Pļavu biotopu bezmugurkaulnieku daudzveidība

un apsaimniekošanaVoldemārs Spuņģis

Latvijas Entomoloģijas biedrība

Plāns

• Ievads • Abiotiskie faktori• Biotiskie faktori• Antropogēnie faktori• Sugu daudzveidība• Aizsargājamās sugas• Biotopu un sugu

apsaimniekošana

Bezmugurkaulnieki• Ievērojami pārsniedz visu citu dzīvo organismu

daudzveidību!

• Sugas aizņemtā platība (niša) var būt niecīga, pat daži m2!

• Vairums sugu ir atkarīgas no mikro- mikro-mikro- klimata! Poikilotermi dzīvnieki.

• Dažādās pļavās var būt krasi atšķirīgas bezmugurkaulnieku sabiedrības

Bezmugurkaulnieki

Dzeltenie – ir dati

Abiotiskie faktori - mikroklimats

• Augsta insolācija• Vējš, aizvējš• Augsnes mehāniskais sastāvs, struktūra, ūdens

ietilpība, ķīmiskais sastāvs (Ca2+, pH u.c.) gliemežiem, lielajam mārsilu zilenītim

• Mezo- un mikroreljefa ietekme

Lakstaugu stāva bezmugurkaulnieki

Siseņu sugu sadalījums nogāzē (Kirby 2001)

Myrmeleotettix maculatus

Chortippus parellelus

Gomphocerus rufus

Stenobothrus lineatus

Biotiskie faktori

• Lakstaugu sugu un augšanas formu daudzveidība

• Zālaugu stāva daudzstāvainība• Mikrobiotopu strukturālā daudzveidība –

dažādas sukcesijas stadijas (no kailas augsnes līdz krūmāju puduriem)

• Ekotoni (pļava-mežs, pļava-ūdens) saistība ar citu biotopu aiszargājamām sugām

Biotiskie faktoriCentaurea jacea

Tinējs

Raibspārne

Sīksmeceris

Lapgrauzis

Biotiskie faktori

“Garšīgie” augi – tauriņzieži, rožu dzimta, kurvzieži, graudzāles, u.c. vairāk oligo- un polifāgu

“Negaršīgie” augi – dažādas vietējās (sporaugi, zirgskābenes, kurpītes u.c.) un introducētās sugas, vairāk monofāgu

Lakstaugu stāva bezmugurkaulnieki

Kukaiņu īpatņu skaits dažādos pļavu tipos (entomoloģiskais tīkliņš, Randu pļavas)

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

sausa pļava mezofīta

pļava

mezofīta

pļava

slapja pļavs niedru audze

Lakstaugu stāva bezmugurkaulnieki

Kukaiņu sugu skaits dažādos pļavu tipos (entomoloģiskais tīkliņš, Randu pļavas)

0

5

10

15

20

25

30

35

40

sausa pļava mezofīta pļava mezofīta pļava slapja pļavs niedru audze

Sugu daudzveidība

6120* Smiltāju zālājiŠo pļavu apdzīvo 2000 sugas

Antropogēnie faktori• Ganīšana• Pļaušana • Dedzināšana• Pamešana• Apmežošana• Noblietēšana • Apbūve • Grāvji • Mauriņa pļaušana• Meliorācija• ...

Ganīšana

Dažādi dzīvnieki atšķirīgi izmaina veģetācijas struktūru (Kirby 2001)

Zirgi

Aitas

Govis

Ganīšana

Dažādu dzīvnieku “piemērotība” • Aitas– “labas” smilšainās augsnēs• Govis – “labas” mitrākās augsnēs, pļavu mozaīkā.

Rada lielākus traucējumus • Kazas – “labas” pamestajās pļavās, krūmājos• Zirgi – “slikti”, rada krasi izteiktu veģetācijas dalījumu

– augstais-zemais, ēdamais-neēdamais• Iespējamas sugu kombinācijas, atkarībā no zālāja tipa

Intensīva ganīšana

Intensīva ganīšana :• tipiskie pļavu bezmugurkaulnieki – fitofāgi samazinās• apputeksnētāju sugu daudzveidība samazinās• epigeisko bezmugurkaulnieki skaits palielinās• koprofāgu un saprofāgu daudzveidība palielinās• pļavas raksturīgās faunas degradācija, izmainīta

kopējā sugu daudzveidība, ubikvistu uzplaukums

Mazintensīva (tradicionāla = ±smaga un ±viegla): • stabilizējoši (pozitīvi) ietekmē bezmugurkaulnieku

faunu

Intensīva ganīšanaGanīšanaRandu pļavas

2006.g. Izmaina

veģetācijas struktūru, vidēji labs piemērs,

1 gads

Žogs

Aizaudzis

Noganīts

Intensīva ganīšana

Vītiņu pļavas

2005. g. 2014.g.

Intensīva ganīšana

Vītiņu pļavas 2014. g.

Brūnvālīšu zilenītis 3:1

Intensīva ganīšanaGanīšanaEngures

pļavas 2014.g.

