pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums nr. 78 … · 2016-01-27 · pārgaujas...

Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums Nr. 78 2016. gada 26. janvārī

Baiba Zvejniece, Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja

16. janvārī Lielvārdes Kultū ras centrā norisinājās organi zācijas “Sabiedrība ar dvēseli - Lat-vija” (SDL) konkursa 10. kār- tas noslēguma pasākums. Pa sā-kumā tika nominēti un ap sveikti Latvijas pašvaldību ne val -stisko organizāciju un aktīvo iedzīvotāju grupu pār stāvji par veiksmīgu projektu realizāciju 2015. gadā pašval dību projektu konkursu ietvaros.

2015. gadā Pārgaujas no -vada pašvaldība pieteica sa vu dalību Latvijas pašvaldību ap -vie nībā SDL, jo tas dod iespēju pašvaldības projektu konkursa ietvaros īstenotās biedrību un iedzīvotāju idejas virzīt tālākai vērtēšanai gan reģionālā, gan nacionālā līmenī. Apvienības SDL valdes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs norāda: “Organizācija SDL kļūst arvien atpazīstamāka.” Vēl vairākas Latvijas pašvaldī-bas ir pievienojušās SDL kopš tās dibināšanas 2014. gadā. 2015. gadā SDL konkursā tika pārstāvēti projekti no 31 Latvi-jas pašvaldības – 17 no tām iesais tī jušās pirmo gadu.

SDL ir turpinājums jau iepriekš Latvijā īstenotajiem Nīder lan-des fonda KNHM (Koninklijke Nederlandsche Heidemaatsch-appij) konkursiem. KNHM līdz šim Latvijā spēlējuši nozīmīgu lomu, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju aktīvu iesaistīšanos savas dzīves telpas pilnveido-šanā. Arī SDL mērķis ir nodro-šināt KNHM ideju pēc tecību Latvijā, organizējot ikgadējus konkursus, kuros tiek vērtēti iedzīvotāju projekti plašāk – ne tikai pašvaldības mērogā. SDL nepiešķir finansējumu projektu realizēšanai, to dara pašvaldī-bas, katra sava budžeta, vēlmju un varēšanas ietvaros, taču SDL ir svarīga loma šīs idejas popu-larizēšanā, kā arī iedzīvotāju motivēšanā piedalīties pašval-dību rīkotajos projektu konkur-sos.

2015. gadā Pārgaujas novada pašvaldības projektu konkursa vērtēšanas žūrija pirmo reizi noteica labāko pašvaldības pro-jektu konkursā īstenoto pro-jektu, kurš tika virzīts uz SDL konkursu tālākai vērtēšanai Vidzemes reģionā. Par labāko tika atzīts jauniešu biedrības “Vari un dari” īste notais pro-jekts “Strītbola laukuma izveide

Stalbes vidus skolas struktūr-vienības teritorijā”. Augstu tika vērtēts tas, ka jaunieši visu projektu īstenojuši saviem spēkiem, kā arī paši spējuši piesaistīt nepieciešamo no Pār-gaujas novada uzņēmējiem: SIA “Unguri” (finansiāls atbalsts - 1 270 EUR) un Čudorānu ģimene (materiāls atbalsts – grants). Papildus augstu novērtēts arī tas, ka projekts īstenots vides sakārtošanas jomā, kā arī tam ir pēctecība – veicinot spor-tiskas aktivitātes gan Auciema ciemā, gan dodot iespēju Strīt-bola laukumu izmantot skolas audzēkņiem. Projekta realizāci-jai no pašvaldības puses tika piešķirts maksimālais finansē-juma apjoms – 400 EUR, ko nosaka pašvaldības projektu konkursa kārtība.

Vidzemes reģiona izvērtēšanā jauniešu biedrības projekts tika iekļauts pirmajā trijniekā no vairāk kā desmit projektiem astoņu pašvaldību konkurencē. Iekļūšana trijniekā ļāva jau-niešiem aizstāvēt savu projektu SDL konkursa no slēguma pasā-kumā, kur tas tika vērtēts atkār-toti visas Latvijas līmenī.

Jauniešu biedrības “Vari un dari” realizētais projekts – labākais Vidzemē

No kreisās: Nīderlandes fonda KNHM pārstāvji, Nīderlandes vēstnieks Latvijā Pīters Jans Langenbergs (centrā), Jauniešu biedrības “Vari un dari” pārstāvji

Hardijs Vents,Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs

Kā ierasts, arī šogad Pārgau-jas novadā atcerējāmies un pieminējām 1991. gada notiku-mus pie ugunskura. Lai arī ar katru gadu šie notikumi paliek arvien senākā pagātnē, mums tie ar cieņu jāturpina pieminēt un atcerēties. Barikāžu laiks

Aizvadīts barikāžu 25 gadu atceres pasākums Pārgaujas novadā

Madara Gasiņa, kultūras pasākumu vadītāja

Šogad apritēja 25 gadi kopš 1991. gadā notikušajām bari-kādēm, tāpēc, kā katru gadu, ne tikai Rīgā, bet arī Pārgaujas novadā atzīmēja šo notikumu. 20. janvārī jau no plkst. 17.30 Raiskuma estrādē, Straupes estrādē un pie Stalbes tautas nama dega barikāžu atceres ugunskuri. Bet plkst. 18.30 visi bija aicināti kopīgi pulcēties pie Stalbes tautas nama ugunskura, lai cienātos ar uz ugunskura vārītu zupu, nodziedātu kādu kopīgu dziesmu un atcerētos bari kāžu notikumus. Pēc nodzie-dātās dziesmas “Pūt vējiņi” visi tika aicināti uz Stalbes tautas

namu, kur rādīja Zigurda Vidiņa dokumentālo filmu “Tēvu bari-kā des”. Pirms filmas uzrunu teica Pārgaujas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Kalniņš, liekot aizdomāties, cik nozīmīgas bija barikādes un cik nepieciešams ir nākotnē vien kopus apkopot ziņas par Pārgaujas novada barikāžu dalīb-niekiem. Pēc filmas noska tīšanās bija jūtams, ka daļa skatītāju bija iegrimuši atmiņās par barikāžu laiku, bet jaunieši, kuri šo laiku nepiedzīvoja, atzi na, ka ir ieguvuši vēl lielāku sapratni. Sarunas bari kāžu atceres pasā-kumos mums atgādina, ka ir svarīgi atcerēties, pieminēt un nodod savas vēstures zināšanas arī nākamajām paaudzēm.

parādīja, cik saliedēti, dros-mīgi un uzticīgi Latvijai varam būt! Turklāt tas pierādīja, cik liels spēks ir kopībai. Kopā mēs varam neiedomājami daudz! Zinu, ka daudzi Pārgaujas no -va da iedzī votāji bija līdzdalīb-nieki šajos notikumos, tādēļ esmu pārliecināts, ka šīs īpašības pār mantos arī mūsu jaunieši, lai nākotne būtu drošās rokās.”

Turpinājums 3. lpp. Pie barikāžu atceres ugunskura Stalbē

Jūsu viedoklis par VARAM ierosināto administratīvi teritoriālo reformu:

37 %

7 %

28 %

10 %

18 %

Atbalstu reformu par pašvaldību

brīvprātīgu apvienošanos līdz

2021. gadam

Esmu pret jaunu reformu

Atbalstu reformu,

veidojot citu modeli

Nav viedokļa

Neizprotu, kas ir administratīvi teritoriālā reforma

2

Laima Poriete,Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja

2015. gadā novada dzimt-sarakstu nodaļā reģistrēti:

• 33 jaundzimušie (16 meite-nes un 17 zēni; 16 ģimenēs – pirmais bērniņš, 8 ģimenēs kā otrais bērns; 5 ģimenēs kā trešais bērns un 3 ģimenes kā piektais bērns). Prieks, ka dzimuši vismaz 2 Jāņi, bet žēl, ka nevienas Līgas.

• 33 laulības (1 – baznīcā; 2 – ar ārzemniekiem; 12 laulību ceremonijas, kurās viens vai abi jaunlaulātie ir mūsu novada iedzīvotāji; vispopulārākie līga-

Par 2015. gadā paveikto dzimtsarakstu nodaļā

vu vārdi – Kristīne, Inga un Ieva; līgavaiņiem – Kristaps, Juris, Edgars un Māris);

• 44 miršanas;• izdotas 5 atkārtotas civil-

stāvokļa aktu reģistrācijas aplie-cības;

• 7 laulības reģistros veikta atzīme par laulības šķiršanu;

• 6 civilstāvokļa aktu reģis-tros veikti papildinājumi vai labojumi:

• iekasēta valsts nodeva – 497,00 EUR;

• iekasēta nauda par svi-nīgām laulību ceremonijām 2929,17 EUR.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir uzsākusi diskusijas ar pašval dībām, iedzīvotājiem un sociālajiem partneriem admi-nistratīvi teritoriālā iedalījuma pilnveidošanai 2021. gadā.

Viens no VARAM piedāvāta-jiem variantiem administratīvi teritoriālās struktūras uzlaboša-nai paredz 58 pašvaldību izveidi līdz 2021. gadam, otrs – noteikt sadarbības teritorijas, kuru ietva ros pašvaldībām likumā no -teiktu funkciju izpildei būtu jāsa-dar bojas, trešais – pašvaldības varētu brīvprātīgi apvienoties.

Plānots, ka 2016. gada otrajā pusē VARAM iesniegs priekš-likumus Ministru kabinetā, bet Saeimā – likumprojektus par pašvaldību sadarbības teritoriju noteikšanu, vienlaikus nosakot administratīvos centrus.

Sadarbības teritoriju izvēr-tēšana un lemšana par tālāka-jām nepieciešamajām darbībām admi nistratīvi teritoriālā iedalī-ju ma pilnveido šanai jāveic līdz 2019. gadam.

Argumenti, kādēļ nepie-cie šams turpināt šo reformu un izstrādāt jaunu normatīvo

Vai esat jau izmantojis Stalbes Valsts un pašvaldī bu vienotā klientu apkalpoša nas centra sniegtos pakalpojumus?

Ceļu saraksts Pakalpojuma sniedzējs Kontaktpersona TālrunisSTALBES PAGASTA

1.maršruts Rozulas autoceļu saraksts SIA “SHAF” Jānis HERBSTS 294385502.maršruts Daibes autoceļu saraksts ZS “Jaunzemi” Jānis PLŪME 294270923.maršruts Stalbes ielu un autoceļu

sarakstsSIA “Eco Baltia vide” Edgars MŪRNIEKS 27794441

No pašvaldības puses atbildīgā persona, ar ko sazināties neskaidrību gadījumā: Ilvars BALODIS tālr. 29453168

STRAUPES PAGASTA4.maršruts Mazstraupes ceļu saraksts SIA “Eco Baltia vide” Edgars MŪRNIEKS 277944415.maršruts Lielstraupes ceļu saraksts SIA “KOM-AUTO” Aigars ŽUREVSKIS 29359715No pašvaldības puses atbildīgā persona, ar ko sazināties neskaidrību gadījumā: Druvis KREITUZIS tālr. 22009250

RAISKUMA PAGASTA6.maršruts Raiskuma ceļu saraksts SIA “Vidzemes Betons” Vladimirs

MICKEVIČS28282165

7.maršruts Strīķi – Miglači ceļu saraksts

SIA “KOM-AUTO” Aigars ŽUREVSKIS 29359715

8.maršruts Kūdums – Auciems ceļu saraksts

ZS “Jaunzemi” Jānis PLŪME 29427092

No pašvaldības puses atbildīgā persona, ar ko sazināties neskaidrību gadījumā: Andris ERENBOTS tālr. 26529894

Atgādinām, ka novada iedzīvotājiem par māju ceļu attīrīšanu no sniega pašiem ir jāsazinās ar norādītajām kontaktpersonām un jāvienojas par pakalpojuma saņemšanu:.

Informācija par Pārgaujas novada pašvaldībai piederošo autoceļumehanizētu attīrīšanu no sniega

Pārgaujas novada pašvaldības domes sēdē tika izskatīti 20 jautājumi. Nolēma:

• izdot saistošos noteikumus “Par Pārgaujas novada pašval-dības budžetu 2016. gadam”;

• izdot saistošos noteikumus Nr. 2 “Par Pārgaujas novada domes saistošo noteikumu publi cēšanu”;

• apstiprināt novada pašvaldī bas dalību programmas “ERASMUS+: Jaunatne darbībā” 3. pamatdarbības “Strukturētais dialogs: jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju tikšanās” projektā “Jaunatnes politikas stratēģijas izstrāde”;

• apstiprināt novada paš-valdī bas Attīstības program mas 2013.–2019. gadam investīciju plāna aktualizēšanu kontekstā ar Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gadam atbalstu;

• nolēma par projekta pietei-kuma “Pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistē-mas atjaunošana” sagatavošanu un pieteikuma iesniegšanu pro-jektu konkursā, pasākumā “Ieg-uldījumi materiālajos aktīvos”;

• piešķirt adresi nekus ta ma-jam īpašumam;

• nolēma mainīt zemes lieto-šanas mērķi nekustamajam īpašumam;

• nolēma atļaut veikt ze -

mes ierīcības projektu, kā arī apstiprināt izstrādātos zemes ierīcības projektus;

• nolēma atļaut uzsākt detāl-plānojuma izstrādi nekusta ma-jam īpašumam;

• nolēma veikt grozījumus zemes nomas līgumā;

• nolēma piešķirt zvejas rīku licences zvejai ar tīkliem Raiskuma ezerā un zvejai ar tīkliem un murdu Sāruma ezerā;

• nolēma izslēgt personu no novada pašvaldības palīdzības reģistra dzīvokļu jautājumu risināšanā;

• nolēma piešķirt dzīvojamo platību bez vecāku gādības pa likušam bērnam pilngadību sasniedzot;

• nolēma pieņemt zināšanai Pārgaujas novada bāriņtiesas iesniegto pārskata ziņojumu par tās darbību 2015. gadā;

• nolēma izsludināt izsoli par tiesībām nomāt šķūni Straupes pagastā un apstiprināja izsoles noteikumus.

