36. AL Jaunatnes dienu Rīcības komitejas priekšsēdeiLijai Andersonei

Mīļie jaunieši!Šodien Jūs svinat

36. Jaunatnes dienu sā-kumu. Lai tiktu līdz sā-kumam, ir jābūt daudz priekšdarbiem.

Lai tiktu līdz priekš-darbiem, ir jābūt pārliecībai un uzdrīk-stēšanai. Pārliecībai, ka tas ko darīs ir jādara, un uzdrīkstēšanās, ka to varēs izdarīt.

Kad pirms turpat kā simtspiecdes-mit gadiem mācītājs Juris Neikens no-domāja Dikļos rīkot vīru koru koncer-tu, vai viņš varēja iedomāties, ka no tiem izaugs varenie Latvijas Dziesmu svētki, kādus mēs tos pazīstam tagad?

Kad Jūsu vecvecāki, vai vecvecve-cāki iebrauca Austrālijā un 1951. gadā,

Dziesmu svētku pa-raugā, sarīkoja pir-mās Kultūras dienas, vai viņi varēja iedo-māties, ka nākamgad tās tiks rīkotas jau 58. reizi?

Un kad 1962. gadā Melburnas jauniete Ruta Priedkalne, būdama neapmierināta ar to, ka jau-nieši netiek pie teikšanas Kultūras die-nu rīkošanā, nodomāja, ka jauniešiem būtu pašiem jārīko savas Jaunatnes dienas, vai viņa un viņas līdzgaitnie-ki varēja iedomāties, ka šodien pēc 57 gadiem, tepat Melburnā, Jūs svinēsiet 36. Jaunatnes dienas?

Sveiciens Jaunatnes dienāmLatvijas Republikas kultūras ministrs

Lai kur mēs būtu, lai ko darītu, lai kādā valodā ikdienā runātu un domātu, pienāk laiks, kad mūsos ierunājas senču balss, kas skaidrā latviešu valodā saka – es esmu Latvija! Un šī balss kļūst spēcī-gāka, ja ikdienā to izkopjam – ar saziņu, pulcēšanos dziesmām, dejām, sarunām un jokiem. Esmu drošs, ka šajās Jaunat-nes dienās Austrālijā būs viss, lai latvis-kā vitalitāte sakuplotu un saziedētu, lai

mūsu tautas mantojums ievibrētu jau-najās sirdīs. Un ticiet man – attālumam un kilometriem nav nozīmēs: tā latvieša sirdi, kas māk dziesmu dzirdēt un danci vest, var dzirdēt arī pāri okeāniem un kontinentiem. Mēs Latvijā, kur šobrīd ir vismaz 30 grādus vēsāks, jūs jūtam un dzirdam! Radiet un rādiet!

Nauris PuntulisLatvijas Republikas kultūras ministrs

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 574 2020. gada 1. janvārī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ....1, 2, 3, 4, 5, 9, 10, 11, 15Latvijas ziņas ......................1, 8, 9, 10, 11, 15Latvieši pasaulē ............1, 2, 4, 5, 9, 12, 13Redakcijā .............................................................3Kultūras ministrs Nauris Puntulis ..........1LAAJ ................................................................. 1, 3PBLA ............................................................4, 6, 736.JD ............................................................ 1, 4, 5ALA .........................................................................5Eva Brennere .............................................5, 16Māra Branča skatījums ................................8Sanita Dāboliņa ..............................................8Pēteris Saulītis ...........................................9, 15Lasītāju vēstules ....................... 2, 10, 11, 15Daina Jefimova ..................................... 12, 13Astrīda ................................................................14Datumi ...............................................................16Sarīkojumi, ziņojumi...................................16Eiro kurss ...........................................................16

Turpinājums 3. lpp.

36. Jaunatnes dienu atklāšana 2019. gada 27. decembrī, Melburnā. Skat. rakstus nākamajos laikraksta „Latvietis“ numuros.

FOTO

Kal

vis Š

volm

anis

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 1. janvārī

Pirms dažām die-nām, mēs ar Birutu pie-dalījāmies Ziemassvētku tirdziņā Brisbānes Lat-viešu namā. Bija jauki redzēt tik daudz apmek-lētāju, it sevišķi bērnus, tik omulīgi baudot pus-

dienas un sagaidot Ziemassvētku vecīti.Cepuri nost rīkotājiem.Kad man atgādināja seno parašu

svētvakarā piedalīties dievkalpojumā un pēc tam doties uz mājām un baudīt ģimenes svinības, tad nāca atmiņā, cik tagad daudz ir mainījies, salīdzinot ar toreiz.

Agrāk vairums radu dzīvoja vienā pilsētā, bet tagad daudzi ir izkaisīti un ne tik vien par Austrāliju.

Pie mums Melburnā agrāk pastā-vēja trīs luterāņu un viena katoļu drau-dzes. Visas aktīvas ar saviem mācītā-jiem.

Svētvakarā gājām uz agro diev-kalpojumu, lai pēc tam dotos mājās uz svētku vakariņām.

Nāk prātā gadījums vienā gadā. Pēc dievkalpojumu es ar vecākiem

devāmies uz mājām. Turpretim mani abi brāļi – Jānis un Juris pa ceļam vēl gribēja paskatīties Sydney Myer Music Bowl, kur katru gadu notika Carols by Candlelight koncerts.

Pēc kāda laika Jānis ar Juri atnāca mājās drusciņ saburzīti. Izrādījās, ka tiem bija uzbrukuši boogies hulogāņu banda, domājot, ka labi tērpti zēni būs salds kumoss. Tomēr tie bija pārskatī-jušies ar latviešu spēkiem un drīzi aiz-bēguši prom. Šeit vēl ir jāpiemin, ka to-reiz ieroči – kā naži... etc. netika lietoti.

Vēl kas cits toreiz, salīdzinot ar tagad. Toreiz pirms svētkiem saņēmu daudz pastkartes ar apsveikumiem. Šoreiz pienāca septiņi: piecas no ra-diem, viena no nelaiķa biznesa drauga atraitnes, Vācijā un vēl viena no bizne-sa firmas šeit pat.

Saprotams, ka palieku vecs, zūd arī kontakti, jo ar tiem notiek tas pats.

Novēlu visiem lasītājiem piedzīvot skaistus Kristus piedzimšanas svēt-kus un veselīgu, panākumiem pilnu 2020. gadu.

Sirsnībā,Edis Lēmanis

pieaugušajiem tautiešiem un viņu bēr-niem tā ir neatņemama daļa no Zie-massvētkiem.

Zane Mellupe,no Šanhajas,

speciāli laikrakstam „Latvietis“

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) 98273753redakcija@laikraksts.comlatvietis@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Čekus rakstīt uz vārda:„Sterling Star Pty Ltd“.

Sludinājumu cena: $7 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star 2020.All rights reserved.

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Jau trīspadsmito gadu Ilma Siks-na ar dzīvesbiedru Endrjū un dēliem Jāni un Ingusu savā mājā pulcina Ķīnā dzīvojošo latviešu ģimenes. Kas tur notiks, tas jau ir zināms – Ziemassvēt-ku melodijām skanot, virtuvē rosīsies piparkūku cepēji. Vispirms jau Ilma pati tikusi galā ar grūtāko darbu – mīklas mīcīšanu, un ne vienam vien to uzdāvājusi. Virtuvē valda prieks acīm un smarža deguniem, bet rokām – no-pietns un precīzs darbiņš – piparkūku veidošana latviskās formās.

Ir par ko aizdomāties un ir ko sa-līdzināt; ķīnieši ziemas saulgriežus

sagaida ar pelmeņiem un savu senču pieminēšanu. Arī mēs pieminam sa-vus mīļos aizgājējus, viņu piedzīvo-to, pārrunājam ģimenē iecienītākās receptes un latviešu gardākos ziemas ēdienus. Pārspriežam arī gandrīz ne-ticamos pagriezienus latviešu tautas kultūrā un vēsturē. Arī mēs, Ķīnā dzīvojošie latvieši, esam latviešu tau-tas daļa. Tikai tagad mēs par to visu, salīdzinot ar mūsu totalitārisma lai-kos dzīvojušajiem vecākiem, varam runāt skaļi.

Esam pateicīgi Ilmas iedibinātajai tradīcijai un tās uzsākšanai; šejienes

Piparkūku diena Šanhajā SaulgriežosPulcējas Ķīnā dzīvojošas latviešu ģimenes

Lasītāja vēstuleAtmiņas

Piparkūku cepšana.

FOTO

Zan

e M

ellu

pe Ilma ar iepriekšējo Ziemassvētku pi-parkūku cepšanas fotogrāfijām.

FOTO

End

rjū

Vilk

inso

ns

Trešdien, 2020. gada 1. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

Toms Dārziņš 2019. gada decem-brī ieguva civilinženieru zinātņu ba-kalaura grādu ar uzslavu (Bachelor of Engineering (Honours – Class 1)) Jaundienvidvelsas Universitātē (Uni-versity of New South Wales), Kanberā. Toms sastāvēja Austrālijas bruņoto spēku Komandiera izlases program-mā (Chief of Defence Force Students Program). Toma pētniecības darbs, par ko aizstāvēja tēzi, apskatīja asfalta ceļu pastiprināšanas metodes, lietojot iestarpinātus ģeofiziskus līdzekļus, un kā pastiprinājumu mērīt un citādi kvantificēt.

Toms sāka studijas Jaundienvi-dvelsas Universitātē 2015. gadā, vien-laicīgi esot Austrālijas bruņoto spēku akadēmijā (Australian Defence Force Academy). Pagājušā gadā Toms beidza Austrālijas bruņoto spēku (Australi-an Defence Force) virsnieku kursu Karaliskajā Militārā koledžā Dantrūn (Royal Military College Duntroon); to beidzot, viņu iecēla par virsnieku – leitnanta pakāpē.

Bruņotajos spēkos Toms ir Aus-trālijas Karaliskajā inženieru divīzijā (Royal Australian Engineers). Toms jaunajā gadā pārceļas uz Holsvortī mi-litāro bāzi Sidnejā (Holsworthy Bar-racks), kur līdz gada vidum turpinās specializētas militāro inženieru apmā-cības, pirms saņems komandējumu.

Toms ir beidzis Melburnas Lat-viešu biedrības Daugavas skolu, Mel-burnas Latviešu vidusskolu un Annas Ziedares Vasaras vidusskolu. Viņš ir dejojis Melburnas tautas deju kopā Ritenītis. Viņš ir spēlējis lauka hokeju Dantrūnas un ADFA komandās Kan-berā, kā arī, kad dzīvoja Melburnā, Melburnas vidusskolas (Melbourne High School) un Noksa (Knox) hokeja kluba komandās.

Dāvids V. DārziņšLaikrakstam „Latvietis“

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Sācies jaunais gads.

Laiks gatavot Jaunā gada apņemšanos. Šo-gad es... Un tā katru gadu.

Ziemassvētku / Jau-nā gada laikā Latvijā ir piecas oficiālas brīvdienas – Ziemassvētku vakars, Pir-mie Ziemassvētki, Otrie Ziemassvētki, Vecgada diena, Jaungada diena. Tas dod daudz iespēju padomāt par to, kas ir paveikts aizgājušā gadā, un kas būt vei-cams nākamajā gadā. Austrālijā maz-liet mazāks oficiālo brīvdienu skaits, bet Ziemassvētku laiks parasti sakrīt ar gadskārtējiem atvaļinājumiem.

Jaunā gada apņemšanās visbie-žāk attiecas uz personiskiem jautāju-miem – vingrošu vairāk, iemācīšos kaut ko jaunu, pavadīšu vairāk laiku ar ģimeni un draugiem... Varbūt šogad vajadzētu tēmēt mazliet tālāk nekā mūsu pašu mūžu?

Pārdomu laikā Rīgā nevarēja neie-vērot, ka trūkst viena svarīga Ziemas-svētku sastāvdaļa – sniegs. Austrālijā toties nebija trūkums, bet pārpilnība – augstas temperatūras un meža uguns-grēki reti redzētā niknumā. Kaut gan ne viens, ne otrs apstāklis pats par sevi nepierāda klimata maiņa būtību, tomēr zinātniekiem ir skaidrs, ka klimata maiņa – pasaules sasilšana notiek, un ka cilvēces darbība ir zīmīgs faktors.

Cilvēkam var būt divas dažādas re-akcijas uz draudošām briesmām – izmi-sīgi cīnīties pretī ar visiem spēkiem, vai bezspēcīgi sastingt un gaidīt neizbēga-mo likteni. Klimata maiņas jautājumā, izrādās, ir vēl trešais variants – noliegt zinātniskos faktus, apsaukāt tos, kuri visskaļāk cenšas izplatīt zinātnieku aprēķinus, un uzskatīt visas draudošās briesmas kā sazvērnieku izgudrojumu.

Protams, aprēķini par nākotnes klimatu nav perfekti, un tie var kļū-dīties vienā virzienā vai otrā. Bet ten-dence ir pilnīgi skaidra.

Planēta pārdzīvos. Tā arī pārdzīvo-ja dinozauru bojāeju dabas katastrofas rezultātā. Bet būtu ļoti žēl, ja cilvēku civilizācija beigtos stulbuma dēļ.

Kāda būs jūsu Jaunā gada apņem-šanās?

