eirokodi Ūdenssaimniecības energoefektivitāte skrūvpāļi · latvijas būvinženieru savienība...

N R . 1 8 2 0 1 1 . G A D A F E B R U Ā R I S

LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBAS IZDEVUMS

Cena Ls 1,49

www.lbs.building.lvVentspils

Kuldīga

Liepāja

Rīga

Jelgava

Valmiera

Cēsis

Madona

RēzekneJēkabpils

Daugavpils

EirokodiŪdenssaimniecībasEnergoefektivitāte

Skrūvpāļi

“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)

Saturs

Žurnāls BūvinženierisIzdevējs: Latvijas Būvinženieru savienībaRedaktore Mārīte ŠperbergaLiterārā redaktore Regīna JanmaneMākslinieciskā redaktore Katrīna Vasiļevska

Latvijas Būvinženieru savienībaK. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV-1012Tālrunis, fakss 67845910E-pasts: [email protected] internetā: www.lbs.building.lvLR UR reģistrācijas Nr. 000800022

©Latvijas Būvinženieru savienība, 2011Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļaujuCitēšanas gadījumā atsauce uz Latvijas Būvinženieru savienību obligāta.Iespiests tipogrāfijā Informatīvā biznesa centrsVāka foto: Mārīte Šperberga

Paldies šā numura ideju autoriem:Aivaram Caunem, Artim Dzirkalim,Raimondam Eizenšmitam, Ilmāram Leikumam, Eduardam Raubiško, Mārtiņam Straumem,Silvijai Štrausai, Ilze Zālamanei

Žurnālu Būvinženieris iespējams lasīt mājaslapā www.lbs.building.lv.

Ievads Par zināšanām un kompetenci 2 LBS XXIII kongresu sagaidot 3 AktualitātesLBS biedri piedalās 4 Likteņdārzs 6 Eirokodeksi – tas ir nenovēršami! 825. starptautiskā būvniecības industrijas izstāde Māja I 2011 10Nejēdzības 13LBS XXIII kongress 14Apsveicam jubilārus 15 Latvijas Būvinženieru savienībastematiskie pasākumi 19VadībaValdes sēdes: 21. decembrī 1625. janvārī 18 Sekciju darbs Atjaunota Uzņēmēju sekcija 20Būvniecības tehnoloģijas 22Personība Izvēles iespējas ir visiem 24 Būvniecības šķīrējtiesa Mediācijas institūcijas Latvijā 28SertifikācijaLatiņa tiks celta augstāk 31

ObjektsŪdenssaimniecība Baldonē 32 Ūdenssaimniecība Ikšķilē 34 Kanalizācijas pārsūknēšanas stacija 36 EnergoefektivitāteKompleksi zema enerģijas patēriņarisinājumi sabiedriskās ēkās 40 Ēkas gaiscaurlaidība – nenovērtēts ēkas energoefektivitātes kvalitātes kritērijs 46 TehnoloģijasSkrūvpāļi 50Saspriegtais dzelzsbetonsDienvidu tiltā un estakādē 52 Nord Stream cauruļvadabūvniecības process 54 ViedoklisPieaug bažas par nodotoūdenssaimniecības objektu ekspluatāciju 57Dzīves skolaPareiza izvēle 58Stihija – būvlaukums 59 Brīvais mikrofonsNo viena grāvja otrā 62 Daba būvē 64

� Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv �

LBS XXIIIkongresusagaidot

Ievads

Par zināšanām un kompetenciSkalbe ir teicis: «Vispirms jāsastutē Lat-vija, tad katram individuāli būs labi.» Latvijā bijis otrādi: pēdējos 20 gados valsts līmenī redzam pretējo – katrs slien savu labklājību. Valsts sektorā gājuši strādāt tie, kas zināja, ka tur ir resursi, ku-rus var veikli iebāzt savā kabatā. Tagad, redzot, ko Satiksmes ministrijā ZZS labā turpina darīt Uldis Augulis – vēl ātrākā tempā nekā viņa priekšteči –, ir skaidrs, ka nekas nemainās. Kā mēs varam gai-dīt izcilus rezultātus no cilvēkiem, kuru visas dzīves veiksmes un izdošanās sais-tītas ar pazīšanos, nevis ar zināšanām un spējām, un galvenā filozofija bāzējas «pērc un pārdod» līmenī. Varā darbojas pielāgošanās un pakļaušanās modelis, nevis kompetence un zināšanas. Cilvēki redz, ka vara runā vienu, dara otru, bet patiesībā domā pavisam ko citu. Politiskās partijas prasa ministriem atkāpties no amatiem, līdzko rodas kaut vai vismazākais iemesls, bet, kad pie varas ir savējie, pat ārkārtas situācijās gluži vai iekrampējas «krēslā». Iekšlie-tu ministre Linda Mūrniece neatkāpjas pat pēc traģēdijas Jēkabpilī. Tagad viņa sola rīkoties, taču rīcība bija vajadzīga pirms, nevis pēc traģēdijas.

Ļoti reti ir gadījumi, kad valsts un paš-valdību amatpersonu domas, vārdi un darbi sakrīt. Daudzi to uztver kā utopiju un godīgumu Latvijā uzskata par vāju-ma, nevis spēka pazīmi. Varbūt arī tāpēc daļa domā, ka nemaksāt nodokļus vai iedot naudu policistam nav nekas ap-kaunojošs. Nevienu neuztrauc, ka 40% darbspējīgo iedzīvotāju Latvijā nemak-sā nodokļus. Saka: nevar izdzīvot. At-cerējos divas mazās uzņēmējas. Viena nodokļus maksā, lai cik tas ir grūti, otra nemaksā. Lūk, viņu saruna. «Vai tava māte pensiju saņem?» – «Saņem.» – «Vai tavs bērns skolā iet?» – «Iet.» – «Tad kāpēc man jāmaksā nodokļi, lai tava māte saņemtu pensiju un tavs bērns varētu mācīties skolā?»Un kā šajā kontekstā izskatās būvnieki? Dažādi, bet LBS, kā allaž, iestājas par kompetenci un zināšanām. Par to runā-sim LBS XXIII kongresā, par to rakstī-sim žurnālā Būvinženieris. Bet nav ko īgņoties un gausties, būsim aktīvi katrs savā vietā! Priecāsimies par sniegu, gai-dīsim pavasari un tiksimies kongresā!

Mārīte Šperberga,žurnāla Būvinženieris redaktore

Necerēti balts, sniega pārslogotiem jumtiem un krītošām lāstekām bagāts, savu gaitu ir uzsācis «Viņa Augstība» jaunais – 2011. gads. Kāds tas būs, rā-dīs nākotne.Savu darbu ir uzsākusi ar cerībām gai-dītā jaunā Saeima, jaunais Ministru ka-binets. Kāds būs mūsu cerību piepildī-jums? Par to vēl ir ļoti grūti spriest, jo mēs vēl joprojām tiekam baroti ar po-litiķu solījumiem, tiesa, tagad jau pie-zemētākiem. Reāli un konkrēti esam izjutuši jauno nodokļu likmju maigi žņaudzošo spēku. Šīs manas pārdomas, protams, ir tikai konstatācijas, kurās ieciklējoties var pazaudēt galveno, pazaudēt virzošo.Tāpēc LBS XXIII kongresā, kas notiks 18. martā, ļoti gribētos dzirdēt mūsu biedru konstruktīvus priekšlikumus un reāli prognozētus rezultātus.Mums ir jāprognozē un jārod atbildes uz nozares jautājumiem par racionā-lāko ceļu, kā mūsu mīļo un tautsaim-niecībai tik svarīgo jomu būvniecību izvest no krīzes.Tātad, abstrahējoties no vispārīgā, mums pēc LBS kongresa ir jācenšas iz-veidot reālu stratēģiskās virzības plānu

un jādefinē LBS biedru vieta tajā.Kopīgi domāsim, kopīgi diskutēsim, kopīgo darīsim! Nav iemesla šaubām. Kopīgi ar pārējām Būvindustrijas ko-ordinācijas centra profesionālajām ne-valstiskajām organizācijām mēs defi-nētos mērķus sasniegsim.Cerot uz visu LBS biedru līdzdalību, ar vislabākajiem novēlējumiem

Mārtiņš Straume, valdes priekšsēdētājs

LBS XXIIIkongress

18. martā!

Aktualitātes



LBS biedri Jānis Prauliņš, Aldis Grasmanis, Guntars Šterns, Mā-ris Grāvītis, Līga Gaile iesaistījušies Būvniecības standartizācijas komitejā (Būvniecības standartizācijas tehniskā komiteja LVS/STK 30), kas adaptē Ei-rokodeksus un izstrādā nacionālos pie-likumus attiecīgajiem Eirokodeksiem. 2010. gada gada rudenī komiteja tika izveidota no jauna.

20. oktobrī Igaunijas Betona savienī-bas konferencē, kas notika Tallinas Teh-niskajā koledžā, ziņojumu par saspriegtā dzelzsbetona konstrukciju betonēšanas tehnoloģiju Dienvidu tilta un estakādes būvniecībā nolasīja Rīgas pilsētas Attīs-tības departamenta Projektu vadības un attīstības direkcijas tehniskais eksperts Eduards Raubiško.

RTU Būvniecības fakultātes specialitā-šu Būvniecība un Transportbūves stu-dentiem novembrī lekcijas par sertifi-kāciju, praktisko projektēšanu, pieredzi un izaicinājumiem, būvinženiera kom-petencēm, Būvniecības likumu lasīja

LBS biedri piedalās Aldis Grasmanis, Guntars Šterns, Romāns Auniņš.

23. novembrī Ekonomikas ministrija un Vides ministrija sadarbībā ar SIA Knauf organizēja nozaru profesionā-ļu diskusiju Ēku energoefektivitāte 2010. gadā. Problēmas. Risinājumi. Diskusijā piedalījās SIA Knauf tehnis-kais vadītājs, SIA LBS – Konsultants valdes loceklis Andris Veinbergs un Latvijas Būvuzraugu un būvinspektoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Gultnieks. Diskusijas kopsavilkums publicēts žurnāla Latvijas Būvniecība 2011. gada janvāra/februāra numurā.

6., 7. un 8. decembrī SIA LBS – Kon-sultants organizēja Finanšu ministrijas semināru ciklu Iepirkumu organizēšana Kohēzijas fonda finansētajos projektos vides jomā un transporta nozarē. Semi-nāros uzstājās LBS valdes priekšsēdē-tājs Mārtiņš Straume, SIA LBS – Kon-sultants valdes priekšsēdētāja Helēna Endriksone, lekcijas lasīja Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Vik-

tors Puriņš (Publiskie iepirkumi, kon-kursa nolikums, tehniskās specifikācijas un konkursa komisija), eksperts, augstā-kās kompetences būvinženieris Rodrigo Pelsis (Cenu veidošanās būvniecībā un būvniecības izmaksu indeksi), augstākās kompetences būvinženieris Vilnis Puļ-ķis (Ugunsdrošības prasības sabiedris-ki nozīmīgās būvēs).

SIA LBS – Konsultants valdes priekš-sēdētājas Helēnas Endriksones vadībā 9. un 10. decembrī organizēja Vides ministrijas konferenci Ūdenssaimnie-cības projektu īstenotājiem. Konferen-cē uzstājās Vides ministrijas Investīci-ju ieviešanas departamenta direktors Aivars Jurjāns, par ūdenssaimniecī-bas plānošanu un aglomerācijas attīstī-bu stāstīja SIA Aqua-Brambis vecākais inženieris Juris Laicāns, bet par jauno tehnoloģiju risinājumu izmantošanu un energoefektivitāti ūdenssaimniecībā SIA Aqua-Brambis uzstājās vecākais inženieris Jānis Timšāns.

Mārītes Šperbergas foto

Pēc tam, kad Andris Bīriņš absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu, viņš papildus mā-cījās vadības psiholoģiju, bīstamo iekārtu apkalpošanu, darba aizsardzības organi-zāciju un likumdošanu, derīgo izrakteņu karjeru izstrādi ar atklāto paņēmienu. Dar-ba gaitas Andris Bīriņš sāka Cēsu 3. ceļu remonta un būvniecības pārvaldē. Kad to reorganizēja par VAS Vidzemes ceļi filiāli Cēsu 3. CP, turpināja strādāt tur līdz pat 2003. gada aprīlim, tātad divdesmit vienu gadu. 2004. gadā Andris Bīriņš kļuva par būvdarbu vadītāju SIA JS&J Ūdensmeis-tars, pēc tam strādāja VAS Ceļu inženieri. Kopš 2007. gada jūnija viņš bija pašno-darbinātā persona. Andrim Bīriņam bija iespēja piedalīties koka tiltu pārbūvē, au-toceļu būvniecībā, autoceļu uzturēšanā.Tad sekoja laiks, kad tika novērtēti ap 3000 km pagastu ceļu. Tika iepazīti intere-santi Latvijas nostūrīši, bieži vien apgūstot orientēšanos bezceļos. Kā pašnodarbinā-tais Andris Bīriņš bija saistīts ar autoceļu un tiltu būvuzraudzību, ielu un autoceļu projektēšanu.Viņa senākais un biežāk pieejamais va-ļasprieks bija spiningošana. Iepazīti un patukšoti gan Vidzemes, gan Latgales un Kurzemes ezeri. Viens no aizraujošākajiem vaļaspriekiem Andrim Bīriņam bija kalnu tūrisms – izkāpelēti Alpi, Augstie Tatri, Pire-neji, Himalaji, pa kalnu takām šķērsota Na-poleona dzimtā sala Korsika; sasniegtas trīs valstu augstākās virsotnes: Francijas Mon-blāns, Slovēnijas Triglavs un Spānijas Teide.

AndrisBīriņš 1959.05.05.2010.24.09.

� �


Ikvienas tautas vēsturē ir nozīmīgi brīži, kas iegūluši dziļi tautas atmiņā, tāpēc nepieciešama vieta, kur aiziet brīdī, kad vajag rast mierinājumu un

spēku neatkarīgi no tā, vai ir skaudrie ziemas sali vai pavasara šķīdoņi, sau-lainā vasara vai zeltainais rudens. LBS valde aicina savus biedrus aktīvi līdz-

darboties Likteņdārza veidošanā. Lai šis nākotnes dabas parks ir piemiņas vieta tiem vairāk nekā sešsimt tūksto-šiem mūsu cilvēku, kas dzīvību zaudē-ja citu valstu armijās: krievu un japāņu karā Portartūrā, Pirmajā un Otrajā pa-saules karā, apstākļu spiesti emigrēja uz Brazīliju, Austrāliju vai Ameriku un citām vietām visā plašajā pasaulē.Lai šis parks kļūst par mūsu valsts tau-tas projektu, mūsu tautas svētvietu!Ko mēs, Latvijas būvinženieri, visi kopā un katrs atsevišķi varam darīt? • Mēs, braucot garām dārzam, varam

aizvest pa kādam 20–30 cm granīta akmenim.

• Mēs, projektētāji, varam sabiedris-kā kārtā izprojektēt atsevišķu dārza objektu būvprojektu sadaļas.

• Mēs, būvuzņēmēji, saskaņojot ar Likteņdārza vadību, varam palīdzēt ar celtniecības tehniku un būvmate-riāliem.

• Mēs, pensionētie būvspeciālisti, varam palīdzēt ar profesionālu padomu.

Aktualitātes

LikteņdārzsDaugavā uz salas pie Kokneses top Likteņdārzs – vieta, kur satiekas cilvēku un valsts pagātne, tagadne un nākotne.

• Mēs, turīgākie būvuzņēmēji, varam kaut nedaudz atbalstīt Likteņdārzu ar finanšu ziedojumiem.

• Mēs visi kopā varam aktualizēt ide-ju un piesaistīt gan lielus, gan mazus darbarūķus – idejas entuziastus.

Šajā gadā programmas realizētājs Kok-neses fonds plāno darbus:• dārza centrālajā daļā – amfiteātrī;• koku stādīšanā;• ainavas izkopšanā;• laivu piestātnē un skatu terasē;• mazā kalna būvniecībā;• piemiņas nama būvniecībā;• gājēju tilta izbūvē.

Kontakti:Latvijas Būvinženieru savienība vaiKokneses fonds, valdes priekšsēdētāja Valda AuziņaTālruņi: 67289535, 29476146,fakss 67828523E-pasts:[email protected]@koknesesfonds.lv,www.liktendarzs.lv

Aktualitātes



Lai arī Eiropā Eirokodeksi bieži tiek rak-sturoti kā šobrīd tehniski visprogresīvā-kais konstrukciju projektēšanas standar-tu kopums, patiesībā tas vairāk izskatās pēc trīs milžu – Anglijas, Vācijas un Francijas – cīņas rezultāta. Taču pama-tā ir bijusi lieliska doma – harmonizēt konstrukciju projektēšanas standartus visā Eiropā. Ne tikai lai nodrošinātu brīvu pakalpojumu kustību, bet arī vei-cinātu rezultatīvāku zinātnisko pētīju-mu pārnesi uz normatīviem un veidotos harmonizēts galvenais materiāls vietējās rokasgrāmatās un mācību programmās visā Eiropā. Patlaban ir skaidrs, ka Ei-rokodeksu smagsvara vilciens ir iekusti-nāts, uzņem apgriezienus un tā inerce ir tik liela, ka apstādināt to vairs nav iespē-jams. To apliecina fakts, ka Eirokodeksi arvien plašāk izplatās arī ārpus Eiropas Savienības. Tas nozīmē, ka arī Latvijā agrāk vai vēlāk katram inženierim būs jāprojektē saskaņā ar šiem standartiem. Eirokodeksi sastāv no desmit galvena-jiem dokumentiem (EN1990, EN1991,

Eirokodeksi –tas ir nenovēršami!

