Metodiskais materiāls

Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

2016

SATURS

1. Pašnodarbinātā statusa noteikšana................................................................3

2. Pašnodarbinātā reģistrācija...........................................................................5

3. Obligāto iemaksu likme..................................................................................6

4. Obligāto iemaksu objekts, tā noteikšana.......................................................7

5. Obligāto iemaksu aprēķināšanas un veikšanas kārtība.............................11

6. Pašnodarbinātā ziņojuma iesniegšana.........................................................14

7. Saistošie normatīvie akti..................................................................................18

1. Pašnodarbinātā statusa noteikšana

1. Pašnodarbinātais ir:1.1. persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura

saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju.

Ja persona, kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), vienlaikus ir darba ņēmējs, tai ir tiesības izvēlēties: no autoratlīdzības ienākuma veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – obligātās iemaksas) atbilstoši pašnodarbinātajam noteiktajai likmei un kārtībai vai neveikt obligātās iemaksas. Šādu izvēli persona var izdarīt tikai vienu reizi par pārskata ceturksni līdz termiņam, kas pašnodarbinātajam noteikts obligāto iemaksu veikšanai;

1.2. zvērināts notārs;1.3. zvērināts advokāts;1.4. zvērināts revidents;1.5. prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses

optometrists;1.6. cita fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā

un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja;

1.7. zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors). Zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks ir:

1.7.1. pašnodarbinātais – ja pats veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju un šajā saimniecībā nav iecelts pārvaldnieks;

1.7.2. darba ņēmējs – ja īpašnieks ir noslēdzis darba līgumu ar uzņēmuma pārvaldes institūciju;

1.8. persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras darbu apmaksā no Latvijai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem;

1.9. zvērināts tiesu izpildītājs;1.10. individuālais komersants.

2. Par pašnodarbinātu neuzskata:2.1. fizisko personu, kura ir jaunāka par 15 gadiem;2.2. autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) saņēmēju:2.2.1. I vai II grupas invalīdu; 2.2.2. kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma

pensiju; 2.2.3. kuram piešķirta valsts vecuma pensija, tai skaitā priekšlaicīgi;

3

2.2.4. ārzemnieku, kuram nav pastāvīgās dzīvesvietas Latvijas Republikā;2.2.5. autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju;2.3. zemnieka (zvejnieka) saimniecības īpašnieku:2.3.1. ja viņa uzņēmumā ir iecelts pārvaldnieks un īpašnieks nenodarbojas

ar uzņēmuma vadību;2.3.2. kurš veic uzņēmuma vadības funkcijas, bet nav darba attiecībās ar

šo uzņēmumu un ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija priekšlaicīgi;

2.3.3. kurš veic uzņēmuma vadības funkcijas, bet nav darba attiecībās ar šo uzņēmumu un ir I vai II grupas invalīds;

2.4. fizisko personu, kura veic sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un:

2.4.1. sasniegusi pensijas vecumu;2.4.2. kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija priekšlaicīgi;2.4.3. ir I vai II grupas invalīde;2.4.4. kurai nav pastāvīgās dzīvesvietas Latvijas Republikā;2.5. fizisko personu, kura gūst ienākumu no personīgās palīgsaimniecības

vai piemājas saimniecības un:2.5.1. ir sasniegusi pensijas vecumu;2.5.2. kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija priekšlaicīgi;2.5.3. I vai II grupas invalīde.

1.piemērsZemnieku saimniecība ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN)

maksātāja un kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā. Zemnieku saimniecības īpašnieks nav darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku saimniecības pārvaldes institūciju un pats veic zemnieku saimniecības vadības funkciju. Zemnieku saimniecības īpašnieku uzskata par pašnodarbināto (tas, ka zemnieku saimniecība ir UIN maksātāja neietekmē zemnieku saimniecības īpašnieka kā pašnodarbinātās personas statusu un obligāto iemaksu veikšanas kārtību).

3. Ja persona, vienlaikus gūstot vairākus (dažādus) ienākumus, atbilst pašnodarbinātā un darba ņēmēja statusam, obligātās iemaksas tā veic no abos statusos gūtajiem ienākumiem atbilstoši katram statusam noteiktajai likmei un kārtībai.

