LATVIJAS UNIVERSITĀTEEkonomikas un vadības fakultāte

PROFESIONĀLĀS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS

STUDIJU PROGRAMMA

“FINANSU MENEDŽMENTS”

KODS 42343 02

Iegūstamā kvalifikācija: Ekonomists 244102Professional Study Program Finance ManagementProfessionale Studienprogramm Finanzmanagement

Studiju programmas direktoreDr.oec., docente S. Saksonova

APSTIPRINĀTA APSTIPRINĀTALU Ekonomikas studiju programmu Ekonomikas un vadības padomes sēdē 27.04.2004.g. fakultātes Domes sēdēProtokola Nr. 5 27.04.2004.g.27.04.2004.g. Protokola Nr. 8

Padomes priekšsēdētājs Domes priekšsēdētājsI. Ciemiņa V. Dubra

APSTIPRINĀTA APSTIPRINĀTALU Studiju padomes LU Senāta sēdē sēdē 19.05.2004.g. 28.06.2004.g., Lēmuma Nr.9Mācību prorektors Senāta priekšsēdētājs J. Krūmiņš M. Auziņš

1

PIETEIKUMS

STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

Augstākās izglītības iestādes nosaukums Latvijas Universitāte

Augstākās izglītības iestādes juridiskā adrese Raiņa bulv. 19,un telefons Rīga, LV-1586, Latvija

Tālr.: 7034301

Augstākās izglītības iestādes reģistrācijasapliecības numurs Nr. 3341000218

Studiju programmas nosaukums Profesionālās augstākās izglītībasstudiju programmaFinansu menedžments

Studiju programmas kods 42343 02

Studiju programmas īstenošanas ilgums 4 gadi jeb 8 semestri pilna laikaklātienes studijās4,5 gadi jeb 9 semestri nepilna laikaklātienes studijās5 gadi jeb 10 semestri nepilna laika neklātienes studijās

Studiju programmas apjoms 160 kredītpunkti

Prasības, sākot studiju programmas apguvi Vidējā vai vidējā speciālā izglītība

Iegūstamais grāds Ekonomista kvalifikācija 2441 02

Vieta, kurā īsteno studiju programmu LU Ekonomikas un vadībasfakultāte, Finansu institūts

Personas vārds, uzvārds un amats, kuru Dr. ekon., docente Svetlana Saksonovaaugstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi studiju programmas direktorekārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus

LU EVF dekāns Prof. E.Vasermanis Profesionālās augstākās izglītības studijuprogrammasEkonomists (Finansu menedžments) Docente S.Saksonovadirektore

Ekonomikas un vadības fakultāte

Profesionālās augstākās izglītības studiju programmaFinansu menedžments, kods: 42343 02

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

par 1998./2004. akadēmisko gadu

3

Ievads..........................................................................................................................................6

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi..............................................................................7

2. Studiju programmas organizācija..........................................................................................7

3. Studiju programmas kvalitātes nodrošināšana...................................................................12

4. Studiju programmas praktiskā realizācija...........................................................................12

5. Vērtēšanas sistēma...............................................................................................................15

6. Studējošie..............................................................................................................................15

7. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls..............18

8. Finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums.........................20

9. Ārējie sakari..........................................................................................................................21

9.1. Sadarbība ar darba devējiem......................................................................................21

9.2. Sadarbība ar ārvalstu un Latvijas mācību iestādēm................................................22

9.3. Programmas salīdzinājums ar citām Latvijas un ārzemju studiju programmām 22

10. Studiju programmas attīstības plāns..................................................................................27

Kopsavilkums............................................................................................................................28

1. pielikums. Profesionālās studiju programmas Finansu menedžments studiju plāni.............29

2. pielikums. Programmas Finansu menedžments studiju kursu apraksti, prakses nolikums un

dienasgrāmata, metodiskie norādījumi prakses pārskata noformēšanai, prakses programmas,

metodiskie norādījumi kursa darbu un diplomdarbu izstrādei..................................................36

3. pielikums. Studējošo skaits un absolventu skaits................................................................178

4. pielikums. Studējošo un absolventu aptauju veidlapas un rezultātu apkopojums...............180

5. pielikums. Akadēmiskās un darba devēju atsauksmes. Noslēgto līgumu kopijas...............184

6. pielikums. Akadēmiskā personāla sastāvs, dzīves un darba gājumi (CV)..........................186

7. pielikums. Akadēmiskā personāla zinātniskās publikācijas, piedalīšanās konferencēs un

piedalīšanās zinātniskajos projektos........................................................................................261

8. pielikums. 5. kvalifikācijas līmeņa Ekonomista profesijas standarts; programmas satura

salīdzinājums ar profesijas standartu.......................................................................................289

9. pielikums. Materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums, izmaksu aprēķināšana

studiju programmai..................................................................................................................296

10. pielikums. Rēzeknes augstskolas profesionālo studiju programma „Ekonomika”...........299

11. pielikums. Liverpūles universitātes (Lielbritānija) finanšu ekonomikas bakalaura

programma...............................................................................................................................302

12. pielikums. Mariboras universitātes (Slovēnija) bakalaura programma „Ekonomika un

Bizness”...................................................................................................................................305

4

13. pielikums. Tartu universitātes ekonomikas un biznesa vadības bakalaura programma....313

14. pielikums. Amsterdamas universitātes ekonomikas un biznesa programma ar koncentrāciju

finansēs....................................................................................................................................319

15. pielikums. Londonas universitātes Queen Mary koledžas ekonomikas un finanšu bakalaura

programma...............................................................................................................................323

16. pielikums. Iepriekšējās akreditācijas ekspertu grupas ziņojums.......................................330

17. pielikums. Programmas reklāmas izdevumu kopijas........................................................334

18. pielikums. Pārbaudījumu programma...............................................................................337

5

IevadsKopš iepriekšējās Finansu menedžments profesionālās augstākās izglītības programmas

akreditācijas 1998. gadā (pamatojoties uz 5. februāra Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu Nr. 24) ir sagatavoti ikgadējie studiju programmas pašnovērtējuma ziņojumi. 2000./2001. ak. g. un 2001./2002. ak. g. pašnovērtējuma ziņojumi ir apstiprināti ar 2003. gada 27. janvāra LU Senāta lēmumu Nr. 136. 2002./2003. ak. g. pašnovērtējums 2003. gada 18. decembrī ir izvērtēts LU Sociālo zinātņu akadēmiskajā komisijā, kuras uzdevums ir apstiprināt ziņojumus un rekomendēt tos tālākai apstiprināšanai LU Senātā.

Profesionālās augstākās izglītības studiju programmas Finansu menedžments (turpmāk programmas Finansu menedžments) akreditācijas materiāli ir sagatavoti atbilstoši LR MK 2001. gada 16. oktobra noteikumiem Nr. 442. Pašnovērtējuma ievaddaļā attiecībā uz MK noteikumu 1. – 6. punktā minētajiem dokumentiem, atzīmējam sekojošo:

1. Programma Finansu menedžments ir apstiprināta LU Senāta sēdē 1997. gada 24. martā, lēmums Nr 116. Ar LR Izglītības un zinātnes ministrijas akreditācijas komisijas sēdes 1998. gada 5. februāra lēmumu Nr 24 programma Finansu menedžments ir akreditēta līdz 2004. gada 31. decembrim. Pamatojoties uz LU Senāta lēmumu no 29.05.2000, Nr. 205 par programmas direktoru tika apstiprināts Dr. ekon., profesors Elmārs Zelgalvis. Ar LU senāta lēmumu no 28. 10. 2002., Nr. 109. par programmas direktoru tika apstiprināts Dr. ekon., acoc. prof. Leonārs Svarinskis.

2. Par programmas Finansu menedžments licences pagarināšanu LR Izglītības un zinātnes ministrijā ir iesniegta LU vēstule (J.K. 6011/727 02.12.2003).

3. Programmas Finansu menedžments likvidācijas gadījumā, pamatojoties uz vienošanos LU Ekonomikas un vadības fakultātes ietvaros (EVF Domes sēdes protokols Nr. 9, no 18.05.2004), studējošiem būs iespēja turpināt studijas programmā Finanšu sektora vadība (akreditēta 2002. gadā), nepieciešamības gadījumā apgūstot un nokārtojot papildus studiju kursus.

4. Programmas Finansu menedžments apraksts. Programma Finansu menedžments ir izveidota saskaņā ar Latvijas Universitātē noteikto kārtību. Studiju programmas vispārējais apraksts ir šāds:

Studiju līmenis: Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma

Studiju ilgums: 4 gadi – pilna laika klātienes studijas, 4.5 gadi – nepilna laika klātienes studijas, 5 gadi – nepilna laika neklātienes studijas

Studiju apjoms: 160 kredītpunktiImatrikulācijas prasības un noteikumi: Vidējā izglītībaIestājpārbaudījumi - pilna laika klātienes studentiem -

centralizētie eksāmeni matemātikā un latviešu valodā,

- nepilna laika klātienes un nepilna laika neklātienes studentiem – pārbaudījums, pārrunas.

Iegūstamā kvalifikācijas Ekonomista profesionālā kvalifikācija

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumiLatvijas darba tirgū, īpaši finanšu struktūrās, ir vērojams pieprasījums pēc kvalificētiem

ekonomistiem – finansistiem, kas labi pārvalda jebkuras uzņēmējdarbības finanšu jautājumus. Līdz ar to, studiju programmas Finansu menedžments darba mērķis ir nodrošināt otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartam atbilstošas studijas Ekonomista profesijai piektajam kvalifikācijas līmenim.

Galvenie uzdevumi šī mērķa sasniegšanai ir:1. Īstenot tādu programmas saturu, kas nodrošinātu ekonomista piektajam

profesionālās kvalifikācijas līmenim atbilstošu teorētisko un praktisko zināšanu un iemaņu apgūšanu. Lai izpildītu šo uzdevumu, programmā tiek iekļauti:

vispārizglītojošie studiju kursi, kuri nodrošina akadēmiskās izglītības iegūšanu, sniedz vispārizglītojošas teorētiskas un metodoloģiskas zināšanas, paredz veidot ekonomikas izziņas prasmes, māca pašizglītoties studiju procesā. Tādi studiju kursi ir: matemātika ekonomistiem, ekonomikas informātika, statistika, svešvaloda, sociālā psiholoģija;

nozares teorētiskie pamatkursi, kas topošiem ekonomistiem dod iespēju apgūt cēloņsakarības makro un mikro līmenī, naudas, kredīta, finansu teorētiskos pamatus, vadības teoriju, grāmatvedību, tirgvedību;

kursi, kuri nodrošina starptautisko procesu un ārvalstu pieredzes apgūšanu - Eiropas ekonomiskā un monetārā integrācija, globālās finanses u.c.;

pētnieciskā darba iemaņu apgūšanas kurss – zinātniskā darba pamati, nodrošināt patstāvīgas ekonomiskās domāšanas attīstīšanu, izstrādājot un aizstāvot 2 kursa darbus un diplomdarbu;

nozares profesionālās specializācijas kursi, kuri nodrošina absolventiem ar ekonomistiem nepieciešamo specifisko zināšanu un prasmju kopumu (B daļas kursi, sk. 1. pielikumu);

četras prakses izvēlētajā nozarē, kas studiju gaitā iegūtās zināšanas ļauj pielietot praktiskajā darbā un turpināt pašizglītošanos pēc studiju pabeigšanas. To panāk arī profesionālo studiju laikā, lielāko daļu veltot praktiskajām nodarbībām.

2. sagatavot Latvijas un Eiropas Savienības darba tirgū konkurētspējīgus, augsti kvalificētus ekonomistus – finansu menedžerus;

3. nodrošināt studiju procesa satura elastīgu pieeju attiecībā uz mainīgu ekonomisko problēmu risināšanas nepieciešamību;

4. veicināt studentu ekonomisko un radošu domāšanu, atbalstīt centienus patstāvīgai zināšanu paplašināšanai un praktisko iemaņu nostiprināšanai.

2. Studiju programmas organizācijaOtrā līmeņa augstākā profesionālo studiju programma Finansu menedžments tiek

realizēta LU Ekonomikas un vadības fakultātēs Finansu institūtā.Programmas absolventi iegūst 5.līmeņa ekonomista kvalifikāciju.

Studiju forma ir pilna laika klātienes, nepilna laika klātienes un nepilna laika neklātienes studijas.

Studiju programmas realizācija LU EVF ir atbilstoša Latvijas izglītības likumdošanai - Izglītības likumam, Augstskolu likumam un Profesionālās izglītības likumam, LR MK 2001. gada 20. novembra noteikumiem Nr 481. par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu, Ekonomista profesijas standartam, JUNESCO starptautiskās izglītības klasifikatora ekonomisko programmu sadaļai (UNESCO International Standard Classification of

7

Education), kā arī ārējo ekspertu grupas ziņojumam par ekonomikas studiju programmām Latvijas Universitātē (sk. 16. pielikumu).

Studentiem tiek piešķirta kvalifikācija ekonomists, jo:- studiju programmas Finansu menedžments saturs atbilst profesijas standartam

Ekonomists;- studenti iegūst zināšanas finansēs un kredītā, kas ir Ekonomikas nozares

apakšnozares saskaņā ar Latvijas Zinātņu nozaru un apakšnozaru sarakstu (http://www.lzp.lv/latv/zin_noz_sar.htm);

- salīdzinājums ar vairākām Latvijas un ES valstu studiju programmām (piemēram, Queen Mary Londonas Universitātes koledža, Liverpūlas universitāte, Amsterdamas Universitāte, Mariboras Universitāte, Tartu Universitāte, Rēzeknes augstskola, sk. 9.3. sadaļu un 10. – 15. pielikumus) parādīja, ka programmas specializācija finansēs atbilst ekonomista kvalifikācijas piešķiršanai;

- pēc darba devēju atsauksmēm, ekonomisti ar tieši šādu specializāciju ir visvairāk pieprasīti Latvijas darba tirgū.

Studiju procesa norisi kā arī visas nepieciešamās izmaiņas studiju programmās izstrādā un apstiprina sekojošos LU iekšējās struktūras līmeņos:

profesoru (metodiskās) grupas; studiju programmas direktors; atbilstošā fakultātes studiju programmas padome; fakultātes Dome; LU Studiju padome; LU Senāts.

Dokumenti, kas reglamentē programmas darbību, ir pieejami pie otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas Finanšu menedžments direktora, Finanšu institūta direktora, kā arī EVF administrācijā.

Programmas imatrikulācijas noteikumi nosaka, ka profesionālajā studiju programmā Finansu menedžments pilna laika klātienē (8 semestri) var studēt personas, kam ir iegūta vidējā izglītība un kas nokārtojušas centralizētos eksāmenus matemātikā un latviešu valodā, bet nepilna laika klātienē (9 semestri) un nepilna laika neklātienē (10 semestri) uzņem personas ar vidējo izglītību, kas nokārtojušas pārbaudījumu (pārrunas specializācijā - ekonomikas, finanšu un kredīta jomā, sk. 18. pielikumā – pārbaudījumu programmu).

Ekonomista kvalifikācijas piešķiršanai nepieciešams sekmīgi izpildīt Ekonomists (Finansu menedžments) studiju programmu; sekmīgi aizstāvēt diplomdarbu un nokārtot valsts eksāmenu.

Studiju programmas ilgums: 8 semestri jeb 4 gadi, studējot pilna laika klātienes formā; 9 semestri, jeb 4.5 gadi, studējot nepilna laika klātienes formā; 10 semestri, jeb 5 gadi, studējot nepilna laika neklātienes formā.

Iepriekš akreditētās programmas ilgums bija 10 semestri jeb 5 gadi, tomēr uzlabojot programmas studiju kursu saturu un ieviešot studiju kursu sastāva izmaiņas (sk. tabulu 6. lpp), radās iespēja saīsināt pilna laika klātienes studiju ilgumu par vienu gadu un nepilna laika klātienes studiju ilgumu par vienu semestri. Nepilna laika neklātienes studiju ilgums palika 5 gadi.

Studiju programma, kuras kopējais apjoms ir 160 kredītpunkti ir sadalīta A un B daļās: A daļas kursi (vispārizglītojošie studiju kursi un nozares teorētiskie pamatkursi),

ar kopējo apjomu 64 kredītpunkti, kas sastāda 40% no programmas apjoma. B daļa ar kopējo apjomu 96 kredītpunkti (no 102 piedāvātiem), kas sastāda 60%

no programmas apjoma, tai skaitā profesionālās specializācijas kursi, kursa darbs

8

I un II (kopā 4 kredītpunkti), prakse I - IV (26 kredītpunkti), diplomdarba izstrāde un aizstāvēšana (10 kredītpunkti), kā arī valsts eksāmens ar sekojošiem punktu vērtējumiem (2 kredītpunkti).

A daļu veido sekojošie kursi: vispārizglītojošie kursi: Matemātika ekonomistiem, Ekonomikas informātika I un

II, Svešvaloda I un II, Zinātniskā darba pamati, Sociālā psiholoģija, Eiropas ekonomiskā un monetārā integrācija, kas sastāda 22 kredītpunktu apjomu (aptuveni 14% no programmas kopējā apjoma).

nozares teorētiskie pamatkursi: Mikroekonomika, Makroekonomika, Statistika I un II, Finanšu teorija, Monetārā un banku ekonomika, Finanšu ekonometrija, Publiskās finanses, Kvalitātes vadība, Vides ekonomika, Globālās finanses, kas sastāda 42 kredītpunktu apjomu (aptuveni 26% no programmas kopējā apjoma).

B daļu veido sekojošie kursi: ar tiešo specializāciju – finansu menedžments saistītie teorētiskie un profesionālās

specializācijas kursi: Finanšu grāmatvedība, Cenas un cenu veidošanās, Komercbanku operācijas, Nodokļi, Investīcijas, Banku grāmatvedība, Projektu vadība, Sociālā apdrošināšana un sociālā palīdzība, Apdrošināšana, Finanšu analīze, Investīciju fondi, Finanšu pakalpojumu tirgvedība, Finanšu un banku darbības rādītāji, Vadības grāmatvedība, Korporatīvās finanses, Saimnieciskās tiesības, Vērtspapīru tirgus, Audits un revīzija, Banku vadība.

B daļa sastāda 54 kredītpunktu apjomu (jeb 34% no programmas kopējā apjoma).

Studiju programma Finansu menedžments atbilst piektā kvalifikācijas līmeņa Ekonomista profesijas standartam, ļauj apgūt padziļinātas zināšanas, kas nepieciešamas, lai uztvertu, apstrādātu ekonomisko informāciju un nodrošinātu dažādu tautsaimniecības struktūru darbības finansiālo plānošanu, analīzi, kontroli un vadīšanu (sk. salīdzinājumu ar Ekonomista profesijas standartu 8. pielikumā).

Kopš programmas akreditācijas 1998. gadā tika īstenotas vairākas izmaiņas, kuru nepieciešamību noteica sekojošie iemesli:

Savstarpēji saskaņojot studiju programmas tika pieņemts lēmums novirzīt programmas akcentus no teorijas uz praksi, ņemot vērā, ka programma Finansu menedžments ir profesionālās izglītības programma.

Programmas absolventiem ir tiesības turpināt studijas maģistrantūrā. Lai nodrošinātu kursu pēctecību profesionālās studiju programmas absolventiem, kas vēlās turpināt studijas maģistrantūrā, tika pieņemts lēmums harmonizēt piedāvāto kursu klāstu ar Ekonomikas maģistrantūrā paredzētajiem.

Darba devēju, ekspertu ieteikumi, kā arī salīdzinājums ar līdzīgām ārvalstu studiju programmām.

Programmas kursos ir izdarītas šādas izmaiņas salīdzinājumā ar 1998.gadā akreditēto profesionālo studiju programmu:

1998.gadā akreditētās programmas kursi

Kredīt-punkti

2004.gadā izmainītās programmas kursi

Kredīt-punkti

Matemātika ekonomistiem I un II 8 Matemātika ekonomistiem 4Mikroekonomika 4 Mikroekonomika 4Ekonomikas informātika I un II 8 Ekonomikas informātika I un II 6Svešvaloda I, II, III, IV 12 Svešvaloda I un II 6Statistika I 4 Statistika I 4

9

Makroekonomika 4 Makroekonomika 4Finanšu teorija 4 Finanšu teorija 4Statistika II 4 Statistika II 4Nodokļi 4 Nodokļi 4Globālās finanses I un II 8 Globālās finanses 4

Zinātniskā darba pamati 2Finanšu ekonometrija 4

Vadības teorija 4 Kvalitātes vadība 4Starptautiskā ekonomika 4Komercbanku operācijas I un II 8 Komercbanku operācijas 4Prakse I un II 6 Prakse I un II 26Publiskās finanses 4 Publiskās finanses 4Finanšu pakalpojumu tirgvedība 4 Finanšu pakalpojumu tirgvedība 4Korporatīvās finanses 4 Korporatīvās finanses 4Projektu finansēšana 4 Projektu vadība 2Vides ekonomika 4 Vides ekonomika 2Monetārā un banku ekonomika 4 Monetārā un banku ekonomika 4Lietišķā korespondence 2Filozofija 2Sociālā psiholoģija 2 Sociālā psiholoģija 2Kursa darbs I, II, III, IV 8 Kursa darbs I un II 4Uzņēmējdarbības ekonomika 4Finanšu grāmatvedība 4 Finanšu grāmatvedība 4Sociālā apdrošināšana un sociālā palīdzība

2 Sociālā apdrošināšana un sociālā palīdzība

2

Latvijas tautsaimniecība 2Apdrošināšana 4 Apdrošināšana 2Investīcijas 4 Investīcijas 2Politoloģija 2Stratēģiskā un operatīva plānošana

4

Finanšu analīze 4 Finanšu analīze 4Vadības grāmatvedība 4 Vadības grāmatvedība 4Ieguldījumu fondi 2 Investīciju fondi 2Muitas tarifi un procedūras 2Saimnieciskās tiesības 4 Saimnieciskās tiesības 4Kases un emisijas operācijas 2Valūtas tirgus 2Vērtspapīru tirgus 4 Vērtspapīru tirgus 4Cenu teorija un prakse 4 Cenas un cenu veidošanās 2Banku grāmatvedība 4 Banku grāmatvedība 4Banku vadība 2 Banku vadība 2Ekonomikas sistēmas un to transformācija

2

Finanšu un banku statistika 4 Finanšu un banku darbības rādītāji 2Eiropas ekonomiskā un monetārā integrācija

2 Eiropas ekonomiskā un monetārā integrācija

2

Finanšu politika Latvijā 2Audits un revīzija 4 Audits un revīzija 4Naudas un kredīta politika 2Finanšu darba organizēšana 2

10

uzņēmumāKvalifikācijas darbs 10 Diplomdarbs 10Valsts eksāmens - Valsts eksāmens 2

Kredītpunkti A daļā 100 Kredītpunkti A daļā 64Kredītpunkti B daļā

(nepieciešami)106 (80) Kredītpunkti B daļā

(nepieciešami)102 (96)

Kredītpunkti C daļā (kursi nav uzrādīti tabulā)

20

Kopā: 200 Kopā: 160

Studiju programmas realizācijas procesā, lai pilnveidotu studiju procesu, izdarītas sekojošas izmaiņas studiju kursu sastāvā un apjomā:

A daļas kredītpunktu skaits tika samazināts no 100 līdz 64 kredītpunktiem (kredītpunktu skaits samazinājās par 34%).

B daļā nepieciešamo kredītpunktu skaits tika palielināts no 80 līdz 96 kredītpunktiem (kredītpunktu skaits palielinājās par 20 %).

1998. gadā akreditētajā programmā bija iekļauta arī brīvās izvēles jeb C daļa, taču 6 gadu studiju procesa pieredze apstiprināja šīs programmas daļas neefektivitāti, līdz ar to pašreizējā programmā C daļa vairs nav paredzēta.

Kopā kredītpunktu skaits samazinājās par 20%.

Viena no nozīmīgākajām izmaiņām programmā ir prakses apjoma palielināšanās no 6 kredītpunktiem līdz 26 kredītpunktiem, kas izdarītas atbilstoši LR MK 2001. gada 20. novembra noteikumiem NR. 481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”. 1998. gada akreditētajā programmā bija paredzētas divas prakses (6. semestrī – 4 kredītpunkti un 9. semestrī – 2 kredītpunkti, visām studiju formām).

Pārakreditējamā programmā ir paredzētas četras prakses (prakse I – 12 kredītpunkti, prakse II – 6 kredītpunkti, prakse III – 4 kredītpunkti un prakse IV – 4 kredītpunkti). Prakses tiek organizētas visām studiju formām pēdējos četros semestros. Praksē studenti nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas (sk. prakses nolikumu un programmas 2. pielikumā).

Izmaiņas veiktas arī piedāvāto kursu klāstā, kas pamatots ar veikto salīdzinājumu ar līdzīgām ES valstu studiju programmām (sk. 9.3. nodaļu), kā arī ekspertu izteiktajām piezīmēm.

Tā programmā ir ieviesti sekojošie jaunie kursi: Zinātniskā darba pamati (2 k.p.), Finanšu ekonometrija (4 k.p.) un Kvalitātes vadība (4 k.p.). Šo kursu ieviešanas nepieciešamība ir skaidrojama ar to, ka mūsdienās pasaules praksē arvien svarīgāku nozīmi arī profesionālajā kontekstā iegūst jaunās pētīšanas metodes. Piemēram, finanšu ekonometrija iepazīstina studentus ar matemātisko metožu pielietojumu, jaunākajām novērtējuma un prognozēšanas metodēm.

Savukārt, programmas studiju kursiem Matemātika ekonomistiem, Globālās finanses, Komercbanku operācijas kā arī kursa darbiem tika samazināts kursa apjoms no 8 kredītpunktiem uz 4 k.p., savukārt studiju kursam Ekonomikas informātika apjoms mainīts no 8 k.p. uz 6 k.p. Vēl ir nepieciešams atzīmēt, ka studiju kursiem Projektu vadība, Vides ekonomika, Apdrošināšana, Investīcijas, Cenas un cenu veidošanās, Finanšu un banku darbības rādītāji apjoms mainīts no 4 līdz 2 k.p.

Pēc 1998.g. akreditētās programmas visā studiju laikā bija jāizstrādā un jāaizstāv 4 kursa darbi, savukārt, programmā, kura ir piedāvāta pārakreditēšanai ir jāaizstāv 2 kursa darbi. Kursa darbu skaita samazinājums ir izskaidrojams ar prakses kredītpunktu skaita palielināšanos (līdz 26 kredītpunktiem, līdzšinējo 6 kredītpunktu vietā).

11

3. Studiju programmas kvalitātes nodrošināšanaLai nodrošinātu studiju programmas kvalitatīvu funkcionēšanu, regulāri notiek tās

darbības analīze. Galvenie analīzes pasākumi ir sekojoši:- izstrādātie lekciju kursi tiek apstiprināti attiecīgās struktūrvienības sēdēs un arī

fakultātes Domē,- jebkuras izmaiņas studiju programmā tiek izklāstītas un apstiprinātas ekonomikas

zinību studiju programmu padomes sēdē un fakultātes Domē,- pēc lekciju kursu noklausīšanās studentiem tiek izplatītas anketas, lai noskaidrotu

studentu viedokli par docēto kursu (sk. 6. sadaļā Pasniedzēju darbu novērtējumu, 6. lpp),

- Finanšu institūtā strādā metodiskās grupas, ko vada docētāji ar doktora grādu. Kursu docēšanā iesaistīti praktiķi. Kursu docēšanas pilnveidošanas nolūkā institūtā tiek organizēti metodiskie semināri,

- programmas darbība ik gadu tiek analizēta:1) Finanšu institūta sēdē,2) Ekonomikas zinību studiju programmu padomē,3) fakultātes Domē;

- programma tiek apstiprināta LU Senāta akadēmiskajā komisijā.Visā programmas darbības laikā notiek programmas pilnveidošana, regulāra sadarbība

ar darba devējiem, īpaši ar Latvijas Banku, Latvijas komercbankām, Finanšu ministriju un citām institūcijām. Pilnveidojot docējamos kursus, ņem vērā arī darba devēju viedokli. Piemēram, ņemot vērā darba tirgus mūsdienu prasības, kas saistītas ar matemātisko metožu pielietošanu un kvalitātes vadību, programmā ieviesti tādi kursi kā Finanšu ekonometrija un Kvalitātes vadība.

Profesionālās programmas Finansu menedžments struktūra atbilst līdzīgām studiju programmām Eiropas Savienības valstīs (t. sk. Baltijā), atbilst fakultātes (LU Ekonomikas un vadības fakultāte) un institūta, kas nodrošina galveno docētāju daļu (Finanšu institūts) darbības specifikai.

4. Studiju programmas praktiskā realizācijaProgrammas realizācijas procesā tiek izmantotas dažādas pasniegšanas metodes:

lekcijas, semināri, praktiskās nodarbības, kā arī individuālais un grupu darbs. Metodes tiek izvēlētas atbilstoši studiju kursu saturam un specifikai. Visos studiju kursos nodarbības ir orientētas uz studentu radošu līdzdalību zināšanu apguves procesā.

Studiju procesā izmanto tādas pasniegšanas un novērtēšanas metodes kā: Lekcijas – studiju programmas tādos studiju kursos, kā “Monetārā un banku

ekonomika”, “Publiskās Finanses”, „Globālās finanses”, kā arī citos studiju kursos tās sastāda 40% - 50% no kursa apjoma. To ietvaros studentiem tiek izklāstīti teorētiskie jautājumi, kas ilustrēti ar prakses situācijām un normatīviem aktiem. Lekciju laikā lieto tehniskos līdzekļus: kodoskopu, MS PowerPoint prezentācijas, Interneta tehnoloģijas. Lekcijas gaitā studenti atbild uz jautājumiem, kas mudina tos aktīvāk iesaistīties studiju procesā un attīsta radošo domāšanu. Piemēram, studentiem tiek uzstādīti jautājumi, kuri prasa jau iegūtās zināšanas pielietot uzņēmējdarbības konkrētās situācijās: kā risināt konflikta situācijas, kā efektīvāk pārvaldīt darba laika patēriņu, finanšu resursus, pareizi plānot darbību, u.c. Lekcijas laikā tiek pieļauti arī studentu jautājumi.

Lekcijas materiāls parasti tiek papildināts ar vizuālo informāciju, kas ļauj studentiem vieglāk uztvert un atcerēties lekcijas saturu. Studentiem tiek piedāvāti izdales materiāli par lekcijās aplūkotajām tēmām.

Semināri, praktiskās un laboratorijas nodarbības

12

Semināri: Piemēram, studiju kursā “Investīcijas” semināru nodarbībās tiek analizēta atbilstošā Latvijas Republikas likumdošana, praktiskajās nodarbībās studenti individuāli izstrādā biznesa projektu un finansu aprēķinus bankas ilgtermiņa kredīta saņemšanai netiešajām investīcijām. Šie praktiskie darbi pēc būtības ir laboratorijas darbu un patstāvīgā darba apvienojums.

Semināru laikā tiek lasīti un apspriesti referāti („Globālās finanses”, „Monetārā un banku ekonomika”, „Komercbanku operācijas”), tiek organizētas studentu diskusijas par aktuālām problēmām ekonomikā, „prāta vētras” („Korporatīvās finanses”, ”Finanšu analīze”), kad studentiem ir iespēja parādīt individuālās prāta spējas, ar radošas domas palīdzību rast problēmas risinājumus kopīgi grupā. Tādas studiju metodes dod iespēju iesaistīt procesā visu auditoriju, apvieno grupu, rada sadarbības gaisotni.

Praktiski visos kursos notiek daudzpusīga situāciju analīze, jo praksē sastopamām problēmām bieži nepastāv viens pareizs atrisinājuma variants.

Praktiskās un laboratorijas nodarbības Profesionālo studiju programma paredz praktisku iemaņu iegūšanu un

nostiprināšanu. Praktiskās nodarbības studiju kursos ietver uzdevumus par uzskaites dokumentu sastādīšanu, finanšu pārskatu informācijas analīzi, gada pārskatu sastādīšanu, finanšu un citu dokumentu auditu.

Konkrētās nodarbību formas ir dažādas. Piemēram, studenti var risināt sarežģītu uzdevumu individuāli, docētajam skaidrojot un pārbaudot katru soli (studiju kursos „Korporatīvās finanses”, „Nodokļi”, ”Investīcijas”). „Finanšu grāmatvedības” studiju kursa praktiskajās nodarbībās studenti risina uzdevumus, lietojot grāmatvedības veidlapas, sastāda uzņēmuma gada pārskatu, izmantojot nosacītā vai reālā uzņēmuma datus.

Praktiskajās nodarbībās paredzēts arī darbs grupās. Piemēram, budžeta sastādīšanā („Korporatīvās finanses”) izmantojot vienus un tos pašus sākotnējos datus. Katra grupa var sastādīt savu atšķirīgu budžetu. Pēc budžeta sastādīšanas katrai grupai ir jāaizstāv savs budžeta projekts, atbildot uz citu studentu jautājumiem. Pēc tam notiek variantu salīdzināšana un vērtēšana, pēc līdzīga principa nodarbības tiek organizētas arī kursā „Vadības grāmatvedība”.

“Finanšu analīze” studiju kursā studenti grupās un individuāli veic finanšu situāciju analīzi un izstrādā priekšlikumus finanšu darbības uzlabošanai. Studenti prezentē reālās situācijas izvērtēšanu. Tāpat praktiskos darbus organizē citos studiju kursos: finanšu grāmatvedībā, auditā, komercbanku operācijās, u.c.

Studiju kursos, kas saistīti ar sarežģītiem aprēķiniem (piemēram, „Korporatīvās finanses”), praktiskās nodarbības notiek datorklasēs (apmēram 30% no kursa apjoma). Datorklasēs katrs students strādā individuāli – sastāda budžetu projektus, vērtē ieguldījumu projektu ekonomisko efektivitāti, izmantojot MS Excel programmatūras standarta funkcijas.

Individuālais darbs izpaužas mājās izpildāmu uzdevumu risināšanā vai nelielu tēmu (referātu) izstrādē. To mērķis ir veicināt studentu spējas patstāvīgi veikt noteiktus uzdevumus. Ir izstrādāti patstāvīgā darba uzdevumi studiju kursos “Finanšu analīze” un “Finanšu grāmatvedība”, „Korporatīvās finanses”, „Vadības grāmatvedība”, „Komercbanku operācijas”, “Audits”, „Vērtspapīru tirgus”, „Apdrošināšana”, „Investīcijas”, kā arī citos.

Kontroldarbi un testi (sk. arī sadaļu Vērtēšanas sistēma). Visu akadēmisko un profesionālo studiju programmu studentiem notiek regulāras zināšanu pārbaudes. Kontroldarbi tiek paredzēti, lai pārliecinātos par apgūto tēmu izpratni. Kontroldarbus organizē gan nelielus, testu veidā (10 – 15 minūšu), gan arī apjomīgus (līdz 90 minūtēm). Kontroldarbu un testu organizēšanas mērķis ir nepārtraukti kontrolēt un sekmēt zināšanu apguvi.

Eksāmeni ir paredzēti visiem studiju kursiem.

13

Kursa darbi. Programmā ir paredzēta divu kursa darbu izstrāde un aizstāvēšana. Kursa darba izstrādāšanas mērķis ir izmantot studiju laikā iegūtās teorētiskās zināšanas. Atbilstoši Finanšu institūta izstrādātām prasībām, students izvēlas kursa darba tēmu (sk. 1 pielikumu ar iespējamām izvēlēm) un izstrādā darbu izmantojot Finanšu institūta izstrādātos metodiskos norādījumus (sk. metodiskos norādījumus 2. pielikumā).

Prakse. - Prakses I (12 kredītpunkti) mērķis ir nostiprināt praksē kursos Finanšu

grāmatvedība, Nodokļi, Investīcijas iegūtās zināšanas.- Prakses II (6 kredītpunkti) mērķis ir nodrošināt teorētisko zināšanu

pielietošanu praksē, Galvenie darbības virzieni ir saistīti ar kursos "Vadības grāmatvedībā" un "Finanšu analīzē" iegūto zināšanu pielietošanu konkrēta uzņēmuma darbībā.

- Prakses III (4 kredītpunkti) mērķis ir nodrošināt teorētisko zināšanu pielietošanu praksē, Galvenie darbības virzieni ir saistīti ar kursos "Komercbanku operācijas" un "Banku grāmatvedība" iegūto zināšanu pielietošanu konkrēta uzņēmuma darbībā.

- Prakses IV (4 kredītpunkti) mērķis nodrošināt teorētisko zināšanu pielietošanu praksē, Galvenie darbības virzieni ir saistīti ar kursos "Korporatīvās finanses", "Vērtspapīru tirgus" un „Audits un revīzija” iegūto zināšanu pielietošanu konkrēta uzņēmuma darbībā.

Praksi regulējošus dokumentus (nolikumu, dienasgrāmatu, metodiskos norādījumus pārskata noformēšanai un prakses programmas) skatīt 2. pielikumā.

Diplomdarbs. Studiju noslēgumā katrs students izstrādā diplomdarbu. Diplomdarbu studenti izstrādā atbilstoši Finanšu institūta prasībām izvēloties diplomdarba tēmu un izmantojot metodiskos norādījumus (sk. metodiskos norādījumus 2. pielikumā). Diplomdarbs tiek iesniegts Finanšu institūtā, izrecenzēts un aizstāvēts valsts pārbaudījumu komisijā. Tā kā profesionālā programma Finansu menedžments gatavo ekonomistus, diplomdarbu recenzenti un valsts pārbaudījumu komisijas locekļi ir ne tikai Finanšu institūta docētāji un Ekonomikas un vadības fakultātes docētāji, bet arī banku un citu finanšu struktūru, kā arī uzņēmumu pārstāvji (sk. sadaļu Ārējie sakari).

Ir svarīgi atzīmēt, ka arī z inātniski pētnieciskais darbs pozitīvi ietekmē studiju darbu izraisot studentos interesi par konkrētām tēmām. Tā, Finanšu institūta akadēmiskais personāls, doktoranti un studenti aktīvi piedalās zinātniski pētnieciskā darbā, analizējot un novērtējot aktuālās ekonomiskās problēmas banku darbības, monetārās ekonomikas, finanšu analīzes, finansu, nodokļu, vērtspapīru tirgus jomā. Ir sagatavots un tiek pasniegts studiju kurss “Zinātniskā darba pamati”. Citus ar studiju prasmi saistītos jautājumus docētāji risina pasniedzot savus priekšmetus.

Informācija par akadēmiskā personāla rakstiem un piedalīšanās konferencēs ir sniegta 7. pielikumā.

Prof. E. Zelgalvis vada LZP pētniecisko projektu “Nacionālās valūtas kursa ietekme uz Latvijas tautsaimniecības attīstību”.

Prof. L. Kavale vada un as. prof. V. Ādamsons piedalās Labklājības Ministrijas projektā “Par bērna kopšanas pabalstu, tā efektivitāti un kārtējiem izmaksas periodiem”.

Docente S. Saksonova vada Latvijas Komercbanku asociācijas un East West Management Institute (ASV) starptautisko pētniecisko projektu „Komercķīlas sistēmas ekonomiskās ietekmes analīze”.

Docētāju – doktorandu pētnieciskā darbība ir saistīta ar promocijas darbu izstrādi. (V. Šnepste, L. Leitāne, K. Subatnieks, Ž. Svarinska, A. Joppe, E. Peičs). Docētāju darba rezultāti tiek aktīvi prezentēti starptautiskās zinātniskās konferencēs un publicēti.

14

Studiju procesā docētāji aktīvi izmanto praktisko un profesionālo pieredzi – darbu Latvijas komercbankās (R. Rupeika – Apoga, L. Leitāne, E. Peičs, E. Zelgalve, L. Svarinskis, S. Saksonova) un citās finanšu institūcijās (I. Vaidere, V. Baleviča, L. Kavale, V. Ādamsons, A. Joppe).

Programmas īstenošanā iesaistītie docētāji veic individuālos pasūtījumus, vada seminārus uzņēmējiem pa aktuāliem finanšu un analīzes jautājumiem (M. Kudinska, V. Šnepste, V. Ādamsons, S. Saksonova).

5. Vērtēšanas sistēmaStudentiem nepārtraukti jāapgūst studiju kursa teorētiskās un praktiskās zināšanas un

pasniedzējam tās nepārtraukti jākontrolē un jānovērtē. Katrs pasniedzējs ir izstrādājis savam studiju kursam vērtēšanas kritērijus, bet Finanšu institūta metodiskās grupās tiek apspriesta vērtēšanas sistēmas un tā rezultātā izdarīti papildinājumi.

Studenti semestra sākumā tiek informēti par attiecīgo kursu novērtēšanas metodēm, ko nosaka kursu docētāji.

Augstākās profesionālās izglītības studiju programmā kursu novērtēšanā pielieto komplekso metodi, lai nodrošinātu nepārtrauktu novērtēšanas procesu. Tā paredz profesionālās studiju programmas studentu darba vērtējumu pēc rezultātiem:

- darbā semināros un praktiskajās nodarbībās,- patstāvīgajos darbos,- kontroldarbos un testos,- eksāmenos. Vērtēšanas sistēma paredz: rakstisko kontroli:

- testu izpilde,- kontroldarbu un praktisko uzdevumu risināšana,- rakstisks eksāmens kursa beigās;

mutisko kontroli:- problēmu pārrunāšana semināros un praktiskajās nodarbībās,- risināto uzdevumu apspriešana,- atbildes uz jautājumiem.

Studentu zināšanu galīgo vērtējumu izdara semestra beigās pēc praktisko darbu, semināru, patstāvīgo darbu, kontroldarbu un eksāmena rezultātiem (konkrētos sadalījumus katram kursam var atrast kursu aprakstos – 2. pielikumā).

Atsevišķos studiju kursos vērtējamais patstāvīgais darbs sastāv no: - Uzdevumu un situāciju risināšanas, risināšanas metožu salīdzinošās analīzes,

piemēram, tādos studiju kursos kā Finanšu grāmatvedība, Korporatīvas finanses, Finanšu analīze, Komercbanku operācijas, Vadības grāmatvedība.

- Projektu izstrādes, piemēram, studiju kursā Publiskās finanses studentiem rakstiski jāizstrādā un jāaizstāv valsts finanšu politikas projekts konkrētos ekonomiskos apstākļos. Studiju kursā Korporatīvās finanses studentiem ir jāizstrādā un jāaizstāv uzņēmuma finanšu budžeta projekts.

6. StudējošieProfesionālo studiju programmā Finansu menedžments kopš programmas realizācijas

sākuma 1998.gadā ir bijuši divi izlaidumi: 2002. gadā – programmu beiguši 125 absolventi; 2003. gadā – 122 absolventi; 2004. gadā – ir paredzēti 159 absolventi.

15

Programmas Finansu menedžments studējošo skaits pēdējos sešos akadēmiskajos gados

1998. / 1999. ak. g.

1999. / 2000. ak. g.

2000. / 2001. Ak. g.

2001. / 2002. Ak. g.

2002. / 2003. ak. g.

2003. / 2004. ak. g.

Studējošo skaits

336 585 697 829 812 779

Absolventu skaits

125 122 159 (projekts)

Studējošo aptauja:- Programmas novērtējums iegūts, analizējot veikto profesionālo finansu menedžeru

aptauju, kas tika veikta 2004.g. aprīli (sk. aptaujas veidlapu 4. pielikumā). Analizējot studentu atbildes uz aptaujas jautājumiem, kuros studentiem piedāvāja

novērtēt virkni kritēriju ar reitingu palīdzību pēc 4 punktu skalas (novērtējums 1 – pilnīgi apmierināts, 2 – drīzāk apmierināts, 3 – drīzāk neapmierināts, 4 – pilnīgi neapmierināts), tika apkopoti sekojoši rezultāti.

Programmas Finansu menedžments studējošo aptaujas rezultāti (aprīlis, 2004. g. )

Vērtējuma kritērijs Vidējais reitingsKursu kvalitāte

(kursu viela, atbilstība programmai)2.0

Kursu struktūra (lekcijas, semināri, patstāvīgais darbs)

1.6

Kursu organizācija (laiks, vieta, telpas) 2.2Docētāju kopējais vērtējums 2.1

Docētaju pieejamība sadarbībai studiju nolūkos

1.9

Tehniskais nodrošinājums (kopēšanas darbu esamība, pieeja Internetam,

personāla kompetence)

2.4

EVF darba vērtējums kopumā 2.2

Studentu aptauja par pasniedzēju darbu un apmierinātību ar studiju programmu Finansu menedžments tika organizēta pēc 2004. gada valsts eksāmena.

- Pasniedzēju darba novērtējums veikts izmantojot izstrādāto studentu aptaujas anketu, kurā iekļauti sekojoši jautājumi (pēdējā aptauja tika veikta 2004. g. aprīlī):

- Docētājs izraisa interesi par kursa vielu,- Kursu pasniedz augstā teorētiskā līmenī,- Docētājs pietiekami saista teoriju ar praksi,- Kurss ir nodrošināts ar nepieciešamo studiju materiālu (izdales materiāli

u.c.),- Materiālu izklāsta skaidri un saprotami,- Docētājs veicina diskusijas, respektē studenta viedokli,- Docētājs saprotami un adekvāti atbild uz studentu jautājumiem,- Docētājs nodarbībās rada pozitīvu un radošu atmosfēru,- Ieteiktā literatūra bija noderīga kursa sapratnei,- Docētājs bija labvēlīgs un taktisks,- Docētājs ir objektīvs zināšanu novērtēšanā,

16

- Es šo kursu ieteiktu noklausīties citiem.Studentiem piedāvāja izteikt savu attieksmi pēc 5 punktu skalas (no novērtējuma 5 – ļoti labi, līdz novērtējumam 1 – vāji). Aptaujas rezultāti ir apkopoti diagrammā (sk. 1. diagrammu 4. pielikumā).Pēc aptaujas rezultātiem studenti augsti vērtēja docētāju spēju būt objektīviem, vērtējot studentu zināšanas, prasmi rast kontaktu ar auditoriju, iesaistot studentus diskusijās un atbildot uz studentu jautājumiem. Studentu skatījumā pasniedzēju darbā ir nepieciešams vairāk saistīt teoriju ar praksi, nodrošināt kursu ar lielāku izdales materiālu klāstu un radīt interesi par pasniedzamo priekšmetu. Aptaujā augstāk tika vērtēti pasniedzēji ar praktiskā darba pieredzi. Ar aptaujas rezultātiem tika iepazīstināti pasniedzēji.

Absolventu aptaujaProgrammas novērtējuma ietvaros, tika aptaujāti arī absolventi. 2003.g. aprīlī veiktajā

absolventu aptaujā tika saņemtas 148 anketas. Kopumā ar studiju programmu Finansu menedžments ir apmierināti 82% absolventu, daļēji apmierināti – 15% un neapmierināti – 3% absolventu (sk 2. diagrammu 4. pielikumā). Apkopojot anketās sniegtas atbildes, var secināt, ka lielāka daļa absolventu, apmēram 76% ir pilnīgi apmierināti ar studijām EVF, drīzāk apmierināti ir 19%, drīzāk neapmierināti ar studijām ir 5% (sk. 3. diagrammu, 4. pielikumā) .

Absolventi ir pozitīvi vērtējuši pasniedzēju darbu, kritiskāk ir vērtēts bibliotēkas darbs, kā arī ir izteikti priekšlikumi par studiju prakšu norisi un par nepieciešamību saīsināt studiju laiku.

Aptaujas rezultāti ir apspriesti institūta sapulcēs un arī individuālās pārrunās ar pasniedzējiem. Studentu ieteikumi ir ņemti vērā. Absolventu ieteikumi ir vērsti uz studiju laika racionalizāciju un prakšu organizāciju.

Aptaujas rezultāti ir apspriesti Finansu institūtā un ņemti vērā.

Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanāLai nodrošinātu pilnvērtīgu un efektīvu studiju procesu Finanšu institūtā ir organizēta

patstāvīga un regulāra sadarbība ar EVF studentu pašpārvaldi:- Pirmkārt, notiek programmas direktora regulārās pārrunas ar visu kursu un grupu

studentiem par studiju procesa plānošanu (par studiju kursu secību, nodarbībām, par prakses organizāciju un eksāmeniem);

- Otrkārt, notiek aptaujas, kurās studenti izvērtē programmu kopumā, kā arī pasniedzēju darbu;

- Treškārt, pirms valsts eksāmena, konsultācijās programmas direktors analizē studiju procesa realizāciju, pasniedzēji kopā ar studentiem izsaka priekšlikumus studiju procesa pilnveidošanai;

- Ceturtkārt, studentu pārstāvji ir iesaistīti studiju programmas padomes darbā, kā arī EVF Domē, kur tiek apspriestas izmaiņas studiju programmā.

Finanšu institūta profesionālo studiju programmu izpilde un pilnveidošana ir cieši saistīta ar studentu ieteikumiem un priekšlikumiem, ko tie izteica aptaujās. Pasniedzēji kopā ar grupu pārstāvjiem vai ar studentiem, kuriem labākas sekmes, analizē aptaujas rezultātus un vajadzības gadījumā izdara izmaiņas studiju kursā vai nodarbību organizācijā.

Studentu atbalsta dienestiFinanšu institūtā studentiem regulāri sniedz papildus konsultācijas gan studentu grupai,

gan individuāli, pasniedzēji organizē papildus konsultācijas, īpaši pirms sesijas (sesijas studiju kursi).

Notiek regulāra sekmju kontrole, nesekmīgiem studentiem organizē konsultācijas un papildus eksāmenus, kā arī rada iespējas vēlreiz noklausīties studiju kursu un kārtot eksāmenu.

17

Finanšu institūts organizē papildus konsultācijas visos specialitātes studiju kursos arī sestdienās un svētdienās.

7. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais

personāls

Programmas Finansu menedžments realizācijā ir nodarbināti 33 docētāji, gan LU Finanšu institūta docētāji, gan arī citu LU EVF citu katedru un institūtu docētāji, kā arī tautsaimniecības speciālisti (no Latvijas bankas, Finanšu ministrijas, Latvijas komercbankām, konsultāciju firmām, uzņēmumiem).

Programmā iesaistīto docētāju sadalījums pēc ieņemamiem amatiem sniegts tabulā:

Programmā Finansu menedžments iesaistīto docētaju sadalījums pēc ieņemamiem amatiem

Ieņemamais amats Programmā nodarbināto skaits1. Profesors 72. Asociētais profesors 33. Docents 44. Lektors 19

Kopā: 33

Studiju procesā piedalās Finanšu institūta akadēmiskais personāls (visiem docētajiem ir profesionālā praktiskā pieredze), kā arī Ekonomikas un vadības fakultātes docētāji. Docētāju specializāciju nosaka viņu profesionālā pieredze (sk. dzīves un darba gājumus 6. pielikumā).

Finanšu institūta akadēmiskais personāls

Vārds, Uzvārds Akad. grāds

Amats Profesionālā pieredze un specializācija

1. Elmārs Zelgavis Dr. habil. ekon.

Profesors, institūta direktors

Monetārā ekonomika

2. Vilnis Ādamsons Dr. ekon. Asoc. prof. Cenu veidošanās, Finanšu teorija

3. Valda Baleviča Dr. ekon. Docente Investīcijas, Vērtspapīru tirgus4. Aina Joppe Mag.

ekon.Lektore Kvalitātes vadība, Publiskās

finanses5. Lūcija Kavale Dr. ekon. Profesore Nodokļi, Publiskās finanses6. Marina Kudinska Mag.

ekon.Lektore Komercbanku operācijas

7. Līga Leitāne Mag. ekon.

Lektore Nodokļi, Audits un revīzija

8. Edgars Peičs Mag. ekon.

Lektors Projektu vadība, Finanšu un banku darbības rādītāji

9. Ramona Rupeika – Apoga

Dr. ekon. Docente Monetāra un banku ekonomika, Globālās finanses

10. Svetlana Saksonova

Dr. ekon. Docente Finanšu un vadības grāmatvedība, Korporatīvās

finanses

18

11. Leonārs Svarinskis

Dr. ekon. Asoc. prof. Eiropas ekonomiskā un monetārā integrācija, Banku

vadība12. Žanna Svarinska Mag.

ekon.Lektore Eiropas ekonomiskā un

monetāra integrācija, Banku grāmatvedība

13. Kārlis Subatnieks

Mag. ekon.

Lektors Finanšu analīze

14. Vineta Šņepste Mag. ekon.

Lektore Investīcijas, Vērtspapīru tirgus

15. Inese Vaidere Dr. ekon. Profesore Globālās finanses16. Ivars Vanags Mag.

ekon.Lektors Finanšu pakalpojumu

tirgvedība17. Elvīra Zelgalve Dr. ekon. Profesore Finanšu analīze

Studiju procesu nodrošina Finanšu institūta administratīvais personāls:

1. Ilze Mozule – vecākā lietvede2. Māra Sīle – lietvede3. Māra Krumpāne – lietvede4. Ieva Malzubre – lietvede.

Programmas kursu pasniegšanā, bez Finanšu institūta docētājiem, piedalās 16 Ekonomikas un vadības fakultātes pasniedzēji: t. sk. 3 profesori, 1 asoc. profesors, 1 docents, 9 lektori (visi ir ar maģistra grādu), kā arī 2 LU Valodu centra lektori. Visi piesaistītie lektori ir ar maģistra grādu, no tiem 6 Finanšu institūta lektori mācās doktorantūrā.

Nosakot studējošo skaita attiecību pret dažādām darbinieku grupām, iegūti šādi rezultāti:

Programmas Finansu menedžments studējošo skaits 1998.g. -2004.g.

Rādītājs 1998. / 1999. ak. g.

1999. / 2000. ak. g.

2000. / 2001. ak. g.

2001. / 2002. ak. g.

2002. / 2003. ak. g.

2003. / 2004. ak. g.

Studējošo skaits uz 1 studiju programmā iesaistīto personālu

8 14 17 20 22 21

Studējošo skaits uz 1 programmā nodarbināto akadēmisko personālu

9 16 19 22 25 23

Studējošo skaits uz 1 Finanšu institūta administratīvo personālu

112 146 174 207 203 195

Akadēmiskā personāla kvalifikācija atbilst struktūrvienības mērķa un uzdevumu realizācijai. Tā kā šo programmu mērķis ir sagatavot speciālistus tautsaimniecībai ar plašām teorētiskām un praktiskām zināšanām, gan Finanšu institūta, gan pieaicinātie pasniedzēji ir pazīstami speciālisti ar augstu teorētisko un praktisko sagatavotību. Jāpiezīmē, ka tautsaimniecības speciālistu pieaicināšana studiju darbam ir problemātiska, jo viņi ir noslogoti pamatdarbā.

Docētāju kvalifikācijas atbilstību struktūrvienības mērķu un uzdevumu realizācijai apstiprina pieredze, ka pie viņiem ar jautājumiem un nepieciešamām konsultācijām griežas komercstruktūru pārstāvji, piemēram, docente V. Baleviča ir zvērinātais revidents. Aktīvu darbību dažādos zinātniski pētnieciskos projektos veic prof. E. Zelgalvis, prof. E. Zelgalve, prof. E. Kavale, asoc. prof. V. Ādamsons un doc. S. Saksonova. Doc. S. Saksonova vada

19

konsultāciju seminārus uzņēmumu vadītājiem, grāmatvežiem un finanšu menedžeriem par budžetu sastādīšanu un pašizmaksas noteikšanu. Programmas absolventi bieži lūdz pasniedzējus konsultēt darba jautājumos.

Akadēmiskais personāls regulāri stažējas ārzemēs un lasa lekcijas ārzemju augstskolās (sk. sadaļu sadarbība ar ārvalstu augstskolām).

Ir sagatavoti un publicēti programmas apgūšanai nepieciešamie mācību līdzekļi (prof. E. Zelgalve, doc. R. Rupeika-Apoga, lekt. M. Kudinska, doc. S. Saksonova).

Akadēmiskais personāls piedalās zinātniskos projektos, kuros tiek uzaicināti kā eksperti, vai arī atsevišķu problēmu risināšanā.

Piemēram, prof. E. Zelgalvis vada un prof. E. Zelgalve, doc. R. Rupeika – Apoga, doc. S. Saksonova un lekt. M. Kudinska piedalās LZP zinātniskajā projektā 010034 “Nacionālās valūtas kursa ietekme uz Latvijas tautsaimniecības attīstību”.

Doc. R. Rupeika – Apoga piedalās Latvijas Unibankas projektā: „BASEL II pamatprincipu pielietošanas iespējas un sagatavošana, 2003-2007.g.”

Prof. L. Kavale vada un asoc. prof. V. Ādamsons piedalās Labklājības Ministrijas pasūtījuma pētījumā Nr.1926 “Par bērna kopšanas pabalstu, tā efektivitāti un vēlamajiem izmaiņas periodiem”.

Doc. S. Saksonova vada starptautisko pētniecisko projektu sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju un East West Management Institute.

Finanšu institūta pasniedzēji aktīvi piedalās dažādās konferencēs un kongresos. Katru gadu pasniedzēji publicē savas zinātniskās izstrādes (skat. 7 pielikumā).

Finanšu institūta personāla atlasi veic uzaicinot darbā doktorantus, maģistrantūras absolventus un ekonomistus – praktiķus. Starp Finanšu institūta doktorantiem ir speciālisti no Latvijas Bankas, Latvijas komercbankām un Latvijas uzņēmumiem, kas ir paredzēti pasniedzēju rezerves perspektīvā.

Dažādu studiju procesa uzdevumu veikšanai (atsevišķu nodarbību vadīšana, darbs gala pārbaudījumu komisijās) pastāvīgi piesaista tautsaimniecības speciālistus.

Lai ar kvalificētiem speciālistiem atjaunotu personālu, vairāki lektori mācās doktorantūrā (L. Leitāne, V. Šnepste, E. Peičs, K. Subatnieks, A. Joppe, Ž. Svarinska).

8. Finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājumsProfesionālo studiju programmas Finansu menedžments galvenais finansēšanas avots ir

ieņēmumi no studiju maksas.Materiāli tehniskais nodrošinājums studiju programmas īstenošanai ir organizēts tā, lai

maksimāli sekmētu studiju procesu. Programmas studenti izmanto Ekonomikas un vadības fakultātes materiāli tehnisko nodrošinājumu. Profesionālo studiju programmas ieņēmumi netiek nodalīti no pārējiem EVF ieņēmumiem un kopā veido fakultātes budžetu.

Finanšu institūta pasniedzēji un darbinieki ir nodrošināti ar 8 datoriem, kā arī var izmantot fakultātes orgtehniku. Metodiskā materiāla pavairošanai insitūtā ir 2 kopētāji. Visi metodiskie materiāli (uzskaites līdzekļi, programmas, nodarbību saraksti, uzdevumi, praktisko darbu uzdevumi un noteikumi, u.c.), kas nepieciešami profesionālo studiju programmas Finansu menedžments realizēšanai tiek pavairoti, izmantojot Finanšu institūta kopētājus.

Ekonomikas un vadības fakultātē studentiem ir pieejami 140 datori ar pieslēgumu Internetam, kuri koncentrēti piecās datorklasēs. Datori ir saslēgti lokālā tīklā. Ja datorklasēs nenotiek nodarbības, datori ir pieejami studentiem patstāvīgo darbu, kursa darbu un diplomdarbu izpildei.

Katru akadēmisko gadu, programmas pasniedzēji izstrādā jaunus mācību līdzekļus (lekciju kursus un uzdevumus) vai arī pilnveido esošos. Piemēram, doc. S. Saksonova gatavo savu kursu (Finanšu grāmatvedība, Korporatīvās finanses) elektroniskās versijas, kas būs pieejami programmas studentiem Internetā. Kursu elektroniskās versijas ļaus atrisināt tādās problēmas kā studentu nodrošināšana ar izdales materiāliem, kā arī pilnīgāka studentu zināšanu kontrole.

20

EVF un Finanšu institūta bibliotēkas raksturojums. Programmas Finansu menedžments studentiem ir iespējas izmantot EVF, Universitātes un Eirofakultātes bibliotēkas, kā arī elektroniskās datu bāzes (piemēram, EBSCO datu bāze - Bibliotēku informācijas tīklu konsorcijs), kuru lietošanu abonē Latvijas Universitāte.

Fakultātes lasītavas brīvpieejas fonds sastāv no: 14860 eksemplāriem grāmatu; 92 nosaukumu periodiskajiem izdevumiem.

Studiju programmas apgūšanai ieteicamie literatūras avoti ir sniegti 9. pielikumā un satur 1284 grāmatu nosaukumu (bibliotēkā ir pieejami 7335 eksemplāri). Finanšu institūta programmu studentiem papildus ir iespējas izmantot specializētu

literatūru, kas sastāv no Latvijas Bankas periodiskajiem izdevumiem (piemēram, „Monetārais apskats”, „Averss un Reverss”, gada pārskati kā arī dažādu zinātnisko pētījumu izdevumi) un dažādu Latvijas un ārzemju autoru monogrāfijām.

