaliņina, MKC „Vērtspapīri” direktore Ņina Saļņikova un starptautiskā tūrisma jomas speciāliste, mūsu kolēģe, Dr.oec. Jevgenija Dehtjare.

Viens no konferences mērķis bija informēt studentus par ES programmām EURES, EUROPASS un ERASMUS. Līga Baufale, EURES konsultante, prezentēja EURES programmu – konsultācijas un informācija par darba iespē-jām Eiropas valstīs, kura palīdz personām orientēties Eiropas darba tirgū, kā arī piedāvā pastāvīgā un sezonas darba vakances.

Par ERASMUS programmas iespējam, par studijām un praksi ārzemēs, informēja ISMA Ārējo sakaru daļas pārstāvji, kuriem ir liela pieredze ārzemju prakses organizēšanā ERASMUS programmas ietvaros.Par EUROPASS dokumentu kopumu, kas palīdz skaidrā un viegli saprotamā veidā demonstrēt un apliecināt iegūtās prasmes, iemaņas, zināšanas un darba pieredzi, 2011.gadā informēja Marta Valdmane, Nacionālais Europass centrā pārstāvja. Lielu interesi izveidoja informācija par Europass CV formu, vienots Curriculum Vi-tae Eiropas standarts, kas katram ļauj uzskatāmi parādīt ne tikai informāciju par sevi, savu darba pieredzi un izglītību, bet arī aprakstīt dažāda veida prasmes, kas ir iegūtas gan mācoties un strādājot, gan brīvajā laikā, piemēram, organizatoriskās prasmes. CV forma ir saprotama un viegli aizpildāma, jo Europass mājas lapā ir dažādu veidu piemēri, komentāri un padomi, kā pareizi aizpildīt CV.

2012.gada konferencē piedalījās mūsu ilggadējā partnera, spāņu kompānijas UniProjet, vadītāja Fatima Dahbi. Viņas stāsts par kompāniju, par studentu praksi un studijām, par darba devēju prasībām bija ļoti interesants, izsmeļošs un aizraujošs. “Tikai tas darbs, kas pašam cilvēkam šķiet interesants un aizraujošs, veido gandarīju-ma un apmierinātības sajutu!”, - teica Dahbi kundze.

Katru gadu konferencē piedalījās arī finansisti, - 2012.gadā SEB banka (Dace Teibe un Mārtiņš Slišāns) un 2011.gadā DNB banka (Svetlana Taranceva) pārstāvji stāstīja par prakses un karjeras iespējām bankā. Informēja stu-dentus par uzņemšanas noteikumiem praksē bankā, kā arī par studiju kredītiem. SEB banka pārstāvji piedalī-jās arī Karjeras dienā.

2011.gada Karjeras centrs savā prezentācijā parādīja, kā augstskola veido statistiku, apstrādā no prakses do-kumentiem iegūtu informāciju.„ISMA var ne tikai studēt, bet arī apmeklēt dažādus kursus un saņemt par to ISMA sertifikātu. Un kas zina, varbūt šodienas hobijs pārvēršas par Jūsu nākamo profesiju”, - teica mūsu pasniedzējas Irēna Kuliša un Jeļena Sidorenko, prezentējot dažādu kursu programmas.Pirmo reizi konferenci (2012) apmeklēja arī 12.klašu skolnieki no dažādām Rīgas vidusskolām, kuri pēc tam ak-tīvi piedalījās ISMA Karjeras dienā. Karjeras dienā bija iespēja iepazīties ar ISMA piedāvātajām studiju program-mām. Jāatzīmē, ka visiem apmeklētājiem studiju programmas interesanti un radoši prezentēja ISMA Studentu pašpārvaldes pārstāvji.

Šajā izdevumā Jūsu uzmanībai tiek piedāvāti materiāli no 2012. un 2011.gadu konferencēm. Materiālu kopums ir paredzēts ISMA studentiem, akadēmiskajam personālam un citiem interesentiem.

Izmantojot izdevību, pateicamies visiem dalībniekiem, kuri uzstājās un piedalījās konferencē un Karjeras dienā!

5


EUROPASS – dokumentu portfelis kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai

Ivonna DeisoneNVA EURES menedžere

EURES ir Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls, kas tika izveidots 1994.gadā, ietverot Eiropas Komisiju un ES dalībvalstu nodarbinātības dienestus, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas valstis Li-htenšteinu, Islandi, Norvēģiju un Šveici.

EURES misija ir atbalstīt Eiropas valstu darbaspēka brīvu pārvietošanos. EURES uzdevumi:• sniegt darba meklētājiem konsultācijas un informāciju par nodarbinātības iespējām, kā arī dzīves un darba apstākļiem Eiropas valstīs; • palīdzēt darba devējiem atrast vispiemērotākos darbiniekus; • nodrošināt pārrobežu reģionu darba meklētājus un darba devējus ar informāciju un konsultācijām.

Latvija kļuva par EURES dalībvalsti pēc valsts pievienošanās Eiropas Savienībai 2004.gada 1.maijā. No Latvijas partnerības EURES var iegūt gan darba meklētāji, gan darba devēji. Ar EURES informāci-jas tīkla palīdzību internetā katrs apmeklētājs var iegūt informāciju par brīvajām darba vietām, dz-īves un darba apstākļiem Latvijā un citās Eiropas valstīs. Tie darba meklētāji, kuriem internets nav pieejams, bet kuriem ir nepieciešama konsultācija, palīdzība vai padoms, tiek laipni lūgti apmeklēt Nodarbinātības valsts aģentūru, kur strādā EURES konsultanti, kas sniedz konsultācijas un palīdz at-rast visu nepieciešamo informāciju.

Darba devējiem tiek piedāvāta iespēja ievietot EURES datubāzē informāciju, ka attiecas uz vakancēm viņu uzņēmumos. Turklāt EURES datubāzē darba devēji var arī meklēt darbiniekus no visām Eiro-pas valstīm. Abi minētie pakalpojumi ir bezmaksas. Darba devēji var iegūt visu aktuālo (operatīvo) informāciju, tai skaitā iespējamo darbinieku dzīves un darba gājumus (CV), kas visprecīzāk atbilst vakancēm, kuras darba devējs ir ievietojis EURES datubāzē. Tādējādi darba devējs ietaupa laiku un naudu, kas būtu nepieciešama brīvo darba vietu publicēšanai laikrakstos.

Nodarbinātības valsts aģentūras dalība EURES tīklā piedāvā plašu iespēju spektru, lai varētu veikt augstas kvalitātes analīzi gan par darba tirgu Latvijā, gan Eiropā. EURES sniedz iespēju vēl efektīvākā veidā nekā iepriekš piedāvāt un nodrošināt pakalpojumus gan darba meklētājiem, gan darba devējiem.

www.nva.gov.lv>>EURES/Darbs ārzemēs

6


7


8


9


10


11


12


EUROPASS – dokumentu portfelis kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai

No 2005.gada ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Eiropas Savienības un tās sadarbības valstīs ir ieviests vienots un saskaņots dokumentu kopums – Europass, kura mērķis ir veicināt ES pilsoņu mobilitāti Eiropā mācību un darba nolūkos, kas palīdz apliecināt prasmes, zināšanas, iemaņas un darba pieredzi potenciālajiem darba devējiem un izglītības iestāžu pārstāvjiem.