2.piemērsZvērināts advokāts nodarbojas ar advokāta praksi, ir reģistrējies Valsts

ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) kā saimnieciskās darbības veicējs un atbilst pašnodarbinātās personas statusam. Advokāts uz darba līguma pamata strādā arī universitātē par lektoru – pilda pasniedzēja funkcijas, par ko saņem darba algu. Obligātās iemaksas no viņa pasniedzēja (lektora) algas ieturēs darba devējs – universitāte, jo advokāts ir darba ņēmējs. Savukārt no advokāta

4

prakses ienākumiem obligātās iemaksas advokāts veiks pats kā pašnodarbinātais.

4. Pašnodarbinātā statuss neizslēdz iespēju personai kļūt par darba devēju (gan darba devēju – fizisko personu, gan uzņēmuma pārstāvi, kad darbinieku pieņem darbā juridiskā persona – zemnieku saimniecība).

2. Pašnodarbinātā reģistrācija

5. Pašnodarbinātā persona kā obligāto iemaksu veicēja reģistrējas VID vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu.

3.piemērs Fiziskā persona 2016.gada maijā vēlas uzsākt šuvējas pakalpojumu

sniegšanu un 2016.gada 29.aprīlī reģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicēja. Vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu fiziskā persona tiek reģistrēta kā pašnodarbinātā persona.

6. Pašnodarbinātā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), reģistrējas VID līdz tā mēneša desmitajam datumam, kas seko mēnesim, kurā mēneša ienākumi (peļņa) pirmo reizi ir sasnieguši 1/12 daļu no Ministru kabineta noteiktā obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru pašnodarbinātajam, t.i., 2016.gadā 370 euro.

4.piemērsFiziskai personai nav darba attiecības. Fiziskā persona 2016.gada

15.februārī par raksta publicēšanu saņem autoratlīdzību 950 eiro. Autoratlīdzībai piemērojama izdevumu norma 15% (142,50 eiro) , gūtais ienākums (peļņa) no autoratlīdzības ir 807,50 eiro (950 eiro-142,50 eiro).

Tā kā autoratlīdzības saņēmējas ienākumi februārī ir pārsnieguši obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru mēnesim (370 eiro), tad autoratlīdzības saņēmējai ir pienākums reģistrēties VID kā pašnodarbinātai personai līdz 2016.gada 10.martam.

7. Pašnodarbinātais, reģistrējoties VID, uzrāda personu apliecinošu dokumentu (ja dokumentus VID iesniedz reģistrējamā nodokļu maksātāja pilnvarotā persona, tā papildus personu apliecinošam dokumentam uzrāda pilnvaru iesniegt dokumentus) un iesniedz šādus dokumentus:

7.1. aizpildītu nodokļu maksātāja (fiziskās personas) reģistrācijas lapu (Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra noteikumu “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” Nr.537 1. pielikums – turpmāk 1.pielikums);

5

7.2. nekustamā īpašuma (ēkas vai dzīvokļa īpašuma) īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izsniegtu piekrišanu nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas vietas reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā. Ja nekustamajam īpašumam ir kopīpašnieki, nodokļu maksātājs saimnieciskās darbības veikšanas vietas reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā iesniedz visu nekustamā īpašuma kopīpašnieku vai tiesisko valdītāju piekrišanu. Piekrišanā norāda ēkas kadastra apzīmējumu vai telpu grupas kadastra apzīmējumu, īpašnieka, kopīpašnieku vai tiesisko valdītāju vārdu, uzvārdu un personas kodu vai nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru;

7.3. ja reģistrācijas lapu paraksta persona, kurai pieder konkrētajā adresē norādītais nekustamais īpašums vai tā kopīpašuma domājamā daļa vai kura ir deklarējusies konkrētajā adresē, nekustamā īpašuma (ēkas vai dzīvokļa īpašuma) īpašnieka vai tiesiskā valdītāja un nekustamā īpašuma kopīpašnieku vai tiesisko valdītāju piekrišana nav jāiesniedz;

7.4. pašnodarbinātajiem, uz kuriem attiecas profesionālās darbības jomu reglamentējošie normatīvie akti, kuros noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu, – reģistrējoties VID nodokļu maksātāju statusā, reģistrācijas lapas (1.pielikums) iesniegšanas brīdī ir jābūt tiesīgiem darboties konkrētajā profesijā kā saimnieciskās darbības veicējiem.