Nākošā domes sēde notiks 2016. gada18. februārī.

Ar pieņemto lēmumu iz klāstu var iepazīties Pārgaujas novada pašvaldības klientu apkalpošanas centrā Stalbē un mājaslapā pargaujasnovads.lv

Ilze Kalniņa, kancelejas nodaļas vadītāja

Pārgaujas novada pašvaldības 21. janvāra domes sēdes apskats

Iedzīvotāju sapulce par kultūras jautājumiem un novada svētkiem –

Straupei 810 Palicis mazāk nekā pusgads līdz Pārgaujas nova da svētkiem,

tāpēc aicinām novada iedzīvotājus un citus interesentus uz kopīgām pārrunām par svētku programmu. Uz tikšanos 23. februārī plkst. 18.00 Straupes tautas namā!

INFORMĀCIJAIAtgādinām, ka 2015. gada 27. novembrī svinīgi tika atklāts

Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs (VPVKAC) Pārgaujas novadā.

VPVKAC darba laiks:P. 8:00 – 13:00 un 14:00 – 17:00O. 8:00 – 13:00 un 14:00 – 17:00T. 8:00 – 13:00 un 14:00 – 18:00C. 8:00 – 13:00 un 14:00 – 17:00Pk. 8:00 – 13:00 un 14:00 – 16:00S.,Sv. BRĪVS

Adrese: „Iktes”, Stalbe, Stalbes pa gasts, Pārgaujas novads, LV-4151; tālr.: 64134426; e-pasts: [email protected] darbu nodrošina divas konsultantes - lietvedes: Laima Poriete un Nellija Lapšāne.

Pārgaujas novada VPVKAC sniegtie pakalpojumi:• Klātienē var pieteikt noteiktus Valsts sociālās

apdrošinā ša nas aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta pakalpojumus.

• Tiek sniegta informācija par dažādu valsts iestāžu e-pakalpojumiem un palīdzība to lietošanā:

Nodarbinātības valsts aģentūra;Uzņēmumu reģistrs;Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;Valsts darba inspekcija;Valsts zemes dienests.

2016. gadā VPVKAC pieejamo valsts pakalpojumu klāstu plānots papildināt.

o Jāo Tuvākajā laikā plānoju to darīto Nēo Nezināju, ka tāds centrs Stalbē

ir atvērts

Janvāra aptaujas

jautājums

Pārgaujas novada mājaslapas decembra aptaujas jautājuma apkopojums par Jūsu viedokli

VARAM ierosināto administratīvi teritoriālās reformas jautājumu:

Balsot par aptaujas jautājuma variantu varat Pārgaujas

novada mājaslapā www.pargaujasnovads.lv

regulējumu, atrodami VARAM informatīvajā ziņojumā “Admin-istratīvi teritoriālās reformas izvērtējums”. Detalizētāku infor-māciju par jauno administratīvi teritoriālo reformu varat lasīt VARAM informatīvajā ziņojumā “Par administratīvi teritoriālā iedalījuma pilnveidošanu”.

3

Pārgaujas novada dome 2016. gada 21. janvāra sēdē pieņēma lēmumu “Par detālplānojuma izstrādi nekustamajam īpašu-mam „Aronijas”, Raiskumā, Raiskuma pagastā, Pārgaujas novadā” (protokols Nr.1.,20.§).

Detālplānojuma izstrādes ierosinātājs: zemes gabala īpaš-nieka Yue Li pilnvarotā persona Tao Ma.

Detālplānojuma izstrādes mērķis: sadalīt zemes gabalu ar platību 1,78ha, vairākos atsevišķos nekustamos īpašu-mos, uz kuriem paredzēt savrup-māju apbūves būvniecību.

Detālplānojuma izstrādā-tājs: arhitekte Vija Zlaugotne, arhitekts Jānis Zlaugotnis.

Ar detālplānojuma mate-riāliem var iepazīties Vienotajā

Par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu

valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrā („Iktes”, Stalbe, Stalbes pagasts, Pārgau-jas novads).

Par detālplānojuma detali-zētāku informāciju interesēties Raiskuma pagasta pārvaldes ēkā (“Pagastmāja”, Raiskums, Rais kuma pagasts, Pārgaujas novads, pie detālplānojuma izstrādes vadītājas Attīstības plāno šanas nodaļas teritori-jas plāno tājas Daces Rubles. Tālrunis uzziņām: 27809705, e-pasts: dace. ruble@ pargaujas-novads. lv).

Detālplānojuma teritorija atrodas Raiskuma ciemā pie valsts autoceļa V287 starp Raiskuma estrādi un restorānu HOTEL “Zaķīši”.

Noslēguma pasākumā vērtē-šanā piedalījās dažādu Lat vijas pašvaldību un NVO pār stāvji, kuri varēja balsot par labāka-jiem projektiem, kuri īstenoti citos Latvijas reģionos. Vērtētā-jiem bija liegts balsot par pro-jektiem no sava reģiona. Pēc kopvērtējuma jauniešu projekts tika atzīts par labāko īstenoto iedzīvotāju projektu Vidzemē 2015. gadā, par ko jaunieši saņēma naudas balvas serti-fikātu 100 EUR vērtībā.

Papildu katra reģiona – Vidze mes, Kurzemes, Latgales, Zemgales un Pierīgas – labākais projekts tika vērtēts arī na cio-nālā līmenī. Par labāko 2015. gada projektu tika atzīts Vec-umnieku novada pašvaldības iedzīvotāju apvienības “Hokeja entuziasti” projekts “Ledus lau-kuma ierīkošana”, saņemot gal-veno balvu – 500 eiro.

SDL konkursa noslēguma pasākumā piedalījās arī pār-stāvji no Nīderlandes fonda KNHM, Nīderlandes vēstnieks Latvijā un Latvijas Pašvaldību savie nības priekšsēdis Andris Jaun sleinis. Par muzikālo nofor-mēju pasākumā rūpējās IGO, kā

Jauniešu biedrības “Vari un dari” realizētais projekts – labākais Vidzemē

arī mūziķi no Kocēnu novada – Renārs Veličko, Kārlis un Rūdolfs Zagorski. Pasākumu vadīja SDL konkursa reģionu koordinato-res: Vidzemes – Raunas novada do mes priekšsēdētāja Evija Zurģe, Pierīgas – Ādažu novada domes pro jektu vadītāja Inga Pērkone.

Arī šogad martā pašvaldība izsludinās “Paš valdības projektu konkursu 2016”, kurā varēs pie-dalīties biedrību un iedzīvotāju iniciatīvu grupu pārstāvji, lai reali zētu dažādus projektus no -vada attīstībai. Konkursa kopē-jais budžets no pašvaldības līdzekļiem sastāda 4 000 EUR, paredzot, ka vienas idejas real-izācijai var tikt piešķirti līdz 400 EUR. Tāpat arī šogad tiks noteikts labākais projekts pašvaldības projektu konkursa ietvaros tālākai virzīšanai un vērtēšanai SDL konkursā.

Sveicam jauniešu biedrību “Vari un dari” ar panākumiem paš valdībai pirmo reizi pie-daloties SDL konkursā, kā arī sakām paldies ikvienai biedrībai un iniciatīvas grupai, kura pie-dalījās Pašvaldības projektu kon kursā 2015, realizējot arī citus lieliskus projektus novada teritorijā!

Baiba Zvejniece, Attīstības plānošanas nodaļas vadītājaRudīte Vasile, tūrisma organizatore

Konkursā „Pašvaldības pro-jektu konkurss 2015” tika pie-teiktas 17 projektu idejas, no kurām pēc žūrijas vērtējuma tika atbalstītas desmit. Kopē-jais konkursa budžets veido 4 000 EUR, paredzot, ka viena projekta idejai var tikt pie-šķirti līdz 400 EUR. 2015. gada konkursā no pašvaldības bu -dže ta projektu īstenošanai ko -pu mā tika piešķirti 3863 EUR – astoņām projekta idejām vides sakārtošanas un labiekārtošanas jomā un divām sabiedriska kultū-ras vai izglī tojoša pasākuma ietvarā.

Konkurss atšķīrās no iepriek-šējos gados īstenotajiem, jo pašvaldība bija pieteikusi savu dalību apvienībā “Sabiedrība ar dvēseli – Latvija” (SDL), kas apvienības organizēta kon kur sa ietvaros ļāva vienu no reali zē ta -jiem projektiem virzīt tālākai iz -vēr t ēšanai reģionālā un nacionā- lā līmenī.

Arī šogad pašvaldība tur-pinās iesākto, un jau martā tiks izsludināts 2016. gada projektu konkurss, kurā aicinām pieda-līties ikvienu interesentu, lai ar jaunām idejām un kopīgiem darbiem padarītu novadu vēl interesantāku mums pašiem.

Atskats par to, kas realizēts projektu konkursā 2015. gadā:

• Reģionālā izglītības un kultūras atbalsta biedrība (RIKA) īstenojusi projektu “Vide iedvesmo” (projekta vadī tāja Zanda Krūmiņa, vieta: Stalbe). Projektā veikti Mūžizglī -tības centra keramikas darbnīcas lab iekārtošanas darbi – iegādāti četri koka galdi, kā arī ērts, mūs-dienīgs un keramikas darbnīcai piemērots koka plaukts. Zanda Krūmiņa norādīja, ka, lai izga-tavotu kvalitatīvas, mūsdienī-gas koka mēbeles, ar konkursā iegūtajiem līdzekļiem bijis par maz, tādēļ atbalstu sniedza firma SIA „Straubek Furniture”. Jaunās keramikas darbnīcas

mēbeles atzinīgi novērtējuši gan Stalbes vidusskolas audzēkņi, gan novada un kaimiņu novadu iedzīvotāji.

Zanda Krūmiņa atzīst, ka keramikas darbnīca ir kļuvusi mūsdienīgāka, kā arī drau -dzīgāka cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, taču, lai darbnī-cas telpas padarītu vēl pievil-cīgākas un mūsdienīgākas, ir nepieciešami jauni krēsli, būtu jāveic kosmētiskais remonts un jānomaina apgaismojums.

• Jauniešu biedrības “Vari un dari” īstenotais projekts „Strītbola laukuma izveide Stalbes vidusskolas struktūrvienības teritorijā” (projekta vadītāja Monta Eglīte, vieta: Auciems) tika izvirzīts tālākai vērtēšanai SDL konkursā. Nu varam lepoties, ka tas atzīts par labāko projektu Vidzemē 2015. gadā. Projekta gaitā tika nobruģēts pamata lau-kums, iecementēts basketbola grozs. Tā kā piešķirtais finansē-jums nebija pietiekams, lai iz vei -dotu strītbola laukumu, jauniešu biedrību finansiāli at balstīja SIA „Unguri”, kā arī Čudo rānu

Atskats par “Pašvaldības projektu konkurss 2015” īstenotajām idejām

ģimene, kas sarūpēja nepie-ciešamo granti. Monta saka: “Projekts, pēc mūsu domām, vērtējams kā ļoti labs. Biedrī -bas puiši paši bruģēja pamata laukumu, cementēja laukuma malas. Projektam ir ilgtspē -jība, jo ieguvēji ir visi novada iedzīvotāji, kuriem ir vēlme sportot. Taču, pēc mūsu domām, lielākie vinnētāji ir skolēni, jo viņiem tagad ir savs strītbola lau kums, kurā var pavadīt kvali-tatīvas sporta nodarbības.”

• Biedrības „Free Wind Archers” projekta „Aktīva brīvā laika pavadīšanas alter-natīva Pārgaujas novadā” (projekta vadītāja Jūlija Gas-per sone, vieta: Straupes pagasts) mērķis bija paplašināt novada iedzīvotāju aktivitāšu iespējas, piedāvājot kvalitatīvas loka šaušanas nodarbības. Biedrība iegādāja trīs Target matt Longshot layered foam 95x95x30 cm lielus vairogus. Kā skaidro Jūlija Gaspersone: „Pie viena vairoga vienlaikus var trenēties divi cilvēki – tas nozīmē, ka radītas sešas šāvēju papildvietas!”

Ņemot vērā, ka vairogus iespējams pārvietot, biedrība turpmāk varēs piedalīties paš-val dības rīkotajās sporta spēlēs, piedāvājot arī loka šaušanas dis-ciplīnu. Projekta vadītāja vērtē, ka projekts realizēts veiksmīgi. Nepieciešamais inventārs iegā-dāts no Igaunijas uzņēmuma “FALCO TU”. Biedrība jau ilgstoši sadarbojas ar šo piegādātāju un ir pārliecinājusies par piedāvāto preču kvalitāti. Iegādāto inven-tāru saudzēšanas nolūkos pare dzēts izmantot treniņiem iekštelpās.

Keramikas darbnīcā Stalbē darbojas gan lieli, gan mazi

Biedrības „Vari un dari” dalībnieki klāj bruģi strītbola laukuma pamatam

Turpinājums 4. lpp.

Turpinājums no 1. lpp.

4

Biedrības biedri spriež, ka projekta rezultātā ir paplaši-nātas novada iedzīvotāju iespē-jas apgūt jaunas iemaņas un pilnveidot esošās prasmes. Tas radīs ne tikai prieku nodarbībās, bet palīdzēs arī sasniegt augstus rezultātus sacensībās. „Free Wind Archers” biedru skaits laikā no 2013. līdz 2015. gadam ir pieaudzis, kas pierāda, ka interese par loka šaušanas nodarbībām ir liela. Arvien vairāk nodarbībās iesaistās bērni, kā arī loka šaušana lēnām pārtop par daudzu ģimeņu kopīgu aizraušanos.