Izmaina veģetācijas struktūru, slikts piemērs

Žogs

Pļauts Pārganīts

Pļaušana

Pļaušana:• biomasas aizvākšana, neaizvācot - kūlaSekas: - fitofāgiem samazinās barības resursi (emigrē)- apputeksnētāji u.c. emigrē- mazāka sugu daudzveidība, augstāka dominance- labvēlīgāk sugām, kuru dzīves cikla kritiskie periodi

(olas, kāpuri) nav piesaistīti pļaujas laikam

Pļaušana

Pastorāla ainava

Dedzināšana

Dedzināšana • Kopumā negatīva, bet ...pamestās pļavās var dot pozitīvu efektu, ja...dedzina mozaīkveidā atjaunojot zālāju biotopu

Pļavu aizaugšana

Pļavu aizaugšana (krūmi, niedres):• Sākumā labvēlīgs mikroklimats • Kopējā sugu daudzveidība sākumā pieaug• Ilgākā laikā raksturīgās pļavas fauna

pakāpeniski nomainās, augsnes fauna konservatīva.

Bezmugurkaulnieki – indikatori

Metodika Lauku attīstības plāna Agrovides apakšpasākumu izvērtēšanai

Dienas tauriņi u.c.:- bioloģiski daudzveidīgu zālāju indikatori- buferjoslu kvalitātes indikators

Sliekas- bioloģiskās saimniecības augsnes kvalitātes indikatori

Bezmugurkaulnieki – indikatori

Ierosinātie BVZ indikatori, 2006. gads

Sausi Vidēji mitri Mitri Mežmalu Slaidais pumpurgliemezis Vertigo angustior

+

Formica ģints un Lasius ģints (dzeltenās) skudru ligzdas

+ + +

Zemesbišu kolonija ar vismaz 20 atsevišķām bišu alām

+ +

Vismaz 10 sugu kamenes + + + +Garlūpas racējlapsene Bembix rostrata

+

Vismaz 7 slieku sugas + +Meža sīksamtenis Coenonympha hero

+ +

Skabiosu pļavraibenis Euphydryas aurinia

+ + +

Zirgskābeņu zilenītis Lycaena dispar

+ +

Jebkura siseņu suga ar sarkaniem vai ziliem pakaļspārniem

+ + + +

Nozīmīgākās sugas

No pļavu biotopiem ir atkarīgas vismaz 40-50 aizsargājamas un retas bezmugurkaulnieku

sugas

+ mežu sugas, kas nāk pļavās baroties

Nozīmīgākās sugas

Biotopu un sugu direktīva un MK 2004

Vertigo angustior slaidais pumpurgliemezis II 1

Podisma pedestris īsspārnu sisenis 1Agrodiaetus damon esparsetu zilenītis 1Carcharodus flocciferus sārmeņu resngalvītis 1Euphydryas aurinia skabiosu pļavraibenis II 1Hamearis lucina gaiļbiksīšu sīkraibenis 1Heliophobus kitti tragantzirņu pūcīte 1Hypodryas maturna ošu pļavraibenis II,

IV1

Lycaena dispar zirgskābeņu zilenītis II, IV

1

Maculinea arion lielais mārsilu zilenītis IV 1Maculinea teleius brūnvālīšu zilenītis II,

IV1

Parnassius mnemosyne cīrulīšu dižtauriņš IV 1Zygaena carniolica esparsetu raibspārnis 1Bembix rostrata garlūpas racējlapsene 1Bombus confusus lielacu kamene 1

Nozīmīgākās sugas

Slaidais pumpurgliemezis Vertigo angustior

Tipiskais biotops: kaļķainas mitras pļavas, upju palienes, zemie purvi

Apdraud: aizaugšana, meliorācija, dedzināšana ?

Apsaimniekošana: pļaušana, mazintensīva ganīšana, atkrūmošana

Nozīmīgākās sugas

Slaidā pumpurgliemeža izplatība Latvijā

Nozīmīgākās sugas

Slaidais pumpurgliemezis Diļļu pļavāsPopulācijas vidējais blīvums 58 īp./m2

Aprēķinātais populācijas lielums ir <103 820 000 īpatņu ??? (E.Dreijers)

Nozīmīgākās sugas

ParkšķisPsophus stridulus

Zilspārnu sisenis Sphingonotus caerulans

Īsspārnu sisenis

Podisma pedestris

Bieži izmantojamie indikatori

Nozīmīgākās sugas

Skabiozu pļavraibenis Euphydryas auriniaMonofāgs uz pļavas

vilkmēlesTipiskais biotops: slapjas

pļavas ar barības auguApdraud: aizaugšana,

meliorācijaApsaimniekošana: govju

ganīšana, atkrūmošana

6410 Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs

Nozīmīgākās sugasSkabiozu pļavraibenis – plaši izplatīta, bet lokāla

suga

Nozīmīgākās sugasOšu pļavraibenis Hypodryas maturnaKāpuri uz ošiem u.c.Biotops: pieaugušie mežmalu

suga!Apdraudošie faktori:

