Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums Nr. 18 2011. gada janvāris

Jana Velvele

Aizvadītā nedēļa mums pagāja zem 1991.gada barikāžu atceres zvaigznes. Paldies visiem kas piedalījās, bet vēl lielāks paldies tiem, kas pasākumus organizēja, ieguldīja savu sirsnību, laiku un nesavtību.

„Raiskumā un Pārgaujā ir kā citādāk”, teica kāda cēsniece, kas vēloties palikt anonīma, bija apmeklējusi mūsu novada barikāžu 20. gadadienas piemiņas pasā­kumus. “Te cilvēku iniciatīva ir sirdi aiz­kustinoša un apbrīnojama. Te tur svētu līdzcilvēku piemiņu, te, savas iniciatīvas rosināti, cilvēki paši nāk kopā un godina tautai svarīgo vēstures pavērsienu. Tā labestība un kopības sajūta nemaz tā visur nav...”, viņa atzina.

20. janvāra pēcpusdiena kopā sauca Raiskuma puses barikāžu dalībniekus un piederīgos. Pasākumu organizēja jaunizveidojušais sieviešu pulciņš Dzidras Razgačevas un skolotājas Tēraudas vadībā. Viņas pašas saaicinājušas ļaudis, Raiskuma parkā kūra ugunskuru, cienāja ar to dienu cienastu – zirņiem, pīrāgiem un citiem labu­miem, kopā ar Helmutu Zvejnieku vienojās kopējās dziesmās, atcerējās pārdzīvoto. Ap 40 cilvēku pulciņš emociju un sirsnības vadīts esot bijis īpaši saliedēts. Paldies!

Pašvaldības svinīgais pasākums notika Rozulas kultūras namā 22. janvārī. Tā rīkošanu uzņēmās “Rozbeķu saime” Ilzes Krivašonokas personā. Viņa, apzinot kas jau ir saņēmuši un kas vēl nav saņēmuši valsts apbalvojumu – piemiņas zīmes, aicināja būt kopā un pieminēt traģiskās 1991.gada janvāra dienas.

Iesākumā visi, izbaudot janvāra salu, kas nedaudz ķērās pie deguna, ārā iestiprinājās

Zvaigznes barikāžu piemiņas zīmē

ar siltu zupu un sviestmaizēm. Pilnai tā laika ainai atbraucis bija arī traktors ar siena ķīpām – rāmi pulsējošā dzelzs rumaka sirds apliecināja, ka, ja vajadzētu, brauktu Tēvzemi aizsargāt arī šodien. Pēc cienasta, ar visapkārt skanošajām ļaužu čalām un vienotības sajūtu, atnākušie devās uz zāli.

Svinīgo apbalvošanas ceremoniju atklāja domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, viņš pateicās visiem, kas drosmīgi stāvēja par mūsu Latvijas valsts brīvības atgūšanu, par nebaidīšanos ar kailām rokām aizsargāt savu tēvu zemi; aicināja vienoties valsts himnā un ar klusuma brīdi pieminēt traģiskajās dienās bojā gājušos un aizsaulē aizgājušos barikāžu dalībniekus.

Barikāžu piemiņas sarīkojums sākās zupas ēšanu.

Valsts apbalvojumus Pārgaujas ļaudīm pasniedza Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Viņš savā uzrunā izteica nožēlu, ka tikai pēc 20 gadiem šīs piemiņas zīmes ir sasniegušas dalībniekus. Par nozēlu vairāki cilvēki jau ir aizsaulē, tāpēc apbalvojumu saņem pēcnācēji. „Dau­dzas valstis cīnās par savu valsti, arī mūsu vectēvi. Latvijas valsts vārdā izsaku patei­cību par drosmi ne tikai dalībniekiem, bet arī piederīgajiem, kas gaidīja mājās”, teica A.Jaunsleinis, „Ja nebūtu barikādes, mēs nezinām vai varētu dzīvot savā valstī”, viņš turpināja, „Paldies, ka nenobijāmies stāties pretim lielajai impērijai un ziniet, pasaule par to mūs ciena”, A.Jaunsleinis apgalvoja.

Par tradīciju kļuvusī pateicības diena Raiskumā nu ir svētki ļaudīm visā novada. Jau otro gadu tie tiek rīkoti plašākā mērogā. Uz Pateicības dienu aicina tos, kas iepriekšējā gadā ar savu nesavtību, cilvēcību, ieguldījumu vai aktivitāti devuši savu artavu novada labā, padarījuši vairāk kā pienākums uzliek. Šogad pasākuma viesiem uzstājās Laimis Rācenājs un Ivars Hermanis ar „Bessa me mucho”. Viņu muzikālais sniegums aizvilināja klausītājus kaut kur tālu uz citiem kontinentiem, pie citām tautām un kultūrām. Ingas Bērziņas aizkustinošie literārie lasījumi sniedza piepildījumu dvēselei. Katram atnākušajam pašvaldība dāvināja gaismas un siltuma simbolu ­ vaska sveci. Pašvaldības vārdā paldies visiem, kas 2010 gadā nežēloja savu laiku, sniedza atbalstu, palīdzēja līdzcilvēkiem un nesa Pārgaujas novada vārdu ārpus tā robežām. Lai mums arī šogad visiem veicas, lai esam atvērtām sirdīm, skatu un dzirdi!

Apbalvojumu pasniegšana mijās ar „Pārgaujas lakstīgalu” īpaši šai dienai sarūpētu koncertu un puišu patriotiskās dzejas deklamēšanu. Apbalvojumus saņēma gan paši dalībnieki, gan piederīgie. To vidū bija gan jauni, kam tolaik bija tikko 20 gadi, gan sirmgalvji, kas tolaik bija pašos brieduma gados, tāpat zīmes viens otram pie krūts sprauda vīrs un sieva, jo abi bijuši plecu pie pleca turējušies kopā, gan mantinieki. Katrs saņēmējs visiem dzirdot apliecināja: „Gods kalpot Latvijai”, „Gods kalpot Tēvijai”, „Par brīvu Latviju”.

Pēc svinīgās daļas sekoja kopēja fotografēšanās. (bildes var apskatīt mājas lapā www.pargaujasnovads.lv)

Pēc pārtraukuma visi skatīja tikko tapušo Raiskuma amatieteātra izrādi „Šujam, griežam pletējam”. Izrāde sasaucās ar barikādēm veltīto pasākumu, jo lugas saturā arī bija atkalredzēšanās, kādi mēs izskatāmies pēc daudziem gadiem. Varēja redzēt, ka publikai izrāde patika.

Kā gan pasākums bez izdejošanās, protams pašās beigās līdz pat paagram rītam notika balle.

Lielu paldies par pasākuma rīkošanu sakām: Ilzei Krivašonokai, Jānim Plūmem, Mudītei Rutkai, Dimitrijam Solovjevam, Laurai Lācei, Drosmai Grabei, Intai un Laurai Lapsiņām, Ervīnam Pokkeram, Dainim Seikstulim, Guntim Pužulam, Gunai Rukšānei, Vijai un Jānim Bērziņiem, Arvīdam Rostokam, PKS “Straupe” – priekš­sēdētājam Imantam Balodim, Stalbes pagas­ta sieviešu vokālajam ansamblim “Pārgau­jas lakstīgalas” – vadītāja Elita Tomsone, Raiskuma pagasta amatierteātrim – vadītāja Inese Kalniņa.

Pateicības diena Raiskumā

Straupes pamatskolā darbu sāks PIEAUGUŠO

INTEREŠU IZGLĪTĪBAS RADOŠĀ DARBNĪCA

FLORISTIKĀ1. nodarbība 12. februārī plkst. 15:00

Zvanīt Ilonai: 64134234 vai 26461880

Straupes tradīcija turpinās

29. janvārī Stalbes kultūras nams pulcina visus 2010.gadā novadā dzimušos bērniņus uz tradicionālo kopā sanākšanu. Šogad novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 24 mazuļi, pagājušā gadā šis skaitlis bija 32 bērniņi.

Jaundzimušo sveikšana ir Straupes pagasta tradīcija. Tajā ik gadu satiekas iepriekšējā gadā dzimušie mazuļi, cits jau gandrīz gadu vecs, cits vēl tikai nedēļas vai mēnešus kopš piedzimis.

1. rindā: Ainārs un Ginta Amantovi, Daiga Kaļva. Hardijs Vents pasniedz simbolisko sveci Aivaram Šmitam.

�

Uz izsludinātajām amata vienībām pieteikušies bija 17 kandidāti Raiskuma, Stalbes, Straupes, Vaives, Amatas, Cēsīm, Valmieras, un Siguldas.

Uz novada kultūras pasākumu organi­zatora un Raiskuma Tautas nama kultūras pasākumu vadītāja amatiem pieteikušies kopā 10 kandidāti, uz juriskonsulta amatu saņemti septiņi iesniegumi.

Konkursa rezultātā par novada kultūras pasākumu organizatori ar pārbaudes laiku trīs mēneši pieņemta cēsniece Ņina Ozoliņa. Juristkonsulta amatā ar tādu pašu pārbaudes laiku pieņemta Elisa Jānelsiņa. Juristkonsulta amats tiek realizēts ESF darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība”1.5.3.1. aktivitātē „Speciālistu piesaiste plānošanas reģioniem, pilsētām un novadiem” īstenošanai (vienošanās Nr. 1DP/1.5.3.1.0/10/IPIA/ VRAA/010/040) ietvaros.

Abu jauno darbinieču darba vietas atradīsies Stalbē: Elisa Jānelsiņa strādās novada centra ēkā „Iktēs”, kultūras darba organizatores Ņinas Ozoliņas sēdeklis atradīsies Stalbes kultūras namā.

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē:

Sākot ar 2011.gada 1.janvāri nodokļu un informatīvās deklarācijas jāsniedz elektroniskā veidā, izmantojot VID Elektronisko deklarēšanas sistēmu (Li­kuma „Par nodokļiem un nodevām” pārejas noteikumu 98. un 99.punkts).

Papīra veidā nodokļu un informatīvās deklarācijas līdz 2011. gada 31. decembrim var sniegt:

• fiziskās personas, kuras neveic saim­niecisko darbību;

• nodokļu maksātāji, kuru juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta atrodas administratīvajā teritorijā, kurā nav interneta pieejas infrastruktūras teritoriālā seguma.

Lai kļūtu par EDS lietotāju, jāveic tiešsaistes reģistrācija EDS, izmantojot VAS “Latvijas Pasta” vai VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” izsniegto e­pa­raksta viedkarti vai jāaizpilda:

• līgums “Par elektronisko dokumentu parakstīšanu ar elektronisko parakstu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas pa­

kalpojumus” (turpmāk – līgums) divos eksemplāros,

• iesnieguma forma, • jāiesniedz jebkurā VID Nodokļu pār­

valdes Klientu apkalpošanas centrā.Līgums un iesnieguma forma ir pieejama

VID mājas lapā www.vid.gov.lv. sadaļā “Elektroniskā deklarēšanas sistēma” apakšsadaļā “Kā kļūt par EDS lietotāju?” vai VID Nodokļu pārvaldes Klientu apkal­pošanas centrā.

Piecu darba dienu laikā, pēc līguma noslēgšanas VID reģistrēs Jūs kā EDS lie­totāju un uz iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi nosūtīs lietotāja identifikatoru un sākotnējo paroli.

Lūdzu neatlieciet līguma slēgšanu uz pēdējo brīdi!

Ja Jums rodas jautājumi par EDS līguma aizpildīšanu, slēgšanu un sistēmas lietošanu informāciju varat saņemt jebkurā VID Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas centrā vai zvanot uz VID Informatīvo tālruni 1898.

