Kohēzijas politika

ES kohēzijas politika 2014.– 2020. gadamEiropas Komisijas priekšlikumi

│ 2

Prezentācijas struktūra

1. Ko ietekmē ES kohēzijas politika?

2. Kāpēc Komisija piedāvā izmaiņas 2014.–2020. gada politikā?

3. Kādas ir galvenās izmaiņas?

4. Kā finansējums tiks sadalīts?

5. Kad izmaiņas stāsies spēkā?

6. Kur atrodama papildinformācija?

Kohēzijas politika

1. Ko ietekmē ES kohēzijas politika?

│ 4

ES kohēzijas politikas investīcijas saņem...

transports

atjaunojamieenergoresursi

Pētniecībaun inovācijas

apmācība

starpreģionālāsadarbība

Energo-efektivitāte

Atbalsts maziem un vidējiem

uzņēmumiem

│ 5

ES kohēzijas politikas rezultāti(2000.–2006. gada rādītāji)

Izbūvēts vai uzlabots dzelzceļš 8400 km garumā

Izbūvēti vai uzlaboti ceļi 5100 km garumā

Par 20 miljoniem vairāk cilvēku var piekļūt tīram dzeramajamūdenim

10 miljoni cilvēku tiek apmācīti katru gadu

Izveidots vairāk nekā 1 miljons darbavietu

Jaunajās dalībvalstīs IKP uz vienu iedzīvotāju ir pieaudzis par 5 %

│ 6

Tomēr atšķirības starpreģioniem saglabājas

Vidēji2006 - 2007 - 2008► Šo atšķirību likvidēšana

joprojām ir nozīmīgs uzdevums

IKP uz vienu iedz.*

*indekss ES27=100

< 50 75-90 100-125

50-75 90-100 < 125

© Administratīvo robežu asociācija EuroGeographics

Kanãriju salas

Gviãna

Reinjona

Gvadelupa/Martinika

Madeira

Azors salas

Malta

Kohēzijas politika

2. Kāpēc Komisija piedāvā izmaiņas 2014.–2020. gada politikā?

│ 8

Mērķi

Izpildīt Eiropas 2020. g. stratēģijas mērķus:

panākt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi

Koncentrēties uz rezultātiem

Maksimāli palielināt ES finansējuma ietekmi

│ 9

ES budžeta projekts 2014.–2020. gadam

“Ambiciozi, taču reālistiski” 2011. gada jūnija Komisijas priekšlikumi2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmai

Kohēzijas politika

33 % (336 miljardi eiro)

Eiropas infrastruktūrassavienošanas instruments

4 % (40 miljardi eiro)

Citas politikas

(lauksaimniecība, izpēte, ārlietas u.c.)

63 % (649 miljardi eiro)

Kohēzijas politika

3. Kādas ir galvenās izmaiņas?

│ 11

Efektivitātes un veikuma stiprināšana

Koncentrēšanās uz rezultātiem• Vispārīgi un konkrētai programmai raksturīgi rādītāji, atskaites,

uzraudzība un vērtēšana

Visu programmu izpildes kritēriji• Skaidri noteikti un pārbaudāmi atskaites punkti un mērķi

Izpildes rezerve• 5 % no valsts piešķīruma (pēc dalībvalsts, fonda un reģiona kategorijas)

Ex-ante nosacījumi• Jābūt izveidotiem nosacījumiem, lai investīcijas būtu lietderīgas