Finanšu institūta bibliotēku papildina ar grāmatām, kuras pasniedzēji ved no ārzemju stāžēšanām. Pēdējie papildinājumi ir finanšu grāmatvedības, vadības grāmatvedības un korporatīvo finanšu jomā. 2003. gadā Finanšu institūts saņēma mācību grāmatas angļu valodā no Tousonas Universitātes (ASV), kuras var izmantot gan docētāji, gan studenti.

Finanšu institūta ir izveidotas 4 metodiskās grupas, kas izskata jautājumus par nepieciešamību iegādāties jaunas grāmatas. To lēmumus pēc tam apkopo un institūta sēdē pieņem galīgo lēmumu.

Kopumā ir iespējams atzīmēt, ka programmas Finansu menedžments studenti ir pietiekami nodrošināti ar datortehniku, mācību grāmatām un metodiskajiem materiāliem gan institūta, gan fakultātes līmenī. Tomēr ir saprotams, ka bibliotēku fondi ir nepārtraukti jāatjauno un studentiem ir jāpiedāvā plašākas iespējas datortehnikas izmantošanā, jo programma attīstības virziens paredz arvien lielāku datoru pielietošanu studiju procesā.

9. Ārējie sakari

9.1. Sadarbība ar darba devējiem

EVF Finanšu institūtam notiek aktīva sadarbība ar darba devējiem, kuri izsaka savus ierosinājumus studiju programmu izstrādē, nodrošina studentus ar prakses un darba vietām. Īpaši ir nepieciešams atzīmēt veiksmīgu sadarbību ar:

- Latvijas Republikas Finanšu un Ekonomikas ministriju,- Latvijas Banku,- Valsts Ieņēmumu dienestu,- Latvijas Komercbanku asociāciju,- Latvijas komercbankām (Hansabanka, Baltic International Bank, Parekss banka

Hipotēku un zemes banka, u.c.),- IAS „Parekss ieguldījumu sabiedrību”,Hipotēku un zemes bankas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Bankas un LR

Finanšu un Ekonomikas ministrijas, Rīgas Domes darbinieki regulāri piedalās kā eksperti gala pārbaudījumu komisijās, kā arī vada un recenzē diplomdarbus. Finanšu institūta pasniedzēji (piemēram, prof. L. Kavale, lekt. A. Joppe), kā arī doktoranti izsaka savus ierosinājumus un papildinājumus nodokļu likumdošanā, kā arī FKTK normatīvajos dokumentos, ko tie iesniedz atbilstošām institūcijām.

Daudzi Latvijas uzņēmumi, komercbankas, apdrošināšanas sabiedrības, kā arī valsts institūcijas, kurām vajadzīgi jauni speciālisti, piemēram, finanšu vadītāji, ekonomisti, nodokļu inspektori, kredīta speciālisti, lūdz institūtu ieteikt savus labākos studentus iespējamai pieņemšanai darbā. Daudzi darba devēji piekrīt arī apmaksāt studentu studijas programmā (piemēram, Lattelekom).

21

9.2. Sadarbība ar ārvalstu un Latvijas mācību iestādēm

Pilnveidojot studiju programmas, Finanšu institūts ir izveidojis veiksmīgu sadarbību ar sekojošām ārvalstu augstskolām: Brēmenes universitāte (Vācija), Zīgenes universitāte (Vācija), Klāgenfurtes universitāte (Austrija), Kauņas Vītauta Dižā universitāte (Lietuva), Tartu universitāte (Igaunija), Tousonas universitāte (ASV), Kembridžas universitāte (Lielbritānija), Centrālās Eiropas universitāti (Budapešta), Atēnu Izglītības un pētniecības institūts (Grieķija), Kauņas Tehnoloģijas universitāte (Lietuva), u.c.

Finanšu institūta docētāji nepārtraukti ceļ kvalifikāciju un iegūst praktisko pieredzi dažādos kursos, semināros, kā arī stažējoties citās augstskolās. Pēdējo divu gadu laikā kvalifikāciju ārzemēs cēla prof. E. Zelgalve (Austrija, Kanāda), prof. L. Kavale (Malta), doc. R. Rupeika – Apoga (Krievija), doc. S. Saksonova (Lielbritānija un ASV) kā arī citi docētaji (sk. akadēmiskā personāla dzīves un darba gājumus 6. pielikumā).

Finanšu institūts sadarbojas ar Rēzeknes augstskolu, Banku augstskolu, Rīgas Starptautisko Biznesa Administrācijas augstskolu. Šīs sadarbības ietvaros tiek organizēta stažēšanās, lekciju pasniegšana, piedalīšanās zinātniskajās konferencēs kā arī publikācijas.

Profesionālo studiju programmā Finansu menedžments lekciju pasniegšanā ir piedalījušies arī ārvalstu mācībspēki, piemēram, prof. P. Blatners (Brēmenes universitāte, Vācija), prof. D. Vits (Brēmenes universitāte, Vācija), prof. O. Steigers (Brēmenes universitāte, Vācija), prof. K. Sarkans (Toronto universitāte, Kanāda), prof. J. Franke – Veibahs (Zīgenes universitāte, Vācija), prof. K. Cibermans (Brēmenes universitāte, Vācija).

9.3. Programmas salīdzinājums ar citām Latvijas un ārzemju studiju programmām

Lai salīdzinātu Finanšu institūta programmu Finanšu menedžments ar citu Latvijas un ārvalstu uzkrāto pieredzi, tikai izvēlētas sekojošās Latvijas un ārvalstu studiju programmas:

Rēzeknes augstskolas profesionālo studiju programma „Ekonomika” (sk. 10. pielikumu);

Liverpūles universitātes (Lielbritānija) finanšu ekonomikas bakalaura programma (sk. 11. pielikumu);

Mariboras universitātes (Slovēnija) bakalaura programma „Ekonomika un Bizness” (sk. 12. pielikumu);

Tartu universitātes ekonomikas un biznesa vadības bakalaura programma (sk. 13. pielikumu).

Amsterdamas universitātes ekonomikas un biznesa programma ar koncentrāciju finansēs (sk. 14. pielikumu)

Londonas universitātes Queen Mary koledžas ekonomikas un finanšu bakalaura programma (sk. 15. pielikumu).

Vispirms tika veikta studiju programmu salīdzināšana pēc piedāvāto priekšmetu klāsta. Salīdzināšanas rezultāti ir apkopoti divās tabulās – salīdzinājums ar Latvijas un Baltijas studiju programmām, kā arī salīdzinājums ar ES valstu studiju programmām:

Studiju programmas salīdzinājums pēc studiju kursiem ar Latvijas un Baltijas studiju programmām1

LU EVF Programma Finansu menedžments

Rēzeknes augstskola

Tartu universitāte

Piezīmes(studiju kursi ar līdzīgu saturu)

Matemātika ekonomistiem X XEkonomikas informātika X XSvešvaloda X

1 X- kursu nosaukumi sakrīt, 1,2,…- piezīmju numuri

22

Zinātniskā darba pamati X 1 1 – Research methodsSociālā psiholoģija 1 2 1 – Vadības psiholoģija; 2 –

Introduction to socio-cultural psychology;

Eiropas ekonomiskā un monetārā integrācija

X 1 1 – Fundamentals of European Integration;

Mikroekonomika X XMakroekonomika X XStatistika X XFinanšu teorija XMonetārā un banku ekonomikaFinanšu ekonometrija 1 1 – Econometrics; Kvalitātes vadība XPubliskās finanses XGlobālās finanses 1 1 – International economics;Vides ekonomikasFinanšu grāmatvedība X XCenas un cenu veidošanās X 2 1 – Strategic marketing management;Projektu vadība 1 1 – Basics of strategic managementNodokļi 1 2 1 – Nodokļu administrēšana; 2 –

Budgets and taxation;Investīcijas XSociālā apdrošināšana un sociālā palīdzībaFinanšu un banku darbības rādītāji

1 1 – Financial management;

Finanšu analīze 1 2 1 – Uzņēmējdarbības analīze, Bilances analīze;2 – Business analysis;

Investīciju fondiBanku grāmatvedība X 1 1 – Financial Management II;Komercbanku operācijas 1 1 – Banking services and

management;Vadības grāmatvedība X XApdrošināšana XFinanšu pakalpojumu tirgvedība

1 1 – Kredītiestāžu vadība un tirgzinība;

Korporatīvās finanses X XSaimnieciskās tiesības 1 2 1 – saimnieciskās un darba tiesības;

2 – Introduction to LawVērtspapīru tirgus X 1 1 – Investment and security analysis;Banku vadība 1 2 1 – Kredītiestāžu vadība un tirgzinība;

2 - Financial managementAudits un revīzija 1 1 – audita pamati;Prakse XDiplomdarbs X X

Studiju programmu salīdzinājums ar ES valstu programmām pēc studiju kursiem2

LU EVF Programma

Finansu menedžments

Liver–pūles

univer-sitāte

Mari-boras

univer-sitāte

Amster-damas univer-sitāte

Queen Marykoledža, Londonas universitāte

Piezīmes(studiju kursi ar līdzīgu saturu)

2 X- kursu nosaukumi sakrīt, 1,2,…- piezīmju numuri

23

Matemātika ekonomistiem

X X X X

Ekonomikas informātika

X X 1 2 1 – Information management;2 – Spreadsheets and data in Economics

Svešvaloda XZinātniskā darba pamati

1 2 3 4 1 – Statistics and econometrics, 2 – Operational research; 3 – Economic methodology; 4 – Introductory Statistics and economics

Sociālā psiholoģija 1 1 – Organization;Eiropas ekonomiskā un monetārā integrācija

1 2 1 – Introduction to International Economics I un II; 2 – Selected Topics in Macroeconomics

Mikroekonomika X X X XMakroekonomika X X X XStatistika X X X XFinanšu teorija 1 2 3 1 – Introduction to finance; 2- Finance;

3 – Financial Markets and Institutions Monetārā un banku ekonomika

1 X 2 3 1 - Controversies in the History of Monetary Thought; 2 – Money, Credit and Banking; 3 – Money and Banking;

Finanšu ekonometrija

1 2 3 4 1 – Empirical Finance; 2 – Econometrics; 3 – Econometrics; 4 – Introductory econometrics

Kvalitātes vadība XPubliskās finanses X 1 1 – International public economics,

Finance (Intermediate Level)Globālās finanses X 1 2 3 1 – International business finance; 2 –

International economics; 3 – International Finance

Vides ekonomika X XFinanšu grāmatvedība

1 2 X X 1 – Introduction to accounting; 2 – Accounting

Cenas un cenu veidošanās

1 2 3 1 – Theory of market and prices; 2 – Introduction to Industrial Organization; 3 – Microeconomics II

Projektu vadība XNodokļi X 1 1 – International Public Economics;Investīcijas X 1 2 1 – Investment and portfolio theory; 2 –

Investment analysis;Sociālā apdrošināšana un sociālā palīdzība

1 2 3 1 – Actuarial studies; 2 – Labor economics; 3 – Economics of Social Problems;

Finanšu un banku darbības rādītāji

1 2 3 1 – Financial economics; 2 – Economics of banking; 3 – Monetary Economics and Financial Institutions

Finanšu analīze 1 2 3 4 1 – Financial Statement Analysis;2 - Analysis and international financial statements comparison; 3 – Accounting, Real Estate Valuation and Investment; 4 – Investment analysis, Futures and Options

Investīciju fondi X 1 1 – Financial Markets and institutions;Banku grāmatvedība 1 1 – Economics of banking;Komercbanku operācijas

1 1 – Economics of banking;

Vadības grāmatvedība

1 2 X 1 – Business strategy; 2 – Accounting for managers

Apdrošināšana 1 1 – Actuarial studiesFinanšu pakalpojumu tirgvedība

1 1 – Financial market

24

Korporatīvās finanses

1 X X X 1 – Business Finance

Saimnieciskās tiesības

1 1 – Law and business finance;

Vērtspapīru tirgus X 1 2 1 – Financial market; 2 – AccountingBanku vadība 1 1 – Financial management; Audits un revīzija 1 1 – auditing and company evaluation;Prakse X 1 1 – Ir iespējams, bet nav obligātsDiplomdarbs 1 2 1 – Writing skills and paper;

2 - Economics project

Augstskolu studiju programmu salīdzināšanas rezultāti (dažādu kursu kategoriju relatīvais apjoms ir norādīts procentos, lai varētu efektīvi salīdzināt raksturlielumus neskatoties uz dažādām kursu apjoma novērtēšanas metodēm dažādās unveristātēs) ir apkopoti tabulā:

Studiju programmu salīdzināšanas rezultāti (Latvijas un Baltijas valstis)

Studiju programma LU EVF Programma Finansu

menedžments

Rēzeknes augstskola

Tartu universitāte

Studiju ilgums 4 gadi(pilna laika studijas)

4 gadi (pilna laika studijas)

3 gadi(pilna laika

studijas)Pasniedzamo obligāto kursu

apjoms, % no kopējā programmas apjoma

(ieskaitot visus izvēles kursus)

40% 90% 15%

Programmas piedāvāto specializēto kursu apjoms, % no kopējā programmas

apjoma(ieskaitot visus izvēles

kursus)

60% 10% 85%

No specializētiem kursiem nepieciešams izvēlēties, %

94% 62,5% 42%

Prakses nepieciešamība Prakse ir obligāta Prakse ir obligāta Nav datu

Studiju programmu salīdzināšanas rezultāti (Latvijas un Baltijas valstis)

Studiju programma

LU EVF Programma

Finansu menedžments

Liverpūles universitāte

Mariboras universitāte

Amsterdamasuniversitāte

Queen Mary

koledža, Londonas

universitāteStudiju ilgums 4 gadi

(pilna laika studijas)

3 gadi(pilna laika

studijas)

4 gadi(pilna laika

studijas)

3 gadi (pilna laika

studijas)

3 gadi (pilna laika

studijas)Pasniedzamo obligāto kursu apjoms, % no

kopējā

40% 83% 78% 92% 79%

25

programmas apjoma

(ieskaitot visus izvēles kursus)Programmas

piedāvāto specializēto

kursu apjoms, % no kopējā

programmas apjoma

(ieskaitot visus izvēles kursus)

60% 17% 22% 8% 21%

No specializētiem

kursiem nepieciešams izvēlēties, %

94% 44% 29% 23% 50%

Prakses nepieciešamība

Prakse ir obligāta

Nav datu Prakse ir obligāta

Nav obligāta, ieteicama

Nav datu

Apkopojot veiktās salīdzināšanas rezultātus jāsecina sekojošais: Jāatzīmē, ka vairākās no salīdzinātām programmām, bija bakalaura augstākās izglītības

programmas, kas nosaka zināmas atšķirības, piemēram, studiju ilgumu kā arī nepieciešamo izvēles kursu attiecību pret piedāvātajiem (piemēram, Tartu, vai Mariboras universitātēs). Ne visās programmās ir skaidri nodalīti vispārizglītojošie un specializētie kursi, kas apgrūtina salīdzināšanu.

Profesionālās studiju programmas Finansu menedžments piedāvātais kursu klāsts kopumā atbilst ne tikai ekonomista profesijas standartam, bet arī līdzīgo ārvalstu augstskolu programmu piedāvātiem kursiem. Atšķirības ir vērojamas kursos, kas apskata Latvijai specifiskus un aktuālus jautājumus, piemēram, sociālā apdrošināšana un sociālā palīdzība.

Programmas Finansu menedžments ievērojamākā atšķirība no pārējām programmām ir, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta specializētajiem kursiem - programmā jāizvēlas 94% no izvēles kursiem, kuri veido profesionālās specializācijas zināšanu kopumu. Mēs uzskatām, ka šāda programmas struktūra vislabāk atbilst Latvijas īpatnībām. Latvijas Universitātē tiek piedāvāti daudzi augstākās profesionālās izglītības virzieni, līdz ar to ir nepieciešams programmu koncentrēt tieši uz piedāvāto specializāciju – finanšu menedžmentu. Tādēļ programmā lielāks uzsvars ir likts uz profesionālās specializācijas kursiem, kā arī programma piedāvā rūpīgi izplānotu kursu pēctecību.

Obligātā prakse ir atzīta par lietderīgu studiju programmu sastāvdaļu, ne tikai Latvijā, kur šī jau ir obligātā prasība, bet arī pasaulē. Jāatzīmē, ka arī tur, kur studiju programmas nepieprasa prakses stundas, prakses iespēja gandrīz vienmēr tiek piedāvāta un popularizēta studentu vidū.

Kopumā ir iespējams secināt, ka programma Finansu menedžments ir orientēta uz profesionālo iemaņu iegūšanu un tās galvenais mērķis ir sagatavot konkurētspējīgus studentus ienākšanai Latvijas un Eiropas Savienības profesionālo ekonomistu darba tirgū. Salīdzinājums norāda, ka programma ir veidota saskaņā ar Latvijā un Eiropas Savienībā pieņemto praksi un uzkrāto pieredzi.

26

10. Studiju programmas attīstības plānsProfesionālo studiju programma Finansu menedžments izveidota un tiek realizēta

atbilstoši LR MK noteikumiem Nr. 481 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” (20. 11. 2001.). Tās saturs pilnveidots tā, lai programma nodrošinātu profesijas standartos noteikto zināšanu līmeni. Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas pēc tās apguves piešķir piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju (LR MK noteikumi Nr. 481 V daļa, 27. pants).

Laika periodā kopš iepriekšējās akreditācijas programmas administrācija ir veikusi tās stipro un vājo pušu analīzi ar mērķi noteikt tālākos programmas attīstības uzdevumus, kuras rezultāti ir apkopoti tabulā zemāk:

Profesionālo studiju programmas Finansu menedžments stipro un vājo pušu novērtējums

Stiprās puses Vājās puses1. Programma nodrošina profesionālās izglītības

iegūšanu augstā kvalitātes līmenī.2. Latvijas Universitātei un finansu menedžera

profesijai piemīt zināms prestižs un aktualitāte, kas pozitīvi ietekmē pieprasījumu pēc programmas.

3. Programmas saturs pilnībā atbilst Finanšu institūta mērķiem un uzdevumiem.

4. Plašas karjeras iespējas programmas absolventiem.

5. Studentiem ir iespēja izvēlēties studiju formu pilna laika klātienes, nepilna laika klātienes kā arī nepilna laika neklātienes.

6. Studenti var piedalīties zinātnisko darbu izstrādēs un studentu darbu konkursos.

7. Talantīgākiem un sekmīgākiem studentiem ir iespējas saņemt dažādas darba devēju piešķirtās stipendijas.

8. Studentiem ir iespējas izteikt savus priekšlikumus studiju procesa uzlabošanai.

9. Programmā piedalās augsti kvalificētais akadēmiskais personāls, studiju procesā ir iesaistīti nozares speciālisti.

10. Programmā ir paredzētas vairākas prakses, kas ļauj studentiem nostiprināt teorētiskās zināšanas.

1. Grūtības mācību vielas apguvē pirmo kursu studentiem, galvenokārt viņu dažādās iepriekšējās sagatavotības dēļ.

2. Nepietiekošs zinātniski pētnieciskā darba iemaņu līmenis studējošo vidū, kas radīja nepieciešamību izstādāt kursu „Zinātniskā darba pamati”.

3. Programmas samērā specifiskas dabas dēļ (tās pakārtotība Latvijas likumdošanai) ne vienmēr ir iespējams pieaicināt ārvalstu speciālistus.

4. Jauno pasniedzēju piesaistīšana pastāvīgā darbā ir problemātiska.

5. Programmas administrācijai ir grūtības nodrošināt prakses vietas visiem programmas studentiem atbilstoši to dzīves vietām.

Iespējas Draudi1. Studiju kursos ir iespējams plašāk pielietot

datortehniku (īpaši tādos studiju kursos kā Finanšu analīze, Vadības grāmatvedība, Banku grāmatvedība u.c.)

2. Būtu vēlams studiju programmas realizācijā iesaistīt vairāk ārvalstu docētāju.

3. Ir iespējas akadēmiskā personāla stāžēšanai citu valstu augstskolās.

4. Biežākas un plašākas studentu aptaujas, ļaus pilnvērtīgāk iesaistīt studentus studiju programmas veidošanā.

5. Akadēmiskam personālam un studentiem ir iespējas iesaistīties zinātniski – pētnieciskos projektos.

1. Līdzīgu studiju programmu realizācija citās Latvijas augstskolās, kas nozīmē, ka programmai ir konkurenti (piemēram, Rēzeknes augstskola un daži citi).

2. Studiju maksas pieaugums (šī problēma pastāv visām programmām), kas varētu radīt grūtības studējošiem, ja nebūs nodrošināta viegla piekļūšana studiju kredītiem.

3. Demogrāfiskā situācija, kas ilgākā laika perspektīvā nosaka kopējā studentu skaita iespējamo samazināšanos.

27

Profesionālās studiju programmas Finansu menedžments veiksmīgajai attīstībai nākamajos gados ir veicami sekojošie uzdevumi:

1. Pamatojoties uz izglītības normatīvo aktu prasībām un studējošo vajadzību novērtējuma, pilnveidot programmas saturu gan piedāvāta kursu klāsta ziņā, gan arī atsevišķo kursu programmu saskaņošanas jomā.

2. Programmas administrācijai ir jānodrošina vairāk starptautiskās apmaiņas iespējas un jāpaplašina eksistējošo iespēju izmantošanu. Ir jārosina labāko studentu tālāko izglītību ar perspektīvu tos iesaistīt pasniedzēju darbā

3. Vairāk jāiesaista studiju programmas akadēmisko personālu lietišķo un zinātnisko projektu izstrādē, lai paaugstinātu to zinātniski pētnieciskā darba kvalitāti.

4. Studiju process ir jāapgādā ar jaunākajiem tehniskiem un metodiskiem līdzekļiem. Jāveicina jaunu mācību līdzekļu un mācību grāmatu sagatavošanu.

5. Jāizstrāda un jānodrošina studiju programmas realizācijas plāni, kas ļautu iepriekšējos gados imatrikulētajiem programmas studentiem veikt praksi tādā apjomā, kādā to nosaka LR MK noteikumi Nr. 481 – 26 kredītpunkti.

6. Programmā imatrikulēto studentu zināšanas līmeņa paaugstināšanai ir jāpaplašina sadarbība ar docētājiem ārvalstu augstskolās, jāaicina tos nolasīt lekcijas atsevišķos studiju kursos.

7. Lai paaugstinātu tehnoloģijas apgūšanas līmeni, studiju kursu docētājiem ir jāpaplašina tehnoloģijas pielietošana studiju kursos.

8. Ir regulāri jāpaaugstina Finanšu institūta akadēmiskā personāla kvalifikācija, jāveicina studijas doktorantūrā, jādibina vairāk sakaru ar ārzemju augstskolām, lai nodrošinātu dažādus stāžēšanas variantus.

KopsavilkumsKopumā novērtējot profesionālās augstākās izglītības studiju programmu Finansu

menedžments, ir pozitīvi jāvērtē:1) Studiju programmas atbilstība Finanšu institūta darbības mērķiem un uzdevumiem.2) Studentu piedalīšanās studiju procesu pilnveidošanā.3) Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība programmas mērķiem un uzdevumiem.4) Programmas izpilde tiek nodrošināta ne tikai ar Finanšu institūta akadēmisko

personālu, bet arī citu EVF institūtu, kā arī papildus pieaicinot augsti kvalificētus tautsaimniecības speciālistus.

5) Dažādas apmācības metodes, ko izmanto studiju programmu realizācijā;6) Ir izveidota stabila sadarbība starp institūta absolventiem un darba devējiem.7) Pasniedzēji un studenti ir nodrošināti ar datortehniku un metodiskām izstrādēm.8) Finanšu institūtam ir pietiekami finanšu līdzekļi studiju procesa nodrošināšanai.

Studiju programmu izpildē vērojamo trūkumu novēršanai: 1) Nepieciešams paplašināt datortehnikas pielietojumu studiju kursos (piemēram,

komercbanku operācijās, finanšu analīzē).2) Studiju procesa un prakses pilnveidošanā aktīvāk jāiesaista studenti.3) Studiju programmas realizācijā jāiesaista vairāk ārzemju augstskolu pasniedzēji.4) Vairāk jāpiedalās zinātniskajos pētījumu projektos.5) Jānodrošina pasniedzēju stažēšanās ārzemju augstskolās.

28

1. pielikums. Profesionālās studiju programmas Finansu

menedžments studiju plāni

29

STUDIJU PLĀNS Augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Finansu menedžments pilna laika klātienes forma (8 semestri)

Kursa nosaukums St.sk.

1. gads 2. gads 3. gads 4. gadsPār-

baudesVeids

Studiju kursu nodrošinājums ar docētājiem

1.s. 2.s. 3.s. 4.s. 5.s. 6.s. 7.s. 8.s.Vispārizglītojošie studiju kursi (A daļa)

1. Matemātika ekonomistiem 64 4 eks. Mg. matem, lekt. E.Kopeika2. Ekonomikas informātika I 64 4 eks. Lekt. J.Krasts3. Svešvaloda I 64 4 eks. lekt.K.Beķere, lekt. L.Sečenova4. Zinātniskā darba pamati 32 2 eks. Dr.ekon., doc. J.Strazdiņš5. Sociālā psiholoģija 32 2 eks. Dr.ekon., prof. R.Garleja6. Ekonomikas informātika II 32 2 eks. Lekt. J.Krasts7. Svešvaloda II 32 2 eks. lekt. K.Beķere, lekt. L.Sečenova8. Eiropas ekonomiskā un monetārā integrācija 32 2 eks. Dr.ekon., as. Prof. L.Svarinskis, Mg.ekon., lekt.

E.Peičs, Mg.ekon., lekt. Ž.SvarinskaNozares teorētiskie pamatkursi (A daļa)

9. Mikroekonomika 64 4 eks. Dr. ekon., asoc. prof. K. Kroders, Mg. ekon., lekt. K. Purmalis

10. Makroekonomika 64 4 eks. lekt. S.Eglīte, I.Skribāne11. Statistika I 64 4 eks. Dr.ekon., prof. I.Ciemiņa12. Finanšu teorija 64 4 eks. Dr.ekon., as.prof. V.Ādamsons13. Monetārā un banku ekonomika 64 4 eks. Dr.ekon., prof. E.Zelgalvis, Dr.ekon., doc. R.Rupeika-

Apoga14. Finanšu ekonometrija 64 4 eks. Dr.mat.,prof.I.Revina15. Statistika II 64 4 eks. Dr.ekon., prof. I.Ciemiņa16. Kvalitātes vadība 64 4 eks. Mg.ekon., lekt. A.Joppe17. Publiskās finanses 64 4 eks. Dr.ekon., prof. L.Kavale, Mg.ekon., lekt. A.Joppe18. Globālās finanses 64 4 eks. Dr.ekon., prof. I.Vaidere, Dr.ekon., doc. R.Rupeika-

Apoga19. Vides ekonomika 32 2 eks. Mg. ekon., lektors J.Malzubris

Nozares profesionālās specializācijas kursi (B daļa)20. Finanšu grāmatvedība 64 4 eks. Dr.ekon., doc. S.Saksonova

30

21. Cenas un cenu veidošanās 32 2 eks. Dr.ekon., as. prof. V.Ādamsons22. Projektu vadība 32 2 eks. Mg.ekon., lekt. E.Peičs23. Nodokļi 64 4 eks. Dr.ekon., prof. L.Kavale, Mg.ekon., lekt. L.Leitāne24. Investīcijas 64 4 eks. Dr.ekon., doc. V.Baleviča, V.Šņepste25. Kursa darbs I3 2 aizst.25. Sociālā apdrošināšana un sociālā palīdzība 32 2 eks. Dr.ekon., as.prof. V.Ādamsons27. Finanšu un banku darbības rādītāji 32 2 Eks. Dr.ekon., as. prof. L.Svarinskis, Mg.ekon., lekt. E.Peičs28. Finanšu analīze 64 4 eks. Dr.ekon., prof. E.Zelgalve, Mg.ekon., lekt.

K.Subatnieks29. Investīciju fondi 32 2 eks. Dr.ekon., doc. V.Baleviča, Mg.ekon., lekt. S.Babuškins30. Prakse I 12 aizst.31. Banku grāmatvedība 64 4 eks. Mg.ekon., lekt. Ž.Svarinska32. Komercbanku operācijas 64 4 eks. Mg.ekon., lekt. M. Kudinska33. Kursa darbs II4 2 aizst.34. Vadības grāmatvedība 64 4 Eks. Dr.ekon., doc. S.Saksonova35. Prakse II 6 aizst.36. Apdrošināšana 32 2 eks. Mg.ekon., lekt. L.Bule37. Finanšu pakalpojumu tirgvedība 32 2 Eks. Mg. ekon., lekt. I.Vanags38. Korporatīvās finanses 64 4 Eks. Dr.ekon., doc. S.Saksonova39. Saimnieciskās tiesības 64 4 Eks. Mg. ekon., I. Nikuļceva40. Vērtspapīru tirgus 64 4 Eks. Dr.ekon., doc. V.Baleviča, Mg.ekon., lekt. V.Šņepste41. Banku vadība 32 2 Eks. Dr.ekon., as.prof. L.Svarinskis, Mg.ekon., lekt. E.Peičs42. Prakse III 4 aizst.43. Audits un revīzija 64 4 Eks. Mg.ekon., lekt. L.Leitāne44. Prakse IV 4 aizst.45. Valsts eksāmens 2 Eks.46. Diplomdarbs 10 aizst.Vispārizglītojošie studiju kursi – A daļa 16 4 2 22Nozares teorētiskie pamatkursi – A daļa 4 16 12 8 2 42Nozares profesionālās specializācijas kursi – B daļa 6 12 18 20 20 20 96

Kopā 20 20 20 20 20 20 20 20 160

3 Pastāv izvēle rakstīt kursa darbu par tematiem no sekojošiem kursiem: monetārā un banku ekonomika, finanšu grāmatvedība, nodokļi un investīcijas.4 Pastāv izvēle rakstīt kursa darbu par tematiem no sekojošiem kursiem: finanšu teorija, vadības grāmatvedība, komercbanku operācijas un finanšu analīze.

31

STUDIJU PLĀNS Augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Finansu menedžments nepilna laika klātienes forma (9 semestri)

Kursa nosaukums St.sk.

1. gads 2. gads 3. gads 4. gads 5.gads Pār-baudesveids

Studiju kursu nodrošinājums ar docētājiem

1.s. 2.s. 3.s. 4.s. 5.s. 6.s. 7.s. 8.s. 9.s.Vispārizglītojošie studiju kursi (A daļa)

1. Matemātika ekonomistiem 64 4 eks. Mg. matem, E.Kopeika2. Ekonomikas informātika I 64 4 eks. Lektors J.Krasts3. Svešvaloda I 64 4 eks. lekt. K.Beķere, lekt. L.Sečenova4. Zinātniskā darba pamati 32 2 eks. Dr.ekon., doc. J.Strazdiņš5. Sociālā psiholoģija 32 2 eks. Dr.ekon., prof. R.Garleja6. Ekonomikas informātika II 32 2 eks. Lektors J.Krasts7. Svešvaloda II 32 2 eks. lekt. K.Beķere, lekt. L.Sečenova8. Eiropas ekonomiskā un monetārā integrācija 32 2 eks. Dr.ekon., as. Prof. L.Svarinskis, Mg.ekon., lekt. E.Peičs,

Mg.ekon., lekt. Ž.SvarinskaNozares teorētiskie pamatkursi (A daļa)

9. Mikroekonomika 64 4 eks. Dr. ekon., asoc. prof. K. Kroders, Mg. ekon., lekt. K. Purmalis

10. Makroekonomika 64 4 eks. lekt. S.Eglīte, I.Skribāne11. Statistika I 64 4 eks. Dr.ekon., prof. I.Ciemiņa12. Finanšu teorija 64 4 eks. Dr.ekon., as.prof. V.Ādamsons13. Monetārā un banku ekonomika 64 4 eks. Dr.ekon., prof. E.Zelgalvis, Dr.ekon., doc. R.Rupeika-

Apoga14. Finanšu ekonometrija 64 4 eks. Dr.mat.,prof.I.Revina15. Statistika II 64 4 eks. Dr.ekon., prof. I.Ciemiņa16. Kvalitātes vadība 64 4 eks. Mg.ekon., lekt. A.Joppe17. Publiskās finanses 64 4 eks. Dr.ekon., prof. L.Kavale, Mg.ekon., lekt. A.Joppe18. Globālās finanses 64 4 eks. Dr.ekon., prof. I.Vaidere, Dr.ekon., doc. R.Rupeika-

Apoga19. Vides ekonomika 32 2 eks. Mg. ekon. , lektors J.Malzubris

Nozares profesionālās specializācijas kursi (B daļa)20. Finanšu grāmatvedība 64 4 eks. Dr.ekon., doc. S.Saksonova 21. Nodokļi 64 4 eks. Dr.ekon., prof. L.Kavale, Mg.ekon., lekt. L.Leitāne22. Investīcijas 64 4 eks. Dr.ekon., doc. V.Baleviča, V.Šņepste23. Kursa darbs I5 2 Aizst.

32

24. Cenas un cenu veidošanās 32 2 eks. Dr.ekon., as. prof. V.Ādamsons25. Komercbanku operācijas 64 4 eks. Mg. ekon., lekt. M. Kudinska26. Projektu vadība 32 2 eks. Mg.ekon., lekt. E.Peičs27. Finanšu analīze 64 4 eks. Dr.ekon., prof. E.Zelgalve, Mg.ekon., lekt. K.Subatnieks28. Saimnieciskās tiesības 64 4 eks. Mg. ekon., lekt. I. Nikuļceva29. Banku grāmatvedība 64 4 eks. Mg.ekon., lekt. Ž.Svarinska30. Sociālā apdrošināšana un sociālā palīdzība 32 2 eks. Dr.ekon., as.prof. V.Ādamsons31. Finanšu un banku darbības rādītāji 32 2 eks. Dr.ekon., as. prof. L.Svarinskis, Mg.ekon., lekt. E.Peičs32. Prakse I 12 Aizst.33. Investīciju fondi 32 2 eks. Dr.ekon., doc. V.Baleviča, Mg.ekon., lekt. S.Babuškins34. Vadības grāmatvedība 64 4 eks. Dr.ekon., doc. S.Saksonova35. Vērtspapīru tirgus 64 4 eks. Dr.ekon., doc. V.Baleviča, Mg.ekon., lekt. V.Šņepste36. Prakse II 6 Aizst.37. Apdrošināšana 32 2 eks. Mg.ekon., lekt. L.Bule38. Finanšu pakalpojumu tirgvedība 32 2 eks. Mg. ekon., Lekt. I.Vanags39. Kursa darbs II6 2 Aizst.40. Korporatīvās finanses 64 4 eks. Dr.ekon., doc. S.Saksonova41. Audits un revīzija 64 4 eks. Mg.ekon., lekt. L.Leitāne42. Banku vadība 32 2 eks. Dr.ekon., as.prof. L.Svarinskis, Mg.ekon., lekt. E.Peičs43. Prakse III 4 Aizst.44. Prakse IV 4 Aizst.45. Valsts eksāmens 2 eks.46. Diplomdarbs 10 Aizst.Vispārizglītojošie studiju kursi – A daļa 14 6 2 22Nozares teorētiskie pamatkursi – A daļa 4 12 16 4 4 2 42Nozares profesionālās specializācijas kursi – B daļa 14 14 18 16 18 16 96

Kopā 18 18 18 18 18 18 18 18 16 160

5 Pastāv izvēle rakstīt kursa darbu par tematiem no sekojošiem kursiem: monetārā un banku ekonomika, finanšu grāmatvedība, nodokļi un investīcijas.6 Pastāv izvēle rakstīt kursa darbu par tematiem no sekojošiem kursiem: finanšu teorija, vadības grāmatvedība, komercbanku operācijas un finanšu analīze.

33

STUDIJU PLĀNS Augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Finansu menedžments nepilna laika neklātienes forma (10 semestri)

Kursa nosaukums St.sk.

1. gads 2. gads 3. gads 4. gads 5.gads Pār-baud

esVeids

Studiju kursu nodrošinājums ar docētājiem

1.s. 2.s. 3.s. 4.s. 5.s. 6.s. 7.s. 8.s. 9.s. 10.sVispārizglītojošie studiju kursi (A daļa)

1. Matemātika ekonomistiem 64 4 eks. Mg. matem., lekt. E.Kopeika2. Ekonomikas informātika I 64 4 eks. Lektors J.Krasts3. Svešvaloda I 64 4 eks. K.Beķere, L.Sečenova4. Zinātniskā darba pamati 32 2 eks. Dr.ekon., doc. J.Strazdiņš5. Sociālā psiholoģija 32 2 eks. Dr.ekon., prof. R.Garleja6. Ekonomikas informātika II 32 2 eks. Lektors J.Krasts7. Svešvaloda II 32 2 eks. K.Beķere, L.Sečenova8. Eiropas ekonomiskā un monetārā integrācija 32 2 eks. Dr.ekon., as. Prof. L.Svarinskis, Mg.ekon., lekt. E.Peičs,

Mg.ekon., lekt. Ž.SvarinskaNozares teorētiskie pamatkursi (A daļa)

9. Mikroekonomika 64 4 eks. Dr. ekon., asoc. prof. K. Kroders, Mg. ekon., lekt. K. Purmalis

10. Makroekonomika 64 4 eks. lekt. S.Eglīte, I.Skribāne11. Statistika I 64 4 eks. Dr.ekon., prof. I.Ciemiņa12. Finanšu teorija 64 4 eks. Dr.ekon., as.prof. V.Ādamsons13. Monetārā un banku ekonomika 64 4 eks. Dr.ekon., prof. E.Zelgalvis, Dr.ekon., doc. R.Rupeika-

Apoga14. Finanšu ekonometrija 64 4 eks. Dr.mat.,prof.I.Revina15. Statistika II 64 4 eks. Dr.ekon., prof. I.Ciemiņa16. Publiskās finanses 64 4 eks. Dr.ekon., prof. L.Kavale, Mg.ekon., lekt. A.Joppe17. Vides ekonomika 32 2 eks. Mg. ekon, lektors J.Malzubris18. Kvalitātes vadība 64 4 eks. Mg.ekon., lekt. A.Joppe19. Globālās finanses 64 4 eks. Dr.ekon., prof. I.Vaidere, Dr.ekon., doc. R.Rupeika-

ApogaNozares profesionālās specializācijas kursi (B daļa)

20. Finanšu grāmatvedība 64 4 Eks. Dr.ekon., doc. S.Saksonova 21. Nodokļi 64 4 eks. Dr.ekon., prof. L.Kavale, Mg.ekon., lekt. L.Leitāne22. Investīcijas 64 4 eks. Dr.ekon., doc. V.Baleviča, V.Šņepste

34

23. Saimnieciskās tiesības 64 4 eks. Mg. ekon., lekt. I. Nikuļceva24. Cenas un cenu veidošanās 32 2 eks. Dr.ekon., as. Prof. V.Ādamsons25. Komercbanku operācijas 64 4 eks. Mg. ekon., lekt. M. Kudinska26. Banku grāmatvedība 64 4 eks. Mg.ekon., lekt. Ž.Svarinska27. Kursa darbs I7 2 aizst.28. Projektu vadība 32 2 eks. Mg.ekon., lekt. E.Peičs29. Finanšu analīze 64 4 eks. Dr.ekon., prof. E.Zelgalve, Mg.ekon., lekt.

K.Subatnieks30. Vadības grāmatvedība 64 4 eks. Dr.ekon., doc. S.Saksonova31. Prakse I 12 aizst.32. Sociālā apdrošināšana un sociālā palīdzība 32 2 eks. Dr.ekon., as.prof. V.Ādamsons33. Finanšu un banku darbības rādītāji 32 2 eks. Dr.ekon., as. Prof. L.Svarinskis, Mg.ekon., lekt. E.Peičs34. Korporatīvās finanses 64 4 eks. Dr.ekon., doc. S.Saksonova35. Vērtspapīru tirgus 64 4 eks. Dr.ekon., doc. V.Baleviča, Mg.ekon., lekt. V.Šņepste36. Prakse II 6 aizst.37. Apdrošināšana 32 2 eks. Mg.ekon., lekt. L.Bule38. Investīciju fondi 32 2 eks. Dr.ekon., doc. V.Baleviča, Mg.ekon., lekt. S.Babuškins39. Finanšu pakalpojumu tirgvedība 32 2 eks. Mg. ekon., lekt. I.Vanags40. Kursa darbs II8 2 aizst.41. Audits un revīzija 64 4 eks. Mg.ekon., lekt. L.Leitāne42. Banku vadība 32 2 eks. Dr.ekon., as.prof. L.Svarinskis, Mg.ekon., lekt. E.Peičs43. Prakse III 4 aizst.44. Prakse IV 4 aizst.45. Valsts eksāmens 2 eks.46. Diplomdarbs 10 aizst.Vispārizglītojošie studiju kursi – A daļa 12 8 2 22Nozares teorētiskie pamatkursi – A daļa 4 8 16 6 8 42Nozares profesionālās specializācijas kursi – B daļa 8 8 16 16 16 16 16 96

Kopā 16 16 16 16 16 16 16 16 16 16 160

7 Pastāv izvēle rakstīt kursa darbu par tematiem no sekojošiem kursiem: monetārā un banku ekonomika, finanšu grāmatvedība, nodokļi un investīcijas.8 Pastāv izvēle rakstīt kursa darbu par tematiem no sekojošiem kursiem: finanšu teorija, vadības grāmatvedība, komercbanku operācijas un finanšu analīze.

35

2. pielikums. Programmas Finansu menedžments studiju kursu

apraksti, prakses nolikums un dienasgrāmata, metodiskie

norādījumi prakses pārskata noformēšanai, prakses programmas,

metodiskie norādījumi kursa darbu un diplomdarbu izstrādei.

36

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums Matemātika ekonomistiem Kursa kods Ekon2031Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare EkonometrijaLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 29.04.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.mat., asociētā profesore Māra GulbeDr.mat., profesore Ismena RevinaKursa anotācija: Kursa mērķis sniegt studentiem to matemātikas pamatjēdzienu un pamatsakarību izpratni, kuras plaši izmanto mūsdienu ekonomikas zinātnē. Studiju procesā studentiem jāiegūst tādas zināšanas, prakse un iemaņas, kas vēlāk - speciālajos ekonomikas kursos ļaus produktīvi un radoši izmantot matemātiskās metodes, interpretēt ar matemātisko modeļu palīdzību veikto aprēķinu rezultātus. Norādīto mērķu sasniegšanai nepieciešams:1) iepazīstināt studentus ar tirgus ekonomikas matemātiskiem modeļiem 2) iepazīstināt studentus ar atvasinājuma ekonomisko interpretāciju - margināliem rādītājiem 3) iepazīstināt studentus ar elastības jēdzienu, tā ekonomisko interpretāciju 4) iepazīstināt studentus ar peļņas, realizācijas ienākumu maksimizācijas un izmaksu minimizācijas problēmām

Kursu apraksts-plāns:1. Kopu teorijas pamatjēdzieni, darbības ar kopām.2. Funkcijas un to īpašības. Inversā funkcija. Salikta funkcija. 3. Skaitļu virkne un tās robeža. Funkcijas robežas definīcija.4. Robežu aprēķināšana. Teorēmas par robežām.5. Asimptotas. Funkcijas nepārtrauktība. 6. Funkcijas atvasinājums.7. Funkcijas augšanas un dilšanas noteikšana. Funkcijas ekstrēmi.8. Funkcijas grafika izliekums un ieliekums. Funkcijas pētīšana. 9. Primitīvā funkcija, tās īpašības. Nenoteiktā integrāļa definīcija. Nenoteiktā integrāļa

īpašības.10. Tiešā integrēšana, substitūcijas metode un parciālā integrēšana. 11. Līklīniju trapeces definīcija un tās laukuma noteikšana. Noteiktā integrāļa definīcija un

eksistence. 12. Noteiktais integrālis ar mainīgo augšējo robežu. Ņūtona - Leibnica formula. Jēdziens par

pirmā veida neīsto integrāli.13. Divargumentu funkcijas definīcija. Divargumentu funkcijas parciālie pieaugumi un pilnais

pieaugums. Parciālie atvasinājumi.14. Augstāku kārtu parciālie atvasinājumi. Divargumentu funkcijas pilnais diferenciālis.15. Divargumentu funkcijas ekstrēmi, to interpretācijas. Nosacītais ekstrēms.16. Vienkāršie procenti. Saliktie procenti. Efektīvā procentu likme. Periodiskie maksājumi.

Nominālā procentu likme. Mainīgā procentu likme. Diskonta šodienas vērtība, diskontēšana. Efektīvā diskonta likme. Nominālā diskonta likme. Sakarības starp galvenajiem intereses

37

rādītājiem.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:2 individuālie mājas darbi (10%). 2 kontroldarbi (20%). Eksāmens (60%). Ārpusstudiju kursa materiālu apguve (10%).

Literatūra (01-mācību literatūra):1.Revina I., Peļņa M., Gulbe M., Bāliņa S. Matemātika ekonomistiem. Teorija + uzdevumi. - Rīga: Izglītības soļi, 2003. 2.Buķis M. Finansu matemātika, Rīga, 2002 3.Hoy H., Livernois J., McKenna Ch., Rees R., Stengos Th. Mathematics for Economics, 2nd edition, MIT Press,2001 4.Cvitanic J., Zapatero F. Introduction to the Economics and Mathematics of Financial Markets, MIT Press,2004 5.Carter M. Foundations of Mathematical Economics, Oxford, 2001 Sydsaeter K., Hammond P. Essential Mathematics for Economic Analysis, New York, 2002 6.Šteiners K. Matemātiskās analīzes elementi. - Rīga: Zvaigzne, 1993. 7.Kronbergs E., Rivža P., Bože Dz. Augstākā matemātika 1. daļa. - Rīga: Zvaigzne, 1988.

Literatūra (02-papildliteratūra):1.Hazans M., Bāliņa S. Kopas un loģika - Rīga, 1995 2.Hazans M., Bāliņa S. Tirgus ekonomikas vienkāršākie matemātiskie modeļi. - Rīga, 1993. 3.Costtelo I., Gowdy S., Rash A. Mathematic for the management, life and social sciences - H&B, 1982 4.Mizrahi A., Sullivan M., Mathematics for Buisiness and Social sciences - Wiley&Sons, 1988

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1.The Economist 2.Bilance

38

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Ekonomikas informātika I Kursa kods DatZ1060Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64Zinātnes nozare Datorzinātne

Lekciju skaits 16Laboratorijas darbu skaits 16

Kursa autoriDatorzinātņu maģistra grāds, lektors Juris KrastsKursa anotācija: Kursa mērķis ir nostiprināt un padziļināt zināšanas datoru tehnoloģijās. Kursa laikā studenti apgūst datora funkcionēšanas principus, iepazīstas ar datoru programmatūru, apgūst darbu ar Windows operētājsistēmu un ar operētājsistēmas servisa programmām, apgūst darbu ar teksta procesoru un ar datortabulu vadības sistēmu. Katrai no mācību kursā apgūstāmajām tēmām studenti izpilda laboratorijas darbus.Kursa uzdevums ir sekmēt datoru tehnoloģiju izpratni un to apgūšanu.

Kursu apraksts-plāns:1.Datoru funkcionālā shēma, darbības principi. 2.Programmatūra. Datoru operētājsistēmas. 3.Failu vadības sistēma. 4.Operētājsistēmas Windows servisa programmas. 5.Lietvedību sistēmu apskats. 6.MS Word darbības principi. 7.Teksta formatēšana. 8.Darbs ar tabulām. Darbs ar formulām. 9.Tekstu redaktora grafiskie līdzekļi. 10.Datu bāzu izveidošana Word vidē un to izmantošana. 11. Formātu lauki un to izmantošana, šabloni. 12. Lielu dokumentu sagatavošana. 13. Programmēšanas elementi Word vidē. 14. Datortabulu vadības sistēmu apskats. 15. Datortabulu darbības principi. 16. Darbs ar datortabulas elementiem un apgabaliem. 17. Aprēķini datortabulās. 18. Matricu aprēķini un to izmantošana. 19. Datortabulu grafiskās iespējas. 20. Vienotā dokumentu noformēšanas un lasīšanas sistēma Adobe Acrobat.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Jāizpilda laboratorijas darbu cikls: par operētājsistēmas izmantošanu, par operētājsistēmas servisa programmām, par darbu ar teksta redaktoru un par darbu ar datoru tabulas vadības sistēmu (60%). Jāizpilda kontroldarbi un jānokārto eksāmens (40%). Literatūra (01-mācību literatūra):1. Katrīna Sataki, Jeļena Visipkova. Microsoft Windows 2000 Professional ... no A līdz Z. Rīga: Datorzinību Centrs, 2001., 135.lpp. 2. Jānis Augucēvičs. Ievads datorzinībās. "Turība" Biznesa augstskola. Rīga,1999, 67.lpp. 3.Valentīns Žemaitis, Aleksejs Jurēnoks, Microsoft Word 2000, Rīga, 2001, Zvaigzne ABC, 164.lpp. 4. Dace Murāne, Iveta Pāvilsone. Microsoft Word 2000 .. no A līdz Z. Rīga: Datorzinību Centrs, 2000., 133.lpp.

39

5. Auce Ķiņķere, Sarmīte Narņicka. Microsoft Excel 2000 ... no A līdz Z. 1.grāmata. Mācību līdzeklis. Rīga: Datorzinību Centrs, 2000, 136.lpp. 6. Auce Ķiņķere. Microsoft Excel 2000 no ... A līdz Z. 2.grāmata. Mācību līdzeklis. Rīga: Datorzinību Centrs, 2000, 136.lpp. 7.Microsoft Office 2000 Step by Step. Microsoft Press, 1999, Microsoft Corporation.

Literatūra (02-papildliteratūra):1.Angļu - latviešu - krievu Informātikas vārdnīca, datori, datu apstrāde un pārraide Rīga, 2001. "Avots", 659.lpp. 2. Sergejs Solovjovs, Aleksejs Andaševs, Windows 98 iesācējiem. Rīga, 1999, SIA Sango, SIA Apgāds Zvaigzne ABC, 154.lpp.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):Žurnāls E-pasaule. 2000. - 2004. gads.

40

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Finanšu angļu valoda IKursa kods ValoP089Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare ValodniecībaZinātnes apakšnozare Lietišķā valodniecībaSemināru un praktisko darbu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 15.01.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriSociālo zinātņu maģistrs sabiedrības vadībā, lektore Karmena BeķereFiloloģijas maģistra grāds, lektore Ludmila SečenovaKursa anotācija: Kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas un attīstīt iemaņas angļu valodā speciālās finansu literatūras lasīšanai specialitātes studijām. Kursā ietvertās tēmas apskata ciparus, skaitļus, summas, saīsinājumus, naudas rašanās vēsturi, formas un funkcijas, čekus un kredītkartes. Kursa gaitā studentiem patstāvīgi jāsagatavo 15 lpp. no speciālās finansu literatūras, 1 prezentācija, kā arī jāapgūst čeku un CV rakstīšanas principi.

Kursu apraksts-plāns:1. Finansu vadītāja loma uzņēmumā. 2. Finansiālu lēmumu pieņemšana. 3. Stratēģiski finansiāli lēmumi. 4. Investīcijas. 5. Obligācijas un akcijas. 6. Mājas lasīšana. 7. Ikdienas finansiāli lēmumi. 8. Darbinieku atalgojums. 9. Finansiāli stimuli. 10.Cenu veidošanas politika. 11.Nodokļu veidi. 12.Mājas lasīšana. 13.Apdrošināšana. 14.Finansu instrumenti. 15.Prezentācijas. 16.Prezentācijas.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:1. Aktīva piedalīšanās nodarbībās - 10% 2. Patstāvīgās lasīšanas norma - 20% 3. Prezentācija - 30% 5. Pārbaudījums - 40%

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Mackenzie Ian. Financial English, LTP Business, 1995. 2. K.Beķere, R.Svētiņa. Understanding and managing Business Finance, Rīga, 2003. 3. Radice Francis. Banking Transactions, MacMillan Publishers, 1995.

41

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Simon Sweeney. Test your Business English, Finance, Penguin Books, 1997. 2. Radice Francis, English for Banking, MacMillan Publishers, 1995. 3. Johnson Christine. Market Leader, Banking and Finance, Pearson Education Limited, 2000.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):The Economist.

42

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Finanšu vācu valoda IKursa kods ValoP090Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64Zinātnes nozare ValodniecībaZinātnes apakšnozare Lietišķā valodniecībaSemināru un praktisko darbu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 15.01.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Valodu centrs

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriFiloloģijas maģistra grāds, lektore Brigita ŠalhaKursa anotācija: Kursa mērķis ir attīstīt un pilnveidot mutiskas un rakstiskas komunikācijas prasmes ekonomikas jomā.Kursā ietvertas tādas uzņēmējdarbības tēmas, kā uzņēmējdarbības formas, finansu stabilitāte, kapitāla piesaiste, tirgvedības pamatprincipi.Sevišķa uzmanība tiks veltīta nozīmīgiem starpkultūru aspektiem.

Kursu apraksts-plāns:1. Uzņēmuma organizācijas principi. 2. Uzņēmējdarbības formas. 3. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību. 4. Vispārējie darījumu un tirdzniecības nosacījumi. 5. Pārbaudes darbs. 6. Patstāvīgā specialitātes literatūras lasīšana. 7. Kapitāla piesaiste. 8. Bankrots. 9. Galvenā finansu dokumentācija. 10.Finansu pārskati. 11.Pārbaudes darbs. 12.Patstāvīgā specialitātes literatūras lasīšana. 13.Tirgvedības likumi. 14.Starptautiskā tirgvedība. 15.Vācijas lielāko izstāžu un gadatirgu pārskats. 16.Komerckorespondences pamatprincipi. 17.Starptautiskā uzņēmējdarbība. 18.Prezentācija. 19.Patstāvīgā lasīšana. 20.Semestra pārbaudījums.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:1. Pārbaudes darbi - 20% 2. Specialitātes literatūras lasīšana - 20% 3. Specialitātes tēmas prezentācija - 20% 4. Semestra pārbaudījums - 40%

Literatūra (01-mācību literatūra):Nicolas G. u.a. Wirtschaft auf Deutsch. Klett- Edition 1991 HŅemäe M. Deutsch im Geschäftsleben. Korrespondenz. Rīga, 1998 Colin C. Unternehmen Deutsch. M., 1995V.

43

Eismann. Wirtschaftskommunikation. M., 2000

Literatūra (02-papildliteratūra):Wirtschaft von A bis Z. Bonn 1992 Geld und Wirtschaft. Bern 1995 Lissok H. Teste dein Wirtschaftsdeutsch. F/a M 2000 Hosse u.a. Rechnungswesen in Kreditinstituten. K.-M. 1990 Henke K. Briefe modern formulieren Winklers Verlag. 1999

Literatūra (03-ieteicamā periodika):Presse und Sprache (Wirtschaft / Umwelt) Markt. Materialien aus der Presse

44

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Zinātniskā darba pamatiKursa kods Ekon2341Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 10Semināru un praktisko darbu skaits 6

Kursa autoriDr.ekon., Jānis StrazdiņšKursa anotācija: Kursa uzdevums: iemācīt kvalificēti izstrādāt kursa darbus u.c. zinātniskos darbus.Kursa mērķis: dot priekšstatu par zinātniskā darba galvenajām prasībām, attīstīt praktiskās iemaņas tēmas izvēlē, darba plāna izstrādāšanā, ievada uzrakstīšanā, literatūras avotu vākšanā un literatūras avotu saraksta noformēšanā.

Kursu apraksts-plāns:1. Problēmas noskaidrošana un formulēšana. 1.1. Problēmu raksturojošās pazīmes. 1.2. Problēmas aktualitāte. 1.3. Problēmas ekonomiskajā zinātnē un praksē. 1.4. Problēmas formulējums pētnieciskajā darbā. 2. Pētnieciskā darba izstrādāšanas gaita. 2.1. Mērķis, uzdevumi. 2.2. Pētījuma plāns (programma). 2.3. Pētījuma metodes. 2.4. Pētījuma datu bāze, literatūras avoti. 2.5. Pētījumu rezultātu noformēšana. 3. Pētījuma metodoloģija. 3.1. Esošā stāvokļa analīze. 3.2. Problēmas teorētiskā izpēte. 3.3. Secinājumi. 3.4. Priekšlikumu izstrādāšana. 4. Pētnieciskā darba noformēšana.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Lekciju apmeklēšana - 20% pētnieciskā projekta plāna un ievada izstrādāšana - 30% eksāmens - 50%

Literatūra (01-mācību literatūra):1.Alan Bryman, Emma Bell Business Reserch Methods, Oxford, 2003 2.Chris Welman, fanie Krauger Research Methodology for the Business and Administratīve science, Oxford, 2003. 3.An Inquiny Economic Metodology, Oxfod, 2002 4.Alan Bryman. Social Research Methods, Oxford University Press. 2001. 5.D.Doooley. Social Research methods. Prentice Hall. 2001.

Literatūra (02-papildliteratūra):

45

1. Bakalaura, maģistra darbu, diplomdarbu un kursa darbu izstrādāšanas un aizstāvēšanas metodiskie norādījumi. - R.,2003.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Laikraksti "Neatkarīgā rīta avīze", "Dienas bizness", "Diena", "Lauku avīze". 2. Žurnāli "Kapitāls", "Biznesa partneri", "Latvijas ekonomists". 3. The Economist, The World Economy

46

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Sociālā psiholoģija Kursa kods Psih2031Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare PsiholoģijaZinātnes apakšnozare Sociālā psiholoģijaLekciju skaits 16

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.ekon., Rasma Garleja

PriekšzināšanasPsih1004, Ievads psiholoģijā Psih2069, Personības psiholoģiskās teorijasKursa anotācija: Kursa mērķis ir sekmēt sociālās vides psiholoģisko procesu apgūšanu akadēmiskā līmenī un eksperimentos atbilstoši finansu vadības virzienam; apgūt sociālās psiholoģijas attīstības posmus un dominējošās paradigmas.Kursa uzdevums ir attīstīt prasmi sociālo psiholoģiju lietot praksē, pētīt sociālos procesus: saskarsmi, mijattiecības, ietekmēšanu, inoratīvo domāšanu, vajadzības. Metodoloģijas atbilst biheivioristikas un humanistiskās psiholoģijas skolām.

Kursu apraksts-plāns:1. Sociālās psiholoģijas priekšmets, saturs, kategorijas metodes. 2. Psihiskie procesi mikrovidē (uzņēmumā, organizācijā). 3. Organizācijas psiholoģija, nacionālā kultūra saskarsmē. 4. Psihogramma, profesijas prasības, sociālais statuss. 5. Saskarsme. Attieksme, attiecības sociālā loma. 6. Darbības psiholoģija, darbības motivācija. 7. Adaptācija. Ietekmēšana. Dialogs. 8. Stress un tā vadīšana. 9. Agresija. Depresija. Deviance. 10. Grupu teorija, grupu kvalifikācija, grupas fenomens. 11. Reklāmas psiholoģija. 12. Risks, lēmums; psiholoģiskais skaidrojums. 13. Konfliktoloģija. 14. Sociālā uzvedība. Tēls sociālā vidē. 15. Socializācija, inovatīvās pārmaiņas. 16. Upuris. Manipulēšana. Karjera sociālajā psiholoģijā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Patstāvīgais darbs: Radošs referāts vai testa rezultātu analīze - 10 Aktivitāte semināros 10 Divi kontroldarbi 10 Eksāmens 70

Literatūra (01-mācību literatūra):1. R. Garleja. Darbs, organizācija un psiholoģija. R.: RaKa 2003 - 200 lpp.

Literatūra (02-papildliteratūra):

47

1. D. Schultz, S.Schultz. Psychology and work today (tulkots krievu val.)-

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Allport G.N. Attitudes in the History of Social 2. Psychology. Harmondsworth, Middlesex, England, Penguin Books 3. Aizen J.Attitude, personality and behavior. Great Britan: Open University Press, 1988

48

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Ekonomikas informātika II [Kursa kods DatZ1067Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare Datorzinātne

Lekciju skaits 8Laboratorijas darbu skaits 8

Kursa autoriDatorzinātņu maģistra grāds, lektors Juris Krasts

PriekšzināšanasDatZ1060, Ekonomikas informātika I Kursa anotācija: Kursa mērķis ir apgūt Internet tehnoloģijas un to izmantošanu, iepazīties ar datu analīzi datortabulu vadības sistēmā un iepazīties ar datu bāzu vadības sistēmām. Kursa laikā studenti iepazīstas ar lokālo un globālo datortīklu uzbūvi, Internet funkcionēšanas principiem un tehnoloģijām. Mācību kursā apgūstāmās tēmas tiek nostiprinātas izpildot laboratorijas darbus.Kursa uzdevums ir sekmēt Internet tehnoloģiju izpratni un to apgūšanu.