Ar cieņu,Jūsu VID Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas centrs

NODOKĻU MAKSĀTĀJU ZINĀŠANAIInformācija nodokļu maksātājiem, kuri

iesniedz jebkādas nodokļu un informatīvās deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā

Hanzas dienas �011

Rudīte Vasile

Šogad Jaunās Hanzas savienības dienas tiks rīkotas Lietuvā, Kauņā no 19. līdz 22. maijam. Dalībnieku reģistrācija jau ir sākusies, un Straupes pašdarbnieki sadarbībā ar Straupes kultūras nama vadītāju Ināru Baltgalvi sākuši domāt par kultūras programmu, ko rādīt kaimiņu zemē.

Hanzas dienu atklāšana paredzēta ceturtdien, 19. maijā, plkst. 21, noslēguma pasākums – svētdien, 22. maijā, plkst. 17. Trīs dienu garumā notiks pilsētu prezentācijas, kultūras pārstāvju uzstāšanās, mākslinieku plenēri, Hanzas tirgus. Plaša programma ar viduslaiku spēlēm, laivu un velosipēdu braucieniem paredzēta jauniešiem (dalības maksa 50 eiro). Notiks arī ekonomikas seminārs “Atvērta pilsēta jaunām idejām un inovācijām” (maksa 20 eiro).

Interneta vietnē www.hanzakaunas.lt jau apskatāma karte ar svētku norises vietām Kauņas vecpilsētā.

Izsludināta pieteikšanās!

No 04.01.2011. līdz 03.02.2011. Pārgaujas novada pašvaldība izsludina pieteikšanos uz 2.8 ha lielo zemes vienību „Salnas”, kadastra Nr. 4280 009 0174, Stalbes pagastā, Pārgaujas novadā, nomas tiesībām. Zemesgabala lietošanas mērķis – lauksaimniecība.

No 04.01.2011. līdz 03.02.2011. Pārgaujas novada pašvaldība izsludina pieteikšanos uz 0.5 ha lielo zemes vienību „Timotiņi”, kadastra Nr. 4280 009 0278, Stalbes pagastā, Pārgaujas novadā, nomas tiesībām. Zemesgabala lietošanas mērķis – lauksaimniecība.

Pretendentiem pieteikties Pārgaujas novada pašvaldības pagastu pārvaldēs. Vairāku pretendentu pieteikšanās gadījumā notiks nomas tiesību izsole.

Ritvars Zapereckis, Lauku attīstības atbalsta departamentaValsts atbalsta plānošanas nodaļasvecākais referents

Zemkopības ministrija ir saņēmusi informāciju, ka atsevišķām pašvaldībām ir nepieciešams detalizētāks skaidrojums par nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes piemērošanu neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei.

Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes piemērošanu neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” pašvaldībām ir saistoši sekojoši panti un to punkti:

• 3.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa likme, taksācijas periods un nodokļa aprēķināšana

(1) Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir:

1) 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības:

a) zemei,(11) Ar nekustamā īpašuma nodokļa

papildlikmi 1,5 procentu apmērā apliek neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, izņemot zemi, kuras platība nepārsniedz vienu hektāru vai kurai normatīvajos aktos ir noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi.

(7) Ministru kabinets nosaka institūcijas, kas apseko neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību zemes vienībā, un kārtību, kādā nosakāma šo zemes gabalu platība, kā arī kārtību, kādā noteiktās institūcijas sniedz ziņas pašvaldībām nodokļa aprēķināšanai saskaņā ar šā panta 1.1 daļā minēto papildlikmi.

Pamatojoties uz šajā punktā doto deleģējumu, ir izdoti Ministru kabineta 2010.gada 13.jūlija noteikumi Nr.635 „Kārtība, kādā apseko un nosaka neap­strādātās lauksaimniecībā izmantojamās ze­mes platību un sniedz informāciju par to”.

• 4.pants. Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra datu sniegšana nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vaja­dzībām.

(1) Nekustamā īpašuma kadastrālo vēr­tību nosaka Valsts zemes dienests atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma prasībām.

(2) Ja ar nodokli apliek daļu no zemes vienības vai ēkas (telpu grupu) vai ja zemes vienības vai ēkas daļām saskaņā ar šā likuma

3.panta pirmo un 1.1 daļu ir atšķirīgas nodokļa likmes, nodokļa aprēķinam tiek izmantota zemes vienības vai ēkas kadastrālās vērtības daļa proporcionāli zemes vienības vai ēkas apliekamajai platībai. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķināma kadastrālās vērtības daļa nodokļa vajadzībām.

Pamatojoties uz šajā punktā doto deleģējumu, ir izdoti Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1625 „Kārtība, kādā aprēķina kadastrālās vērtības daļu nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām”.

• 6.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtība

(1) [ZM: 1.teikums dzēsts] Nodokļa maksāšanas paziņojuma nosūtīšanas ter­miņš par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi ir nākamā taksācijas gada 15.februāris.

• Pārejas noteikumi22. Pēc nekustamā īpašuma kadastrālās

vērtības aktualizācijas nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, atsevišķi par katru zemes vienību un katru ēku 2008., 2009. 2010. un 2011.gadā nedrīkst pār­sniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru (neņemot vērā atvieglojumus) vairāk kā par 25 procentiem.

22.2 Šo pārejas noteikumu 22.punktā noteiktais nodokļa apmēra pieauguma iero­bežojums neattiecas uz nodokļa aprēķinu par neapstrādātu lauksaimniecības zemi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Zemkopības ministrija sniedz sekojošu skaidrojumu par nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes piemērošanu neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei:

1) pašvaldības līdz 2010.gada 15.febru­ārim nodokļa maksātājam nosūtīja nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma paziņojumu par lauksaimniecībā izmantojamo zemi un šīs nodokļa likmes aprēķināšanā tiek piemērots pārejas noteikumu 22.punktā noteiktais kadastrālās vērtības pieauguma ierobežojums;

2) savukārt, ja lauksaimniecībā izman­tojamā zeme tiek klasificēta kā „neapstrādāta”, pašvaldības saskaņā ar pārejas noteikumu 22.2 punkta nosacījumiem, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi, šai papildlikmes daļai (1,5%) nepiemēro 22.punktā noteikto kadastrālās vērtības pieauguma ierobežojumu.

„Par grozījumiem Pārgaujas novada domes Saistošajos noteikumos Nr. 7 „Par sabiedrisko kārtību, sanitāro tīrību, teritorijas labiekārtošanu, apstā­dījumu uzturēšanu un aizsardzību, Pārgaujas novada domes izdoto saistošo noteikumu pārkāpšanu””

APSTIPRINĀTI ar Pārgaujas novada domes 21.10.2010. lēmumu (protokols Nr.15,19.§)

Izdoti saskaņā ar LR likuma „Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 16. punktu un 43. panta pirmās daļas 4. punktu

Ar Pārgaujas novada domes 20.05. 2010. lēmumu (protokols Nr. 6, § 5) ap­stiprinātajos Saistošajos noteikumus Nr. 7 „Par sabiedrisko kārtību, sanitāro tīrību, teritorijas labiekārtošanu, apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību, Pārgaujas novada domes izdoto saistošo noteikumu pārkāpšanu” izdarīt šādus grozījumus:

Papildināt 3.1. punktu ar 3.1.5. apakaš­punktu sekojošā redakcijā:

„3.1.5. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Taipans” darbinieki pašvaldības objektu drošības nodrošināšanā”.

Domes priekšsēdētētājs Hardijs VENTS

Noslēdzies konkurss izsludinātajām amata vienībām Pārgaujas novada pašvaldībā

Pārgaujas novada domes SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 4�

Ieva Tabūne,SIA ZAAO mārketinga daļas vadītāja

ZAAO aicina klientus norēķināties par saņemtajiem atkritumu apsaim­niekošanas pakalpojumiem un to izdarīt līdz tuvākajai atkritumu konteinera tukšošanas reizei, pretējā gadījumā ar februāri tiks pārtraukta pakalpojumu sniegšana līdz parādsaistību nomaksai.

Atgādinām, ka informāciju par veicamajiem maksājumiem 2010.gadā, kā arī plānoto maksu par pakalpojumiem 2011.gadā, ZAAO saviem klientiem

nosūtīja 2010.gada decembra mēnesī reizē ar 2011.gada atkritumu izvešanas kalendāru.

ZAAO aicina klientus izmantot ZAAO klientu datu sistēmu internetā. Šajā sistēmā ZAAO klienti var aplūkot atkritumu izvešanas kalendāru, uzzināt savu norēķinu stāvokli, kā arī veikt apmaksu caur internetbankām. Pieeja sistēmai iespējama caur uzņēmuma mājas lapu www.zaao.lv.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar ZAAO norēķinu nodaļu pa tālruni 64281250.

Jānorēķinās par �010. gadā saņemtajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem

Par nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes piemērošanu neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei

�

Raimonds Mežaks,mācīts mežkopis

2011. gada 1. februārī Zemkopības ministrijā pasniegs augstāko apbalvojumu meža nozarē – „Zelta čiekurs”. Nominācijā „par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu” uz apbalvojumu pretendē trīs kandidāti. No Pārgaujas novada Stalbes pagasta uz šo nozīmīgo balvu izvirzīts meža īpašnieks Jānis Nīlenders.

Meža īpašnieks Jānis Nīlenders kopā ar kundzi Pārgaujas novada Stalbes pagastā apsaimnieko 12 hektārus lielo meža īpašumu, kuru mantojis no tēva. Meža apsaimniekošanā izvēlējies videi īpaši draudzīgas metodes. Iesaistot ģimenes locekļus viņš periodiski veic bojāto vai mērķa caurmēru sasniegušo koku ciršanu un pievešanu līdz krautuvei. Cirsta tiek gan malka, gan arī bērza finieri un skuju koku baļķi. Meža īpašnieks seko līdzi cenu līmenim un ciršanai izvēlas to sugu, kurai tirgū ir lielākā cena. Mežā ir ļoti grūti pamanīt traktora riepu atstātās pēdas. Viņa profesionāla autovadītāja iemaņas lieti

noder koku pievešanā ar traktoru MTZ ­ 50. Lai arī visu īpašumu caurvij nekailciršu mežsaimniecībā tik ļoti nepieciešamais pastāvīgais ceļu tīkls, ieejot mežā tas gandrīz nav manāms. Īpašu vērību Jānis Nīlenders veltī precīzai koku nogāšanai, kas veicot izlases cirti ir ļoti būtiska.

Apmeklējot viņa mežu nav viegli atrast bojātus kokus, toties zem bērzu, baltalkšņu un apšu klāja skaidri redzamas veselīgas otrā stāva un paaugas egles, mežā tik nepieciešamie stumbeņi, bišu koks, atvērumā iestādītas jaunās eglītes un vienmēr skaidri redzama robežstiga. Kā uzskata pats meža īpašnieks, tad meža izstrādei jāizvēlas piemērots gada laiks. To nevajadzētu veikt pavasarī Lielākoties tas ir rudens – ziemas periods. Jebkuru neskaidrību gadījumā meža īpašnieks meklē padomu vietējā Jumaras mežniecībā. Jānis Nīlenders jau daudzu gadu garumā aktīvi apmeklē Ziemeļvidzemes virsmežniecības Jumaras mežniecības rīkotos seminārus meža īpašniekiem. Meža īpašnieks labprāt dalās savā pieredzē un ir priecīgs, ja kāds meža īpašnieks vai students apmeklē viņa īpašumu, lai gūtu jaunu pieredzi.

Jana Velvele

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība „Straupe” ieguvusi vienu no divām visaugstāk godalgotajām vietām Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas konkursā „Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs”, iegūstot titulu „Gada kooperatīvs izaugsmē”. Par nominācijas

Raimonds Mežaks,Ziemeļvidzemes virsmežniecībasJumaras mežniecības mežsargs

Noslēdzoties 2010. gadam savu juridisko spēku zaudējuši apliecinājumi, kurus izsniedzis Valsts meža dienests.

