sabiedrisko ēku renovācija tehniskā apsekošana ... · 10 latvijas būvinženieru savienība 11...

N R . 2 2 2 0 1 1 . G A D A O K T O B R I S

LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBAS IZDEVUMS

Cena Ls 1,49

www.buvinzenierusavieniba.lvVentspils

Kuldīga

Liepāja

Rīga

Jelgava

Valmiera

Cēsis

Madona

RēzekneJēkabpils

Daugavpils

Sabiedrisko ēku renovācijaTehniskā apsekošana

Būvmateriālu izvēleLogi

SatursIevadsVaļu jaunajiem! 2Godātie kolēģi! 3AktualitātesLBS Pērnavā 4KPFI divi gadi 6VadībaValdes sēdes 23. augustā, 27. septembrī 8Sekciju darbsLBS biedri! 12ObjektsKrustpils kultūras nama rekonstrukcija 14EnergoefektivitāteKritēriji un to ietekme uz būvniecības veiduun būvmateriālu izvēli 16Ēku renovācijas process Latvijā.Iespējas un ieguvumi 20Energoefektivitāte Aeronavigācijas institūtā 29Diagnoze ēkai jeb Tehniskā apsekošanaun energoaudita pārskats 30TehnoloģijasModerni un efektīvi 39Logi. CE marķējums – mums to vajag vai ne? 42Logi, to izvēle, iebūve 44Liekot jumtu, aiciniet talkā ekspertus 48IzglītībaLLU būvniecības studiju programmaisācies jauns gads 52Jaunais inženierisKarjeras pirmajā stāvā 56Dzīves skolaTiltu pētnieks 60Sadarbības partneriBūvindustrijas nevalstisko organizācijukoordinācijas centrs 62Brīvais mikrofonsAttieksme 63

Žurnālu Būvinženieris iespējams lasīt mājaslapāwww.buvinzenierusavieniba.lv

Žurnāls BūvinženierisIzdevējs: Latvijas Būvinženieru savienībaRedaktore Mārīte ŠperbergaLiterārā redaktore Regīna JanmaneMākslinieciskā redaktore Katrīna VasiļevskaReklāmas projektu vadītāja Signe Zuševica

Latvijas Būvinženieru savienībaK. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV-1012Tālrunis, fakss 67845910E-pasts: [email protected] internetā: www.buvinzenierusavieniba.lv LR UR reģistrācijas Nr. 000800022

©Latvijas Būvinženieru savienība, 2011Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļaujuCitēšanas gadījumā atsauce uzLatvijas Būvinženieru savienību obligāta

Iespiests tipogrāfijā Informatīvā biznesa centrsUz vāka – Artūra Kozuļa foto

Paldies par dalību šā numura veidošanā Silvijai Štrausai, Mārtiņam Straumem, Ilzītei Zālamanei, Vilnim Puļķim, Helēnai Endriksonei

Abonēšana un reklāmas pieteikšanapa tālruni 29256982 vaie-pastu: [email protected]

4 Latvijas Būvinženieru savienība www.buvinzenierusavieniba.lv 5

Būvinženieris Nr. 22 (10. 2011.)

Šī bija skaista vasara, – tā es saku sev septembrī. Jo tā devusi atkal jaunas izjū-tas un piedzīvojumus. Prieku par to, ka izdodas. Pat tad, ja ir grūti un tā īsti negri-bas. Toties kāda pēc tam ir dzīves garša! Gudrie pamanījušies iekārtot savas dar-bavietas tā, ka jaunie tajās strādā kopā ar vecajiem. Ja vecie nevēlas ielaist jaunos savā kolektīvā, tas nozīmē, ka viņu laiks ir beidzies. Tādi speciālisti ir sastinguši, jo kavē progresu, slēpjot sa-vas zināšanas, viņi paši stāv uz vietas. Kamēr paaudzes, viena otru papildinot, strādā kopā, tikmēr viss ir kārtībā, jo iegūst abas puses. Vecie jaunajiem pa-līdz profesionāli, savukārt jaunie neļauj vecajiem sastingt. Taču pat šķietami ideālā variantā iezo-gas vienveidība un rutīna, tāpēc jāiz-virza jauni uzdevumi. Viens veids, kā neļaut iestāties rutīnai, ir kalni. Esot tur augšā – 1760 metru virs jūras līmeņa –,

pēc divarpus stundu iešanas (rāpšanās) pa akmeņiem esi tik tuvu Visumam, ka saproti – vienkāršībā ir izcilākais skaistums. Un tas dod tādu enerģiju, ka tiešām pietiek spēka «gāzt kalnus». Paaudzēm veiksmīgi strādājot kopā, atrodas daudzi virzieni, kas aizmēž pe-simismu un atdod dzīvesprieku. Abām pusēm.Par to arī Būvinženiera šajā numurā.

Mārīte Šperberga,žurnāla Būvinženieris redaktore

Vaļu jaunajiem!Ievads

Šīs rindas rakstu laikā, kad līdz 11. Sa-eimas vēlēšanām palikusi tikai viena diena. Vai piepildīsies mūsu ieceres par profesionālu Saeimu un patiešām profesionālu valdību, rādīs laiks. Bet jācer, ka Saeimā ievēlēto partiju koa-līcijas veidošanas «labas gribas spēles» beigsies valsts un sabiedrības labā.Vai tā būs, pierādīs kompetence. Šajā kontekstā nāk atmiņā kāds pasākums. 9. septembrī Latviešu biedrības namā tika prezentēta neatkarīgās Latvi-jas pirmajam ekonomikas ministram Jānim Āboltiņam veltīta žurnālistes Andras Mangales izveidota grāmata Dzīve ir sacensība – Jāņa Āboltiņa mantojums.Šo prezentāciju pagodināja Valsts pre-zidents Andris Bērziņš, valsts akadē-miskais «zieds»: Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, eksprezi-dents Jānis Stradiņš, Zinātņu akadēmi-jas īstenie locekļi, augstskolu rektori, sabiedrības prominences. Un intere-santi, ka vēlēšanu priekšvakarā visi šie gudrie cilvēki nerunāja par politiku, bet gan par valsts ekonomisko attīstību, par kuru savā laikā tā iestājās «sapņotājs», ekonomists, ekonomisko zinātņu dok-tors Jānis Āboltiņš.Patīkami bija dzirdēt Valsts prezidenta apņemšanos nenominēt tādu valdību, kuras sastāvā ministru amatos būtu partiju ielikteņi, nevis profesionāli tautsaimnieki.

Godātie kolēģi!Kā vienmēr, ar savu dziļi analītisko vie-dokli, sasaistot valsts tagadni ar antīka-jām vērtībām, ar ģeniālajiem Latvijā dzimušajiem zinātniekiem Canderu un Eizenšteinu, uzstājās akadēmiķis Jānis Stradiņš. Un, klausoties akadēmiķi, neviļus radās jautājums: no kādiem zi-nību avotiem Jānis Stradiņš smeļas šīs fantastiskās zināšanas, kas veido viņa neapstrīdamo globālo kompetenci.Pateicoties teicamām vairāku valodu zināšanām, akadēmiķis, neņemot vērā savu cienījamo vecumu, arī tagad ik-dienā mācās, studē, analizē un progno-zē. Un te nu gribas atgādināt par būvin-ženieru kompetenci. Kopš 2012. gada 1. janvāra LBS Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcija (LBS BSSI) būvspeciālistu resertifikāciju veiks ti-kai pēc akreditācijas punktu jeb izvēr-tētās mūža izglītības principiem.Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka novēr-tēšanas komisija pēc apstiprināta reser-tifikācijas nolikuma vērtēs būvspeciā-lista pašizglītošanos, tas ir, profesio-nālās kvalifikācijas celšanu piecu gadu garumā. Ar resertifikācijas nolikumu jebkurš interesents var iepazīties LBS mājaslapā vai LBS birojā. Cienījamie kolēģi, vēlu ticību saviem spēkiem, sekmes mācībās un veiksmi darbā!

Mārtiņš Straume, LBS valdes priekšsēdētājs

UZMANĪBU!Lūdzam ieskaitīt LBS biedru naudas gada maksu norēķinu kontā:

Latvijas Būvinženieru savienībaK. Barona iela 99, lit. 1a, Rīga, LV-1012

PVN reģistrācijas Nr. LV40008000225A/S «SEB banka», Vecrīgas filiāle. Kods UNLALV2X001

Norēķinu konta Nr. LV80UNLA0001000700350

Strādājošiem LBS biedriem un asociētiem biedriem LVL 25 Nestrādājošiem pensionāriem LVL 5


Būvinženieris Nr. 22 (10. 2011.)Aktualitātes

ApsveicamjubilārusCilvēks, kurš pārvieto kalnus, sāk ar maziem akmentiņiem.

(Ķīniešu gudrība)

septembrīVasiliju BundinuSergeju FrolovuSandi DzērvītiImantu GoldiIvaru LocikuAndreju BertusuAivaru ŠevčukuMārtiņu VilnītiMāri PlūmiVladimiru DolginuAigaru Ulmani

oktobrīAleksandru KukeliKasparu RutkuImantu TreimaniValdi KrastiņuArtjomu Gridņevu Juzefu IsakovuKārli DriķiAlekseju AvotuNauri Inovski

Par jubilāriem lasietwww.buvinzenierusavieniba.lv

LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume Būvinženierim pastāstīja, ka sanāksmē plaša diskusija izvērtusies par būvspeciālistu centralizēto kva-lifikācijas celšanu un kompetences pārbaudi. Kaut arī visu valstu sertifi-cēšanas institūcijas strādā atbilstoši Eiropas Savienības vienotam standar-tam EN/ISO 17024 Atbilstības novēr-tēšana – vispārīgas prasības personu sertificēšanas institūcijām, ceļš uz mērķi ir atšķirīgs.Piemēram, Lietuvā apmācības un serti-ficēšanas procedūras notiek valsts lie-lākajās pilsētās. Pirms sertifikācijas ir

četras dienas ilgas mācības, un piektajā dienā notiek zināšanu pārbaude – divi eksāmeni. Vispirms institūcijas komi-sija pārbauda profesionālās zināšanas, pēc tam ministrijas komisija pārbauda būvniecības zināšanas, kas saistītas ar likumdošanu. Ja abas komisijas dod pozitīvus slēdzienus, Vides ministrija pretendentam izsniedz atbilstošu būv-prakses sertifikātu uz pieciem gadiem.Igaunijā darbības shēma ir atšķirīga un nedaudz sarežģītāka. Būvspeciālisti at-bilstoši apmācību līmenim ir sadalīti astoņās grupās, kur trīs augstākās ir pa-redzētas būvinženieriem, kas augstskolā

mācījušies piecus gadus, ieguvuši A2 izglītību un vismaz divu gadu atbilstošu būvpraksi. Šāds būvinženieris aizpilda iesnieguma un prakses apliecinājuma veidlapas un kopā ar diplomu un divām atsauksmēm iesniedz tās Sertificēšanas centrā. Sertificēšanas centra vadītājs no-rīko divus anonīmus ekspertus iesniegto dokumentu izvērtēšanai un slēdziena sagatavošanai. Komisija sešu cilvēku sastāvā vienreiz divos trīs mēnešos šos ekspertu slēdzienus izskata un aizklātā balsojumā dod savus atzinumus, kuru pakāpi (VI, VII vai VIII) pretendentam piešķirt. Komisijas sekretāre protoko-lē procedūru un lēmumu vienas dienas laikā ievada informatīvās sistēmas da-tubāzē, bet kompetences apliecinājuma sertifikātu izsniedz nedēļas laikā. Darba atļaujas izsniedz attiecīgās ministrijas vai to struktūrvienības.Gan Igaunijā, gan Lietuvā sertifikāta pretendentiem prasa valsts valodas zi-nāšanas.Koordinācijas sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti ar perfekti uzcelto Pērnavas (75 + 45) MW elektrostaci-ju – siltumcentrāli, kas darbojas ar vie-tējo kurināmo – pamatā šķeldu, dažkārt kūdru, nodrošinot ar siltumu visu pilsē-tu. Mārtiņš Straume teica, ka paliekošu iespaidu atstājis Pērnavas līča jahtu ka-nāls, tā arhitektoniskais, konstruktīvais un ekoloģiskais sakārtojums.Latvijas Būvinženieru savienība vienojās ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem, ka ekonomiskās krīzes pārvarēšanas laikā ir jāpaplašina un jāpilnveido savstarpējā informācijas un pieredzes apmaiņa.

LBS Pērnavā16.–17. septembrī Pērnavā notika Igaunijas, Lietuvas un Latvijas būvinženieru savienību vadību gadskārtējā koordinācijas sanāksme. Tā bija veltīta jautāju-miem, kas saistīti ar globālās ekonomiskās krīzes pārvarēšanu būvniecībā, mērķ-tiecīgu Baltijas valstu būvspeciālistu un būvuzņēmumu ieiešanu Eiropas Savienī-bas valstu profesionālajos būvniecības tirgos, ar jautājumiem par «zaļās» ener-ģijas rūpniecisku iegūšanu un realizēšanu.



Šīs nelielās jubilejas kontekstā Vides aiz-sardzības un reģionālās attīstības minis-trija (VARAM) organizēja KPFI objektu apskati un ekspertu diskusiju. Ministrs Raimonds Vējonis pavēstīja, ka Latvija ir pirmā valsts, kas visus 140 miljonus latu, kuri iegūti, pārdodot kvotas, iegul-da projektos ar mērķi samazināt CO2 izmešus. VARAM organizētie konkursi šādā veidā bijuši atbalsts pašvaldībām (ēku renovācijai, ielu apgaismojumam u. c.), uzņēmējiem (energoefektivitātes pasākumi, tehnoloģiju uzlabošana). At-

jaunojamo resursu izmantošanā ieguldīti 26 miljoni latu. Ir pieejams finansējums mājsaimniecībām, un pirmajā kārtā no-slēgti 1014 līgumi (projekti par siltum-sūkņu, saules kolektoru, biomasas katlu izbūvi un uzstādīšanu). Otrajā kārtā pa-redzēts noslēgt līgumus ar 1200–1300 mājsaimniecībām – kopā par septiņiem miljoniem latu.VARAM Klimata pārmaiņu departa-menta direktors Valdis Bisters pastās-tīja, ka divu gadu laikā par projektu īstenošanu noslēgti 1307 līgumi. Saga-

tavošanā patlaban ir 70 projekti. «Taču svarīgākais ir ne vien saprātīga enerģi-jas avotu miksēšana, bet arī gudra ener-gopārvaldība,» teica Valdis Bisters. «Pašā sākumā projekti bija vienkārši un saistījās ar pašvaldībām piederošo ēku siltināšanu, bet tagad tiek izman-toti kompleksi risinājumi, kuros ietilpst arī ventilācijas un apkures sistēmu no-maiņa, lai iegūtu energoefektīvas mā-jas. Latvija šajā ziņā ir progresīva, jo gādā, lai sabalansētu vides aizsardzību ar biznesa attīstības iespējām,» skaid-roja Raimonds Vējonis.VARAM Investīciju departamenta direk-tore Vija Gēme pastāstīja, ka ir atjauno-tas 222 ēkas, kuru renovācijā pašvaldības piedalījās ar 15% līdzfinansējumu, bet 85% apmaksāja valsts. «Taču mums jā-maina domāšanas veids, jo jaunas ēkas jāprojektē un jābūvē, ievērojot pilnīgi citus principus. Būtiski ir izaudzināt pro-fesionāļus, kuri spēj tehnoloģiski pareizi iestrādāt būvmateriālus, jo tikai tā iespē-jams panākt vēlamo rezultātu un tikai tad mēs varēsim runāt par ilgtspējīgu būv-niecību,» sacīja Vija Gēme.Pēc objektu apskates (Banku augst-skola, mājsaimniecība Krūzes ielā, Rī-gas Aeronavigācijas institūts, SIA DB Schenker Latvia) ekspertu diskusija notika SIA DB Schenker Latvia. Tajā piedalījās arī Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvji: Mārtiņš Straume, Helēna Endriksone, Jānis Ivbulis.

Mārītes Šperbergas foto

Jaunie biedri

Simona Nazarova,Kuldīgas novada pašvaldībasprakšu vadītāja Nauris Nazarovs,Kuldīgas novada pašvaldībasbūvinspektora palīgsArtjoms Gridņevs,SIA Tilts iecirkņa priekšnieksJānis Erts,SIA RBSSkals būvniecībaprojektu vadītājs

Asociētie biedri

Ināra Egle,SIA LBS – Konsultants galvenāspeciāliste – eksperte būvmateriālujautājumos Dace Gaile,Iepirkumu uzraudzības birojaMetodoloģijas departamentadirektore Ilzīte Zālamane,Latvijas Būvinženieru savienībasbiroja vadītājaJānis Vanags,RTU Būvuzņēmējdarbībasun nekustamā īpašuma ekonomikas institūta asociētais profesorsIneta Geipele,RTU Būvuzņēmējdarbības unnekustamā īpašuma ekonomikasinstitūta direktore

KPFI divi gadi

2006. gada 12. aprīlī Latvija pieņēma lēmumu par valsts dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā atbilstoši Kioto protokola nosacījumiem. Pagājuši divi gadi, kopš Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI) reāli strādā, tas ir, finansē ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektus gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, tehnoloģiju, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, attīstīšanu un ieviešanu, kā arī integrētos risinājumus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai.

