1

s p e c i ā l i z d e v u m s

-

fantāzijaspasauļuceļvedis

2

KAmĒR vieN iR lAsĪTāJi,es TuRpiNāŠu RAKsTĪTUz Latvijas lasītāju jautājumiem Londonas grāmatu gadatirgū atbild amerikāņu rakstnieks, populārās fantas tikas triloģijas ”Haosa spēle” autors Patriks Ness.

Kur jūs smeļaties iedvesmu saviem stāstiem?

Rast iedvesmu ir vissarežģītāk. Atbilde ir: visapkārt un jebkurā brīdī. Piemēram, es iedomājos: ko gan teiktu kaķis, ja spētu runāt? Tas izklausās muļķīgi, bet, attīstot šo ideju, rodas kaut kas interesants. Vai arī es iedomājos: kā būtu dzirdēt citu domas? Mēs lietojam mobilos telefonus, internetu, esam facebook.com, un pamazām rodas sajūta, ka privātumam vietas neatliek nemaz. Nu, un no šīm divām lietām – vēlmes saprast, ko runā suns, un pilnīgas privātuma neiespējamības  – esmu radījis šo stāstu. Vārdu sakot, jebkura doma var kļūt par grāmatas cienīgu sižetu.

Vai, rakstot grāmatu, jūs to rakstāt kādam konkrēti? Vai varat vizualizēt savu lasītāju?

Nē, ja es censtos rakstīt konkrētam lasītājam – nekas nesanāktu. Rakstot grāmatas jauniešiem, es iedomājos sevi jaunībā: ko es gribētu darīt, lasīt, izjust, ja būtu pusaudzis. Rakstot es cenšos būt patiess. Grāmata ir jāraksta tā, lai pašam tā patiktu. Iespējams, tas izklausās egoistiski, bet, ja es pats šo grāmatu gribēšu lasīt, kāpēc lai to nevēlētos citi?

Kurš parasti ir jūsu grāmatas pirmais lasītājs?

Es ļoti ilgi nevienam nerādu, ko esmu uzrakstījis. Pirmais to parasti izlasa mans literārais aģents un bieži vien arī mana sieva. Lai gan viņa mani vienmēr tikai slavē! Tad darbu izlasa redaktors. Pēc tam es pielaboju manuskriptu, un tikai tad tas nonāk pie izdevēja un lasītājiem.

Iesūtītie lasītāju jautājumi:

Juris (15 gadi): Cik daudz laika jums nepieciešams, lai uzrakstītu grāmatu?

Lai uzrakstītu grāmatu, man nepieciešams gads. Tajā tiek ieguldīts ļoti daudz darba. Manuskripts man aizņem apmēram piecus mēnešus, tad vēl septiņus mēnešus es tekstu laboju. Tad gadu ar manu darbu strādā izdevniecība. Kopumā no grāmatas rakstīt sākšanas brīža līdz tās izdošanai paiet divi gadi.

Kristīne (13 gadi): Kā jūs kļuvāt par rakstnieku? Cik gadu vecumā jūs sākāt rakstīt?

Es rakstu, kopš sevi atceros – apmēram no septiņu gadu vecuma. Protams, sākumā tur nekas labs nesanāca, bet es centos sadomāt dažādus stāstus. Tajā vecumā parasti cenšas kādu atdarināt, bet tas ir normāli. Pirmā grāmata man tapa apmēram 20 gadu vecumā, bet es zinu, ka citi ir sarakstījuši savu pirmo grāmatu, būdami vēl jaunāki. Tāpēc nav konkrēta vecuma, kad būtu jāsāk rakstīt. Jebkurš vecums ir piemērots.

Inga (17 gadi): Vai jums ir kāda mīļākā grāmata vai, piemēram, pirmā grāmata, ko jūs atceraties no bērnības?

Man patīk tās grāmatas, kurām ir turpinājumi, piemēram “Nārnijas hronikas” un “Gredzenu pavēlnieks”. Tomēr no bērnības es vislabāk atceros grāmatu “Namiņš prērijā”. Man toreiz bija septiņi gadi, un grāmatā aprakstītie notikumi, Mežonīgo rietumu apraksti – tas viss mani ļoti aizrāva. Tā bija draudzīga un sentimentāla grāmata, tieši piemērota septiņgadīgam lasītājam.

fant

asti

kafa

ntas

tika

fant

asti

kaiNTeRviJA

2

3

iNTeRviJA“Fantāzija ir p

atiesa. Tā nav faktiska, bet ir p

atiesa. Bērni to zina.

Arī pieaugušie to zina, un tāpēc viņus tā biedē.” (U

rsula le Gvina)

Gusts (14 gadi): Vai tagad, būdams slavens un labi pazīstams rakstnieks, jūs varētu pastāstīt kādu interesantu faktu vai notikumu no saviem pusaudža gadiem?

Tagad jūs redzat mani ar īsi apgrieztiem matiem, bet pusaudža vecumā man bija ļoti gari mati. Varbūt jūs zināt Bono no grupas U2: es izskatījos tieši tāds kā Bono videoklipā “Sunday, Bloody Sunday”. Un man bija garš melns mētelis – kā jau gotam – un ļoti bāla āda. Es esmu darījis ļoti daudz dīvainību, bet tas šim vecumam piederas. Tagad es domāju, ka tas ir OK. Tas ir tas vecums, kad tu apzinies sevi. Tāpēc es nesmejos par tīņu izdarībām, jo tas ir ļoti svarīgs posms cilvēka dzīvē, kad viņš meklē sevi.

Mūsu izdevniecība izdod vairāku jaunu autoru darbus, un interesanti, ka daudzi no viņiem raksta F&F žanrā. Varbūt jūs vēlētos viņiem kaut ko pateikt, iedvesmot šos jaunos autorus?

Ir divi svarīgi nosacījumi, kam jābūt spēkā, ja esi rakstnieks: pirmkārt, tev pašam ir jāgrib izlasīt savu grāmatu. Tas nekas, ja cilvēki tev saka, ka tā nav laba, vai nievājoši izsakās par fantāzijas žanru. Nedomā par to un raksti tik tālāk, jo citu cilvēku viedoklis nedrīkst tevi negatīvi ietekmēt. Atcerieties par Hariju Poteru! Neviens nebija nedz prasījis, nedz gaidījis grāmatu par burvju puiku, bet rakstniece uzrakstīja to, kas viņai pašai patika. Otrkārt, nevajag būt snobam. F&F žanrs nav nedz sliktāks, nedz labāks par citiem. Es pats lasu dažādu žanru darbus. Svarīgākais ir neļauties ierobežojumiem. Un tad pēkšņi nez no kurienes ir radusies grāmata. Cilvēki sajutīs, ja būsiet tajā ielikuši savu sirdi.

Ko jūs gribētu pateikt saviem lasītājiem Latvijā?

Tas, ko es teikšu, būs vairāk adresēts jauniešiem. Es, protams, gribētu, lai viņiem patīk manas grāmatas, bet es neiebilstu arī, ja tās kādam neiet pie sirds. Lasīšana ir personiska un ļoti privāta lieta. Lai arī kāda būs jūsu reakcija, es būšu priecīgs to uzzināt. Kamēr vien ir lasītāji, es turpināšu rakstīt. Paldies!