Kā zināms visbiežāk meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji saņem apliecinājumus koku ciršanai meža zemēs. Laiks iet ātri uz priekšu, un bieži vien meža īpašnieks varbūt jau piemirsis par gada sākumā vai citā laika posmā saņemtu apliecinājumu. Šis ir īstais laiks, lai dotos uz mežniecību un sagatavotu pārskatu. Tāpat pārskatu vajadzēs sagatavot, ja esat veikuši meža atjaunošanu vai atjaunotās mežaudzes kopšanu. Lai arī pārskata rakstīšana par saimniecisko darbību nav jaunums, bieži vien cilvēki savas aizņemtības dēļ to aizmirst sagatavot. Protams, visērtāk to izdarīt mežniecībā. Savukārt Rīgā dzīvojošie meža īpašnieki var doties uz Valsts meža dienesta administratīvo ēku 13. janvāra ielā 15, kur varēs nokārtot visas formalitātes.

Tomēr nevienam nav liegts sagatavot pārskatu mājās un nosūtīt uz mežniecību pa pastu.

Meža īpašnieku ērtībai apmeklējot interneta vietni: www.vmd.gov.lv sadaļā „meža īpašniekiem” atradīsiet dažādu noderīgu iesniegumu un pārskatu veid­lapu paraugus. Veidlapu formai ir reko­

mendējošs raksturs. Ja pārskatu iesniegsiet brīvā formā uz lapas, problēmu nebūs. Galvenais šo mazo, bet svarīgo darbiņu izdarīt līdz 1. februārim. Ir situācijas, kad dažādu apstākļu dēļ ciršana faktiski netiek uzsākta. Arī šādā gadījumā sagatavojam pārskatu, tajā norādot, ka saimnieciskā darbība konkrētajā nogabalā nav uzsākta. Neskaidrību gadījumā noteikti sazinieties ar savu apgaitas mežsargu vai citiem Valsts meža dienesta darbiniekiem. Viņi Jums palīdzēs.

Pārskatos dotās informācijas patiesumu Valsts meža dienests var salīdzināt ar stāvokli dabā. Lūk daži piemēri, ko mež­sargs vai cita amatpersona var pārbaudīt pēc ciršanas:

1. Ekoloģisko koku sugas, caurmēra un skaita atbilstība dabā.

2. Audzes šķērslaukuma vērtības atbilstība vismaz minimālajai vērtībai pēc kopšanas cirtes veikšanas.

3. Audzes šķērslaukuma vērtības atbilstība vismaz kritiskajai vērtībai pēc galvenās izlases un sanitārās cirtes veikšanas.

4. Risu dziļums kopšanas cirtēs un meža ceļos pēc smagās meža tehnikas pārvietošanās.

5. Koptas jaunaudzes atbilstība meža atjaunošanas noteikumos iestrādātajiem kritērijiem.

6. Galvenās cirtes cirsmas skices atbilstība situācijai dabā.

Cirsma nocirsta, jāraksta pārskats

Meža īpašnieks no Pārgaujas novada pretendē uz „Zelta čiekuru”

Ingrida GubernatorovaSIA ZAAO attīstības daļas vadītāja

Ziemeļvidzemes reģionālajā atkritumu noglabāšanas poligonā „Daibe” 2010.gada nogalē tika pabeigti sadzīves atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centra izveides un otrās kārtas atkritumu apglabāšanas šūnas izbūves darbi.

Pašā 2009.gada nogalē AS „SCO Centrs” veiktos būvniecības darbus ekspluatācijā pieņēma Pārgaujas novada domes izveidotā komisija, kuras sastāvā ietilpa Amatas novada apvienotās būvvaldes un Pasūtītāja pārstāvji. Objekta pieņemšanu ekspluatācijā apstiprināja Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, kurš atzīmēja, ka šāda projekta realizācija ir svarīga ne

tikai Pārgaujas novadam, kurā poligons atrodas, bet gan visam Ziemeļvidzemes reģionam, jo tā ir kopēja attīstība reģionā. Kā ziņots iepriekš, 2009.gada 8.decembrī, Valmierā, starp SIA „Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” un AS „SCO Centrs” tika parakstīts būvdarbu līgums „II kārtas atkritumu apglabāšanas šūnas izbūve un atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centra izveide poligonā „Daibe””. Tas tika īstenots projekta „Ziemeļvidzemes reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta III kārta. Poligona „Daibe” infrastruktūras pilnveidošana” ietvaros. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 2,59 miljoni latu, no kurām 85% jeb 2,2 miljonus latu finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.

Projektu „Ziemeļvidzemes reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta III kārta. Poligona „Daibe” infrastruktūras pilnveidošana” līdzfinansē Eiropas Savienība.

Finansējuma saņēmējs šī projekta ietvaros ir SIA „Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija”.

Projekta administratīvās, finanšu un tehniskās vadības uzraudzību nodrošina LR Vides ministrija.

Ieguldījums Tavā nākotnē!

Būvniecības darbi poligonā „Daibe” pabeigti

PKS “Straupe” saņēmusi apbalvojumu par izaugsmi

„Gada uzticamākais kooperatīvs” ieguvēju tika atzīts LPKS „Latraps”, savukārt, par gada labākajiem kooperatīviem novados kļuvuši: Kurzemē ­ LPKS „Kurzemes dārzi”, Vidzemē – LPKS „Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība”, Latgalē –LPKS „Latvijas aita”, Zemgalē –LPKS „Pienupīte”.

Ilze Krivašonoka

5. janvārī Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimnie­cības pārvaldē pieņemts lēmums apstiprināt Stalbes pagasta ģimeņu atbalsta kopas “Rozbeķu saime” projekta “Skaņu un gaismas pasaulē” iesniegumu.

Rozbeķu saimei atbalstīts projekts Tas tika iesniegts Eiropas Lauk­

saimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas pasākuma “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” ietvaros.

Projektā paredzēts uzstādīt skaņu un gaismas iekārtas Rozulas tautas namā.

Jānis Nīlenders ar kundzi novērtē ekoloģisko koku savā mežā.

No kreisās: LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, Imants Balodis, SIA “Agro Stalbe” vadītāja Aija Balode, LLKA izpilddirektore Linda Bille, Hardijs Vents, Imants Kalniņš, SIA “Vienotnes” vadītājs Normunds Ruķis.

4

PROTOKOLS Nr. 172010. gada 23. decembrī

• Straupes pamatskola ir saņēmusi naudas dāvinājumu no fiziskas personas, ziedojuma mērķis ir norādīts Straupes pamatskolas vajadzībām ­ datortehnikas iegādei. Novada dome nolēmusi pieņemt naudas ziedojumu LVL 1758.50.

• Izdarīti un apstiprināti grozījumi pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu daļās Saistošajos noteikumos Nr.1 „Pārgaujas novada pašvaldības budžets 2010.gadam”.

• Apstiprināti Pārgaujas novada pašvaldības Tautas namu telpu un estrādes nomas maksa.

Pārgaujas novada pašvaldības Tautas namu telpu un estrādi sabiedriskā labuma organizācijām nodot bezatlīdzības lietošanā, noslēdzot rakstveida nomas līgumu.

N.p.k. Pakalpojums Izcenojums

bez PVN

1.Stalbes, Rozulas, Straupes tautas

namu lielās zāles noma

Ls 20.00 +

1.00 Ls/st

2.Stalbes, Straupes

tautas namu mazās zāles noma

Ls 10,00+

1.00 Ls/st

3.Raiskuma tautas nama lielās zāles

noma

Ls 30.00 +

10.00 Ls/st

4. Straupes estrādes noma 10,00 Ls /st

• Nolemts ūdenssaimniecības sabiedris­kos pakalpojumus Pārgaujas novada Rais­kuma pagasta Auciema administratīvajā teritorijā nodrošināt Pārgaujas novada

pašvaldības struktūrvienībai – Komunālajai nodaļai: Ūdens ieguve, attīrīšana un novadīšana pa centralizēto ūdensapgādes tīklu līdz patērētājam; Notekūdeņu savākšana un novadīšana līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, attīrīšana un novadīšana līdz iztekai ūdenstilpē. Pārgaujas novada administratīvajā teritorijā atstāti spēkā ar Pārgaujas novada domes 22.10.2009. lēmuma (protokols Nr. 8, § 5) apstiprinātie tarifi.

• Nolemts izdot saistošos noteikumus Nr. 45 „Par grozījumiem Pārgaujas novada domes Saistošajos noteikumos Nr. 7 „Par sabiedrisko kārtību, sanitāro tīrību, teritorijas labiekārtošanu, apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību, Pārgaujas novada domes izdoto saistošo noteikumu pārkāpšanu”” un apstiprināt Apstiprināt administratīvā pārkāpuma protokolu veidlapu. Lēmums nosūtīts RAPLM zināšanai.

• Nolemts izdarīt Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „UNGURMUIŽA”, reģistrācijas Nr. 54103020291, statūtos sekojošus grozījumus: Kur noteikts, ka „Sabiedrības darbības pamatmērķis ir: nodrošināt kompleksa „Ungurmuiža” apsaimniekošanu un nekustamā īpašuma „Rozulas skola” apsaimniekošanu; koordinēt darbu tūrisma jautājumos Pārgaujas novada administratīvajā teritorijā.”. Sabiedrības valde sastāv no valdes priekšsēdētāja, kurš pārstāv kapitālsabiedrību atsevišķi, un 4 valdes locekļiem, kuri pārstāv kapitālsabiedrību kopīgi.”

• Pārgaujas novada pašvaldība saņemti 8 (astoņi) personu iesniegumi par sasnie­gumiem sporta jomā 2010. gadā. Novada dome nolēmusi piešķirt prēmiju sporta

jomā:Gerdai Krūmiņai, Ls 80,00 par iegūtu

1.vietu Eiropas (International Biatlon Union) kausa izcīņā biatlonā un Ls 50,00 par dalību Latvijas valsts biatlona izlasē Eiropas kausa izcīņā un olimpiskajās spēlēs.

Jānim Rajeckim, Ls 60,00 par iegūto 5.vietu pasaules čempionātā florbolā valsts izlases sastāvā un Ls 50,00 par dalību Latvijas valsts florbola izlasē pasaules čempionātā florbolā.

Mārtiņam Rajeckim, Ls 60,00 par iegūto 5.vietu pasaules čempionātā florbolā Latvijas valsts izlases sastāvā un Ls 50,00 par dalību Latvijas valsts florbola izlasē pasaules čempionātā florbolā.

Jānim Bendikam, Ls 50,00 par iegūto 1.vietu Latvijas valsts čempionātā biatlonā.

Baibai Bendikai, Ls 80,00 par iegūto 1.vietu Eiropas (International Biatlon Union) kausa izcīņā biatlonā un Ls 50 par dalību Latvijas valsts izlasē biatlonā Eiropas un pasaules čempionātos.

Lienei Rajeckai, Ls 50,00 par iegūto 6.vietu pasaules čempionātā florbolā un Ls 50 par dalību Latvijas valsts florbola izlasē.

Andrim Rajeckim, Ls 50,00 par iegūto 4. vietu Eiropas čempionvienību kausā florbolā komandas „Lekrings” sastāvā.

Jutai Hmeļņickai, Ls 50,00 par iegūto 1. vietu florbolā Latvijas atklātajā čempionātā virslīgā sievietēm Rubenes komandas sastāvā.

„Pārgauja/CPSS­93” – Ls 50.00 par iegūto 1.vietu 16. Latvijas bērnu un jauniešu čempionātā florbolā 2009./2010. gada sezonā, vecuma grupā ZU­16.

„Pārgauja/CPSS­99” – Ls 40.00 par iegūto 2.vietu 16. Latvijas bērnu un jauniešu

DOMES SĒDES APSKATS

PROTOKOLS Nr. 1Pārgaujas novada Stalbes pagastā 2011. gada 20. janvārī No 2011.gada janvāra domes sēdes

materiāliem

• Par finansējuma piešķiršanu Cēsu pilsētas sporta skolas pedagogiem.