Aktualitātes



Valdes sēdes23. augustā

Vadība

Mārtiņš Straume pastāstīja, ka Eko-nomikas ministrija, spriežot par būv-niecības jautājumiem, pieaicina nevis Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra (BKC) pārstāvjus, bet gan savus izvēlētus ekspertus, kuri lielākoties iebilst pret BKC viedokļiem

un nostādnēm. Viņš informēja, ka Latvi-jas Avīzē publicēts Ekonomikas ministri-jas viedoklis par to, ka tā neuzticas ne-valstiskajām organizācijām, tāpēc neredz iespēju deleģēt uzdevumus, ko pašlaik veic valsts. LBS komentāru, atsaucoties uz publicēto, Latvijas Avīze nepublicēja.Spriežot par eirokodiem, Aldis Gras-manis teica, ka neviens tulkojums nav lietojams bez oriģināla, jo latviskajā versijā ir ļoti daudz kļūdu un nepareizu terminu.Vaira Ronimoisa pastāstīja, ka jūlijā uzsākta Cēsu kultūras centra rekons-trukcija. Centra projekta autors ir Juris Poga, galvenais būvētājs – UPB hol-dinga uzņēmums SIA Grotta. Objekta nodošanas termiņš ir 2013. gada de-cembris. Centra platība būs 7200 m2. Tā būvniecība izmaksās 7,8 miljonus latu ar PVN, no kuriem divi miljoni latu paredzēti skatuves iekārtām. Cēsīs vēl tiks veikta slimnīcas un parka re-konstrukcija. Iecerēta arī bibliotēka.Juris Mellēns informēja, ka viena no Valmieras aktivitātēm ir ēku silti-nāšana. Pirmās mājas tika siltinātas 2005. gadā. Nu jau nosiltinātas 84 mā-jas. Atļaujas būvniecībai Valmierā tiek izsniegtas mazāk nekā pirms pāris ga-diem, bet objekti ir lielāki. Nodota Ma-tīsu šoseja, notiek Stacijas ielas rekons-trukcija (3,5 miljoni latu), veidots pie-cu ielu krustojums (0,5 miljoni latu), ir ūdenssaimniecības projekti par kopējo summu 10 miljoni latu. Tikko beidzies arī konkurss par tilta būvniecību pār Gauju (1,4 miljoni latu bez PVN).Valde izteica vēlmi apmeklēt objektus Valmierā un Cēsīs.

Galvenais temats Latvijas Būvinženieru savienības valdes sēdē bija likumdošana: kā strādā LBS Likumdošanas sekcija, kā valstī tiek risināti likumdošanas jautājumi (Būvniecības likums, Teritoriālās plānošanas likums, normatīvi, Vispārīgie būvno-teikumi, Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi), kas skar būvniecībā iesaistītos. Tika pārspriests, kas notiek Latvijas būvlaukumos. Šoreiz Cēsīs un Valmierā.


Būvinženieris Nr. 22 (10. 2011.)Vadība

Valde apstiprināja jauno biedru uzņem-šanas komisijas sēdes protokolu par deviņu biedru uzņemšanu LBS. Pieci no viņiem nav būvinženieri, bet strādā būvniecībā vai organizācijās, iestādēs un uzņēmumos, kas saistīti ar būvnie-cību. Tagad arī šādiem speciālistiem

iespējams kļūt par LBS asociētajiem biedriem, jo XXIII kongresa delegāti apstiprināja grozījumus statūtos, kas līdz šim tādu iespēju neparedzēja.Silvija Štrausa informēja, ka šajā mācī-bu gadā budžeta vietas LLU ir aizpildītas, bet sarucis to studentu skaits, kas mācās

par saviem līdzekļiem, – pirmajā kur-sā ir tikai seši šādi jaunieši. Par Eiropas Savienības līdzekļiem universitātē top jauna laboratorija, kas ļaus uzlabot gan praktisko darbu, gan zinātnisko pētījumu līmeni. Nākamgad paredzēta būvniecības apmācību programmu akreditācija.Valde diskutēja par inženiera bakalaura un inženiera maģistra grādu, atzīstot, ka pirms divdesmit gadiem augstsko-las beigušie un inženiera kvalifikāciju ieguvušie pašlaik nekorekti tiek pielī-dzināti bakalauriem un viņiem tikpat kā nav iespēju tikt atzītiem par inženieriem maģistriem. Secinājums bija viens: būv-niecībā vajadzīgi nevis bakalauri vai maģistri, bet būvinženieri. Toties iestā-dēs šie grādi un nosaukumi bieži vien ir būtiski, jo dažviet darba devējs algu no-saka, ņemot vērā grādu un būvinženie-rus automātiski pielīdzinot bakalauriem. Iespējams, tas ir tāpēc, ka tagad Latvijā ir izglītības standarts, kurā vairs nav pa-redzēta kvalifikācija «inženieris».

Mārtiņš Straume pastāstīja, ka Balti-jas būvinženieru savienību vadītāju sa-nāksmē tika salīdzināta visu trīs valstu būvspeciālistu kompetences pārbaudes kārtība. Jāsecina, ka Latvijā sertificē-šanas kārtība ir visvienkāršākā un arī vislētākā. Un vēl kāda radikāla atšķi-rība – Latvijā sertifikāta pretendentiem valsts valodas zināšanas nav obligāta prasība, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā.Helēna Endriksone papildināja, ka Igaunijā eksperti, kas lemj par sertifi-kāta piešķiršanu, savu atzinumu izsaka aizklāti.Vēl valdes sēdē tika spriests par nesen nodibināto Latvijas Būvkonstrukciju projektēšanas asociāciju, kurā ir arī LBS biedri.Valde izskatīja LBS Ētikas komisijas sēdes protokolu par dokumentu vilto-šanu. Tika lemts par biedru izslēgšanu no Latvijas Būvinženieru savienības.


Valdes sēdē tika runāts par būvinženieru izglītību RTU Būvniecības fakultātē un LLU Lauku inženieru fakultātē, kā arī Baltijas valstu būvinženieru savienību va-dītāju tikšanos. Kā parasti, sēdes dalībnieki pieskārās arī likumdošanas aktuali-tātei – Būvniecības likuma projekta virzībai Saeimā. Tāpat tika pārrunāti dažādi organizatoriski jautājumi.

27. septembrī



Stājoties Latvijas Būvinženieru savie-nībā, katrs izsaka vēlmi darboties vai vismaz būt lietas kursā, kas notiek kon-krētā LBS sekcijā.

Mums ir šādas sekcijas:Arhitektūras un pilsētbūvniecības Būvniecības zinātnes Būvprojektēšanas Būvniecības tehnoloģijas Izglītības Inženierbūvju Transportbūvju Likumdošanas Publisko iepirkumu Jauno speciālistu Uzņēmēju Sabiedrisko attiecību Starptautisko sakaru Sporta un atpūtas

Ja vēlaties elektroniski saņemt materiā-lus, kas saistīti ar konkrēto sekciju, lūdzu, uzrakstiet savu vārdu, uzvārdu un e-pasta adresi, sekcijas nosaukumu un nosūtiet šo informāciju uz e-pastu: [email protected] vai [email protected]ām jūsu ieteikumus sekciju darbam!

Sekciju darbs

LBS biedri!

Lūdzu, paziņojiet par savudarbavietu, telefonu,mājas adrešu, e-pastu maiņuLatvijas Būvinženieru savienībai K. Barona ielā 99, lit. 1a,Rīga, LV-1012,vai elektroniski:[email protected]

LBS biedri!

Mājaslapāwww.buvinzenierusavieniba.lvtiek gatavotas pārmaiņas. Iesakietuzlabojumus!

Paldies visiem LBS biedriem, kuri elektroniski jau apstiprinājuši savu vēl-mi iesaistīties LBS sekciju darbā. Gai-dām ziņas arī no pārējiem! Sekciju vadītāji izlems, kurus materiā-lus jums izsūtīt, kuri būs informatīvi, par kuriem vēlams iesniegt priekšliku-mus konkrētos termiņos, kas noteik-ti jāievēro, kaut arī dažkārt tie ir īsi. Termiņus ir ļoti svarīgi ievērot, jo tie saistīti ar priekšlikumu iesniegšanu mi-nistrijās un valsts institūcijās.

Žurnālu Būvinženieris visiem LBS biedriem sešas reizes gadā piegādā Lat-vijas Pasts. Ja turpmāk vēlaties žurnālu saņemt elektroniski, lūdzu, uzrakstiet savu vārdu, uzvārdu un e-pasta adresi un nosūtiet šo informāciju uz e-pastu: [email protected]


Kultūras nama rekonstrukcijai finan-sējumu nodrošina divi projekti: ES Reģionālās attīstības fonda projekts Krustpils kultūras nama renovācija un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētais projekts Jēkabpils pilsētas pašvaldības iestāžu energoefektivitātes paaugstināšana.Kultūras nama rekonstrukcijas kopējās izmaksas ir vairāk nekā divi miljoni latu. Ģenerāluzņēmējs SIA Jēkabpils PMK projekta vadību uzticējis Mārim Diman-tam un viņa gados jaunajam palīgam

Objekts

Krustpilskultūras nama rekonstrukcija

Vitālijam Petrovam. Vitālijs atklāj, ka šī rekonstrukcija ietver sevī arī jēdzienu «restaurācija», jo liela daļa dekoratīvo elementu (arī fasādes krāsojuma tonis) at-jaunoti pēc autentiskā 50. gadu projekta.Darbi patlaban norisinās visā būvlau-kuma teritorijā. Kā apakšuzņēmējas objektā piesaistītas aptuveni desmit vietējās firmas, par kuru veikumu būv-darbu vadītājs izsakās atzinīgi. Kultūras namā tiek rekonstruētas vairākas svinī-bu telpas: deju zāle, lielā zāle ar skatuvi un aktieru ģērbtuvēm, kinozāle, kā arī

bērnu un pieaugušo bibliotēkas. 90% no telpu dekoratīvajiem elementiem izgatavoti no jauna. Vestibilā tiek liktas dabiskā akmens grīdas flīzes, kas pasūtī-tas Āzijā. Grīdas raksts autentisks vēstu-riskajām skicēm, savukārt deju zālē un lielajā zālē tiek klāts ozola parkets.Rekonstrukcijas gaitā veikti vairāki inovatīvi uzlabojumi: • skatuves aprīkojuma iekāršanai bē-

niņos iebūvētas septiņas 9 līdz 16 m garas metāla konstrukcijas sijas;

• no jauna izveidota ventilācijas sis-

tēma, kas aukstajā laikā kalpo arī temperatūras uzturēšanai telpās;

• Krustpils kultūras nama vēsturisko lustru kopijas tiek grieztas no koka. Darbus izpilda amatnieki, kas apņē-mušies 10 lustru kopijas izveidot čet-ros mēnešos. Iepriekšējā izpildījumā lustras bija atlietas ģipsī, kas mūsdie-nās nebūtu estētiski pieņemami;

• kinozāli būs iespējams izmantot deju studijām, tāpēc arhitekts izpro-jektējis spoguļu sienu;

• ēkas otrajā un trešajā stāvā rekons-truētas bibliotēkas telpas bērniem un pieaugušajiem;

• arī skaņu ierakstu studijai uzbūvēta īpaša telpa ar akustisko sienu apdari.

Vitālijs Petrovs stāsta, ka ir īpaši pado-māts par cilvēkiem ar kustību traucēju-miem – ēka aprīkota ar trim automātis-kajiem ratiņu pacēlājiem.Fasāde nosiltināta ar ROCKWOOL MAX materiālu, fasādes apdarei izman-tots CERASIT Mozaik, jumta materiālu piegādājis SIA RUUKKI Latvija. Vairāk nekā divu tūkstošu kvadrātmetru platī-bā uzsākti arī teritorijas labiekārtošanas darbi: tiek paplašināta piebrauktuve, bū-vēta autostāvvieta, ierīkota lietus ūdens kanalizācija un veikti citi darbi.Lai arī Krustpils kultūras nama atklā-šana plānota Ziemassvētkos, ilggadē-jais SIA Jēkabpils PMK vadītājs Uldis Helmuts Putniņš domā, ka objekts būs gatavs ātrāk, jo «negribas būvdarbus ievilkt ziemā – tas celtniekam kaut kā nepiedien». Un šaubu nav – tā būs!

Signe ZuševicaArtūra Kozuļa foto

Vēsturiskais Krustpils vārds kultūras namam Rīgas ielā 210/212 piešķirts tikai 1999. gadā kā atgādinājums par Krustpils pilsētu, kas šodien ir vien rajons Jē-kabpils pilsētā Daugavas labajā krastā. Kultūras nama atklāšanas svētki svinēti tālajā 1959. gada 20. martā. Savukārt 2011. gads kļuvis par Krustpils kultūras nama rekonstrukcijas gadu. Vitālijs Petrovs


Jēkabpils PMK



Jēdziens «enerģija» ir grūti definējams. Zinām, ka enerģiju nevaram ne radīt, ne iznīcināt arī tad, ja runājam par enerģijas dzērieniem. Enerģija vienkārši pāriet no vienas formas citā. Praktiskajā būvniecī-bā līdz šim vairāk lietojām jēdzienu «sil-tuma enerģija», un līdz šim būvniecība balstījās tikai uz sešām būtiskām prasī-bām: 1) mehāniskā stiprība un stabilitāte; 2) ugunsdrošība; 3) higiēna, veselība un vide; 4) lietošanas drošība un pieejamība; 5) aizsardzība pret trokšņiem; 6) enerģi-jas ekonomija un siltuma izolācija. Tādu jēdzienu kā «produkta dzīves cikls», «ekspluatācijas deklarācija», «primā-rās enerģijas patēriņš» nebija. Būvnor-matīvu un būtisko prasību mērķis bija un joprojām ir drošība. Būtisko prasību kon-tekstā nebija uzsvara uz kvalitāti, kā arī ietekmi uz apkārtējo vidi un pašu cilvēku, turklāt gan būvnieku, gan lietotāju. Taču laiki mainās. Šā gada Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī ir publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), kas nosaka saskaņotos būvizstrādājumu

Energoefektivitāte

Kritēriji un to ietekme uz būvniecības veidu un būvmateriālu izvēli

tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes direktīvu 89/106/EEK. Lat-vijā šī regula stāsies spēkā vēlākais līdz 2013. gadam. Tā ietver sevī ļoti daudz jaunu aspektu un faktoru, tostarp arī 7. būtisko prasību, un tā ir šāda: ilgtspē-jīga dabas resursu izmantošana. Un šī pēdējā prasība jau šodien liek domāt ne tikai par būvmateriālu definēšanas vei-du (siltumu izolējošs vai citādi), bet arī par būvniecības veidu un būvmateriālu izvēli. Šī regula prasa izmaiņas likum-došanā: Būvniecības likumā, likumā par atbilstības novērtēšanu, Patērētāju tiesī-bu aizsardzības likumā; MK noteikumos Nr. 181 Būvizstrādājumu atbilstības no-vērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā un Nr. 487 Noteikumi par Eiropas tehnis-ko apstiprinājumu, LBN 006-00 Būtiskās prasības būvēm. Droši vien ar izmaiņām likumdošanā vien būs par maz. Jebkura reforma jāsāk ar pārmaiņām sevī. Ar ko mums būs jārēķinās vispirms? Kas ir šīs prasības sāls? Tāpēc apskatīsim nedaudz plašāk jaunās regulas jaunpienākušo 7. būtisko prasību.

Ilgtspējīga dabas resursu izmantošanaBūves jāprojektē, jābūvē un jānojauc tā, lai dabas resursi tiktu izmantoti ilgt-spējīgi un jo īpaši nodrošinātu:a) būves, tās materiālu un daļu atkār-

totu izmantošanu vai pārstrādi;b) būves izturīgumu;c) videi nekaitīgu izejvielu un otrrei-

zējo izejvielu izmantošanu būvē.Tātad šī jaunā prasība lielākā vai mazā-kā mērā ietver sevī un summē iepriek-šējās sešas prasības un ne tikai tās vien. Ar šo prasību Latvijas būvniecībā ienāk samērā jauns jēdziens, un tas ir – ilgt-spējīga būvniecība. Kādi ir ilgtspējīgas būvniecības kritēriji? Tie nav definēti visur vienādi. Tā kā Latvijas Ilgtspē-jīgas būvniecības padome balstās uz BREEAM sistēmu, nosaukšu tos.