EN1992, EN1993, EN1994, EN1995, EN1996, EN1997, EN1998, EN1999), kas apraksta vispārējos konstrukciju projektēšanas likumus, iedarbes, ģeo-tehniku, seismiku un galvenos kons-trukciju materiālus. Katra no daļām, izņemot EN1990, iedalīta apakšsadaļās, kas aplūko atsevišķus problēmu aspek-tus. Valstu reģionālās īpatnības novērtē neatņemamā katras Eirokodeksu daļas sastāvdaļā – nacionālajā pielikumā. 2010. gada janvārī Eiropā jau 83% no visas Eirokodeksu saimes bija pieņemti kā nacionālie standarti dalībvalstīs.Latvijā Eirokodeksu ieviešana notiek saskaņā ar 2008. gada 29. jūlijā Minis-tru kabineta apstiprinātu Eirokodeksu standartu nacionālo ieviešanas plānu 2008.–2011. gadam. Plānā ir noteikti galvenie uzdevumi, rezultatīvie rādītāji, atbildīgās institūcijas, izpildes termiņi un nepieciešamais finansējums. Eiroko-deksu standartu nacionālais ieviešanas plāns 2008.–2011. gadam un informatī-vie ziņojumi par tā izpildes gaitu pieeja-

mi interneta vietnē http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=2736. Citāts no informa-tīvā ziņojuma par ieviešanas gaitu: «Sa-karā ar finanšu resursu nepietiekamību nebūs iespējams savlaicīgi izpildīt Ei-ropas Komisijas 2003. gada 11. decem-bra rekomendācijas 2003/887/EK par Eirokodeksu ieviešanu un izmantošanu būvēs un nesošajās konstrukcijās. Vai-rāki būtiski pasākumi atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 30. septembra rīko-jumam Nr. 672 tika pārcelti uz 2012. un vēlākiem gadiem. Līdz ar to Eirokodek-su standartu ieviešanā Latvijā turpināsies pārejas periods, kurā būves pasūtītājs un projekta autors varēs izvēlēties, vai projektēt būvkonstrukcijas saskaņā ar iepriekšējos gados apstiprināto Latvijas būvnormatīvu prasībām vai saskaņā ar Eirokodeksu standartu prasībām.»Tas nozīmē, ka būves un ēkas var tikt projektētas gan pēc līdz šim esošajiem normatīviem Latvijā, gan Eirokodeksiem. Jāņem vērā, ka, projektējot saskaņā ar Ei-rokodeksiem, jālieto rekomendētās vēr-tības tikai tādos gadījumos, ja nav pub-licēts atbilstošais nacionālais pielikums. Izņēmums ir LVS EN 1994-1-1:2005 4. Eirokodekss. Tērauda un betona kompo-zīto konstrukciju projektēšana 1-1. daļa: Vispārīgie noteikumi un noteikumi ēkām, kam ir obligātā standarta statuss. Tāpēc kompozītās tērauda un betona konstruk-cijas jāprojektē saskaņā ar to. Noteikti jāņem vērā: lai arī kāda normatīvu sistē-ma (Eirokodeksi vai LBN, kas bāzēti uz SNiP) tiek lietota projektā, to jaukšana kopā var izraisīt bīstamas situācijas un pat katastrofālas sekas. Interneta vietnē https://www.lvs.lv/ at-

rodams saraksts, kurā var redzēt, kādi Eirokodeksi ir pieejami latviešu valodā un kādi nacionālie pielikumi ir publicē-ti. Taču rekomendēju būt kritiskiem pret Eirokodeksu tekstiem, kas publicēti lat-viešu valodā, jo tiem vēl nepieciešama rūpīga tehniskā rediģēšana. Tāpat situā-ciju sarežģī tas, ka oficiālie Eirokodeksu labojumi tiek publicēti atsevišķi un nav iestrādāti pamatdokumentos. Projektējot saskaņā ar Eirokodeksiem, noteikti palielināsies aprēķinu daļas ap-joms, tāpēc arvien lielāku lomu ieņem datorizētie aprēķini. Taču pozitīvi ir tas, ka noteiktas vadlīnijas jautājumiem, kas agrāk bija atstāti tikai inženiera ziņā. Latvijā vēl ļoti daudz jāatrisina, pirms Eirokodeksi kļūs mūsu inženieriem draudzīgi. Problēmu šķetināšanai stan-dartizācijas tehniskajā komitejā LVS/STK 30 Būvniecība nesen tika nodibi-nāta Eirokodeksu tehniskā apakškomi-teja (EC AK). Šajā komitejā nozares profesionāļi un universitāšu mācībspēki uz entuziasma pamata sabiedriskā kār-tā veido jaunus nacionālos pielikumus Eirokodeksiem un risina citus ar tiem saistītos jautājumus. Mums skaidri jāsaprot, ka projektēšana saskaņā ar Eirokodeksiem var būt gan ieguvums, gan arī iespējamība palie-linātam riskam, ja nav pilnvērtīgas iz-pratnes. Tāpēc rosinu kolēģus jau laikus gatavoties, lai Eirokodeksu atnākšana nepārsteigtu nesagatavotus.

Līga Gaile,Starptautisko sakaru sekcijas un

LVS/STK 30 BūvniecībaEC AK vadītāja

Eirokodeksu vēsmas Latvijas inženierus sasniedza ap tūkstošgades miju un kopš tā laika virmo gaisā arvien spēcīgāk. Taču pašu Eirokodeksu vēsture Eiropā aiz-sākās jau 1975. gadā, kad Eiropas Savienībā tika nolemts celtniecības nozarē veicināt preču un pakalpojumu brīvu kustību. Pirmā Eirokodeksu paaudze ie-raudzīja dienasgaismu jau astoņdesmito gadu vidū, bet priekšstandarti tagadē-jiem Eirokodeksiem tika publicēti deviņdesmitajos gados. Kas īsti ir Eirokodeksi? Kāds statuss tiem patlaban ir Latvijā un citur Eiropā? Kad notiks pilnīga pāreja uz Eirokodeksiem, un kādu iespaidu tas atstās uz mūsu ikdienas darbu? Domāju, ka daudzus praktiķus varētu interesēt šie un vēl daudzi citi jautājumi.

10 Latvijas Būvinženieru savienība

25. starptautiskābūvniecības industrijasizstāde

Māja I 2011

Aktualitātes

No 17. līdz 20. martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 25. reizi notiks starp-tautiskā būvniecības izstāde Māja I 2011, ko rīko Starptautisko izstāžu rīkotājsa-biedrība BT 1. Plašākai publikai tiks demonstrēti jauni un unikāli būvniecības iz-strādājumi, inovatīvas tehnoloģijas, aktuāli būvniecības un remonta risinājumi.

Būvniecības tirgusir gatavs pavasarimPēc nozīmīgajām pārmaiņām būvniecī-bas nozarē izstāde Māja I 2011 šogad uz ļoti optimistiskas nots pulcē gan spēcīgās būvniecības nozares kompānijas, gan arī pavisam jaunus un ambiciozus uzņēmē-jus, kas atraduši jaunas tirgus nišas. Iz-stādē piedalīsies vairāk nekā 300 uzņē-mumu no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas,

Somijas, Austrijas, Itālijas, Polijas un ci-tām valstīm, kas prezentēs savu produk-ciju, risinājumus un pakalpojumus.Šā gada izstādes galvenie akcenti būs būvmateriālu piedāvājums, jaunas apkures sistēmu tehnoloģijas, ūdens apgādes tehnoloģijas, materiālu un tehnoloģiju ekonomiskais aspekts, kā arī būvniecības risinājumu draudzīgums videi. Īpaša uzmanība izstādē tiks

Aktualitātes

1� Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv 1�


veltīta šīs ziemas aktualitātei – «jumtu problēmai», kuras risināšanā daudz darāms pavasarī un vasarā, lai nākamo ziemu varētu sagaidīt zem siltiem un drošiem jumtiem.Izstādes Māja I projekta vadītājs Ro-berts Brēde stāsta, ka šogad daudz vairāk nekā iepriekš tiks prezentēti uzņēmumu sadarbības projekti. Lai nodrošinātu sekmīgu klienta vēlmju realizēšanu, vairāki dažādu apakšnozaru uzņēmu-mi sadarbojas un piedāvā kompleksus būvniecības risinājumus un kvalitatīvu servisu. Būvniecības tirgus ir gatavs pavasarim un aktīvam darbam nozarē. Izstāde Māja I ir svētki visiem būvno-zares profesionāļiem, jo tur iespējams ne vien gūt jaunas zināšanas un biznesa kontaktus, bet pozitīvā gaisotnē arī sa-tikt kolēģus un partnerus, lai pārspriestu savas nozares situāciju un dalītos savā pieredzē un sasniegumos, uzsver BT 1 ģenerāldirektors Viesturs Tīle.

Semināri profesionāļiem Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaim-niekotāju asociāciju Ķīpsalā notiks vai-rāki semināri profesionāļiem par ener-gotaupības risinājumiem, ēku siltināša-nu un renovāciju, kā arī efektīvākajiem apkures veidiem.

Izstādē savu dalību apstiprinājuši zi-nāmi un pieredzes bagāti uzņēmumi, līdzās tiem savus risinājumus un pras-mes demonstrēs arī jaunie. Izstādes dalībnieku saraksts un informācija par piedāvājumu atrodama izstādes mājas-lapā: www.bt1.lv/maja1

• Top jaunais Būvniecības likums. Ne-skatoties uz šīs ziemas kataklizmām, kas tautsaimniecībai radīja nopietnus zaudējumus ar elektrības atslēgumiem, sagruvušiem ēku jumtiem un pašām ēkām, drošības princips jaunajā Būv-niecības likuma projektā nav atradis sev vietu četru citu principu vidū, lai gan katras valsts primārais uzdevums ir rūpēties par savu pilsoņu drošību būvju celtniecības un ekspluatācijas laikā.

• Ar Eiropas Savienības līdzekļu līdz-dalību mūsu valstī intensīvi tiek īstenoti energoefektivitātes pasākumi – galveno-kārt ēku siltināšana. Lai programmu in-tensificētu, Ministru kabinets pieņēmis lēmumu, ka gadījumos, kad darbi tiek veikti atbilstoši vienkāršotās renovācijas principiem, būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešama un būvobjektu pēc vienkāršotās renovācijas var nenodot ekspluatācijā. Tātad šādos gadījumos nav vajadzīga arī objekta dokumentāci-ja: būvdarbu žurnāls, segto darbu akti, būvmateriālu pases, deklarācijas, bet ir

NejēdzībasPiedāvājam replikas un faktus, par kuriem varētu teikt šādi: «No zināmā uz nezi-nāmo gāja viņš kā rēgs, ko vada tikai priekšnojautas...» Citi tos sauc par kurio-ziem stāstiem no dzīves.

nepieciešama būvuzraudzība, lai nodro-šinātu kvalitatīvu darbu izpildi un pēc pieciem gadiem ES sniegtu pārskatu par līdzekļu pamatotu izlietošanu, jo citādi valstij tie būtu jāatdod atpakaļ ES. Uz-devums pārdomām: kā būvuzraugs kva-litatīvi izpildīs uzdevumu, ja kontrolei nav ne projekta, ne minēto dokumentu?

• Valstī šajā gadā ieviesusies «progre-sīva» prakse – būvniecības iepirkumos skatīt tikai pirmo piecu pretendentu piedāvājumus. Interesanti, ko par to domā Iepirkumu uzraudzības birojs? Daži iesaka pretendentiem vīriešiem nebūt džentlmeņiem un sievietes pa priekšu nelaist, jo tā var pazaudēt līdz-dalību konkursā.

• Ieteikums iepirkumu konkursu da-lībniekiem: izveidojiet savas atbalsta bāzes visos Latvijas reģionos, jo pē-dējā mēneša prakse rāda, ka iepirkumu atvēršana pat gadījumos, kad tā notiek 200 vai 300 km no Rīgas, tiek praktizē-ta pulksten 8.30 vai 9.

UZMANĪBU!Lūdzam ieskaitīt

LBS biedru naudasgada maksu

norēķinu kontā:

Latvijas Būvinženieru savienībaK. Barona iela 99, lit. 1a,

Rīga, LV-1012Reģistrācijas Nr. 40008000225

PVN reģistrācijas Nr. LV40008000225

A/S «SEB banka», Vecrīgas filiāle

Kods UNLALV2X001Norēķinu konta Nr.

LV80UNLA0001000700350

Strādājošiem LBS biedriemun asociētiem biedriem

LVL 25 Nestrādājošiem pensionāriem

LVL 5

Aktualitātes


ApsveicamjubilārusVēlmes ir biļetes uz jauniem piedzīvojumiem, un tās vienmēr nes gan jaunus izaicinājumus, gan pārmaiņas. Šerija Kārtere-SkotajanvārīValdi CepurītiViktoru PermiņevuVilni Balodi

februārīAldi Bitinieku, Viktoru PuriņuJāni AuziņuIndriķi TeivānuAndreju PorietiVisvaldi Magoni

Par jubilāriem lasietwww.lbs.building.lv

Reģionālo kopu vadītājiLiepāja: Līvija Krauja tālrunis 29173566 e-pasts: [email protected]īga: Vilnis Kalns tālrunis 29208271 e-pasts: [email protected]: Ingrīda Eklonetālrunis 29477652 e-pasts: [email protected]: Jānis Graudulistālrunis 26133433 e-pasts: [email protected]ēzekne: Andrejs Kuzminstālrunis 29493035 e-pasts: [email protected]: Juzefa Isakova tālrunis 29630350e-pasts: [email protected]ēsis, LimbažiVaira Ronimoisatālrunis 29173739e-pasts: [email protected]ēkabpils: Anita Vanagatālrunis 29164365e-pasts: [email protected], Alūksne, GulbeneSkaidrīte Zepatālrunis 29178476e-pasts: [email protected]: Juris Mellēnstālrunis 26398306e-pasts: [email protected]

Kopu vadītāji ir vienojušies, ka apzinās, kādos novados ir sadalījušies viņu rajoni un cik katrā novadā tagad ir LBS biedru. Tad arī tiks lemts, kā turpmāk sadalīsies kopas. LBS biedri, iesaistieties šajā informācijas apkopošanas procesā!

Latvijas Būvinženieru savienības XXIII kongressVadlīnija: pasākumu komplekss būvniecības nozares izejai no ekonomiskās krīzesLaiks: 2011. gada 18. marts, piektdienaVieta: Latviešu Biedrības nams, Lielā zāle, Merķeļa iela 13, Rīga

Darba kārtība

LBS biedri!Lūdzu, paziņojiet par savu darbavietu, telefonu, mājas adrešu, e-pastu maiņuLatvijas Būvinženieru savienībai K. Barona ielā 99, lit. 1a, Rīga, LV-1012,vai elektroniski: [email protected].

11:00–11:05 Kongresa atklāšana Mārtiņš Straume, LBS valdes priekšsēdētājs11:05–11:15 Kongresa vadības vēlēšanas Raimonds Eizenšmits, LBS valdes priekšsēdētāja 1. vietnieks11:15–11:30 Viesu uzrunas11:30–12:00 LBS 2010. gada aktivitātes un plāni 2011. gadam Mārtiņš Straume, LBS valdes priekšsēdētājs12:00–12:10 SIA LBS – Konsultants 2010. gada aktivitātes un plāni 2011. gadam Helēna Endriksone, SIA LBS – Konsultants valdes priekšsēdētāja12:10–12:20 LBS darbības vērtējums Revīzijas komisijas skatījumā Valentīna Šeškena, Revīzijas komisijas priekšsēdētāja12:20–12:40 Apbalvošana12:40–13:25 Kafijas pauze13:25–13:45 Ilgtspējīga būvniecība no ieceres līdz realizācijai Ainārs Pauniņš, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes valdes loceklis13:45–15:00 Debates15:00–15:30 Atbildes uz jautājumiem Lēmuma pieņemšana15:30 Kongresa noslēgums19:00 Saviesīgs vakars Latviešu biedrības nama Baltajā zālē



21. decembrī Savā pēdējā aizvadītā gada sēdē LBS valde runāja par 2010. gadā paveikto un 2011. gada plāniem, par iesaistīšanos labdarības programmā Likteņdārzs, lēma par Latvijas Būvinženieru savienības un SIA LBS – Konsultants 2011. gada bu-džetu un citiem jautājumiem.

Vadība

Valdes sēdes

Valdes locekļi atbalstīja LBS līdzdalību labdarības programmā Likteņdārzs – tās var būt talkas, koku stādīšana, būv-materiālu vai līdzekļu ziedojumi, kā arī palīdzība Rīgas Celtniecības koledžas audzēkņiem konkrētu Likteņdārza ob-jektu projektēšanā.Valde apstiprināja Latvijas Būvinženie-ru savienības un SIA LBS – Konsultants 2011. gada budžetu, apsprieda LBS Teh-niskās komitejas nolikumu, pārrunāja Būvuzņēmēju sekcijas dibināšanu un tās nolikuma izstrādāšanu, ko sīkāk iztirzās janvāra valdes sēdē. Valdes locekļi disku-tēja par Būvniecības likuma projekta virzī-bas gaitu un LBS iesaistīšanos tā izstrādē.

Sēdē piedalījās arī reģionālo kopu un sekciju vadītāji, LBS administrācija, SIA LBS – Konsultants valde un dar-binieki. Kad bija pārrunāti aktuālie jau-tājumi, pie sēdes dalībniekiem ieradās Ziemassvētku vecītis.


1� Latvijas Būvinženieru savienība

Valde nolēma, ka XXIII kongresa lai-kā izveidos stendu, kurā LBS biedriem būs pieejama informācija par investīci-jām un plānotajiem projektiem.Tā kā LBS vēlas iestāties cilvēki, kuri saistīti ar būvniecību, bet kuriem nav atbilstošas izglītības, LBS valde nolē-ma ierosināt kongresā pieņemt izmai-ņas statūtos, kas ļautu šiem cilvēkiem kļūt par LBS asociētajiem biedriem.Sēdē tika diskutēts par lielā sniega dau-dzuma izraisītajām ēku un būvju avāri-jām Latvijā un iespējamajiem preventī-vajiem pasākumiem.

Vairāki LBS biedri no Starptautisko sa-karu sekcijas pieteicās būt par koordi-natoriem LBS sadarbībai ar Likteņdār-za veidotājiem. Valde atbalstīja Laura Lācgalvja kandidatūru. Aivars Brambis pavēstīja: ja Likteņdārzam nepiecie-šams laistīšanas sistēmas vai ūdensap-gādes projekts, viņa vadītais SIA Aqua-Brambis ir gatavs to izstrādāt un dāvi-nāt. Jāņa Prauliņa uzņēmums SIA Būve un forma piedalījās Likteņdārza skatu terases ar paviljonu projektēšanā.


25. janvārī

Valde apstiprināja 2011. gada Latvijas Būvinženieru savienības pasākumu plānu, LBS XXIII kongresa darba kārtību, runāja par Būvniecības likuma projekta virzī-bu un nolēma, ka noslēgs līgumu starp LBS un Ekonomikas ministriju par valsts pārvaldes uzdevuma (būvspeciālistu sertificēšana) funkciju veikšanu.

