Kvadrātsakne

Mēs visi

nestipri bez

mīlas.

Rainis

Avīzē lasiet:

Skolas dzīves ritmā atrodoties

Matemātika—tas ir vienkārši

Iepazīstam pasauli

Iesakām izlasīt

Skolas dzīves kaleidoskops

Fotogrāfs: Jānis Grāvītis 11.i, Ksenija Furmanova 11.i.

Žurnālisti: Karīna Sīle 7.m; Ilona Amanda Pētersone

10.i; Madara Zemīte 10.i; Jolanta Reinfelde 10.i; Ksenija

Furmanova 11.i; Artis Galvanovskis 11.i, matemātikas skolotāja

un 11.i klases audzinātāja Antra Dunce; Jelgavas Tehnoloģiju

vidusskolas absolvente Jekaterina Kavecka.

Redaktore: Ksenija Furmanova 11.i.

Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola Novembris, 2016

Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas skolēnu pašpārvalde tās dalībnieka acīm

Skolēnu pašpārvaldē darbojos jau trešo gadu – vispirms to sāku apmeklēt, uzsākot mācības septītajā

klasē, velāk tika nolemts, ka tā jāapmeklē tikai vidusskolēniem, tā nu atgriezos pašpārvaldē pagājušajā gadā,

kad mācījos devītajā klasē, un nolēmu darboties tajā ļoti aktīvi. Pagājušajā gadā vadīju pirmo pasākumu skolā

– Valentīndienas balli.

Jāatzīst, ka darboties pašpārvaldē ir interesanti.

Redzot, kā top pasākumi un kāds darbs tajos tiek

ieguldīts, rodas lielāka cieņa pret paveikto, vairs

nenāk smiekli, kad kāds kaut ko sajauc, jo pašai

zināms, cik patiesībā tas ir grūti. Iespējams, tā būtu

laba profilakse skolēniem, kuri neciena otra cilvēka

darbu – likt pašiem sagatavot scenāriju, atrast līd-

zekļus, dekorācijas, atbalsta personālu un nostāties

skolas priekšā vienam, trīcošām rokām un neizprat-

ni sejā.

Vairākus gadus darbojoties skolēnu pašpārvaldē,

ir iespēja salīdzināt, kas mainās, piemēram, šogad

viss notiek daudz organizētāk un ne tik haotiski.

Mainījusies arī atbildīgā skolotāja, kas vienmēr

gatava atrisināt radušos konfliktus un problēmas un

ir ļoti pre-

timnākoša un

allaž atvērta

jaunām idejām.

Darbo-

ties skolēnu

pašpārvaldē nav

viegli – vienmēr

jābūt gatavam

iet, darīt, neatt-

eikt un palīdzēt.

Tiem, kas saka,

ka tas neprasa

nekādu enerģiju,

varu atbildēt –

ne viss notiek tā,

kā mums liekas,

un ne viss ir tik

viegli, kā mums

liekas. Šobrīd saspringti gatavojamies skolas

Ziemassvētku ballei, kas notiks jau 16.decembra

vakarā. Jāatrod grupa, jāizveido afiša, jāmeklē

dekorācijas, vieta fotostūrītim un jāraksta

scenārijs. Darba ir daudz, ņemot vērā, ka paralēli jāgatavojas citiem pasākumiem,

jācenšas labi mācīties un jāatlicina laiks arī draugiem.

Skolēnu pašpārvalde vienmēr ir atvērta jaunām idejām, tāpēc, ja tev ir kāda

laba ideja, kuru jau sen vēlies realizēt, iesniedz to mums, un varbūt tieši tava ideja

pārvērtīsies reālā pasākumā.

I.A.Pētersone 10.i

Jāatzīst, ka darboties

pašpārvaldē ir inte-

resanti.

Redzot, kā top

pasākumi un kāds

darbs tajos tiek iegu-

ldīts, rodas lielāka

cieņa pret paveikto,

vairs nenāk smiekli,

kad kāds kaut ko sa-

jauc, jo pašai zināms,

cik patiesībā tas ir

grūti.

Skolas dzīves ritmā atrodoties

Skolēnu pašpārvaldē darbojas atraktīvi jaunieši

Skolēnu pašpārvalde ir atvērta

jaunām idejām Darboties skolēnu

pašpārvaldē nav

viegli – vienmēr

jābūt gatavam iet,

darīt, neatteikt

unpalīdzēt.

Dziesmu kari svētku noskaņās

Vispārzināms ir fakts, ka latvieši sevi mēdz dēvēt par

dziedātāju tautu. Arī mūsu skolā šajā un iepriekšējā mācību

gadā arvien biežāk ir dzirdama skanīga un droša dziedāšana,

kas norāda, ka mūzikas stundās ir iespēja izmēģināt savu

balsi un noslīpēt kopīgo skanējumu. Izrādās, ka dziedāt patīk

visiem un visi to arvien labprātāk dara. Tāpēc jau pagājušajā

gadā bija pirmais mēģinājums noorganizēt skolā dziesmu

karus. Izdevās tīri labi, tāpēc arī šogad, 15.novembrī, mūsu

skolā notika kārtējās klašu grupu dziedāšanas sacensības.

Savā starpā sacentās vi-

dusskolas komanda, kā arī 9.,

8. un 7.klašu apvienotie kori,

kurus veidoja katras klases

ņiprākie dziedātāji. Pasākumā

dziesmas tika izlozētas un

skolēni rādīja savu dziedāša-

nas prasmi par godu Latvijas

dzimšanas dienai. Tas saviļņo-

ja visu zāli tā, ka līdzi dziedāja

arī daudzi līdzjutēji un žūrija.