Mēs nereti dzīvojam stereotipu pasaulē, arī būvinženieri. Un, dzirdot par energo-efektivitāti, tas mums asociējas vienīgi ar siltumu taupošiem pasākumiem: māju siltināšanu, pakešu logiem un apkures rēķinu. Piedāvāju iepazīties ar jēdzienu «energoefektivitāte» nedaudz plašāk un dziļāk, ņemot vērā būvniecības attīstības tendences, normatīvus un regulas.

Šie kritēriji ir diezgan plaši un visap-tveroši. Kāda šo kritēriju kontekstā ir enerģijas un būvmateriālu izvēle? Cik lielā mērā un kā šodien un nākotnē šī regula ietekmēs būvmateriālu izvēli un celtniecības veidus?Ņemot vērā jauno regulu, papildus zi-nāmajiem rādītājiem (gabarīti, uguns reakcijas klase, siltuma vadāmības

koeficients u. c.) būvmateriāliem būs jānorāda, kāds enerģijas patēriņš ir ne-pieciešams, lai saražotu, piemēram, vie-nu m2 vai m3 konkrētā materiāla. Līdzās patērētajam enerģijas daudzumam būs jānorāda arī CO2 emisijas daudzums.Kā piemēru apskatīsim dažus būvmate-riālus un dažus lielumus, kurus jau tagad firmas deklarē zaļajos sertifikātos un ku-rus turpmāk saskaņā ar regulu nāksies deklarēt būvmateriālu ražotājiem.

GāzbetonsPrimārās enerģijas patēriņš (neatjauno-jamie resursi) ir 393 kWh/m3. Primārās enerģijas patēriņš (atjaunoja-mie resursi) ir 53 kWh/m3.Siltumvadāmības koeficients λ=0,09 (W/mK). CO2 emisija – 100 kg CO2/m

3. Būs jānosauc būtiskākās sastāvdaļas līdzīgi kā pārtikas produktiem (šajā ga-dījumā – kvarcu saturošas smiltis). Vai arī cits piemērs: vieglas konstruk-cijas ārsiena, kas sastāv no cementa plāksnēm, siltumizolācijas materiāla, metāla karkasa (termoprofiliem) un minerālā apmetuma.

Kategorija Punkti, % enerģija veselība & labklājība materiāli būvniecības process/ēkas pārvalde piesārņojums ekoloģija transports ūdens atkritumi

19%15%

12,5%8%

10%10%

8%8%

7,5%

Vieglas konstrukcijas ārsiena.



ģijas veidiem, piemēram, TEC kā kurināmo izmanto ogles vai mazutu. Šādā gadījumā tiek lietots primārās enerģijas koeficients, ar kuru reizina gala enerģijas patēriņu, un rezultāts var būt divas trīs reizes lielāks. At-šķirībā no lielākās daļas ES valstu Latvijā pagaidām šāds koeficients nav ieviests. Priekšstatam piedāvāju Vācijas primārās enerģijas koeficien-tu tabulu. Lai iegūtu pareizu primārās enerģijas daudzumu, no kura tad arī tiek noteikta CO2 emisija, ar šo koefi-cientu jāreizina faktiskais enerģijas patēriņš. Tas, protams, nav Latvijā, bet gan Vācijā.

Primārās enerģijas patēriņš (summa) visai sienas konstrukcijai ir 48 kWh/m2, CO2 emisija – 21,33 kg CO2/m

2.Ja runājam galvenokārt par siltumizo-lācijas materiāliem, primārās enerģijas patēriņš lielāks ir polistirola plāksnēm, bet mazāks – minerālvates (akmens, stikla) plāksnēm.Kas tad ir primārā enerģija? Ar primā-rās enerģijas jēdzienu saprotam ener-ģiju, kas sevī ietver gan atjaunojamo, gan neatjaunojamo enerģiju. Ar pri-mārās enerģijas daudzumu saprotam to enerģijas daudzumu, kas ir iegūts no apkārtējās vides, un arī to enerģi-jas daudzumu, kas ir nepieciešams, lai saražotu enerģiju. Tas nozīmē, ka jāņem vērā, kādā veidā tiek ražoti būvmateriāli, cik daudz un kāds ener-ģijas avots tiek izmantots. Piemēram, ja tiek izmantota gāze vai šķidrais kurināmais (neatjaunojamā enerģija), tad primārās enerģijas faktors būs lie-lāks nekā gadījumā, ja tiks izmantotas, piemēram, koka granulas vai skaidu briketes, jo koksne ir atjaunojamais enerģijas avots. Sadegot kokam, CO2 emisija ir 10 reižu mazāka, nekā sade-got dabas gāzei.Viens no lielākajiem primārās enerģi-jas patērētājiem ir tērauda ražošanas industrija. Pirmkārt, ir nepieciešams liels siltuma daudzums, otrkārt, me-tāla ražošanā pārsvarā izmanto elek-troenerģiju. Subjektīvi varētu domāt, ka elektroenerģija ir ļoti ekoloģiska. Un tā tas patiešām ir, ja runājam par trolejbusiem, tramvajiem u. tml. Taču bieži vien elektroenerģija netiek ie-gūta no HES, bet gan no citiem ener-

Enerģijasnesējs

Kurināmais

Tuvais/tālais siltums no koģenerācijas

Tuvais/tālais siltums no siltumapgādes uzņēmumiem

Strāva

mazuts EL dabasgāze H šķidrā gāze akmeņogles brūnogles malka

fosilais kurināmais atjaunojamais kurināmais

fosilaiskurināmaisatjaunojamais kurināmais

jauktā strāva

Primārāsenerģijas faktors

(atjaunojams)

1,1 1,1 1,1 1,1 1,2 0,2

0,7

0

1,3

0,1

2,7

Biroju un dzīvojamais komplekss Bāzelē. Ārsienu konstrukcijas veidotas no rūpnieciski sagatavo-tiem paneļiem. Arhitektu birojs Herzog & de Meuron

septiņu gadu aizkavēšanos. Vēl aizvien LBN 002-01 ir bez būtiskām izmaiņām energoefektivitātes prasību jomā. Piemē-ram, tajā nav nodaļas ar prasībām par vasaras siltumizolāciju. Siltuma caur-laidības koeficients u (W/m2K) šķietami ir konstants lielums. Tāpat gaisa difūzijas ekvivalents sd viens visiem. Neatkarīgi no tā, vai sienu konstrukcija ir ventilēja-ma vai nav. Vācijas normatīvos iekļauti vismaz četri lieluma varianti, kas atkarīgi no konstrukcijas! Papildus tam aprēķi-nu metode (Glāsera), ar kuras palīdzību varam precīzāk noteikt konstrukcijas atbilstību. Izmaiņas nepieciešamas arī profesionālās izglītības jomā, mācību grāmatu un mācību programmu saturā. Latvijai ir milzīgs potenciāls attiecībā uz zaļo enerģiju, jāprot tikai to pacelt. Lat-vijas Būvinženieru savienībai vajadzētu aktīvi iesaistīties normatīvu izstrādē un ieviešanā.

Andris Veinbergs,SIA Knauf tehniskais vadītājs

Attēli no Knauf arhīva

Nav grūti iedomāties, ka, ņemot vērā jauno būtisko prasību, no ilgtspējīgas būvniecī-bas viedokļa materiāli ar lielāku primārās (neatjaunojamās) enerģijas patēriņu tiks vērtēti zemāk. Tas tomēr nenozīmē, ka šādi materiāli pazudīs no būvlaukumiem. Faktiski neiespējami ir iedomāties būvi bez dzelzsbetona konstrukcijām. Taču nā-kotnes kontekstā mazāk nozīmē – vairāk: mazāk transporta izdevumu, mazāk sma-gu būvkonstrukciju, vairāk vieglu siltumu un skaņu izolējošu konstrukciju. Rietumu praksē ārsienu konstrukcijās arvien bie-žāk izmanto vieglos sienu paneļus, kas atbilst pasīvo māju standartam gan sil-tumizolācijas, gan skaņas izolācijas un ugunsdrošības kritēriju ziņā, gan arī no ilgtspējīgas būvniecības viedokļa.Jau tuvā nākotnē mums nāksies saprast: lai ietaupītu enerģiju, nepietiek tikai no-siltināt ēkas un uzlabot apkures sistēmu. Ir nepieciešamas patiešām kvalitatīvas izmaiņas gan projektēšanā, gan būvnie-cībā. Divu trīs gadu garantijas laiks šajā kontekstā nav ilgtspējīgs. Lai Latvijas celtnieki patiešām reāli spētu konkurēt Eiropas un pasaules darba tirgū, aktī-vi jāseko līdzi likumdošanas izmaiņām Eiropā. Energoefektivitātes likums Lat-vijā tika pieņemts pēdējā brīdī, ar sešu

PROJEKTU fINANSIāLI ATBALSTA:

Energoefektivitāte

Masīvās konstrukcijās ir lielāks metāla patēriņš.


Būvinženieris Nr. 22 (10. 2011.)Energoefektivitāte

2003. gadā aizsāktais Latvijas un Vāci-jas vides ministriju vides aizsardzības pilotprojekts piedāvāja Latvijā dzīvok-ļu īpašnieku sabiedrībām un dzīvokļu apsaimniekošanas sabiedrībām atbalsta līdzekļus sadarbībā ar KfW banku gru-pu. Sadarbības programmas ietvaros Latvijā tika veikti energoefektivitātes pasākumi daudzdzīvokļu namos. Pie-redzējušu vācu un latviešu speciālistu uzraudzībā veica dažu ēku renovācijas pēc vācu parauga – kompleksi, energo-efektīvi risinājumi un vispārēji māju konstrukciju un inženiertehnisko ko-munikāciju renovācijas darbi. Vides aizsardzības projekta mērķis jau toreiz bija saistīts ar CO2 izmešu samazināša-nu klimata aizsardzības nolūkā. Ikviena projektā iesaistītā dzīvokļa īpašnieka cerība un mērķis – samazināt enerģijas patēriņu apkurei un karstā ūdens apgā-dei, kā arī paildzināt ēkas konstrukciju un komunikāciju lietošanas ilgumu. Rezultātā iegūtais siltumenerģijas pa-tēriņš apkurei un CO2 izmešu samazi-nājums atšķiras apkures sezonas mē-nešos, bet svārstās robežās no 30 līdz 70% salīdzinājumā ar citām tāda paša tipa nerenovētām ēkām.

Ēku renovācijas process Latvijā.Iespējas un ieguvumiĒku renovācijas pieredze Latvijā, ko tagad mēs dēvējam par energoefektīvu kom-pleksu ēku renovāciju, aizsākās jau 2003. gadā, kad ar Austrumeiropas mājokļu apsaimniekošanas iniciatīvas IWO e.V. vācu puses atbalstu no Latvijas uz Vāci-ju pieredzes apmaiņas braucienā devās vairāki ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu saistīti speciālisti.

Laika posmā no 2003. līdz 2005. gadam Austrumeiropas mājokļu apsaimnieko-šanas iniciatīva IWO e.V. sadarbībā ar toreiz Raimonda Vējoņa vadīto Latvijas Vides ministriju un KfW banku grupas finansiālo atbalstu septiņiem daudzdzī-vokļu namiem (kopā 463 dzīvokļi) veica energoefektīvu kompleksu renovāciju. Iedzīvotāji investēja kopumā 1 593 732 eiro, kas ir vidēji 3420 eiro par dzīvokļa īpašumu. 2004. gadā tika pabeigti pirmo namu siltināšanas darbi, kā rezultātā tika panākts CO2 emisiju samazinājums par 293 tonnām gadā jeb 42,5 procentiem no emisiju daudzuma pirms renovācijas, kā arī samazināts siltumenerģijas patē-riņš pirmajā apkures sezonā pēc reno-vācijas darbiem par 771 MWh jeb 42,5 procentiem. Visās projektā iesaistītajās ēkās pēc renovācijas izdevies nodroši-nāt siltumenerģijas patēriņu robežās līdz 70 kWh uz dzīvojamās platības m2. Lai arī rezultāti ir neapstrīdami un iz-mērāmi, Latvijā ne dzīvokļu īpašnieki, ne sabiedrisko ēku valdītāji nesteidza sekot šai idejai. Ar vācu speciālistu ieteikumiem renovētās mājas tika pa-beigtas, bet gan apsaimniekotāju, gan dzīvokļu īpašnieku vidū iestājās no-

vērošanas periods. Ik ziemas mēnesi, maksājot apkures rēķinus, nerenovēto ēku īpašnieki nespēj noticēt, ka var maksāt mazāk un tajā pašā laikā dzīvot komfortablāk un sakoptā vidē. Kom-pleksas renovācijas ideju tālāk attīsta un energoefektīvas renovācijas ar līdz-finansējumu atbalsta Vides aizsardzī-bas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM; agrāk Vides ministrija) no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzekļiem un Ekonomikas mi-nistrija (EM) Eiropas Reģionālās attīs-tības fonda (ERAF) projektu ietvaros.Atbalsta fondu 2007.–2014. gada plā-nošanas periods ir visai bagāts pieeja-mā atbalsta ziņā energoefektivitātei un siltumnīcas gāzu emisiju samazināju-mu veicinošām aktivitātēm. Vides ministrija uzsāk KPFI ietvaros atbalstīt sabiedrisko ēku renovācijas uz energoefektīvu risinājumu bāzes. Aktīvi KPFI līdzfinansējumu izmanto valsts un pašvaldību administratīvajām ēkām, izglītības iestādēm, tostarp ļoti novecojušajām un energoneefektīva-jām dienesta viesnīcām. KPFI finan-sēto projekta iesniegumu ietvaros gal-venais uzstādījums ir CO2 ietaupījums pēc renovācijas. Projekta iesniedzēji, formulējot renovācijas ideju, vadās pēc energoaudita pārskatā iekļautajiem ie-teikumiem, projekta mērķis ir veikt re-novācijas darbus un sasniegt pēc iespē-jas lielāku CO2 emisiju samazinājumu. Vērtēšanā tiek ņemta vērā ieguldījumu attiecība pret plānoto emisiju samazi-nājumu. Tā kā ēku vispārējais tehnis-kais stāvoklis ir samērā slikts, nopietni bojātas ir gan konstrukcijas, gan inže-

niertehniskās komunikācijas, jārēķi-nās ar papildu izmaksām ēkas vispā-rējā stāvokļa sakārtošanā, kas jāveic līdz energoefektīvo darbu uzsākšanai. Piemēram, ēku sienas, pilastri ir no-drupuši, un bez virsmu izlīdzināšanas nav iespējams uzklāt siltinājuma kārtu, līdzīgi ar papildu izmaksām jārēķinās apkures sistēmas un karstā ūdens sistē-mas sakārtošanā, jo pirms cauruļvadu siltumizolācijas tie jānomaina. Latvija, pārdodot valstij piederošās siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības jeb NDV, iegūst finansējumu KPFI fi-nansējuma nodrošināšanai. KPFI mēr-ķis ir siltumnīcefekta gāzu (SEG) emi-sijas samazināšana. KPFI konkursu ie-tvaros ir vērojama sīva konkurence. Un daudziem projektu iesniedzējiem jāat-liek pieteikto ēku renovācija, atbilstīgā ministrija lemj par līdzekļu pārdali no citām programmām, lai varētu atbalstīt pēc iespējas lielāku projektu iesniegu-mu skaitu. Projektu iesniegumu pir-mais atklātais konkurss «Energoefek-tivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās», I kārta, 2009. gads, kur atbalsta intensitāte ir 85%, CO2 emisiju samazi-nājuma efektivitātes rādītājs ir emisiju samazinājums attiecībā pret pieprasīto KPFI finansējumu ar uzstādījumu ne mazāk kā 0,25 kgCO2/Ls gadā. Fi-nansējuma saņemšanai pieteiktas gan pašvaldību administratīvās ēkas, gan skolas, gan bērnudārzi, kultūras nami un sociālās ēkas – kopumā 222 ēkas, KPFI atbalsta apmērs ir Ls 26 099 305. 2011. gadā notiek aktīvi renovācijas darbi konkursa II kārtā, kur pieejamais KPFI finansējums ir Ls 16 108 843, tā



ietvaros apstiprināts 41 projekta iesnie-gums par 126 ēkām. Sagaidāmais CO2 rādītājs vidēji ir 0,56 kgCO2/Ls gadā, kas ir visaugstākais rādītājs starp šā veida konkursiem – «Energoefektivitā-tes paaugstināšana pašvaldību ēkās» I kārtā valsts un pašvaldību profesionā-lās izglītības ēkās un augstākās izglītī-bas iestāžu ēkās. 2010. gads ir visai aktīvs gan valsts, gan pašvaldību iestādēm, jo ir iespēja pie-teikties un gatavoties vairākiem KPFI konkursiem ēku energoefektivitātes paaugstināšanas jomā. Atvērta tiek gan minētā konkursa «Energoefektivitā-tes paaugstināšana pašvaldību ēkās» II kārta, gan konkursi «Energoefektivitā-

tes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās» un «Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinā-šanai valsts un pašvaldību profesionā-lās izglītības iestāžu ēkās». Aktivitātes «Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītī-bas iestāžu ēkās» ietvaros gribētāju ir vairāk, nekā pieejams finansējums.Pieejamais KPFI apjoms ir dažāds, vis-vairāk līdzekļu atvēlēts energoefektivi-tātes paaugstināšanai pašvaldību ēkās. Jāatzīst, ka arī šajā programmā ir iespēja pieteikt pēc lietošanas veida ļoti dažādas ēkas, līdz ar to ir saprotams lielais atbal-sta apmērs šā konkursa ietvaros.