GN

Laikraksta „Latvietis“ redakcija un valde vēl

visiem lasītājiem

Laimīgu Jauno gadu!

Leitnants Toms Pēteris DārziņšIeguvis civilinženiera zinātņu bakalaura grādu

Leitnants Toms Dārziņš.

FOTO

Dāv

ids D

ārzi

ņš

Esmu pārliecināts, ka atbilde uz vi-siem šiem jautājumiem ir – nē!

Viņi visi darīja un rīkoja, jo bija pārliecināti, ka tas, ko darīja tajā brīdi, bija vajadzīgs un ka tas ir jādara. Nā-kamie, kas tad nāca aiz viņiem, redzē-ja, ka visi šie pasākumi ir labi un vērtī-gi, un ķērās pie darba, lai tos atkārtotu un papildinātu.

Tiesa, kā Dziesmu svētkiem, tā Kultūras dienām un Jaunatnes dienām ir bijuši brīži, kad bija grūtības tos sa-rīkot, un daudzi šaubījās, vai ir vērts, vai ir iespējams, turpināt. Jaunatnes dienām šis brīdis bija, kad 1980. un 90. gados Austrālijas valdības nolē-ma, tūrisma labā, izretināt maija skolu brīvdienas, un vairs nebija neviena no-

gale, kad pavalstīs sakrita brīvdienas.Kad nolēma Kultūras dienas rīkot

tikai katru otro gadu, tad uzreiz kalen-dārā pavērās spraudziņa, un Jaunatnes dienas varēja atkal atdzimt visā savā agrākajā greznumā.

Jums, jauniešiem, ir spēja lietas saredzēt, kā tās varētu būt, un ja ir degsme un griba to īstenot, tad panā-kumi ir garantēti. Paldies visiem, kas jau ir darījuši, un veiksmi tiem, kas šajās dienās vēl darīs!

Novēlu visiem – gan rīkotājiem, gan dalībniekiem, gan skatītājiem jau-kas un priekiem pilnas 36. Jaunatnes dienas!

Jānis Čečiņš,Latviešu apvienības

Austrālijā un JaunzēlandēKultūras fonda priekšsēdis

2019. g. 27. decembrī

36.JD ... priekšsēdeiTurpinājums no 1. lpp.

PaziņojumsAr 2020. gadu Austrālijas pasts ir pacēlis izmaksas vēstuļu sūtīšanai; laikraksta iespiešanas izdevumi arī ir palielinājušies pēdējo 4 gadu laikā, kopš bijām mainījuši cenas. Līdz ar to mēs esam spiesti pacelt laikraksta abonēšanas cenas. Turpmāk tās būs: $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Sludinājumu cenas turpmāk būs $7 par 1 centimetra telpu vienā slejā (vienā numurā).

4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 1. janvārī

Pasaules Brīvo latviešu apvienī-ba sirsnīgi sveic visus latviešu jau-niešus Austrālijā jūsu lielajos svēt-kos – Latviešu jaunatnes dienās, kas Austrālijā notiek jau 36. reizi! Visi latviešu svētki ārpus Latvijas ir mūsu tautas vienotāji un pašapziņas stiprinātāji.

Paldies jums, latviešu jauniešiem

Austrālijā, ka savedat kopā latviešu jauniešus no tuvienes un tālienes un dodat iespēju ikvienam, kas to vēlas, neaizmirstami piedzīvot latviešu kul-tūru un latvietību visās tās izpausmēs. Jūs visi esat daļa no Latvijas un latvie-tības nākotnes!

Ar patiesu cieņu,– Pasaules brīvo latviešu apvienība

Man jāatzīstas, ka par to, ko lai jums novēlu, esmu domājusi jau kriet-nu laiku. Darbošanās latviešu sa-biedrībā Austrālijā ir patriotisma un neaizmirstamu emociju pilns mūsu latviskās identitātes un piederības ap-liecinājums. Lielāko daļu no jums es pazīstu jau visu jūsu mūžu. Tāpēc šo rakstot, jūtos bezgala lepna un saviļ-ņota. Lepna par to, ka tik bezgala tālu no mūsu Latvijas jau trešajā paaudzē esat jūs – latviešu jaunieši, kas esat gatavi brīvprātīgi un nesavtīgi strādāt latvietības labā! Paldies ik-vienam no jums par to, ka esat un darbojaties! Paldies, ka uzturat dzīvu mūsu latviešu valodu, dziesmu, deju un tik ļoti īpašās latviešu draudzības! Lai jums skaisti jūsu svētki!

Kristīne SaulītisPBLA priekšsēde

Sveicu visus 36. Jaunatnes dienās!Paldies, ka jūs esat sabraukuši

Melburnā. Bija izaicinājums kopā ar manu komiteju sastādīt programmu un tad jums to nogādāt. Es pati neva-ru sagaidīt redzēt visu, ko mūsu jau-nieši spēj darīt – no uzstāšanās līdz rīkošanai un būt kopā latviskā vidē.

Baudīsim šo nedēļu kopā – vai esat jaunietis, vai vecāks, kā arī visi, kas jūtas jaunieši sirdīs!

Lija Andersone,36. JD priekšsēde

27.12.2019.Melburnā

Red.: Uzruna bija latviešu un angļu valodā. Visas uzrunas tulkojumu publicēsim nākamā laikraksta „Latvietis“ numurā.

Melburnā aizvadītas 36. Jaunatnes dienas36. jaunatnes dienu priekšsēdes uzruna Atklāšanā

Lija Andersone 36. Jaunatnes dienu atklāšanā. FOTO

Lūk

sa E

lber

ts

PBLA priekšsēdes Kristīnes sveiciensMīļie jaunieši!

Kristīne Saulīte 36. Jaunatnes dienu atklāšanā. FOTO

Lūk

as E

lber

ts

PBLA sveiciens36. Jaunatnes dienām Melburnā

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem, apsveikumiem, paziņojumiem.

Cena $7 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $48.

Trešdien, 2020. gada 1. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp.

Melburnas Kausu iegūst uzvarētājs zirgu skriešanas sacīkstēs, kas notiek katru gadu no-vembra pirmajā otrdienā Melburnā, un ir publiska brīvdiena visā Viktorijas

pavalstī.Sacīkstēs piedalās zirgi un viņu

žokeji no visas pasaules, bieži ārzem-nieki ir vinnētāji. Tie ir lieli svētki, tur pulcējas reizēm pāri par 100 000 ap-meklētāju, tur arī notiek modes skates, īpaši cepuru sacensības. Tiek servēti ļoti labi ēdieni un dzērieni, var naudu paspēlēt vai vinnēt – kā laimējas!

Svarīgi ir arī laika apstākļi. Ja līst lietus, nav patīkami stāvēt ārā. Melburnā bija lietains laiks, bet tieši Melburnas kausa dienā laiks bija brī-nišķīgs – spīdēja saule un lietus nebija, pamatīgs lietus atgriezās divas dienas vēlāk.

Zirgu skriešanas sacīkstes notiek tikpat kā visu dienu, bet galvenais skrējiens, kur uzvarētājs iegūst Mel-burnas Kausu – brīnišķīgs ornaments, ko pasniedz zirga īpašniekam, notiek ap plkst. 15 pēcpusdienā.

Esam Austrālijā nodzīvojuši pie-tiekoši ilgi, lai ar prieku arī piedalītos mūsu mītnes zemes svētkos, un otr-dien, 5. novembrī, plkst. 13 Ciema lielajā zālē baudījām Melburnas Kausa sarīkojumu.

Sēdējām pie skaisti klātiem gal-diem, baudījām lauku pavardā gatavo-tas pusdienas, kā arī pīrāgus, maizītes, dažādas kūkas un tortes, dažādus dzē-rienus – tēju vai kafiju.

Gandrīz visām sievietēm bija ce-pure vai kāds cits rotājums uz galvas,

un bija tiešām jāpriecājas par lielo iz-domu.

Notika arī cepuru sacensības. Žū-rija – Daila Piksone un Ingrīda Bie-zaite novērtēja visas un izlēma, kuras bija godalgojamas īpašās kategorijās un ko valkāja:

Visredzamākā – Ieva Kaina, Vise-legantākā – Anna Švalbe, Visspožā-kā – Betija Plūme, Sportiskākā – Elvīra Latiša un Mister Don Žuan – Visval-dis Sniedze.

Tad notika fotografēšanās ar cepu-rēm, un vinnētāji saņēma balvas.

Ap plkst. 15 visi koncentrējās uz televizora ekrānu, kurā varēja vērot gatavošanos un pēc tam Melburnas Kausa skrējienu; tajā piedalījās 32 zir-gi. Ar aizturētu elpu vērojām zirgus, kas visi ļoti centās, un pašās beigās trīs zirgu galvas tikpat kā vienā reizē sasniedza mērķi; tiešām, jāsaka, ka at-šķirība bija par purna tiesu.

Vinnētājs bija Austrālijas zirgs ar vārdu VOW And Declare, kas tulkoju-mā no angļu valodas uz latviešu (ko at-radu vārdnīcā) nozīmē NOSOLĪTIES. Tad nu sanāk, ka tas, ko zirgs bija solī-jis, to arī izpildīja! Žokejs Kreigs Vil-jams (Craig Williams). Tad īsu brīdi

Melburnas Kausa diena Latviešu ciemāNotika arī cepuru sacensības

Amerikas Latviešu apvienības un Sveika, Latvija! vadības vārdā sirsnīgi sveicu jūs 36. Jaunatnes dienās!

Vairākus gadus jaunieši no Austrā-lijas ir bijuši aktīvi Amerikas Latviešu apvienības rīkoto izglītojošo ceļojumu Sveika, Latvija! dalībnieki. Vairāki no jums pirms ceļojuma jau bija apmek-

lējuši Latviju, daži – pat vairākas rei-zes. Bet esam pārliecināti, ka ceļojums kopā ar sava vecuma jauniešiem no Austrālijas, ASV un Kanādas Sveika, Latvija! grupā jums ir bijis īpašs pie-dzīvojums!

Mums – Sveika, Latvija! organi-zētājiem – ir prieks, ka bijusi iespēja iepazīties ar latviešu izcelsmes jau-niešiem no Austrālijas un ka viņos re-dzam patiesu lepnumu par savām sak-nēm un senču dzimteni, viņu prieku un gatavību sarunāties latviski, kopā dziedāt, dejot un draudzēties ar citiem pasaules latviešiem.

Esam priecīgi par ikvienu, kurš piedalījies mūsu Sveika, Latvija! pie-dzīvojumā, ir 36. Jaunatnes dienu da-lībnieks, un esam pateicīgi, ka savas latviešu saknes, kultūras mantojumu un dzimtas tradīcijas esat padarījuši par savu dzīves daļu.

Lai Jaunatnes dienas izvēršas par radošiem, iedvesmojošiem un vienojo-šiem svētkiem!

Marisa Gudrā,Amerikas Latviešu apvienības

izpilddirektore un „Sveika, Latvija!“ programmas vadītāja

Apsveikums 36. Jaunatnes dienāsDārgie Jaunatnes dienu vadītāji, organizētāji, un dalībnieki!

Melburnas Kausa diena Latviešu ciemā.

FOTO

Ingr

īda

Bie

zaite

No kreisās: Ieva Kaina, Elvīra Latiša, Anna Švalbe, Betija Plūme, Visvaldis Sniedze.

FOTO

Ingr

īda

Bie

zaite

Turpinājums 16. lpp.

6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 1. janvārī

Pasaules brīvo lat-viešu apvienība (PBLA) ir aizvadītajā gadā sek-mīgi darbojusies Latvijā caur tās pārstāvniecību Rīgā, iestājoties par ār-valstīs dzīvojošo latvie-šu interesēm, kā un arī

caur tās dalīborganizācijām pasaulē, nesot Latvijas vārdu pasaulē.

Kaut arī aizvadītā gada redzamā-kie notikumi apvienības darbā ir Pa-saules latviešu kultūras konference Cēsīs (PLKK), Pasaules latviešu eko-nomikas un inovāciju forums Valmie-rā (PLEIF) un gadskārtējā valdes sēde Rīgā, aktīva darbība ir notikusi visa gada garumā. PBLA ir bijušas tikšanās kā ar Valsts prezidentu, Latvijas valdī-bu, ministrijām un valsts iestādēm, tā arī ar atsevišķiem politiķiem, Saeimas deputātiem un arī ar nevalstiskajām organizācijām. Esam arī veiksmīgi koordinējuši Kultūras ministrijas at-balstītos iesāktos Latvijas simtgades un kultūras projektus visā pasaulē, ka arī uzturējuši diasporas latviešu skolu tīkla darbu roku rokā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Latviešu valo-das aģentūru.

Caur savām dalīborganizācijām un pārstāvniecību Latvijā PBLA ir darbo-jusies saskaņā ar tās pamatvērtībām – uzturēt latviešu organizēto sabiedrību ārpus Latvijas, veicināt kultūras sa-glabāšanu un jaunradi, kā arī koordi-nēt izglītības sistēmu ārvalstīs, gādāt par Latvijas valsts drošību, stiprināt ekonomiku un popularizēt Latvijas vārdu neskaitāmos pasākumos ārpus Latvijas.