Piešķirts un paredzēts pašvaldības 2011. gada budžetā finansējums Ls 2350,56 treneru stundu skaita palielināšanai treneriem Ilvaram BALODIM un Aijai ALKSNEI.

• Nolemts atbrīvot iedzīvotājus, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Pārgaujas novada administratīvajā teritorijā, no valsts nodevas samaksas par paraksta īstuma apliecināšanu uz dokumentiem Latvijas Republikas Satversmes 112. panta grozījumu ierosi­nāšanai.

• Noteikta maksa par vienu rūpnieciskās zvejas rīku limita vienību Ls 4,00 par katriem 5 metriem Pārgaujas novada Raiskuma, Lielā Bauža un Mazā Bauža ezeros.

• Piešķirtas zvejas rīku licences zvejai ar vienu 30 m tīklu Raiskuma ezerā 15 personām. Zvejas rīku limita vienas vienības 1 metra maksa noteikta Ls 0,80.

• Par Pārgaujas novada pašvaldības prēmijām sporta jomā

Saskaņā ar nolikumu piešķirtas prēmijas sporta jomā:

1. Sporta kluba „Mārkulīči” komandai, kuru pārstāv valdes priekšsēdētājs Vilnis Jaunzems, Ls 100,00 par iegūto 1.vietu Latvijas Šaušanas federācijas Latvijas čempionātā;

2. Tomasam JAUNZEMAM Ls 40,00 par iegūto 2.vietu Latvijas Šaušanas

federācijas Latvijas čempionātā junioru grupā;

3. Vilnim JAUNZEMAM Ls 50,00 par iegūto 1.vietu Latvijas Šaušanas federācijas Latvijas čempionātā;

4. Rudītei VASILEI Ls 30,00 par iegūto 3.vietu Latvijas Šaušanas federācijas Latvijas čempionātā;

5. Kasparam BRENCIM, Ls 30,00 par iegūto 3.vietulatvijas Republikas Rallijsprinta čempionātā;

6. Sandrai GROSBERGAI Ls 25,00 par iegūto 1.vietu Latvijas čempionātā orientēšanās maratonā jauniešu grupā, un Ls 50,00 par dalību Latvijas jauniešu izlasē;

7. Artai MARTINSONEI Ls 25,00 par iegūto 1.vietu Latvijas čempionātā sprintā ar slēpēm jauniešu grupā un Ls 50,00 par dalību Latvijas jauniešu izlasē;

8. Līgai LAMBERTEI Ls 20,00 par iegūto 2.vietu Latvijas čempionātā sprintā ar slēpēm jauniešu grupā;

9. Ievai ŠĶESTEREI Ls 15,00 par iegūto 3.vietu Latvijas čempionātā sprintā ar slēpēm jauniešu grupā;

10. Agnesei KĀRKLIŅAI Ls 25,00 par iegūto 1.vietu Latvijas čempionātā orientēšanās maratonā jauniešu grupā;

11. Sabīnei DZALBAI Ls 20,00 par iegūto 2.vietu Latvijas čempionātā garajā distancē jauniešu grupā;

12. Mārtiņam ŠĶESTERIM Ls 20,00 par iegūto 2.vietu Latvijas čempionātā sprintā ar slēpēm jauniešu grupā;

13. Emīlam DZALBAM Ls 20,00 par iegūto 2.vietu Latvijas čempionātā vidējā distancē jauniešu grupā;

14.Aijai ALKSNEI Ls 40,00 par iegūto 2.vietu Latvijas čempionātā sprintā ar slēpēm senioru grupā;

čempionātā florbolā 2009./2010. gada sezonā, vecuma grupā ZU­10.

„Pārgauja/CPSS­91” – Ls 40.00 par iegūto 2.vietu 16. Latvijas bērnu un jauniešu čempionātā florbolā 2009./2010. gada sezonā, vecuma grupā ZU­18.

• Apstiprināti Pārgaujas novada paš­valdībai piederošās automašīnas Opel Vectra ar valsts reģistrācijas Nr. FK 8583 izsoles rezultāti un atsavināta tā par Ls 300,00

• Apstiprināt Pārgaujas novada pašvaldībai piederošās automašīnas VW GOLF VARIANT ar valsts reģistrācijas Nr. FM 2570 izsoles rezultāti un atsavināta tā par Ls 300,00

• Nolemts apstiprināt nekustamā īpašuma „Mālenderi”, Raiskuma pagastā, Pārgaujas novadā, nomas tiesību izsoles rezultātus, nosakot nomas maksu Ls 4.51 (četri lati 51 santīms) par vienu ha gadā. Pēc lēmuma pieņemšanas noslēgt zemes nomas līgumu uz 5 (pieciem) gadiem ar zemnieku saimniecību „Grīvzeme”.

• Nolemts piešķirt finansējumu Straupes jauniešu aktīvās atpūtas nodrošināšanai – hokeja vārtsarga ekipējuma iegādei. Kopējās izmaksas paredzēt līdz LVL 1500.00. Finansējumu paredzēt no naudas līdzekļu atlikuma gada beigās.

• Nolemts pagarināt neapdzīvojamo telpu nomas līguma Nr. 51 ar Vidzemes lauku partnerību „Brasla”, reģistrācijas Nr. 4000810533, kuru pārstāv izpilddirektore Līga Kārkliņa, termiņu uz laiku līdz 31.12.2013.

Ar pilnu protokola tekstu var iepazīties www.pārgaujasnovads.lv mājas lapā sadaļā pašvaldība vai pie Kancelejas vadītājas Ilzes Kalniņas Raiskuma pagasta pārvaldē.

15. Gunāram FOGELIM Ls 40,00 par iegūto 2.vietu Latvijas čempionātā orientēšanās maratonā senioru grupā;

16. Komandai S16 orientēšanās sportā Ls 50,00 par iegūto 1.vietu vasaras stafetē;

17. Komandai V 14 orientēšanās sportā Ls 50,00 par iegūto 1.vietu ziemas stafetē;

18. Komandai V16 orientēšanās sportā Ls 50,00 par iegūto 1.vietu ziemas stafetē;

19. Komandai V12 orientēšanās sportā Ls 30,00 par iegūto 3.vietu vasaras stafetē;

20. Komandai S12 orientēšanās sportā Ls 30,00 par iegūto 3.vietu vasaras stafetē.

21. Reinim ČUDORĀNAM Ls 40,00 par iegūto 2.vietu Latvijas čempionātā motokrosā H 14 klasē;

22. Laurim GRĀVELIM Ls 40,00 par iegūto 2.vietu Latvijas Alternatīvā motokrosa asociācijas Open klasē.

• Apstiprināts Pārgaujas novada pašvaldības izstrādātais un Vides aiz­sardzības un reģionālās attīstības minis­trijā apstiprinātais tehniski ekonomiskais pamatojums “Ūdenssaimniecības infra­struktūras attīstība Pārgaujas novada Plāča ciemā”. Apstiprināts investīciju projekta finanšu plāns, kas atspoguļots tehniski ekonomiskajā pamatojumā par kopējo summu LVL 335 353,60, kur 15% ir pašvaldības finansējums, 85% ERAF finansējums. Projektu plānots īstenot 2011. – 2012. gados. Projektā paredzēts: Bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve, Ūdens daudzuma nodrošināšana, Ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija, Ūden­sapgādes jaunu tīklu izbūve, Notekūdeņu plūsmas nodrošināšana, Kanalizācijas jaunu tīklu izbūve.

Ar pilnu protokola tekstu var iepazīties www.pārgaujasnovads.lv mājas lapā sadaļā pašvaldība vai pie Kancelejas vadītājas Ilzes Kalniņas Raiskuma pagasta pārvaldē.

DOMES SĒDES APSKATS SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 1

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 2.punktu, 46.panta pirmo un otro daļu un likumu “Par pašvaldību budžetiem” 7. pantu.Pārgaujas novada pašvaldības

budžets 2011.gadam

1. Apstiprināt Pārgaujas novada pašvaldības pamatbudžeta 2011.gada ieņēmumus sadalījumā pa ieņēmumu veidiem LVL 2319148 apmēra, saskaņa ar pielikumu Nr.1.

2. Apstiprinat Pārgaujas novada pašvaldības pamatbudžeta 2011.gada izdevumu sadalījumu pa iestādām un atsevišķām struktūrvienībām LVL 2562629 apmērā, saskaņā ar pielikumu Nr. 2.

3. Apstiprināt Pārgaujas novada pašvaldības specialā budžeta 2011.gada ieņēmumus sadalījumā pa ieņēmumu veidiem LVL 125941 apmēra.

4. Apstiprināt Pārgaujas novada pašvaldības speciālā budžeta 2011.gada izdevumu sadalījumu pa atsevišķām struktūrvienībām LVL 110000 apmērā, saskaņā ar pielikumu Nr. 4.

Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums

“Pārgaujas Novada Vēstis” Atsauce: tālr. 64107233

Iznāk reizi mēnesī.Metiens 1700 eksemplāri

E­pasts: pargauja.novads@inbox.lv Izdevējs: Pārgaujas novada pašvaldība

Izplatītājs: Pārgaujas novada pašvaldībaPaldies visiem, kuri palīdzēja materiālu un

avīzes tapšanā!

�

1.1. Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību ne­saistītu darbību dažādošanu) (ELFLA),

pieejamais finansējums 37173,26 LVL. 1.2. Ekonomiskās darbības restruktu­

rēšana, pārorientācija un darbību dažādošana (EZF),

pieejamais finansējums 14 710,1 LVL.2.1.Vides kvalitātes nodrošināšana un

dabas resursu ilgtspējīga izmantošana (ELFLA),

pieejamais finansējums 51363,37 LVL. 2.2.Sabiedrisko aktivitāšu dažādošana

vietējiem iedzīvotājiem (ELFLA),pieejamais finansējums 60334,61 LVL. 2.3. Publisku pakalpojumu pieejamības,

sasniedzamības un kvalitātes uzlabošana vietējiem iedzīvotājiem (ELFLA),

pieejamais finansējums 46405,21 LVL. 2.4. Pašvaldības ceļu būvniecību vai

rekonstrukcija teritorijās, kurās veic ziv­saimniecības darbības (EZF),

pieejamais finansējums 28 983,65 LVL.

2.5. Teritorijas, kurās veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un attīstība (EZF),

pieejamais finansējums 40 840,41 LVL. 2.6.Ar zivsaimniecību un tūrismu

saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība (EZF),

pieejamais finansējums 87570,81 LVL. 3.1.Kultūras un vēstures mantojuma sa­

glabāšana un attīstība (ELFLA) pieejamais finansējums 30548,66 LVL.

Projekts jāievieš Līgatnes, Amatas, Rau­nas, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Priekuļu novados, Raiskuma vai Vaives pagastā.

Projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 2011. gada 15. februāra līdz 15. martam Cēsu rajona lauku partnerība birojā J. Poru­ka ielā 8, Cēsīs, 320. kabinetā.

Ar papildus informāciju var iepazīties biedrības „Cēsu rajona lauku partnerība” birojā, interneta mājas lapās:

www.partneriba.lv, www.lad.gov.lv vai pie Māra Cīruļa (maris@partneriba.lv, mob. tālr. 29782159).

Rīcības programmas Eiropas Ziv­saimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013. gadam” pasākuma

“Teritorijas attīstības stratēģiju īstenošanas” ietvaros

1.aktivitātes; „Ciematu, kuros veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un attīstība”

• 1.rīcība „Teritoriju, kurās veic ziv­saimniecības darbības, atjaunošana un attīs­tība” paredzētais finansējums Ls 67375,36.

2.aktivitātes: „Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infra­struktūras un pakalpojumu attīstība”

• 2.rīcība „Tūrisma pakalpojumu dažādošanai un kvalitātes paaugstināšanai nepieciešamās infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana” paredzētais finansējums Ls 41927,71.