• Neformālā grupa “Pārgau jas ceļotājs” projekta „Atpūtas vietu iekārtošana apkārt Auciema ezeram” (projekta vadī tājs Juris Leimanis, vieta: Auciems) ietvaros izveidoja 12 atpūtas vietas ar soli ņiem ap Auciema ezeru. Vides labiekārtošanas darbus entuziastiskie Pārgaujas ceļotāji uzsāka jau 2014. gadā, kad ar pašvaldības atbalstu projekta ietvaros izvietoja

soliņus ap Raiskuma ezeru. „Redzējām, ka cilvēkiem tie patīk, saņēmām labas atsauksmes gan no vietējiem iedzīvotājiem, gan tālākiem viesiem, kas par to rakstīja pat internetā”, ar prieku stāsta Juris Leimanis, kurš projektos piedalījies ne tikai ar savu darbu, bet arī finansēm. Šogad Jurim ir iecere papildināt Gaujas krastā nesen labiekārtoto ūdenstūristu mītni „Cēsis” ar labi pārskatāmu stendu, kurā būtu informācija gan par laivošanu Gaujā, gan tūrisma objektiem mūsu novadā.

• Neformālā grupa „Flor-bola līdzjutēji un Co”, īstenojot projektu „Florbola inventāra sakārtošana” (projekta vadī-tāja Renāte Hmeļņicka, vieta: Stalbe), iegādājās jaunus vārtus florbola spēļu nodrošināšanai. Kā stāsta projekta vadītāja, jau nie vārti pirmo reizi tika izmantoti 2015./2016. gada sacensību sezonas atklāšanā septembrī, un nu tos lieto katrā čempionāta spēlē. Jauniegādātais inventārs tiek rūpīgi glabāts, un, lai tas

kalpotu ilgāk, treniņos novada sportisti ir ar mieru bumbiņas mest vecajos vārtos.

• Biedrība „Ruckas Viļņi” īstenoja projektu „Peldētavas labiekārtošana pie Ruckas ezera” (projekta vadītājs Anato lijs Zaļais, vieta: Stal bes pagasts). Pludmalē pie Ruckas ezera uzstādīta koka ģērbtuve, divi koka soli ar atzveltni un metālisks velosipēdu novie-tošanas statīvs. Ģērbtuve ir plaša, stūrī ir soliņš, kur var apsēsties, pie sienas ir piestiprināts drēbju pakaramais. Kā norāda projekta vadītājs: “Projekts ir īstenots tā, kā bijām plānojuši – tas pilnībā atbilst peldētāju un atpūtnieku vajadzībām.”

Jau iepriekšējos gados pro-jekta ietvaros pie Ruckas ezera tika uzstādītas trīs šūpoles un slidkalniņš. Anatolijs Zaļais norāda, ka, pateicoties šai pašvaldības dotajai iespējai, tiek uzlabota Ruckas ezera piekraste, un peldētava kļūst arvien sakār-totāka un estētiskāka. „Cil-vēkiem ir patīkami atbraukt uz Ruckas ezeru un pavadīt šeit brīvo laiku. Lai sabiedrība un novada iedzīvotāji gūtu vairāk labuma, līdzīgus projektus varētu izstrādāt vēl, jo iecerētas daudz dažādas labas idejas.”

• Straupes evaņģēliski luteriskā draudze projekta „Mīlestība iededz gaismu – skani!” (projekta vadītāja Dai-ga Ummere, vieta: Straupe) ietvaros iegādājās skaņu aparatūru un mikrofonus, kas ir daļa no plašāka kopīgā redzējuma par kvalitatīvu un daudzpusīgu tehnisko aprīkojumu. Jau iepriekš draudze bija sagādājusi projektoru, nu tas kopā ar skaņas iekārtu tiek izmantots kino rādīšanai jauniešu kristīgajos pasākumos. Daiga Ummere stāsta, ka apskaņošanas teh-nika tika izvēlēta ļoti rūpīgi, lai tā būtu izmantojama pēc iespējas plašāk, – arī mūzikas instrumentu pieslēgšanai un dziedāšanai. Jauniegādātās aparatūras labo skanējumu novada iedzīvotājiem bija iespēja novērtēt draudzes un skolēnu vecāku rīkotajā sadraudzības pasākumā šī mācību gada sākumā, kā arī kapu svētkos un Ziemassvētku pasākumos Straupes baznīcā. Vēl draudze plāno iegādāties kvalitatīvas akustiskās sistēmas.

• Neformālā grupa „Ezer-kalni” īstenojusi projektu „Lai-pas/laivu piestātnes rekon-strukcija Raiskuma Ezera krastā” (projekta vadītājs Jānis Millers, vieta: Raiskums). Laipa/laivu piestātne tika rekon-struēta vairākos posmos. Kā norāda projekta vadītājs: “Pro-jekta realizēšana ritēja gludi, jo laipas rekonstrukcijai iepriekš tika rūpīgi izplānots gan tehni-skais risinājums, gan veikts pre-cīzs finansiālais aprēķins.”

Pilnībā rekonstruētā laipa/laivu piestātne ir pieejama

kopš 2015. gada augusta. To jau iecienījuši novada viesi, tūristi, vietējie iedzīvotāji, kā arī Rais-kuma internātpamatskolas – rehabilitācijas centra audzēkņi un pedagogi atzinuši, ka tagad laipai piekļūt ir ērti.

Jānis Millers norāda: “Pro-jekta mērķis ir sasniegts. Par to liecina apmeklētāju skaits un arī labās atsauksmes. Spilgtāko no tām izteica viesis no Vācijas: “Somijā ir skaisti, bet pie jums ekselenti!””

Projekta rezultāts ir veiksmīgs un būs izmantojams vairāku gadu garumā, bet paši īstenotāji secina, ka nepieciešams to attīstīt kompleksi un veidot laipas/ laivu piestātnes tuvumā lapeni, kur apmeklētājiem patverties no lietus. Nākotnē plānots padarīt vidi vēl draudzīgāku bērniem, izveidojot atraktīvu aktīvās atpūtas laukumu.

• Neformālā grupa kultūras tradīciju attīstībai (projekta vadītāja Evija Tiltiņa, vieta: Straupe) īstenojusi projektu „Goda vimpeļa izgatavošana”. Goda vimpeļa gatavošanu vidējas paaudzes deju kolektīvam „Straupe” domubiedru grupa uzticēja Tautas lietišķās mākslas studijas „Dzilna” dibinātājai un ilggadīgai audējai no Limba žiem – Rasmai Kokinai. Projekta vadītāja min: “Jau maijā mēs devāmies pie Rasmas kundzes, lai izklāstītu savas ieceres un uzklausītu viņas idejas. Albumi, kas pilni ar foto ar daudzu kolektīvu vimpeļiem, mums neatviegloja darbu, vien sarežģīja izvēli. Kā atrast to īsto, skaistāko, mums vispiemērotāko – tādu, kas ataino mūsu kolektīvu kā veselumu, kas ataino latvju stiprās zīmes un parāda mūsu kolektīva vizuālo koptēlu?”

Tagad ilgi un rūpīgi tapušais

Atskats par “Pašvaldības projektu konkurss 2015” īstenotajām idejām

„Free Wind Archers” iegādātie vairogi loka šaušanas nodarbībām

„Ezerkalnu” rekonstruētā laipa/laivas piestātne pie Raiskuma ezera Atpūtas sols pie Ruckas ezera

meistardarbs ir gatavs. Līdz-finansējumu tā gatavošanai atradis pats kolektīvs, jo ar konkursā piešķirto finansējumu bijis par maz. Vimpeļa pre-zentācija un godināšana pare-dzēta 2016. gada pavasarī – deju kolektīva 20 gadu jubilejas pasākumā. Tas tiks nests arī Straupes 810. jubilejas svinībās, godinot latvju tautas deju tradīciju un seno kultūras mantojumu, kā arī Hanzas dienās un Dziesmu un deju svētkos. Evija Tiltiņa skaidro, ka vimpelī ieaustas spēcīgas latvju zīmes: Jumis, kas nes auglību, svētību, enerģiju, lai viss padotos dubultā, un Māras līklocis, kas ataino ūdens mātes raksturu un vienlaikus saistās ar dejotāju mīlestību pret deju vietā, kas atrodas Braslas krastos.”

• Neformālā grupa „Nākot-nei Raiskumā” (projekta vadītāja Ieva Lapšāne, vieta: Auciems) īstenojusi projektu „Bērnu un jauniešu nometne „Skolasprieks 2015””. Šāda nometne notika jau otro reizi un, kā atzīst Ieva Lapšāne, gūtā pieredze bija noderējusi, lai šoreiz veidotu precīzāku scenāriju, aizraujošākas nodar-bības un piesaistītu vairāk interesentu. Nometne risinājās augustā, pāris nedēļas pirms mācību gada sākuma, un tajā piedalījās vairāk nekā divdes-mit bērnu. Kopā ar saviem sko-lotājiem viņi piedalījās prak-tiskās, pētnieciskās un radošās nodarbībās par vides aizsardzī-bas tēmu, jo īpašu uzmanību pievēršot ūdenim – ūdens apritei dabā, ūdens tilpņu saudzēšanai, ūdenim cilvēkā. Izbraucienos viņus pavadīja zinoši eksperti no Gaujas Nacionālā parka. Un kur tad vēl jautrais danču vakars un kopīgais noslēguma pasākums!

Jaunie florbola vārti


Bērnu un jauniešu nometne „Skolasprieks 2015”

5

IEŅĒMUMI Saistošie Nr.1Klasif. kods Rādītāji Rinda

Tiešie nodokļi (t.sk.): 1 2122015 1.1.0.0. Ieņēmumi no IIN nodokļa 2 1926204 1.1.1.1. IIN par iepriekšējo gadu 3 13027 1.1.1.2. IIN par tekošo gadu 4 1913177 4.0.0.0. Īpašuma nodoklis 5 195811 4.1.1.0. Nekustāmā īpašuma nodoklis par zemi 6 166291 4.1.1.1. t.sk. Tekošā gada 7 156291 4.1.1.2. Iepriekšējo gadu parādi 8 10000 4.1.2.0. Nekustāmā īpašuma nodoklis par ēkām 9 29520 4.1.2.1. t.sk. Tekošā gada 10 26520 4.1.2.2. Iepriekšējo gadu parādi 11 3000

Nenodokļu ieņēmumi (t.sk): 12 3800 9.0.0.0. Valsts un pašvaldības nodevas 13 2950 9.4.0.0. Valsts nodevas, kas ieskaitītas pašvaldībai 14 2000 9.4.2.0. VN no bāriņtiesas darbības 15 1500 9.9.0.0. VN no dzimtsarakstu darbības 16 500 9.5.0.0. Pašvaldības nodevas 17 950

9.5.1.1.Pašvaldības nodeva par domes izstrādātajiem oficiālajiem dok .un apliecināto kopiju izsniegšanu

18 150

9.5.1.4. Pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās 19 500

9.5.2.9. Pārējās pašvaldību nodevas 20 30010.0.0.0. Naudas sodi un sankcijas 21 50010.1.4.0. Pašvaldības administratīvie sodi 22 50012.0.0.0. Pārējie nenodokļu ieņēmumi 23 350

12.2.4.0. Ieņ.no ūdenstilpju un zvejas tiesību nerūpn. izmantošanu 24 350

Transfertu ieņēmumi (t.sk.): 25 157137618.0.0.0. Valsts budžeta transferti 26 1554376

18.6.1.9.1 Pārējās dotācijas - brīvpusdienas 27 2000018.6.2.0.2 Mērķdotācija pedagogu darba samaksai 28 292514

18.6.2.5 Mērķdot. Raiskuma sanatorijas internātskola 29 627699

18.6.2.9. Pārējās mērķdotācijas pašvaldībām 30 19500

18.6.4.0. Pārējie pašvaldību budžetā saņemtie uztur. Izd no PFIF 31 576049

par iepriekšējo gadu 32 1011418.6.9.1. Mērķdotācija amatierkolektīvu vadītājiem 33 2500

SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 1„Pārgaujas novada pašvaldības budžets 2016.gadam”

18.6.9.2. Stipendiātu programma 34 600019.0.0.0. Pašvaldību budžeta transferti 35 17000

19.2.0.0. Ieņēmumi pašvaldība budžetā no citām pašvaldībām 36 17000

19.2.1.0. Ieņēmumi izglītības funkciju nodrošināšanai 37 1700021.0.0.0. Pārējie ieņēmumi (t.sk.): 38 13300021.3.0.0. Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem 39 13300021.3.8.0. Ieņēmumi par nomu 40 1100021.3.8.1. Telpu noma 41 400021.3.8.4. Ieņēmumi no zemes nomas 42 400021.3.8.9. Pārējie ieņēmumi par nomu un īri 43 3000