Kursu apraksts-plāns:1.Ievads datortīklu organizācijā. 2.Lokālie un globālie datortīkli, Internet organizācijas pamati. 3.Resursdatori un to izmantošana. WWW serveri. 4.E-pasta serveri un to izmantošana. News serveri. 5.Failu serveri un to izmantošana. 6.Internet datu vietas - mājas lapas izveidošanas tehnoloģijas. 7.Datortabulu pielietošana grāmatvedībā. 8.Datortabulu saistība ar datu bāzēm. Datu bāzu funkcijas un to izmantošana. Internet datu bāzu ievietošana un analīze Excel vidē. 9.Excel tabulu strukturizācija. 10.Datu analīzes uzdevumi Excel vidē. Goal Seek. 11.Finansu aprēķini un finansu funkcijas.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Jāizpilda laboratorijas darbu cikls: par lokālo un globālo datoru tīklu uzbūves principiem, par Internet izmantošanu, par Internet datu vietas izveidošanu (60%). Jāizpilda kontroldarbi un jānokārto eksāmens (40%).

Literatūra (01-mācību literatūra):1.Stīvens L.Nelsons, Pets Koulmens, Internets lietišķiem cilvēkiem, Rīga, 2002.g.,"Nordik", 270.lpp. 2.Anita Rosena, e-komercija, Jautājumi un atbildes, Rīga, 2002.g., "Puse Plus", 223.lpp. 3.Edmonts Treiguts, Datu drošība un datortīkli, Rīga, 1999.g., "Turība", 167.lpp. 4.Nils Graustiņš, Ceļš uz mājaslapu, Rīga, 2000.g., "Turība", 87.lpp. 5.Juris Uzulāns. Internet ABC. Rīga, 1999.g."Nelss" 90.lpp. 6.Sarma Cakula. Būsim draugos ar datoru un Internetu. Rīga, 1999. "Pētergailis",143.lpp. 7.C.Carlberg. Business Analysis with Microsoft Excel. 2001., Que Corporation. 445.p.

49

Literatūra (02-papildliteratūra):1.Angļu - latviešu - krievu Informātikas vārdnīca, datori, datu apstrāde un pārraide Rīga, 2001. "Avots", 659.lpp.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):Žurnāls E-pasaule. 2000. - 2004. gads.

50

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Finanšu angļu valoda IIKursa kods ValoP091Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64Zinātnes nozare ValodniecībaZinātnes apakšnozare Lietišķā valodniecībaSemināru un praktisko darbu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 15.01.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Anglistikas nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriFiloloģijas maģistra grāds, lektore Ludmila SečenovaSociālo zinātņu maģistrs sabiedrības vadībā, lektore Karmena Beķere

PriekšzināšanasValoP089, Finanšu angļu valoda IKursa anotācija: Kursa mērķis ir pilnveidot studentu angļu valodas prasmes, lai veicinātu speciālās finansu literatūras izmantošanu specialitātes studijām. Kursā ietvertās tēmas apskata banku vēsturi, veidus , darbību, kā arī terminoloģiju banku pakalpojumu jomā, piemēram, konta atvēršanas pieteikums, aizdevumu veidi , tiešais debets u.c. Kursa gaitā studentiem patstāvīgi jāsagatavo 15 lpp. no speciālās finansu literatūras, 1 prezentācija par finansu institūcijām.

Kursu apraksts-plāns:1. Ievads. 2. Baku rašanās vēsture. 3. Banku veidi. 4. Komercbankas. 5. Anglijas banka. 6. Patstāvīgās lasīšanas pārbaude. 7. Banku darbība. 8. Banku pakalpojumi. 9. Tiešais debets. 10. Pārbaudes darbs. 11. Latvijas banku sistēma. 12. Prezentācijas. 13. Kapitāla tirgi. 14. Fondu birža. 15. Patstāvīgās lasīšanas pārbaude. 16. Uzņēmējdarbības formas. 17. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību. 18. Pārbaudes darbs. 19. Patstāvīgā lasīšanas pārbaude. 20. Pārbaudījums.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:1. Aktīva piedalīšanās nodarbībās - 10% 2. Pārbaudes darbi - 20% 3. Pastāvīgās lasīšanas norma - 10% 4. Prezentācija - 20%

51

5. Pārbaudījums - 40%

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Mackenzie Ian, Financial English, LTP Business, 1995. 2. K.Beķere, R.Svētiņa, Understanding and Managing Business Finance, Rīga, 2003. 3. Radice Francis, Banking Transactions, MacMillan Publishers, 1995.

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Simon Sweeney, Test your Business English, Finance, Penguin Books, 1997. 2. Radice Francis, English for Banking, MacMillan Publishers, 1995. 3. Johnson Christine, Market Leader, Banking and Finance, Pearson Education Limited, 2000.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):The Economist

52

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Finanšu vācu valoda IIKursa kods ValoP092Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare ValodniecībaZinātnes apakšnozare Lietišķā valodniecībaSemināru un praktisko darbu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 15.01.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Valodu centrs

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriFiloloģijas maģistra grāds, lektore Brigita Šalha

PriekšzināšanasValoP090, Finanšu vācu valoda IKursa anotācija: Kursa mērķis ir attīstīt un pilnveidot mutiskas un rakstiskas komunikācijas prasmes ekonomikas jomā.Kursā ietvertas tādas uzņēmējdarbības tēmas, kā uzņēmējdarbības formas, finansu stabilitāte, kapitāla piesaiste, tirgvedības pamatprincipi.Sevišķa uzmanība tiks veltīta nozīmīgiem starpkultūru aspektiem.

Kursu apraksts-plāns:1. Starptautiskā tirgzinība un maksājumi. 2. Finansu stabilitāte. 3. Aizdevumu veidi. 4. Finansu politika un sabiedriskais sektors Vācijā. 5. Pārbaudes darbs. 6. Patstāvīgā specialitātes literatūras lasīšana. 7. Finansu politika un sabiedriskais sektors Latvijā. 8. Ārējo ekonomisko sakaru attīstība komercdarbības jomā. 9. Lietišķās sarakstes fāzes: 10.Pieprasījums (ziņu). Piedāvājums. Pasūtījums. 11.Pārbbaudes darbs. 12.Patstāvīgā lasīšana. 13.Investīcijas un finansējums. 14.Uzņēmuma darbības rezultātu apkopojums sanāksmē. 15.Pasūtījuma atsaukšana (apstiprinājums). 16.Paziņojums par nosūtīšanu. 17.Preču saņemšanas apstiprinājums un maksājumu uzdevums. 18.Pezentācija. 19.Patstāvīgā lasīšana. 20.Semestra pārbbaudījums.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:1. Pārbaudes darbi - 20% 2 Specialitātes literatūras lasīšana - 20% 3. Specialitātes tēmas prezentācija - 20% 4. Semestra pārbaudījums - 40%

Literatūra (01-mācību literatūra):

53

Nicolas G. u.a. Wirtschaft auf Deutsch. Klett- Edition 1991 HŅemäe M. Deutsch im Geschäftsleben. Korrespondenz. Rīga, 1998 Colin C. Unternehmen Deutsch. M., 1995V. Eismann. Wirtschaftskommunikation. M., 2000

Literatūra (02-papildliteratūra):Wirtschaft von A bis Z. Bonn 1992Geld und Wirtschaft. Bern 1995 Lissok H. Teste dein Wirtschaftsdeutsch. F/a M 2000 Hosse u.a. Rechnungswesen in Kreditinstituten. K.-M. 1990 Henke K. Briefe modern formulieren Winklers Verlag. 1999

Literatūra (03-ieteicamā periodika):Presse und Sprache (Wirtschaft / Umwelt)Markt. Materialien aus der Presse

54

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums Eiropas ekonomiskā un monetārā integrācija

Kursa kods EkonP911Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 12Semināru un praktisko darbu skaits 4Kursa apstiprinājuma datums 13.03.2000Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursa autoriSociālo zinātņu bakalaurs ekonomikā, Edgars PeičsDr.ekon., asociētais profesors Leonārs Svarinskisasistente Žanna Svarinska

PriekšzināšanasEkon1854, Mikroekonomika Kursa anotācija: Lekcijās tiek iegūtas zināšanas par Eiropas integrāciju sekmējošiem faktoriem, par integrācijas vēsturisko attīstību. Kursā tiek atklāts ES juridiskais un ekonomiskais pamats, raksturotas ES institūcijas un to darbība, īpašu uzmanību pievēršot ar ES paplašināšanu saistītajām problēmām. Atsevišķas tēmas ir veltītas Eiropas monetārās savienības izveidošanai un Latvijas attiecībām ar ES.

Kursu apraksts-plāns:1. Eiropas integrācijas politiskie priekšnosacījumi L2 2. Eiropas integrācijas ekonomiskie priekšnosacījumi L1, S1 3. Eiropas integrācijas vēsture - Eiropas kopiena L2 4. Māstrihtas līgums, Eiropas Savienības izveidošana L1, S1 5. Eiropas Savienības uzbūve - tiesiskais pamats L2 6. Eiropas Savienības institūcijas L1, S1 7. Eiropas Savienības paplašināšanas process L2 8. Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) L2 9. EMS attīstības posmi un konverģences kritēriji L1, S1 10. Eiropas Centrālā banka un koordinēta finansu politika L2 11. Eiropas Savienības reģionālā politika L2 12. Eiropas Savienības strukturālā politika L1, S1 13. Eiropas Savienības strukturālie fondi L1, S1 14. Latvijas attiecības ar Eiropas Savienību: L2 15. Pirmsiestāšanās kritēriji un stratēģija, L1, S1 16. Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā L1, S1

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Semestra laikā jāsaņem ieskaite par katru tēmu, jānokārto eksāmens. Darbs semestrī (3kontroldarbi) 30%, eksāmens - 70%.

Literatūra (01-mācību literatūra):

55

1. Paskāls Fontēns. 10 tēmas par Eiropas Savienību, Alberts XII, Rīga, 2000. 2. Eiropas Savienības reģionālā politika un strukturālie fondi. Rīga, 2002. 3. Nugent Neil. The Government and Politics of the European Union. Macmillan, 2000. 4. Macleod I.I.D. Hendry and Stephen Hyett. The External Relations of the European Communities, Clarenden Press, offord, 2001. 5. Gardener E., Molyneux P., Moore B. Banking in the New Europe: the Impact of the Single European Market Programme and EMU on the European Banking Sector, 2002 6. Hansen J.D., European Integration - an Economic Perspective, Oxford University Press, 2001

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Latvijas Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā. Rīga, 2002. 2. P.Guļāns. Latvijas ekonomika ES dalībvalstu un kandidātvalstu fonā . . . Rīga, 2003. 3. Agenda 2000 - Eiropas Komisijas atzinums par Latvijas pieteikumu iestāties ES. 2003. 4. O.Šulca. Latvijas ekonomiskā integrācija Eiropas Savienībā, Rīga, 2003.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Žurnāls "Latvija un Eiropas Savienība". Rīga, apgāds "Izglītība" 2000, 2001, 2002, 2003, 2004. 2. Latvijas statistikas gadagrāmata. 3. Latvija ceļā uz Eiropas Savienību. LR Finansu Ministrijas biļetens. 4. The Economist 5. European Economic Review

56

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Mikroekonomika Kursa kods Ekon1854Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare MikroekonomikaLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16

Kursa autoriDr.ekon., profesors Roberts ŠkaparsDr.ekon., asociētais profesors Kaspars KrodersKursa anotācija: Kursa mērķis ir dot Ekonomikas un vadības fakultātes finansu menedžeru programmas studentiem zināšanas patērētāja un ražotāja motivācijā, saimniecisko lēmumu pieņemšanas procesā, svarīgākās sakarības, terminus un parādīt šo lēmumu savstarpējo iedarbību un plānu koordināciju tirgū. Kursa uzdevums ir parādīt galvenos pieprasījumu un piedāvājumu ietekmējošos lielumus, to iedarbības daudzveidības raksturu un elastību, kā arī dažādus tirgus modeļus, peļņas maksimizācijas iespējas.

Kursu apraksts-plāns:1. Ievads mikroekonomikā. 2. Mājsaimniecību pieprasījums. 3. Mājsaimniecību piedāvājums. 4. Pieprasījuma un piedāvājuma elastība. 5. Tirgus līdzvars. 6. Mājsaimniecības patēriņa teorija. 7. Mājsaimniecības uzkrājumi. 8. Ražošanas teorija 9. Izmaksu teorija. 10. Tirgus un konkurence 11. Pilnīgas konkurences tirgus. 12. Monopola tirgus. 13. Monopolistiskās konkurences tirgus. 14. Oligopola tirgus.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Kontroldarbi 2 - 40%, eksāmens - 60%.

Literatūra (01-mācību literatūra):R. Škapars. Mikroekonomiks. Rīga, Latv. Univ., 2002 H. Varian. Intermediate Microeconomics. 6 th.ed., Norton WW & Co 2003 R.S. Pindyck, D. Rubinfeld. Microeconimcs. 15 th.ed. Mc Graw - Hill Higher Education 2001 Pindyck R.,Rubinfeld D. Microeconomics, 5th edition, Prentice Hall, 2000 Tucker I. Microeconomics for Today, Prentice Hall, 2002 Bade R., Parkin M. Foundations of Microeconomics, 2nd edition, Addison Wesley Publishing Company, 2003

Literatūra (02-papildliteratūra):E. Mansfield. Microeconomics. 8 th.ed. Norton W.W.&Co 2002 U. Gods. Mikroekonomika. 2.d., Rīga, Turības mācību centrs, 2001., 134 un 222 lpp.

57

Literatūra (03-ieteicamā periodika):The Economist Cambridge Journal of Economics Business Week

58

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Makroekonomika Kursa kods Ekon1444Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare MakroekonomikaLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 18.01.2001Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursa autoriEkonomikas maģistra grāds, lektore Sandra Eglīte

PriekšzināšanasEkon1854, Mikroekonomika Kursa anotācija: Kursa mērķis - sniegt studentiem teorētiskās zināšanas par tautsaimniecības makroekonomiskām sakarībām starp ekonomikas sektoriem, tirgiem, balstoties uz vispārējām piedāvājuma - pieprasījuma attiecībām. Aplūkot galvenos makroekonomiskos modeļus ekonomikas līdzsvara sasniegšanai un to iespējamo interpretāciju praktiskā ekonomikā, realizējot jebkuru fiskālo - monetāro politiku un ekonomikas stabilizācijas procesus.

Kursu apraksts-plāns:1. Ievads makroekonomikā. Makroekonomikas priekšmets un pamatjēdzieni. Makroekonomikas subjekti un to mijiedarbība. 2. Makroekonomiskās politikas mērķi, instrumenti un ietekmējošie faktori. 3. Makroekonomikas modeļi un pamatidentitātes. 4. Makroekonomikas pamatrādītāji, to aprēķināšana un savstarpējā saistība. 5. Kopējie ienākumi un izdevumi, līdzsvars ekonomikā. 6. Patēriņa funkcija, tas vienādojums un grafiskais attēlojums. Privāto patēriņu ietekmējošie faktori. 7. Uzkrājumu funkcija, tas vienadojums un grafiskais attēlojums. "Taupības paradokss". 8. Multiplikatora būtība, tā ietekme uz lidzsvaru ekonomikā, mainoties atsevišķiem parametriem. 9. Nauda, procentu likmes un banku sistēma. 10. Naudas piedāvājuma sastāvdaļas un tā regulēšanas instrumenti. 11. Naudas pieprasījums, līdzsvars naudas tirgū. Kvantitatīvā un Keinsa naudas teorijas. 12. Preču un naudas tirgus mijiedarbība- IS-LM modelis. IS un LM līkņu konstrukcija un vienādojumi. 13. Monetārās un fiskālās politikas darbības pamatprincipi, ietekmējošie faktori un ekonomiskās sekas. 14. Apkopotais piedāvājums un pieprasījums, to grafiskā analīze. 15. Algas, cenas un nodarbinātība. Inflācijas un bezdarba dinamika. Filipa līkne. 16. Piedāvājuma šoks, tā grafiskais attēlojums un izvērtējums. 17. Starptautiskās makroekonomiskās saiknes un kapitāla mobilitāte. 18. Maksājumu bilances būtība, tās struktūras raksturojums un valsts ārējās tirdzniecības novērtējums. 19. Valūtas maiņas kursa noteikšana. Fiksēta un peldoša valūtas maiņas kursa priekšrocības un trūkumi. 20. Devalvācija un revalvācija, to ekonomiskās sekas. 21. Ekonomiskā augsme un to ietekmējošie faktori. Augsme un bezdarbs (Okuna likums). 22. Ilgtermiņa izaugsme un tautas attīstība. R.Solova modelis.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

59

1 kontroldarbs (vērtējams 20% no kopējās atzīmes) darbs semināros (vērtējams 10% no kopējās atzīmes) gala eksāmens (vērtējams 70% no kopējās atzīmes)

Literatūra (01-mācību literatūra):1.R.Dornbusch, S.Fischer Macroeconomics, McGraw. Inc.New York,London, 2002 2. A.Gods, Makroekonomika, Turība, Rīga, 2003 3. G.N.Mankiw, Macroeconomics, Worth Publishers, New York, 2002. 4. E.Kassalis, Makroekonomika, Rīga.,LU,2002 5. 6. O'Sullivan A., Sheffin S., Macroeconomics: Principles and Tools, 2002

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Senfelde M.,NikitinaV., V. Kullesa I. Makroekonomika, Rīga:Kamene, 2002. - 158 lpp. 2. V.Bikse Makroekonomikas pamati, Rīga., 2002

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Ziņojums pa latvijas tautsaimniecības attīstību. LR Ekonomikas ministrijas. 2. Latvijas Bankas izdevumi (Monetārais biļetens, monetārais apskats, Latvijas Bankas gada pārskats, laikraksts ''Averss un Reverss) un interneta mājas lapa www.bank.lv 3. The Economist 4. Dienas bizness, Kapitāls

60

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Statistika I Kursa kods Ekon2222Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare StatistikaLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 11Laboratorijas darbu skaits 5Kursa apstiprinājuma datums 29.04.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.ekon., profesore Zigrīda GošaInta Krūmiņa | asoc.prof.

PriekšzināšanasEkon1066, Mikroekonomika I Kursa anotācija: Kursa mērķis ir apgūt statistikas metožu lietošanu ekonomikas procesu un parādību analīzē, balstoties uz statistiskās novērošanas datiem, valsts statistikas un citiem statistikas kopsavilkuma rādītājiem. Kursa sekmīgai apguvei nepieciešama prasme izvēlēties statistikas datiem un uzdevumiem atbilstošas statistiskās metodes, to īstenošana uz datora un profesionālu secinājumu formulēšana (rakstiski un mutiski).Studiju kursu studenti apgūst: lekcijās semināros, praktiskajās nodarbībās un patstāvīgi. Individuāli pēc mācību grāmatām studenti pilnībā apgūst studiju programmas jautājumus, kā arī pabeidz praktisko darbu uzdevumus, kas nav pabeigti nodarbību laikā. Praktiskajos darbos datorklasē lieto programmas EXCEL un/vai SPSS.

Kursu apraksts-plāns:1.Statistikas priekšmets un metodes. Kas ir mūsdienu statistika? Kā attīstījās statistika? Statistikas zinātnes priekšmets, teorētiskie pamati, metodes un uzdevumi. 2.Statistiskā novērošana. Statistiskās novērošanas paņēmieni un veidi, organizatoriskie jautājumi. Galvenie statistisko datu avoti. Datoru lietošana statistikā, galvenie programmprodukti. 3.Statistiskā grupēšana. Statistiskās grupēšanas uzdevumi un metodoloģiskie jautājumi. Grupēšanas pazīmes izvēles principi, grupu un intervālu veidošana. 4.Statistisko datu attēlošana: tabulas un grafiskie attēli. 5.Absolūtie un relatīvie lielumi. Relatīvo lielumu aprēķināšanas metodes. Relatīvo lielumu absolūtās starpības. 6.Vidējie lielumi. Svērtie un nesvērtie vidējie. Aritmētiskais vidējais, harmoniskais vidējais, kvadrātiskais vidējais un ģeometriskais vidējais. 7.Statistiskie sadalījumi un to galvenie raksturotāji. Variācijas sadalījuma rindas grafiskie attēli. Sadalījuma centra rādītāji. Pazīmes variācijas rādītāji. Sadalījuma formas rādītāji. Dispersijas rādītāji. 8.Varbūtības jēdziens un vienkāršākās darbības ar varbūtībām. Varbūtību teorijas pamatjēdzieni un apzīmējumi. Notikumu skaita aprēķināšana. Varbūtības elementārās īpašības. Notikuma varbūtības aprēķināšana- nosacītā varbūtība, saliktu notikumu varbūtība, pretēju notikumu varbūtība, apvienojuma un šķēluma varbūtība. Beijesa teorēma. 9.Gadījumlielumi un to sadalījumi. Gadījumlielumu divi veidi. Diskrētu gadījumlielumu varbūtību sadalījumi. Diskrētu gadījumlielumu varbūtību sadalījumu vidējais un dispersija.

61

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Piedalīšanās semināros un patstāvīgā darba uzdevumi - 10%, divi kontroldarbi - 40%, divi kontroldarbi datorklasē - 10%, eksāmens(rakstisks) - 40%.

Literatūra (01-mācību literatūra):1.Goša Z. Statistika. Rīga: LU, 2003 2.Krastiņš O. Ekonometrija.Rīga: LRCSP, 2003 3.Krastiņš O.,Ciemiņa I. Statistika. Rīga: LRCSP, 2003 4.Goša Z. Uzdevumu krājums statistikā. Rīga: LU, 2004 5.Vasermanis E.,Šķiltere D. Varbūtību teorija un matemātiskā statistika. Rīga: LU, 2003 6. Moore D.S., The Basic Practice of Statistics, 3rd edition, W.H.Freeman & Company, 2003. 7. Newbold Paul. Statistics for Business and Economics. 2nd ed. Prentice-Hall International Editionsm, 2000

Literatūra (02-papildliteratūra):1.Jeļisejeva I.I., Juzbašev M.M. Obšaja teorija statistiki. Moskva. Finansi i statistika. 2004.- s.655.(krievu val.). 2.Jefimova M.R., Tančenko O.I., Hetrova E.V. Praktikum po obšei teoriji statistiki. Moskva. Finansi i statistika. 2002., s.335. (krievu val.). 3.James T.McClave, Terry Sincich. Statistics. Prentince-Hall, 2003,p.850. 4.Paul Newbold, William L. Carlson, Betty M. Thorne. Statistics for Business and Economics. Prentince Hall, 2003.,p.850. 5.Gerald Keller, Brian Warrack. Statistics for management and economics. Thomson-Brooks/Cole,2003.,p.832.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1.Journal of business and economic statistics. 2.Journal of the Royal Statistical Society. Ser.B. Statistical Methodology.

62

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Finanšu teorija Kursa kods Ekon2368Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.ekon., asociētais profesors Vilnis Ādamsons

PriekšzināšanasEkon1068, Mikroekonomika II Kursa anotācija: Kursa laikā jāapgūst finanšu attiecību specifika, pamatjēdzieni, finanšu sistēma, politika un valsts finanšu saimniecība. Tiek aplūkotas Latvijas finanšu institūcijas, valsts ieņēmumi - nodokļi un nodevas un to elementi. Tie dots vispārīgs LR nodokļu sistēmas skaidrojums, kā arī izanalizēta budžeta uzbūve un sistēma, kā arī ES valstu ietekme uz to.Semināros jāapgūst sociālās drošības sistēmas finanses, mantas un nemantiskās apdrošināšanas pamatus, budžeta institūciju finanses un valsts parādu saimniecību.

Kursu apraksts-plāns:1.Finanšu būtība un izcelsmes nosacījumi L4 2. Finanšu sistēma, finansu politika L4 3. Finanšu saimniecība L4 4. Sociālās drošības finanses S4 5. Sociālās drošības finanses S,P4 6. Valsts ieņēmumu būtība un klasifikācija L4 7. Mantas un nemantiskā apdrošināšana S4 8. Mantas un nemantiskās apdrošināšana S,P4 9. LR nodokļi un nodevas L4 10. LR nodokļi un nodevas L4 11. Ienākuma nodokļi, PVN, akcīzes S4 12. Ienākuma nodokļi, PVN, akcīzes S,P4 13. Budžetu būtība, sistēma, process L4 14. Budžeta iestāžu finansu saimniecība S4 15. LR budžeti - ieņēmumi, izdevumi, deficīts L4 16. Valsts aizņēmumi S,P4

Prasības kredītpunktu iegūšanai:1. Starppārbaude - 3 kontroldarbi - 30%no gala atzīmes. 2. Gala pārbaude - eksāmens 70%.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. G.Rešina. Latvijas republikas budžets: vakar, šodien, rīt. Rīga, Turība, 2003. 2. O.Kuzņecova. Finanses un kredīts. -R. Turība, 2001 3. I.Kodoliņa. Nodokļi Latvijā. Uzņēmējdarbības bibliotēka, Rīga, 2000. 4. L.Kavale. Nodokļu politika. Rīga, VAS, 2003. 5. A.Zvejnieks. Nodokļi un nodevas. Rīga,RTU, 2001.

63

6. A.Sīpola. Mūsdienu nodokļu teorija. Rīga, RTU, 2002

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Finanses un kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība, Zinātniskie raksti, Rīga, LU, 2001. 2. LR nodokļu sistēma (1;2;3 sēj.), Abonentizdevums, Lietišķās informācijas dienests, Rīga, 2002. 3. D.Daņēviča. Finansu pārskata revīzija. Rīga, Biznesa augstskola Turība, 2003. 4. A.Dūdele, T.Korsaka. Finansu vadības pamati. Rīga, Banku augstskola, 2001. 5. I.Kālis. Finansu vadība. Rīga, LU, 2002.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. "Valdības Vēstnesis" (laikraksts) periodisks izdevums. 2. LR FM biļetens, pusgada izdevums, Rīga, FM. 3. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, LR Ekonomikas ministrija, pusgada izdevums. 4. European Financial Management 5. Journal of Banking and Finance 6. Financial Times (www.ft.com)

64

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Monetārā un banku ekonomika Kursa kods EkonP804Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16

Kursa autoriDr.ekon., docente Ramona Rupeika-ApogaDr.h.ekon., profesors Elmārs Zelgalvis

PriekšzināšanasEkon1854, Mikroekonomika Kursa anotācija: Kursā aplūko naudas, kredīta un banku jēdzienus un funkcionēšanas likumsakarības. Studējot kursu var uzzināt, kas ir nauda, kādas funkcijas pilda mūsdienu tirgus ekonomikā, kā nauda radās un attīstījās; kā funkcionē tirgus un kāda vieta tajā ir kredītam un bankām, kāpēc vieni naudu aizdod, bet citi aizņemas, kas laiž naudu apgrozībā un cik tā var būt apgrozībā. Īpaša uzmanība kursā ir veltīta banku apskatam: kādas bankas veido banku sistēmu, kādus uzdevumus veic centrālā banka un komercbankas, kas un kā vada banku darbību. Kursa nobeigumā aplūko naudas, kredīta un banku ietekmi uz ekonomiku, naudas un kredīta politiku, tās īstenošanas mērķus un metodes.Rezultāts: noklausījies kursu students spēs orientēties naudas un kredīta un banku darbības teorētiskajos jautājumos, spēs risināt naudas apgrozības, kreditēšanas un banku vadības praktiskās problēmas, analizēt situācijas naudas apgrozības un kredīta laukā, izstrādāt priekšlikumus banku darba pilnveidošanai.

Kursu apraksts-plāns:1.Naudas būtības: empīriskā un konceptuālā pieeja L2, S2 2.Naudas funkcijas un to evolūcija. Naudas izcelšanās L2, S2 3.Kredīta būtība un nepieciešamība L2, S2 4.Kredīta formas un veidi L2, S2 5.Kredīta funkcijas L2, S2 6.Kredīta loma tautsaimniecībā. Kredīta teorijas L2,S2 7.Bankas kā finansu tirgus starpnieki L2, S2 8.Banku funkcijas. Banku sistēma L2, S2 9.Centrālā banka: statuss, kapitāls, uzdevumi, vadība L2, S2 10.Komercbankas: dibināšana, vadība, operācijas L2, S2 11.Naudas tirgus. Naudas piedāvājums un pieprasījums L2, S2 12.Naudas emisija: mehānisms, segums L2, S2 13.Naudas masa un tās rādītāji L2, S2 14.Latvijas Bankas lietotie naudas rādītāji un to analīze dinamikā L2, S2 15.Naudas politika, naudas masas regulēšana L2, S2 16.Naudas teorijas L2, S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:4 kontroldarbi 40%, eksāmens - 60%.

Literatūra (01-mācību literatūra):

65

1. Mitchell Innes. Credit and State Theories of Money, Edward Elgar Publishing, 2004. 3. The Political Ecoomy of Monetary Union, Edward Elgar Publishing,2001. 4. Arnond Boot, Anhan Thakor. Credit, Intermediotion and the Macroeconoy. Oxford University Press,2004. 5. Merwin Levis, Paul D.Mizen. Monetary Economics. Oxford University Press,2000. 6. Paul de Grauwe. Economic of Monetary Union. Oxford University Press,2003.

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Jens Forsbek, Lars Oxelhein. Money Market and Politics. Stockholm, 2003. 2. Charles Goothart. Central Banking, Monetary Theory and Practice. Vol.one UK, Edward Elgar Publishing, 2004. 3. Charles Goothart. Monetary History, Exchange Rate and Finance Market. UK, Edward Elgar Publishing, 2004. 4. Jurgen von Hagen. Monetary Strategies for Joining the EIRO. Bonn, 2004. 5. Alan Walters. Money Matlers. UK, 2004. 6. The State, the marke and the EIRO. US, 2003. 7. Controversis in Monetary Economics. Canada, 2003. 8. Monetary Stability and Economic Growth. US, 2002. 9. Sylvester Eiffinger, Jakob de Haan. European Monetary and Fiscal Policy. Oxford University Press, 2003.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1.Journal of banking and finance. 2.Journal of monetary economics. 3.Dengi i kredit. 4.Latvijas banka. Monetārais apskats 5.Latvijas Banka. Monetārais biļetens 6.Latvijas Banka. Averss un reverss

66

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Finanšu ekonometrijaKursa kods EkonP052Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare EkonometrijaLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16Laboratorijas darbu skaits 8Kursa apstiprinājuma datums 27.04.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.mat., profesore Ismena Revina

PriekšzināšanasEkon2031, Matemātika ekonomistiem Kursa anotācija: Kursa galvenais mērķis sniegt studentiem to ekonometrijas pamatjēdzienu un problēmu izpratni, kas plaši tiek izmantoti mūsdienu ekonomikas modelēšanā, it sevišķi finansēs. Studiju procesā studentiem jāiegūst tādas zināšanas, prakse un iemaņas, kas ļauj radoši izmantot modelēšanu finansēs un interpretēt ar modeļu palīdzību veikto aprēķinu rezultātus. Norādīto mērķu sasniegšanai nepieciešams:1) saprast ģenerālās kopas parametru vērtēšanas ideju 2) apgūt mazāko kvadrātu metodes (MKM) pielietojumu vienkāršā un daudzfaktoru regresijā 3) iepazīstināt studentus ar iegūto regresiju koeficientu ticamību un ekonomisko interpretāciju 4) iepazīstināt studentus ar MKM pielietošanas problēmām kā multikolinearitāte, heteroscedasticitāte un autokorelācija 5) iepazīstināt studentus ar dažādiem finansu modeļiem

Kursu apraksts-plāns:1 Matemātiskās statistikas pamatjēdzieni. Nenobīdīts, efektīvs un konverģējošs vērtējums. 2 Hipotēžu pārbaudes vispārīgie principi. Sadalījumi un to pielietojumi hipotēžu pārbaudēm. 3 Regresijas interpretācija. Mazāko kvadrātu metode ( MKM). MKM estimatori, to īpašības. 4 MKM pieņēmumi. Determinācijas koeficients. Korelācijas koeficients. 5 Normalitātes pieņēmums. MKM estimatoru īpašības normalitātes pieņēmuma gadījumā. 6 Regresijas koeficientu ticamības intervāli. Regresijas koeficientu nozīmīguma pārbaude. Prognozēšana. 7 Vienkāršās regresijas finansu modeļu piemēri. Portfeļa ienesīgums un tirgus indeksi. Daudzfaktoru regresija. 8 Parciālie regresijas koeficienti. MKM estimatori. Normalitātes pieņēmums. 9 Hipotēžu pārbaude daudzfaktoru regresijā. Marginālais ieguldījums. 10 Korektētais determinācijas koeficients. Ierobežotie mazākie kvadrāti. 11 Multikolinearitātes daba un sekas. Multikolinearitātes atklāšana. Tolerance. VIF. 12 Heteroscedasticitātes daba un sekas. Vispārinātie mazākie kvadrāti. 13 Heteroscedasticitātes atklāšana: Grafiskā metode. Spīrmana rangu korelācijas tests. Goldfelda - Kvandta tests. 14 Autokorelācijas būtība un sekas. Autokorelācijas atklāšana: Grafiskā metode. Skrējiena tests. 15 Autokorelācijas atklāšana: Durbina - Vatsona tests. Modeļa vērtēšana ar autokorelāciju. 16 Daudzfaktoru regresijas finansu modeļu piemēri.

67

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Individuālais mājas darbs (10%)2 kontroldarbi ( 20 %)Laboratorijas darbi ( 10%)Eksāmens ( 50%)Ārpusstudiju kursa materiālu apguve (10%)

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Revina I. Ekonometrija. EuroFaculty. 2002. 2. Gujarati D. Basic Econometrics, Irwin/McGraw Hill, 2002 3. Wang P. Financial Econometrics: Methods and Models,Routledge, 2002 4. Gourieroux Ch., Jasiak J. Financial econometrics: problems, models, and methods, Princeton University Press, Cambridge Univesrity Press, 2001 5. Kennedy P. A Guide to Econometrics, 5th edition, MIT Press, 2003

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Krastiņš O. Ekonometrija. 2003 2. Brooks Ch. Introductory econometrics for finance, 2002

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Journal of econometrics 2. Econometrica

68

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Statistika IIKursa kods Ekon3031Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare StatistikaLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 11Laboratorijas darbu skaits 5Kursa apstiprinājuma datums 29.04.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.ekon., profesore Zigrīda GošaDr.ekon., Inta CiemiņaDr.h.ekon., profesors Juris Krūmiņš

PriekšzināšanasEkon1310, Matemātika ekonomistiem I Kursa anotācija: Kursa mērķis: ir apgūt sarežģītākās statistikas metodes un to pielietošanu analītiskajā darbā, kā arī nepieciešamās priekšzināšanas studijām ekonometrijā. Kursa uzdevumi: 1) iegūt zināšanas par ekonomisko parādību un procesu analīzes sarežģītākām statistiskām metodēm, izmantojot statistikas datus; 2) jāveido praktiskās iemaņas statistisko metožu lietošanai, ekonomisko parādību un procesu analīzē, pilnveidojot statistikas rādītāju profesionālo interpretāciju; 3) apgūt kvalitātes kontroles statistiskās metodes un to praktisko pielietojumu. Praktiskajos darbos datorklasē lieto programmas EXCEL un vai SPSS.

Kursu apraksts-plāns:1. Izlases novērošana. Izlases veidi un novērošanas vienību atlases paņēmieni. Izlases kļūdas, izlases veida ietekme uz izlases kļūdu. Izlases aritmētiskā vidējā vērtēšana. 2. Statistiskās hipotēzes un to pārbaude. Statistisko hipotēžu pamatjēdzieni, veidi. Hipotēžu pārbaude, hipotēzes noraidīšanas apgabali. Nulles hipotēze par divu aritmētisko vidējo starpību. 3. Dispersiju analīze. Analītiskais grupējums un empīriskā regresija. Dispersiju veidi. Dispersijas analīzes būtība statistisko hipotēžu pārbaudē. Vienfaktora dispersiju analīze. 4. Vienkāršā lineārā regresija un korelācija. Koreltīvo sakarību izpētes statistiskās metodes, sakarību ciešuma pakāpes aprēķināšanas metodes, regresijas vienādojums. 5. Dinamikas rindas jēdziens. Dinamikas rindas līmeņu pārmaiņu rādītāji, vidējie lielumi, pamattendences jeb trenda atklāšana, sezonalitātes analīze un prognozēšana. 6. Indeksi. Agregātindeksi, teritoriālie indeksi, vidējie indeksi. Indeksu bāzes svaru izvēle un to nozīme. Vidējo lielumu indeksi. 7. Statistisko metožu lietošana kvalitātes vadīšanā un nodrošināšanā. Kvalitātes analīzes kontrolgrafiki un to uzbūves principi, procesa variācijas rādītāju kontrolgrafiki, notikumu skaita un relatīvo biežumu kontrolgrafiki.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

69

Piedalīšanās semināros un patstāvīgā darba uzdevumi - 10%; divi kontroldarbi - 30%, divi kontroldarbi datorklasē - 10%; eksāmens (rakstisks)-50%.

Literatūra (01-mācību literatūra):1.Goša Z. Statistika. Rīga: LU, 2003- 334lpp. 2.Krastiņš O. Ekonometrija.Rīga: LRCSP, 2003-207 lpp. 3.Krastiņš O.,Ciemiņa I. Statistika. Rīga: LRCSP, 2003 - 267 lpp. 4.Goša Z. Uzdevumu krājums statistikā. Rīga: LU, 2004 - 93 lpp. 5.Vasermanis E.,Šķiltere D. Varbūtību teorija un matemātiskā statistika. Rīga: LU, 2003 - 186 lpp. 6. McClave James T., P.George Benson. Statistics for Business and Economics. 8th edition, Macmillan, 2000

Literatūra (02-papildliteratūra):1.Jeļisejeva I.I., Juzbašev M.M. Obšaja teorija statistiki. Moskva. Finansi i statistika. 2004.- s.655.(krievu val.). 2.Jefimova M.R., Tančenko O.I., Hetrova E.V. Praktikum po obšei teoriji statistiki. Moskva. Finansi i statistika. 2002., s.335. (krievu val.). 3.James T.McClave, Terry Sincich. Statistics. Prentince-Hall, 2003,p.850. 4.Paul Newbold, William L. Carlson, Betty M. Thorne. Statistics for Business and Economics. Prentince Hall, 2003.,p.850. 5.Gerald Keller, Brian Warrack. Statistics for management and economics. Thomson-Brooks/Cole,2003.,p.832.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1.Journal of business and economic statistics. 2.Journal of the Royal Statistical Society. Ser.B. Statistical Methodology.

70

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Kvalitātes vadība Kursa kods EkonP062Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 17.05.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriSociālo zinātņu maģistrs ekonomikā, asistente Aina Joppe

PriekšzināšanasEkon1444, Makroekonomika Ekon1854, Mikroekonomika Kursa anotācija: Kursa mērķis - sniegt zināšanas par kvalitātes vadīšanas sistēmas ieviešanu dažādās saimnieciskajās institūcijās.Studiju kursa uzdevumi:1. noskaidrot procesa pieeju kvalitātes pārvaldības sistēmas izstrādei, ieviešanai un efektivitātes uzlabošanai,2. apgūt prasmi kvalitātes vadīšanas sistēmas izveidošanā, īstenošanā un uzlabošanā.

Kursu apraksts-plāns:1. Kvalitātes vadības sistēmas nepieciešamība un būtība L2, P12. Procesa pieeja kvalitātes vadības sistēmā L2, P23. Saistība ar ISO 9004 L2, S24. Pārvaldības saistības L2, P25. Kvalitātes politika L1, P16. Resursu pārvaldība L2, S27. Produktu īstenošanas plānošana L2, P28. Ar klientu saistīti procesi produkta īstenošanā L2, P29. Projektēšana un izstrāde, sagāde L2, P210. Ražošanas un pakalpojumu nodrošināšana L2, P211. Monitorings un mērīšana L1, P112. Neatbilstoša produkta vadība L2, P213. Datu analīzes nepieciešamība L2, P114. Pārvaldības atbildība orientācijā uz klientu L2, P215. Pārvaldības atbildība, pilnvaras un komunikācijas L2, P216. Pārvaldības pārskaite L2, S2, P217. Kvalitātes vadīšanas sistēmas izveidošana L1, P118. Kvalitātes vadīšanas sistēmas pilnveidošana L1, S1

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Sekmīgi uzrakstīt 4 kontroldarbus - 20%, sekmīgi izpildīt 6 praktiskos darbus - 30%, aktīvi piedalīties 4 semināros - 20%, sekmīgi nokārtot eksāmenu - 30%.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Pfeifer T. Qualitats Management. -Wien: Verlag Munchen, 1996.2. Roy Tricker. ISO 9001:2000 For Small Business. -Butterworth Meisemann, 2001.3. Customer Satisfaction Measurement for ISO 9000.2000. -Butterworth Meinsemanns, 2002.4. Terry Ehresman. Small Business Success Through TQM-ASQ Quality Press, Milwauke, 2000.5. Total Quality Handbook.-Columbus, 2001.

Literatūra (02-papildliteratūra):1. John S. Total Quality Management. -Oakland Butterworth: Meinsemann, 1993.2. Joel E.Ross. Total Quality Management.-New York, 1999.3. Kvalitātes vadības sistēma, ZBC Latvija, Rīga 2002.4. ISO 9001: 2000 prasību skaidrojums.

71

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Žurnāls "Kvalitāte". 2. Management Today 3. International Journal of Economics of Business

72

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Publiskās finanses Kursa kods EkonP123Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16

Kursa autoriSociālo zinātņu maģistrs ekonomikā, asistente Aina JoppeDr.ekon., profesore Lūcija Kavale

PriekšzināšanasEkon2368, Finanšu teorija Kursa anotācija: Kursa mērķis: iepazīties ar publisko finanšu būtību un organizāciju, kā arī ar to pamata kategorijām: valsts budžetu, nodokļiem, valsts izdevumu finansēšanas principiem. Īpaša uzmanība veltīta finanšu kategoriju praktiskai pielietošanai, budžeta plānošanai un izpildes analīzei. Kursā apskatīts arī pašvaldību finanšu mehānisms un tā pilnveidošanas iespējas. Jautājumi skatīti pasaules publisko finanšu teorijas un prakses kontekstā.

Kursu apraksts-plāns:1.Publisko finanšu jēdziens, saturs, sistēma L2 2.Budžeta būtība un sistēma. Budžetu veidi L2, S2 3.Budžeta process. Budžeta sabalansēšana L2, P4 4.Budžeta ieņēmumu un izdevumu raksturojums L2, S4 5.Nodokļi - budžeta ieņēmumu avots L2, S4 6.Valsts izdevumu struktūra L2, P2 7.Izglītības finanses L2, P2 8.Veselības aprūpes finanses L2, P2 9.Sociālās drošības finanses L2, P4 10.Valsts pārvaldes un aizsardzības finanses L2, S2 11.Valsts investīcijas. Ārvalstu finanšu palīdzība L2, P4 12.Valsts budžeta līdzekļu izlietošanas kontrole L2, S4 13.Pašvaldību finanses. Finanšu izlīdzināšana un stabilizācija L2, P4

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Uzrakstīt 3 kontroldarbus -30%. Nokārtot eksāmenu 70%.

Literatūra (01-mācību literatūra):1.Harvey S.Rosen.Public Finance, New York, 2002. 2. Managing Public Expenditure. Richard Allen, Daniel Tommasi, OECD, 2003. 3. Budžeta reformas. Valsts budžeta veidošanas attīstības tendences Latvijā un pasaulē. Valsts kanceleja, 2003. 4. Kavale L. Nodokļu politika, Rīga, 2003. 5. Ulbrich H. Public Finance in Theory and Practice, South-Western College Pblishing, 2002

73

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Z.Rags. Pašvaldību tiesības, Rīga, 2002. 2. O.Kutuzova. Finanses un kredīts, Turība, Rīga, 2003. 3. G.Libermanis. Starptautiskie ekonomiskie sakari, Rīga, 2004. 4. G.Rešina. Latvijas republikas budžets: vakar, šodien, rīt, Rīga, 2003

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Latvijas Vēstnesis 2. Kapitāls 3. The Economist 4. Financial Times 5. The World economy

74

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Globālās finanses Kursa kods EkonP064Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 17.05.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.ekon., profesore Inese Vaidere

PriekšzināšanasEkon1444, Makroekonomika Kursa anotācija: "Globālās finanses " padziļina makroekonomikas studijās iegūtās priekšzināšanas starptautiskās ekonomikas un finansu sfērās. Kursā tiek analizēta globālo (starptautisko) finansu sistēma, tās vēsturiskā attīstība. Īpaša uzmanība tiek pievērsta maksājumu bilances analīzei, valūtas kursu koncepcijām, tos ietekmējošiem faktoriem. Tiek iztirzāta valūtas politika, valūtas tirgi un valūtas operācijas. Kursā analizē Eiropas valūtas sistēmu un savienību, eiro izveidi, kā arī starptautisko finansu institūciju darbību.

Kursu apraksts-plāns:1.Globālo (starptautisko) finansu sistēma L12. 2.Starptautisko finansu sistēmas modeļi un attīstība L1, S13. 3.Maksājumu bilance L2, S14. 4.Valūtas kursu koncepcijas. Faktori, kas ietekmē valūtas kursus L2, S15. 5.Starpeksāmens S16. 6.Valūtas politika. Valūtas ierobežojumi L2, S17. 7.Oficiālā starptautiskā likviditāte L1, S18. 8.Valūtas tirgi un valūtas operācijas. Valūtas arbitrāža un spekulācijas L4, S19. 9.Eiropas Valūtas sistēma. Eiropas Valūtas savienības izveide. Eiro. L2, S20. 10.Starptautiskās un reģionālās finansu institūcijas L2, S21.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Dalība lekcijās, semināros - 10%, ieskaitīti kontroldarbi - 30%, nokārtots starpeksāmens - 25%. Izstrādāts un publiskots patstāvīgais darbs - referāts - 10%, sekmīgi nokārtots eksāmens - 25%.

Literatūra (01-mācību literatūra):1.Eichengreen B.J. Globalizing Capital: a History of the International Monetary System-Princeton Univ. Press, 1996. 2.Krugman P., Maurice O. International Economics: Theory and Policy. - Obstfeld, NY: Harper Collins College Publishers, 2002. 3.Luca C. Trading in the Global currency markets. -New York, New York Institute of Finance, 2000. 4.Pilbeam K. International Finance. -Houndmills: Mc.Millan, 1992. 5.Rupeika - Apoga R. Valūtas tirgus un valūtas darījumi. - Rīga, Datoru centrs, 2003. 6.Vaidere I. Banku sistēmas attīstība Latvijā 1988 - 1997., Rīga, 1999.

75

Literatūra (02-papildliteratūra):1.Madura J. International Financial Management. -South-Wesley, 2003. 2.Micks A. Managing currency risk using foreign Exchange options. -CRC press, 2000. 3.Moisejev S. Meždunarodnije vaļutno-kreditnije otnošenija. - Moskva, Delo i servis, 2003.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1.Latvijas Banka. Gada pārskati. 2.LR Ekonomikas ministrijas ziņojumi. 3.LR Finansu ministrijas biļeteni. 4.Global Finance Journal 5.The Economist

76

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Vides ekonomika Kursa kods VadZP003Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare VadībzinātneZinātnes apakšnozare Uzņēmējdarbības vadībaLekciju skaits 8Semināru un praktisko darbu skaits 8Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autorilektors Jānis Malzubris

PriekšzināšanasEkon1444, Makroekonomika Ekon1854, Mikroekonomika Kursa anotācija: Kursa mērķis ir izveidot sapratni par ekonomikas un vides mijiedarbību, tās regulēšanas metodēm un ietekmes uz vidi novērtēšanu. Kursa gaitā tiek veidota izpratne par dabas resursu lomu ekonomiskajā attīstībā. Kursa ietvaros tiek izvērtētas ekonomiskās regulēšanas metodes un studenti apgūst ietekmes uz vidi un vides ekonomiskās vērtēšanas metodes.

Kursu apraksts-plāns:1. Vides funkcijas kā pamats ekonomiskai attīstībai. 1.1. Vide kā resursu avots un atkritumu izvietošanas telpa. 1.2. Ekonomiskā izpausme un tās ietekme uz vidi. 2. Ietekmes uz vidi regulēšanas līdzekļi. 2.1. Administratīvie regulēšanas līdzekļi. 2.2. Ekonomiskie regulēšanas līdzekļi, licenču tirgus. 3. Dabas resursu klasifikācija. 3.1. Atjaunojamie resursi. 3.2. Neatjaunojamie resursi. 4. Hotelinga likums. 5. Rūpniecības ekoloģija un tās modelis. 5.1. Enerģijas un materiālu plūsmas ekonomika. 5.2. Ļeontjeva modelis. 5.3. Eksistences cikla analīze. 6. Vides kopējā ekonomiskā vērtība. 7. Konstruētā tirgus metodes. 8. Ilgstspējīga attīstība, vides rādītāju sistēma. 9. Videi draudzīga uzņēmējdarbība.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Kursā paredzēti kontroldarbi un semināra darbs, kas veido 50% no vērtējuma. Kursa nobeigumā ir tests - 50%.

Literatūra (01-mācību literatūra):

77

1. Tom Tietenberg. Envinormental and Natural Resource Economics.sixth.edition.-Pearson Addison Wesley, 2002. 2. Nick Hanley, Jason F.Shogren, Ben White, Introduction to Environmental Economics. Oxford University Press, 2001. 3. Barry C. Field, Environmental Economics. Mc Graw-Hill/Irwin, 3rd edition, 2001. 4. Ilgtspējīgs Baltijas Reģions. Baltijas Universitātes Programmas materiāli, 1-10 burtnīcas varam, Rīga 2001. 5. Bjorn Lomborg. The Skeptical Environmentalist Measuring the Real State of the World.- Cambridge University Press. 2002. 6. Rīss V., M.Vakerndžeils. Mūsu ekoloģiskais pēdas nospiedums. - Rīga, Norden AB, 2002.

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Hussen Ahmed M. Principles of Environmental Economics, Economics, Ecology and Public Policy. Routledge, NY, 2000.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Environment and Natural Resource Economics.

78

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Finanšu grāmatvedība Kursa kods Ekon2109Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare Ekonomika

Zinātnes apakšnozare Grāmatvedības un uzskaites teorija

Lekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 13.03.2000Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursa autoriDr.ekon., docente Svetlana Saksonova

PriekšzināšanasEkon1854, Mikroekonomika Kursa anotācija: Kursa mērķis: nodrošināt studentus, kā nākotnes finansu menedžerus, ar zināšanām finanšu grāmatvedības jomā saskaņā ar starptautiskiem grāmatvedības standartiem: no grāmatvedības organizēšanas jautājumiem līdz uzņēmuma gada pārskata sastādīšanai.Kursa uzdevumi: iepazīstināt studentus ar finanšu grāmatvedības principiem, metodēm, iekārtojumu un organizāciju. Iemācīt grāmatot saimnieciskās darbības operācijas, uz veikto grāmatojumu pamata sastādīt galvenos uzņēmuma gada pārskata dokumentus - bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu.

Kursu apraksts-plāns:1. Ievads.L2 2. Grāmatvedības dokumentācija un galvenie jēdzieni.L2 3. Uzņēmuma gada pārskats L2, S2 4. Grāmatvedības pamatprincipi L2 5. Operācijas ar bilances kontiem, to iegrāmatošana L2, P2 6. Ieņēmumu un izdevumu iegrāmatošana L2, P2 7. Uzkrāto maksājumu iegrāmatošana P2 8. Pievienotās vērtības nodokļa uzskaite L2, P2 9. Praktiska nodarbība P2 10. Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaite L4, P6 11. Apgrozāmo līdzekļu uzskaite 12. Pašu kapitāla un uzkrājumu uzskaite L2, P2 13. Kreditoru uzskaite L2, P4

Prasības kredītpunktu iegūšanai:2 kontroldarbi - 20% eksāmens - 80%,

Literatūra (01-mācību literatūra):1. LR likums "Par grāmatvedību". 2. LR likums "Par uzņēmumu gada pārskatiem", citi likumdošanas un normatīvie akti. 3. Starptautiskie grāmatvedības standarti, International Accounting Standats Commitee, 1997.

79

4. J.Benze. Finansu grāmatvedība. Rīga, "Grāmatvedis", 1998. 5. M.Grebenko. Grāmatvedība 1. un 2.daļa, Rīga, 2000. 6. M.Januška. Grāmatvedības uzskaite praktiskajās situācijās. Rīga, Merkūrijs Lat SIA, 2001. 7. Grāmatvedība un Revīzija, LZRA Izglītības centrs, 2001. 8. R.Grigorjeva, A.Jesemčika, I.Leibus, A.Svarinska. Grāmatvedības pamati. Rīga, Izglītības soļi, 2001.

9. J.Zaiceva. Palīglīdzeklis uzņēmuma gada pārskata sastādīšanai. Rīga, 2001. 10. Konsolidēto datu pārskatu sastādīšanas rokasgrāmata. Rīga, Finansu ministrija, 2000. 11. Stickney C.P., Weil R., Financial Accounting: An Introduction to Concepts, Methods and Uses, South-Western College Publishing, 2002

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Ekonomikas un finanšu vārdnīca. Norden AB, 2003. 2. Hingley Wilfred. Financial management. Oxford, 2000. 3. J.Benjamin, S.D.Grossman, R.H.Strawser, Intermediate accounting. Allen and Becon, 2002. 4. B.Nidlz, H.Andersen, D.Kolduell. Principi buhgalterskovo učeta. M., Finansi i statistika, 2001. 5.R.Entoni, D.Ris. Učet situacii i primeri. Moskva, Finansu i statistika, 2003.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):Latvijas Ekonomists Grāmatvedis Kapitāls Bilance Latvijas Vēstnesis Grāmatvedība un ekonomika Financial Times

80

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Cenas un cenu veidošanās Kursa kods Ekon3379Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 11Semināru un praktisko darbu skaits 5

Kursa autoriDr.ekon., asociētais profesors Vilnis Ādamsons

PriekšzināšanasEkon1068, Mikroekonomika II Kursa anotācija: Kursā paredzēts aplūkot cenas būtību, sastāvu, struktūru un darbības principus; izskatīt cenas izpausmes formas tirgos; noskaidrot cenu politikas mērķus un uzdevumus; apgūt cenu un vērtības noteikšanas galvenās metodes; novērtēt cenu indeksu vajadzību statistiskajos un tautsaimnieciskajos vērtējumos. Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar cenas kategoriju, tās uzbūvi, saturu un izmantošanu uzņēmējdarbībā, valsts politikā un statistikā.

Kursu apraksts-plāns:1. Cenas raksturojums un tās ekonomiskā būtība L2 2. Cenas uzbūve, struktūra un tās veidu klasifikācija S2 3. Cenas un tirgi L2 4. Uzņēmēju cenu stratēģija, politika un taktikas L2 5. Cenu prognozēšana pēc pieprasījuma elastības metodes L4 6. Cenu prognozēšana pēc pieprasījuma elastības metodes S4 7. Cenas un izmaksas, izmaksu grupēšana un kalkulēšana L2 8. Peļņas plānošana, nodokļu iekļaušana cenā L4 9. Cenas kalkulācijas metode un tās varianti L2 10. Cenas bezzaudējuma metode S4 11. Cenu atlaides L2 12. Valsts cenu politika un mērķi L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:1. 2 kontroldarbi - 20%. 2. Eksāmens - 80%.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Libermanis G. Tirgus, cenas, konkurence, Rīga, 2000. 2. J.Beļčikovs, V.Praude. Mārketings, Rīga, 2003. 3. V.Jesipova, Cenas, Rīga, 2002. 4. Kreps D. Microeconomics for Managers, W&W Norton Company, 2003. 5. Nagle T., Holoder R. The Strategy and Tactics of Pricing, 2002. 6. S.Fišers. Ekonomika, 2002.

81

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Incoterm noteikumi 2000. Rīga, 2001 2. Tarasevič V.M. Cenovaja politika predprijatija. SPd, 2002.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):LR MK noteikumi Nr.362 "Grozījumi par preču un pakalpojumu cenu un tarifu veidošanu", 21.11.1995.

Latvijas ekonomists The Economist Business Week Business Strategu Review

82

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Projektu vadībaKursa kods EkonP051Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 17.05.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriSociālo zinātņu bakalaurs ekonomikā, Edgars Peičs

PriekšzināšanasEkon2368, Finanšu teorija EkonP804, Monetārā un banku ekonomika Kursa anotācija: Kursa mērķis ir sniegt praktiskas zināšanas studentiem visu deviņu projektu vadības sfēru zināšanu apgabalos - projektu izstrādes/integrācijas, ietvara, laika, izmaksu, kvalitātes, personāla, komunikāciju, risku un sagādes pārvaldē. Kursā tiek apskatītas dažādas plānošanas pieejas un tehnikas, kas palīdz aktualizēt projekta problēmu, noteikt mērķus, prioritātes, kā arī plānot projekta gaitu. Īpaša nozīme ir pievērsta projekta uzraudzībai un novērtēšanai. Kursa pamatā ir projekta budžeta prognozēšana, veidošana, finansu avotu pieejamības noteikšana, naudas plūsmas kontrole, resursu savlaicīga plānošana, izlietošana, finanšu risku minimizēšanas principi un projekta komandas vadīšana.

Kursu apraksts-plāns:1. Ievads projekta vadībā, L1, S1;2. Projekta ienesīguma novērtēšana, metodes un principi, L1, S1;3. Projekta vadības konteksts un procesi; finanšu pārvaldība, L1, S1;4. Projekta integrācijas pārvalde, L1, S1;5. Projekta ietvara pārvalde, L1, S1;6. Projekta laika pārvalde, L1, S1;7. Projekta izmaksu pārvalde, optimizēšana un prognozēšana, L1, S1;8. Projekta kvalitātes novērtēšanas principi, L1, S1; 9. Projekta personāla sastāvs, riski un pārvalde, L1, S1;10. Projekta komunikācijas, to kvalitāte, kontrole un pārvalde, L1, S1;11. Projekta riska vadības mērķi un uzdevumi, L1, S1;12. Projekta sagādes posms un tā vadīšana, L1, S1;13. Projekta iesākšanas stadija, L1, S1;14. Projekta plānošana, rezultāts un kontrole, L1, S1;15. Projekta izpilde, riski un minimizēšanas metodes, L1, S1;16. Projekta kontrole un nobeigšana, L1, S1;

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Jānokārto 2 kontroldarbi - 20%, 2 mājas darbi - 20%, jāsagatavo un jāaizstāv referāts - 10%, jānokārto ieskaite - 50%.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Litke Hanss D. Projektu vadība / Hanss D. Litke, Ilonka Kunova. - Rīga : BALTA eko, 20032. Kathy Schwalbe "Project Management, Second Edition." - Course Technology. Thomson Learning, 2002.3. Lūiss Džeimss P. Projektu vadīšanas pamati - Rīga : Puse plus, 20014. Urdze T., Panākumu atslēgas, Rīga, 20015. Urdze T., Māksla plānot, Rīga, 2000

83

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Sharpe W., Alexander G., Bailey J. Investments. Prentice Hall: 20002. Deidulis L., Komunikāciju prasmes, Riga, 20013. The Fund-raising plan // Vote yes for libraries: A guide to winning ballot measure campaigns for library funding / Anne M. Turner. - Jefferson : McFarland, 2000

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Management Today 2. Business Strategy Review 3. The Economist

84

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Nodokļi Kursa kods EkonP811Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16

Kursa autoriSociālo zinātņu maģistrs ekonomikā, lektore Līga LeitāneDr.ekon., profesore Lūcija Kavale

PriekšzināšanasEkon1110, Makroekonomika Ekon2360, Finansu pamatiKursa anotācija: Kursa mērķis: dot izpratni par nodokļu un muitas politikas veidošanas pamatprincipiem un to ietekmējošiem faktoriem. Iepazīties ar pasaules nodokļu politikas koncepcijām, iemācīties tās kritiski vērtēt. Analizēt ES nodokļu politiku saistot to ar globalizācijas procesu pasaulē. Iemācīties veidot nodokļu politiku konkrētos ekonomiskos apstākļos. Izpētīt Latvijas nodokļu ņemšanas praksi, apgūt nodokļu aprēķināšanu, ieskaitīšanu budžetā un kontroli.

Kursu apraksts-plāns:1. Nodokļu būtība un nepieciešamība L4, S2 2. Nodokļu poltikas mērķi, uzdevumi un ietekmējošie faktori L8, S4 3. Nodokļu dubultās aplikšanas būtība un problēmas L2, S2 4. Muitas tarifi un muitas politika. Pasaules Tirdzniecības organizācijas loma muitas tarifu praksē L4, S2 5. ES nodokļu politika, tās ietekme uz Latvijas nodokļu sistēmu L4, S2, P2 6. Latvijas nodokļu sistēmas analīze L4, P18 7. Globalizācijas ietekme uz nacionālajām nodokļu sistēmām L2, S2, P2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Piedalīties lekcijas un prakstiskajās nodarbībās - 10%. Uzrakstīt referātu par kādas valsts nodokļu politiku - 30%. Nokārtot eksāmenu - 60%.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. L.Kavale. Nodokļu politika, Rīga, 2003. 2. Sīpola. Mūsdienu nodokļu teorija, Rīga, 2002. 3. O.Lukašina. Nodokļi Latvijā. Analīze un praktiskie ieteikumi, Rīga, 2003. 4. I.Kodoliņa. Nodokļi Latvijā, '2004, Turība, Rīga, 2004. 5. A.Zvejnieks. Nodokļi un nodevas, Rīga, 2001. 6. D.Hyman. Public Finance: A Contemporary Application of Theory to Policy, Harcourt Brace College Publishers, 2000.