Europass sastāv no dažādiem dokumentiem, kuri uzskatāmi un skaidri parāda jebkuras personas kvalifikāci-ju un kompetenci. Šie dokumenti ir pieejami un izplatāmi elektroniskā formā. Cilvēkiem tiek dota iespēja ar dažādu zināšanu līmeni un atšķirīgu pieredzi tos izmantot mācību un darba nolūkā visā Eiropā, kā arī Latvijā, salīdzinot un novērtējot pretendentu zināšanas un iemaņas.

Informācija no Europass mājas lapas:

Europass sastāv no pieciem atsevišķiem dokumentiem:• CV (Europass CV). Europass CV ir vienots Curriculum Vitae Eiropas standarts, kas katram ļauj uzskatāmi parādīt ne tikai informāciju par sevi, savu darba pieredzi un izglītību, bet arī aprakstīt dažāda veida prasmes, kas ir iegūtas gan mācoties un strādājot, gan brīvajā laikā, piemēram, organizatoriskas prasmes.

• Europass Valodu pase (Europass Language Passport). Europass Valodu pase ir standartizēts Eiropas līmeņa dokuments, kas palīdz noteikt un demonstrēt savu svešvalodu zināšanu līmeni un lingvistisko pieredzi, neat-karīgi no tā, vai valodu apguvāt formālajā izglītībā, vai ārpus tās.

• Europass Mobilitāte (Europass Mobility). Europass Mobilitātes apliecinājums ir standartizēts Eiropas līmeņa dokuments, kurā uzskatāmā veidā ir parādītas prasmes un kompetences, ko tā īpašnieks ir ieguvis citās Eiropas valstīs mācību, prakses, darba vai pieredzes apmaiņas laikā.

• Europass Diploma pielikums (Europass Diploma Supplement). Europass Diploma pielikums ir dokuments, ko pievieno augstākās izglītības diplomam un kas satur detalizētu informāciju par absolvēto studiju programmu.

• Europass pielikums kvalifikāciju apliecinošam dokumentam (Europass Certificate Supplement). Europass pie-likumu kvalifikāciju apliecinošam dokumentam pievieno pamatizglītības un vidējās izglītības līmeņa profe-sionālo kvalifikāciju apliecinošam dokumentam.

Ikviens Europass lietotājs, pretendējot uz kādu darba vietu, var izvēlēties lietot visus vai tikai dažus Europass dokumentus. Europass mērķis ir veicināt Eiropas Savienības pilsoņu mobilitāti Eiropā mācību un darba nolūkos.

Kāpēc man vajag Europass?• Uzskatāmi un skaidri parāda jebkuras personas kvalifikāciju un kompetenci.

• Dokumenti ir pieejami un izplatāmi elektroniskā formā.

• Dod iespēju cilvēkiem ar dažādu zināšanu līmeni un atšķirīgu pieredzi to izmantot mācību un darba nolūkā visā Eiropā, kā arī Latvijā.

• Dod iespēju starptautiski salīdzināt un novērtēt pretendentu zināšanas un iemaņas.

www.europass.lv

13


14


15


16


17


18


19


Universitāte – ražošanas kompānija – valsts institūcijasDr., prof. Marga Živitere

Mg., as.prof. Zaiga Oborenko

KopsavilkumsMērķis: Šī raksta mērķis ir veikt izvērtējumu par universitāšu 1 - ražošanas kompāniju – valsts institūciju sadar-bību tautsaimniecības pārkārtošanā uz zinātņu ietilpīgas ražošanas bāzes un produkcijas ražošanu un atbil-stošu ar augstāko izglītību speciālistu sagatavošanu, kā arī izdarīt secinājumus un sagatavot priekšlikumus šķēršļu novēršanai šīs sadarbības efektivitātes paaugstināšanai un pilnveidošanai.

Dizains/metodoloģija/pieeja: Kritisks konceptu par trīspusēju – universitāšu, ražošanas kompāniju un valsts institūciju - efektīvu sadarbību izvērtējums, izmantojot publikācijas literatūrā.

Iegūtās atziņas: Konkretizēti faktori/šķēršļi, kas traucē universitāšu zinātniski pētnieciskā darba aktualizēšanu atbilstoši šīsdienas ražošanas kompāniju problēmu risināšanai saistībā ar zinātnes atziņu pārnesi uz ražoša-nu (inovatīvo projektu izstrādi, plānošanu, ieviešanu) un kompetentu speciālistu sagatavošanu. Kā viens no pašreiz Latvijā reāli iespējamajiem efektīvākajiem instrumentiem traucējošo faktoru pārvarēšanā ir universi-tāte – ražošanas kompānija projektu skaita palielināšana.

Pētījuma ierobežojumi: Ne visas studiju programmas un kursi ir tieši piemēroti sadarbībai ar kompānijām, piemēram, ekonomikas teorētiskie, valodu, tiesību kursi. Tādējādi šis pētījums un tā rezultāti attiecināmi gal-venokārt uz universitāšu mūsdienu pielietojamo zinātņu studiju programmām un kursiem.

Oriģinalitāte: Divu virzienu komunikācijai starp akadēmisko personālu un ražotājiem vajadzētu kļūt efek-tīvākai. Objektīvi abas puses – gan universitāte, gan ražošanas kompānijas, gan valsts institūcijas – ir iein-teresētas tālākā kontaktu attīstīšanā un kopējās sadarbības stiprināšanā.

Atslēgas vārdi: universitāte, ražošanas kompānija, valsts institūcija, zināšanu pārnese, pētniecības alianse.

Raksta tips: Konceptuāls raksts

IevadsAugstākās izglītības kā publiski orientētas vērtības status ir noteikts divējādi: kā instruments, kas veicina ekonomikas sasniegumus un kā līdzeklis, kas veido personību un nodrošina iespējas turpmākajā dzīvē2 . 21. gadsimta pirmajā desmitgadē, spriežot pēc normatīvajiem dokumentiem Latvijas un arī pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu augstākajā izglītībā notiek kvalitatīvas izmaiņas. Tirgus spēki un pragmatiskās intereses sāk dominēt. Tām ierādīta galvenā vieta procesā, kurā pats svarīgākais objektīvais mērķis ir nodrošināt attīstī-bas turpinājumu nodarbinātībai, ekonomikas izaugsmei un labklājības paaugstināšanu ES valstīs uz lietišķi orientēto zināšanu bāzes3. Tanī pat laikā biznesa un valdības aktivitātes ietekmē universitāšu studiju program-mu un kursu saturu un formas. Kā rakstīts Eiropas Komitejas Komunikācijā, ‘universitātes ir Eiropas zināšanu trīsstūra sirds’ 4 (sk. 1. att.).

1. att. Trīsdaļīgā spirāle: atkarīgo spēlētāju grupas

Universitāšu – ražošanas kompāniju un valsts institūciju sadarbība ir viens no tiem jūtīgajiem jautājumiem, uz ko patlaban Latvijā ir centrēta šo trīs subjektu īpaša uzmanība.