• 3.rīcība „Ar zivsaimniecību saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība” paredzētais finansējums Ls 6380,10.

3.aktivitātes: „Ekonomiskās darbības restrukturēšana, pārorientācija un dar­bību dažādošana”

• 4.rīcība: „Ar zivsaimniecību ne­saistītu darbību uzsākšana un dažādošana zivsaimniecības uzņēmumā ” paredzētais finansējums Ls 9625,05.

• 5.rīcība: „Sīkā uzņēmuma, kura darbība nav saistīta ar zivsaimniecību, izveidošana” paredzētais finansējums Ls 9625,05.

Ar attīstības stratēģiju var iepazīties Vidzemes lauku partnerības “Brasla” mājas lapā – www.partneriba­brasla.lv .

Projektu iesniegumus pieņems no 14. februāra līdz 14. martam darbadienās, Braslas ielā 2, Straupē, Pārgaujas novadā,

kontaktpersona Līga Kārkliņa, tel. 26137342; e­pasts: ligakarklina19@inbox.lvProjektu īstenošanas ilgums – 2 gadi

pēc Lauku atbalsta dienesta lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

Ar rīcību mērķiem, to plānotajām darbībām, projektu vērtēšanas kritērijiem un minimālo punktu skaitu pozitīvā atzinuma saņemšanai var iepazīties LR ZM Lauku atbalsta dienesta mājas lapā:www.lad.gov.lv un partnerības “Brasla” mājas lapā: www.partneriba­brasla.lv.

Raimonds Mežaks

Ziema ir īsts pārbaudījums ne tikai meža nozares darbiniekiem un meža īpašniekiem, bet arī meža dzīvniekiem. Sevišķi stirnām. Atrast barību zem dziļās sniega segas, kura dažviet sasniedz gandrīz metru, meža dzīvniekiem un arī putniem sagādā ļoti lielas problēmas. Tāpēc arī bieži vien redzam, ka dzīvnieki tuvojas cilvēku apdzīvotām vietā, cerībā atrast barību. Bet bieži vien gadās, ka kārotās barības vietā dzīvnieki paši kļūst par barību klaiņojošiem suņiem vai pat malu medniekiem. Skaidrs ir tas, ka skarbie laika apstākļi noteikti atstās ietekmi uz meža dzīvnieku skaitu. Tomēr papildus skaita samazinājuma iemesls būs arī klaiņojoši suņi. Un par klaiņojošiem suņiem negribu saukt tikai no mājām aizbēgušus, bet arī suņus kurus saimnieks palaiž paskraidīt pa mežu, nemaz neliekoties ne zinis, ka suns dzen stirnas, kurām jau tāpat ir grūti pārvietoties pa dziļo sniegu. Suņa īpašnieks bieži vien neapzinās cik nopietnas sekas var iestāties, ja viņa mājas sargs nonāk kontaktā ar trakumsērgas inficētu lapsu vai jenotsuni. Tāpat esmu dzirdējis cilvēku pieredzi, kad ejot gar lauku māju vientuļam ceļiniekam uzbrūk suns un pamatīgi sakož. Rezultātā lieta nonāk tiesā. Tāpēc kārtējo reizi vēlos brīdināt suņu saimniekus, ka pēc kārtējās palaišanas mežā suns var arī neatgriezties. Un būs vien jādomā par jauna sarga iegādi. Katrā normālā lauku mājā ir iežogojums vai vismaz suns tiek turēts pie ķēdes.

Cēsu rajona lauku partnerība izsludina LEADER projektu konkursu šādām rīcībām:

Biedrība Vidzemes lauku partnerība “Brasla”IZSLUDINA PROJEKTU PIEŅEMŠANAS II KĀRTU

Vilnis Jaunzems,Straupes mednieku biedrības„Mārkulīči” vadītājs

Jau pagājušajā ziemā mūsu pusē bojā gāja daudz stirnu. Lai to skaits nesamazinātos vēl vairāk, mūsu kolektīva mednieki medību sezonas laikā atteicās no medīšanas, kaut gan Valsts meža dienests bija atļāvis to darīt.

Šī ziema stirnām kārtējo reizi nodarījusi lielu postu. Biezā sniega sega neļauj stirnām pārvietoties, atrast barību. Mednieki mežā vietumis izliek barību, bet ar to vien ir par maz. Tāpēc mednieki lūdz arī citus lauku iedzīvotājus parūpēties par stirnām.

Iespējams, daudzi stirnas manījuši pavisam tuvu savām mājām, kur viņas nāk vai katru dienu. Ja vien tas iespējams, stirnu nākšanas virzienā, cik tālu vien no mājām var, vajadzētu nolikt barību. Stirnai

nepieciešamā uztura deva diennaktī nav liela – ap 1 kg, taču tai jāēd katru dienu. Stirnas ēd sulīgo barību – skābsienu, kartupeļus, burkānus, kāpostus, ābolus, bietes, to atgriezumus vai miziņas, kā arī sauso barību – auzas (citus graudaugus dot nedrīkst), smalku sienu, kaltētas slotiņas no apsēm, vīgriezēm, kārkliem, ko kāds varbūt sagatavojis jau vasarā. Barošanas vietā var nolikt arī nocirstus apšu zarus, jo stirnas labprāt ēdīs to mizu. Stirnas mēdz piebarot arī ar sāli, taču janvārī, februārī to dot nedrīkst, jo tas izraisa papildu vēlmi ēst sulīgo barību, kas var nākt tām par ļaunu.

Vēl būtu jālūko, lai stirnām nebūtu jāšķērso ceļš ar intensīvu satiksmi un lai ap barotavas vietu neklīstu suņi. Šoziem novārgušās stirnas kļuvušas par vieglu medījumu suņiem. Tās vairs nespēj aizbēgt no mājās labi paēdušā suņa, kurš stirnu mēdz ķert tāpat vien, paklausot instinktiem.

Mednieki lūdz palīdzēt stirnām

Ik pa laikam sabiedrībā izskan viedoklis, ka mednieki to vien gaida, lai nomedītu kārtīgu saimnieku suņus. Tas ir maldīgs priekšstats. Medniekiem ir pietiekoši daudz citu darbu. Un neviena mednieka pašmērķis nav medīt suņus. Bieži vien mednieki brīdina īpašnieku, lai gādā par suni. Ja šāds lūgums tiek ignorēts vairākkārtīgi, medniekam nav citas izvēles, kā nospiest gaili.

Kas rakstīts normatīvajos aktos? Medību likums3.pants. (1) Medības ir darbību kopums

vai atsevišķas darbības, kad, izmantojot medību šaujamieročus, rīkus, metodes vai paņēmienus, tiek izsekoti vai meklēti, ķerti, sagūstīti, ievainoti vai nonāvēti medījamie dzīvnieki. Medībām pielīdzināma medību platībās klaiņojošu suņu un kaķu, kā arī izbēgušu nebrīvē turētu dzīvnieku medīšana (pēc īpašnieka rakstveida lūguma medību tiesību lietotājam). Par klaiņojošiem suņiem (izņemot šķirnes medību suņus) un kaķiem atzīstami jebkurā gadalaikā medību platībās tālāk par 200 metriem no apdzīvotām vietām vai dzīvojamām mājām brīvi klejojoši kaķi un suņi bez uzpurņa vai reģistrācijas žetona.

Medību noteikumi3. Noteikti šādi limitētie un nelimitētie

medījamie dzīvnieki un to medīšanas termiņi:

3.2.14. klaiņojoši suņi un kaķi — visu gadu bez īpašnieka piekrišanas.

(RAKSTS ATKĀRTOTS)

No 2011.gada 1.marta līdz 31.maijam Latvijā notiks tautas skaitīšana. Tautas skaitīšana ir desmitgades nozīmīgākais statis­tikas projekts un tā, atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rekomendācijām, tiek īstenota visā pasaulē reizi desmit gados.

2011. gada tautas skaitīšana būs pirmā tautas skaitīšana pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un darbaspēka brīvas kustības ES ierobežojumu atcelšanas.

Tautas skaitīšanas mērķis ir iegūt deta­lizētu priekšstatu par iedzīvotāju skaitu, sastāvu, nodarbošanos, migrāciju, kā arī par iedzīvotāju mājokļiem. Iegūtie dati ir nozīmīgs informācijas avots tautsaimniecības stratē­ģiskajai plānošanai, ekonomiskās, sociālās un vides politikas veidošanai, reģionālajai un infrastruktūras plānošanai, zinātnisko pētījumu veikšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par demogrāfisko situāciju valstī, dzīves līmeņa, mājokļu, izglītības un citiem jautājumiem.

ekonomiskajā, kā arī demogrāfiskajā situācijā – darba tirgū, mājsaimniecībās, iedzīvotāju etniskajā sastāvā, ģimeņu tipos, izglītībā, cilvēku iztikas līdzekļu avotos, dzīves apstākļos.

2000.gada tautas skaitīšanā bija iesaistīti vairāk kā 5 tūkstoši cilvēku.

Latvijā tautas skaitīšanām ir bagāta vēsture un lieliskas tradīcijas. Pirmā tautas skaitīšana tika veikta Kurzemē 1863. gadā, bet Vidzemes pilsētās – 1867. gadā. Vispilnīgākā tautas skaitīšana 19. gadsimtā tika veikta 1881. gadā. Tā aptvēra Kurzemi un Vidzemi. Pirmā tautas skaitīšana, kas aptvēra visu mūsu valsts teritoriju tās pašreizējās robežās, tika veikta 1897. gadā.

Kopš Latvijas Republikas proklamēšanas periodā starp Pirmo un Otro Pasaules karu valstī tika veiktas četras tautas skaitīšanas: 1920., 1925., 1930. un 1935. gadā. Tajā laikā liela uzmanība tika veltīta datu kvalitātei un precizitātei.

Pēc Otrā Pasaules kara, līdzīgi kā citās Baltijas valstīs, kas bija iekļautas PSRS

Līdz šim tautas skaitīšanās tika izmantotas papīra anketas, bet 2011. gada tautas skai­tīšanā tiks izmantotas jaunās tehnoloģijas – iedzīvotājiem tiks nodrošināta iespēja anketu aizpildīt internetā, savukārt tos, kas šo iespēju nebūs izmantojuši, tautas skaitītāji apmeklēs dzīvesvietās un veiks iedzīvotāju aptauju, ievadot datus portatīvajos datoros. Iespēja tautas skaitīšanas anketas aizpildīt internetā tiks nodrošināta no 2011. gada 1. marta līdz 10. martam. No 2011. gada 17. marta savu darbu uzsāks tautas skaitītāji, kas tos iedzīvotājus, kuri nebūs snieguši ziņas par sevi internetā, apmeklēs dzīvesvietā.

Iepriekšējā tautas skaitīšana mūsu valstī tika veikta 2000.gadā.Šī tautas skaitīšana bija pirmā pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas. Tās rīkošanas kardinālo nepie­ciešamību noteica laikposmā pēc iepriekšējās tautas skaitīšanas, kas tika veikta 1989.gadā, valstī notikušās milzīgās izmaiņas sociāli

sastāvā, tika veiktas četras tautas skaitī­šanas – 1959., 1970., 1979. un 1989. gadā. Šo tautas skaitīšanu dati galvenokārt tika lietoti plānošanas mērķiem. Tie nebija pieejami iedzīvotājiem un vispārējās lietošanas publi­kācijās, it sevišķi tas attiecas uz 1979. gada tautas skaitīšanas datiem.