2019. gads iesākās ar, nu jau par tradīciju ir kļuvušajām, PBLA vadības sadarbības un kontaktu uzturēšanas vizītēm pie Latvijas valdības pārstāv-jiem. Aizvadītajā gadā tas bija sevišķi aktuāls jautājums, jo bija jāuzsāk darbs ar jaunizveidoto Krišjāņa Kariņa val-dību un ministrijās jāpārrunā uzsāktā sadarbība jaunajā realitātē, kad bija sā-cis darboties Diasporas likums.

Ar šādu mērķi Rīgā no Vašing-tonas ieradās PBLA vicepriekšsēdis Pēteris Blumbergs, lai kopā ar valdes priekšsēdi Kristīni Saulīti, izpilddi-rektoru Raitu Eglīti un pārstāvniecības vadītāju Jāni Andersonu 2019. gada februāra izskaņā tiktos ar Ministru prezidentu un Latvijas valdības pār-stāvjiem. Nedēļas laikā PBLA vadība tikās ar Ministru prezidentu Krišjā-ni Kariņu, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Kultūras ministri Daci Melbārdi, Izglītības un zinātnes mi-nistri Ilgu Šuplinsku un Ekonomikas ministru Ralfu Nemiro un VARAM ministru Juri Pūci. Katrā no šīm tikša-nās reizēm tik pārrunāts PBLA darbs un diasporas potenciālais ieguldījums Latvijas valsts attīstībā un drošībā, meklētas jaunas sadarbības iespējas. Pēcāk notika arī tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, kuras rezultātā viena ALA (Amerikas Lat-viešu apvienība) programmas Pava-di vasaru Latvijā jauniete nostrādāja savu prakses laiku Latvijas Republi-kas Saeimā. Nākošgad tiek plānota vēl viena papildus prakses vieta – Ārlietu ministrijā.

Pasaules latviešu Kultūras konfe-renci septembra beigās PBLA rīkoja

kopā ar Kultūras ministriju un Cēsu pilsētas domi. Plānošanas un organi-zēšanas darbs iesākās jau agrā pava-sarī, un šī darba rezultātā divu dienu garumā dažādu kultūras un mākslu nozaru personības pārrunāja latvie-šiem aktuālo kultūrā kā Latvijā, tā ārvalstīs. Diskusijās tika skarti trīs tematiskie loki – latviskās identitātes nozīme kultūrā, dziesmu un deju pie-augošā nozīme latviskās kopības uztu-rēšanā ārpus Latvijas, kā arī kultūras un mūzikas jaunrade.

Konferences pirmā diena iesākās pārpildītās Pasaules latviešu mākslas centra telpās Cēsīs ar diskusiju par latviešu mākslas jaunradi, tās izdzīvo-šanu un iekļaušanos pasaules kultūras kopējā ainā. Diskusijai sekoja atklāša-nas koncerts, kurā Jāzepa Vītola Lat-vijas Mūzikas akadēmijas orķestris un koris un solo vijolniece Eva Bindere atskaņoja speciāli apgūtu Tālivalža Ķeniņa koncertu vijolei un simfonis-kajam orķestrim.

Koncerta otrajā daļā skanēja Al-frēda Kalniņa kantātes. Konferencē piedalījās bijusī kultūras ministre Dace Melbārde un esošais kultūras ministrs Nauris Puntulis, kā arī māks-linieki, komponisti, kultūras darbinie-ki un viedokļu līderi.

Atgriežoties Rīgā no Kultūras konferences, PBLA valde gatavojās gadskārtējai sēdei. Dienu pirms sēdes svinīgās atklāšanas valdes locekļus un darbiniekus uz sarunu Rīgas pilī ai-cināja Valsts prezidents Egils Levits. Tikšanās laikā viņš uzsvēra PBLA

PBLA aizvadījusi spraigu darba gaduAtskats uz 2019. gada galvenajiem notikumiem

PBLA valde Rīgas pils Ģērboņu zālē 2019. gada 1. oktobrī, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. No kreisās: Eiro-pas Latviešu apvienības (ELA) Izglītības nozares vadītājs Māris Pūlis, ELA pārstāve Justīne Krēsliņa, Amerikas Latvie-šu apvienības (ALA) pārstāvis Dzintars Dzilna, Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) pārstāvis Jānis Čečiņš, PBLA kasieris Jānis Grāmatiņš, ALA Informācijas nozares vadītāja Tatjana Žagare-Vītiņa, Latviešu Nacionālās Apvienības Kanadā (LNAK) prezidents Andris Ķesteris, PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte, ALA pārstāvis Mārtiņš Ander-sons, Valsts prezidents Egils Levits, PBLA izpilddirektors Raits Eglītis, PBLA vicepriekšsēdis un ALA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, PBLA Kultūras Fonda priekšsēdis Juris Ķeniņš (aizmugurē), Krievijas Latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova (priekšplānā), ALA „Sadarbība ar Latviju“ nozares vadītāja Kaija Petrovska, LAAJ priekšsēdis Jānis Grauds, LNAK Izglītības nozares vadītāja Elita Pētersone (priekšplānā), ALA Kultūras nozares vadītāja Līga Ejups (aizmugurē), ELA pārstāve Lelde Vikmane, PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons, ALA izpilddirektore Marisa Gudrā.

FOTO

Ilm

ārs Z

notiņ

š, V

alst

s pre

zide

nta

kanc

elej

a

Turpinājums 7. lpp.

Trešdien, 2020. gada 1. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp.

darba nozīmi Latvijas valsts vēsturē un neatkarības atjaunošanā, kā arī pār-runāja ar PBLA valdi vairākus diaspo-rai aktuālus jautājumus – Diasporas li-kuma iedzīvināšanu, diasporas preses izdevumu darbību un nākotni, kā arī PBLA lomu iedzīvotāju remigrācijas veicināšanā.

Valdes sēdes laikā tika pārrunāts PBLA dalīborganizāciju darbs mīt-ņu zemēs, un arī notika interesanta saruna ar ministriju administratīvās vadības pārstāvjiem par praktiskā dar-ba niansēm kultūrā, izglītībā un taut-saimniecībā.

21. novembrī un 22. novembrī Valmierā aizvadītais Pasaules latvie-šu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF) bija jau sestais pēc kārtas. To organizēja PBLA un Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Lat-vijas Republikas Ārlietu ministriju, biedrību Valmieras Attīstības aģen-tūra Amerikas Tirdzniecības palātu (AmCham), biedrību The Red Jacketsun biedrību Ar pasaules pieredzi Lat-vijā. Šajā latviešu uzņēmēju forumā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieku no 14 dažādām valstīm – no Latvijas, Brazīlijas, Kanādas, Vācijas, Horvā-tijas, Norvēģijas, Īrijas, Lielbritānijas, Austrālijas, ASV, Ķīnas, Singapūras, Zviedrijas un Taizemes. Forumam pa-ralēli turpat Valmierā norisinājās Izglī-tības un zinātnes ministrijas rīkotais Diasporas izglītotāju seminārs, kurā piedalījās arī ministre Ilga Šuplinska.

Forumā tika secināts, ka Latvijai ir ko piedāvāt ārzemju talantiem, kas primāri meklē drošību, mājokli un lab-vēlīgu vidi savam darbam un ģimenei. PLEIF dalībnieki runāja, ka šobrīd vērojams vispārējas valsts stratēģijas trūkums talantu piesaistei un ar talan-tu piesaisti jānodarbojas uzņēmējiem, saskaroties ar daudziem birokrātis-kiem šķēršļiem. Turklāt sabiedrībā ir izteikti jūtams iecietības trūkums, saskaroties ar profesionāļiem no citām

valstīm. Diskutējot par to, ko stāstīt darījumu partneriem ārzemēs par Lat-viju, forumā tika uzsvērts, ka jāstāsta par mūsu izcilajiem sasniegumiem, uzņēmumiem, indivīdiem un valsti kā tādu, tas palīdz izglītot, saprast, ka mums patiesi ir ar ko lepoties un mēs visi esam Latvijas vēstneši pa-saulē. Dienas noslēgumā uz kustības The Red Jackets biznesa izcilības bal-vas pasniegšanu Valmierā ieradās arī Valsts prezidents Egils Levits, tādējā-di izrādot atzinību par padarīto visiem foruma rīkotājiem, dalībniekiem un viesiem.

2019. gadā PBLA pārstāvji pēc iespējas centušies piedalīties dažādos sadarbības partneru un valsts iestā-žu rīkotajos pasākumos – Diasporas konsultatīvās padomes sēdēs, šīs pa-domes darba grupu sēdēs, Pasaules latviešu izglītotāju seminārā, LVA skolotāju semināros, Tieslietu minis-trijas un ASV vēstniecības rīkotajos semināros, kā arī Ārlietu ministrijas pieņemšanās. PBLA vadība tikusi ai-cināta uz Valsts svētku pieņemšanu Rīgas pilī un uz svinīgajiem pasāku-miem Rīgas Latviešu biedrībā un ci-tur.

Vēl viens veiksmīga panākuma piemērs ir pēc PBLA iniciatīvas sa-rīkotā Saeimas saliedētības komisijas sēde par Diasporas arhīviem. Daļēji

šī jautājuma uzrunāšanas rezultātā valsts piešķīra līdzekļus ārpus Lat-vijas arhīvu vajadzībām 51 000 EUR apmērā, sākot ar 2019. gadu. Atkārtoti tiek izcelta Minsteres arhīvu sakārto-šanas nepieciešamība. Ir aktivizēju-sies ASV latviešu grupa, izveidojot Amerikas latviešu vēsturiskā man-tojuma biedrību. Ir gandarījums, ka Saeima sākusi saprast nepieciešamība saskaņot visus pieejamos līdzekļus un izveidot plānu – stratēģiju, kā siste-mātiski apzināt un sakārtot arhīvu va-jadzības visās latviešu kopienās ārpus Latvijas.

Pārstāvniecības darbs ir tiešām daudzpusīgs. Aizvadītā gada laikā PBLA cieši sadarbojusies arī ar Ame-rican Latvian Chamber of Commerce (AmCham) un ar Michigan National Guard (MNG) pārstāvjiem Latvijā, uzņemti sakari ar jauno ASV vēstnie-ku Latvijā John Carwile un daudziem diplomātiskā korpusa pārstāvjiem. PBLA sadarbības partneru lokā ir arī organizācijas kā Ar pasaules pieredzi Latvijā, Latvijas Okupācijas muzejs, Vītolu fonds, Daugavas Vanagu apvie-nība, fonds Namejs un citi.

Vēlam visiem mūsu atbalstītājiem un draugiem veiksmīgu un darbīgu 2020. gadu!

Raits Eglītis,PBLA izpilddirektors

PBLA aizvadījusi...Turpinājums no 6. lpp.

Diasporas arhīvu saglabāšanai veltīta sēde Latvijas Republikas Saeimas Sa-biedrības saliedētības komisijā.

FOTO

Rai

ts E

glīti

s

Cena $35 (+$10 piegāde Austrālijā).

PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141redakcija@laikraksts.com

Čeki rakstāmi: „Sterling Star“Var maksāt ar pārskaitījumu uz:

Account Name: Sterling Star Pty Ltd BSB: 013445Account No.: 285628968

2020. GADA KALENDĀRS

ILZE ŠĒNBERGA NĀGELANoskaņasVārda dienu kalendārs ar

Latvijas Republikas svētku un atzīmējamām dienām

Katrs mēnesis ir uz divām A4 lapām

8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 1. janvārī

Ir cilvēki, kuri aiz sevis atstāj dziļas pēdas, neatlaidīgi, nenogursto-ši un sistemātiski veicot paša izraudzīto darbu. Tāds, manuprāt, ir fo-togrāfs un foto vēstur-nieks Pēteris Korsaks.

Atzīmējot savu dzimšanas dienu, pa-gājušā gada 15. decembrī viņš Jelga-vas Kultūras namā atklāja foto izstādi Personības manā dzīves ceļā.

Pasaulē viņš nāca vēl pirms pēdē-jā kara – 1937. gadā Rēzeknes apriņķa Maltas pagasta Viškeru ciemā. Par fo-tografēšanu viņš sāka interesēties kopš bērnības, taču noteiktākas aprises šī aizraušanās ieguva, kad 1972. gadā iestājās tolaik populārās tautas uni-versitātes žurnālistikas fakultātē, kas bāzējās Rīgas rajona kultūras nama paspārnē. Te viņš sastapa visiem labi zināmo fotogrāfu Gunāru Bildi. Tālāk viss aizritēja foto zīmē, lai kas arī bijis dzīvē jādara.

Paralēli fotografēšanai Pētera Kor-saka skats vērsās arīdzan pagātnē, kurā, kā izrādījās, ir daudz neizpētītā, aizmirstā, neievērotā, taču tik bezgala pievilcīgā, atklājot, cik ārkārtīgi daudz-veidīga Latvijas kultūrvēstures aina pa-veras. Lūk, saistībā ar Jelgavu foto vēs-turnieks izceļ 20. gs. 20. gados Jelgavā dibināto Jelgavas fotogrāfu biedrību, kuru kādu laiku vadīja Eduards Gaiķis, Jaunsvirlaukas muižas kalēja dēls, kurš izgāja tālu jo tālu pasaulē, pat Japānā ie-pazīts un godāts par izcilajiem darbiem.