Vadība

februāris15. februāris LBS valdes sēde16. un 17. februāris Būvspeciālistu sertifikācijamarts10. marts Izbraukums uz Cēsīm16. un 17. marts Būvspeciālistu sertifikācija18. marts LBS XXIII kongress22. marts LBS valdes sēdeaprīlis13. un 14. aprīlis Būvspeciālistu sertifikācija19. aprīlis LBS valdes sēde (Būvniecības tehnoloģiju un Arhitektūras sekciju darbs)28. aprīlis Izbraukums uz Ventspilimaijs18. un 19. maijs Būvspeciālistu sertifikācija24. maijs LBS valdes sēde (Transportbūvju un Inženierbūvju sekciju darbs), Likteņdārza apmeklējumsjūnijs15. un 16. jūnijs Būvspeciālistu sertifikācija21. jūnijs LBS valdes izbraukuma sēdejūlijs20. un 21. jūlijs Būvspeciālistu sertifikācija26. jūlijs LBS valdes sēde (Likumdošanas sekcijas darbs)augusts17. un 18. augusts Būvspeciālistu sertifikācija23. augusts LBS valdes sēdeseptembris21. un 22. septembris Būvspeciālistu sertifikācija27. septembris LBS valdes sēde (Izglītības sekcijas darbs)oktobris19. un 20. oktobris Būvspeciālistu sertifikācija25. oktobris LBS valdes sēde (Zinātnes un Uzņēmēju sekciju darbs)novembris16. un 17. novembris Būvspeciālistu sertifikācija22. novembris LBS valdes sēdedecembris14. un 15. decembris Būvspeciālistu sertifikācija20. decembris LBS valdes sēde

Par iespējamām izmaiņām interesēties LBS birojā, tālrunis 67845910Visi LBS XXIII kongresa dalībnieki 18. martā saņems ielūgumus uz

BT 1 izstādi Māja I 2011

Latvijas Būvinženieru savienībastematiskie pasākumi

�0 Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv �1

«Sekcijas mērķis ir LBS biedriem uzņē-mējiem (projektētājiem un būvniekiem) kooperēties un operatīvi apmainīties ar informāciju, lai paplašinātu uzņēmumu darba iespējas un paaugstinātu konku-rētspēju Latvijā un ārzemēs,» sacīja LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.Uzņēmēji atzina, ka ir īstais laiks at-jaunot Uzņēmēju sekciju, ko pirmoreiz Latvijas Būvinženieru savienība izvei-doja 1994. gadā un kas gadu vēlāk pār-tapa par Latvijas Būvnieku asociāciju. Kāpēc atkal? Uzņēmēji teic, ka Latvijā degradējas uzņēmējdarbības vide, cits citam nesamaksā par darbu, nepilda solījumus, konkursos viens otru «iz-ģērbj», piedāvājot tik mazu cenu, ka pēc tam darbus nav iespējams pabeigt. Vairāki uzņēmēji ir uzkrājuši pieredzi

Sekciju darbs

ārzemēs un sapratuši, ka Latvijas būv-nieku kvalifikācijas un darbu kvalitātes latiņa ir ļoti augsta, tāpēc to vajadzētu noturēt.

Ko darīs Uzņēmēju sekcija?Vispirms jau apvienos tos LBS bied-rus uzņēmējus, kas vēlēsies darboties sekcijā, izvērtēs pieejamo informāciju par būvniecību Latvijā un ārzemēs, veicinās apvienošanos līgumsabiedrī-bās plānoto projektu/objektu realizē-šanai, specializēsies Eiropas Savienī-bas struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguves pieteikumu sagatavošanā, realizēšanā un pārskatu sagatavošanā. Uzņēmēju sekcijas darba grupa plā-no mērķtiecīgu savstarpēju sadarbību energoefektivitātes pasākumu realizā-

cijā, līdzdalību Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdznie-cības un rūpniecības kameras ar būv-niecību saistītajās darba grupās, tāpat sekcijas biedri tiksies ar ārzemju dele-gācijām un investoriem, kas kontaktus Latvijā meklē ar LBS starpniecību. Uzņēmēju sekcija plāno regulāru in-formācijas apmaiņu ar ES valstu attīs-tības fondu turētāju atbalsta struktūr-vienībām, mērķtiecīgu savu darbinieku kvalifikācijas celšanu un kompetences paaugstināšanu (īpaši tiks gādāts par pieredzes nodošanu inženieru jaunajai paaudzei), savu biedru interešu lobē-šanu, tehnisko un juridisko aizsardzī-bu, izmantojot LBS struktūrvienības SIA LBS – Konsultants un SIA LBS Šķīrējtiesa pakalpojumus.

Visus LBS biedrus uzņēmējus, ku-riem ir vēlēšanās piedalīties Uzņēmē-ju sekcijas darbā, aicinām pieteikties pa šādiem e-pastiem: [email protected]@[email protected] [email protected]

Latvijas Būvinženieru savienības 670 biedriem ir iespēja piedalīties 14 sekciju darbā: Likumdošanas, Arhitektūras un pilsētbūvniecības, Būvprojektēšanas, Transportbūvju, Starptautisko sakaru, Būvniecības tehnoloģiju, Inženierbūv-ju, Izglītības, Būvniecības zinātnes un citās. Atliek vien izrādīt iniciatīvu un atgādināt par sevi sekciju vadītājiem.


2010. gada 16. decembrī tie Latvijas Būvinženieru savienības biedri, kas vienlaikus ir arī būvuzņēmumu vadītāji un īpašnieki, atjaunoja LBS Uzņēmēju sekciju. Par tās vadītāju kļuva Aldis Fromanis (SIA Kurzemes krāsas), par viņa vietniekiem Aigars Ulmanis (SIA Rīgas restaurācijas birojs) un Aldis Grasmanis (SIA BKB).

AtjaunotaUzņēmēju sekcija

2009. gada 1. jūlijā darbu uzsāka Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības šķīrējtiesa.Šķīrējtiesas izveidošanas mērķis – sniegt augsti profesionālus, operatīvus juridis-kus pakalpojumus visiem būvniecības dalībniekiem: pasūtītājiem, projektētā-jiem, celtniekiem, apsaimniekotājiem, būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem, kā arī nekustamo īpašumu īpašniekiem.Šķīrējtiesas prezidijs: priekšsēdētājs Il-mārs Leikums; locekļi: Leonīds Jākob-sons, Jānis Bārda. Gadījumā, ja firmu juridisko personu strīdu izšķiršanai vai arī norakstāmo finansiālo izdevu-mu apstiprināšanai izmantosiet LBS Būvniecības šķīrējtiesas pakalpojumus, lūdzam līgumos ierakstīt šādu tekstu:«Jebkurš strīds, domstarpība vai prasība, kas izriet no šā līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigša-nu vai spēkā neesamību, tiks galīgi izšķirts Latvijas Būvinženieru savie-nības Būvniecības šķīrējtiesā saska-ņā ar šīs šķīrējtiesas reglamentu.»Adrese: K. Barona ielā 99, lit. 1a,Rīga, LV-1012, tālr. 67845910, fakss 67845929,e-pasts: [email protected] informācija LBS mājaslapā:www.lbs.building.lv.

Būvniecībasšķīrējtiesa

�� Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv ��


LBS Būvniecības tehnoloģiju sekci-ja savu darbu organizē atbilstoši jau 2003. gadā izstrādātajam darba plā-nam, un tas notiek šādās sadaļās:1. LBS biedru iesaistīšana jaunu pro-gresīvu tehnoloģiju apguvē.Galvenie virzieni: • būvdarbu tehnoloģija;• būvmateriālu atbilstošs izmantojums;• būvdarbu mehanizācija un aprīkojums;• energoresursu ekonomija;• būvdarbu kvalitātes kontroles sistēma.

Būvniecības tehnoloģijas

2. Progresīvu būvniecības tehnoloģiju apguves veidi:• tehniskie semināri;• objektu apskate, kuros būvdarbus

veic, izmantojot progresīvās būv-niecības tehnoloģijas.

3. Sakarā ar ievērojamu būvniecības apjoma pieaugumu transporta objektu būvniecībā (Dienvidu tilta trase ar es-takādēm pār Krasta un Maskavas ielu, Slāvu rotācijas aplis, Rīgas Ziemeļu transporta koridors, dzelzceļa un auto-

transporta maģistrāļu šķērsojumi VIA Baltica trasē) kopā ar Transportbūvju sekciju un Inženierbūvju sekciju:• veikt transporta objektu plānojuma

un būvniecības tehnoloģiju risinā-juma analīzi un izteikt LBS viedok-li valsts un pašvaldību institūcijām;

• nodrošināt LBS speciālistu pieda-līšanos transporta būvju optimālā plānojuma un būvniecības tehnolo-ģijas variantu izvēlē.

4. Darbs likumdošanā sadarbībā ar Li-kumdošanas sekciju:• Būvniecības likuma un Vispārējo

būvnoteikumu korekcija, tostarp izpildkomitejas jomā (būvdarbu žurnāls, metināšanas darbu žurnāls, betonēšanas darbu žurnāls u. c.). Darbs tiek veikts sadarbībā ar Li-kumdošanas sekcijas ēku un būvju, kā arī ceļu un tiltu nodaļām.

5. Informācija par sekcijas stratēģiskā plāna izpildi:• tika veiktas korekcijas sakarā ar

tehnisko semināru organizāciju, ku-rus, sākot ar 2008. gadu, organizē SIA LBS – Konsultants. Līdz tam Būvniecības tehnoloģijas sekcija to veica būvtehnoloģijas jomā.

Nozīmīgākie semināri: • Liebherr – Alfis tehniskais seminārs

Būvniecības mehanizācija. Jaunā-kās tehnoloģijas;

• Aeroc seminārs par jaunās paaudzes gāzbetonu;

• objektu apskate, kur būvdarbus veic, izmantojot progresīvas tehno-loģijas, būtiskākās no kurām ir: • stikla fasādes montāža starptau-

tiskajā lidostā Rīga;

• agregātu montāža ar lielu masu TEC-2;

• biodīzeļa degvielas rūpnīca Ventspilī, tās tehnoloģiskais process;

• Dienvidu tilts pār Daugavu Rīgā, temats Tilta laiduma me-tāla konstrukciju uzbīdīšana;

• Mežaparka Lielās estrādes re-konstrukcija, temats Nesošo konstrukciju noturības paaug-stināšana;

• Dienvidu tilta Slāvu rotācijas apļa estakādes laiduma betonē-šana, iepriekš nospriegojot aug-stas stiprības stiegru kūļus.

2008. gada maijā ar Dienvidu tilta būv-niecību tika iepazīstināti Rīgā notieko-šās Eiropas Civilo inženieru savienības konferences delegāti. Tilta un estakā-des pāri Krasta un Maskavas ielai būv-niecība delegātos raisīja tik lielu inte-resi, ka šīs būves tehniskie rādītāji un fotoattēli tika publicēti Eiropas Civilo inženieru savienības 2009. gada ievē-rojamāko būvju gadagrāmatā.LBS Būvniecības tehnoloģiju sekcija savu darbu veic atbilstoši stratēģiskās darbības plānam, ik gadu aktualizējot tur iestrādātos pasākumus. Vairāki LBS biedri ir izteikuši vēlēšanos dar-boties sekcijā, diemžēl viņu iesaistīša-nās ir nepietiekama. Šķiet, būtu vēla-mas regulāras sekcijas biedru operatī-vās sanāksmes.

Eduards Raubiško,LBS Būvniecības tehnoloģiju sekcijas

vadītājsMārītes Šperbergas foto

Sekciju darbs


“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)Personība

Leonards Dubkēvičs teic, ka viņam ir paveicies, jo visu laiku strādājis tikai savā specialitātē. Iesāka nevis kaut kur pie papīriem, bet uzreiz pa īstam – lie-lā objektā. Ķemeru sanatorijā bija trīs meistari, divi darbu vadītāji un īpašs brigadieris, Darba Sarkanā Karoga or-deņa kavalieris. Pēc augstskolas sada-les Leonardam Dubkēvičam bija pare-dzēta vieta Rīgā, taču, atgriežoties no sboriem, tās vairs nebija, un tad radās citi varianti – izvēle starp Jelgavu un Jūrmalu. Leonards Dubkēvičs izvēlē-jās Jūrmalu. Viņš uzskata, ka katram ir izvēles ie-spējas jebkurā jomā, piemēram, var mācīties vai nemācīties, būt kopā ar šo dzīvesbiedru vai ar citu.Leonards vēlējās kļūt par juristu, bet, lai iestātos Latvijas Universitātē, vaja-dzēja būt izdienējušam armijā vai beigt vidusskolu ar Sarkano diplomu, taču viņš vidusskolu bija pabeidzis 17 gadu vecumā ar diviem četriniekiem. Celt-niecība gan arī nebija gluži nejaušība, drīzāk rezerves variants. Brālis bija celtnieks, un Viļakas vidusskolā, kur mācījās Leonards, tobrīd bija būvniecī-bas novirziens.Leonards piekrīt, ka cilvēku veido bērnība un gēni. Svarīgi, kādā ģimenē esi audzis. Leonardam visspilgtākās atmiņas saistās ar Jāņu vakaru. Tolaik viņam varēja būt seši gadi. Visi gata-vojās līgošanai: plūca jāņuzāles, vija vainagus, lika staba galā mucu Jāņu ugunij. Tās pļavas smaržu Leonards atceras joprojām. Un Jāņi viņam vēl arvien saistās ar toreizējām sajūtām un emocijām. Katram ir kādas īpašības,

iezīmes, kas tiek pārmantotas no vecā-kiem vai vecvecākiem. Leonardam ir ģimene – divas meitas, nu jau arī divi mazdēli, un vecākajā viņš pamanījis arī šo to no sevis. Leonards Dubkēvičs pie uzvārda ticis, pateicoties poļu tautības katoļu mācītājam. Leonarda tēvs bijis atvests pie mācītāja nokristīt. Draudzes ganam šķitis, ka puisītis ir dikti jauks un pelnījis skaistāku uzvārdu, tāpēc līdzšinējā dzimtas uzvārda Dupužs vie-tā ierakstījis Dubkēvičs. «Neko citu kā celtniecību nemāku!» saka Leonards Dubkēvičs. Viņš izgājis visas pakāpes – no zemākās līdz augšai un pamatīgi iepazinis būvniecības vir-tuvi. Pieredzi krājis tādos objektos kā sanatorijas Rīgas līcis saimnieciskais bloks, 12 stāvu dzīvojamo ēku mikro-rajons Rīgā, saimniecības Olaine lauk-saimniecības būves, Doma baznīcas restaurācija. Kas tad ir profesionālis būvniecībā? «Vispirms jau viņam nepieciešama iz-glītība. Protams, man ir paziņas, kam ir tādi dabas doti talanti, ka pietiek tikai ar praksi vien, tomēr es uzskatu, ka ob-ligāti jāapgūst arī teorija. Var jau lasīt literatūru, bet, ja nav dzirdētas profe-sora Stabulnieka lekcijas siltumtehnikā vai gūtas zināšanas dzelzsbetona kons-trukcijās docenta Dzintara Āboliņa va-dībā, pietrūkst pamata.»Kopš 2001. gada Leonardam Dubkē-vičam ir sava firma SIA Cilnis, kur viņš ir valdes priekšsēdētājs, bet kopš 2008. gada viņš ir Rīgas domes Īpašu-mu departamenta Būvniecības pārval-des priekšnieka vietnieks, galvenais būvuzraugs.

Ar Leonardu Dubkēviču biju runājusi pirms diviem gadiem pa tālruni. Toreiz viņš bija visai skops informācijā par sevi. Tagad, gatavojoties tikties klātienē un apsverot jautājumus, domāju, ko iesākšu, ja atbildes būs tikai «jā» vai «nē».Leonards Dubkēvičs ierodas pirms norunātā laika. Ar rozi. Un sarunai atvēlētā stunda aizrit nemanot. Te nu bija pirmais iespaids! Ne rezervēts, ne «skarbais vecis». Runājam par cilvē-kiem, raksturiem, rīcību, paradumiem un izjūtām.

Izvēles iespējasir visiem


“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)Personība

Kas ir būvuzraugs? «Cilvēks, kas labi pārzina būvniecību un godprātīgiem celtniekiem netraucē strādāt, tikai seko līdzi procesam. Taču ir arī tādi būvnie-ki, ar kuriem visu izrunā, bet, kolīdz aizej, viņi dara vienkāršāk, bet neparei-zi. Tādiem jāseko līdzi.»Leonards Dubkēvičs gan uzskata, ka par būvuzraugu viņš tā pa īstam esot kļuvis, strādājot pie Rīgas Krievu teāt-ra, citi objekti bijuši vienkāršāki: kafej-nīcas, biroji, privātmājas. Īpašuma de-partamentā strādājot, bieži nākas veikt ēku tehnisko apsekošanu un to sagata-vošanu renovācijas vai rekonstrukcijas projektu izstrādāšanai. Patlaban dienas kārtībā ir dažas ēkas Rīgas pirmajā slimnīcā, VEF Kultūras pils. Īpašuma departamentam Rīgas pilsētā pieder arī daudzas skolas un bērnudārzi. Vai ar Krievu teātri aizsākās speciali-zācija uz teātriem? «VEF Kultūras pilī būs jāmaina skatuves daļa, tāpat kul-tūras namā Ziemeļblāzma. Taču tā nav gluži pirmā saskare ar teātru ēkām.»Ilgus gadus Leonards Dubkēvičs bija Kultūras ministrijas Restaurācijas in-stitūta konstruktoru grupas vadītājs, vēlāk galvenais inženieris un institūta direktors. Institūts Jāņa Boktas (viņš ir Leonarda grupasbiedrs, – aut.) vadībā no neliela kantora kļuva par tādu, kas spēja izstrādāt Valmieras Drāmas teāt-ra komplekso projektu. Tolaik, būdams institūta galvenais inženieris, Leonards Dubkēvičs vadīja šā projekta izstrādā-šanu. Pēc tam viņš vadīja Valsts Leļļu teātra rekonstrukcijas projekta izstrādi un autoruzraudzības grupu.Cik kļūdu dzīves laikā var pieļaut?