Vidējās izmaksas uz vienu ēku vislielā-kās ir valsts un pašvaldību profesionālo izglītības iestāžu ēku energoefektivitā-tes paaugstināšanai – vidēji 248 tūksto-ši latu KPFI finansējuma vienai ēkai. Jāņem gan vērā, ka šajā konkursā tiek pieteiktas samērā liela apjoma ēkas: dienesta viesnīcas un mācību ēkas. Līdzīgs izmaksu apjoms ir arī augstā-kās izglītības ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem uz vienu ēku, savukārt pašvaldību ēkām vidējas izmaksas ir teju uz pusi mazākas. Paralēli VARAM KPFI ietvaros finan-sētiem konkursiem aktīvi notiek projek-tu iesniegumu pieņemšana arī EM uz-raudzībā esošās aktivitātēs, kas vērstas uz daudzdzīvokļu dzīvojamo un soci-ālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem. 2011. gada 20. aprīlī stājās spēkā MK noteikumu Nr. 272 Noteikumi par darbības pro-grammas «Infrastruktūra un pakalpo-jumi» papildinājuma 3.4.4.1. aktivitāte Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi devītā projektu iesniegumu atlases kārta. Jaunie no-teikumi paredz, ka 9. atlases kārtā var pieteikt renovācijai arī vecākas mājas

par 1944. gadu, kā arī tās, kas nodotas ekspluatācijā pēc 2002. gada, ja vien to būvniecība uzsākta līdz 1993. gadam. VARAM aktivitāšu ietvaros jārēķinās ar lielu konkurenci, jo atšķirībā no dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu mājās pašvaldību un valsts ēku valdī-tāji nekavējas pieņemt lēmumu par re-novāciju, jo garantija ir energoresursu ekonomija, lētāka ēkas ekspluatācija un sakopta vide. KPFI programmu ie-tvaros finansējumu saņem projekti ar augstākajiem rādītājiem, tāpēc jo īpaši svarīgi ir sagatavot detalizētu pieteiku-ma dokumentāciju. Renovācijas idejas nereti atbilst pasīvo māju principiem, un risinājumi nodrošina maksimāli sa-sniedzamo efektu. KPFI pamatuzstādījums ir sasniegt pēc iespējas augstāku koeficientu attiecī-bā – tCO2/KPFI (Ls), savukārt ERAF – MWh/ERAF (desmit tūkstošiem Ls).

Svarīgi posmi, renovācijasprocesu uzsākot1. Lēmuma pieņemšana par reno-vāciju saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likumu, kas paredz, ka lēmums stājas spēkā un ir saistošs visiem dzīvokļu

Autores pētījums, izmantojot VARAM datus.



KPFI finansējums LVL (pēc sadalījuma pa konkursiem)

Apstiprināto ēku skaits

Vidējais KPFI finansējuma apmērs uz 1 ēku LVL

Energoefektivitāte



īpašniekiem, ja par to balsojuši 50% plus 1 dzīvokļa īpašnieks, tātad ja no-drošināts balsu vairākums. Nereti tiek kļūdaini uzskatīts, ka lēmumu pieņem ar vairākumu no klātesošo īpašnieku balsīm. Likums ir definējis, ka PAR jābalso vairākumam no dzīvokļu īpa-šumu skaita. Katram īpašniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu ir viņa īpašumā, bet ne vairāk kā 50% no dzīvokļu skai-ta ēkā. Lēmumu par renovāciju nevar pieņemt arī biedrības biedru vai valdes sapulcē, bet tikai un vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība. Jāņem vērā, ka at-bilstoši Dzīvokļu īpašuma likumam, kas stājās spēkā šā gada sākumā, reno-vācijas ietvaros veicot dzīvokļu logu nomaiņu, ir nepieciešams saņemt katra atsevišķā dzīvokļa īpašnieka piekrišanu logu nomaiņai tam piederošā dzīvokļa īpašumā. Šo lēmumu jeb īpašnieka vie-dokli vēlams iekļaut kopsapulces pro-tokolā, izveidojot viedokļa paušanai atsevišķu aili pie dzīvokļu īpašnieku paraksta jeb balsošanas lapā. Logu no-maiņa dzīvokļos ir attiecināma un 50% no to izmaksām tiks segti no ERAF līdzekļiem, ja kopsapulcē vai kā citā-di šī piekrišana būs saņemta. Lēmumu pieņemšana publiskajā sektorā ir salī-dzinoši vienkāršāka – viss atkarīgs no iestādei pieejamiem finanšu resursiem, kā arī līdzfinansējuma daļa ir salīdzi-noši mazāka – tikai 15%, jo līdz 85% finansē KPFI. 2. Tehniskās dokumentācijas izstrā-de. Svarīgi jau sākotnēji formulēt vē-lamo rezultātu, piemēram, ēkas teh-niskās apsekošanas atzinumā iekļaut visas ziņas par ēku, komunikācijām.

Ja apsekošanas atzinums ir nepilnīgs, nepilnīgs būs arī vienkāršotās renovā-cijas vai tehniskais projekts, un rezul-tātā, slēdzot būvniecības līgumu vai veicot iepirkuma procedūru, projekta iesniedzējam nav pietiekami detalizēti noteikti renovācijas projektā iekļauja-mie darbu apjomi. Tehniskās apsekoša-nas atzinumā ne vien jākonstatē esošo konstrukciju materiāls, veids, bet jārak-sturo arī tā nolietojuma pakāpe un jāap-kopo ieteikumi esošā stāvokļa uzlabo-šanai. Paralēli šim ziņojumam top ēkas energoaudita pārskats, kurā visbiežāk pieļautās kļūdas ir nepareiza platību noteikšana, veicot aprēķinus, kā arī pārskata 5. daļā netiek iekļauti visi ie-teicamie energoefektivitātes pasākumi. Auditora nepilnīgi noformulēta ieteica-mo pasākumu kopuma dēļ tiek liegta iespēja gan KPFI, gan ERAF projekta pieteikumā iekļaut un saņemt vēlamo 50% (ERAF) vai līdz 85% (KPFI) atbalstu atsevišķiem pasākumiem, piemēram, bēniņu durvju un lūku no-maiņai, pagraba durvju nomaiņai. MK noteikumos Nr. 272 ir noteikts, ka at-tiecināmas ir tās izmaksas, kas radušās audita 5. daļas ieteikumu īstenošanas rezultātā. Pieļaujama atkāpe – attieci-nāmas var būt arī energoefektīvu dar-bību izmaksas, kas nav minētas audita 5. daļā, ja tās ir līdz 5% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Pārsniedzot šo 5% robežu, visas izmaksas ir neat-tiecināmas. Attiecīgi, ja nepilnības nav pamanītas tehniskās apsekošanas atzi-numā un energoaudita pārskatā, visbie-žāk tās pašas kļūdas vai nepilnības ir novērojamas arī vienkāršotās renovāci-

jas projektos. Biežāk sastopamās kļū-das: nav norādīts pareizs logu skaits, nav iekļauts pietiekams skaits pagra-ba/bēniņu logu vai ventilācijas restu, netiek norādīts apjoms karstā ūdens vai apkures cauruļu nomaiņas darbiem un siltumizolācijai, nesakrīt energoaudita pārskatā ieteiktais un vienkāršotās re-novācijas projektā vai paskaidrojuma rakstā norādītais siltumizolācijas mate-riālu biezums. Minētās nepilnības rada nopietnas sekas, ja projekta iesniedzē-jam jāveic iepirkuma procedūra, lai noslēgtu būvniecības līgumu. MK no-teikumu Nr. 272 ietvaros attiecināmas ir arī tāmes izstrādes izmaksas. Parasti tās ir tāmētāja sagatavotas kontroltā-mes, kur atbilstoši projektā norādīta-jiem apjomiem iztāmēti plānotie dar-bi. Lai iegūtu pēc iespējas precīzāku priekšstatu par veicamajiem darbiem, apjomiem un izmaksām, nepieciešama detalizēta izvērstā tāme, kura noderēs, veicot iepirkuma procedūru un slēdzot būvniecības līgumu. Konkrēti jānorāda veicamo darbu apjomi, procesa sastāv-daļas un mērvienības. Pieņemot lēmu-mu par renovācijas darbiem, vadāmies pēc energoaudita pārskatā minētajiem ieteikumiem un projektā ietvertajiem risinājumiem, tomēr nereti gadās, ka projekta iesniedzējs atsakās veikt kā-dus no tehniskajā dokumentācijā ie-kļautajiem darbiem. Šādās situācijās jāņem vērā attiecīgo konkursu nosacī-jumi par sasniedzamajiem rādītājiem. MK noteikumos Nr. 272 ir nosacījums, ka pēc renovācijas jāsasniedz vismaz 20% enerģijas ietaupījums (apkure un karstais ūdens kopā), kā arī patēriņš

apkurei pēc renovācijas ēkām ar trim un vairāk stāviem nedrīkst pārsniegt 120 kWh/m2 gadā, ēkām līdz diviem stāviem – 100 kWh/m2 gadā. Pārlie-cināties par šo kritēriju izpildi var pēc energoaudita pārskata 5. un 6. daļā norādītajiem aprēķiniem. Atšķirībā no ERAF aktivitātēm, lai pieteiktos finan-sējumam KPFI fonda ietvaros, ideja noformulējama, balstoties uz energo-audita pārskatā noformulētajiem ie-teikumiem, un atbilstoši izvēlētajām aktivitātēm top paskaidrojuma raksts ar izmantojamo tehnoloģiju aprakstu. Biežāk sastopamās kļūdas ir līdzīgas: nepilnīgs energoaudits, nav uzskaitīti visi veicamie darbi; arī paskaidrojuma rakstā tās pašas nepilnības: neprecīzi noteikti apjomi, risinājumi, kā rezultā-tā neprecīza finanšu aplēse. Vērtēšanā renovācijas ideja tiek pieņemta atbil-stoši iesniegtajiem dokumentiem un iz-virzītajam darbu plānam, tomēr, veicot būvdarbu iepirkumu, jāsecina, ka ne visi nepieciešamie darbi bijuši iekļauti. Ja tiek konstatēti papildu darbi, kas kļūdas pēc nav bijuši iekļauti energo-audita pārskatā, līdz ar to arī paskaidro-juma rakstā, jāprecizē darbu apjomi un izmaksas. Protams, ar papildu darbiem saistās arī papildu izmaksas, un, pārrē-ķinot CO2 emisiju samazinājuma pēc renovācijas attiecību pret veiktajiem ieguldījumiem, rādītāji var iznākt slik-tāki, nekā sākotnēji bija plānots. Grafikā apkopota informācija par vidē-jiem sasniedzamajiem rādītājiem pēc renovācijas KPFI četros konkursos, kur redzams, ka sagaidāmais efektivi-tātes rādītājs ir salīdzinoši augsts, jo

Energoefektivitāte



pārsniedz minimālās MK noteikumos noteiktās prasības, lai kvalificētos kon-kursam. Jāuzsver, ka rādītāji atspoguļo projekta iesniedzēju uzrādītos datus, iesniedzot pieteikumu VARAM.

Kurzemē KPFI konkursa Energoefek-tivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās I kārtā startēja sešas pašvaldības, vidējais projekta īstenošanas rezultā-tā sagaidāmais efektivitātes rādītājs kgCO2/Ls (KPFI) ir 0,39, KPFI fi-nansējums – Ls 4 494 478,70, kas ir 15,11% procenti no konkursam pie-ejamā finansējuma Latvijas pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Liepāja šā konkursa I kārtā startēja ar diviem līgumiem, kuru ietvaros tiek veikti energoefektivitātes pasākumi 26 ēkās. Pieprasītais KPFI finansējums ir Ls 1 936 937,42 apmērā, kas ir 6,5% no konkursā pieejamā finansējuma ap-mēra. Līdz 2011. gada septembra sāku-

mam būvniecība bija pabeigta jau 20 ēkās. Vairākās ēkās enerģijas patēriņa samazinājumu apkurei konstatēja jau 2010. gada decembrī un 2011. gada jan-vārī, kad renovācijas darbi vēl nebija pilnībā pabeigti. Piemēram, pirmssko-las izglītības iestādē Margrietiņa saska-ņā ar plānoto pēc renovācijas darbiem jāsasniedz 40% enerģijas ietaupījums, savukārt izmērītais patēriņš liecina par vidēji 58% enerģijas ietaupījumu. Bērnu un jauniešu tehniskās jaunrades centra renovācijas projekta ietvaros plā-notais enerģijas ietaupījums bija 58%, bet vidējie rādītāji renovācijas procesā 2010./2011. gada ziemā, pēc izmērīta-jiem datiem, ir 63% enerģijas patēriņa samazinājuma. Liepājas pilsētas paš-valdības izpilddirektora vietnieks ne-kustamā īpašuma jautājumos Mārtiņš Tīdens uzskata, ka sasniegtie rezultāti ir ievērojams pašvaldības ēku uzturēšanas izmaksu samazinājums, kā arī liels iegu-vums komforta līmeņa paaugstināšanā.

Projektu ietvaros ir svarīgi piesaistīt zinošus speciālistus, kuru zināšanas, pieredze un prasmes nodrošina kva-litatīvas tehniskās dokumentācijas izstrādi un dzīvotspējīga projekta idejas sagatavošanu.1. Būvdarbu veicējs, būvniecības lī-guma noslēgšana. Atkarībā no pilnva-rotās personas renovācijas projektam jā-izvēlas piemērota iepirkuma procedūra. Gadījumos, kad projekta iesniedzēja ir pašvaldības kapitāldaļu turētāja – paš-valdība, pašvaldības struktūrvienība vai kapitālsabiedrība –, tiek piemērots Publisko iepirkumu likums. Tas paredz izvēlēties saimnieciski izdevīgāko pie-dāvājumu vai pretendentu pēc zemākās cenas principa. Izvēles kritēriji jānosa-ka iepirkuma nolikumā. Savukārt, ja projektu iesniedz, piemēram, dzīvokļu īpašnieku sabiedrība (DzĪB, DzĪKS) vai komersants, kas nav valsts vai pašvaldī-bas kapitāldaļu turētājs (ERAF aktivitā-te daudzdzīvokļu māju siltināšanai), jā-

piemēro 2008. gada 5. februāra MK no-teikumi Nr. 65 Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem. Mi-nēto MK noteikumu ietvaros iepirkuma procedūra Iepirkumu uzraudzības birojā jāizsludina, ja būvniecības apmērs pa-redzēts virs Ls 120 000 bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Slēdzot būv-niecības līgumu, svarīgi atrunāt atbil-dības robežas, MK noteikumi Nr. 272 paredz, ka no 2012. gada 1. janvāra ie-sniegtajiem renovācijas projektiem būv-niecības izmaksas būs attiecināmas, ja ir apdrošināta projektētāja profesionālā ci-viltiesiskā atbildība par apdrošinājuma summu, kas nav mazāka par 100 000 latu gadā, kā arī ir apdrošināts būvnie-cības garantijas laiks uz vismaz diviem gadiem no objekta nodošanas eksplua-tācijā brīža par apdrošinājuma summu, kas nav mazāka par pieciem procentiem no projekta kopējo būvniecības izmak-su apmēra, vai ir izsniegta Latvijas


Projekta īstenošanas rezultātā sagaidāmais efektivitātes rādītājs – kgCO2/Ls

Pirmsskolas izglītības iestāde Margrietiņa.