Pat komandas cita citai

palīdzējām dziedāt, neņemot

vērā lielo konkurenci. Žūrija arī izdalīja simpātijas balvas

tiem, kuri dziedāja no sirds un ļoti centās. Skolēniem visas

dziesmas bija zināmas, jo tās bija latviešu tautasdziesmas un

arī Latvijā pazīstami skaņdarbi.

10.i klases skolniece Diāna par dziesmu kariem izteicās šādi:

“Piedaloties šajā pasākumā, ieguvu daudz pozitīvu emociju

un jaunas zināšanas par Latvijas dziesmām.”

Arī 10.i klases skolniece Viktorija piebilst: “Uzskatu, ka šādus pasākumus skolā vajadzētu rīkot katros

svētkos, tas tiešām visus saliedē!”

Sīvā cīņā ar 7.klašu apvienoto kori vidusskola tomēr uzvarēja. Bet ne jau tas ir svarīgākais, uzskatu, ka

šādā pasākumā nav zaudētāju, visi savā ziņā ir uzvarētāji. Paldies, protams, skolotājai Aijai Treijai, jo bez

viņas šis pasākums nebūtu izdevies tik jauks un patīkams, un arī žūrijai, kura objektīvi visas komandas no-

vērtēja.

Izrādās, ka mēs ne tikai darbojamies ar tehnoloģijām, bet arī protam atvērt dvēseli dziesmai. Var secināt, ka

šī gada dziesmu kari ir ļoti izdevušies un vienoja mūs pacilātā svētku noskaņā!

M.Zemīte 10.i

Tas saviļņoja visu

zāli tā, ka līdzi

dziedāja arī daudzi

līdzjutēji un žūrija.

Pat komandas cita

citai palīdzējām

dziedāt, neņemot

vērā konkurenci.

Dziesma vieno visus!

Gudri skolotāji un jauki klasesbiedri – iemesls, lai patiktu mācīties

Katru gadu Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā mācības uzsāk ne tikai septīto un desmito klašu skolēni,

bet arī pirmklasnieki. Arī šajā mācību gadā savas skolas gaitas pie mums sāk triju pirmo klašu audzēkņi, kopā

vairāk nekā 80 skolēni. Nu jau viņiem pirmais samulsums un nedrošība aiz muguras, iepazīti gan mācību

priekšmetu skolotāji, gan klasesbiedri, gan skolas kabineti, sporta zāle, ēdnīca, bibliotēka un citas skolēna

dzīvē svarīgas vietas. Tagad visu trīs klašu bērni jau jūtas piederīgi Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolai, tāpēc

mēs intervējām sešus 1.a klases skolēnus – Viktoriju, Elizabeti, Janu, Emīlu, Eduardu un Ralfu, lai uzzinātu,

kā viņi ir iejutušies skolā.

Kas jums patīk skolā?

Viktorija: “Man patīk dziedāšana, kā arī mācīšanās.”

Elizabete: “Man patīk mācīties.”

Jana: “Man patīk mācīties matemātiku.”

Emīls: “Man patīk dabaszinības.”

Eduards: “Man patīk matemātika.”

Ralfs: “Man patīk sports.”

Tādi viņi bija 1.septembrī!

Viktorija: “Man

patīk dziedāšana, kā

arī mācīšanās.”

Elizabete: “Man

patīk mācīties.”

Mēs jau varam Jolantai pastāstīt par savām skolas gaitām!

Vai ir arī kaut kas tāds, kas jums nepatīk skolā?

Viktorija: “Man nepatīk, ka skolotāji raksta piezīmes. Esmu jau saņēmusi piezīmi, un man tas nepatīk.”

Elizabete: “Man arī nepatīk, ka skolotāji raksta piezīmes.”

Jana: “Man nepatīk dienas, kad ir īsās stundas, jo viss ātri beidzas.”

Emīls: “Man viss patīk.”

Eduards: “Man nepatīk rēķināt.”

Ralfs: “Man nepatīk īsie starpbrīži.”

Vai Jums patīk Jūsu klases audzinātaja un kāpēc?

Viktorija: “Jā, jo es viņu pazīstu jau kopš bērnudārza.”

Elizabete: “Jā, jo viņa ir gudra.”

Jana: “Jā, jo viņa ir labākā skolotāja.”

Emīls: “Jā, jo viņa mūs māca.”

Eduards: “Jā, jo viņa ir jauka un labi mā-

ca.”

Ralfs: “Jā, jo viņa ir atsaucīga.”

Kas jums patīk labāk – skola vai bērnu-

dārzs?

Viktorija: “Skola, jo šeit nav jāguļ pus-

dienlaiks.”

Elizabete: “Skola, jo man arī nepatika bēr-

nudārzā gulēt pusdienlaiku.”

Jana: “Skola, jo šeit var mācīties.”

Emīls: “Skola, jo šeit nav jābūt līdz vaka-

ram.”

Eduards: “Skola, jo šeit ir daudz jaunu

draugu.”

Ralfs: “Skola.”

Kurš ir Tavs labākais

draugs klasē un kāpēc?

Viktorija: “Elizabete, jo viņa vienkārši ir laba draudzene.”

Elizabete: “Viktorija, jo viņa ir izpalīdzīga.”