Literatūra (02-papildliteratūra):1. H.S.Rosen. Public Finance, Irwin?McGraw Hill, 2002.

85

2. A.Orehova. Nodokļu sistēmas izmantošanas iespējas uzņēmējdarbības veicināšanai Latvijā, Rīga 2001.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Latvijas Vēstnesis. 2. Nodokļi. 3. Bilance. 4. Grāmatvedība un revīzija. 5. Latvijas Ekonomists. 6. Global Finance Journal. 7. The World Economy.

86

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Investīcijas Kursa kods Ekon3351Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16

Kursa autoriEkonomikas maģistra grāds, lektore Vineta ŠņepsteDr.ekon., Valda BalevičaSergejs Babuškins

PriekšzināšanasEkon1054, Mikroekonomika Kursa anotācija: Mācību kursā tiek apskatīti uzkrājumu veidošanas mērķi un kapitāla sagādāšana, investīciju peļņas un riska teorija un aprēķināšanas metodes. Kursā tiek noskaidrotas alternatīvo investīciju iespējas un novērtēšana.Visattīstītākie investīciju instrumenti ir ASV, tāpēc arī kursā tiek apskatīta ASV pieredze.Kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par alternatīvo investīciju instrumentu pārvaldīšanas iespējām optimālās peļņas gūšanai.

Kursu apraksts-plāns:1. Investīciju būtība un veidi. L2 2. Investīciju peļņas un riska aprēķināšana. L2 3. Investīciju peļņu ietekmējošie faktori. L2 4. Inflācijas ietekme uz investīcijām. L2 5. Investīciju riski un riska prēmijas. L2 6. Investīciju portfeļa teorija. L2 7. kapitāla aktīvu vērtības teorija. L2 8. Investīciju mērķi. Tiešās un netiešās investīcijas. L2 9. Valsts un privātās investīcijas. Ārvalstu investīcijas. L2 10. Alternatīvās investīcijas. S8 11. Investīcijas ar fiksētu ienākumu. L2 12. Valsts vērtspapīri. L2 13. Obligācijas. L2 14. Priekšrocību akcijas. L2 15. Banku ķīlzīmes. L2 16. Investīcijas bez fiksēta ienākuma. Investīcijas uzņēmējdarbībā. Investīcijas ar ierobežotu likviditāti. L2 17. Investīciju fondi. S8 18. Investīcijas nekustamajā īpašumā. L1 19. Investīcijas dzīvokļu īpašumā. L1 20. Kapitāla sagāde investīcijām. S8

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Kontroldarbs - 15%,darbs semināros- 10%,praktiskais darbs- 30% eksāmens - 45%.

Literatūra (01-mācību literatūra):

87

1. Ieguldītāju aizsardzības likums. 2. Finanšu instrumentu tirgus likums. 3. Sharpe, William. Investments.Prentice Hall International,2002. 4. Gitman, Lawrence. Fundamentals of Investing.Addison Wesley,2002. 5. Bodi Z., Kein A., Markus A. Principi investicij. Moskva., 2002.

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Blank I. Investīcju menedžments. Moskva, 2000. 2. Savčuks V. Īnvestīciju projektu izstrādāšana.Moskva,2002. 3. Birman G. Investīciju projektu analīze. Moskva, 2003.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Dienas Bizness 2. Kapitāls 3. Latvijas Vēstnesis 4. http://www.ft.com. (Financial Times). 5. Global Finance Journal 6. Journal of Banking and Finance

88

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums Kursa darbs I (Monetārā un banku ekonomika)

Kursa kods Ekon1005Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsKursa apstiprinājuma datums 13.03.2000Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursa autoriDr.h.ekon., profesors Elmārs ZelgalvisDr.ekon., docente Ramona Rupeika-Apoga

PriekšzināšanasEkonP804, Monetārā un banku ekonomika Kursa anotācija: Kursa darbs paredzēts, lai studenti nostiprinātu mācību gaitā iegūtās teorētiskās zināšanas; iegūtu prasmi izmantot teorētiskās zināšanas analizējot konkrētās par;ādības, situācijas. Rezultātā studenti spēs orientēties naudas un kredīta un banku darbības teorētiskajos jautājumos, spēs risināt naudas apgrozības, kreditēšanas un banku vadības praktiskās problēmas.

Kursu apraksts-plāns:Atbilstoši izvēlētam tematam, students izstrādā darba plānu, ko saskaņo ar darba vadītāju. Kursa darba izstrādes gaitu un darba uzbūvi veido atbilstoši Finansu institūtā apstiprinātiem norādījumiem kursa darbu izstrādei un aizstāvēšanai.

Literatūra (02-papildliteratūra):Mischkin. The economics of Money, Banking and Financial Markets, Addison Wesley Publishing, 2003

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Latvijas Banka. Monetārais apskats. 2. Latvijas Bankas Monetārais biļetens. 3. Latvijas Banka. Averss un Reverss. 4. Dienas Bizness. 5. Financial Times 6. Journal of Monetary Economics

89

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums Sociālā apdrošināšana un sociālā palīdzība

Kursa kods EkonP560Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Sociālā ekonomikaLekciju skaits 12Semināru un praktisko darbu skaits 4

Kursa autoriDr.ekon., asociētais profesors Vilnis Ādamsons

PriekšzināšanasEkonP438, Valsts un pašvaldību finanses II Kursa anotācija: Kurss ļauj studentiem padziļināt zināšanas sociālo jautājumu risināšanā un finansu līdzekļu izlietošanā. Tiek apgūtas sociālās sistēmas dažādās valstīs, sociālie maksājumi tajos. Detalizēti tiek izskatīti sociālo izdevumu veidi- pensijas, pabalsti, kompensācijas izmaksas un pārvaldes izdevumi. Tiek izpēta Latvijas sociālā likumdošana, reformas gaita un paredzamie rezultāti.

Kursu apraksts-plāns:1. Sociālās drošības sistēmas būtība L4 2. Sociālās drošības sistēmas būtība L4 3. Sociālā reforma Latvijā L4 4. Sociālā reforma Latvijā L4 5. Valsts sociālās apdrošināšanas pārvalde, sociālie maksājumi, budžeti L4, S2 6. Valsts sociālās apdrošināšanas pārvalde, sociālie maksājumi, budžeti L4, S2 7. Sociālās palīdzības sistēma, pārvalde, izmaksas L2, P2 8. Valsts pensijas L2 9. Valsts pensijas S2 10. Sociālās apdrošināšanas pabalsti L2 11. Sociālās palīdzības pabalsti L2 12. Kontroldarbs 13. Privātie pensiju fondi Latvijā L4 14. gala pārbaudījums

Prasības kredītpunktu iegūšanai:1. Minireferāts (3-5 lpp.), 2 kontroldarbi 25%. 2. Gala pārbaudījums eksāmena veidā - 75%.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Sociālais ziņojums, Labklājības Ministrija, Rīga, 2002. 2. J.Punculs. Privātie pensiju fondi, Rīga, Turība, 1999. 3. Velde L. Pensiju reforma: izplatītākie modeļi pasaulē // Labrīt, Rīga - 1995.6.02. 4. Zvejnieks A. Nodokļi un nodevas, Rīga, 2001. 5. Rešina G. Latvijas Republikas budžets: vakar, šodien, rīt, Rīga, 2003.

90

6. DiNitto D. Socail Welfare: Politics and Public Policy, 5th edition, Allyn&Bacon, 2000. 7. Hillman A. Public Finance and Public Policy, Cambridge University Press, 2003 8. Likums "Par Latvijas valsts budžetu 2003.gadam." 9. http://www.lm.gov.lv 10. http://www.csb.lv 11. http://www.VSAA.lv

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Darba un sociālā likumdošana. - Abonentizdevums 2 sējumos,- R: Biznesa Augstskola "Turība", 2003. 2. Pārskats par Latvijas sociālās drošības sistēmu. R,- Labklājības Ministrija, 2003. 3. Pensiju un nodokļu jaunumi. Ž."Mans īpašums", 2002, Nr.1.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Šmitiņa I. Sociālā apdrošināšana: ceļā uz uzticību, Diena, 1998.28.02. 2. Ministru kabineta noteikumi Nr.464 no 15.02.98.; Nr.462 no 15.12.98.; Nr.436 no 23.12.97., Nr.63 no 04.02.97.; Nr.151 no 23.04.96. 3. Noteikumi par Rīgas pašvaldības sociālajiem pabalstiem Nr.45, RD. 06.03.2001. 4. Strahovoje delo

91

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums Finanšu un banku darbības rādītāji

Kursa kods Ekon4878Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 10Semināru un praktisko darbu skaits 6Kursa apstiprinājuma datums 13.03.2000Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursa autoriSociālo zinātņu bakalaurs ekonomikā, Edgars PeičsDr.ekon., asociētais profesors Leonārs Svarinskis

PriekšzināšanasEkon1273, Statistika ekonomistiem I Ekon3805, Monetārā un banku ekonomika Kursa anotācija: Kursa mērķis ir iegūt zināšanas par tautsaimniecības finansu rādītājiem, kā arī komercbanku darbības rādītājiem, analizējot Latvijas Bankas izstrādātos normatīvos dokumentus, kuru regulē atskaišu sastādīšanas un iesniegšanas kārtību komercbankās. Kursā tiek aplūkoti svarīgākie tautsaimniecības finansu jomas rādītāji - iekšzemes kopprodukts un valsts budžets, naudas apgrozība, kredīts un vērtspapīru tirgus, ārējā tirdzniecība un maksājumu bilance. Tie parādīta datu sākotnējā iegūšana un apstrāde, kā arī veikta to analīze. Detalizēti tiek izvērtēti komercbanku gada pārskati un mēneša bilances. Atsevišķas tēmas veltītas banku pašu kapitāla un rezervju, piesaistīto līdzekļu un izsniegto kredītu, valūtas un vērtspapīru operāciju analīzei.

Kursu apraksts-plāns:1.Finansu statistika kā ekonomiskās statistikas sastāvdaļa L2 2.Iekšzemes kopprodukta statistika L1, S1 3.Valsts budžeta statistika L1, S1 4.Naudas apgrozības un kredīta statistika L1, S1 5.Vērtspapīru tirgus statistika L2 6.Vērtspapīru tirgus statistika S2 7.Ārējās tirdzniecības statistika L1, S1 8.Maksājumu bilances statistika L1, S1 9.LR banku sistēma L2 10.Komercbanku gada pārskatu raksturojums L2 11.Komercbanku gada pārskatu raksturojums L1, S1 12.Komercbanku mēneša bilances L1, S1 13.Banku kapitāla un rezervju statistika L1, S1 14.Piesaistīto līdzekļu statistika L1, S1 15.Banku kredītpolitikas raksturojums L2 16.Vērtspapīru un valūtas operāciju statistika L1, S1

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

92

Semestra laikā jāiegūst 5 ieskaites par visām tēmām - 50%. Jānokārto eksāmens - 50%.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Sinkey J. Commercial Bank Financial Management, 6th edition, Prentice Hall, 2002 2. Emery D., Finnerty J., Stowe J., Corporate Financial Management, 2nd edition, Prentice Hall, 2004 2.Vergina G., Kārkliņa V. Statistika ekonomistiem. Rīga, "Kamene", 2000.

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Vasermanis E., Šķiltere D. Statistika I. Mācību līdzeklis, Rīga, LU, 1996. 2.Dzintare Z. Banku grāmatvedība. Biznesa augstskola "Turība", Rīga, 1999.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Latvijas statistikas gada grāmata. 2. LB monetārie biļeteni. 3. LB gada pārskati. 4. Laikraksts "Dienas Bizness" 5. The Economist 6. European Financial Management

93

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Finanšu analīze Kursa kods Ekon3802Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16

Kursa autoriDr.ekon., profesore Elvīra Zelgalve

PriekšzināšanasEkon2020, Uzņēmējdarbības ekonomika Kursa anotācija: Kursa mērķis: sniegt zināšanas un praktiskas iemaņas uzņēmuma (klienta) darbības finansu analīzes veikšanai. Pēc kursa apgūšanas students spēs izprast finansu analīzes lomu un nepieciešamību, pārzināt finansu analīzes mūsdienīgās metodes un paņēmienus, interpretēt finansu pārskatus. Students spēs izmantot finansu pārskatu datus konkrētu finansiālā stāvokļa rādītāju aprēķināšanai, lietot šos rādītājus finansiālā stāvokļa novērtēšanai un finansiālā stāvokļa izmaiņu prognozēšanai, veikt bezzaudējumu darbības analīzi un to interpretēt. Uz veiktās analīzes pamata spēs pieņemt lēmumus finansiālā stāvokļa uzlabošanai.

Kursu apraksts-plāns:1.Finansu analīzes vieta un nozīme vadīšanā (būtība, informācijas avoti, finansu pārskatu raksturojums un lietotāji, metožu un paņēmienu klasifikācija, analīzes un veidi un etapi) L4 2.Bilances un peļņas pārskata horizontālā un vertikālā analīze L2, P4 3.Finansējuma struktūras analīze L2, P4 4.Aprites (aktivitātes) rādītāju analīze. Finansu cikla ietekme uz apgrozāmo līdzekļu daudzumu L2, P2 5.Rentabilitātes rādītāju analīze. Du Pont shēma L4, P4 6.Likviditātes rādītāju analīze. Apgrozāmais kapitāls un tā loma finansiālā darbībā L2, P2 7.Horizontālās un vertikālās finansēšanas noteikumu pārbaude. Finansu sviras efekts. Uzņēmuma kapitāla racionālās struktūras veidošanas kritēriji L4, P4 8.Bilances savstarpējās proporcijas (attiecības) L2 9.Finansu koeficienta izmantošana bankrota prognozēšanā. Divfaktoru un daudzfaktoru modeļu pielietošana finansiālā stāvokļa noteikšanai L2, P4 10.Finansu rādītāju analīzes nepieciešamība dažādiem informācijas lietotājiem L2 11.Naudas plūsmas analīze un prognoze L2, P4 12.Izmaksu - apjoma - peļņas analīze L4, P6

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Jāuzraksta 4 kontroldarbi (kopā 60 % no galīgās atzīmes), jākārto eksāmens (40 % no galīgās atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra):1.Bernstein L., Wild J. Financial Statement Analysis: Theory, Analysis and Interpretat.Irwin McGraw-Hill, 1998. 2.T.R.Karlin. Anaļiz finansovih otčetov (na osnove GAAP) (per. s angl.), M., 1998. 3.V.V.Kovaļov. Finansovij anaļiz: metodi i proceduri. M., 2002. 4.Arnold G. Corporate financial management, 2001. 6.Frykman D., Tolleryd J. Corportate valuation: an easy guide to measuring value, 2003..

94

7.Kovaleva A.M Finansi: ucebnoje posobije, 2000. 8.Kovaleva A.M., Lapusta M.G., Skamai L.G. Finansi firmi, 2001.

Literatūra (02-papildliteratūra):1.O.V.Jefimova. Finansovij anaļiz. M., 1999. 2.A.Dūdele, T.Korsaka. finansu vadības pamati, 2001 3.M.S.Abrjutina, A.V.Gračov. Anaļiz finansovovo - ekonomičeskoj dejateļnostji predprijatija. M., 2001.

4.V.V.Bogarjov. Finansovij anaļiz. S-Peterburg, 2001. 5.R.A.Brealey, S.C.Myers. Principles of Corporate Finance. 2000.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1.Žurnāls «Kapitāls». 2.Žurnāls «Latvijas ekonomists» 3.Journal og Banking and Finance 4. The Economist

95

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Investīciju fondiKursa kods EkonP053Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 11Semināru un praktisko darbu skaits 5Kursa apstiprinājuma datums 17.05.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriSergejs Babuškins

PriekšzināšanasEkon3351, Investīcijas Kursa anotācija: Kursa mērķis ir dot zināšanas par vienu no finansu tirgus dalībniekiem: ieguldījumu fondiem. Kursa gaitā tiek apskatīts ieguldījumu fondu darbības mehānisms, analizēti to trūkumi un priekšrocības, raksturoti fondu veidi un to atdeve, tiek aplūkota investora politika, ieguldot naudu ieguldījumu fondos, tiek rēķināta un vērtēta ieguldījuma fondu darbības efektivitāte, kā arī analizēti to finanšu pārskati un riska rādītāji. Augstāk minētais tiek apskatīts ar piemēriem un uzdevumiem.

Kursu apraksts-plāns:1. Ieguldījumu fondu būtība un nozīme L4 2. Ieguldījumu fondu darbības mehānisms L2 3. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un turētājbankas jēdziens, fonda ieguldījumi L2, S1 4. Ieguldījuma fondu finanšu pārskati L1, S2 5. Ieguldījuma fondu veidi L4, S1 6. Ieguldījuma fondu sniegtie pakalpojumi un izmaksas L3, P1, K1 7. Ieguldīšanas stratēģijas investīciju fondos un to pārvalde L2 8. Ieguldījuma fondu ienesīgums L1, P1 9. Ieguldījuma fondu darbības riska novērtēšana L1, P1 10. Pensiju fondi L3, K1

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Kursa gaitā ir paredzēti 2 kontroldarbi - 40%, praktiskās nodarbības - 10% - un gala pārbaudījums: eksāmens - 50%.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Lorenss Dž. Gitmans, Maikls D. Džonks Investēšanas pamati.- 2000 (krievu val.) 2. V.F.Šarps, G.Dž. Aleksanders, Dž. Beilijs Investīcijas.- 2001 (krievu val) 3. Bodijs Z., Keins A., Markuss A. Investīciju principi (krievu val.), 2002 4. Blanks I. Investīciju menedžments, 2000 (krievu val.) 5. Strong R. Practic Investment, 2002 6. Sharpe W. Investment, 2002 7. Investment Company Institute interneta mājas lapa (www.ici.org) 8. Finanšu ziņu portāls Morningstar (www.morningstar.com)

96

9. Latvijā darbojošos ieguldījumu fondu gada pārskati un prospekti

Literatūra (02-papildliteratūra):1. LR "Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums" (18.12.1997). 2. LR likums "Par privātajiem pensiju fondiem" (05.06.1997.). 3. LR FKTK rīkojums "Par "Ieguldījumu fondu pārskatu sastādīšanas noteikumu" apstiprināšanu" (1.11.2002). 4. LR FKTK rīkojums "Par "Privātā pensiju fonda gada pārskatu sastādīšanas noteikumu" apstiprināšanu" (8.08.2003). 5. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas interneta mājas lapa (www.fktk.lv) 6. Rīgas fondu biržas interneta mājas lapa (www.rfb.lv)

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1.Laikraksts "Dienas bizness". 2.Žurnāli "Kapitāls", "Latvijas Ekonomists" 3.The Economist 4.Financial Times (www.ft.com) 5.Journal of Banking and Finance

97

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Prakse I Kursa kods EkonP054Kredītpunkti 14ECTS kredītpunkti 21Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsKursa apstiprinājuma datums 17.05.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriEkonomikas maģistra grāds, lektore Vineta ŠņepsteDr.ekon., asociētais profesors Vilnis ĀdamsonsDr.ekon., Valda BalevičaDr.ekon., asociētais profesors Leonārs Svarinskis

PriekšzināšanasEkon2109, Finanšu grāmatvedība Ekon2368, Finanšu teorija EkonP804, Monetārā un banku ekonomika Kursa anotācija: Mācību prakses mērķis ir dot studentiem praktiskas iemaņas par uzņēmumu attiecībām ar komercbankām un valsts ieņēmumu dienestu un to dokumentēšanu.Uzdevums nostiprināt teorētiskās zināšanas ar praksi.

Kursu apraksts-plāns:Prakses atskaitē ir jāiekļauj sekojoša informācija: 1. Finanšu grāmatvedību regulējošo likumu un to pamatprasību raksturojums. 2. Uzņēmuma apraksts. 3. Grāmatvedības darba organizācija. 4. Grāmatvedības uzskaites kārtība (uzrādīt uzskaites reģistrus un aizpildīt attiecīgus iekšējos un ārējos finanšu pārskatus). 5. Ārējo finanšu pārskatu sagatavošanas biežums (uzrādīt uzņēmuma pārskatu nosaukumus un sastādīšanas termiņus). 6. Gada pārskata sastādīšanas noteikumi un sastāvs. 7. Uzņēmumu un banku sasvtarpējā sadarbība. 8. Uzņēmumu un VID savstarpējā sadarbība. 9. Uzņēmumu svarīgāko iekšējo operāciju dokumentēšana.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Prakses atskaites sagatavošana un aizstāvēšana.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. LR likums "Par grāmatvedību". 2. LR likums "Par uzņēmuma gada pārskatiem", citi likumdošanas un normatīvie akti. 3. Starptautiskie grāmatvedības standarti, International Accounting Standarts Commitee, 2001. 4. Apsīte I. Uzņēmuma gada pārskats. Rīga, Bilances bibliotēka, 2003. 5. A.Ludboržs. Finanšu grāmatvedības tirdzniecība. Rīga, 2003. 6. J.Benze. Finanšu grāmatvedība. Rīga, "Grāmatvedis", 2001. 7. M.Grebenko. Grāmatvedība 1. un 2.daļa. Rīga, 2003. 8. Fundamental Financial Accounting Concepts by Thomas P.Edmonds (Editor). Frances M.McNair, Edward E.Milam, Philip R.Olds, Cindy D.Edmonds, Nancy W.Schneider, Clair N.Sawyer. N.-Y., 2003.

98

9. M.januška. Grāmatvedības uzskaite praktiskajās situācijās. Rīga, Merkūrijs lat SIA, 2001. 10. Grāmatvedība un Rvīzija, Rīga, LZRA Izglītības centrs, 2001. 11. R.Grigorjeva, A.Jesemčika, I.Leibus, A.Svarinska. Grāmatvedības pamati. Rīga, Izglītības soļi, 2001. 12. Zaiceva. Palīglīdzeklis uzņēmuma gada pārskata sastādīšanai. Rīga, 2001. 13. Konsolidēto gadaārskatu sastādīšanas rokasgrāmata. Rīga, Finansu ministrija, 2000.

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Ekonomikas un finanšu vārdnīca, Norden AB, 2003. 2. Hingley Wilfred. Financiala Management, Oxford, 2000. 3. J.Benjamin, S.D.Grossman, R.H.Strawser. Intermedialte accounting, Allen and becon, 2000. 4. B.Nidlz, H.Andreson, D.Koduell. Principi buhgalterskovo učeta. Moskva, Finansu i statistika, 2000. 5. R.N.Antoniji. Osnovi buhgalterskovo učeta. Moskva, Triada, 2001. 6. R.Entoni, D.Ris. Učet - situacii i primeri. Moskva, Finansi i statistika, 2001. 7. T.P.Karlin, A.R.Makmin. Analiz finansovih otčetov na osnove GAAP. M., Infra-M, 2001.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Latvijas Vēstnesis. 2. Latvijas Ekonomists 3. Grāmatvedis 4. Bilance 5. Kapitāls 6. Ekonomika un grāmatvedība 7. Finansists 8. The Economist 9. Financial Times 10. Journal of Banking and Finance

99

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Banku grāmatvedība Kursa kods EkonP124Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 15.09.2003Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriasistente Žanna Svarinska

PriekšzināšanasEkonP222, Finanšu grāmatvedība I EkonP375, Finanšu grāmatvedība II Kursa anotācija: Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par banku grāmatvedības uzskaites principiem, banku operāciju uzskaites īpatnībām modelējot situācijas no banku darbības prakses un sagatavojot un analizējot banku finanšu pārskatus praktiskajās nodarbībās. Lekcijās tiek aplūkotas svarīgākās banku operācijas un to atspoguļošana uzskaitē atbilstoši Starptautisko Grāmatvedības standartu prasībām, kā arī Latvijas Bankas un Finanšu un Kapitāla Tirgus komisijas lēmumiem un noteikumiem.

Kursu apraksts-plāns:1. Banku grāmatvedību raksturojošie normatīvie akti L2, S1 2. Bankas pārskati, pielikumi un to posteņu raksturojums L2, S1 3. Bankas kapitāls un rezerves, to uzskaite L2, S2 4. Skaidras naudas operācijas un to uzskaite L2, S2 5. Bankas korespondējošā konta būtība. Nostro konta salīdzināšana L2, S2 6. Klīringa būtība. Naudas pārskaitījumi un to būtība L2, S2 7. Klientu konti. Noguldījumu operāciju uzskaite L2, S2 8. Čeku operācijas un to uzskaite L2, S2 9. Operācijas ar norēķinu kartēm un to uzskaite L2, S2 10. Aizdevumu uzskaite. Uzkrājumu veidošana L3, S2 11. Darījumi ar ārvalstu valūtu un to uzskaite L2, S2 12. Darījumi ar vērtspapīriem un to uzskaite L2, S2 13. Ārpusbilances posteņu raksturojums un saistību uzskaite L2, S2 14. Kredītiestādes finanšu pārskatu modelēšana L3, S6 15. LB un FKTK noteikto normatīvu aprēķināšana un analīze L2, S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Semestra laikā jāiegūst ieskaites par visām tēmām. Jāaizstāv visi praktiskie darbi(50%). Jānokārto eksāmens.(50%)

Literatūra (01-mācību literatūra):R.Alsiņa, K.Zolotuhina, J.Bojarenko. Vadības grāmatvedības pamati. Izdevniecība "RaKa", Rīga, 2000. D.Zvirbule, J.Žagare. Banku grāmatvedība. Turība, Biznesa augstskola, Rīga, 2003.

100

T.Korsaka. Ārpusbilance bankās. Tās modelēšanas un izmantošanas iespējas. Apgāds "Rasa ABC", Banku augstskola, 2002. Charles Meeimore. Bank Accounting and Auditing Service. Sheshufroff & Pratt, Austin, 2004 Euromoney Institutional Investori PLC. International Bank Accounting, 3-rd Ed., UK Aglesbury, 2004 J.A.Babajeva. Buhgalterskij učet. Juniti, Moskva, 2002.

Literatūra (02-papildliteratūra):Starptautiskie grāmatvedības standarti 2000. 2000.g. 1.janvārī spēkā esošo SGS un PIK interpretācijas pilns teksts. Latvijas Bankas noteikumi (www.bank.lv). FKTK noteikumi un lēmumi (www.fk.lv). Komerclikums, Kredītiestāžu likums, likums "Par grāmatvedību".

Literatūra (03-ieteicamā periodika):Žurnāls "Latvijas ekonomists". Žurnāls "Kapitāls". Laikraksts "Dienas bizness". Kredītiestāžu gada pārskati LB gada pārskati. Journal of Business Finance and Accounting (USA) Asset Finance International magazine (UK)

101

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Komercbanku operācijas Kursa kods EkonP066Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 32Semināru un praktisko darbu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 17.05.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.ekon., lektore Marina Kudinska

PriekšzināšanasEkon2109, Finanšu grāmatvedība Kursa anotācija: Kursa mērķis ir aplūkot komercbanku aktīvo un pasīvo operāciju veikšanas procedūras. Kursa uzdevumi ir aprakstīt banku kapitāla veidošanas principus, banku līdzekļu piesaistīšanas avotus, darījumus valsts vērtspapīru tirgū. Kursā aplūko bankas kredītdarījumus, dokumentāro norēķinu veikšanas īpatnības, darījumus ar maksājumu kartēm, arī vērtspapīru operācijas, kredītvēstules un inkaso darījumu priekšrocības un trūkumus, iegūs prasmes stādīt kredīta dzēšanas grafikus un izvēlēsies piemērotāko norēķinu veidu, iegūs prasmes kalkulēt bankas peļņu no darījumiem vērtspapīru tirgū, iegūs zināšanas par banku darījumiem valūtas tirgū.

Kursu apraksts-plāns:1.Bankas dibināšana. Licenču izsniegšanas kārtība. Bankas organizatoriskā struktūra L1, S12. 2.Bankas pašu kapitāla veidošana L1, S13. 3.Bankas noguldījumu politika. Noguldījumu apdrošināšana Latvijā un ES valstīs L2, S24. 4.Līdzekļu piesaistīšana vērtspapīru veidā L1, S15. 5.Starpbanku kredīta tirgus Latvijā. Kredīti no LB, to saņemšanas kārtība L1, S16. 6.Bankas kredītpolitika L2, S27. 7.Kredītdarījumu veikšanas vispārējās procedūras. Klienta maksātspējas novērtēšanas metodes L2, S28. 8.Vekseļu kredīti, Faktorings un Forfaitings, t0 veikšanas īpatnības L3, S239. 9.Līzings banku praksē L2, S210. 10.Hipotekārā kredītsistēma Latvijā L2, S211. 11.Kredītu administrēšanas process. Kredītu uzraudzība, darbs ar nedrošiem kredītiem L2,S212. 12.Bankas valūtas darījumi L2, S213. 13.Banku darījumi vērtspapīru tirgū L2, S214. 14.Bankas trasta operācijas L2, S215. 15.Inkaso darījumi banku praksē L2, S216. 16.Kredītvēstules kā dokumentārais norēķinu veids L2, S217. 17.Darījumi ar maksājumu kartēm L1, S118. 18.Banku elektroniskie pakalpojumi L1,S119. 19.Latvijas Bankas norēķinu sistēma L1,S1

Prasības kredītpunktu iegūšanai:4 kontroldarbi - 40%, darbs grupās (2 nodarbības) - 20%, eksāmens - 40%.

102

Literatūra (01-mācību literatūra):1.The New Basel Capital Accord. Consultative Document. - Basel Commitee on Banking Supervision., BIS, April 2003. 2.FKTK normatīvie dokumenti. 3.Kudinska M. Finansu tirgus - Latvijā un ES.-Rīga, 2001. 4.Šīrenbeks H. Modernais banku kontrolings. - Rīga: Zinātne, 1998. 5.Saļņikovs I Starptautiskais valūtas tirgus Forex.-R.,2000. 6.Rupeika-Apoga R.Valūtas tirgus un valūtas darījumi. - Rīga: Datorzinību centrs, 2003.

Literatūra (02-papildliteratūra):1.Peter S.Rose. Money and capital Markets (Third edition).- Irwin Publishing, 1989. 2.Rund und das Geld.- Frankfurt am Main, 1993. 3.G.Munn, F.Garcia. C.Woelfee. Enciklopedie of Banking and Finance. Ninth Edition.-London,1991. 4.T.Rhodes, K.Clark, J.Wulfken, S.Williamson. Syndicated lending. Practice and documentation. II Ed.,1996. 5.E.Žukov. Banki i bankovskije operacii. 2001. 6.Panova G.S. Kreditnaja poitika komerčeskovo banka.-IKC DIS, 1997. 7.Saksonova S. Latvijas komercbanku aktīvu struktūras pilnveidošana. // Promocijas darbs Ekonomikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.- Rīga, 2002, lpp. 38-41.5.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1.Laikraksti "Dienas Bizness", "Diena". 2.Žurnāli "Latvijas ekonomists", "Kapitāls", "The Economist", "Banking Accounting and Finance" 3.Banku apskati.-LETA

103

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Kursa darbs II(Finansu teorija)Kursa kods Ekon2670Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsKursa darbam atvēlēto stundu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 08.01.2001Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursa autoriDr.ekon., asociētais profesors Vilnis ĀdamsonsKursa anotācija: Kursa darbs paredzēts, lai studenti nostiprinātu mācību gaitā iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūtu prasmi izmantot teorētiskās zināšanas analizējot konkrētas parādības, situācijas. Rezultātā studenti spēs orientēties finansu teorētiskajos jautājumos un risināt praktiskās problēmas

Kursu apraksts-plāns:Atbilstoši izvēlētam tematam, students izstrādā darba plānu, ko saskaņo ar darba vadītāju. Kursa darba izstrādes gaitu un darba uzbūvi veido atbilstoši Finansu institūtā apstiprinātiem norādījumiem kursa darbu izstrādei un aizstāvēšanai.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Studentiem atbilstoši Finansu institūta prasībām jāizstrādā un jāaizstāv kursa darbs

Literatūra (01-mācību literatūra):1.I.Kodoliņa. Nodokļi Latvijā. Uzņēmējdarbības bibliotēka, Rīga, 2000. 2.G.Gončarovs. Finansu teorija. Mācību līdzeklis, Rīga: LU, 2000, 107.lpp. 3.L.Kavale. Nodokļu politika. Rīga, VAS, 2002. 4.O.Kuzņecova. Finanses un kredīts. Rīga, Turība, 2001. 5. Sīpola E. Mūsdienu nodokļu teorija. RTU, Rīga, 2001. 6. Rešina G. Latvijas Republikas budžets: vakar, šodien, rīt. -R., Biznesa Augstskola Turība, 2003.

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību // LR Ekonomikas ministrija, Rīga, 2004. 2. LR Finanšu ministrijas biļetens // periodisks izdevums, FM, R., 2004. 3. http://is.ev.lu.lv/

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Kapitāls 2. Dienas bizness 3. The Economist 4. Financial Times

104

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Vadības grāmatvedība Kursa kods EkonP125Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 03.09.2001Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursa autoriDr.ekon., docente Svetlana Saksonova

PriekšzināšanasEkon2109, Finanšu grāmatvedība Kursa anotācija: Kursa mērķis: Nodrošināt studentus ar zināšanām vadības grāmatvedības jomā, lai sekmīgi pieņemtu finansu lēmumus un plānotu uzņēmējdarbību.Kursa uzdevumi: Iepazīstināt ar vispāratzītākajām vadības grāmatvedības sistēmām, uzskatāmi parādīt dažādas lēmumu pieņemšanas tehnoloģijas, iemācīt pielietot izmaksu novērtēšanas, krājumu novērtēšanas, kalkulāciju sastādīšanas metodes lēmumu pieņemšanā, iemācīt prognozēt nākamos uzņēmuma izmaksas un ieņēmumus, sastādīt budžetu.

Kursu apraksts-plāns:1.Ievads vadības grāmatvedībā. L2 2.Izmaksu klasifikācija un raksturojums. L2,P2 3.Pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācija. L2,P4 4.Mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācija. L2,P2 5.Krājumu novērtēšana. L2,P2 6.Procesa pašizmaksas kalkulācija. L2,P2 7.Izmaksu novērtēšana. L2,P2 8.Lēmumu pieņemšanai svarīgas izmaksas. L2,P2 9.Ierobežojošu faktoru uzspiesti lēmumi. L2,P2 10.Lēmumu pieņemšana nenoteiktības apstākļos.L2,P2 11.Uzņēmuma budžeta plānošana. L4,P4 12.Budžeta kontrole. L4,P4 13.Naudas līdzekļu plānošana. L4,P4

Prasības kredītpunktu iegūšanai:kontroldarbu - 30% - un testu - 20% obligāta kārtošana. Pārbaudes forma - eksāmens - 50%.

Literatūra (01-mācību literatūra):1.LR likumi: Komerclikums, Par grāmatvedību, Par uzņēmuma gada pārskatiem, citi, regulējošie uzņēmumu darbību. 2.A.Pelšs. Vadības grāmatvedība.Rīga, 2004. 3.Vadības grāmatvedība : izmaksu uzskaite un pašizmaksas kalkulācija, Latvijas grāmatvedības metodiska padome, Rīga,1995. 4.Vadības gramatvedība: lēmumu pieņemšana, Latvijas grāmatvedības metodiska padome, Rīga,1995.

105

5.Vadības gramatvēdība: plānošana un kontrole, Latvijas grāmatvedības metodiska padome, Rīga,1995. 6. E.Alsiņa, K.Zolotuhina, J.Bojarenko. Vadības grāmatvedības pamati. Rīga, RAKA, 2001.

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Starptautiskie grāmatvedības standarti, International Accounting Standarts Commitee, 1997. 2. A. Klauss. Uzņēmējdarbība, lekciju konspekts, Rīga, 1998. 3. Ekonomisko terminu vārdnīcas. 4. J.Benze. Finansu grāmatvedība. Rīga, 2000. 5. G.D.Dominiak, J.G.Londerback III. Managerial accounting. South-Western College Publishing, 1999. 6. R.H.Garrison. Managerial Accounting, Concepts for Planning, Control, Decision Making, Business Publications, 1998. 7. C.Drury. Management and cost accounting. Chapmanand Hall, 1998. 8. K.Druri. Upravļenčeskij i proizvodstvennij učet. Moskva, Juniti, 2000. 9. K.Druri. Vvedenije v upravļenčeskij i proizvodstvennij učet. Moskva, Juniti, 1998.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):Latvijas Ekonomists Grāmatvedis Kapitāls Latvijas Vēstnesis Business Stategy Review International Journal of Economics od Business The Economist

106

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Prakse II Kursa kods EkonP057Kredītpunkti 6ECTS kredītpunkti 9Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsInstitūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.ekon., asociētais profesors Vilnis ĀdamsonsEkonomikas maģistra grāds, lektore Vineta ŠņepsteDr.ekon., Valda BalevičaDr.ekon., asociētais profesors Leonārs SvarinskisKursa anotācija: Prakse II uzdevums ir nodrošināt teorētisko zināšanu pielietošanu praksē, Galvenie darbības virzieni ir saistīti ar "Vadības grāmatvedībā" un "Finanšu analīzē" iegūto zināšanu pielietošanu konkrēta uzņēmuma darbībā.Prakses II laikā tiek iegūtas praktiskas iemaņas dažādu rādītāju aprēķināšanā un novērtēšanā, pašizmaksas kalkulēšanā un izmaksu novērtēšanā.

Kursu apraksts-plāns:1. Uzņēmuma darbības raksturojums 2. Bilances un peļņas vai zaudējumu pārskata vertikālā analīze 3. Bilances un peļņas vai zaudējumu pārskata horizontālā analīze 4. Likviditātes rādītāju aprēķināšana 5. Aprites rādītāju aprēķināšana 6. Rentabilitātes rādītāju aprēķināšana 7. Kapitāla struktūras rādītāju aprēķināšana 8. Bezzaudējuma punkta aprēķināšana 9. Pašizmaksas kalkulācija 10. Izmaksu uzskaite un analīze: izmaksu elementi. Kalkulācijas objekti. Tiešās un netiešas izmaksas. Izmaksu dinamika. Fiksētās un mainīgās izmaksas. Izmaksu citas klasifikācijas. 11. Pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācija: pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācijas pamatojums. Izmaksu rašanās vietas. Izmaksu izvietošana un sadale. Izmaksu pārdale. Vispārējo izmaksu piesaistīšana. Uz darbības apjomu pamatota pašizmaksas kalkulācija. 12. Mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācija: mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācija un seguma summa. Pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācijas un mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācijas salīdzinājums, to priekšrocības un trūkumi. 13. Krājumu novērtēšana: novērtēšanas metodes. Krājumu veidi un kontrole.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Prakses atskaites sagatavošana un aizstāvēšana.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. LR likumi: Komerclikums, Par grāmatvedību, Par uzņēmuma gada pārskatiem, citi, regulējošie uzņēmumu darbību. 2. Starptautiskie grāmatvedības standarti, Latvijas Banka, International Accounting Standarts Commitee, 2000. 3. A. Pelšs. Vadības grāmatvedība, Rīga, 2003. 4. R. Alsiņa, K. Zolotuhina, J. Bojarenko. Vadības grāmatvedības pamati, Rīga, Raka, 2001. 5. A. Pelšs. Izmaksu analīze lēmumu pieņemšanai, Latvijas Universitāte, 2001 6. Fundamental Managerial Accounting Concepts by Thomas P Edmonds, Cindy Edmonds, Bor-Yi Tsay, 2002

107

7. S. Saksonova. Uzņēmuma darbības plānošanas paņēmieni, Izglītības soļi, 2004. 8. M. Rurāne. Uzņēmējdarbības organizācija un plānošana. R.: Biznesa augstskola Turība, 2002.

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Ekonomisko terminu vārdnīca, Rīga, 2001.g. 2. J. Benze Finansu grāmatvedība, Rīga, 2000. 3. G.D. Dominiak, J.G. Londerback III, Managerial accounting, South - Western College Publishing, 2001. 4. R.H. Garrison. Managerial Accounting, Concepts for Planning, Control, Decision Making, Business Publications, 2000. 5. C. Drury, Management and cost accounting, Chapmanand Hall, 2001 6. K. Druri, Upravlenčeskij i proizvodstvennij učet, Moskva, JUNITI, 2002 7. K. Druri, Vvedenije v upravlenčiskij i proizvodstvennij učet, Moskva, JUNITI 2002 8. E. Smirnov, Razrabotka upravlenčeskih rešenij, Moskva: JUNITI, 2001.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):Latvijas Vēstnesis, Latvijas EkonomistsGrāmatvedisKapitālsEkonomika un GrāmatvedībaFinansists

108

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Apdrošināšana Kursa kods EkonP797Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16

Kursa autoriDr.ekon., Uģis Zālītis

PriekšzināšanasEkon2360, Finansu pamatiKursa anotācija: Apdrošināšanas kursā tiek apskatīti jautājumi par apdrošināšanas fondu būtību un nozīmi, kā arī fondu veidošanas kārtība apdrošināšanas akciju sabiedrībās. Lekcijās tiek raksturoti galvenie apdrošināšanas procesa dalībnieki, kā arī atbilstošie likumdošanas akti, kuri regulē apdrošināšanas attiecības valstī. Tie apskatīti galvenie apdrošināšanas veidi īpašuma un personu apdrošināšanā, kā arī apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšana un izmaksas kārtība. Noslēgumā studenti tiek iepazīstināti ar apdrošināšanas sabiedrību finansēm, organizatorisko struktūru un uzskaiti

Kursu apraksts-plāns:1. Risks, tā būtība L1 2. Apdrošināšanas fonda būtība un nozīme L1, S2 3. Apdrošināšanas fonda veidošanas formas un metodes L1 4. Apdrošināšana kā ekonomiska kategorija L1, S2 5. Apdrošinātāji L2, S2 6. Citi apdrošināšanas procesa dalībnieki L2, S2 7. Apdrošināšanas starpnieki L1, S2 8. Apdrošināšanas tiesiskie pamati un apdrošinātāja darbības uzraudzība L1 9. Apdrošināšanas fonda veidošana L2, S2 10. Apdrošināšanas fonda izlietojums L2, S2 11. Pārapdrošināšana, kopapdrošināšana L2, S2 12. Apdrošināšanas process. Darījumattiecības. Likums par apdrošināšanas līgumu L2, S2 13. Apdrošināšanas klasifikācija L2, S2 14. Mantas un īpašuma apdrošināšana L1 15. Personu apdrošināšana L1, S2 16. Tiesību saistību un interešu apdrošināšana. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana L2, S2 17. Apdrošināšanas marketings L2, S2 18. Apdrošinātāja līdzekļi L2, S2 19. Apdrošinātāja grāmatvedība un darbības pārskati. Apdrošināšanas finanses L2, S2 20. Apdrošināšanas sabiedrību struktūra un vadīšana L2, S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Jāsaņem ieskaiti par 5 praktiskajiem darbiem, 15 kontroldarbiem -50%. Jāsagatavo un jāaizstāv referāts, jānokārto eksāmens -50%.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Vaughan E., Vaughan Th. Fundamentals of Risk and Insurance, Wiley Text Books, 2002.

109

2. Briys E., de Varenne F. Insurance: From Underwriting to Derivatives: Asset Liability Management in Insurance Companies, John Wiley & Sons, 2001. 3. Schroeck G. Risk Management and Value Creation in Financial Institutions, Wiley, 2002. 4. Fabozzi F., Modigliani F., Jones F., Ferri M. Foundations of Financial Markets and Institutions, 3rd edition, Prentice Hall, 2002. 5. Muksian R. Mathematics of Interest Rates, Insurance, Social Security, and Pensions, Prentice Hall, 2003. 6. Zeithaml V., Bitner M., Gremler D. Services Marketing, Irwin/McGraw Hill, 2002. 7. Deivids Blends. Apdrošināšana, pamatprincipi un prakse. Rīga, 1995.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Žurnāls „Latvijas Ekonomists". 2. Žurnāls „Kapitāls". 3. Laikraksts „latvijas Vēstnesis". 4. Laikraksts „Dienas Bizness". 5. Strahovoje delo 6. Financial Times 7. Global Finance

110

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums Finanšu pakalpojumu tirgvedība

Kursa kods EkonP028Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 8Semināru un praktisko darbu skaits 8Kursa apstiprinājuma datums 17.05.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriEkonomikas maģistra grāds, lektors Ivars Vanags

PriekšzināšanasEkonP782, Komercbanku operācijas I EkonP804, Monetārā un banku ekonomika Kursa anotācija: Kursa mērķis ir atklāt tirgvedības nepieciešamību, likumsakarību un nozīmi, finansu institūcijām piedāvājot savus pakalpojumus finansu tirgū.

Kursu apraksts-plāns:Teorētiskā sadaļa 1.Tirgvedības nepieciešamība un būtība L1 2. Finanšu pakalpojumi kā tirgvedības izpētes objekts L1 3. Finansu pakalpojumu tirgus segmentācija L2 4. Finanšu pakalpojumu tirgus izpēte L2, K1 5. Tirgvedības komplekss un finansu pakalpojumu analīzes pamatvirzieni L2 6. Finanšu pakalpojumu klāsta stratēģijas veidošana L2 7. Jaunu finanšu pakalpojumu izstrādāšana L2 8. Finanšu pakalpojumu veicināšanas pasākumu plānošana L2, K1 Praktiskā sadaļa 1.Praktiskais darbs. ievads finanšu pakalpojumu tirgvedībā P1 2.Praktiskais darbs. Finanšu institūciju makrovidi ietekmējošo faktoru izvērtēšana P1 3.Praktiskais darbs. Finanšu pakalpojumu patērētāji un finanšu institūciju piedāvājums P2 4.Praktiskais darbs. Finanšu pakalpojumu tirgvedības nodaļas darbības izpēte P2 5.Praktiskais darbs. Finanšu pakalpojumu tirgvedības plāna sastādīšana P2, K1 6.Praktiskais darbs. Finanšu pakalpojumu tirgus analīze P2 7. Praktiskais darbs. Finanšu pakalpojumu tirgvedības ziņojuma sastādīšana P2, K1 8.Praktiskais darbs. Informācijas izplatīšanas procesa analīze P2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Sekmīgi uzrakstīt 4 kontroldarbus - 20%; sekmīgi izpildīt 8 praktiskos darbus - 40%; sekmīgi nokārtot eksāmenu - 40%.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Briģe A. Lietišķais mārketings. -Rīga: Zvaigzne ABC, 2003.

111

2. Spīča I. Tirgvedība. -Rīga: Latvijas Universitāte, 2002. 3. Tirgzinības pamati. -Rīga: Jumava, 2002. 4. Niedrītis J. Mārketings. -Rīga: Biznesa Augstskola Turība, 1999. 5. Beļčikovs J., Praude V. Mārketings. -Rīga: vaidelote, 1999. 6. Vestvud Dž. Marketingovij plan. -Sankt-Peterburg: Piter, 2001. 7. Čerčiļ G. Marketingovoje iselodovanije. -Sankt-Peterburg: Piter, 2001. 9. Kotler P. Principles of marketing.-Second European edition: Prentice Hall, 1999. 10. Meidan A. Finamcial service marketing. London: The Dryden Press, 1997.

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Nazarenko J. Mārketinga aktivitāšu efektivitātes mērīšana un analīze, lietojot neirona tīklus. LU Zinātniskie raksti, 665.sējums, 2003. 2. Višņevskaja A. Reklāmas vieta mārketinga sistēmā. EKA Zinātniskie raksti, Rīga, 2003. 3. Akuļičs I., Šalkovska J. Mārketinga pētījumu veikšanas problēmu analīze. LU Zinātniskie raksti, 647.sējums, 2002. 4. Batraga A. reklāmas ietekme sabiedrībā. LU Zinātniskie raksti, 647.sējums, 2002. 5. Grēviņa R. Pakalpojumi un to kvalitāti ispaidojoši nosacījumi. LU Zinātniskie raksti, 64.sējums, 2002. 6. Zalpēteris N. Pakalpojumu sniegšanas stimulēšana banku sektorā. LU Zinātniskie raksti, 647.sējums, 2002. 7. Brasliņš Ģ. Mārketinga informācijas nozīme Latvijas komercbankās. Nauda, bankas, vērtspapīri. LU Finansu institūta zinātniskie raksti. 2.krāj. Rīga: Datorzinību Centrs, 2000. 8. Brasliņš Ģ. Mārketings Latvijas komercbankās. LU Zinātniskie raksti, 627.sējums, 2000. 9. Briede I. Banku finanšu pakalpojumi. -Rīga: Biznsa Augstskola Turība, 2000.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Laikraksta Dienas Bizness ikgadējais finanšu katalogs "Finanses" 2. Latvijas Bankas biļetens "Averss un Reverss" 3. Journal of Marketing.

112

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Korporatīvās finanses Kursa kods EkonP843Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16

Kursa autoriDr.ekon., docente Svetlana Saksonova

PriekšzināšanasEkon3802, Finanšu analīze Kursa anotācija: Kursa mērķis ir apgūt lēmumu pieņemšanu par kapitāla vajadzības finansēšanu akciju sabiedrībās, par aktīvu vadīšanu. Kursa uzdevumi iepazīties ar aktīvu vadīšanas pamatiem, ar krājumu, kases stāvokļa un debitoru parādu vadīšanu, apgūt kapitāla cenas aprēķināšanas un kapitāla struktūras optimizācijas pamatus, apgūt uzņēmējdarbības iekšējo finansēšanu, dalības finansēšanu, aprēķinus par dažādu kredītu veidu un līzinga izdevīgumu, apgūt finansu plānu sastādīšanu ar dažādām metodēm.

Kursu apraksts-plāns:1. Kapitāla vajadzība L2, Pamatkapitāla veidošana S2 2. Kompensēšana Ls, Nolietojuma norakstījumi P2 3. Peļņas sadale L2, Akciju emisija S2 4. Klusās rezerves, uzkrājumi L2, Dalības finansēšana S2 5. Dalības finansēšana L2, K2 6. Kreditēšana L2, Efektīvie procenti P2 7. Līzings L2, Līzinga novērtējums L2 8. Finansu plānošana L2, P2 9. Krājumu vadīšana L2, P2 10. Debitoru parādu vadīšana L2, P2 11. Kases stāvokļa vadīšana L2, P2 12. Kapitālcena L2, K2 13. Kapitāla struktūra L2, Kapitāla cenas aprēķināšana P2 14. kapitāla struktūra L2, P2 15. Uzņēmuma sanācija L2, Kapitāla struktūra P2 16. Uzņēmuma likvidācija L2, Uzņēmuma sanācija P2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:patstāvīgā darba (aktīvu vai pasīvu (pēc izvēles) vadīšanas optimizācija a/s) - 50% un sekmīga eksāmena nokārtošana - 50%.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. LR likumi: Komerclikums, Par uzņēmuma gada pārskatiem, citi regulējošie uzņēmumu darbību. 2. M.Rurāne. Uzņēmuma finansu vadība. Rīga, Turības mācību centrs, 1998. 3. M.Rurāne. Finansu pārvaldība. Rīga, Latvijas izglītības fonds, 2000. 4. H.Diderihs. Uzņēmuma ekonomika. Rīga, Zinātne, 2000. 5. Stephen A., Randolph W., Jeffrey J. Corporate Finance, McGraw Hill, 2002 6. I.Apsīte Uzņēmuma gada pārskats, 2003

113

7. K.G.Hofs BIznesa ekonomika, 2002

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Ekonomisko terminu vārdnīcas. 2. V.V.Bočarov. Korporativnije finansi. S. - P. Piter, 2001. 3. V.V.Bočarov, V.E.Ļeontjev. Korporativnije finansi. S. - P. Piter, 2002. 4. A.Blank. Finansovij menedžment. Moskva, 2000.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Latvijas Vēstnesis 2. Kapitāls 3. Latvijas Ekonomists 4. Zeitschrift fŅr Betriebwirtschaft 5. Betriebwirtschaftliche forschung und praxis 6. The Economist 7. Journal of Banking and Finance 8. European Financial Management

114

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Saimnieciskās tiesības Kursa kods JurZ2005Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64Zinātnes nozare Juridiskā zinātneZinātnes apakšnozare CiviltiesībasLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriInese Nikuļceva

PriekšzināšanasJurZ1014, Tiesību pamati Kursa anotācija: Kurss ietver sabiedrību tiesības, komercdarījumu tiesisko regulāciju, maksātnespējas tiesisko regulējumu, konkurences tiesības, strīdu komercattiecībās izskatīšanas kārtību u.c.Kurss sniedz vadības zinātņu bakalaura programmas un ekonomikas bakalaura programmas studentiem plašākas zināšanas un dziļāku izpratni par minētajiem tiesību institūtiem papildus kursā "Tiesību pamati" gūtajām pamatzināšanām.Kursa mērķis ir sniegt studentiem teorētiskās zināšanas komerctiesībās, kā arī izpratni par normatīvo aktu piemērošanu šajā nozarē.Pirmā kursa daļa ir sabiedrību tiesības. Tā ietver komersantu tiesisko regulējumu Komerclikumā, kā arī sniedz ieskatu sabiedrību tiesību sevišķajā daļā, tas ir, apdrošināšanas sabiedrību, ieguldījumu sabiedrību, kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību, kā arī biržu tiesiskajā regulējumā. Šajā daļā studenti gūst izpratni par komersantu dibināšanu, darbību, reorganizāciju, komersanta filiāli, pārstāvniecību u.c. Studenti apgūst tādus Komerclikumā regulētus tiesību institūtus kā mākleris un komercaģents. Uzmanība tiek veltīta prokūrai un komercpilnvarai, salīdzinot tās ar Civillikumā regulētajām pilnvarām. Studentiem tiek sniegtas zināšanas par veidiem, kā ārvalsts komersants var veikt komercdarbību Latvijā. Īpaša uzmanība tiek veltīta Komerclikuma ieviešanas pārejas posma tiesiskajam regulējumam. Studenti iegūst zināšanas un praktisku izpratni gan par komercreģistru un Uzņēmumu reģistru, gan par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību pārreģistrāciju komercreģistrā pārejas posmā.Kursa ietvaros studenti apgūst Civillikuma Saistību tiesību daļu. Kurss sniedz papildus zināšanas par darījumu tiesisko regulējumu Civillikumā un Civillikuma normu piemērošanu, slēdzot komercdarījumus. Īpaša uzmanība tiek veltīta komercattiecībās bieži slēgto līgumu veidiem un to noformēšanai: pirkuma līgumam, piegādes līgumam, uzņēmuma līgumam, pārvadājuma līgumam u.c. Tiek padziļināta Tiesību pamatu kursā gūtā izpratne par darba līgumu. Studenti gūst izpratni par saistību tiesību pastiprināšanu: līgumsodu, galvojumu, rokasnaudu, ķīlām. Īpaša uzmanība tiek pievērsta komercķīlas institūtam. Tiek sniegts ieskats saistību tiesību izbeigšanās veidos un veidota izpratne par prasījumu tiesību cesiju. Studenti apgūst arī civiltiesiskās atbildības pamatus; īpaša uzmanība tiek veltīta zaudējumu atlīdzības jautājumiem. Šīs kursa daļas ietvaros studenti gūst vispārēju priekšstatu par komercdarījumu starptautisko regulāciju.Kurss ietver arī uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas tiesisko regulējumu. Kursa ietvaros studenti apgūst maksātnespējas tiesiskā regulējuma principus, procesu, kā arī kreditoru un parādnieka interešu aizsardzības maksātnespējas procesā jautājumus.Kurss ietver arī konkurences tiesības - tas apskata tādus jautājumus kā tirgus dalībnieku aizliegtās vienošanās, dominējošais stāvoklis un tā ļaunprātīga izmantošana, negodīga konkurence, tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole Konkurences likuma izpratnē.Bez tam kurss pievēršas strīdu izskatīšanas kārtībai komercdarbības sfērā, gan padziļinot Tiesību pamatu kursā gūtās zināšanas par tiesām un strīdu izskatīšanu tajās civilprocesuālajā kārtībā, gan veltot īpašu uzmanību šķīrējtiesām. Studenti gūst zināšanas un izpratni par šķīrējtiesu veidiem (ad hoc un pastāvīgās šķīrējtiesas), šķīrējtiesas procesu, šķīrējtiesas sprieduma izpildi un citiem jautājumiem.

Kursu apraksts-plāns:

115

1. Ievads. Saimnieciskās darbības un komercdarbības jēdziens. 2. Komersanta jēdziens, komersanta firma. Komersanta filiāle un pārstāvniecība.Mākleris un komercaģents. Prokūra un parastā komercpilnvara. 3. Komersanti: individuālais komersants, komercsabiedrības (personālsabiedrības, kapitālsabiedrības). Personālsabiedrības: pilnsabiedrība un komandītsabiedrība. 4. Kapitālsabiedrības: sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība (raksturojums, dibināšana, funkcionēšana u.c.) 5. Komercsabiedrību reorganizācija. 6. Komercreģistrs. Uzņēmumu reģistrs. Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību pārreģistrācija komercreģistrā (Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums). 7. Ārvalsts komersanta komercdarbība Latvijā. 8. Apdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu sabiedrības, kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības, biržas. 9. Saistību tiesību rašanās un izbeigšanās. Prasījumu tiesību cesija. Darījumi un līgumi. 10. Atseviški līgumu veidi - atsavinājuma līgumi (pirkums, maiņa, piegāde, dāvinājums), atdošanas līgumi (aizdevums, glabājums, patapinājums). 11.. Atsevišķi līgumu veidi - noma un īre; darba līgumiskās attiecības (darba līgums, uzņēmuma līgums, pārvadājuma līgums). 12. Saistību tiesību pastiprināšana: līgumsods, galvojums, rokasnauda, ķīla. Hipotēka. Komercķīla. 13. Civiltiesiskā atbildība. Zaudējumu atlīdzība. 14. Komercdarījumu starptautiskā regulācija. 15. . Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas jēdziens un pazīmes. Maksātnespējas process. Administrators maksātnespējas procesā. Kreditoru un parādnieka interešu aizsardzība maksātnespējas procesā. 16. Maksātnespējas stāvokļa risinājumi:mierizlīgums, sanācija, bankrots. 17. Konkurences tiesības: jēdziens un uzdevumi. Konkurences padome. Tirgus dalībnieku aizliegtās vienošanās un atbrīvojumi no tām. 18. Tirgus dalībnieka dominējošais stāvoklis un tā ļaunprātīga izmantošana; negodīga konkurence; tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole Konkurences likuma izpratnē. 19. Strīdu izskatīšanas kārtība komercattiecībās. Tiesas, civilprocess. 20. Šķīrējtiesas.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Lekciju, semināru apmeklējums - 10%, trīs kontroldarbi - 30%, referāts - 10%. Gala pārbaudījums - eksāmens - 50%.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Normatīvie akti: Komerclikums, Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums, Civillikums (Saistību tiesību daļa), Komercķīlas likums, Likums "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju", Konkurences likums, Civilprocesa likums u.c. 2. Komerclikums : Kas šobrīd būtu jāzin SIA un AS vadītājam. J.Endziņš, J.Paiders. - R., 2002. 3. Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. K. Torgāna redakcijā, R., 1998.

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Normatīvie akti: Kooperatīvo sabiedrību likums, Koncernu likums, likums " Par vērtspapīriem", Finansu un kapitāla tirgus likums, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums,likums "Par ieguldījumu sabiedrībām", Kredītiestāžu likums, Krājaizdevu sabiedrību likums, likums "Par Latvijas Banku", likums "Par biržām", Darba likums, ANO Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma pārdevuma līgumiem u.c. 2. Guide to European Company Laws, J. Maitland-Walker, London, 1997. 3. Competition laws of Europe, ed.by J.Maitland-Walker. - London, 1995. 4. Principles of International Insolvency. P. R. Wood, London, 1995.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Laikraksta "Latvijas Vēstnesis" pielikums "Jurista vārds",

116

2. mēnešraksts "Likums un tiesības", 3. žurnāls "Mans īpašums".

117

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Vērtspapīru tirgus Kursa kods EkonP127Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16

Kursa autoriDr.ekon., Valda BalevičaSergejs BabuškinsEkonomikas maģistra grāds, lektore Vineta Šņepste

PriekšzināšanasEkon3351, Investīcijas Kursa anotācija: Mācību kursā tiek apskatītas vērtspapīru tirdzniecības īpatnības, vērtspapīru tirgus organizācija un funkcionēšana valstīs ar visattīstītāko vērtspapīru tirgu - ASV. Tiek noskaidroti vērtspapīru tirgus dalībnieki ASV un Latvijā.Vislielākā uzmanība tiek veltīta akciju tirgum kā pašam lielākajam, un darījumiem ar akcijām.Pasaules pieredze sniegs studentiem zināšanas par vērtspapīru tirgus funkcionēšanu pasaulē un Latvijā.