8. Iepriekšminētos dokumentus un pilnvarojumu VID var iesniegt arī elektroniski, parakstot tos ar drošu elektronisko parakstu vai izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Ja nodokļu maksātājs reģistrējas VID elektroniski, personu apliecinošu dokumentu vai pilnvarojumu nepievieno.

9. Reģistrējot pašnodarbināto, VID izsniedz paziņojumu (Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumi Nr.827) 2.pielikumu), kurā norādīts kredītiestādes konta numurs, uz kuru jāpārskaita obligātās iemaksas, kā arī pārskatu iesniegšanas un obligāto iemaksu veikšanas termiņi.

3. Obligāto iemaksu likme

10. Obligāto iemaksu likmes pašnodarbinātajām personām, kā arī likmes atsevišķiem apdrošināšanas veidiem nosaka katru gadu Ministru kabineta noteikumos.

6

Obligāto iemaksu likmes sadalījums pa apdrošināšanas veidiem pašnodarbinātajiem 2016.gadā

Apdrošināšanas veidi Likme (%)Pašnodarbi-

nātajamPašnodarbi-

nātajam, kurš sasniedzis

vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma

pensiju (tai skaitā pensiju, kas piešķirta ar

atvieglotiem noteikumiem vai

priekšlaicīgi)

Nekustamā īpašuma apsaim-

niekotājam – saimnieciskajā darbībā gūtā

ienākuma nodokļa maksātājam

Pensiju apdrošināšana 23,86 23,86 23,86Apdrošināšana pret

bezdarbu – – –

Darba negadījumu apdrošināšana – – –

Invaliditātes apdrošināšana 2,33 – 2,33

Maternitātes un slimības apdrošināšana 2,94 2,90 –

Vecāku apdrošināšana 1,45 1,45 –Likme kopā 30,58 28,21 26,19

11. Fiziskā persona, kura veic sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, ir pakļauta pensiju apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai, t.i., obligāto iemaksu aprēķināšanai piemēro nekustamā īpašuma apsaimniekotājam noteikto obligāto iemaksu likmi.

5.piemērsFiziskā persona, kura reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības

veicēja, 2016.gadā gūst ienākumus no advokāta darbības un sava nekustamā īpašuma iznomāšanas. Persona nav pensijas vecumā un nav arī I vai II grupas invalīde. Šajā gadījumā persona obligātās iemaksas aprēķina, piemērojot nekustamā īpašuma apsaimniekotājiem noteikto obligāto iemaksu likmi, t.i., 26,19 %.

7

12. Ja mainās pašnodarbinātā apdrošināšanas statuss, atbilstošo obligāto iemaksu likmi piemēro ar nākamo mēnesi pēc apdrošināšanas statusa maiņas.

4. Obligāto iemaksu objekts, tā noteikšana

13. Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi (no preču ražošanas, darbu izpildes, pakalpojumu sniegšanas, radošās un profesionālās darbības un citi ienākumi no saimnieciskās darbības). Obligāto iemaksu objekta izvēli persona var izdarīt tikai vienu reizi par pārskata ceturkšņa mēnešiem.

14. Obligāto iemaksu objektu pašnodarbinātais izvēlas, ievērojot Ministru

kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, kā arī savus faktiskos ienākumus, kas gūti no saimnieciskās darbības.

15. Obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru gadam pašnodarbinātajiem nosaka divpadsmit Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmērā.

16. 2016.gadā Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga ir 370 euro, tādējādi pašnodarbinātajiem obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs 2016.gadam ir 4440 euro (370 euro x 12 mēneši). Savukārt obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs mēnesim ir 370 euro.

17. Obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru nosaka proporcionāli mēnešu skaitam, kuros persona kalendāra gada laikā atradusies pašnodarbinātā statusā.