1 Termins universitāte tiek lietots visu augstākās izglītības institūciju apzīmēšanai2 Bolgzda, I., Olehnovica, E. (2012). Higher Education status in publicē value orientation. In: SHS Web of Conferences 2, 00006 (2012). DOI: 10.1051/shs/201202000063 COMMISSION OF THE EUROPEAN COMMUNITIES | Brussels, 2.4.2009 COM(2009) 158 Final COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COM-MITTEE OF THE REGIONS4 COMMISSION OF THE EUROPEAN COMMUNITIES | Brussels, 2.4.2009 COM(2009) 158 Final COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COM-MITTEE OF THE REGIONS

Universitāte

Ražošanas kompānija Valsts institūcijas

20

Koncepti par trīspusēju – universitāšu, ražošanas kompāniju un valsts institūciju sadarbībuKā liecina publikāciju apskats, palielinās empīrisko un gadījumu akadēmiskie pētījumi, tiek stimulēta augstsko-lu – firmu sadarbības attīstība no abām pusēm, nozīmīga ir zināšanu attīstība nacionālā un starptautiskā līmenī. Universitātēs un nacionālajā līmenī tiek dibināti un attīstīti inovāciju centri un institūti. Šim kopējam intelektam vajadzētu dot nozīmīgu ieguldījumu augstskolas – firmas sadarbībā. Nacionālās universitātes kopā vietējām un ārvalstu universitātēm/zinātniekiem institūtiem rada pielietojamo zinātni un sagatavo kvalificētu darbaspēku dažādu nozaru sabiedriskā un privātā sektora kompānijām, pub-liskām institūcijām. Savukārt, firmas ir viskritiskākais ārējais faktors, kas tieši izdara spiedienu uz augstskolām kā zināšanu radītājām.

Sadarbībai, kas izveidojusies starp augstskolu – firmu ir atšķirīga nozīme priekš katras puses. Kad sadarbī-ba tiek realizēta, akadēmiskais personāls sasniedz iespēju zināšanu ieviešanai praksē, un integrē informāciju augstākajā izglītībā kā pētniecības rezultātus, iegūst fondus pētījumam vai atrod sponsorus (Carayol, 2003, autora tulkojums). Šī sadarbības augstskola – firma primāri tika definēta kā akadēmiskā personāla mērķis at-klātās zināšanas pielietot jaunā vidē un iegūt finansiālos resursus sekundārajiem pētījumiem. Citos gadīju-mu pētījumos augstskolu – firmu sadarbība tika veikta kā akadēmisko pētījumu/teorijas testēšana (Lee, 2000, autora tulkojums). Šajā aspektā pielietojamās zinātnes kļūst arvien nozīmīgākas augstskolās. No firmu vie-dokļa, nepieciešama akadēmisko zināšanu pārbīde uz pielietojamajām, kas var tikt pārnestas uz ražošanu un veicināt firmu konkurētspēju (Hagedoorn, Link & Vonortas, 2000, autora tulkojums). Tādā veidā tiktu veicināta firmas izaugsme, izmaksu samazināšana, uzlabots organizācijas imidžs, palielinātos organizācijas personāla mācīšanās kapacitāte (Ryan, 2007, autora tulkojums) un attīstītos firmas cilvēku kapitāls (Brunel, D’Este & Salt-er, 2010, autora tulkojums).

Diemžēl Latvijas augstskolu – firmu sadarbība, kā liecina zinātnisko institūciju atestācija, vēl nav sasniegu-si vēlamos rezultātus. Vairāki ārvalstu pētnieki ir konstatējuši, ka formālā augstskolu – firmu sadarbība var mainīties, ja tiks mainīti sadarbības prakses situācijas nosacījumi un sadarbībai pielietojamās dažādās metodes un noteikumi (Carayol, 2003, autora tulkojums). Augstskolu – firmu sadarbības intensifikācijas svarīgs nosacī-jums ir tās ilgtermiņa nodrošinājums (Bjerregaard, 2009, autora atreferējums).Pēdējos gados augstskolu – firmu sadarbības līmenis dažādās formās Latvijā un Eiropas Savienības valstīs paaugstinās. Sadarbības intensifikācija notiek dažādās jomās, piemēram, personāla prakse uzņēmumos, kon-sultāciju pakalpojumi vai pētījumu & attīstības projekti. Visparastākā augstskolu – firmu sadarbība ir, no vienas puses, augstskolu profesionālo studiju programmu studentu kursu un pirms diploma prakse uzņēmumos un, no otras puses, studentu zināšanu pārnese uz firmām un viņu zinātniski pētniecisko izstrādņu ieviešana konk-rētos uzņēmumos.Augstskolu – firmu sadarbība Latvijā nav vēl padziļināti pētīta. Līdz šim laikam pētījumos par augstskolu – firmu sadarbību primārā vieta ir ierādīta absolventu iekļaušanai darba tirgū un nodarbinātībai. Analoģiska situācija ir arī konstatējama konferenču tēžu un rakstu krājumos. Kā liecina literatūras pārskats par empīriska satura pētījumiem augstskola – firma ir veltīta daudz lielāka uzmanība salīdzinājumā ar pētījumiem, kas piee-jami Latvijā izdotajā literatūrā. Šis pētījums dod ieguldījumu no universitātes aspekta. Vienlaikus šis pētījums ir nozīmīgs arī firmām labākas sadarbības pilnveidei viņu problēmu zinātniski praktiskā risināšanā.

Uzņēmējdarbības akadēmiskā paradigmaSakarā ar pāreju uz zinātņu ietilpīgas ekonomikas struktūru un inovāciju ieviešanu, kas sākās jau pagājušā gadsimta 90-tajos gados, universitātes sāka arvien vairāk pievērsties jaunu pielietojamo zinātņu izstrādei un tehnoloģiju pārnesei uz ražošanu reģionālā un nacionālā līmenī (Tether & Tajar, 2008, Shane, 2004; Wright et al., 2008, autora atreferējums). Vispirms sakarā ar tehnoloģiju maiņu sākās ražošanas pieprasījums pēc at-bilstošām zināšanām, piemēram, mikroelektronikā, nanotehnoloģijā, biotehnoloģijā u.c. Tā palielinājās cil-vēkresursu neatbilstība tehnikai un tehnoloģijai, un ražošanas procesa attīstības turpinājumam un uzlabo-jumu piedāvājumiem. Tehnoloģiju maiņa radīja nepieciešamību veidot tīklus ar universitātēm un zinātniski pētnieciskajiem centriem. Transformāciju var izskaidrot ar zināšanu industrializācijas un zināšanu komercial-izācijas konceptu (Eom & Lee, 2010, autora atreferējums). „Uzņēmumu zinātne”, „Uzņēmumu universitātes”, „Uzņēmuma zinātnieks” liecina par universitāšu misijas un izglītības un pētniecības dimensiju organizācijas maiņu (Boardman, 2009, autora atreferējums). Šajā sakarībā uzņēmējdarbības zināšanas atkāpās soli atpakaļ


21

uz zināšanu industrializāciju 19-tajā gadsimtā, kad Harvardas u. c. Akadēmiķi rakstīja biznesa plānus dažādām kompānijām, vadīja viņu fondus un atbalstīja nodarbinātības procesu (Etzkowitz, 1998, autora atreferējums).Šī jaunā mācībspēku „uzņēmējdarbības” loma tieši atspoguļojas ikvienas augstskolas izglītības un pētījumu misijā. Tradicionālā akadēmiskā misija (tradicionāli izglītība un pētniecība) tiek paplašināta no sadarbības pētniecībā uz tiešu lietišķo zinātņu (dažādu profesionālo uzņēmējdarbības kursu) iekļaušanu studiju pro-grammu plānos (Crespo & Dridi, 2007, autora atreferējums). Studiju procesa lietišķo zinību daļa ietver savu īpašo lietošanas metodoloģiju, datu vākšanas procesu, rezultātu ekonometrisko analīzi, secinājumus un re-komendācijas par tālākiem pētījumiem.