Makroekonomiskie nosacījumi• Saskaņotība ar jauno ekonomisko pārvaldību

│ 12

Saskaņotāka pieejamo ES līdzekļu izmantošana

• Visaptveroša investīciju stratēģija: saskaņota ar Eiropas 2020. gada mērķiem

• Saskaņotība ar valsts reformu programmām• Koordinācija: kohēzijas politika, lauku attīstība, jūrniecības un

zivsaimniecības fondi• Mērķi un rādītāji, pēc kuriem novērtēt virzību uz Eiropas 2020. gada

mērķu sasniegšanu• Efektivitāte: izpildes kritēriju ieviešana• Lietderība: administratīvās kapacitātes stiprināšana, birokrātijas

mazināšana

Darbības programmas

PartnerībasLīgums

Vienota stratēģiskā shēma

│ 13

Tematisko mērķu saraksts

• Pētniecība un inovācijas• Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)• Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēja • Virzība uz ekonomiku, kam ir zems CO2 emisijas līmenis• Pielāgošanās klimata pārmaiņām un risku novēršana un pārvaldība• Vides aizsardzība un resursu efektīva izmantošana• Ilgtspējīgs transports un vājo vietu likvidēšana svarīgākajās tīkla

infrastruktūrās• Nodarbinātība un darbaspēka mobilitātes atbalstīšana• Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana• Izglītība, prasmes un mūžizglītība• Institucionālās kapacitātes veidošana un efektīva valsts pārvalde

│ 14

Mazāk attīstīti reģioniVairāk attīstīti unpārejas reģioni

60% 20%

6%

44%

Resursu koncentrēšana maksimālam ieguvumam

Elastīga pieeja — dažādiem reģioniem ir dažādas vajadzībasĪpaši pasākumi bijušajiem konverģences reģioniem

Pētniecība un inovācijasEnergoefektivitāte un atjaunojamā enerģija MVU konkurētspēja

ERAF ieguldījumu koncentrēšana

│ 15

Eiropas Sociālais fonds (ESF)

25%22%

ESF daļa kohēzijas politikas budžetā

2014-20202007-2013

Kopējā struktūrfondu atbalstā (ERAF un ESF) ESF daļa ir šāda:

• 25 % mazāk attīstītajos reģionos

• 40 % pārejas reģionos

• 52 % vairāk attīstītajos reģionos

│ 16

Eiropas Sociālais fonds (ESF)

Pilnībā pieskaņots Eiropas 2020. gada stratēģijai• Nodarbinātības veicināšana un darbaspēka mobilitātes atbalstīšana• Investīcijas izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā• Sociālās iekļaušanas veicināšana un nabadzības apkarošana • Institucionālās kapacitātes un efektīvas valsts pārvaldes stiprināšana

Paplašināta sociālā dimensija• 20 % no ESF piešķirtajiem līdzekļiem — sociālajai iekļaušanai• Lielāka uzmanība jauniešu bezdarba apkarošanai• Integrēta pieeja un konkrēts atbalsts dzimumu vienlīdzībai

un nediskriminēšanai

│ 17

Kohēzijas fonds

Atbalsta dalībvalstis, kuru NKI uz vienu iedz. < 90 % no ES27 vidējā

Investīcijas vidē• Pielāgošanās klimata pārmaiņām un risku novēršana• Ūdenssaimniecības un atkritumu joma• Bioloģiskā daudzveidība ieskaitot zaļo infrastruktūru izmantošanu• Pilsētvide

• Ekonomika ar zemu CO2 emisijas līmeni

Investīcijas transportā• Eiropas transporta tīkli (TEN-T)

• Transporta sistēmas un pilsētas transports ar zemu CO2 emisijas līmeni

│ 18

Vienkāršošana

Vienoti noteikumi — līdzekļi no vienotā stratēģiskā satvara• Kohēzijas politika, lauku attīstība un jūrniecības un zivsaimniecības

politika

Iespēja veidot programmas no vairākiem fondiem• ERAF, ESF un Kohēzijas fonds

Optimizēta izpildes sistēma• Harmonizēti atbilstības un termiņu noteikumi • Plašāka vienkāršotu izmaksu izmantošana• Maksājumu sasaiste ar rezultātiem• e-kohēzija: “vienas pieturas aģentūra” saņēmējiem• Proporcionāla pieeja vadībai

│ 19

Teritoriālās kohēzijas palielināšana

Uzmanība pievērsta pilsētu ilgtspējīgai attīstībai• Vismaz 5 % no ERAF resursiem

Pilsētvides attīstības platformas izveide• Sakaru veidošana starp pilsētām un informācijas apmaiņa par

pilsētvides politiku

Inovatīvi pasākumi, kas vērsti uz pilsētu ilgtspējīgu attīstību• Noteikta 0,2 % robeža no ikgadējā finansējuma