Jana: “Adriana un Kerija, jo viņas ir mīļas un draudzīgas.”

Emīls: “Ralfs, jo viņš man palīdz ar mācībām un mājasdarbiem.”

Eduards: “Kārlis, jo mēs sadraudzējāmies uzreiz, kad satikāmies.”

Ralfs: “Man visi ir labi draugi.”

Ar 1.a klasi sarunājās I.A.Pētersone un J.Reinfelde 10.i

Pirmklasnieki dodas pretim skolas dzīvei.

Teātris un sports?

Ja mēs tā vērīgāk palūkosimies apkārt,

ieraudzīsim, ka šajā jaukajā pasaulē viss ir savsta-

rpēji saistīts, pat lietas un darbības, kurām šķietami

nav nekā kopīga, piemēram, gleznošana un ķīmija.

Mākslinieks taču, strādājot pie audekla izmanto

krāsas, kas ir visīstākā ķīmija. Tas pats būtu sak-

āms arī par teātri un sportu. Pirmajā brīdī var šķist, ka teātris ir emocijām un prāta darbībām raksturīga joma,

kur nu tur vieta sportam! Taču, nedaudz padomājot, attopamies, ka aktierim izrādes laikā ir arī ļoti enerģiski

jādarbojas un jāiztur krietni liela fiziska slodze, kas prasa nopietnu rūdījumu.

Tā arī Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā 14. oktobrī skolas teātris darīja krāsaināku skolotāju un 7., 8. klašu

skolēnu pēcpusdienu ar jautru un interesantu pasākumu - teātra sportu.

Vispirms sirsnīgi tika sagaidīti ciemiņi, skolas teātra dalībnieki no Jelgavas Valsts ģimnāzijas. Pēc

sirsnīga brīža kopā ar ciemiņiem pie tējas un cepumiem, skatītāji zālē jau bija ieņēmuši savas vietas, un

sports varēja sākties. Vispirms visi sagaidīja žūriju ar īkšķiem uz leju, ūjinot, jo skatītāju simpātijas, nea-

pšaubāmi, bija aktieru pusē.

Zālē esošajiem tika izdalītas

slapjas švammes, kuras meta

žūrijai par kritisku vērtējumu,

un rozes, kuras meta dalībnie-

kiem par sajūsminošu priekšne-

sumu. Jūtot līdzi komandām,

bija jaušama spriedze - dalīb-

niekiem nebija zināms, kādas

būs viņu spēles un uzdevumi,

tie tika izlozēti nejauši.

Bija iespējams

dzirdēt dīvainas

valodas operu, večiņu

stāstus par jaunības

profesijām, dažādas

emocijas peldbaseinā

un daudz ko citu.

Tāda bija teātra sporta žūrija

Bija prieks par abu komandu

izdomu, atjautību un aktieru pras-

mēm, radoši attēlojot katru epizodi.

Galējo rezultātu noskaidroja

skatītāji ar skudru aplausiem, kas

abām komandām deva vienādu

vērtējumu.

Rezultāts - labs garastāvoklis

skatītājiem, pasākuma rīkotājiem

un, protams, arī pašiem dalībnie-

kiem!

K.Sīle 7.m

Savas prasmes rāda Jelgavas Valsts ģimnāzijas audzēkņi

Teātra ļaudīm talantu netrūkst!

Žūrijas vērtējums vienbalsīgs!

Olimpiāde „Atvērtā kopa“

Ikdienā skolēni darbojas sev ierastā vidē – savā klasē. Katrs

apmēram zina, kādā līmenī ir viņa zināšanas, salīdzinot ar citiem

klasesbiedriem, bet vērtīgi ir samērot savus spēkus ar citu skolu

audzēkņiem, viņu varēšanu un saprast, ka daudzās tēmās esam vis-

maz tikpat spēcīgi vai arī pat vēl labāki, bet kādā citā jomā mums

vēl jāpacenšas. Tāpēc Latvijā arvien populārākas kļūst dažādas atvērtās olimpiādes, kurās var piedalīties katrs

skolēns, kam padodas un interesē attiecīgais mācību priekšmets, piemēram, šajā gadījumā – matemātika.

Tradīciju organizēt komandu matemātikas olimpiādes aizsāka Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolotāja Dace

Andžāne 2003. gadā. Šī ideja aizrāva arī vairākus no pirmajiem dalībniekiem, kuri nākamajā gadā pievien-

ojās organizēšanai, un kopš 2004. gada mainīgā sastāvā katru gadu ir organizējuši komandu olimpiādi.

Lielākoties tajā piedalījušies Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni. Kopš 2009. gada olimpiādē piedalās arvien

lielāks skaits skolu, tai skaitā, skolas ār-

pus Rīgas.

Olimpiādes mērķi un uzdevumi ir vei-

cināt un padziļināt skolēnu prasmes un zināšanas matemātikas apguvē, palīdzēt skolēniem sagatavoties citām

olimpiādēm; pilnveidot skolēnu iemaņas strādāt komandā.

Olimpiādē piedalās komandas, ko veido 2 līdz 7 vienas skolas 7.-

11. klašu skolēni. Katrai komandai jāatrisina 15 uzdevumi 3

stundās. Atbildes pareizi jānoformē un pa pastu jānosūta organizatoriem izlabošanai.

Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola komandu olimpiādē “ Atvērtā kopa“ piedalās kopš 2014.gada. Šogad

komandu olimpiāde notika 12. novembrī. Vidusskolā startēja 6 komandas: 10.i – „Rozā pantera“, 10.a –

„Ābolīši“, 11.i – „Kubiksakne“, 11.a – „Četri čebureki“,“ Blondīnes dvēselē“, „Džeki, kas dala ar nulli“.

Pamatskolā piedalījas 8 komandas: 7.m – „Cipariņi“, „Algebrīši“, „Dadzīši“, 8.m – „Dabas radījumi“,

„Brīnumi“, „Visuma zvaigznes“, 9.m – „Pelmenīši“, „Kabacīši“. Nosaukumi vien jau liecina par bagātu

izdomu un vēlmi sevi apliecināt. Visi piedalījās aktīvi, strādāja no sirds un priecājās par iespēju sevi pierādīt

un prātu aktivizēt.

Līdz šim 11.i klases komanda “ Kubiksakne“ divos iepriekšējos gados ir izcīnījusi atzinību. Pagājušajā

gadā atzinību ieguva komanda „Brīnumi“. Šī gada rezultātus vēl gaidām, bet prieku un azartu rada jau pati

piedalīšanās un iespēja izmēģināt savus spēkus.

Matemātika—tas ir vienkārši

Matemātikas pēcpusdiena

noteikti ir aizsākums dalībai olimpādē

Gēnu inženierija ar CRISPR metodi

Mūsu skolā mācās topošie inženieri, taču pie mums zināšanas

apgūst arī skolēni, kurus interesē citas zinātņu jomas. Viens no

viņiem ir 11.i klases audzēknis Artis Galvanovskis, kuru saista da-

žādi jaunumi bioloģijā un kas guvis pat starptautisku pieredzi šajā

jomā. Tāpēc Artis iepazīstinās lasītājus ar nākotnes bioloģijas ie-

spējām un pastāstīs par CRISPR metodi.

Kas ir CRISPR? Tā ir moderna gēnu labošanas tehnoloģija, kas

vai nu būs pamatā jauniem medicīnas un zinātnes sasniegumiem,

vai ir pirmais solis pretim nedabiskiem cilvēkiem un bioloģiska-

jiem kariem. Gēnu inženierija jau tagad paver iespējas attīstīt lauksaimniecību, veidot zāles pret iepriekš ne-

ārstējamām slimībām un uzabot augu un dzīvnieku, tai skaitā cilvēku, DNS kodus.

Ar ko CRISPR atšķiras no iepriekšējām ģenētiskās modificēšanas metodēm? Tā ir lētāka, vairāk pieejama

pētniekiem un ievērojami precīzāka. CRISPR ļauj precīzi izgriezt vairākus dabīgus gēnus, vienlaicīgi un tos

aizstāt ar laboratorijā veidotiem un uzlabotiem gēniem.

Ko spēj CRISPR? To labi raksturo kaut vai viens piemērs. Cīņai pret malāriju zinātnieki odiem radīja pre-

testību pret malārijas parazītu. Viņi oda ķermenī ievietoja gēnus, kuri tiek pārmantoti no paaudzes paaudzē.

Ja dabā palaistu šādus kukaiņus, pēc pietiekami ilga laika odi vispār vairs malāriju nepārnēsātu.

2015. gadā Londonā vienu gadu veca meitene Laila tika izārstēta no leikēmijas, kas ir balto asinsķermenī-

šu vēzis, kad standarta metodes, piemēram, ķīmijas vai staru

terapija, nepalīdzēja, Lailai ievadīja modificētus baltos asins-

ķermenīšu, kuri ārti iznīcināja visas bojātās šūnas.

Ķīnieši jau ir modificējuši cūkas un kazas, tām nedarbojas

tie gēni, kuri atbild par muskuļu atīstības regulēšanu. Lopiņi

pirms kaušanas ļoti strauji uzaudzē milzīgu muskuļu masu.

CRISPR metode ir spējīga izgriezt HIV ģenētisko materi-

ālu no inficētām šunām.

Ar to varēs ārstēt iedzimtās akluma slimības, “Editas me-

dicine” plāno jau 2017. gadā uzsākt ārstēt pacientus ar gēnu

terapijas metodi.

Zinātnieki Londonā jau tagad mēģina tikt pie atļaujas uzsākt pētījumus ar cilvēku embrijiem, lai izskaustu

iedzimto slimību un defektu iespēju, kā arī samazinātu nāvējošu dzemdību biežumu. Taču tas arī varētu ļaut

vecākiem izvēties, kādas iezīmes viņi vēlas bērnam un pat bērna dzimumu.

Tātad, pilnveidojot CRISPR, nākotnē varēs panākt daudzus neiedomājamus sasniegumus, ārstēt slimības,

kuras līdz šim tika uzskatītas par neārstējamām, un pilnveidot lauksaimniecibu, bet tā arī var pavērt ceļu uz

pašreiz neētiskiem pētījumiem un dizaineru bēbjiem vai pat iespējām radīt dažādas cilvēku sugas un šķirnes.

Materiālu izveidojis A.Galvanovskis 11.i

Iepazīstam pasauli

Tallina-Helsinki-Stokholma un zinātne

Jau sena latviešu gudrība vēstī, ka

sūram darbam seko saldi augļi. Tāpēc

katru gadu Jelgavas Tehnoloģiju vidu-

sskola organizē inženierbraucienu

skolēniem, kuri izcīnījuši godalgotas

vietas pilsētas, reģiona vai valsts olim-

piādēs, konkursos vai cita veida zināša-

nu un prasmju sacensībās.