Secinājumi un ieteikumiŠī pētījuma galvenais secinājums ir, ka dažādi faktori traucē augstskolu sadarbības procesu ar ražošanas uzņēmumiem. Šie faktori ir: birokrātiskie šķēršļi, subjektu neieinteresētība, pilnvarojuma trūkums, iepriekšē-jā pieredze, valdības politika, sadarbības centru publicitāte un funkcijas. Šiem negatīvajiem faktoriem ir lie-la negatīva ietekme uz augstskolu akadēmisko personālu sadarbības procesā. Nepieciešami būtiski pilnvei-dojumi minēto šķēršļu pārvarēšanai. Viens no traucējošo faktoru pārvarēšanas efektīviem instrumentiem ir augstskola – firma projektu skaita palielināšana. Tādējādi nepieciešams novērst/mazināt šķēršļus, kas traucē augstskolu sadarbības procesu ar ražošanas uzņēmumiem.

Viena no šī pētījuma vērā ņemamam atziņām ir tā, ka augstskolas - firmas ir vāji ieinteresētas šajā divpusē-jā sadarbībā. Šo abu pušu sadarbību vajadzētu stimulēt. Firmu augstākā līmeņa menedžeri ir tieši aizņem-tas ar ražošanas problēmām, kā attiecību ar klientiem vadīšanā, jaunu ieguldījumu un tirgu meklēšanā, konkurētspēju paaugstināšanā, kas aizņem viņu galveno uzmanību un dienas laiku. Sadarbības organizēša-na ar universitātēm prasa koncentrēšanos darbā laikā. Tas pats attiecināms uz akadēmisko personālu par in-tensīvu kompāniju problēmu studēšanu un kopēju zinātniski pielietojamo projektu darbu izstrādi. Kompāniju problēmu risināšanai nepieciešams universitāšu mācībspēku un kompāniju personāla kopējs dialogs un di-skusijas. Tādējādi tikšanās, plānotas vizītes uz firmām, tīklu veidošana starp organizācijām, regulāra jaunumu biļetenu izdošana, periodiski ziņojumi par sadarbību universitātes un partnerorganizācijas interneta mājas lapās. Rezultātā vajadzētu būt redzamiem abu pušu ieguvumiem no sadarbības un iezīmētiem tālākās sadar-bības virzieniem.Pētījuma rezultāti arī norāda uz universitātes mācībspēku nepieciešamību vairāk koncentrēties uz studi-jām attiecīgajās jomās. Kopējo projektu panākumi lielā mērā ir atkarīgi no tās zinātņu koncepcijas, ko ievieš ražošanas sistēmā. Universitātes zinātniekiem jāizstrādā un jāsagatavo zinātņu koncepcijas, ko nepieciešams ieviest ražošanā. Projekta realizēšanai nepieciešams kopējs budžets.Pašreiz ne universitātes, ne kompānijas nav apmierinātas ar valsts regulēšanas līmeni. Birokrātiskajiem no-sacījumiem vajadzētu veicināt sadarbības procesu. Visām sadarbības fāzēm vajadzētu tikt juridiski regulētām. Arī universitāšu – kompāniju sadarbības centriem vajadzētu nodrošināt lielāku administratīvo autonomiju un neatkarīgu budžetu.

Valdības, universitāšu un kompāniju sadarbības tālākās attīstības obligāts nosacījums ir sadarbības šķēršļu pārvarēšana. Visām trīs struktūrām inovatīvās pieejas sadarbības sekmju gūšanai nepieciešama pareiza sadar-bības sistēma un racionāla procesa vadība. Pretēji valdības, universitāšu un kompāniju dažādiem komentāriem nepieciešams atrast kopēju pamatu pārkārtojumiem īsā laikā. Visām trīs pusēm vienlaicīgi nepieciešams veik sakārtošanu un tanī pat laikā atrast kopēju reformu ceļu cik ātri vien iespējams. Ikvienam uzlabojumam jāinsti-tucionalizē procesa universitāte – kompānija sadarbības procesu augstākā pakāpē.Šajā pētījumā universitāšu – kompāniju sadarbību traucējošie faktori tika izvērtēti no universitāšu viedokļa. Neapšaubāmi pētījuma pilnīgai pabeigšanai nepieciešams kompāniju sadarbību ar universitātēm traucējošo faktoru izvērtējums. Tikai tādā gadījumā var definēt abu pušu problēmas, izdarīt vispārējus secinājumus un izteikt priekšlikumus par turpmākajiem pētījumiem.

Viens no galvenajiem šī pētījuma ierobežojumiem ir tas, ka ne visas studiju programmas un kursi ir tieši piemēroti sadarbībai ar kompānijām, piemēram, ekonomikas teorētiskie, valodu, tiesību kursi. Savstarpēji atkarīgo spēlētāju sadarbībai ir tendence palielināties. Tālāk attīstīt izpratni par tiem faktoriem, kas ir kritisks nosacījums, no vienas puses, zinātņu ietilpīgas ražošanas attīstībai un, no otras puses,


22

Konkrēti, šī pētījuma priekšmets ir universitāšu studiju programmās apgūto zināšanu, prasmju un iemaņu - kompetenču atbilstības attiecīgās nozares/apakšnozares firmu jauno speciālistu sagatavošanā ražošanas problēmu risināšanai un informācijas iegūšana studiju programmu/kursu pilnveidei.

Rezultāti:Divu virzienu komunikācijai starp akadēmisko personālu un ražotājiem vajadzētu kļūt efektīvākai. Objektīvi abas puses – gan augstskola, gan firmas – ir ieinteresētas tālākā kontaktu attīstīšanā un kopējās sadarbības stiprināšanā, izmantojot studentu praksi uzņēmumos diplomdarbu pētījumus/izstrādes.

References Arvanitis, S., Kubli, U. & Woerter, M. (2008). University-Industry Knowledge and Technology Transfer In Switzerland: What University Scientists Think About Cooperation With Private Enterprises, Research Policy, 37, 1865-1883.

Bjerregaard, T. (2009). Universities-Industry Collaboration Strategies: A Micro-Level Perspective, European Journal Of Innovation Management, 12, 2, 161-176.

Boardman, P.C. (2009). Government Centrality To University-Industry Interactions: University Research Centers and The Industry Involvement Of Academic Researchers, Research Policy, 38, 1505-1516.

Bolgzda, I., Olehnovica, E. (2012). Higher Education status in publicē value orientation. In: SHS Web of Conferences 2, 00006 (2012). DOI: 10.1051/shs/20120200006

Bruneel, J., D’Este, P. & Salter, A. (2010). Investigating The Factors That Diminish The Barriers To University-Industry Collaboration, Research Policy, 39, 858-868.