21.3.9.0. Ieņēmumi par pārējiem maksas pakalpojumiem 44 122000

21.3.9.3. Ieņēmumi no biļešu realizācijas 45 3000

21.3.9.4. Ieņēmumi no dzīvokļu komunālās saimniecības 46 115000

21.3.9.9. Citi ieņēmumi par maksas pakalpojumiem 47 4000

I Kopā ieņēmumi (t.sk.): 48 3830191

Vispārējie ieņēmumi 49 2258815 Transferti 50 1571376

IZDEVUMI Klasif. kods Rādītāji Rinda

Saistošie Nr. Izdevumi atbilstoši funkcionālajām

kategorijām 1

01.000.000 Vispārējie valdības dienesti 2 471170

01.100.000 Izpildvaras un likumdošanas varas institūcijas 3 451009

01.100.001 Izpildvara-novada pārvalde 4 33960101.100.003 Izpildvara-deputāti 5 1200001.100.006 Izpildvara-finanšu nodaļa 6 9940801.601.005 Dzimtsaraksti 7 1216101.721.007 Pašvaldības parādu darījumi 10 800003.000.000 Sabiedriskā kārtība un drošība 11 8329703.200.008 Ugunsdrošība 12 2500003.300.009 Bāriņtiesa 13 3379703.400.077 Policija 14 2450004.000.000 Ekonomiskā darbība 15 2954304.240.011 Atbalsts lauksaimniecības pasākumiem 16 584004.510.055 Autotransports 17 2370305.200.000 Vides aizsardzība 18 5384205.200.012 Vides aizsardzība -Notekūdeņi Straupe 19 1380105.200.013 Vides aizsardzība -Notekūdeņi Stalbe 20 1589805.200.077 Vides aizsardzība -Notekūdeņi Rozula 21 225005.200.014 Vides aizsardzība -Notekūdeņi Raiskums 22 2189306.000.000 Pašv. teritoriju un mājokļu apsaimniekošana 23 78542206.100.000 Mājokļu un ēku uzturēšana 24 7756406.100.015 Mājokļu un ēku uzturēšana - Straupe 25 1582006.100.057 Mājokļu un ēku uzturēšana - Stalbe 26 2522006.100.058 Mājokļu un ēku uzturēšana - Raiskums 27 1544506.100.082 Mājokļu un ēku uzturēšana - Rozula 28 2107906.200.000 Teritorijas attīstība 29 24358606.200.016 Teritoriālā plānošana 30 16546606.200.017 Teritorijas labiekārtošana- Straupe 31 3148606.200.018 Teritorijas labiekārtošana- Stalbe 32 2248306.200.019 Teritorijas labiekārtošana- Raiskums 33 2415106.300.000 Ūdensapgāde 34 5333906.300.020 Ūdensapgāde -Straupe 35 1048006.300.021 Ūdensapgāde -Stalbe 36 2487806.300.076 Ūdensapgāde -Rozula 37 275606.300.022 Ūdensapgāde - Raiskums 38 15225

06.600.023 Teritorijas un mājokļu apsaimn.- kom.saimn.vadība 39 88007

06.601.000 Kapu saimniecība 40 5810506.601.024 Kapu saimniecība - Straupe 41 1962006.601.025 Kapu saimniecība - Stalbe 42 4261

ASPSTIPRINĀTI ar Pārgaujas novada domes 21.01.2016. sēdes lēmumu (protokols Nr. 1, 2. §). Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 2.punktu, 46.panta pirmo un otro daļu un likumu “Par pašvaldību budžetiem” 7. pantu.

1. Apstiprināt Pārgaujas novada pašvaldības pamatbudžeta 2016.gada ieņēmumus sadalījumā pa ieņēmumu veidiem EUR 38 30191 apmērā saskaņā ar 1. pielikumu.

2. Apstiprinat Pārgaujas no vada pašvaldības pamatbu džeta 2016. gada izdevumu sada lījumu pa iestādēm un atsevišķām struktūrvienībām EUR 4186210 apmērā saska ņā ar 1. pie-likumu, t.sk. aizņē mu ma atmaksa Valsts kasei EUR 75 000 un izdevumu finan -sējumu no budžeta līdzek ļu atlikuma gada sākumā EUR 45 9225.

3. Apstiprināt pamatbudžeta naudas līdzekļu atlikumu gada beigās EUR 10 2206.

4. Apstiprināt Pārgaujas no va da pašvaldības specialā budže ta 2016.gada ieņēmumus sada lījumā pa ieņēmumu vei-

diem EUR 38 1310 apmērā saska ņā ar 2. pielikumu.

5. Apstiprināt Pārgaujas novada pašvaldības speciālā budžeta 2016. gada izdevumu sada lījumu pa atsevišķām struk tūrvienībām EUR 27 5850 apmērā un izdevumu finansējumu no budžeta līdzekļu atlikuma gada sākuma EUR 27 3624 saskaņā ar 2.pielikumu.

6. Pašvaldības administrācijas Finanšu nodaļai, 2016. gadā no drošināt kredītu pamatsummu atmaksu un kredītu procentu samaksu noteiktajos termiņos un apmēros saskaņā ar no slēgtajiem kredītlīgumiem.

7. Budžeta izpildītāji ir atbil dīgi par to, lai izdevumi saskaņā ar naudas plūsmu nepārsniedz attiecīgajai programmai/pasā kumam tāmē apstiprinātos un plānotos budžeta izdevumus at bils toši ekonomiskajām katego rijām.

8. Budžeta izpildītāji, orga nizējot iestādes, nodaļas un struk tūrvienības funkciju izpildi, ir atbildīgi par iepirkuma proce dūras ievērošanu atbilstoši Publisko iepirkumu likumam.

Hardijs Vents,Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs

Pielikums Nr.1

Pamatbudžeta plāns 2016. gadam


6

06.601.026 Kapu saimniecība - Raiskums 43 3422406.603.000 Apkure 44 26482106.603.027 Apkure - Straupe 45 7110906.603.028 Apkure- Stalbe 46 14660006.603.029 Apkure - Raiskums 47 4711208.000.000 Atpūta, kultūra un reliģija 48 49751108.100.000 Sporta, atpūtas pasākumi 49 11560808.100.031 Sporta, atpūtas pasākumi- Straupe 50 3796008..100.032 Sporta, atpūtas pasākumi- Stalbe 51 2082808..100.033 Sporta, atpūtas pasākumi- Raiskums 52 400008.100.062 Sporta funkciju deliģēšana 53 5282008.210.000 Bibliotēkas 54 5389008.210.034 Bibliotēka -Straupe 55 2523408.210.035 Bibliotēka- Stalbe 56 1413708.210.036 Bibliotēka -Raiskums 57 1451908.220.000 Muzejs 58 3000008.231.000 Kultūra 59 20258408.231.038 Kultūra- Straupe 60 5240108.231.039 Kultūra- Stalbe-Rozula 61 9211608.231.040 Kultūra -Raiskums 62 58067

08.228.067 Citur neklasificētie kultūras pasākumi-sab. attiecības 63 35901

08.629.000 Pārējie kultūras pasākumi 64 5952808.629.041 Pašdarbības kolektīvi - Straupe 65 2808308.629.042 Pašdarbības kolektīvi - Stalbe 66 1488508.629.043 Pašdarbības kolektīvi - Raiskums 67 1656009.000.000 Izglītība 68 188430909.210.000 Vispārējā izglītība-Pamatizglītība 69 168430909.210.047 Pamatskola - Straupes 70 35729209.210.000 Pamatskola - Raiskuma internātpamatskola 71 73296309.211.049 Vidusskola Stalbe 72 594054

09.600.075 Pārējā citur neklasif.izglītības pak.-skoln.braukš biļ. 73 20000

09.820.000 Pārējā citur neklasif.izglītības pak.-savst. nor. par izgl. 74 180000

10.000.000 Sociālā aizsardzība 75 30611610.500.070 Atbalsts bezdarba gadījumos -Stipendiāti 76 686010.900.000 Pārējā citur neklasificētā sociālā aizsardzība 77 299256

10.910.061 Pārējā citur nekl. sociālā aizsardzība -sociālais dienests 78 107756

10.920.060 Pārējie citur nekl. sociālās aizsardzības pasākumi-pabalsti 79 122000

10.930.065 Pārējie citur nekl. sociālās aizsardzības pasākumi-pansionāti 80 50000

10.930.095 Pārējie soc.pab. - Asistenta pakalpojumi 81 19500 Kopā pēc funkcionālajām kategorijām 82 4111210

Izdevumi atbilstoši ekonomiskajām kategorijām 83

1000 Atlīdzība 84 23081801100 Atalgojums 85 17942221200 Darba devēja soc. iemaksas 86 5139582000 Preces un pakalpojumi 87 12620082100 Komandējumu izdevumi 88 248102200 Pakalpojumi 89 7803552300 Preces 90 4424402400 Izdevumi periodikai 91 37802500 Nodokļu maksājumi 92 106234000 Procentu izdevumi 93 45005000 Pamatkapitāla palielināšana 94 1794225100 Nemateriālie ieguldījumi 95 16505200 Pamatlīdzekļi 96 1777726000 Sociāla palīdzība 97 1271007000 Pašvaldību uzturēšanas transferti 98 230000

Kopā Izdevumi atbilstoši ekonomiskajām kategorijām 99 4111210

FINANSĒŠANA 100 Aizņēmuma atmaksa 101 75000 Naudas līdzekļu atlikums gada sākumā 102 459225 Naudas līdzekļu atlikums gada beigās 103 103206 Izdevumi kopā 104 4186210

Pielikums Nr.2

Speciālā budžeta plāns 2016.gadam IEŅĒMUMI

Klasif. kods Rādītāji Rinda Saistošie Nr.1 I Kopā ieņēmumi 1 381310 III Nodokļu ieņēmumi 3 200000

1.0. Tiešie nodokļi 4 2000005.0.0.0. Nodokļi par pakalpojumiem un precēm 5 2000005.5.3.1. Dabas resursu nodoklis 6 200000

5.0 Transferti 7 18131018.9.1.0. Mērķdotācija autoceļu fondam 8 181310

IZDEVUMI Klasif. kods Rādītāji Rinda Saistošie Nr.1

Izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām 1

05.200.000 Vides aizsardzība 1 9452905.200.012 Vides aizsardzība 2 9452906.000.000 Pašv. teritoriju un mājokļu apsaimniekošana 3 181321

06.100.000 Mājokļu un ēku uzturēšana (733.13 EUR/km) 4 181321

06.100.001 Ceļu uzturēšana Stalbe (85.4 km) 5 6260906.100.002 Ceļu uzturēšana Straupe (59.96 km) 6 4396906.100.003 Ceļu uzturēšana Raiskums (101.95 km) 7 74743

Kopā pēc funkcionālajām kategorijām 8 275850Atlikumi

Naudas līdzekļu atlikums gada sākumā AUTO 30842DRN 242782

Naudas līdzekļu atlikums gada beigās AUTO 30831DRN 348253

APSTIPRINĀTI ar Pārgaujas novada domes 15.10.2015. sēdes lēmumu (protokols Nr. 10, 13. §), PRECIZĒTI ar Pārgaujas novada domes 19.11.2015. sēdes lēmumu (protokols Nr. 11, 19. §) ar Pārgaujas novada domes 17.12.2015. sēdes lēmu- mu (protokols Nr. 12, 18. §).

Izdoti saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautā jumu risināšanā” 25.2 pan ta pirmo un piekto daļu, Ministru kabi-neta 15.11.2005. noteikumu Nr. 857 “Noteikumi par sociā-lajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam

bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās” 27., 30., 31. un 31.1 punktu.

I. Vispārīgie jautājumi1. Šo saistošo noteikumu

mērķis ir noteikt valsts paredzēto sociālo garantiju un pašvaldības palīdzības saņemšanas kārtību pilngadību sasniegušajiem bāre ņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem (turpmāk – Bārenis) pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās, ja lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pie ņēmusi

Saistošie noteikumi Nr.14„Par pašvaldības palīdzību bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas Pārgaujas novadā’’

Pārgaujas novada Bāriņtiesa. 2. Pašvaldības noteiktās

palīdzības izmaksu, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības, organizē Pārgaujas novada Sociālais dienests.

II. Pašvaldības noteiktās palīdzības apmērs un perso-nas, kas ir tiesīgas tos saņemt

3. Vienreizējs pabalsts pat-stā vīgas dzīves uzsākšanai divu valstī noteiktā sociālā nodro-šinājuma pabalstu apmērā tiek piešķirts pilngadību sasnieguša-jam Bārenim pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās audžuģi-

menē, pie aizbildņa vai inter-nātskolā.

4. Pabalsts sadzīves priekš-metu un mīkstā inventāra iegādei tiek piešķirts atbilstoši normatī-vajiem aktiem pēc ārpus ģimenes aprūpes izbeigšanās pilngadību sasniegu šajam bārenim. Minētā pabalsta vietā var tikt izsniegti arī sadzīves priekšmeti un mīk-stais inventārs.

5. Ikmēneša pabalsts viena valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā tiek piešķirts Bārenim pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās no dienas, kad bērns sasniedzis pilngadību

līdz 24 gada vecuma sasniegša-nai, ja:

5.1. nepārtraukti turpina mācības vispārējās vai pro-fesionālās izglītības iestādē, kas ir tiesīga izsniegt valsts atzītus vispārējās izglītības vai valsts atzītus profesionālo izglītību un profesionālo kvali fikāciju apliecinošus do ku -men tus, un saskaņā ar izglītī -bas jomu regulējošajos nor -matī vajos aktos noteikto kār tī bu sekmīgi apgūst izglītī -bas programmu;


SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 1 „Pārgaujas novada pašvaldības budžets 2016.gadam”


7

5.2. studē augstskolā vai koledžā, kas ir tiesīga izsniegt valsts atzītus diplomus, un saskaņā ar studiju procesu re -gul ējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību sekmīgi apgūst studiju programmu.6. Ikmēneša pabalsta izmak-

sas periods Bārenim, kas mācās vispārējās vai profesionālās izglītī bas mācību iestādē, kole-džā, augstskolā:

6.1. no 1. septembra līdz 31.decembrim par pirmo mācību pusgadu;

6.2. no 1. janvāra līdz 31.augustam par otro mācību pusgadu. 7. Lēmumu par 3., 4., un

5. punktā minēto materiālā atbalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt materiālo atbalstu Sociālais dienests pēc dokumentu un informācijas saņemšanas pieņem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc personas piln-gadības sasniegšanas. Sociālā dienesta lēmumu var apstrīdēt Pārgaujas novada domē.