Šī gada brauciens sākās 14.novembrī,

agrā pirmdienas rītā, plkst. 3:30, kad 19

skolēni un 3 skolotāji vispirms devās uz

Tallinu, pēc tam ar prāmi uz Helsin-

kiem, kur interesantā ekskursijā aps-

katīja Kauppatori tirgu, Doma katedrāli, savdabīgo baznīcu klintī, Senāta laukumu, oriģinālo pieminekli

Sibēliusam un citas ievērojamas vietas, pavērojām pieminekli Aleksandram II, Senatoram Mišelinam u.c,

izpētījām arī garo esplanādi – vietējo iedzīvotāju un Somijas galvaspilsētas viesu iecienītāko pastaigu vietu.

Pēc tam skolas grupa devās uz prāmi, kur arī pārnakšņoja, braucot uz Stokholmu.

Ieradušies Stokholmā, skolēni un skolotājas devās uz Tehnikas muzeju, kas arī bija mūsu brauciena galve-

nais mērķis un izpētes objekts, kur ieraudzījām daudz jauna un interesanta.

Pēc tam tika ap-

skatīta un iepazīta Stokholmas

vecpilsēta, tās senatnīgās ieliņas,

karaļpils – viena no lielākajām karaļa

rezidencēm Eiropā, kas pašlaik arī dar-

bojas, protams, tik izbaudīta unikālā

zviedru virtuve daudzajās kafejnīcās

un restorānos.

Ekskursijas ilgums bija trīs dienas,

abas naktis skolēni un skolotāji

pavadīja uz fantastiska prāmja “Silja

Symphony”, kur izpētījām savdabīgās

kuģošanas dzīves iespējas.

Trešajā inženierbrauciena dienā grupa atkal ieradās Helsinkos, kur bija arī

brīvais laiks pašiem atklāt skaistos pilsētu, iegādāties suvenīrus saviem

tuvajiem un izbaudīt braucienu Helsinku metro.

Visi brauciena dalībnieki bija sajūsmināti, pārpilni ar pozitīvām

emocijām, jaunu piredzi un zināšanām, un patiešām ikkatrs skolēns sar-

unās izteica pateicību visiem, kas organizēja tik piesātinātu un izglītojoši

aktīvu atpūtu. Neapšaubāmi, ir patīkami, ka skola novērtē mūsu ieguldītos spēkus, darbu, laiku, centību,

sniedzot balvā vērtīgu, jaunas pieredzes pilnu un atmiņām bagātu ceļojumu ārpus Latvijas. Arī skolēni, kas

kaut reizi izbaudīja šādu skolas sniegto balvu, novērtē to. Tas noteikti veicina vēl lielāku vēlmi pārstāvēt savu

skolu it visur, kur tas ir iespējams, jo ir patīkami, ka darbs tiek novērtēts. K.Furmanova 11.i

Visi brauciena dalīb-

nieki bija sajūs-

mināti, pārpilni ar

pozitīvām emocijām,

jaunu piredzi un

zināšanām, un pa-

tiešām ikkatrs

skolēns sarunās iz-

teica pateicību visi-

em, kas organizēja

tik piesātinātu un

izglītojoši aktīvu

atpūtu.

Reinbova Rouela "ELEONORA UN PĀRKS"

Par šo grāmatu uzzināju jau diezgan sen - pirms apmēram pus-

otra gada, kad vispār uzzināju par Reinbovu Rouelu. Pirmo izlasīju

viņas grāmatu "Fangirl", un jau kopš tā brīža gribēju ķerties klāt arī

"Eleonorai un Pārkam", tāpēc, kad uzzināju, ka tā iznāks latviešu

valodā, biju patiešām sajūsmā un gaidīju ar nepacietību.

"Eleonora un Pārks" ir grāmata par diviem jauniešiem, kuri vie-

na mācību gada laikā saskaras ar dažādiem sarežģījumiem. Viņi ir

pietiekami gudri, lai zinātu, ka pirmā mīlestība gandrīz nekad nav

mūžīga, tomēr ir gana drosmīgi un izmisuši, lai mēģinātu.

Jāsaka, ka "Eleonora un Pārks" nelika man vilties. Tieši otrādi -

šķiet, šī grāmata ir kļuvusi par vienu no maniem šī gada favorītiem.

Kāpēc man tā tik ļoti patika?

Pirmkārt, autores tēli ir ļoti interesanti. Gan Eleonora, gan Pārks,

nav nekādi "vidēji aritmētiskie" jaunieši, viņiem nav bail stāties

pret sabiedrību un, piemēram, ģērbties izaicinoši vai krāsot acis, ja

esi puisis. Ja tā padomā, esmu vairāk līdzīga tieši Pārkam. Esmu...

parastāka. Ne tik drosmīga kā Eleonora.

"Eleonorai bija taisnība - viņa nekad

neizskatījās jauki. Viņa izskatījās pēc mākslas darba, un mākslas uzdevums ir

nevis izskatīties jauki, bet gan uzjundīt emocijas."

Otrkārt, man ļoti patika mūzikas un komiksu aspekts šajā grāmatā. Zinu, ka

daudziem tieši šī astoņdesmito gadu mūzikas pieminēšana traucēja, bet man,

pat neko nezinot par to laiku un mākslu, tas likās tik oriģināli, ka nespēju beigt

priecāties, jo galu galā tieši mūzikas un supervaroņu dēļ Eleonora un Pārks arī

sāka savu draudzību.

