es 2020 stratĒĢĪja lisabonas stratēģijas pēctece
DESCRIPTION
PLĀNOŠANAS SASAISTE AR ES PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM, ES STRUKTURFONDU UN CITU FONDU APGŪŠANU. ES 2020 STRATĒĢĪJA Lisabonas stratēģijas pēctece. Prioritātes: “gudra” (smart) izaugsme : uz zināšanām un inovāciju balstītā ekonomika; - PowerPoint PPT PresentationTRANSCRIPT
PLĀNOŠANAS SASAISTE AR ES PLĀNOŠANAS
DOKUMENTIEM, ES STRUKTURFONDU UN CITU FONDU APGŪŠANU
ES 2020 STRATĒĢĪJALisabonas stratēģijas pēctece
Prioritātes:
“gudra” (smart) izaugsme: uz zināšanām un inovāciju balstītā ekonomika;
ilgtspējīga izaugsme: zaļā, konkurētspējīga un resursu taupošā ekonomika;
iekļaujoša izaugsme: ekonomika ar augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot sociālo un teritoriālo kohēziju.
ES līmeņa mērķi
nodarbinātības līmenis 75% (20-64 g.)
ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (R&D) 3% no IKP
klimata un enerģētikas mērķi 20/20/20: ir jāsamazina siltumnīcefekta gāzu (CO2) emisija par 20%, salīdzinot ar 1990.gadu (t.sk. palielināt CO2 emisijas samazināšanu par 30%, ja nosacījumi to atļauj), jāpalielina atjaunojamo energoresursu īpatsvars enerģijas patēriņā līdz 20% un jāpalielina energoefektivitāte par 20%
izglītības mērķi: skolu nepabeigušo īpatsvars mazāks par 10%; vismaz 40% iedzīvotāju 30-34 g. vecumā ar augstāko izglītību
nabadzības līmeņa mērķis: samazināt nabadzības riskam pakļauto personu skaitu par 20 milj. cilvēku
Eiropas semestra plānošanas dokumenti
1. ES dalībvalstis iesniedz – SKP (Stabilitātes un konverģences programma);
2. ES dalībvalstis iesniedz – NRP (Nacionālā reformu programma uz 3 gadiem).
Vēl ir LSAP – Latvijas Stratēģiskais attīstības plāns 2010-2013 (kas neatbilst NRP Eiropas komisijas prasībām)
PLĀNOŠANAS DOKUMENTI UN TO HIERARHIJA
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija (valsts ilgtermiņa attīstības prioritātes+ telpiskās attīstības perspektīva)
Latvijas Nacionālais attīstības plāns
Politiku plānošanas dokumenti2 Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību vidēja termiņa
teritorijas attīstības plānošanas dokumenti (prioritāšu īstenošanai nepieciešamais pasākumu kopums)
Institūciju vadības dokumenti (IDS)1
Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumenti
(attīstības prioritātes + telpiskās attīstības perspektīva)
Ilgtermiņa konceptuālais dokuments„Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”
I lgtermiņa attīstības plānošanas dokuments
Vidēja termiņa attīstības plānošanas
dokuments
Īstermiņa attīstības plānošanas dokuments
Nacionālā līmeņa attīstības plānošanas
dokumenti
Reģionāla līmeņa attīstības plānošanas
dokumenti
Vietējā līmeņa attīstības plānošanas
dokumenti
Budžeta plānošana
Nozaru politiku plānošanas dokumenti2
Finanšu avoti teritoriālās kohēzijas sekmēšanai
Latvijas Nacionālais attīstības plāns
Pašvaldības attīstības programma
Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes
Citi ES un ārvalstu finanšu instrumenti
Darbībasprogrammas
Latvijas Lauku attīstībasprogramma
EZF Rīcības programma
KP
KLP
EZF
Nacionālā budžeta finansētas programmas
Plānošanas reģiona attīstības programma
Citu ES vai ārvalstu finanšu instrumentu finansētas programmas
ES fondu finansētas prioritātes/aktivitātes
ES fondu finansētasprioritātes/aktivitātes
ES fondu finansētasprioritātes/aktivitātes
Citu ES vai ārvalstu finanšu instrumentu finansētas prioritātes/aktivitātes