Kursu apraksts-plāns:1. Vērtspapīru tirgus nepieciešamība. L2 2. Vērtspapīru tirgus veidi. L2 3. Vērtspapīru emisija un izplatīšanas metodes. S8 4. Emitēto vērtspapīru izplatīšana pēc sertifikātiem. L2 5. Organizētā vērtspapīru tirgus veidi un nozīme. L2 6. Pasaules lielākās biržas un ASV biržu struktūra, prasības. L2 7. Dīleru tirgus - ASV dīleru asociācijas kotācijas sistēma. L2, S4 8. Dīleru tirgus funkcionēšana. L2 9. Biržu organizācija, dalībnieki ASV un Latvijā. L2 10. RFB prasības pret emitentiem un vērtspapīru saraksti. L2 11. Vērtspapīru kotācijas sistēma Latvijā un tirgus veidi. L2, S4 12. Darījumi ar vērtspapīriem. L2 13. Vērtspapīru darījumu attīstība Latvijā. L2 14. RFB garantiju fonds. S4 15. RFB pakalpojumi un ieņēmumi. L2 16. Norēķini ar vērtspapīriem. L2 17. Šķīrējtiesa. L2 18. Latvijas Centrālā depozitārija nozīme. S8 19. Vērtspapīru tirgus uzraudzība. L2 20. Vērtspapīru indeksi un to nozīme. S4

Prasības kredītpunktu iegūšanai:3 kontroldarbi - 30%, 8 seminārnodarbības, patstāvīgi rēķināmi uzdevumi -10%, eksāmens - 60%.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. LR likums "Finanšu instrumentu tirgus likums".

118

2. LR likums "Finansu un kapitāla tirgus komisijas likums", Latvijas Vēstnesis, 2000, Nr.230/232, Ziņotājs 2000 Nr.13. 3. Jakušonoka I. Vērtspapīru tirgus un finansu institūciju vadība, Rīga, 2001 4. Apsītis Ģ., Aščuks I., Cērps U., Kokorevičs G., Ozols Ģ., Sedlenieks A., Zuļģis H. Vērtspapīru tirgus zinības, Rīga, 2003. 5. Sharpe, William. Investments, Prentice Hall, 2002. 6. Gitman, Lawrence. Fundamentals of investing, 8th edition, Addison Wesley Company, 2001.

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Mirkin. Cennije bumagi i fondovij rinok. Moskva, 2002. 2. Kasimov. Osnovi teorii optimaļnovo portfeļa cennih bumag. Moskva, 2001. 3. Rubcov B.B. Mirovije rinki cennih bumag. Moskva, 2002. 4. RFB noteikumi.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Laikraksts "Dienas Bizness". 2. Žurnāls "Latvijas Ekonomists". 3. http://www.rfb.lv (RFB). 4. http://www.fktk.lv 5. Financial Times (www.ft.com) 6. European Financial Management

119

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Banku vadībaKursa kods EkonP800Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 16

Kursa autoriDr.ekon., Uģis Zālītis

PriekšzināšanasEkonP124, Banku grāmatvedība Kursa anotācija: Lekcijās studenti tiek iepazīstināti ar kredītiestāžu nozīmi un to vietu finansu tirgū, parāda bankas sistēmas organizāciju un pārvaldīšanu, kā arī komercbanku darbības stratēģijas veidošanu. Detalizēti tiek apskatīta atsevišķu banku finansu pakalpojumu būtība, nozīme un to pārvaldīšana. Atsevišķas tēmas veltītas banku likviditātes un rentabilitātes nodrošināšanas problēmām. Kursā apskatīta arī banku iekšējās kontroles sistēmas veidošana un risku pārvaldīšana. Noslēgumā apskatīti jautājumi par bankas darbiniekiem, struktūrvienību vadīšanas problēmām.

Kursu apraksts-plāns:1. Naudas tirgus L2 2. Kredītiestāžu sistēma L2 3. Banku menedžmenta būtība L2 4. Centrālās bankas L2 5. Komercbanku būtība un nozīme. To pārvaldīšana L2 6. Komercbanku pasīvās operācijas un to pārvaldīšana L2 7. Komercbanku pasīvās operācijas un to pārvaldīšana L2 8. Komercbanku pašu kapitāls, tā pārvaldīšana L2 9. Komercbanku aktīvās operācijas, to pārvaldīšana L2 10. Komercbanku aktīvās operācijas, to pārvaldīšana L2 11. Komercbanku aktīvās operācijas, to pārvaldīšana L2 12. Norēķinu un kases operācijas L2 13. Rentabilitātes pārvaldīšana bankās L2 14. Banku likviditāte, vadīšana L2 15. Riska menedžments bankās L2 16. Banku marketings L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Jānokārto 2 kontroldarbi - 20%, jāsagatavo un jāaizstāv referāts - 10%, jānokārto eksāmens - 70%.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Peter S.Rose. Commercial Bank Management. Texas A-M University, 2002 2. Campbell C.D., Campbell R.G., Dolan E. Money, Banking, Monetary Policy. George Mason University.2001 3. Sinkey J. Commercial Bank Financial Management, 6th edition, Prentice Hall, 2002 4. Koch T., Macdonald S. Bank Management, South-Western College Publishing, 2002 5. Greuning H., Bratanovic S. Analyzing and Managing Banking Risk, World Bank, 2003 6. Ritter L., Silber W., Udell G. Principles of Money, Banking and Financial Markets, Addison Wesley

120

Publishing, 2000

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Žurnāls „Latvijas Ekonomists". 2. Laikraksti „Dienas Bizness" un „Bizness un Baltija". 3. Latvijas Bankas publikācijas: biļeteni, „Averss un Reverss". 4. JOurnal of Banking and Finance 5. The Economist 6. Banku apskats

121

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Prakse III Kursa kods EkonP059Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsInstitūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.ekon., Valda BalevičaDr.ekon., asociētais profesors Leonārs SvarinskisEkonomikas maģistra grāds, lektore Vineta Šņepste

PriekšzināšanasEkon2109, Finanšu grāmatvedība Ekon2368, Finanšu teorija EkonP804, Monetārā un banku ekonomika Kursa anotācija: Prakse III uzdevums ir nodrošināt teorētisko zināšanu pielietošanu praksē, Galvenie darbības virzieni ir saistīti ar "Komercbanku operācijas" un "Banku grāmatvedība" iegūto zināšanu pielietošanu konkrētas komercbankas darbībā.Prakses III laikā tiek iegūtas praktiskas iemaņas dažādu banku pakalpojumu iepazīšanā un novērtēšanā.

Kursu apraksts-plāns:1. Bankas dibināšana. Licenču izsniegšanas kārtība. Bankas organizatoriskā struktūra. Banku grāmatvedības pamatjēdzieni un pamatprincipi. Kontu plāna struktūra. Uzskaites dokumenti un reģistri bankā. Bankas saimnieciskās operācijas, to uzskaite. Nodokļu iegrāmatošana. 2. Bankas pašu kapitāla veidošana. Bankas dibināšanas, akciju kapitāla palielināšanas, akciju emisijas nocenojuma un uzcenojuma uzskaite. Subordinēta kapitāla uzskaite. 3. Bankas bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins, naudas plūsmas pārskats. Pārskatu raksturojums, to sastādīšanas mērķi. Bilances un P/Z aprēķina aktīvu, pasīvu posteņu apskats. Ārpusbilances saistības. Ārpusbilances uzskaite. 4. Ieņēmumu un izdevumu saskaņošanas un uzkrāšanas koncepcija. 5. Bankas noguldījumu politika. Noguldījumu apdrošināšana Latvijā un ES valstīs. Noguldījumu operāciju uzskaite. Pamatsummas un procentu iegrāmatošana. Citu bankas saistību uzskaite. 6. Līdzekļu piesaistīšana vērtspapīru veidā 7. Starpbanku kredīta tirgus Latvijā. Kredīti no Latvijas Bankas, to saņemšanas kārtība 8. Bankas kredītpolitika 9. Kredītdarījumu veikšanas vispārējās procedūras. Klienta maksātspējas novērtēšanas metodes. Kredītu administrēšanas process. Kredītu uzraudzība, darbs ar nedrošiem kredītiem. Uzkrājumu veidošana un uzskaite. Zaudēto kredītu norakstīšana. 10. Faktorings un forfaitings, to veikšanas īpatnības 11. Līzinga operācijas 12. Hipotekārā kredītsistēma Latvijā 13. Bankas valūtas darījumi. Valūtu uzskaite. Konvertācijas operācijas. Valūtas pozīcija, valūtu bilanču konsolidācija. Peļņas (zaudējuma) no valūtas kontu pārvērtēšanas aprēķināšana un uzskaite. 14. Banku darījumi vērtspapīru tirgū. Operācijas ar vērtspapīriem, to uzskaite. 15. Bankas trasta operācijas 16. Inkaso darījumi. Skaidras naudas operāciju un operāciju ar korespondējošiem kontiem iegrāmatošana. Starpbanku norēķini, to uzskaite. Maksājuma izdevumi, inkaso un kredīta vēstules. 17. Kredītvēstules kā dokumentārais norēķinu veids 18. Darījumi ar maksājumu kartēm. Operācijas ar norēķinu kartēm, čekiem, to uzskaite.

122

19. Banku elektroniskie pakalpojumi

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Prakses atskaites sagatavošana un aizstāvēšana.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. The New Basel Capital Accord. Consultative Document. - Basel Commitee on Banking Supervision., BIS, April 2003. 2.FKTK normatīvie dokumenti 3.Kudinska M. Finansu tirgus - Latvijā un ES.-Rīga, 2001 4.Šīrenbeks H. Modernais banku kontrolings. - Rīga: Zinātne, 1998 5.Saļņikovs I Starptautiskais valūtas tirgus Forex.-R.,2000. 6.Rupeika-Apoga R.Valūtas tirgus un valūtas darījumi. - Rīga: Datorzinību centrs, 2003

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Peter S.Rose. Money and capital Markets (Third edition).- Irwin Publishing, 1989.2. Rund und das Geld.- Frankfurt am Main, 1993.3. G.Munn, F.Garcia. C.Woelfee. Enciklopedie of Banking and Finance. Ninth Edition.-London,1991.4. T.Rhodes, K.Clark, J.Wulfken, S.Williamson. Syndicated lending. Practice and documentation. II Ed..,1996.5. ?. Žukov. Banki i bankovskije operaciji.- ?., 2001.6. Panova G. S. Kreditnaja politika kommerčeskogo banka. - ?.: IKCDIS, 1997 Saksonova S. Latvijas komercbanku aktīvu struktūras pilnveidošana. // Promocijas darbs Ekonomikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.- Rīga, 2002, lpp. 38-41.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Laikraksti "Dienas Bizness", "Diena". 2. Žurnāli "Latvijas ekonomists", "Kapitāls"." The Economist ",." Banking Accounting and Finance" 3. Banku apskati. - LETA

123

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Audits un revīzija Kursa kods EkonP017Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 29.03.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursa autoriSociālo zinātņu maģistrs ekonomikā, lektore Līga Leitāne

PriekšzināšanasEkon2109, Finanšu grāmatvedība EkonP811, Nodokļi Kursa anotācija: Kursā aplūko audita un revīzijas būtību, darba dokumentus, notiek darbs ar ētikas kodeksu. Kurss balstīts uz SRS. Kursa ietvaros tiek strādāts ar audita plānošanu, analītiskajiem apskatiem, tiek identificētas kļūdas, riski. Kursa ietvaros tiek veltīta liela uzmanība gada pārskata auditam, iekšējam auditam un nodokļu auditam, kā arī auditam, kas vērsts uz fizisko personu.

Kursu apraksts-plāns:1. Audits, kontrole, revīzija, klasifikācija L2 2. Darba dokumenti un to klasifikācija L2 3. Ētikas kodekss L2, S4 4. Starptautisko revīzijas standartu prasības un izpausmes L2, S2 5. Audita plānošana, analītiskais apskats L2, S2 6. Kļūdas, krāpšana, riski un to noteikšana L2, S2 7. Bilances posteņu audits L2, S2 8. PZA audits L2, S2 9. Gada pārskata audits L4, S4 10. Auditora slēdzieni L2, S4 11. Iekšējais audits L2, S2 12. Nodokļu audits juridiskajām personām L4, S4 13. Audits privātpersonām L4, S4

Prasības kredītpunktu iegūšanai:3 patstāvīgie darbi - 30%, 1 kontroldarbs - 20%, eksāmens - 50%.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. G.Melderis. Revīzija un audits. 2003. 2. Starptautiskie revīzijas standarti 2004. 3. D.Daņiļeviča. Finansu pārskatu revīzija. Turība, 2003. 4. C.Mālders. Grāmatvedība, revīzija, audits. Turība, 2002. 5. R.Ratliff Introduction to Auditing: Logic, Principles, and Techniques, Inst of Internal Auditors, 2002

124

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Starptautiskie grāmatvedības standarti. 2. Šeremet. Audit. M., 2002. 3. Montgomeri. Audit. M., 2997. 4. Ievads auditā. LU, Rīga, 2000.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Latvijas Ekonomists 2. Bilance 3. Grāmatvedība un revīzija 4. Grāmatvedība un ekonomika 5. Auditing 6. Financial Times

125

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Prakse IV Kursa kods EkonP060Kredītpunkti 12ECTS kredītpunkti 18Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsInstitūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.ekon., asociētais profesors Vilnis ĀdamsonsDr.ekon., Valda BalevičaDr.ekon., asociētais profesors Leonārs SvarinskisEkonomikas maģistra grāds, lektore Vineta Šņepste

PriekšzināšanasEkon2109, Finanšu grāmatvedība Ekon2368, Finanšu teorija EkonP804, Monetārā un banku ekonomika Kursa anotācija: Prakses IV mērķis ir nodrošināt teorētisko zināšanu pielietošanu praksē, Galvenie darbības virzieni ir saistīti ar kursos "Korporatīvās finanses", "Vērtspapīru tirgus" un "Audits un revīzija" iegūto zināšanu pielietošanu konkrēta uzņēmuma darbībā.

Kursu apraksts-plāns:1. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) un tās darbības apraksts. Finansu analīze par pēdējiem 2 gadiem.2. Nozares (nozaru), kurā(s) strādā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), raksturojums un attīstības perspektīvas.3. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) konkurenti, to apraksts. Katra konkurenta priekšrocības un vājās puses salīdzinājumā ar apskatāmo uzņēmumu. Apskatāmā uzņēmuma cenu politika un reklāmas pasākumi.4. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) produkcijas (pakalpojumu) noieta nākošā gadā prognoze, pamatojot to ar 2.un 3.punktā veikto pētījumu rezultātiem. Jaunu produkcijas (pakalpojumu) veidu ieviešana. Jaunas tehnikas un tehnoloģijas ieviešana. Nepieciešamie kapitālieguldījumi (aprēķins). Projekta ieviešanas rezultāta prognozes: ieņēmumu un izdevumu, naudas ieņēmumu un naudas izdevumu, naudas plūsmas prognoze. Kalkulācijas % likmes noteikšana. Kapitālieguldījumu novērtēšana, aprēķinot atmaksāšanās laiku, kapitāla rentabilitāti, NPV, IRR, rentabilitātes indeksu.5. Racionālu krājumu noteikšana uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā).6. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) debitoru vadīšanas politika: debitoru parādu stuktūra, debitoru parādu aprite dienās, tirdzniecības kredīta noteikumi, nepieciešamās izmaiņas pircēju kredītspējas novērtēšanā, skonto izmantošana, parādu iekasēšanas nepieciešamās izmaiņas.7. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ieņēmumu un izdevumu prognoze nākošam gadam (peļņas vai zaudējumu plāna aprēķins jāveic atbilstoši peļņas vai zaudējumu pārskatam, veicot visu tajā iekļauto rādītāju aprēķinu), nodokļu aprēķins, naudas ieņēmumu un naudas izdevumu prognoze. Kapitāla vajadzības vai kapitāla pārpalikuma aprēķināšana. Kapitāla vajadzības seguma avoti: pašu kapitāls, aizņemtais kapitāls. Aizņemtā kapitāla efektīvo procentu aprēķināšana un konkrēta kredīta veida un tā dzēšanas grafika izvēle. Līzinga izmantošanas izdevīgums. Kapitāla pārpalikuma izmantošana.8. Finansu plāna galīgā varianta izstrāde. Plāna bilance. Plāna rādītāju analīze un salīdzinājums ar iepriekšējā gada faktiskajiem rādītājiem.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Prakses atskaites sagatavošana un aizstāvēšana.

Literatūra (01-mācību literatūra):

126

1. LR likumi: Komerclikums, Par uzņēmuma gada pārskatiem, citi, regulējošie uzņēmumu darbību.2. M. Rurāne. Uzņēmuma finansu vadība. Rīga, Tūrības macību centrs, 2000.g.3. M. Rurāne. Finansu pārvaldība. Rīga, Latvijas izglītības fonds, 2000.g.4. Corporate Finance by Stephen A. Ross, Randolph W. Westerfield, Jeffrey Jaffe, N.-Y., 2002.5. H. Diderihs. Uzņēmuma ekonomika, Rīga, Zinātne, 2000.g. 6. I. Apsīte, Uzņēmuma gada pārskats, Rīga, Bilances bibliotēka, 20037. K.G. Hofs, Biznesa ekonomika, Rīga, 2002.

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Ekonomisko terminu vārdnīcas2. A. Jaunzems, E. Vasermanis. Riska analīze, Rīga, EuroFaculty, 2001.3. I. ?. Blank, Finansovij menedžment, Moskva, 2000.4. V. V. Bočarov, Korporativnije finansi, S.- P. Piter, 2001.5. V. V. Bočarov, V. E. Leontjev, Korporativnije finansi, S.- P. Piter, 2002.6. S. Ross, R. Velterfild, B. Džordan, Osnovi korporativnih finansov (perevod s angl.), Moskva, Laboratorija bazovih znanij, 2000.7. F. Čeng Li, D. I. Finnerti, Finansi korporacij - teroija, metodi i praktika. ?., INFRA- M 2000

Literatūra (03-ieteicamā periodika):Latvijas Vēstnesis Latvijas Ekonomists Grāmatvedis Kapitāls

127

Studiju programmas kursa aprakstsKursa nosaukums Valsts eksāmens Kursa kods EkonP262Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Finanses un kredītsKursa apstiprinājuma datums 13.03.2000Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursa anotācija: Kvalifikācijas eksāmens paredzēts, lai studenti apkopotu mācību gaitā iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas un parādītu prasmi tās sistematizēti izklāstīt un pielietot uzdevumu risināšanā. Tāpēc studentam ir pilnībā jānokārto visas A, B un C daļas akadēmiskās saistības un jāiegūst nepieciešamais kredītpunktu skaits.

Kursu apraksts-plāns:Valsts eksāmenā tiek iekļauti jautājumi un uzdevumi no visiem priekšzināšanu sarakstā iekļautiem priekšmetiem. Jautājumi un uzdevumi tiek aktualizēti, ņemot vērā teorijā un praksē notikušās izmaiņas.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Studentiem rakstiski jāatbild uz jautājumiem un jāatrisina uzdevumi, saņemot kopējo vērtējumu ne zemāk par gandrīz viduvēji (4)

Literatūra (01-mācību literatūra):Katra priekšmeta pasniedzējs pirms Kvalifikācijas eksāmena precizē mācību pamatliteratūru un papildliteratūru, ņemot vērā pēc priekšmeta apgūšanas izdotās grāmatas.

128

Apstiprināts_________________ studiju programmas padomes sēdē

2003.g._________________Prot. Nr. ___________

Prakses nolikums

1.Vispārīgie noteikumi

Prakse ir profesionālo studiju programmas neatņemama sastāvdaļa un tiek organizēta saskaņā ar studiju plānu un izglītības iestādes izvēlētajiem studiju kursiem.

Prakses mērķis – dot iespēju studentiem nostiprināt studiju kursos iegūtās zināšanas, iegūt studiju programmai atbilstošu kompetenci un apgūt praktiskas iemaņas, kas nepieciešamas finanšu sektora vadības speciālistiem.

Prakses laiks un ilgums ir noteikts studiju programmā un studiju kalendārajā grafikā 26 kredītpunktu apjomā. Prakse notiek apmācības pēdējos četros semestros:

Pilna laika klātienes studentiem – 5. semestrī – 12 kredītpunkti, 6. semestrī – 6 kredītpunkti, 7. semestrī – 4 kredītpunkti un 8. semestrī – 4. kredītpunkti.

Nepilna laika klātienes studentiem – 6. semestrī – 12 kredītpunkti, 7. semestrī – 6 kredītpunkti, 8. semestrī – 4 kredītpunkti un 9. semestrī – 4. kredītpunkti.

Nepilna laika neklātienes studentiem – 7. semestrī – 12 kredītpunkti, 8. semestrī – 6 kredītpunkti, 9. semestrī – 4 kredītpunkti un 10. semestrī – 4. kredītpunkti.

Prakses uzdevumi tiek noteikti izglītības iestādes apstiprinātās prakšu programmās.Praksē students veic prakses programmā noteiktos uzdevumus, parādot patstāvību, sagatavotību, zināšanas un iemaņas, godīgi pildot savus pienākumus, neizpaužot trešajām personām organizācijā iegūto konfidenciālo informāciju.

2. Prakses organizēšana

Lai organizētu mācību praksi, nepieciešami šādi prakses dokumenti:- prakses programma;- vienošanas ar prakses vietu;- prakses dienasgrāmata;

Prakses vietu students izvēlas patstāvīgi. Prakse notiek saskaņā ar vienošanas starp izglītības iestādi un prakses vietu. Par prakses vietu students var izvēlēties savu darba vietu. Izvēlētās prakses vietas nosaukums studentam jāiesniedz prakses vadītājam ne vēlāk kā 30 dienas pirms prakses sākuma.

Prakses organizēšanā piedalās izglītības iestāde, prakses vieta un students (praktikants).

129

Izglītības iestāde (Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Finanšu institūts):

- nodrošina studentus nepieciešamajos gadījumos ar prakses vietu;- iepazīstina praktikantu ar viņa tiesībām un pienākumiem prakses laikā;- nodrošina praktikantu ar mācību prakses dokumentiem un iepazīstina ar to

noformēšanas prasībām;- apkopo informāciju par prakses vietām, kurās praktikanti var papildināt

praktiskās iemaņas atbilstoši noteiktajām prasībām, un sniedz šo informāciju praktikantam;

- sniedz atbalstu praktikantam un prakses vietai saskaņā ar izstrādāto un apstiprināto prakses programmu;

- pamatojoties uz prakses dokumentiem, novērtē praksi;- ieceļ prakses vadītājus, kuri kontrolē mācību prakses norisi:

Izglītības iestāde pēc studiju programmas direktora ieteikuma norīko atbildīgo prakses vadītāju un prakses vadītājus.

- atbildīgo prakses vadītājs izstrādā prakses programmu un kopā ar

- prakses vadītājiem organizē pirmsprakses konsultācijas;vada un kontrolē prakses programmas izpildes gaitu;organizē prakses pārskatu aizstāvēšanu un prakses vērtēšanu.

Par prakses vadītājiem var būt mācībspēki un uzņēmuma / iestādes, kurā notiek prakse, darbinieki.

Prakses vadītāju pienākumos ietilpst:

- studenta konsultēšana prakses jautājumos;- prakses programmas izpildes gaitas kontrole;- prakses pārskata izskatīšana un novērtēšana,- piedalīšanās prakses aizstāvēšanā un vērtēšanā.

Prakses vieta:- nodrošina praktikantam mācību prakses programmā noteiktajām prasībām,

kā arī darba drošības, ugunsdrošības un sanitāri higiēniskajām normām atbilstošu darba vietu;

- norīko prakses vadītāju, kurš sekmē prakses vietas un izglītības iestādes sadarbību, informē izglītības iestādi par mācību prakses norisi, praktikanta pārkāpumiem, sniedz praktikanta raksturojumu un apstiprina mācību prakses pārskatu un ierakstus prakses dienasgrāmatā.

Students (praktikants):- iepazīstas ar mācību prakses mērķiem, uzdevumiem un vērtēšanas

kritērijiem;- izpilda prakses programmā noteiktos uzdevumus un ievēro prakses

vadītāju norādījumus;- ievēro prakses vietas iekšējās kārtības noteikumus;

130

- noformē prakses dienasgrāmatu un pārskatu un kopā ar raksturojumu iesniedz izglītības iestādē.

3. Prakses materiāla noformēšana, novērtēšana, glabāšanaPrakses gaitā students uzraksta prakses atskaiti un saņem no uzņēmuma pārstāvja atsauksmi par darbu, kurus norādītajā termiņā iesniedz izglītības iestādē.

Prakses pārskats noformējams datortehnikā un saturiski tam ir jāatbilst prakses programmai. Prakses pārskatu paraksta tās autors.

Prakses vadītājs iepazīstas ar studenta prakses pārskatu, atsauksmi par darbu un lemj par pielaišanu prakses aizstāvēšanai.

Prakses pārskatu aizstāvēšanu pieņem un prakses vērtēšanu veic ar studiju programmas direktora rīkojumu apstiprināta komisija.

Prakses aizstāvēšanu vērtē 10 ballu sistēmā, rezultātu ieraksta protokolā, kuru paraksta visi komisijas locekļi.

Prakses pārskatus pēc aizstāvēšanas uzglabā vismaz 1 (vienu) kalendāro gadu.

131

Prakses dienasgrāmata

Studenta (praktikanta) vārds, uzvārds______________________________________________________________

Prakses sākuma datums_________________________________________________

Prakses beigu datums__________________________________________________________

Uzņēmuma nosaukums _____________________________________________________

Adrese ___________________________________________________________

Tālrunis _______________________Fakss _________________________Elektroniskais pasts _________________http __________________________

Uzņēmuma reģistrācijas kods uzņēmumu reģistrā __________________________

Reģistrācijas datums uzņēmumu reģistrā ____________________________

Uzņēmējdarbības juridiskā forma (IU, SIA, A/S ) _____________________

Uzņēmuma vadītāji (lūdzam norādīt amatu, vārdu, uzvārdu)Vadītājs _______________________________________________________

Kontaktpersona ar Finanšu Institūtu __________________________________________ tālrunis ________________

Pastāvīgi strādājošo darbinieku skaits ______________________________

Uzņēmuma darbības veids __________________________________________________________________________________________________________________________Vadītāja paraksts __________________________ Datums ____________________

132

Praktikanta darbs prakses vietā

Datums Paveiktais darbs Prakses vadītāja paraksts

Prakses vadītāja paraksts___________________________ Z. v.Praktikanta raksturojums un prakses novērtējums__________________________________________________________________________________________________________________________________________

133

______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Prakses vadītājs prakses vietā:_________________________________________________

(vārds, uzvārds, amats)

134

Prakses pārskata izveides metodiskie norādījumi

1. Prakses pārskata tehniskā izveide atbilstoši noteikumiem ir būtiska prasība. Darbu, kurš neatbilst galvenajām tehniskās izveides prasībām, vadītājs ir tiesīgs nepielaist pie aizstāvēšanas.

2. Prakses pārskats sākas ar titullapu. Tajā uzrāda mācību iestādi, fakultāti, institūtu, kurā pārskats izstrādāts, pārskata izstrādāšanas gadu. Pārskata titullapā uzrāda prakses nosaukumu, tematu, pārskata autora vārdu un uzvārdu, prakses vadītāja zinātnisko grādu, akadēmisko nosaukumu, vārdu (vai iniciāli), uzvārdu. Titullapā bez vadītāja uzrāda arī konsultantu (ja tāds ir). Ir jābūt titullapā minēto personu parakstiem.

3. Aiz titullapas ievietojams prakses pārskata satura rādītājs. Tajā uzrāda nodaļu, apakšnodaļu numurus, nosaukumus un lappuses. Nodaļas numurē ar vienu arābu ciparu, apakšnodaļas - ar diviem, no kuriem pirmais ir nodaļas numurs. Apakšnodaļu tālākie iedalījumi tiek numurēti ar trim cipariem. Aiz kārtas cipariem liek punktus. Visiem nosaukumiem satura rādītājā obligāti jāsakrīt ar nosaukumiem darba tekstā un jābūt tajās lappusēs, kādas ir norādītas satura rādītājā.

4. Prakses pārskats jāraksta pareizā literārā valsts valodā. Izklāstam jābūt precīzam, skaidram, loģiskam, īsam un konkrētam.

5. Prakses pārskats ir jāraksta uz papīra lapas vienas puses. Lapām atstāj baltas malas: kreisajā pusē 35mm, labajā pusē 10mm, augšā un apakšā ne mazāk kā 20mm. Datorrakstā izpildītā pārskata burtu lielumam jābūt - 14, šriftam - Times New Roman, atstarpēm starp rindām 1,5.

6. Pārskata lapas numurē augšā lapas vidū ar arābu cipariem bez punkta un bez defisēm, 10 - 13mm attālumā no teksta. Pārskata 1.lappuse ir tā titullapa, otra – satura rādītājs. Uz tām lappuses numuru neraksta, bet iekļauj kopējā lappušu skaitā.

7. Nav pieļaujama vietniekvārdu un darbības vārdu lietošana pirmajā personā. Piemēram, nedrīkst rakstīt “es uzskatu”, “uzskatu par pareizu”, “pēc manām domām” un tml. Ieteicams rakstīt “autors uzskata”, “ pareizs ir uzskats, ka …”, “ pēc autora domām”.

8. Izvairoties no minētajiem un vēl citiem subjektīviem izteicieniem, vienlaikus jāraksta tā, lai katram lasītājam būtu skaidrs, kur doti paša autora uzskati un kur – kāda cita domas.

9. Citātu, skaitlisko datu, formulu u.c. izmantošana no publicētiem darbiem, kā arī citu autoru slēdzienu un aizgūtu domu izmantošana obligāti jānorāda atsaucē. Citu autoru domu izmantošana bez atsaucēm uz avotu ir rupjš zinātniskā darba ētikas pārkāpums. Atsauces var izdarīt divējādi, bet vienā darbā var būt tikai viens atsauces variants.

- Pirmais variants. Tekstā kvadrātiekavās divu ar komatu atdalītu skaitļu veidā (piemēram, 6, 42. Pirmais skaitlis apzīmē avota kārtas numuru literatūras sarakstā, otrais – lappusi, kurā atrodams ņemtais citāts, skaitlis, fakts u.tml.

- Otrais variants. Attiecīgās lappuses apakšā, zem svītras norādot autora uzvārdu un iniciāļus darba nosaukumu, izdošanas vietu, izdevniecības gadu, lappusi. Atsauces numurē katrā lappusē atsevišķi sākot ar 1.

135

10. Par nepublicēto materiālu avotiem atsauces dodamas gadījumos, ja materiāli ņemti no vairākiem avotiem. Ja dati ņemti no viena avota, to uzrāda ievada beigās. Ja pārskats satur autora aprēķinus, atsaucēs minami aprēķinu izejas datu avoti.

11. Pārskatāmības labad pārskatā izmantoto skaitlisko informāciju ieteicams izvietot tabulās. Pārskata ilustrēšanai izmantojamas shēmas, diagrammas, grafiki. Tomēr tas nav jāpārblīvē ar skaitlisko materiālu un attēliem. Nevajadzīgi skaitļi apgrūtina pārskata lasīšanu un izpratni. Skaitlisko materiālu, uz kura pamata ir veikti aprēķini, jāievieto pielikumā. Skaitlisko materiālu, kas izvietots tabulās vai attēlots grafiski obligāti darbā ir jāanalizē.

12. Katrai tabulai jābūt kārtas numuram nodaļas ietvaros. Tabulas numurē ar arābu cipariem virs tabulas, labajā pusē. Piemēram: 3.7. tabula. Pirmais cipars nozīmē nodaļas numuru, bet otrais – tabulas kārtas numuru trešajā nodaļā. Attēlus numurē zem tiem.

13. Katrai tabulai, grafikam vai attēlam jādod nosaukums (virsraksts). Tabulas nosaukums jāraksta virs tabulas zem numura. Savukārt attēla nosaukumu raksta zem tā. Nosaukumiem vienlaikus jāatbild uz trim jautājumiem: kas? (kas parādīts tabulā vai attēlā) kur? (kur sastopami uzrādītie skaitļi vai attēlā parādītā norise) un kad? (laika periodu, kad atspoguļoti parādītie dati vai fakti).

14. Tabulas saturu sadala ailēs, kurām dod nosaukumus. Nosaukumus raksta ar lielo burtu, apakšnosaukumus, ja tie sastāda ailes nosaukumu – ar mazo burtu. Patstāvīgu apakšnosaukumu raksta ar lielo burtu.Piemēram:

2.3. tabula

Latvijas komercbankas aktīvi 20XX. gada pirmajā ceturksnī9

(perioda beigās; milj. latu)

Mēneši VērtspapīriKredīti

Pārējie aktīvi

Kopā

bankām Nebankām juridiskām personām

Nebankām fiziskām personām

1 2 3 4 5 6 7JanvārisFebruārisMarts

15. Tabulas jāizvieto pārskatā tūlīt pēc pirmās norādes tekstā uz to. Turklāt jācenšas tabulas izvietot tā, lai tās būtu ērti pārskatāmas un lasāmas teksta lasīšanas virzienā vai arī, pagriežot darbu par 90 pulksteņa rādītāja virzienā.

16. Tabulā ieteicams izvairīties no lieliem skaitļiem. Lietderīgi lietot palielinātas mērvienības. Ja kādas tabulas pozīcijai nav atrodami vajadzīgie dati, to vietā raksta “ …”, ja attiecīgo datu vispār nav, tad “-”.

17. Pārskatā ievietotās formulas numurē ar arābu cipariem nodaļas robežās. Pirmais cipars apzīmē nodaļas numuru, otrais – formulas kārtas numuru nodaļas ietvaros. Numuru raksta lappuses labajā pusē tajā rindā, kurā dota formula. Aiz

9 1Latvijas komercbankas., 20XX gada pārskats 52.lpp.

136

formulas liekams komats, aiz kura zem formulas raksta vārdu “kur” un rindu zemāk formulās doto simbolu paskaidrojums tādā secībā, kādā tie doti formulā. Katra simbola paskaidrojumu raksta savā rindā.

18. Ja formula aizgūta no kāda avota, tad ir nepieciešams dot atsauci uz to. Formulām, kuras ir atvasinājis vai sastādījis pats autors, atsauci nedod.

19. Izstrādājot prakses pārskatu, jāievēro valodas, stila un interpunkcijas likumības. 20. Prakses pārskatu iesniedz iešūtu ātršuvēja vākos. Uz vāka jābūt pārskata

titullapai. Tādu pašu titullapu iešuj ātršuvējā. Prakses pārskatu students paraksta.

137

Latvijas UniversitāteEkonomikas un vadības fakultātes

Finanšu institūts

Prakses I programmaaugstākās profesionālās studiju programmai

Finansu menedžments

2004. gadā

138

Mācību prakse I (Finanšu grāmatvedība, Nodokļi, Investīcijas) ir paredzēta augstāko profesionālo studiju programmas Finansu menedžments studiju plānā nozares profesionālās specializācijas kursu sadaļā.

Mācību prakse I notiek:- 5. semestrī pilna laika klātienes studentiem, - 6. semestrī nepilna laika klātienes studentiem,- 7. semestrī nepilna laika neklātienes studentiem.

Prakses apjoms: 12 kredītpunkti.Prakses vieta: uzņēmums.Prakses mērķis: nostiprināt praksē kursos Finanšu grāmatvedība, Nodokļi,

Investīcijas iegūtās zināšanas.

Prakses atskaitei jāsatur sekojoša informācija:

1. Finanšu grāmatvedību regulējošo likumu un to pamatprasību raksturojums:

1.1. Likums “Par grāmatvedību“,1.2. Likums “Par uzņēmuma gada pārskatiem”, 1.3. MK noteikumi Nr. 243 25.07.2000. “Par grāmatvedības

kārtošanu un organizēšanu”, 1.4. MK 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 “Dokumentu

izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi”, 1.5. likumi par nodokļiem, to pamatprasību raksturojums,1.6. metodiskie norādījumi pārskatu aizpildīšanai.

2. Uzņēmuma apraksts:2.1 Nozares (nozaru), kurā(s) strādā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība),

raksturojums un attīstības perspektīvas. Ko ražo uzņēmums (kādus pakalpojumus sniedz).

2.2 uzņēmuma dibināšanas dokumentācija: uzņēmuma tiesiskā jeb īpašuma forma (piem., SIA, AS), pielikumā - uzņēmuma reģistrācijas apliecība, nodokļu maksātāja apliecība, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja apliecība.

2.3 uzņēmuma struktūra un pārvaldes shēma: uzņēmuma galvenie darbības veidi un uzņēmuma struktūra – struktūrvienību atrašanās vietas (pielikumā struktūrvienības reģistrācijas apliecība), darbības veidi, ko veic katrā uzņēmuma struktūrā; pārvaldes darbinieku shēma – it īpaši lieliem uzņēmumiem, kas pakļauti zvērināto revidentu pārbaudēm.

2.4. grāmatvedības uzskaites metodika un uzņēmuma lietvedība: visi galvenie dokumenti, kas atrodas uzņēmuma lietošanā, jānorāda, kam attiecīgais ir jāsastāda, kādos termiņos un kur tas jānodod; dokumentu apgrozības shēma, kur norāda visu svarīgāko informāciju, kas galvenokārt nepieciešams, lai grāmatvedības darbinieki savlaicīgi saņemtu atskaites, avansa norēķina dokumentus, lai savukārt savlaicīgi nodotu atskaites valsts statistikas iestādēm, valsts ieņēmumu dienestam (VID)(pielikumā dažas dažāda veida atskaites);

2.5. uzņēmuma iekšējās kontroles sistēma:2.5.1. darbinieku darba pienākumi;2.5.2. iekšējais audīts.

139

2.6. grāmatvedības datu datorizētās apstrādes programmas.

3. Grāmatvedības darba organizācija3.1. grāmatvedības darbinieku pienākumi un atbildība: no cik

darbiniekiem sastāv grāmatvedības dienests, kas kuram ir jādara, kādi dokumenti jāapstrādā un kādas atskaites jāsagatavo; jāparedz atskaišu iesniegšanas termiņi,

3.2. uzņēmuma grāmatvedības kontu plāns. Galveno grāmatvedības reģistru un apgrozījuma pārskatu formas utt., kopumā parādot – kādā veidā tiek reģistrēta visa uzskaites informācija;

3.3. grāmatvedības dokumentu un pārskatu apgrozības apraksts vai shēma – atsevišķas ailēs norādot : dokumenta nosaukums; kas un kurā uzņēmuma struktūrvienībā sastāda šo dokumentu; kas apstiprina dokumentu, ja tam ir paredzēta šāda īpaša apstiprināšana; kas un kad attiecīgo dokumentu nodod uzņēmuma grāmatvedībā; kurš grāmatvedības darbinieks pieņem un pārbauda attiecīgo dokumentu;

3.4. inventarizācijas noteikumi, veicot visu uzņēmuma līdzekļu pārbaudi, prasību un saistību pārbaudi pēc dokumentiem.

3.5. grāmatvedības datu glabāšanas sistēma, norādot dokumentu un reģistru uzglabāšanas termiņus un informācijas uzglabāšanas veidu.

4. Grāmatvedības uzskaites kārtība (uzrādīt uzskaites reģistrus un aizpildīt attiecīgus iekšējos un ārējos finanšu pārskatus).

4.1. ilgtermiņa ieguldījumu uzskaites kārtība:4.1.1. nemateriālo ieguldījumu (patenti, preču zīmes, licences,

programmatūras utt.) uzskaites un nolietojuma kārtība; 4.1.2. pamatlīdzekļu (zeme, mašīnas, tehnoloģiskās iekārtas,

pārējie pamatlīdzekļi) uzskaites un nolietojuma kārtība;4.1.3. ilgtermiņa finansu ieguldījumu uzskaites kartība.

4.2. apgrozāmo līdzekļu uzskaites kārtība:4.2.1. krājumu uzskaites un novērtējuma kārtība;4.2.2. inventāra uzskaites kārtība; 4.2.3. debitoru uzskaites kārtība;4.2.4. nākamo periodu izdevumu un ieņēmumu uzskaites

kārtība; 4.2.5. naudas līdzekļu uzskaites kārtība

4.2.5.1. uzņēmuma kasē,4.2.5.2. bankās (konti latos un ārvalstu valūtās).

4.3. pašu kapitāla uzskaites kārtība: 4.3.1. dalībnieku analītiskā uzskaite, izmaiņas to sastāvā; 4.3.2. obligāto ar likumu noteikto un citu uzņēmuma rezervju

veidošanas un norakstīšanas kārtība;4.3.3. peļņas uzskaite;

4.4. uzņēmuma kreditoru uzskaites kārtība, nodrošinot saistību precīzu uzskaiti un datu pieejamību par jebkuru kreditoru un par jebkuru laika periodu;

4.5. uzkrājumu veidošana un norakstīšanas kārtība: uzkrājumi nedrošiem debitoriem, uzkrājumi paredzamajiem izdevumiem

4.6. uzņēmuma pamatdarbības un citu ieņēmumu uzskaites kārtība:

140

4.6.1. ieņēmumu iegrāmatošanas kārtība, 4.6.2. cenu veidošanas kārtība;

4.7. uzņēmuma izdevumu uzskaite: 4.7.1. darba atalgojuma politika un aprēķināšanas kārtība

(samaksa pēc stundu tarifa vai konkrēta darba alga, atkarībā no ieņemamā amata);

4.7.2. autotransporta izdevumu uzskaite (pielikumā transporta pavadzīmes ar tajās norādīto maršrutu, degvielas patēriņu, nobraukto kilometru uzskaite utt);

4.7.3. komandējuma izdevumu aprēķināšanas kārtība; 4.7.4. reprezentācijas izdevumu veidošanas un norakstīšanas

kārtība; 4.7.5. pārdotās produkcijas ( vai pakalpojumu) ražošanas

izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas kārtība.

5. Ārējo finanšu pārskatu sagatavošanas biežums (uzrādīt uzņēmuma pārskatu nosaukumus un sastādīšanas termiņus).

6. Gada pārskata sastādīšanas noteikumi un sastāvs:6.1. Gada pārskata sastādīšanas noteikumi6.2. Gada pārskata sastāvs:

6.2.1. Vadības paziņojums;6.2.2. Bilance;6.2.3. Peļņas vai zaudējumu aprēķins;6.2.4. Naudas plūsmas pārskats;6.2.5. Pielikumi.

7. Uzņēmumu un banku savstarpējās sadarbības ietvaros:

7.1 norēķinu konta atvēršana,7.2 norēķinu un skaidras naudas operācijas,7.3 kredītu saņemšana,7.4 noguldījumu operācijas.

8. Uzņēmumu un VID savstarpējās sadarbības ietvaros:

8.1 nodokļu maksātāju reģistrēšana,8.2 dažādu atskaišu iesniegšana,8.3 izziņu saņemšana,8.4 nodokļu maksātāja vēstures saņemšana,8.5 tematiskās pārbaudes un audits.

9. Uzņēmumu svarīgāko iekšējo operāciju dokumentēšana:

9.1. darba līgumu noformēšana9.2. darba algu aprēķināšana un ar to saistīto dokumentu noformēšana9.3. kases operāciju noformēšana9.4. komandējumu noformēšana u.c.

141

Prakses atskaites pielikumos ir jāiekļauj sekojošās svarīgākās aizpildītas veidlapas:

- Maksājumu uzdevums- Kases ieņēmumu /izdevumu orderis un to reģistrēšanas žurnāli- Kases grāmata - Sociālās apdrošināšanas iemaksu un IIN atskaites- PVN deklarācija un pielikums- Atskaite par izlietotām pavadzīmēm - Darba algas saraksti, avansu izmaksu saraksti u.c.- Nodokļu maksātāja apliecība- Algas nodokļa grāmatiņa- Līgums par konta apkalpošanu- Parakstu parauga kartiņas- Čeku grāmatiņa- Kases ieņēmumu orderis (jurid. pers.)- Kases izdevumu orderis- Iesniegums kredīta saņemšanai - Kredīta līgums- Norēķinu konta izraksts - Iesniegums norēķinu konta atvēršanai- Citi dokumenti

Prakses novērtēšana.Par praksi studenti sastāda prakses pārskatu un tajā iekļauj iepriekš minēto darbību īsu raksturojumu un nepieciešamo dokumentāciju.Prakse tiek novērtēta pēc iepazīšanās ar prakses pārskatu un prakses aizstāvēšanas. Prakse tiek novērtēta pēc 10 baļļu sistēmas.

Izmatošanai ieteicamā literatūra

1. LR likums “ Par grāmatvedību”.2. LR likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem”, citi likumdošanas in normativie

akti.3. Starptautiskie grāmatvedības standarti, International Accounting Standarts

Commitee, 2001,4. I. Apsīte, Uzņēmuma gada pārskats, Rīga, Bilances bibliotēka, 20035. A. Ludborzš Finanšu grāmatvedība tirdzniecībā,Rīga, 20036. J. Benze, Finansu grāmatvedība. Rīga, „Grāmatvedis”,2001.g.7. 2.M. Grebenko, Grāmatvedība 1. un 2. daļa. Rīga, 2003.g .8. Fundamental Financial Accounting Concepts by Thomas P. Edmonds (Editor),

Frances M. McNair, Edward E. Milam, Philip R. Olds, Cindy D. Edmonds, Nancy W. Schneider, Clair N. Sawyer, N.-Y., 2003.g.

9. M. Januška, Grāmatvedības uzskaite praktiskajās situācijās, Rīga, Merkūrijs Lat SIA , 2001.

10. Grāmatvedība un Revīzija, Rīga, LZRA Izglītības centrs, 2001.11. R. Grigorjeva, A. Jesemčika, I. Leibus, A. Svarinska, Grāmatvedības pamati,

Rīga, Izglītības soļi, 200112. J. Zaiceva, Palīglīdzekļis uzņēmuma gada pārskata sastadīšanai Rīga, 2001. 13. Konsolidēto dada pārskatu sastādīšanas rokasgrāmata, Rīga, Finansu

ministrija, 2000

142

14. Ekonomikas un finanšu vārdnīca, Norden AB, 2003.15. Hingley Wilfred, Financial management, Oxford, 2000.g.16. J. Benjamin, S.D. Grossman, R.H. Strawser, Intermediate accounting, Allen

and Becon, 2000.17. B. Nidlz, H. Andreson, D. Koduell, Principi buhgalterskogo učeta,

Мoskva ,Finansi i statistika, 200018. R. N. Antoniji, Osnovi buhgalterskogo učeta, Мoskva, Triada, 2001.19. R. Entoni, D. Ris, Učet – situaciji i primeri, Мoskva, Finansi i statistika,

2001.20. T. P. Karlin, A. R. Makmin Š, Analiz finansovi otčetov na osnove GAAP,

M., Infra-M, 200121. Latvijas Vēstnesis,

Žurnāli:22. Latvijas Ekonomists,23. Grāmatvedis, 24. Bilance,25. Kapitāls, 26. Ekonomika un Grāmatvedība, 27. Finansists.

143

Latvijas UniversitāteEkonomikas un vadības fakultātes

Finanšu institūts

Prakses II programmaaugstākās profesionālās studiju programmai

Finansu menedžments

2004. gadā

144

Mācību prakse II (Uzņēmuma finanšu analīze un vadības grāmatvedība) ir paredzēta augstāko profesionālo studiju programmas Finansu menedžments studiju plānā nozares profesionālās specializācijas kursu sadaļā.

Mācību prakse II notiek:- 6. semestrī pilna laika klātienes studentiem, - 7. semestrī nepilna laika klātienes studentiem,- 8. semestrī nepilna laika neklātienes studentiem

Prakses apjoms: 6 kredītpunkti.Prakses vieta: uzņēmums.Prakses mērķis: nodrošināt teorētisko zināšanu pielietošanu praksē, Galvenie

darbības virzieni ir saistīti ar kursos "Vadības grāmatvedībā" un "Finanšu analīzē" iegūto zināšanu pielietošanu konkrēta uzņēmuma darbībā.

Prakses II laikā tiek iegūtas praktiskas iemaņas dažādu rādītāju aprēķināšanā un novērtēšanā, pašizmaksas kalkulēšanā un izmaksu novērtēšanā.

Prakses atskaitei jāsatur sekojoša informācija:

1. Uzņēmuma darbības raksturojums2. Bilances un peļņas vai zaudējumu pārskata vertikālā analīze3. Bilances un peļņas vai zaudējumu pārskata horizontālā analīze4. Likviditātes rādītāju aprēķināšana5. Aprites rādītāju aprēķināšana6. Rentabilitātes rādītāju aprēķināšana7. Kapitāla struktūras rādītāju aprēķināšana8. Bezzaudējuma punkta aprēķināšana9. Pašizmaksas kalkulācija10. Izmaksu uzskaite un analīze: izmaksu elementi. Kalkulācijas objekti. Tiešās un

netiešas izmaksas. Izmaksu dinamika. Fiksētās un mainīgās izmaksas. Izmaksu citas klasifikācijas.

11. Pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācija: pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācijas pamatojums. Izmaksu rašanās vietas. Izmaksu izvietošana un sadale. Izmaksu pārdale. Vispārējo izmaksu piesaistīšana. Uz darbības apjomu pamatota pašizmaksas kalkulācija.

12. Mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācija: mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācija un seguma summa. Pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācijas un mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācijas salīdzinājums, to priekšrocības un trūkumi.

13. Krājumu novērtēšana: novērtēšanas metodes. Krājumu veidi un kontrole.

Prakses novērtēšana.Par praksi studenti sastāda prakses pārskatu un tajā iekļauj iepriekš minēto darbību īsu raksturojumu un nepieciešamo dokumentāciju.Prakse tiek novērtēta pēc iepazīšanās ar prakses pārskatu un prakses aizstāvēšanas. Prakse tiek novērtēta pēc 10 baļļu sistēmas.

Izmantošanai ieteicamā literatūra:

145

1. LR likumi: - Komerclikums, - Par grāmatvedību, - Par uzņēmuma gada pārskatiem, - citi, regulējošie uzņēmumu darbību.

2. Starptautiskie grāmatvedības standarti, Latvijas Banka, International Accounting Standarts Commitee, 2000.

3. A. Pelšs. Vadības grāmatvedība, Rīga, 2003.4. R. Alsiņa, K. Zolotuhina, J. Bojarenko. Vadības grāmatvedības pamati, Rīga,

Raka, 2001.5. A. Pelšs. Izmaksu analīze lēmumu pieņemšanai, Latvijas Universitāte, 20016. Fundamental Managerial Accounting Concepts by Thomas P Edmonds, Cindy

Edmonds, Bor-Yi Tsay, 20027. S. Saksonova. Uzņēmuma darbības plānošanas paņēmieni, Izglītības soļi,

2004.8. M. Rurāne. Uzņēmējdarbības organizācija un plānošana. R.: Biznesa

augstskola Turība, 2002.9. Ekonomisko terminu vārdnīca, Rīga, 2001.g..10. J. Benze Finansu grāmatvedība, Rīga, 2000.11. G.D. Dominiak, J.G. Londerback III, Managerial accounting, South - Western

College Publishing, 2001.12. R.H. Garrison. Managerial Accounting, Concepts for Planning, Control,

Decision Making, Business Publications, 2000.13. C. Drury, Management and cost accounting, Chapmanand Hall, 200114. K. Druri, Upravlenčeskij i proizvodstvennij učet, Moskva, JUNITI, 200215. K. Druri, Vvedenije v upravlenčiskij i proizvodstvennij učet, Moskva, JUNITI

200216. E. Smirnov, Razrabotka upravlenčeskih rešenij, Moskva: JUNITI, 2001.17. Latvijas Vēstnesis, 18. Latvijas Ekonomists19. Grāmatvedis20. Kapitāls21. Ekonomika un Grāmatvedība22. Finansists

146

Latvijas UniversitāteEkonomikas un vadības fakultātes

Finanšu institūts

Prakses III programmaaugstākās profesionālās studiju programmai

Finansu menedžments

2004. gadā

147

Mācību prakse III (Komercbanku operācijas, Banku grāmatvedība) ir paredzēta augstāko profesionālo studiju programmas Finansu menedžments studiju plānā nozares profesionālās specializācijas kursu sadaļā.

Mācību prakse III notiek:- 7. semestrī pilna laika klātienes studentiem, - 8. semestrī nepilna laika klātienes studentiem,- un 9. semestrī nepilna laika neklātienes studentiem

Prakses apjoms: 4 kredītpunkti.Prakses vieta: komercbanka.Prakses mērķis: nodrošināt teorētisko zināšanu pielietošanu praksē, Galvenie

darbības virzieni ir saistīti ar kursos "Komercbanku operācijas" un "Banku grāmatvedība" iegūto zināšanu pielietošanu konkrēta uzņēmuma darbībā.

Prakses III laikā tiek iegūtas praktiskas iemaņas dažādu banku pakalpojumu un to uzskaites iepazīšanā un novērtēšanā.

Prakses atskaitei jāsatur sekojoša informācija:

1. Bankas dibināšana. Licenču izsniegšanas kārtība. Bankas organizatoriskā struktūra. Banku grāmatvedības pamatjēdzieni un pamatprincipi. Kontu plāna struktūra. Uzskaites dokumenti un reģistri bankā. Bankas saimnieciskās operācijas, to uzskaite. Nodokļu iegrāmatošana.

2. Bankas pašu kapitāla veidošana. Bankas dibināšanas, akciju kapitāla palielināšanas, akciju emisijas nocenojuma un uzcenojuma uzskaite. Subordinēta kapitāla uzskaite.

3. Bankas bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins, naudas plūsmas pārskats. Pārskatu raksturojums, to sastādīšanas mērķi. Bilances un P/Z aprēķina aktīvu, pasīvu posteņu apskats. Ārpusbilances saistības. Ārpusbilances uzskaite.

4. Ieņēmumu un izdevumu saskaņošanas un uzkrāšanas koncepcija.5. Bankas noguldījumu politika. Noguldījumu apdrošināšana Latvijā un ES

valstīs. Noguldījumu operāciju uzskaite. Pamatsummas un procentu iegrāmatošana. Citu bankas saistību uzskaite.

6. Līdzekļu piesaistīšana vērtspapīru veidā7. Starpbanku kredīta tirgus Latvijā. Kredīti no Latvijas Bankas, to saņemšanas

kārtība8. Bankas kredītpolitika9. Kredītdarījumu veikšanas vispārējās procedūras. Klienta maksātspējas

novērtēšanas metodes. Kredītu administrēšanas process. Kredītu uzraudzība, darbs ar nedrošiem kredītiem. Uzkrājumu veidošana un uzskaite. Zaudēto kredītu norakstīšana.

10. Faktorings un forfaitings, to veikšanas īpatnības11. Līzinga operācijas12. Hipotekārā kredītsistēma Latvijā13. Bankas valūtas darījumi. Valūtu uzskaite. Konvertācijas operācijas. Valūtas

pozīcija, valūtu bilanču konsolidācija. Peļņas (zaudējuma) no valūtas kontu pārvērtēšanas aprēķināšana un uzskaite.

14. Banku darījumi vērtspapīru tirgū. Operācijas ar vērtspapīriem, to uzskaite.15. Bankas trasta operācijas

148

16. Inkaso darījumi. Skaidras naudas operāciju un operāciju ar korespondējošiem kontiem iegrāmatošana. Starpbanku norēķini, to uzskaite. Maksājuma izdevumi, inkaso un kredīta vēstules.

17. Kredītvēstules kā dokumentārais norēķinu veids18. Darījumi ar maksājumu kartēm. Operācijas ar norēķinu kartēm, čekiem, to

uzskaite.19. Banku elektroniskie pakalpojumi

Prakses novērtēšana.Par praksi studenti sastāda prakses pārskatu un tajā iekļauj iepriekš minēto darbību īsu raksturojumu un nepieciešamo dokumentāciju.Prakse tiek novērtēta pēc iepazīšanās ar prakses pārskatu un prakses aizstāvēšanas. Prakse tiek novērtēta pēc 10 baļļu sistēmas.

Izmantošanai ieteicamā literatūra.

1. The New Basel Capital Accord. Consultative Document. – Basel Commitee on Banking Supervision., BIS, April 2003.

2. FKTK un Latvijas Bankas normatīvie dokumenti3. Kudinska M. Finansu tirgus – Latvijā un ES.-Rīga, 20014. Saksonova S. Latvijas komercbanku aktīvu struktūras pilnveidošana. //

Promocijas darbs Ekonomikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.- Rīga, 2002, lpp. 38-41.

5. Šīrenbeks H. Modernais banku kontrolings. – Rīga: Zinātne, 19986. Saļņikovs I Starptautiskais valūtas tirgus Forex.-R.,2000.7. Rupeika-Apoga R.Valūtas tirgus un valūtas darījumi. – Rīga: Datorzinību

centrs, 2003.8. Peter S.Rose. Money and capital Markets (Third edition).- Irwin Publishing,

1989.9. Rund und das Geld.- Frankfurt am Main, 1993.10. G.Munn, F.Garcia. C.Woelfee. Enciklopedie of Banking and Finance. Ninth

Edition.-London,1991.11. T.Rhodes, K.Clark, J.Wulfken, S.Williamson. Syndicated lending. Practice

and documentation. II Ed..,1996.12. Е. Žukov. Banki i bankovskije operaciji.- М., 2001.13. Panova G. S. Kreditnaja politika kommerčeskogo banka. - М.: IKCDIS, 199714. Laikraksti «Dienas Bizness», «Diena».15. Žurnāli «Latvijas ekonomists», 16. «Kapitāls»,17. « The Economist »,18. « Banking Accounting and Finance»19. Banku apskati. - LETA

149

Latvijas UniversitāteEkonomikas un vadības fakultātes

Finanšu institūts

Prakses IV programmaaugstākās profesionālās studiju programmai

Finansu menedžments

2004. gadā

150

Mācību prakse IV (Korporatīvās finanses, Audits un revīzija, Vērtspapīru tirgus, Finanšu pakalpojumu tirgvedība) ir paredzēta augstāko profesionālo studiju programmas Finansu menedžments studiju plānā nozares profesionālās specializācijas kursu sadaļā.

Mācību prakse IV notiek: - 8. semestrī pilna laika klātienes studentiem,- 9. semestrī nepilna laika klātienes studentiem,- 10. semestrī nepilna laika neklātienes studentiem.

Prakses apjoms: 4 kredītpunkti.Prakses vieta: uzņēmums, ieguldījumi fondi, komercbankas, apdrošināšanas

sabiedrības, citi.Prakses mērķis: nodrošināt teorētisko zināšanu pielietošanu praksē, Galvenie

darbības virzieni ir saistīti ar kursos "Korporatīvās finanses", "Vērtspapīru tirgus" un „Audits un revīzija” iegūto zināšanu pielietošanu konkrēta uzņēmuma darbībā.

Prakses atskaitei jāsatur sekojoša informācija:

1. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) un tās darbības apraksts: kur atrodas, ar ko nodarbojas. Finansu analīze par pēdējiem 2 gadiem, aprēķinot likviditātes, aktivitātes, saistību un rentabilitātes rādītājus, sastādot DuPonta shēmu un aprēķinot bezzaudējumu punktu un finansu stabilitātes robežu.

2. Nozares (nozaru), kurā(s) strādā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), raksturojums un attīstības perspektīvas.

3. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) konkurenti, to apraksts: kur atrodas, ko ražo, ar ko atšķiras no apskatāmā uzņēmuma, kāda ir to produkcijas kvalitāte, par kādām cenām to pārdod. Katra konkurenta priekšrocības un vājās puses salīdzinājumā ar apskatāmo uzņēmumu. Apskatāmā uzņēmuma cenu politika un reklāmas pasākumi.

4. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) produkcijas (pakalpojumu) noieta nākošā gadā prognoze, pamatojot to ar 2.un 3.punktā veikto pētījumu rezultātiem. Jaunu produkcijas (pakalpojumu) veidu ieviešana. Jaunas tehnikas un tehnoloģijas ieviešana. Nepieciešamie kapitālieguldījumi (aprēķins).Projekta ieviešanas rezultāta prognozes: ieņēmumu un izdevumu, naudas ieņēmumu un naudas izdevumu, naudas plūsmas prognoze. Kalkulācijas % likmes noteikšana. Kapitālieguldījumu novērtēšana, aprēķinot atmaksāšanās laiku, kapitāla rentabilitāti, NPV, IRR, rentabilitātes indeksu.

5. Racionālu krājumu noteikšana uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā): krājumu struktūras un aprites analīze, krājumu izmaksu noteikšana, ekonomiskā pasūtījuma apjoma (EOQ) aprēķins. Rezerves krājumu aprēķins.

6. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) debitoru vadīšanas politika: debitoru parādu stuktūra, debitoru parādu aprite dienās, tirdzniecības kredīta noteikumi, nepieciešamās izmaiņas pircēju kredītspējas novērtēšanā, skonto izmantošana, parādu iekasēšanas nepieciešamās izmaiņas.