Carayol, N., (2003). Objectives, Agreements and Matching In Science-Industry Collaborations: Reassembling the Pieces of Puzzle, Research Policy, 32, 887-908.

COMMISSION OF THE EUROPEAN COMMUNITIES | Brussels, 2.4.2009 COM(2009) 158 Final COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COM-MITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS

Crespo, M. & Dridi, H. (2007). Itensification Of University-Industry Relationhips and Its Impact On Academic Re-search, High Education, 54, 61-84.

Eom, B. & Lee, K. (2010). Determinants Of Industry-Academy Linkages And, Their Impact On Firm Performance: The Case Of Korea As A Latecomer In Knowlegde industrialization, Research Policy, 39, 625-639.

Etzkowitz, H., Webster, A., Gebhardt, C., Terra, B.R.C. (2000). The Future Of The University and The University Of The Future: Evolution Of Ivory Tower To Entrepreneurial Paradigm, Research Policy, 29, 313-330.

Geoghean, W. & Pontikakis, D. (2008). From Ivory Tower To Factory Flower? How Universities Are Changing To Meet The Needs Of Industry, Science and Public Policy, 35, 7, 462-474.

Hagedoorn, J., Link, A.N. & Vonortas, N.S. (2000). Research Partnerships, Research Policy, 29, 567-586.

Hagedoorn, J. & Achakenraad, J. (1994). The Effect of Strategic Technology Alliances On Company Performance, Strategic Management Journal, 15,4, 291-309.

Lee, Y.S. (2000). The Sustainability Of University-Industry Research Collaboration: An Emprical Assessment, Journal Of Technology Transfer, 25, 111-133.

Philbin, S. (2008). Process Model For University-Industry Research Collaboration, European Journal Of Innovation Management, 11, 4, 488-521.

Ryan, L. (2007). Developing a Qualitative Understanding Of University-Corporate Education Partnerships, Manage-ment Decision, 45, 2, 153-160.

Siegel, D.S., Waldman, D.A., Atwater, L.E. & Link, A.N. (2004). Toward A MODEL Of Effective Transfer Of Scientific Knowledge From Academicians To Practitioners: Qualitative Evidence From The Commercialization Of University Technologies, Journal Of Engineering And Technology Management, 21, 115-142.

Tether, B.S. & Tajar, A. (2008). Beyond Industry-University Links: Sourcing Knowledge For Innovation From Consul-tants, Private Research Organizations And The Public, Research Policy, 37, 1079-1095.


23


24


25


26


27


28


29


30


31


32


33


34


35


Karjeras izvēle korporatīvā vai privātā biznesa vidē

Deniss Kļukins, ISMA lektors

Izvēloties savas karjeras ceļu, Latvijas studenti bieži nedomā par strukturēto pieeju sākotnējās darba vietas izvēlē. Ļoti bieži par svarīgāko tiek uzskatīti algas līmenis un piedāvātais amats, taču, ja skatās uz karjeru kā uz ilgtermiņa perspektīvu, kļūst skaidrs, ka šie faktori nedod tālākai veiksmei pietiekoši daudz, tāpēc tos nevar saukt par prioritāriem.

Latvijā šobrīd pastāv tikai 2 acīmredzami karjeras attīstības veidi - korporatīvā vide, pie kuras vairākumā gadījumu var attiecināt arī valsts iestādes, kā arī privātā biznesa vide. Šādas struktūras veidošanos diktē tas, ka tirgus ir nošķirts un neliels.

Privātais bizness pārsvarā ir mazie un pat mikrouzņēmumi, kuru mērķis visbiežāk ir vietējais tirgus. Korpo-ratīvā vide pretēji - mērķē uz samērā lieliem uzņēmuma izmēriem un globālo uzņēmējdarbību. Neliels tirgus, protams, veido situāciju, kas korporatīvās vides pārstāvji var tikt klasificēti kā mazie vai vidējie uzņēmumi, bet tas nemaina to vietu karjeras uzbūves struktūra, jo vadības principi, notiekošie procesi un esošās karjeras iespējas pilnā mērā atbilst starptautisko korporāciju videi.

Izvēloties vienu no profesionālās izaugsmes ceļiem, ir ļoti svarīgi izvērtēt katras vides pazīmes. Katrai pazī-mei var būt zems vai augsts līmenis un to pievilcība ir subjektīva, tāpēc, atkarībā no savām prioritātēm, katrs students var izvēlēties sev vienu vai otru virzienu. Korporatīvai videi ir raksturīgi augsts stabilitātes, atalgo-juma, iekšējo apmācību, papildus motivācijas un karjeras iespējas līmenis, bet tajā pašā laikā tai ir raksturīgs zems slodzes, stresa un personīgas atbildības līmenis. Privātam biznesam piemīt augsts radošuma un per-sonīgas attieksmes pret darbu, ikdienas personības izaugsmes, pienākumu dažādības, personīga ieguldījuma novērtējuma līmenis, kā arī zems birokrātijas, iekšējas konkurences un darbinieku skaita līmenis.

Uzņēmumu izmēru un finansu rādītāju salīdzinājums arī ir svarīgs karjeras izvēles faktors. Korporatīvie uzņē-mumi pārspēj privātā biznesa uzņēmumu vairāk kā 50 reizes pēc darbinieku vidējā skaita, vidējā apgrozījuma un apgrozījuma uz vienu darbinieku. Uzņēmuma lielums ir svarīgākais ilgtermiņa karjeras attīstības izvēles faktors. Izvēloties lielus korporatīvus uzņēmumus, studentam ir svarīgi iedomāties kādas iespējas tas viņam paver, piemēram, Latvijas lielākais uzņēmums „Latvijas Dzelzceļš” ir darba devējs vairāk kā 13 tūkstošiem darbinieku, bet lielākais darba devējs pasaulē Wal-Mart var vienlaicīgi nodarbināt visus Latvijas iedzīvotājus.

36

Zinātniski praktiskā konference Studiju prakse un bizness’2012-2011Zinātniski praktiskā konference Studiju prakse un bizness’2012-2011

37



38


39


Great expectation in Spain

Fatima Dahbi, UNIPROJET direktore

Kopš no 2004.gada ar mums sadarbojas Spānijas aģentūra UNIPROJET. Izmantojot Eiropas mobilitātes (apmaiņas) programmas, daudz studentu studē (Granadas Universitātē (University of Granada)) un iziet studiju praksi dažādās, ar tūrisma nozari saistītās firmās. 2012.gada konferencē piedalījās aģentūras direktore Fatima Dahbi. Viņa informēja studentus par aģentūras darbību un dalījās savās domās par studijām, par praksi un par karjeras izaugsmi.

Informācija par aģentūru no UNIPROJET mājas lapas:UNIPROJET is an agency specialised in planning, coordinating and managing cooperation projects at a Euro-pean and international levels in the framework of education, science and culture development.

UNIPROJET is partner of a wide European net composed of public and private entities and which objective is to enable the mobility of people within the European Union, to fight in order they can improve their person-al and professional competences and also to help them integrate the labour market.

Application fields

Vocational training• Arrangement of internships in private or public entities at a national and international level. • Information and orientation in the framework of European mobility programmes. • Orientation and technical assistance in the framework of vocational training. • Certificate for the professional skills acquired at the end of the work placement.