mežmalu un laucīšu aizaugšana

Apsaimniekošana: pļavu pļaušana no augusta, ganīšana, aizauguma tīrīšana

Nozīmīgākās sugas

Ošu pļavraibenis – plaši izplatīta, bet lokāla suga

Nozīmīgākās sugas

Zirgskābeņu zilenītis Lycaena disparOligofāgs uz zirgskābenēmBiotops: mitras pļavas,

ezermalas, upmalasApdraud: aizaugšana,

meliorācijaApsaimniekošana: vēla

pļaušana augustā, jebkāda ganīšana

Nozīmīgākās sugas

Zirgskābeņu zilenītis - ceļotājs

Nozīmīgākās sugasLielais mārsilu zilenītis Maculinea arion Monofāgs uz mārsila + skudrasBiotops: priežu mežu lauces,

virsāji, kāpas, smiltāju zālāji.Apdraud: aizaugšana ar priedi,

dedzināšana?Apsaimniekošana: apauguma

likvidēšana, mozaīkveida dedzināšana?, ganīšana

2015. Gada kukainis

Trīskāršas prasības – tauriņš+mārsils+skudra

Nozīmīgākās sugas

Lielais mārsilu zilenītis

Nozīmīgākās sugasBrūnvālīšu zilenītis Maculinea teleiusMonofāgs uz brūnvālītēm +

skudrasBiotops: mitras kaļķainas

pļavas ar barības auguApdraudošie faktori:

aizaugšanaApsaimniekošana: ļoti

mazintensīva ganīšana, vēlā pļaušana, apauguma novākšana, skrajmežos laucīšu veidošana

Trīskāršas prasības – tauriņš+brūnvālīte+skudra

Nozīmīgākās sugas

Brūnvālīšu zilenītis: Latvijā areāla eksklāvs

Nozīmīgākās sugas

Brūnvālīšu zilenītis: bagātākā atradne Vītiņu pļavas

6410 Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs

Nozīmīgākās sugas

Cīrulīšu dižtauriņšParnassius mnemosyneMonofāgs uz cīrulīšiemVeci lapkoku meži ar cīrulīšiem,

mežmalu suga!Apdraud: pļavu aizaugšanaApsaimniekošana: pļaušana jau

no jūnija vidus, visa veida ganīšana, atkrūmošana.

Nozīmīgākās sugas

Cīrulīšu dižtauriņš, vienīgais bezmugurkaulnieks ar labvēlīgu aizsardzības statusu Latvijā

Nozīmīgākās sugas

Cīrulīšu dižtauriņš, tipisks biotops – meža pļavas ekotons

Nozīmīgākās sugas

Meža sīksamtenis Coenonympha hero

Kāpuri graudzāles, imago pļavas

Meža suga!Apdraud: aizaugšanaApsaimniekošana:

pļaušana, ganīšana, apauguma likvidēšana

Nozīmīgākās sugas

Meža sīksamteņa tipisks biotops

1630* piejūras zālāji

Mērsraga pļavas. Maz aizsargājamo vai reto sugu.

5130 Kadiķu audzes zālājos un virsājos

Abavas senleja. Nav aizsargājamo sugu vai ieceļo baroties.

Sugu aizsardzības pasākumi

Pļaušana – ne retāk kā reizi piecos gados, joslveida, veidojot ekotonus, zāli savākt kaudzē

Ekstensīva ganīšana – pie ķēdes, pārvietojami aploki, ne ilgāk par 1-2 gadiem vienā vietā, tad 3-4 gadus neganīt, lopu blīvums <0,4-1,0 lopi/ha (govs=6 aitas).

Mikroklimata veidošana atjaunojot aizaugušas pļavas, koku-krūmu joslas

Aizaugušu pļavu atjaunojošā kontrolētā dedzināšana, izņēmuma gadījumos (agri pavasarī, mozaīkveidā)

Sugu aizsardzības pasākumi

Bezmugurkaulnieku sugu (ievērojot biotopa, citu sugu prasības) apsaimniekošanas metodes zālājos. Sugai un biotopam specifiska.

Adaptīva pieeja, metožu kombinēšana, maiņa

Labvēlīga apsaimniekošana

Apsaimniekošanas rotācija

Apsaimniekošana-mikroklimatam

Govs ķēdē

Labvēlīga apsaimniekošana

Diļļu pļavas 2005. gads. Kā apsaimniekot? Adaptīvā ganīšana

Elektriskais gans

Izvākt apaugumu

Veidot mikroklimatu

Vērtības/apsaimniekošanas indikatori(raksturīgās sugas)

Augu sugu atkarīgie

• Fitofāgi-monofāgi, piemēram, brūnvālīšu zilenītis• Nektarofāgi, piemēram, kamenes un tauriņi

Veģetācijas struktūras atkarīgie

• Veģetācijas augstums, piemēram, taisnspārņi• Atklātas augsnes esamība, piemēram, racējlapsenes

Funkcionālie

• Indeksi, piemēram, Šenona-Vīnera indekss