Energoefektivitāte



Republikā reģistrētas kredītiestādes garantija būvniecības garantijas lai-kam ar termiņu vismaz divi gadi no objekta nodošanas ekspluatācijā brī-ža par galvojuma summu, kas nav mazāka par pieciem procentiem no projekta kopējo būvniecības izmaksu apmēra. Šādu prasību iekļaušana MK noteikumos ir pozitīvi vērtējama, jo nodrošina kvalitatīvu projekta do-kumentāciju un garantē būvniecības defektu novēršanu visu garantijas laiku pēc darbu pabeigšanas. Būv-uzņēmējam jāņem vērā, ka laikus nepamanīti vai tāmē neietverti darbi būs jāveic bez papildu finansējuma. KPFI projektu konkursos nav iekļau-tas prasības attiecībā uz garantijas laika apdrošināšanu, tomēr, veicot iepirkuma procedūru tehniskās do-kumentācijas izstrādei un būvniecī-bai, projekta iesniedzējam ir tiesības prasīt no pretendenta gan garantijas

laika apdrošināšanu, gan projektētāja profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.2. Būvniecības process. Renovāci-jas idejas pašā sākumā mēs mēģinām apkopot veicamos darbus, parasti prioritārās darbības ir ārsienu silti-nāšana, bēniņu vai jumta siltināšana, jumta nomaiņa, logu un durvju no-maiņa ēkā, kā arī apkures sistēmas modernizācija.

(Turpinājums nākamajā numurā)

Signe Kajaka,Kurzemes reģionālās enerģētikas un

attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāja,RTU lektore

Mārtiņa Tīdena fotoPROJEKTU fINANSIāLI ATBALSTA:

Bērnu un jauniešu tehniskās jaunrades centrs Liepājā.

Līgums tika parakstīts 2010. gada 16. septembrī, darbi jāpabeidz 2011. gada oktobrī.Projekta īstenošanas rezultātā jāsasniedz energoefektivitātes rādītājs – siltum-enerģijas patēriņš apkurei 56,8 kWh/m2 gadā, oglekļa dioksīda emisiju sama-zinājuma efektivitātes rādītājs 0,566 kgCO2/Ls gadā, oglekļa dioksīda emisi-ju samazinājums 25,28 t CO2 gadā.Projekta kopējās izmaksas –Ls 138 088,67,AS Rīgas Aeronavigācijas institūts līdzfinansējums – Ls 69 455,27.


EnergoefektivitāteAeronavigācijas institūtāKPFI projekta ietvaros Aeronavigā-cijas institūtā tika plānota logu un durvju nomaiņa, bēniņu pārseguma, ķieģeļu mūra un pamatu siltināšana, ieejas mezgla rekonstrukcija, siltum-mezgla renovācija (siltummaiņu, sūk-ņu, regulējošo vārstu un automātikas nomaiņa), elektriskā apgaismojuma nomaiņa.


Energoefektivitāte



Patlaban ir īpaši jārehabilitē pagājuša-jā gadsimtā būvētās ēkas, kurās vairāk nekā 40–60 gadu un pat ilgāk lietotās sistēmas ir jānomaina un jāsakārto.Īpaši gribu pievērst kolēģu, arhitektu, būvinženieru un būvtehniķu, uzmanību māju tehniskās apsekošanas – inženier-tehniskās diagnosticēšanas nozīmīgu-mam. Ēku tehniskās apsekošanas – in-ženiertehniskās diagnosticēšanas pro-cesa laikā jābūt atbildīgiem, skrupu-loziem un profesionāliem. Praktiskajā darbībā esmu saskāries gan ar pavirši un formāli uzrakstītiem «tehniskiem slēdzieniem», nevis tehniskās apseko-šanas atzinumiem, gan ar tikpat pavirši un bezatbildīgi izstrādātiem tehniska-jiem projektiem, to ekspertīzēm, līdz ar to visu atbildību noveļot uz būvnieku, kas arī dažkārt tikpat bezatbildīgi mēdz veikt būvdarbus, aizbildinoties, ka, lūk, projekts nepilnīgs…Tā, piemēram, bija ar kādas Latvijas augstskolas ēkas tehniskā projekta

Energoefektivitāte

Diagnoze ēkaiKompleksi renovējamo ēku (Latvijas augstskolu, pašvaldību publisko, ražotņu, sociālo māju u. c.) tehniskās apsekošanas atzinuma un energoaudita pārskata sagatavošanas organizatoriskie un tehniskie aspekti vispirms apjaušami caur jē-dzienu «diagnostika». Kāpēc? Ar diagnostiku saprotam «slimības» noteikšanu pēc raksturīgajām pazīmēm. Diagnostika nodarbojas ar sistēmu stāvokļa iden-tificēšanu, tas ir, tehnisko sistēmu darbīguma pārbaudi un defektu noteikšanu, šaurākā nozīmē – diagnostika ir tehnisko paņēmienu kopums, ar kuriem atklāj sistēmu (iekārtu, ierīču) bojājumus un disfunkcijas. Mājas «asinsrites» sistēma ir aukstā un karstā ūdens apgādes sistēma, kanalizācijas sistēma, kā arī apkures sistēma, ventilācijas sistēma, elektroapgādes sistēma u. c.

būvekspertīzi, ko veicām pēc VARAM pasūtījuma kopā ar energoauditoru, kuras gaitā arī papildus termografējām ēkas norobežojošās konstrukcijas gan no iekšpuses, gan ārpuses. Ekspertīzes laikā atklājās daudzas pro-jekta nepilnības un neatbilstības tām prasībām, kas nodrošinātu oglekļa diok-sīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītāju, kurš raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto KPFI finansēju-mu un nav mazāks par 0,56 kgCO2/Ls, siltumenerģijas patēriņš apkurei nepār-sniedz 65,50 kWh/m2 gadā un oglekļa dioksīda emisijas samazinājums nav mazāks par 116,48 tonnām CO2 gadā. Viens no minēto trūkumu cēloņiem – nepilnīgs projektēšanas uzdevums, uz kuru projekta autoram bija izdevīgi at-saukties, nevis papūlēties, lai sasniegtu apsolīto mērķi. Nav vajadzības pārstāstīt ar LR Mi-nistru kabineta 2001. gada 16. oktobra

noteikumiem Nr. 444 apstiprināto Lat-vijas būvnormatīva LBN 405-01 Būvju tehniskā apsekošana saturu. Gribu tikai atgādināt šo noteikumu vienu punktu: par tehniskās apsekošanas uzdevuma sastādīšanas nepieciešamību kā līguma par tehnisko apsekošanu pirmā un ne-atņemamā līguma sastāvdaļu.Mērķis taču ir atrast iespējamās «sli-mības» cēloņus, lai tos novērstu. Kom-pleksi renovējamai mājai tehniskās ap-sekošanas uzdevums jāsastāda iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotajai perso-nai – pārvaldniekam (citos gadījumos mājas pārvaldniekam vai arī dzīvokļu īpašnieku biedrībai), uzticot sertificē-tiem būvinženieriem, sanitārtehnikas būvinženieriem, tas ir, sertificētu speciā-listu grupai, konkrētās ēkas «slimības» simptomu, piemēram, sienu pelēšanas, pamatu vai sienu plaisu, šuvju deherme-tizācijas, šuvju tecēšanas parādīšanās cēloņu, noskaidrošanu, apkures sistēmas vispusīgu un detalizētu esošā stāvokļa izpēti un tās darbspējas efektivitāti, vē-dināšanas un ventilācijas sistēmu kanālu tehniskā stāvokļa izpēti, siltumapgādes un apkures cauruļvadu esošās azbesta siltumizolācijas esamību, kas ir kaitīga cilvēku veselībai. Uzdevums – tehnis-kās apsekošanas atzinuma noslēgumā izstrādāt konkrētus priekšlikumus pro-jektēšanas uzdevuma sastādīšanai ar mērķi panākt oglekļa dioksīda emisiju, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģi-jas patēriņa samazinājumu.Nevienas ēkas kompleksās renovācijas projektēšanas uzdevums un līdz ar to arī būvprojekts nevar tikt izstrādāts bez energoaudita pārskata izstrādes.

jeb Tehniskā apsekošana un energoaudita pārskats

Ēkas balkona un sienas sadurvietas mezglanepareizā konstruktīvā risinājuma sekas – lietus ūdens ilgstošā iedarbība sapūdējusi ne tikai loga koka rāmi, bet arī sabojājusi ārsienas paneli, atsegts stiegrojums.

Ēkas fasādes termogrāfijas piemērs.Termogrammas autors Vilis Krūmiņš

Visbiežāk ēku pagrabos sastopamo cauruļvadu un to siltumizolācijas tehnis-kais stāvoklis.



Lai novērtētu ēkas energoefektivitāti, jāveic ēkas energoaudits. Tā ir ēkas apsekošanas un datu analīzes procedū-ra, kas tiek veikta, lai noteiktu enerģi-jas plūsmu ēkā un izvērtētu enerģijas taupīšanas iespējas. Izmantojot termo-grāfu, var noteikt norobežojošo kons-trukciju un veikto būvdarbu kvalitāti, siltumpārejas pretestības vienmērību, ir iespējams konstatēt termiskos tiltus, defektus konstrukcijās (plaisas) u. c. Tiesa gan, termogrāfijas veikšana ēkai ir iespējama tikai apkures periodā.Ēkas kompleksās energoefektīvās reno-vācijas būvniecības pasākumu kopums ietver mājas tehniskās apsekošanas at-zinuma sagatavošanu, tostarp spiedie-na testu, un ēkas inženiertīklu tehniskā stāvokļa pārbaudi, tostarp ventilācijas un vēdināšanas sistēmu darbspējas un faktiskās gaisa plūsmas ātruma mē-rījumus, ēkas energoaudita pārskata sagatavošanu, tostarp termogrāfiju, projektēšanas uzdevuma sastādīšanu, būvprojekta izstrādi, būvdarbu procesu un ēkas pieņemšanu ekspluatācijā pēc renovācijas būvdarbu pabeigšanas.Esmu pārliecinājies, ka tehniskās ap-sekošanas atzinumu un energoaudita pārskatu nepieciešams sagatavot vien-laikus, lai atvieglotu projektēšanas uzdevuma sagatavošanu un nepieļautu atšķirīgus secinājumus.Abu speciālistu – sertificēta energoau-ditora un sertificēta būveksperta – ko-pīgs mājas apsekošanas darbs ir nepiecie-šams maksimāli objektīvas informācijas iegūšanai un šādu datu saskaņošanai: ēkas tipa vai sērijas identificēšanai, pār-segumu un citu segto būvkonstrukciju


parametru noteikšanai, telpu un virsmu platību saskaņošanai, būvizstrādājumu fizikālo īpašību noteikšanai, saskaņotai terminoloģijai, inženierkomunikāciju teh-niskā stāvokļa noteikšanai, saskaņotiem energoaudita un tehniskās apsekošanas priekšlikumiem, saskaņotam renovācijas būvdarbu izmaksu novērtējumam.Rezultātā tiks iegūts komplekss doku-ments ar abu jomu speciālistu parak-stiem, kas nodrošinās un atvieglos mak-simāli detalizēta projektēšanas uzdevu-ma sagatavošanu būvprojekta izstrādei.Kompleksā energoaudita un tehniskās apsekošanas atzinuma sagatavošanas laikā konstatētos ēkas tehniskā stāvok-ļa defektus, kas nav ne tieši, ne netieši saistīti ar energotaupīšanu, apraksta un noformē pārskata atsevišķā pielikumā.Energoefektivitātes paaugstināšanas pa-sākumi KPFI ietvaros paredz arī vairāku citu būtisku ēkas elementu renovāciju, piemēram, aukstā ūdens apgādes un kanalizācijas, elektroapgādes, uguns-drošības sistēmas remontu vai nomaiņu, ja vien tas norādīts kā nepieciešamī-ba tehniskās apsekošanas atzinumā un energoaudita pārskatā. Šo sistēmu bū-tisku defektu vai pirmsavārijas stāvokļa novērtējums dos iespēju ēkas ekspluatē-tājiem pieņemt lēmumu par atbilstošu renovācijas būvdarbu pasūtīšanu.

Oskars Caune, būvinženierisAutora foto

Energoefektivitāte

TEHNISKĀS APSEKOŠANAS UZDEVUMS

(Katrā individuālā gadījumā Pasūtītājs kopīgi ar Apsekotāju (-iem) var papildināt/precizēt uzdevuma apjomus un prasības, ieskaitot spiediena testu u. c.)Tehniskās apsekošanas mērķis: ēkas, to daļu patiesā tehniskā stāvokļa – bojājumu apjomu apzināšana, nepieciešamās informācijas ieguve detalizētai projektēšanas uzdevuma sastādīšanai, būvprojekta izstrādei un vienkāršotās energoefektīvas renovācijas būvprojekta izstrādei un renovācijas būvdarbu izpildei. Būvobjektu apseko, pamatojoties uz:I. LBN 405-01 Būvju tehniskā apsekošana un tā pielikumu šādā apjomā, nepieciešamības gadījumā veicot konstrukciju atsegumus, kā arī novērtējot tehniskā nolietojuma pakāpi procentos (%)• Brauktuves, ietves, celiņi un saimniecības laukumi (segums, materiāls, apdare)• Nožogojums un atbalsta sienas• Pamati un pamatne, apmales• Nesošās sienas, ailu sijas un pārsedzes• Pašnesošās sienas • Šuvju hermetizācija, hidroizolācija un siltumizolācija (konstatētās deformācijas, bojājumi un to

iespējamie cēloņi)• Pagraba, starpstāvu, bēniņu pārsegumi• Jumta elementi: nesošā konstrukcija, jumta klājs, jumta iesegums, lietus ūdens novadsistēma (Jumta konstrukcijas, ieseguma un ūdens noteku sistēmas veids, konstrukcija un materiāls. Savietotā jumta konstrukcija un materiāls. Konstatētie defekti un to iespējamie cēloņi. Gaisa apmaiņa, temperatūras un gaisa mitruma režīms bēniņos. Tehniskā stāvokļa novērtējums kopumā pa atsevišķiem konstrukciju veidiem.) Uzdevumā jāapraksta: balkoni, lodžijas, lieveņi, jumtiņi, kāpnes un pandusi, ailu aizpildījumi: vārti, ārdurvis, iekšdurvis, logi,

lūkas, ventilācijas šahtas un kanāli, iekšējā apdare un arhitektūras detaļas, ārējā apdare un arhitektūras detaļu tehniskais stāvoklis

• Inženierkomunikācijas: aukstā ūdens un kanalizācijas cauruļvadi, ventiļi, krāni, sanitārtehniskā iekārta, ūdens patēriņa skaitītāji, karstā ūdens cauruļvadi, to izolācija, ventiļi, krāni, ūdensmaisītāji, žāvētāji, ūdens patēriņa un siltumenerģijas patēriņa skaitītāji, apkures sistēma, tās cauruļvadi, stāvvadi, ventiļi, cauruļvadu izolācija, apkures katli, siltummaiņi, mēraparāti, automātika, centrālapkures radiatori, kaloriferi, konvektori un to pievadi, siltuma regulatori, ventilācija un vēdināšana

• Raksturot ēkas vispārējo tehnisko nolietojumu• Secinājumos un ieteikumos norādīt apstākļus, kuriem pievēršama īpaša vērība būvprojektēšanā

vai renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu veikšanā. Nepieciešamie pasākumi (renovācija, rekonstrukcija, restaurācija) būves turpmākās ekspluatācijas nodrošināšanai, galvenie veicamie darbi. Emisijas samazinājums attiecībā pret projektam pieprasīto KPfI finansējumu nedrīkst būt mazāks par x kgCO2/Ls, siltumenerģijas patēriņš apkurei nedrīkst pārsniegt y kWh/m2 gadā un oglekļa dioksīda emisijas samazinājums nedrīkst būt mazāks par z tonnām CO2 gadā).

Tehniskās apsekošanas atzinumu ieteicams noformēt saskaņā ar LBN 405-01 pielikumu, t. sk. sniegt arī pieejamās vispārīgās ziņas par būvi un situācijas raksturojumu.

www.buvinzenierusavieniba.lv 41


Fasādes apdare: akmens vate PAROC FAS3 – 150 mm, 200 mm, FAL1 – 200 mm, 250 mm. Aptuvenā U vērtī-ba – 0,17 W/m2K (pēc LBN normām ir 0,30 W/m2K). Jumts – 200 mm vate + 20 mm vēja membrāna, kā arī tvaika/antikondensāta plēves. Ap-tuvenā U vērtība jumtam – 0,15 W/m2K. Galvenās metāla konstrukcijas tiek atdalītas no fasādes ar termis-kiem pārrāvumiem (neoprēna, PVC elementi), lai novērstu aukstuma piekļūšanu ēkas sienām. Ārsienu sil-

Objekts: daudzstāvu dzīvojamā ēka Antonijas ielā 16a, Rīgā. Pasūtītājs: SIA La-rix Property. Ģenerāluzņēmējs: SIA Āboltiņa būvuzņēmums AG (no 2010. gada turpina), SIA PBLC (no 2009. gada sākuma līdz 2009. gada beigām). Fasādes darbu apakšuzņēmējs: SIA Centrum Baltija.