3

NAzis, Ko NeATlAisTJAuTāJums uN ATbildePatriks Ness

Triloģijā “Haosa spēle” attēlota skarba, nežēlīga, bet valdzinoša planēta, uz kuras izdzī-vot ir liela veiksme. Šajā pasaulē valda dīvaina modifikācija mums pazīstamās realitātes likumos: tur ir dzirdamas visu dzīvo būtņu domas, kas savijoties rada nepārejošu Troksni. Turklāt dzirdamas ir tikai vīriešu domas, jo planētas sievietes noslēpumainas infekcijas rezultātā ir izmirušas. Te nav privātas telpas, nav noslēpumu... bet varbūt tomēr ir?

Šādā vidē aug Tods Hjūits, kuram tūlīt apritēs četrpadsmit gadu. Viņš tic, ka pasaule ap viņu ir loģiska – līdz pienāk diena, kad zēns mežā sastop kaut ko briesmīgu un neiz-skaidrojamu. Pirmkārt, klusumu. Un, otrkārt, meiteni.

Ko Tods atklās par savu pasauli? Un vai viņam ļaus to atklāt? Tods dodas spriedzes pilnā ceļojumā, kura laikā viņam jākļūst pieaugušam...

“Nesa stāsts apgriež mums pazīstamo realitāti kājām gaisā. Saprotamā pasaule ir nesaprotama, un, jo vairāk to sāk saprast, jo tā kļūst draudīgāka, līdz lasītājs jūt, ka arī pats piedalās amoka skrējienā pa mežu, kopā ar varoņiem meklējot izeju no nežēlīgas – un skaļas – pasaules.”

“Šī grāmata ir tik lipīga, ka ģimenē strīdas par to, kurš pirmais dabūs to lasīt. Tas, kurš atver šīs grāmatas vāku, pārakmeņojas un nespēj to vairs aizvērt.” (Rakstniece, dramaturģe Baņuta Rubess)

“Visu laiku acu priekšā kā filmā nomainās kadri, kas lasītājam ļauj redzēt, cik krāšņa ir jaunā pasaule un kādi ir cilvēku mēģinājumi kolonizēt to. Patrikam Nesam izdevies radīt aizraujošu lasāmvielu.” (Uldis, www.baltaisruncis.lv)

44

KAs iR fANTAsTiKA?Vēsturiski senākais fantastiskās literatūras žanrs ir zinātniskā fantastika. Tās

straujo attīstību 19./20. gadsimtu mijā veicināja gan zinātnes attīstība, gan izmaiņas cilvēku ikdienā. Vienīgā skaidri saprotamā laika kategorija bija pagātne, bet nākotne bija nepār­redzamu iespēju pilna, – tieši tāpēc fantastikas rakstnieki juta nepārvaramu vilinājumu mēģināt prognozēt nākotnē sagaidāmo.

Bieži uzskata, ka zinātniskā fantastika ir ieinteresēta tikai tehnoloģiju jautājumos – taču jau kopš pirmsākumiem autoru uzmanības centrā allaž bijis cilvēks. Autori mēģina aprakstīt cilvēcisko emociju, uzvedības un būtības izmaiņas realitātē, kurā pašsaprotami ir, piemēram, tādi fenomeni kā mākslīgais intelekts, klonēšana, androīdi, kontakti ar citplanētiešiem, pasaule, kas pārdzīvojusi atomkaru, kurā nekontrolēti attīstās mašinērija, kurā planētu apdraud pār­apdzīvotība, ir iespējami ceļojumi laikā utt.

Zinātnisko fantastiku mēdz iedalīt arī sīkāk, piemēram, atsevišķu virzienu veido darbi, kuros apcerēta jaunu zinātnisko sasniegumu ietekme uz cilvēces nākotni, citu – utopiskas vai antiutopiskas noslieces darbi, kuros galveno lomu spēlē alternatīvi sabiedrības modeļi. Populāri virzieni ir t.  s. kiberpanks, kas prognozē datortehnoloģiju attīstību, un kosmiskā opera, kas apvieno liela mēroga sižetus (pasauļu kari u.  c.) ar varoņu personisko drāmu. Savā ziņā fantastika nodarbojas (un reizumis  – veiksmīgi) ar nākotnes pravietošanu, un šo pareģojumu precizitāte lasītāju nereti vienlaikus sajūsmina un šausmina.

delĪRiJsLorena Olivera

Fantastikas romāns jauniešiem “Delīrijs”, no vienas puses, atsauc atmiņā klasiku – “Romeo un Džuljetu” un citus stāstus par aizliegtu mīlestību. No otras puses, tas nevainojami iekļaujas 20.–21. gadsimta antiutopiskās literatūras tradīcijā, kuru aiz-sāka Oldesa Hakslija “Brīnišķīgā jaunā pasaule” un Džordža Orvela “1984”, bet jauniešu auditorijai adaptēja pirms dažiem gadiem milzīgu popularitāti iekarojušais Sūzenas Kolinsas cikls “Bada spēles”.

“Delīrijs” ieved lasītāju nākotnes pasaulē, kurā – kā jau antiutopijā – vispārējas laimes un kārtības vārdā ir atklāts veids, kā cilvēkus ārstēt no... mīlestības – tā sauk-tās amor deliria nervosa, kas padara cilvēkus emocionālus un neloģiskus. Ir izstrādāta īpaša dziedniecības metode, kas ļauj uz visiem laikiem atbrīvoties no šīs nepārredzamās emociju gammas un nodrošina drošu un laimīgu dzīvi. Operācijai tiek pakļauti visi, kas sasniedz astoņpadsmit gadu vecumu. Taču zinātnieki nav rēķinājušies ar vienu: reizēm mīlestības bacilis cilvēku inficē vēl pirms šī datuma. Tieši tā notiek ar Lēnu Heloveju. Līdz dziedniecības procedūrai atlikuši vien nepilni trīs mēneši, kad ar Lēnu notiek kaut kas neiedomājams – viņa iemīlas...

“Grāmata patiks tiem, kuriem gribas kaut ko vairāk nekā tikai pusaudžu mīlas stāstu. Esmu gatava derēt, ka katrs “Delīrija” lasītājs aizdomāsies, kāda būtu dzīve Lēnas pasaulē. Turklāt “Delīrijs” nav tikai par mīlestību, bet arī par izlaušanos, atbrīvošanos no iesīkstējušajiem uzskatiem un dumpīgumu, kas mīt katrā jaunietī.” (Lāsma, greeneyesnevertells.jimdo.com)

fant

asti

kafa

ntas

tika

fant

asti

kafANTAsTiKA

55

dubulTNieKiToms Kreicbergs

Stāstu krājums “Dubultnieki un citi stāsti” ir īpatnējs ar to, ka tā vienlaikus ir un nav tradicionāla zinātniskā fantastika. Autora apspēlētās tēmas – nākotnes cilvēks tehnoloģisko sasniegumu varā, mākslīgā intelekta centieni līdzināties cilvēkam, laika ceļojumu paradoksi un radītāja atbildība par radīto – pēdējā pusgadsimta fantastikas uzplaukuma laikā gana bieži skartas gan literatūrā, gan kino.

