reimatoĪdais artrĪts ceĻvedis pacientam

Šis informatīvais materiāls ir domāts pacientiem, kuriem diagnosticēts reimatoīdais artrīts.

Šajā bukletā aplūkosim to, kā tas tiek diagnosticēts, ārstēts un kā pacients var sev

palīdzēt uzvarēt cīņā ar šo slimību.

REIMATOĪDAIS ARTRĪTSCEĻVEDIS PACIENTAM

artrits-brosura-5.indd 1 2010.12.09. 17:37:53

P. Stradiņa KUS Reimatoloģijas centsPilsoņu iela 13, Rīgā, tālr. 67069464Centra vadītāja Prof. Daina Andersone

Dr. Initas Buliņas teksts

Ievas Liepiņas zīmējumi www.artrits.lv


Cienījamie pacienti!

Reimatoīdais artrīts ir hroniska iekaisu-ma slimība, kuru ārstējot, mēs – ārsti un jūs – pacienti varam atkārtot un atkārtot: Medicīna ir māksla!

Māksla saprasties, māksla sadarboties, māksla atrast un māksla, ārstējot, sadzī-vot. Reimatoīdais artrīts ir viena no slimī-bām ar ļoti daudziem neskaidriem jautā-jumiem... Un šeit sākas tas, ko saucam par medicīnas mākslu...

Pacienta un ārsta sadarbība reimatoīdā artrīta ārstēšanas procesā ir neatsverama.

Latvijas reimatologu profesionālā kvalifikācija atbilst Eiropas standar-tiem, jo slimību diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas veidotas pēc Ei-ropas Pretreimatisma līgas (EULAR) ieteikumiem. Mēs apzināmies sava darba nozīmi un cerības no pacientu un viņu līdzcilvēku puses. Latvijas reimatologi aktīvi seko līdzi pasaules tendencēm reimatisko slimību diag-nostikā un ārstēšanā, piedalās starptautiskos pētījumos un attīsta reima-toloģijas nozari, apmācot topošos, studentus, topošos reimatologus un ar šo nozari saistītos speciālistus.

Un šī brošūra ir vēl viens solis tuvāk vēl veiksmīgākai sadarbībai starp ārstu un pacientu. Šajā brošūrā esam sagatavojuši ieteikumus Jums, pa-cientiem, kā saprast, lieki neuztraukties un kopīgi ar mums – ārstiem – cī-nīties, uzvarēt un – cik tas iespējams – nemanīt šo slimību!

Kā sen sacīts – viss ģeniālais ir vienkāršs. „Ieroči” pret artrītu ir medika-menti, kustības, garastāvoklis un izpratne.

Profesore Daina Andersone, Dr. hab. med.Latvijas Reimatologu asociācijas prezidente


Reimatoīdais artrīts (RA) – tā nav viegla lieta ne pacientam, ne ārstam. Tāpēc svarīga ir ne tikai ārstu pieredze un spēja atpazīt šo smago saslim-šanu un savlaicīgi uzstādīt diagnozi, bet pēc tam arī paša pacienta zinā-šanas un izpratne par organisma funkcionēšanu un/vai ne-funkcionēša-nu RA saslimšanas gadījumā. Šī brīža situācijā, šķiet, vairumā gadījumu mums jāiemācās sadzīvot ar šo slimību, jāiemācās saprast organisma „teiktais”, jāapgūst medikamentozo un nemedikamentozo metožu ie-spējas dzīves kvalitātes uzlabošanā. Tas ir labākais veids kā RA slimnieks pats var sev palīdzēt.

Pacienta pašpalīdzības loma ir neatsverama komandas cīņā sadarbībā ar reimatologu, ģimenes ārstu, ortopēdu, ķirurgu, algologu, ergoterapeitu, fizioterapeitu un citiem speciālistiem. Arī zinātne nestāv uz vietas – nelab-vēlīgos procesus organismā jau iespējams nobremzēt, un gan jau tiksim pie reāliem izskaidrojumiem – kur un kāpēc rodas šāda slimība, un pats būtiskākais – pie veiksmīgas tās izārstēšanas.

Tāpēc degunu augšā, mācieties atrast pozitīvo un rīkojieties!

Un zināt, Jūs neesat viens!

Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības vārdā Marika Karlsone

RA paciente


KAs iR ReimAtoīDAis ARtRīts 5Kā norit RA slimība? 5

KāDēļ RoDAs ReimAtoīDAis ARtRīts? 7iedzimtie faktori un reimatoīdā artrīta norise pēc zinātnes pētījumu datiem 8

Kā tieK uzstāDītA ReimAtoīDā ARtRītA DiAgnoze 9Vai RA ir ļoti sāpīga slimība? 9

Kādēļ ārsts jautā par nierēm un sirdi, ja man sāp tikai locītavas? 10

Ko pārbauda ārsts, izmeklējot locītavas? 10

nākamais solis ir laboratoriisko rādītāju nozīmēšana 11

Radioloģiskie izmeklējumi 12

āRstēšAnA 13ārstēšana, kas aptur slimību 13

slimību modificējošie pretreimatiskie līdzekļi 13

sintētiskie slimību modificējošie pretreimatiskie līdzekļi 14

Kopsavilkums par sintētiskajiem slimību modificējošajiem pretreimatiskajiem līdzekļiem 16

steroīdi (glikokortikoīdi) 16

Bioloģiskie slimību modificējošie pretreimatiskie līdzekļi 17

ārstēšana, kas mazina sāpes 21

Kā nosAKA āRstēšAnAs efeKtiVitāti ReimAtoloģijā? 22Analgētiķi jeb pretsāpju medikamenti 22

nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi 23

Bioloģiskā terapija 23


KāDs iR ReimAtoīDā ARtRītA āRstēšAnAs mēRķis? 24sāpju samazināšana reimatoīdā artrīta pacientam 24

ārstnieciskā vingrošana 24

Diēta 25

sāp. Ko darīt? 25

Kā sev palīdzēt? 27

Ko es varu darīt savā labā, ja slimoju ar reimatoīdo artrītu? 27

Kas atvieglo sāpes 30

Vingrojumi plaukstām 33

Vingrinājumi pēdām 36


5 www.artrits.lv

KAs iR ReimAtoīDAis ARtRīts

Reimatoīdais artrīts (RA) ir iekaisuma slimība, ko izraisa imūnā sistēma. Procesa sākumā iekaisums skar locītavas – tās sāp, ir pietūkušas, reizēm apsārtušas – naktīs un no rītiem locītavās vēro stīvumu, kas dienas laikā mazinās vai izzūd. Retāk un smagākos gadījumos slimības procesā var tikt iesaistīti iekšējie orgāni, asinsvadi un nervi. Tiek skartas ne tikai locītavas, bet arī locītavu tuvumā esošās saites, cīpslas, muskuļi un nervi. Šo struktūru bojājums izraisa locītavu deformācijas.

Kā noRIt RA SLImīBA?

RA piemīt vairākas tikai šai slimībai raksturīgas pazīmes, kas RA atšķir no citiem artrītu veidiem. RA parasti ir simetrisks process, tas nozīmē, ja parādās sāpes vienā ceļgala vai vienā plaukstas pamatnes locītavā, tad tās parādīsies arī otrā. Slimība parasti skar plaukstu pamatņu, roku un kāju pirkstu locītavas. RA slimības laikā pacientam ir nespēks, nogurums un sajūta, ka viņš vai viņa ir slimi.. Reimatoīds artrīts ir hroniska slimība, kura parasti norit viļņveidīgi – novēro slimības paasinājumu un remisijas jeb aktivitātes mazināšanās periodus. Parasti šāds process ir hronisks un, ja to neārstē, ilgst visu mūžu. Slimības rezultātā veidojas locītavu deformācijas, kuras ārstēt vai (un) novērst ir daudz grūtāk nekā ārstēt iekaisuma procesu, kas ir slimības sākumā. Locītavu veido kauli, kurus aptver locītavas kapsula, muskuļu cīpslas un saites. Locītavu vei

Vispirms slimība skar sinoviālo membrānu – audu plēvīti, ar ko izklāta locītavas somiņas iekšējā virsma. Vēlāk tā izplatās uz locītavas skrimšļa audiem un kaulaudiem

RA norma

locītavas dobums ar šķidrumu

kauls

sinoviālā membrāna

skrimslis

locītavas somiņa


6

dojošie kauli ir klāti ar skrimsli un virs skrimšļa atrodas locītavas sinoviālie audi jeb iekšējais slānis, kurš nodrošina locītavas šķidruma veidošanos. Locītavā atrodas arī tādas vietas, kur kaulu neklāj skrimslis, bet tikai locītavas iekšējais slānis jeb sinovijs. Reimatoīdā artrīta gadījumā notiek iekaisums sinovijā, kas izraisa dažādu šūnu pārvietošanos no asinsrites uz locītavu. Šīs šūnas nezināmu iemeslu dēļ locītavas iekšējā slānī sāk izdalīt dažādas ķīmiski aktīvas vielas, kuras rada tūsku, vēlāk sinoviālo audu bojāeju sākotnēji tajās vietās, kur locītavas veidojošo kaulu neklāj skrimslis – šajās vietās veidojas kaulu defekti – bedrītes jeb erozijas, kuras ārstam norāda uz agresīvu reimatoīdā artrīta gaitu. Kamēr iekaisums locītavās izraisa erozijas locītavu veidojošos kaulos, tikmēr sinoviālo audu iekaisums skar arī locītavu saites un cīpslas, jo lielākā daļa no tām ir klāta ar sinoviālo apvalku vai arī tās iet cauri locītavas kapsulai un tādēļ arī tiek iesaistīti patoloģiskajā procesā. Gar cīpslām iet asinsvadi un nervi un iekaisums cīpslās mehāniski saspiež nervus un asinsvadus, tādēļ parādās tirpšana saspiesto nervu atrašanās vietās, kā arī tūska, saspiesto asinsvadu un līdz ar to arī samazinātās asinsrites vietās. Iekaisušās saites un cīpslas kļūst trauslākas un līdz ar to rodas sajūta, ka locītava ir nestabila, tādēļ jebkura neveikla kustību un ikdienas aktivitātes rada apgrūtinājumu locītavu funkcionālas mazspējas dēļ. Locītava deformējas, ja tās kapsula, cīpslas, saites un arī locītavu veidojošie kauli maina savas anatomiskās īpašības un nenodrošina locītavas stabilitāti un līdz ar to arī nepieciešamo kustību apjomu. Savukārt sāpes neļauj kustināt locītavas, kas izraisa muskuļu atrofiju.