Treškārt, šajā grāmatā ir patiešām skaistas attiecības. Nav nekā rožaina, ne-

kā salda, un Reinbova Rouela arī parāda, ka tieši grūtības padara attiecības spēcīgākas.

" - Man tu patiki.

- Nē, nepatiku vis. Man vajadzēja tevi pieradināt. "

Kopumā šī grāmata man ļoti patika. Viegla valoda, pietiekami daudz dialogu, tomēr tajā pašā laikā arī

daudz pārdomu un emociju (laikam kļūstu pārāk sentimentāla, jo šī grāmata negaidīti mani saraudināja). No-

teikti iesaku izlasīt, ja esat romantiķe. Un, pat ja neesat, tā jums noteikti iepatiksies, jo, kā jau teicu, te nav

nekā izskaistināta.

9/10

J.Kavecka ,2016.gada absolvente

Iesakām izlasīt

Viņi ir pietiekami

gudri, lai zinātu, ka

pirmā mīlestība

gandrīz nekad nav

mūžīga, tomēr ir ga-

na drosmīgi un iz-

misuši, lai mēģinātu.

Cik vienkārši kļūt par vainīgo?

Ēriks Kūlis ir latviešu rakstnieks, kuru pazīst gan pieaugu-

šie, gan pavisam mazie lasītāji. Droši vien kāds vēl no bērnī-

bas atceras Riķa, Stiķa un Niķa raibos piedzīvojumus vai Nik-

niķa dēkas, taču tagad varbūt ir jau izlasījis romānu

„Atsaldētais” vai „Vecīt, bez komentāriem” par naivajai mazu-

ļu pasaulei diametrāli pretēju un baisu reālās dzīves vidi, tās

iemītniekiem un viņu neapskaužamajiem likteņiem.

Arī nesen iznākušajā darbā „Vainīgais” autors turpina jau

iepriekš aizsākto tēmu par dzīves drūmās puses ļaudīm, kuri

mitinās mums it kā paralēlajā pasaulē.

Mēs zinām, ka ir sabiedrības daļa, kura mājo ļoti skarbos

apstākļos un dažādiem paņēmieniem kārpās, lai noturētos uz

slidenā un bedrainā dzīves ceļa, neiekrītot grāvī, nelaužot kak-

lu sev un neaizraujot līdz vēl citus. Tāds ir romāna „Vainīgais

” galvenais varonis – septiņpadsmitgadīgais Remīrs, kam māte

ir nodzerta nelaime, kuras vienīgais dzīves stimuls ir jebkura veida alkohola devas sagādāšana,

bet tēvs aizdevies veiksmīgākas laimes meklējumos, atstājot savu dēlu mājā, kur valda posts,

netīrība, nabadzība un vienaldzība. Zēns mācās internātskolas devītajā klasē, vasarā strādā kai-

miņa saimniecībā, pelnot naudiņu kaut dažām kārotajām mantām – jaunam telefonam un stilī-

gām krosenēm. Saimnieks zēnu nežēlo, jāstrāda līdz spēku izsīkumam, jāpacieš arī dažādi paze-

mojumi, bet pabarots strādnieks tiek krietni. Remīrs, jebkāda sirds siltu-

ma un mīļuma alkdams, ļaujas sava darba devēja sievas seksuālam vili-

nājumam, un tas kļūst par viņa šīs vasaras aizraujošāko piedzīvojumu.

Tuvojas pirmais septembris, jādodas uz skolu, kur klasē viņu sagaida tā-

di paši no ligzdas izmesti grūtdieņi ar savām traģēdijām un problēmām,

milzīgu vēlmi pēc draudzības un mīlestības, bet ar tikpat lielu neprasmi

šādas attiecības veidot. Viss ir kaut kā greizi un nepareizi.

Varētu šķist, ka tas ir stāsts par kārtējā dzīves pabērna izmisīga-

jām pūlēm padarīt kaut cik jēdzīgu savu eksitenci šajā pasaulē, taču

vieglās naudas iespēja apvērš Remīra dzīvi ar kājām gaisā. Kāpēc tas

notiek tik baisi vienkārši? Kāpēc viņš nespēj atteikties no tiem pāris

simtiem eiro, palūkoties dažus soļus uz priekšu un iedomāties par savas

rīcības sekām? Viena no atbildēm varētu būt – viņam nav nekādu morā-

les pamatu un atbalsta, ko parasti dod saprātīga ģimene. Tas, ko mēs saucam par mājām, Remī-

ram ir tik greizs un kroplīgs, ka viņa raksturā un dzīves pieredzē atstāj tikai rētas un sagandētu

dvēseli. Bērna acis ir platas un ierauga to, kas noder visam mūžam, bet ne visiem ir lemts ierau-

dzīt to vērtīgo, jo tā vienkārši nav viņa bērnības pasaulē, un tieši tas ir noticis ar grāmatas galve-

no varoni.

Un tad cilvēks viegli var kļūt par „vainīgo”, uz kura sirdsapziņas gulst ļoti smaga nasta, kas

droši vien atstās pēdas visa turpmākā mūža garumā. Bet man šķiet, ka vēl smagāks un grūtāk

atbildams ir jautājums, kāpēc tā notiek. Kāpēc un kā mums blakus izaug šādi dzīves atstumtie,

samocītie cilvēki? Ko mums darīt? Kā palīdzēt? Protams, lasot grāmatu, katram radīsies citi

jautājumi un citas atbildes, bet svarīgākais ir tas, ka autors lasītāju būs rosinājis padomāt.