Bez izstādēm un lekcijām par fotog-rāfijas attīstību Pēteris Korsaks ir arīd-zan rakstījis dažādiem izdevumiem. Jā-uzsver, ka izstādes autors tāpat ir viens no Latvijas fotogrāfijas muzeja dibinā-tājiem un pirmās ekspozīcijas autors. Pēc viņa iniciatīvas 1985. gadā iznāca pagaidām vienīgā Latvijas fotogrāfijas vēsturei veltītā grāmata Latvijas fo-tomāksla. Vēsture un mūsdienas. Par

savu ieguldījumu Pēteris Korsaks sa-ņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, Gaismas balvu un ir Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts. Nupat apgāds Ne-putns izdevis viņa grāmatu Latviešu fotogrāfi – kara liecinieki.

Runājot par izstādi Jelgavā, Pēte-ris Korsaks uzmanību koncentrējis uz ievērojamām personībām, ar kurām ticies savā garajā mūžā un kuras ir sa-vas pēdas atstājušas Latvijas kultūrā: Gunārs Birkerts, Vaira Vīķe-Freiber-ga, Boļeslava Martuževa, Lidija Doro-ņina-Lasmane un citas. Šie fotoportreti atklāj ne tikai fizisko līdzību, bet arī ie-lūkojas portreta personības raksturā un dvēselē. Te gribas atzīmēt, piemēram, gleznotāja Kurta Fridrihsona ģīmetni, kurā, ja vērīgāk ielūkojas, jaušams, cik garīgi trausla bijusi mākslinieka dvēse-le. Būdams Kultūras fonda pirmais sti-pendiāts, viņam bija vairākkārt iespēja apciemot tautiešus Amerikā, tā ticies ar avīzes Laiks izdevēju Helmāru Rudzīti. Viņš fiksējis arī dzejnieces Elzas Ķez-

beres tikšanos ar vīru pēc 50 gadiem Jelgavas pievārtē, kur viņš dzīvoja.

Solīdais vecums nav apturējis Pē-tera Korsaka sparu – ik reizes satiekot šo cilvēku, uzzini, kaut ko jaunu, allaž pabrīnies, cik viņš ir darbīgs.

Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“

Māra Branča skatījumsIelūkoties cilvēka dvēselē

Priekšplānā Kurta Fridrihsona portrets, aiz viņa Jānis Stradiņš.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Gunārs Birkerts.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Gan veicas, gan veicās ir darbības vārda veikties formas, kas lietojamas literārajā valo-dā, vienīgi jāzina, kad: viena – runājot par ta-gadni, otra – par pagātni.

Jautājums jāskata mazliet plašāk. Kļūdāmies ne tikai darbības vārda veikties tagadnes formu lietojumā, bieži tiek aizmirsta arī citu darbības vārdu formu veidošana. Savu valodu vieglāk revidēt tiem, kuri kopš skolas laikiem atceras pantiņu „-īt, -īties, -ināt, -ināties”: tieši ar šo ne-noteiksmes izskaņu esamību pamatojams garā ā lietojums darbības vārdu tagadnes formās.

Kā pārbaudīt?VEIKTIES: nevienas no četrām minētajām

izskaņām nav, tātad a – VEICAS.

DOTIES: minēto izskaņu nav, tātad a – DO-DAS.

SVEICINĀTIES: ir izskaņa -ināties, tātad ā – SVEICINĀMIES, SVEICINĀTIES, SVEICINĀS.

RADĪT: ir izskaņa -īt, tātad ā – RADĀM, RADĀT.

Sanita DāboliņaLaikrakstam „Latvietis“

#latviešuvaloda #dzimtāvaloda#raksti #rakstītprieks#komunikācijakākvalitātesinstruments#ceļāuztavugrāmatu#valodairkāupe

Valoda, valodiņa...Lai VEICAS vai lai VEICĀS?

Trešdien, 2020. gada 1. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp.

Sidnejas Latviešu teātris (SLT) pa-gājušajā gadā ar uzvedumu Kabarē de Rīga priecēja ne tikai skatītājus Austrā-lijā – Sidnejā, Melburnā un Adelaidē, bet arī sniedza izrādes vairākās Latvi-jas pilsētās. Pirms došanos uz Latviju Lauma Reinfelde savā rakstā laikrak-stam Latvietis Nr.546 SLT novēlēja: „...novēlam ansamblim laimīgu ceļu un veiksmīgu turneju Latvijā. Lai Latvija jūs mīl tikpat stipri, kā mīlam jūs mēs!“ (http://laikraksts.com/raksti/8826).

Inta Rodžersa (Rogers) savā recenzijā laikrakstam Latvietis Nr.547 SLT novēlēja: „Tagad ansamblis gatavojas drīzam ceļam uz plašu turneju Latvijā. Tas viņus ņems projām no pazīstamās skatuvju atmosfēras latviešu namos/zālēs un siltās saņemšanas no skatītājiem, kas izslāpuši pēc latviešu teātra. Būs nepierasti apstākļi, citāda atmosfēra, citādas publikas. [....] Vēlu jums vislabākās sekmes!“ (http://laikraksts.com/raksti/8855).

Par viesizrādēm Latvijā laikraksta lasītāji jau varēja lasīt Nr.549 Lanas Kazlauskienes rakstu (https://www.laikraksts.com/raksti/8884), kā arī Māra Branča rakstu laikraksta Nr.555 (http://www.laikraksts.com/raksti/8994).

Pēc atgriešanās Austrālijā uzrunā-ju Kabarē de Rīga aktierus: kā tad gāja Latvijā? Katram kāda no izrādēm, kāda no Latvijas pilsētām, kāds no Kultūras namiem, kur notika izrāde, kāda no publikām iespējams palikusi atmiņā ar kaut ko īpašu.

Savās atmiņās laikraksta Nr.559 dalījās Latvijas Nacionālā teātra ak-trise Indra Burkovska: http://www.laikraksts.com/raksti/9061

Šajā numurā publicējam ALT ak-tiera Pētera Saulīša atmiņu stāstīju-mu.

Ilze Nāgela* * *

„Paldies, ka jūs mums atvedāt latviešu valodu!“

Ar divpadsmit izrā-dēm Latvijā, lielākā daļa no kurām bija Latvijas re-ģionos, bija tā, ka dažreiz izrādes sanāca viena pēc otras, un dabūjām pār-nakšņot kaut kur vietēji pirms nākamās izrādes.

Tā arī mums sanāca kopā Limbažu un Ludzas izrādes – divas dienas pēc kārtas. Skatītāju ziņā šīs divas izrādes stipri atšķīrās viena no otras.

Mums jau vairākās vietās Latvijā lepojas, ka šī ir vislatviskākā pilsēta Latvijā! Katrs jau šo latviskumu mēra savā veidā, tā ka grūti spriest, kurai pilsētai īsti var piešķirt šo godu, bet jā-

saka, ka vairākas no pilsētām, kur mēs uzstājamies, jutās tiešām ļoti latvis-kas. Limbaži, būdami īstā Vidzemē, bija viena no šīm pilsētām.

Limbažos arī bija ļoti pretimnāko-ša un aktīva vietējā komanda, kas ļoti aktīvi mūs izreklamēja un mudināja vietējiem skatītājiem iedzīvoties mūsu sniegtajā izrādē. Līdz ar to izrādei tik-pat kā piepildījās 200vietīgais Kultū-ras centrs. Izrāde un noskaņojums bija labs, un aktieri un muzikanti noguru-ši, bet gandarīti vakara beigās devās uz kādu ainavisku Vidzemes lauku guļbūves atpūtas bāzi, kur pārnakšņo-jam. Ļoti Latviski!

Nākamajā rītā devāmies ar busiņu 250 km braucienā uz Ludzu, dziļā Lat-galē, netālu no Krievijas robežas.

Uzstāšanās Ludzā arī ir Tautas namā, un mūs sagaida vietējā organi-zētāja, kura ar manāmu slāvu akcentu mūs sveicina un ierāda telpas izrādei. Zālē kapacitāte ir 320 vietas, bet līdz šim laikam pārdotas... tikai 40 biļetes.

Skaņu operators arī tiek iepazīsti-nāts. Viņš nav īpaši runīgs, bet latviski ar mums prot sarunāties, kaut gan arī ar manāmu slāvu akcentu. Savā starpā šie abi sarunājas krieviski.

Kamēr pārējie Kabarē de Rīga da-lībnieki sāka mēģināt un iekārtoties, es, kā ierasts, gāju iegādāties dažus dzeramos rekvizītus, kas mums uz skatuves vajadzīgi. Maxima veikals atrodas tieši iepretim Tautas namam; tā, ka nekur tālu nebija jāiet.

Pa ceļam uz ielas dzirdēju apkārt skanot tikai slāvu valodu. Veikalā arī vienīgie latviešu vārdi, ko dzirdēju, bija no kādas 7 vai 8 gadus vecas mei-tenītes, kas saviem krieviski runājo-šiem vecākiem iemeta dažus latviešu vārdus pa starpām. (Nez vai, lai viņus nerrotu?)

Pie kases apkalpotāja man nosauca kopsummu krieviski. Kad jautāju viņai: Kā lūdzu?, viņa pat nemēģināja latviski pateikt summu, bet tikai pagrieza savu ekrānu uz manu pusi un rādīja ar pirkstu.

Gāju atpakaļ uz Tautas namu ar mazliet nošļuku-šu omu. No div-padsmit izrādēm Latvijā varēja jau sagaidīt, ka varbūt kāda no tām arī neizdosies, skatī-tāju apmeklējuma ziņā. Šī varētu būt tā izrāde. Ko mēs šeit meklējam? Arī ja sanāks skatītāju diezgan, vai viņi vispār sapratīs mūsu novecojošā

stila latviešu valodu?Nekas, jāuzstājas ir, uz skatuves ru-

nāsim skaidri un centīsimies uz labāko.Beigās arī uz izrādi sanāca ap

simts skatītāju. Kaut gan bija manāms, ka skatītāji ar smiekliem reaģēja no-teikti citās vietās ne tikai kā Austrā-lijā, bet pat arī kā citās vietās Latvijā, tomēr viņi iedzīvojās un pozitīvi bau-dīja mūsu sniegumu.

Kaut gan šī bija vismazāk apmek-lētākā no mūsu Latvijas izrādēm (es rēķinu, ka Kabarē de Rīga izrādes Lat-vijā noskatījās kopumā pāri par 2 500 skatītāju), varēja tomēr just, ka tiem, kuri bija ieradušies, tā izrāde ļoti gāja pie sirds.

Pēc izrādes mūsu vietējā organiza-tore uznāca uz skatuves mūs uzrunāt ar publisku apsveikumu (kā jau dau-dzās citās vietās arī mēdza darīt). Viņa pati bija sajūsmā un manāmi aizkusti-

„Kabare de Rīga“ LatvijāAtmiņu stāsti (2)

Turpinājums 15. lpp.

Pēteris Saulītis mēģinājumā LNKC Rīgā, 2019. g. 17. jūlijā.

FOTO

And

ris K

arik

s

„Cik soli par ābolu manu?“ Pēteris Saulītis un Sandra Birze izrādē Adelaidē 26. maijā.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 1. janvārī

Mīļie radi un draugi! Pagājuši jau gandrīz seši mēneši kopš Uldiņa pel-nus guldījām Gulbenes kapos un brāli Juri Ēr-mani – Burtnieku kapos.

Vēlreiz sirsnīgs paldies Jums visiem, kas šai laikā ar darbiem vai domām dalījās ar mani un manu ģimeni. Vēl tagad dzīvoju atmi-ņās par šīm ar maniem trim bērniem un trīs mazmeitām kopā pavadītajām trim nedēļām.

Pirmā nedēļā braucējas bijām tikai Nora ar Dainu, Maija ar Tianu un es. Tālis un Lia pievienojas pēdējā nedēļā Latvijā uz Uldiņa un brāļa Jura Ērma-ņa izvadīšanu.

Piecas diennaktis mēs pavadījām Helsinkos. Bija karsta, saulaina diena, un kamēr meitenes apstaigāja pilsētu, es iegāju pirtī, lai atvieglotu piepam-pušās potītes.

Nākamajā dienā ielidojām Rīgā, kur radi un draugi mūs mīļi lidlaukā sagaidīja ar bučām un ziediem. Brau-cot uz dzīvokli Brīvības ielā, iebrau-cām pie Sanitas un Edgara Kvaļiem Mārupē uz pēcpusdienas kafiju, pīrā-giem un ogām.

Vakarā biļetes uz sezonas pēdējo Skroderdienas Silmačos izrādi; mūsu mīļā Indra Burkovska tās bija uzdā-vinājusi. Mūsu sēdvietas bija ceturtā rindā, un tā man laimējās noķert Ulda Dumpja ozolu vainagu, un meite-nēm – Indras mestos jāņuzaļu pušķus. Paldies, paldies Indrai un Aigaram. Izrāde gara, bet kulturāli labi apgais-mota tautas sadzīve. Starpbrīdī teātra kafejnīcā pabijām ar Kvāļiem. Pēc te-ātra izrādes Nora un Maija tikās ar sa-viem Melburnas skolas biedriem Arni Grosu un Ēriku Cīruli, lai pakavētos vietējos naktslokālos.