Taču Toms savos stāstos meistarīgi izmanto paņēmienu, ko gribas saukt par greizā spoguļa taktiku – nomainot leņķi, kādā mēs skatāmies uz parādību, groteskais skatu pun-kta sašķiebums mums to atklāj ļoti pietuvinātā un cilvēciskā tvērumā. Un lasītājs kopā ar mākslīgi radītu Īkstīti nokāpj tējkannas dzīlēs, blakus alkoholiķim Pakalniņam vizinās neesošā metro maršrutā Rīga-Valmiera, no dažu metru attāluma seko cūku pilotu kaujas lidojumam Dorsenijas debesīs...

daži jautājumi Tomam KreicbergamKāpēc sāki rakstīt angliski, vēl dzīvodams Latvijā? Vai tā bija mērķtiecīga virzība uz ārzemju tirgu?

Rakstīt angliski šķita dabiski, jo latviešu valodā manas iemīļotās literatūras bija ļoti maz, tādēļ ikdienā praktiski lasīju tikai angļu valodā  – atbilstoši izveidojās mans vārdu krājums, sapratne par žanru utt. Bet jā, doma par ārzemju tirgu manī bija jau kopš bērnības gadiem.

Kāpēc tieši fantastika, nevis, teiksim, stāsti par sociālām problēmām?

Rakstīt fantastiku nozīmē neierobežot savus izteiksmes līdzekļus. Rakstīšana reālisma žanrā mani piesaista tikpat maz kā rakstīšana bez metaforām. Man patīk vairāk krāsu paletē.

Fantāzija un fantastika ir pasaulē vecākie, spēcīgākie un noturīgākie literatūras žanri – sākot ar Homēru un Ēzopu, beidzot ar Orvelu un Vonnegūtu, Tolkīnu un pārējiem. Arī fantastikas žanrā var rakstīt par sociālajām problēmām (piemērs ir Orvela “Dzīvnieku ferma”). Gandrīz visi mani stāsti pieskaras sociālām problēmām, ja arī tas nav uzreiz acīmredzams.

Kā šobrīd norit tava ikdiena? Kur tu sevi redzi nākotnē – ASV vai Latvijā?

Intensīvi strādāju pie sava romāna un citiem rakstniecības projektiem. Nākotnē, domāju, dzīvošu gan Latvijā, gan ārvalstīs. Rakstnieks, par laimi, nav piesiets vienai dzīvesvietai, it īpaši jau mūsdienu elektroniskajā laikmetā.

Par ko būs tavs jaunais romāns?

Romāns, pie kura strādāju, ir mans pirmais darbs pusaudžu auditorijai. Tas ir postapokaliptisks romāns par pasauli, kurā tīņi izmanto īpašas spējas, lai cīnītos ar mākslīgo intelektu robotu izskatā. Apraksts kā no komiksa, bet romāns ir diezgan nopietns. Visam cauri vijas jautājumi par karu, tehnoloģijām, mīlestību un ģimeni.

balvasStāsts “Dubultnieki” ieguva pirmo vietu

2009. gada zinātniskās fantastikas rakst-nieku konkursā “Writers of the Future”;

Stāsts “Mammu, te rakstām Žeņa, tavs dēls” izvirzīts 2011. gada Nebula bal-vai  – pasaulē prestižākajam apbalvoju-mam zinātniskās fantastikas žanrā;

Stāstu krājums “Dubultnieki” izvirzīts 2011. gada Lielajai Literatūras gada bal-vai kā gada spilgtākais debijas darbs.

JAuNāKās gRāmATAs

6

TRĪs digiTālās NāKoTNes vĪziJAs Zinātniskās fantastikas tradīcija latviešu

literatūrā ir vēl diezgan trūcīgi apsēts lauciņš. Tieši tāpēc pārsteidza tas, ka 2011. gada nogalē klajā nāca uzreiz trīs latviešu romāni, kas atbilst žanra kritērijiem, turklāt visus sarakstījušas jaunas rakstnieces.

Visi trīs romāni apcer relatīvi netālas (ap simt gadu) nākotnes vīzijas, kurā tehnoloģiskais progress un vispārējā digitalizācija un virtualizācija liek cilvēkiem pamazām zaudēt cilvēcību.

daži jautājumi autorēmKāpēc tu izvēlējies rakstīt tieši fantastikas žanrā?

Laura: “Es vienmēr gribu izmēģināt ko nebijušu... un varbūt arī pierādīt, ka fantastiku var rakstīt ne tikai vīrieši. Jā, es “Laimes monitoringā” vairāk pievēršu uzmanību varoņu attiecībām, nevis izskaidroju mašīnas dzinēja darbības principus, tomēr tur ir gan tehnikas jaunievedumi, gan nākotnes vīzija. Tiesa, nezinu, vai būtu saņēmusies iekāpt zinātniskās fantastikas lauciņā, ja nebūtu spilgtā sapņa par neparastām autosacīkstēm, kas kal­poja par pamatu romānam un neatstājās līdz brīdim, kad beidzot padevos un sāku rakstīt.”

Ellena: “Es nesekoju modes tendencēm ne savā ģērbšanās stilā, ne mūzikā, ne literatūrā. Ja ir kāda ideja, kas šķiet aizraujoša, ja tā neliek mieru un dažādi ideju papildinoši sīkumi pat rādās sapņos, tad zinu – tā ir īstā.”

Kā skaidrot to, ka vienlaikus parādās trīs romāni­antiutopijas?

Laura: “Manuprāt, idejas rakstniekus visā pasaulē apmeklē viļņiem. Bija vampīru “bums”, tam sekoja eņģeļi, tad daudzi rakstīja par fejām... Tagad izskatās, ka pienākusi zinātniskās fantastikas (konkrētāk – distopiju) ēra. Tam par iemeslu varētu būt nestabilā ekonomiskā situācija un straujā tehnoloģiju attīstība, kas brīžiem šķiet steidzamies pa priekšu saprātam.”

Ilze: “Šie romāni ir reakcija uz sistēmu, kādā mēs visi esam iejūgti – celies, mācies, lai būtu labs darbinieks, esi labs darbinieks, tad būs alga un laba pensija, tev jābūt līmenī, lai vari nomaksāt kredītu, tev jābūt līmenī, lai citi tevi mīl, tev jāpērk šitā prece un bez šīs potes tu noteikti saslimsi, ēd, cik lien, un vairāk, nekā vari apēst, jo to sagremot palīdzēs speciāla tablete, un tā bezgalīgi, un tāds spiediens ir uz katru no mums no rīta līdz vakaram. Bet pasaule no tā vien nesastāv.”

Ko tu vēlējies pateikt ar savu darbu?

Ellena: “Rakstot un domājot par mūsu visu nākotni, es prātoju par to, vai tā tiešām būs tik drūma, kā to apraksta fantastikas autori. Darbā centos parādīt to, ka dzīves grūtie brīži ir pārvarami, ja cilvēks saņemas un dara kaut ko lietas labā.”