Ja persona nav atradusies pašnodarbinātā statusā visu kalendāra gadu, obligāto iemaksu objekta gada minimālo apmēru nosaka, mēnešu skaitu, kuros persona atzīstama par pašnodarbinātu, reizinot ar obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru mēnesim.

6.piemērs Nodokļu maksātājs 2016.gada 5.februārī reģistrējas VID kā

saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā obligāto iemaksu objekta gada minimālais apmērs 2016.gadam ir 4070 euro (11 mēneši x 370 euro), nevis 4440 euro.

18. Pašnodarbinātie obligāto iemaksu objekta noteikšanas vajadzībām ienākumu, no kura veicamas obligātās iemaksas, nosaka kā konkrētā mēneša saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību.

7.piemērsPašnodarbinātajam, kas nodarbojas ar friziera pakalpojumu sniegšanu, ir

šādi ieņēmumi un izdevumi:

8

1) janvārī: ieņēmumi – 570 euro, izdevumi – 200 euro;2) februārī: ieņēmumi – 0 euro , izdevumi – 70 euro;3) martā: ieņēmumi – 200 euro, izdevumi – 50 euro.Lai noteiktu, par kuriem ceturkšņa mēnešiem jāveic obligātās iemaksas,

pašnodarbinātais nosaka katra mēneša ienākumus (t.i., no ieņēmumiem atņem izdevumus):

1) janvāra ienākumi ir 370 euro (570 euro – 200 euro);2) februārī ienākumu nav, bet ir zaudējumi 70 euro (0 euro – 70 euro);3) marta ienākumi ir 150 euro (200 euro – 50 euro).Obligātās iemaksas veic tikai par janvāri, jo pašnodarbinātā ienākumi no

saimnieciskās darbības šajā mēnesī ir sasnieguši minimālo obligāto iemaksu objektu mēnesim, t.i., 370 euro.

19. Ja izdevumus uzskaita gadam vai citam laika periodam, mēneša ienākumu aprēķināšanai izmanto attiecīgi proporcionālo izdevumu daļu:

Mēneša izdevumi = Kopējā izdevumu summa/Mēnešu skaits, par kuriem aprēķināti izdevumi

8.piemērsZemnieku saimniecības pamatlīdzeklim gada nolietojuma summa ir

1800 euro. Zemnieku saimniecības ieņēmumi no lauksaimniecības produkcijas pārdošanas janvārī ir 100 euro, savukārt izdevumi ir 750 euro. Pamatlīdzekļa nolietojuma summa mēnesim ir 150 euro (1800 euro : 12 mēneši).

Zemnieku saimniecības īpašnieks par janvāri obligātās iemaksas var neveikt, jo ienākumi janvārī ir 100 euro (1000 euro – 750 euro – 150 euro), kas nesasniedz minimālo obligāto iemaksu objektu mēnesim.

20. Ja gūti ienākumi no dažādiem saimnieciskās darbības veidiem, piemēram, gan sava nekustamā īpašuma nomas, gan prakses ārsta darbības, obligāto iemaksu objektu nosaka, summējot abus ienākumu veidus.

21. Nosakot pašnodarbinātā obligāto iemaksu objektu, nesummē tos ienākumus, kurus gūstot personai saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” nav apdrošināmas personas statusa.

9.piemērs Zemnieku saimniecības īpašnieks – pensionārs –, kurš pats veic

operatīvās vadības funkcijas šajā zemnieku saimniecībā, vienlaikus gūst ienākumus arī kā zvērināts advokāts (advokāta darbību veic ārpus zemnieku saimniecības saimnieciskās darbības, un ienākumus no advokāta darbības gūst pats zemnieku saimniecības īpašnieks kā fiziskā persona). Nosakot obligāto iemaksu objektu, ņem vērā tikai tos ienākumus, kuri gūti no zvērināta advokāta darbības, jo zemnieku saimniecības īpašnieks pensijas vecumā nav obligāti sociāli apdrošināma persona.