Mēs apmetāmies Brīvības iela čet-ru istabu dzīvoklī, iepretim Vidzemes tirgum. Mums septiņiem cilvēkiem bija mazliet jāsaspiežas, bet mūsu va-jadzībām ļoti piemērots. Vieta centrāla ar labu satiksmi un tuvu Mārtiņa be-ķerejai. Dzīvoklī mūs gaidīja pāris kg smaržīgas Latvijas zemenes un divi saldie tomāti! Paldies Baibai!

Nākamajā dienā bija Zāļu tirgus Vecrīgā! Skaista, ļoti silta diena. Mei-tenes nopirka savus pirmos dzintarus un apstaigāja tirdziņus. Es uz pusstun-du iegāju Doma baznīcā, kur laimējas dzirdēt ērģeļu koncertu!

Vakariņas bija pie Egles ar no Austrālijas iebraukušajiem latviešiem. Kopā bijām 12... cik tā pasaulē gan maza!

Sigulda bija nākamā apskatāmā vieta. Tur mūs sagaidīja mana brālēna radi - Liepiņu ģimene. Par mums gā-dāja Margarita Liepiņa. Viņa mums parādīja Siguldu. Meitenes dabūja

nobraukt ar bobsleju un aizbraukt un izstaigāt Krievu bunkuru Līgatnē. Pie-vakarē Siguldā baudījām kafiju, pīrā-gus un smalkmaizītes Ievas un Egīla Kvāļu skaistajā dārza. Tur arī tikāmies ar siguldiešiem – Uldiņa brālēnu Vis-valdi un Ināru Zvejnieku.

23. jūnijā mēs devāmies uz Rais-kumu, lai līgotu ar mana brālēna Mod-ra Kleinberga radiem un viņa jauko ģimeni. Pa ceļam visas nopirkām vai-nagus. Mans skaistais rudzpuķīšu vai-nags ātri izira. Vēlāk Vita iedeva man savu no jāņuzālēm pīto, atkal skaists! Ieradāmies Jāņa un Ingas Dālma-ņu skaistajā guļbūves mājā Mārsiļos Raiskumā. Tur mastā plīvoja sarkan-baltsarkanais karogs. Skaista, saulaina diena. Jaunie apskata Cēsis.

Vakarā gājām līgot uz Ungurmui-žu, kur saimnieko Jāņa Dālmaņa brā-ļa ģimene ar vecākiem. Ungurmuižā bija ļoti skaista, tradicionāla līgoša-na... Tur mūs sagaidīja jaunā saim-niece Guna un ar vīru Didzi. Vecais saimnieks (arī Jānis) Ungurmuiža saimniekošanu ir atdevis jaunai paau-dzei. Kamēr jaunie saimniekoja, ve-cie sēdēja un priecājas. Galds bagātīgi klāts ar uzkodām un alu. No kaimiņu sētas dziedādami nāk vairāki radi un draugi. Notiek apdziedāšanās un de-jošana. Krēslai metoties, aizdedzināja lāpu gara staba galā. To veica ar bul-tas šaušanu, bet viegli arī tas negāja darītājam. Arī manas mazmeitas to izmēģināja, bet viņām neveicās. Mēs vēlu pēc pusnakts devāmies mājās, mūsu Jānis palika līdz rītam. Visas mūs uzņēma Ingas un Jāņa skaistajā, viesmīlīgajā mājā kalna galā pie Rais-kuma ezera. Gulējām gultās, uz dīvā-niem un matračos uz grīdas. Pēdējo reizi, kad pie viņiem apmetāmies, es no rīta redzēju mazu stirnu iznākot no blakus meža. Vai šoreiz man arī lai-

mēsies kaut ko tādu pieredzēt?Atpakaļ Rīgā; vēl paspējām pastai-

gāt pa Vecrīgu un ieiet Baltu Rotas vei-kalā. Tur mēs atstājām savu pirmo nau-diņu. Pēc tam vakariņas pie Neiburga.

Nākamajā dienā notika pēršanās. Gribēju, lai meitenes izbauda kārtīgu latviešu pirti ar pēršanos utt. Sanita un Edgars Kvāļi mūs aizveda uz Ērgļiem. Tur viņu draugam Mārim Puriņam pieder varena, liela pirts. Pirts gandrīz izmaksāja vairāk nekā pati māja. Pēc pēršanās bija jālec mājas dīķī, un tad dārzā vēl baudījām visādus gardumus. Par tādu pēršanos manējās tikai bija dzirdējušas no Noras jaunākās meitas Lūcijas, kura pirms pāris gadiem to baudīja savā ciemošanās laikā Latvijā. Vēlreiz paldies Edgaram un Mārim. Tas bija neaizmirstams piedzīvojums, jo pēršana nav nemaz tik viegls darbs. Mana radiniece Burtniekos – Rudī-te Kleinbergs pat ir izgājusi pēršanās kursus!!

Otrajā nedēļā ielidoja Tālis un Lia. Lia ir izcila trampolina lecēja un cerē-ja pārstāvēt Japānā Austrāliju pasaules trampolina sacensības šogad decem-brī. Tāpēc arī pāris reizes Latvijā aiz-gāja palēkāt.

27. jūlijā mūsu mīļie radiņi Dai-ga un Dairis Ozoliņi, alūksnieši, mūs septiņus iesēdināja autobusiņā un veda rādīt savu skaisto Alūks-ni. Bijām neizsakāmi priecīgi, ka šo mīļo radiņu pakalpojumu baudījām visu nedēļu. Pēc nedēļas negribējām šķirties, jo likās, ka viņi ir daļa no ģimenes. Daiga daudz palīdzēja ar Uldiņa pelnu novietošanu Gulbenē. Šie jaunie, enerģiskie cilvēki ir jau divas reizes ciemojušies Austrālijā un apmetušies mūsmājās, tad arī baudīja Austrālijas skaistumu.

Lasītājas vēstuleAtmiņas par Latvijas apciemojumu

Turpinājums 11. lpp.

Jāņos Raiskumā. Daina, Nora, Ilze, Maija un Tiana.

FOTO

no

Ilze

s Šte

rnas

per

sonī

gā a

rhīv

a

Trešdien, 2020. gada 1. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp.

Izbaudījām Alūksnē skaistu, sau-lainu dienu. Tur staigājām pāri jauna-jam ezera tiltam, kurā katru pusstundu atskan kāds klasiskās mūzikas gabals. Daži no mums uzkāpa jaunajā skatu tornī. No torņa paveras burvīgs skats Alūksnes apkārtnē. Pēc tam turpat, ezera malā pie Martas pusdienojām.

Pievakarē devāmies uz Gulbeni. Skaista ir Vecgulbenes muiža. Tur pa-vadījām divas diennaktis, un nākamajā dienā tur notika Uldiņa bēru mielasts. Uldiņa pelnu urnu guldīšanas rīts bija saulains, bet vēss (labi, jo tad nebija odu, knišļu). Svētbrīdi Gulbenes kap-ličā vadīja mācītājs Jānis Zvirgzdiņš un dziesmas pavadīja uz sintezatora. Tad visi pa skujotu taku dzērvju gā-jienā devāmies uz Uldiņa vectēva Jē-kaba Šterna ģimenes kapu vietu. Jau priekšlaikus Uldiņam sagatavotā kapa vieta bija noklāta ar egļu zariem. Ar mācītāja svētību Uldiņa pelni paliek dzimtenes smiltājā, Gulbenes Vecajos kapos. Vecgulbenes muižā mielastam rezervējām ap astoņdesmit sēdvietas. Dienām ejot, tas skaits lēnam pieauga, pat saimniece Ilga brīnījās par šādu notikumu. Sirsnīgie atvadu vārdi un dziesma no Lettonia filistriem Pētera Ločmala un Rodzģera Miķelsona man mūžīgi paliks atmiņā, jo korporācija Lettonia ir bijusi daļa no mūsu dzī-ves. Katrā ziņā izsaku visiem, visiem paldies par klātbūtni, labajiem vār-diem un skaistajiem ziediem. Manas mazmeitas man teica, ka viņas tagad saprot, kāpēc Opaps gribēja gulēt Lat-vijas smiltājā.

Nākamajā dienā, svētdienā, mums bija Likteņdārzā sarunāta tikšanās ar Viļa Vītola ģimeni. Pēc Likteņdārza apskates vakarā bijām ielūgti pie Vīto-lu ģimenes uz vakariņām. Kā jau visi zinat, Likteņdārzs bija Uldiņa iemīļotā vieta dzimtenē. 2011. gadā bijām pa-godināt būt klāt Martas un Viļa zelta kāzu svinībās viņu viesnīca Orinoko, Koknesē. Tai reizē arī kopīgi ar Vītolu ģimeni stādijām savu kociņu Likteņ-dārzā. Uldiņa un manas dārznieku spējas, ha ha... ir tik labas, ka egles vietā iestādījām priedi. Šogad vecāki

izmaksāja savai meitai Mārai Vi-tols-Hrgetic četru dienu lidojumu no Zagrebas, lai viņa atkal varētu tikties ar maniem bērniem. Māra jau pirms daudziem gadiem tikās ar maniem bērniem, un viņi kopīgi ap-skatīja Kanberu un Sidneju. Tad ciemošanās papil-dināja ar vairākām nedēļām, pavadot tās Annas Zieda-res Vasaras Vidus-skolā Dzintaros netālu no Adelai-des. Uldiņš, Nora un Tālis katrs savā laikā ciemojas pie Vītoliem, kad viņi vēl dzīvoja Vene-cuēlā. Mēs Māru uzskatam kā au-džumeitu!! Rīgā pie Vītoliem paš-laik arī dzīvo Māras dēls Kristiāns, kurš Latvijas Universitātē ieguva arhi-tektūras grādu un pašlaik strādā Rīgā un dzīvo pie vecāsmātes un vectēva.

Pirmdienu atļāvu bērniem pavadīt bez manis. Jaunajiem kā gide bija sa-runāta Sanita Bite. Sanita ar tēvu Igo Biti un Iveti Rutku, visi no Alūksnes, pirms pāris gadiem ciemojas pie mums Austrālijā. Sanita tekoši runā angliski, tāpēc jau laikam arī bija izredzēta kā Austrālijas braucēja un manu mazbēr-nu gide. Kopā ar Sanitu jaunie esot no-staigājuši ap 20 km. Apskatīja Vecrīgu un Daugavas abas malas, dzēruši inte-resantus kokteiļus un ēduši garšīgus ēdienus. Ar vilcienu aizbrauca arī uz Jūrmalu.

Es toties aizgāju uz Stabu ielu pie mūsu bijušās saimnieces Birutas Balo-des-Britāles un māsas Aijas (Dzintara un Magdas Veides radinieces). Aija cī-nās ar Parkinsona slimību, Biruta par viņu rūpējas.

Nākamajā dienā – 6. augustā visi devāmies uz Vecajiem Burtnieku ka-

piem, kur ezermalā guldījām mana brāļa Jura Ērmaņa pelnus. Viņa pel-nus guldīja manas vecāsmātes Emmas Ozoliņas kapa vietā. Burtnieku mācī-tājs Jānis Kalcinavs teica svētvārdus. Pēc tam visi bija lūgti Burtniekos uz mielastu viesu namā Rīts. Tur saimnie-ko mana radiniece Rudīte Klainberga ar ģimeni. Vēl pirms gulēt iešanas aiz-braucam uz Jaunajiem Burtnieku ka-piem, kur guļ mani vecāki un vecākais brālis Jānis Ērmanis. Tiem vieta pie mammas māsas Kristīnes Rullis. Ap-skatījām arī manas tēva mājas Puķes, kur esmu dzimusi. Pirms gulētiešanas vēl vēlu pasēdējām un tērzējam viesu namā ar radiņiem.

Nākamajā dienā visi devāmies at-pakaļ uz Rīgu.

Šeit jāpiemin liela palīdzība no Ievas un Egīla Kvāļiem par Uldiņa skaisto kapakmens nokārtošanu un In-gai un Jānim Dālmanim par Jura izcilo kapakmeni.

Vēl pirms mājā braukšanas Šter-niem un Dimitiem bija jāizņem Lat-vijas pases, jāizstaigā Stūra māja un Okupācijas muzejs. Bērniem jau par mūsu sēru gadiem bija stāstīts, bet ta-gad viņi pēc muzeja apciemojuma vai-rāk saprot par mūsu pagātni. Atceros, kā mazmeitai Tianai skolā bija pro-jekts par senčiem. Viņa uz skolu aiz-nesa mazu koka koferīti ar latviskām mantām un stāstīja kā viņas vecāmāte ar līdzīgu koferi bēgusi krievu ienāk-šanas laikā.

Tāpat vēl mums noteikti atkārtoti jāiegriežas Baltu Rotas veikalā, un Tā-lis, pārnākot no veikala, atnesa mums ziņu, ka Šternu ģimene ir ielūgta au-gustā uz Baltu Rotas 50 gadu jubileju.

Lasītājas vēstuleTurpinājums no 10. lpp.

Gulbenes Vecos kapos.

FOTO

no

Ilze

s Šte

rnas

per

sonī

gā a

rhīv

a

Turpinājums 15. lpp.