Padomju perioda tautas skaitīšanās tika iegūta informācija uz lielāko daļu jautājumu, ko rekomendēja Apvienoto Nāciju Organizācija un citas starptautiskās organizācijas. Šo tautas skaitīšanu dati bija ļoti svarīgi statistiķiem un zinātniekiem. Šie dati palīdzēja parādīt demogrāfisko un sociāli ekonomisko procesu dinamiku un bija ļoti noderīgi starptautiskiem salīdzinājumiem un publikācijām, lai gan tie nebija pilnībā salīdzināmi. Zinātniekiem sagādāja problēmas iedzīvotāju ekonomisko raksturojumu datu salīdzināšana sadalījumā pa galvenajiem iztikas līdzekļu avotiem, sociālajām grupām, ekonomiskās darbības veidu, nodarbošanos u.c.

(Informācijai – par tautas skaitītājiem var pieteikties www.cv.lv līdz 2011.gada 31.janvārim.)

Par tautas skaitīšanu

Klaiņojoši suņi – drauds cilvēkiem un meža zvēriem

�

Ilona Čerņavska,floristikas pulciņa vadītāja

Straupes pamatskolas skolēni ceturto gadu piedalījās floristikas pulciņu audzēkņu darbu izstādē – konkursā „Egles rota”.

Izstāde – konkurss notika Saules muzejā Rīgā. Šogad piedalījās 359 audzēkņi no 42 Latvijas skolām. Tēma 1.­ 6. klasei – egles rotājums; 7. – 12. klasei – formas darbs „Stilizēta egle”, „Sniega pika” vai „Ziemassvētku lode”.

No mūsu skolas piedalījās 13 dalībnieki un kā katru gadu ieguva vairākas godalgas:

2. vieta Gabrielai Ievai Mūrniecei, Samantai Alksnei (4. klase), Evitai Vanagai (7. kl.) arī simpātijas balva;

3. vieta Kristīnei Rencei (7. kl.) un Baibai Lasmanei (9. kl.).

Atzinības ieguva Anna Liene Brokāne (4. kl.), Ketija Āboliņa (5. kl.).

Pateicības saņēma Laura Karlāne, Aija Vanaga (3. kl.), Agnese Anna Pastare (6. kl.), Dina Palsa, Viva Medne (2. kl.), Līga Alksne (7 kl.).

Tāpat kā iepriekšējos gadus Ziemas­svētku brīvlaikā skolēni apmeklēja izstādi „Egles rota”, apskatīja Saules muzeju, Dabas muzejā Latvijas labāko floristu darbu izstādi, Doma laukumu, Vērmanes dārzā 27 valstu izpušķotās egles, iegūstot jaunas idejas. Prieku sagādāja slidkalniņu apmeklējums pie Esplanādes.

Gandarījums ir katram, jo izstādē audzēkņi attīsta savas mākslinieciskās un amatniecības darba prasmes.

ATGĀDINĀJUMSBiedrība „Sporta klubs „Pārgauja” aicina audzēkņu vecākus, kuri vēl

nav paspējuši norēķināties par savu bērnu treniņu nodarbību apmeklējumu iepriekšējā gadā nekavējoši to izdarīt. Vairāk informācijas pie treneriem vai kluba grāmatvedībā.

Antra Priedīte,Stalbes vidusskolas vēstures skolotāja

Šogad visā Latvijā atzīmējām 20.gada­dienu kopš tautas vienošanās barikāžu dienās Rīgā. Ar šo pasākumu, kā atzīmē vēsturnieki un politiķi, tika panākta padomju iekārtas bojāeja ne tikai Baltijas valstīs, bet pašā Krievijā. Šodienas skolēniem tas liekas pašsaprotami, ka dzīvojam neatkarīgā valstī. Biežāk stāsti par padomju laikiem izsauc patiesu izbrīnu. Ļoti bieži par padomju laika notikumiem klausoties, jaunieši izsaka piezīmes, ka vajadzēja pretoties, darīt pēc savas pārliecības, vienkārši ignorēt uzspiesto kārtību. Šodienas cilvēkam tāda attieksme ir norma, grūti nodot tā laika sajūtas un kārtību, kas bija jāievēro. Tādēļ izskaidrot Barikāžu laika nopietnību nav nemaz tik vienkārši. Ir jārunā un jāuzzina to laiku pieredzējušu tuvu cilvēku izjūtas, lai iegūtu kaut cik reālu priekšstatu par notikušo.

Mūsu skolēni par godu Barikāžu atcerei vāca atmiņu stāstījumus un gatavoja kolāžas. Interesantus atmiņu stāstījumus pierakstīja Elvijs Ņamis un Sigita Puriņa (11.klase), Laura Kaņepe un Kristers Dāvis Vīksne (8.klase), Artis Skujiņš (6.klase).

19. janvārī pulcējāmies skolas zālē, lai vienotos tā laika notikumu atcerei. 12. klases skolnieces Ilva Strazdiņa un Māra Kaņepe īsi pastāstīja par 1991. gada janvāra notikumiem Latvijā un Lietuvā, nolasīja spilgtākos skolēnu savāktos

atmiņu stāstījumus. Noskatījāmies video, kas uzņemts par godu Barikāžu 10. atceres gadadienai. Vienotības un svinīguma sajūtu radīja kopīgā patriotisko dziesmu dziedāšana skolotājas Andas vadībā.

20. janvārī mūsu skolas komanda – Ilva Strazdiņa, Oksana Sidoroviča, Vita Bērziņa un Laura Graudiņa piedalījās Cēsu Vēstures un mākslas muzeja rīkotajā pasākumā ,,Māksla kā pretošanās un pretošanās kā māksla”. Tā ietvaros noklausījāmies Daiņa Īvāna atmiņu stāstījumu par trauksmainajā janvāra dienām pirms 20 gadiem, skatījāmies dokumentālus kadrus, kurus uzņēmuši Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne Meitenes piedalījās spēlē­diskusijā, ko vadīja TV žurnālists Edijs Bošs. Sacentās sešas bijušā Cēsu rajona vidusskolu komandas. Mājās pārvedām zināšanu bagāžu, iespaidus no tikšanās ar ievērojamiem cilvēkiem, un sajūtu, ka spējam cīkstēties erudīcijā ar saviem vien­audžiem. Arī ģimnāziju komandām bijām cienīgi pretinieki. Ieguvumu sarakstā vēstu­risku rakstu grāmata par Cēsīm „Quo vadis Cēsis?” katram dalībniekam.

Kā teica Dainis Īvāns, atcerēties Barikāžu pasākumus, būtu svētīgi katru gadu, lai mēs būtu spiesti izvērtēt, ko esam sasnieguši, kur pieļāvuši kļūdas, un lai neļautu paši sev aizmirst tās cerības un brīvības ilgas, kas mums lika uz Barikādēm stāties. Cik ticības saviem spēkiem mums ir šobrīd, un vai nav tā, ka vairāk gaidām izmaiņas no ārienes, nekā esam gatavi mainīties paši.

Elita Pakalne

Aizvadīts pirmais mācību pusgads jaunajās skolās. Cits ar bažām, kārtojot iestājeksāmenus, cits ar prieku un pārliecību devās jaunās skolas meklējumos. Prieks, ka nevienam no maniem bijušajiem audzēkņiem nav nācies vilties un meklēt jaunu skolu. Visiem ir pieticis gan Straupē gūto zināšanu, pieredzes un ticības sev, lai mērķis (vismaz šobrīd) tiktu sasniegts. Visi desmit man ir uzticējuši savus vērtējumus par šī brīža sajūtām.

Raivis Vītoliņš: Domāju, ka esmu izvēlējies sev piemērotāko skolu, jo patīk un padodas mēbeļu galdnieka profesija. Arī mācībās veicas labi, un grupas biedri ir draudzīgi. Visstiprākos pamatus jūtu angļu valodā un latviešu valodā.

Raivis Dīcmanis: Manuprāt, esmu izvēlējies pareizo skolu. To es sapratu, kad sākās prakse. Man ļoti patīk strādāt ar koku kaut vai visu dienu. Galvenajās mācībās man sekmes ir labas, visvairāk ir jāmācās specpriekšmetos: kokapstrādes tehnoloģijā, materiālmācībā, rasēšanā. Jāmācās, lai dabūtu stipendiju...

Imants Lūsiņš: Es skolu novērtēju 6 – 7 ballu līmenī, tas būtu – diezgan laba skola. Es savu izvēli pagaidām vēl nenožēloju, nezinu, kā būs tālāk. Lai gan man patīk darboties ar koku, bet nezinu, vai vēlos visu mūžu ar to strādāt.

Mācībās man veicas labāk nekā pamatskolā. Vidējā tagad pa šo pussgadu ir 7,125 (Vismaz vienu mēnesi vidējā atzīmē apsteidzu Raivi Dīcmani par 0,2!).

Skolas vide un klasesbiedru vairums ir draudzīgi, bet ir arī tādi, kas vienkārši ir atnākuši pamuļķoties, vienkārši – atsēdēt stundas.

Reinis Kārkliņš: Skolas izvēle laba, man patīk. Mācībās sekmes ir labākas, vidējā – 5.7. Patīk darboties praktiskajās nodarbībās un visu kaut ko izgatavot no koka.

Artis Tomašausks: Skola jau kā skola. Protams, ir arī jāmācās. Pārāk grūti nav, bet dažos mācību priekšmetos ir jāpacenšas, lai būtu labs vērtējums. Labi ir jāizprot tie mācību priekšmeti, kuri ietilpst manā izvēlētajā profesijā. Praksē arī jābūt ļoti uzmanīgam un precīzam, lai nākošā kursā visus darbus varētu izdarīt precīzi un pēc noteiktiem izmēriem.

(Visi zēni mācās Cēsu profesionālajā vidusskolā)

Ritvars Kārkliņš: Es mācos CVĢ 10. d klasē (ekonomikas virziens). Esmu ļoti apmierināts, ka iestājos tieši šajā skolā, jo CVĢ ir daudz interesantu ārpusstundu nodarbību, arī pasākumi. Mācību ziņā

skolai ir diezgan augsts līmenis, jo skolotāji šeit ir ar ļoti augstām prasībām. Pašlaik man mācības neveicas diez ko labi, taču kaut kā jau tieku galā. Visstabilākie pamati pašlaik man ir ģeogrāfijā, angļu valodā. Labi padodas komerczinības un ekonomika.

Signe Bērziņa: Ir pagājis 1. semestris manā jaunajā skolā – Bulduru Dārzkopības vidusskolā. Atzīšos, sākumā es biju satraukta, vai spēšu tikpat labi mācīties šeit kā Straupes pamatskolā, vai es varēšu iedraudzēties, jo es uzzināju, ka manā klasē ir jaunieši no visas Latvijas ­ Liepājas, Rīgas, Siguldas, Daugavpils un pat no Alūksnes! Bet, par laimi, mēs esam draudzīgs kurss. Ir mācību priekšmeti, kuri man padodas un kuri nepadodas, bet, pateicoties Straupes pamatskolai, man ir stabilas zināšanas, kas palīdz mācīties. Skolotājas man teica, ka es varu panākt visu, ko vēlos, ja vien to gribu. Es nenožēloju, ka esmu izvēlējusies šo skolu, jo man patīk mana izvēlētā profesija un skola. Un par to man jāpasaka paldies savai audzinātājai E. Pakalnei un floristikas skolotājai I. Čerņavskai, kuras mani iedrošināja, kā arī vecākiem, kuri man uzticējās.

Līga Breča: Mācos Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā. Esmu pilnībā apmierināta ar savas skolas izvēli, lai gan tās iekšējā kārtība ir diezgan nesakārtota. Mācības...vienā priekšmetā, kuru Straupē mācījos ļoti labi, man ir semestrī tikai 4, kaut gan manas zināšanas ne tuvu nav 4 ballu līmenī. Pārējos mācību priekšmetos iet, kā jau bija pamatskolā.

Kaspars Vanags: Manuprāt, skolas (DACVĢ) izvēle ir ļoti laba. Sekmes ir ļoti līdzīgas kā Straupē, ja neskaita ģeogrāfiju. Pusgadā es saņēmu 7, bet Straupē man bija 5 balles. Vidējā atzīme ir 7,2, Straupē bija 6,9. Labākās atzīmes ir valodās, visās 8 balles.