RA ietekmē cilvēkus dažādi. Dažiem cilvēkiem tas ilgst tikai dažus mēnešu vai gadu un izzūd neatstājot neatgriezeniskas sekas veselībai. Citai pacientu grupai process ir vidēji smags vai smags, kad paasinājumus nomaina miera jeb remisijas periodi, bet var būt arī tā, ka slimība ir aktīva nepārtraukti un izraisa nopietnu locītavu bojājumu un mazspēju. Lai gan RA būtiski ietekmē pacienta dzīvi un pašsajūtu, patreizējās RA terapijas iespējas, saprātīga kustību un atpūtas periodu veidošana, pacienta izglītošana un atbalsta programma lielākajai daļai pacientu ļauj dzīvot aktīvu un pilnvērtīgu dzīvi. Šobrīd mūsdienu zinātnē un medicīnā notiek aktīva pētniecība, lai pēc iespējas precīzāk saprastu slimību un līdz ar to varētu to izārstēt.


7 www.artrits.lv

KāDēļ RoDAs ReimAtoīDAis ARtRīts?

Mūsdienu zinātne un medicīna nespēj atbildēt uz jautājumu, kādēļ rodas reimatoīdais artrīts. Vairums zinātnieku un ārstu uzskata, ka slimības attīstībā būtiska nozīme ir iedzimto jeb ģenētisko faktoru un vides faktoru mijiedarbībai. Tāpat kā imūnā sistēma cīnās pret vīrusiem, mikrobiem, sēņu infekcijām, kļūdas dēļ imūnā sistēma tāpat arī sāk cīnīties pret savu locītavu iekšējo apvalku (sinoviju). Tomēr imūnā sistēma var sākt cīnīties arī pret citiem audiem – piemēram, plaušām, sirdi. Mūsdienu zinātne un medicīna pārzina mehānismus, kuri notiek organismā un kuru dēļ novērojam reimatoīdā artrīta izpausmes – sāpes, pietūkumu un rīta stīvumu locītavās, nespēku, nogurumu un vēlīnās stadijās arī citu orgānu iesaisti – piemēram, acu problēmas, sirds slimības, plaušu bojājumu, nieru funkcijas samazināšanos, nervu sistēmas bojājumu. Ilgstošā slimība un sāpes locītavās pasliktina garastāvokli, rada miega traucējumus, kuru kombinācija var izraisīt depresiju, pastiprinātu sāpju sajūtas uztveri, tādējādi hronisko sāpju un nespēka dēļ, ja tās netiek ārstētas, attīstās „burvju” loks, no kura saviem spēkiem tik laukā ir grūti – nepieciešama ārstēšana, izpratne par slimību, tuvāko cilvēku un medicīnas profesionāļu atbalsts.

iedzimti faktori – noteiktu gēnu

lokusi

organisma nespēja pilnībā iznīcināt

svešus olbaltumus –mikrobu, vīrusu

daļiņas

organisma nespēja pilnībā tikt galā ar fizisku un/

vai emocionālu traumu

mIjIeDARBīBA

AttīStāS ReImAtoīDS ARtRītS


8

IeDzImtIe fAKtoRI Un ReImAtoīDā ARtRītA noRISe Pēc zInātneS PētījUmU DAtIem

Pēdējo 20 gadu laikā atklāta tieša saistība starp iedzimtajiem faktoriem un reimatoīdā artrīta attīstību. Par to atbild asins šūnu – limfocītu virsmā esošais galvenais audu atpazīšanas gēns – MHC vai arī to sauc par cilvēka leikocīta antigēnu. Daļa no šī gēna jeb lokus kontrolē imūnās sistēmas atbildi uz apkārtējās un iekšējās vides izmaiņām. Cilvēka imūnā sistēma paredz, ka tai būtu jātiek galā ar jebkuru nelabvēlīgu apkārtējās vides un iekšējās vides faktoru, to neitralizējot, un līdz ar to arī novēršot slimību. Reimatoīdā artrīta gadījumā nezināmu iemeslu dēļ daļa imūnās sistēmas nespēj neitralizēt kādas vīrusa, mikroba daļiņas, nespēj neitralizēt ārējās vides kaitīgās ietekmes procesus šūnās – piemēram, smēķēšanu, kā arī imūnā sistēma un centrālā nervu sistēma nespēj tikt galā ar kādu izteiktu fizisku traumu un emocionālu pārdzīvojumu. Šo procesu mijiedarbībā rodas imūnās sistēmas šūnu – leikocītu aktivizēšanās procesi gan asinsritē, gan locītavas iekšējā apvalkā jeb sinovijā. Šo procesu rezultātā locītavā palielinās šķidruma daudzums, locītava kļūst sāpīga, parādās kustību ierobežojumi, reizēm locītava kļūst karsta un āda virs tās apsārtusi. Šīs izpausmes rada imūnās sistēmas šūnu mijiedarbībā ražoto bioloģiski aktīvu vielu darbība. Šīs bioloģiski aktīvās vielas sauc par citokīniem un reimatoīdā artrīta procesā sinoviālajā jeb locītavu šķidrumā strauji pieaug citokīnu, kuri atbild par iekaisuma procesu organismā, skaits. Tie ir audzēja nekrotizējošais faktors alfa, interleikīns–1 un interleikīns–6. Lai neitra lizētu šos citokīnus un līdz ar to arī apturētu slimību – reimatoīdo artrītu, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados tika radīti jauni medikamenti – citokīnu blokatori.


9 www.artrits.lv

Kā tieK uzstāDītA ReimAtoīDā ARtRītA DiAgnoze

Reimatoīdais artrīts (RA) ir slimība, kuras diagnozi nevar uzstādīt pēc vienas asins analīzes vai rentgenogrammas. Lai precizētu reimatoīdā artrīta dia gnozi, nepieciešams ārstam precīzi atbildēt uz daudziem jautājumiem. Ja ārsts domās, vai Jums ir vai nav sācies reimatoīdais artrīts, viņš/viņa Jums jautās:

Kuras locītavas jums sāp? – parasti, turpinot savu jautājumu jau precīzāk – vai Jums sāp plecu locītavas, vai Jums sāp elkoņu locītavas? – līdz ir pajautāts par katru locītavu grupu un arī par sāpēm mugurkaulā, jo arī mugurkauls sastāv no locītavām.

cik sen jums sāp locītavas? Vai tās sāka sāpēt pēkšņi vai pakāpeniski? Vai pirms locītavu sāpēm Jums nebija kāda izteikta fiziska pārslodze vai izteikts emocionāls pārdzīvojums? – pēdējais jautājums tiek uzdots, lai precizētu kādu faktoru, kas var būt iemesls slimības sākšanās procesiem kādam konkrētam pacientam.

Vai jums ir rīta stīvums locītavās? – sajūta, ka locītavas ir mazāk kustīgas no rīta nekā pēcpusdienā un vakaros? – ja ir rīta stīvums locītavās, tad kurās locītavās un cik ilgi – minūtes, stundas – tas ilgst. Var būt arī tā, ka izteiktos slimību paasinājuma gadījumos sāpes un rīta stīvums sākas naktī, un tas traucē nakts mieru. Izteiktu RA paasinājumu gadījumos var rasties sajūta, ka naktī sega ir ļoti smaga vai arī ir ļoti jāpiedomā par pozu, kādā pagriezties, kādā piecelties, lai varētu pavilkt segu uz vienu vai otru pusi.

VAI RA IR ļotI SāPīgA SLImīBA?

Sāpes locītavās RA pacientiem var būt dažādas intensitātes un tās var likt cilvēkam uzreiz doties pie ārsta, bet dažkārt, tās var būt mazāk izteiktas, un tad cilvēks nonāk pie ārsta vēlāk. Lielai daļai pacientu, saslimstot ar reimatoīdo artrītu, parādās vispārējs nogurums, miegainība, drebuļu sajūta, apetītes trūkums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, kas ir normāla cilvēka organisma reakcija


10

pret slimību, un šie simptomi parasti ir tie, kas liek cilvēkam doties pie ārsta.

KāDēļ āRStS jAUtā PAR nIeRēm Un SIRDI, jA mAn SāP tIKAI LocītAVAS?

Ja sāpes locītavās Jūs ir atvedušas pie ārsta, tad vispirms ārsts rūpīgi uzklausīs Jūsu stāstu. Lai arī cilvēks ir atnācis pie ārsta, lai izstāstītu savas sūdzības par sāpēm locītavās, tomēr ārsts vienmēr jautās arī par visām pārējām orgānu sistēmām, jo pirms nepieciešamās ārstēšanas, ārstam jāpārliecinās, ka viņš vai viņa varēs pacientam/pacientei nozīmēt visus nepieciešamos medikamentus.

Ārsts izmeklē elpošanas, sirds asinsvadu un kuņģa zarnu trakta, nieru un urīna izvadsistēmas orgānu, nervu sistēmas stāvokli, jo RA var skart arī šos orgānus, kā arī RA ārstēšana ar medikamentiem parasti ilgst mēnešiem un var ietekmēt citu orgānu funkcijas. Tādēļ ārstam ir jābūt pilnīgi pārliecinātam, ka konkrētais medikaments konkrētam pacientam palīdzēs vislabāk, un neietekmēs citas orgānu sistēmas. Lai šādi rīkotos, nepieciešamas divas lietas – izmeklēt visas orgānu sistēmas un regulāri kontrolēt visu orgānu sistēmu stāvokli.

Ko PāRBAUDA āRStS, IzmeKLējot LocītAVAS?

Apskates laikā ārsts konstatē sāpīgo un pietūkušo locītavu skaitu, ko veic aptaustot katru locītavu un jautājot pacientam/pacientei – vai pacients/paciente jūt sāpes? Tiek izvērtēts vai locītavu sāpes nav radījušas arī tirpšanas sajūtu – parasti tā var būt roku pirkstos. Tiek pārbaudīts muskuļu spēks. Tālāk ārsts lūdz atzīmēt uz 10 cm gara nogriežņa vai nogriežņa ar gatavu skalu atbildes uz diviem jautājumiem – cik ļoti Jūs traucē sāpes pēdējās nedēļas laikā, kur „0”atzīme nozīmē nemaz nesāp un „100” atzīme nozīmē – neko nevaru paveikt sāpju dēļ locītavās. Otrs jautājums – cik ļoti slimība Jums traucē veikt ikdienas un ārpus mājas darbus, apmeklēt pasākumus, tikšanās ar draugiem – un tāpat” 0” atzīme – nemaz netraucē un neietekmē un” 100” atzīme neko nevaru paveikt slimības dēļ.

Kādēļ nepieciešams skaitīt sāpīgās, pietūkušās locītavas un atzī-mēt sāpju un pašsajūtas izjūtas skalās? Tādēļ, ka skaitļus šodien un pēc zināma laika var salīdzināt, kad izvērtējam, vai konkrētā nozīmētā terapija konkrētam cilvēkam palīdz vai nē. Tas ir daudz precīzāk nekā sajūtu apraksti. Šo skaitļu lielums var prognozēt slimības tālāko attīstību un īpaši precīzi noteikt, kad, kuram pacientam, un pēc kādiem kritērijiem jāmaina ārstēšana.