„Likteņdārzā“. Lia Šterna, Tālis Šterns, Daina Andersona, Nora Andersona, Māra Vītola-Hrgetić, Ilze Šterna, Maija Dimits, Tiana Dimits.

FOTO

no

Ilze

s Šte

rnas

per

sonī

gā a

rhīv

a

12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 1. janvārī

2x2 seminārs Kanādas „Saulainē“Jauniešu referātu pēcpusdienas referāts

2x2 seminārs pir-mo reizi pēc 30 gadiem notika Kanādā, Toronto Latviešu kopienas īpa-šumā Saulainē netālu no Toronto. Seminārs ir paredzēts jauniešiem no 19 līdz 30 gadiem. 2x2

organizēšana ir balstīta uz brīvprātī-bas principa – visi, apmēram, 20 orga-nizatori to dara brīvprātīgi.

2x2 norisi atbalsta Latvijas Repub-likas kultūras ministrija, PBLA, Dau-gavas Vanagi un Amerikas Latviešu apvienība.

Nometnē piedalījās 67 dalībnieki; 21 – no Latvijas, un 46 ārzemēs dzī-vojušie latvieši no septiņām valstīm: 22 – no ASV, 13 – no Kanādas, 3 – no Anglijas, 1 – no Īrijas, 1 – no Somijas, 2 – no Zviedrijas, 1 – no Dānijas, 1 – no Igaunijas, 1 – no Beļģijas, 1 – Krie-vijas un 1 no Austrālijas – tā biju es.

Seminārā mēs visi piedalījāmies, lai pilnveidotu zināšanas, diskutētu, dziedātu, dejotu, izjustu savu latvie-tību un dalītos iedvesmojošā pieredzē.

Semināra programma bija ļoti, ļoti intensīva. No rīta bija lekcijas, projekti bija pēcpusdienā, diskusijas – pieva-karē un Puduri. Puduri bija pēc disku-sijām, kur mēs turpinājām diskusijas par pirms vakariņām diskutētām tē-mām. Visas diskusijas bija ļoti labas, bet daudzreiz man galva sāpēja, jo tās bija ļoti intensīvas. Pēc vakariņam bija vairāk sarunas un arī pasākumi.

Šogad dalībniekiem bija iespēja apmeklēt vairākas ievirzes: Uzņēmēj-darbība, Vēsture un politika, Latvis-kā gadskārta, Pašizziņa, Vadi sevi un vadi citus un Globālais Latvietis. Mana ievirze bija Globālais Latvietis. Nezināju, ko gaidīt no ievirzes; vai mēs runāsim par vēsturi, vai slaveniem latviešiem? Nē,... šajā ievirzē domājam par to, ko nozīmē latvietība. Katru die-nu mums bija viens jautājums, un tad mēs visas ievirzes laikā, kas bija trīs stundas, šo jautājumu pārrunājām. Jautājumi bija tik ļoti saistoši, ka pār-runas turpinājās pat starpbrīžos.

Pārrunājām praktiskas iespējas, kā iejusties Latvijā vai ārpus tās, kā vei-dot latviešu sabiedrību katrā vidē un vēl nopietnāk, ko nozīmē būt Latvijas pilsonis, kas ir latvietis diasporā? Vai Rothko ir latvietis? Vai bērni, kas ne-māk runāt latviski, bet viņiem ir lat-viešu vecmāmiņa, ir latvieši vai tikai pilsoņi?

Es vēl nezinu atbildi, un es lieku jums priekšā pārrunāt šo jautājumu ar draugiem. Mūsu diskusijas bija tik intensīvas, ka vienu dienu es pat do-māju, kāpēc man ir Latvijas pase? Bija ļoti laba ievirze, un esmu laimīga, ka biju kopā ar gudriem un domājošiem jauniešiem. Pēcpusdienās bija pro-

jekti. Bija aktīva atpūta, tautas dejas, blogsfēra, metāla darbi, koris, rotu kalšana,video, māksla visiem. Es izvē-lējos Rokdarbus, jo gribēju iemācīties, kā adīt un šūt. Klausīju daiļamatnie-kus labāk nekā mammu, kad viņa man mēģināja to iemācīt.

Katru vakaru mums bija divas va-kara rotaļas. Pirmajā vakarā bija deju vakars. Skatījāmies Kannu Filmu fes-tivālā apbalvoto filmu Četri balti krek-li. Bija paneļdiskusijas: Krievu valoda Latvijā, Diasporas likums ar Kristīni Saulīti un Diasporas jautājumi ar vēst-nieku Aivaru Grozu un Kā uzturēt lat-vietību, ja visi ģimenē nerunā latviski? Paneļdiskusiju vadīja Lilita Tain, un uz paneļa bija Indra Ekimane no Mineap-oles, Elizabete Ludvika – Amerikas latviete, Michael Glashow – amerikā-nietis, kurš apprecēja Amerikas latvie-ti un Andra Eddy – Amerikas latviete. Viņi visi emocionāli un atklāti dalī-jās ar saviem stāstiem. Bija Dziesmu karš, Viktorīnas vakars, Talantu Bez Talantu Vakars, kur īstenībā visi bija ļoti talantīgi; kāds pat pūta uz pudeles popdziesmu Ballējam, neguļam. Nakts rotaļā mums bija misija atrast Lielvār-des jostai iztrūkstošus gabalus. Arī bija šķēršļu gājiens, kurā bija vairāk sporta izdarbību.

Daudzinājuma vakarā mēs visi uzvilkām svētku drēbes. Šajā vaka-rā katrs izdzīvoja savu individuālo daudzinājumu. Šī bija reize, kuru pa-tiešām es nemēģināšu ietērpt vārdos, kas notika. To bija jājūt, un katrs, es domāju, to noglabāja pie sevis, un arī uz visu mūžu nesīs sev līdz. Notika arī ugunskurs ar daudz odiem. Visi atkal dziedāja un skatījās priekšnesumus.

Izbraukums bija pārsteigums. Izbraukuma dienā mums tikai bija teikts, lai uzvelk peldkostīmu un ūdens kurpes, un ieteicams ņemt līdzi saules krēmu. To es izdarīju. Pie bu-siem redzēju daudz riņķus, un mums paziņoja, ka mēs ar riņķiem plosto-sim pa upi. Woow! Kas par pārsteigu-mu – četras stundas uz riņķa! Mums katram bija savs riņķis. Plostojām, dziedājām, runājām ar blakus riņ-ķiem, gulējām un kārtīgi izvingrojā-mies. Šad un tad upes krastā cilvēki bija pārsteigti, ieraugot 60 riņķus!!! Bija ļoti saulaina diena, un būdama no Austrālijas, uzliku daudz saules krē-mu. Kaut es brīdināju daudzus, visi no Latvijas teica: nē, nē, nē, mums nevajag. Nu pēc 4 stundām saulē viņi visi bija tik sarkani kā tomāti! Šī eks-kursija bija vienreizēja, jo arī plosto-jot skats uz laukiem, mežiem, upmalu bija neticami skaists.

2x2 seminārs ir unikāla satikšanās vieta, kur pulcējas latviešu jaunieši un iedvesmo lektori no visas pasaules. Tā bija intensīva nedēļa, kur dalībnieki,

ieskaitot mani, ieguva jaunas zināša-nas par latviešu kultūru un mākslu, sevis un citu vadīšanu, latviešu valo-du, politiku vēsturi un uzņēmējdar-bību. Mēs visi apguvām jaunas pras-mes, sadziedājāmies un sadejojāmies, meklējām latvisko identitāti pagātnē, tagadnē un nākotnē, kā arī diskutējām par aktuāliem jautājumiem Latvijā un pasaulē.

Kā Austrālijas pārstāve es varēja runāt par Austrālijas jauniešiem un mūsu skatu uz diasporas pasauli un Latviju. Visi patiešām bijām priecīgi dzirdēt, ko mēs, arī kā latvieši diaspo-rā, darām, veicam un ka mēs esam gla-bājuši mūsu latvietību un turpinām to glabāt. Īpaši vēlos pateikt lielu paldies Daugavas Vanagiem, kas man deva ie-spēju piedalīties šajā seminārā.

Dziesmu SvētkiRainis 1909. gadā rakstīja: Pa-

stāvēs, kas pārvērtīsies. Tie vārdi ir tikpat aktuāli arī šodien. Amerikā un Kanādā kopš 1953. gada ir skanējuši Dziesmu svētki.

Tā šogad, 2019. gadā no 4. līdz 7. jūlijam, notika 15. Latviešu dzies-mu un deju svētki Kanādā. Svētki Amerikā un Kanādā ir daudz citādāki nekā mūsu Kultūras dienas. Toronto Dziesmu svētku komiteja bija aizrunā-juši Hiltona viesnīcu tieši pilsētas cen-trā. Protams, visas istabas bija aizņem-tas ar latviešiem, kaut bija daži tūristi, kas staigāja apkārt un iekļuva zālēs un prasīja: What’s happening here? There is so much going on everywhere?* Bija viņiem viss jāizskaidro. Arī Garezera Vasaras vidusskolas jaunieši ieradās un dzīvoja hotelī. Negribētu būt nelat-vietis blakus istabā!

Viesnīcā veidojās vairāki sabied-riskie centri – viens foajē pie bāra un tās apkārtnē; ieejot šeit, varēja domāt, ka patiešām esam Latvijā. Visur ska-nēja latviešu balsis. Vēl vienu stāvu zemāk, kur tirdziņā vizuļoja tautiskas rotas, ēdieni, mākslas, drēbes, grāma-tas... utt., un tur pie ziņojumu dēļa ļau-dis meklēja biļetes uz izpārdotajiem sarīkojumiem.

2. stāvā notika Mākslas izstāde, kurai bija dots nosaukums Nesot gais-mu. Izstādes rīkotāji piesaistījuši visu vecumu māksliniekus, īpaši – jaunos māksliniekus. Neatkarīgi no mākslas vides, visi mākslinieki radot mākslu, apzināja vai neapzināja, ka strādā ar Gaismu. Gaisma ir ticības simbols.

Blakus zālē notika izstāde Latvie-šu rakstainie cimdi, ko organizēja Sar-mīte Vilks un Latviešu daiļamatnieku savienība Kanādā. Mana mamma bija piektajās debesīs, un droši vien (nē, es zinu!) viņa uzņēma bildi no katra cim-da, kas bija izstādē.

Turpinājums 13. lpp.

Trešdien, 2020. gada 1. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp.

Varēju redzēt cimdus, kādus lat-vieši turpināja adīt caur gadu simtiem no katra Latvijas novada. Varēju re-dzēt darbarīkus, ar augu palīdzību krāsotas dzijas un rakstu paraugus. Arī varēju redzēt šodienas cimdus, pērļotus maučus, cepures, šalles, so-mas, Ziemassvētku dekorācijas un citus priekšmetus, kuri lietoja senos etnogrāfiskos dizainus.

Vakaros Hiltonā arī notika saviesī-gie vakari. Kabarē vakars Zem Mēness stariem, Iepazīšanās vakars Sveika, Toronto!, Svētku balle un Atvadu bal-le. Godināja nesen mūžībā aizgājušos izcilos mūziķus un sabiedriskos dar-biniekus: Albertu Legzdiņu un Andri Ritmani. Spēlēja grupas Raxstu Raxs-ti, Penzionāri, Letts un dziedāja vai-rāki dziedātāji, piem. Alnis Ceris un Pauls Berkolds un daudz citi. Savie-sīgie vakari bija interesanti, alkohols bija 10 reizes dārgāks nekā šeit. Atva-du ballē pat nebija ēdiens!

Bet sajūta bija tāda pati kā Aus-trālijā – varējām dancot visu nakti un dziedāt, kamēr hoteļa sargi un vadība mūs meta ārā.

Katru dienu arī uz ārpuses balkona starp plkst. 12 un 14 bija bezmaksas koncerti, kur dejoja tautas dejas gru-pas, dziedāja dziedātāji un ansambļi. Pirmajā dienā dziedāja 2x2 koris, un 2x2 tautas grupa dejoja.

Dziesmu svētki sākās oficiāli 4. jū-lijā Hiltona hotelī, kur notika atklāša-na; tā bija savādāka nekā Austrālijā. Nebija karoga ienešanas ceremonija, bet bija goda viesi – Latvijas Republi-kas Ārlietu ministrs Edgars Rinkevi-čs, PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte, Kanādas valdības pārstāve un daudz citi kas, runāja starp priekšnesumiem. Vislabākais priekšnesums bija Toronto latviešu skolas bērni, kuri dziedāja Al-berta Legdziņa Šūpuļdziesmu un Seši mazi bundzinieki.

Ļoti daudz citu sarīkojumu vietas bija izraudzītas kaut cik tuvu Hiltona hotelim. Tas nozīmēja, ka varējām vai tur ātri aiziet, izvingrinot kājas, vai mēģināt noķert taksi, uber vai pat vil-cienu.

Iespaidīgs bija Rīgas Tautas deju ansambļa Līgo koncerts, Jāņa Purviņa vadībā, kur ar izteiksmīgām deju kus-tībām, mūzikas un gaismu efektiem dejotāji izveda mūs caur latviskiem

gadalaikiem. Interesanta bija tautas tērpu dažādība katrā dejā.