«Kļūdīties var nepārtraukti. Diezin vai tās var saskaitīt. Ir taču arī sīkas kļūdas. Tikai tās jāatzīst un jālabo. Protams, nevienam jau nav patīkami saņemt kri-tiku. Bieži vien paironizēju un pašaustu pats sevi.»Vai kādreiz darbs nav tā apnicis, ka rodas vēlme meklēt ko citu? «Būvnie-cība man nekad neapnīk. Pieļauju, ka stresa dēļ sāk kļūt par sarežģītu desmit gadu būt darbu vadītājam vai tikpat ilgi vienā vietā par pārvaldnieku. Taču, ja amati, vide un darāmais mainās, tad viss ir kārtībā.»Leonarda Dubkēviča emocijas dažkārt jūtamas, kad debatēs viņam pretim gadās analfabēts būvniecībā, kurš visiem vēlas pierādīt savu taisnību. Tādi gadoties starp pasūtītājiem – naudas devējiem, kādreiz arī kāds priekšnieks. Lai jezga un strīdi nebūtu vēl lielāki, Leonards tādās reizēs pat aiziet no sarunu telpas. Vai tā ir sava veida gudrība? «Ir taču tāds teiciens, ka gudrākais vienmēr piekāpjas,» teic Leonards Dubkēvičs. Viņš meklē kompromisus, jo nevēlas nonākt konfliktsituācijās, bet gadās, ka otra puse ir noskaņota kareivīgi. Leo-nards Dubkēvičs uzskata, ka konflikts nav veids, kā rast risinājumu.Leonards strādājis dažādās komandās, taču vairāk ir individuālists, jo patīk zīmēt projektus. Viņš dienām varētu nepiecelties no galda. Un dažkārt viņš ir ieracies atzinumos. Leonards at-zīst, ka arī nekāds dižais pedagogs no viņa nesanāktu. Nav jau kā agrāk, kad jauniņajiem bija iespēja katru dienu būt kopā ar pieredzējušiem vīriem, un tad jau ar laiku nāca sapratne. Tagad, ja

kādu paņem praksē, pašam sanāk strā-dāt dubultā, jo topošā speciālista darbs vienmēr jāpārtaisa. Tikai pāris «sko-lēnu» atbilduši Leonarda Dubkēviča augstajām prasībām. Pārsvarā jaunieši paņem kādu oriģinālu darbu, ieliek da-torā, nomaina virsrakstus un nodod. Pa-tiesā sapratne nāk tad, kad zīmē un rasē ar roku.Leonardam Dubkēvičam patīk darbo-ties. «Var jau teikt: ieskaties pasē, bet būvnieka profesija sniedz iedvesmu. Te tu izdzīvo pilnu ciklu, tu redzi vie-tu, pļavu, tad projektu un būvlaukumu, pēc tam galamērķi – pašu ēku,» teic Leonards Dubkēvičs.Kas dzen uz priekšu? «Pati dzīve. Nav iespējams paredzēt tālāku nākotni, kāda tad būs pasaule. Svarīgi, kāda būs tā pasaule, kurā dzīvos mani mazbērni.»Kas būvnieku sajūsmina? «Ģimene uz-skata, ka esmu atturīgs. Mani ieprieci-na skaistais, labais, patīkami notikumi ģimenē. Sporta pārraižu vai sacensību laikā varu būt skaļš. Taču būtībā vairāk esmu tāds ziemeļnieka tips.»Nākotnes ieceres? «Šajos laikos kalt plānus nākotnei, ko tā īsti neredzi, būtu pārsteidzīgi. Taču gribētos, lai izdodas iecerētais Ziemeļblāzmā, lai tā kļūst par jaunu kultūras centru. Bet tur vēl daudz nezināmā. Nav vadības, kā bija Krievu teātrī, kur tā konkrēti zināja, ko vēlas. Nav zināms būvnieks. Nezinu, vai tas būs normāls vai arī nepārtraukti meklēs problēmas projektā?»Leonards Dubkēvičs ir izteikts cīrulis. Dažreiz gadījies, ka viņš nosapņojis, kā vajadzētu rīkoties. Laikam jau sma-dzenes arī miegā strādā un zemapziņa

attīsta tālāk to domu, ar kuru cilvēks aizmieg. Atrisinājumi, kas atnākuši miegā, pārsvarā gan saistīti ar darba organizāciju. Kādreiz Leonards aktīvi sportoja – slē-poja, spēlēja basketbolu. Tagad izkustē-šanās saistīta ar mājas darbiem: sniegs jātīra, zāle jāpļauj un dārzā allaž kas jāpadara. Viņam patīk satikties ar drau-giem. Un vēl viņam patīk ceļot. Šim at-pūtas veidam gribētos atvēlēt vairāk lai-ka nekā tikai vienu reizi gadā. Leonards Dubkēvičs kaut kur izlasījis, ka cilvē-kam derētu redzēt desmit unikālas vie-tas pasaulē. Dažas no tām jau apskatītas. Tagad gribētos aizlidot uz Meksiku. Var jau Leonardu Dubkēviču dēvēt par darbaholiķi, bet svarīgākā viņam tomēr ir ģimene. Nākamgad būs 40 gadi, kopš viņš apprecējās ar savu grupasbiedreni Maldu. Sanācis tā, ka, izvēloties dar-bavietas, Leonards it kā sekojis sievai. Sākumā viņš vadīja būvdarbus, sieva strādāja projektēšanā; tad viņš kļuva par projektētāju, bet Malda pārgāja strādāt Rīgas domē; kad sieva aizgāja no šā darba, Rīgas domē ieradās viņš.«Reizēm darbs tomēr ņem virsroku pār ģimeni. Ja man jāizšķiras starp braucienu uz Jūrmalu kopā ar ģimeni vai projekta pabeigšanu, ko esmu apsolījis, priekšroka tiks dota projektam. Kādreiz jau ir gadī-jies kaut ko neizdarīt laikā, un tad ir liels iekšējs diskomforts. Neko tādu vairs ne-vēlos izjust,» teic Leonards Dubkēvičs.

Mārīte ŠperbergaAutores foto

Pilnu interviju var lasīt mājaslapāwww.lbs.building.lv sadaļā Personība


“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)Būvniecības šķīrējtiesa

Lai gūtu pēc iespējas pilnīgāku priekš-statu par pašreizējo situāciju, pievēr-sīsimies institūcijām, kas savā darbībā Latvijā izmanto mediāciju. Visai aktīvi šajā jomā darbojas gan valsts struktūras, tostarp dažādu pastāvīgu vai pilotpro-jektu ietvaros ieviešot mediācijas proce-su savas pakļautības iestāžu praksē, gan arī nevalstiskās organizācijas, tāpat arī privātpersonas un to apvienības.

Valsts sektora iestādes, kas izmanto mediācijuBērnu un ģimenes lietu ministrija 2006. gadā valsts programmas ietvaros bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai uzsāka mediācijas pilotprojektu ģimenes konfliktu risināšanai. Ņemot vērā minētā pilotprojekta rezultātus un lielo intere-sentu skaitu, 2007. gadā mediācijas pro-jekts valsts programmā bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai jau tika ietverts kā pastāvīgs pasākums. Projektā ģimenēm tiek piedāvāti bezmaksas mediācijas pa-kalpojumi, ko nodrošina kvalificētu spe-ciālistu komanda: jurists kā mediators un psihologs kā līdzmediators.

Izlīguma institūcija maksātnespējas administrācijas kompetences jautā-jumosMaksātnespējas procesa likumību un

efektivitāti raksturo dažādi rādītāji. Viens no galvenajiem ir komersanta maksātspējas atjaunošana, kas var tikt īstenota gan maksātnespējas procesa ietvaros ar sanāciju vai izlīgumu, gan pirms maksātnespējas procesa uzsāk-šanas, daļēji ierobežojot kreditoru tiesī-bas nekavējoties piedzīt no parādnieka visus parādus pilnā apjomā un parād-niekam ļaujot maksimāli apvienot un izmantot savus resursus maksātspējas atjaunošanai un visu kreditoru prasīju-mu pakāpeniskai apmierināšanai.Arī maksātnespējas ierosināšanas un procesa virzībā ievērojama loma var būt mediatoriem.

Izlīgums Tiesībsarga institūcijas darbā Ikviens iedzīvotājs ir tiesīgs vērsties Tiesībsarga1 birojā ar sūdzībām par cilvēktiesību pārkāpumiem un gadīju-miem, kad valsts iestādes ir pārkāpu-šas labas pārvaldības principu. Pildot savas funkcijas, Tiesībsargs veicina izlīgumu starp strīda pusēm, taču, ja puses nevar vienoties par izlīgumu, Tiesībsargs sniedz atzinumu, kurā dod vērtējumu pārbaudes lietā konstatēta-jam. Atzinumā Tiesībsargs ir tiesīgs

Mediācijasinstitūcijas Latvijā

1. http://ec.europa.eu/civiljustice/adr/adr_lat_lv.htm

(Turpinājums, iepriekšējās publikācijas Būvinženiera 15. un 16. numurā) ietvert ieteikumus konstatētā pārkā-puma novēršanai, kā arī cita veida ieteikumus. Minētajam atzinumam ir rekomendējošs raksturs.Mediācijas metodes izmantošanai Tiesībsarga biroja darbā ir nepārvēr-tējama nozīme, jo tās arvien plašāka ieviešana nodrošinātu lietu ātrāku iz-vērtēšanu un domstarpību patieso cē-loņu novēršanu.

Izlīgums krimināllietās ar starpnieka palīdzību Valsts probācijas dienestāKriminālprocesa likuma 381. pants pa-redz, ka izlīguma gadījumā cietušā un personas, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, samierināšanos var veici-nāt Valsts probācijas dienesta apmācīts starpnieks. Procesa virzītājs, konsta-tējot, ka kriminālprocesā ir iespējams izlīgums un ir lietderīgi iesaistīt starp-nieku, par to var informēt Valsts pro-bācijas dienestu. Arī Valsts probācijas dienesta likuma 13. pants paredz no-drošināt iespēju cietušajam un perso-nai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarī-jumu, brīvprātīgi iesaistīties izlīgumā ar starpnieka palīdzību.

Bāriņtiesas LatvijāSituācija bāriņtiesās visā Latvijā nav vienāda. Galvenā atšķirība ir pašval-dību attieksmē un izpratnē par iestādes darbu un pienākumiem. Ne vienā vietā vien pašvaldības uzskata, ka bāriņtie-sa ir atbildīga par visiem jautājumiem un problēmām, kas attiecīgajā terito-rijā skar nepilngadīgos, sākot ar bērna problēmām skolā un beidzot ar mate-riālā pabalsta piešķiršanu ģimenēm.

Valdis Ligers ir diplomēts jurists, vada starptautisku nekustamo īpašumu kon-sultāciju uzņēmumu NAI Baltics, kura pamatdarbība ir saistīta ar būvniecību, attīstīšanu, nekustamo īpašumu pār-valdīšanu, apsaimniekošanu, īpašumu portfeļu un kredītu restrukturizāciju un visām minētajā nozarē pastāvošajām finanšu, juridiskajām, saimnieciskajām un arī lietišķajām attiecībām iesaistīto personu un uzņēmumu starpā, tostarp arī strīdu, kas minētajā nozarē rodas, risināšanu. Sabiedriskajā darbā publi-kācijas autors ir biedrības Mediācija un ADR dibinātājs un valdes priekšsēdē-tājs, strīdu risināšanas eksperts, prakti-zējošs mediators ar četru gadu pieredzi komercstrīdu mediācijā.

Ja vēlaties sazināties ar autoru, lūdzu, apmeklējiet: www.ValdisLigers.com vai rakstiet e-pastu: [email protected].


Būvniecības šķīrējtiesa

Cietušo atbalsta centrs (CAC)1

Biedrības pamatmērķis ir atjaunojošā taisnīguma tiesvedības ieviešana Lat-vijā, noziedzības līmeņa samazināšana un noziegumu profilakse. Viens no uz-devumiem minētā mērķa sasniegšanā ir mediācijas mehānisma praktiska ievie-šana Latvijā.

Biedrība Mediācija un ADRDibināta 2005. gada 7. aprīlī. Tās mērķi ir:

• veicināt alternatīvo domstarpī-bu risināšanas veidu (mediācija, samierināšana, neitrāla faktu iz-vērtēšana, ekspertīze, šķīrējtie-sa u. c.) ieviešanas un lietošanas attīstību Latvijā;

• iesaistīties politikas veidoša-nas procesos, piemēram, valsts pārvaldes institūciju izveidotās darba grupās;

• veicināt biedru profesionalitā-tes paaugstināšanu un iespē-jami augstāka mediācijas un ADR pakalpojumu līmeņa no-drošināšanu;

• vienot ADR profesionāļus ko-pējo mērķu sasniegšanai;

• sadarboties ar starptautiskajām organizācijām, kā arī citām juri-diskām un fiziskām personām.

Biedrība sniedz konsultācijas speciālis-ta izvēlē strīdā iesaistītajām pusēm un to pārstāvjiem, kā arī lasa lekcijas un vada seminārus par mediāciju un ADR. Vairāki biedri ir praktizējoši mediato-ri civillietās komercstrīdu meditācijā un krimināllietās. Biedri ir apguvuši

sarunu vadīšanas un mediācijas pras-mes kursos gan Latvijā, gan ārvalstīs pie pieredzējušiem ASV, Lielbritānijas, Vācijas u. c. valstu mediatoriem – kon-fliktu risinātājiem.

Biedrība Latvijas Zvērināto Mediato-ru AsociācijaLZMA minēto mērķu sasniegšanai iz-virzījusi šādus uzdevumus: veikt me-diatoru profesionālās kvalifikācijas pārbaudi un izsniegt sertifikātus, izstrā-dāt un ieviest kvalitatīvu domstarpību risināšanas un uz rezultātu orientētas komunikācijas ilgtermiņa izglītības programmu, popularizēt atbilstošas iz-glītības iespējas ārvalstīs, celt profesio-nālās mediācijas standartus, izglītojot un iedvesmojot Latvijas sabiedrību iz-mantot šo domstarpību risināšanas me-todi, iniciēt ar mediācijas jomu saistītu normatīvo aktu izstrādi un ieviešanu.

Biedrība Integrētā Mediācija Latvijā Biedrība Integrētā Mediācija Latvijā (turpmāk – IMLV) dibināta 2007. gada 10. augustā, tās vīzija ir sabiedrība, kas veiksmīgi spēj risināt konfliktus, kuros vienlīdzīgi tiek pārstāvētas visu pušu in-tereses, konfliktu risināšanas process ir humāns, taisnīgs un balstīts uz sadarbību. IMLV dibināta ciešā sadarbībā ar Vā-cijas Integrētās mediācijas asociāciju (Integrierte Mediation). Sadarbība tiek plānota izglītības, kvalifikācijas celša-nas, mediācijas procesu uzraudzības, mediācijas pakalpojumu ieviešanas un labās prakses pārņemšanas jomā.

Turpinājums sekos 1. http://www.cac.lv/

Avāriju iemeslu analīze parādīja, ka jumtu sabrukšanu veicināja ekstremā-lās sniega slodzes, bet atsevišķos gadī-jumos nesošās konstrukcijas neizturēja pārslodzes neveiksmīgo konstruktīvo risinājumu dēļ. Tāpēc loģisks ir Latvi-jas Būvinženieru savienības Būvniecī-bas speciālistu sertificēšanas institūci-jas (LBS BSSI) vadības lēmums būtis-ki paaugstināt prasības sertificēšanās pretendentu kompetencei.Lai paaugstinātu par būvprojektu at-bildīgo inženieru konstruktoru kvali-fikācijas un kompetences prasības, ar 2011. gada februāri LBS BSSI eksā-menu biļetēs tiks ieviesti teorētiskie būvmehānikas testi.Gadījumos, ja novērtēšanas komisijai tiks iesniegti nekvalitatīvi noformēti būvprojekti, to konstruktīvās daļas un aprēķini, komisija atdos tos pretenden-tam sakārtošanai, un tikai pēc izlabotā būvprojekta saņemšanas komisijā tiks izskatīts jautājums par pretendenta re-sertifikāciju.Plānots, ka ar 2011. gada 1. jūliju LBS BSSI būvdarbu vadītāju un būvuzraugu resertifikāciju veiks tikai pēc akreditā-cijas punktu metodes, par informācijas

Sertifikācija

pamata bāzi izmantojot būvspeciālista ikgadējo pašizglītošanos ar būvniecī-bas procesu realizāciju saistītajos kva-lifikācijas celšanas kursos.LBS BSSI pusgada darba pieredze, kura laikā būvspeciālistu darbība tika vērtēta pēc divējādiem kritērijiem – pēc būvpraksi apliecinošo dokumentu un kredītpunktu metodēm –, parādīja, ka pēc kredītpunktu metodes apmēram 80% pretendentu akreditācijas prasības neizpildītu.Tātad secinājums ir tikai viens: ja pretendents vēlas strādāt un būt atbil-dīgais būvniecības tehnisko procesu vadītājs vai uzraugs nozarē, viņam katru gadu ir jāceļ sava profesionālā kvalifikācija.Ar resertifikācijas nolikumu var ie-pazīties LBS mājaslapā www.lbs.building.lv vai LBS birojā K. Barona ielā 99, Rīgā, tālr. 67845910, fakss 67845929, e-pasts: [email protected]ēs ticam – ja jūs vēlēsieties būt elitāro būvinženieru vidū, jums tas izdosies!

Mārtiņš Straume,LBS BSSI galvenais administrators

Skarbie laika apstākļi un neparasti biezā sniega sega mums lika izvērtēt, kāpēc tomēr ēkas un to jumti neizturēja faktisko piesātināta sniega slodzi un sabruka. Vai vainīga ir tikai dabas stihija, vai arī daļa vainas jāuzņemas būvinženieriem – projektētājiem un celtniekiem?

Latiņa tikscelta augstāk


“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)Objekts

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Ūdenssaimnie-cības attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās, II kārta, Baldone kopējās izmaksas ir 4,44 miljoni latu ar PVN, no tiem 85 procentus sedz Ei-ropas Savienības Kohēzijas fonds, pā-rējais ir valsts līdzfinansējums, kā arī Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes un SIA Būks līdzekļi.

Projekta laikā tika veikta veco kana-lizācijas tīklu rekonstrukcija un divu pilnīgi jaunu notekūdeņu pārsūknēša-nas staciju – KSS-10 un KSS-11 – iz-būve. Būvi projektēja SIA Firma L4, darbus veica CBF SIA Binders. Rekonstrukcija veikta Vanagkalna, Dzirnavu, Pasta ielā, daļēji Rīgas ielā, Pilskalna, Pārupes, Rožu, Lapu ielā un citur. Rekonstruētās trases (ūdensvads, kanalizācija) kopgarums ir 5549 m, no tiem 3023 m – ūdensvada trase, 2526

Ūdenssaimniecība Baldonē

m – kanalizācijas trase. Atjaunoto ielu (ceļa pārvada) kopējā platība – 8317 m2. Kopējā platība, kurā veikti darbi, – 11 420 m2. Brauktuves platība – 7540 m2, ietvju (bruģakmens ietves) platī-ba – 777 m2, zālāju platība – 3103 m2. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir pēdē-jais jeb noslēdzošais objekts, kas tapis Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdz-finansētā projekta Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās, II kārta, Baldone ietvaros. Izbūvēto notekūdeņu attīrīšanas iekār-tu jauda ir 550 m3/dn (CE 2900), kas atbilst visām ES direktīvās un LR nor-matīvajos aktos noteiktajām prasībām. Baldones notekūdeņi tajās tiek attīrīti, izmantojot bioloģiskās attīrīšanas pro-cesu, kas balstīts uz zemas jaudas ak-tīvo dūņu apstrādi. Iekārtas darbojas automātiski, izmantojot pārraudzības, vadības un datu ievākšanas sistēmu SCADA.