Language and Cultural training • Counsel and orientation in the framework of language training. • Teaching of the Spanish language and culture to foreigners. • Foreign languages Courses.• Certificate for the language competences at the end of the course.

Seminars & Conferences • Management of training courses about the European Union. • Arrangement and management of seminars and conferences in collaboration with experts and profession-als.

Our philosophy of work is a set of values which always gives satisfactory and honourable results.

Our compendium of values is the following:• Social Compromise • Efforts • Initiative • Optimism • Positivism • Professionalism• Responsibility • Seriousness • Tenacity • Wo

www.uniprojet.com

40

Starptautiskā karjera. Kas ir nepieciešams zināt? Pārbaudītāja viedoklis.

Jevgenija Dehtjare

Šajā konferences ziņojumā autore informē par veiksmīgas starptautiskās karjeras posmiem, balstoties uz savu personīgo pieredzi. Ziņojums tiek prezentēts ar mērķi parādīt nākotnes tūrisma un viesnīcu industri-jas speciālistiem šīs nozares pozitīvos un reālos darba aspektus. Pētījums tiek sadalīts atbilstoši autores iegūtai pieredzei katrā no tūrisma industrijas nozarēm: ieskats viesnīcu menedžera darbā Latvijā, vietē-jās tūrisma aģentūras konsultanta pienākumi, darbs starptautiskajā tūrisma operatorā Spānijā un, vis-beidzot, nepieciešamās iemaņas veiksmīgai tūrisma uzņēmuma vadīšanai ASV tirgū. Prezentācijas pēdējā daļā tiek apkopoti pētījuma secinājumi un priekšlikumi starptautiskās karjeras veicināšanai.

Runājot par veiksmīgas darba karjeras nepieciešamajām iemaņām viesnīcās, atzīmēsim svarīgākos: dator-prasme, priekšstats par viesnīcu menedžmenta pamatiem, speciālo lietotāj programmu apguve, kā piemēram, „Fidelio” vai „Hogatex”. Valodu zināšanas arī tiek uzskatītas par obligātām, priekšrocība – skandināvu grupas valodas vai vācu valoda kā papildus pie angļu valodas. Jāpiemin, ka visas profesijas, kas attiecās uz viesnīcu un tūrisma industrijas administrēšanu, pieprasa psiholoģijas pamatzināšanas, jo darbs ir cieši saistīts ar cilvēku plūsmu vadīšanu, to kontroli un sūdzību skaita samazināšanos. Jauniem viesnīcu darbiniekiem ir jāņem vērā, ka šis, bez šaubām, interesantais darbs, pieprasa daudz uzmanības un dažreiz apstākļi liek strādāt ārpus ierastā darba laika vai brīvdienās, jo viesnīcu pasākumi mēdz notikt jebkurā dienā.

Lai veiksmīgi strādātu tūrisma aģentūrā, tāpat ir nepieciešamas datorprasme un valodu zināšanas. Darbinieka priekšrocība šajā jomā – speciālo rezervācijas programmu („Amadeus” u.c.) apguve un to apliecinošais serti-fikāts. Aģenti saskaras arī ar tūrisma operatoru („Tez Tour” u.c.) īpašām online rezervācijas programmām, mūs-dienās katram operatoram tās ir savas un to apguve arī ir nepieciešama. Ņemot vērā, ka esošās ekonomikas apstākļos tūristi ļoti rūpīgi izvēlas nedārgus un viņiem interesantus braucienu piedāvājumus, aģentam ir jāspēj ātri izstrādāt ekskluzīvus piedāvājumus, apsteidzot konkurentus. Spēja brīvi sērfot Internetā vidē dod aģen-tam iespēju atrast labāko pēc atrašanas vietas un lētāko pēc kopējas cenas piedāvājumu. Tūrisma aģentūras mūsu valstī ir vai nu ģimenes vai mazie privātie uzņēmumi līdz ar to aģenti nereti saskaras ar citu profesiju iemaņām, piemēram, grāmatvedības. Jebkuras tūrisma aģentūras veiksmīgas darbības pamats – pastāvīgo klientu datu bāze. Aģenta pienākums ir strādāt kvalitatīvi, lai klienti pieņemtu lēmumu par atgriešanos viņa birojā arī nākamgad.

Dažreiz šķiet, ka darbs ārzemēs, kādā siltā jūras kūrortā ir daudz vieglāks un aizraujošāks, nekā mūsu valstī, tomēr tas nav gluži tā. Interesants un peļņu nesošs – šaubu nav, tomēr jāņem vērā, kā lielajos ārzemju tū-risma operatoros darbs notiek nepārtraukti un bez brīvdienām, jo lidmašīnas, pilnas ar tūristiem, nolaižas, piemēram, Spānijas piekrastē katru nedēļas dienu, līdz pat 8-15 reizēm dienā. Tūristu plūsma, kuru uzņem viena operatora nodaļa, ir milzīga, līdz desmit tūkstošiem cilvēku nedēļā, bet to darbinieku skaits ir salīdzinoši mazs (4-6 cilvēki). Darba apjoms sasniedz līdz par 800 pieprasījumiem dienā, attiecīgi lielam tūristu skaitam izaug sūdzību procentuālā daļa. Starptautiskā operatora menedžerim jābūt labam profesionālam, ar valodu zināšanām, spēju risināt konfliktus un strādāt ar lielu noslodzi nepārtrauktos stresa apstākļos. Ņemot vērā ik-gadējo pieaugošo tūristu plūsmu no Krievijas, krievu valodas prasmēm mēdz būt izšķiroša nozīme. Visas jau minētas iemaņas ir nepieciešamas darbam ASV, tomēr tos ir obligāti papildināt ar vadītāja apliecību un vietējās tūrisma industrijas darbības sapratni. Pastāv daudz būtisku atšķirību tūrisma industrijā Eiropā un ASV un to neizpratne var sagraut biznesu tā sākumpunktā.

Secinot, varam pārliecinoši apgalvot: strādājot tūrismā Latvijā vai ārzemēs, ir nepieciešama profesijai atbil-stoša izglītība un iemaņas (datorprasme, valodas, rezervāciju sistēmu apguve), kontakti ar profesionāļiem, spēja sastrādāties ar cilvēkiem un risināt konfliktu situācijas, noturība pret stresu un it īpaši ārzemēs – iespēja pielāgoties svešai videi. Tomēr menedžera pozitīvā attieksme pret sava darba ir efektīvs līdzeklis daudzu prob-lēmu risināšanā.


41


42


43


44


45


ERASMUS programmas iespējas: studijas un prakse ārzemēs

Antoņina DjakonaMarina Stamburska

ISMA Ārējo sakaru daļa

Erasmus Programma ir Eiropas Savienības programma mobilitātei un sadarbībai augstākajā izglītībā.Erasmus studentu prakse. Ārējo sakaru daļas darbība ir koncentrēta uz to, lai ISMA studenti varētu saņemt pēc iespējas vairāk pieredzes, zināšanas un iemaņas visa studiju procesa laikā. Mēs piedāvājam iespēju iziet praksi tādās valstīs kā – Bulgārija, Spānija, Grieķija un Ēģipte. Dotajās valstīs atrodas mūsu partneru kompānijas, kuras arī palīdz darbiekārtot mūsu studentus uz prakses laiku.