Madara Akmene: Mācos Rīgas Amatniecības vidusskolā. Prieks, ka iestājos tieši šajā skolā, jo tā patiešām ir laba. Sākumā nevarēju pierast pie tā, ka stundu ilgums ir 80 minūtes, taču tagad jau esmu pieradusi.

No mākslas priekšmetiem labāk padodas kompozīcija, krāsu mācība un burtu mācība. Otrajā pusgadā būs daudzi citi mākslas priekšmeti, piemēram, datorgrafika, rasēšana, materiālmācība. Pat nebiju iedomājusies, ka vidusskolā matemātika man padosies labāk nekā pamatskolā.

Noder latviešu valodas un vēstures zināšanas, kuras ieguvu pamatskolā.

Kopumā esmu apmierināta ar savam sekmēm, tās katrā ziņā ir uzlabojušās ­ vidējā aritmētiska 6,5

Diāna Briede, projekta koordinatore

Pedagogu stipendiju projekta ,,Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”, ko īsteno Amatas novada pašvaldība sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Eiropas Sociālo fondu, turpinās. Noslēgusies 4. atlases kārta.

Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pār­gaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadu pedagogi Amatas pašvaldībā, kura administrē šo projektu, iesniedza 225 iesniegumus, no tiem bija iespējams atbalstīt tikai 91 pretendentu pieteikumu ierobežotā finansējuma vai neatbilstīgu iesniegto dokumentu dēļ. Pieci pedagogi

veiks pārkvalifikāciju, 86 – kopā ar skolas administrāciju un novērtēšanas komisijām veiks pedagoga profesionālās darbības kvalitātes izvērtēšanu izglītības iestādē.

Mēs lepojamies, ka Amatas novadā 5, Pārgaujas – 3, Priekuļu – 3, Raunas – 2, Vecpiebalgas – 1 pedagogs tiks vērtēts augstajai 4. kvalitātes pakāpei novada līmenī, vēl 82 pedagogi pedagoģiskās dar­bības vērtēšanu veiks izglītības iestādē, kurā strādā. Novērtēšanas procedūra ilgst 4 mēnešus, skolotājs katru mēnesi par šo papildus darbu saņem stipendiju – Ls 100.

Kopumā šajā projektā jau piedalījušies septiņu novadu 523 pedagogi. Vairāki skolotāji, saskaņā ar projekta nosacīju­miem, projektā piedalījušies pat vairākas reizes.

Ruta Zālīte,skolotāja

Ar 2011.gada 10.janvāri Raiskuma pamatskolā sākas programma „Skolas auglis”. Atbalsta programmu Latvijā administrē Lauku atbalsta dienests. Šī projekta mērķis mācīt 1.–6. klašu skolēniem veselīgas ēšanas paradumus:

• veicināt augļu un dārzeņu patēriņu skolēnu vidū kā pareiza un veselīga uztura tradīciju;

• izglītot skolēnus par svaigu augļu un dārzeņu labvēlīgo ietekmi uz veselību;

• samazināt skolēniem risku saslimt

ar aptaukošanos, sirds un asinsvadu slimībām;

• pasākums atbilst arī Kopējās lauk­saimniecības politikas mērķiem: veicināt lauksaimniecībā nodarbināto personu ienākumus, stabilizēt tirgu, nodrošināt piedāvāto produktu pieejamību.

Skolēni ziemas periodā noteiktu laiku ārpus pusdienām saņems augļus katru dienu pēc trešās stundas.

Raiskuma pamatskola ābolus saņems no A/S Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijas. Bērni, kas bērnībā ēduši daudz augļus un dārzeņus, tos ēdīs arī pieauguši, tādejādi mainot savus ēšanas paradumus.

SKOLAS AUGLIS PEDAGOGU STIPENDIJU PROJEKTS TURPINĀS

Esmu izvēlējies pareizo skolu

KONKURSS – IZSTĀDE „EGLES ROTA”

Barikāžu atceres pasākums Stalbes vidusskolā

�

Guna Rukšāne

Latviešiem apstādījumu veidošana un kopšana ir nopietns un ilglaicīgs darbs, jo vienmēr prātā tiek paturēts nākotnes skatījums – tas viss maniem bērniem un bērnubērniem. Tikai pēc vairākiem gadu desmitiem mājas pagalmā pie akas stādītā liepa sniegs īstu paēnu vasaras svelmē. Ir vairākas, tikai latviešiem raksturīgas iezīmes, apstādījumu veidošanā.

Pirmkārt, tā ir norobežošanas, lai arī kaimiņš pa logu istabā neskatās, bet atrodas vismaz kilometra attālumā, kā saka, lai no manas mājas pagalma pat kaimiņa skursteņa dūmi nebūtu redzami. Dabā tā ir sēta, dzīvžogs vai koki. Otrkārt, latviskas sētas būtiska pazīme ir ziedošas puķu dobes un ziedoši krūmi. Visbeidzot, praktiskums, kurš nav zaudējis savu aktualitāti arī mūsdienās, jo skaisti apstādījumi var lieliski sadzīvot ar ogu krūmiem, augļu kokiem un dārzeņu dobēm.

Šovasar Rozulas pagasta „Sidrabaušu” māju saimnieks Guntis Pužuls mani pārsteidza ar cauri gadiem saglabātu savas mājas apstādījumu plānu, kurš veidots 1940. gadā. Šī mājas relikvija dod mums iespēju ielūkoties pirmskara Latvijas lauku sētas plānojumā. Tas, ka pilsētu un muižu parki tika rūpīgi plānoti, ir vispārzināma patiesība, bet lauku sētas pieaicināts ainavu arhitekts nudien ir īpaša vērtība. Un tās unikalitāti nosaka retums, jo lauku sētā dominēja gadsimtiem izstrādāts praktiskuma princips, jo gan ēku novietojumā, gan sakņu dārza atrašanās vietu diktēja funkcionalitāte – ikdienas solim bija jābūt maksimāli īsam, jo tādu solīšu pa garo darba dienu sanāca tik daudz, ka vasaras vakarā cilvēks spēja vien nomazgāt kājas pie akas un iekrist gultā.

Kā tad ir ar iepriekš uzskaitītajām pazīmēm? Sāksim ar norobežošanos. Plānā redzams, ka augļu dārzs un lielie koki iekļauj dzīvojamo māju no 3 pusēm, bet ceturtā puse ir uz saimniecības ēku pusi, tātad, sava veida robeža. Ja lielie koki (1) un augļu dārzs ir vēl parets žogs, tad nākamajā iežogojuma līnijā seko akācijas (6), sniegogas vai zemie jasmīni (7) un spirejas (8). Kā nopietnam cietoksnim, kas jāsargā no svešinieka acīm,

pretējās pusēs asie apstājumu stūri pildīti ar ceriņiem vai augstajiem jasmīniem(4 un 5). Pēdējā frontes līnija pieder ziemcietēm (19 un 20).

Jā, ziemcietes ir tipiskas lauku sētu ziedētājas un sarakstā (19 un 20) ir: flokši, bārdainie īrisi, kurus tautā vēl joprojām sauc par īstajiem īrisiem, kurpītes, astilbes, lupīnas, zeltslotiņas, dārza pīpenes, dienlilijas, lauztās sirdis, peonijas. Īsti klasiska lauku sētas ziedu buķete. Pie tās pieder arī rozes, alpu jāņogas (skaistas, bet nav ēdamas). Ļoti interesants arī nokareno formu pielietojums, žēl, ka projekts praktiski netika īstenots (ir 1940. gads) un mēs neredzam skaistu gobas vai oša nokareno formu. Goba būtu zemāka un visticamāk būtu jau iznīkusi, sēru osis gan ir varens koks. Divus tādus milžus varam redzēt Rīgā, kur krustojas Brīvības, Tērbatas un Merķeļa ielas, t.i., pretim veikalam Sakta. Bet par sēru gobām un citiem nokareno formu kokiem gan parasti vaicā – vai tas koks ir iestādīts ar saknēm gaisā?

Praktiskums redzams ik uz soļa – sākot ar sakņu dārzu, kas sākās tūlīt pie akas, lai nebūtu tālu jānes ūdens laistīšanai un

Pirmskara lauku sētas apstādījumi

vasarā no virtuves nebūtu tālu jāskrien pēc dillēm un sīpollokiem. Aiz sakņu dārza atrodas stallis un gadsimtiem ilgi zirgu mēsli bija labākais mēslojums, jo tos, kā mēslojumu dārzeņiem, var lietot uzreiz. Ja tā padomā, tad bērītis mums tiešām ir izcilība, jo tam pat zirgāboli ir smaržīgi.

Arī augļu dārzs ir precīzi novietots nogāzes augšdaļā, lai aukstais gaiss noplūstu uz leju un tādejādi padarītu mazāk postošas salnas. Tas jāņem vērā, stādot jaunu augļu dārzu un iekārtojot tam apkārt vējlauzēju dzīvžogu – nogāzes un dārza lejasdaļā tas jāstāda, atstājot spraugas, kur izplūst smagākajam aukstajam gaisam. Citādi izveidosim lielu aukstā gaisa kabatu, kur ziedi nosals pat tad, kad dārza augšdaļā salna būs skārusi tikai zāli. Tieši tādēļ dzīvžogā, lai norobežotos no ceļa putekļiem, stādīti augstāki krūmi – dzeltenās akācijas, bet augļu dārza lejasdaļā šeit izmantoti zemie jasmīni (Lemuāna jasmīns) un spirejas. Pavasarī, no mājas veroties, acis priecēs gaiši sārtie ābeļziedu mākoņi, bet vasaras vidū, ābeļu stumbru lejasdaļu piesegs jasmīnu un spireju baltie ziedi.

Salīdzinot dārza projektu ar mūsdienās izstrādātajiem, redzam, ka te viss ir iecerēts ar nolūku padarīt kopšanu vieglāku, lai prasītu mazāk darba. Nav tagad tik populāro lielo zālienu ar zemu pļautu mauriņu. Arī tolaik bija mauriņa pļaujmašīnas – tiesa, bez motora, ar rotējošiem nažiem, ko piedzina no pļāvēja riteņiem, kas zāli pļāva ne sliktāk par mūsdienu rūcošajiem pļāvējiem, tikai kalpoja nesalīdzināmi ilgāk. Plānojot puķes, izvēlētas tādas, kas var ilgi augt bez pārstādīšanas. Nedaudz izmantotas arī vasaras puķes. Pārsvarā tādas, ko var sēt uzreiz dārzā, kam nav nepieciešama dārgā stādaudzēšana. Dārza plānojumam raksturīgas taisnas līnijas. Šodien, kad esam vairāk atdalīti no dabas, biežāk izvēlamies plūstoši liektas kontūras. Šajā projektā taisno līniju salauž pagriezienu punktos ieplānotie lielāka auguma vai koši ziedoši koki un krūmi, tā veidojot ainavai un skatu punktam zināmas kulises.

Neredzam šobrīd tik populāros svešzemju skujkoku šķirnes. Nav jau tā, ka Latvijā to nemaz nebija, bet stādi bija dārgi un vairāk tika domāts par stādījumu ilgmūžību. Neiztrūkst arī tolaik tik populāro tūju (13), kas vēl tagad daudzviet liecina par bijušo mājvietu, kur pat māju pamatu vairs nav palicis. Pagājušā gadsimta četrdesmito gadu sākuma bargās ziemas gan ļoti izretināja dārzos audzēto sugu un šķirņu sortimentu. Kaut arī tagad modē ir klimata pasiltināšanās un šķiet, ka aukstās ziemas ir tikai vecvecāku pasakas, nebūs nekāds brīnums, ka daba pēc siltuma viļņiem mūs vai mūsu bērnu bērnus atkal aplaimos ar aukstuma periodu. Bet dārzu jau mēs stādam ilgākam laikam.