Moderni un efektīvi

tināšanas kārtu biezums ir optimizēts, lai sasniegtu augstu energoefektivitāti. Ēkai ir divu veidu ārsienas.Ārsienas dzīvokļu zonās būvētas no 300 mm keramzītbetona blokiem un siltinātas ar 150 mm biezu akmens vati, savukārt kāpņu telpu zonā ārsie-nas būvētas no dzelzsbetona un nosil-tinātas ar 200 mm biezu PAROC izolā-cijas slāni. Abi pīrāgi nodrošina kopē-jo ārsienu siltumcaurlaidības vērtību U~0,17 W/m2K (pēc LBN normām noteikts 0,30 W/m2K).

Tehnoloģijas


Būvinženieris Nr. 22 (10. 2011.)Tehnoloģijas


Siltināšanā tika izmantota PAROC ak-mens vate, kas ir absolūti ugunsdrošs materiāls (A1 klase – nedegošs), ak-mens vate «elpo», līdz ar to tiek uzla-bots klimats ēkas iekštelpās. Šis mate-riāls siltināšanai tika izvēlēts arī augsto akustisko īpašību dēļ.Akmens vates stiprināšana tiek veik-ta, izmantojot EJOTHERM dībeļus, kas neitralizē aukstuma tiltiņus, kuri rodas, izmantojot standarta dībeļus. EJOTHERM dībelis tiek iedziļināts par ~20 mm dziļāk nekā akmens va-tes līmenis un nosegts ar to pašu ak-mens vates ripu, respektīvi, metāla un plastmasas dībelis atrodas zem vates, nevis virspusē.Projektā liela uzmanība tika pievērsta logu energoefektivitātei – izvēlēti koka logi ar trīskāršu stiklojumu un energo-efektīviem atdalošajiem profiliem starp stikliem (Swispacer). U vērtība logiem (rāmis + pakete) ir ~1,1 W/m2K, stiklo-jumam – ~0,6 W/m2K. Pasīvam logam U vērtība ir ~0,85 W/m2K. Logu ele-mentus noteica, izmantojot Pilkongton (Anglija) simulācijas datorprogrammu. Logos ir ventilācijas restes ar skaņu slāpējošām membrānām, kas nodroši-na gaisa pieplūdi dzīvokļiem. Logi tiek montēti, ievērojot ProClima (Vācija) tehnoloģiju.

Signe ZuševicaArtūra Kozuļa foto



Kā vienkāršākais analogs būtu mina-mi sausie maisījumi, piemēram, flīžu līmes, apmetumi un tamlīdzīgi, kam CE marķējums uzdrukāts uz iepako-juma. Tiem CE marķējumu ieviesa kādus gadus piecus pirms logiem. Pieļauju, arī šajā jomā lielākajai daļai būvnieku CE marķējumā minētās kla-ses neko neizsaka, lai arī tur ir vērtīga informācija, kā novērtēt šos produk-tus, piemēram, pēc «salizturības», kas ārdarbiem būtu daudz būtiskāks kritērijs par «zemāko cenu».Obligātas logu marķēšanas ar CE mar-ķējumu Eiropas mērogā mērķis bija sniegt konkrētu un salīdzināmu infor-māciju par katra loga veiktspēju (īpašī-bām). Latvijā jau būs pagājuši divi gadi kopš šīs obligātās prasības. Tomēr, jo vairāk mēs attālināmies no šā termiņa, jo mazāk tas kādu mūsu valstī interesē.Problēma ir šāda: ja visi būvniecības procesā iesaistītie posmi nezina un neprot lasīt šos CE marķējumus, no tiem nav nekādas jēgas! Pietiek izkrist tikai vienam ķēdes pos-mam (projekts – iepirkums – iebūve – uzraudzība), lai galarezultātā vairs ne-būtu kam prasīt atbilstību kritērijiem. Situāciju sarežģī arī tas, ka nestandarta

logiem šādam marķējumam ir nepie-ciešami individuāli dati, tas nozīmē pa-pildu «birokrātiskas» problēmas ražo-tājam. Tātad viņš nav ieinteresēts šādas marķēšanas veikšanā.Reāli CE marķējumam būtu jāaizstāj pierastā parauga atbilstības deklarā-cija atbilstoši MK noteikumiem Nr. 181, kam logu jomā patlaban ir visai dažāda interpretācija, un visa uzma-nība būtu jāvelta logu konstrukciju faktiskās atbilstības novērtēšanai kaut vai tiem pašiem CE marķējumā minē-tajiem datiem.CE marķējums NEGARANTĒ konkrē-tā loga kvalitāti un pat to, ka tajā norā-dītā informācija ir atbilstoša, tomēr:• pēc CE marķējuma formas un tur

minētās informācijas var gūt priekš-statu par konkrētā ražotāja iespējām un kompetenci;

• ar CE marķējumu produkciju drīkst marķēt tikai uzņēmumi, kam ir at-bilstoši līgumi, CE deklarācija un dažādi citi apliecinājumi (tā uz-raudzība gan ir konkrētās valsts kompetencē un spējā/nespējā to no-drošināt, tātad, iegādājoties gan im-portētos, gan Latvijā ražotos logus, būtu jāņem vērā arī šis faktors);

Logi. CE marķējums –mums to vajag vai ne?

Tehnoloģijas

Būvniecībā CE marķējums nav tik sens kā elektroprecēm, rotaļlietām un citām precēm, kam tas kalpo kā apliecinājums minimālo drošības prasību izpildei. Būv-materiāliem tas ir to veiktspējas apliecinājums, vienkāršāk – to īpašību raksturo-jums un vienlaikus atbilstības deklarācija.

• ar CE marķējumu drīkst marķēt ti-kai uzņēmumi, kam ir nodrošināta atbilstoša ražošanas kontrole (tās uzraudzība atkal ir katras konkrētās valsts kompetencē, turklāt ražoša-nas kultūra katrā valstī ir atšķirīga, kas arī būtu jāņem vērā);

• visi CE marķējumā minētie rakstur-lielumi ir noteikti atbilstoši vieno-tiem standartiem, atbilstoši vienādi apzīmēti un visiem saprotami;

• un laikam jau pats galvenais – visām CE marķējumā minētajām raksturlie-lumu vērtībām ir jābūt pierādāmām, un šos pierādījumus ir tiesības pie-prasīt pirms logu iebūves (protams, ir jāprot šos pierādījumus atbilstoši novērtēt un, galvenais, identificēt ar piegādāto konstrukciju!).

Vērtējot būvniecības situāciju mūsu valstī, varam vien konstatēt, ka jau-tājums «Vai mums ir vajadzīgs CE marķējums logiem?» ir pilnībā atstāts katra tirgus dalībnieka ziņā. Līdz ar to šādi marķētu logu kļūst arvien ma-zāk, bet pēc savas būtības būvniecī-bas procesā tas netiek izmantots tik-pat kā nekur.Lēmums, vai tā ir nevajadzīga birokrā-tija vai liecība par to, ka šo logu vispār drīkst iebūvēt konkrētajā būvē, pretstatā pārējai Eiropai pie mums atkal ir atstāts katra būvniecības dalībnieka ziņā...Tātad CE marķējums logiem ir nevie-nam nevajadzīgs papīrītis vai kārtējā iespēja, kas netiek izmantota, lai kaut cik sakārtotu šo būvniecības nozari?

Atis Jumiķis, SIA Rehau tehniskais konsultants


Būvinženieris Nr. 22 (10. 2011.)Tehnoloģijas

Logi, to izvēle, iebūve

Prasības logamLabs, kvalitatīvs logs katra mājokļa īpašnieka skatījumā būs citāds: vienam svarīgāks ir maksimāls dienas gaismas daudzums telpā, tātad logiem jābūt ar iespējami lielāku stiklojuma laukumu; otram vajag vairāk svaiga gaisa telpā, ko iegūst ar vēdināšanu; trešajam sa-vukārt nozīmīgāks ir loga estētiskais izskats. Tomēr visos gadījumos visiem pasūtītājiem būs viena kopēja prasība logiem – tiem jābūt enerģiju taupo-šiem, jānodrošina iespējami mazāki siltumenerģijas zudumi.Svarīgākie loga veiktspējas raksturlielu-mi tā energoefektivitātes izvērtēšanā ir siltumcaurlaidība, gaisa caurlaidība un vēja slodžu izturība. Nenoliedzami, jo šie rādītāji būs labāki, jo logs izmaksās dārgāk. Bieži praksē ir tā, ka pasūtītājs vēlas labu logu, taču par iespējami zemu cenu. Un «ekonomija» visbiežāk tiek panākta, dodot priekšroku nevis siltum-izolācijas ziņā labākajam, bet gan logam ar salīdzinoši viduvējiem parametriem. Ievērojot loga kalpošanas laiku un aiz-vien pieaugošās kurināmā izmaksas, šāds risinājums nav uzskatāms par tālre-dzīgu. Ņemot vērā aso konkurenci ražo-tāju starpā un to, ka klients neorientējas logu tehniskajos rādītājos, bieži negod-prātīgs ražotājs klientam noklusē savas

Logs ir ēkas norobežojošo konstrukciju sastāvdaļa, kas atšķirībā no sienām un jumta laiž cauri dienas gaismu, nodrošina telpu vēdināšanas iespējas un, ja tajos ir iebūvētas speciālas ventilācijas ietaises, spēj nodrošināt kontrolēta daudzuma svaiga gaisa pieplūdi telpās, tas ir, telpu mikroventilāciju.

produkcijas zemākus tehniskos rādītā-jus, bet akcentu liek uz cenu.Tātad pasūtītājam jāspēj, pirmkārt, no-teikt nepieciešamās tehniskās prasības logam un, otrkārt, izvērtēt loga ražotāja iesniegto (obligāta prasība) atbilstības deklarāciju, kur pieprasīto loga veikt-spējas raksturlielumu skaitliskās vērtī-bas ir apstiprinātas ar akreditētu labo-ratoriju pārbaužu aktu kopijām. Kopš 2009. gada 1. februāra visiem lo-giem jābūt noteiktam, Eiropas Savienības prasībām atbilstošam CE marķējumam.Jāzina, ka atšķirībā no vecajiem logiem, pakešlogu gadījumā vairs nenotiks svai-ga gaisa pieplūde telpā caur loga neblī-vumiem. Jaunie logi faktiski ir hermē-tiski. Tāpēc reizē ar logu nomaiņu ir jā-risina telpu ventilācijas jautājums. Ļoti bieži tiek nepareizi uzskatīts, ka telpu ventilāciju nodrošina ēkās izbūvētās ventilācijas šahtas. Tās pārsvarā gadīju-mu kalpo tikai «vecā» gaisa izvadīšanai no telpām, bet, lai tas notiktu, ir jāno-drošina svaiga gaisa pieplūde. Tikai tādā gadījumā notiks pilnvērtīga telpu venti-lācija un neradīsies tādas problēmas kā kondensāts uz logu stikliem un pelējums uz logu ailes un telpu ārsienām.Minimāli nepieciešams logu vērtnēs ie-būvēt speciālās mikroventilācijas ietai-ses (lūdzu nejaukt ar tā saukto ziemas

vēdināšanu, kas faktiski ir loga vērtnes blīvējuma pakāpes samazināšana un at-griešanās pie vecajiem, neblīvajiem lo-giem), kas nodrošina kontrolēta svaiga gaisa daudzuma ieplūdi telpā.

Logu iebūvēšanaKvalitatīva logu montāžas nodrošināša-na praksē ir ļoti būtiska. Loga kalpoša-nas kvalitāti ilgtermiņā nosaka montāžas šuves termoizolācijas slāņa ilgmūžība, ko nav iespējams nodrošināt bez hid-roizolācijas un tvaika izolācijas slāņu izveidošanas montāžas šuvē. Diemžēl tādā veidā, kādā 95% gadījumu mūsu valstī tiek iebūvēti logi, montāžas šuve savas termoizolācijas īpašības pienācīgā kvalitātē saglabās vien divus trīs gadus. Te vainojams ir nevis logs vai izmanto-tie materiāli, bet gan nepilnīga montāžas operāciju izpildes tehnoloģija, cenšoties piedāvāt (pasūtīt) logu montāžas darbus par mazākām izmaksām.Pēdējā laikā populāri kļuvuši apgalvo-jumi, ka pareizāk būtu logu montāžas putas aizvietot ar citiem materiāliem: minerālvati vai akmens vati, pakulām, saspriegtajām porolona lentēm u. c. materiāliem. Pilnīgi noteikti varam apgalvot, ka visi šie materiāli spēj nodrošināt kvalitatīvu un ilglaicīgu logu montāžas šuves ter-moizolāciju ar nosacījumu, ja tie tiek pareizi iebūvēti un ja tiek nodrošināta šo termoizolācijas materiālu aizsardzība pret piesātināšanos ar ūdens tvaikiem vai pret tiešu mitruma nokļūšanu tajos, izmantojot speciālās tvaika un hidro-izolācijas barjeras. Ļoti svarīga ir arī pareiza logu bloka uzstādīšanas vietas



izvēle ēkas sienas biezumā. Ne vienmēr pareizi ir likt jauno loga bloku vecā loga vietā, īpaši, ja ēkas siena tiek siltināta. Pareizi ir loga bloku novietot maksimāli tuvu ēkas sienas siltināšanas slānim vai virs tā, atrisinot logu bloka mehāniskās slodzes (svara) uzņemšanas problēmu.Jebkuru neskaidrību gadījumā iesakām sazināties ar speciālistiem (tostarp Lat-vijas Logu un durvju ražotāju asociā-cijā) pirms logu izvēles, to pasūtīšanas un nomaiņas, jo ir daudz vieglāk palī-dzēt izdarīt pareizu izvēli, nevis risināt problēmas, kas radušās nepareizas vai nemākulīgas logu izvēles dēļ.

Ivars Brants, Latvijas Logu un durvju ražotāju

asociācijas izpilddirektors

Tehnoloģijas



uzliktas uz ļoti slikti sagatavota apakš-klāja, nekvalitatīvi veikti salaidumi pie skursteņiem, nepareizi pieliktas satekas. Šo kļūdu pamatā ir nepareiza darbu secība, jo vispirms tika noklāti taisnie gabali, mezglus atstājot beigās. Laikus pieaicināts eksperts būtu vērsis uzmanību uz kļūdām darbā un palīdzē-jis rast optimālu risinājumu, savukārt pasūtītājam tas būtu izmaksājis par vie-nu jumtu lētāk, jo tagad šis jumts jāliek no jauna.

Tendences jumtu materiālu izvēlēKvalitatīvs, no izturīgiem materiāliem būvēts jumts var kalpot līdz pat 100 gadiem, tāpēc priecē fakts, ka, salī-

dzinot ar pirmskrīzes periodu, ir mai-nījusies izpratne par jumta materiālu izvēli. Tagad biežāk tiek būvēts sev. Salīdzinoši maz ir to būvju, kas do-mātas pārdošanai. Līdz ar to materiālu izvēlē dominē divas tendences: vieni meklē labāko (piemēram, neskatoties uz krīzi, izvēlas ekskluzīvo glazēto kārniņu), otri izvēlas lētāko. Sen zi-nāms, ka skopais maksā divreiz, tā-pēc, liekot jumtu, par prioritāti iesaku uzskatīt kvalitāti un estētiskās katego-rijas, jo labam jumtam jākalpo vismaz pusgadsimtu. Ko darīt?1) Koncentrējieties uz materiālu un

izvēlieties to, kas patīk un ir «ilg-spēlējošs».

2) Izpētiet tirgu un cenu piedāvājumu.3) Izvērtējiet savu budžetu.Ja nepietiek līdzekļu kvalitatīva jumta izveidei, labāk veikt sīkus remontus un pagaidīt līdz brīdim, kad būs nauda. Pie šodienas pozitīvajām tendencēm var pieskaitīt lielāku sapratni par vēr-tību attiecībām. Dārga, laba māja prasa arī dārgu jumtu. Agrāko gadu kļūdas varam redzēt, piemēram, Baltezerā, kur ir mājas par miljonu, bet laba jumta vietā uzlikts, piedodiet, krāms par pāris tūkstošiem.Tuvojoties ziemai, vēlos ieteikt namu apsaimniekotājiem nenoslinkot un uz-kāpt uz jumta, lai iztīrītu ūdens noteces teknes un pārbaudītu jumtu kores un savienojumu vietas, sevišķi tās, kas no-klātas ar hermētiķiem. Laikus novērsti bojājumi palīdzēs ietaupīt tūkstošus.

Armands Liede,Dipl. ing., jumiķa amata meistars

Liekot jumtu,aiciniet talkā ekspertus1996. gadā tika atjaunota Latvijas Jumiķu apvienība (LJA). Kopš 2005. gada tā ir Starptautiskās Jumiķu asociācijas biedre.