Attīrīšanas iekārtu izbūvi veica AS Si-guldas būvmeistars.Projekta ietvaros Baldonē uzbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija Morison-kalnā, ierīkoti trīs dziļurbumi un trīs kanalizācijas sūkņu stacijas, atjaunots Baldones ūdenstornis, izbūvēti jau-ni ūdensvada un kanalizācijas tīkli, daudzviet atjaunots ielu segums. Ūdenstorņa rekonstrukcijas un atdzel-žošanas stacijas tehnisko projektu iz-strādāja un autoruzraudzību veica SIA Aqua-Brambis, būvkonstrukcijas bija SIA RS6 pārziņā, apkure un ventilāci-ja – SIA AVK projekts, ģeotehnika – SIA CM GIB, vadība un automatizāci-ja – SIA ZRA ELLAT.2011. gada 4. janvārī SIA Būks infor-mēja, ka no urbumiem Baldones atdzel-žošanas stacijā Morisonkalnā pacelti un atdzelžoti 100 000 kubikmetru ūdens.


�� Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

Objekts

Ūdenssaimniecība Ikšķilē

Notekūdeņu attīrīšanas ietaišu atjaunoša-nai un ūdens attīrīšanas iekārtu projektē-šanai un būvdarbu veikšanai Ikšķiles no-vada pašvaldības aģentūra Līvi noslēdza līgumu ar līgumsabiedrību ar civiltiesis-ko atbildību Eko – Preseco – Būve. Teh-nisko projektu izstrādāja SIA Eko Akva, būvdarbus veica SIA Būvenergo A. Projekta ietvaros veiktie darbi• Jaunas dzeramā ūdens atdzelžoša-

nas stacijas (jauda 1000 m3/dn) ar virszemes ūdens rezervuāru (V = 2 x 250 m3) un otrā pacēluma sūkņu stacijas izbūve.

• Ūdensgūtnes rekonstrukcija: divu

jaunu artēzisko aku ierīkošana un veco artēzisko aku tamponēšana.

• Ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija un jaunu tīklu būvniecība (20,7 km garumā kopā ar pievadiem).

• Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (jau-da 826 m3/dn) un galvenās kanali-zācijas sūkņu stacijas rekonstruk-cija, veco vietā izbūvējot jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un jaunu kanalizācijas sūkņu staciju.

• Saimnieciskās kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un paplašināšana 17,14 km (kopā ar pievadiem) ga-rumā, tostarp kanalizācijas spiedva-

Ikšķilē nodotas ekspluatācijā jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas uzstādī-tas ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Ikšķiles ūdenssaimniecības attīstī-ba, I kārta ietvaros. Vienošanās par projekta īstenošanu tika noslēgta starp Vides ministriju, Ikšķiles novada domi un Ikšķiles novada pašvaldības aģentūru Līvi.

da izbūve 0,72 km garumā un piecu kanalizācijas sūkņu staciju izbūve kanalizācijas tīklos.

Pēc ūdensapgādes un notekūdeņu sa-vākšanas tīkla paplašināšanas un visu jauno pievienojumu pabeigšanas aptu-veni 59% pilsētas iedzīvotāju (3095) ir pieeja centralizētajai ūdensapgādes sis-tēmai, savukārt 55% pilsētas iedzīvotā-ju (2879) – notekūdeņu centralizētajai savākšanas sistēmai.Jaunie sūkņi ar aprīkojumu ūdensapgā-des un kanalizācijas sistēmās un jaunās aerācijas iekārtas samazinās enerģijas patēriņu aptuveni par 9 procentiem.

Projekta finansēšanas kārtība un apjomi:ES Kohēzijas fonds – Ls 4 928 074,77 valsts līdzfinansējums – Ls 341 646,26 pašvaldības līdzfinansējums – Ls 961 280, 25p/a Līvi finansējums – Ls 1 121 573,03



“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)Objekts

Kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas Rīgā, Austuves ielā 5, pasūtītājs ir SIA Rīgas ūdens, tehniskā projekta izstrāde un autoruzraudzība uzticēta SIA Aqua-Brambis, objekta ģenerāluzņēmējs ir PS AboraK. Projektā iesaistīti: projekta va-dība un aprīkojuma montāža – AS K&H, betonēšanas darbi – SIA Abora, būvbedres izveide un ārējie kanalizācijas tīkli – SIA Norma-S. Līgums noslēgts 2010. gada 22. jūnijā atbilstoši FIDIC noteikumiem, darbi uzsākti 2010. gada augustā.

Projekta mērķis ir ES standartiem at-bilstošas kanalizācijas sūkņu stacijas izbūve. Esošā sūkņu stacija Austuves ielā ir trešā lielākā Rīgā pēc pārsūknēto notekūdeņu apjoma un jaudas, taču teh-noloģiski novecojusi. Sūkņu stacijā no-

nāk sadzīves notekūdeņi no Maskavas priekšpilsētas, Krasta rajona, Ķenga-raga, Pļavniekiem, Dārzciema, Dreili-ņiem, Šķirotavas jauktās ražošanas rūp-niecības un darījumu iestāžu teritorijas, perspektīvā arī no Rumbulas un Dārziņu rajoniem. Vecās sūkņu stacijas projek-tētā jauda ir 120 tūkstoši m3/diennaktī, bet reālais pārsūknēto notekūdeņu dau-dzums ir 40 tūkstoši m3/diennaktī. Sūk-ņu stacijā darbojās pieci sūkņi ar 400 kW jaudas augstsprieguma dzinējiem, kuru palaišana un apstādināšana ir sa-režģīta, ieslēgšanas skaits laika vienībā ir ierobežots, tiek patērēts arī liels dau-dzums tīrā ūdens sūkņu dzesēšanai. 2005. gadā SIA Aqua-Brambis izstrā-dāja tehniski ekonomisko pamatojumu sūkņu stacijas rekonstrukcijai un tika

pieņemts variants, kas paredzēja jaunas stacijas būvniecību blakus esošajai un esošās stacijas demontāžu. 2008. gadā tika izstrādāts tehniskais projekts staci-jas būvniecībai. Topošajā sūkņu stacijā paredzēts uzstādīt jaunākās paaudzes sūkņus un aprīkojumu, kuru darbība tiks nodrošināta ar automātiskās vadī-bas sistēmas palīdzību, bez apkalpojo-šā personāla klātbūtnes ikdienā.

Plānotās jaudas, sūkņi, sistēmas au-tomatizācija, ēkaJaunās kanalizācijas sūkņu stacijas maksimālā aprēķinātā jauda ir 6264 m3/h (1740 l/sek.). Sūkņu stacijas dar-bību nodrošinās vairāki sūkņi – trīs lie-las jaudas sūkņi apstrādās notekūdeņu masu dienas laikā un lietus gadījumā, viens mazākas jaudas sūknis darbosies nakts laikā. Uzstādītie sūkņi tiks ap-rīkoti ar mīkstās palaišanas iekārtām (soft starter), lai sūkņu ieslēgšanas brī-dī neradītu hidraulisko triecienu sistē-mā. Darbībai stipra lietus, plūdu gadī-

jumos, kā arī avārijas režīmā paredzēts uzstādīt kolonnas tipa sūkņus pārgāzes kamerā. Pastiprinātas plūsmas vai avā-rijas situācijā tie aizvadīs liekos lietu-sūdeņus uz avārijas izlaidi, samazinot teritoriju applūšanas risku. Dīzeļģe-nerators nodrošinās atsevišķu sūkņu darbību elektroapgādes pārtraukuma brīžos. Visas stacijas darbību paredzēts automatizēt, perspektīvā iekļaujot to vienotā sistēmā ar Rīgas pilsētas gal-venajām kanalizācijas sūkņu stacijām un bioloģisko attīrīšanas staciju Dau-gavgrīva. Sūkņu stacijas darbība tiks kontrolēta no Rīgas pilsētas labā kras-ta lielākās kanalizācijas sūkņu stacijas Ilzenes ielā 1. Kanalizācijas sūkņu stacijas automa-tizācija garantēs lielāku drošību eks-pluatācijas laikā, visi iekārtu darbības raksturlielumi un parametri tiks apko-poti un būs pieejami elektroniskā vei-dā, piemēram, aizsardzība, pārkaršana, gultņu nodilums, vibrācijas pakāpe, līdz ar to ekspluatācijas dienestam būs

Kanalizācijaspārsūknēšanas stacija

Četru līmeņu metāla karkass rievsienas nestspējas palielināšanai un gruntsūdens pazemināšanas jaudīgie agregāti.

Ziema nav šķērslis būvdarbiem. Jauno stiklašķiedras cauruļvadu montāža.Būvdarbu sākuma posms – problēmas un risinājumu meklējumi vēl priekšā.



vieglāk prognozēt iespējamās sūkņu stacijas darbības kļūmes, kā arī nepie-ciešamos iekārtu apkopes profilaktis-kos pasākumus. Papildus tiks piegādāti divi rezerves sūkņi – pa vienam katrā tehnoloģiskajā līnijā.

Pieredze un padomsGaitis Sockis, AS K&H projekta va-dītājs: «Jaunās stacijas izbūvi sarežģī apstākļi, kas saistīti ar esošo staciju, kuras darbību nedrīkst pārtraukt. Arī būvbedres izbūves procesā nācās mek-lēt speciālus risinājumus. Tehniskajā projektā paredzēto grunts cementāciju jau konkursa sagatavošanas stadijā pie-dāvājām aizstāt ar ekonomiski lietderī-gāku būvbedres izbūves un sienu stipri-nāšanas metodi, izmantojot Larsen tipa rievsienas. Būvbedres izbūve jāveic 13,5 metru dziļumā sarežģītā hidroģeo-loģiskā situācijā. Rievsienas nestspējas nostiprināšanai tika izstrādāta speciāla četru līmeņu atbalsta metāla konstruk-cija (karkass), kas nodrošināja būvbed-res atrakšanu līdz nepieciešamajai aug-stuma atzīmei.Lai izstrādātu atbilstošu gruntsūdens

pazemināšanas projektu, veicām ekspe-rimentālu gruntsūdens atsūknēšanu un modeļa izstrādi, kura rezultāti aplieci-nāja ciešu gruntsūdeņu horizonta hid-raulisko saistību ar Daugavu. Līdz ar to bija nepieciešams veikt papildu pasāku-mus gruntsūdens līmeņa pazemināšanai būvbedrē, izveidojot papildu urbumus un atsūknējot gruntsūdeņus būvbedrē ar divu jaudīgu UPS sūkņu palīdzību pa ūdens pazemināšanas sistēmas kontūru. Darba termiņus un izmaksas būtiski ie-tekmēja betonēšanas darbu uzsākšana ziemas apstākļos, kas saistās ar tehno-loģisko prasību nodrošināšanu: betona sildīšanu, cietēšanas apstākļu nodroši-nāšanu un tamlīdzīgi.»

Andrejs Loze, SIA Norma-S direk-tors: «Mūsu uzņēmuma speciālistiem nācās pieskaņoties neparedzētiem apstākļiem un veikt 15x15x15 metru būvbedres izbūvi, rievsienu nostipri-nāšanu un gruntsūdens pazemināšanas sūkņu uzstādīšanu. Darbs šajā objektā ietver jauna pašteces cauruļvada izbū-vi, izmantojot stiklašķiedras caurules ar diametru 1500 mm, un tā savieno-šanu ar esošo sistēmu, kas novada no-tekūdeņus no mikrorajoniem uz jauno staciju, spiedvadu pārslēguma sistē-mas izbūvi, kas savieno jauno notek-ūdeņu sūkņu staciju Austuves ielā ar esošajiem spiedvadiem, caur kuriem notekūdeņi tiek pārsūknēti uz attīrīša-nas ietaisēm.»

Informācija: SIA Rīgas ūdens, AS K&H, SIA Aqua-Brambis, SIA Norma-S

Foto: no Norma-S arhīva

Objekts

Rievsienas moduļu montāža ar modernu tehniku.


Energoefektivitāte

Projekta prognozējamie rezultāti: apkures siltumenerģijas patēriņš sa-mazināsies no 140 kWh/m2 gadā līdz 47 kWh/m2 gadā; karstā ūdens siltum-enerģijas patēriņš samazināsies no 49,5 kWh/m2 gadā līdz 13,6 kWh/m2 gadā; ar siltumenerģijas tarifu 42,70 Ls/MWh kopējais iegūtais siltumenerģijas patēriņa samazinājums, izteikts nau-dā, būs Ls 93 800 gadā (SIA Ekodoma energoaudita dati).

Kompleksi zemaenerģijas patēriņarisinājumisabiedriskās ēkās

Dienesta viesnīcu kompleksu veido divas ēkas: deviņu un 11 stāvu. Tās nodotas ekspluatācijā 1980. un 1986. gadā. Ēku kopējā apkurināmā platība ir 17 044 m2. Ēkas projektētas RTU kopmītņu va-jadzībām pēc individuāla projekta. Kopumā ēku norobežojošās konstruk-cijas – ārsienas, pagraba pārsegums, jumts un logi – neatbilst Latvijas būv-normatīvam LBN 002-01 Ēku norobe-žojošo konstrukciju siltumtehnika.

Nereti būvniecības speciālistiem rodas iespaids, ka siltināšanas projekti ir vien-kārši realizējami, tāpēc iepazīstinām ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu dienesta viesnīcas Rīgā, Āzenes ielā, risinājumiem, kas pierāda – lai rezultāts būtu kvalitatīvs, ir krietni jāpārsniedz vienkāršotās renovācijas procesa formālās prasības.

Esošās konstrukcijas: nesiltinātas gāzbetona un caurumoto māla ķieģe-ļu ārsienas, ēkai ir izbūvēti bēniņi un pagrabstāvs. Projekta dokumentācija gājusi bojā arhīva ugunsgrēkā, tāpēc konstruktīvie risinājumi un inženier-tīklu šahtu aizpildījums bija vairākkārt jāapseko dabā. Cik lielu ēkas daļu ir lietderīgi renovēt?Skiču stadija tapa 2010. gada pavasa-rī. Vispirms tika lemts, cik lielu ēkas daļu renovēt – vienu no ēkām Āzenes ielā 22 vai 22a, vai abas reizē. Ņemot vērā ēku atrašanās vietu un to nozīmi publiskajā ārtelpā, tika pieņemts dros-mīgs lēmums ar pieejamo finansējumu

sakārtot abas ēkas vienlaikus. Turklāt abām ēkām bija kopīga enerģijas uz-skaite un inženiertīkli, tas ir, loģiski priekšnoteikumi veikt kompleksus darbus abās ēkās. Tehniskais projekts tapa 2010. gada nogalē, ietverot visas nepieciešamās tehniskā projekta daļas.

Sienu, cokola un jumta siltināšana. Ēkas arhitektūra pieļauj siltināšanu no ārpuses ar 100 mm minerālvates slāni, ārējā apdare – krāsots apmetums vairā-kos toņos. Pirmā stāva sienām plānotas magnezīta–stiklašķiedras plāksnes, kas ir videi draudzīgas un estētiskas, atbilst ugunsdrošības prasībām un ir ilgmūžī-gas. Cokols tiks siltināts viena metra




dziļumā zem zemes, pārbūvējot ēkas apmali, lieveņus un ārējās kāpnes, tā likvidējot termiskos tiltus. Neizolētas gaismas šahtas ar pagraba logiem tāpat uzskatāmas par termiskajiem tiltiem. Ekonomiski izdevīgāk tās demontēt un nosiltināt cokolu. Jumtu paredzēts silti-nāt ar 180–200 mm minerālvates slāni. Jumta terasēm paredzēts demontēt para-petus un izbūvēt jaunu ārējo lietusūdens noteku sistēmu. Lai novērstu termiskos tiltus, jāsiltina terašu grīda un dzegas, jo šāds variants ir tehniski un ekonomiski pamatotāks par esošās parapeta kons-trukcijas siltināšanu pa perimetru.

Lodžiju siltināšana un termisko til-tu novēršana. Lodžiju siltināšanai tika izskatīti divi varianti. Pirmais būtu sil-tināt konstrukcijas pa perimetru, rūpīgi «aptinot» ar izolāciju katru izvirzīju-mu, remontējot lodžiju grīdas, sliek-šņus, sakārtojot ūdens noteces sistēmas u. tml. Bet tas nav racionāli, jo veidojas ļoti daudz savienojuma mezglu, sagla-bājas mitruma riski lodžiju grīdās un jebkuras atkāpes no būvdarbu kvalitā-tes var radīt riskus ēkas apdares ilgmū-žībai (mitrums, aukstuma tilti, pārrāvu-mi siltumizolācijas slānī), ietekmējot ēkas siltuma patēriņu. Otrs variants paredzētu kapitālāku risinājumu – ar mūsdienīgiem logiem un siltumizo-lāciju iekļaut lodžijas ēkas siltinātajā kontūrā, samazinot siltuma zudumus no termiskajiem tiltiem un novēršot nekvalitatīvi ieklātas izolācijas riskus. Tehniski pamatotāks un ilgmūžīgāks ir otrais variants, un to apstiprināja arī energoaudita aprēķina rezultāti. Taču

šādi būvdarbi nenovēršami rada ķēdes efektu: iepriekšējās logailas un balkona durvju demontāža, radiatoru un apkures cauruļu pārlikšana, jaunas grīdas izvei-de lodžijā, jo tā kļūst par telpas daļu... Tomēr ieguvumu no šāda risinājuma nenoliedzami ir daudz vairāk nekā mī-nusu, tāpēc realizēšanai tika pieņemts otrais variants.

Ēkām paredzēts 100% nomainīt eso-šos logus un ārdurvis. Te radās dilem-ma, kas raksturīga lielākajai daļai ēku, kurās pēdējā desmitgadē daļēji nomai-nīti logi. Vienīgais arguments par labu mainīto logu saglabāšanai ir reiz iegul-dītās investīcijas un kaitējums videi, ko radījusi šo logu ražošana un vēl radīs pārstrāde pēc demontāžas. Iebildumi pret šo logu saglabāšanu ir daudz būtiskāki:• esošo logu U vērtība (gan stiklam,

gan rāmim, gan kontūras izolāci-jai) neatbilst enerģijas ekonomijas kritērijiem;

• logi pārsvarā gadījumu izvēlēti pēc zemākās cenas kritērija, mainīti saimnieciskā kārtā, neskatot fasādes arhitektonisko kvalitāti kopumā;

• nereti rāmju kvalitāte vairs nav pie-mērota loga kvalitatīvai pārlikšanai.