11 www.artrits.lv

nāKAmAIS SoLIS IR LABoRAtoRISKo RāDītājU nozīmēšAnA

Asins aina un EGĀ, CRO, RF un antiCCP analīzes (tiks paskaidrotas tālāk), urīna analīzes, aknu un nieru funkciju raksturojošos rādītājus.

Asins aina atspoguļo kaulu smadzeņu darbību, un norāda vispārējo procesu norises organismā. Asins ainas rādītājus var ietekmēt RA slimības aktivitāte un saņemtā ārstēšana. RA slimības aktivitātes gadījumā var būt samazināts hemoglobīna līmenis, var būt paaugstināts trombocītu skaits. Ārstēšanas rezultātā var samazināties vai palielināties leikocītu jeb balto asins ķermenīšu daudzums, var samazināties vai palielināties hemoglobīna, trombocītu rādītāji.

EGĀ – eritrocītu grimšanas ātrums. Ir paaugstināts pie hroniski noritošām slimībām, kāda ir RA

CRO – C reaktīvais olbaltums. Iekaisuma rādītājs, kurš atspoguļo iekaisuma procesu organismā.

RF – reimatoīdais faktors – antiviela, kura ir pozitīva līdz 70% RA pacientu, tomēr šis rādītājs var būt paaugstināts vecāka gadagājuma pacientiem, kā arī cilvēkiem, kuri slimo ar kādu citu – ne RA – hronisku slimību. Ir viens no slimības prognozes rādītājiem – jo augstākos skaitļos ir RF, jo nopietnāka prognoze RA dēļ.

AntiCCP – cikliskais citrullinētais peptīds. Īpašs olbaltums, kurš veidojas līdz 90% RA pacientu. Tas ir viens no slimības prognozes rādītājiem – jo augstākos skaitļos, jo nopietnāka prognoze RA dēļ.

Urīna analīze – atspoguļo nieru darbību. RA ārstēšanā lieto medikamentus, kuri var ietekmēt nieru funkciju, tādēļ regulāra urīna analīzes kontrole ļauj izvēlēties vispiemērotāko medikamentu katram konkrētajam RA pacientam, kā arī palīdz izvērtēt, vai RA process neskar nieres.

Kreatinīns – atspoguļo nieru darbību. Lai to izmantotu precīzi, tad šo rādītāju ievieto īpašā formulā un izrēķina nieru kamoliņu urīna filtrācijas ātrumu – galvenais rādītājs, kurš nosaka nieru stāvokli. Lietojot medikamentus, regulāri jākontrolē nieru funkciju, lai izvēlētos vispiemērotāko medikamentu katram konkrētajam RA pacientam, kā arī izvērtētu, vai RA process neskar arī nieres.

Aknu funkciju rādītāji (AlAT, AsAT) – atspoguļo aknu darbību un, lietojot medikamentus, regulāri jākontrolē aknu funkcija, lai izvēlētos vispiemērotāko medikamentu katram konkrētajam RA pacientam, kā arī izvērtētu, vai RA process neskar arī aknas.


12

RADIoLoģISKIe IzmeKLējUmI

Radioloģisko izmeklējumu nozīmēšana – nozīmē rentgenogrammas abām plaukstām un abām pēdām un, ja nepieciešams ultrasonogrāfiju vai retākos gadījumos magnētiskās rezonanses izmeklējumu locītavām.

Ja pacientam konstatēts reimatoīdais artrīts, tad rentgenogrammas plaukstām un pēdām jāveic vienu reizi gadā, līdz Jūsu reimatologs ir pilnībā pārliecinājies, ka reimatoīdā artrīta process ir apturēts un nav ziņu par tā iespējamo aktivitāti. Šādos gadījumos reimatoīdā artrīta terapiju var pārtraukt.

tāLāK PAcIentAm LūDz AIzPILDīt SAVAS VeSeLīBAS noVēRtējUmA AnKetU

HAQ (health assesement questionaires) – veselības novērtējuma anketa reimatoīdā artrīta pacientiem. Šo anketu reimatologs parasti lūdz aizpildīt vienu reizi gadā.

Ko DARīt, jA jUmS DIAgnoStIcētS ReImAtoīDAIS ARtRītS?

Mācīties, kas ir slimība un censties izprast, kādēļ tā rodas un kā to apturēt. Saņemt tieši Jums visoptimālāko ārstēšanu.


13 www.artrits.lv

āRstēšAnA

Ārstēšana sastāv no divām daļām – apturēt slimību un līdz ar to arī novērst sāpes, pietūkumus, kustību ierobežojumus un locītavu deformācijas un mazināt sāpes un atjaunot kustības locītavās.

āRStēšAnA, KAS APtUR SLImīBU

Pastāv divas medikamentu grupas, kuras lieto slimības apturēšanā –

Sintētiskie slimību modificējošie pretreimatiskie līdzekļi (ķīmiski sintezēti medikamenti) – metotreksāts, leflunomīds, sulfasalazīns, muskulī injicējamie zelta preparāti, retāk lietotie medikamenti – azatioprīns, ciklosporīns A.

Bioloģiskie slimību modificējošie pretreimatiskie līdzekļi – etanercept, infliximab, adalimumab, certolizumab, gadalimumab, rituxi-mab, anakinra, tocilizumab, abatacept.

SLImīBU moDIfIcējošIe PRetReImAtISKIe LīDzeKļI

Ārsts izjautā katru pacientu gan par locītavu slimību, gan par citu orgānu slimībām ne tikai, lai noskaidrotu diagnozi, bet arī lai nozīmētu tādu ārstēšanu, kura konkrēti Jums radīs vismazākās iespējamās blaknes vai tās neradīs vispār un sniegs vislielāko efektivitāti. Ārsts zina, kādas iespējamās blakus parādības ir aprakstītas katram medikamentam, kas tiek nozīmēts. Reimatoīdā artrīta ārstēšana ilgst mēnešiem un gadiem ilgi, tādēļ ārstam jābūt pilnīgi pārliecinātam, ka nozīmētie medikamenti izraisīs vairāk ieguvumus slimības apturēšanā nekā iespējamie zaudējumi blakus parādību dēļ – katram konkrētajam pacientam.

Pamatā ārstu interesē: 1) kuņģa zarnu trakta stāvoklis, jo visi – nesteroīdie pretiekaisuma līdzek

ļi ietekmē kuņģa – zarnu trakta gļotādu, samazinot tās dabiskās aizsargfunkcijas un izraisot virspusējus un dziļākus kuņģa – zarnu trakta gļotādas bojājumus;


14

2) nieru un aknu stāvoklis, jo pārsvarā visi medikamenti izvadās caur nierēm vai caur aknām, kā arī daudzu medikamentu ilgstoša lietošana var pasliktināt aknu un nieru funkcijas stāvokli.

Visi RA pacienti tiek ārstēti ar iedarbīgiem medikamentiem, kas var ie-tekmēt organismu, un tādēļ reizi 2–3 mēnešos regulāri tiek kontrolēti aknu, nieru rādītāji, agrīnas aterosklerozes un līdz ar to arī sirds un galvas smadze-ņu asinsvadu bojājumu risku rādītāji.

SIntētISKIe SLImīBU moDIfIcējošIe PRetReImAtISKIe LīDzeKļI

metotreksātsMetotreksāts – pamatmedikaments RA ārstēšanā, jo tas mazina sāpes, pie

tūkumu, samazina sinoviālo iekaisuma procesus sinoviālajos audos, aizkavē locītavu kaulu eroziju veidošanos un mazina iekaisuma rādītājus. Šādas pašas īpašības piemīt steroīdiem jeb spēcīgākiem par nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem, ja steroīdus lieto pirmos divus slimības gadus vai paasinājumu gadījumos. Tādēļ, lietojot medikamentus, uzklausiet ārstu, kas nozīmējis šos medikamentus, cenšoties neietekmēties no cilvēkiem, kuri medikamentu nav nozīmējuši un kuri neuzņemas nekādu atbildību par savu rīcību attiecībā pret Jums. Ja rodas domstarpības ģimenē, tad vienmēr laipni lūdzam, ja Jūs tam piekrītat, nākt uz konsultāciju pie ārsta kopā ar piederīgajiem, jo arī viņiem rūp Jūsu liktenis. Ja nav nopietna pamatojuma neuzsākt ārstēšanu ar šo medikamentu kādu blakus slimību dēļ, tad šis ir pamatmedikaments ar ko parasti uzsāk reimatoīdā artrīta ārstēšanu. Šo medikamentu lieto vienu reizi nedēļā ārsta nozīmētajā devā vai nu dzerot to tablešu formā vai arī veicot injekcijas muskulī vai zemādā. Palielinot metotreksāta devu, terapijas sākumā, tiek kontrolēti asins ainas un aknu funkciju rādītāji katras divas nedēļas un pēc tam asins ainas un aknu un nieru funkciju rādītāji tiek kontrolēti vienu reizi divos – trijos mēnešos. Lietojot metotreksātu, grūtniecību drīkst plānot tikai vismaz trīs mēnešus pēc metotreksāta terapijas pārtraukšanas gan sieviete, gan vīrietis. Jebkuras neskaidrības medikamenta dēļ cenšaties noskaidrot un jautāt savam ārstam. Medikaments sāk apturēt reimatoīdā artrīta gaitu pēc sešu līdz astoņu nedēļu terapijas, tādēļ reimatologs lūdz nākt pacientu uz kontroli pēc 2 mēnešiem kopš uzsākta ārstēšana ar metotreksātu vai arī tiek mainīta metotreksāta deva.


15 www.artrits.lv

Uzsākot ārstēšanu, katrs ārsta teiktais vārds par reimatoīdo artrītu šķiet kaut kas jauns un nezināms, tādēļ sākumā jautājumu ir ļoti daudz, tikai pamazām parādās laiks lasīt papildus par slimību un meklēt vēl papildus metodes katram cilvēkam, kurš savā dzīvē sastapies ar RA.

SulfosalazīnsLieto reimatoīdā artrīta ārstēšanā, ja nav iespējams lietot metotreksātu vai

arī parādījusies metotreksāta neefektivitāte. Šo medikamentu lieto tablešu formā katru dienu ārsta rekomendētajā devā. Medikamenta lietošanas laikā arī kontrolē asins ainu, aknu un nieru funkcijas rādītājus. Uzsākot ārstēšanu, asins un aknu rādītājus kontrolē katras divas nedēļas un pēc tam vienu reizi 2–3 mēnešos. Medikaments sāk apturēt RA gaitu pēc 1 mēneša terapijas, tādēļ reimatologs lūdz nākt pacientu uz kontroli pēc viena mēneša kopš uzsākta ārstēšana.