Laura: “Kaut gan “Laimes monitorings” rāda diezgan drūmu nākotnes ainu, beigu beigās izrādās, ka pat visgrūtākajos apstākļos un šķietamās bezizejas situācijās ir atrodams gaismas stariņš, kāda maza laimīte, kas liek nepa­doties un cīnīties tālāk.”

fant

asti

ka

fant

asti

ka

fant

asti

kamūsu AuToRes

7

lAimes moNiToRiNgsLaura Dreiže

Romāns – saistoša vīzija par mūsu planētas nākotni digitālajā laikmetā. Nežēlīga politiskā režīma pārvaldītā pilsētā nelegāli mitinās dumpīgi jaunieši.

Viņus aizrauj savdabīga sacensība, mēģinot notvert noslēpumainu autobusiņu, kurš spēj kliedēt cilvēku negatīvās emocijas. Taču sacensība ir tikai iegansts, kas ceļ gaismā gan pastāvošās iekārtas netaisnību, gan jauniešu sarežģītās attiecības – konkurenci, brāļu naidu, pirmo mīlestību...

Sākas aizraujoši piedzīvojumi, kurus vada neapslāpējama cerība izmainīt pastāvošo...

“Lasītājs romānu “Laimes monitorings” minēs kā krustvārdu mīklu – vārdu pa vārdam, līniju pēc līnijas. Un nebūs tāda, kurš izlasot sacīs: “Man viss bija skaidrs jau 50. lappusē!” Noslēpumainības savaldzināta, joņoju autores fantāzijas ceļos, kas met cilpas laikā un telpā.” (Māra Svīre, rakstniece)

digiTālo NeAizmiRsTulĪŠu lAuKsEllena R. Landara

Romāna ideja radusies no sapņa, kurā autore redzēja puisi uz liddēļa planējam starp augstceltnēm. Tik tiešām – pasaulē, kurā notiek romāna darbība, pārvieto-šanās ar liddēli nav nekas neparasts – tāpat kā bioaparāts, ar kādu tiek apveltīts katrs jaundzimušais.

Meitene Airī dzīvo Nironā – pilsētā, kurā arvien vairāk izplūst robežas starp cilvēku un tehnoloģijām. Viņas ikdiena ir vienmuļa un prognozējama. Tomēr tās dienas notikumi meitenes dzīvi apgriež otrādi.

Airī darbavietā notiek sprādziens, un meitene iesaistās bīstamos piedzīvojumos, kas aizved viņu uz pilsētas noslēpumaināko teritoriju – baiso, baumām apvīto Rūpnīcu rajonu. Tikšanās ar savādiem cilvēkiem, mīklaini sapņi, neizprotamas atklāsmes... Vai iespējams, ka drošā Nirona nemaz nav tik ideāla, kā Airī līdz šim uzskatījusi?

75 dieNAsIlze Eņģele

21. gadsimta nogale – digitālais laikmets. Pār pasauli valda globalizācija, pār ikdienu – visu zinošais Lieldators. Mode mainās ne pa dienām, bet stundām, izskata maiņa gēnu līmenī ir lēts pakalpojums. Cilvēki meklē arvien jaunas izklaides, tomēr viņu daba ir palikusi nemainīga.

Meitenes Heidi sapnis ir no zemākajiem sabiedrības slāņiem nokļūt Metropolē, no kuras, šķiet, paveras ceļš uz bezrūpīgu dzīvi. Viņa alkst karjeras, ietekmīgu draugu, mīlestības. Tomēr vai viss ir tā, kā izskatās? Vai spožā apkārtne ir vien virtuāla ilūzija? Kam var uzticēties?

Septiņdesmit piecu dienu laikā Heidi izdzīvo veselu mūžu. Bīstami piedzīvojumi seko cits citam, tomēr galvenais lēmums meitenei būs jāpieņem vienai...

“Zinātniskā fantastika neparedz nākotni, tā apraksta tagadni.” (U

rsula le Gvina)

JAuNāKās gRāmATAs

8

Zinātniskā fantastika nodarbojas ar mīklu atminēšanu, bet to uzdošana ir žanra “māsīcas” – literārās fantāzijas – darbalauks. Galveno atšķirību starp fantastiku un fantāziju nereti raksturo kā starpību starp racionalizētu (tehnoloģisko) un neracionalizētu (maģisko) brīnumu: autors savā darbā maina realitāti ar pirmajā gadījumā neticamiem, otrā – ticamiem paņēmieniem.

Literārās fantāzijas žanrs nemēģina brīnumu izskaidrot, bet pēta cilvēka dabu, ievietojot ikdienišķu varoni fantastiskā vidē – paralēlā pasaulē, kas vai nu ir autonoma, vai mijiedarbo­jas ar zināmo pasauli. Šo paralēlo realitāti pārvalda atšķirīgu likumu kopums (maģija), tajā eksistē pārdabiskas būtnes un spēki, bet varonim bieži jāpaveic dažādi uzdevumi, lai sasniegtu mērķi un glābtu pasauli. Tomēr tā nav pilnībā iedomāta pasaule, jo tās elementiem jābūt sakņotiem zināmajā realitātē. Šādi rakstnieks pēta varoņa iekšējās pārmaiņas, jo atšķirībā no zinātniskās fantastikas fantāzijas autoru mazāk interesē sabiedrība kopumā, vairāk – cilvēka dvēselisko norišu atspulgs.

Atšķirībā no fantastikas, kas biežāk apcer nākotnes modeļus, fantāzija koncentrējas uz mītisko pagātni – fantāzijas pasaule nav mūsu realitātes atveids kādā pagātnes vai nākotnes dimen­sijā, bet gan bagātīgā un simboliskā folkloras tēlu pasaule. Rakstnieki velta ne mazums pūļu, lai paralēlās dimensijas eksistenci lasītāja prātā nostiprinātu ar plašu detaļu klāstu – valodām, ģeogrāfiju, paradumiem, kultūrām, – kas ļauj iztēloties paralēlo pasauli kā reāli eksistējošu.

KAs iR fANTāziJA?fantāzija

fantāzija

fantāzija

fantāzija

ReKless. spoguļpAsAuleKornēlija Funke

Par vācu rakstnieces Kornēlijas Funkes fantāzijas romānu “Rekless. Spoguļpasaule” var teikt – tas ir stāsts, kurā atdzīvojas pasakas. Atdzīvojas visā Eiropā pazīstamo (galvenokārt brāļu Grimmu savākto vācu tautas) pasaku pasaule baisā, taustāmā tiešamībā. Pasaule, kur ērkšķu biezokņa ieskautā pilī sadzeltējušās mežģīnēs simtgadu miegā guļ princese, tā arī savu princi nesagaidījusi, kur Sniegbaltīte aizbē-gusi no karaļdēla ar vienu no rūķīšiem, kur mirušo raganu dvēseles naktīs kliedz pūču balsīs, bet pa mežu, roku vietā augošās šķēres šņakstinādams, klīst Skroderis, kurš šuj drānas no cilvēku ādas...