LJA strādā, lai apzinātu un sakārtotu Latvijas jumiķu darbu, un tās mērķi ir:• veicināt kvalitatīvu jumtu segumu

ieklāšanu, izmantojot pareizas teh-noloģijas;

• uzturēt jumiķu darba kultūru un standartus augstā līmenī;

• likvidēt negodprātīgu un nekvalita-tīvu jumiķu darbu;

• veicināt jaunu tehnoloģiju apguvi.LJA veic jumtu ekspertīzes un rīko tradicionālās jauno jumiķu sacensības, kas šogad notika 10. un 11. septembrī. Pozitīvi, ka aizvien biežāk būvuzraugi

objektos kā ekspertus pieaicina jumi-ķus. Tas ļauj novērst elementāras kļū-das, jo ne jau katrs būvuzraugs pats spēj izkontrolēt jumta problemātiskos mezglus. Piemēram, nesen jumiķi no-vērsa vairākus trūkumus jaunā Rīgas Celtniecības koledžas jumta izveidē. Tagad tas kalpos godam. Neviens ob-jekts nav tapis bez būvuzrauga, bet Ūnijas ielas 35. nama iedzīvotājiem jaunais jumts sagādājis lielas problē-mas. Diemžēl eksperts tika pieaicināts par vēlu, taču ekspertīzes slēdziens ir nežēlīgs: profilētā tērauda loksnes

Tehnoloģijas



Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauku inženieru fakultātes (LIF) būvniecības specialitātē Valsts pārbau-dījumu komisija izskatīja un vērtēja 105 diplomprojektus. Visiem inženiera kva-lifikācijas pretendentiem tika piešķirta būvinženiera kvalifikācija. Diplomprojektu tematika: publiskās ēkas un būves (biroji, tirdzniecības cen-tri, veikali, sporta centri) – 47 diplom-projekti; dzīvojamās ēkas, tostarp reno-vācijas, viesu mājas – 20 diplomprojek-ti; ražošanas ēkas, tostarp rekonstruk-cija – 38 diplomprojekti. Būvinženieris 2011. gada augusta numurā (Nr. 21 54. lpp.) jau rakstīja par to un augstāko no-vērtējumu ieguvušajiem diplomandiem. Apsveicami, ka vairāki absolventi iz-teikuši vēlmi iestāties Latvijas Būvin-ženieru savienībā un aktīvi piedalīties Jauno speciālistu sekcijas darbā.Šogad LLU būvniecības specialitāti ap-gūst vairāk nekā 400 studentu, no ku-

Izglītība

LLU būvniecības studijuprogrammai sācies jauns gads

riem 100 jau šajā studiju gadā gatavojas izstrādāt un aizstāvēt diplomprojektus.Pirmajā kursā studijas uzsākuši 82 stu-denti, no kuriem 50 mācās par valsts budžeta līdzekļiem, bet pārējie – par savu naudu. Jaunuzņemto studentu skaits nav sevišķi liels salīdzinājumā ar agrākajiem gadiem, bet tas ir saistīts ar pašreizējo finanšu stāvokli valstī un katrā ģimenē. Taču jāatzīst, ka studenti ir kļuvuši centīgāki, zinošāki, saprot, ko grib, un spēj to arī sasniegt.Jaunais mācību gads LLU LIF būv-niecības specialitātes studentiem sā-cies ar aktīvu piedalīšanos izbrauku-mu semināros, kas notikuši saistībā ar tādu studiju kursu apguvi kā Lauk-saimniecības ēkas, Būvmateriāli, Būvdarbu procesi, Būvniecības teh-noloģijas, Būvniecības organizēšana un vadīšana.Jau 31. augustā trešā kursa studenti un ieinteresētie pasniedzēji brauca uz

Eleju skatīt jaunu, modernu piena fer-mu Rudeņi. Tā paredzēta 400 govīm, tur ierīkota karuseļa tipa slaukšanas zāle, lagūnas tipa kūtsmēslu krātuve, kā arī biodegvielas ražotne. Pasākumu organizēja asociētā profesore Silvija Štrausa un lektors Martins Fībigs, kas ir arī projekta autors.7. septembrī studentu un pasniedzēju grupa iepazinās ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības gaitu, apmek-lēja būvlaukumu un noklausījās LNB būvdarbu vadītāja, kas pats ir absolvējis LLU, stāstījumu par īpatnējiem kons-truktīviem un tehnoloģiskajiem risināju-miem, darba aizsardzības, būvniecības organizācijas un vadīšanas īpatnībām LNB būvlaukumā. Izbraukumu orga-nizēja docente Sandra Gusta, docents Gints Šķenders un asociētais profesors Guntis Andersons.13. septembrī studenti devās uz Tērveti, kur AS Lode rīkoja izglītojoši atraktīvu semināru Dabas iedvesma – labai dzī-ves kvalitātei, kurā bija iespēja satikties ar būvniecības nozares pārstāvjiem, uz-zināt jaunumus, iepazīties ar Keraterm bloku ražošanas procesu. Akciju sa-biedrības Lode projektu vadītāja Merita Smāde semināra dalībniekiem pastāstīja par ķieģeļa vēsturi, to izmantojumu bū-

vēs un tehnoloģisko attīstību cauri gadu simtiem pasaules kontekstā, pievēršoties arī Latvijas arhitektūras mantojumam un laikmetīgajam sniegumam, savu-kārt profesors Uldis Kļaviņš pastāstīja par ēku dzīves ciklu, konstrukciju vei-diem, masīvkeramikas ēku dzīvotspēju, iepazīstināja ar Darmštates Tehniskās universitātes pētījumiem, kuros analizē-tas vieglo un masīvo konstrukciju ēku tehniskās īpašības 80 gadu dzīves cik-la garumā. Kontekstam pietuvināti tika izskatītas provizoriskās būvniecības iz-maksas, energopatēriņš, novērtēta šo ēku ietekme uz vidi. Tika aplūkota keramikas ēku sociālā un ekonomiskā vērtība, to at-spoguļojums sabiedrībā. Nobeigumā se-mināra dalībnieki apskatīja Ānes ražotni, kur studenti varēja iepazīties ar Keraterm bloku ražošanas procesu. Šo semināru organizēja docente Sandra Gusta.14. septembrī studenti un pasniedzēji devās uz Cēsīm, kur mācību seminā-rā tikās ar būvdarbu vadītāju, iepa-zinās ar lielveikala Maxima būvnie-cības gaitu, projekta dokumentāciju, būvdarbu vadītāja pienākumiem un objektā aizpildāmajiem dokumen-tiem, apskatīja arī Cēsu 2. pamat-skolas jaunbūvi un kultūras centra demontāžu, piedalījās seminārā par

Būvniecībai pagājušā vasara bija īpaši ražīga – augstskolas beidza studenti, kas bija izvēlējušies šo specialitāti būvniecības un visas valsts uzplaukuma gados.



būvuzrauga lomu un pienākumiem, ko vadīja sertificēts būvuzraugs LLU absolvents Valdis Valainis. Seminārā studenti tika iepazīstināti ar jaunāka-jiem būvuzrauga darbā izmantojamiem mērinstrumentiem un to darbību. Viņi apmeklēja arī ekskluzīvo privātmāju ciematu Amatciems un tikās ar tā idejas autoru un realizētāju Aivaru Zvirbuli. Pasākumu organizēja docente Sandra Gusta, docents Gints Šķenders un pro-fesors Andris Šteinerts.

Silvija Štrausa, LLU Arhitektūras un būvniecības ka-

tedras vadītāja Sandra Gusta, docente

Kārļa Siļķes, Sandras Gustas, Ginta Šķendera foto

Izglītība



Sākumā lekciju lasīšana (AutoCad, Ievads specialitātē, Rūpniecības ēku projektēšana, Būvgrafika) universitātē bija tikai Raita Brenča papildu darbs, jo viņš gribēja jauniešiem izstāstīt to, ko zina, un darīt to citādi nekā lielākā daļa augstskolas pasniedzēju. ERAF projektā Zinātne, pētniecība un attīstība Raitis strādā pie temata Jau-nu kompozītmateriālu izstrāde uz pu-tuģipša bāzes ar šķiedraugu koksnai-nās daļas stiegrojumu un no tiem veidotu sistēmu konstruktīvie, fizikāl-mehāniskie un ugunsdrošības pētījumi un līdzdarbojas Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013. gadam līdzfinansētā pro-jektā Zinātnes un ražošanas sadarbī-bas veidošana Jelgavā un Šauļos.2009. un 2010. gadā Raitis veica teh-nisko apsekošanu 36 daudzdzīvokļu ēkām Jelgavā. Projektu finansēja Jel-gavas dome un sadarbības partneri Vācijā. 2010. gadā kopā ar kolēģiem Raitis reģistrēja patentu Ēku apsildes periodiskas kurināšanas paņēmiens. Interesantākais objekts, ko Raitis ap-sekojis, ir Kimmel alus darītavas ēku komplekss K. Valdemāra ielā Rīgā un dažas ēkas Kuzņecova porcelāna rūpnīcas teritorijā. Abos objektos va-rēja sajust vēstures elpu, un brīžiem Raitim šķita, ka cilvēki no turienes ir aizgājuši lielā steigā, jo dažviet uz galdiem vēl bija kafijas krūzes.Mācoties doktorantūrā, vairs neatlika laika citiem darbiem un viss tika pa-kārtots universitātei. Raita doktora di-sertācijas zinātniskais vadītājs ir LLU rektors Juris Skujāns. Viņam piepalīdz

arī Dr. habil. sc. ing. Uldis Iljins.Lektoru Raiti Brenci viegli sajaukt ar studentiem.

Kādam jābūt pasniedzējam?Harismātiskam cilvēkam. Lai ieklau-sās. Ir jau dažādi pasniedzēji. Pietie-kami sarežģītus vai dažkārt it kā gar-laicīgus mācību priekšmetus studenti klausās ar interesi, ja pasniedzējs lek-cijas vada aizrautīgi, tad pat prātā ne-ienāk doma par neapmeklēšanu. Bet ir arī tādi pasniedzēji, kas sausi izstāsta teoriju, ja viņam ko pajautā, atbilde ir: «Tas ir jāzina!» Es mēģinu atrast savu stilu, kaut gan sākumā, šķiet, biju ne-daudz familiārs. Tas laikam nav pa-reizākais veids, kā studentiem nodot savas zināšanas. Paziņas teic, ka esmu mainījies. Pats gan nejūtu.Kurā savas karjeras stāvā patlaban atrodaties?Ja runājam par universitāti, tad pašā apakšā – pirmajā vai otrajā stāvā.Cik tad šādai karjerai ir stāvu?Astoņi. Varbūt deviņi. Gluži kā fa-kultātes ēkai. Kad sāku strādāt, sva-rīgākās bija izaugsmes iespējas, ko te redzēju. Pirms tam strādāju vairākās firmās, radās tāda kā rutīna, neredzēju, kur varētu augt.Ar kādu maņu orgānu visspēcīgāk sajūtat apkārtējo pasauli?Laikam jau ar dzirdi. No bērnības at-miņā ir liels troksnis no vecāku dar-bavietas sporta spēlēm, kas beidzās ar uguņošanu. Turpat stadionā līdzās cilvēkiem tika šauts salūts, es pārbi-jos no trokšņa, jo likās, ka sācies karš. Tik tuvu salūtam nekad negribētu būt.

Jaunais inženieris

Karjeras pirmajā stāvāLatvijas Lauksaimniecības universitāte maina priekšstatus par augstskolu ar ve-ciem, sirmiem pasniedzējiem. Arī profesore Silvija Štrausa, kas daudzus gadus bija Arhitektūras un būvniecības katedras studiju programmas vadītāja, allaž uzskatījusi, ka viņas vietā jānāk jauniem, spējīgiem un perspektīviem cilvēkiem. Tāds atradās pašu vidū. Raitis Brencis ir Latvijas LLU Arhitektūras un būvniecī-bas katedras lektors. Kopš 1. septembra viņš ir šīs katedras studiju programmas vadītājs. Vēl viņš ir LLU doktorands un individuālā darba veicējs – apseko ēku tehnisko stāvokli un veic energoauditus.



taktika, nodarbības, pārgājieni un iz-dzīvošanas skola.Vai esat darbaholiķis?Par tādu sevi varēju uzskatīt studiju beigu posmā, kad bija vairāki darbi vienlaikus. Varbūt labi, ka nesadegu vai nepārdegu. Tagad mēģinu samē-rot laiku darbam un ģimenei, kaut gan dažkārt gribētos strādāt vairāk. Ja dar-ba nav pārāk daudz, tad ir pat grūtāk pastrādāt. Taču, ja kaut kas sakrājas, varu strādāt ļoti produktīvi.Kā jūs saprotat jēdzienu «problēma»? Problēma būtu tad, ja kāds darbs jā-paveic tik īsā laikā, kādā to reāli nav iespējams izdarīt. Nevarētu būt ne krāpnieks, ne noziedznieks. Dažkārt naktī pamostos un sajūtu tādas morā-las paģiras par to, kas nav izdarīts, par to, ko varbūt varēja darīt citādi, un tad ir dilemma – celties augšā un izdarīt vai sagaidīt rītu?Vai nav grūti būt gudram?Izdevīgāk ir būt muļķim vai tādu pie-tēlot. Gudrajiem visu prasa. Ja pēkšņi kaut ko nezini, tev to pārmet. Taču man nepatīk, ja cilvēks pārliecino-ši runā par jautājumiem, no kuriem pats neko nesaprot. Tādi blefotāji man māca novērtēt cilvēkus.Ņemot vērā šo jūsu uzkrāto piere-dzi, kā rīkotos, ja rastos iespēja sākt visu no sākuma?Mācītos to pašu un profesiju nemainī-tu. Pēc studiju gadiem savas inženiera spējas vairāk censtos attīstīt biznesā. Taču saprotu, ka tā ir pavisam cita dzīve. Esmu diezgan konservatīvs, man patīk stabilitāte, bet biznesā katru dienu jāriskē.

Kurā laikā vēlētos padzīvot ilgāk?Ar šā brīža zināšanām labprāt pabūtu viduslaikos. Tad es laikam būtu ra-gana, ko dedzināja uz sārta (smejas). Man patīk tā vide. Skatījos viduslaiku pasākumus Cēsīs, Tērvetē. Taču man nav tik daudz laika, lai iesaistītos un piebiedrotos tiem, kam šāda laika pa-vadīšana jau kļuvusi par dzīvesveidu.Kādas jaunas emocijas šovasar gūtas?Šī vasara nebija tāda kā citas. Maz atpūtas, daudz darba. Šis tas bija jā-izdara līdz 1. septembrim, tāpēc tā īsti atpūtos tad, kad citi sāka strādāt. Aizbraucu uz Tatriem. Mums ar sievu ļoti patīk staigāt pa kalniem. Kādreiz skatījos radinieku rādītos foto par kal-niem, un prātā palika viņu teiktais: «To nav iespējams nofotografēt, kalni ir jāredz un jāizbauda.» Braucot caur Alpiem, sapratu, ka vēlos būt nepiera-dinātā dabā.

Raitis plūsmai neļaujas. Viņam neva-jag to, par ko fano vai ko iekāro lielākā daļa. Viņš sevi uzskata par reālu opti-mistu un zināmā mērā par veiksminie-ku, jo «viss jau notiek uz labu». Raitis atzīst, ka no katras situācijas var atrast izeju. Viņš nav histērisks un mierī-gi uztver dažādas situācijas. Dažkārt viņa miers pat spēj nokaitināt viņam blakus esošos, piemēram, ja pulksten 23 nav elektrības un citi streso, Raitis mierīgi nosaka: «Nāks rīts, tad domā-sim.» Un par mājām viņš tagad sauc Jelgavu.

