Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā

2016. gada 21. septembris

Uldis RutkasteLatvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs

Kāda šobrīd ir Latvijas veselības aprūpes sistēma?

Skats no pacienta viedokļa

2

Nepieejama

Avots: Eurostat3

Iedzīvotāji, kas neapmeklēja veselības aprūpes speciālistu vajadzības gadījumā, 2014. gads, %

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

Par dārgu vai pārāk garas rindas Citi iemesli

Nesolidāra

1.0%

2.0%

3.0%

4.0%

5.0%

0

10

20

30

40

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014Pirmā kvintile (iedzīvotāji ar zemākajiem ienākumiem) Otrā kvintile

Trešā kvintile Ceturtā kvintile

Piektā kvintīle (iedzīvotāji ar augstākajiem ienākumiem) Valsts finansējums veselības aprūpei (% no IKP; labā ass)4

Iedzīvotāju, kas neapmeklēja veselības aprūpes speciālistu vajadzības gadījumā,sadalījums pēc ienākumu līmeņa, %

Avots: Eurostat

Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir vāji korelēta ar valsts budžeta finansējumu

5

05

101520253035

3.0% 3.5% 4.0% 4.5% 5.0%05

101520253035

3.0% 3.5% 4.0% 4.5% 5.0%

05

101520253035

3.0% 3.5% 4.0% 4.5% 5.0%

05

101520253035

3.0% 3.5% 4.0% 4.5% 5.0%

05

101520253035

3.0% 3.5% 4.0% 4.5% 5.0%

Avots: Eurostat; CSP

1. kvintile (iedzīvotāji ar zemākajiem ienākumiem) 2. kvintile 3. kvintile

4. kvintile 5. kvintile (iedzīvotāji ar augstākajiem ienākumiem)

Iedzīvotāji, kas neapmeklēja veselības aprūpes speciālistu vajadzības gadījumā garo rindu vai izmaksu dēļ dalījumā pēc ienākumu līmeņa (%), valsts finansējums veselības aprūpei (x ass; % no IKP) 2005. g. - 2014. g.

Neefektīva

0.00% 0.10% 0.20% 0.30% 0.40%

UngārijaHorvātija

ItālijaLatvija

SlovēnijaDānija

IgaunijaVācija

LietuvaNīderlande

Čehijas Rep.ES-28

LielbritānijaBeļģija

PolijaGrieķija

PortugāleFrancijaAustrija

SlovākijaBulgārijaZviedrija

RumānijaSpānijaSomijaMalta

LuksemburgaĪrija

Kipra

0.0% 0.2% 0.4% 0.6% 0.8% 1.0%

BulgārijaLatvija

LietuvaRumānijaUngārijaIgaunija

HorvātijaČehijas Rep.

PolijaSlovākijaGrieķija

VācijaAustrija

ItālijaES-28

SomijaSlovēnijaZviedrija

MaltaPortugāle

BeļģijaSpānija

LielbritānijaLuksemburga

DānijaKipra

NīderlandeFrancija

Īrija

Mirstība no onkoloģiskām slimībām (% no iedz., 2011.-2013.g. vidēji)

Mirstība no asinsrites slimībām

(% no iedz., 2011.-2013.g. vidēji)

Avots: Eurostat, OECD

0 5 10 15

ĶīnaTurcija

KrievijaČīleASV

LatvijaSlovākijas Rep.

JaunzelandeUngārija

PolijaKanādaLietuva

LielbritānijaŠveice

AustrālijaNīderlande

FrancijaBeļģijaIzraēla

AustrijaĪrija

VācijaGrieķija

DānijaLuksemburga

PortugāleItālija

KorejaSpānija

IgaunijaČehijas Rep.

NorvēģijaZviedrijaSlovēnija

SomijaJapānaIslande

Zīdaiņu mirstība (uz tūkst. dzemdībām;

2009.-2013.gadā vidēji)

6

Necaurskatāma• Veselības aprūpes finansēšanas modelī ir nepieciešamas būtiskas

izmaiņas, palielinot finansējuma sadales un izlietojuma caurredzamību, sasaistot piešķirto finansējumu ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti raksturojošiem rādītājiem un nodrošinot pastāvīgu izdevumu lietderīguma un efektivitātes kontroli (Finanšu ministrija, 2016)

• Necaurredzamība veselības aprūpes pakalpojumu tarifu un kvotu sadales mehānismā; veselības aprūpes pakalpojumu tarifu neatbilstība patiesajām pakalpojumu izmaksām (Valsts kontrole, 2011)

7

Finanšu plūsma netiek stratēģiski vadīta un kontrolēta: pie zemākā finansējuma Eiropā neproporcionāli daudz

investējam iekārtās un infrastruktūrāInvestīcijas veselības aprūpes nozarē, vidēji 2008-