“Spoguļpasaule” ir kas vairāk par postmodernā stilā izklāstītu senu sižetu apkopojumu. Pirmkārt, grāmata nevainojami ievēro pasakas stilistiku. Funke raksta žanram tipiskajā lakoniskajā manierē, kur stāsta sākšanai pietiek ar “aiz trejdeviņām zemēm” un varoņa rak-sturošanai – ar “viens puisis”. Lasītājs tiek gandrīz ar varu iesviests svešajā pasaulē ar tās nepazīstamajām likumībām, kur spiests mulsi klejot un brīžiem pat akli taustīties, jo autore atsakās ar liekiem paskaidrojumiem “aizskaidrot prom” stāsta burvību. Otrkārt – un tas ir pats svarīgākais – vairāk par fantastiku, piedzīvojumiem un reālis-tiski apspēlētajiem pasaku sižetiem valdzina dzīvu cilvēku drāma, ko “Spoguļpasaule” ļauj uztvert ar nebijušu asumu tieši tāpēc, ka pret skatītāju pagriezts pilnīgi cits prizmas leņķis.

fANTāziJA-

9

KAulu pilsĒTApelNu pilsĒTAKasandra Klēra

Dodoties uz Ņujorkas klubu “Pekle”, piecpadsmitgadīgajai Klerijai ne prātā nenāk, ka viņa kļūs par slepkavības liecinieci. Tā ir Klerijas pirmā tikšanās ar Ēnu Medniekiem – karotājiem, kuru misija ir atbrīvot pasauli no dēmoniem, savaldīt vilkačus un vampīrus. Tā ir arī viņas pirmā tikšanās ar lielisko, zeltmataino Džeiku. Bet kāpēc dēmoni pēkšņi sākuši interesēties par tik parastu meiteni kā Klerija? Kur tik neizprotami pazudusi viņas māte? Un kā Klerijai piepeši izdevies iegūt Redzējumu? Ēnu Medniekiem tas noteikti ir zināms...

eRAgoNsvecāKAisKristofers Paolīni

“Eragon (Eragons). Dragon (pūķis). Era Gone (aizgājušais laikmets). Šādu vārdu spēli mums piedāvā Kristofers Paolīni, literārā darba “Eragons“ autors, kuram brīnumainā kārtā izde­vies tik agros dzīves gados ielauzties aizraujošajā, taču nebūt ne tik vienkāršajā fantāzijas žanrā. “Eragons” ir pirmā grāmata “Mantojuma“ ciklā. Par pūķiem, par zudušā laika meklējumiem, par bruņinieku kodeksu, sirds cēlumu, drošsirdību, mīlestību un varoņdarbiem, kas izmainīs pasauli. Tieši tāds un ne mazāks ir piecpadsmitgadīgā Kristofera Paolīni stāsta atvēziens, ar kuru izdevies aptvert visu fantāzijas žanra būtību. Grāmatas, ko sākotnēji izdeva pusaudža ģimene, īsā laikā paspējušas ne tikai iekarot miljoniem sajūsminātu lasītāju visā pasaulē, bet zibenīgi sasniegt arī Holivudu.” (Dita Deruma, www.apollo.lv)

KAķA lāsTsLinda Nemiera

Mēdz teikt, ka kaķa lāsti debesīs nekāpj... bet kam lai sūdzas, ja viena muļķīga atgadī-juma dēļ dzīve sagriežas kājām gaisā? Tikai labi, ka kaķi vienmēr uz tām atkal nokrīt...

Reklāmas firmas darbiniecei Leonīdai Fēliksai ir iespēja pašai uz savas ādas pārliecināties par šo abu parunu patiesumu. Pēc nepatīkama incidenta darba pasākumā viņas dzīve neat-griezeniski mainās, un liekais apspalvojums nav vienīgā problēma, ar kuru meitenei nāksies tikt galā.

Tomēr reklāmas biznesa vides rūdījums un vēss skatījums palīdz Leo izkļūt pat no vis-bīstamākajām situācijām, atrisināt mīklainus nāves gadījumus un iegūt jaunus draugus un ienaidniekus. It īpaši, ja padomus sniedz gan īsta latviešu šamane, gan baltkrievu ragana piektajā paaudzē...

“Lasot romānu, jebkuru rom

ānu, mum

s labi jāzina, ka viss tajā rakstītais nepastāv, – un tad lasot jātic katram

vārdam.”

(Ursula le G

vina)dRĪzum

āJAuNāKās gRāmATAs

Šķietami pavisam parasti jaunieši, kuri katrs dziļi sevī nes noslēpumu; atbaidoši, cits par citu spēcīgāki ēnu radījumi; mistiski priekšmeti ar brīnumainu varu; satriecošas kauju ainas, juteklisks attiecību spraigums un visam pāri  – Ēnu Mednieku misija. Tas viss noteikti piesaistīs jauno un ne tikai jauno fantāzijas literatūras cienītāju uzmanību.

Jaunais, talantīgais rakstnieks radījis vēl trīs  biezas grāmatas – romāna turpinājumus.Ceļā pie latviešu lasītājiemtetraloģijas otrā grāmata – ”Vecākais”.

10

Šaus

mu l

iter

atūr

aŠa

usmu

lit

erat

ūra

KAs iR ŠAusmu liTeRATūRA?Hronoloģiski visjaunākais fantastiskās literatūras žanrs ir šausmu literatūra. Tās

mērķis ir atspoguļot dziļi cilvēkā apslēptās bailes un sabiedrībai nepieņemamās vēlmes, atsedzot dvēseles tumšās dzīles – visu, kas slēpjas zem loģikas un civilizācijas virsslāņa. Šausmu literatūras vide nav ne pagātne, ne nākotne, bet tagadne – ikdienišķa mūsdienu pasaule, kurā lasītājam viegli iedomāties sevi; arī aprakstītie bailes iedvesošie scenāriji bieži ir universāli un atspoguļo lielai cilvēces daļai kopīgas bailes un fobijas – bailes no nāves, spokiem, neizskaidro­jamā, vardarbības utt. Viegli atpazīstamajā darbības vidē ielaužas patiesi vai šķietami dēmoniski spēki, kas apdraud varoņa – ikdienišķa cilvēka – fizisko eksistenci, veselo saprātu un personību.

Tomēr šausmu literatūra mēģina iespēju robežās atmest iracionālo faktoru, fantastisko būtņu esamība (visbiežāk tie ir moderni vai no folkloras aizgūti monstri kā varoņu apspiesto baiļu un vēlmju simboli) šad tad gan netiek pamatota, bet biežāk tomēr izrādās, ka šausmas ir racio­nāli izskaidrojamas un nav lielāka briesmoņa par cilvēku, kura dvēselē slēpjas perversija un cietsirdība.

Atšķirībā no zinātniskās fantastikas atsvešināti vēsā “novērotāja” stila un fantāzijas episki krāšņās, nereti dzejiskās un ar nolūku senatnīgotās valodas šausmu literatūras leksika ir vienkār­šota, tuva ikdienas valodas stilam, un vēstījums atgādina reālismu, izņemot pārdabisko aspektu.