Varētu šķist, ka tas

ir stāsts par kārtējā

dzīves pabērna iz-

misīgajām pūlēm

padarīt kaut cik

jēdzīgu savu

eksitenci šajā pa-

saulē, taču vieglās

naudas iespēja

apvērš Remīra dzīvi

ar kājām gaisā.

Novembris – patriotu un varoņu mēnesis

Tāpat kā katru gadu, arī šogad novembrī – patriotu un

valsts svētku mēnesī - skolā norisinājās Latvijas brīvības cī-

ņām un dzimšanas dienai veltīti pasākumi, piemēram,

11.novembrī, kopīgi gatavojoties Lāčplēša dienas svētku gā-

jienam un gaidāmajai valsts svētku nedēļai, turpinājām tradī-

ciju vairot piederības sajūtu skolai un visi parakstījāmies lielā

Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas kopīgā pirkstu nospiedumā.

Pirkstu nospiedums katram cilvēkam ir atšķirīgs, unikāls

un neatkārtrojams, nekur pasaulē nav cilvēku, kam būtu vie-

nādi pirkstu nospiedumi, tieši tāpēc skolotāja Aija Treija iz-

vēlējās šādu parakstu formu, jo nekur plašājā pasaulē nav ci-

tas tādas skolas kā Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola un nekur

nemācās šādi jaunieši, mēs esam unikāli un neatkārtojami.

Kopā ar 11.i klases skolnieku Ansi Ziemeli 11.novembra rītā

devāmies pie jauniešiem, kopīgi izskaidrojām šīs akcijas mēr-

ķi un lūdzām parakstīties.

Skolas dzīves kaleidoskops

Te nu ir mūsu kopīgais pirkstu nospiedums!

(..) tieši tāpēc skolo-

tāja Aija Treija izvē-

lējās šādu parakstu

formu, jo nekur pla-

šājā pasaulē nav ci-

tas tādas skolas kā

Jelgavas Tehnoloģi-

ju vidusskola un ne-

kur nemācās šādi

jaunieši, mēs esam

unikāli un neatkār-

tojami.

Arī katrs pirmklasnieks rūpīgi uzrakstīja savu vārdu

Vēlāk ne viens vien atzina, ka tā ir unikāla, oriģināla un ļoti interesanta doma,

kas tiešām radījusi piederības sajūtu. Vakarā, dodoties svētku gājienā, varēja

redzēt Jelgavas iedzīvotāju vienotību un acis, kas mirdzēja, simbolizējot pa-

teicību tiem vīriem, kas atdevuši dzīvību, lai mēs tagad būtu brīva valsts.

Pēc nedēļas, kas tika pavadīta ar sarkanbaltsarkano lentīti pie krūtīm,

pienāca ceturtdiena, 17.novembris, kad piektajā mācību stundā devāmies uz va-

lsts svētkiem veltītu pasākumu skolas aktu zālē, kur uzstājās skolas ansamblis

“Karameles” un skolas teātra studija, kas aizrautīgi rādīja izrādi par taureņiem,

cenšoties visus klātesošos pārliecināt, ka taureņi ir gudri, izskatīgi, zinoši un

interesanti un mērķtiecīgi. Taču skolas ansamblis radīja īsteni patriotisku sajūtu

– pirmo reizi dzirdēju, ka valsts himna netiek atskaņota ierakstā, bet gan

izpildīta dzīvā skanējumā, tas bija tiešām pacilājoši un ļoti skaisti, kad visa zāle

vienojās kopīgā valsts himnas dziedājumā, pievienojoties brašajam skolas an-

samblim, kas vēlāk izpildīja arī

dziesmu “Saule , Pērkons , Dauga-

va “ un “Spēlējiet, spēlmaņi”. Šis

pasākums ne vien manī, bet arī

citos atmodināja īsteni patriotiskas

emocijas un jūtas, kas ļāva

18.novembri sagaidīt ar lepnumu

par savu valsti, skolu un pilsētu.

Valsts svētku vakarā

apmeklēju ne tikai krāšņo svētku

salūtu, bet arī Hercoga Jēkaba lau-

kumā izveidotās sveču kompozīci-

jas, kur, kā ierasts, bija atrodama

arī Jelgavas Tehnoloģiju vidussko-

las uguns zīme – Jelgavas josta,

kuru varēja ieraudzīt, lūkojoties caur speciāli sagatavotu palielināmo

stiklu.

Es uzskatu, ka mūsu skolas uguns zīme bija viena no interesantākajām,

kas bija atrodamas starp visām uguns figurām, tā nebija ierastā sveču

kompozīcija, kas izkārtota, attēlojot kādu latvju zīmi, tā bija neierasta un

interesanta, tieši tikpat oriģināla kā mūsu skola.

Vēlāk varējām doties uz svētku salūtu, kas šogad bija īpaši krāšņs, interesants un skaists, arī uguņošanas

vērotāju netrūka – mūsu nelielajai kompānijai blakus bija tie latvieši, kas ieradušies šeit no citām valstīm –

viņi sarunājās angļu un vācu valodā, taču varēja saprast, ka šis viņiem ir īpaši nozīmīgs datums – diena, kad

atkal atgriezties Latvijā.