8. Bārenis no dienas, kad sasniedzis pilngadību, līdz 24 gadu vecumam ir tiesīgs saņemt dzīvokļa pabalstu šādu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu izdevumu segšanai:

8.1 izdevumiem par dzī-vojamās telpas lietošanu (īres maksa, nepieciešamie izde-vumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām);

8.2. izdevumiem par pakalpo jumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lieto-šanu (elektroenerģija, gāze, sadzīves atkritumu apsaim -niekošana, apkure vai siltu-menerģijas resursu iegāde apkures periodā), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pār-

valdīšanas darbībām).9. Dzīvokļa pabalsta apmērs

mēnesī tiek aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu Pielikumu Nr. 1.

10. Dzīvokļa pabalsta ap -mērs nevar pārsniegt faktiskos ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos izdevumus un šo notei-kumu Pielikumā Nr. 1 minētos apmērus.

11. Dzīvokļa pabalstu Bārenim piešķir bez ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtē-šanas, sākot ar to mēnesi, kurā pieņemts lēmums par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu.

12. Dzīvokļa pabalstu pār-skaita Bāreņa norādītajā kredīt-iestādes kontā, pēc 14. punktā minēto dokumentu iesniegšanas Sociālajā dienestā.

13. Bārenim ir pienākums izlietot dzīvokļa pabalstu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto izdevumu un izdevumu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai.

14. Kārtējā dzīvokļa pa -balsta saņemšanai Bārenis iesniedz Sociālā dienestā ar dzīvokļa lietošanu saistīto mak-sājumu dokumentu (rēķini, kvī-tis, maksājumu uzdevumi u.c.).

15. Bārenim ir pienākums nekavējoties informēt Sociālo dienestu par apstākļiem, kas varētu būt par pamatu materiālā atbalsta izmaksas pārtraukšanai vai materiālā atbalsta apmēra grozīšanai.

III. Pabalsta saņemšanai nepieciešamie dokumenti

16. Pieprasot dzīvokļa pa balstu Bārenis iesniedz iesnie-gumu Sociālajā dienestā.

17. Ja iesniegums tiek no -for mēts Sociālajā dienestā, tad Bārenis uzrāda personu aplieci -nošu dokumentu.

18. Dokumentu kopijas, kas apliecina dzīvojamās telpas

lietošanu. IV. Noslēguma jautājums19. Noteikumi stājas

spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas bezmaksas izde-vumā “Pārgaujas Novada Vēstis’’.

Domes priekšsēdētājs Hardijs VENTS

1. PIELIKUMS Pārgaujas novada domes sais-to šajiem noteikumiem Nr. 14

Dzīvokļa pabalsta izde vu- mu par dzīvojamās telpas lie to ša nu un izdevumu par pakal po jumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu aprē ķinā šanas kārtība un izcenojumi mēnesim

Dzīvokļa kompensējamā pla tī ba ir noteikta līdz 25 m2 apmērā.

Pabalstu aprēķina pēc seko-jošiem izcenojumiem:

1. Īres maksa – 0.21 EUR par 1 m2.

2. Par apkuri vai siltum-enerģijas resursu iegādi ap kures periodam (7 mēnešus – no oktobra līdz maijam) atbilstoši faktiskajām apkures vai siltum-enerģijas resursu iegā des izmaksām, bet ne vairāk kā 35 EUR apkures perioda mēnesī.

3. Elektroenerģija – atbilstoši faktiskām izmaksām, bet ne vairāk kā 15 EUR mēnesī.

4. Gāze – atbilstoši faktiskām izmaksām, bet ne vairāk kā 3 EUR mēnesī.

5. Sadzīves atkritumu apsaim-niekošana – atbilstoši faktiskām izmaksām, bet ne vairāk kā 1.50 EUR mēnesī.

6. Par ūdeni un kanalizāciju – atbilstoši faktiskām izmaksām, bet ne vairāk kā 5 EUR mēnesī.

Hardijs Vents,Pārgaujas novada domes

priekšsēdētājs

Saistošie noteikumi Nr.14„Par pašvaldības palīdzību bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas Pārgaujas novadā’’

2. PIELIKUMSPārgaujas novada domes sais tošajiem noteikumiem Nr.14 Paskaidrojuma raksts Saistošajiem noteikumiem Nr. 14 „Par pašvaldības palīdzību bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas Pārgaujas novadā’’

Paskaidrojuma raksta sadaļas Norādāmā informācija1. Projekta nepieciešamības pamatojums

Izvērtējot likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 25.2

panta pirmās un piektās daļas normas, Ministru kabineta 15.11.2005. noteikumu Nr.857 “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās” 27., 30, 31. un 31.1 punkta noteikumus un ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2015. gada 10.novembra vēstulē Nr.18-6/9143 un 2015.gada 8.decembra vēstulē Nr.18-6/10058 norādītos precizējumus, pašvaldības Sociālais dienests konstatējis, ka ir nepieciešams noteikt pašvaldības palīdzības apmēru bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas.

2. Īss projekta satura izklāsts Ar saistošajiem noteikumiem tiek noteikta kārtība, kādā bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni pēc pilngadības sasniegšanas var saņemt dzīvojamās telpas pabalstu.

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu Plānotā budžeta ietvaros.

4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Uzņēmējdarbības vidi saistošie noteikumi neietekmēs.

5. Informācija par administratīvajām procedūrām

Saistošo noteikumu piemērošanas jautājumos iedzīvotāji var vērsties Pārgaujas novada Sociālajā dienestā.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Nav organizētas.Saistošie noteikumi pēc to apstiprināšanas un paskaidrojuma raksts tiks ievietots Pārgaujas novada pašvaldības mājaslapā: www.pargaujasnovads.lv.


Jauns gads – jaunas ziņas un konkursi! Pārgaujas novada pašvaldība aicina iepazīties ar citu organizāciju aktuālu informāciju, kas ir noderīga arī Pārgaujas novada iedzīvotājam un ciemiņam.

Konkursam „Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs“ aicina pieteikt aktīvus lauku bibliotekārusLatvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība

Arī šogad Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība (Biedrība) izsludina konkursu „Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs“ un aicina pieteikt aktīvus, radošus un izcilus lauku bibliotekārus. Konkurss norisināsies devīto reizi. Tā ir lasītāju balva un atzinība saviem bibliotekāriem.

Ik gadu tiek apbalvoti pieci bibliotekāri – viens no katra Latvijas reģiona: Kurzemes, Lat-gales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas.

“Pagasta bibliotekārs – gais-mas nesējs” ir iespēja atrast un izcelt pašaizliedzīgus, darbīgus, iedvesmojošus mūsu mazo „gais mas piļu” darbiniekus. Pa -tei coties konkursam, visa

Latvija var uzzināt par aktīviem cilvēkiem pagastos, kuri palīdz uzla bot līdzcilvēku ikdienas dzīvi.

Šogad Biedrība aicina lasī -tājus vēstulēs pastāstīt par saviem bibliotekāriem, kuri ir entuziasma un radošuma pilni, rūpējas par saviem lasītājiem, sagaida tos ar smaidu, izvei do-jušu savu bibliotēku par vietējo gaismas pili, organizē pasā ku-mus un apmācības, veido pievil-cīgu un mājīgu bibliotēkas vidi.

Pieteikuma vēstules un foto -grāfijas, kas stāsta par bib lio -tekāra aktivitātēm, Bied rī ba gaidīs līdz 1. martam pa pastu (Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1048) vai e-pastā ([email protected]).

Vairāk informācijasLNB Atbalsta biedrība

[email protected]

Zane LeimaneSIA ZAAO sabiedrisko attiecību speciāliste

Šogad gandrīz 100 izglītības iestādes pieteikušas dalību SIA ZAAO (ZAAO) gadskārtējā konkursā pirmsskolas izglītības iestādēm un skolām “Dabai labu darīt”, kurā tiek vāktas PET pudeles un makulatūra. Pirmajā semestrī savākts ievērojams apjoms otrreizējai pārstrādei derīgo materiālu – vairāk nekā 110 tonnas makulatūras un vairāk nekā 95 m3 PET pudeļu. Salīdzinājumā ar iepriekšējā mācību gada pirmo semestri, savāktais apjoms ir par 20% lielāks.

Konkurss “Dabai labu darīt” turpināsies līdz 2016. ga da 29. aprīlim. Aicinām izglītības iestādes laikus, līdz 31. mar-tam, pieteikt maku latū ras un PET pudeļu izve šanu, lai maija sākumā svinīgā pasākumā godi nātu čaklākos konkursa dalībniekus. Konkurss notiek sadarbībā ar AS „Latvijas Zaļais punkts”.

Kaspars Zakulis, AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors: “Vēlos pateikties ikvienam, kas iesaistās akcijā “Dabai labu darīt”. Šī ir lieliska iespēja bērniem un jauniešiem praksē apgūt videi draudzīgas dzīvošanas pama-tus un apzināties, ka arī katra individuāla rīcība sniedz redza-mus rezultātus. Iesaistīšanās akcijā vēlreiz liek aizdomāties,

Kopā dabai labu darītka nevajadzīga grāmata vai izlietota plastmasas pudele nav jāizmet atkritumos, bet to visu ir iespējams nodot otrreizējai pārstrādei jaunu lietu radīšanai, kas savukārt ļauj saudzēt dabas dotos resursus.”

ZAAO apstiprina, ka savāk-tās PET pudeles un makula-tūru reģionālajā atkritumu ap -saimnie košanas centrā „Daibe” sagatavos nodošanai pār strādei, lai tālāk pārstrādes uzņē mumi izgatavotu jaunas preces.

Šobrīd aktīvākas ZAAO dar-bības reģiona izglītības iestādes otrreizējai pārstrādei derīgā materiāla vākšanā ir: Valmieras Viestura vidusskola, Zvejniek-ciema vidusskola no Saulkrastu novada un Apes novada skolas – Gaujienas internātpamatskola, Vidagas Sikšņu pamatskola un Gaujienas mūzikas un mākslas skola. Savukārt aktīvākās pirms-skolas izglītības iestādes – Salacgrīvas novada Salacgrīvas PII “Vilnītis”, Priekuļu novada Veselavas PII un Valkas PII “Pasaciņa”.

Konkursa dalībnieki par katru savākto tonnu makulatūras vai katriem 10 kubikmetriem PET pudeļu saņems dāvanu karti 10 EUR vērtībā mācību ekskur-sijai vai kancelejas preču iegādei. Tiks piešķirtas arī pārsteiguma balvas visaktī vākajai pirmskolas un skolu grupas izglītības iestādei un to aktīvā kajiem dalīb-niekiem. Kopējais paredzētais balvu fonds ir 5700 EUR.

mailto:[email protected]

8

Elīna Elekse, sabiedrisko attiecību un jaunatnes lietu speciāliste

Turpinot aizsākto tradīciju, arī 2016. gadā “Pārgaujas Novada Vēstīs” katrā izdevumā tuvāk iepazīsim novadnieku, par kura daiļradi aprakstīts Pārgaujas novada pašvaldības izdotajā galda kalendārā “Pārgaujas novada meistardarbi 2016”.

Galda kalendāra janvāra mēnesī informācija ir par Raiskuma pagasta iedzīvotāju Irēni Martinsoni.

Ar ādas apstrādes meistari satiekamies viņas ģimenes mājās “Tauriņos”. Mani laipni sagaida sargsuns Juka un pati Irēne. Tieku draudzīgi aicināta iekšā, lai varētu sākt interviju.

Elīna Elekse (E.E.): Izpē-tot Jūsu biogrāfiju, redzu, ka Jūs jau no agras jaunī-bas esat sa pratusi, ka vēla-ties darboties ar ādu. Kā Jūs izvēlējāties, ka āda būs tas materiāls, ar ko strādāsiet?

Irēne Martinsone (I.M.): Mums sen, sen, sen atpakaļ pamatskolā bija mākslas vēstur nieks Pujats. Viņš gan tagad jau ir aizsaulē. Viņš arī pasniedza Lietišķās mākslas vidusskolā, manā laikā tā vēl bija Daiļamatniecības skola (šobrīd jau tā ir Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola E.E.). Viņš mums, dažām meitenēm, kad notika zīmēšana, ieteica iet uz šo skolu, solot iemācīt zīmēt, un pastāstīja, kādas tur ir nodaļas. Mēs bijām aizgājušas uz atvērtajām durvīm, kā tas ir arī šobrīd, un paskatījāmies darbus – keramiku, ādu... Tā, nu, es izvēlējos ādas. Man izdevās tur ietikt iekšā, un tā mēs kursā bijām piecas, un visas piecas arī nobeidzām. Sauca mūs par piecīšiem. Mēs pēc katra kursa beigām, kā beidzās skola un sākās vasaras brīvlaiks, gājām fotografēties. Tāds trakums mums bija.

E.E.: Esat dzimusi Rīgā, kas Jūs pamudināja pārcelties uz Raiskuma pusi?