“Bailes vienmēr ir lielas," raksta Stīvens Kings. “Nāve vienmēr ir liela. Un tās abas vienmēr pavada cilvēku. Bet tikai šausmu un pārdabisko parādību rakstnieks var pilnībā rast katarsi šīm cilvēka pavadonēm." Kaut gan šausmu literatūras pamatā ir vienkāršoti labā un ļaunā pret­nostatījumi, izsekojot to cīņai un pazīstot sevi pamīšus upurī un briesmonī, lasītājs piedzīvo personisku katarsi un spēj atbrīvoties no uzkrātajām emocijām. Šausmu literatūra palīdz katram atrast izeju no savu individuālo baiļu sprosta.

ŠAusmu liTeRATūRA-

NAKTsTAuRiņŠLaura Dreiže

Divdesmitgadīgās Robinas dzīve rit mierīgi, kaut gan par garlaicīgu to nevar saukt – darbs kriminālmeklēšanā piedāvā aizvien jaunus izaicinājumus, it īpaši tad, kad pilsētā parādās nezināms sērijslepkava, kurš uz katra sava upura ķermeņa ar asinīm uzzīmē naktstauriņu... Diemžēl Robinu arvien stiprāk moka neizturamas galvassāpes. Viņa vēl nezina, ka vizīte pie visparastākā ģimenes ārsta ieraus viņas dzīvi trakā virpulī, no kura izkļūt šķitīs neiespējami.

Vajāšanas, noziegumi, neizskaidrojami nelaimes gadījumi un gaišredzīgi sapņi liek meitenei arvien skaidrāk apjaust, ka dzīve nepavisam nav tāda, kādu Robina to redzējusi līdz šim. Ko viņa atklās par sevi un saviem vecākiem? Un vai noslēpumaino noziedznieku izdosies atrast?

“Manuprāt, romāns sastāv no ½ mīlas stāsta, kam piejaukts klāt ¼ detektīva un ¼ zinātniskās fantastikas, un beigās iebērta šķipsniņa šausmu – tā teikt, asumam un spriedzei. Lai nu kā, “garšo” gana labi, un iesaku nobaudīt arī citiem.” (Lāsma, greeneyesnevertells.jimdo.com)

11

zvĒRu KApiņiStīvens Kings

Ražīgā amerikāņu “šausmu karaļa” Stīvena Kinga romāniem visprecīzākais apzīmējums būtu “fobiju preparācijas”. Katrā no nu jau dučos skaitāmajiem romāniem bāzi veido visai precīzi fiksēts cilvēcisko reakciju spektrs, sastopoties ar kādu universālu baiļu avotu. Viens no populārākajiem rakstnieka darbiem “Zvēru kapiņi” ir veltīts tam, lai no teju visiem iespē-jamiem skatpunktiem analizētu vienas no universālākajām cilvēces bailēm – bailes no nāves.

Nāve faktiski ir visu šausmu literatūras darbu dziļākais “baiļu faktors”, jo patiesībā visu baiļu – no monstriem, maniakiem, spokiem, slimībām, augstuma utt. – īstais objekts ir nāve. Īpaši jau tuva cilvēka neloģiskā un nesaprotamā aiziešana, miesas un dvēseles nesaraujamās vienības sadalīšanās ir fascinējusi daudzus filozofus un literātus, taču tikai retais šai tēmai ir tuvojies ar tik asu ķirurga skalpeli kā Kings, iedzīvinot lielas cilvēku daļas ļaunākos murgus.

Romānā Kings izvērš nāves tēmu iespaidīgā psiholoģiskā analīzē. Kas ir fiziskā nāve? Vai visa gals? Kā mēs uz to raugāmies? Un ko esam gatavi darīt, lai novērstu neizbēgamo?

dRAKulABrems Stokers

Par klasiku mēdz dēvēt darbus, kas kanonu nevis nostiprina, bet apgāž. Taču reizēm, lai nokļūtu klasikas kategorijā, pietiek būt gana brīvdomīgam un savā jomā pirmajam. Romānam “Drakula” izdevās paveikt tiklab vienu kā otru, tomēr par klasiku to galvenokārt dēvē viena žanra – fantāzijas, un pārsvarā viena tās novirziena – tā dēvētās vampīr-literatūras – adepti. Brema Stokera romāns būtu dēvējams par klasiku kaut vai tikai tālab, ka no folkloras tēlainības biezās zupas izfiltrēja pilnasinīgu un dzīvotspējīgu tēlu.

Savās vampiroloģijas atklāsmēs Stokers nebija pirmais, taču tieši viņa izauklētais Drakula izrādījās tik dzīvelīgs, ka mūsdienās pat tā īpašvārds kļuvis par sugasvārdu, un tikai retais atsauc atmiņā vārda pirmo likumīgo īpašnieku, Transilvānijas ne visai humāno valdnieku, kuru Stokers pēc nāves tik veiksmīgi mitoloģizēja. Vārdam turklāt pielipis arī bagātīgs mītu un atribūtu kultūrslānis, ko par kanonisku uzskata visa mūsdienu vampīr-kultūra. Romānu joprojām var lasīt ar aizrautību, un asinssūcējs grāfs, pateicoties Stokeram, beidzot ir ieguvis kāroto – nemirstību.

mizeRiJAStīvens Kings

Bestselleru autors Pols Šeldons, pabeidzis savu labāko romānu, šo notikumu atzīmē ar krietnu alkohola devu un, neklausīdamies sinoptiķu brīdinājumos par vētras tuvošanos, sēžas pie automašīnas stūres un cieš avārijā. Rakstnieku izglābj viņa talanta kaismīgākā pielūdzēja – bijusī medmāsa Annija Vailksa. Pašaizliedzīgā kopēja ar neiedomājamiem paņēmieniem manipulē ar smagi ievainotā rakstnieka psihi, lai piespiestu viņu uzrakstīt turpinājumu Annijas mīļākajam romānam – grāmatu, kas būtu veltīta vienīgi viņai…

“Grozi, kā gribi, “Mizerija” ir Kinga meistardarbs. “Mizerijā” klātesošas ir visas īsti klasiskam postmodernis­mam nepieciešamās iezīmes: literatūras pašrefleksija, atsauces uz citiem tekstiem, citāti, doma par stāstu, kas funkcionē kā realitāte un šā iemesla dēļ patiesi spēj iespaidot realitāti (un realitāti, kas īstenībā ir tikai stāsts), galu galā – arī “romāns romānā”.” (Guntis Berelis, http://berelis.wordpress.com)

JAuNāKās gRāmATAs“Iztēle ir visa pam

atā.” (Alberts Einšteins)

Para

norm

ālā

rom

ance KAs iR pARANoRmālā RomANce?