9

10.piemērs Zemnieku saimniecībai ir divi darbības veidi – lauksaimniecības

produkcijas ražošana un veterināro pakalpojumu sniegšana. Zemnieku saimniecības īpašnieks ir pensionārs, kurš pats veic operatīvās vadības funkciju savā zemnieku saimniecībā. Šajā gadījumā īpašnieks no zemnieku saimniecības gūtajiem ienākumiem obligātās iemaksas neveic arī tad, ja ienākumi no zemnieku saimniecības mēnesī pārsniedz 370 euro, jo zemnieku saimniecības īpašnieks pensijas vecumā nav obligāti sociāli apdrošināma persona.

11.piemērsNekustamā īpašuma iznomātājs – pensionārs – gūst ienākumus arī no

sadzīves tehnikas remontdarbu veikšanas. Nosakot obligāto iemaksu objektu, ņem vērā tikai tos ienākumus, kas gūti no remontdarbu veikšanas, jo sava nekustamā īpašuma apsaimniekotājs pensijas vecumā nav obligāti sociāli apdrošināma persona.

12.piemērsSaimnieciskās darbības veicējs – pensionārs – nodarbojas ar

lauksaimniecības produkcijas ražošanu un pārdošanu un zemes apstrādes pakalpojumu sniegšanu ar savu tehniku. Nosakot obligāto iemaksu objektu, ņem vērā tikai tos ienākumus, kas gūti no zemes apstrādes pakalpojumu sniegšanas, jo piemājas saimniecības īpašnieks pensijas vecumā nav obligāti sociāli apdrošināma persona.

13.piemērsFiziskā persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību – sava nekustamā

īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. Fiziskā persona ir pārdevusi arī kokmateriālus no īpašumā esošā meža. No kokmateriālu pārdošanas ienākuma pircējs izmaksas vietā ir ieturējis iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot 10 procentu likmi.

Nosakot obligāto iemaksu objektu, ņem vērā tikai ienākumus, kas gūti no sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanas. No kokmateriālu pārdošanas ienākuma obligātās iemaksas persona neveic, jo šos ienākumus neuzskata par ienākumiem no personas saimnieciskās darbības.

22. Obligāto iemaksu objektā neietver valsts atbalstu lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

14.piemērs2016.gadā saimnieciskās darbības veicējs nodarbojas ar

lauksaimniecības produkcijas ražošanu un pārdošanu un saņem no Lauku atbalsta dienesta vienotos platību maksājumus. Lauksaimnieciskās darbības ieņēmumi septembrī ir 500 euro, no Lauku atbalsta dienesta saņemtie vienotie

10

platību maksājumi – 300 euro (neapliekamie ienākumi), bet izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko darbību, – 220 euro.

Tā kā personas ienākumi septembrī, neņemot vērā Lauku atbalsta dienesta maksājumus, ir 280 euro (500 euro – 220 euro), obligātās iemaksas par šo mēnesi neveic.

23. Obligāto iemaksu objekts nav vienreizējā dotācija bezdarbniekiem biznesa plāna īstenošanai.

15.piemērsPašnodarbinātais 2016.gada janvārī ir saņēmis vienreizējo

komercdarbības dotāciju 3000 euro biznesa plāna īstenošanai, kas paredzēta pamatlīdzekļu un materiālu iegādei. 2016.gada 27.janvārī pašnodarbinātais ir saņēmis samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem – 350 euro, savukārt saimnieciskās darbības izdevumi janvārī ir 90 euro. Tā kā janvārī pašnodarbinātā ienākumi no saimnieciskās darbības, neieskaitot saņemto dotāciju 3000 euro, ir 260 euro (350 euro – 90 euro), obligātās iemaksas par janvāri neveic.

24. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas līdz 3000 euro gadā ir obligāto iemaksu objekts.

25. Nosakot obligāto iemaksu objektu, neņem vērā iepriekšējo gadu saimnieciskās darbības zaudējumus.

26. Ja personai kalendāra gada laikā bijuši vairāki apdrošinātas personas statusi (obligāti apdrošinātas personas statuss, brīvprātīgi apdrošinātas personas statuss, mikrouzņēmuma darbinieka statuss), iemaksu objekta maksimālais apmērs visiem statusiem kopā nepārsniedz kārtējam gadam noteikto iemaksu objekta maksimālo apmēru.