Arī Tautas deju lieluzvedumā, kurā piedalījās ap tūkstoš dejotāju, apbrīnojams bija Latvijas deju kopu vieglais solis un precīzās kustības, bet zini ko... braši turējās citas kopas no Eiropas, ASV un, protams, Kanādas.

Publika dejotājiem skaļi aplaudē-ja, īpaši atkal jaunāko skolas paaudžu un īpaši māmiņas ar saviem bērniem. Noslēgumā, kad arēnā saplūda visi de-jotāji, tur varēja redzēt dejotāju prieku, draudzību un jautrību. Grupas veidoja savus oriģinālus gājienus, pat dažkārt uzmetot kādu meiteni gaisā. Ugunīgu mūziku spēlēja Raxtu Raxti.

Pirmo reizi kādos svētkos aizgāju uz Jaundeju skati, un tas, patiešām, bija to vērts. Jaundeju skates mēr-ķis ir cildināt latviešu tautas deju un atbalstīt horeogrāfus, kas turpina lat-viešu deju tradīcijas Ziemeļamerikā, Latvijā un citur pasaulē. Fokuss ir uz vadošo procesu un dejas veidošanu. Šoreiz skatei žūrijas nebija. Dejas vēr-tēja paši horeogrāfi un deju kopas, kā arī skatītāji. Dejas patiešām bija labi dejotas un horeogrāfētas. Dejotāji dejoja ne tikai tradicionālus soļus pie tautas mūzikas, bet arī pie modernas šodienas mūzikas. Tautas deju Lieluz-vedumā ziņoja, ka pirmo vietu ieņēma Toronto kopa Daugaviņa – horeogrāfi Andra Dzintara un Ariāna Ezera ar deju Svētku Sēta. Varu pateikt jums visiem, ka bija ļoti daudz Toronto lat-vieši šajā sarīkojumā.

Daugavas Vanagu teātris Kanādā... kas ir darbojas 68 gadus pie Daugavas Vanagu zemes valdes kā autonoma vienība, uzveda Rūdolfa Blaumaņa 2 cēlienu komēdiju No saldenās pude-les – režisore bija Sandra Citerfone. Lugā Blaumanis vēlējās parādīt vien-kārša cilvēka jūtas, domas un darbo-šanos neparastos apstākļos, kā piemē-ram, kā lauku sētu vada sieviete.

Kopkora Koncerts... Nu kas par koncertu!! Koncerts notika sporta sta-dionā, kurā starp citiem notikumiem spēlē arī ledus hokeju. Tā kā šie svētki bija zem Latvijas Simtgades zīmes, Ju-ris Ķeniņš šim koncertam bija izvēlē-jies vienu dziesmu no katra apdzīvotā kontinenta. No Austrālijas koris dzie-dāja Ellas Mačēnas komponēto Vec-māmiņa svešumā (Ainas Andersones teksts).

Kopkora dalībnieku skaits bija ap 800, kas laikam ir lielākais koristu

skaists dziesmu svētku vēsturē. Kon-certu klausījās aptuveni 2 200 cilvēki. Svētku koncerts bija izpārdots. Kon-certa laikā sumināja trīs goda diriģen-tus: Brigitu Alku, Andreju Jansonu un Arvīdu Purvu; viņi visi diriģēja, bet Arvīds Purvis bija skatītājos.

Svētku orķestrī spēlēja 30 mūzi-ķi – visi latvieši, ieskaitot mūsu Ade-laides Jāni Lauru. Dziesmas kuplināja 7 solisti. Šis koncerts ieies vēsturē ar to, ka koncerta ceturtās dziesmas lai-kā, kad Māris Sirmais diriģēja Lec, Saulīte tieši pie dziesmas vārdiem tā Pērkons lēma pēkšņi ar skaļu klikšķi visā zālē gaisma pazuda. Bet dziedā-tāji turpināja dziedāt dziesmu ar or-ķestra pavadījumu melnā tumsā līdz beigām.

Nu! Drīz visiem kļuva skaidrs, ka tumsa ir neparedzēta. Rīcības komite-ja ātri uzzināja, ka tajā pilsētas rajonā pazudusi elektrība un ka elektriķi jau steidzās to atkal atgūt, bet nezināja, cik ilgi tas ies. Stadiona priekšniecība esot gribējuši koncertu pārtraukt. Bet visi stadionā teica skaļi: Nē! – Tauta protams gribēja, lai koncerts turpi-nās. Iedegās blāvs ārkārtas apgaismo-jums... bija grūti redzēt kori un diri-ģentus. Galu galā, koris skanēja labi, pateicoties dziedātājiem, kas dziesmas droši vien zināja no galvas, vai kas va-rēja uzspīdināt viedtālruņa spuldzīti. Jāpateicas arī diriģentiem, kas spēja arī pustumsā kori saturēt kopā. Vīrie-šu kārtas diriģenti novilka žaketes, lai baltajos kreklos viņus var labāk sare-dzēt. Nezinu, kā orķestris tika galā. (aizmirsām paprasīt Jānim Laurim.) Radās tāda kā Jāņu nakts noskaņa ti-kai bez ugunskura. Tad gandrīz pie programmas beigām, skanot dziesmai Šķind zemīte, rīb zemīte arēna sāka ie-gaismoties. Iemirdzējās koristu tērpi, kļuva redzams diriģents, sāka skanēt elektriskās klavieres un solistu balsis. Gaismu sauca, Gaisma ausa! Turpi-not tradīciju, beigās izskanēja Pūt, vējiņi! – visiem klātesošajiem dziedot korim līdzi.

Ar plašajiem dziesmu un deju svēt-kiem Toronto latviešu saime sevi aplie-cina par vienu no stiprākajiem latviešu centriem ārpus Latvijas. Dziesmu un deju svētki vienā dziesmā, vienā dejā apvieno mūs vienā tautā.

Daina JefimovaReferāts nolasīts

DV Melburnas nodaļas mītnēSvētdien, 15. septembrī

2x2 seminārs ... „Saulainē“Turpinājums no 12. lpp.

Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu krāsās!Abonements $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Dāviniet sev vai citam!Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 1. janvārī

Mārtiņš un Kristī-ne Puteņi ir Andas sti-pendijas ziedotāji un ir Amerikas latviešu trim-das bērnu bērni. Mār-tiņš ir dzimis 1957. gadā Ņūdžersijā, un savām studijām saņēma stipen-

diju no mammas darba devēja. Viņš izstudēja ķīmiju Kornelā (Cornell University) un vēlāk turpināja studi-jas Čikāgā Nordvesternas Universitātē (Northwestern University), kur ieguva grādu marketingā. Viņš strādā vienā no pasaules lielākajām zāļu firmām Novartis.

Kristīne ir dzimusi 1961. gadā Či-kāgā. Viņas mamma Dace Šmidchena bija skolotāju bērns mūsu nometnē Bernsenā, un visa ģimene man bija labi pazīstama. Kristīne bija arī vie-na no studentēm Kalamazū Latviešu Studiju centrā. Kristīne studēja arhi-tektūru Ilinojas Tehniskajā institūtā (Illinois Institute of Technology). Vē-lāk viņa ieguva skolotājas izglītību un tagad strādā kādā pamatskolā ar bēr-niem, kam vajadzīga palīdzība lasīša-nā, rakstīšanā un matemātikā.

Puteņi abi bija latviski audzināti, ar visām latviskām skoliņām un va-saras nometnēm, ar koriem un tautas dejām. Viņi apprecējās 1985. gadā un arī savus 4 bērnus ir izaudzinājuši latviski. Simtgades dziesmu svētkos Latvijā abi dziedāja svētku noslēgu-ma koncertā. Visa ģimene ir Latvijā viesojusies vairākas reizes jau kopš 1998. gada.

Puteņu ģimene atzīst, ka izglītī-ba ir ne tikai ceļš uz personisku lab-klājību, bet arī uz mieru, saticību un labklājību visām pasaules tautām un valstīm. Viņi zina, ka Latvijā ir daudz studentu ar idejām, degsmi un spējām, bet kam vajadzīgs finansiāls atbalsts, lai viņiem atvērtos kādas durvis. Viņi ir pateicīgi, ka ir izveidots tāds Vītolu Fonds, kur arī viņi var piedalīties un palīdzēt jauniešiem tāpat kā kādreiz kāds bija palīdzējis viņiem.

Līdz šim Putenu ģimene ir izsko-lojusi 19 Latvijas studentus, un viņu ziedojumu summa fondam ir jau ļoti tuvu pusmiljonam eiro. Manā skatīju-mā viņi ir īsti superletiņi.

Anda Arklina ir dabūjusi baka-laura un maģistra grādus tūrisma zi-nībās. Ar savu labvēļu ģimeni viņa iepazinās jau pirms vairākiem ga-diem, vienmēr viņus atceras un ziņo par saviem panākumiem. Nesen viņa Puteņu ģimenei atkal uzrakstīja garu vēstuli:

„Jau pagājis pusotrs gads, kopš esmu absolvējusi Vidzemes Augst-skolu bakalaura studijās. Vēl joprojām spilgti atmiņā palicis brīdis, kad no Vītolu fonda saņēmu ziņu, ka man būs

iespēja saņemt finansiālu atbalstu stu-dijām. Bet vēl spilgtāk abas tikšanās ar jūsu ģimeni. Jo viens ir zināt, ka kaut kur mīt ļoti labi cilvēki, kas nesavtīgi un augstāku mērķu vadīti tev sniedz palīdzību, bet pavisam kas cits, satikt dzīvē, sajust un redzēt, cik dzīvesgud-ri, atvērti un prieka pilni ir šie cilvēki! Mēdz teikt, ka katra satikšanās nav ne-jauša, un tāpat arī mūsu.

Jau minēju, pusotrs gads, kopš absolvētas bakalaura studijas, un dzī-ve metusi dažādus līkumus. Lai arī studiju laikā ar degsmi deklamēju, ka es nestrādāšu 8 stundu darba dienu 5 dienas nedēļā un maģistra studijas tik drīz nedomāju uzsākt, tieši pēc studijām sāku arī strādāt par tūrisma un atpūtas studiju virziena speciālis-ti Vidzemes Augstskolā. Likās tikai pašsaprotams process, un tomēr jau 2018. gada septembrī turpināju stu-dijas maģistrantūrā turpat Vidzemes Augstskolā Tūrisma stratēģiskās vadī-bas programmā.

Esot savas dzīves vietas patriotei, savu bakalaura darbu izstrādāju par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, kas bija veiksmīgs un ļāva piedalīties gan starptautiskā konferencē, gan ie-gūt starptautiskus kontaktus un sadar-bības iespējas.

Saistībā ar biosfēras rezervātu, šobrīd izstrādāju savu maģistra dar-bu – vēlos izprast jauniešu (16-25 gadu) doties dabā un to ietekmējošos faktorus. Pētījums tiek izstrādāts kopā ar Klarionas Universitāti (Clarion Uni-versity) Pensilvānijā, ASV, kā arī esmu zinātniskā asistente Valsts pētījumu programmas projektā Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sa-biedrību, jo rezultātiem būs praktisks pienesums šim projektam. Kas zina, varbūt rudenī došos apskatīt arī jūsu zemi – ASV.

Maģistra studiju ietvaros nepiecie-šams iet arī praksē, tāpēc šovasar gūšu jaunu pieredzi, darbojoties Valmieras Tūrisma informācijas centrā. Šķiet, tūrisms ir un paliks mans darba lauks, tikai vēl kristalizējas – vai tas būs vai-rāk saistīts ar pētniecību, vai praktisku ikdienas darbu tajā.

Lai arī šķiet, ka viss notiek pats no sevis un pasaulē valda kāda labās ener-ģijas un notikumu plūsma, kas skārusi arī mani, zinu, ka bez jūsu stipendi-jas tas nebūtu izdevies. Stipendijas iegūšana man radīja papildus atbildī-bu – man studijas un studiju rezultāti vairs nebija kaut kas vienkāršs un pats par sevi saprotams, man tās nozīmēja daudz vairāk, un pat vienkāršo mājas darbu pildīšana netika darīta tikai tā-pēc, ka tas nepieciešams, bet gan arī tāpēc, lai es patiešām iegūtu vērtību arī sev.

Darot darbus jēgpilni, ar rūpību un izpratni, paveras arvien vairāk iespēju ceļu. Tas, ko gribēju pateikt – stipendija man iemācīja uzņemties atbildību par lietām, ko apņemos iz-darīt. Un, ja apņemos izdarīt, tad ir tikai viena iespēja, izdarīt to, cik vien labi varu.

Tāpat neesmu aizmirsusi aktīvās lietas – braukšana ar riteni, ceļoša-na un savas Latvijas ainavu un vietu iepazīšana, skriešana, volejbols un smiekli ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa.

Un grāmatas – arī tām ir nozīmī-ga vieta ikdienā, lai arī darba dienas paskrien Valmierā, ļoti mīļas ir manas lauku mājas – gan vecāku, gan savas. Ikkatru nedēļu dodos turp ar maza bērna prieku, kāpju ārā no mašīnas, lai redzētu, kas ir izaudzis, kas uzziedē-jis, kā mainās Svētupes ainava, maino-ties gadalaikiem.

No jums esmu paņēmusi to vieg-luma sajūtu, siltumu un smaidu, ko dāvājāt tikšanās reizēs. Lai vai kā dzīvē notiktu, smaids un labs vārds spēj atrisināt daudz vairāk nekā jeb-kas cits.