Mūsu galvenie partneri ir CLAPS (Itālja), UniProjet (Spānija), Aldemar Hotels (Grieķija), Atlantica Hotels (Grieķija), Stage and Go(Spānija), HVH Consulting ltd (Bulgārija), Infiltrados SL (Spānija), Animafest (Spānija) un citi.

Galvenās vakances, kuras tiek piedāvātas mūsu studentiem ir –animators, bārmenis, oficiants, DJ, administra-tors, šovu organizators utt. Pastāv divi vedi kā veikt praksi – ar Mūžizglītības programmas Erasmus palīdzību (šādu iespēju students var izmantot vienu reizi dzīvē, saņemot stipendiju no šīs Eiropas programmas, bet ne-saņemot darba algu) un vienkārši, braucot uz praksi, nesaņemot stipendiju. Tādā gadījumā students saņem darba algu. Pēdējā minētā prakses veidā nav studentu skaita ierobežojumi.

Erasmus studijas ārvalstīs.ISMA piedāvā saviem studentiem iespēju studēt ārzemēs Erasmus programmas ietvaros. Erasmus studijas dod iespēju gūt vērtīgu akadēmisko, darba, valodas un kultūras pieredzi, studējot citās Eiropas valstīs, veici-na sadarbību starp Latvijas un ārvalstu augstskolām, sekmē labi kvalificētu, atvērtu un starptautiski pieredzē-jušu jaunu cilvēku – topošo profesionāļu – izglītošanu. Studiju periods var ilgt vienu semestri vai vienu gadu.

Mēs sadarbojamies ar vairākām ārzemju augstskolām tādās valstīs kā Lielbritānija, Spānija, Norvēģija, Nīder-landes, Portugāle, Vācija, Beļģija, Somija, Bulgārija, Čehija, Turcija utt. Pēdējo gadu laikā studentu skaits, kuri veic mobilitāti ir krietni audzis. Pagājušajā 2011./2012.ak.gadā mobilitāti veica 30 studenti, kuru rezultāti studiju beigās bija ļoti apmierinoši.

Lai studētu ārzemju augstskolās, ir jābūt labām valodu zināšanās, pie tam ne tikai angļu valodas zināšanas tiek ņemtas vērā, bet arī tās valsts valodas zināšanas , uz kuru students brauc. Svarīgākie kritēriji dalībai Eras-mus programmā ir, tātad, valodu zināšanas, dalība ISMA sabiedriskajā dzīvē, kā arī nedrīkst būt ne akadēmi-skie, ne arī finansu parādi.

Papildus informāciju jūs varat saņemt Ārējo sakaru daļā Lomonosova ielā 1, 7.korp., 103.kab. jeb arī pa e-pastiem – [email protected], [email protected], [email protected] Mēs vienmēr esam gatavi jums palīdzēt un sniegt visu nepieciešamo informāciju.

46


47


48


49


50

Kursi - hobijs vai profesija?Irēna Kuliša. Dr.pard., ISMA docente

Tālākizglītības nozīme ar katru gadu pieaug, jo cilvēkiem ir jāapgūst arvien jaunas zināšanas un pras-mes, jāpielāgojas mainīgajam darba tirgum, tā palielinot viņu karjeras iespējas. Mūsdienās vairs nav iespējams saglabāt konkurētspēju, ja zināšanas netiek papildinātas, tāpēc tālākizglītība kļūst arvien populārāka.

Kursi – ir neformālā tālākizglītība, kas nebeidzas ar oficiālas kvalifikācijas iegūšanu, bet dod cilvēkiem iespēju apgūt jaunākās tehnoloģijas, zinātnes sasniegumus, darba metodes utt. Kursi ir pieejami ikvienam, neatkarī-gi no vecuma un iepriekšējās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas. ISMA studiju programma „Uzņēmējdarbība restorānu biznesā” piedāvā dažāda veida kursus, kuru apjomu un saturu, kā arī mācību metodes un pārbaudes formas sertifikāta iegūšanai nosaka mācībspēki, kuri vada nodarbības (sk. tabulu). Noklausoties konkrētu mācību kursu, absolvents saņem ISMA tālākizglītības sertifikātu - neformālās izglītības dokumentu, kas apliecina tā ieguvēja kompetenci attiecīgajā nozares specializācijā. Šādam dokumentam ir būtiska nozīme speciālista darbā, attiecībās ar darba devēju, klientiem vai savā uzņēmumā.

Kursa nosaukums Vadītājs St. sk.

Bārmenis-viesmīlis Visiem, kas vēlās apgūt bārmeņa- viesmīļa profesijas pamatus! Svarīgākie jautājumi: galda klāšanas un viesu apkalpošanas pamati, alkohol-isko un bezalkoholisko dzērienu prečzinība, kalkulācijas pamati, bāra glāzes, inventārs un iekārtas, jaukto dzērienu gatavošanas pamati un dekorēšana, darbs ar kases sistēmām.

Programmas „Uzņēmējdarbība restorānu biznesā” direktore Irēna KulišaBārmenis Artūrs Vanags

48

Flair mākslas pamati Bārmeņiem un visiem interesentiem, kas vēlās apgūt „Flair” mākslas pamatus

Flair pasniedzējs Gvido Elksnis 24

Uzņēmējdarbība restorānu biznesāIesācējiem restorānu biznesā!Svarīgākie jautājumi: ēdināšanas uzņēmuma koncepcijas izstrāde, mārket-inga pētījumi, ēdināšanas uzņēmuma ražošanas un organizatoriskais plāns, uzņēmuma mārketinga stratēģija, reklāmu pasākumi, uzņēmuma peļņas un rentabilitātes aprēķins

Programmas „Uzņēmējdarbība restorānu biznesā” direktore, uzņēmēja Irēna Kuliša

32

Ēdināšanas uzņēmumu dokumentācijaPavāriem, tehnologiem, vadītājiem!Pamat jautājumi: tehnoloģiskās kartes izstrāde, ēdienu kalkulācija, ēdienu kaloritātes aprēķins

Inženieris-tehnologs Irēna KulišaGrāmatvede Svetlana Belousova

16

R-keeper kases sistēmaVisiem interesentiem! Apmācība darbam ar R-Keeper kases sistēmu

Grāmatvede Svetlana Belousova2

Grāmatvedības un nodokļu uzskaite sabiedriskajā ēdināšanāGrāmatvežiem un vadītājiem! Svarīgākie jautājumi: grāmatvedības uzskaites pamati, nodokļu uzskaite, ēdienu un dzērienu kalkulācija, autorizētās uzskaites un vadības sistēmas R-Keeper/Storehouse

Grāmatvede Sandra KuzminaGrāmatvede Svetlana Belousova

32

Paškontroles sistēma pārtikas uzņēmumā (HACCP)Ēdināšanas uzņēmumu vadītājiem, šefpavāriem!Kursa gaitā izglītojamais iegūst prasmi veikt paškontroli uzņēmumā pēc HACCP sistēmas. HACCP – pārtikas uzņēmuma paškontroles sistēma, drošas un nekaitīgas pārtikas apritei

Ārste Žanna Smehova 16


51


Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumāVisiem ēdināšanas uzņēmumu darbiniekiem!Obligāta apmācība saskaņā ar MK noteikumiem Nr.409 ”Pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības”.