Paranormal romance žanram ir divi priekšnoteikumi: pirmkārt, izvērsta roman­tiskā līnija un, otrkārt, reālās pasaules saplūšana ar pārdabisko, mitoloģisko, iztēloto. Atšķirībā no klasiskās fantāzijas tajā netiek rādīta sīki izstrādāta paralēlā pasaule, bet fantastis­kās būtnes  – vampīri, vilkači un citi pārdabiski radījumi – vienkārši uzrodas mūsdienu cilvēka ikdienā: skolā, veikalā, uz ielas. Arī zinātniskās fantastikas elementi – ceļojumi laikā, citplanē­tieši – netiek zinātniski paskaidroti, bet pieņemti kā stāsta sastāvdaļa. Liela loma ir arī šausmu elementiem, kas nodrošina gan tēlu spektru (piemēram, vampīri vairāk piederīgi šausmu nekā fantāzijas literatūras pasaulei), gan sižetisko “asumiņu”, gan bieži gotisko darbības vidi.

Populārākais ir sižets par vidusskolu vai pusaudzim līdzvērtīgi ikdienišķu vidi, kurā apgrozās darba varonis/varone – parastais, ne ar ko neievērojamais tēls, kurš negaidīti nonāk saskarē ar pārdabisko sfēru, iemīlas no tās nākošajā būtnē un ir spiests risināt visdažādākos no šīm attiecībām izrietošos sarežģījumus.

Kāpēc paranormālā romance tik ļoti piesaista lasītājus?

“Jaunieši ir noilgojušies pēc savai vecuma grupai adresētas romantiskās literatūras. Šai vecumā ir sevišķi izteik­tas alkas pēc piedzīvojumiem, drusciņas adrenalīna un noslēpumu, un paranormālā romance atbilst visiem šiem nosacījumiem. Pat ja dzīvē meitene diez vai tuvotos tumši ģērbtam draudīga paskata svešiniekam, tad romāni ļauj iztēloties, kā būtu, ja būtu. Domāju, ka tas ir līdzīgi šausmu filmām – ja tās cilvēki skatās, lai “komfortabli” pabaidītos, tad jaunieši lasa romance grāmatas, lai caur varoņiem izdzīvotu tumšiem noslēpumiem apvītu mīlasstāstu.” (Laura Dreiže)

“Pusaudžu gadi ir tāds vecums, kad bērnība ir pagājusi un pasakas lasīt vairs nepiedien, bet no pieaugušo dzīves vēl neko saprast nevar. Jaunietis paraugās uz vecākiem un redz, ka to dzīve sastāv lielākoties no rūpēm – naudas pelnīšana, kredīta atmaksa, vēl kāda slimība pa vidu. Un jaunietis sabīstas, ka dzīve ir vienas vienīgas rūpes. Bet sirdī mīt cerība, ka tomēr ir kaut kas vairāk. Un paranormal romance it kā balansē uz bērnības pasaku un pieaugušo dzīves rūpju robežas, viešot cerību, ka dzīvē tomēr ir daudz neatklātu noslēpumu.” (Linda Nemiera)

12

eņģeļu NAKTs, eņģeļu mĪlesTĪbA, KAislĪbALorēna Keita

“Grāmata stāsta par meiteni, vārdā Lūsija, kas nonāk baisā pāraudzināšanas iestādē un sastop pievilcīgo un noslēpumaino Danielu Grigori. Visa romāna gaitā Lūsija cenšas noskaidrot atbildi uz jautājumu – kāpēc viņš meiteni tik ļoti pievelk un kāpēc tik ļoti no viņas izvairās? Varbūt atbilde ir meklējama iepriekšējās dzīvēs? Spraigais sižets, bagātā valoda un dinamika padarīja šo romānu aizraujošu un baudāmu.”(Līga, www.sievietespasaule.lv)

“Drūmā, gotiskā atmosfēra, kas spēcīgi jūtama darba pirmajās nodaļās, mani ļoti piesaistīja.“(Rowenny, www.karneola.lv)

“Skaists mīlas stāsts ar fascinējošiem notikumiem. Pēc šī romāna izlasīšanas vēl ilgi dzīvoju tādā kā savā iedomu pasaulē.” (Laima, www.zvaigzne.lv)

pARANoRmālā RomANce-

TRĪsAssvāRsTĪbAsMegija Stīvotera

“Megijas Stīvoteras grāmatu “Trīsas” caurvij likteņa iezīmētā pāra ideja. Ir vilki, un ir cilvēki. Un ir tādi, kas ir pārtapšanas ceļā no cilvēka par vilku! Šis nav nekāds klasiskais vilkaču stāsts. Nekādu sudraba ložu, pilnmēness un līdzīgu blēņu. Jā, lai sāktos pārvēršanās, cilvēks ir jāsakož. Tā ir kā saindēšanās, kas agrāk vai vēlāk (pārvērtībām atvēlētais laiks katram ir individuāls) beidzas ar cilvēcības zaudēšanu un palikšanu vilka ādā līdz mūža beigām. Un šai indei nav pretindes. Vai varbūt tomēr?” (Hronika, http://vertigagramata.blogspot.com)

13

“Pieaugušie baidās no pūķiem, tāpēc ka viņi baidās no brīvības.”

(Ursula le G

vina)

dAiļās būTNessKAisTā TumsAMargareta Garsija un Kami Stola

Romāna darbība notiek klusā ASV Dienvidu pilsētiņā. Vecā, baisā māja, kurā neviens no pilsētniekiem nav spēris kāju, leģendas, kas klīst par tās šaušalīgo iemītnieku – meitenes tēvoci, pašas Līnas bie-dējošie talanti vispirms raisa asociācijas ar gotisko romānu. “Daiļās būtnes” ir savdabīga parafrāze par Hārperas Lī klasisko darbu “Kas nogalina lakstīgalu?”, tikai šeit rasu konfliktu aizvieto pretstatījums “savējie” (t.  i., normālie) un “svešie” (neparastie). Līnas mobings ir savā ikdienišķumā baiss terors, ko klasesbiedri piekopj pret atšķirīgo. Arī viņas drauga Ītana ģimene nav saucama par laimīgu... Līdz ar to “Daiļās būtnes” atklājas kā stāsts par diviem vientuļiem jauniešiem, prasmīgi nomaskēts zem krāšņa gotiska fona.

“Bija ārkārtīgi viegli acu priekšā uzburt mazpilsētu Getlinu, kuras iedzīvotāji cits citu pazīst kopš dzimšanas un katrs jaunpienācējs uzreiz nokļūst “autsaidera” lomā. Tālāk sekoja skaistas pusaudžu mīlestības jūtas, kad šķiet  – visa pasaule ir pret viņu attiecībām. Tikai šoreiz tā ir patiesība – šo divu pusaudžu attiecības nav iespējamas, ja vien netiek nesti milzīgi upuri. “Daiļās būtnes” ir pēdējā laika labākais jauniešu romāns, ko droši var lasīt gan meitenes, gan puiši.” (Dainis, http://dgpyfrom.wordpress.com)

Romāns “Daiļās būtnes” saņēma 1. vietu 2011. gada Bērnu žūrijas vērtējumā kā gada labākā grāmata jauniešiem.