Apgabali ar specifiskām dabas un demogrāfiskajām īpašībām• Papildu piešķīrumi tālākiem un reti apdzīvotiem reģioniem

│ 20

Uz investīcijām vērsta politika

Inovatīvu finanšu instrumentu sekmēšana• Darbības jomas paplašināšana visās investīciju sfērās• Skaidrāks tiesiskais regulējums• 10 % bonuss par inovatīviem finanšu instrumentiem un sabiedrības

virzītu attīstību• Iespēju virkne, kas programmu vadītājiem ļauj rīkoties elastīgi

Maksimālā līdzfinansējuma līmenis• 75-85 % mazāk attīstītajos un tālākajos reģionos• 60 % pārejas reģionos • 50 % vairāk attīstītajos reģionos

│ 21

Pārvaldība un vadība

Finanšu vadība

• Jauna gadskārtējā pārskatu sistēma

• Gadskārtējā vadības deklarācija

• Komisijas veikta gadskārtējā kontu izlīdzināšana

Pārvaldības un vadības sistēmas

• Valsts akreditācija (lielāka dalībvalstu atbildība)

• Pārvaldes iestādes var būt arī kā sertificējošās iestādes

• Komisija akreditāciju par pārskatīt (ņemot vērā risku un esošos sasniegumus)

Labāka proporcionalitāte

• Atvieglojumi mazāka apjoma programmām

• Atvieglojumi sistēmām, kas ilgstoši uzrāda labus rezultātus

• Komisijas veiktu revīziju biežuma ierobežojumi atsevišķām darbībām

Kohēzijas politika

4. Kā finansējums tiks sadalīts?

│ 24

Taisnīga sistēma visiem ES reģioniem (atbilstības simulācija)

3 reģionukategorijas

< 75 % no ES vidējāIKP uz vienu iedz.*

*indekss ES27=100

75-90 % > 90 %

Mazāk attīstīti reģioni

Pārejas reģioni

Vairāk attīstīti reģioni

© Administratīvo robežu asociācija EuroGeographics

Kanãriju salas

Gviãna

Reinjona

Gvadelupa/Martinika

Madeira

Azors salas

Malta

│ 25

Kā finansējums tiks sadalīts?

68,7%

11,6%

15,8%

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

119,2

72,4

307.1

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

500

Budžeta piešķīrums (%)

Iekļautie iedzīvotāji(milj.)

Mazāk attīstīti reģioni/MS Pārejas reģioni Vairāk attīstīti reģioni

Kohēzijas fonds¹ 68.7

Mazāk attīstīti reģioni 162.6

Pārejas reģioni 38.9

Vairāk attīstīti reģioni 53.1

Eiropas teritoriālā sadarbība

11.7

Tālākie reģioni un retāk apdzīvoti apgabali

0.9

KOPĀ 336.0

¹ 10 miljardu eiro no Kohēzijas fonda tiks piešķirti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam

Kohēzijas politika

5. Kad šīs izmaiņas stāsies spēkā?

│ 27

Termiņi

2014Nov.2010

2012 – 2013Marts2012

Okt.2011

Jūn.2011

Marts2010

5.atskaite parekonomisko,

sociālo unteritoriālo

kohēziju un sabiedrisko apspriešanu

Vienošanās par DFS un jauna

tiesību aktu kopuma

pieņemšana

Stāšanāsspēkā un

programmupieņemšana

Vienotaisstratēģiskais

satvars

Priekšlikumi par kohēzijas

politiku2014-2020

Komisijaspriekšlikums par

Daudzgadufinanšu shēmu

(DFS)

Eiropas 2020. gada

stratēģijaspieņemšana

│ 28

Kur atrodama papildinformācija?

Follow@EU_Regional tīkla Twitter

www.ec.europa.eu/inforegio