�

Uz otro mēģinājumu sanākušie jaunieši bija pacilātā noskaņojumā. Ierodoties mē­ģinājuma starplaikā, viss Stalbes kultūras nams bija piepildīts ar jaukām meiteņu un puišu čalām. Cits zeķītēs, cits pastalās vai čībiņās bija saskrējuši ūdeni padzerties, atpūtināt kājas vai atvilkt elpu. Uz uzai­cinājumu uztaisīt pirmo vēsturisko bildi, neviens nebija jāmudina, ar pozitīvu noska­ņojumu un jokiem, visi steidzās uz zāli. Jāsaka, ka bija patīkams pārsteigums: ja neviens īsti neiebilda, tātad kolektīva gars ir iekšā! Ieejot zālē ari kolektīva vadītājai Baibai Adamovičai smaids no sejas nenozuda, viņa, kopā saaicinot savus jaunos „putnēnus”, labprāt ļāvās pirmajam foto.

Interesējoties kā sokas, visas meitenes gandrīz korī atsauca: visam esot viens trū­kums, par maz zēni!. „Ļoti, ļoti vajadzīgi ir puiši, citādi kolektīvu nemaz nevar nokom­plektēt”, atzinās kolektīva vadītāja Baiba, ”Mums vajadzīgi deviņi pāri, bet mums ir deviņas meitenes un tikai divi puiši. Tas tā kā ir par maz. Var jau dejot solo dejas, bet ir jāmācās. Tāpēc, lai mums sanāk kārtīgs deju kolektīvs, gaidīsim puišus no visiem pagastiem ­ Raiskuma, Stalbes un Straupes,” aicināja deju skolotāja un paturpināja, „Lai iespējami visi tiktu uz mēģinājumiem, tos rīkojam ik ceturtdienu plkst. 18.00”.

Šobrīd kolektīvs sāk izkopt pirmos deju soļus. „Mēs visi polku lekt protam, tāpēc pirmā, ko esam iecerējuši iemācīties, būs Vāverpolka”, atklāja deju skolotāja.

Priekšvēsture. Vēlēšanos izveidot deju kolektīvu Stalbes vidusskolas jaunieši iztei­ca novada domes priekšsēdētājam Hardijam Ventam kādā no tikšanās reizēm, kad viņš viesojās skolā. H.Vents ar prieku akceptēja jauniešu iniciatīvu un aicināja sarosīties, lai kolektīvs taptu. Tā uzturēšanu apmaksās pašvaldība no saviem līdzekļiem.

Vēlot jaunajam kolektīvam pietiekošu dejotāju skaitu un vieglu soli, gaidīsim pirmās uzstāšanās!

Stalbes jauniešu deju kolektīvs savā pulkā aicina puišus!

Smēlusies apbrīnu, dzīvesprieku un enerģiju no savām kaimiņu pagastu Stalbes un Straupes pensionārēm, raiskumiete Dzidra Razgačeva Zvaigznes dienā kopā bija sapulcinājusi gandrīz 20 vietējās cienījamā vecuma kaimiņienes.

„Šī ir izredzēta diena, kad esam sanākušas kopā”, teica Dzidras kundze, „Ir Pareizticīgo Ziemassvētki un labdarības diena! Esmu priecīga, ka esam sanākušas tik kuplā skaitā!”

Pirmajam vārdu deva Druvim Gredzenam, kurš Raiskumā jau zināms, rīkojot iedzīvotāju tikšanos „Ceļvedis ticībā”. Viņš sludinot atklāsmi, ka neesam vieni un ka mūs visus, ja vien izvēlamies, sagaida Dieva žēlastība, atgādināja par Jēzus Kristus piedzimšanu. Par to, kā esot pārtikušiem, ļaudis grūto Mariju neielaida istabā, ka tikai viens atvēlēja vietu kūtiņā, kur bērniņam piedzimt. Šo Druvis salīdzināja ar mūsdienām, ka arī tagad, lai arī Dievs klauvē pie visām durvīm, ne visas tiek atvērtas. Druvja novēlējums bija pieņemt dievišķo gaismu un nešaubīties, ka tā ir patiesa un īsta.

Pēc tam runāja domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. Viņš apveica cienījamās kundzes ar kopā sanākšanu, novēlēja tām

Inese Kalniņa,teātra režisore

21. janvāra vakars atnāca ar satraukumu ne tikai amatierteātra dalībniekiem, bet arī viņu tuviniekiem, jo pirmizrāde ir nopietns pārbaudījums, gandrīz kā eksāmens.

Mūs pārsteidza lielā pagasta un novada ļaužu atsaucība, jo zāle bija piepildīta. Par to priecājās arī lugas autore ­ Baiba Jukņeviča. Viņa atzinīgi izteicās par mūsu veikumu, tik īsā laikā posmā paveicot nopietnu darbu. Ja cilvēki spēlē no sirds, ar aizrautību un paši no tā gūst prieku un gandarījumu, tad arī skatītāji to jūt un izrāde izdodas. Protams, vēl un vēl jāmācās un jāpilnveidojas...

Teātra dalībnieku galvenā atziņa bija tā, ka šajos trīs mēnešos esam saliedējušies. Iepazinuši viens otru un saņēmuši tikai pozitīvu enerģiju no savstarpējās saskarsmes. Lai cik gara un grūta bijusi diena, mēģinājumi devuši papildus enerģiju un možumu un krāsainību pelēkai ikdienai. Neskatoties uz to, ka dažkārt mēģinājumi ievilkās triju stundu garumā, neviens nejutās noguris vai iztukšots.

To, ka kopā sanākšana cilvēkiem ir

KULTŪRAS PASĀKUMI11. februārī organizējam braucienu

uz Valmieras drāmas teātri Brendona Tomasa komēdija

„Krustmāte no Brazīlijas”. Biļetes cena kopā ar transporta izdevumiem

Ls 8,­. Pieteikties un samaksāt līdz 28.janvārim

Straupes KN I.Baltgalvei, tālr. izziņām Nr. 64132195, 29353779.

***19. februārī plkst.18.00 Straupes kultūras namā

VPDK “Straupe” 15 gadu jubilejas koncerts “Dzīve kā kino”

***26. februārī plkst. 16.00 Straupes kultūras namā

Senioru koru un deju kolektīvu sadraudzības koncerts

***6. martā Straupes kultūras namā

koncertā sievietes sveic Nacionālā teātra aktieri

***19. martā Straupes kultūras namā

Senioru deju kolektīva “Munsturis” sadraudzības

koncerts

Raiskumā „nobriedis” aktīvu pensionāru pulciņš

Uzdrošināšanās... Nelielas pārdomas

nepieciešama, redzējām arī pirmizrādes vakarā, jo skatītāji nemaz negribēja doties mājup. Patīkami redzēt vienkopus tik daudz smaidīgu un laimīgu cilvēku.

Visi dalībnieki izsaka pateicību par sirsnīgajiem smiekliem un skaļajiem aplausiem, skaistajiem ziediem un interesan­tajām dāvaniņām, kā arī neticami daudz laba vēlējumiem. Mēs esam gandarīti, ka spējām šajā stresa un negāciju pārpilnajā laikā likt cilvēkiem aizmirst rūpes un drūmās domas. Bet arī mēs “nepalikām tukšā”, jo pretī saņēmām neviltotu skatītāju mīlestību.

Šis vakars pulcēja kopā pat vairākas paaudzes un bērni un mazbērni bija lepni par savu vecāku un vecvecāku veikumu.

Arī jauniešu kolektīvs pauda savu atzinību un apbrīnu sakot, ka pieaugušie kolēģi “uzlikuši augstu latiņu” un viņiem tā ir jānotur. Tika dots solījums nopietni strādāt, lai arī viņu pirmizrāde būtu tikpat un varbūt pat vēl labāka.

Daži savu adrenalīna “devu “iegūst lecot ar gumiju no tiltiem vai braucot rallijos, mēs – spēlējot teātri...

P.S. Ir piepildījies mans sens sapnis ­ spēlējam .....

Stalbes jauniešu deju kolektīvs gaida dejotājus

prāvu klāt pienācēju pulciņu, raženu kopēju lietu uzsākšanu, redzesloka paplašināšanu, gūt ko jaunu un interesantu. Apsolīja, ka Raiskuma pagasta pārvaldes telpas vienmēr ir atvērtas viņu iniciatīvām, uzaicināja apmeklēt un turpmāk varbūt arī darboties Auciema muižā.

Dzidra Razgačeva atklājot savas enerģijas avotu, pastāstīja, ka šo pacēlumu darboties, aizrauties, kopā sanākt un rīkoties guvusi apmeklējot Straupes un Stalbes pensionāru eglīti. Viņa priecājās par Stalbes „Dzīvotprieku”, par līnijdejām, „veciem rūķiem”, ko visu varētu realizēt arī Raiskuma pensionāri.

Skolotāja Tērauda bija sagatavojusi apsveikuma kartiņas teju vai visiem klātesošiem. Tajā bija pa kādam sirsnīgam dzejolītim, ticējumam un mīklai ko kopā arī minēja. Viņa neslēpa prieku un vēlēšanos darboties.

Dzidra Razgačeva ir nodomājusi katru darba dienu no 10.00 līdz 15.00 būt pagastmājā, lai aicinātu un uzklausītu pensionārus, ko tie vēlētos kopā vai pa grupiņām darīt. Interesenti laipni aicināti, jo katrs sākums nav viegls!

Veiksmi un izdošanos Raiskuma pensionāru pulciņam darboties!

Stalbes jauniešu deju kolektīva mēģinājumi

notiks ceturtdienās plkst. 18.00 Stalbes tautas namā

6. un 20. februārīno pl. 11.00–15.00

Plācī, Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības „Straupe” pagalmā.Tirgotājus lūdzam iepriekš pieteikties

pa tālr. 29464946 (Rudīte).

Straupeslauku labumu tirdziņš

Raiskuma amatieteātris iestudējis B.Juhņēvičas lugu „Šujam, griežam pletējam”.

Decembrī dzimuši

Saulītei ir tāda vara,Ka tā visu dzīvu dara - Kokiem, ziediem palīdz plaukt,Mazam bērnam lielam augt!

Miks Fridrihsons ­ Raiskuma pagastā,Adrians Lavrenovs ­ Stalbes pagastā,Armands Lavrenovs ­ Stalbes pagasrtā,Rainers Balodis ­ Stalbes pagastā.

Raiskuma pagastā Pēteris Skangalis­Začests – 74 g.v. Roberts Lapiņš – 68 g.v.Straupes pagastā: Ausma Matisova – 71 g.v.Nikolajs Sevastjanovs – 71 g.v.Andris Mežciems – 57 g.v.Stalbes pagastā:Valentīns Trofimovs – 64 g.v.Pēteris Čačs – 59 g.v.Ēriks Inzulis – 67 g.v.

Mūžībā aizgājuši

Es rakstīšu tev debesīs,Vēstuli bez vārdiemUz baltas sniegpārslas,Kas steidz līdzi vējam un dvēselei līdz.

Sveicam jubilārus!

Lai gadi rit, tā tam ir jābūt Un lai par tiem nekad nav žēl. Tik jautru prātu, sauli sirdī Un daudzus skaistus gadus vēl.

Stalbes pagastā:Ivanam Čerņavskim – 86 g.Skaidrītei Kalnitei – 81 g.Grietai Lapsiņai ­ 81 g.Raisai Miligai ­ 80 g.Ainai Pokkerei ­ 83 g.Rudolfam Rozem ­ 80 g.Ilgai Silvijai Segliņai ­ 83 g.Arvīdam Edvīnam Segliņam ­ 82 g. Raiskuma pagastā:Nellijai Vilmai Upītei – 86 g.Annai Ogstei – 80 g.Lūcijai Liniņai – 92 g.Maigai Skaidrītei Vītoliņai – 83 g. Straupes pagastā:Jānim Dīcmanim – 96 g.