Jānis (Irēnes vīrs E.E.) gribēja savu atsevišķu darbnīcu, lai

Možā grāmatu vāku meistare Irēnevarētu izpildīt pasūtījumus. Rīgā darbnīcu nebija iespējams uztaisīt mana tēva īpašumā, jo bija par maz vietas. Un tā kā mums šajā apkārtnē bija vairāki draugi – tēlnieks Jansons Andrejs, dizaineris Raimonds Pinnis, Jānis Dronis – un tā, vārds pa vārdam, vārds pa vārdam, ka meklējam kaut ko, un beigās atradām “Tauriņus”. Kad mēs atnācām, šeit vēl dzīvoja mājas saim niece Alvīnes tante, un mēs viņu paņēmām mūža maizē. Tā mēs te atnācām uz 78. gada Jauno gadu. Pirmos divus gadus es braukāju uz darbu Rīgā, strādāju par skolotāju ādas nodaļā. Sakārtoju stundas tā, lai man tikai divas dienas ir jābūt darbā, bet tas bija diezgan pagrūti. Tad jau nebija nekādas mašīnas, mēs stāvējām garā rindā Mākslinieku savienībā, līdz mums piešķīra žiguli, garo pikapu, lai varētu pārvadāt darbus. Sākums bija skarbs. Māja ar tad tāda nebija, kā tagad. Sākām ar vēdināšanu, jo saimniece dzīvoja tikai vienā istabā, pārējās nebija tā kuri-nātas. Kad mēs te atnācām, man bija 33 gadi, tagad jau pie 70, pāri. Lielāko mūža daļu mēs esam šeit nodzīvojuši. Ar mājas saimnieci kopā nodzīvojām gandrīz divus gadus, vedām uz jūru, izrādēm Rīgā, kā viņa priecājās. Taisni žēl, ka cilvēks ieracies tai trakajā kolhoza dzīvē, neko neredz. Bija, kas gan cemmējās par mums, ka mēs izmantosim un tādā garā, bet mēs visu korekti nokārtojām ar radiem. Ir dažādi cilvēki. Kas gribēja, tas lai purkšķ, jo purkšķētāji būs vienmēr.

E.E.: Un kā Jūs sevi rak -sturotu?

I.M.: Es purkšķētāja nu gan neesmu. Ja kaut kas man ir, tad tas paliek manī. Es cenšos būt pozitīva un smaidīga. Ja es eju cilvēkos, tad es cenšos neizrādīt vai man sāp gurns vai man ir slikts garastāvoklis.

Paralēli Irēnes kundze (tā viņu gribas dēvēt jau no pirmā acu skatiena, jo viņa ir tik žiperīga un eleganta izskata) izliek savus meistardarbus uz galda, lai varu tos aplūkot. Tās ir dažāda lieluma un biezuma grāmatas. Katrs vāks ir unikāls

un neatkārtojams. Katram darbam ir savs stāsts…

E.E.: Vai esat izlasījusi visas grāmatas, kuras esat iesējusi?

I.M.: Es cenšos. Lai būtu tā doma par grāmatu, lai vāks atbilstu saturam.

E.E.: Kādiem ir jābūt priekš-nosacījumiem, lai mācētu šādi iesiet darbus? Nopratu, ka jāprot zīmēt.

I.M.: Jāpadomā, ideja ir nepieciešama. Tad no kartona izgriežu skicīti un tā jau aiziet...

E.E.: Cik ilgs laiks nepie-ciešams viena vāka izveido-šanai?

I.M.: Diezgan. Katrs burtiņš ar nazīti ir jāizgriež un pēc tam jāieveido, lai tas ir lasāms, nevis nevar saprast, kas tas ir. Visus darbus taisu ar desmit pirkstiem un divām rokām.

E.E.: Vai atceraties pirmo grāmatu, ko iesējāt?

I.M.: Tā bija viena Remarka grāmata. Tā bija vēl skolas laikā, kad skolotāja mums mācīja franču sējumu. Tas bija sarežģīts sējums.

E.E.: Kā Jūs vērtējat, kā mūsdienās strādā ar ādu tieši vāku iesiešanā?

I.M.: Manuprāt, ir diezgan problemātiski. Mums bija pro gram ma, ko mēs darījām 1. kur sā, 2., 3.,4.,5., kādus ādas darbus uztaisījām, līdz palēnām izgājām līdz diplomdarbam. Mēs strādājām ar materiāliem. Katrs uztaisīja savu kompozīciju, un pēc tās uztaisīja darbu. Tagad tas viss ir zudis. Uzliec ideju uz planšetes, tagad to ir viegli ar datoru izdarīt, mēs to darījām ar rociņu. Vairāk ne strādā mate riālā. Turklāt tagad skola

neko vairāk nedod, ādas ir jāpērk pašam. Mūsu laikā deva. Un, ja tas skolnieks negrib taisīt diplomdarbu, viņš var, piemēram, palūgt man. Viņam pietiek ar ideju – planšeti.

E.E.: Kāds varētu būt iemesls, kādēļ tā?

I.M.: Mēs vēl pēdējie, trakie, kas esam, bet ir jānāk jauniem vietā. Bet viņi nezina, kā programmu taisīt, ko pasniegt. Viņi nemāk taisīt šos darbus,

tas vairs nav tas amats. Liela problēma šobrīd ir arī ādas. Ādu Latvijā vairs nav. Pēdējo paku es pasūtīju no Jelgavas ādas fabrikas. Viens puisis ved ādas no Vācijas, bet tās ir biezākas, man vajag līdz 2 mm, ja vēlos, ko veidot, tad es tās plāninu.

E.E.: Vai zināt, cik grāmatu esat iesējusi?

I.M.: Darbu ir daudz, tos nevar saskaitīt. Mums ar Jāni ir bijušas daudz personālizstādes: Vācijā, Dānijā, Zviedrijā un citās vietās. Padomju laikos piedalījos arī Lietišķās mākslas izstādēs tepat Latvijā. Rudeņos vienmēr bija izstādes ar skaistiem darbiem. Maskavā ļoti cienīja mūsu darbus, bija daudz pasūtījumu. Veidoju vākus arī albumiem, viesu grāmatām.

E.E.: Irēnes kundze, stās-tot par izstādēm Vācijā, ik pa laikam pasaka kādu vārdu vācu valodā, tādēļ jautāju – kā ar valodām? Vai māks li-niekam bija labi jāzina valoda, lai brauktu uz izstādēm? Vai valoda jau nav piemirsusies?

I.M.: Bija mācīta vācu valoda skolā, bet, protams, pa vienu ausi iekšā, pa otru – ārā. Kad braucām uz izstādēm Vācijā, es paļāvos, ka Jānis zina vāciski, kas tad man! Man bija mazā vārdnīciņa līdzi, bet es ar to netiku cauri. Atbraucām mājās, un es “Druviņā” izlasu sludi -nājumu, ka pasniedz privāt-stundas vācu valodā. Es čikčik piezvanu. Man atsaucās ģimnāzijas skolotāja Maruta Vēvere, un tā es sāku mācīties valodu. Nu, mēs ar Marutu tieka-mies vēl šobaltdien, un, kad man ir vaļa, es uz kādu stundiņu aizbraucu, un mēs šprehenējam tik pa vāciski. Maruta man ļoti labi ikdienas valodu iemācīja. Es palasu arī grāmatas vācu valodā. Es priecājos, ka varu to izdarīt.

E.E.: Ko Jūs vēl gribētu iesiet, vai ir kāds neīstenots darbs?

Diezgan daudz jau ir sasiets. Interesanti jau ir. Iesiet tā, lai paliek bērniem, mazbērniem, nākamajām paaudzēm. Ja, nu, gadās būt Rīgā, aiz brauciet uz Gaismas pili.

Foto:Ziemas_s_R1 – Martinsone. Rozula-19.12 Ēnu teātrisZiemas_s_R2 – Martinsone. Rozula-19.12 Ēnu teātrisZiemas_s_R3 – Martinsone. Rozula-19.12 I.Krivašonoka saka

pateicības vārdus rozuliešiemZiemas_s_R4 – Martinsone. Rozula-19.12 Ziemas_s_Rkop –

Martinsone. Rozula-19.12 Ēnu teātris

Foto Martinsone_Rozula-19.12 I.Krivašonoka saka pateicības vārdus Rozuliešiem


9

Anna Liene Brokāne, Straupes pamatskolas 9. klases skolniece

Aizvadītā gada nogalē no risi-nājās kārtējais Jauno Rein džeru pasākums Gaujas Nacionā lajā parkā, kurā pieda lījās Straupes pamatskolas 9. kla ses skolniece Anna Liene Brokāne. Ar pie-redzējušajiem Jaunajiem rein-džeriem satikās Ķemeru Nacio-nālā parka Jaunie reindžeri, kuriem sava grupa izvei dota tikai 2015. gada no galē.

Pasākuma laikā notika pār-gājiens pa Kvēpenes taku kopā ar inspektoriem Jāni Bušu un Mārtiņu Blauu. Jaunieši redzēja Kvēpenes alu, kurā ziemo sikspārņi, smilšakmens atsegumus, Kvēpenes avotiņu un vienu no 20 resnākajiem dižozoliem Latvijā – Kvēpenes dižozolu. Pārgājienā tika izstai-gātas nogāzes, uzkāpts Kvēpenes pilskalnā, un no Rūsiņa kalna apskatīta Gaujas senleja visā tās plašumā.

Jauno Reindžeru pasākuma atskats

Pēcpusdienu jaunie reindžeri pavadīja telpās un apguva infor-māciju par Latvijas īpaši aiz-sargājamajām teritorijām, to izvie tojumu, nosaukumus, kā arī plašāk iepazinās ar Nacionā-lajiem parkiem.

Nākamajā dienā Jaunie Reindžeri ar Līgatnes pārcel-tuves palīdzību šķērsoja Gauju. Daudziem jauniešiem no Ķeme-

Kristīne Keiča, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pārstāve

Līdz februāra vidum tur-pinās uzņemšana gadu ilgajās Jauniešu garantijas profe -sio nālās izglītī bas program-mās. 18 profesio nālās izglītības iestādes visā Latvijā jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem piedāvā bez maksas apgūt 20 darba tirgū pieprasītas profesijas.

Jauniešu garantijas profesiju loks katru gadu tiek noteikts, konsultējoties ar nozaru eks-pertu padomēm. Tādējādi jaunieši var būt droši, ka šīs profesijas ir darba tirgū piepra-sītas. Šobrīd Jauniešu garantija piedāvā apgūt tādas profesijas kā pavārs, frizieris, lietvedis, māsas palīgs, kā arī šuvēja un drēbnieka profesijas.

Ingrīda Šahta, Latvijas Darba devēju konfederācijas nozares konsultante darba devēju satura jautājumos, atzīst: “Attīstoties apstrādes rūpniecībai, tajā skaitā tekstilrūpniecībai, nākotnē ir prognozēts darbinieku skaita pieaugums tekstilizstrādāju mu, apģērbu, ādas un ādas izstrā -dājumu ražošana nozarē. Kvalifi -cēti šuvēji ir pamats jebkuram tekstila izstrādājumu šūšanas uzņēmumam. Šuvēja un drēb-nieka profesijas ir cieši līdzās pastāvošas, un nozarē tieši šīs abas profesijas ir visnepiecie-

šamākās.” Piedāvājumā ir arī tehniskas

ievirzes profesijas, piemēram, autoatslēdznieks, lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē (MAG), apdares darbu strādnieks un mūrnieks. “Jauniešu interese par tehniskajām profesijām Jauniešu garantijā ir nepietiekama, tomēr darba tirgū ir nepieciešami profesionāļi, kas spēj strādāt ar sarežģītām iekārtām. Šobrīd daudzas profesionālās izglītības iestādes ir modernizētas un aprīkotas ar mūsdienīgām teh-noloģijām, kas padara mācību procesu pievilcīgu un palīdz iegūt darba tirgus prasībām atbilstošas zināšanas un pras-mes. Jauniešu garantijas pro-fesionālās izglītības program mas ir laba iespēja spert pirmo soli, lai kļūtu par profe sionāli,” stāsta Andis Lejiņš, Metālapstrādes un mašīnbūves nozaru ekspertu padomes koordinators.

Uzsākt mācības kādā no Jauniešu garantijas profesio-nālās izglītības programmām var jaunieši ar pamatizglītību, vispārējo vidējo vai profesionālo vidējo izglītību. Pieteikties aicināti arī jaunieši, kas strādā algotu darbu vai ir paš-nodarbināti, kā arī tie jaunieši, kas mācās vakarskolā, iegūst vidējo izglītību tālmācībā vai studē nepilna laika studiju programmās.

Mācoties Jauniešu garantijas programmās, audzēkņi saņem dažāda veida atbalstu, tai skaitā stipendiju no 70 līdz

riem tā bija pirmā vizinā šanās reize ar tādu transport līdzekli.

Līgatnes dabas takās (LDT) tika paveikti labie darbi dabas labā. Pēc labi paveikta darba visi devās apskatīt LDT mītošos zvērus un uzkāpa skatu tornī.

Lieliski pavadīts skolēnu brīvlaiks dabā! Paldies Andai, Ivitai, Jānim un Mārtiņam!

115 EUR mēnesī. Papildus tam tiek nodrošināti nepieciešamie mācību līdzekļi, bezmaksas dzīvošana dienesta viesnīcā un karjeras atbalsta pasākumi. Mācības ietver arī 15 nedēļu ilgu kvalifikācijas praksi, kuras laikā tiek apmaksāti ceļa izdevumi un naktsmītne, ja tas pamatoti nepieciešams.

Plašāka informācija par projektu Jauniešu garantija pieejama VIAA interneta vietnes saitē www.viaa.gov.lv/jauniesugarantija vai sadaļā “Jauniešu garantija”. Ar projekta Jauniešu garantija piedāvātajām izglītības programmām var iepazīties nacionālajā izglītības iespēju datubāzē www.niid.lv/JGprofesijas. Ar visām izglītības iestā dēm, kas piedāvā februārī uz sākt mācības gadu ilgajās Jau-niešu garantijas program mās, var iepazīties Nacionālās izglī -tības iespēju datubāzē www.niid.lv (meklēt “JAUNIEŠU+ GARANTIJA”).

Projekta Jauniešu garantija aktivitāte “Sākotnējās profe-sionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros” tiek finansēta ar Eiropas Savienības Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas un Eiropas Sociālā fonda atbalstu, kā arī no Latvijas valsts budžeta.