LeflunomīdsLieto reimatoīdā artrīta ārstēšanā, ja nav iespējams lietot metotreksātu vai

arī attīstījusies organisma pierašana un metotreksāta neefektivitāte. Šo medikamentu lieto katru dienu tablešu formā ārsta nozīmētajā devā. Medikamenta lietošanas laikā kontrolē asins ainu, aknu un nieru funkcijas rādītājus. Uzsākot ārstēšanu, asins ainu un aknu rādītājus kontrolē katras divas nedēļas un pirmos sešu terapijas mēnešus vienu reizi mēnesī un pēc tam – vienu reizi vienā līdz trijos mēnešos. Medikaments var saglabāties asins serumā līdz 2 gadiem, tādēļ pacientiem, kas plāno grūtniecību vai ir nepieciešamība lietot citus medikamentus, kurus nedrīkst lietot kopā ar leflunomīdu, nepieciešams izvadīt leflunomīdu no organisma, lietojot īpašu medikamentu, ko Jums ieteiks ārsts. Ja vēlēsieties noteikt, vai medikaments ir pilnībā izvadījies, tad tā koncentrāciju var noteikt asinīs un šādi rast atbildi uz jautājumu, vai medikaments vairs neatrodas asins serumā. Medikaments sāk apturēt RA gaitu pēc trīs mēnešu terapijas, tādēļ reimatologs lūdz nākt pacientu uz kontroli pēc trīs mēnešiem kopš uzsākta ārstēšana.

Intramuskulārie zelta preparātiEfektīvi reimatoīdā artrīta ārstēšanā. Latvijā pēdējos trīsdesmit gadus nav pieejami.Retāk lietotie – azatioprīns, ciklosporīns A. Par šiem medikamentiem

katru individuālu pacientu informēs Jūsu ārstējošais ārsts. Parasti šos medikamentus lieto, ja ārstēšana ar metotreksātu, sulfosalazīnu, leflunomīdu


16

nav bijusi efektīva, nav iespējams nozīmēt bioloģiskos slimību modificējošos pretreimatiskos līdzekļus, vai arī slimības gaitā pievienojies iekšējo orgānu bojājums, kura efektīva ārstēšana iespējama ar azatioprīnu vai ciklosporīnu A. Tāpat kā citiem slimību modificējošiem pretreimatiskajiem līdzekļiem, arī šo līdzekļu lietošanas laikā nepieciešama regulāra asins rādītāju kontrole un arī šie medikamenti nesāk apturēt RA gaitu uzreiz, bet pēc divu līdz trīs mēnešu ārstēšanas.

KoPSAVILKUmS PAR SIntētISKAjIem SLImīBU moDIfIcējošAjIem PRetReImAtISKAjIem LīDzeKļIem

Šos līdzekļus RA ārstēšanā nozīmē tikai ārsts un parasti tas ir reimatologs. Uzsākot ārstēšanu nepieciešami dati par katra individuāla pacienta slimības gaitu, asins analīzēm, urīna analīzēm, rentgenogrammām plaukstām, pēdām un plaušām, kā arī, izvērtējot katra pacienta RA stāstu, ārsts var nozīmēt vēl katram pacientam kādu izmeklējumu, kurš palīdzēs veiksmīgi ārstēt RA. Lietojot ārstēšanu, kas aptur slimību ar sintētiskajiem slimību modificējošiem pretreimatiskajiem līdzekļiem, katram RA pacientam regulāri jāveic asins analīžu pārbaude – ārstēšanas sākumā biežāk un pēc tam retāk, bet parasti tas ir vienu reizi trīs mēnešos, kā arī urīna analīzes kontrole vismaz reizi pusgadā un rentgenoloģiska plaušu, plaukstu un pēdu kontrole vienu reizi gadā. Neviens no sintētiskajiem slimību modificējošiem pretreimatiskajiem līdzekļiem nesāk apturēt RA uzreiz, bet gan vidēji pēc divu trīs mēnešu terapijas. Tādēļ ļoti svarīga ir ārsta sadarbība ar pacientu un pacienta sadarbība ar ārstu, lai sasniegtu vislabākos RA ārstēšanas rezultātus.

SteRoīDI (gLIKoKoRtIKoīDI)

RA ārstēšanā glikokortikoīdiem piemīt visas tās pašas īpašības kā sintētiskajiem slimību modificējošiem pretreimatiskajiem līdzekļiem – samazina sāpes un pietūkumu locītavās, samazina iekaisuma rādītājus asins analīzēs un mazina un aptur rentgenoloģiskās locītavu kaulu izmaiņas – eroziju veidošanos. Erozijas ir neliels locītavu kaula struktūras izzudums RA procesa dēļ un tas parasti var attīstīties pirmo divu RA gadu laikā, ja slimība netiek savlaicīgi un ļoti aktīvi ārstēta.


17 www.artrits.lv

glikokortikoīdiRA ārstēšanā lieto atkarībā no slimības aktivitātes pakāpes. Tā kā tie ma

zina sāpes, pietūkumu, samazinot iekaisuma procesus sinoviālajos audos, aizkavē locītavu kaulu eroziju veidošanos un mazina iekaisuma rādītājus, tad šos preparātus var lietot gan tablešu veidā, gan intravenozās injekcijās, gan arī ievadīt locītavās intraartikulāru injekciju veidā. Lietojot šos medikamentus, viena no biežāk sastopamajām blakus parādībām ir osteoporoze jeb kaulu blīvuma samazināšanas sakarā ar kalcija strauju izvadi no kauliem. Osteoporozes attīstības profilaksē visiem pacientiem, kas lieto glikokortikoīdus, jau no pirmās ārstēšanas dienas, jālieto kalcija preparātus 1000 mg dienā un D vitamīna preparātus – 800–1000 IU dienā. Citas blakus parādības, kas minētas glikokortikoīdu zāļu aprakstā parasti var attīstīties tikai pēc vairāku gadu terapijas. Zinot šos faktus, ārsts izvērtēs konkrēti Jums vispiemērotāko preparātu un preparāta devu un tā lietošanas ilgumu.

Glikokortikoīdi, ko var lietot RA ārstēšanā – prednizolons, metilprednizolons, triamcinolons, deksametazons.

BIoLoģISKIe SLImīBU moDIfIcējošIe PRetReImAtISKIe LīDzeKļI

Bioloģiskie slimību modificējošie pretreimatiskie līdzekļi (antivielas pret organisma procesos iesaistītām bioloģiski aktīvām vielām). Ģenētiski ražoti medikamenti, ko ražo no dzīvajiem mikroorganismiem – vīrusiem, gēniem vai proteīniem un tad tos lieto cilvēka organisma ārstēšanā. Vakcīnas ir šādas metodes ražoti bioloģiskie aģenti. Šie medikamenti iegūti citā veidā nekā medikamentiem, kas ir ķīmiski sintezēti.

Bioloģiskie medikamenti ir mērķēti pret iekaisumu, un tādēļ tos lieto autoimūnu artrītu – reimatoīdais artrīts, juvenīlais idiopātis-kais artrīts, ankilozējošais spondiloartrīts vai psoriātisks artrīts – ie-kaisuma mazināšanā un līdz ar to arī slimības procesu apturēšanā. Iekaisums rodas imūnai sistēmai uzbrūkot pašai sev. Šis process izraisa sāpes un destrukciju locītavās, tāpat kā šī procesa rezultātā attīstās sistēmiski efekti – nogurums, nespēks, drudža sajūta, svara zudums un var attīstīties iekšējo orgānu bojājumi. Bioloģiskos medikamentus lieto arī Krona slimības, ļaundabīgu audzēju ārstēšanā. Parasti bioloģiskos medikamentus lieto tad, ja iepriekšējā terapija ar sintētiskiem (ķīmiski sintezētiem) slimību


18

modificējošiem pretreimatiskiem līdzekļiem RA ārstēšanā nav bijusi efektīva. Bioloģiskos slimību modificējošos medikamentus parasti lieto kopā ar sintētiskajiem slimību modificējošiem pretreimatiskiem līdzekļiem, jo šāda kombinācija ir efektīvāka par vienu pašu bioloģisko medikamentu lietošanu reimatoīdā artrīta ārstēšanā. Pašreiz visi bioloģiskie slimību modificējošie pretreimatiskie līdzekļi ir pieejami tikai injekciju veidā. Visā pasaulē reimatoloģiskās slimības, kuru ārstēšanā tiek lietoti bioloģiskie slimību modificējošie pretreimatiskie līdzekļi, ārstē reimatologi, kontrolējot reimatoloģisko slimību un šajā gadījumā RA aktivitāti, izvērtējot ārstēšanas ilgumu un iespējamās blaknes. Pirms bioloģisko slimību modificējošo pretreimatisko līdzekļu lietošanas svarīgi veikt nepieciešamo vakcināciju, jo medikamentu lietošanas laikā ir maz informācijas par vakcināciju, kā arī ir dažas vakcīnas, kuras nedrīkst veikt ārstēšanas laikā ar bioloģiskajiem slimību modificējošiem pretreimatiskajiem līdzekļiem.

tnf alfa blokatori (etanercept, infliximab, adalimumab, certolizu-mab, godalimumab) – vēsturiski pirmā bioloģisko slimību modificējošo pretreimatisko medikamentu grupa. Sāk darboties jau dažas nedēļas pēc to lietošanas sākšanas RA apturēšanā. Ārstēšanas efektivitāti izvērtē pēc 12 un 24 ārstēšanas nedēļām. Pirms ārstēšanas uzsākšanas katram pacientam jāizvērtē latentas tuberkulozes iespējamība (jāveic Mantu reakcija un rentgenogramma plaušām) un atkarībā no šo izmeklējumu rezultātiem reimatologs ieteiks kā rīkoties tālāk. Katram pacientam jāveic skrīninga analīzes par B un C hepatīta infekcijām, jo šīs ir infekcijas, kuras var noritēt bez jebkādām klīniskajām izpausmēm un šo infekciju gadījumā, ārstēšana ar bioloģiskajiem medikamentiem ir ļoti sarežģīta. Katram pacientam jāveic imunoloģiskās analīzes, ko Jums nozīmēs reimatologs. Pirms šīs ārstēšanas uzsākšanas reimatologs ļoti rūpīgi izvērtēs visus par un pret katram konkrētajam pacientam, un tāpat kā pirms jebkādas ārstēšanas nozīmēšanas, lūgs pacientu veikt asins analīzes, urīna analīzes, rentgenogrammas plaukstām un rentgenogrammas pēdām un katram individuālam pacientam, atkarībā no viņa/viņas slimības stāsta, lūgs veikt papildus izmeklējumus, ja tādi būs nepieciešami.