Nacionālā budžeta finansētas prioritātes/ aktivitātes
ES fondu finansētas prioritātes/ aktivitātes
ES fondu finansētas prioritātes/ aktivitātes
ES fondu finansētasprioritātes/aktivitātes
Citu ES vai ārvalstu finanšu instrumentu finansētas prioritātes/aktivitātes
Nacionālā budžeta finansētas prioritātes/ aktivitātes
Pašvaldību budžeta finansētas prioritātes/aktivitātes
Pašvaldību budžeta finansētas prioritātes/aktivitātes
Pašvaldību budžeta finansētas programmas
ES fondu, ārvalstu un nacionālā finansējuma ieguldījums NAP, PR un pašvaldību AP īstenošanā
Pašvaldību budžeta ieguldījums NAP un PR AP īstenošanā, t.sk., līdzfinansējums
ES fondu ieguldījums (Ls) uz 1 Ls IKP pieaugumu
IKP pieauguma temps %
Zemgales vīzijas izpilde (sasniegšana)
ZEMGALES
EKONOMISKAIS
PROFILS
Zemgales attīstības nozares(1)
- Lauksaimniecība;
- Pārtikas pārstrāde;
- Kokapstrāde;
- Metālapstrāde un mašīnbūve;
- Tūrisms;
Zemgales attīstības nozares(2)
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde;
- Ķīmija;
- Tekstilrūpniecība;
- Loģistika un pārvadājumi
- Radošā industrija
- Nozare, produkts kam nav analoga
Reģiona perspektīvo virzienu attīstības principi (vidējā termiņā)
Esošo un jauno uzņēmumu atbalsts, sevišķi eksporta produkcijas ražošanā;
Jaunu konkurētspējīgu produktu izstrāde un ražošana;
Mērķtiecīgas programmas valsts līmenī
Profesionālā orientācija visās izglītības pakāpēs, tai skaitā pieaugušo izglītībā ņemot vērā reģiona ekonomiskā profila noteiktos attīstības virzienus;
Sabiedrības informēšana par reģiona attīstību ņemot vērā reģiona ekonomiskā profila noteiktos attīstības virzienus;
Izglītības kvalitātes pilnveidošana jauniešu radošo un inovāciju spēju sekmēšanai un biznesa domāšanas attīstībai, ieviešot uzņēmējdarbības kultūru izglītībā un uzlabojot skolotāju sagatavošanu;
Speciālistu pieprasījuma un izglītības kvalitātes saskaņošanu profesionālajā izglītībā reģiona un starp reģionu līmenī;
Skolnieku zinātnisko darbu izstrādes koordinācija vispārējā izglītībā saistot to ar reģiona attīstības virzieniem atbalstot tos un dodot iespējas attīstīt savas spējas turpinot mācības LLU ;
PIEMĒRS
Profesionālās orientācijas sasaiste
ar reģiona ekonomikas profilu visās
izglītības pakāpēs,
tai skaitā pieaugušo izglītībā;
Zemgales ekonomiskais
profils
Izglītība un zinātne
Lauksaimniecība
Kokapstrāde
Pārtikas pārstrāde
Tūrisms
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
Metālapstrāde un mašīnbūve
Ķīmija
Tekstilrūpniecība
Arodvidusskolu programmas
Profesionālā orientācija vispārējā izglītībā
Vispārējā izglītība
Pirmsskolas izglītība Pamatskolas izglītība Vidusskolas izglītība
LLU programmas, t.sk., maģistri, doktoranti
Pieaugušo izglītība
Pēc 9.klases
Strādājošo skaits Zemgalē – 51 942
Strādājošo skaits apstrādes rūpniecībā - 9 584
Mērķtiecīgas programmas valsts līmenī
- ES programmēšanas programmās paredzēt speciālas kvotas LLU mācību programmu pētījumu attīstībai reģionu prioritāro nozaru attīstībai;
- Palielināt budžeta vietas reģionu prioritāro nozaru attīstībai;
- Atbalstīt un veikt attiecīgas izmaiņas likumdošanā kas atļautu pie LLU veidot „ brīvo nodokļu zonu” zinātniskajiem pētījumiem reģionu prioritārajās nozarēs kas savukārt veicinās patstāvīgas zinātnes struktūras izveidi pie LLU pētījumu veikšanai;