Nereti mēs neizdomājamies, cik daudz upuru prasījusi Latvijas brīvība un ko atdevuši cilvēki, lai mums

būtu mājas, runas brīvība un šī skaistā zeme. Novembris nav tikai patriotu, bet arī varoņu mēnesis, kad

jāpiemin tie cilvēki, kas teikuši, ka Latvija būs brīva, kas cīnījušies, cietuši, mocījušies un turpinājuši mīlēt

savu zemi cauri visam.

Dievs svētī Latviju!

I.A.Pētersone 10.i

Es uzskatu, ka mūsu

skolas uguns zīme bija

viena no in-

teresantākajām, kas bija

atrodamas starp visām

uguns figurām, tā nebija

ierastā sveču kompozīci-

ja, kas izkārtota, attēlo-

jot kādu latvju zīmi, tā

bija neierasta un in-

teresanta, tieši tikpat

oriģināla kā mūsu skola.

Tehnoloģijas arī svētku brīdim!

Novembris nav tikai patriotu, bet arī varoņu mēnesis,

kad jāpiemin tie cilvēki, kas teikuši, ka Latvija būs

brīva, kas cīnījušies, cietuši, mocījušies un turpinājuši

mīlēt savu zemi cauri visam.

(..) tas bija tiešām

pacilājoši un ļoti

skaisti, kad visa

zāle vienojās

kopīgā valsts

himnas

dziedājumā,

pievienojoties

brašajam skolas

ansamblim.

Mana Latvija

Latvijas dzimšanas diena ir laiks, kad padomāt par to, ko mums katram nozīmē šī zeme, ar kādām vērtī-

bām, vietām un cilvēkiem mums saistās Latvijas vārds. Savas domas un atziņas par dzimteni izteica 7.m

klases skolēni.

*Latvija ir manas mājas. Es mīlu Latviju tādu, kāda tā ir, kaut arī citreiz rodas jautājums, kāpēc mums daudz

kā vēl trūkst. Bet vienalga Latvija ir mana. (Agate)

* Kad es iedomājos par Latviju, man prātā nāk manas mājas ar ģimeni. Tur suns rej un gaida mani. Mamma

gatavo vakariņas, tētis iekurina krāsni, lai būtu silts. Draugi nāk ciemos, lai kopā pavadītu brīvo laiku, un

protams, skola ar mājasdarbiem. (Ralfs)

* Latvija ir mana Jelgava, kur ir manas mājas un mana ģimene. (Nauris)

*Latvija ir manas mājas – te es piedzimu, te dzīvoju un te mācos. (Kristians)

*Latvija man asociējas ar ģimeni un draugiem, jo citās valstīs man to nav. (Elizabete)

*Latvija man atgādina manas mājas – visomulīgāko vietu, kur gribas uzturēties visu mūžu. Vēl man Latvija

asociējas ar auksto zupu karstās vasaras dienās, jo mamma to prot tik garšīgi pagatavot. (Laura K.)

*Tikai Latvijā ir visskaistākās pilsētas, vislabākie cilvēki, mana ģimene, radinieki un draugi. (Eva)

*Kad esmu kādā svešā zemē, es domāju par Latviju, jo man pietrūkst manu māju, vietas, kur es jūtos droši,

un tā ir Latvija. (Laura V.)

*Latvijas dārgums ir cilvēki, un man vistuvākie cilvēki ir mana ģimene, kas vienmēr man palīdzēs. (Alise G.)

*Mājas ir Latvija, un Latvija ir mājas. Mājās es jūtos droša un vajadzīga. Te pat durvis mani uzklausa un aici-

na mani nākt mājās. (Alise K.)

Es savā dzīvē esmu izlēmis, ka mūžam palikšu Latvijā. Lai arī kas notiktu, tās vienmēr būs manas mājas,

dzimtene, tēvzeme. (Kārlis)

*Šī zeme nav parasta zeme, tā ir mūsu DZIMTENE. Šī vieta nav parasta vieta, tā ir mūsu DZIMTENE. Šī

valsts nav parasta valsts, tā ir mūsu DZIMTENE. (Miks)

*Kad es dzirdu vārdu Latvija, man vispirms nāk prātā Rīgas jūras līcis. Tā ir viena no skaistākajām Latvijas

vietām. (Markuss)

*Katram cilvēkam ir jābūt savai dzimtenei, un man tā ir Latvija. (Ēriks)

*Latvija man asociējas ar straujām laikapstākļu maiņām. Šovasar – saule, saule, un tad pēkšņi lietus sāk gāzt

kā ar spaiņiem. Tagad it kā būtu normāls rudens, bet pēkšņi novembrī veselu nedēļu sniegs līdz potītēm. Inte-

resanti ir te – Latvijā. (Linards)

*Kas ir Latvija? Man tā asociējas ar ziedošām pļavām, zaļojošiem mežiem, tikko izkurinātu krāsni un mam-

mu, kas priecīgi atplaukst smaidā, kad es ienāku pa durvīm. (Ieva)

*Man Latvija asociējas ar dažādajiem gadalaikiem, kad katrā ir kādi svētki, un tas nozīmē, ka Latvija ir maza,

bet atšķirīga un arī īpaša. (Viktorija)

*Latvija ir lauku un mežu ļaudis, kas savu zemi notur kārtīgu un sakoptu. (Kristers)

Pasta adrese:

Meiju ceļš 9

Jelgava

JELGAVAS TEHNOLOĢIJU VIDUSSKOLA