Tāpēc, pieņemot, ka ēkas norobežo-jošām konstrukcijām veicam kapitā-lo remontu 50 gadu perspektīvā, tika nolemts nomainīt visus logus. Loga mezglā uzmanība pievēršama tam, ka jaunie logi tiks montēti uz esošā sienas paneļa. Lai gan zema enerģijas patēri-ņa ēkām tiek stingri rekomendēta loga iebūve siltumizolācijas slānī, REHAU

Energoefektivitāte



termomodulis ļauj šo pieslēgumu vei-dot uz esošā sienas paneļa bez termiskā tilta un siltuma zudumiem. Līdzīgās situācijās vienmēr rekomendējam kon-sultēties ar konkrētiem logu ražotājiem, jo viņu rīcībā ir praksē pārbaudīti gatavi mezglu risinājumi. Turklāt, ņemot vērā ēkas funkciju – studentu dienesta vies-nīca –, jaunās palodzes tika projektētas darba zonai atbilstošā augstumā un pla-tumā, lai pie loga maksimāli izmantotu dienas gaismu, samazinot elektriskā apgaismojuma nepieciešamību dienā. Ēkām faktiski nav logu dienvidu fasā-dēs, tāpēc aizsardzība pret pārkaršanu, žalūzijas vai dzesēšanas sistēmas nav nepieciešamas.

Apkures un ventilācijas inženiertīklu renovācija. No siltumtehnikas viedok-ļa abas ēkas patlaban uzskatāmas par vienu, tās ir savstarpēji savienotas ar vienotu enerģijas patēriņa uzskaiti, un nav iespējams objektīvi atdalīt katras ēkas reālo enerģijas patēriņu. Rekonstruējot ēku siltummezglus, katrai ēkai paredzēti atsevišķi siltu-ma enerģijas skaitītāji apkurei, karstā ūdens sagatavošanai un ventilācijas sistēmai. Šādu skaitītāju uzstādīšana nākotnē radīs iespēju veikt detalizētu un automatizētu datu monitoringu, ne-kavējoties konstatējot enerģijas pārtē-riņa vietas. Inženiertīklu renovācija paredzēta kompleksi, ņemot vērā arhitektūras ri-sinājumu rezultātā samazināto enerģi-jas patēriņu (siltināšana un logu nomai-ņa), nepieciešamību pārbūvēt apkures sistēmu telpās, kur tiek pievienotas lo-

džijas, un potenciālo siltuma atgūšanu no rekuperācijas ventilācijas sistēmas un sadzīves notekūdeņiem. Ēkas siltumenerģiju saņem centralizē-ti no RTU katlumājas Ķīpsalā. Katrai ēkai ir individuālais siltummezgls ar neatkarīgo pieslēguma shēmu. Patla-ban ēkās ir viencaurules apkures sis-tēma, kas faktiski nav regulējama, līdz ar to daļā telpu temperatūra ir pārāk zema, savukārt citas ir pārkurinātas, un liekais siltums tiek izvadīts, vēdinot istabas... Nākotnē katrai ēkai paredzēts neatka-rīgs siltummezgls ar atsevišķiem sil-tummaiņiem karstajam ūdenim, apkurei un ventilācijai. Siltumenerģijas padeves regulēšana ir automatizēta un nodrošina atgaitas ūdens temperatūru no visām sil-tumapgādes sistēmām atbilstoši tempe-ratūras grafikam attiecībā pret āra gaisa temperatūru. Projektā paredzēta jauna divcauruļu apkures sistēma ar jauniem regulējamiem sildķermeņiem.

Siltuma atgūšana. Ar Menerga Aqua-Cond iekārtām siltums tiek atdots auk-stā ūdens priekšsildīšanai. Iekārta atgū-to siltumu atdod tīrajam ūdensapgādes ūdenim, tērējot tikai 10% no enerģijas, kas būtu vajadzīga šā ūdens daudzuma uzsildīšanai ar tradicionālām metodēm. Tādējādi veidojas ievērojams CO2 ie-taupījums. Sistēmai paredzēti vairāki darbības režīmi:1) no notekūdeņiem tiek atgūts siltums

aukstā ūdens priekšsildīšanai;2) ja ūdens patēriņa nav, siltums tiek

uzkrāts akumulācijas tvertnēs;3) automātisks dezinfekcijas režīms.

Ventilācijas sistēmas renovācijas ie-tvaros faktiski tiek veikta jaunas sis-tēmas izbūve, jo, apsekojot objektu, nepilnas stundas laikā var izgaisināt mītu, ka šādās ēkās darbojas dabiskās ventilācijas sistēmas. Paredzētas jau-nas mehāniskas pieplūdes un noplūdes sistēmas ar siltuma rekuperatoriem, kas nodrošina siltuma atgūšanu ≥85%. Ziemā gaiss tiks uzsildīts, izmantojot siltummaini un kalorifera sekciju. Va-sarā paredzēta pieplūdes gaisa atdze-sēšana līdz +20 oC ar iebūvētu kom-presoru, kā arī adiabātisko dzesēšanas sekciju. Nosūces gaiss no tualetēm un virtu-vēm, izmantojot siltummaiņus, tiek izmantots āra gaisa uzsildīšanai ziemā. Vasarā manuāli tiek aizvērts vārsts uz PN agregātu un atvērts siltināts vārsts atzarojumā uz nosūces ventilatoru, ie-slēdzot nosūces ventilatoru, un siltais gaiss tiek mests uz jumta.

Rekomendācijas arhitektiem uninženieriemĻoti liela uzmanība jāpievērš tehniska-jai apsekošanai, jo daudzi mezgli būs ārkārtīgi svarīgi: fasādes paneļu betona sastāvs un piekares mezgli, pārseguma paneļu sastiprinājums, parapetu kons-trukcija un armatūra, pamatu konstruk-cijas u. c. Ja ēkas apsaimniekotāji gata-vojas veikt energoefektīvu renovāciju, pašiem pēc iespējas ātrāk jāsagatavo visi pieejamie dokumenti: inventari-zācijas plāni, projekta dokumentācija, iepriekšējo pārbūvju dokumentācija, jo saspringtā projektēšanas termiņā katra diena ir svarīga.

Problemātiska ir esošo ēku atbilstība ugunsdrošības normatīviem. Ēkas iz-būves perioda ugunsdrošības risināju-mi stipri atšķiras no pēdējā laika pra-sībām. Ir gan spēku zaudējuši risināju-mi, gan jauni noteikumi. Tas var radīt neparedzētas izmaksas, piemēram, ja projektē rekuperācijas ventilāciju, ne-pieciešams rekonstruēt virsspiediena ventilāciju kāpņu telpās, kas lielākoties nedarbojas.Projektēšanas procesā nevar par zemu novērtēt arhitektu un inženieru kopīgā mācību procesa nozīmi, it īpaši uzsve-rot sadarbību ar G. Žoglu, U. Pelīti un Ē. Lešinsku, kā arī A. Miķelsonu, RTU studentu viesnīcu daļas vadītāju tehnis-kajos jautājumos, kura pārziņā ir ēku faktiskā apsaimniekošana.

Anda Kursiša, sertificēta arhitekte,

Mg. sc. Future Building Systems,Danube University Krems

Raksta pilna versija pieejamawww.passivehouse.lv unwww.activethroughpassive.lv

Materiāls tapis Eiropas Savienības struktūrfonda 3. mērķa Eiropas teri-toriālā sadarbība: Igaunijas – Latvi-jas pārrobežu sadarbības programma 2007.–2013. gadam projekta Active through Passive! ietvaros.

Energoefektivitāte



Taču bieži vien daudzi «energoefek-tīvie projekti» tādi ir tikai uz papīra, nevis praksē, piemēram, vērtējot pēc faktiskajiem siltumskaitītāju rādītā-jiem. Kāpēc tā notiek? Viennozīmīgas atbildes, protams, nav, jo būvniecības procesā ir iesaistītas vairākas puses. To-mēr, paskatoties uz procesu kopumā, ir skaidri redzams, ka pamatinstruments ir norobežojošo konstrukciju termiskās pretestības palielināšana, kas nenolie-dzami ir ļoti efektīvs veids, kā paaug-stināt ēku energoefektivitātes rādītājus un samazināt CO2 izmešus atmosfērā. Bet vai tādā veidā ir iespējams panākt maksimālo efektu? Diemžēl ne, jo augstākus energoefektivitātes rādī-tājus var sasniegt, vienīgi veicot visu darbu kompleksu.Un viens no papilddarbiem, lai sama-zinātu siltumenerģijas patēriņu ēkās, ir zemas gaiscaurlaidības nodrošināša-na norobežojošajās konstrukcijās. Ir ļoti svarīgi saprast, ka ēkas konstrukci-ju zema gaiscaurlaidība nav saistīta ar «konstrukciju elpošanu» un/vai telpu ventilāciju, bet gan ar konstruktīviem neblīvumiem, kas galvenokārt var vei-doties norobežojošo konstrukciju salai-dumu vietās.Izvērtēsim šo jautājumu plašāk.

Energoefektivitāte

Nedaudz no fizikasSiltuma pārnese norisinās difūzi un konvektīvi. Konvektīvie masas pār-neses procesi parasti ir daudz reižu efektīvāki nekā difūzie. Līdz ar to ir ļoti būtiski novērst konvektīvos ma-sas pārneses procesus norobežojošajās konstrukcijās starp iekštelpas vidi un ārējo vidi. Turklāt, izmantojot vienīgi siltumizolācijas materiālus, to nav ie-spējams panākt. Daudzu Latvijas «energoefektīvo pro-jektu» vājā vieta ir tā, ka nav atrisināti ēkas gaiscaurlaidības jautājumi.

Kāpēc tas ir būtiski?Neblīva ēka nozīmē nekontrolējamu aukstā āra gaisa ieplūdi iekštelpās un siltā gaisa noplūdi caur dažāda veida neblīvumiem konstrukcijās. Līdz ar to pieplūstošā aukstā gaisa uzsildīšanai telpā nepārtraukti ir jāpievada papildu siltums. Caur dažādiem neblīvumiem ieplūstošā gaisa sasildīšana var veidot pat 40% no kopējiem siltuma zudu-miem. Liela nekontrolēta gaisa plūsma rada arī caurvēju, mitruma bojājumus konstrukcijās un telpu pārkaršanu va-sarā. Piemēram, caur vienu metru garu, divus milimetrus platu un 10 centimet-rus dziļu spraugu pie 6 Pa spiedienu

Energoefektīvu ēku būvniecība ir šodienas vadmotīvs un daudzu būvniecības pro-cesu dzinulis. Ārsienas, bēniņi un jumti tiek siltināti, logi tiek mainīti, tiek būvētas zema enerģijas patēriņa ēkas. Vārdu sakot, Latvijā ēkas top energoefektīvākas.

Ēkas gaiscaurlaidība –nenovērtēts ēkas energoefektivitātes kvalitātes kritērijs

starpības telpā vienā stundā var ieplūst 15 m3 gaisa.

Neblīvumi un svaigs gaissTas nav viens un tas pats. Ņemot vērā, ka gaisa apmaiņas intensitāti caur dažādiem neblīvumiem ietekmē gan vēja stiprums, gan vides tempera-tūru starpība, gan arī ēkas augstums, caur neblīvumiem nav iespējams no-drošināt nepieciešamo svaigā gaisa padevi iekštelpās. Vienīgi, ja ēka ir ļoti neblīva, svaigā gaisa padeve var būt pietiekama, bet tādā gadījumā ēku nekādā gadījumā nevar dēvēt par energoefektīvu un cerēt uz maziem apkures rēķiniem.

Normatīvās prasībasValstu normatīvajos aktos (Latvijā LBN) līdztekus norobežojošo kons-trukciju siltuma caurlaidības koefi-cientu normatīvajām vērtībām tiek normēta arī pieļaujamā ēkas gais-caurlaidība. LBN 002-01 IV nodaļā ir noteikts, ka «maksimālā pieļaujamā gaiscaurlaidība, ja spiediena starpība



ir 50 Pa, dzīvojamām mājām, pansio-nātiem, slimnīcām un bērnudārziem ir 3 m3/(m2 x h), publiskajām ēkām, izņemot pansionātus un slimnīcas, – 4 m3/(m2 x h), ražošanas ēkām – 6 m3/(m2 x h)».Savukārt Vācijā saskaņā ar DIN 4108-7 ir noteikts, ka:• ēkās ar dabisko vēdināšanu gaisa

apmaiņas kārta nevar pārsniegt n50, max = 3 h-1

• ēkās ar mehānisko ventilācijas sis-tēmu gaisa apmaiņas kārta nevar pārsniegt n50, max = 1,5 h-1.

Pasīvās mājas standartiem atbilstošas mājas gaisa apmaiņas kārta ir n50, max = 0,6 h-1.Tātad, jo energoefektīvāku ēku mēs vēlamies iegūt, jo gaisa necaurlaidī-gākai tai jābūt.

Pārbaudes tehnoloģijaViena no pasaulē atzītākajām un plašāk izmantojamām ēku pārbaudes meto-dēm ir tā sauktā Blower Door tehnolo-ģija. Šī metodika ļauj izmērīt ēkas gais-caurlaidību, kā arī identificēt konkrētas defektu vietas konstrukcijās. Blower Door iekārta sastāv no kalib-rēta ventilatora gaisa plūsmas mērīju-miem un speciālām mērierīcēm spie-diena starpības noteikšanai starp divām mērāmām vidēm.

Energoefektivitāte

Blīva ēkaVidēji blīvaNeblīva ēka

Gaisa plūsmapie 50 Pa

Gaisa apmaiņas kārtapie 50 Pa

zem 2552 m3/h2552–6804 m3/hvirs 6804 m3/h

zem 5 h-1

5 un 10 h-1

virs 10 h-1

Uzziņai: Blower Door iekārtasLatvijā iegādāties var uzņēmumā RB&B Būve. Pārbaudes metodika balstās uz princi-pu, ka starp vidēm tiek radīta 50 paskā-lu spiediena atšķirība, kas ir adekvāta 9 m/s stipra vēja iedarbībai uz ēkas visām ārējām konstrukcijām, tādējādi nosakot caur dažādiem neblīvumiem konstrukcijās ieplūstošā āra gaisa dau-dzumu, un iegūtos mērījumus izsaka: • gaisa apmaiņas kārtās, attiecinātās

uz ēkas iekšējo tilpumu n50 = 1/h• gaisa caurlaidības intensitātē, attieci-

nātā uz grīdas platību w50 = m3/m2h• gaisa caurlaidības intensitātē, attie-

cinātā uz norobežojošo konstrukciju iekšējo virsmu platību q50 = m3/m2h

Defektu vietu identificēšanai papildus izmanto termogrāfiju un veic gaisa plūsmas mērījumus.

Situācija LatvijāKā jau iepriekš minēts, patlaban ne pasūtītājs, ne būvuzņēmums, ne arī būvuzraugs nepievērš pietiekamu uz-manību zemas gaiscaurlaidības nodro-šināšanai ēkā. Līdz ar to tikai neliels skaits objektu (arī jaunbūves) atbilst LBN 002-01 23. punkta prasībām.Ēku gaiscaurlaidības pārbaudes Latvijā piedāvā vairāki uzņēmumi. Papildu in-formācija: www.rbb.lv; www.buvfizika.lv

Mērījumu rezultāti• 2006. gadā renovēta privātmāja,

apkurināmā platība – 185 m2, pa-kešu logi, bēniņu siltinājums – 200 mm minerālvate, ārsienu papildu siltinājums – 50 mm. Faktiskais siltumenerģijas patēriņš ir virs 200 kWh/m2 gadā. Izmērītā ēkas gais-caurlaidība 16 h-1.

• 2007. gadā uzbūvēta privātmāja, apkurināmā platība – 145 m2, pa-kešu logi, bēniņu siltinājums – 200 mm minerālvate, ārsienas – bloks ar papildu siltinājumu 100 mm. Faktiskais siltumenerģijas patēriņš ir ap 145 kWh/m2 gadā. Izmērītā ēkas gaiscaurlaidība 8,8 h-1.

Pēc mērījumu rezultātiem var secināt, ka, neskatoties uz norobežojošo kons-trukciju siltumcaurlaidības zemajiem rādītājiem, ēku gaiscaurlaidības rādītājs vairākas reizes pārsniedz būvnormatīvā noteikto līmeni, un faktiskais ēku īpatnē-jais siltumenerģijas patēriņš ir ļoti liels. Līdz ar to, paredzot ēku siltināšanas dar-bus, ir jāizstrādā arī papildu risinājumi, izmantojot atbilstošus materiālus, lai no-drošinātu ēkas atbilstību normatīvajiem gaiscaurlaidības rādītājiem un tādējādi samazinātu arī ēkas siltuma zudumus. Kā obligāts darbu kvalitātes kontroles mehānisms ir jāparedz arī ēkas gais-caurlaidības mērījums objektā.

Andris Vulāns,Mg. sc. ing., LLU Lauku inženieru

fakultātes lektors,praktizējošs konsultants par

būvfizikas jautājumiemFoto: no autora personiskā arhīva



3. foto

2. foto1. foto

Skrūvpāļu tehnoloģija ir ekonomiska, praktiska, droša un arī ekoloģiska. To var izmantot ļoti dažādos veidos, īpaši vietās, kur nevar piebraukt smagā teh-nika un kur ir nestabilas gruntis. Taču Latvijā līdz šim ar šo tehnoloģiju ne-bija paceltas iegrimušas ēkas (vismaz manā rīcībā nav tādas informācijas).Ko paveica SIA Skrūvpāļu pamatu sistēmas? Dzīvojamā māja (1. foto) uzbūvēta 2003. gadā, bet, tā kā sākās ēkas pakāpeniska iegrimšana, tās eks-pluatācija pēc gada tika pārtraukta. SIA CM GIB Pamatnes un pamatu ģeoteh-

Tehnoloģijas

niskā apsekošana un izpēte 2007. gadā veiktās izpētes materiālos redzams, ka ēka balstās uz 22 injekcijas pāļiem, kas kūdras slāņa pārvietošanās dēļ zaudē-juši projektēto nestspēju. Pamatni zem ēkas veido būvgruži (4,5 m), kūdras slānis (4,0 m) un smilts. Gruntsūdens līmenis – 0,4 m zem pirmā stāva grīdas līmeņa. Mājas (8 x14 m) svars – 14 t, pamatu svars – 100 t. Mājas nepiecie-šamais pacelšanas augstums – 41 cm.Lai šo projektu realizētu, SIA Skrūv-pāļu pamatu sistēmas veica atbilstošu izpēti un aprēķinus. Tika aprēķināts

skrūvpāļu daudzums ar drošības koe-ficientu 2 un noteikts to izvietojums, lai jebkuru skrūvpāli varētu atslogot un blakus esošie uzņemtu papildu slodzi, kamēr tiek nomainīti vītņstieņi. Bija paredzēts uzstādīt septiņus skrūvpāļus mājas iekšienē (2. foto) un 20 ārpusē pa ēkas perimetru (3. foto). Skrūvpāļu ga-rumu noteica, pamatojoties uz griezes momenta rādītājiem. Ņemot vērā uz-bērto būvgružu neviendabīgo raksturu, mājas ārpusē nebija iespējams precīzi iemontēt skrūvpāļus plānotajā attālu-mā no pamatiem, līdz ar to visiem bija jāizgatavo speciālas pacelšanas konso-les. Lielākās problēmas radīja augstais gruntsūdens līmenis, jo pēc skrūvpāļu noslogošanas bija jāatdala injekcijas pāļi, kas atradās ūdenī. Pat atsūknējot ūdeni, bija problemātiski piekļūt šaurī-bas dēļ. Mājas pacelšanai tika izman-toti 15 domkrati ar 20–30 t celtspēju un 10 domkrati ar 10 t celtspēju. Pir-majās divās nedēļās māja tika pacelta par 14 cm. Sākumā lielākā slodze bija skrūvpāļiem mājas ārpusē, bet tālāk (pēc 14 cm) lielākā slodze tika pār-

nesta uz iekšējiem skrūvpāļiem. Pēc mājas pacelšanas vajadzīgā augstumā ārpusē mājas stūros tika iemontēti as-toņi skrūvpāļi horizontālās noturības garantijai. Pēc divu mēnešu darba māja tika pacelta par 41 cm un nolīmeņota ar precizitāti līdz 2 mm. SIA Skrūvpāļu pamatu sistēmas to izdarīja, nesaplēšot nevienu stikla pakešu logu vai vitrīnu, nesabojājot ēkas fasādi. Šo uzdevumu sekmīgi paveikt ļāva fakts, ka māja bija uzbūvēta pēc projekta.Kādu secinājumu var izdarīt? Ja no cil-vēka neprasa izdarīt ko tādu, ko viņš it kā nespēj, viņš nekad neapzināsies visu, ko spēj.