- Attīstīt izglītības iestāžu studējošo prakses sasaisti ar ražojošo sektoru (prakses vietas, studējošo iesaiste (bakalaurus, maģistrantus, doktorantus) uzņēmumu inovatīvo jautājumu risināšanā izstrādājot savus promocijas darbus. Tādejādi tiks radīta iespēja uzņēmējam nākotnē piesaistīt studentus kā pētniekus uzņēmuma attīstības nodrošināšanai;
Mērķtiecīgas programmas valsts līmenī
Promocijas darbi tiek izstrādāti saistībā ar reģionu prioritāro nozaru attīstības nodrošināšanu;
Veicināt Latvijas Lauksaimniecības universitātes attīstību kā Latvijas, Baltijas un Eiropas nozīmes izglītības un pētniecības centru modernās lauksaimniecības, mežsaimniecības, veterinārmedicīnas un pārtikas pārstrādes jomās;
Sabiedrības izpratnes veidošana par inovācijām, zinātnes un jauno tehnoloģiju lomu iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanā;
Zinātnes tehnoloģisko parku, tehnoloģisko un kompetences centru, loģistikas parku izveides un attīstības sekmēšana;
Mērķtiecīgas programmas valsts līmenī
Inkubatoru tīkla izveides un attīstības veicināšana;
Pašvaldību brīvo industriālo platību apzināšana un to attīstības sekmēšana;
Sniegt atbalstu un veicināt jaunu produktu izstrādi ieviešanu kam nav analogu;
Mērķtiecīgas programmas valsts līmenī
Tehniskās infrastruktūras attīstība (autoceļi, internets, sakari);
Sociālās infrastruktūras pieejamība (izglītība, kultūra, veselība un sociālā aprūpe, sports u.c.);
Dabas resursi.
Mērķtiecīgas programmas valsts līmenī
Materiālo un nemateriālo kultūras vērtību saglabāšana un izmantošana kvalitatīvas dzīves vides veidošanā, nacionālās piederības akcentēšanā un atpazīstamības veidošanā caur kultūras norisēm, izglītību, radošajām industrijām, u.c.;
Ekonomikas pārorientēšanās no dabas resursus patērējošām industrijām uz, tā saucamajām, radošajām industrijām. Radošuma kā galvenā konkurētspējas faktora veicināšana- kultūrā un mākslās izkoptais radošums līdztekus zināšanām ir jaunās ekonomikas izaugsmes galvenais resurss. Radošā industrija kā jauna tautsaimniecības nozare nodrošina šī resursa izmantošanu preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā. Radošas vides veidošana pilsētās un lauku teritorijās. Kultūrizglītības pieejamības nodrošināšana pamata un vidējā līmenī (t.sk. infrastruktūra), Sadarbības tīklu un atbalsta infrastruktūras izveide radošo industriju attīstībai
Kultūras tūrisma attīstīšana;
Kultūra
Kultūras institūciju informatizācija un kultūras produktu digitalizācija. Digitālas reģiona kultūras telpas izveide;
Kulturālās piederības stiprināšana un radošas sabiedrības veidošana;
Līdzsvarotu kultūras procesu attīstība un kultūras pieejamība reģionā.
Veidot un nostiprināt lokālās kultūras institūcijas kā laikmetīgu kultūras, pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu un mūžizglītības centru tīklu. Veicināt profesionālās mākslas pieejamību visā reģiona teritorijā. Veicināt pēc iespējas plašāku Zemgales sabiedrības daļu iesaisti kultūras patēriņā un amatieru mākslas aktivitātēs;
INFORMĀCĪJA TERITORĪJAS
ATTĪSTĪBAI
Plānošana
Tiek veidota reģiona pašvaldību teritorijas plānojumu un kartogrāfiskā materiāla datu banka. T.sk. informācija par infrastruktūru, dabas resursiem, cilvēkresursiem, kultūras, tūrisma objektiem u.c. (ievadīti 71 plānojumi)
Tiek veidota reģiona pašvaldību industriālo teritoriju datu bāze uzņēmēju un investoru piesaistei (ievadītas 67 anketas); (savietota ar LIAA datu bāzi);
Faktori, kuri ietekmējuši uzņēmumu darbības vietas izvēli (%).