TNF alfa blokatorus ievada intravenozi vai zemādā. Atkarībā no tā, cik bieži jāizvērtē katra medikamenta ietekme uz RA gaitu un jāizvērtē iespējamās blakus parādības, tik pat bieži pacients kontrolē asins ainu, aknu un nieru funkciju rādītājus – parasti katras 12 nedēļas un intravenozi ievadāmajiem medikamentiem šos radītājus kontrolē pirms katras intravenozās infū


19 www.artrits.lv

zijas jeb medikamenta ievades. Vienu reizi gadā kontrolē rentgenogrammu plaušām, rentgenogrammu plaukstām un pēdām, imunoloģiskos rādītājus un Mantu reakciju, un atkarībā no katra pacienta RA norises, papildus reimatologs var rekomendēt veikt citus izmeklējumus.

IL-1 blokators (anakinra). Sāk darboties pēc dažām nedēļām pēc ārstēšanas uzsākšanas un tā efektivitāti izvērtē pēc 12 un 24 ārstēšanas nedēļām. Lieto injekciju veidā zemādā parasti kombinācijā ar metotreksātu.

Abatacept. Ietekmē T šūnu aktivāciju. T šūnām ir liela nozīme RA attīstības procesos un abatacept samazina šo šūnu aktivāciju un tādējādi aptur RA tālāko attīstību. Sāk darboties dažās nedēļās pēc ārstēšanas uzsākšanas un preparāta efektivitāti izvērtē 12. un 24. nedēļā pēc ārstēšanas uzsākšanas. Lieto intravenozas infūzijas veidā vienu reizi mēnesī. Pirms katras infūzijas jāizvērtē asins aina, aknu, nieru funkcijas rādītāji un glikozes līmenis asinīs. Vienu reizi gadā rentgenogrammas plaušām, plaukstām un pēdām, imunoloģisko rādītāju kontrole, Mantu reakcija, un atkarībā no katra pacienta RA norises, papildus reimatologs var rekomendēt veikt citus izmeklējumus.

IL-6 blokators (tocilizumab). Bloķē vienu no iekaisuma citokīniem interleikīnu 6. Šis interleikīns sastopams ļoti augstās koncentrācijas RA pacientiem sinoviālajos audos, locītavas šķidrumā un asins serumā, tādēļ tā bloķēšana aptur RA progresiju un slimību. Ievada intravenozi infūziju veidā vienu reizi mēnesī un pirms katras medikamenta saņemšanas tiek kontrolēti asins ainas, aknu un nieru rādītāji un vienu reizi gadā arī imunoloģiskie rādītāji un rentgenogrammas plaušām, plaukstām un pēdām. Lieto kopā ar metotreksātu vai arī vienu pašu RA pacientiem.

cD20 blokators (rituximab). Bloķē B šūnu CD20 virsmas antigēnus. Pētot RA norises procesus, tika atklāts, ka ne tika T šūnām ir sava loma RA attīstībā un aktivizācijā, bet svarīga loma ir B šūnām, kuras ir nozīmīgas antivielu veidošanās procesos. Kā zināms reimatoīdais faktors ir antiviela,kuru ražo B šūnas, un tas vien parāda rituximab īpašo vietu RA ārstēšanā. Ērti lietojams, jo nepieciešamas divas intravenozas infūzijas ar 14 dienu intervālu, un tad šī medikamenta efektivitāte ir vismaz 6 mēnešus, bet parasti vienu gadu un vairāk vai arī ir pacienti, kam šādā veidā RA process tiek pilnībā apturēts. Šo medikamentu parasti nozīmē, ja TNF alfa blokatoru lietošana


20

nav apturējusi RA procesu, tomēr ir individuāli gadījumi, kad nepieciešams sākt RA ārstēšanu tieši ar šo medikamentu. Tāpat kā pārējiem bioloģiskajiem slimību modificējošiem pretreimatiskajiem līdzekļiem, arī pirms katras šī medikamenta ievades nepieciešams veikt asins analīzes un vienu reizi gadā jākontrolē RA gaita gan klīniski, gan laboratoriski – asins un urīna analīzes, gan radioloģiski – rentgenogrammas plaukstām un pēdām.

Bioloģiskos slimību modificējošos pretreimatiskos līdzekļus lieto vidēji smagi un smagi noritoša RA gadījumos, kad ārstēšana ar sintētiskajiem slimību modificējošiem pretreimatiskajiem līdzekļiem nav bijusi efektīva (efektivitāte tiek noteikta pēc konkrētiem rādītājiem) vai arī pacients nevar lietot sintētiskos slimību modificējošos pretreimatiskos līdzekļus. Lietojot bioloģisko slimību modificējošo pretreimatisko līdzekļus, ļoti svarīga ir izpratne par RA apturēšanas iespējām, nepieciešamo izmeklējumu regulāru veikšanu, tātad sadarbībai starp reimatologu un RA pacientu, kas saņem šo ārstēšanu, jo šis ārstēšanas būtība un pacienta novērošana būtiski atšķiras no citas līdz šim pieejamās ārstēšanas gan efektivitātes, gan blakus parādību, gan kontroles izmeklējumu ziņā.


21 www.artrits.lv

āRStēšAnA, KAS mAzInA SāPeS

Ne visi medikamenti, kas mazina sāpes, aptur RA gaitu. Tomēr RA ir sāpīga slimība, tādēļ pretsāpju ārstēšanai ir būtiska loma RA procesā.

RA slimības simptomus rada iekaisums, līdz ar to, lietojot pretiekaisuma līdzekļus, iekaisums mazinās un tādēļ mazinās sāpes locītavās tik ilgi, cik ilgi darbojas katrs konkrētais pretiekaisuma un pretsāpju līdzeklis. Lai arī šie līdzekļi mazina sāpes un nedaudz arī pietūkumu un nedaudz arī iekaisuma rādītājus, tomēr tiem nav nekādas ietekmes uz locītavu kaulu struktūras bojājumiem, tātad tie neaptur slimību – RA. Tādēļ tie lietojami kā palīglīdzeklis līdz tam brīdim, kamēr sāk darboties sintētiskie slimību modificējošie pretreimatiskie līdzekļi – tātad vidēji divus trīs mēnešus vai arī kamēr sāk darboties bioloģiskie slimību modificējošie pretreimatiskie līdzekļi, ja tādi ir nepieciešami kādam konkrētam pacientam.

nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi iedalās• Neselektīvie COX I un COX II inhibitori – diclophenac, ibumetin,

ketoprofen, indomethacinum;• Selektīvie COX I un COX II inhibitori – tika radīti, lai vairāk saudzē

tu kuņģa zarnu traktu, salīdzinot ar neselektīvajiem COX I un COX II inhibitoriem – nimesulidum, mesulidum, aciclopheum, meloxicam, nimesulide, aceclofenacum, nabumetone, lornoxicam;

• Specifiskie jeb selektīvie COX II inhibitori – radīti, lai vēl vairāk mazinātu medikamentu nelabvēlīgo ietekmi uz kuņģa zarnu traktu – ro-fecoxib, celecoxibum un palielinātu pretiekaisuma un pretsāpju efektu – celecoxib, etoricoxib.

Sintētiskie slimību modificējošie pretreimatiskie līdzekļiTo loma RA ārstēšanā ir apturēt iekaisuma procesu locītavās līdz ar to arī

novērst locītavu deformāciju attīstību un citu orgānu iesaisti RA procesā. Metotreksāts, leflunomīds, sulfasalazīns, hidroksihlorohīns, azatiprīns, zel

ta sāļu preparāti – citi šīs grupas preparāti tiek lietoti atsevišķos gadījumosSintētiskajiem slimību modificējošiem pretreimatiskajiem līdzekļiem nav

tūlītējs darbības efekts. Dažādiem preparātiem tas atšķiras, tomēr pārsvarā ārstēšanas efekts parādās tikai pēc to vairāku nedēļu lietošanas. Ir svarīgi to saprast un zināt cīņā pret RA.


22

Kā nosAKA āRstēšAnAs efeKtiVitāti ReimAtoloģijā?

Kā jau minēts iepriekš – katrā vizītē ārsts skaita sāpošās, pietūkušās locītavas pacientam, lūdz atzīmēt sāpju un pašsajūtas sajūtas uz speciā-lām vizuālajām skalām, kā arī izvērtē egā vai cRo. Šie rādītāji tiek ievietoti speciālā formulā, kuru izrēķinot, var iegūt skaitli, kas liecina par slimības neaktīvu, vidēji aktīvu vai ļoti aktīvu procesu. Tas tiek darīts tādēļ, ka skaitļus ir vieglāk un precīzāk salīdzināt nekā sajūtu aprakstus – man šodien ir labāk vai sliktāk. Pamatojoties uz šiem konkrētajiem datiem, kā vai radioloģiski ir konstatētas izmaiņas locītavās un vai tās progresē, tiek regulēta RA pacientu ārstēšana. Svarīga nozīme pēc sarunas ar ārstu ir pacienta izvēlei par labāko medikamentu. ja līdzšinējā ārstēšana ir neefektīva, tad tā jāmaina un terapijas efekts jāpanāk 3–6 mēnešu laikā no brīža, kad slimība ir atklā-ta vai parādās paasinājums.

neefektīva ārstēšana nozīmē, ka, neskatoties uz lietotajiem medika-mentiem, RA norit ļoti aktīvi, skar daudzas locītavas, un palielinās izmai-ņas locītavu rentgenogrammās vai ultrasonogrāfijā vai magnētiskās re-zonanses izmeklējumā.

Katram lietotajam medikamentam ir savas blakus parādības. Reimatoloģijā nav medikamenta, kura lietošana būtu droša, nepārbaudot nevienu rādītāju. Tas nozīmē, ka, lietojot zāles, lai apturētu RA, regulāri jākontrolē asins un urīna analīze un retāk rentgenogrammas.

nozīmējot ārstēšanā nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, katrs ārsts izvērtē katram konkrētajam pacientam kuņģa – zarnu trakta bojājuma, nieru bojājuma un sirds asinsvadu bojājuma riskus.

Jālieto medikamenta mazākā ārstnieciskā deva, kas nepieciešama, lai mazinātu vai novērstu sāpes.

AnALgētIķI jeB PRetSāPjU meDIKAmentI

Mazina sāpes lielākā mērā kā iekaisumu. Lieto, ja sāpes nerada iekaisums vai ja nepieciešams palielināt pretiekaisuma līdzekļu pretsāpju efektu. Para-cetamols, kodeīns, tramadols.


