nekroze apsaldējums
TRANSCRIPT
Nekroze
Apsaldējums
Apsaldējums - congelatio -
ir audu bojājums, ko izraisa aukstas
temperatūras iedarbība. Tā ir
aukstuma trauma, kas izraisa vietēju
virspusēju vai dziļu audu bojājumu,
kas var būt neatgriezenisks.
Apsaldējuma rašanos veicina :
aukstums, mitrums un vējš, jo
ķermeņa siltuma zudums šādos
apstākļos ir intensīvāks
asinsrites traucējumi (pārsēji,
žņaugi, iekaisumi)
novājināts ķermeņa stāvoklis
ilgstošā aukstuma iedarbībā
samazināta situma produkcija
nepietiekamas barības rezultātā
Apsaldējums var rasties ne tikai
tad, kad ārējā vides t° ir zemāka
par 0°, bet arī +4°, +8° un pat
augstākā t°, it īpaši tad, ja aukstums
iedarbojas ilgstoši. Neatgriezeniskas
pārmaiņas rodas, kad audos
temperatūra pazeminās līdz 2º C.
Pret aukstuma ietekmi jutīgāki ir:
jaundzīvnieki
dzīvnieki ar lēnu asinsriti, asinsrites
traucējumiem
novājināti, slimi dzīvnieki
Skartie apgabali:
jebkura dzīvnieka perifērās ķermeņa daļas,
piemēram – ķepas, sēklinieki, pupi,
sekstes un pirksti gaiļiem un vistām,
astes, ausis, pēdvidus, koronārās saites
zirgiem u.c.
Apsaldējums ekstremitātāšu distālās
daļās:
agrīni un vieglākos gadījumos grūti
pamanāms
1-2 diennakšu laikā parādās nekroze,
ādas atdalīšanās
pēc dažām dienām atdalās nagi
parādās spilgti izteikta robeža starp
veselajiem un skartajiem audiem
ja apsaldējums saistīts ar asinsvadu
sašaurināšanos - āda kļūst kā cieta čaula
Apsaldējums ir saistīts ar ķermeņa
siltuma zudumu.
Siltuma atdošana notiek ar:
radiāciju (siltumstarojums)
konvekciju
kondukciju
iztvaikošanu
Apsaldējums = Hipotermijas rezultāts
Hipotermija ir stāvoklis, kad ir pazemināta
ķermeņa vai tā daļu temperatūra (↓24°C).
Tā rodas, kad organisms ilgstoši tiek
pakļauts zemai apkārtējās vides t°.
Hipotermija izpaužās:
1)Skarot visu ķermeni kopumā:
pazeminās ķermeņa serdes temperatūra
tiek traucēti homeostāzes mehānismi
var iestāties nāve bez redzamiem audu
bojājumiem
2)Skarot atsevišķas ķermeņa daļas:
tiek bojāti atsevišķi audi, šūnas
bojātajos audos šūnas iet bojā - sākas
nekroze
Šūnu un audu bojāšana notiek:
1. Tieši:
ūdens šūnas iekšienē un starpšūnu telpā
kristalizējas (sasalst)
veidojas augsta sāļu koncentrācija šūnā
ledus kristāli izraisa fizikālus šūnas
bojājumus
rezultātā veidojas neatgriezeniski šūnas
bojājumi
šūna iet bojā
2. Netieši:
tiek ietekmēta asinsrite
vazokonstrikcija aukstuma ietekmē
pieaug asinsvadu caurlaidība, kas izraisa
pietūkumu
perifēro nervu deģeneratīvas pārmaiņas
kapilāru bojājumi izraisa trombozi,
infarktus
išēmija, kas izraisa hipoksiju
koagulācijas nekroze
gangrēna
Distālās ekstremitātes vazokonstrikcija
Apsaldējumam raksturīgās audu pārmaiņas
novēro tikai pēc vairākām stundām
Tipiska apsaldējuma
pazīme – apsaldētās
ķermeņa daļas
ādas nekroze ar
smagu, izplūdušu,
hemorāģisku tūsku
Gangrēna • vērojama orgānos, kuri saskarās ar ārējo
vidi – ādā un audos zem tās, elpošanas,
gremošanas, un uroģenitālās sistēmas
orgānos
Izšķir 3 veida gangrēnas:
• Sauso gangrēnu
• Mitro gangrēnu
• Gāzu gangrēnu
Ausu apsaldējumi (sausā gangrēna)
Sekstes apsaldējums (sausā gangrēna)
Tesmeņa apsaldējums (sausā gangrēna)
Pēc audu bojājuma smaguma izšķir 4
apsaldējuma pakāpes:
– I pakāpes apsaldējums - āda pēc
sasildīšanas kļūst zilgana, dažkārt tā lobās
– II pakāpes apsaldējums - raksturīgi pūšļi,
kas pildīti ar dzeltenu šķidrumu
Abu pakāpju gadījumā ādas jutība saglabājas.
– III pakāpes apsaldējums -
raksturīga ādas un zemādas audu nekroze,
šķidrums pūšļos kļūst asiņains, veidojas
lēni dzīstošas brūces
– IV pakāpes apsaldējums - bojā iet dziļākie
audi - muskuļi, skrimšļi, locītavas, kauli
Pēc pārciesta apsaldējuma āda var kļūt plāna,
zilgansārta, viegli ievainojama. Var
sašaurināties asinsvadi, pēc vairākiem gadiem
izraisot locekļu perifērisko daļu atmiršanu.
Ārstēšana
1. Apsaldētā ķermeņa daļa lēni jāsasilda.
Ja apsaldētas ekstremitātes, tās
iegremdē remdenā vārītā ūdenī, tam
pakāpeniski pielej siltāku,
līdz ūdens temperatūra sasniedz 40°.
Asinsrites uzlabošanai apsaldēto
vietu ūdenī viegli masē. Ja apsaldēto
vietu nevar iegremdēt ūdenī, to masē ar
tīru, nomazgātu roku vai vati, kas
samērcēta 40-70° spirta šķīdumā.
2. Apsaldēto ķermeņa daļu pārsien un silti
nosedz.
Ja izveidojušies pūšļi, masēt nedrīkst. Arī
pārdurt vai pārgriezt pūšļus nedrīkst.
Nekādā gadījumā apsaldēto ķermeņa
daļu nedrīkst sildīt pie uguns vai kāda
karsta priekšmeta (jušanas traucējumu
dēļ var rasties apdegums).
Ārstēšana atkarībā no apsaldējuma
smaguma pakāpes - ambulatoriska vai
stacionāra.
Lieto līdzekļus, kas uzlabo asinsriti, vietēji
- aseptiskus pārsējus.
II, III un IV pakāpes apsaldējuma
gadījumā ievada specifisku serumu un
anatoksīnu pret stingumkrampjiem.
Ja ir IV pakāpes apsaldējums,
nepieciešama apsaldētās daļas
amputācija.
PALDIES PAR UZMANĪBU!