Inženieris-tehnologs Irēna Kuliša 5

Vīna vakariVisiem interesentiem!Jums ir lieliska iespēja pavadīt vakaru brīvā gaisotnē, degustējot un iepazīs-tot vīnus profesionāla vīnziņa vadībā.

Vīnzinis Gatis Ločmelis 4

52


53


54


55


Kursi - hobijs vai profesija?Jeļena Sidorenko, ISMA lektore

ISMA Vides dizaina studiju programma piedāvā kursus un profesionālās pilnveides izglītības programmas. Kursi „Interjera dizains” – 48.ak.st. (3 mēneši). Programmā ietilpst šādu priekšmetu pamata zināšanas: zīmēšana, gleznošana, krāsu mācība, kompozīcija, interjera projektēšana. Rezultātā izglītojamie iegūst priekšstatu par vides objekta projektēšanas iespējām, apgūstot krāsu teorijas, kompozīcijas, zīmēšanas un gleznošanas pamatus.

Kursi „Zīmēšanas, gleznošanas pamati” – 48.ak.st. (2 mēneši). Programmā ietilpst šādu priekšmetu pamata zi-nāšanas: zīmēšanas un gleznošanas tehnikas apgūšana, izmantojot dažādus līdzekļus un materiālus. Izglītības procesa rezultātā izglītojamie apgūst zināšanas un prasmes zīmēšanas, ēnošanas, krāsu jaukšanas un citu zī-mēšanas un gleznošanas paņēmienu pamatos, iegūst prasmi tos pielietot, zīmējot vai gleznojot klusās dabas, ainavas, portretus un citu žanru kompozīcijas.

Kursi „Interjera un galda dekorēšana” – 48.ak.st. (2 mēneši). Programmā ietilpst tekstila dekorēšana, dekupāža, stikla dekorēšana, mozaīka, galda klājums un dekorēšana. Kursa mērķis ir iepazīstināt izglītojamos ar priekš-metu dekoratīvās apdares veidiem un to izmantošanu interjera noformējumā, veidot izpratni par dekoratīvās apdares izmantojamiem materiāliem, tehnoloģijām, to izmaksām. Uzdevums ir attīstīt izglītojamos radošās spējas, prasmi dekorēt interjeru un galdus konkrētam notikumam.

Profesionālās pilnveides programma „Interjera dizains. Grafiskais dizains” – 160.ak.st. (6 mēneši). Programmā ietilpst krāsu teorija, kompozīcija, zīmēšana, gleznošana, rasēšana, telpas projektēšana, logu dizains, reklāmas pamati, firmas stila veidošana, dzīvojamās vai sabiedriskās telpas projekts. Izglītības procesa rezultātā izglīto-jamie gūst pamata līmeņa zināšanu un prasmju apjomu vides dizaina objektu projektēšanā un tika sagatavoti patstāvīgam, praktiskam darbam vides dizaina jomā.

Profesionālās pilnveides programma „Interjera dizains. Grafiskais dizains. Priekšmetu dizains” – 320.ak.st. (9 mēneši). Programmā ietilpst plašāks praktisko un teorētisko zināšanu klāsts: krāsu teorija, kompozīcija, zī-mēšana, gleznošana, rasēšana, stilu vēsture, saskarsmes pamati, telpas projektēšana, logu dizains, reklāmas pamati, firmas stila veidošana, dzīvojamās un sabiedriskās telpas projekts, priekšmetu dizains, dekoratīvās apdares tehnikas. Izglītojamie iegūst iemaņas un prasmes vizuālās reklāmas veidošanā, apgūst maketēšanas prasmes, pielietojot dažādus materiālus un tehnikas, attīsta patstāvīga radoša darba spējas, izstrādājot vides objektu, cenšoties saskaņot tās vizuālo un funkcionālo tēlu. Izglītojamie iegūst priekšstatu par vides objekta projektēšanas iespējām, apgūstot kompozīcijas pamatprincipus, tos pielieto, projektējot dzīvojamās vai sa-biedriska rakstura telpas, reklāmas objektus. Izglītības procesa rezultātā izglītojamie tiek sagatavoti patstāvī-gam, praktiskam darbam vides dizaina jomā.

Aicinām uz kursiem un profesionālās pilnveides programmām, kur izglītojamie iegūst ne tikai profesio-nālās zināšanas un prasmes, bet arī attīsta savu radošumu, kreativitāti, paaugstina savu kultūras līmeni.

56


57


58


59


60


61


ISMA Karjeras centrsVera Groma, ISMA Karjeras centra vadītāja

2006.gada 29.marta ar MK rīkojumu apstiprināta koncepcija “Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnvei-došana”.

Karjeras attīstības atbalsta sistēma /KAAS/ veidojas no trim galvenajiem pamatelementiem:

• INFORMĀCIJA (sagatavošana un sniegšana);• KARJERAS IZGLĪTĪBA (pakalpojumi, kursi, programmas);• KARJERAS KONSULTĀCIJAS (palīdzība karjeras plānošanā, profesionālās piemērotības noteikšana, darba meklēšanas un darbā noturēšanās prasmju apguve).

ISMA Karjeras centra misija – Atbalstīt un veicināt augstskolā studējošo izaugsmi un nodarbinātību ar KAAS pasākumu palīdzību.ISMA Karjeras centra mērķi ir: plānot, organizēt un kontrolēt studiju prakses norisi; paaugstināt studentu un absolventu integrēšanos un konkurētspēju darba tirgū; veicināt sadarbību ar darba devējiem; veidot un uztu-rēt informatīvo resursu bāzes – absolventu, darba devēju datu bāzes.

Mūsdienu pasaulē ar jēdzienu „karjera” saprot ne vien izaugsmi profesionālajā sfērā, bet arī piecas kvalitatīvas dzīves darbības jomas:• Ģimene – viena no svarīgākajām cilvēka dzīves jomām un tai jābūt sakārtotai atbilstoši paša cilvēka vēlmēm un vajadzībām;• Garīgums – laiks un nodarbes, kuras mēs veltām savai dvēselei un garīgai izaugsmei;• Pilsoniskums – laiks un enerģija, kuru veltām sabiedrībai un labajiem darbiem;• Brīvais laiks – sniedz iespējas realizēt tās cilvēka intereses, kuras nevar būt realizētas darbā;• Darbs – svarīgi, lai cilvēkam darbs sniedz gan morālu, gan pietiekamu finansiālu nodrošinājumu.

ISMA Karjeras centrs konsultē studentus prakses vietu un darba meklēšanā, orientē tā, lai students patstāvīgi izvēlas tikai viņam piemērotu uzņēmumu. Ideāli, ja prakses vieta izvēlēta tā, ka ne tikai studentam ir intere-santi strādāt un pētīt uzņēmuma darbību, bet arī uzņēmums ir apmierināts ar studenta darbu un gaida viņu nākamajā prakses periodā.

Ļoti svarīgi saprast sevi, ko es gribu darīt dzīvē, par ko es sapņoju! Un tad plānot savu dienu, nedēļu, mēnesi, gadu un dzīvi tā, lai sasniegtu mērķi!

62


63


64


65


66


67


68


69


70


71


72


73


74


75


studiju prakse un bizness 2012

Documents