Mārīte ŠperbergaAutores foto

Kādreiz dziedāju Grobiņas vidussko-las korī. Kad Dziesmusvētkos kopā ar visiem dziedātājiem esi Lielajā estrā-dē, tās dziesmas burtiski iet caur kau-liem – kā skudriņas pa visu ķermeni. Es stāvēju līdzās pieaugušajiem vīriem, dzirdēju viņu spēcīgās balsis, un man gribējās dziedāt tieši tāpat, bet laikam pārforsēju, jo pēc četrām dziesmām kakls bija ciet. Sapratu, ka līdz vīriem vēl jāaug (smejas). Arī doktora darbs daļēji saistīts ar dzirdi, ar akustiku, jo strādāju būvfizikas laboratorijā.Kas jūsu izpratnē ir lielākie sasnie-gumi? Kādus gribētu gūt pats?Sasniegumi? Nu, tas ir kaut kas tāds, ko var novērtēt ne tikai pats un tuvi-nieki, bet arī citi, pateicoties tiem, tevi pazīst. Pašlaik man nav tādas vīzijas, ko vēlētos sasniegt zinātnes jomā. Gri-bu turpināt virzību universitātē. Kopš 1. klases, neizlaižot nevienu gadu, esmu mācījies. Tas jāturpina.Kas ir pamatā, kura skola ir vērtī-gākā?Vispirms ir vecāki. Viņi ir veterinār-ārsti. Ģimenē nebija tāda uzstādījuma, kuram bērnam par ko dzīvē jākļūst, vienīgais – jāiegūst augstākā izglītība. Esmu vecākais no brāļiem. Vidējais ir jūrnieks. Jaunākais mācās piekta-jā kursā, būs mērnieks. Vidusskolā mācību pārzine ieteica izvēlēties sa-režģītāko programmu, kurā paredzēts pastiprināti apgūt fiziku, matemātiku. Pašam tādā vecumā izvēli vēl grūti apzināties. Tagad to novērtēju, jo tas deva labu pamatu.Kādas īpašības palīdz sasniegt vēlamo?Spītība. Varbūt neesmu tāds ļoti neat-

laidīgs, bet cenšos sev pierādīt, ka varu. Esmu ļoti līdzīgs tēvam. Viņš dažkārt iesāktas lietas neizdara līdz galam. Es cenšos pabeigt. Pēdējā laikā izdodas.Ar sevi visu laiku jāstrādā?Ir periodi, kad daudz var izdarīt, sevi neskubinot, bet citreiz jāpiespiežas. Kuri ir dzīves labākie gadi? Tā pa īstam dzīvi sajūtu pēdējos pie-cus gadus, jo vidusskolā un studiju laikā nebiju tāds tipisks students, kas ballējas, kavē lekcijas (smaida). Zinu, ka to gadu vairs nebūs. Tagad domā-ju – varbūt varēju dzīvot citādi? Taču, ja būtu aizrāvies ar studentu dzīvi, ko daudzi dēvē par īsto, varbūt nebūtu tur, kur esmu patlaban. Es iesaistī-jos studentu korporācijā Fraternitas Imantica. Jau pirmajā kursā nokļuvu pašpārvaldē. Varbūt pāragri, biju par «zaļu». Visa papildu enerģija aizgāja korporācijā. Tā mainīja manu dzīves uztveri. Korporācija ir pienākums. Tā ir īsais kurss dzīves skolā. Korporācija ir ļoti patriotiska.Kā patriotisms izpaužas?Tas nostiprinās līdz ar vēstures izzi-nāšanu, ar atceres dienām. Piemēram, katru gadu 18. novembrī jau pulksten astoņos no rīta visas Latvijas studentu un studenšu korporācijas no Latvijas Universitātes dodas uz Brāļu kapiem. Mans patriotisms izpaužas arī tādā veidā, ka lepojos par latviešu panāku-miem jebkurā nozarē, arī sportā, pār-dzīvoju, ja neveicas. Kaut kādā mērā patriotismu veicināja arī jaunsardze, kurā darbojos līdz 18 gadu vecumam. Ieroči nebija galvenais, kaut gan šāvu labi. Man patika militārās gudrības,

Jaunais inženieris



faktu, ka zināšanas aiziet līdz ar cilvē-ku. Kā unikālu personību, inteliģentu un zinošu ceļinieku viņš atceras profe-soru Kārli Gaili. Kādreiz Andri kāds pat nosauca par profesora dēlu, bet viņi ne-bija radinieki. Lai arī Andris daudz ie-guva no Kārļa Gaiļa, viņa izcilās spējas un intuīciju neviens nespēja pārmantot. Lai visas zināšanas nevajadzētu paturēt tikai galvā, Andris Gailis pirms vairāk nekā pieciem gadiem sāka veidot tiltu apsekošanas datubāzi. Tobrīd viņš pa-beidza lielu darbu par tiltu kravnesību uz lielajām maģistrālēm – A kategori-jas ceļiem. «Uzņēmumā sāka strādāt jauni cilvēki, kuriem, par laimi, patīk gan mācīties, gan meklēt, uzzināt un strādāt,» teic Andris Gailis. Viņš mē-ģina sistematizēt un apkopot tehniskās zināšanas, ko uzkrājis, jo cer, ka kādam tās varētu noderēt. Ļoti progresējušas arī tehnoloģijas. To informāciju, kam kādreiz bija jātērē vismaz pusstunda, tagad var iegūt pā-ris sekundēs, taču Andris uzskata, ka jāpārbauda arī datora aprēķini, pat ja tie izskatās perfekti. Galu galā nedrīkst aizmirst par cilvēka faktoru. Viņaprāt, kvalitāte un drošība ir pats svarīgākais, tāpēc viss jāpārbauda vairākkārt. Jau-no tiltu pārbaudēs viņš akceptē pilnīgu pārbaudes programmu, ko savulaik iz-strādāja un spēja īstenot vien RTU un SIA Inženierbūve. Andrim Gailim patīk ne vien droši, bet arī skaisti tilti. No pēdējos gados paveiktā viņu iepriecina tilts pār Gau-ju Kadagā un gājēju tilts pār Ulmaņa gatvi Rīgā. Taču skaistums prasa lielus līdzekļus.

Vai ikdienas saskare ar formulām ie-spaido domāšanu? «Jā, tu iemācies analizēt situāciju, sajust, kur kas ar bal-tiem diegiem šūts,» teic Andris. Domājot par globāliem jautājumiem, pirmais, kas nāk prātā, ir dabas saglabā-šana un tās aizsardzība. «Pasaule ir ļoti sašķēlusies gan politiski, gan reliģiski, bet, ja apvienotos zinātnieki, domāju, ātri varētu atrast enerģijas avotus, kas spētu mūs nodrošināt. Latvija vēl joprojām ir ekoloģiski tīra, ar neskartu dabu, un tāda tā jāsaglabā arī būvējot. Mūsu valsts patlaban ir unikāla arī birokrātijas ziņā. Projekti ar daudziem saskaņojumiem kļuvuši piecas reizes biezāki. Un, ja pie-liek klāt politiku, kļūst pavisam jautri. Visvairāk žēl, ka savtīgas intereses skar arī tās būves, kas kalpos vēl vairākām nākamajām paaudzēm. Cilvēka tieksme dzīvot pēc iespējas lielākā komfortā noved pie dabas izsīkuma, un tad tautu starpā rodas konflikti. Tagad aktuālā-kais ir enerģētikas jautājums. Savulaik, lai nevajadzētu aizrauties ar atomelek-trostacijām, Francija jau bija tālu tikusi ar plazmas ģeneratoriem, bet nu viss ir noklusis. Man patīk skatīties pārraides No putna lidojuma, kas ir vēstījums par mūsu planētu, tikai daudzas lietas tur tiek saasinātas. Varbūt tāpēc, lai liktu cilvēkiem domāt?» prāto Andris.Taču darbs Andrim Gailim ir tikai pa-mats galvenajam, tam, kas viņa dzīvē ir pats svarīgākais, – un tā ir viņa ģimene. Viņa zelta fonds ir 45 gadi laulībā, divi lieliski dēli, pieci mazbērni un viens mazmazbērns.

Mārīte Šperberga

Andris Gailis būvniecībā nokļuva nejauši, bet viss tālākais ceļš izvērtās likumsakarīgs. 1965. gadā viņš absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu, kur apguva ceļu satiksmes inženiera specialitāti.

Tiltu pētnieks

Andris Gailis bija nolēmis doties strā-dāt uz Talsiem, bet viņu uzaicināja kļūt par pasniedzēju. Tolaik katedrā strādāja Igors Melderis, pasniedzējs, kuru Andris ļoti cienīja, jo viņš labi sapratās ar stu-dentiem, bija autoritāte un uz katru jau-tājumu spēja paskatīties arī no studen-ta viedokļa. Tā nu no 1966. līdz 1992. gadam Andris Gailis savu laiku veltīja augstskolai un topošajiem inženieriem. Būvkonstrukcijas viņš pasniedzis ne vien ceļiniekiem, bet arī celtniekiem un arhitektiem. Starp citu, Andrim ļoti pati-ka strādāt ar arhitektiem. Lai arī daudzi viņus dēvēja par dīvaiņiem ar īpatnēju domāšanu, Andris Gailis uzskata, ka at-lika vien pieņemt arhitektu domāšanas veidu, tad nekas netraucēja saprasties. Bijušais pasniedzējs ir gandarīts, ka daudzi no viņa studentiem ir kļuvuši par Latvijā labi pazīstamiem cilvēkiem un ieņem atbildīgus amatus. Paralēli darbam augstskolā jau kopš 1967. gada Andris Gailis veica Latvijas tiltu pārbaudes. Nu jau vairākus gadus viņš strādā SIA Inženierbūve. Tā ir vie-nīgā firma Latvijā, kura pārbauda tiltus ar slodzi. Kopš Andris Gailis saistīts

ar tiltiem, viņš apsekojis vismaz 400. Pēdējos 15 gados tas visbiežāk bijis Sa-tiksmes ministrijas Autoceļu direkcijas pasūtījums. Katru gadu Andris Gailis apseko 80–90 tiltus. Viņš novērtē, kādā stāvoklī ir konkrētais tilts, un prognozē tā izturību nākotnē, pārbauda, cik ga-dus tas var kalpot, kas jādara uzreiz, kas var nedaudz pagaidīt. Izbraukāta visa Latvija, zināmi visi A un P kate-gorijas ceļi. Andris Gailis uzskata, ka ceļi Latvijā kopumā kļūst labāki, bet, viņaprāt, valstī nedaudz pārspīlē ar ma-ģistrālēm. To būvniecībā tiek ieguldīts milzīgs līdzfinansējums, bet tajā pašā laikā blakus atrodas neizbraucami ceļi. Un lielo izmaksu pieaugumu pirms da-žiem gadiem, kas Latvijā pat divas rei-zes pārsniedza Eiropas līmeni, Andris Gailis skaidro ar speciālistu un konku-rences trūkumu.Savu darbu viņš dara ar prieku, kaut gan pēdējā laikā arvien vairāk izjūt ilgas pēc laukiem. Kad dažreiz darbā gadās situācijas, ka nu nekas neiet uz priekšu, viņš saka, ka pārcelsies dzīvot uz Rencēniem.Par dabas netaisnību Andris uzskata

Dzīves skola



Kādas, jūsuprāt, ir trīs svarīgākās lietas vai jautājumi, kuriem noteikti jābūt iekļautiem jaunajā Būvniecī-bas likumā.Būvniecības likumā obligāti jāiekļauj normas, kas nekavē svarīgu valsts energoapgādes objektu (tīklu un tam-līdzīgi) būvniecību, tādējādi palielinot Latvijas valsts elektroenerģijas patē-rētāju apgādes drošumu. Tāpat būtu svarīgi likumā saglabāt normas (vien-kāršotības principu), lai nesarežģītu dažādu objektu energoapgādes tīklu izbūvi. Galēji nepieciešams ir saglabāt energobūvniecībā strādājošā personāla kvalifikācijas izaugsmes un pārbaudes nosacījumus (personāla profesionālās kompetences pārbaudes un atzīšanas kritērijus).

Cik liela ir BKC loma jūsu asociāci-jas dzīvē vai nozarē kopumā? Kas iepriecinājis, kas ne, esot arī prezi-dējošam BKC prezidija priekšsēdē-tājam. Ko izdevās paveikt?LEEA uzskata, ka Būvniecības ne-valstisko organizāciju koordinācijas centrs (BKC) teorētiski ir ideāla un profesionāla institūcija būvniecības problēmu risināšanai, priekšlikumu izstrādei un to tālākai virzīšanai mi-nistrijām un citām valsts likumdo-šanas institūcijām. BKC ir lielisks biedru sastāvs. Diemžēl neapmierina lietderības koeficients BKC izstrādā-to priekšlikumu pieņemšanā un ap-stiprināšanā valsts institūcijās.

Roberts Vītols,SIA Felloslīdzīpašnieks

Ņemšanās ar jauna Būvniecības likuma projektu ir bezjēdzīga, jo spēkā esošajam Būvniecības likumam nav ne vainas, atliek tikai to ievērot.

Aleksejs Turčenko, SIA Belmast Būve valdes priekšsēdētājs

Vispirms ļoti vēlētos, lai Latvijā būvniekiem būtu daudz ēku, ko celt. Šo nosacījumu lielā mērā var nodrošināt valsts un arī mēs paši – sabiedrība. Tāpat gribētos, lai valsts uzraudzītu ne tikai iepir-kumu uzvarētāju izvēli, bet kontrolētu arī turpmāko celtniecības procesu: kā darbi tiek veikti, vai tie ir atbilstošā kvalitātē un tamlīdzīgi.

Kārlis Kostjukovs,SIA Larix Propertyprojektu vadītājs

No sākuma jāpaaugstina pašvērtējums, pēc tam jāuzlabo attieksme pret darbu. Būvniecība ir radošs process. Ja cilvēks izdara visu iespējamo un vēl mazliet, nebūs daudz tādu, kas nenovērtēs šā darba rezultātu. Patlaban tirgū dominē dempinga politi-ka, bet nevajadzētu aizmirst arī kvalitāti un reālās izmaksas, par kurām lētāk konkrētu darbu nav ie-spējams paveikt. Vairāk būtu jāizglīto pasūtītājs, jo beigās jau viņš būs lielākais zaudētājs, ja projekts netiks īstenots vai radīsies papildu izmaksas.

Attieksme

Brīvais mikrofons

Lūdzu, nosauciet galvenos asociācijas uzdevumus! Kas izdevies, kas ne?LEEA galvenie uzdevumi ir veicināt vispārīgu Latvijas elektroenerģētikas un energobūvniecības attīstību saskaņā ar pasaules jaunākajiem standartiem un vienotu tehnisko politiku, nodroši-nāt savu biedru sekmīgu darbību elek-troenerģētikas un energobūvniecības nozares darba tirgū un aizsargāt viņu materiālās un morālās intereses. Ņemot vērā krīzes situāciju Latvijā, LEEA ne vienmēr ir izdevies nodroši-nāt savu biedru sekmīgu darbību noza-res darba tirgū. Liels darbs ir ieguldīts likumdošanas veidošanā, piemēram, Būvniecības likumā, atjaunojamo ener-goresursu likumā un citos. Iespējams, šā darba augļus varēsim plūkt tālākā nākotnē.

Sadarbības partneri

Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centrs

Ko jūs plānojat reāli paveikt savu biedru interesēs 2011.–2012. gadā, ko gribat atrisināt? Saistībā ar BKC galvenais uzdevums 2011.–2012. gadā, protams, ir kopējo atziņu iestrādes Būvniecības likumā un šā likuma pieņemšana. Tas ir ļoti svarī-gi mūsu asociācijas biedriem – energo-būvniekiem. Patlaban Ekonomikas ministrija strādā pie Enerģētikas stratēģijas 2030. Mūsu uzdevums ir panākt, lai šis dokuments būtu Latvijas valsts ekonomiskās at-tīstības pamatakmens. Kādu veidosim mūsu enerģētiku, tā attīstīsies visas pā-rējās tautsaimniecības nozares, tostarp arī būvniecība. Centīsimies risināt jau-tājumus, kas saistīti ar mūsu jauniešu izglītību, jo elektroenerģētikai vajadzī-gi labi speciālisti.

Turpinām iepazīstināt ar Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra (BKC) biedriem. Par BKC kopumā un sīkāk par Latvijas Būvnieku aso-ciāciju varējāt lasīt žurnāla Būvinženieris augusta numurā (Nr. 21). Šoreiz uz Būvinženiera jautājumiem atbild Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas (LEEA) valdes priekšsēdētājs Vilnis Krēsliņš.

Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijaLEEA dibināta 2006. gada decembrī, apvienojoties divām biedrībām – LEBA un LEB. Biedru skaits 2011. gadā – 55 juridiskie biedri un 200 fiziskie biedri. Kopējais visu juridisko biedru apgrozījums 2010. gadā – Ls 845 735 857.Kopējais strādājošo skaits – mazāk par 9000.

Nākamajā numurāĒku renovācijas process LatvijāBūvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centrs

Būvinženieri ceļo

Gunārs Jakubovičs BaltkrievijāĒriks Kiršteins Dienvidslāvijā Gunārs Jakubovičs Latvijā

Aigars Ulmanis Grieķijā

Pēteris Āronietis Beļģijā

Pēteris Āronietis Meksikā

Igors Ponomorjovs LietuvāMāris Plūme Latvijā

Foto no LBS biedrupersoniskajiem arhīviem

Aigars Ulmanis Portugālē Igors Ponomorjovs Spānijā Ilga Akermane ASV

sabiedrisko ēku renovācija tehniskā apsekošana ... · 10 latvijas būvinženieru savienība 11...

Documents