151

7. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ieņēmumu un izdevumu prognoze nākošam gadam (peļņas vai zaudējumu plāna aprēķins jāveic atbilstoši peļņas vai zaudējumu pārskatam, veicot visu tajā iekļauto rādītāju aprēķinu), nodokļu aprēķins, naudas ieņēmumu un naudas izdevumu prognoze. Kapitāla vajadzības vai kapitāla pārpalikuma aprēķināšana. Kapitāla vajadzības seguma avoti: pašu kapitāls, aizņemtais kapitāls. Aizņemtā kapitāla efektīvo procentu aprēķināšana un konkrēta kredīta veida un tā dzēšanas grafika izvēle. Līzinga izmantošanas izdevīgums. Kapitāla pārpalikuma izmantošana.

8. Finansu plāna galīgā varianta izstrāde. Plāna bilance. Plāna rādītāju analīze un salīdzinājums ar iepriekšējā gada faktiskajiem rādītājiem.

Prakses novērtēšana.Par praksi studenti sastāda prakses pārskatu un tajā iekļauj iepriekš minēto darbību īsu raksturojumu un nepieciešamo dokumentāciju.Prakse tiek novērtēta pēc iepazīšanās ar prakses pārskatu un prakses aizstāvēšanas. Prakse tiek novērtēta pēc 10 baļļu sistēmas.

Izmantošanai ieteicamā literatūra.

1. LR likumi: Komerclikums, Par uzņēmuma gada pārskatiem, citi, regulējošie uzņēmumu darbību.

2. M. Rurāne. Uzņēmuma finansu vadība. Rīga, Tūrības macību centrs, 2000.g.3. M. Rurāne. Finansu pārvaldība. Rīga, Latvijas izglītības fonds, 2000.g.4. Corporate Finance by Stephen A. Ross, Randolph W. Westerfield, Jeffrey

Jaffe, N.-Y., 2002.5. H. Diderihs. Uzņēmuma ekonomika, Rīga, Zinātne, 2000.g. 6. I. Apsīte, Uzņēmuma gada pārskats, Rīga, Bilances bibliotēka, 20037. K.G. Hofs, Biznesa ekonomika, Rīga, 20028. Ekonomisko terminu vārdnīcas9. A. Jaunzems, E. Vasermanis. Riska analīze, Rīga, EuroFaculty, 2001.10. I. А. Blank, Finansovij menedžment, Moskva, 2000.11. V. V. Bočarov, Korporativnije finansi, S.- P. Piter, 2001.12. V. V. Bočarov, V. E. Leontjev, Korporativnije finansi, S.- P. Piter, 2002.13. S. Ross, R. Velterfild, B. Džordan, Osnovi korporativnih finansov (perevod s

angl.), Moskva, Laboratorija bazovih znanij, 2000.14. F. Čeng Li, D. I. Finnerti, Finansi korporacij – teroija, metodi i praktika. М.,

INFRA- M 200015. Latvijas Vēstnesis, 16. Latvijas Ekonomists17. Grāmatvedis18. Kapitāls19. Finansists

152

Latvijas UniversitāteEkonomikas un vadības fakultāte

Finanšu institūts

BAKALAURA, MAĢISTRA DARBU, DIPLOMDARBU UN KURSA DARBU

IZSTRĀDĀŠANAS UN AIZSTĀVĒŠANAS METODISKIE NORĀDĪJUMI

Latvijas Universitāte, 2003.

153

BBK 65

Bakalaura, maģistra darbu, diplomdarbu un kursa darbu izstrādāšanas un aizstāvēšanas metodiskie norādījumi.

Metodiskie norādījumi paredzēti bakalaura, maģistra un profesionālo studiju programmu finanšu un kredīta novirziena studentiem.

154

Ievads

Metodisko norādījumu mērķis ir -

Pirmkārt, iepazīstināt studentus ar prasībām, kādas jāievēro, lai izpildītu tādu studiju programmas neatņemamu daļu, kā kursa darba un studiju nobeiguma darba izstrādāšana un aizstāvēšana.

Otrkārt, sniegt studentiem metodisku palīdzību kursa darbu un studiju nobeiguma darbu izstrādāšanā atbilstoši izvirzītajām prasībām.Metodisko norādījumu izstrādāšanā ir izmantoti šādi materiāli:

Akadēmiskās un profesionālās studijas reglamentējošie dokumenti (Atb. L.Spruģe. – Rīga: LU, 1998. – 109 lpp.)

Bakalaura, maģistra darbu, diplomdarbu un kursa darbu izstrādāšanas un aizstāvēšanas metodiskie norādījumi (Sast. E. Zelgalvis.- Rīga: LU, 1999. – 27 lpp.)

Bakalaura darba un kursa darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas metodiskie norādījumi (Sast. K.Krūzs. – Rīga: LU, 1995. – 35 lpp.)

Metodiski norādījumi maģistra darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai (Sast. prof. R.Garleja. – Rīga: LU, 1995. – 14 lpp.)

Metodisko norādījumu izstrādāšanā ir ņemta vērā Finanšu institūta mācībspēku ilggadēja pieredze kursa darbu un studiju nobeiguma darbu vadīšanā, recenzēšanā un aizstāvēšanas organizēšanā, kā arī finansu un kredīta studiju virziena īpatnības.

155

1. Vispārīgie norādījumi1.1. Ekonomikas bakalaura un profesionālo studiju programmas līdz ar citiem

studiju veidiem paredz kursa darbu izstrādāšanu un aizstāvēšanu. Kursa darbs ir akstveidā noformēts studenta patstāvīgs pētījums par aktuālu finanšu kredīta vai naudas problēmu attiecīga studiju kursa programmas ietvaros. Kursa darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas mērķis ir iegūt prasmes un iemaņas apgūto teorētisko zināšanu lietošanā konkrētas problēmas risināšanā.

1.2. Bakalaura studijas noslēdzas ar bakalaura darba izstrādāšanu un aizstāvēšanu bakalaura pārbaudījumu komisijā (BPK). Bakalaura darbs ir patstāvīgs zinātnisks pētījums par Latvijas tautsaimniecībā, tās kādā konkrētā nozarē vai finanšu institūcijā aktuālu finanšu, kredīta vai naudas problēmu.

1.3. Diplomdarbs ir profesionālo studiju nobeiguma darbs, kas veltīts kādas praktiskas problēmas izpētei vai atsevišķa objekta analīzei.

1.4. Maģistra darbs ir studiju virzienam atbilstošas globālas problēmas vai konkrēti Latvijas tautsaimniecībā pastāvošas problēmas zinātnisks pētījums ar teorētisku pamatojumu un empīriskā materiāla analīzi.

1.5. Kursa darbs, bakalaura darbs, diplomdarbs un maģistra darbs ir zinātnisks pētījums, tāpēc tiem ir jāatbilst zinātniska darba pamatprasībām:

jābūt aktuālas zinātniskas vai metodoloģiskas problēmas patstāvīgam pētījumam;

jābalstās uz speciālās literatūras dziļām studijām, ekonomiskās informācijas un datu avotu (arī nepublicēto) pilnīgas izmantošanas vai personiski veiktu eksperimentu, lietojot mūsdienu pētīšanas un datu apstrādes metodes;

jāsatur pētījuma gaitas un rezultātu precīzs, loģisks un saprotams izklāsts, no pētījuma rezultātiem izrietošie autora secinājumi un priekšlikumi;

darba plānam jānodrošina secīgs problēmas risinājums atbilstoši izvirzītajam mērķim un uzdevumiem, jābūt pārejai no viena jautājuma uz otru;

jāievēro vispārpieņemtie literatūras avotu un nepublicēto materiālu izmantošanas noteikumi – (sk. turpmāk);

visā darbā jālieto vienota, nepārprotama terminoloģija un saīsinājumi.1.6. Par kursa darba un studiju nobeiguma darba kvalitāti, datu, aprēķinu,

secinājumu un priekšlikumu pareizību šo metodisko norādījumu un zinātniskā vadītāja norādījumu ievērošanu, darba iesniegšanu un aizstāvēšanu noteiktajā termiņā ir atbildīgs students – darba autors.

2. Kursa darbu un studiju nobeiguma darbu tematika

2.1. Kursa darbu un studiju nobeiguma darbu tematikai pēc būtības un pēc formulējuma jāsatur aktuāla finanšu, kredīta vai naudas problēma. Minētos darbus var izstrādāt arī par problēmām, kuras robežojas ar citām zinātnes nozarēm. Temats var būt gan ar izteiktāku teorētisku, gan praktisku raksturu. Aktualitāti nosaka attiecīgās problēmas reāla pastāvēšana ekonomiskajā teorijā vai saimnieciskajā praksē, problēmas izpētes pakāpe. Kursa darba tematam pamatā jāatbilst attiecīgā studiju kursa programmai.

156

2.2. Studiju nobeiguma darbā ieteicams studentiem turpināt kursa darbos veiktos pētījumus.

2.3. Finanšu institūta mācībspēki – potenciālie kursa darbu vadītāji izstrādā un piedāvā studentiem orientējošu kursa darbu tematiku. Tematu saraksti atrodas Institūta studiju daļā. Studentiem noteiktā termiņā jāierodas studiju daļā un jāizvēlas (pierakstoties) tā vai cita mācībspēka piedāvātais kursa darba temats. Students var piedāvāt arī savu tematu.

2.4. Studiju nobeiguma darba tematu parasti piedāvā students. Tematu studenti izvēlas, ņemot vērā savas zinātniskās un profesionālās intereses, datu avotu un literatūras pieejamību, kā arī konkrēta uzņēmuma, bankas vai darba vietas intereses. Studiju nobeiguma darbus ieteicamas izstrādāt pēc banku, finanšu iestāžu, uzņēmumu, ministriju pasūtījuma. Institūta mācībspēki var izstrādāt rekomendējamo tematiku.

2.5. Institūta direktoram adresētā iesniegumā students lūdz apstiprināt izvēlēto darba tematu (1.pielikums). Vienlaicīgi ar tematu tiek apstiprināts darba zinātniskais vadītājs. Lai darba temata izvēle nebūtu nejauša, iesniegumā jāpamato izvēlētā temata aktualitāte, risināmā problēma jeb analizējamais objekts, pētīšanas datu bāze un metodes.

2.6. Gadījumā, ja izvēlētais temats pēc Finanšu institūta direktora un potenciālā zinātniskā vadītāja domām nav aktuāls, attiecīgā studenta zināšanu līmenis neatbilst temata problemātikas prasībām vai var rasties grūtības praktisko materiālu iegūšanā utt., studenta izvēlēto tematu neapstiprina un uzdod izvēlēties citu tematu.

3. Kursa darbu un studiju nobeiguma darbu vadīšana

3.1. Par darba zinātnisko vadītāju var būt Finanšu institūta, cita institūta vai katedras mācībspēks, zinātniskais darbinieks, banku, finanšu iestāžu augsti kvalificēts speciālists, kuram ir augstākā izglītība. Par maģistra darba vadītāju var būt persona ar doktora vai habilitētā doktora zinātnisko grādu.

3.2. Ja izvēlētā studiju nobeiguma darba izstrādes vadība prasa sevišķi specifiskas zināšanas, līdz ar darba zinātnisko vadītāju var apstiprināt arī oficiālu konsultantu, parasti no praksē strādājošo speciālistu vidus. Studentam ir tiesības konsultēties ar jebkuru LU mācībspēku.

3.3. Zinātniskā vadītāja pienākumos ietilpst: sniegt palīdzību pētījuma virziena noteikšanā un temata precizēšanā; konsultēt, sastādot darba sākotnējo un galīgo plānu, kā arī veidojot darba

struktūru; konsultēt, izvēloties literatūru, citus pētījuma avotus un pētīšanas

metodes; izskatīt atsevišķas darba daļas un visu darbu kopumā un norādīt uz

nepieciešamām izmaiņām un papildinājumiem; izskatīt galīgi pabeigtu darbu.

3.4. Studenta pienākums ir - darba zinātniskā vadītāja noteiktajos termiņos ierasties uz konsultācijām; uzklausīt vadītāja norādījumus un ievērot tos; uzrādīt vadītājam izpildīto darbu vai mutiski ziņot par paveikto; darba izstrādāšanas gaitā obligāti ievērot šos Metodiskos norādījumus;

157

stingri ievērot noteikto darba izstrādāšanas un iesniegšanas kalendāro grafiku.

3.5. Ja students nepilda 3.4. punktā minētos pienākumus, zinātniskais vadītājs nedod savu piekrišanu aizstāvēt iesniegto darbu. Nav pieļaujama pabeigta darba iesniegšana bez pētījuma virziena un darba plāna saskaņošanas ar zinātnisko vadītāju.

4. Kursa darba un studiju nobeiguma darba apjoms un struktūra

4.1. Kursa darbam un studiju nobeiguma darbiem jābūt Times New Roman datorrakstā. Kursa darba apjomam jābūt 25-30 lappuses , diplomdarba apjomam 60-70 lappuses, bakalaura darba 70 –80 lappuses un maģistra darba 80 –100 lappuses datorrakstā (bez pielikumiem).

4.2. Darba rekomendējamā struktūra ir šāda (% no kopējā darba apjoma): ievads 2-5 % darba pamatdaļa 65 – 85 % secinājumi un priekšlikumi 5 – 6 %.

4.3. Kursa darbam un studiju nobeiguma darbam ir noteikta struktūra. Darbs sastāv

no:

titullapas (2. un 3.pielikuma) satura rādītāja (4.pielikums); anotācijām (studiju nobeiguma darbam); saīsinājumu un nosacīto apzīmējumu saraksta (ja tas ir nepieciešams) ievada; pētījuma izklāsta (pamatdaļas); secinājumiem un priekšlikumiem; izmantotās literatūras un avotu saraksta; galvojuma (studiju nobeiguma darbam, 5.pielikums); pielikumiem ( ja tie ir nepieciešami); izziņas par aizstāvēšanas rezultātiem (studiju nobeiguma darbam,

6.pielikums); tukšas neaizlīmētas aploksnes (studiju nobeiguma darbam).

5. Kursa darba un studiju nobeiguma darba izstrādāšana

5.1. Pēc temata un zinātniskā vadītāja apstiprināšanas studentam nekavējoties jāierodas pie vadītāja uz ievirzes konsultāciju. Konsultācijas laikā tiek saskaņoti darba pamatvirziens, pētāmās problēmas jeb analizējamais objekts, pamatliteratūra un datu avoti, pētīšanas metodes.

5.2. Lai darbs tiktu izstrādāts nepieciešamajā kvalitātē un aizstāvēts noteiktajā termiņā studentam, konsultējoties ar vadītāju, jāsastāda darba izstrādes plāns. Tas ietver šādas sastāvdaļas: darba struktūras plānu apgūstamās literatūras un datu avotu provizorisko sarakstu; darba izstrādes un tehniskās izveides kalendāro grafiku.

158

5.3. Darba struktūras plānā parāda nodaļu un apakšnodaļu nosaukumus un to secību, šī plāna sākotnējo variantu sastāda pēc vispārējas iepazīšanās ar darba tematu pēc ievirzes konsultācijas un iepazīšanās ar pamatliteratūru. Plāna sākotnējā varianta uzdevums ir nodrošināt mērķtiecīgu speciālās literatūras lasīšanu un faktisko materiālu vākšanu un apstrādi atbilstoši darba struktūrai.Darba struktūras plāna galīgais variants tiek izveidots, koriģējot plāna sākotnējo variantu pēc speciālās literatūras lielākās daļas izstrādāšanas un pamatīgas iepazīšanās ar faktisko materiālu.Darba struktūras plānu darba gaitā var mainīt vairākkārt atkarībā no atziņām, kādas rodas, studējot speciālo literatūru, vācot un apstrādājot faktisko materiālu. Darba struktūras grozījumi saskaņojami ar tā vadītāju.

5.4. Izstrādājot un koriģējot darba struktūras plānu, jānodrošina darba struktūras atbilstība tematam un izvirzītajam darba mērķim. Nodaļu un apakšnodaļu nosaukumi nedrīkst sakrist ar darba nosaukumu (tematu).Darba vadītājam ir tiesības prasīt no darba autora anotāciju, t.i., darba satura un

problemātikas īsu aprakstu.

5.5. Darbā izvirzītās problēmas risināšanai nepieciešamo speciālo literatūru un datus sameklē pats darba autors. Viņš sastāda sarakstu un ar to iepazīstina vadītāju, kurš dod savu atzinumu par literatūras un datu avotu izvēles pietiekamību un virzienu.

5.6. Darba izstrādes un tehniskās izveides kalendārajā grafikā nosaka literatūras studēšanas, materiālu vākšanas un darba atsevišķu nodaļu uzrakstīšanas termiņus. Šī plāna mērķis ir nodrošināt darba savlaicīgu izstrādāšanu un iesniegšanu aizstāvēšanai.

5.7. Kursa darbā un studiju nobeiguma darbā kā zinātniskā darbā jāaptver izziņas procesa un zinātniskā vispārinājuma trīs stadijas: faktu, procesu, tendenču konstatēšanu; faktu un tendenču analīze, tos ietekmējošo faktoru atklāšana, analīzes

rezultātu novērtēšanu; rekomendācijas trūkumu likvidēšanai.Nav pieļaujams vienīgi izlasītās literatūras īss pārstāsts un konstatēto faktu vienkārša “fotogrāfija”. Galvenais ir prast faktus analizēt, pareizi novērtēt analīzes rezultātus un uz to pamata izdarīt pareizus secinājumus un izvirzīt priekšlikumus. Jebkurā kursa darbā un studiju nobeiguma darbā jāietver kaut neliels oriģināls jaunrades elements. Šis ir galvenais kritērijs, pēc kura vērtē darbu.

5.8. Studiju nobeiguma darbam jāsatur anotācijas trīs valodās (divas no tām svešvalodas). Katras anotācijas apjomam jābūt ne vairāk kā vienu lappusi garam. Tajā jāatspoguļo darba mērķis, galvenie secinājumi un priekšlikumi.

5.9. Jebkura kursa darba un studiju nobeiguma darba svarīga daļa ir ievads, kurā jāietver: temata aktualitātes pamatojums, t.i., jāparāda, kāpēc attiecīgais temats ir

izvēlēts darba izstrādāšanai; darba mērķis; darba mērķa sasniegšanai veicamo uzdevumu formulējums; darba uzbūves (struktūras) pamatojums; pētīšanas metožu raksturojums; temata sašaurināšanas vai paplašināšanas pamatojums; pētījuma periods;

159

darbā lietoto saīsinājumu skaidrojums; norādījumi par atsauču lietošanas īpatnībām; literatūras un datu avotu raksturojums.

5.10. Temata aktualitāte jāpamato no diviem viedokļiem:Pirmkārt, tas jādara no aktuālu ekonomisku problēmu risināšanas viedokļa.

Jāparāda kāda nozīme ir darba tematā ietvertai problēmai kopējo ekonomisko uzdevumu risināšanā atsevišķā bankā, uzņēmumā, nozarē, valstī kopumā.

Otrkārt, temata aktualitāte jāpamato no problēmas nepietiekamas izpētes viedokļa. To savukārt raksturo problēmas nepietiekams atspoguļojums esošajā speciālajā literatūrā un nepilnības un trūkumi saimnieciskajā praksē, likumdošanā u.tml. Tādēļ ievadā jādod svarīgāko publikāciju īss raksturojums, jānorāda, kādi jautājumi ir risināti nepilnīgi un kādā virzienā savu pētījumu iecerējis veikt darba autors.

5.11. Darba mērķa un izpētes objekta formulējumam jābūt konkrētam, īsam un precīzam, tam jāizriet no darba aktualitātes pamatojuma. Mērķa formulējums nedrīkst darbu virzīt aprakstošā virzienā, piem., “aplūkot”, “raksturot”, “izskatīt” u.tml. Darba mērķi nevar arī formulēt kā risināmo jautājumu uzskaitījumu. Piemēram, bakalaura darba mērķis ir iepazīties ar literatūru par kredīta būtību un nepieciešamību, ar likumu par nodokļiem, savākt un apstrādāt nepieciešamo skaitlisko materiālu. Darba mērķis ir jāformulē kā galamērķis. Piemēram, bakalaura darba mērķis ir uz Latvijas komercbanku datu analīzes pamata izstrādāt priekšlikumus banku kredītpolitikas pilnveidošanai. Pakārtoto jautājumu risināšana jāpamato ar nepieciešamību sasniegt galamērķi. Šis pamatojums nosaka arī darba struktūru.

5.12. Pēc izvirzītā mērķa ir nepieciešams noteikt risināmos uzdevumus tā sasniegšanai. Tie atspoguļo darba galveno saturu. Piemēram,- speciālajā literatūrā izpētīt ārvalstu komercbanku pieredzi kredītpolitikas

veidošanā un īstenošanā;- analizēt un izvērtēt Latvijas Bankas ieteikumus komercbankām

kredītpolitikas izstrādāšanā;- analizēt komercbanku kredītieguldījumu apjomu un struktūru (dinamikā);- analizēt kreditēšanas noteikumus un procenta politiku (vienā vai vairākās

komercbankās);- uz analīzes pamata izstrādāt priekšlikumus komercbanku kredītpolitikas

pilnveidošanai.5.13. Darba struktūras pamatojumā jānorāda, kāpēc darbā būs tieši tādas nodaļas un

kāpēc tajās aplūkos tieši tos un ne citus jautājumus. Nedrīkst pieļaut bieži sastopamo kļūdu, ka pamatojot darba uzbūvi, īsi atstāsta nodaļu un apakšnodaļu nosaukumus jeb jautājumus, kas tiks izskatīti darbā. Uzbūves pamatojumam jāatbild uz jautājumu “kāpēc?”, bet ne uz jautājumu “ kas?”.

5.14. Ievadā jānorāda kādas pētīšanas metodes autors lietos un jāpamato kāpēc lietos tieši tādas metodes. Var būt ekonomiskās analīzes, statistiskās analīzes (salīdzināšana, grupēšana, vidējo un relatīvo lielumu aprēķināšana, dinamiskās rindas, korelācija), kā arī ekonomiski matemātiskās metodes, darba autora ieteiktās (izstrādātās) metodes.

5.15. Norāde uz temata sašaurinājumu vai paplašinājumu ir nepieciešama tad, ja darbā neparedz aplūkot dažus jautājumus, kas tematā ietilpst, vai arī ir paredzams aplūkot kādu jautājumu, kas tematā tieši neietilpst. Kā vienā tā otrā gadījumā jādod tādas rīcības pamatojums.

160

5.16. Pētījuma perioda pamatojumā jānorāda, kāpēc darbā tiek aplūkots tāds un ne cits periods.

5.17. Darbā lietoto saīsinājumu paskaidrojumu ievadā dod tad, ja šo saīsinājumu nav daudz un tie nav rakstīti uz atsevišķas lapas. Nav jāpaskaidro vispārzināmi un plaši lietoti saīsinājumi (piem., Ls – lats, LR – Latvijas Republika, USD – ASV dolārs).

5.18. Norādījumi par atsauču īpatnībām tiek minēti ievada beigās gadījumā, ja faktiskie materiāli ir ņemti no viena avota, un tāpēc nav nozīmes daudzkārt dot atsauces tekstā. Tādā gadījumā ievadā var minēt: “Visi faktiskie materiāli ir ņemti no bankas N datiem, tādēļ atsauces darba tekstā par tiem nav dotas” .

5.19. Ievada pirmo variantu, kurā formulē darba mērķi un uzdevumus, darba struktūru un pētīšanas metodes, obligāti jāraksta pirms paša darba izstrādāšanas. Ievada pirmo variantu precizē pēc darba pabeigšanas.

5.20. Ievada apjoms kursa darbam ir 2-3 lappuses un studiju nobeiguma darbam 3-5 lappuses.

5.21. Kursa darba un studiju nobeiguma darba pamatdaļu iedala nodaļās. Apjoma ziņā lielas nodaļas ir lietderīgi sadalīt apakšnodaļās. Nodaļu un apakšnodaļu skaits netiek reglamentēts, tas izriet no pētāmās problēmas rakstura un plašuma. Nodaļai nevar būt tikai viena apakšnodaļa. Ja darbā ir paredzēti gan teorētiski, gan praktiski pētījumi, tad pirmā nodaļa parasti tiek veltīta teorētiskiem un vēsturiskiem pētījumiem. Katras nodaļas beigās ieteicams izdarīt secinājumus un izvirzīt problemātiku, kas būtu risināma nākamajās nodaļās. Tādējādi veidojas loģiska pāreja no vienas nodaļas uz otru.

5.22. Diplomdarba pamatdaļai jāsatur īss risināmās problēmas teorētiskais pamatojums un tai pamatā jābūt veltītai praktiskam problēmas risinājumam. Bakalaura darba pamatdaļai jāsastāv no teorētiskās(m) un praktiskās(m) nodaļām. Teorētiskajā nodaļā(s) jādod ar pētāmo problēmu saistītās literatūras apskats un analīze. Praktiskai(ām) nodaļai(ām) jāsatur problēmas empīriskā materiāla analīze un teorētisko secinājumu un priekšlikumu praktisks pamatojums.

5.23. Darba noslēdzošā daļā ir secinājumi un priekšlikumi. Secinājumiem jāatspoguļo svarīgākās atziņas, kas izriet no pētījuma, jāsatur atbildes uz ievadā izvirzīto mērķi un uzdevumiem. Secinājumos jāpaskaidro veiktā pētījuma tautsaimnieciskā, zinātniskā vai praktiskā nozīme un autora personīgais veikums uzdevuma risināšanā. Secinājumiem jāizriet no paveiktā darba. Secinājumos nav pieļaujami citāti no citu autoru darbiem, tajos jāatspoguļo tikai studenta paša domas, spriedumi, atziņas. Priekšlikumiem jāizriet no darbā veiktajiem pētījumiem un izdarītajiem secinājumiem, tiem jābūt konkrētiem un pamatotiem. Priekšlikumos apkopo darbā pamatotās rekomendācijas trūkumu novēršanai vai pozitīvās pieredzes izmantošanai. Secinājumi un priekšlikumi jāraksta tēžu veidā koncentrētos teikumos un jānumurē ar arābu cipariem.

5.24. Literatūras un avotu sarakstā uzrādāma tikai tā literatūra un tie avoti, par kuru izmantošanu ir atsauces tekstā. Literatūras un avotu sarakstu var izveidot alfabēta kārtībā vai, grupējot visu materiālu šādā secībā:- likumi un MK noteikumi;- statistisko datu avoti;- grāmatas un raksti masu informācijas līdzekļos (periodikā);- metodiskie norādījumi nolikumi, instrukcijas, rekomendācijas, pavēles;- internetā publiskotais materiāls;- nepublicētie materiāli.

161

Grupu ietvaros materiālu izvieto alfabēta kārtībā. Ja izmantota literatūra un avoti ir vairākās valodās, tad vispirms uzrāda latviešu valodā publicēto literatūru un avotus, pēc tam izmantoto literatūru un avotus svešvalodās latīņu alfabēta secībā, pēc tam izmantoto literatūru un avotus svešvalodās citu alfabētu secībā.

Likumus un MK noteikumus ievieto literatūras sarakstā alfabētiskā secībā atbilstoši nosaukumu pirmajiem burtiem, norādot oficiālo publicēšanas vietu. Tādas ir Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta “Ziņotājs” un laikraksts “Latvijas Vēstnesis”. Piemēram, Enerģētikas likums, Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta “Ziņotājs”, Nr.20, 1998.gada 15.oktobrī, 5.lpp.

Statistisko publikāciju bibliogrāfiskā apraksta sākumā dod nosaukumu, ziņas par izdošanu. Piemēram, Latvijas statistikas ikmēneša biļetens. LR Valsts statistikas komiteja, 4(47) 1998. – R.: Valsts statistika, 1998.

Grāmatu un periodikas rakstu grupā autoru uzvārdu vai grāmatu nosaukumu alfabētiskā secībā uzrāda darbā izmantotās monogrāfijas, brošūras, rakstu krājumus, rakstus žurnālos un avīzēs, zinātnisko konferenču materiālus.

Izmantojot atsevišķus rakstus no rakstu krājumiem, literatūras sarakstā uzrāda raksta autoru, nosaukumu un ziņas par krājumu – nosaukumu, izdošanas vietu, izdevniecību, izdošanas gadu, lappuses, kurās ievietots raksts. Piemēram, Garanča B. Uzņēmējdarbības kapitāls un tā struktūra Latvijā // Naudas, kredīta un nodokļu politika: Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Finansu un kredīta katedras zinātniskie raksti, 1.krājums / Atb.red. J.Strazdiņš. – Rīga: Datorzinību centrs, 1998. - 56. - 65.lpp./

Nekādā gadījumā nedrīkst aprobežoties ar to, ka norāda krājuma, žurnāla vai avīzes nosaukumu un numuru.

Ja literatūras sarakstā tiek iekļautas viena autora vairākas publikācijas, tās ir ieteicams uzrādīt nosaukumu alfabētiskā secībā.

Metodiskos norādījumus, nolikumus, instrukcijas, rekomendācijas, kā arī nepublicētos materiālus ievieto literatūras sarakstā alfabētiskā secībā atbilstoši nosaukumu pirmajiem burtiem. Interneta adreses ievieto alfabētiskā secībā, norādot arī izmantošanas datumu. Piemēram, www.vid.gov.lv. Resurss aprakstīts 2003.g.4.martā.

5.25. Pēc izmantotās literatūras avotu saraksta kursa darbā un studiju nobeiguma darbā var ievietot pielikumus. Tajos var būt aizpildītas dokumentu un pārskatu veidlapas, skaitliskie dati, kas kalpoja par pamatu grupējumam, analītiskie aprēķini, instrukcijas, norādījumi, nolikumi u.tml. Pielikumi darba apjomā netiek ieskaitīti un tos numurē secīgi ar arābu cipariem.

5.26. Kursa darbu un studiju nobeiguma darbu pa daļām vai kopumā (saskaņojot ar vadītāju) melnrakstā iesniedz zinātniskajam vadītājam pārbaudei. Pēc tam, kad zinātniskais vadītājs ir izskatījis darba melnrakstu, tas saskaņā ar vadītāja norādījumiem autoram ir jālabo vai jāpapildina. Melnrakstus pārrakstīt tīrrakstā un iesniegt darbu aizstāvēšanai var tikai ar vadītāja atļauju.

5.27. Kursa darbi un studiju nobeiguma darbi jāiesniedz līdz Finanšu institūta noteiktajam termiņam. Studiju nobeiguma darba atbilstību prasībām un aizstāvēšanas atļauju akceptē zinātniskais vadītājs ar savu parakstu darba titullapā. Tālāk darbu iesniedz Institūta studiju daļā, kur to reģistrē un nodod akceptēšanai Institūta direktoram. Tikai ar Institūta direktora parakstu darbs ir nododams recenzentam.

162

6. Kursa darba un studiju nobeiguma darba tehniskā izveide

6.1. Kursa darba un studiju nobeiguma darba tehniskā izveide atbilstoši noteikumiem ir būtiska prasība. Darbu, kurš neatbilst galvenajām tehniskās izveides prasībām, vadītājs ir tiesīgs nepielaist pie aizstāvēšanas.

6.2. Kursa darbs un studiju nobeiguma darbs sākas ar titullapu (2., 3. pielikums). Tajās uzrāda mācību iestādi, fakultāti, institūtu, kurā darbs izstrādāts, darba izstrādāšanas gadu. Kursa darba titullapā uzrāda studiju kursa nosaukumu, kurā darbs izstrādāts, tematu, darba autora vārdu un uzvārdu, zinātniskā vadītāja zinātnisko grādu, akadēmisko nosaukumu, vārdu (vai iniciāli), uzvārdu. Studiju nobeiguma darbu titullapā bez vadītāja uzrāda arī konsultantu (ja tāds ir), un recenzentu. Ir jābūt titullapā minēto personu parakstiem.

6.3. Aiz titullapas ievietojams darba satura rādītājs (4. pielikums). Tajā uzrāda nodaļu, apakšnodaļu numurus, nosaukumus un lappuses. Nodaļas numurē ar vienu arābu ciparu, apakšnodaļas - ar diviem, no kuriem pirmais ir nodaļas numurs. Apakšnodaļu tālākie iedalījumi tiek numurēti ar trim cipariem. Aiz kārtas cipariem liek punktus. Visiem nosaukumiem satura rādītājā obligāti jāsakrīt ar nosaukumiem darba tekstā un jābūt tajās lappusēs, kādas ir norādītas satura rādītājā.

6.4. Kursa darbu un studiju nobeiguma darbs jāraksta pareizā literārā valsts valodā. Izklāstam jābūt precīzam, skaidram, loģiskam, īsam un konkrētam.

6.5. Kursa darba un studiju nobeiguma darba melnraksts un tīrraksts jāraksta uz papīra lapas vienas puses. Lapām atstāj baltas malas: kreisajā pusē 35mm, labajā pusē 10mm, augšā un apakšā ne mazāk kā 20mm. Datorrakstā izpildītā darbā burtu lielumam jābūt - 12, šriftam - Times New Roman, atstarpēm starp rindām 1,5.

6.6. Darba lapas numurē augšā lapas vidū ar arābu cipariem bez punkta un bez defisēm, 10-13mm attālumā no teksta. Darba 1.lappuse ir tā titullapa, otra – satura rādītājs. Uz tām lappuses numuru neraksta, bet iekļauj kopējā lappušu skaitā.

6.7. Nodaļas, secinājumus un priekšlikumus sāk jaunā lappusē, apakšnodaļas – tanī pašā lappusē, kurā beidzas iepriekšējais apakšnodalījums.

6.8. Nav pieļaujama vietniekvārdu un darbības vārdu lietošana pirmajā personā. Piemēram, nedrīkst rakstīt “es uzskatu”, “uzskatu par pareizu”, “pēc manām domām”, “esmu izvēlējies tematu” u.tml. Ieteicams rakstīt “autors uzskata”, “ pareizs ir uzskats, ka …”, “ pēc autora domām”, “ir izvēlēts temats”. Izvairoties no minētajiem un vēl citiem subjektīviem izteicieniem, vienlaikus jāraksta tā, lai katram lasītājam būtu skaidrs, kur doti paša autora uzskati un kur – kāda cita domas.

6.9. Citātu, skaitlisko datu, formulu u.c. izmantošana no publicētiem darbiem, kā arī citu autoru slēdzienu un aizgūtu domu izmantošana obligāti jānorāda atsaucē. Citu autoru domu izmantošana bez atsaucēm uz avotu ir rupjš zinātniskā darba ētikas pārkāpums. Atsauces var izdarīt divējādi, bet vienā darbā var būt tikai viens atsauces variants.

Pirmais variants. Tekstā kvadrātiekavās divu ar komatu atdalītu skaitļu veidā (piemēram, 6, 42. Pirmais skaitlis apzīmē avota kārtas numuru literatūras sarakstā, otrais – lappusi, kurā atrodams ņemtais citāts, skaitlis, fakts u.tml.

Otrais variants. Attiecīgās lappuses apakšā, zem svītras norādot autora uzvārdu un iniciāļus darba nosaukumu, izdošanas vietu, izdevniecības gadu, lappusi.Atsauces numurē katrā lappusē atsevišķi sākot 1.

163

Piemērs. Pēc būtības banku kontrolings ir par vienotu menedžmenta koncepciju, kas pastiprināti orientēts uz ienesuma gūšanu.10

Par nepublicēto materiālu avotiem atsauces dodamas gadījumos, ja materiāli ņemti no vairākiem avotiem. Ja dati ņemti no viena avota, to uzrāda ievada beigās. Ja darbs satur autora aprēķinus, atsaucēs minami aprēķinu izejas datu avoti.

6.10. Pārskatāmības labad darbā izmantoto skaitlisko informāciju ieteicams izvietot tabulās. Darba ilustrēšanai izmantojamas shēmas, diagrammas, grafiki. Tomēr darbs nav jāpārblīvē ar skaitlisko materiālu un attēliem. Nevajadzīgi skaitļi apgrūtina darba lasīšanu un izpratni. Skaitlisko materiālu, uz kura pamata ir veikti aprēķini, jāievieto pielikumā. Skaitlisko materiālu, kas izvietots tabulās vai attēlots grafiski obligāti darbā ir jāanalizē.

6.11. Katrai tabulai jābūt kārtas numuram nodaļas ietvaros. Tabulas numurē ar arābu cipariem virs tabulas, labajā pusē. Piemēram: 3.7. tabula. Pirmais cipars nozīmē nodaļas numuru, bet otrais – tabulas kārtas numuru trešajā nodaļā. Attēlus numurē zem tiem.

6.12. Katrai tabulai, grafikam vai attēlam jādod nosaukums (virsraksts). Tabulas nosaukums jāraksta virs tabulas zem numura. Savukārt attēla nosaukumu raksta zem tā. Nosaukumiem vienlaikus jāatbild uz trim jautājumiem: kas? (kas parādīts tabulā vai attēlā) kur? (kur sastopami uzrādītie skaitļi vai attēlā parādītā norise) un kad? (laika periodu, kad atspoguļoti parādītie dati vai fakti).

6.13. Tabulas saturu sadala ailēs, kurām dod nosaukumus. Nosaukumus raksta ar lielo burtu, apakšnosaukumus, ja tie sastāda ailes nosaukumu – ar mazo burtu. Patstāvīgu apakšnosaukumu raksta ar lielo burtu.Piemēram:

2.3. tabulaLatvijas Bankas aktīvi 1998.gada pirmajā ceturksnī11

(perioda beigās; milj. latu)Mēneši Tīrie

ārējieaktīvi

Kredīti Pārējie aktīvi

Kopā

bankām Pārējiem valdībai

1 2 3 4 5 6 7Janvāris 439,0 16,3 0 40,3 13,5 509,0Februāris 446,2 12,2 0 34,0 13,4 505,8Marts 464,0 10,3 0 37,6 12,9 524,8

…

6.14. Tabulas jāizvieto darbā tūlīt pēc pirmās norādes tekstā uz to. Turklāt jācenšas tabulas izvietot tā, lai tās būtu ērti pārskatāmas un lasāmas teksta lasīšanas virzienā vai arī, pagriežot darbu par 90 pulksteņa rādītāja virzienā.

Tabulā ieteicams izvairīties no lieliem skaitļiem. Lietderīgi lietot palielinātas mērvienības. Ja kādas tabulas pozīcijai nav atrodami vajadzīgie dati, to vietā raksta “ …”, ja attiecīgo datu vispār nav, tad “-”.

6.15. Darbā ievietotās formulas numurē ar arābu cipariem nodaļas robežās. Pirmais cipars apzīmē nodaļas numuru, otrais – formulas kārtas numuru nodaļas

10 Šīrenbeks H.Modernais banku kontrolings. – R.: Zinātne, 1998. – 10.lpp.11 1Latvijas Banka. Monetārais apskats. – R.: Latvijas Banka, 2 1998., 52.lpp.

164

ietvaros. Numuru raksta lappuses labajā pusē tajā rindā, kurā dota formula. Aiz formulas liekams komats, aiz kura zem formulas raksta vārdu “kur” un rindu zemāk formulās doto simbolu paskaidrojums tādā secībā, kādā tie doti formulā. Katra simbola paskaidrojumu raksta savā rindā.

Ja formula aizgūta no kāda avota, tad ir nepieciešams dot atsauci uz to. Formulām, kuras ir atvasinājis vai sastādījis pats autors, atsauci nedod.

6.16. Izstrādājot kursa darbu un studiju nobeiguma darbu, jāievēro valodas, stila un interpunkcijas likumības.

6.17. Kursa darbus iesniedz iešūtus ātršuvēja vākos. Uz vāka jābūt darba titullapai. Tādu pašu titullapu iešuj ātršuvējā. Kursa darbu students paraksta aiz secinājumiem un priekšlikumiem.

6.18. Studiju nobeiguma darbu iesniedz iesietu cietos vākos ar iespiestu uz vāka atbilstoši saturam “Bakalaura darbs”, “Maģistra darbs” vai “Diplomdarbs”. Autors darbu pārraksta uz titullapas.

7. Kursa darbu un studiju nobeiguma darbu recenzēšana un aizstāvēšana

7.1. Nedēļas laikā pēc kursa darba tīrraksta iesniegšanas tā zinātniskais vadītājs izskata darbu un titullapas otrā pusē uzraksta savas piezīmes un jautājumus. Ja darbs atbilst prasībām vadītājs akceptē to aizstāvēšanai. Ar vadītāja piezīmēm un jautājumiem students iepazīstas pirms kursa darba aizstāvēšanas. Kursa darba aizstāvēšanas vietu un laiku nosaka kursa darbu aizstāvēšanas komisija.

7.2. Kursa darba aizstāvēšanas gaitā komisija galveno uzmanību pievērš darba trūkumiem, noklausās autora atbildes uz jautājumiem un izvirza papildjautājumus par strīdīgajām problēmām, pārliecinās par darba izpildes patstāvīgumu, cik dziļi un plaši autors pārzina risināto problēmu, literatūru un avotus, vai ir ievēroti šie Norādījumi. Uz komisijas izvirzītajiem jautājumiem darba autoram jādod konkrētas un pilnīgas atbildes.

7.3. Kursa darba novērtēšanā ņem vērā tā saturu un noformējumu, autora spējas atbildēt uz jautājumiem un aizstāvēt savus uzskatus. Kursa darba novērtējumu ieraksta pārbaudījuma lapā, studiju grāmatiņā, kā arī titullapā.

7.4. Pilnīgi neizstrādāts, prasībām neatbilstošs darbs netiek pielaists aizstāvēšanai. Ja autors nav sagatavojies sava darba aizstāvēšanai (nedod pareizas atbildes uz jautājumiem u.tml.) darbs netiek novērtēts, un tas ir jāaizstāv atkārtoti.

7.5. Studiju nobeiguma darbu pilnīgi noformētu un iesietu students noteiktajā termiņā iesniedz zinātniskajam vadītājam. Zinātniskais vadītājs pārbauda vai students ir ievērojis darba gaitā izteiktos aizrādījumus un vai ir noformējis darbu atbilstoši šiem Metodiskajiem norādījumiem.Ja tas atbilst prasībām, vadītājs parakstās uz titullapas un students darbu iesniedz reģistrēšanai Institūtā.

7.6. Studiju nobeiguma darbu, atļautu aizstāvēšanai, nodod iepriekš apstiprinātam recenzentam. Recenzentu sarakstu apstiprina ar Institūta direktora rīkojumu. Par recenzentu var būt darba tematu labi pārzinošs docētājs, bankā, finansu iestādē vai uzņēmumā strādājošs augsti kvalificēts speciālists ar augstāko izglītību.

7.7. Studiju nobeiguma darbu iesniedz recenzentam ne vēlāk kā 7 dienas pirms aizstāvēšanas. Recenzents recenzēto darbu kopā ar recenziju nodod Institūta studiju daļā vai pašam darba autoram ne vēlāk kā dienu pirms aizstāvēšanas. Recenzentam ir tiesības uzaicināt studentu skaidrojumu sniegšanai par savu darbu.

7.8. Recenzentam:

165

Jādod darba vispārējs novērtējums, atbildot uz jautājumiem:- vai temata aktualitāte ir pamatota darbā,- vai darba apjoms atbilst prasībām,- vai mērķis atbilst tēmatam,- vai uzdevumi atbilst mērķim,- vai saturs atbilst tēmatam,mērķim un uzdevumiem,- vai pētīšanas metodes atbilst mērķim,- vai darba mērķis sasniegts.Apkopojot atbildes uz minētiem jautājumiem, recenzentam jākonstatē vai darbs pielaižams aizstāvēšanai vai nav pielaižams aizstāvēšanai. Ja darbs pēc recenzenta domām ir pielaižams aizstāvēšanai, tad- tēžu formā jāraksturo pozitīvais darbā , akcentējot autora radošo domu,- jānorāda uz pieļautiem trūkumiem jaunākās speciālās literatūras

izmantošanā, uz teorētiskām kļūdām un nepilnībām, uz kļūdām un nepilnībām skaitliskajā informācijā un tās apstrādē, uz secinājumu un priekšlikumu pamatotību un konkrētumu.

- jānovērtē darba noformējums. Recenzents paraksta darbu uz titullapas. Uzrakstītais vērtējums (10 baļļu sistēmā) recenzentam obligāti jāieliek slēgtā aploksnē un jāpievieno recenzijai. Pretējā gadījumā studiju nobeiguma darbs netiks pielaists pie aizstāvēšanas. Ja vērtējums ir negatīvs, Institūta direktors nodod darbu papildu

recenzēšanai citam speciālistam attiecīgajā pētījumu virzienā. Pēc tam darbu nodod aizstāvēšanai. Pēc autora vēlēšanās darbu ar negatīvu recenziju var nodot pārbaudījumu komisijā aizstāvēšanai arī bez papildu recenzēšanas.

7.9. Studiju nobeiguma darbu aizstāv pārbaudījuma komisijas atklātā sēdē, kurā ir uzaicināti piedalīties zinātniskie vadītāji un recenzenti. Darbu aizstāvēšanai tiek izveidotas vairākas komisijas. Darbu aizstāv komisijā, kuras sastāvā nav iekļauts attiecīgā darba vadītājs. Ja objektīvu iemeslu dēļ darbs jāaizstāv komisijā, kurā ir darba vadītājs, viņš neuzdod jautājumus darba autoram un nepiedalās darba vērtēšanā.

7.10. Aizstāvēšanas kārtību nosaka pārbaudījuma komisija. Darba aizstāvēšana sākas ar autora ziņojumu (7-8 min.), kurā jāpamato temata aktualitāte, jāformulē darba mērķis, jāpamato uzbūve, ļoti īsi jāraksturo saturs un jāmin galvenie secinājumi un priekšlikumi, sevišķi jāizceļ paša veikums un jaunrade. Uzstāšanās laikā jāizmanto sagatavoti grafiskie attēli. Gatavojoties aizstāvēšanai, ieteicams sastādīt uzstāšanās konspektu un vairākas reizes izlasīt to.

7.11. Pēc studenta ziņojuma pārbaudes komisijas locekļi un klātesošie var uzdot jautājumus par darba tematu. Uz uzdotajiem jautājumiem students sniedz īsas, precīzas un izsmeļošas atbildes tūlīt pēc visu jautājumu noklausīšanās vai arī savā nobeiguma runā. Atbildes uz jautājumu lielā mērā ietekmē studiju nobeiguma darba novērtējumu.

7.12. Studiju nobeiguma darba apspriešana sākas ar recenzenta uzstāšanos. Recenzents klātesošos iepazīstina ar savu rakstveida recenziju. Apspriešanā piedalās visa komisija. Apspriešanas gaitā var rasties papildjautājumi, kurus studentiem uzdod mutiski.

7.13. Aizstāvēšanas noslēgumā vārdu dod darba autoram. Viņam jāatbild uz recenzenta piezīmēm un jautājumiem, jāaizstāv savi darbā izdarītie secinājumi un priekšlikumi. Autoram ir tiesības izteikt savas domas par recenziju, nepiekrist recenzentam, argumentējot savu viedokli.

166

7.14. Pēc visu studiju nobeiguma darbu apspriešanas slēgtā pārbaudījuma komisijas sēdē notiek darbu novērtēšana. Darba vērtēšanā ar vienādām balsstiesībām piedalās recenzents un pārbaudījuma komisijas locekļi. Studiju nobeiguma darba vērtēšanā ņem vērā tikai darba saturu, noformējumu un aizstāvēšanu. Vērtējums netiek saistīts ar autora sekmēm studiju laikā.

7.15. Lēmumu par studiju nobeiguma darba novērtējumu pārbaudes komisija pieņem ar balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja klātesošo pārbaudes komisijas locekļu balsis sadalās vienādi, izšķirošā balss ir komisijas priekšsēdētājam. Pārbaudījuma komisijas lēmumu ieraksta protokolā, studiju grāmatiņā un studiju nobeiguma darba pēdējā lappusē.

7.16. Studentam, kas aizstāvēšanā saņēmis neapmierinošu vērtējumu, ir tiesības darbu aizstāvēt nākamajā gadā. Pārbaudījuma komisija lemj par to, vai students var aizstāvēt to pašu darbu, attiecīgi to pārstrādājot, vai arī darbs jāizstrādā par citu tematu.

167

1.pielikums

LU Ekonomikas un vadības fakultātes Finanšu institūta direktoram

_____________________________(bakalaura, maģistra, profesionālo)

studiju programmas

____________________________(studenta)

iesniegums.

Lūdzu apstiprināt bakalaura, maģistra darba, diplomdarba tematu (vajadzīgo pasvītrot) _____________________________________________________________________

un apstiprināt zinātnisko vadītāju.

Temata aktualitāte _____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

168

Darbā tiks risināta problēma (analizēts objekts)

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Pētīšanas datu bāze

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Darbā tiks lietotas pētīšanas metodes

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

____________________________________(Datums) (Paraksts)

Apstiprinu tematu un zinātnisko vadītāju

_____________________________________________________________________

________________ Finanšu institūta direktors

169

2.pielikumsLatvijas Universitāte

Ekonomikas un vadības fakultāte Finanšu institūts

Kursa darbs

studiju kursā Monetārā un banku ekonomika

Naudas pieprasījuma problēmas Latvijā (kursa darba temats)

Ekonomikas bakalaurastudiju programmas

otrā studiju gadastudents (-e)

_________________studenta apliecības Nr.

___________________________________vārds, uzvārds___________________

paraksts

Zinātniskais vadītājs __________________________________________________ (zinātniskais grāds, akadēmiskais nosaukums, vārds, uzvārds)

Rīga 200__

170

3.pielikums

Latvijas Universitāte Ekonomikas un vadības fakultāte

Finanšu institūts

Bakalaura darbs

Nosaukums

Autors_____________ _________________ (paraksts)

_______________________________________(Studiju programma)

students (-e) _________________

_______________________________________(vārds uzvārds)

____________________________(studenta apliecības Nr.)

Zinātniskais vadītājs___________________________________________________(paraksts) (zinātniskais grāds, akadēmiskais nosaukums)

_____________________________(vārds, uzvārds)

Recenzents___________________________________________________________ (paraksts) (zinātniskais grāds,

akadēmiskais nosaukums)

___________________________(vārds, uzvārds)

Rīga 200__

171

4.pielikums

Saturs

lpp.Anotācijas____________________________________________________________

Ievads _______________________________________________________________

1. _________________________________________________________

1.1. _________________________________________________________

1.2. _________________________________________________________

2. _________________________________________________________

2.1. _________________________________________________________

2.2. _________________________________________________________

2.3. _________________________________________________________

3. _________________________________________________________

3.1. _________________________________________________________

3.2. _________________________________________________________

3.2.1_____________________________________________________

3.2.2. ___________________________________________________

Secinājumi un priekšlikumi _____________________________________________

Izmantotās literatūras un avotu saraksts __________________________________

Galvojums1___________________________________________________________

Pielikumi ____________________________________________________________

1 Tikai studiju nobeiguma darbam.

172

5.pielikums

Galvojums

Ar šo es galvoju, ka bakalaura (maģistra, diplom-) darbs ir izpildīts patstāvīgi, bez citu palīdzības, no svešiem avotiem ņemtie dati un definējumi ir uzrādīti darbā. Šis darbs nekādā veidā nekad nav iesniegts nevienai citai pārbaudījuma komisijai un nekur nav publicēts.

______________(paraksts)

200__ gada _______________

173

6.pielikums

Bakalaura (maģistra, diplom- ) darbs ir aizstāvēts Ekonomikas bakalaura (maģistra, diplomdarba) pārbaudījuma komisijas sēdē 200__ gada ________________ un novērtēts ar atzīmi _____________________________.Protokola Nr. _________________

Bakalaura (maģistra,diplomdarba) pārbaudījuma komisijas priekšsēdētājs

____________________(paraksts)

174

7.pielikumsLATVIJAS UNIVERSITĀTE

EKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTEFINANŠU INSTITŪTS

_____________________________programmas studenta______________________________________________

(vārds, uzvārds)

___________________darba recenzija

1. Darba tēmats ______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

2. Darba vispārējs raksturojums:- temata aktualitāte darbā pamatota jā daļēji nē - darba apjoms atbilst prasībām jā nē - mērķis atbilst tēmatam jā daļēji nē - uzdevumi atbilst mērķim jā daļēji nē - saturs atbilst tēmatam jā daļēji nē - saturs atbilst mērķim un uzdevumiem jā daļēji nē - pētīšanas metodes atbilst mērķim jā daļēji nē - darba mērķis sasniegts jā daļēji nē - darbs pielaižams aizstāvēšanai jā nē (Ja darbs netiek pielaists aizstāvēšanai, nepieciešamības gadījumā recenzijai var pievienot papildus paskaidrojumus).

3. Pozitīvais darbā (pateikt tēžu formā, akcentējot autora radošumu) ______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________ 4. Darbā pieļautie trūkumi:- jaunākās speciālās literatūras izmantošana pietiekama , daļēja , nepietiekama ;- teorētiskās kļūdas un nepilnības

________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

- konstatētas kļūdas un nepilnības skaitliskajā informācijā un tās apstrādē ____________________________________________________________________________________________________________________________

175

________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

- secinājumu un priekšlikumu pamatotība, konkrētums, adresāts __________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

4. Darba noformējums:- darba komplektācija pilnīga nepilnīga - ievads atbilst metodiskiem norādījumiem jā daļēji nē - atsauču izmantošana un noformējums

atbilst metodiskiem norādījumiem jā daļēji nē - attēlu un formulu noformējums

atbilst metodiskiem norādījumiem jā daļēji nē- literatūras un avotu saraksta noformējums

atbilst metodiskiem norādījumiem jā daļēji nē - darbā sastopamas valodas kļūdas nē nedaudz daudz

5. Radošās diskusijas jautājumi : _________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

200__.gada _______________________Recenzents____________________________________________________________ (vārds, uzvārds, zinātniskais grāds un akadēmiskais nosaukums)_____________________________________________________________________ ( darba vieta, ieņemamais amats)

Paraksts _____________________________

176

3. pielikums. Studējošo skaits un absolventu skaits

177

Programmas Finansu menedžments studējošo skaita attiecība pret dažādām darbinieku grupām pēdējos sešos akadēmiskajos gados

Rādītājs 1998. / 1999. ak. g.

1999. / 2000. ak. g.

2000. / 2001. ak. g.

2001. / 2002. ak. g.

2002. / 2003. ak. g.

2003. / 2004. ak. g.

Studējošo skaits uz 1 studiju programmā iesaistīto personālu

8 14 17 20 22 21

Studējošo skaits uz 1 programmā nodarbināto akadēmisko personālu

9 16 19 22 25 23

Studējošo skaits uz 1 Finanšu institūta administratīvo personālu

112 146 174 207 203 195

178

4. pielikums. Studējošo un absolventu aptauju veidlapas un

rezultātu apkopojums

179

Skatīt anketas papīra izdrukā

180

1. diagramma. Finansu menedžmenta programmas pasniedzēju darba studenta novērtējuma apkopojums (2004. gada aprīlis)

4,4

4,31

4,23

4,1 4,1

4,01 4 3,98 3,98 3,97 3,97 3,95 3,95 3,95 3,94

3,81

3,5

3,6

3,7

3,8

3,9

4

4,1

4,2

4,3

4,4

4,5

L. Kav

ale

I. Vaid

ere

L. Sva

rinsk

is

E. Zelg

alve

E. Zelg

alvis

Ž. Sva

rinsk

a

M. Kud

inska

A. Jop

pe

R. Rup

eika -

Apo

ga

S. Sak

sono

va

I. Van

ags

Bal

les

181

2. diagramma. Studiju programmas "Finansu menedžments" kvalitāte absolventu novērtējumā (2003. gada aprīlis)

82%

15%3%

ApmierinātiDaļēji apmierināti

Neamierinati

3. diagramma. EVF studiju kvalitāte absolventu novērtējumā (2003. gada aprīlis)

76%

19%5%

Pilnīgi apmierināti

Drīzāk apmierinātiNeapmierināti

182

5. pielikums. Akadēmiskās un darba devēju atsauksmes. Noslēgto

līgumu kopijas.

183

Gatavojot studiju programmu pārakreditācijai, ir saņemtas atsauksmes par studiju programmu Finansu menedžments no:

- Latvijas Republikas Finanšu ministrijas (ministrs O. Spurdziņš),- Latvijas Komercbanku asociācijas (prezidents T. Tverions),- IAS „Parekss ieguldījumu sabiedrība” (prezidents S. Medvedevs),- AS „Parex assett management” (prezidents R. Idelsons),- AS „Baltic International Bank” (direktoru padomes priekšēdētājas vietniece J.

Ļitviņenko),- Banku augstskolas (rektora p.i. U. Zalītis),- AAS Seesam Lie Latvia (Ģenerāldirektors V. Gustsons);

kā arī noslēgti sadarbības līgumi par prakses vietu nodrošināšanu studentiem ar:

- Finanšu ministriju (valsts sekretāre V. Andrejeva),- Valsts kasi (pārvaldniece I. Krūmane),- AS Hansabanka (Valdes priekšēdētāja I. Blūma)- AAS Seesam Lie Latvia (Ģenerāldirektors V. Gustsons);- AS „Parex assett management” (prezidents R. Idelsons),- AS „NORD/LB Latvija” (personāla pārvaldes vadītāja A. Treimane)

184

6. pielikums. Akadēmiskā personāla sastāvs, dzīves un darba

gājumi (CV)

185

Studiju programmas Finansu menedžments akadēmiskā personāla sastāvs

Amats Vārds, uzvārds Grāds Pamatdarbs vai

papilddarbs

Papilddarbā strādājošo pamata darba vieta

1. Lektore E.Kopeika Mg. matem. Pamatdarbs2. Lektors J.Krasts Mg. Dat.zn. Pamatdarbs3. Lektore K.Beķere, Mg. fil. Pamatdarbs4. Lektore L.Sečenova Mg. fil. Pamatdarbs5. Docents J.Strazdiņš Dr.ekon., Pamatdarbs6. Profesore R.Garleja Dr.ekon., Pamatdarbs7. Asoc. prof. L.Svarinskis, Dr.ekon., Pamatdarbs8. Lektors E.Peičs Mg.ekon Papilddarbs AS

Hansababka,Projektu vadītājs

9. Lektore Ž.Svarinska Mg.ekon., Pamatdarbs10. Asoc. prof. K. Kroders Dr. ekon., Pamatdarbs

11. Lektors K. Purmalis Mg. ekon., Pamatdarbs12. Lektore S.Eglīte, Mg. ekom Pamatdarbs13. Lektore I.Skribāne Mg. ekon. Pamatdarbs14. Profesore I.Ciemiņa Dr.ekon., Pamatdarbs15. Asoc.prof. V. Ādamsons Dr.ekon., Pamatdarbs16. Profesore E.Zelgalvis, Dr.ekon., Pamatdarbs17. Docente R.Rupeika-Apoga Dr.ekon., Pamatdarbs18. Profesore I.Revina Dr.mat., Pamatdarbs19. Lektore A.Joppe Mg.ekon., Pamatdarbs20. Profesore L.Kavale, Dr.ekon Pamatdarbs21. Profesore I.Vaidere Dr.ekon., Pamatdarbs22. Lektors J.Malzubris Mg.ekon. Pamatdarbs23. Docente S.Saksonova Dr.ekon Pamatdarbs24. Lektore L.Leitāne Mg.ekon., Pamatdarbs25. Docente V.Baleviča, Dr.ekon Pamatdarbs26. Lektore V.Šņepste Mg. ekon. Pamatdarbs27. Lektore M. Kudinska Mg. ekon., Pamatdarbs28. Profesore E.Zelgalve, Dr.ekon., Pamatdarbs29. Lektors K.Subatnieks Mg.ekon., Pamatdarbs30. Lektore I. Nikuļceva Mg. ekon Pamatdarbs31. Lektors S.Babuškins Mg.ekon., Papilddarbs AS Nordea

banka32. Lektore L.Bule Mg.ekon., Pamatdarbs33. Lektors I.Vanags Mg. ekon Pamatdarbs

186

Mg.math., lektores Evijas KopeikasDzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1970Personas kods: 040470 - xxxxxIzglītība:

1993.-1995.g. studijas maģistratūrā LU Fizikas un matemātikas fakultātē.1988.-1993.g. studijas LU Fizikas un matemātikas fakultātē.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1995.g. matemātikas maģistrs1993.g. matemātikas bakalaurs

Nodarbošanās: 2000.g. maijs – ekonometrijas lektore LU Ekonomikas un vadības fakultātes matemātikas ekonomikas katedrā.1998.-2000.g. asistente LLU matemātikas katedrā.1993.-1999.g. matemātikas skolotāja Jelgavas 4.vidusskolā.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas:Third Nordic – Baltic Agrometrics conference. Proceedings of the international conference Jelgava, Latvija, 24.-26. may, 2001.„Integrals as assistants of economists and businessmen”. (publikācija, referāts)

Zinātniski pētnieciskā darbība:2004.gada 6.februārī LU zinātniskās konferences ietvaros, Ekonomikas un vadības fakultātes ekonometrijas sēdē piedalīšanās ar referātu „Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas Latvijas reģionos”.2003.gada 14.februārī LU zinātniskās konferences ietvaros, Ekonomikas un vadības fakultātes ekonometrijas sēdē piedalīšanās ar referātu „Importa eksporta situācijas Baltijas valstīs raksturojums”.„Dažas iespējas datoru izmantošanā augstskolas apmācības procesā” // ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV: LU Zinātniskie raksti, 647.sējums. – Rīga, 2002.-375.-378.lpp.