Par līdzīga rakstura darbu veikšanu va-rat interesēties pa e-pastu:[email protected] vaimobilo tālruni 26363496.

Aivars Caune,LBS valdes loceklis, Starptautisko

sakaru sekcijas vadītājsFoto: no SIA Skrūvpāļu pamatu

sistēmas arhīva

Ir cilvēki, kas netic tam,ko saka citi, bet vienkārši izdara

Kad SIA Skrūvpāļu pamatu sistēmas valdes loceklis, LBS biedrs Lauris Lācgalvis uz-aicināja mani piedalīties projektā par kādas iegrimušas ēkas pacelšanu, izmantojot skrūvpāļu tehnoloģiju, es, iepazinies ar projektu, situāciju uz vietas un SIA Skrūvpāļu pamatu sistēmas aprēķiniem un priekšlikumiem, teicu, ka par paredzēto samaksu šo ideju realizēt nevar un vispār – vieglāk ir nojaukt un uzbūvēt no jauna. No dalības attei-cos. Tomēr tas nekādā veidā nemainīja Laura Lācgalvja apņēmību turpināt iesākto.

Skrūvpāļi


“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)Tehnoloģijas

Tik nozīmīgu objektu kā Dienvidu tilts pat pasaules celtniecības praksē nav sevišķi daudz, tāpēc katrs šāds projekts ir izaicinājums. Un visiem, kas iesaistīti tā realizācijā, ir milzīgs gandarījums.

Dienvidu tilta projekts paredz arī esta-kādes pāri Krasta un Maskavas ielai. Šī estakāde ir Latvijā pirmā trīslīmeņu transporta būve. Rekonstruējot Slāvu dzelzceļa pārvadu, trīslīmeņu estakāde tiek izveidota uz tā apļveida šķērsojuma mezgla. Tālākā nākotnē paredzēts izbū-vēt autostrādi no Vienības gatves līdz Bauskas ielai ar Ziepniekkalna un Baus-kas ielas divlīmeņu krustojumiem.

Šīs vērienīgās būves galvenais projek-tētājs ir SIA Tiltprojekts, konstrukciju projektētājs ir Institut Giprostrojmost Sankt-Peterburg no Krievijas.Tilta garums ir 803 m, platums – 34,28 m, trīs braukšanas joslas katrā virzienā, trotuāri un veloceliņi. Tilta pamatā ir nepārtrauktas sijas tērauda dzelzsbetona laiduma konstrukcija (shēma 49,5+77 +0,5x110+77,+49,5). Tā veidota pēc tā dēvētās extradosed (šprenģeļu) sistēmas, kas pēdējā laikā ieguvusi popularitāti pasaulē. Pēdējos 30 gados pēc šīs sistēmas uzbūvēti ap-tuveni 100 tilti. No tiem lielākā daļa Austrumāzijā, bet Eiropā populārākais

ir Sanibergas tilts Šveicē (autors – in-ženieris K. Menns). Tā kā virs balstiem, pēc aplēses shē-mas, veidojas tā sauktā stieptā zona, virs balsta tiek uzlikti piloni, un tilta laidums tiek saspriegots ar vanšu palī-dzību – ar to Dienvidu tilts atšķiras no klasiskajiem iekārtajiem vanšu tiltiem. Tādējādi tiek iegūts lielāks laidums, turklāt ar vanšu palīdzību augšējais stieptais stiegrojums tiek it kā iznests tālu no neitrālās ass, saspiežot tilta augšējo daļu un samazinot iespēju, ka varētu rasties plaisas. Var droši apgal-vot, ka betonam būs ilgāks mūžs. Tiltu notur 96 vantis uz sešiem metāliskiem

40 tonnu smagiem piloniem (katrs 13 metrus augsts). Savukārt estakādes konstrukcija ir ie-priekš saspriegotā monolītā dzelzsbe-tona laidumi, kuru garums ir 24 un 36 metri. Tilta balsti uz urbpāļiem 1420 mm dia-metrā iegremdēti līdz dolomīta slānim.

Eduards Raubiško, Rīgas pilsētas Attīstības departamenta

Projektu vadības un attīstībasdirekcijas tehniskais

eksperts

Foto: no autora personiskā arhīva

Saspriegtais dzelzsbetons Dienvidu tiltā un estakādē


Nord Stream cauruļvada būvniecība caur Baltijas jūru uzsākta 2010. gada aprīlī. Vidējais Nord Stream cauruļ-vada būvniecības ātrums ir aptuveni 2,5 kilometri dienā. Maršruta lielā-kajā daļā cauruļvads atradīsies jūras gultnē.

Atsevišķās vietās, piemēram, krasta zonā, cauruļvadu ieguldīs iepriekš iz-raktās tranšejās un nosegs, nodrošinot pietiekamu stabilitāti un aizsardzību. Līdzīgi cauruļvadu var iegremdēt gult-nē vietās ar intensīvu kuģu satiksmi, lai aizsargātu to no kuģu enkuriem.Uz katra cauruļvada ieguldīšanas kuģa strādā kvalificēts personāls, darbs rit 24 stundas diennaktī septi-ņas dienas nedēļā. Katras kuģa ap-kalpes realizētais būvniecības cikls

Nord Streamcauruļvadabūvniecības process

ietver vairākus posmus no cauruļvada iekraušanas kuģī līdz tā ieguldīšanai jūras dzelmē.1. Cauruļu piegāde uz kuģa. 2. Cauruļu uzglabāšana uz klāja.3. Darbības divu cauruļu savienošanas

laukumā: • cauruļu montāžas savienojuma

fasetēšana;• divu cauruļu metināšana;• divu cauruļu metināšanas vietu

nesagraujošā pārbaude (NDT – non destructive testing).

4. Montāžas savienojuma tīrīšana, ie-priekšēja uzkarsēšana un nogādāša-na uz galveno montāžas līniju.

5. Darbības uz galvenās montāžas līnijas:• divu cauruļu montāžas savieno-

juma centrēšana un piemetinā-

šana pie maģistrālā cauruļvada;• metināšanas šuvju nesagrau-

jošā pārbaude (NDT – non de-structive testing);

• metināšanas šuvju izolācija (galvenajam cauruļvadam un montāžas savienojumam);

• metināšanas šuvju pārbaude.6. Ieguldīšanas baržas pārvietošana.7. Cauruļvada ieguldīšana jūras gultnē.

Cauruļu montāžas savienojumafasetēšanaTieši pirms metināšanas tiek veikta cauruļvadu cauruļu abu galu tīrīšana un fasetēšana. Tad apstrādātās cauru-les pārvieto uz montāžas savienojuma metināšanas staciju, kur divas 12 metru garas caurules sametina, izveidojot 24 metrus garus posmus. Visas cauruļu

savienojumu metināšanas vietas tiek automātiski kontrolētas ar ultraskaņas (AUT – automated ultrasonic testing) iekārtu, pārbaudot katru metinājuma vietas milimetru, lai noteiktu un izvēr-tētu visus iespējamos defektus.Gatavojot caurules metināšanai gal-venajā montāžas līnijā, tās nogādā uz pacēlāja, kas nofiksē tās galvenās montāžas līnijas augšgalā. Cauruli iz-tīra no iekšpuses, un caurules galu, kuru paredzēts metināt pie maģistrālā cauruļvada, vispirms uzkarsē. Cauruļu montāžas savienojumu piemetina pie cauruļvada gala, izmantojot pusauto-mātisko sistēmu. Pēc metinājuma vietas automātiskās pārbaudes ar ultraskaņu, montāžas savienojumam tiek uzlikta termosa-rūkoša uzmava, iepriekš uzkarsējot

Tehnoloģijas “Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)

Nord Stream maršruta karte.Cauruļvadu ieguldīšanas kuģis Castoro Sei Nord .



savienojumu. Pēc tam brīvajā vietā starp termosarūkošo uzmavu un veid-gabalu tiek iepildītas poliuretāna putas, lai pasargātu savienojumu no mehāniskiem bojājumiem.

Ieguldīšanas baržas pārvietošanaKad poliuretāna putas ir sacietējušas, caurules būvniecības procesu var uz-skatīt par pabeigtu, un ieguldīšanas baržu pārvieto uz priekšu, lai pievie-notu jaunas caurules. Ieguldīšanas barža pārvietojas, ievelkot tās pakaļ-galā enkuru troses (piebilde: peldošās kāpnes ir piestiprinātas Castoro Sei kuģa priekšgalā; ieguldot cauruļva-du, tas pārvietojas atpakaļgaitā – ar pakaļgalu uz priekšu!). Šā procesa laikā cauruļvadu tur vairākas sprie-gotājierīces, kas nodrošina tā stabili-tāti. Katra spriegotājierīce sastāv no augšējā un apakšējā celiņa, kas līdzi-nās kāpurķēdes «riteņiem». Šo celiņu kontūra notur cauruļvadu. Uz Castoro Sei kuģa atrodas trīs spriegotājierīces, kas notur cauruļvadu un kontrolē to, saglabājot noteiktu cauruļvada līnijas spriegumu, kamēr cauruļvadu iegulda jūras gultnē, izmantojot standarta S izvietojumu.

Cauruļvada ieguldīšana jūras gultnēGatavais cauruļvads pa peldošajām kāpnēm tiek pakāpeniski nolaists jūras gultnē. Peldošās kāpnes ir piestipri-nātas ieguldīšanas kuģa priekšgalā un atbalsta cauruļvadu. Cauruļvada ie-guldīšanas parametri tiek nepārtraukti kontrolēti, lai nepārsniegtu projektēša-nas analīzē noteiktās cauruļvada sprie-

guma robežas.Cauruļu guldīšanai un novietošanai jūras gultnē seko, izmantojot ROV; iegūtos telemetriskos datus nosūta kontroles dienestiem uz kuģa. Nolai-šanas monitorings īpaši nepieciešams kabeļu šķērsojumu vietās vai kuģu vraku tuvumā.Kad cauruļvads būs pilnībā ieguldīts, tiks veikti mērījumi, fiksējot precīzu atrašanās vietu un nosakot cauruļvada iespējamos bojājumus, kā arī attālumu no kabeļiem un citiem objektiem jūras gultnē. Turklāt būs iespējams noteikt, vai cauruļvada brīvie laidumi ir pieļau-jamo normu robežas.

Fakti • Nord Stream ir viens no lielākajiem

pasaules infrastruktūras objektiem, ko finansē privātuzņēmumi.

• Ap 2012. gadu, kad tiks palaistas abas Nord Stream līnijas, investī-cijas projektā veidos vairāk nekā septiņus miljardus eiro, kas radīs jaunas darba vietas inženieriem, tērauda ražotājiem, būvniecības un loģistikas uzņēmumiem.

• Baltijas jūrā tiek plānots izbūvēt vēl vairākus gāzes vadus: Balticcon-nector (starp Somiju un Igauniju), Baltic Pipe (starp Poliju un Dāniju) un Skanled (starp Norvēģiju, Zvied-riju un Dāniju).

Romans Baumanis, Nord Stream padomnieks

Baltijas valstīs

Foto: no autora personiskā arhīva

2010. gadā ir beidzies viens no apjo-mīgākajiem ES Kohēzijas fonda līdz-finansētajiem projektiem valstī Ūdens-saimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos, kura ietvaros 18 Latvijas pašvaldībās tika izbūvētas un renovē-tas ūdenssaimniecības: izbūvētas divas jaunas un rekonstruētas 12 esošās no-tekūdeņu attīrīšanas iekārtas; izbūvētas četras jaunas un rekonstruētas desmit esošās dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas; izbūvēti 102 km kanalizācijas tīklu un 69 km ūdensapgādes tīklu. Paveikts apjomīgs darbs, taču ir bažas par nodoto objektu nākotni, to uzturē-šanu un izmantošanu atbilstoši eksplua-tācijas prasībām. Jau tagad nekompe-tences dēļ dažās pašvaldībās vērojamas problēmas, kuru dēļ var pazemināties ūdens kvalitāte vai notekūdeņu tīrība. Ir neapdomīgi investēt ievērojamus finan-šu resursus jaunu iekārtu uzstādīšanā, ja nav speciālistu, kas prot šīs iekārtas apkalpot un nodrošināt to atbilstošu eks-pluatāciju. Mēs, būvnieki, nododot jau-nās iekārtas ekspluatācijā, organizējam ūdenssaimniecību darbinieku vispārēju apmācību. Diemžēl visbiežāk šie dar-binieki ir bez atbilstošas izglītības, līdz ar to viņiem trūkst priekšzināšanu par procesiem ūdens attīrīšanas iekārtās vai dzeramā ūdens sagatavošanas stacijās. Taču apmācībām atvēlētajā laikā nav iespējams izskaidrot gan iekārtu lietoša-

Tehnoloģijas Viedoklis

nu, gan ar to saistīto procesu savstarpējo mijiedarbību.Ūdenssaimniecības objektu iekārtu ap-kalpošanai ir nepieciešami inženierteh-niskie speciālisti ar vidējo speciālo izglī-tību. Šā darba veicējiem nav obligāti va-jadzīga augstākā izglītība, jo trūkst tieši darbinieki ar vidējo speciālo izglītību. Šādu izglītību, iespējams, pēdējo gadu, var iegūt tikai vienā mācību iestādē Lat-vijā – Priekuļu Lauksaimniecības tehni-kumā. Diemžēl pēdējo gadu apjomīgā ūdenssaimniecību attīstība visā valsts teritorijā nav veicinājusi speciālistu pie-prasījumu, un Priekuļu tehnikums nespēj pilnībā nokomplektēt mācību grupas. Pašvaldību ūdenssaimniecību uzņēmu-mi vēl tikai uzkrāj pieredzi gan paš-valdības apjomiem piemērotu iekārtu izvēlē, gan to atbilstošā ekspluatācijā, gan arī speciālistu atlasē vai apmācībā. Ņemot vērā, ka lielākajā daļā ūdens-saimniecību jaunās iekārtas jau ir uz-stādītas un darbojas, būtu nepieciešams organizēt mācības esošajiem ūdens-saimniecību darbiniekiem vai arī bez-darbniekiem. Šādi kursi varētu notikt Priekuļos, tādējādi ļaujot maksimāli izmantot patlaban pilnībā nenoslogo-to tur esošo materiāli tehnisko bāzi un pieredzējušos pasniedzējus.

Jānis Zviedris,SIA Water Ser valdes priekšsēdētājs

Pieaug bažas par nodoto ūdenssaimniecības objektu ekspluatāciju



Stihija – būvlaukumsVilnis Kalns dzimis Kuldīgas rajona Kurmales pagasta Seg-ļos. Viņa vecāki bija zemnieki, un ģimenē auga pieci bērni. «Kad tēvs atgriezās no Sibīrijas, kur bija pavadījis piecus gadus, «labprātīgi» ceļot komunismu, viņš sāka strādāt celtniecībā. Skolas brīvlaikos gāju par palīgstrādnieku. Tad arī ieinteresējos par celtniecību,» stāsta Vilnis Kalns.

Dzīves skola

Pareiza izvēleKārlis Kviesis, vērojot, kā pēc kara celtniecībā strādā viņa vecākais brālis, saprata, ka arī viņam pašam gribas atjau-not vecās ēkas un būvēt jaunas. 1960. gadā Kārlis Kviesis absolvēja Rīgas Celtniecības tehnikumu un saņēma celtnie-ka tehniķa diplomu.

«Iespējams, ja 15 gadus vecākais brālis strādātu lauku brigādē, arī es kļūtu par lauksaimnieku,» nosmej Kārlis Kviesis. Taču dzīve izvērtās citādi, un viņš atra-da savu profesiju. Pēc tehnikuma Kārlis Kviesis sāka strādāt projektēšanas institū-tā Rūpnīcprojekts. Tolaik projektētājiem algas nebija lielas, vairāk varēja nopelnīt, strādājot Krievijas ziemeļos. Un Kārlis Kviesis aizbrauca. Tur bija iespēja nopel-nīt 400 rubļu mēnesī. Tā tolaik bija ļoti liela alga. Tur, kur šodien ir raķešu un kosmosa kuģu bāze, tolaik strādāja ar-mijas celtnieki un Kārlis Kviesis līdz ar viņiem. Viņš bija būvmateriālu ražošanas ceha vadītājs. Pēc četru gadu darba viņam piedāvāja mācīties Ļeņingradas Augstā-kajā kara skolā. Daudz netrūka, lai dzīve sagrieztos citādi, bet Kārlis Kviesis pa-rakstīja dokumentu, ka neko no Krievijā redzētā un darītā neizpaudīs, un atgriezās Latvijā, kur sāka strādāt Būvmateriālu ra-žošanas ministrijas Remontu un celtniecī-bas pārvaldē. Par savējām viņš var saukt gandrīz vai visas rūpnīcas – gan Vanga-žos, gan Jēkabpilī, gan Brocēnos un citur. Tika gan celts, gan rekonstruēts. Vienlai-kus viņš mācījās Rīgas Politehniskajā in-stitūtā, ko absolvēja 1977. gadā.