23 www.artrits.lv

neSteRoīDIe PRetIeKAISUmA LīDzeKļI

Tie ir vairāku grupu, atkarībā no efektivitātes un riska iegūt kuņģa – zarnu trakta un sirds – asinsvadu bojājumus, kā arī potenciāli ietekmēt nieru funkciju. Tos savā starpā nekombinē, bet tos var kombinēt ar pretsāpju medikamentiem

Jālieto mazākā ārstnieciskā deva, kas nepieciešama, lai mazinātu vai novērstu sāpes.

BIoLoģISKā teRAPIjA

Bioloģiskie slimību modificējošie pretreimatiskie līdzekļi (antivielas pret organisma procesos iesaistītām bioloģiski aktīvām vielām).

Ģenētiski ražoti medikamenti, ko ražo no dzīvajiem mikroorganismiem – vīrusiem, gēniem vai proteīniem un tad tos lieto cilvēka organisma ārstēšanā. Vakcīnas ir šādas pašas metodes ražoti bioloģiskie aģenti Tas ir pretēji citiem medikamentiem, kas ir ķīmiski sintezēti.

Bioloģiskie medikamenti ir mērķēti pret iekaisumu, tad tos lieto autoimūnu artrītu – reimatoīdā artrīta, juvenīlā idiopātiskā artrītā, ankilozējošā spondiloartrītā vai psoriātiskā artrīta – iekaisuma mazināšanā un līdz ar to arī slimības procesu apturēšanā. Iekaisums rodas imūnās sistēmas pašuzbrukuma dēļ, kas izraisa sāpes un destrukciju locītavās, tāpat kā sistēmiski efekti – nogurums, sirds un plaušu bojājums. Šo bioloģisko medikamentus lieto arī Krona slimības, ļaundabīgu audzēju ārstēšanā. Parasti bioloģiskos medikamentus lieto tad, ja iepriekšējā ārstēšana ar sintētiskajiem (ķīmiski sintezētiem) slimību modificējošiem pretreimatiskajiem līdzekļiem nav bijusi efektīva. Bioloģiskos slimību modificējošos medikamentus parasti lieto kopā ar sintētiskajiem slimību modificējošiem pretreimatiskajiem līdzekļiem, jo kombinācija ir efektīvāka par viena bioloģiskā medikamenta lietošanu reimatoīdā artrīta ārstēšanā.

TNF alfa blokatori – vēsturiski pirmā bioloģisko slimību modificējošo pretreimatisko medikamentu grupa

• IL–1 blokators• IL–6 blokators – tocilizumab• CD20 blokators – rituximab.


24

KāDs iR ReimAtoīDā ARtRītA āRstēšAnAs mēRķis?

Reimatoīdā artrīta ārstēšanas pamatmērķis – ārstēt pēc iespējas agrīni ar visefektīvākajiem medikamentiem katrā konkrētajā situācijā katru individuālu pacientu.

Ko nozīmē termins reimatoīdā artrīta remisija?Reimatoīdā artrīta klīniskā remisija ir konkrēti definēta – tā nozīmē,

ka cilvēkam rīta stīvums locītavās ir mazāk kā 15 minūtes, nav sāpīgu un pietūkušu locītavu vismaz pēdējo 3 terapijas mēnešu laikā. Sasniedzot pēc iespējas agrīnu klīnisko remisiju, var novērst vai būtiski aizkavēt to izmaiņu attīstību reimatoīdā artrīta pacientiem, kas novērtējamas rentgenogrammās vai ultrasonogrāfijā, un līdz ar to novērst un aizkavēt locītavu deformāciju attīstību un novērst iekšējo orgānu iesaisti slimības procesā.

SāPjU SAmAzInāšAnA ReImAtoīDā ARtRītA PAcIentAm

Nav viena vislabākā veida kā samazināt un likvidēt artrīta izraisītās sāpes. Tā ir mijiedarbība starp ārsta zināšanām, pacienta sāpju uztveri, un tādēļ ārstēšanā jākombinē dažādas metodes. Laika gaitā, vērojot slimības izpausmes, pacients iemācīsies mainīt pretsāpju medikamentu devas, lietot palīgmetodes, kas mazina sāpes.

Iespējams, ka papildus ārstēšanas laikā būs kāds medikaments vai procedūra jāpievieno un kaut kas no medikamentiem jāatceļ. Daži cilvēki sākumā mēģina lietot bezrecepšu pretsāpju medikamentus un griežas pie ārsta tikai tad, ja šī ārstēšana nelīdz. Bet arī ir mazāk sāpīgas artrīta formas, kas, iespējams saistītas ar katra individuālā cilvēka individuālu sāpju uztveri.

āRStnIecISKā VIngRošAnA

Lai saglabātu locītavu funkcionālās spējas, vingrojumi locītavām jāveic regulāri. To var salīdzināt ar zobu tīrīšanu katru rītu.

Piedāvājam Jums vienu no vingrojumu kompleksiem, ko varat veikt mājās, tomēr vienu reizi gadā būtu nepieciešama rehabilitoga konsultācija,


25 www.artrits.lv

kurš izvērtēs, vai Jūs pareizi nodarbiniet ap locītavām esošās muskuļu grupas, jo tikai vingrojot pareizi, var radīt īsto slodzi locītavām,kas palīdzēs saglabāt locītavu funkciju.

Veicot vingrojumus tie nedrīkst radīt sāpju pieaugumu un locītavu funkcijas pasliktināšanos, ja tā notiek, lūdziet padomu rehabilitologam un Jūsu ārstam, ko šādā situācijā darīt.

DIētA

Nav vienas diētas, kuru būtu noteikti jāievēro RA pacientiem. Tomēr pastāv uzskats, ka ir pārtikas produkti, kas var pasliktināt RA gaitu. Mūsdienu medicīnā par to drošu pierādījumu nav, tādēļ padoms RA pacientiem diētas ziņā ir lietot pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. Šī gadsimta sākumā tika publicēti dati par Vidusjūras diētas – zivis, olīveļļa, zaļumi – labvēlīgo ietekmi uz RA gaitu.

SāP. Ko DARīt?

Mācāmies saprast sāpes, kontrolēt tās, mācāmies zināt, cik ātri un kādās devās jālieto katrs konkrēts medikaments vai metode, kas lietotājam palīdz.

Jāpastāv sadarbībai starp pacientu, viņa ģimenes locekļiem, ārstiem, fizioterapeitiem, rehabilitologiem, ergoterapeitiem un darba devēju.

Ja medikamenti sāpes nemazina, jālieto ortozes, nūjiņas, jālūdz palīdzība pārējiem ģimenes locekļiem ikdienas darbos.

Jāatpūtina ķermenis,ieņemot pareizu ķermeņa pozu, veicot ikdienas aktivitātes. Ja deformācijas dēļ ceļa locītavā to neatslogojam, tad tuvāko gadu laikā sāk sāpēt gūžas un potīšu locītavās, mugurkaula jostas daļa.

Vingrojumi – muskuļu stiprināšanai – uzlabo asinsriti visā ķermenī, iesilda audus un tādējādi uzlabo tos ar skābekļa apgādi un barības vielām. Samazinot 1 kg ķermeņa masas, tiek samazināta slodze uz ceļu locītavām par 3–6 kg.

Mājās jāpiemēro ikdienas aktivitātes savam locītavu stāvoklim, samērojot fizisko slodzi ar atpūtu un labu garastāvokli. Silta vanna var mazināt vidēji intensīvas sāpes, bet no tās jāizvairās, ja ir plaušu vai sirds problēmas, kā arī gados veciem cilvēkiem.


26

Populāra metode ir siltasa plikācijas ap locītavām.Kontrastvannas plaukstām un pēdām – jāpatur plaukstas vai pēdas 5–10

minūtes siltā ūdenī, tad 1 minūti vēsā, pēc tam 3–4 minūtes siltā ūdenī un pēc tam vēl 1 minūti vēsā ūdenī. Šādi procedūru jāatkārto 4–5 reizes un procedūru beidzot ar plaukstu vai pēdu turēšanu apmēram vienu minūti vēsā ūdenī. Procedūra jāveic tā, lai tā neizraisa diskomfortu – piemēram, pēc procedūras nepieaug sāpes, stīvums locītavās, bet gan novēro locītavu kustība apjoma uzlabošanos.

Siltuma aplikācijasParafīna aplikācijas. Var lietot virs locītavām, ja slimība nav aktīvā stadi

jā. Paasinājumu gadījumos siltums var pastiprināt RA izpausmes

Aukstuma aplikācijasAukstuma pakas, ko tur virs sāpošajām locītavām 7–10 minūtes paasinā

jumu gadījumā 2–3 dienas 5–6 reizes dienā.

AtpūtaAtpūta paasinājumu periodos – gan fiziska, gan garīga.

Akupunktūra ceļuVeikti nelieli pētījumu par akupunktūras pozitīvo ietekmi uz RA gai

tu tomēr šo pētījumu rezultāti ir nepietiekoši, lai izdarītu secinājumus, ka akupunktūra noteikti jāsaņem RA pacientiem. Pētījumi par akupunktūras ietekmi uz atsevišķām locītavu grupām – ceļu, plecu sāpēm, turpinās.

masāžaUzlabo emocionālo stāvokli, un iespējams labvēlīgi ietekmē nervu sistē

mu, imūno sistēmu un endokrīno sistēmu. Tās mērķis – mazināt sāpes.

Ultraskaņa – samazinaSamazina iekaisumu, muskuļu spazmas īpaši plaukstām – to nozīmē fi

zikālās terapijas ārsts.

AtpūtaLabs miegs, dažādu relaksējošu tehniku lietošana – hipnoze, bioloģiskā at

pakaļsaiste – mācīties kontrolēt sāpju sindromu – pamanīt pirmās sāpju pazīmes un tās ārstēt uzreiz, jo ielaistas sāpes ārstēt ir daudz grūtāk un ilgāk.


27 www.artrits.lv

Kā SeV PALīDzēt?

Sastopoties ar reimatoīdā artrīta diagnozi un sadzīvojot ar to ikdienā, biežākie jautājumi, kas nomoka pacientu ir – vai es kļūšu invalīds un nevarēšu staigāt un būšu atkarīgs no citu cilvēku palīdzības? Ir daudz un dažādas lietas, kuras cilvēks var darīt pats, lai mazinātu sāpes, nogurumu un līdz ar to funkciju ierobežojumi locītavās nekad nebūs tādi, lai tie slimības dēļ izraisītu atkarību no citiem cilvēkiem un invaliditāti.

Izzūdot sāpēm locītavās ļoti svarīgi atjaunot muskuļu spēku un līdz ar to arī locītavas kustības.