Papildu informācija:Kristīne Keiča

VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļassabiedrisko attiecību speciālisteTālr.: 67785461, 28628088, e-pasts: [email protected]

Turpinās uzņemšana Jauniešu garantijas profesionālās izglītības programmāsTur varēs aplūkot oriģinālus

ādas iesējumus. Dizaina mākslas skolā (Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā E.E.), kas ir Valdemāra ielā, norisinājās izstādē “Rainis-kopo tie raksti”. 11. sējums “Spē lēju, dancoju” ir mans darbs. Pēc izstādes beigām šo darbus atdāvinājām Latvijas Nacionā lajai bibliotēkai, lai visi var tos apskatīt.

E.E.: Jums ir interesants vārds “Irēne”. Noteikti ārzem-nieki šo vārdu jauc retāk, nekā latvieši, jo mums pierastāks ir vārds “Irēna”, ar “a”.

I.M.: To jau uztaisīja Padomju laikā, no krieviem pielika to “a” klāt. Man dzimšanas apliecībā ir Irēne, un manam vectētiņam bija kalendāru grāmatas līdz 44. gadam, kuras man no viņa laikiem ir palikušas, un kalen-dārā bija Irēne. Bet tad pielika to “a” burtu, un tā arī palika.

E.E.: Tā kā gads ir tikko iesācies, ko Jūs novēlētu Pār-gaujas novada iedzīvotājiem un avīzītes lasītājiem?

I.M.: Galvenais, lai saglabā možu garu. Apkārt ir tik daudz negāciju, tādēļ ir jāsaglabā možums, pozitīvisms sevī pašā. Neļaut sevi nospiest sliktā gara-stāvoklī. Paskatīties pa logu, cik tomēr mums ir skaista apkārtne. Vienā reizē es braucu no Cēsīm ar satiksmes autobusu. Ir ru dens, un kļavas tik skaistas, bet šoferītis tāds nīgrs, un tad es saku: ”Šoferīt, paskatieties ārā pa logu, Jums ir Raiskuma līnija, pati skaistākā līnija!” Saglabāt cieņu vienam pret otru.

E.E.: Bet, ja tomēr uznāk nīgrums, kāda ir Jūsu laimes recepte, kā Jūs saņematies?

I.M.: Es izeju ārā. Mums ir ļoti skaista daba. Mēs iestādījām paši savu egļu jaunaudzīti, un tagad es saku: “Man ir savs egļu SPA!” Kad tur ieeju, tur tā smaržo! Un ar savu sunīti izstaigāju, un mēs jau vēl nodarbojamies ar kalnu slēpošanu! Mēs visi vēl ar mazbērniem laižam uz kalnu slēpot. Pagājušajā gadā ar Jāni vēl aizbraucām uz Austriju, uz lielajiem kalniem. Kustības, kus-tības, kustības.

Uz šādas pacilājošas nots arī intervijas daļu beidzam. Tikko ir atgriezies vīrs no saviem darbiem, iepazīstamies, un at sveicinos ar “līdz nākamajai reizei”, jo ar Martinsonu ģimeni mēs vēl tiksimies decembra numurā...

P.S. Galda kalendāru “Pār-gau jas novada meistardarbi 2016” vēl joprojām var iegā-dāties pašvaldības kasēs. Cena – 3,35 EUR

Možā grāmatu vāku meistare IrēneTurpinājums no 8. lpp.

http://www.viaa.gov.lv

http://www.niid.lv

mailto:[email protected]

10

Daiga Hofmane, Raiskuma internātpamatskolas – rehabilitācijas centra lietvede

Kaut ārā vēl rudenīgas noskaņas un visi ir lielā, baltā brīnuma gaidās, Rozulas tautas namā notiek gadskārtējais Zie-massvētku ieskaņas koncerts. Brīnumam ļauj noticēt amatier-teātris “Rozbeķēni” (režisore Inese Mangule) un sieviešu vokā-

Vizma Aleksanova, Pārgaujas novada iedzīvotāja

Kalendārs vēsta 2015. gada 26. decembri. Ir jādodas uz Straupes kultūras namu, lai paklausītos un paskatītos, ko pa gadu ir iemācījušies dejotāji, dziedātāji un pārējie pašdarbnieki. Zāle kā allaž ir ļaužu pilna, jo varam tikai priecāties par pašdarbnieku lielisko sniegumu.

Nākamā diena, protams, ir 27. decembris, ko mēs, seniori, ļoti gaidām. Katru gadu decembrī mēs tiekam mīļi un laipni aicināti pie svētku eglītes, lai kopā varētu parunāties, atcerēties daudz ko no piedzīvotā, ar humora dzirksti uzjautrinātu kādu skumīgo un ne tik veiksmīgo.

Ir taču patīkami, ka svētku reizē varam būt kopā, satikt ilgāk neredzētu paziņu, dažreiz arī kaimiņu. Gadās dzirdēt arī nelielus kuriozus atgadījumus. Ierodoties svinību telpā, acis piesaistīja skaisti saklātie galdi,

Ausma Tērauda, Pārgaujas novada iedzīvotāja

Zaļš egles zars uz balti klāta galdaPar Tavas mīlestības

mūžīgumu pauž,Un visā telpā ceļas smarža salda.Kāds miers un klusums.Ne vairs vārdu saku,Tik redzu: staro egles zaļais zarsUn paver mūžību kā dziļu aku,Uz balta galda zaļais egles zars.

(Z.Lazda)

15. decembrī Raiskuma pagasta pārvaldes zālē eglī tes zaros mirdz svecītes, uz garā galda sarindotas baltas tasītes ar piparkūkām, groziņš ar pīrādziņiem epokepok (gatavoti pēc Austrumu receptes). Inte-resentus sagaida bibliotekāre Gita Vilciņa. Pirmie atnākušie „Birzes” mājas iedzīvotāji Rita un Ints ar meitu Daigu, kura pirms dažām dienām atgrie-zusies no Dienvidaustrumu Āzi-jas salām. Mākslas muzeja „Rīgas Birža” vadītāja Daiga Upeniece kā Latvijas pārstāve darbojusies Āzijas-Eiropas fonda seminārā Singapūrā.

1965. gada 9. augustā pilsēt-

Pavisam strauji pienākušas janvāra beigas, lai gan nupat, nupat svinējām Ziemassvētkus un gaidījām Jauno gadu. Janvārī pierasts ar jaunu sparu skatīties nākotnē un aktīvi darboties, bet vēl uz mirkli pakavēsimies novadnieku atmiņās par Ziemassvētku laiku…

lais ansamblis “Pārgaujas lakstī -galas” (vadītāja Elita Tomsone), kā arī pasākuma vadītāja Dagne Ceriņa.

Kas ir pārāks Balts vai Melns? Par šo tēmu pēc ansambļa “Pār-gaujas lakstī galas” dziesmām mums liek aiz do māties Rozulas teātris. Atbilde nav vienprātīga, gluži kā vienā no Raimonda Paula dziesmu tekstiem: “Melns ar baltu satikās, un viens otram

Ziemas saulgrieži Rozulā

Brīdis pirms…un arī glīti sakārtoties ziedi, kas tika dāvāti katram svinētājam. Ieejot telpā sejā atplauka atkalredzēšanās prieks, skanēja sirsnīga sasveicināšanās ar straupiešiem, stalbiešiem, arī Raiskuma seniori tika uzrunāti un sveicināti. Kad bijām atraduši vietu pie galda, pārņēma tāda savāda sajūta, ka atkal esam kļuvuši par vienu gadu vecāki un drusku arī skumjāki.

Bet, kad drīz uz skatuves parādījās mūsu iemīļotais un talantīgais dziedātājs Dainis Skutelis, tad arī izgaisa skumjās domas. Dainis ar savu balsi spēj uzrunāt katru klausītāju un zālē sēdošo. Prieks, ka mums ir tādi mākslinieki, kas ne tikai ar savu dziesmu uzrunā, bet arī ar ārieni un izturēšanos. Lieliski!

Pēc īsām uzrunām un laba vēlējumiem, arī pēc saņem-tajām dāvanām, mūs patīkami pārsteidza īpašie viesi – muzi-kanti – šarmantie, šķelmīgie “Rumbas kvarteta” vīri. Viņu spēlētās melodijas jebkuram

zālē esošajam atmiņā atsauca jaunības un balles laikus. Pie šādas mūzikas dejojām jaunībā, arī tagad katrs varēja izlocīt kājas dejā. Visiem, visiem bija iespēja izdancoties, ko daudzi arī darīja.

Un kā jau dzīvē tas ir, ka viss labais kādreiz beidzas. Arī šī patīkamā diena bija pagājusi.

Esam gandarīti, ka mums ir tik dāsna pašvaldība, kas sagādāja šos svētkus. Paldies visiem, visiem, kas parūpējās, lai šie svētki izdotos.

Pārnākot no pasākuma, ilgi nevarēju atgriezties ikdienas realitātē, jo visas dienas garumā tika saņemts tāds pozitīvais lādiņš, kas jāizdzīvo katram pašam vienatnē.

Ar patīkamu noskaņojumu un laba vēlējumiem, draudzīgi devāmies katrs uz savām mājām, lai atkal gada nogalē pulcētos kādam jaukam, sirsnīgam pasā-kumam.

Lai veiksmīgs gads visiem! Būsim laimīgi, priecīgi un veseli!

valsts, kas senāk bijusi Liel-britānijas kolonijas atpalicis stūris, radījusi ekono mikas brīnu mu, kļūstot par bagātāko valsti ar augstāko dzīves kval-itāti. Pundurvalstī iedzīvotāju blīvums 6,8 tūkstoši cilvēku uz kvadrātkilometru, tur saticīgi dzīvo dažādu tautību ļaudis, arī 40 latvieši. Debesskrāpjos pat 60 stāvi ar ziedošiem gaisa dār-ziem. Pilsēta ļoti tīra, zaļa, krā-saina. Austrumu demokrātija nav joka lieta: par košļājamās gumijas nosviešanu tiksi cie-tu mā, ja ne ie vērosi satiksmes notei kumus, arī cietums.

Singapūras sala atrodas 137 km no ekvatora. Gadalaiku maiņas nav. Decembrī dienā temperatūra līdz +35°C, sniega nav, eglītes neaug, bet Ziemas-svētkus gribas. Tumsā visur iedegas lampiņas, ielās uzslieta egle, izveidots putuplasta snie-gavīrs. Lielveikalos iepirkšanās paradīze, kur ražojumus pie-dā vā vietējās rokdarbnieces un kulināres.

Noklausījušies Daigas intere-santo stāstījumu, turpinām saru-nas par saviem neparas tākajiem ceļojumiem pie kafijas krūzes un pašu sagādātajiem našķiem…

Decembrī Lauvaszemē

patikās. Baltam šķita − viss ir balts, melnajam, ka tumšs un salts...”

Rozulas teātris pārsteidza ar šai pusē vēl neredzētu teātra žanru – ēnu teātri. Ar uzvedumiem priecēja gan amatierteātra lielie, gan mazie aktieri. Priekšnesumu tematika bija dažāda − par dzīves ceļa līkločiem, par postu, ko nodara alkatība, par Ziemassvētku eglītes meklējumiem, un to, kā pasaule kļūst labāka, daloties ar sirds siltumu un mīlestību. Priekšnesumi lika aizdomāties par to, kas Ziemassvētkos ir patiesi svarīgs.

Pasākumā bija arī kāds īpašs sveiciens − rozulieši īpaši lepojas ar Ilzi Krivašonoku, kuras kandi-datūru viņi izvirzīja laikraksta “Druva” organizētajai aptaujai “Gada cilvēks 2015”. Ilzīte kļuva par vienu no sep tiņiem lau-reātiem, jo viņa jau daudzu gadu garumā ir Rozulas dvēsele un spēj pulcēt ap sevi tādus pašus nesavtīgus cilvēkus, tādēļ Rozulā ne brīdi nav apklususi sabied-

riskā dzīve. Pateicībā par viņas veikumu rozulieši sagatavoja Ilzītei un viņas ģimenei īpašu apsveikumu.

Kad izskan koncerts, ko gaida lieli un mazi? Protams,

Ziemassvētku vecīti. Ar dāva-nām, īpašu humora dzirksti vai labiem vārdiem – viņš spēja ielīksmot ikviena sirdi. Šogad rozuliešiem bija unikāla iespēja sūtīt Ziemassvētku ap sveikumus vietējiem. Daļa tos paši darināja Eglītes iedegšanas pasākuma radošajās darbnīcās, kāds pie-vienoja vēlāk, jo Zie massvētku pasta kastīte bija pieejama Rozu-las veikalā līdz pat pasākuma dienai. Iespēja tika izmantota aktīvi, par to īpašs prieks gan tiem, kuri pasā kuma noslēgumā saņēma apsvei kumus, gan tiem, kuri sūtīja sveicienus.

Rozbeķēni un režisore Inese saka visiem lielu paldies par atbalstu un vēl veiksmi 2016. gadā! Uz drīzu tikšanos citos pasākumos!

Ilze Krivašonoka saka pateicības vārdus Rozuliešiem

“Pārgaujas lakstīgalas” dzied

Ēnu teātris

11

Evija, Pārgaujas novada jauniešu biedrības “Vari un dari” pārstāve

Nedēļas nogalē daudzviet pasaulē atzīmēja Sniega dienu, dodot iespēju iepazīt un arī izmēģināt visdažādākās aktivi-tātes uz sniega un ledus.

Pasaules sniega diena ir kļuvusi jau par tradīciju, un tā norit daudzās vietās Latvijā janvāra trešajā svētdienā.

Arī Raiskuma pagasta Auciemā, cerams, būs jauna tradī cija – ziemas diskotēka uz ledus. To 17. janvāra vakarpusē organizēja Pārgaujas novada jauniešu biedrība “Vari un Dari”.