5. Obligāto iemaksu aprēķināšanas un veikšanas kārtība

27. Pašnodarbinātais aprēķina obligāto iemaksu, reizinot obligāto iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta pašnodarbinātajam.

28. Pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas par pārskata ceturksni līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam, t.i., par I ceturksni – līdz 15.aprīlim, II ceturksni – līdz 15.jūlijam, III ceturksni – līdz 15.oktobrim un IV ceturksni – līdz nākamā gada 15.janvārim.

29. Pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas par tiem pārskata ceturkšņa mēnešiem, kuros ienākumi no saimnieciskās darbības ir sasnieguši vismaz

11

370 euro mēnesī. Obligātās iemaksas veic no summas, kas nav mazāka par 370 euro.

16.piemērsPersona gūst ienākumus no piemājas saimniecības un ir reģistrējusies

VID kā saimnieciskās darbības veicēja. Persona nav pensijas vecumā un nav arī I vai II grupas invalīde. Pēc saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla datiem persona konstatē, ka tās ienākumi no lauksaimniecības produkcijas pārdošanas janvārī ir 500 euro, februārī – 550 euro, martā – 380 euro.

Tā kā saimnieciskās darbības ienākumi visos ceturkšņa mēnešos pārsniedz minimālo obligāto iemaksu objektu mēnesim, t.i., 370 euro, persona par katru šā ceturkšņa mēnesi aprēķina un veic obligātās iemaksas. Persona iemaksas izvēlas veikt no 370 euro mēnesī.

Obligāto iemaksu apmēru mēnesim aprēķina šādi:370 euro x 30,58 % = 113,15 euro.Tātad par attiecīgo ceturksni persona budžetā pārskaita obligātās

iemaksas 339,45 euro apmērā (113,15 euro x 3 mēneši).Iemaksas pēc savas izvēles persona var aprēķināt un veikt arī no lielākas

summas, piemēram, no 450 euro mēnesī, bet tas nav obligāti. Iemaksas par mēnesi no summas, kas mazāka par 370 euro, veikt nedrīkst (izņemot šīs sadaļas 30.punktā minētajos gadījumos).

30. No tā mēneša, kad pašnodarbinātā gada ienākumi sasniedz obligāto iemaksu objekta gada minimālo apmēru, obligātās iemaksas veic par visiem turpmākajiem mēnešiem, vismaz no 370 euro, līdz kalendāra gada beigām vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanai (obligātās iemaksas veic arī par tiem mēnešiem, kuros ir bijuši zaudējumi vai kuros nav ienākumu, vai arī mēneša ienākumi ir mazāki nekā obligāto iemaksu objekts mēnesim).

17.piemērs

Personai ir pašnodarbinātā statuss visu kalendāra gadu.

Mēnesis

Ienākumi mēnesī (euro) pēc saimnieciskās

darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites

žurnāla datiem

Saimnieciskās darbības ienākumi (euro), skaitot

no gada sākuma

Obligāto iemaksu objekta minimālais apmērā (euro), no

kura jāveic iemaksas

I 120 120 0II 100 220 0III 370 590 370IV 370 960 370V -10 950 0VI 600 1550 370VII 170 1720 0

12

VIII 840 2560 370IX 1890 4450 370X -100 4350 370XI 0 4350 370XII 80 4430 370

Tā kā septembrī pašnodarbinātā saimnieciskās darbības ienākumi, skaitot no gada sākuma, ir pārsnieguši obligāto iemaksu objekta gada minimālo apmēru, t.i., 4440 euro, obligātās iemaksas, vismaz no 370 euro, veic arī par oktobri, novembri un decembri, lai gan nevienā no šiem mēnešiem ienākumi nav sasnieguši obligāto iemaksu objektu – 370 euro.

