latvijas pozīcija par «eiropa 2020» stratēģijas novērtējumu

LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJAMINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA

Latvijas pozīcija par

«Eiropa 2020» stratēģijas

novērtējumu

Česlavs Gržibovskis

2014.gada 10.septembris

LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJAMINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA 2

Pārskats

«Eiropa 2020» stratēģijas izvērtējuma laika grafiks un virzība

«Eiropa 2020» stratēģijas īstenošanas gaita

Latvijas pozīcijas galvenās tēzes

2


«Eiropa 2020» stratēģijas izvērtējuma laika grafiks un virzība

3

5.martā Eiropas Komisija publicēja Paziņojumu

5.maijs-31.oktobris Eiropas Komisija izsludina sabiedrisko apspriešanu

Jūlija sākums - IT Prezidentūra publicēja savu skatījumu un ceļa karti 2014.gada otrajai pusei

Decembrī IT Prezidentūras kopsavilkums – kā ieguldījums Eiropas Komisijas piedāvājuma izstrādei stratēģijas turpmākajai īstenošanai

Eiropas Komisijas plāni: 2014.gada beigas: sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopošana un

analīze 2015.gada sākums (februāris?): Eiropas Komisijas piedāvājums stratēģijas

turpmākai īstenošanai 2015.gada marts un jūnijs: stratēģijas vidusposma izvērtējuma

apspriešana Eiropadomē


«Eiropa 2020» stratēģijas īstenošanas gaita (1)

4

Krīzes ietekme

─ Publisko un privāto finanšu resursu ilgtspēja

─ Ierobežota pieeja finansējumam

─ Bezdarba un nabadzības līmenis

─ Atšķirīga krīzes ietekme un situācija visā ES

Ilgtermiņa tendences

─ Pārmaiņas sabiedrībā – iedzīvotāju novecošanās process, ienākumu sadale un taisnīgums

─ Globalizācija un tirdzniecība

─ Produktivitāte un IKT izmantošana

─ Spiediens uz resursiem un vides problēmas

ES ekonomiskās pārvaldības stiprināšana (Eiropas semestris)



5

Nodarbinātības līmeņa mērķis tiks sasniegts Latvijā,taču ne ES kopumā

2009 2010 2011 2012 2013 202064.0

66.0

68.0

70.0

72.0

74.0

76.0

6968.5 68.5

68.4

68.4

ES: 75

66.6

64.3

66.3

68.1

69.7

LV: 73ES Latvija

Datu avots: Eurostat



6

Skolu nepabeigušo jauniešu īpatsvara mērķis tiks sasniegts Latvijā un ES kopumā

2009 2010 2011 2012 2013 20209.5

10.5

11.5

12.5

13.5

14.5

15.5

14.213.9

13.4 12.7

12,0

LV(2013),ES: 10,0

14.3

12.9

11.6

10.6

9.8

LV (2009):13,4

ES Latvija (2009) Latvija (2013)




7

Augstāko izglītību ieguvušo īpatsvara mērķis var tikt izpildīts Latvijā un ES kopumā


2009 2010 2011 2012 2013 202030

32

34

36

38

40

32.3

33.6 34.6

35.8

36.9

ES: 40,0

30.5

32.6

35.9 37.2

40.7

LV: 34-36

ES Latvija



8

Pētniecības un attīstības mērķis netiks sasniegts


2009 2010 2011 2012 20200.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

3.0

3.5

2.01

2.00

2.04 2.07

ES: 3,0

0.460.60

0.70

0.66

LV: 1,5

ES Latvija



9

2009.gada dati par ES-27Dati par Latviju – kreisā ass (Latvijā šajā mērķī ir paredzēts nabadzības riskam pakļauto personu un/vai zemas darba intensitātes mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju skaita samazinājums (tūkst.)), dati par ES – labā ass (tūkst.)Datu avots: Eurostat un Latvijas nacionālā reformu programma

2009 2010 2011 2012 2020430

440

450

460

470

480

490

500

90000

95000

100000

105000

110000

115000

120000

125000

130000

LV

ES

Latvija ES

Nabadzības samazināšanas mērķis Latvijā var tikt izpildīts,bet ne ES kopumā



10

Atjaunojamās enerģijas īpatsvarsLV atjaunojamās enerģijas īpatsvars palielinājās no 34,3% 2009.g. līdz 35,8% 2012.g. – tiek prognozēts, ka 2020.g. mērķis tiks sasniegts

ES atjaunojamās enerģijas īpatsvars palielinājās no 11,9% 2009.g. līdz 14,1% 2012.g. – tiek prognozēts, ka 2020.g. mērķis tiks sasniegts