«Tā bija ļoti pareiza izvēle. Arī tagad uzskatu, ka jauniešiem ne vienmēr uz-reiz jāiegūst augstākā izglītība; lai viņi vispirms kaut ko izmēģina, lai saprot, ko īsti vēlas savā dzīvē darīt, ko grib apgūt un mācīties. Katram pašam jā-atklāj sev noderīgākais. Kad pastrādā, tad tikai vari apjaust, ko īsti gribi – ie-gūt augstāko izglītību vai turpināt strā-dāt,» saka Kārlis Kviesis.1980. gadā par viņa darbavietu kļuva Rīgas pilsētas remontu un celtniecības trests. Kārlis Kviesis bija Celtniecī-bas pārvaldes galvenais inženieris, tad priekšnieks, bet pēdējos četrus gadus, līdz 1992. gadam, kad celtniecības tresti visā Latvijā likvidējās, viņš bija šā tresta galvenais inženieris.Kārlis Kviesis bija projektu vadītājs Lat-vijas Tranzītu bankā, kad tika rekonstruē-ta biroja ēka Rīgā, 13. janvāra ielā, tai sekoja Nord/LB bankas ēkas rekonstruk-cija Smilšu ielā 6, AAS Latgarants biroja ēkas rekonstrukcija Ūnijas ielā 45.Krietnu laiku viņš pārstāvēja pasūtītā-ju – bija būvuzraugs. Laikā no 2003. līdz 2008. gadam Kārlis Kviesis bija SIA Namu būvaģentūra būvuzraugs. Viņa darbs bija saistīts ar dzīvojamo un

biroju ēku būvniecību Rīgā: Juglas cie-mā, Berga Bazārā, Ezermalas ielā 30, Ģertrūdes ielā 65, Ģertrūdes ielā 127, Martas ielā 7, Purva ielā 9, kā arī ar dzīvojamo ēku būvniecību Sauriešos, Jelgavā, Rīgas rajona Līčos, AS Lat-vijas biznesa banka, SIA Modern City properties, SIA Dārzciema nami, SIA Ķeizarmežs projektu attīstību.Kopš 1995. gada Kārļa Kvieša kvalifi-kāciju apstiprina arī vairāki LBS Būv-niecības speciālistu sertifikācijas insti-tūcijas izsniegti būvprakses sertifikāti.Pēdējos trīs gadus Kārlis Kviesis saistīts ar energoefektivitātes paaugstināšanas programmām Rīgā, Cēsīs un Jelgavā. Viņš bijis Rīgas domes Īpašuma depar-tamenta būvuzraugs skolu un bērnu-dārzu ēku logu un durvju nomaiņai un

fasāžu siltināšanas darbiem un projekta vadītājs tirdzniecības centra Rimi būv-niecībai Ādažos, ko veica LRS Būve.«Konkursos firmas bieži vien uzvar ar zemāko cenu, bet pēc tam, kad jāmaina logi, jāsiltina ēku fasādes, celtniekiem grūti izpildīt visas tehniskās prasības,» saka Kārlis Kviesis. Taču viņam ir prieks, ka var redzēt sava darba rezul-tātus, un ir gandarījums par paveikto. Protams, žēl, ja finanšu trūkuma dēļ tiek apturēti projekti. Kārļa Kvieša vaļasprieki saistīti ar makšķerēšanu un ceļošanu ar katama-rānu pa jūru, ko viņš dara jau teju pus-mūžu. Kā atpūtu viņš uztver arī darbu dārzā, kur gan zālīte jānopļauj, gan kociņiem vainags jāveido, gan rudenī lapas jāsavāc.

Pēc vidusskolas beigšanas 1959. gadā Vilnis Kalns iestājās Rīgas Politehnis-kā institūta Celtniecības fakultātē, lai apgūtu rūpniecības un civilo celtniecī-bu. Studijas viņš pabeidza 1964. gadā un sāka strādāt Ķekavas PMK par meistaru. Pēc gada Vilni Kalnu iesauca armijā. Viņš dienēja vienu gadu. «Pēc demobilizēšanās tiku norīkots par

darbu vadītāju Iecavas iecirknī, pēc gada kļuvu par iecirkņa priekšnieku. Mans celtnieka ražotāja diplomdarbs bija Ie-cavas kombinētās lopbarības fabrikas būve, ko pabeidza 1970. gadā. Tā bija 40 metru augsta monolītā betona ēka slīdošajos veidņos. 1971. gadā sākās Ie-cavas putnu fabrikas (tagad Balticovo) celtniecība. Tā bija 70. gadu Latvijas


“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)Dzīves skola

lielākā būve. Nonācu ministra Kārkliņa uzmanības lokā. Pēc samērā sekmīgas objekta pabeigšanas man sāka piedā-vāt augstākus amatus. Tā kā nebiju un negribēju būt partijā, pieņēmu galvenā inženiera posteni Jelgavas SCO,» atce-ras Vilnis Kalns. Nedēļu pēc Kalna iera-šanās Jelgavā, SCO priekšsēdētājs sāka izmantot ilgstoši neizmantotos atvaļinā-jumus, un Vilnis Kalns četrus mēnešus vadīja organizāciju.«Pēc tam pie manis mājās ieradās de-legācija un paziņoja, ka kolektīvs vēlo-ties mani par vadītāju, ar priekšniecību jau viss esot saskaņots; ja es nestāšoties partijā, par priekšnieku iecelšot kādu demobilizēto pulkvedi. Pēc smagām pārdomām (vai palikšu tīrs, ar cūkām vienā vietā vārtoties) piekritu. Kārkliņš divas reizes brauca uz raikomu (rajona partijas komiteju), lai pielauztu viņus mani akceptēt,» stāsta Vilnis Kalns. Divus gadus Vilnim Kalnam izde-vās atlikt iestāšanos partijā. Par SCO priekšsēdētāju viņu apstiprināja kā bezpartejisko. Kad to paziņoja Lauk-celtnieka zālē, atskanēja izbrīna pilna nopūta, kas gandarīja Vilni Kalnu. «Juku laikos, kad biju jau noguris no priekšniekošanas, nostalģijā pēc jau-nības laikiem paņēmu Rendas mežos zemnieku saimniecību, audzēju bullī-šus (tiem devu kompartijas funkcionāru vārdus), sporta zirgus un zāģēju dēlīšus. Pēc desmit gadiem atgriezos celtniecībā un uzbūvēju piecas Kuršu benzīna uz-pildes stacijas un trīs Kuršu būvniecī-bas namus. Tad pensionāriem aizliedza strādāt, un es gadu atpūtos. Mani bijušie strādnieki izvilka mani no meža, un es

pārdevu savu dvēseli pavājai celtnie-cības firmai. Patlaban vēl vadu skolu fasāžu siltināšanas darbus Kuldīgas un Kabiles skolām,» saka Vilnis Kalns.Viļņa Kalna stihija allaž bijusi un ir būvlaukums. Viņš nespēj sevi iedomā-ties projektētāja vai ierēdņa ādā. Vilnim gandarījumu sagādā tieši radīšanas, tas ir, būvēšanas process, bet pēc objekta nodošanas viņam būve kļūst vienaldzī-ga un nekādas emocijas neraisa. Savie-sīgos pasākumos Vilnis Kalns mēdz jokot, ka Dievs, radot šo pasauli, savu darbu nepadarīja līdz galam, bet uzticē-ja to celtniekiem.«Treknajos gados, kad pieprasījums pēc būvniekiem bija lielāks nekā piedāvā-jums, celtnieki izlaidās. Kas tik nebūvē-ja, un kādus tik «meistarstiķus» nācies redzēt ekspertīzēs! Tagad esam otrā grāvī. Lētākais iepirkums ir absurds. Neviens nekad par zemāko cenu nav dabūjis un nedabūs labu preci. Viss krī-zes smagums gulstas uz strādniekiem. Dempingojot konkursos, uz materiāliem ieekonomēt var maz, tāpēc cieš algas. Būvniecībai lielu ļaunumu nodara «būvfirmas», kas pat naglu iedzīt ne-spēj. Amatnieki tādas sauc par balto apkaklīšu firmām. Tās dažādos veidos iegūst objektus un tad ņem darbu izpil-dītājus. Bieži starp pasūtītāju un izpildī-tāju ir ne viena vien parazitējoša firma, un izpildītājs tiek stipri vien aplaupīts. Kur pazudis noteikums, ka valsts un pašvaldību finansētos objektos ģenerāl-uzņēmējam paša spēkiem jāapgūst 30 procenti? Pēc manām domām, šādām firmām var atļaut veikt tikai pasūtītāja funkcijas par nolīgtu summu, un finan-

sētājam jākontrolē norēķini ar darbu tiešajiem izpildītājiem. Būvfirmas dem-pingo, pasūtītāji izspiež pēdējo sulu, strādnieki masveidā aizbrauc. Mēs ar visiem saviem diplomiem un sertifikātiem esam tukša vieta, ja mums nav amatnieku, būvstrādnieku. Diemžēl to nesaprot nedz ierēdņi, nedz būvuz-ņēmēji, sevišķi grēko jaunie inženieri. Viņi iedomājas, ka ir kaut kas sevišķs un būvstrādnieks nav cilvēks,» – tā Vilnis Kalns.Nu jau drīz teikšot ardievas celtniecī-bai, teic Vilnis Kalns. «Esmu par vecu būvdarbu vadīšanai. Tā prasa arī labā-ku fizisko kondīciju. Turklāt nevaru bez emocijām noskatīties amatniecības iznīcināšanā.»Savu 70. jubileju viņš nosvinēja, piekto reizi apmeklējot Parīzi – Eiropas kultū-ras centru. Vilnis Kalns ir kultūras un mākslas tūrists, aizrautīgs teātru, ope-ras, izstāžu apmeklētājs.Vēl viņa lielā aizraušanās ir mežs. Brieduma gados Vilnis bija aktīvs med-nieks. Tagad, skatoties uz trofejām, pat tā kā mazliet žēl nošauto dzīvnieciņu. Dēlam piederošajā mežā Vilnis Kalns iestādījis ap 200 ozolu. Sāka jau 1999. gadā. Vienu gadu 24, citu – 36... Agrāk iestādītajiem jau pirmās zīles bi-jušas. Trīs hektāros Vilnis Kalns izcirta kārklus, lazdas, apses, tagad audzē ozo-lu birzi un domā, ka tad, kad nestrādās, viņam būs vairāk laika cīnīties ar kār-klu, ievu un alkšņu atvasēm, jo ozoliem vismaz desmit gadus jāpalīdz augt.Taču ir kas tāds, no kā Vilnis Kalns dro-ši vien netiks vaļā visu savu mūžu, – sabiedriskie pienākumi.

Žurnāls BŪVINŽENIERIS turpmāk iznāks

sešas reizesgadā.

Lūdzam visus LBS

biedrus informēt LBS

(tālrunis 67845910,

e-pasts: [email protected]),

ja žurnālu nevēlaties

saņemt pa pastu. Žurnāla

elektroniskā versija

skatāma LBS mājaslapā

www.lbs.building.lv.

Cena pārdošanā –

Ls 1,49.


“Būvinženieris” Nr. 18 (2. 2011.)Brīvais mikrofons

Andis Kapzems,SIA AK Celtniecība valdes loceklis un būvprojektu vadītājs

Valdībai jāgādā par uzņēmējdarbības attīstību, lai būvniecība nenīkuļotu, tāpat arī novados jā-rada tai labvēlīga vide. Lai tās dažas būvfirmas, kas ir katrā novadā, varētu dzīvot, dot darbu vie-tējiem. Varbūt tāpēc tagad vajadzētu celt nevis jaunas būves, bet atjaunot vecās, sakopt patla-ban ekspluatējamos objektus. Lai pašvaldības atvēl līdzekļus nevis jaunu namu celtniecībai, bet sakārto to, ka jau ir. Tas attiecas gan uz Rīgu, gan citām vietām Latvijā, kur ir tik daudz iesāktu un nepabeigtu būvju.

Gints Ernstsons,SIA Būvlaids būvuzraugs

Būvniecība mūsu valstī streipuļo no viena grāvja otrā. Treknajos gados būvēja arī pavāri, ārsti un taksometru šoferi, tāpēc daudzviet nebija kvali-tātes; tagad tās nav, jo plaukst dempings, līdz ar to cieš pasūtītājs, jo tiek izmantoti lēti materiāli, kvalitāte krietni pazeminājusies. Viss ir politizēts. Ministrijas savstarpēji rīvējas, katra kaut kādā mērā ietekmē būvniecību, un nekas prātīgs ne-sanāk. Tieši tāpēc arī nerespektē nevalstiskās or-ganizācijas un neviens neko nespēj ietekmēt. Par būvniecības stratēģiju valstī jāgādā vienai, nevis vairākām ministrijām.

Apolonija Ūdre,AS Komunālprojekts kvalitātes un konsultāciju dienesta būvinženiere

Lai Latvija nepaliktu bez celtniekiem, jāsāk ar RTU apmācības programmas revidēšanu. Stu-denti dažādu iemeslu dēļ bieži vien nav apguvuši būvniecības pamatus. Toties viņi ir lieliski iema-nījušies kaut ko pārkopēt, pārāk daudz izmantot datoru un uz to paļauties. Taču ar datoru ir viegli kļūdīties, un, ja nav sapratnes par konstrukciju, jaunieši savu kļūdu pat nepamana. Viņiem trūkst labu prakses vietu, kur varētu iemācīties ko pro-fesijai noderīgu, nevis atsēdēt noteiktu laiku. Tā kā būvprojektus vērtēju arī kā eksperte, redzu, kuram no jaunajiem būvinženieriem laimējies nonākt zinoša būvspeciālista rokās, bet kuram nav bijusi iespēja mācīties no pieredzējušiem kolēģiem. Tādos projektos parādās ar datora palīdzību no cita projekta pārnesti konstrukciju mezgli, kuriem ar konkrēto projektu ir visai at-tāls sakars. Man bažas rada pēctecība. Jā, mums ir dažas zvaigznes arī jauniešu vidū, bet viņu ir maz. Tāpat gribētos, lai mācību procesā tiktu pievērsta uzmanība rekonstrukcijas jautājumiem. Projektējot jaunu māju, viss ir skaidrs – atliek vien arhitekta redzējumu iemiesot reālā būvē, bet ar vecu ēku ir kā ar veciem un slimiem cilvē-kiem. Tad talkā var nākt vien pieredze, intuīcija un labas zināšanas, ko dod mācību iestāde. Vēl mums Latvijā katastrofāla situācija izveidojusies ar konkursiem. Lai to mainītu, vajadzīgi labas gribas politiķi.

Atis Melngalvis-Melgalvis,SIA Abora darba aizsardzības speciālists

Valsts un pašvaldību konkursos ar dažādu no-teikumu nianšu maiņu, bet saglabājot iespēju katram resoram vai iestādei rīkot izsoli, nekad netiks likvidētas koruptīvās saites. Nav jāizdomā velosipēds no jauna, jo ar šo problēmu ir saskā-rušās arī daudzas rietumvalstis. Piemēram, Vācijā visus būvniecības konkursus rīko Valsts aģentūra neatkarīgi no tā, kam jābūvē – vai tā būtu Aiz-sardzības ministrija vai Izglītības ministrija, kam jāuzceļ skola. Aģentūru veido no augsta līmeņa profesionāļiem ar atbilstošu atalgojumu, kas ne-veicina domu par negodīgu piepelnīšanos. Tas valstiski atmaksājas.

Andris Kalniņš,būvinženieris

Patlaban celtniecībā ir iestājusies krīze, un grū-ti prognozēt, cik ilgi tā turpināsies. Viena no lielākajām problēmām, man šķiet, varētu būt savulaik uzcelto dzelzsbetona gatavo elementu dzīvojamo ēku renovācija, proti, to norobežojo-šo konstrukciju siltināšana atbilstoši mūsdienu normatīvajām prasībām. Jāņem vērā arī tas, ka šo ēku sākotnēji paredzētais ekspluatāci-jas laiks ir beidzies. Tā ka būs jādomā par šo objektu ekspluatācijas drošību. Celtniecības uzplaukums pašlaik ir grūti prognozējams, jo viss atkarīgs no iespējamā finansējuma. Turklāt daudziem būvuzņēmējiem un pasūtī-tājiem patlaban ir ievērojamas parādsaistības, par ko liecina daudzie iesāktie un nepabeigtie būvobjekti.

Viktors Kopitins,SIA Hansaprojects valdes loceklis un būveksperts

Diemžēl arī manā darbības jomā ir savas problē-mas, kas jārisina, piemēram, nepilnvērtības likum-došanā. Par lielu pašreizējās situācijas problēmu uzskatu arī atsevišķu ekspertu neadekvāti zemu sava darba novērtējumu, kas rada neveselīgu konkurenci un kropļo tirgu.

Viktors Permiņevs,SIA Būves un būvsistēmas būvkonstruktors

No būvkonstruktora viedokļa raugoties, vēlētos līdz galam sakārtotu projektēšanas (īpaši būvkonstruk-ciju projektēšanas) normatīvu bāzi. Pašreizējā situā-cija ļoti traucē profesionālai darbībai gan kā būv-konstruktoram, gan arī kā būvekspertam. Jauniem būvnormatīviem jeb standartiem – LVS – nepiecie-šama metodiskā literatūra, lai jaunos projektēšanas paņēmienus varētu apgūt iespējami īsākā laikā.

Juris Kononovs,SIA Gurstevaldes priekšsēdētājs

Lai būvniekiem, celtniecībai un vispār visai Latvijai klātos labāk, nepalīdzēs jauni likumi, noteikumi un instrukcijas, jaunas investīcijas un apvienības vai jauni, labāki ministri. Vienkārši mums katram savā vietā ir godprātīgi jāveic savs darbs, lai kāds tas arī būtu. Ir jāmaina domāšana, sava apziņa katru brīdi, katrā situācijā. Tikai tad, kad lielākā daļa no mums to darīs, dzīve mainīsies arī valstij, nozarei un pašiem. Taču to ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt.

No viena grāvja otrā

��

Daba būvē Dienvidāfrikā

Grieķijā

Brazīlijā

Austrālijā

Nākamajā numurāLBS XXIII kongressRīgas Fondu birža pēc rekonstrukcijasKoncertzāle Rēzeknē ES finansēti semināri

Abonēšana un reklāmas pieteikšanapa tālruni 29256982 vaie-pastu: [email protected]


eirokodi Ūdenssaimniecības energoefektivitāte skrūvpāļi · latvijas būvinženieru savienība...

Documents