JAuNāKās gRāmATAs

vAmpĪRu AKAdĒmiJAsAlNAs sKARTieRišela Mīda

“Aizmirstiet par “Krēslu” – šī grāmata ir pilnīgi kaut kas cits, cita mitoloģija, citādi noteikumi, citāda pasaule. Varoņi nav perfekti, bet tieši otrādi: ar nepilnībām, ar problēmām, kuras grāmatu gaitā tiek risinātas, tādējādi parādot izaugsmi, raksturu pilnveidošanos un uzskatu maiņu. Sižets ir spraigs, labi aprakstītas cīņu ainas, tā ka grāmata patikt varētu ne tikai daiļajam dzimumam. Bet pāri visam – mīlestība, nevis salkana un izpušķota, bet pavisam reāla. Šis mīlasstāsts liks jums iziet cauri veselam emociju karuselim, no smiekliem līdz asarām.” (Krista, www.zvaigzne.lv)

14

AmeRiKāņu dieviNīls Geimens

Ticis laukā no cietuma, Ēna atklāj, ka pasaule sagriezusies ar kājām gaisā. Sieva gājusi bojā, noslēpumains svešinieks piedāvā viņam darbu. Taču misters Trešdiena, kurš par Ēnu zina neticami daudz, brīdina, ka tuvojas vētra – kauja par pašu Amerikas dvēseli… bet viņi stāv tieši tās ceļā.

“Amerikāņu dievi“ ir viena no plašāk apspriestajām jaunās tūkstošgades grāmatām – kaleidoskopisks ceļojums dziļi mitoloģijā un Amerikas ainavā, kas vienlaikus ir pazīstama un sveša. Vārdu sakot, mūsdienu šedevrs.

““Amerikāņu dievus“ caurauž noslēpumi un brīnumainas vīzijas. Grāmata apburs visus kam šķiet, ka pasaule nav tāda, kādai tai jābūt. Geimena radošums un profesionalitāte joprojām griež asi kā žilete.” (USA Today)

Bestsellers “Amerikāņu dievi“ saņēmis Hugo, Nebula un Brama Stokera balvas.

TumsAs KReisā RoKAUrsula le Gvina

1969. gadā Ursulas le Gvinas darbs “Tumsas kreisā roka” saņēma Nebula balvu par gada labāko amerikāņu zinātniskās fantastikas romānu, 1970. gadā – arī Hugo balvu. Līdz tam zinātniskajā fantastikā dominēja autori-vīrieši un uz ārieni – piedzīvojumiem, tehnoloģiju, atklājumiem kosmosā  – vērsti sižeti un vēstījumi, bet līdz ar Ursulas le Gvinas darbiem zinātniskā fantastika pievēršas cilvēka garīgās pasaules, domu, izjūtu, attiecību pētījumiem. Fantastiskais un tehnoloģiskais kalpo kā fons sarunai par to, kā cilvēks uztver cilvēku, kā pieņemt citādo, kā ieraudzīt sevi ar “svešā” acīm.

Nonācis uz planētas Ziema, starpplanētu savienības Ekumēnes sūtnis Dženli Ai sastopas ar citādo: ledus laikmeta pasauli, klusuma kultūru, cilvēkiem, kas sevī apvieno kā sievišķo, tā vīrišķo sākumu. Viņa ceļš ved no karaļnama līdz koncentrācijas nometnei un tālāk – pāri ledājiem.

Vai patiesību var nosaukt vārdā? Vai pastāv vispārcilvēciska mīlestība? Kā skan jautājumi, uz kuriem nav iespējams atbildēt? Vai pastāv gaisma bez tumsas?Ar šiem un daudziem citiem jautājumiem sastopas varoņi un lasītājs kopīgā ceļojumā uz

brīvību un dziļāku sevis un citādā izpratni.“Tumsas kreisā roka” ir stāsts par divu pasauļu, divu kultūru sastapšanos, kuras gaitā

arvien no jauna nākas pārvērtēt stereotipus, aizspriedumus un identitātes.

dRĪzumā – f&f KlAsiKA-

F&F k

lasi

kaF&

F kla

sika

konk

urss

Apgāds ZvAigZne ABC izsludina gadskārtējo literāro konkursu“Zvaigznes grāmata 2012. Latviešu oriģinālliteratūra bērniem un jauniešiem”.

Konkursā aicināti piedalīties gan profesionāli rakstnieki, gan jaunie autori. Tieši jaunajiem rakstniekiem konkurss “Zvaigznes grāmata” jau vairākkārt izrādījies par soli ceļā uz pirmo publikāciju un profesionālu rakstniecību.

Konkursā paredzētas trīs nominācijas: ilustrētas grāmatas pirmsskolas vecuma bērniem, grāmatas jaunākā skolas vecuma bērniem, grāmatas vidējā skolas vecuma bērniem un jauniešiem.

Darbu iesniegšanas termiņš ir 2012. gada 1. oktobris.Konkursa rezultāti tiks paziņoti līdz 2013. gada janvāra beigām.

Vairāk informācijas:

www.zvaigzne.lv

15

A p T A u J A s A N K e T A f & f c i e N Ī T ā J A m

Tavs vārds:

Tavs vecums:

Vai tu seko līdzi F&F jaunumiem Apgāda Zvaigzne ABC mājaslapā un sociālajos tīklos?

Jā Nē

Ja uz iepriekšējo jautājumu atbildēji ar “jā”, kurā sociālajā tīklā tu seko

F&F grāmatu jaunumiem?

Apgāda Zvaigzne ABC mājaslapā Draugiem.lv lapā Twitter.com Visos

Kādā formātā tu parasti lasi F&F grāmatas?

Drukātā formātā Elektroniskajā lasītājā Datorā vai mobilajā tālrunī

Kura/s no pēdējā laikā izdotajām F&F grāmatām tev īpaši patika?

Kura/s no pēdējā laikā izdotajām F&F grāmatām tev nepatika?

Kura F&F žanra grāmatas tu gribētu lasīt vairāk?

Fantāzija Fantastika Šausmu Antiutopija Paranormālā romance

Kā tu tiec pie grāmatām?

Pērku Ņemu bibliotēkā Aizņemos no draugiem Cits variants

Ko tu gribētu pajautāt?

Anketu izgriez vai nokopē un atsūti pa pastu uz adresi:Projektam “F&F grāmatas”,

Apgāds Zvaigzne ABC, K. Valdemāra ielā 6, Rīga, LV-1010,vai ieskenē un atsūti pa e-pastu: latvalred@zvaigzne.lv

ApTAuJA

seKo ApgādA zvAigzNe Abc JAuNumiem!

http://www.zvaigzne.lv/lv/f&f_gramatas/ F&F aktualitātes video intervijas diskusijas konkursi informatīvi materiāli

http://www.draugiem.lv/ffgramatas/ F&F jaunumi bilžu galerijas video iespēja komentēt rakstus un piedalīties aptaujās iespēja uzdot rakstniekiem jautājumus un saņemt atbildes

www.twitter.com – @FFgramatas Viss aktuālais tiešsaistē

www.youtube.com raidījumu video intervijas ar F&F autoriem grāmatu apskati filmu reklāmrullīši lasītāju viedokļi

www.zvaigzne.lv

www.e-gramatnica.lv

seko f&f grāmatām arī internetā!