Akadēmiskie kursi:2002.g. – Ekonometrija I (64 st.)2000.g. – Matemātika ekonomistiem I (64 st.) un

- Matemātika ekonomistiem II (64 st.); finansu menedžmenta (5 g.) otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas studentiem.

2000.g. – Matemātika ekonomistiem I (64 st.) un - matemātika ekonomistiem II (64 st.)

2004.gada 30.martā

187

Jura Krastadzīves un darba gājums ( CV )

I VISPĀRĪGĀS ZIŅAS

Vārds, uzvārds: Juris Krasts

Personas kods: 260745- xxxxx

Dzimšanas vieta: Tukuma rajonā, Irlavā

Adrese: Rīga-5, Patversmes 22/4 dz.76, tālr. 7393123 , jkrasts@lanet.lv

Pārvalda svešvalodas: Pārvaldu krievu valodu, sarunas valodas līmenī angļu un vācu valodas.Dzimtā valoda ir latviešu valoda.

Izglītība:

No 1993. gada līdz 1995. gadam mācījos un pabeidzu Rīgas Aviācijas universitātes ( RAU ) datorzinātņu maģistratūru.

No 1974. gada līdz 1990. gadam esmu mācījies un beidzis 10  Latvijas Valsts universitātes Ekonomiski - matemātiskās nodaļas kvalifikācijas celšanas kursus dažādās datorzinātņu disciplīnās ar kopējo akadēmisko stundu skaitu 1200.

No 1969. gada līdz 1972. gadam mācījos Rīgas Civilās Aviācijas inženieru institūta aspirantūrā.

1968. gadā ar izcilību pabeidzu Rīgas Civilās Aviācijas inženieru institūta mehānikas fakultāti lidaparātu un aviācijas dzinēju ekspluatācijas specialitātē.

1963. gadā pabeidzu Tukuma rajona Irlavas vidusskolu.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1995. g. Datorzinātņu maģistrs ( Master of Science in COMPUTER SCIENCE ), MD Nr.001223.

Nodarbošanās:

No 1999. gada 23. novembra esmu LU Ekonomikas un vadības fakultātes Ekonomikas informātikas katedras lektors.

1998. gadā esmu ievēlēts par LU Ekonomikas un vadības fakultātes Ekonomikas informātikas katedras lektoru.

No 1997. gada LU Ekonomikas un vadības fakultātes Ekonomikas informātikas katedras līgumdarba lektors darba apvienošanas kārtībā.

No 1992. –  1999. gadam Rīgas starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas lektors darba apvienošanas kārtībā.

No 1990. gada RAU datorsistēmu un programmu apgādes katedras lektors darba apvienošanas kārtībā.

No 1995. gada līdz 1999. gada RAU Skaitļošanas centra vadītājs.

188

No 1980. gada RAU Skaitļošanas centra vadītāja vietnieks.No 1973. gada RAU Skaitļošanas tehnikas laboratorijas zinātniskā darba

inženieris. Nodarbojos ar lieldatoru un personālo datoru programmnodrošinājumu ( OS/360/370, MS DOS, WINDOWS, DBVS un programmēšanas valodas ) un tā ieviešanu mācību procesā.

II ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS:

Zinātniski pētnieciskā darbība:

2002. g. - 2004. g. LZP Projekta Nr. 02.0918 dalībnieks, Zinātnes nozare: DatorzinātneProjekta nosaukums latviešu valodā: Jauni optimalitātes kritēriji un duālās vadības algoritmi datorizētās lēmumu pieņemšanas sistēmās.Projekta nosaukums angļu valodā:New Criteria of Optimality and Algorithms of Dual Control in Systems with Computer’s Support of Decisions.

2002. g. - dalībnieks zinātniskajā projektā „Projektēšanas pakalpojumu potenciāls Latvijā. Latvenergo projekta vieta projektēšanas pakalpojumu tirgū”, Nr 2002/1877.

1990.-1998. g. Organizēju un vadīju augstskolas datorizētās informācijas sistēmas izstrādi izmantojot “klients - serveris” tehnoloģijas.

Zinātniskās publikācijas:

J.Krasts, D.Šķiltere Statistiskajā prognozēšanā izmantojamās informācijas kvalitātes uzlabošanas problēmas, to risinājumu paņēmieni. Zinātnisko rakstu krājums „Statistikas un pārvaldes problēmas – 3”, Latvijas Statistikas institūts, 2004, 15.lpp.

J.Krasts, D.Šķiltere Autoregresijas modeļu izmantošanas iespējas prognozēšanā. Latvijas Universitāte, 2003, Latvijas Universitātes raksti. Vadības zinātne. 660.sējums., 106.- 112. lpp.

Nechval, K.N., Nechval, N.A., Vasermanis, E.K. and Krasts, J.J. (2004). “Inspection policies in aircraft service”. In: Proceedings of the 8th World Multiconference on Systemics, Cybernetics and Informatics (SCI 2004), Orlando, Florida, USA, July 18-21, 2004, Paper S053AO, 6 pages (to appear).

Nechval, N.A., Nechval, K.N., Vasermanis, E.K. and Krasts, J.J. (2004). “Unbiasedness equivalence principle and its application to finding sampling distributions for truncated laws”. In: Proceedings of the 8th World Multiconference on Systemics, Cybernetics and Informatics (SCI 2004), Orlando, Florida, USA, July 18-21, 2004, Paper S260GD, 6 pages (to appear).

Vasermanis, E.K., Nechval, K.N., Nechval, N.A. and Krasts, J.J. (2004). “Estimation of warranty period for aircraft structure components”. In: Proceedings of the 8th World Multiconference on Systemics, Cybernetics and Informatics (SCI 2004), Orlando, Florida, USA, July 18-21, 2004, Paper S910JE, 6 pages (to appear).

189

Nechval, N.A., Nechval, K.N., Vasermanis, E.K. and Krasts, J.J. (2004). “Ordering policies for multi-period version of inventory control problem”. In: Proceedings of the International Conference on Computing, Communications and Control Technologies (CCCT 2004), Austin, Texas, USA, August 14-17, 2004, Paper T124LX, 6 pages (to appear).

J.Krasts un autoru kolektīvs. Studentu un pasniedzēju darbu automatizētā uzskaites sistēma elektroniskā formā. Latvijas Universitāte. Zinātniskie raksti. 628.sējums, Rīga, 2000. 4.lpp.

Mācību grāmatas:

E.Vasermanis, D.Šķiltere, J.Krasts Prognozēšanas metodes. LU Ekonomikas un vadības fakultāte. Rīga, 2002, 129.lpp.

Angļu - latviešu - krievu vārdnīca radioelektronikas un datorsistēmas fakultātes studentiem. Sastādītāji: J.Krasts un autoru kolektīvs. Rīga, RAU, 1998. 52 lpp.

J.Krasts. B.Mišņevs. 1500 Informātikas termini angļu, krievu un latviešu valodā. Rīga. 1992. Mācību un izdevējfirma “Latona”. - 64.lpp.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos, kopā pavisam 23Autorapliecības, kopā pavisam 7Konferenču tēzes 6

Dalība LU zinātniskajās konferencēs 1999. – 2004. gados.

III  PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA:

Vadītie maģistra darbi: 10

Vadītie bakalaura darbi: 28Docētie studiju kursi: Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē,

Rīgas starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, Rīgas Aviācijas universitātē esmu pasniedzis un pasniedzu šādus mācību kursus:

"Darbs ar datoriem MS DOS un WINDOWS vidēs" – 32 akad.st. – 2. kr. punkti,"Programmēšana un datortehnikas pamati" - 64 akad.st. – 4. kr. punkti,"Informātika I, Tekstu procesori, tabulu procesori" – 64 akad.st. – 4. kr. punkti,"Informātika III, Datu bāzu vadības sistēmas" – 64 akad.st. – 4. kr. punkti,"Mazā biznesa vadības sistēmas un datortehnika" – 32 akad.st. – 2. kr. punkti,"Operāciju sistēmas" – 64 akad.st. – 4. kr. punkti, "Informātika II, Darbs ar Internet" – 32 akad.st. – 4. kr. punkti, "Programmēšana" – 64 akad.st. – 4. kr. punkti,"Datu analīze un prognozēšana Excel vidē" – 32 akad.st. – 2. kr. punkti ,"E - komercijas datoru tehnoloģijas. Datu bāzu publicēšana Internet" – 64 akad.st. – 4. kr. punkti,"Programmēšana HTML. Klienta puses un servera puses scenāriju programmēšana Java Script" - 32 akad.st. – 2. kr. punkti.,"Serveru aktīvās lapas – ASP un aktīvo datu objektu tehnoloģijas - ADO" – 32 akad.st. – 2. kr. punkti .

190

Izstrādāti studiju kursi LU:

Vadības zinību bakalaurs, Ekonomikas informātika I. 4. kr. punkti, 64 akad.st., A daļas kurss.

Vadības zinību bakalaurs, Ekonomikas informātika II. 4. kr. punkti, 64 akad.st., A daļas kurss.

Profesionālā programma, Ekonomika ( Finansu menedžments ), Ekonomikas informātika I. 4. kr. punkti, 64 akad.st., A daļas kurss.

Profesionālā programma, Ekonomika ( Finansu menedžments ), Ekonomikas informātika II. 2. kr. punkti, 32 akad.st., B daļas kurss.

Vadības zinību bakalaurs, E-komercijas datoru tehnoloģijas. Datu bāzu publicēšana Internet. 4. kr. punkti, 64 akad.st., C daļas kurss.

Vadības zinību maģistrs, Pieprasījuma prognozēšana. ( Laboratorijas darbu izstrādāšana ) 4. kr. punkti, 64 akad.st., B daļas kurss.

Sagatavoti mācību līdzekļi:

Visiem kursiem sagatavoti mācību līdzekļi elektroniskā formā http://www.ev.lu.lv/krasts

E-komercijas datoru tehnoloģijas. Datu bāzu publicēšana Internet. 4. kr. punkti, 64 akad.st., C daļas kurss sagatavots E-Universitātes projekta ietvaros un ievietots E-kursu serverī: http://dwebct.lanet.lv/ .

Kvalifikācijas celšana:

„Augstskolu mācībspēku pedagoģiskā pilnveide izglītības darba vadībā”, Latvijas Universitāte, 14. janvāris – 6. jūnijs 2004. gads.

„E-kursu izstrāde WebCT vidē”, Latvijas Universitāte, 16.akad. stundas 2003. gads.

IV ORGANIZATORISKAIS DARBS:

No 2002. gada esmu EVF dekāna palīgs ar šādiem galvenajiem uzdevumiem:Informātikas tehnoloģiju izmantošanas plānošana Ekonomikas un vadības

fakultātes vadībā un fakultātes mācību procesā.Organizēt un koordinēt E-kursu izstrādi un to izmantošanu Ekonomikas un

vadības fakultātē.

No 2002. gada esmu ievēlēts EVF Domē.

2004. gada 25. maijā

J. Krasts

191

LUDMILAS SEČENOVAS dzīves un darba gājums( Curriculum vitae )

Vispārīgās ziņas:

Personas kods: 011153- xxxxxAdrese: A. Čaka 79-4, Rīga, LV 1011Telefons: +371 7279859E-pasts: luse@lanet.lvSvešvalodas: angļu, vācu

Izglītība: 1972-1977 Maskavas pedagoģiskais institūts (tag. Pedagoģiskā universitāte),

Svešvalodu fakultāte, studente. 1988-1991 Latvijas PSR ZA Valodas un literatūras institūts, aspirante

1994 Grove House International Language Centre, Dartfordā, Anglijā, studente.

1996 Bromley School of English, Anglijā, studente

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1995 MA filoloģijas maģistrs

Nodarbošanās:

1993 Latvijas universitātes Ekonomikas fakultātes Sociālo zinātņu specialitāšu svešvalodu katedras ( kopš 1995.g.Valodu centra) lektore

Zinātniskā darbība un publikācijas:

l998–2000 Piedalīšanās Lielbritānijas Padomes projektā “Pan Baltic ESPELL Project 2000 English for Specific Purposes for Estonia, Latvia and Lithuania”, kurš bija paredzēts universitāšu ESP angļu valodas pasniedzējiem un apakšprojektā “Using the Internet in ELT classrooms – Baltic States”. Mācību programma ietvēra: Vajadzību analīzi, mācību programmu sastādīšanu, mācību kursa sastādīšanu, mācību materiālu veidošanu, metodiku, testēšanu un novērtēšanu. Kopā 168 stundas.

2002-2003 Piedalīšanās tiesnešu angļu valodas apmācība starptautiskā Latvijas- Zviedrijas projekta ietvaros.

192

1. Gavare V., Secenova L. Experience of designing ESP curriculum within ESPELL project.// LSP Forum’99 konferences materiāli, 2000.- 1 lpp.

2. Gavare V., Secenova L. ESP Teaching material writing for local audience // “Language learning/teaching in context of social changes”. International conference. Conference materials.-Kaunas, 2000.- 4 lpp.

3. Sečenova L. Impact of the semantic aspect of the native language on second language acquisition. // International Baltistica congress “Baltic languages in times of change”. Abstract of papers.- Rīga: LU latviešu valodas institūts, 2000. 1 lpp. 4. Belicka,L., Secenova,L. Road Signs to Business English.// BESIG Business Issues, Issue 1/2001.-1 lpp. 5. Gavare V., Secenova L., u.c. Implementation of the ESPELL (English for specific purposes for Estonia, Latvia and Lithuania) project in turtiary education // RTU Starptautiskās zinātniskās konferences materiālu krājumā “Svešvalodas profesionālai un zinātniskai darbībai”- Rīga, 2002. 1 lpp.

Piedalīšanās LU 57 zinātniskajā konferencē l999. gada 18. februārī ar referātu ”Questionnaires design, analysis and interpretation of results for improvement of the language course”.

Piedalīšanās starptautiskajā konferencē Prāgā LSP Forum’99 1999. gada 17.-19. septembrī ar referātu “Experience of designing ESP curriculum within ESPELL project”.

Piedalīšanās starptautiskajā konferencē Kauņā “Language learning/teaching in the context of social changes” 2000. gadā ar referātu Teaching material writing for local audience materials.

Piedalīšanās starptautiskajā Baltistikas kongresā Rīgā “Baltic languages in times of change” 2000. gada jūnijā ar referātu “Impact of the semantic aspect of the native language on second language acquisition”.

Piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē Rīgā 2000. gadā ar stenda referātu “Implementation of the ESPELL project in tertiary education”.

Piedalīšanās starptautiskajā konferencē Liepājā 2000. gada decembrī ar referātu “Verba nozīmes paplašināšanās un sašaurināšanās semantiskie aspekti”.

Piedalīšanās starptautiskajā konferencē Tallinā “ESP methodology: a practical approach” 2001.gada martā ar referātu “Authenticity approach to ESP material design within the framework of tertiary syllabus”.

Piedalīšanās 35. starptautiskajā konferencē IATEFL Braitonā, Lielbritānijā 2001.gada aprīlī ar referātu “A new approach to curriculum design”.

Piedalīšanās LU 60.zinātniskajā konferencē 2002. gada februārī ar referātu “Augstskolu kursa Angļu valoda ekonomikas specialitātei konstanti un mainīgi komponenti”

193

Piedalīšanās LU 61. zinātniskajā konferencē 2003. gada 30. janvārī ar referātu “Mutisko uzdevumu izmantošana pārbaudēs”.

Piedalīšanās starptautiskajā konferencē Ventspilī “Valoda starpkultūru komunikācijā” 2003. gada 6.-7. jūnijā ar referātu “Mini-projects for Business English students”.

Piedalīšanās 13., 14., 15., 16. starptautiskās konferencēs BESIG/IATEFL Minhenē (2000), Bernē (2001), Londonā (2002) un Roterdamā (2003).

Piedalīšanās 3.Baltijas starptautiskajā angļu valodas skolotāju asociācijas konferencē Rīgā 2002. gada 16.-18. augustā “Considering challenges in ELT”

Piedalīšanās 10 gadu jubilejas konferencē “Valoda kā identitāte” Rīgā 2004. gada 14.-15. maijā.

Pedagoģiskā darbība:Docētie studiju kursi:1997 Angļu valoda vadības zinātnes studentiem – 8 KP1997 Angļu valoda ekonomistiem – 8 KP2000 Angļu valoda finansu menedžeriem – 12 KP2002 Lietišķā sarakste uzņēmējdarbībai angļu valodā – 2 KP2002 Finanšu grāmatvedības terminoloģija angļu valodā – 2 KPIzstrādātie studiju kursi:2002 Sečenova L., Krastiņa N. Lietišķā sarakste uzņēmējdarbībai angļu valodā – 2 KP (mācību kurss nepilna laika: klātienes studentiem EVF)2002 Sečenova L., Krastiņa N. Finanšu grāmatvedības terminoloģija angļu valodā – 2 KP (mācību kurss nepilna laika: klātienes studentiem EVF)

Organizatoriskais darbs un profesionālā pilnveide:

Kopš l993.gada esmu Latvijas angļu valodas skolotāju asociācijas (LATE),IATEFL un Lielbritānijas Padomes Skolotāju centra biedre, kur regulāri apmeklēju bibliotēkas, ka arī piedalos semināros un konferencēs.

Kopš 2002. gada esmu Eiropas augstskolu valodu centru savienības (CercleS) biedre un koordinatore Latvijā.

Piedalījos Lielbritānijas angļu valodas skolotāju partneru sadarbības seminārā Lielupē 2002. gada 8.-10. novembrī.

Piedalījos vasaras skolas kursos angļu valodas skolotājiem Krāslavā “ICT for ELT” 2003.gada 28.07-1.08. (24 stundas).

Piedalījos LU mācībspēku pedagoģiskās pilnveides programmas “Augstskolu didaktika” nodarbībās 2004. g. janvāri- jūnijā.

L. Sečenova

2004. gada 7.maijā

194

Dr.oec., docenta Jāņa Strazdiņadzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads 1934Personas kods 220534- xxxxx

Izglītība Duntes pamatskola 1941. – 1946.g.Limbažu vidusskola 1946. - 1948.g.Rīgas 51.vidusskola 1956. – 1958.g.LVU Ekonomikas juridiskā fakultāte 1958. – 1963.g. Beidzis LVU ar izcilību finansu un kredīta specialitātē.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi

Ekonomikas zinātņu kandidāta grāds – 26.01.1970.Docenta zinātniskais nosaukums – 17.12.1975.Ekonomikas doktora zinātniskais grāds – 10.12.1992.Docenta akadēmiskais nosaukums – 3.03.1994.

Nodarbošanās Invalīds 1950. – 1956.g.PSRS Valsts bankas ekonomists 1963. – 1965.g.LVU aspirants 1965. – 1968.g.Asistents, vecākais pasniedzējs, docents LVU 1968. – 1972.g.Finansu un kredīta katedras vadītāja v.i. 1972. – 1974.g.Finansu un kredīta katedras vadītājs 1974. – 1980.g.Docents 1980. – 1990.g.Finansu un kredīta katedras vadītāja v.i. 1990. – 2000.g.Pensionārs 2000. – 2002.g.LU stundu pasniedzējs no 2002.g. līdz šim.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra

Pavisam publicējis vairāk kā 40 zinātniskos darbus, t.sk. 4 mācību līdzekļus. Piedalījies 15 starptautiskās zinātniskās konferencēs Maskavā, Kazaņā, Rostokā, Prāgā utt. Pēdējās publikācijas :

1. Valsts ekonomiskā stratēģija un riska sadalīšana. Raksts laikrakstā “Neatkarīgā Rīta avīze” 25.01.2003.

2. Par kredīta īpašībām un kredīta politiku. Zinātniskie raksti “Nauda, bankas, vērtspapīri”. Datorzinību centrs, 2000, 173.lpp.

3. Kredīta politikas saistība ar monetāro politiku un kredīta politikas loma valsts ekonomiskās patstāvības nodrošināšanā. Zinātniskie raksti “Naudas, kredīta un nodokļu politika”. Datorzinību centrs, 1998, 222.lpp.

4. Naudas un kredīta politika kā uzņēmējdarbības attīstības faktori. Starptautiskās konferences Rēzeknē materiāli. 2000.g. 2. – 3.marts., 156 – 159.lpp.

Zinātniski pētnieciskā darbība

Zinātniski pētnieciskās darbības virziens – Banku darbība, kredīts, nauda, kontrole un audits.Finansu un kredīta katedras zinātnisko rakstu krājumu

195

atbildīgais redaktors 1998.g. (1.krājums) un 2000.g. (2.krājums). Izd. Datorzinību centrs, Rīga.

Akadēmiskie kursi2003./2004.ak. gadā :

1. Zinātniskā darba pamati2. Numismātika un bonistika

Papildus ziņas par profesionālo darbību

1. Piedalījies daudzu uzņēmējdarbības projektu izstrādē.2. No 1992. – 1997.g. kā licencēts auditors (licences Nr.93) piedalījies vairāku Latvijas komercbanku u.c. uzņēmumu pārbaudēs un konsultācijās.3. Izstrādājis metodisko materiālu “Metodiskie norādījumi par komercbanku un citu līdzīgu iestāžu auditorpārbaudi”. Auditorfirmas “Invest-Rīga” pasūtījums Rīgā, 1994.4. Vadījis LU, FM un LAA speciālistu grupu, kas pēc Latvijas Izglītības ministrijas pasūtījuma 1995.g. izstrādāja studiju kreditēšanas koncepciju, finansu pamatojumu un nolikumu par individuālo studiju kreditēšanu.5. 2004.g. LU vada 15 diplomdarbus u 10 maģistra darbus.

2004.gada 7.aprīlī

196

Dr.oec., asociētais profesors Leonārs SVARINSKISdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1947. Personas kods: 011147 - xxxxxIzglītība: 1969.–1974.g. studijas LVU Ekonomikas

fakultāte, finansu un kredīta specialitātē

1977.–1981.g. aspirantūra Maskavas Finansu Institūts

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1982.g. ekonomikas zinātņu kandidāts

1985.g. Finansu un kredīta katedras docents1992.g. ekonomikas zinātņu doktors (Dr.oec.)1999.g. asociētais profesors

Nodarbošanās: 1974.–1977. asistents LVU Finansu un kredīta katedrā

1981.–1984. vecākais pasniedzējs LVU Finansu un kredīta katedrā

1985.–1998. docents LVU Finansu un kredīta katedrā

1989.–1997. Jūrmalas Domes deputāts1991.–1993. AKB “Banka Baltija” valdes

priekšsēdētāja pirmais vietnieks1993.–1997. a/s “Latvijas Depozītu banka”

filiāles vadītājs, prezidents1991.–1997. darbs uz pusslodzi LU EVF;1998.g. docents LU EVF Finansu institūtā1999.g. asociētais profesors LU EVF Finansu institūtā;2002.g. a/s “Reģionālā Investīciju banka” valdes

konsultants.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. The Problems of the European Union Enlargement // Finanses un kredīts:

problēmas, koncepcijas, vadība, LU Zinātniskie raksti, Nr.644; 644 – 652 lpp., Rīga, 2001, ISSN 1407 – 2157, līdzautors – Ž.Svarinska.

2. Iekšējā tirgus aizsardzības problēmas Latvijā // Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Konkurētspējas problēmas ilgtspējīgā ekonomikas attīstībā. Starptautiskas zinātniskas konferences materiāli, 405 – 412.lpp., 2002, Rēzekne, ISBN 9984 – 585 – 26 – 3, līdzautors – Ž.Svarinska.

3. Establishment of the Latvian institutional structure for work with the EU Structural and Cohesion funds // Finance: Public Finance and macroeconomics, Investment and capital market, Corporate finance and capital budgeting, banking and credit risk management. ABAGAR, 173 – 191.lpp., 2002, Bulgārija, ISBN 954 – 427 – 477 – 4, līdzautors – Ž.Svarinska.

197

4. Model Proposed by there Government Structural Funds and there Cohesion Found // Сборник тэзисов. Проблемы и пути развития предпринимательства и права в ХХ веке. Балтийский Русский институт. Международная академия наук вышей школы. стр. 51 – 53, Рига, 2002, ISBN 9984-30-031-5, līdzautors – Ž.Svarinska.

5. Readiness of the Bank of Latvia for the Integration in the European System of Central Banks – Future of the Banking after the year 2000 in the World and in the Czech Republic. VII Comparison of the Banking Sectors in Transition Economies – Karvina: Silesian University Opava. School of Business Administration Karvina, 2002, 64 – 70 lpp., līdzautors – Ž.Svarinska.

6. SAPARD programme and the scheme of its impletation in Latvia. – ES paplašināšanās Baltijas jūras reģionā: sociālie izaicinājumi un iespējas. Rīga, LU EVF TI, 2003.g. 20.jūnijā.

Kopējais publicēto darbu skaits – 51,tai skaitā:

Zinātniskās monogrāfijas, raksti – 14Konferenču tēzes un citas publikācijas – 35Mācību grāmatas un mācību līdzekļi – 2

Zinātniski pētnieciskā darbība:Zinātniski – pētnieciskās darbības virziens – 1)Eiropas ekonomiskā integrācija; 2)Centrālās bankas darbība pārejas ekonomikas apstākļos.

Akadēmiskie kursi: Eiropas ekonomiskā un monetārā integrācija (Ekonomikas maģistra un profesionālā programma)Finansu un banku darbības rādītāji (Ekonomikas maģistra, bakalaura un profesionālā programma)Finanšu statistika (profesionālā programma)Banku statistika (profesionālā programma)Banku grāmatvedība (profesionālā programma)Ilgtermiņa kreditēšana (profesionālā programma)Naudas un kredīta politika (profesionālā programma)Noguldījumu operācijas (profesionālā programma)

Banku vadība (profesionālā programma) Banku operācijas (profesionālā programma)

Finansu pamati (profesionālā programma)

Papildus ziņas par profesionālo darbību:Darbs LU EVF studiju programmu padomē.Profesionālo studiju programmas Ekonomika (Finansu menedžments) direktors.LU šķīrējtiesas loceklis.Ekonomikas un vadības fakultātes Domes loceklis.Ekonomikas un vadības fakultātes Finansu institūta profesoru grupas vadītājs. A/s “Reģionālā Investīciju banka” valdes konsultants.

2004. gada 01. aprīlī (paraksts)

198

Mag.oec., lektore Žanna SVARINSKAdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1971.g.Personas kods: 030571- xxxxxIzglītība: 2000.g. novembris līdz šim brīdim – studijas LU

Ekonomikas un vadības fakultātē, Finansu institūta doktorantūrā

1998. - 2000. – studijas LU Ekonomikas un vadības fakultātē, Finansu institūtā

1988. – 1993. – studijas LU Ekonomikas fakultātē, Finansu un kredīta katedrā

1978. – 1988. – Rīgas 46. vidusskolaAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1993. g. ekonomikas bakalaura grāds2000. g. sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā

2003. g. lektoreNodarbošanās: 01.09.92. – 30.06.97. – AKB “Doma Banka” un AKB “Baltijas Tranzītu Banka” dažādās banku daļās ekonomiste un vecākā ekonomiste

01.07.97. – 13.04.98. – AKB “Baltijas Tranzītu Banka” filiālē “Tranzīts” galv. grāmatvedes vietniece

01.10.97. – 13.04.98. – SIA “BTB Tranzīts” galvenā grāmatvede

14.04.98. – 20.11.98. – AKB “Baltijas Tranzītu Banka” vērtspapīru daļas galvenais analītiķis

02.99. – 24.04.2000. – A/S “Latvijas Krājbanka” Pārdaugavas un Jūrmalas filiālēs galvenā grāmatvede

2000. – LU Ekonomikas un vadības fakultātes Finanšu institūta stundu pasniedzēja

2003. – LU Ekonomikas un vadības fakultātes Finanšu institūta pilnas slodzes lektore

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. L.Svarinskis, Ž.Svarinska SAPARD programme and the scheme of its

implementation in Latvia. - ES paplašināšanās Baltijas jūras reģionā: sociālie izaicinājumi un iespējas. Rīga, LU EVF TI 2003. gada 20. jūnijā.

2. Ž.Svarinska Readiness of Latvia to integrate in the European Union. - ES paplašināšanās Baltijas jūras reģionā: sociālie izaicinājumi un iespējas. Rīga, LU EVF TI 2003. gada 20. jūnijā.

3. Ž.Svarinska – ES Kopējas Lauksaimniecības Politikas paredzamie lauku attīstības pasākumi Latvijā. - Ilgtspējīgas tautsaimniecības priekšnoteikumi: jauni izaicinājumi un perspektīvas. Rīga, Banku augstskola 2003. gada 11. – 12. septembris.

199

4. Ž. Svarinska – Latvijas rajonu un reģionu klasifikācijas modelis. – Latvijas Universitātes 62. konference. – Rīga, Latvijas Universitāte 2004. gada janvārī-martā.

5. Z. Svarinska - European Union Direct Payments to the Farmers of Latvia. Scientific Achievements for Wellbeing and Development of Society. -

Rezekne, Rezeknes Augstskola, Latvia, March 4-5, 2004. – 130.-138. lpp. 6. Ž. Svarinska – Latvijas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisms. –

Uzņēmējdarbības iespējas, problēmas un to risinājumi globalizācijas apstākļos. V gadskārtējā starptautiskā konference. – Rīga, Biznesa augstskola Turība 2004. gada 23. aprīlis.

Kopējais publicēto darbu skaits – 11,tai skaitā:

Zinātniskie raksti – 11Konferenču tēzes – 7

Zinātniski pētnieciskā darbība:Zinātniski – pētnieciskās darbības virziens – Latvijas lauksaimniecības finansiālais nodrošinājums, izmantojot ES Kopējās Lauksaimniecības politikas atbalstu.

Akadēmiskie kursi:Banku grāmatvedība (Profesionālo studiju programma “Ekonomika (Finanšu Menedžments)”, B daļa, 4 k.p.)

Finanses (Vadībzinību bakalaura studiju programma (semināri), A daļa, 4 k.p.) Eiropas ekonomiskā un monetārā integrācija (Profesionālo studiju programma “Ekonomika (Finanšu Menedžments)”, B daļa, 2 k.p.)

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

Brokeru apliecība Rīgas Fondu biržā Nr.145.A/S “Latvijas Krājbanka” apliecība “Galveno grāmatvežu integrācijas kursi”.A/S “Latvijas Krājbanka” apliecība “Personāla apmācība bankā”.Austrian Bankers College int. Certificate “Internal auditing”.London’s Fireplace Banking Training and Consulting Certificate “The

Financial Calculation and credit analysis”.

REUTER Technical Analysis Seminar Diploma

2004.gada 01. aprīlis

200

Mag.oec., lektora Edgars PeičaDzīves un darba gājums

(cirriculum vitae)

Dzimšanas gads : 1977Personas kods : 241077- xxxxxIzglītība : 2002 – Latvijas Universitāte Ekonomikas doktorantūra

1999 – Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte

2000 – 2002 Latvijas Universitāte Ekonomikas un Vadības fakultāte,

Iegūts sociālo zinātņu Ekonomikas maģistra grāds

1996 – 2000 Latvijas Universitāte Ekonomikas un Vadības fakultāte

Iegūts sociālo zinātņu Ekonomikas bakalaura grāds

1993 – 1996 Rīgas Valsts 1. ĢimnāzijaIegūta vidējā izglītība

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi :2002.gads soc. zinātņu ekonomiskas maģistra grāds

2000.gads soc. zinātņu ekonomikas bakalaura grāds

Nodarbošanās : 2001 – Latvijas Universitāte , Rīga, Aspazijas bulvāris 5Lektors, Ekonomikas un Vadības fakultāte Finansu un Kredīta

katedra

2000 – a/s “Hansabanka” , Rīga, Kaļķu iela 23, Finanšu produktu attīstības projektu vadītājs

1999–2000 “Microsoft Latvia”, Rīga, Elizabetes iela 2Partneru biznesa attīstības vadītājs Baltijas valstīs.

1996–1999 “ComputerLand/Riga”, Rīga, Aspazijas bulv.5Projektu vadītājs

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra :1. Zinātniskais raksts „Latvian financial system integration into EMU”, publicēts

zinātnisko rakstu krājumā Information tecnologies in modern society, Ventspils 2002;

2. Zinātniskais raksts „Risks and gains of Latvian economy growth perspectives replacing national currency with Euro”, publicēts zinātnisko rakstu krājumā “Enlargement of EU in the Baltics”, LU 2003.

Zinātniski pētnieciskā darbība :Zinātniski – pētnieciskās darbības virziens – Ekonomika, Finanšu un kredīta apakšnozare, Eiro ieviešana Latvijā : problēmas un izredzes.

Akadēmiskie kursi :1. Jaunākās pētījumu metodes vadības un ekonomikas zinātnēs;2. Jaunākās informācijas tehnoloģijas, datu apstrāde un

prezentācija

201

3. Ekonomikas globalizācijas problēmas4. Finansu un kredīta problēmas5. Statistikas metodes doktorantu pētījumos

Papildus ziņas par profesionālo darbību :1. Izstrādāju pētījumu par tiesāšanās izdevumu apmēru, valsts nodevas

veidošanās mehānisma noteikšanai un valsts nodevas apmēra pamatojumu civillietās, 2004;

2. Piedalījies ar referātu starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Enlargement of EU in the Baltics”, 2003;

3. Piedalījies ar referātu starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Information tecnologies in modern society”, 2002.

2004.gada 30.martā

202

Dr.oec., asoc. profesora KASPARA KRODERAdzīves un darba gājums

(CURRICULUM VITAE)

Dzimšanas gads: 1938Personas kods: 230438 – xxxxxIzglītība: 1956 – 1961, LVU Ekonomikas un juridiskā fak.Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: ekon.zin.kand.- 1975 (Dr.oec. - 1992)

docents – 1981 ( - 1992)Nodarbošanās: kopš 01.04.99. Latvijas Universitātes

Tautsaimniecības institūta asoc.profesors1997 LU Ekonomikas un vadības fak., doc. 1975 – 1997 LU Ekonomikas fakultāte, docents1969 – 1974 ZA Ekonomikas institūts, ekonomists1968 – 1969 Projekt.inst.’’Giprostroimateriāli’’,

ekonomists1966 – 1967 Rīgas raj, Skaitļoš.mašīnu stacija,

priekšnieks

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra ( kopš 1991.g.)1. K.Kroders, D.Arāja. Veselības apdrošināšanas perspektīvas Latvijā.

Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. Ekonomika I. 658.sēj. Zinātne, 2003, 101. -112.lpp.

2. K.Kroders, D.Araja. Health Care Financing problems in Latvia. Humanities and social Sciences Latvia. Latvian economy at the start of the 21 st century. University of Latvia. 4 ( 37 ) 2002.p. 63. – 73.

3. D.Arāja, K.Kroders. Veselības aprūpes sistēmas attīstības virzieni Latvijā. Starptautiskās zinātniskā conference ‘’Ekonomikas globalizācijas aktuālās problēmas’’ referāti. Latvijas Universitāte, Rīga, 2002. , 117. – 125. lpp.

4. K.Kroders, D.Arāja. Zāļu iegādes kompensācijas sistēmas attīstības perspektīvas Latvijā. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV. Latvijas Universitāte, 647. sēj. Rīga, 2002., 416. – 425. lpp.

5. K.Kroders, D.Arāja. Nodokļu politikas tendences farmācijas jomā. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV. Latvijas Universitāte, 647. sēj., Rīga, 2002., 409. – 415. lpp.

6. K.Kroders, D.Araja. Farmakonomikas problēmas Latvijā. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti, Development problems of economics and management II. 636. sēj. 178. – 181 lpp.Riga 2001.

Kopējais publicēto darbu skaits pēdējos 6 gados – 12t sk.Zinātniskie raksti – 7Mācību grāmatas – 1Konferenču tēzes un citas publikācijas - 4

Zinātniski pētnieciskā darbība ( kopš 1991.g. ): Investīciju pilnveidošanas problēmas Latvijas tautsaimniecībā

203

Ekonomikas terminoloģija LatvijāBrīvo ekonomisko zonu attīstības problēmas LatvijāVeselības aprūpes sistēmas attīstības problēmas, Latvijai iestājoties ES.Latvijas darba tirgus ES integrācijas procesā

Veselības aprūpes sistēmas attīstības problēmas, Latvijai iestājoties ES.Latvijas darba tirgus ES integrācijas procesā

Akadēmiskie kursi: Uzņēmējdarbības ekonomikaIevads tautsaimniecībā (Ekonomikas bak.progr.,2k.p.)Mikroekonomika I un II (Ekonomikas bak.progr.,8k.p.)

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

1. Doktorandu vadīšana:- 2 neklātienes doktorandes ( Sūnīte un Arāja )2. Kvalifikācijas celšana:- lekciju kursi LU Eirofakultātē mikroekonomikā un makroekonomikā angļu

valodā, 1996./97.ak.g.- angļu val. kursi LU Eirofakultātē, 1996./97.ak.g.3. Metodiskās un sabiedriskās aktivitātes:- maģistratūras vadīšana LU Ekonomikas fak. Uzņēmējdarbības ekonomikas

virzienā 1993.- 1997.g.- LU Ekonomikas fak.Domes loceklis 1991.- 1997.g.- LU Ekonomikas un vadības fak. Domes loceklis 1997. ...- LU Satversmes sapulces loceklis, 1994. – 1997.g.- Eksperts Latvijas ZA ekonomikas terminoloģijas komisijas darbā 1997.g.- LU Ekonomikas fak. maģistratūras komisijas loceklis 1994.- 1997.g.- Ziņojumi LU Ekonomikas un vadības fak. zinātniskajās konferencēs

1997.g.....- LU T/s institūta profesoru grupas vadītājs 2001. – 2003.g.- LU T/s institūta starptautisko zinātnisko konferenču organizācijas komisijas loc.

2002.g. – ....4. Maģistra darbu vadīšana:

2000. –2004. katru gadu ~ 155. Atzinības:- LU rektora pateicība par ilggadēju, sekmīgu, radošu pedagoģisko un zinātnisko darbu, ieguldījumu ekonomikas speciālistu sagatavošanā, 1998. 21.aprīlī- Latvijas Izglītības fonda atzinības raksts par augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu, 1998. 24.jūlijā

2004.g. 30.februārī

204

Mag.oec., lektores Sandras EGLĪTESdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1971Personas kods 231271- xxxxxIzglītība: 2002. –

1994. – 1996.

Studijas Latvijas Universitātē doktorantūrā, Latvijas tautsaimniecības;Studijas Latvijas Universitātē maģistratūrā, tautsaimniecības ekonomikas apakšprogrammā.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1996. ekonomikas maģistrs

Nodarbošanās: Kopš 1997. LU Ekonomikas un vadības fakultātes Tautsaimniecības institūta lektore

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

Eglīte S., Latvijas ekonomikas struktūras izmaiņas un ekonomiskā attīstība pēc neatkarības atgūšanas, Latvijas Universitātes raksti 658.sējums, Ekonomika, I, Latvijas Universitāte, Zinātne, 2003

Eglīte S., Skribāne I., Dubra E., Kassalis E., Ozola A., Paula D., Latvijas strukturālās politikas analīze integrācijai ES. LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni. 8. sej., Rīga, 2003. – 5 lpp.

Eglīte S., Skribāne I., The Development of Latvia’s Structural Policy and Changes in its Economic Structure, 1990-2002. University of Latvia, Journal Humanities and Social Sciences Nr. 4(37)., Rīga, 2002. ISNN 1022-4483. – 12.lpp.

Eglīte S., Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes problēmas un risinājumi Latvijā, LU EVF Zinātniskie raksti 647.sēj., Rīga, 2002

Eglīte S., Pasaules ekonomikas attīstības tendences un Latvijas ekonomiskās situācijas analīze, Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā Nr.2, LZP ekonomikas un juridiskās zinātnes ekspertu komisija, Rīga, 2002

Eglīte S., Skribāne I., Dubra E., Kassalis E., Ozola A., Ekonomikas globalizācijas un konverģences procesi un to ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, LU EVF Zinātniskie raksti 647. sēj., Rīga, 2002

Eglīte S., Skribāne I., Dubra E., Kassalis E., Ozola A. Darbaspēka migrācijas ietekme uz Latvijas sociāli ekonomisko stāvokli ES integrācijas kontekstā. LU Zinātniskie Raksti Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas. 636. sej., Rīga, 2001. ISNN 1407-2157. – 12 lpp.

Eglīte S., Skribāne I., Dubra E., Kassalis E., Ozola A. Darbaspēka migrācijas ietekme uz Latvijas sociāli ekonomisko stāvokli ES integrācijas kontekstā. LU Zinātniskie Raksti Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas. 636. sēj., Rīga, 2001. – 26 lpp.

205

Eglīte S., Skribāne I., Dubra E., Kassalis E., Ozola A. Darbaspēka migrācijas ietekme uz Latvijas sociāli ekonomisko stāvokli ES integrācijas kontekstā. LU Zinātniskie raksti, Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas .Sēj.Nr. 636, Rīga, 2001. – 26 lpp.

Eglīte S., Skribāne I., Dubra E., Eiropas integrācija un tautas attīstība. Pētījumu programmas “Ekonomiskie, kultūras un sociālie aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā” rezultāti. BO SIA “Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts”, Rīga, 2000. – 56 lpp.(personīgi 16 lpp).

Eglīte S., Skribāne I., Dubra E., Makroekonomiskie un sociālie aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā. Programma Nr 17, zin. tēmas 5.1. vad. E. Dubra, progr. vad. R. Karnīte Pasūt. – LZP. Grants. – Rīga: 1998. – 12 lpp., (personīgi 3 lpp.)

Eglīte S., Skribāne I., Dubra E., Makroekonomiskās un sociālās politikas harmonizācijas aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā. Zin. konf. tēzes. – Rīga, 1998. – 6 lpp., (personīgi 1,5 lpp)

Eglīte S., Skribāne I., Dubra E., Par sociālo politiku savas valsts attīstībā. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, Nr. 343/344 (1404/1405), 1998.g. 17.11. – 8 lpp.

Zinātniski pētnieciskā darbība:Zinātniski- pētnieciskās darbības virziens - makroekonomika un sociāli ekonomiskā attīstība 1994-2003Piedalījos vairākos LZA Ekonomikas institūta, LZP, LR Ekonomikas ministrijas un PHARE finansētos pētniecības projektos:LZP Programma Nr.17, apakšprogrammas “Sociālās politikas harmonizācijas makroekonomiskās sekas” tēma “ LR sociālās politikas harmonizācijas aspekti ES integrācijas kontekstā”(vad.R.Karnīte); LZP Programma Nr.17, tēma 5.1. “Latvijas Republikas iedzīvotāju reālo ienākumu un sociālo nodrošinājuma garantijas salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstīm” (vad.E.Dubra);LZP Programma Nr.17, tēma “Makroekonomiskie un sociālie aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā” (vad.E.Dubra);LZP Programma Nr.17, Apakšprogrammas tēma Nr.289 “Darbaspēka brīvas kustības ekonomiskie un sociālie aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā” (vad.E.Dubra);LZP Programma Nr.17, Apakšprogrammas tēma Nr.289 “Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā aspekti ekonomikas globalizācijas kontekstā” (vad.E.Dubra);LZP Programma Nr.17, Apakšprogrammas tēma Nr.289“ Latvijas strukturālās politikas analīze integrācijai Eiropas Savienībā” (vad.E.Dubra);LR Ekonomikas ministrijas Pētījumu projekts “Valsts investīciju vieta Latvijas investīciju procesā” (vad.T.Pļevako);PHARE project “Curriculum and Course Materials Development for Social Sciences BA and Master`s Studies in Specialization: National Economy”;EuroFaculty Project 2001 on the “Promotion of Students and Academic Staff in Economics at the University of Latvia”.PHARE project LE 9903.02”EuroFaculty: Management and Restructturing of

206

Teaching and Learning of Public Administratin, Law and Economics at the University of Latvia to the EU level”.

Akadēmiskie kursi:Makroekonomika I (Ekonomikas bakalaura programma, A daļa, 4 k.p.)Makroekonomika II (Ekonomikas bakalaura programma, A daļa, 4 k.p.)Makroekonomika (Finansu menedžmenta profesionālā studiju programma, A

daļa, 4.k.p)Makroekonomika (profesionālo studiju programma Ekonomists (grāmatvedība,

analīze, auduits), A daļa, 4.k.p.)

Sociālā ekonomika (Ekonomikas bakalaura programma, B daļa, 2.k.p)

Monetārā politika (Ekonomikas bakalaura programma, B daļa, 2.k.p) Papildus ziņas par profesionālo darbību: Studēšana kursos Eirofakultāte (Rīgas nodaļa) – mikroekonomika,

makroekonomika (M.Hansens, Dānija, angļu valodā, 1996. – 1997.gadā, Rīgā. Studēšana kursos Eirofakultāte (Rīgas nodaļa) – pārejas valstu

ekonomika(A.Vanags, Lielbritānija, angļu valodā, 1998.-1999.gadā, Rīgā) Studēšana kursos Eirofakultāte (Rīgas nodaļa) – ekonomiskā politika (M.Hansens,

Dānija, angļu valodā, 2003.gadā, Rīgā) LU Profesionālās tālākizglītības studiju programma - Augstskolu didaktika (prof.

D.Blūma, Rīgā, 2003.gadā)

2004. gada 2. martā

207

Mag.oec., lektores Irinas SKRIBĀNESdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1959

Personas kods: 270359- xxxxx

Izglītība: 1976. – 1981. studijas Latvijas Universitātē

Ekonomikas fakultāte, ekonomiskās

kibernētikas specialitāte

1995. – 1997. studijas Latvijas Universitātē maģistratūrā

2002. – studijas Latvijas Universitātē doktorantūrā

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1997. – sociālo zinātņu maģistrs

Nodarbošanās: 1981. – 1991. Plānošanas zinātniski – pētnieciskā institūtaTautsaimniecības plānošanas nodaļas jaunākāzinātniskā līdzstrādniece

1992. – 1993. Tautsaimniecības institūta jaunākā zinātniskālīdzstrādniece

1993. – 1997. LU Ekonomikas fakultātes Makroekonomikas katedras lektore

1997. - LU Ekonomikas un vadības fakultātes Tautsaimniecības institūta lektore

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

1. Skribāne I., Eglīte S., The Development of Latvia’s Structural Policy and Changes in its Economic Structure, 1990-2002. University of Latvia, Journal Humanities and Social Sciences Nr. 4(37)., Rīga, 2002. ISNN 1022-4483. – 12.lpp.

2. Skribāne I., Neiders L. Non-Financial Investments and the Business Environment in Latvia, Journal: Humanities and Social Sciences. Latvia. Riga: University of Latvia, No 3(32), 2001, pp. 46.-59.

3. Skribāne I., Dubra E., Kassalis E.,Eglīte S., Ozola A. Darbaspēka migrācijas ietekme uz Latvijas sociāli ekonomisko stāvokli ES integrācijas kontekstā. LU Zinātniskie Raksti Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas. 636. sej., Rīga, 2001. ISNN 1407-2157. – 12 lpp.

4. Skribāne I., Dubra E., Kassalis E., Eglīte S., Ozola A., Ekonomikas globalizācijas un konverģences procesi un to ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, LU EVF Zinātniskie raksti 647. sēj., Rīga, 2002

5. Skribāne I., Dubra E., Kassalis E.,Eglīte S., Ozola A., Paula D., Latvijas strukturālās politikas analīze integrācijai ES.

208

LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni. 8. sej., Rīga, 2003. – 5 lpp.

6. Skribāne I., Dubra E., Kassalis E., Eglīte S., Ozola A. Darbaspēka migrācijas ietekme uz Latvijas sociāli ekonomisko stāvokli ES integrācijas kontekstā. LU Zinātniskie Raksti Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas. 636. sēj., Rīga, 2001. – 26 lpp.

7. Skribāne I., Krūze A. Investīcijas, Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga: EM, ISSN 1407-4095, 2002. gada jūnijs – 10 lpp.

8. Skribāne I., Investīcijas, Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga: EM, ISSN 1407-4095, 2002. gada decembris – 10 lpp.

9. Skribāne I., Piņķe G. Investīcijas un ekonomiskā politika. – II Pasaules latviešu zinātnieku kongress, Tēžu krājums, Rīga, 2001.gada 14.-15.augusts, - 1 lpp.

10. Skribāne I., Dubra E., Kassalis E. LR iedzīvotāju reālo ienākumu un sociālā nodrošinājuma garantijas salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstīm. Tēma 5.1. Programma Nr.17 “Ekonomiskie, kultūras un sociālie aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā”. LR ZP Projekta vad. A. Sproģis, tēmas vad. E. Dubra. Valsts Programmas zin. atskaite. – Rīga: LR Valsts Statistikas Komiteja, 1998. – 12 lpp., (personīgi 3 lpp.)

11. Skribāne I., Dubra E., Eglīte S. Makroekonomiskie un sociālie aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā. Programma Nr 17, zin. tēmas 5.1. vad. E. Dubra, progr. vad. R. Karnīte Pasūt. – LZP. Grants. – Rīga: 1998. – 12 lpp., (personīgi 3 lpp.)

12. Skribāne I., Dubra E., Kassalis E. LR sociālās politikas harmonizācijas aspekti ES integrācijas kontekstā. Zin. atskaite par 1998.g. Programma Nr. 17 “Ekonomiskie, kultūras un sociālie aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā”. Zin. tēmas 5.1. vad. E. Dubra. Grants. – Rīga: 1998. – 16 lpp., (personīgi 3 lpp.)

13. Skribāne I., Dubra E., Eglīte S. Makroekonomiskās un sociālās politikas harmonizācijas aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā. Zin. konf. tēzes. – Rīga, 1998. – 6 lpp., (personīgi 1,5 lpp)

14. Skribāne I., Dubra E., Kassalis E. Valsts ekonomiskās attīstības ilgtermiņa stratēģijas koncepcija līdz 2025. gadam. Līgums Nr. 1629. Projekta zin.vad. Vasermanis E. – Rīga: LR Ekon.min., 1998. – 31 lpp., (personīgi 10 lpp.)

15. Skribāne I., Dubra E., Eglīte S. Par sociālo politiku savas valsts attīstībā. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, Nr. 343/344

209

(1404/1405), 1998.g. 17.11. – 8 lpp.

16. Skribāne I., Piņķe G. Maksājumu bilance, Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga: EM, ISSN 1407-4095, 1999. – 3 lpp.

17. Skribāne I., Piņķe G. Kapitāls un investīcijas, Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga: EM, ISSN 1407-4095, 1999. – 3 lpp.

18. Skribāne I., Dubra E., Eglīte S., Eiropas integrācija un tautas attīstība. Pētījumu programmas “Ekonomiskie, kultūras un sociālie aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā” rezultāti. BO SIA “Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts”, Rīga, 2000. – 56 lpp.(personīgi 10 lpp).

19. Skribāne I., Piņķe G. Kapitāls un investīcijas, Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga: EM, ISSN 1407-4095, 2000. – 3 lpp.

20. Skribāne I., Dubra E., Kassalis E., Eglīte S., Ozola A. Darbaspēka migrācijas ietekme uz Latvijas sociāli ekonomisko stāvokli ES integrācijas kontekstā. LU Zinātniskie raksti, Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas .Sēj.Nr. 636, Rīga, 2001. – 26 lpp.

21. Skribāne I., Krūze A. Investīcijas, Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga: EM, ISSN 1407-4095, 2002.gada jūnijs – 10 lpp.

22. Skribāne I., Investīcijas, Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga: EM, ISSN 1407-4095, 2002.gada decembris – 10 lpp.

23. Skribāne I., Dubra E., Kassalis E., Eglīte S., Ozola A., Strukturālās politikas metodoloģiskais pamatojums integrācijas kontekstā Eiropas Savienībā, LZA EI Latvijas integrācija ES: Jaunās Eiropas aprises, tautsaimniecības pielāgošana, Rīga, 2003

24. Skribāne I., Investīcijas, Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga: EM, ISSN 1407-4095, 2004.gada decembris – 10 lpp.

Zinātniski pētnieciskā darbība:

1993.

1994.

Galvenie pētniecības virzieni – tekošās makroekonomiskās situācijas un ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes iespēju analīze.

Piedalījos vairākos pētniecības projektos:Makroekonomisko un starpnozaru attīstības tempu un proporciju prognoze 1993.gadam. Līgums N 1001. Pasūtītājs – LR Ministru Kabinets.

Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju ilgtermiņa prognožu izstrāde Latvijai. (Latvijas – Nīderlandes –

210

1994.

1995.

1996.

1997.

1998.

1998.

1998 – 2003

Polijas kopprojekts). Līgums N 121/001. Pasūtītājs - LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko un starpnozaru attīstības tempu rādītāju prognoze 1994. gadam. Pasūtītājs - LR EM. Līgums N 221/001.

Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko un starpnozaru attīstības tempu rādītāju un proporciju prognoze 1995. un 1996. gadiem. Pasūtītājs - LR EM. Līgums N 121/1-95.

Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko un starpnozaru attīstības tempu rādītāju un proporciju prognoze līdz 2000. gadam. Pasūtītājs - LR EM.

Makroekonomiskā modeļa izstrāde, Latvijas tautsaimniecības attīstības prognoze līdz 2020. gadam. Kurināmā pieprasījuma prognoze līdz 2020. gadam. Pasūtītājs – Vides aizsardzības ministrija. (Holandes – Polijas –Latvijas kopprojekts).

Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju ilgtermiņa prognožu izstrāde Latvijai. Latvijas-Nīderlandes-Polijas kopprojekts. Līgums Nr.73. Pasūtītājs – VARAM

Valsts ekonomiskās attīstības ilgtermiņa stratēģijas koncepcija līdz 2025. gadam. Līgums Nr.1629. Pasūtītājs – LR EM

LZP Programma Nr.17:”Ekonomiskie, kultūras un sociālie aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā”, apakšprogrammas “Sociālās politikas harmonizācijas makroekonomiskās sekas” tēma “ LR sociālās politikas harmonizācijas aspekti ES integrācijas kontekstā”(vad. R.Karnīte);

LZP Programma Nr.17, tēma 5.1. “Latvijas Republikas iedzīvotāju reālo ienākumu un sociālo nodrošinājuma garantijas salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstīm” (vad. E.Dubra);

LZP Programma Nr.17, tēma “Makroekonomiskie un sociālie aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā” (vad. E.Dubra);

LZP Programma Nr.17, Apakšprogrammas tēma Nr.289 “Darbaspēka brīvas kustības

211

ekonomiskie un sociālie aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā” (vad. E.Dubra);LZP Programma Nr.17, Apakšprogrammas tēma Nr.289 “Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā aspekti ekonomikas globalizācijas kontekstā” (vad. E.Dubra);

LZP Programma Nr.17, Apakšprogrammas tēma Nr.289 “Stabilizācijas politika” (vad. E.Dubra);

PHARE project “Curriculum and Course Materials Development for Social Sciences BA and Master’s Studies in Specialization: National Economy”;

EuroFaculty Project 2001 on the “Promotion of Students and Academic Staff in Economics at the University of Latvia”;

PHARE project LE 9903.02”EuroFaculty: Management and Restructuring of Teaching and Learning of Public Administration, Law and Economics at the University of Latvia to the EU level”.

Akadēmiskie kursi: Makroekonomika I (Ekonomikas bakalaura programma, A daļa, 4 k.p.)

Makroekonomika II (Ekonomikas bakalaura programma, A daļa, 4 k.p.)

Makroekonomika (Finansu menedžmenta profesionālā studiju programma, A daļa, 4.k.p)

Makroekonomika (profesionālo studiju programma Ekonomists (grāmatvedība, analīze, auduits), A daļa, 4.k.p.)

Nacionālo kontu sistēma (Ekonomikas bakalaura programma, B daļa, 2.k.p)

Sociāli ekonomiskā prognozēšana (Ekonomikas bakalaura programma, A daļa, 4.k.p)

Papildus ziņās par profesionālo darbību:

1. Studēšana kursos Eirofakultāte (Rīgas nodaļa) – mikroekonomika, makroekonomika (M.Hansens, Dānija, angļu valodā, 1996. – 1997.gadā, Rīgā.

2. Piedalīšanās seminārā “OECD, Forecasting seminar”, angļu valodā, 1997. gada 21. aprīlis – 2. maijs, Vīnē.

3. Piedalīšanās seminārā par Latvijas ekonomikas modelēšanu, izmantojot modeli HERMIN, angļu valodā. Rīgā: 23.-24.05.2000.

4. Piedalīšanās seminārā “Computerized General Equilibrium Models in Candidate Countries” Eirofakultāte (Viļņas nodaļa) , angļu valodā, 2002. gada 16.-27. novembrī, Viļņā.

212

2004. gada 31. martā

213

Dr.oec., profesores, Intas CIEMIŅASdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1951Personas kods 170651-

xxxxxIzglītība: 1972. – 1976.

1980. – 1984.Studijas LVU ekonomikas fakultātē;Aspirantūra LVU Ekonomikas fakultātes Statistikas un demogrāfijas katedrā

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

19881990199219992003

Ekonomikas zinātņu kandidāte;Docente;Ekonomikas doktore (DR.oec.);Asociētā profesore;Profesore.

Nodarbošanās: 1995

1996

2003

Ekonomikas akadēmisko studiju programmu direktore;Ekonomikas un vadības fakultātes prodekāne;Profesore.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: Publikācijas ekonomikas nozarē

o raksti recenzētos izdevumos1. Ciemiņa I., Krastiņš O. The Ability of Households in Various Demographic

Groups to Satisfy their Material Needs. – Demographic Development in Latvia./ Humanities and Social Sciences. Latvia. – 2(35)/2002. University of Latvia.2002. – p.88-97.

2. Ciemiņa I. The Education of the Main Breadwinner and the Welfare of the Household. – Demographic Development in Latvia./ Humanities and Social Sciences. Latvia. – 2(35)/2002. University of Latvia.2002. – p.115-126.

3. Ciemiņa I., Krastiņš O. Iedzīvotāju dzīves līmenis Latvijas laukos un apgabalos, salīdzinājumā ar pilsētām, deviņdesmito gadu otrajā pusē. – Starptautiska zinātniskā konference Lauku attīstības iespējas un risinājumi 21.gs. sākumā. – Jelgavas Lauksaimniecības Universitāte, 2002. – 19.-29.lpp.

4. Ciemiņa I. Izglītība kā labklājību ietekmējošs faktors. – Starptautiska zinātniskā konference Lauku attīstības iespējas un risinājumi 21.gs. sākumā. – Jelgavas Lauksaimniecības Universitāte, 2002. – 82.-92.lpp.

5. Ciemiņa I., Krastiņš O. The standard of living of Latvia’s residents in the most typical demographic groups. – Population development in Latvia on the eve of 21st century./ Humanities and Social Sciences. Latvia. – 3(24)/99. University of Latvia.1999. – p.23-36.

6. Ciemiņa I., Krastiņš O. Izdevumi pārtikas produktu iegādei Latvijas mājsaimniecības patēriņa budžetos. – Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV: LU Zinātniskie raksti, 647.sēj./ Zinātniskā redaktore prof. E.Dubra. – R.: LU, 2002. – 117.-124.lpp.

7. Ciemiņa I., Krastiņš O., Bāliņa S. Augstākā izglītība un mājsaimniecību budžets. – LU 80.gadu jubilejai veltītās 57.konferences materiāli./ LU Zinātniskie raksti,

214

622.sēj. – R.: LU 1999. – 146.-155.lpp.o monogrāfijas

8. Ciemiņa I., Krastiņš O., Švarckopfa A., Vasaraudze I. Latviešu dzīves apstākļi un dzīves līmenis Latvijā. – R.: 1998. – 116.lpp.

o mācību grāmatas9. Ciemiņa I., Goša Z. Statistika. – R.: LU. – 1998. – 133.lpp.10. Ciemiņa I., Krastiņš O. Statistika (mācību grāmata augstskolām). – R.: CSP,

2002. – 268.lpp. (pieņemts publicēšanai)o mācību līdzekļi

11. Ciemiņa I. Individuālo darbu uzdevumi statistikā. – R.: LU Ekonomikas un vadības fakultāte 2002. – 45.lpp. (elektroniskā formātā) http://www.ev.lu./cinta

o citas publikācijas12. Ciemiņa I., Krastiņš O. Heteroskeds kā izpētes un interpretācijas objekts (ar

iedzīvotāju dzīves līmeņa pētījuma piemēriem)// Statistikas un pārvaldes problēmas 2002. Zinātniskie raksti/ Redaktors LZA akadēmiķis, prof. O.Krastiņš. – R.: Latvijas Statistikas institūts, 2002. – 11.-21.lpp.

13. Ciemiņa I. Ko izglītība dod mājsaimniecībai. – Latvijas vēstnesis. – 2001.g.16.oktobrī, 8.novembrī, Nr.161(2548)

14. Ciemiņa I., Krastiņš O. Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa stratificēta analīze, izmantojot statistikas un ekonometrijas metodes. – LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2000.gadā – R.:LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes ekspertu komisija, 2001. – 93.-100.lpp.