Nobeidzot gribētos vēlreiz teikt sirsnīgu, lielu un dzīvespriecīgu PALDIES! No sirds vēlu, lai ik dienu spējat saskatīt labo un prieku, lai ne-pietrūkst enerģijas turpināt iesākto, un mēdz teikt, ka dodot, atpakaļ sa-ņemam vēl vairāk. Ceru, ka jūsu labie darbi pie jums atgriežas ar vēl lielāku vērtību.“

Trimdas latvieši atkal ir izskoloju-ši vienu burvīgu un ļoti strādīgu Lat-vijas jaunieti, kam nav nekādas inte-reses pārcelties uz kādu citu zemi, vai kā citādi laimi meklēt ārpus Latvijas. Viņa ir pateicīga, ka ir laimējies atrast latviešu ģimeni, kas ir uzaugusi tālu prom no Latvijas, tomēr savas saknes Latvijā nav aizmirsusi.

AstrīdaLaikrakstam „Latvietis“

Trimdas izskolotie (4)Anda Arkliņa

Anda Arkliņa.

FOTO

Vīto

ļu fo

nda

arhī

vs

Trešdien, 2020. gada 1. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp.

nāta, un ar savu izteikto slāvu akcentu kā pirmo ļoti sirsnīga deklarēja: Pal-

dies, ka jūs mums atvedāt latviešu valodu!

Man pašam arī tajā brīdī sametās kamols kaklā, un jebkādas bažas par Ludzas izrā-des vērtību galīgi izzuda.

Protams! Šie cilvēki ikdienā nedzird latviešu valodu! Ludzas ie-dzīvotāji, tāpat kā es šodien uz veika-lu iedams, sev vis-

apkārt ikdienā dzird tikai svešvalodas. Šiem cilvēkiem tā latviešu valoda vēl ir svarīga, un kaut gan mēs viņiem to valodu atvedam kā kaut kādu eksotiku, viņi to ļoti novērtēja.

Šis tad man stāv kā spilgts piemērs, kāpēc mums trimdā bija tik svarīgi vairāk nekā 70 gadus uzturēt latvie-šu valodu. Busiņš pilns ar Austrālijas latviešiem, kas gandrīz visi dzimuši trimdā un tagad atgriež latviešu valo-du tādam Latvijas stūrītim, kur tā reti ir ikdienā dzirdāma.

Ar to apziņu tajā momentā, šī, mūsu vismazāk apmeklētākā izrāde Latvijas turnejā tomēr man paliek at-miņā kā varbūt visvērtīgākā.

Pēteris SaulītisLaikrakstam „Latvietis“

Prasījām...kur tad ir lidmašīnu biļe-tes!!!!

Trešdienas vakarā vēl radiņiem bija atvadīšanās vakars Indras un Ai-gara skaistajā dzīvoklī Pārdaugavā! Indra mūs uzjautrināja ar īsam skicēm un dziesmām, un tad vēl tas vareni skaistais un garšīgais aukstais galds. Šķiršanās bija grūta, jo nezināju, kad mēs atkal visi tiksimies. Nākamajā dienā, lai nebūtu atvadīšanas bēdas uz lidlauku devāmies mēs vieni lielā tak-sometrā.

„Mēs debess mājās tiksimies, kur sirds ar sirdi vienosies...“

Austrālijā ļaudis mums bieži pra-sa, kā mēs Latvijā pārvietojāmies? Ar Uldiņu esmu laimīga, ka abi nākam no lielām ģimenēm. Uldiņa mamma ir otrā jaunākā deviņu bērnu ģimenē, bet tēvs jaunākais bērns sešu bērnu ģime-nē. Tāpat mana māte jaunākā septiņu bērnu ģimenē, bet tēvs – četru bērnu ģimenē. Vairākums radi, krieviem ie-nākot, palika aiz dzelzs aizkara. Daļa pat izstaigāja Sibīriju un atgriezās mājā.

Mēs ar Uldiņu un mūsu ģimenēm 1944. gadā nonācām uz dzīvi Vāci-jā, latviešu bēgļu nometnēs! Uldiņa ģimene – Oldenburgā, Ziemeļvāci-jā, lielā latviešu nometnē, bet mana ģimene – mazajā nometnē Singenā, Dienvid vācijā.

Mana ģimene Austrālijā iebrauca Melburnā 1949. gada Jāņos, bet Uldi-ņa ģimene – 1950. gadā Ņūkastlē.

Uldiņš ar Austrālijas Latviešu Te-ātri nodarbojās lielu savu mūža daļu, un sakarā ar to esam uzņēmuši vairā-kus aktierus!! Tāpat mūsmājās ar prie-ku uzņemti daudz radi un viņu draugi. Arī pa gadiem kopā mēs esam apcie-mojuši trimdas radus un draugus brī-vajā pasaulē. Mūsu dzīvi esam pavadī-juši, kopā ceļojot pa skaisto pasauli, un tagad, kad mans ceļabiedrs no manis ir šķīries, kavējos neaizmirstamās at-miņās.

Pēc divām nedēļām Latvijā atkal tikai mēs piecas: Nora ar Dainu, Maija ar Tiānu un ar mani lidojām uz Japā-nu, pavadīt nedēļu Tokijā. Tālis un Lia devās uz Franciju satikt sievu Lyndu un kopīgi viņu ģimenes draugam no-svinēt 50. dzimšanas dienu. Pēc tam viņi devās mājās, lai Lia varētu pieda-līties trampolina nometnē Austrālijā. Pašlaik, kamēr rakstu šo vēstuli, nāk ziņas no Tokijas – 9.12.2019, ka Lia ir ieguvusi trešo vietu pasaulē Double Mini 15-16 gadu vecumā trampolina sacīkstēs.* Pirmajā vietā krieviete, otrajā vāciete, bet trešajā – mūsu Lia Šterns no Austrālijas. Visi esam ļoti lepni!

Pirmajā vakarā Noriņa bija sarunā-jusi gidu, lai ar mums apstaigā vietē-jās ielas un parāda kā nopirkt vilciena biļeti utt. Ēdām pelmeņus (dumplings) un šašlikus vietējos veikalos un tad vēl suši uz apkārt slīdošā galda... gliemežu suši gan negribēju mēģināt.

Tokijā būdama, katru dienu kopā ar saviem mīluļiem; viņi mani pamatī-gi lutināja! Mani veda, stūma un vilka pa visādām pilsētas ielām un stacijām. Braucienā Fuji kalns bija mākoņos un kalnu redzējām tikai uzstādītā plakā-tā, bet tas mūs neuztrauca, jo priecā-jāmies par redzēto dabu. No Fuji kalna tūres daļu no ceļa braucām ar slaveno ātrvilcienu, pēc tam iekāpām parastajā vilcienā skubas laikā. Tur visi sabāzti kā siļķes, un ārā kāpjot, meitenes mani burtiski paņēma aiz rokas un izvilka laukā. Viss gan notika pieklājīgā vei-dā. Japānā cilvēki ir ļoti pieklājīgi un arvien glīti ģērbušies. Uz ielas staigā-jot, nedrīkst nedz ēst, nedz dzert. At-kritumu kastes uz ielas nav, katram ir jānes nevajadzīgā manta mājā vai jāat-stāj ēstuvē.

Dienas braucienā pa pilsētu, ostu, dārziem un tempļiem reizēm līņāja silts lietus, bet tas mūsu izpriecu ne-traucēja.

Interesants piedzīvojums. Dienas autobusa tūrē viens jauns grieķu pāris divreiz ieradās autobusā atpakaļ par vēlu. Kad viņi to atkārtoja trešo reizi,

gids piezvanīja uz biroju un dabūja at-ļauju atstāt bez viņiem. Mēs autobusā visi aplaudējām!!!

Baudījām arī kultūru Tokijas mu-zejā. Muzejs atrodas debesskrāpī, un tur bija interesanta izstāde par japā-nietes darbiem. Japāniete bija Berlīnē 1989. gadā tad, kad sāka lauzt Berlīnes mūri. No griestiem karājas koka kofe-ri, un tālāk istaba ar sarkaniem zīdu tīkliem vēlāk ar melniem... atgādināja atkal manus trimdas gadus.

Noriņa arī bija noorganizējusi pus-dienas ar sumo cīkstoņiem. Speciālos traukos katram mums pasniedza suti-nātu liellopa gaļu. Pašlaik nebija cīnī-šanās sezona, bet viņi mums demons-trēja laušanos un pastāstīja par savu kultūru.

Bija interesanti novērot bērnus ik-dienā, pēc tik daudz gadiem, kad viņi ir atstājuši mājas. Ģimenē mums ir trīs bērni, piecas mazmeitas un divi mazdēli. Visi savā starpā labi satie-kam. Novēroju, ka Nora ir līdzīgākā Uldiņam, visu ātri aptver un nokārto. Maija visvairāk padomā par manām spējām un vecākā mazmeita Daina mani arvien bez teikšanas paņem pie rokas. Esmu droša, ka Uldiņš būtu par mani lepns, jo domāju, ka visu Latvi-jas braucienu samērā labi noorganizē-ju. Katras dienas izdarības Latvijā jau laicīgi bija izprogramētas, tā kā Uldi-ņa laikā. Ļoti trūka Uldiņa padomi, un zinu, ka šis un tas varēja Latvijā būt labāk izkārtots.

Mīlot, kas dzīvo, Atstāj mīlestību. Gaisu, kā smiltisBaltas jūras malā,Rītdienas dziesmuJaunās skaņās dziedāsNākamās ciltis.

Veronika Strēlerte.Novēlu visiem maziem un liela-

jiem gaišus SVĒTKUS un veselības un prieka pilnu 2020. gadu!

Mīlestībā,Ilze ar savējiem

*Red. http://laikraksts.com/raksti/9272

Lasītājas vēstuleTurpinājums no 11. lpp.

„Kabare de Rīga“ LatvijāTurpinājums no 9. lpp.

Jānis Čečiņš pie „Kabarē de Rīga“ reklāmas Ludzā.

FOTO

Pēt

eris

Sau

lītis

16. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 1. janvārī

Eiro kurssEiropas Centrālās bankas atsauces kurss 27. decembrī.€1 = 1,59960 AUD€1 = 0,85130 GBP

€1 = 1,66550 NZD€1 = 1,11530 USD

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumiAdelaidēCeturtdien, 2 . janv. – 18. janv., An-nas Ziedares Vasaras vidusskola Dzin-taros.Ceturtdien, 9. janv., plkst. 10.00 ALB namā Scrabble klubiņš, spēlēsim Scra-bble un ēdīsim siltas pusdienas. Lūdzu pieteikties LAIMAS birojā. Mēneša maksa $5.Ceturtdien, 16. janv., plkst. 10.00 ALB namā Scrabble klubiņš, spēlēsim Scrabble un ēdīsim siltas pusdienas. Lūdzu pieteikties LAIMAS birojā. Mēneša maksa $5.Ceturtdien, 16. janv., plkst. 10.30 Lai-mas Kino rīts. skatīsimies dokumentā-lo filmu Dāma. Gleznotāja Džemma Skulme par nesen mūžībā aizgājušo mākslinieci Džemmu Skulmi. Adelaides Sv. Pētera draudzePrāv. Dr. J. Priedkalns.Svētdien, 12. janv., plkst. 11.00 Annas Ziedares Vasaras vidusskolas dievkal-pojums.

BrisbanēKvīnslandes latv. ev. lut. draudzeMāc. Brigita Saiva.

KanberāKanberas latv. ev. lut. draudze

MelburnāCeturtdien 2 . janv., – 8. janv., 3x3

saiets Howmans Gap Alpine Centre, Falls Creek. 3x3australia@gmail.comSvētdien 5 . janv., – 11. janv., Tēr-vetes Bērnu vasaras nometne latvie-šu Gaidu un Skautu īpašumā Tērve-te, stundas braucienā no Melburnas. https://tervetevasarasbernunometne.wordpress.comSestdien, 18. janv., plkst. 14.00 Mel-burnas Latviešu namā koncerts un lat-viešu danči; Skaņumājas muzikanti: Il-mārs Pumpurs, Sandra Lipska un Māra Raģe. Biļešu iegāde pie ieejas; pieaugu-šiem $35; pensionāriem $25, bērniem $20; līdz 6 gadiem ieeja bez maksas. IEVĒROT MAINĪTO LAIKU! Melburnas latv. ev. lut. draudzeSvētdien, 5. janv., plkst. 11.00 Zvaig-znes dienas dievkalpojums Sv. Krusta baznīcā. Kalpos arhibīskape Lauma Zušēvica.Pertā Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis Balodis.Svētdien, 5. janv., plkst. 10.30 diev-kalpojums.Svētdien, 19. janv., plkst. 10.30 diev-kalpojums.

SidnejāPiektdien, 10. janv., plkst. 18.00 Lat-viešu namā koncerts un latviešu danči; Skaņumājas muzikanti: Ilmārs Pum-purs, Sandra Lipska un Māra Raģe. Biļešu iegāde pie ieejas; pieaugušiem

$35; pensionāriem $25, bērniem $20; līdz 6 gadiem ieeja bez maksas. Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāMāc. Kolvins Makfersons. Sidnejas latv. ev. lut