Palīdzības soļi: Samazināt slodzi locītavās – tas mazinās sāpesVeicot kādus darbus, laicīgi jāplāno, cik ilgu laiku tas aptuveni prasīs, jo tas

pagarināsies un darbi ir jāsadala pa daļām – piemēram, nevajadzētu iztīrīt putekļus visā grāmatplauktā pusstundas laikā, bet šis darbs būtu jāsadala pa darba un atpūtas periodiem tā, lai tas neizraisītu diskomfortu locītavās vai arī, ja darbā ar datoru jāuzraksta 10 lapas teksta, šis darbs jāsadala daļās, atpūtinot rokas, plecu joslu, mugurkaulu, izkustoties un atpūtinot arī redzi. Ja plānotais laiks tiek pārsniegts sāpju dēļ locītavās, tad neuztraukties par to, jo tā ir lieta, ko šajā brīdī mainīt nevar.

Ko eS VARU DARīt SAVā LABā, jA SLImojU AR ReImAtoīDo ARtRītU?

Atslogot locītavas un nesatraukties par lietām, kuras nevar ietekmēt vai mainīt. Tas ir tāpat, kā domāt, kādēļ man radās reimatoīdais artrīts –

nepareizi Pareizi


28

atbildes uz to nav, tātad nav vērts tērēt laiku un bojāt garastāvokli, bet gan ir vērts mainīt dzīvē tās lietas, kuras palīdzēs pārdzīvot smagāko periodu, un, ievērojot visus ārstu, rehabilitologu, fizikālas medicīnas ārstu, ergoterapeitu, sāpju speciālistu norādījumus, un aktīvi iesaistoties pašam/pašai reimatoīdā artrīta ārstēšanas procesā, var sasniegt vislabākos rezultātus – apturēt reimatoīdo artrītu.

Ir pienācis laiks izvērtēt prioritātes un paveikt to, kas tiešām ir ļoti svarīgs.

garastāvoklis un miegsLabs miegs naktī – tas atslābina muskulatūru, atslābina prātu un nodroši

na možu garastāvokli nākošajā dienā. Ja neizdodas izgulēties – jautājiet savam ārstam, kā vēl var sev palīdzēt, varbūt uz kādu brīdi ir nepieciešami medikamenti, lai nodrošinātu labu miegu. Saglabāt normālu ķermeņa svaru, ēst pilnvērtīgu, veselīgu un vitamīniem bagātu pārtiku.

Diētas nozīme reimatoīdā artrīta gaitāNorvēģijas zinātnieki Oslo universitātē ir atklājuši, ka zarnu šķidrumā

RA pacientiem ir daudz augstāks pretvielu skaits pret govs piena olbaltumu, cūkgaļu nekā pacientiem bez RA, jo līdz šim pastāv versijas par ēdiena izraisītu alerģiju, kas izraisa RA. Ja ir vēlēšanās pārbaudīt, vai, izslēdzot kādu pārtikas produktu, samazināsies artrīta simptomi? – diemžēl atbilde ir šāda – lai par to varētu pārliecināties jāatceļ visi produkti, tad tie pamazām jāpievieno un jāskatās, vai ir kādi produkti, pēc kuru lietošanas RA gaita pasliktinās.

Vai palielināts ķermeņa svars ietekmē locītavu stāvokli?Samazināt svaru, lai nebūtu papildus slodze gūžu, ceļu un potīšu locīta

vām. Saglabāt muskuļu masu, veicot ikdienas fiziskos vingrinājumus.

Pareizas kustībasKatru dienu veikt vingrinājumus ar plaukstām (skat. 33. lpp.), lai sagla

bātu satvērienu.Galvenā palīdzība mazajām locītavām – pievērst uzmanību sāpēm un

censties saprast, kādas kustības izraisa sāpes.


29 www.artrits.lv

Kustību laikā lietot lielās locītavas, lai nepārslogotu mazās – piemēram,krūzi pie mutes celt ar abām plaukstām un nevis ar vienu.

Sadalīt spēkus starp vairākām locītavām – nestāvēt salīkušu muguru, bet notupties, vai apsēsties, lai veiktu kādu darbību, kurai nepieciešams mainīt ķermeņa stāvokli.

nepareizi

nepareizi nepareizi

Pareizi Pareizi

Pareizi


30

Izvairīties no kustībām, kuras notiek jau izveidojušos deformāciju padziļināšanā.

KAS AtVIegLo SāPeS

Mīkstās ortozes, kuras lieto naktīs, jo tās nakts laikā tur locītavu normālā fizioloģiskā stāvoklī, pareizi noslogojot muskuļu grupas – (tas ir fizioloģiski jeb tā kā daba to ir paredzējusi), tādējādi mazinās sāpes un pareizi noslogojas muskuļu grupas ap locītavām. Ja nepieciešams, apavos jālieto silikona ieliktnīšus zem pēdas, starp kāju pirkstiem, lai pareizi noslogotu pēdu – (tas ir fizioloģiski tā, kā to radījusi daba). Silikona ieliktnīši apavos atvieglo triecienu, sperot ik soli sāpīgajās un deformētajās locītavās. Silikona ieliktnīši jāmaina tiklīdz tie nolietojas, jo nodilušu ieliktnīšu lietošana var padziļināt deformācijas.

PlaukstasNenest smagumus vienā rokā vai,izmantojot dažus pirkstus vai īkšķi,

bet nest priekšmetus ar abām rokām. Rakstīt ar resnākām pildspalvām, kas pielāgojas roku pirkstiem – mazinās satvēriens un netiek pārlogotas deformētās locītavas. Drukājot uz datora plaukstas tur taisni, ja nepieciešams, lieto mīkstās ortozes, lai noturētu plaukstas to normālā fizio

PareiziPareizi


31 www.artrits.lv

loģiskā stāvoklī – ja tas aizņem vairāk laika, tad jāplāno laiks, lai visu paspētu, bet ne uz savas veselības rēķina, bet gan uz laika plānošanas rēķina.

Domājot par pareizu jebkuras locītavas stāvokli, un cenšoties tam pielāgot kustības, mēs ilgtermiņā nodrošinām sev dzīvi bez sāpēm un bez vai ar pēc iespējas mazām deformācijām. Lūdziet palīgā draugu vai ģimenes locekli – izstāstiet, ka vēlaties, lai Jūs no malas pavēro un palīdz atrast kustības, kuras veicat pārslogojot locītavas.

Veicot kādus darbus, laicīgi jāplāno, cik aptuveni laiku tas prasīs, jo tas palielināsies un darbi ir jāsadala pa daļām – piemēram, nedrīkst iztīrīt putekļus visā grāmatplauktā pusstundas laikā, bet šis darbs jāsadala ar darba un atpūtas periodiem tik ilgā laikā, cik tas neizraisa diskomfortu locītavās vai arī ja darbā ir jāuzdrukā 10 lapas teksta, tad šis darbs jāsadala pa daļām, atpūtinot, rokas, plecu joslu, mugurkaulu, izkustoties un atpūtinot arī redzi. Ja ieplānotais laiks tiek pārsniegts sāpju dēļ locītavās, tad neuztraukties par to, jo tā ir lieta, ko šajā brīdī izmainīt nevar.

Pareizi Pareizi

Pareizi

nepareizi


32

Ko es varu darīt savā labā, ja slimoju ar reimatoīdo artrītu? Tātad atslogot locītavas un nesatraukties par lietām, kuras nevar ietekmēt

vai mainīt. Mainīt dzīvē tās lietas, kuras ļaus pārdzīvot smagāko periodu, un, ievērojot visus ārstu, rehabilitologu, fizikālas medicīnas ārstu, ergoterapeitu, sāpju

speciālistu norādījumus, un aktīvi iesaistoties pašam/pašai reimatoīdā artrīta ārstēšanas procesā, var sasniegt vislabākos rezultātus – apturēt reimatoīdo artrītu.

Vai palielināts ķermeņa svars ietekmē locītavu stāvokli?Samazināt svaru, lai nebūtu papildus pārslodze gūžu, ceļu un potīšu lo

cītavām. Saglabāt muskuļu masu, veicot ikdienas fiziskos vingrinājumus.

ģimenes locekļu palīdzībaStrādājot, apdomājiet, vai viss, ko Jūs lietosiet ikdienas darbā, Jums atro

das parocīgā attālumā. Lūdziet ģimeni Jums palīgā – viņi par to tikai priecāsies, jo kurš gan cits, ja ne ģimene spēj sniegt vislielāko atbalstu – tieši viņi visvairāk skumst par Jūsu slimību un visvairāk priecājas, kad tā tiek uzvarēta.

Kā sev palīdzēt?Plānot laiku, kas nepieciešams, katras konkrētās darbības veikšanaiJa paredzēta liela slodze locītavām, no kuras nevar izvairīties, tad pirms

tās jālieto pretsāpju medikamentiAtrast laiku fizikālajām procedūrām un ārstnieciskajai fizkultūraiNepārdzīvot, ja kaut kas nesanāk, kā bija ieplānotsLabs miegs. Labs garastāvoklisLietot palīgierīces – ortozes, nūjiņas, pretslīdes pārklājumus, augstāku poda

vāku, speciālus āķus, lai apģērbtos, uzvilktu apavus, speciālas pildspalvas un rokturi, ērtu gultu. Labi cilvēki apkārt – tuvinieki, draugi, atbalsta grupas biedri.

Pareizi


33 www.artrits.lv

VIngRojUmI PLAUKStām

RA slimniekiem regulāri vingrojumi palīdzēs saglabāt roku kustīgumu. Sākotnēji ieteicams katru vingrojumu atkārtot trīs reizes, bet visu vingrojumu kompleksu veikt divas reizes dienas laikā. Pakāpeniski vingrojumu atkārtošanas reižu skaits jāpalielina līdz 10, un šādā gadījumā pietiek ar 2–3 treniņiem nedēļā.

1. Pirms sākt pirkstu un plaukstas vingrojumus, jāveic apļveida kustības ar pleciem, jācilā pleci un jāveic citi vingrojumi pleca locītavām.

2. Rokas nedaudz jāpapleš uz sāniem un jāpagriež plaukstas uz augšu. Elkoņiem jābūt iztaisnotiem! Šāda poza jāsaglabā 5–10 sekundes. Atslābināšanai rokas brīvi jānolaiž uz leju.

3. Rokas jāsaliec elkoņos 90o leņķī. Apakšdelmi jāpagriež, plaukstas pēc iespējas turot uz augšu, poza jānotur 5 sekundes, tad plaukstas jāpagriež pēc iespējas maksimāli uz leju un poza jāsaglabā 5 sekundes. Jāseko, lai elkoņi visu laiku būtu piespiesti pie ķermeņa, bet apakšdelmi būtu paralēli.


34

5. Apakšdelmi ir balstīti uz galda, plaukstas vērstas uz leju. Pirksti savilkti dūrē. Kustina dūri pret plaukstas pamatu, saglabā pozu 5 sekundes, sasprindzinot roku. Atjauno sākotnējo rokas stāvokli.