2012, % no IKP

0.00.10.20.30.40.50.60.70.80.91.0

Jau

nzē

lan

de

Au

stri

jaA

SVFr

anci

jaZv

ied

rija

*La

tvija

Kan

āda

Luks

emb

urg

a*P

olij

aSl

ovē

nija

Slo

vāki

jaLi

elb

ritā

nija

Dān

ijaN

orv

ēģija

Īrija

Som

ijaIg

aun

ija*

Turc

ijaIz

raēl

aČ

īleU

ngā

rija

*Č

ehija

Mek

sika

Jap

āna*

Investīcijas veselības aprūpes nozarē, vidēji 2008-2012, % no nozares kopējā finansējuma

0.0%

2.0%

4.0%

6.0%

8.0%

10.0%

12.0%

14.0%

16.0%

Jau

nzē

lan

de

Latv

ijaLu

ksem

bu

rga*

Po

lija

Au

stri

jaIg

aun

ija*

Turc

ijaFr

anci

jaSl

ovā

kija

Kan

āda

Slo

vēn

ijaLi

elb

ritā

nija

Izra

ēla

No

rvēģ

ijaSo

mija

ASV

Dān

ijaZv

ied

rija

*Īr

ijaČ

īleM

eksi

kaU

ngā

rija

*Č

ehija

Jap

āna*

8Avots: OECD; * - atbilstošās valsts gadījumā laika periods īsāks datu nepieejamības dēļ

Sekas tautsaimniecībai – noplicināts cilvēkkapitāls

9

40

45

50

55

60

65

70

75

80

Zvie

dri

ja

Mal

ta

No

rvē

ģija

Isla

nd

e

Īrija

Kip

ra

Spān

ija

Gri

eķi

ja

Če

hij

a

Be

ļģij

a

Bu

lgār

ija

Fran

cija

Lie

lbri

tān

ija

Luks

emb

urg

a

Itāl

ija ES

Po

lija

Nīd

erl

and

e

Dān

ija

Un

gāri

ja

Lie

tuva

Šve

ice

Ho

rvāt

ija

Ru

mān

ija

Slo

vēn

ija

Som

ija

Au

stri

ja

Po

rtu

gāle

Vāc

ija

Igau

nij

a

Slo

vāki

ja

Latv

ija

Sagaidāmais veselīgā mūža ilgums Eiropas valstīs 2014. gadā

Avots: Eurostat

Ko darīt?

Pragmatisks skatījums

10

Konceptuāla izšķiršanās:

• Administratīvi salāpīt esošo sistēmu

• Radīt sistēmu, kas motivē pastāvīgi uzlabot efektivitāti un lietderīgumu

11

Veselības aprūpes sistēma Latvijā reformēta vairākkārt; rezultāti?

Reformas, decentralizējot

veselības aprūpes pakalpojumu

sniedzēju sistēmu

Vietējo pašvaldību līmenī tika

izveidotas 35 slimokases, kas bija

atbildīgas par vietējo iedzīvotāju veselības aprūpes

finansēšanu

35 vietējās slimokases

apvienotas astoņās reģionālās slimokasēs.

Centrālais fonds kļuva par Valsts

slimokasi.

12

1993 1994 1997

Reģionālās slimokases apvienoja un izveidoja

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA) ar piecām teritoriālajām

nodaļām

2002 2011

Nacionālā veselības dienesta (NVD) izveide

2016

?

Avots: Mitenbergs u.c. (2012)

Piedāvājam ieviest regulētu konkurenci Latvijas veselības aprūpes sistēmā

Avots: Izmantoti attēla elementi no Mikkers un Ryan (2014)13

Ko tas nozīmē?

• Skaidri definētu, izcenotu un iedzīvotājiem pieejamuveselības aprūpes pakalpojumu grozu

• Valsts un privāto apdrošinātāju konkurenci, piedāvājot iedzīvotājiem labāko risinājumu

• Plašu izvēles iespēju, nediskriminējot nevienu iedzīvotāju

• Maksātspējīgo un veselo iedzīvotāju solidarizēšanos ar mazturīgiem un slimiem iedzīvotājiem, sedzot polises iegādi ar pašu līdzekļiem

14

Kā regulēta konkurence nodrošina veselības aprūpei pieejamo resursu efektīvāku un lietderīgāku

izmantošanu?

• Iedzīvotāji, apzinoties veselības aprūpes izmaksas, rūpīgi veic apdrošinātāja izvēli

• Apdrošinātāji, konkurējot par klientu piesaisti, ir motivēti piedāvāt augstākas kvalitātes/zemāku izmaksu polises

• Pakalpojuma sniedzēji piedalās un konkurē apdrošinātāju iepirkumos; neefektīva darbība netiek dotēta no valsts budžeta

15

Latvijas Bankas Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepcija brīvi pieejama internetā

www.bank.lv/veselibaskoncepcija16

Vai Latvijas Bankas piedāvātais modelis ir solidārs?