EnergoefektivitāteLV ir panākts bruto iekšzemes enerģijas patēriņa samazinājums no 4,47 Mtoe 2008.g. līdz 4,41 Mtoe 2012.g. Līdz 2020.g. plānotie energoefektivitātes politikas pasākumi nodrošinās mērķa sasniegšanu

ES primārais enerģijas patēriņš 2006.-2012.g. samazinājās par aptuveni 8%. Līdz 2020.g. būtu nepieciešams papildu samazinājums 6,3% apmērā. 2020.g. mērķis visticamāk tiks sasniegts

Siltumnīcefekta gāzu emisijasLV kopējās emisijas pakāpeniski samazinājās par 1,1 Mtoe 2012.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, taču tiek prognozēts, ka 2020.g. mērķis netiks sasniegts

ES siltumnīcefekta gāzu emisijas 1990.-2012.g. periodā samazinājās par 18% – tiek prognozēts, ka ES varētu pat pārsniegt 2020.gada mērķi


Latvijas pozīcija (1)

11

«Eiropa 2020» stratēģija─ Nedrīkst pieļaut prioritāšu vājināšanu, jākoncentrējas uz ieviešanu

─ Jāsaglabā mērķu ambīciju līmenis, esam elastīgi uz jaunu mērķu izvirzīšanu

─ Stratēģija jāīsteno pieņemto fiskālo nosacījumu ietvaros un ņemot vērā globālos procesus un riskus

─ Jāpanāk ciešāka mērķu sasaiste ar ES Padomes valstu specifiskajām rekomendācijām

Eiropas semestris─ Jāturpina izmantot kā instrumentu ekonomiskās politikas, t.sk. «Eiropa

2020» stratēģijas, koordinēšanā un uzraudzībā

─ Jāizvairās no lieka administratīvā un atskaitīšanās sloga attiecībā uz„Eiropa 2020” stratēģijas īstenošanu

─ Jānovērš dažādu dokumentu, iniciatīvu un procesu dublēšanās



12

«Eiropa 2020» stratēģijas vadošās iniciatīvas─ Ir bijusi zināma ietekme, jo tās kalpoja par atsevišķu politikas jomu

programmām

─ Jāuzlabo vadošo iniciatīvu sasaiste ar stratēģijas mērķiem

─ Inovācijas savienība: uzsvars uz labi funkcionējošas ES pētniecības telpas, reģionālo pētniecības infrastruktūru attīstību, jāpalielina kultūras un radošā sektora ieguldījums

─ Jaunatne kustībā: jāuzlabo starpnozaru politikas sadarbība (Jauniešu garantija kā veiksmīgs piemērs)

─ Digitālā programma Eiropai: jānodrošina Digitālā vienotā tirgus attīstība, t.sk. pārrobežu sadarbība un tirdzniecība, jāattīsta digitālās prasmes utt.

─ Resursu ziņā efektīva Eiropa: būtiski ir sabalansēt klimata un enerģētikas politikas mērķus ar industriālo konkurētspēju, jāturpina kopējā ES enerģētikas tirgus izveide



13

«Eiropa 2020» stratēģijas vadošās iniciatīvas

─ Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā: jāveicina ES uzņēmumu starptautiskā konkurētspēja un jāstiprina darbība ārējos tirgos. Jānodrošina rūpniecības un citu politikas jomu sinerģija, t.sk. klimata un enerģētikas politiku papildinātība ar rūpniecības un konkurētspējas mērķiem

─ Jaunu prasmju un darbavietu programma: jāintegrē programmā aktīvas novecošanās un sieviešu līdzdalības darba tirgū aspekti, lielāka uzmanība jāpievērš reformām profesionālajā izglītībā ar mērķi veicināt jauniešu nodarbinātību

─ Eiropas platforma cīņai pret nabadzību: jāturpina cīņa pret sociālo nevienlīdzību, t.sk. arī jāveicina veselības pakalpojumu pieejamība

Latvijai svarīgi uzturēt ES politisko apņēmību nodrošināt:─ Lai neviena ES dalībvalsts nepaliktu izolēta no ES energoapgādes

tīkla un tirgus

─ Virzību uz ES vienotu tirgu, mazinot pastāvošos iekšējos šķēršļus

LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJAMINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA

Paldies!

Ekonomikas ministrijaAdrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519Tālrunis: 67013100Fakss: 67280882E-pasts: [email protected]ājas lapa: www.em.gov.lvTwitter: @EM_gov_lv, @siltinamYoutube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

14

mailto:[email protected]

http://www.em.gov.lv/

http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

latvijas pozīcija par «eiropa 2020» stratēģijas novērtējumu

Documents