18.piemērsPersona ir reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja

2016.gada 1.jūnijā. Mēnesis Ienākumi mēnesī (euro)

pēc saimnieciskās darbības ieņēmumu un

izdevumu uzskaites žurnāla datiem

Saimnieciskās darbības ienākumi (euro), skaitot no

gada sākuma

Obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs (euro), no

kura jāveic iemaksas

VI 600 600 370VII 600 1200 370VIII 430 1630 370IX 0 1630 0X 960 2590 370XI 0 2590 370XII 0 2590 370

Tā kā personai pašnodarbinātā statuss nav bijis visu kalendāra gadu, bet septiņus mēnešus, obligāto iemaksu objekta gada minimālais apmērs šajā gadījumā ir 2590 euro (370 euro x 7 mēneši). Tā kā oktobrī pašnodarbinātā saimnieciskās darbības ienākumi, skaitot no darbības sākuma, ir sasnieguši obligāto iemaksu objekta gada minimālo apmēru, obligātās iemaksas, vismaz no 370 euro, veic arī par novembri un decembri, lai gan nevienā no šiem mēnešiem ienākumi nav sasnieguši obligāto iemaksu objektu mēnesim, t.i., 370 euro.

31. Pašnodarbinātais no aprēķinātā obligāto iemaksu objekta apmēra atskaita proporcionālo daļu par pārejošas darbnespējas, kā arī grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām ir izsniegta darbnespējas lapa B.

19.piemērs Pašnodarbinātā persona 2016.gada aprīlī sakarā ar noslēgto

autoratlīdzības līgumu saņem ienākumu 380 euro. Tātad par aprīli veic obligātās iemaksas.

13

No 17. līdz 28.aprīlim (ieskaitot) minētajai personai ir izsniegta darbnespējas lapa B (12 dienas).

Lai šādā situācijā precīzi noteiktu pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru aprīlī (30 dienas), no mēneša minimālā objekta atskaita proporcionālo daļu par darbnespējas lapu B:

370 euro – 370 euro : 30 dienas x 12 dienas = 222 euroTātad obligāto iemaksu minimālais objekts aprīlī, no kā aprēķina un veic

obligātās iemaksas, ir 222 euro. Par aprīli veicamo iemaksu apmērs ir 67,89 euro (222 euro x 30,58 %).

20.piemērsPašnodarbinātā persona 2016.gada oktobrī saņem ienākumu 400 euro,

bet novembrī ienākumu nav. Minētajai personai ir izsniegta darbnespējas lapa B no 27.oktobra līdz

9.novembrim (ieskaitot), t.i., kopā 14 kalendāra dienas (oktobrī – 5 dienas, novembrī – 9 dienas).

Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru oktobrim nosaka šādi:

370 euro – 370 euro : 31 diena x 5 dienas = 310,32 euro. Tātad obligāto iemaksu minimālais objekts oktobrī, no kā aprēķina un

veic obligātās iemaksas, ir 310,32 euro. Par oktobri veicamo iemaksu apmērs ir 94,90 euro (310,32 x 30,58 %).

Ja pašnodarbinātā persona novembrī ienākumu negūst, obligāto iemaksu objekts arī neveidojas. Tādējādi nerodas iespēja obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru samazināt par proporcionālo daļu par pārejošu darbnespēju novembrī (9 dienām).

21.piemērsPašnodarbinātā persona – 2016.gada februārī saņem ienākumu

5000 euro. Tātad ir pārsniegts obligāto iemaksu objekta gada minimālais apmērs un obligātās iemaksas veic par katru mēnesi (vismaz no 370 euro) līdz gada beigām neatkarīgi no turpmākā ienākuma apmēra taksācijas gadā.

Ar šī paša gada 1.jūliju pašnodarbinātā persona dodas grūtniecības atvaļinājumā, par kuru ir izsniegta darbnespējas lapa B par 56 dienām (no 1.jūlija līdz 25.augustam (ieskaitot)). Sākot ar 26.augustu, minētajai personai turpinās dzemdību atvaļinājums, par kuru tiek izsniegta darbnespējas lapa B vēl uz 56 dienām (no 26.augusta līdz 20.oktobrim (ieskaitot)).

Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru šajā periodā nosaka šādi (pieņemot, ka pašnodarbinātā persona izvēlējusies obligātās iemaksas veikt no 370 euro):

- tā kā jūlijā, augustā un septembrī darbnespējas lapa B ir izsniegta par visu mēnesi, obligātās iemaksas var neveikt,

- oktobrī (31 kalendāra diena) obligāto iemaksu objekta noteikšanai piemēro proporciju:

14

370 euro – 370 euro : 31 diena x 20 dienas= 131,29 euro.Tātad oktobra obligāto iemaksu minimālais objekts, no kā veic iemaksas,

ir 131,29 euro, bet par novembri un decembri obligātās iemaksas veic vismaz no 370 euro.

32. Obligātās iemaksas ieskaita:

Saņēmējs Valsts kaseReģistrācijas numurs 90000050138Saņēmēja iestāde VALSTS KASEBIC kods TRELLV22Konta numurs LV37TREL1060000220000

6. Pašnodarbinātā ziņojuma iesniegšana

33. Pašnodarbinātais līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam, t.i., līdz 15.aprīlim, 15.jūlijam, 15.oktobrim un nākamā gada 15.janvārim, veic obligātās iemaksas un iesniedz VID ziņojumu “Ziņojums par pašnodarbinātā vai iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja – ārvalstnieka, vai ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja – ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pārskata ceturksnī” (turpmāk – pašnodarbinātā ziņojums) (Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 4.pielikumu).

34. Pašnodarbinātā ziņojumu iesniedz tikai par to pārskata ceturksni, par kuru veic obligātās iemaksas (arī tad, ja obligātās iemaksas veic par vienu vai diviem pārskata ceturkšņa mēnešiem).

35. Ja obligātās iemaksas par attiecīgo pārskata ceturksni neveic, pašnodarbinātā ziņojumu par šo ceturksni neiesniedz.

21.piemērsPašnodarbinātā ienākumi pēc saimnieciskās darbības ieņēmumu un

izdevumu žurnāla uzskaites datiem 2016.gada jūlijā ir 200 euro, augustā – 120 euro un septembrī – 189 euro. Tā kā nevienā no 2016.gada 3.ceturkšņa mēnešiem ienākumi nav sasnieguši 370 euro un iemaksas par šo ceturksni neveic, pašnodarbinātā ziņojumu par 2016.gada 3.ceturksni VID neiesniedz.

36. Ja pārskata mēnesī mainās pašnodarbinātā apdrošināšanas statuss, pašnodarbinātais ziņojumā norāda abus apdrošināšanas statusus.

37. Lai iesniegtu VID pašnodarbinātā ziņojumu par veiktajām sociālajām iemaksām, iesakām izmantot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu

15

(turpmāk – EDS), ja ziņojuma iesniedzējs – pašnodarbinātais – ir noslēdzis līgumu ar VID par EDS pakalpojumu izmantošanu.

EDS darba logā logrīkā “Sagatavot jaunu dokumentu” lietotājs izvēlas darbību “No veidlapas”.

Kad atveras jauna dokumenta ievades lapa, tajā izvēlas:- dokumentu grupu – “Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu

dokumenti”,- dokumentu – “Pašnodarbinātā ziņojums”.

Aizpildot ziņojumu, pievērsiet uzmanību apdrošinātās personas statusa izvēlei.

16

Kad dokuments ir pilnībā aizpildīts, to saglabā (iesakām ievades laikā arī saglabāt dokumentu, nospiežot spiedpogu “Saglabāt”) un pārbauda, nospiežot spiedpogu “Pārbaudīt un saglabāt”.

Ja dokumentā nav konstatētas kļūdas, pēc saglabāšanas tam dokumentu sarakstā būs statuss “Gatavs iesniegšanai” un to būs iespējams iesniegt, ailē “Darbības” izvēloties darbību “Iesniegt”.

17

Dokumenta iesniegšanas logā obligāti aizpilda dokumenta iesniegšanas veidu (Pirmreizējs dokuments/Precizējums). Lai iesniegtu dokumentu, lietotājs izvēlas darbību “Iesniegt”.

18

7. Saistošie normatīvie akti

1. Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.2. Ministru kabineta noteikumi:2.1. Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumi Nr.827

“Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”;

2.2. Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1478 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru”;

2.3. Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumi Nr.747 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2016.gadā”.

2.4. Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra noteikumi Nr.537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”.

19