Avots:: Zemgales uzņēmēju aptauja, aptaujāto skaits-209 respondenti
23%
26%
37%
38%
47%
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%
Dabas resursu pieejamība
Pašvaldības atbalsts
Darbaspēka pieejamība
Tirgus priekšrocības
Pieejamā infrastruktūra
Teritorijas plānojumu datu bāze (71)HTTP://GISDB.ZPR.GOV.LV/GIS
Fona materiāls – LĢIA ortofoto karte 1:10 000
Zemgales ģeoportāls
Industriālo teritoriju datu bāze - ievadītas 67 anketas
Industriālo teritoriju vienotā datu bāze
Informācīja ES līmenī - Projekts plan4all dalībnieki (INSPIRE direktīvas ieviešana)
Eiropas portāls telpisko plānojumu datiem
ES līmenī standartizēti telpisko plānojumu dati un metadati lokālā un reģionālā līmenī:
Zemes virsma
Zemes izmantošana
Komunālie un valsts dienesti
Ražošanas un rūpniecības iekārtas
Lauksaimniecības un akvakultūras iekārtas
Apgabala pārvaldības (ierobežojumu) reglamentētās zonas un ziņošanas vienības
Dabas apdraudējuma zonas
Cilvēku savstarpējā uzticēšanās Latvijas reģionos (2010).
22
24
24
19
23
15
23
77
75
75
80
76
85
75
1
1
1
1
1
2
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%
Latvija (n=1002)
Rīga (n=318)
Pierīga (n=176)
Vidzeme (n=110)
Kurzeme (n=140)
Zemgale (n=111)
Latgale (n=147)
Vairumam cilvēku var uzticēties Jābūt maksimāli piesardzīgiem Grūti pateikt, nevēlas atbildēt
Avots: SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” veikta Latvijas iedzīvotāju aptauja
Talantu indeksi 10 lielākajās Latvijas pilsētās. (10 punktu skalā).
Avots. RTU doktorante A.Vītola „Jaunrade veicina ekonomiku”. Lauku Avīze 05.08.2010.
9.2
7.36.6 6.6
5.4 5.4 5.14.4 4.2
9.4
7.7
6.07.0 7.4
7.9 8.37.3
5.95.0
6.0 6.4
4.2
7.7
4.8
8.6
5.4
8.2
6.5
1.32.4
0.0
5.56.2
2.7
4.7
1.21.9
4.7
0.0
3.4
10 10 10
8.6
109.4
6
4.9
1010
0
2
4
6
8
10
12
Ogre R īga J ūrmala Daugavpils J elgava R ēz ekne Vents pils L iepāja Valmiera J ēkabpils
K opējais talantu indeks s - apvieno radoš ās š ķiras , c ilvēkkapitāla, z inātnis kā talanta un bohēmieš u apakš indeks us
R adoš ās š ķiras apakš indeks s - raks turo radoš ās š ķiras īpats varu
C ilvēkkapitāla apakš indeks s - raks turo c ilvēku ar augs tāko iz glītību īpats varu
Zintānis kā talanta apakš indeks s - raks turo iedz īvotāju, kas s trādā z inātnes profes ijās , īpats varu
B ohēmieš u apakš indeks s - raks turo radoš ās š ķiras kodola jeb bohēmieš u īpats varu
Radošās šķiras īpatsvars un iedzīvotāju ienākumi 10 Latvijas lielākajās pilsētās
Avots. RTU doktorante A.Vītola „Jaunrade veicina ekonomiku”. Lauku Avīze 05.08.2010.
R īga
J ēkabpilsDaugavpils
L iepāja
J elgava
J ūrmala
V ents pils
R ēz ekne
V almieraOgre
150
200
250
300
350
400
20% 25% 30% 35%
R a došā s šķira s īpa tsva rs, %
Vid
ēja
is i
ed
zīv
otā
ju i
en
āk
um
a
no
do
kli
s u
z v
ien
u i
ed
zīv
otā
ju,
lato
s
ZPR budžets
495 740812 860
4 700 105
0
500000
1000000
1500000
2000000
2500000
3000000
3500000
4000000
4500000
2008 2009 2010
Dotācija
Projektu finansējums
PALDIES PAR UZMANĪBU!