Auciema slidotava, kas atrodas pie Auciema skoliņas, pārtapa par diskolaukumu. Izgreznota svecēm, krāsainām lam piņu virtenēm, ar foto stūrīti, slodo tava pulcēja kopumā ap simts slidotāju visdažādākajos vecumos. Paši mazākie, kuri vēl neprot uz slidām turēties, sēdēja raga vās, kuras stūma ar slidām ekipējušies vecāki.

Apmeklētāji tika aicināti padomāt arī par disko tērpiem un neskatoties uz sniegoto un vēso vakaru, dažas dāmas ieradās īsos, plandošos mini bruncīšos, kādus parasti var redzēt tikai daiļslidošanā. Daži apmeklētāji sevi bija apdari-nājuši ar mirdzošām lampiņām

Ilze Krivašonoka

Gadi skrien kā vējš. Nemanot pienācis radošā vakara “Pulkā nāc!” piektais gads.

Pirms pieciem gadiem pēc biedrības “Rozbeķu saime” veiksmīgi realizētā projekta vajadzēja likt darboties jaunajai skaņu un gaismu aparatūrai. Biedrības aktīvistu grupiņa sanāca kopā un nolēma rīkot Rozulas tautas namā pirmo talantu (radošo) vakaru ar no saukumu “Pilna dziesmu vācelīte”. Šajā vakarā piedalījās novada dziedošie talanti, pasākuma goda viesis bija Liene Candy.

Nākamajos gados dalībnieku skaits jau bija lielāks un

Diskotēka Auciemā uz ledus aizvadīta

un pa ledu traucās kā kustīgas, mirdzošas lodes. Vēl citi bija sagādājuši kostīmus, tāpēc uz ledus varēja redzēt gan zvēru ķēniņu lauvu, gan gotiņu.

Māte daba vakara gaitā visai dāsni dažbrīd kaisīja sniegu, tomēr slidojošie vīri un puiši, ar lāpstām to slidojot operatīvi notīrija.

Idejas autori šim pasākumam ir biedrības „Vari un dari” biedri Signe un Arvīds Grāveļi, kuri saka paldies par lampiņām Zanei Pokkerei un Guntim Grāvelim. Taču arī pārējiem biedrības biedriem bija roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek.

Pulkā nāc un citus iedvesmot sāc!

Apmeklētājiem biedrība bija sarūpējusi uzkodiņas, našķus un siltu tēju. Florbola komandas “Pārgauja” trenneris Mārtiņš Jero hovičs sagādāja telti, lai našķi neapnieg.

Paldies arī novada pašvaldībai par elektrības piegādi. Starp citu, uz pasākumu bija ieradušies arī novada pārstāvji, tā piemēram, deputāts Alfs Lapsiņš ne tikai slidoja, bet arī aktīvi tīrija sniegu, savukārt domes priekšsēdētājs atklāja, ka nereti mēdz slidot vēlu naktīs, pēc garākām darba dienām.

Biedrība jau saņēmusi labus vārdus par šo pasākumu, un saka paldies katram apmeklētājam, kurš svētdienas vakarā bija Auciemā. Daži sajūtas salīdzināja ar redzēto Holivudas vecajās filmās, tik lieliski esot bijis. Citi gaida turpinājumu, tā teikt, otro daļu. Biedrības pārstāvji gan to šoziem nesola, jo jāpaspēj vēl šogad uzspēlēt hokejs.

Jāpiebilst, ka slidotava ir pieejama ikvienam. Ja ir sasni-dzis, un nepieciešams notīrīt sniegu, var sazvanīt biedrību, kas saorganizēs lāpstas – 29470034.

•Arī Pārgaujas novada paš-

valdība izsaka pateicību biedrībai “Vari un dari” par aizraujošu aktivitāšu īstenošanu novadā! Vēlam neizsīkstošu enerģiju tā turpināt!

Baiba Zvejniece, Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja

9. janvārī Stalbes tautas namā norisinājās pasākums “Zvaig-znes dienas pēcpusdiena ar aktieri Uldi Dumpi – “Dzīve kā teātris – teātris kā dzīve””. Pasā-kums pulcēja dažādu pa audžu interesentus, un ikvienam pasā-kuma apmek lētājam bija dota iespēja piedalīties sarunā ar

aktieri. Pasākumu vadīja Inese Sudraba (Kocēnu novads), iesa-istot ikvie nu gan Ulda Dumpja atmiņu stāstos par dažādiem laikiem, gan kopīgi ik pa laikam dziedot Latvijā zināmas dzies-mas, kuras kādreiz skanējušas izrādēs vai filmās, kurās piedalī-jies Uldis Dumpis. Pašvaldība saka paldies Grietai Grosbergai par pasākuma organizēšanu, kā arī aktierim Uldim Dumpim par atsaucību!

Zvaigznes dienas pēcpusdiena kopā ar aktieri Uldi Dumpi

programma – daudzveidīgāka. Skatītājus iedvesmoja ne tikai dziedāšana, dejošana un dažādu instrumentu spēlēšana, bet arī tapošana, lakatu lāpīšana, dzejas radīšana un pat aitu dzīšana, ko profesionāli nodemonstrēja “Dimdu” saimniecības uztica-mais palīgs borderkollijs Monks.

Mums apkārt ir vēl ļoti daudz darbīgu, radošu un talantīgu cilvēku, tāpēc kopā ar “Rozbeķēniem” esam iecerējuši 20. februārī rīkot piecu gadu jubilejas pasākumu “Pulkā nāc!”.

Lai šis pasākums nestu gan-darījumu gan dalībniekiem, gan organizatoriem, gan ska tītājiem, aicinām visus tos, kuriem ir kāds talants, piedalīties šajā vakarā.

5. februārī Stalbes tautas namāSveču diena

• 11.00Izrāde“Mazāraganiņa”1. cēliens. Uzstāsies Raiskuma internātpamatskolas – rehabilitācijas centra radošā grupa. Režisore Inese Kalniņa

• Noplkst.11:30Radošāsdarbnīcas.Sveču liešana, koka karošu grebšana un citu meistardarbu darināšana

• 12:00Bišuvillainīšuizstādesatklāšana.Izstādes veidotāja Guna Rukšāne• 13:00Koncerts. Uzstāsies Stalbes vidusskolas skolēni un dāmu deju kopa

“Papardīte”. Ieeja bez maksas!Pasākumu finansē Pārgaujas novada pašvaldība.

• • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • •9. februārī

plkst.13.00Stalbestautasnamā,plkst.16.00StraupestautasnamāAtraktīvaisklaunušovs“OKI-DOKI”

Izklaidējoša cirka programma bērniem un pieaugušajiem kopā ar dažādiem dzīvniekiem, žonglieri un burvju trikiem. Ieejas maksa 1.50 EUR

• • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • •13.februārīplkst.18.00Straupestautasnamā

Mīlestības diena• Plkst.19.00amatierteātris“Cālīšibrālīši” pēc daudzu skatītāju lūguma

aicina uz komēdiju “MĪLESTĪBAS PINEKĻOS” (Pēc J. Palēviča lugas motīviem). Režisore Inese Mangule. Ieeja bez maksas.

• Plkst. 22.00Mīlestības dienas balle kopā ar grupu “MUIŽA”. Galdiņu rezervācija pa tālr. 22485145. Ieejas maksas 2.00 EUR

• • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • •20.februārīplkst.18.00Rozulastautasnamā

Talantuvakars“Nācpulkā,rādikoproti”Dalībnieku pieteikšanās līdz 10. februārim pa tālruni – 29409152 (Ilze). Ieeja bez maksas! Pasākumu finansē Pārgaujas novada pašvaldība.

• • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • •28.februārīplkst.14.00Raiskumapagastatautasnamā

“Auciemmuiža”komēdija“SAUC,ESNĀKŠU...”

pēc A. Gaļina lugas motīviemDivas sievietes viena ar angļu gramatiku somā, otra ar skotu viskiju uz

galda, ļaujas piedzīvojumam – satikt noslēpumaino svešinieku, kurš sola piepildīt visas slēptākās fantāzijas...

Režisors: F.Deičs. Lomās: Gunta Virkava, Aīda Ozoliņa un Jakovs Rafalsons. Muzikālais noformējums: Valdis Zilveris. Ieejas maksa 2.00 EUR

• • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • • •Sekojiet līdzi informācijai

uz Pārgaujas novada informācijas stendiem,Pārgaujas novada mājaslapā un twitter kontā @Pargaujasnovads

Nekautrējieties pieteikties un neslēpiet savu īpašo māku! Tā mēs cits no cita iegūstam jaunas prasmes un redzam, cik mēs visi kopā esam bagāti.

Kaimiņi, ja arī jūs zināt, ka jums blakus ir cilvēki, kuri spēj mūs priecēt, dalīties ar savām prasmēm un talantiem, piesakiet viņus uz šo vakaru! Jo dažādāki būs mūsu vaļasprieki, to atspo-guļojums, jo interesantāku un ne aiz mirstamāku izdosies sarī-kot šo pasākumu.

Dalībniekiem pieteikties līdz 10. februārim pa tālruni 29409152.

Aicinām visus pulkā nākt 20. februārī plkst. 18.00 Rozulas tautas namā.

P A S Ā K U M I F E B R U Ā R Ī

12

7. un 21. februārī no pl. 11.00 līdz 15.00 Plācī, Piensaimnieku koope ratīvās sabiedrības „Straupe” pagalmā.

Tirgotājus lūdzam iepriekš pieteikties pa tālr. 29464946 (Rudīte).

Straupeslaukulabumutirdziņš

Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums “Pārgaujas Novada Vēstis” epasts: [email protected]

Iznāk reizi mēnesī. Metiens 1700 eksemplāriIzdevējs un izplatītājs: Pārgaujas novada pašvaldība.

Paldies visiem, kuri palīdzēja materiālu un avīzes tapšanā!

Sveicamjanvāra jubilārus!

Mūžībāaizgājuši

Decembrīnovadā

dzimušiStraupes pagastā

Emīlija AuziņaRaitis KūlītisDāvis Biders

Stalbes pagastāLilija Kalniņa – 93 g.v.Imants Rudzītis – 83 g.v.

Straupes pagastāJānis Brencis – 79 g.v.Irma Skaidrīte Abzaloma – 85 g.v.

Raiskuma pagastā:Mirdza Avena – 82 gadiAndris Voldemārs Bremmers – 81 gadsIeva Gaisa – 80 gadiAina Elvīra Johansone – 80 gadiModrīte Līne – 81 gadsAusma Ērika Tērauda – 82 gadiNellija Vilma Upīte – 91 gadsMaiga Skaidrite Vītoliņa – 88 gadiStraupes pagastā:Hilda Dortāne – 83 gadiValda Ērenbote – 83 gadiElmārs Ferbers – 84 gadiMirdza Grinberga – 81 gadsOļģerts Kolāts – 88 gadiJānis Puriņš – 85 gadiToms Zigfrīds Tīliks – 85 gadiVerners Maigonis Treijs – 80 gadiStalbes pagastā:Valija Golvere – 83 gadiSkaidrīte Kalniete – 86 gadiAina Kinstlere – 82 gadiGrieta Lapsiņa – 86 gadiIlga Silvija Segliņa – 88 gadiFebruārī sāksies un līdz

jūnijam norisināsies jauns flor -bola turnīrs “Vidzemes reģio-nālais florbola čempionāts 3x3”, kas norisināsies piecos posmos dažādās Vidzemes pilsētās, lai noskaidrotu tās komandas, kas jūnijā sadalīs galveno balvu

Norisināsies “Vidzemes reģionālais florbola čempionāts 3x3”

fināl turnīrā Cēsīs.Sacensības norisināsies pie-

cos posmos priekšsacīkstēs, pirmo aizvadot jau 7. februārī Cēsīs. Turpinājumā komandām punktus būs iespējams krāt Stalbē, Valkā, Līgatnē un Kocē-nos. Piecos aizvadītajos pos mos

Ikgadējāszemledus makšķerēšanas

sacensībasuz Raiskuma ezera

13. februārī plkst.10.00

komandas sacentīsies par to, lai iekļūtu starp 16 labākajām, kuras 11. jūnijā Cēsīs aizvadīs finālposmu, lai noskaidrotu pirmos Vidzemes reģionālā flor-bola čempionāta uzvarētājus florbolā trīs pret trīs.

Komandas turnīram var pieteikties oficiālajā mājaslapā www.florbolazinas.lv/vrfc, aiz-pildot pieteikuma formu. Ja kon krētajam posmam nebūs pieteikušās maksimāli iespēja-mās 32 komandas, posmam varēs pieteikties arī sacensību norises vietā līdz pulksten 9.20.

“Vidzemes reģionālais flor-bola čempionāts 3x3” turnīra kalendārs:

1. posms: 7. februāris Cēsis (Gaujas iela)

2. posms: 28. februāris Stalbe

3. posms: 19. marts Valka4. posms: 23. aprīlis Līgatne5. posms: 21. maijs KocēniFinālposms: 11. jūnijs Cēsis

(Gaujas iela)Florbola turnīra “Vidzemes

reģionālais florbola čempionāts 3x3” nolikums publicēts arī Pārgaujas novada mājaslapā, sadaļā “Sports”.

Plašāka informācija:Dāvis Dedumets, biedrības

Florbolaziņas.lv valdes loceklis;Tel.: 26464735, E-pasts:

[email protected]

Dalībnieku pulcēšanās un reģistrācija no plkst. 9.30.Sacensību vieta pie bijušās laivu bāzes – mājas “Kalēji”

http://www.florbolazinas.lv/vrfc

pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums nr. 78 … · 2016-01-27 · pārgaujas...

Documents