17

Pāreja uz veselības apdrošināšanas modeli nodrošinātu lielāku solidaritāti – veselais maksā par slimo

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

Pašreizējā situācija Apdrošināšanas modelis

Veselības aprūpes finansējuma sadalījums pa avotiem, % no kopējā finansējuma

Maksā valsts Maksā veselais Maksā slimais

18Avots: OECD, CSP; autoru aprēķins

Plašas iespējas izmantot sociālās politikas sviras, lai mazturīgajiem iedzīvotājiem kompensētu polises iegādi

• Ar regulējumu tiek noteikts, kurām iedzīvotāju grupām veselības apdrošināšanas polises izmaksas daļēji būs jāsedz ar saviem līdzekļiem un kuras iedzīvotāju grupas apdrošinās valsts

• Pamatprincips: maksātspējīgie iedzīvotāji veic polises iegādi par saviem līdzekļiem; bērnus un pensionārus apdrošina valsts

• Mērķētas sociālās politikas piemēri:

– Polises iegādes izmaksas daļēji/pilnībā iekļauj IIN attaisnojamos izdevumos (diferencējot pēc ienākumu līmeņa, iespējams ieviest progresivitāti)

– Tieši pabalsti veselības apdrošināšanas polises iegādei, kas atkarīgi no iedzīvotāju materiālā stāvokļa

19

Vai Latvijas Bankas piedāvātais modelis palielinās veselības aprūpes

pieejamību?

20

Apdrošinātāju konkurence sekmē augstāku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību

0.0

1.0

2.0

3.0

4.0

5.0

2010 2014

Iedzīvotāji (%), kas neapmeklēja veselības aprūpes speciālistu vajadzības gadījumā garo rindu vai izmaksu dēļ Eiropas valstīs, veselības aprūpes finansēšanas modeļa

dalījumā

Viens apdrošinātājs / valsts budžeta finansēts Vairāki apdrošinātāji bez brīvas apdrošinātāja izvēles

Vairāki apdrošinātāji ar brīvu apdrošinātāja izvēli

21Avots: Eurostat, klasifikācija no Paris, Devaux un Wei (2010)

Viens apdrošinātājs (Beļģija, Dānija, Igaunija, Īrija, Spānija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Polija, Portugāle, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Īslande un Norvēģija)Vairāki apdrošinātāji bez brīvas apdrošinātāju izvēles (Grieķija, Francija un Austrija)Vairāki apdrošinātāji ar brīvu apdrošinātāja izvēli (Nīderlande, Čehija, Slovākija, Vācija un Šveice)

* kopā – Latvijā reģistrēto sabiedrību apdrošinātās personas Latvijā un savās ārvalstu filiālēs + ārvalstu filiāļu Latvijā apdrošinātās personas. Ārvalstu filiāļu Latvijā rādītājiem izmantotas aplēses, kas aprēķinātas, balstoties uz tirgus daļām.

0

200,000

400,000

600,000

800,000

1,000,000

1,200,000

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Apdrošināto personu skaits Nodarbināto skaits

Praksē daudzus apdrošinās darba devējs; jau šobrīd brīvprātīgi apdrošināti tuvu trešdaļai nodarbināto

Apdrošināto personu skaits pret nodarbināto skaitu Latvijā

Avots: Latvijas Apdrošinātāju asociācija22

Darāmie darbi (1)

• Noteikt skaidru un caurskatāmu minimālo pakalpojumu grozu, kas iekļaujams obligātajā veselības apdrošināšanā

• Aprēķināt veselības aprūpes pakalpojumu patiesās izmaksas un noteikt tām atbilstošus tarifus

• Noteikt, kuras iedzīvotāju grupas apdrošinās valsts un kurām grupām veselības apdrošināšanas polises būs jāiegādājas par saviem līdzekļiem

• Aprēķināt veselības aprūpes sistēmai trūkstošā finansējuma apjomu un noteikt maksimālo veselības apdrošināšanas bāzes polises cenu 23

Darāmie darbi (2)• Izveidot kvalitatīvu e-veselības sistēmu, kurā identificējami

individuāli pacienti, tiem sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi un to izmaksas

• Izveidot valsts veselības apdrošināšanas sabiedrību

• Izstrādāt riska izlīdzināšanas mehānismu; valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei ieskaitīt riska izlīdzināšanas fondā

• Izstrādāt normatīvo regulējumu nosakot, ka veselībasapdrošināšana ir obligāta visiem Latvijas iedzīvotājiem; ieviest vienotu obligātās veselības apdrošināšanas reģistru 24