4. Apakšdelmi ir balstīti uz galda, plaukstas vērstas uz leju. Jāpaceļ plauksta, saliecot roku plaukstas pamatā (turklāt pirksti jāsavelk dūrē), šāda poza jāsaglabā 5 sekundes, sasprindzinot roku. Roku nolaiž uz galda (iztaisnojot pirkstus).

6. Apakšdelmus ar sānu nolikt uz galda. Sasprindzināt pirkstus tikai divās malējās locītavās, turklāt pirkstu falangām jābūt iztaisnotām. Poza jāsaglabā 2 sekundes. Tad pirksti jāsavelk dūrē tā, lai visas 3 pirkstu locītavas būtu maksimāli saliektas. Poza jāsaglabā 2 sekundes. Pirkstus atliec otrādā secībā, vispirms iztaisnojot pirkstu falangas, bet saglabājot pēdējās divas pirksta locītavas saliektas. Pozu saglabā 3 sekundes. Tad roku pilnīgi iztaisno.

7. Uz galda iztaisnot roku ar plaukstām uz leju. Iztaisnot pirkstus un roku pievilkt sev klāt, slidinot pa galdu.


35 www.artrits.lv

8. Apakšdelms balstīts uz galda, plaukstas vērstas uz leju. Pēc kārtas pirkstus pa vienam iztaisnotus pacelt uz augšu. Katru pirkstu noturēt paceltā pozā 5 sekundes.

9. Apakšdelms ir balstīts uz galda, plaukstas vērstas uz leju, pirksti savilkti kopā. Atvirzīt īkšķi uz sāniem, bet pārējos pirkstus pa vienam pievilkt pie īkšķa. Šo vingrojumu veikt lēni. Kad visi pirksti ir pievilkti pie īkšķa, šo pozu saglabāt 3 sekundes. Tad nedaudz pacelt roku no galda, atslābināt. NB! Pirkstus nepārvietot atpakaļ mazā pirkstiņa virzienā.

10. Ar otru roku pieturēt lielā pirksta pamata locītavu iztaisnotā pozīcijā un saliekt īkšķa galējo locītavu. Pozu saglabāt 3–5 sekundes. Atslābināt roku.

11. Ar īkšķi pieskarties mazā pirkstiņa apakšējai līnijai. Saglabāt pozu 3–5 sekundes. Pilnīgi iztaisnot īkšķi.


36

12. Ar īkšķa galu secīgi pieskaras visu pirkstu galiem, lai veidotos viens aplis. Seko, lai visas locītavas būtu saliektas. Pirms nākamā pirksta saliekšanas, pirkstus iztaisno.

VIngRInājUmI PēDām

Pēdu vingrinājumi RA slimniekiem ir ļoti svarīgi. Pēdu vingrināšana mazina sāpes, vairo audu elastību, palielina muskuļu spēku un uzlabo līdzsvaru. Pēc 2–3 nedēļas ilgiem treniņiem mazinās sāpes, bet pēc ilgākiem treniņiem uzlabojas kustīgums. Ar vingrinājumu, pēdu atbalsta saistzoļu un īpašu apavu palīdzību ir iespējams novērst nopietnu deformāciju attīstību vai to pastiprināšanos.

Lai vingrinājumi tiktu veikti pareizi, sākumā ieteicams vingrināties kopā ar speciālistu. Lai labāk apgūtu vingrinājumus, tos labāk veikt guļus vai sēdus. Vingrošana sākas ar iesildīšanos. Tai ir piemērota rullīša, bumbas vai cita piemērota priekšmeta ripināšana ar pēdām. Augšējās apakšstilba – pēdas locītavas un apakšstilba muskuļu iesildīšanai ir piemērota 5–10 minūtes ilga braukšana ar velosipēdu vai tās imitācija.

• Visu muskuļu nostiprināšanai paredzētos vingrinājumus ieteicams veikt divās sērijās pa 15–20 reizēm.

• Veicot stiepšanos, nostājieties pozā, 30–50 sekundes saglabājiet pozu, atslābinieties un stiepšanos atkārtojiet 2–3 reizes. Stiepjoties nesalieciet ekstremitāti, nesasprindzinieties un sajūtiet „saldās stiepšanās sāpes”. Centieties turēties brīvi un palieliniet stiepšanās amplitūdu.

Sākumā vingrinājumu izpildes laikā Jūs varat just sāpes. Ja kāds no vingrinājumiem rada stipras sāpes vai ja muskuļi pēc treniņa sāp ilgāk par divām stundām, tas nozīmē, ka esat pārcenties un nākamajā reizē slodze jāsamazina.

Sākumā šķiet, ka grūti kustināt pirkstus, tomēr diezgan drīz Jūs ar to tiksiet galā labāk un treniņi izdosies. Jābūt uzcītīgam un neatlaidīgam.


37 www.artrits.lv

3. Saliekt visus pirkstus, šo stāvokli noturēt 3–5 sekundes, pēc tam iztaisnot pirkstus un noturēt šo stāvokli (sekot tam, lai pirksti paliktu iztaisnoti). Ja nespējat pirkstus izstiept vēdekļveidā, palīdziet tiem, starp kāju pirkstiem ieliekot roku pirkstus un ar tiem palīdzot kāju pirkstiem palikt vēdekļveidā.

2. Lēni un mierīgi apļot pēdu pulksteņa rādītāju kustības virzienā.

1. Apsēsties uz krēsla vai nogulties uz grīdas. Izstiept kāju pirkstus, šo stāvokli noturēt 5 sekundes, pēc tam pievilkt kāju pirkstus pie ķermeņa un šo stāvokli noturēt 5 sekundes.

4. „Kaķa mugura”. Censties pēdas virspusi pacelt tik augstu, lai pirkstu gali skartu grīdu un nesaliektos, bet papēdis paliktu uz grīdas. Spriedze jājūt pēdas apakšdaļas muskuļos. Sasprindzināties un saglabāt šo stāvokli, pēc tam atslābināties.


38

7. Nostāties kāpņu apakšā ar seju pret kāpnēm, uz pakāpiena atspiežoties tikai ar paralēli novietotu pēdu spilventiņiem. Nostāties uz pirkstgaliem, šo stāvokli noturēt 3–5 sekundes un nolaisties tā, lai papēži atspiestos pret apakšējo pakāpienu. Jūs sajutīsiet spriedzi papēža cīpslās, noturiet šo stāvokli.

5. Apsēsties taisni, pacelt īkšķi no grīdas, šo stāvokli noturēt 3–5 sekundes un noliekt īkšķi atpakaļ uz grīdas. Ja īkšķis raugās uz ārpusi, necelt to pārāk augstu, bet ar rokām palīdzēt īkšķim palikt taisnam.

6. Apsēsties taisni, mazliet pacelt kāju pārējos pirkstus no grīdas, šo stāvokli noturēt 3–5 sekundes un noliekt pirkstus atpakaļ uz grīdas. Uzmanību! Izpildot vingrinājumus ievērojiet, ka sēdus stāvoklī kājām jābūt saliektām aptuveni 90o leņķī un tām jābūt taisni (t. i., tās nedrīkst grozīt uz iekšu vai uz āru). Ja tas ir grūti, nolieciet rokas uz ceļgaliem – tas palīdzēs saglabāt pareizu kāju stāvokli.

8. Nostāties balerīnas pozā, pēdas plaši izvēršot uz āru. Nostāties uz pirkstgaliem un šādā stāvoklī paliekt 5 sekundes, pēc tam nolaisties un atpūsties.


39 www.artrits.lv

11. Palikt zem pēdas tenisa vai kādu citu bumbiņu vai arī caurulīti. Ar pēdu spiest bumbiņu un ar dažādu spēku kustināt kāju pār bumbiņu uz priekšu un atpakaļ (īpaši ar pēdas iekšpusi). Vingrinājums jāveic 2–4 minūtes.

9. Nostāties tā, lai kāju pirksti būtu vērsti uz iekšpusi. Nostāties uz pirkstgaliem un šādā stāvoklī palikt 5 sekundes, pēc tam nolaisties un atpūtieties.

Uzmanību! Ja šis vingrinājums Jums liek grīļoties, tā izpildes laikā pieturieties pie margām. Neturieties pie skapjiem, krēsliem vai citiem nestabiliem priekšmetiem, pret kuriem atspiežoties, iespējams nokrist.

10. Nostāties, vienu kāju saliecot celī. Aizmugurē esošo kāju turēt tā, lai tās pirksti būtu vērsti tieši uz priekšu. Noliekt ķermeni uz priekšu, mugurai paliekot taisnai. Noliecoties Jums jājūt spriedze aizmugurē esošās kājas papēža cīpslās. Papēža cīpslu izstiepums jānotur 30–50 sekundes.

12. Palikt zem pēdas bumbiņu (vai sūkli) tā, lai tās lielākā daļa būtu zem pirkstiem un pēdas spilventiņiem. Virzīt pirkstus pret grīdu un šo stāvokli noturēt 10 sekundes.


40

Palīdziet sev patsJa atvieglojumu sniedz kāju masāža, masējiet tās. Sākumā jāveic glāsto

šas kustības virzienā no pēdām uz ceļgaliem. Katrs pirksts jāmasē atsevišķi. Pēc tam audi jāmasē, glāstot un izspaidot. Pirkstu spilventiņus var masēt ar apļveida kustībām vai uzspiežot ar pirkstu kauliņiem. Masāža jābeidz ar vieglām glāstošām kustībām un pēc tam kājām jāļauj atpūsties.

Šķērsvelves izliekuma saglabāšana: sķērsvelve ir lokveidīga. Sākot ar pirkstu sākuma līmeni un virzienā pret velvi ar rokām izlikt pēdu no malām un noturēt to šādā stāvoklī.

13. Palikt zem pēdas bumbiņu (vai sūkli) tā, lai bumbiņa būtu zem kājas īkšķa. Nolaist pēdu uz grīdas un šo stāvokli noturēt 10 sekundes. Atkārtot šo vingrinājumu.

14. Kājas apakšstilba – pēdas locītavu lokot visos virzienos (saliecot, atliecot un grozot uz abām pusēm). Vingrinājumus veikt mierīgi. Spēka attīstīšanai izmantot gumijas lentu vai kājai piestiprinātu balastu. Uzmanību! „D” vingrinājums nav piemērots tiem, kam apakšstilba – pēdas locītava liecas uz iekšu.


Šis informatīvais materiāls ir domāts pacientiem, kuriem diagnosticēts reimatoīdais artrīts.

Šajā bukletā aplūkosim to, kā tas tiek diagnosticēts, ārstēts un kā pacients var sev

palīdzēt uzvarēt cīņā ar šo slimību.

REIMATOĪDAIS ARTRĪTSCEĻVEDIS PACIENTAM

www.artrits.lv


reimatoĪdais artrĪts ceĻvedis pacientam

Documents