Zinātniski pētnieciskā darbība:LZP projekts Nr.01.0450 (no 2001.gada)Latvijas iedzīvotāju noslāņošanās pēc materiālā dzīves līmeņa (cēloņi, dažādu grupu īpatnības, sekas). Ciemiņa I. (vadītāja), Krastiņš O., Bāliņa S. u.c.

Akadēmiskie kursi:Kursa nosaukums Programma

programmas daļaApjoms

kredītpunktosStatistika ekonomistiem II

Ekonomikas bakalaura studiju programma, A daļa (pilna, nepilna laika studentiem)

4

Statistika I Profesionālā studiju programma “Finansu menedžments”, A daļa (pilna, nepilna laika studentiem)

4

Statistika II Profesionālā studiju programma “Finansu menedžments”, A daļa (pilna, nepilna laika studentiem)

4

Statistika un ekonometrija (nodaļa Statistika)

Ekonomikas maģistra studiju programma, A daļa (pilna laika studentiem)

6

Dzīves līmeņa analīze Ekonomikas bakalaura studiju programma, A daļa (pilna laika studentiem)

2

Papildus ziņas par profesionālo darbību: LU Sociālo zinātņu Akadēmiskās komisijas priekšsēdētāja; LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesoru grupas (I.Ciemiņa, S.Bāliņa,

K.Berķe, E.Ulnicāns) vadītāja;o Zinātniskās konferences

Iedzīvotāju dzīves līmenis Latvijas laukos un apgabalos, salīdzinājumā ar

215

pilsētām, deviņdesmito gadu otrajā pusē (līdzautors O.Krastiņš). – Starptautiska zinātniskā konference Lauku attīstības iespējas un risinājumi 21.gs. sākumā. – Jelgavas Lauksaimniecības Universitāte, 2002. – 19.-92.lpp. 2002.gada 18.aprīlī.

Izglītība kā labklājību ietekmējošs faktors. – Starptautiska zinātniskā konference Lauku attīstības iespējas un risinājumi 21.gs. sākumā. – Jelgavas Lauksaimniecības Universitāte, 2002. – 82.-29.lpp. 2002.gada 18.aprīlī.

2004. gada 14. aprīlī

216

Elmāra Zelgalvja dzīves un darba gājumsCURRICULUM VITAE

Dzimšanas gads, vieta: 1938.g., Limbažu raj., Skultes pag.Izglītība: 1955.g. - 1960.g. – LU Ekonomikas un juridiskā fakultāte

1965.g. - 1968.g. – Maskavas finansu institūts, aspirantūra

1972.g. - 1974.g. – LU, doktorantūraAkadēmiskie nosaukumiun zinātniskie grādi: 1968.g. - Ekonomikas zinātņu kandidāts

1971.g. – Finansu un kredīta katedras asoc.prof.1981.g. – Ekonomikas zinātņu doktors1983.g. – Finansu un kredīta katedras profesors1992.g. – Habilitētais ekonomikas doktors

Nodarbošanās: 1960.g. - 1962.g. – PSRS Valsts bankas Latvijas republikāniskais kantoris, ekonomists1962.g. - 1965.g. – Latvijas Universitāte, Finanšu un kredīta katedra, asistents1968.g. - 1971.g. – Latvijas Universitātes, Finanšu un kredīta katedra, lektors, asoc.prof.1971.g. – 1972.g. Latvijas Universitātes, Finanšu katedras vadītājskopš 1983.g. Latvijas Universitātes Finanšu un kredīta kat. profesors1981.g. – 1982.g. LU Ekonomikas fakultātes dekāns1995.g. – 1998.g. LR 6.Saeimas deputātskopš 1998.g. – LU Ekonomikas un vadības fakultātes Finanšu institūta direktors, profesors

Nozīmīgākās zinātniskāspublikācijas 1. E.Zelgalvis. Bank of Latvia Integration into European

System of Central Banks. Monogrāfijā: Integration of Financial Sectors of Baltic States into the European Union: Challenge and Experience. Pieņemts publicēšanai, Tartu 2004, 30 lpp.

2. E.Zelgalvis. Bank of Latvia on the Way to the European Monetary System. – Finance in EU Accession Countries: experiences and Solutions. Proceedings, volume 2, p. 414-427, ISBN 9985 – 56 – 825 – 7, Tartu, 2003.

3. E.Zelgalvis Monetary System of Europe and the National Central Bank. – Scientific Papers: Organizaciju vadyba: sisteminiai tyrimai, Nr.28., ISSN 1648-6234, Kaunas 2003, 155-164.

4. E.Zelgalvis Кредитная политика коммерческих банков Латвии Scientific Papers. Organizāciju vadyba: sistemimai tyrimai. No 24, ISSN1392-1142, Kaunas 2002, 219 - 228.

5. E.Zelgalvis, E.Zelgalve Nauda, banka, finanses. Zinātnisks pētījums: Sociālekonomiskā procesa trajektorija Latvijā laikā no

217

1985-2002.gadam. Ventspils, 2002, ISBN 9984-648-38-9, lpp 162-179.

6. E.Zelgalvis The Impact of Monetary Policy on Economy – Scientific Papers. Organizaciju vadyba: sisteminiai, tyrimai, Nr 20, ISSN 1392-1142, Kaunas, 2001, 243-249

7. E.Zelgalvis Lata kursa izmaiņu iespējas un sekas. Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti, Vadības zinātnes attīstība Latvijā: mūsdienās un nākotnē. 634, ISSN 1407-2157. 2001, lpp. 29-37.

8. E.Zelgalvis Currency Exchange Rate Regime. – Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. Finanses un kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība. 644, ISSN 1407-2157, 2001, lpp.739-751

9. E.Zelgalvis Currency Exchange Rate Impact on Development of Economics – Scientific Papers. Organizaciju vadyba: Sisteminiai tyrimai, Nr 14, ISSN 1392-1142, Kaunas, 2000, 253-261

10. E.Zelgalvis Valūtas kursa politika pārejas ekonomikā. Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti, 627, ISSN 1407-2157, 2000, lpp. 195-205.

11. E.Zelgalvis Naudas un kredīta regulēšana: teorija un prakse. Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti: Nauda, bankas, vērtspapīri, 200, lpp. 163-173.

12. E.Zelgalvis Komercbanku kredītieguldījumi. Starptautiskās zinātniskās konferences referātu krājums Baltijas reģiona valstu integrācijas problēmas ceļā uz Eiropas Savienību. ISBN 9984-585-81-6, Rēzekne, 2000, lpp.187-196.

13. E.Zelgalvis I.Vanags. Conditions for Introducing the Euro in Latvija. Journal Humanities and Social Sciences. Latvia Nr. 3(28), ISNN 1022-4483, 2000, p. 54-67

14. E.Zelgalvis Naudas un kredīta politikas ietekme uz ekonomiku. Starptautiskās zinātniskās konferences referātu krājums Centrālās un austrumeiropas valstu ekonomiskās integrācijas problēmas Eiropas Savienībā. ISBN 9984-585-78-6, Rēzekne 1999, 205-214.

Zinātniski pētnieciskāsdarbības virziens: naudas, kredīta un banku darbības teorētiskās problēmas

un praktiskie risinājumi saistībā ar ekonomikas attīstību.Akadēmiskie kursi: 1. Naudas teorija un politika. Ekonomikas maģistra

studiju programma, A daļa, 64 kr.p.2. Pētnieciskā darba problemātika un metodoloģija. Ekonomika maģistra studiju programma, A daļa, 32 kr.p.3. Monetārā un banku ekonomika. Ekonomikas bakalaura studiju programma, B daļa, 32 kr.p. profesionālo studiju programma Ekonomika (Finanšu menedžments), A daļa, 64 kr.p. Profesionālo studiju programma Finanšu sektora vadība, A daļa, 64 kr.p.

218

Papildus ziņas parprofesionālo darbību: Ekonomikas doktora studiju programmas direktors.

Studiju programmas Finanšu sektora vadība, direktors. Ekonomikas doktora padomes priekšsēdētājs. Ekonomikas, vadības zinātnes un demogrāfijas programmas padomes priekšsēdētājs.

19.04.2004. E.Zelgalvis

219

Dr.math.,profesores Ismenas REVINASdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1947Personas kods 290347 - xxxxxIzglītība:

Papild izglītība:

1975. – 1979.

1965. – 1970.

1995. (27.07.-21. 08.)1996. – 1997

Latvijas Valsts Universitāte, Astronomiskā observatorija, aspirante;Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, studente.Orhūzas Universitāte(Dānija).Kvalifikācijas celšana EuroFaculty kursos “Mikroekonomika”, “Makroekonomika”, “Ekonometrija”(vidējais līmenis).

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

19921989

1983

Dr. Math.;Docents Augstākās matemātikas katedrā.;Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (Kazaņas Universitāte).

Nodarbošanās: kopš 2003kopš 1998

Profesore;Asoc. profesore.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: Revina I. investīciju projektu novērtēšanas metodes. LU raksti, 659.sējums,

Ekonomika,II. Zinātne,2003 – 7lpp. Revina I. The capital investment planning and risk, Financial market and

management: Proceedings. Riga,University of Latvia,2003, pages 252. – 262.; Freimane R., Revina I., Inflācijas modelēšanas iespējas Latvijā. LU zinātniskie

raksti, Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV, 647.sēj. R, 2002 – 5lpp.;

Revina I. Iekšējā ienesīguma norma un projektu novērtēšana. LU zinātniskie raksti, Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV, 647.sēj. R, 2002 – 4lpp.;

Revina I. Komercriska novērtēšanas iespējas. LU zinātniskie raksti, Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, III, 637.sēj R, 2001- 7lpp.;

Revina I. Multikolinearitātes problēma ekonometrijā- LU zinātniskie raksti Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas 628.sēj. R, 2000 –2lpp;

Revina, M.Peļņa, M.Gulbe, S.Bāliņa. Matemātika ekonomistiem. (Teorija + uzdevumi). – Rīga: Izglītības soļi 2003 – 280lpp.

Revina, Ekonometrija – Rīga: “Eurofaculty” 2002 – 270lpp. Revina, M. Gulbe, M. Peļņa, S. Bāliņa. Uzdevumu krājums matemātikā

220

ekonomistiem. - Rīga: “Zvaigzne ABC” 1997-169lpp.

Zinātniski pētnieciskā darbība:Piedalīšanās starptautiskās zinātniskās konferencēs

International Scientific Conference “ Information society and modern business. Ventspils ( Latvija) 31.01. – 01.02.2003. Referāts “ The problem of risk in capital investment decision making “. International Scientific Conference” Financial market and management – Riga 13 – 14 Februar, Referāts” The capital investment planning and the risk Starptautiskā konference “Accounting and audit: Problems of development”, Rīga, 1999.g. 21. – 22. janvāris. Referāts “The course “Theory of risk” for master students of accounting and audits”.Revina I. The course “Theory of risk” for master students of accounting and audits”. Referāta tēzes. “Accounting and audit: Problems of development” (reports of the conference) – Rīga: LU, 1999 – 4lpp. Starptautiskā konference “Grāmatvedība un audits”, Rīga, 1997.g. 15. 16. maijs. Referāts “Ekonomiski – matemātiskās problēmas topošajiem grāmatvežiem”. Revina I. Ekonomiski – matemātiskās problēmas topošajiem grāmatvežiem. Referāta tēzes. “Grāmatvedība un audits” (konferences tēzes) – Rīga: LU, 1997 – 3lpp.

Piedalīšanās zinātniskās konferencēs: LU 61. konference, Rīga, 2003.g.14. februāris.Referāts “Dažādu projektu salīdzināšanas iespējas” LU 60.konference, Rīga, 2002.g. februāris.Referāts “Iekšējā ienesīguma norma un projekta novērtēšana”.Referāts kopā ar R.Freimani “Inflācijas modelēšanas iespējas Latvijā LU 59.konference, Rīga, 2001.g.februāris.Referāts “Komercriska novērtēšanas iespējas”. LU 58.konference, Rīga, 2000.g.10. februāris.Referāts “Multikolinearitātes problēma ekonometrijā”.

Akadēmiskie kursi:kopš 1992Matemātika ekonomistiem, Matemātiskā statistika, Varbūtību teorija un matemātiskā statistika, Riska teorija, Ekonometrija, Matemātika ekonomistiem (profesionāļiem). Maģistriem:Daudz dimensiju analīze, Matemātiskā analīze ekonomikas teorijā, lēmumu pieņemšana nenoteiktības apstākļos un riska teorija.

2004. gada 2. martā

221

Dr.oec., profesore Lūcija KAVALEdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1949Personas kods 240549- xxxxxIzglītība 1966.-1971.g. P.Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Ekonomikas fakultāte 1976.-1979.g. Maskavas Finansu Institūts, aspirantūraAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi 1979.g.30.novembris – ekonomikas zinātņu kandidāta grāds 1986.g.25.jūnijs – docenta zinātniskais nosaukums 1992.g.7.decembris- docenta akadēmiskais nosaukums 1992.g.29.decembris-ekonomikas doktora zinātniskais grāds 2003.g.3.februāris – profesora akadēmiskais nosaukums ekonomikā.Nodarbošanās 1971.-1973.g. Rīgas pilsētas finansu pārvalde, ekonomiste 1973.-1976.g. LU, vecākā pasniedzēja 1976.-1979.g. Maskavas Finansu Institūts, aspirante 1979.-1999.g. LU, docente 1999.-2003g. LU, asociētā profesore 2003.- līdz šim laikam – LU, profesore

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

1.L.Kavale.Development of Fiscal Management in Latvia. LU Zinātniskie raksti 644. Finanses un kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība.299-307.lpp.Rīga.ISSN 1407-2157.2001.2.L.Kavale, G.Strautiņa. Medium-term Planning of National Budget Expenditures – an Important Prerequisite. Entrepeneurship in Latvia. Humanities and Social Sciences. Latvia.80-93.lpp. ISNN 1022-4483, 3(32)2001.3.L.Kavale. Budžeta plānošanas metožu ietekme uz tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli: Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. 136-141.lpp. Rēzekne, ISBN 9984-585-26-3.2002.4.L.Kavale. Tax Policy in the Republic of Latvia Towards the Accession to the European Union. Zinātniskās konferences materiāli: Finance: Public Finance and Macroeconomics; Investment and Capital Market; Corporate Finance and Capital Budgeting; Banking and Credit Risk Management. Bulgārija. 39-45.lpp. ISBN 954-427-477-4.2002.5.L.Kavale. Налоговая политика Латвии в пути к вступлению в Европейский Союз; Актуальные вопросы современного управления и статистики. Межвузовский сборник научных трудов, выпуск 7,43-48 стр. Москва, МАКС Пресс. ISBN 5-317-00413-6.2002.6.L.Kavale. Analysis of the Economical and Fiscal Policies in the Republic of Latvia. Рижский институт Мировой экономики. Научные труды. Выпуск 6.стр.3-11. ISNN 1407-7426. 2002.

222

Kopējais publicēto darbu skaits 16 tai skaitā:Zinātniskās monogrāfijas, raksti 7Konferenču tēzes un citas publikācijas 7Mācību grāmatas un mācību līdzekļi 2

Zinātniski pētnieciskā darbība:

Zinātniski pētnieciskās darbības virziens – Publiskās finanses: valsts finanšu mehānisms, budžeta process, nodokļu politika, valsts izdevumu vadība.Pētījumi, kas veikti sadarbībā ar:

1.Labklājības ministrijas pasūtīts, no 2002.g. Valsts budžeta finansēts zinātniskais pētījums Nr.1926: ”Par bērna kopšanas pabalstu, tā efektivitāti un vēlamajiem izmaksas periodiem” – projekta vadītāja. 2002-2003.g. 2.”Baltijas celulozes rūpnīcas celtniecība” – Somijas a/s “BALTIC PULP”- sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējuma ekspertu komisijas locekle. 2002. 3.Pasaules Bankas, LR Labklājības ministrijas un Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras projekts “Kapitācijas kā primārās veselības aprūpes apmaksas izvērtēšana Latvijā” - finanšu konsultante. 2000.-2001.g. 4.Baltic Economic Management Training Programm. Kanādas valdības, Dalhausas universitātes, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopējais projekts.Projekta dalībniece. 1992.-2000.g.

Akadēmiskie kursi:Finanšu teorija un politika (ekonomikas maģistrs, A daļa, 4 kred.p.)Budžets un finanses (sabiedrības vadības maģ. A daļa, 4 kred.p.)Nodokļu sistēmas (ekon.bakalaurs, A daļa, 4 kred.p)Valsts un pašvaldību budžeti (ekon. bakalaurs, A daļa, 4 kred.p.)Publiskās finanses (profesionālā progr.fin.menedžeris, A daļa, 4 kred.p.)Nodokļi (profesionālā progr. fin. menedžeris, A daļa 4 kred.p.)Finanšu pamati (profesionālo stud.progr. ekonomists: grāmatvedība, analīze,audits)Starptautiskā un Latvijas nodokļu sistēma (prof.stud.progr. ekonomists: grāmatvedība, analīze, audits)

Papildus ziņas par profesionālo darbību:1.LR MK Fiskālās politikas Konsultatīvās padomes eksperte. 2002.g. – līdz šim laikam.2.Starptautiskās zinātniskās konferences “Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā” rakstu krājuma recenzente. Rēzekne, 2002.g.3.Mācību grāmatas “Latvijas Republikas budžets:vakar, šodien, rīt.” Autore Ganna Rešina. Rīga, 2003. – recenzente.4.Ekonomikas un vadības fakultātes, Finanšu institūta profesoru grupas vadītāja. 5.Ekonomikas un vadības fakultātes dekāna vietniece no 2002 līdz šim laikam.

2004.g.5.aprīlī

223

mag. oec. , lektors KĀRLIS PURMALISdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1972.Personas kods:080572- xxxxxIzglītība: 1991-1996 Studijas Latvijas Universitātes Ekonomikas

fakultātē, bakalaura programmā.1996-1998 Studijas Latvijas Universitātes Ekonomikas un Vadības fakultātē, maģistrantūras programmā.1998-2001 Studijas Latvijas Universitātes Ekonomikas un Vadības fakultātē, doktorantūrā.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1999.g. Lektors1998. g. ekonomikas maģistrs

Nodarbošanās:99.01. - tagad Lektors Latvijas Universitātes Ekonomikas un Vadības fakultātes Tautsaimniecības institūtā. Lasa Stratēģiskās un operatīvās plānošanas, Mikroekonomikas, Mārketinga un Uzņēmuma darbības un vadīšanas kursus.97.10.-98.04. Mārketinga vadītājs A/S “Rīgas Miesnieks”. Atbildīgs par mārketinga budžeta sastādīšanu, realizēšanu un kontroli, rentabilitātes kontroli, jaunu produktu virzīšanu tirgū, produktu pozicionēšanu. 97.05.-97.10. Mārketinga vadītājs Auto Rīga SIA. Atbildīgs par jauna modeļa pozicionējumu tirgū, veicis tirgus analīzi un tirgus attīstības prognozes, uzlabojis klientu datu bāzi, izstrādājis servisa reklāmas kampaņas, bija viens no masu pasākuma (~15 000 skatītāju) organizatoriem.97.04.-97.05. Mārketinga attiecību vadītājs McDonalds Latvija. Noorganizējis plašu reklāmas kampaņu, noorganizējis un vadījis preses konferenci saistībā ar reklāmas kampaņu.95.07.-97.03. Mārketinga vadītājs SIA Lattelekom Taksofonu pakalpojumu centrā. Bija atbildīgs taksofonu uzstādīšanas vietu izvēli, pakalpojumu un TELEkaršu reklāmu, reklamēt trešās puses uz TELEkartēm un taksofonu kabīnēs, biznesa analīzēm, klientu sūdzībām, mārketinga budžeta sastādīšanu un izpildes kontroli. Izveidojis savu datu bāzi analizēt biznesa attīstību. Mārketinga direktora prombūtnes laikā pildījis mārketinga direktora pienākumus.95.04.-95.07. Mārketinga speciālists SIA Lattelekom Taksofonu pakalpojumu centrā. Bijis atbildīgs par taksofonu uzstādīšanas vietu atrašanu, klientu saraksti, TELEkaršu izplatīšanu, reklāmu un dizainu.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Workforce migration in Latvia After Integration into the European Union. Latvian economy at the start of the 21st century. Humanities and Social Scienes Latvia. 4(37) 2002. 0,8 a.l.

224

2. Issues Concerning the Pensions of People Employed in companies. Entrepreneurship in Latvia. Humanities and Sciences Latvia. 3 (32)/2001

3. The Latvian labour market during integration into the European Union. Humanities and Social sciences, University of Latvia, 3 (28) 2000., 133 p.

4. Uzņēmumu realizācijas apjomu veicināšana. Inženierekonomikas nozīme uzņēmējdarbības attīstībā, RTU, Rīga, 2000.g.

Zinātniski pētnieciskā darbība:Zinātniski pētnieciskās darbības virziens – Latvijas darbaspēka tirgus

Akadēmiskie kursi:Mikroekonomika (Ekonomikas bakalauru programma, A daļa, 4 k.p.)Darba Ekonomika (Ekonomikas bakalauru programma, A daļa, 4 k.p.)Stratēģiskā un operatīvā plānošana (Finansu menedžeru programma, A daļa, 4 k.p.)

2004. gada 5. aprīlī

225

M.oec.Aina Joppedzīves un darba gājums(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1959.

Personas kods: 291159- xxxxx

Izglītība: 1999-2001 Latvijas Universitāte, Ekonomikas fakultāte1999-2004. Latvijas Policijas akadēmija, Publisko tiesību fakultāte, 5.kurss2001.-2004. doktorantūra Latvijas Universitāte, Ekonomikas fakultātes Finanšu institūts

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2001..-sociālo zinību maģistrs

Nodarbošanās: 2001.- pasniedzēja Latvijas Universitātē, Ekonomikas un vadības fakultāte, Finanšu institūts,2003.-2004. lektore Latvijas Universitāte, Ekonomikas un

vadības fakultāte, Finanšu institūts.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas:

1.Publikācija ”Eiropas Savienības likumdošanas ietekme uz Latvijas nodokļu sistēmu”, Universitātes rakstu krājums ”Sociālās zinātnes”,2003, ISBN 9984-725-89-8, 140-152lpp.2.Konference ”Scientific achievments for wellbeing and development of society”, “The EU Requirements in tax administration and customs’’, 2004., 45-51p., ISBN 0084-585-34-4, Rezekne Hinher Eeducation Institution.3.Международная научно-практическая конференция ”Мировая экономика и бизнес-администрирование”, публикация ”Налоговые правонарушения и ответственность за их совершение”, 2004г. Минск,4.Международная научная конференция ”Теория и практика менеджмента и маркетинга”, публикация “Организация работы и полномомочия службы государственных доходов Латвийской республики в условиях интеграции в ЕС”, 2004., Минск.5.Biznesa augstskola ”Turība” 5.gadskārtējā konference “Uzņēmējdarbības iespējas , problēmas un to risinājumi globalizācijas apstākļos”, publikācija ”ES valstu nodokļu sistēmas, to piemērošanas iespējas Latvijā”, 2004.g.

Kopējais publikāciju skaits:5;tai skaitā:Zinātniskās monogrāfijas-5

Akadēmiskie kursi:Finanšu pamati (Profesionālo studiju programma “Ekonomists”(Grāmatvedība, analīze audits),A daļa,4 kredītpunkti;

226

Valsts un pašvaldību budžeti(“Ekonomikas bakalaurs” praktiskie darbi), A daļa, 4 kredītpunkti;Publiskās finanses (Ekonomika ”Finanšu menedžeri”, lekcijas, semināri, praktiskie darbi); A daļa, 4 kredītpunkti;Publiskās finanses(Finanšu sektora vadība)lekcijas, praktiskie darbi, 4 kredītpunkti;

Nodokļi (“Ekonomikas bakalaurs”, praktiskie darbi), A daļa ,4 kredītpunkti;Budžets un finanses (“Sabiedrības vadības maģistri”, praktiskie darbi), A daļa 4 kredītpunkti;Nodokļu sistēmas (Ekonomikas bakalauri, lekcijas, praktiskie darbi),4 kredītpunkti;Finanšu teorija un politika(Ekonomikas maģistri), A daļa, praktiskie darbi, 4 kredītpunkti.

2004.gada 25martā

227

Dr.oec.,docentes Ramonas Rupeikas-Apogasdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1976

Personas kods: 090176- xxxxx

Izglītība: LU, Ekonomikas un vadības fakultāte, Finanses un kredīts, sociālo zinātņu doktora grāds ekonomikāLU, Ekonomikas un vadības fakultāte, Finanses un kredīts, augstākā profesionālā izglītība- banku ekonomists

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2003. Sociālo zinātņu doktora grāds ekonomikā2003. Docente, LU, Ekonomikas un vadības fakultāte, Finansu institūts

Nodarbošanās:2003. Latvijas Universitāte, Finansu institūts, docente2002. Banku Augstskola, lektore2001. Rīgas Starptautiskā Ekonomikas un Biznesa Administrācijas

Augstskola, lektore 1996. Latvijas Unibanka, speciāliste

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. Valūtas tirgus un valūtas darījumi// Mācību līdzeklis/ Rīga: Datorzinību

Centrs, 2003., 160 lpp., ISBN 9984-665-20-82. Good securities and the Central Bank of Latvia// International Symposium on

Genuine Money, Good Securities and the Foundations of the Economy: A New Look at Property Rights/ Proceedings : Universität Bremen and Institut für Konjunktur- und Strukturforschung (IKSF), 2003/pieņemts publicēšanai

3. The financial sector in Latvia// Journal for money and banking, special issue, Financial markets and Non-banking financial intermediaries in transition countries/ Bank Association of Slovenia, Volume 52, No.7-8: Lubljana, Bančni vestnik, 2003, 75-87 p., ISSN 0005-4631

4. The globalisation debate// BMDA Annual International Conference- Management Development: Partnership between Business and Science in the Context of Globalization: ISM, Kaunas, Lithuania, 2003 /pieņemts publicēšanai

5. Making the Most of Globalisation// Aristotle University of Thessaloniki and Athens Institute: Business Research Unit (AT.IN.E.R.) I International conference materials /Athens, Greece, 2003, 184. p., ISBN: 960-87822-2-8

6. Reintegration of Latvia in the world economy// Innovative changes in economics and management in the light of the Europe globalisation aspects / Kaunas: Vytautas Didžiojo University, 2003

7. Monetary policy in transformation countries, with special emphasis on the backing of issuing central bank money by foreign currency versus domestic titles// Finance in EU Accession countries: experiences and solutions/ Proceedings: OU Tartumma Trukikoda, Tartu, 2003

228

8. Valūtas maiņas kurss kā monetārās politikas transmisijas kanāls// Ekonomika,II/ Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti, N. 659., Zinātniskā redaktore prof. E. Dubra, Rīga: Latvijas Universitāte, 2003., 205.-217. lpp., ISSN 1407-2157

9. Naudas piedāvājuma agregātu piemērošanas metodoloģija reālās ekonomikas rādītāju analizēšanā un prognozēšanā Baltijas valstīs// Vadība/ Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti, Zinātniskā redaktore prof. L. Frolova, Rīga: Latvijas Universitāte, 2003.

10. The money supply transmission mechanism in the Baltic States// Financial Market and Management/ Proceedings/ E. Zelgalve (ed.), Rīga: Latvijas Universitāte, 2003., 272.-286. lpp., ISBN 9984-725-64-2

11. The future of money in the information age // Finanses un Kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība/ Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti, Nr.644., Zinātniskais redaktors habil.prof. E. Zelgalvis, Rīga: Latvijas Universitāte, 2002., 564.-574. lpp., ISSN 1407-2157

12. Importance of the interest rate channel as monetary policy mechanism// Management of Organisations: Systematic research / N.23, Kaunas: Vytautas Didžiojo University, 2002, 131-138 p., ISSN 1392-1142

13. Importance of the credit channel as monetary policy mechanism// Finance: Public Finance and Macroeconomics, Investment and capital market, Corporate finance and capital budgeting, banking and credit risk management/ Bulgaria: ABAGAR, 2002, 61-79 p., ISBN 954-427-477-4

14. Properties of synthetic Divisia monetary aggregate in the Baltic States// Long term responsibility for sustainable life/ WACRA Europe 19th International Conference, Brno: Check Republic, 2002, 1-13 p. /pieņemts publicēšanai

15. Privātā vai sabiedriskā nauda?// Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Konkurētspējas problēmas ilgtspējīgā ekonomiskas attīstībā/ Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli: Rēzeknes Augstskola, 2002., 320.-328. lpp., ISBN 9948-585-26-3

16. Modernie uzskati par naudas piedāvājuma transmisijas mehānismu// Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV/ Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti, Nr.647., Zinātniskā redaktore asoc.prof. E. Dubra, Rīga: Latvijas Universitāte, 2002., 643.-654. lpp., ISSN 1407-2157

17. Is money supply a useful economic indicator?// Management of Organisations: Systematic research/ N.19, Kaunas: Vytautas Didžiojo University, 2001, 115-121 p., ISSN 1392-1142

18. Does money still matter?// Topical financial problems in transition economies/ Proceedings: OU Tartumma Trukikoda, Tartu, 2001, 173-181 p., ISBN 9985-4-0215-4

19. Valūtas kursi un to izmaiņu ietekme uz valūtas darījumiem// Nauda, bankas, vērtspapīri/ Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Finansu institūta zinātniskie raksti, 2.krājums, Rīga: Datorzinību Centrs, 2000., 99.-107. lpp., ISSN 1407-3226

20. Latvija un Eiropas Monetārā Savienība// Baltijas reģiona valstu integrācijas problēmas ceļā uz Eiropas Savienību/ Rēzeknes Augstskolas starptautiskās zinātniskās konferences materiāli: Rēzeknes Augstskola, 2000., 128.-132. lpp., ISBN 9948-585-81-6

21. Vienotās Eiropas valūtas ieviešana: problēmas un perspektīvas// Finanses un Kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība/ Latvijas Universitātes Zinātniskie

229

raksti, Nr.627., Zinātniskais redaktors habil.prof. E. Zelgalvis, Rīga: Latvijas Universitāte, 2000., 133.-137. lpp., ISSN 1407-2157

Zinātniski pētnieciskā darbība:Zinātniski- pētnieciskās darbības virziens – globālās finanses, monetārā un

banku ekonomika, valūtas tirgusAkadēmiskie kursi:

Valūtas tirgus, Globālās finanses I un II, Monetārā un banku ekonomika

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

2004. Stažēšanās LR Ģenerālkonsulātā Sanktpēterburgā

2003. Lekciju pasniegšana Zigenes (Siegen) Universitātē saskaņā ar Socrates programmu.

2004.gada 30.martā R.Rupeika-Apoga

230

Prof. Dr.oec. INESES VAIDERES

Dzīves un darba gājums(Curriculum Vitae)

Dzimšanas datums: 03.09.1952.Personas kods: 030952 - xxxxx

Valodas:

Latviešu – dzimtā valodaAngļu, vācu, krievu – brīvi, itāļu - pamatzināšanas

Izglītība:1975 Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātes

ekonomiskās kibernētikas specialitāte; kvalifikācija – ekonomiste matemātiķe, ar izcilību

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2003 Profesore1999 Asociētā profesore1992 Ekonomikas doktore1990 Docente1983 Ekon. zin. kandidāte

Nodarbošanās:Pedagoģiskā darba pieredze:Kopš 1975 - Latvijas (Valsts) Universitātes pasniedzēja, aspirante, vecākā pasniedzēja, docente, asociētā profesore, profesore, t.sk.,Kopš 1990 - LU Ekonomikas (un vadības) fakultātes Finansu un kredīta katedras (Finansu institūta) docente, asociētā profesore, profesore

Cita darba un vēlēto institūciju pieredze:

231

2002.-2004.g. - 8.Saeimas deputāte, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja

Kopš 2002.g. - Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas(HELCOM) priekšsēdētāja

2001.g. - Rīgas Domes priekšsēdētāja vietniece

2001.-2002.g.un kopš 2004.g.- Rīgas Domes deputāte

2000.- 2002.g. - DIHK pārstāve Latvijā

2000. - 2001. - Latvijas Hipotēku un zemes bankas padomes priekšsēdētāja vietniece1999 – 2001- Valsts prezidentes padomniece 1998 – 1999- LR Vides valsts ministre Kopš 1998 - Latvijas Ekonomikas attīstības fonda prezidente1997 – 1998 - LR Ministru prezidenta padomniece1996 – 1997 - LR Ekonomikas ministrijas parlamentārā

sekretāre1993 – 1995 - laikraksta “Labrīt” galvenā redaktora pirmā

vietniece

Cita pieredze:

2002 - Rīgas domes vides aizsardzības fonda locekle

2001-2002 - Rīgas domes prezidija locekle

2001-2002 un kopš 2004. - Rīgas domes Pilsētas attīstības un Vides komiteju locekle

1999 - Latvijas -Krievijas starpvaldību komisijas locekle

1998 – 1999 - LR Vides aizsardzības fonda valdes priekšsēdētāja vietniece1998- 1999 - Nacionālās Peldvietu un jahtu ostu atbilstības novērtējuma komisijas priekšsēdētāja

1999 - Reģionālās attīstības padomes priekšsēdētāja 1997 - 1999 - Reģionālās attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece1997 - Akcizēto preču padomes locekle

1996 - Spirta monopola padomes locekle1995 - 1996 - Rīgas Biznesa skolas padomes locekle1995 – 1996 - Eirofakultātes lektore1992 – 1993 - Augstskolu un zinātnes integrācijas komisijas

dalībniece

Publikācijas:

Kopā vairāk nekā 100 publikāciju (apjoms kopā apmēram 40,5 a/l), t.sk. monogrāfijas, raksti zinātniskos krājumos un žurnālos, konferenču tēzes, metodiska rakstura un citas publikācijas.

232

Dažas svarīgākās pēdējā laika publikācijas:

Monogrāfijas

1. Reģionālā politika Latvijā: iespēja radīt jaunas darbavietas.-R.,1999.-119 lpp.

2. Banku sistēmas attīstība Latvijā, 1988 - 1997: // Latvijas Universitāte Finansu institūts.-R.,:Latvijas Universitāte,1999.-105 lpp. [māc.līdz.]

3. Development of Banking System in Latvia, 1988 – 1994. – Riga, Institute of Finance, University of Latvia, 1999.- 62 lpp. [māc.līdz.] Citas publikācijas

1. The Promotion of Regional Economic Development (līdzautors prof.E.Vanags) / Humanities and Social Sciences. Latvia. State and Local Government as promoters of the Economy, Nr. 2 (15). – 47-72 lpp. - Riga, University of Latvia, 1997.

2. Latvija. Ziņojums par tautas attīstību – Rīga, Latvija, UNDP, 1997., (10 a/l) – līdzautore.

3. Regional policy of Latvia – in: Regional Policy in Central and Eastern European Countries/Netherlands Institute of Regional Research, Rotterdam, 19994. Women in Latvian Economy and Politics – in: Gender Equality and the Future. 2nd Baltic Sea Women’s Conference, Helsinki, 20005. Investīcijas Baltijas valstīs: salīdzinoša analīze // Finanses un kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība, Zinātniskie raksti, Nr.627; Rīga, Latvijas Universitāte, Nr.627, 175-178. lpp; 2000; ISSN 1407-2157.

6. The Economic Development of Latvia // Ten Years after the Baltic States re-entered the International Stage; Center for European Integration Studies,Germany, der Rheinnischen Friedrich - Wilhelms - Universitaet Bonn; NOMOS, p.101-114, 2001, Baden Baden; ISDN 3-78907569-8.

7. Reģionālā politika Latvijā: pieredze un perspektīvas // Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Konkurētspējas problēmas ilgtspējīgā ekonomikas attīstībā. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, 446-450.lpp., 2002 Rēzekne, ISBN 9984-585-26-3.

Publicēšanai pieņemts: “Monetary stabilization and Banking Reform in Latvia” – Centrāleiropas Universitātē, Prāgā, Čehijā.

Zinātniski – pētnieciskā darbība: nozīmīgākie virzieni – Reģionālā politika, Vides aizsardzības ekonomiskie aspekti

Svarīgākās uzstāšanās starptautiskās konferencēs 1999 – 2004.g.:

1. Baltic Agenda 21. – The 8th Parliamentary Conference on Cooperation in the Baltic Sea Region, Mariehamn, 7-8 September 1999.

2. Common Economic Interests and Regional Cooperation Today. – International Conference on Regional Co-operation, University of Sankt Petersburg, 14.-15. October, 1999.

233

3. The Present Conditions and the Outlook for Politics, the Economy and Investments in Latvia. – World Economic and Investment Prospects: Adam Smith Seminars, Paris, 2nd – 4th February, 2000.

4. Work and Life – a Possibility for All. - Section: A Sea full of Life. - Gender Equality and the Future. 2nd Baltic Sea Women’s Conference, Helsinki, 9 – 11 March 2000.

5. Investment, Growth, Integration: Intellectual Property Challenges and Opportunities for Latvia. – Baltic Region Seminar on Intellectual Property Protection and Enforcement, Riga, 24-26 October 2000.

6. Economic Co-operation Between the Cities of the Baltic Sea Region. 2001 Baltic Development Forum Summit, Sankt Pēterburga, Krievija, 23.10.-09.01. 2001.

7. Reģionālā politika Latvijā: pieredze un perspektīvas // Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā, Rēzekne, Latvija, 28.02. – 02.03. 2002.

8. Monetary stabilization and Banking Reform in Latvia. - sesijā “Privatization. Market Economy. New Social Policies, Exclusion. Globalization. Transition Towards a New Model of Society”. Starptautiska konference: RSS 1991 – 2002 Promoting Innovative Research in Post-Socialist Countries. Achievements and Lessons for the Future. Centrāleiropas universitāte, Budapešta, Ungārija. 9. – 11. maijs, 2002.

9. International Experience of the Protection of the Environment of the Baltic Sea. – World Summit on Sustainable Development – Johannesburg 2002. Johannesburga, DĀR, 26.augusts – 4.septembris 2002. (uzstāšanās plenārsēdē 30.augustā).

10. New Bridges Across the Baltic Sea Region – Visions and Strategies for the Future Growth Centre in Europe. - 4th Annual Baltic Development Forum Summit, Copenhagen, 13-15 October 2002.

11. Role of Helsinki Convention for the protection of the Environment of the Baltic Sea. -International Scientific and Practical Conference, International Ecological Forum “The Baltic Sea Day” ,Sankt-Petersburg , Russia, 21 March, 2003.

12. Environmental Co-operation in a Cross-border Context Through Implementation of International Conventions. – In: International cooperation for the prevention and management of transborder natural disasters and their impact on the regions concerned. - Committee on Economic and Social Questions, Inter-Parliamentary Union, 108th Conference, Santiago de Chile, 9. aprīlis, Čīle, 2003.

13. Cleaning Up: Environment and Baltic Co-operation in an Enlarged Europe”. Seminar with journalists from EU countries. Rīga, Latvija, 4. decembris, 2002.

14. Politiskās un ekonomiskās situācijas izmaiņas un to ietekme uz Baltijas jūras vides aizsardzības organizāciju. - The 1st Baltic Media Summit, Podiumsdiskussion, Schierensee, Germany, 14 June 2003.

15. A regional approach for marine environment protection: aspect of safer shipping. - The 12th Baltic Sea Parliamentary Conference (BSPC) “The Baltic Sea Region – an Area of Knowledge”, Oulu, Finnland, 8-9 September 2003.

16. Coordinating the Environmental International Cooperation in the Baltic”. - The East Asian Seas Congress 2003, Putrajaya, Malaysia, 8-12 December 2003.

234

17. Responding to oil spills in Europe (concentrating on the Baltic Sea area). - International Conference “The role of Baltic Local Authorities in responding to major oil spills”, Council of Europe Congress of Local and Regional Authorities (CLRAE), Helsinki, Finland, 9 February 2004.

18. Baltic Marine Environment Protection Strategy over the Years. – International Conference “International Co-operation fo the Baltic Sea Environment: Past. Present and Future”, Rīga, Latvija, 22-24. marts, 2004.

2004.gada 31. martā.

235

Mg.oec., lektora Jāņa MALZUBRAdzīves un darba gājums

(Curriculum Vitae)

Dzimšanas gads: 1949Personas kods: 080949 - xxxxxIzglītība:

1970 – 1975 Latvijas Valsts universitāte, Ekonomikas fakultāte

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1997. Ekonomikas maģistrs

Nodarbošanās:1975 – 1978 asistents Latvijas Valsts universitātes Ekonomiskās

kibernētikas katedrā 1978 – 1988 lektors Latvijas Valsts universitātes Ekonomiskās

kibernētikas katedrā 1989 - 1991 pasniedzējs Latvijas Valsts universitātes Vadības

un ekonomiskās informātikas fakultātes Ekonomisko sistēmu vadības teorijas un metožu katedrā

kopš 1992 lektors LU Ekonomikas un vadības fakultātes Ekonomisko sistēmu vadības teorijas un metožu katedrā

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

1. J.Malzubris, D.Šķiltere. Forecasting of impact of Environmental Performance on company’s behavior and its competitiveness. The abstract book of 19 WACRA Europe International conference, Brno 2002.

2. J.Malzubris, S.Senkane, R.C.Ready. The relationship between environmental values and income in a transition economy: surface water quality in Latvia // Environmental and Development Economics 7. –Cambridge University Press, 2002.

3. J.Malzubris. Latvian State of the Environmental report 1998. Chapter 1. Environmental Consulting and monitoring Centre, Riga, 2000.

4. J.Malzubris, D.Šķiltere. Ekonomisko instrumentu efektivitātes novērtēšana vides aizsardzībā. Latvijas ekonomikas integrācija Eiropas Savienībā. Rīga: LU 1999. 118 – 124 lpp.

5. J.Malzubris. Vide un ekonomika 1.nodaļa. Latvijas vides pārskats. Latvijas vides konsultāciju un monitoringa centrs. 1998. 100 – 106 lpp.

6. J.Malzubris, E.Vasermanis. Mērķi un prioritātes atkritumu saimniecības plānošanā. Krājumā: Environmental Management in States with Coastal Problems. 15th

International Conference of WACRA Europe, July 8-12. 1998. University of Latvia, Riga, 142 – 183 lpp.

236

7. J.Malzubris, R.Ready, S.Senkāne. Use of Contingent Valuation to Value Environmental Improvement in a Transition Economy: Water Quality Improvement in Latvia. World Congress of Environmental and resource Economics, Venice, June 24 – 28, 1998.

8. J.Malzubris, S.Senkane, R.C.Ready. A contingent valuation study estimating willingness to pay for improved water quality in Sigulda, Latvia // Report to the Harvard Institute for International Development. – Cambridge, MA, 1997.

Zinātniski pētnieciskā darbība: Zinātniski pētnieciskās darbības virziens – Vides ekonomika, ekonomiskie regulēšanas līdzekļi vides un dabas resursu pārvaldē.

1997 – 1998. Pētījums par iedzīvotāju gatavību maksāt par ūdens kvalitātes uzlabošanu (VARAM un Harvardas institūta kopprojekts)

1997 – 1998. VARAM projekts “Ekonomisko instrumentu efektivitātes novērtēšana vides aizsardzībā

1997. Degvielas akcīzes nodokļa ietekme uz ekonomiku. Harvardas Starptautiskās attīstības institūta atbalstīts un VARAM koordinēts

1999 – 2000. Pētījums par tabakas akcīzes nodokļa ietekmi uz tabakas patēriņu (Pasaules Bankas un Labklājības ministrijas atbalstīts projekts)

Akadēmiskie kursi: Lasa Latvijas Universitātē sekojošus akadēmiskos kursus pēc Vadības zinību bakalaura un maģistra , Ekonomikas bakalaura studiju programmām:

Optimizācijas teorija A daļa 4 kredītp. Ekoloģiskā ekonomika B daļa 2 kredītp. Dabas resursu ekonomika B daļa 4 kredītp. Vides ekonomika B daļa 4 kredītp. Pasaules ekonomiskā integrācija un Eiropas Savienība

B daļa 4 kredītp. Baltijas reģiona attīstība

un vide B daļa 4 kredītp.

Uzņēmējdarbība un vide B daļa 4 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:1997. – 1998. Latvijas Attīstības Aģentūra, eksperts darba grupā, kas gatavoja

līgumu par naftas ieguvi Baltijas jūrā starp Latvijas valsti un AMOCO

1995. – 1999. Baltijas Universitātes (centrs Upsalā) programmu : “Baltijas jūras vide”, un “Ilgtspējīgs Baltijas reģions” koordinators un darba grupas loceklis Latvijā. Programmā piedalījās Baltijas jūras reģiona valstu augstskolas.

237

2004. gada 25. maijs J.Malzubris

Mg. oec, lektores Līgas Leitānesdzīves un darba gājums

Dzimšanas gads :1975

Personas kods 150375- xxxxxIzglītība: augstākā

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:No 1999.gada līdz 2003.gadam Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības

Finanšu un kredīta apakšvirziena doktorantūra.1997-1999 Latvijas Universitāte Ekonomikas un vadības fakultāte.

Sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā .1996-1997 Latvijas Universitāte augstākā profesionālā izglītība-

banku ekonomists.1993-1997 Latvijas Universitāte Ekonomikas fakultāte Bakalaura

grāds ekonomikā 1982-1993 Juglas ģimnāzija , Rīga

Nodarbošanās:09.1999- līdz šim brīdim Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte,

Finansu institūtā pasniedzēja- lektore 09.1999.- līdz šim brīdim Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte,

Humanitārais institūtā pasniedzēja – lektore09.2001- līdz šim brīdim Rīgas starptautiskās biznesa administrācijas un vadības

augstskolā- lektore 09.2000-10.2002 LR Finansu ministrija- ministra padomniece01.2000-05.2000. - A/S Latvijas Unibanka NG vadītājs10.1997.-01.2000. - A/S Latvijas Unibanka- individuālās klientu

apkalpošanas vadītāja 09.1996-10.1997 - klientu individuālās apkalpošanas vecākā speciāliste

A/S “ Latvijas Unibanka”03.1995-04.1996 SIA “ KL-4 “ galvenā grāmatvede

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra.1. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “ Tradicionālais un novatoriskais

sabiedrības ilgtspējīgā ekonomikas attīstībā “ 2002.gada 28 februāris-2 marts Rēzeknē referāts “Parāda vērtspapīru izmantošanas iespējas enerģētikas nozares finansēšanā.”

2. “ Banku loma enerģētikas nozares finansēšanā.” LU zinātniskie raksti Nr. 6273. “Energetic and development problems of economy inLatvia”, LU zinātniskie

raksti Nr. 644.4. ” Enerģētikas un tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā” Ziņojumu

krājums Banku augstskola 2001.gads.5. ” The Tendencies of Latvian Energy Balance”LU Zinātnisko rakstu krājums .6. “The Problem of Energetic and Development of Latvian Economy” Zinātnisko

rakstu krājums Tartu

238

Pētnieciskā darbība :1. Darbs pie disertācijas2. Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs:2001.gads

1. Piedalīšanās Starptautiskajā zinātniskajā konferencē Banku Augstskolā 26. oktobrī 2001.gadā konferencē “ Izglītota sabiedrība un jaunā ekonomika kvalitatīvā mijiedarbībā” ar referātu” Enerģētikas un tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā”

2. Piedalīšanās 2 pasaules latviešu zinātnieku kongresā ar referātu “ Nodokļi, valstiski ekonomiskā attīstība un sabiedrības loma tajā.”2001.gada 14-15 augusts

3. Piedalīšanās 2 pasaules latviešu zinātnieku kongresā ar referātu “ Enerģētikas finansēšana un mārketinga komunikāciju loma tanī.”2001.gada 14-15 augusts

2002.gads4. Piedalīšanās Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “ Tradicionālais un

novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā ekonomikas attīstībā “ no 2002.gada 28 februāris-2 martam ar referātu “ Parāda vērtspapīru izmantošanas iespējas enerģētikas nozares finansēšanā.”

5. Piedalīšanās Starptautiskajā zinātniskajā konferencē LU 2000.gadā ar referātu “ Banku loma enerģētikas nozares finansēšanā.”

6. Piedalīšanās Starptautiskajā zinātniskajā konferencē Banku Augstskolā 26. oktobrī 2001.gadā konferencē “ Izglītota sabiedrība un jaunā ekonomika kvalitatīvā mijiedarbībā” ar referātu” Enerģētikas un tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā”

7. Piedalīšanās Starptautiskajā zinātniskajā konferencē LU 2001.gadā ar referātu “Energetic and development problems of economy inLatvia”

2003.gads8. Piedalīšanās Starptautiskajā zinātniskajā konferencē HI 2003.gada 13.

februārī ar referātu” The Tendencies of Latvian Energy Balance”9. Piedalīšanās Starptautiskajā zinātniskajā konferencē Ventspilī. 2003.gada ar

referātu “The Problem of Energetic and Development of Latvian Economy”10. Piedalīšanās Starptautiskajā zinātniskajā konferencē Kauņā, Lietuvā ar

referātu ”Seience and Energetic business cooperation posibilities and Latvia” 2003.gada 15-16 maijs

11. Piedalīšanās Starptautiskajā zinātniskajā konferencē Rīgā , Tirgus ekonomika valsts integrācijas apstākļos, problēmas , perspektīvas, ar referātu “ Latvijas enerģētikas attīstība Eiropa integrācijas kontekstā”

Iesaistīšanās cita veida projektos.Ar Latvijas Izglītības Fondu piedalīšanās pašvaldības iepirkumā ar identifikācijas Nr. RD ARP 2002/5, līgums Nr. 77 no 2003.gada 28 februārī par mācību palīglīdzekļa izstrādāšanu “ Kas ir kontrole?”

Akadēmiskie kursi.1. Nodokļu sistēmas, 64 stundas, 4 kredītpunkti2. Audits un revīzija, 64 stundas, 4 kredītpunkti3. Starptautiskā un Latvijas nodokļu sistēma, 64 stundas, 4 kredītpunkti4. Uzņēmējdarbības finanses, 64 stundas, 4 kredītpunkti5. Nodokļi, 64 stundas, 4 kredītpunkti

239

Papildus ziņas par profesionālo darbību1. KPMG Šveices sertifikāts par programmu” Darbs ar aizdevumiem”

2. FM licence darbam vērtspapīru tirgū. Licence Nr. 9243. Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas licence Nr 6046 apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu veikšanai.4. Seminārs “ Konfliktējošā saskarsme”5. Lekciju kurss par AAS Balta apdrošināšanas pakalpojumiem.6. Sertifikāts par psiholoģiskās apmācības kursu rīcībai ekstremālās situācijās.

Līga Leitāne2004.gada 20.aprīlī

240

Svetlanas Saksonovas

CURRICULUM VITAEI.Vispārīgās ziņas:

Dzimšanas vieta: RīgaPersonas kods : 150358- xxxxxMājas adrese: Slokas iela 171-35, Rīgā, LV-1067, Tālrunis: mājas: 7442142, mob.9653287, E - pasts: ssvetlana@inbox.lv, saksonova@lanet.lv. Pārvalda svešvalodas: angļu valoda - sarunas līmenī, krievu valoda - brīvi.

Izglītība : 1999-2002 Latvijas Universitātes Finansu institūta doktorantūra, nozare Ekonomika, apakšnozare Finanses un kredīts.

1975-1980 Latvijas Universitātes ekonomikas fakultāte, specialitāte Ekonomiskā kibernētika

Zinātniskie grādi: 23.12.2002.g. piešķirts doktora grāds ekonomikā ( Dr. oec.).

Nodarbošanās: Kopš 2001 - LU Finanšu institūta lektore un docente (2003.g.) 1999- Rīgas Humanitārajā institūta lektore1999 – 03.10.2000 A/S Latvijas Krājbanka, produktu attīstības nodaļas menedžere1996-1999 Rīgas Komercbanka, norēķinu karšu nodaļas vadītāja1996-1996 A/S Latvijas Krājbanka, Pārdaugavas filiāles galvenā grāmatvede1993-1996 Banka Baltija, vecākā speciāliste1986-1993 Uzskaites un kredīta tehnikums, Rīgas Starptautiskā Ekonomikas un Biznesa Administrācijas augstskola, ekonomikas un finansu priekšmetu

pasniedzēja.

II. Zinātniskā darbība un publikācijas:

Piedalīšanās pētījumu projektos:Latvijas Zinātnes Padomes zinātniska projekta Nr. 010034 “Nacionālās valūtas

kursa ietekme uz Latvijas tautsaimniecības attīstību 2001. – 2002.g.” dalībnieks.

Starptautisko pētniecisko projektu vadīšana:Latvijas Komercbanku asociācijas un East West Management Institute (ASV)

projekts: „Komercķīlas sistēmas ekonomiskās ietekmes analīze”

Publikācijas:

241

Monogrāfija:Saksonova S. „Latvijas komercbanku aktīvi - attīstība, struktūras pārvaldības iespējas”,Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, Rīga, 2003, ISBN 9984-9574-2-X, 225 lpp.

Zinātnisks pētījums:Saksonova S., Saksonovs S. „Latvija komercķīlas sistēmas ekonomiskās ietekmes analīze”, Latvijas komercbanku asociācija,Latvijas Universitāte, Rīga, 2004, ISBN 9984-725-95-2, 71 lpp.

Mācību līdzeklis Saksonova S. Uzņēmuma darbības plānošanas paņēmieni, Rīga, 2004.g.

Raksti recenzētos izdevumos: Nopublicēti 17 un nodoti publicēšanai 2 raksti.

Akadēmiskie kursi:

Nr. p.k.

Studiju programmas nosaukums

Studiju kursa nosaukums

Kursa apjomsstundās/

kredītpunktos

Progr. sadaļa

1. Finansu menedžeru profesionālā programma

Korporatīvās finanses 64/4 A

2. Ekonomikas bakalaura studiju programma

Uzņēmējdarbības finanses

64/4 A

3. Finansu menedžeru profesionālā programma

Uzņēmumu finanšu vadība

64/4 B

4. Ekonomikas bakalaura studiju programma

Banku grāmatvedība 32/2 B

5. Finansu menedžeru profesionālā programma

Vadības grāmatvedība

64/4 B

6. Finansu menedžeru profesionālā programma

Finanšu grāmatvedība

64/4 B

7. Banku ekonomistsProfesionālā programma

Finanšu grāmatvedība

48/4 A

Kvalifikācijas celšana:

- stažēšanās Tousonas Universitātē (ASV), 2003.g. oktobris - novembris kvalifikācijas celšana Institute of Economic and Political Studies Londonā un St.

Catarine college, Kembridžā, 2003.g. februāris. sesija “International Business and Globalization”, (Budapešta, Centrālās Eiropas

Universitāte), 2000.g. novembris. seminārs “Iekšējais audīts” (Rīga, Latvijas Komercbanku asociācijas konsultāciju

centrs), 2000. g. seminārs “Pasniedzēju - multiplikatoru sagatavošana.” (Rīga, Latvijas

Komercbanku asociācijas konsultāciju centrs), 2000. g.

242

seminārs “Rūpējieties par savu firmu.” (Rīga, Komercizglītības centrs (KIC)), 1999. gads.

pieredzes apmaiņa Card Centre Management Programme (Dublina, AIB Credit Card Centre), 1997. g.

seminārs “Banku elektroniskie pakalpojumi un norēķinu kartes” (Maskava, International Finance and Banking School), 1997. g.

Svetlana Saksonova14.04.2004.g

243

Dr.oec.,asoc.prof.Viļņa Ādamsona dzīves un darba gājums (CURRICULUM VITAE)

Dzimšanas gads, vieta 1951.g., RīgaPersonas kods 011051 – xxxxxAdrese: Stirnu iela 57 dz.12. Rīga, LV 1084

Izglītība1972 – 1977 1977.g. – P. Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Finansu un tirdzniecības

fakultāte, finansu un kredīta specialitāte.1982 - 1984 aspirantūra, Maskavas Finansu Institūts, Finansu katedra

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi. 1985. ekonomikas zinātņu kandidāta grāds;1989. docenta zinātniskais nosaukums;1992. docenta akadēmiskais nosaukums;1993 ekonomikas doktora zinātniskais grāds. 1999 asociētā profesora akadēmiskais nosaukums. Nodarbošanās:1968. – 1971 atslēdznieks, rūpnīca “Sarkanā Zvaigzne”1971. – 1972 dienests armijā;1073. – 1976 atslēdznieks; “Pārtikas rūpniecības Centrālais Projektēšanas birojs”,1976. – 1977 vec.grāmatvedis, LCAB MākslinieciskāsPašdarbības nams1977. – 1979 vec.ekonomists, Rietumu baseinaGalvenā Pārvalde “Zapriba”, 1979. – 1985. vec. pasniedzējs LVU Finansu un kredīta katedra1985.- 1998 docents, LU Finansu un kredīta katedra (institūts), 1999 asoc. profesors, LU Finansu institūts

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra. V.Ādamsons, Strādājošo finansiālais nodrošinājums vecumdienās.- Zinātniskie raksti, 2.laidiens.- Rīga: Ekonomikas un kultūras augstskola, 2003. V.Ādamsons, Latvijas otrā pensiju līmeņa administrēšanas problēmas. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli: Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgspējīgā attīstībā. Rēzekne 2002. V.Ādamsons, Финансовые проблемы социальной системы Латвии. РИМЭ. Научные Труды , выпуск 6. Рига 2002. V.Ādamsons, Pensiju sistēmas pilnveidošanas aspekti Latvijā. LU Zinātniskie raksti, 636.sēj. Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas,II. Rīga,-2001,.

V.Ādamsons, Latvian pension reform prospects: LU Zinātniskie raksti 644.sēj. Finanses un kredīts: problēmas,koncepcijas,vadība. Rīga,- 2001.

244

V.Ādamsons, K.Purmalis, Issues Concerning the Pensions of People Employed in Companies. Entrepeneurship in Latvia. Humanities and Social Sciences. Latvia, 3(32)/2001. V.Ādamsons, LR sociālās drošības sistēma un tās attīstība. LU zinātniskie raksti 627.sēj., Finanses un kredīts: problēmas,koncepcijas,vadība. Rīga,- 2000.

V.Ādamsons,Latvijas koksnes eksporta fiskālās problēmas. Tēzes. Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomiskās integrācijas problēmas Eiropas Savienībā. 1999.g. V.Ādamsons, Degvielas realizācijas un tranzīta finansiālie aspekti Latvijā. Naudas,kredīta

un nodokļu politika (1.krājums) Zinātniskie raksti, LU Rīga,1998.

Zinātniski pētnieciskā darbība:

Galvenie pētnieciskās darbības virzieni - Valsts finansu saimniecība, nodokļi, nodevas un obligātās iemaksas, sociālās drošības finansēšana, tautsaimniecības finansiālo procesu valstiskā regulēšana.

Akadēmiskie kursi:

Nr.p.k

Studiju programmas nosaukums

Studiju kursa nosaukums Apjoms kredīt-punktos

Apjoms (stundās)

Programmas sadaļa (A,B,C)

Esošie:Ekonomikas maģistra Cenu teorija un prakse 4 64 AEkonomikas bakalauraFinansu menedžmenta

Finansu teorija Cenas un cenu veidošana

42

6432

AB

Vadībzinību bakalaura Finanses 3 64 A

Jaunie:Finansu menedžments “Sociālās drošības

sistēmas finanses” 2 32

Papildus ziņas par profesionālo darbību: - Darbs programmu padomē.

Piedalīties finansu menedžeru programmas izstrādē. - Programmu vadīšana.

Profesora mācību-metodiskās grupas vadīšana LU

2004.gada 15.aprilis

V.Ādamsons

245

Prof. Elvīras Zelgalvesdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1948

Izglītība: 1966. – 1971. LVU Ekonomikas fakultāte, studente1975. – 1978. Maskavas finansu institūts, aspirante

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1978 ekonomikas zinātņu kandidāte

1981 LVU Finansu un kredīta katedras docente1992 LU docente1992 Ekonomikas doktore1999 LU asociēta profesore2003 LU profesore

Nodarbošanās:1971-1993 LVU Finansu un kredīta katedras asistente, vec. pasniedzēja,

docente, katedras vadītāja

1993 – 1994 Akciju komercbanka “Baltijas Tranzītu Banka”, galvenā speciāliste

1994-2000 Banku augstskola, docente, Banku katedras vadītāja, prorektore

1993-2000 LU Ekonomikas un vadības fakultātes Finansu institūts, docente, asociētā profesore (blakus darbā)

kopš 2000.g. LU ekonomikas un vadības fakultātes Finansu institūts, asociētā profesore, profesore

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas:1. Credit Risk Management and Credit Worthiness.Scientific Magazine (Nr.14) “Management of Organizations: Systematic Research.” Kaunas, Vytautas Magnus University, 2000, p. 263-272. ISSN 1392-1142

2. Management of Credit Risk and Analysis of Client Finances.Humanities and Social Sciences. Latvia. 3(28)/2000. Latvia’s Economy on the Road to the European Union. University of Latvia, 2000, p. 67-78. ISSN 1002-4483

3. Cистема управления финансами предприятияLU Zinātniskie raksti “Vadības zinātnes attīstība Latvijā: mūsdienās un nākotnē”, 634. sējums. Rīga, LU, 2001, lpp. 38-49. ISSN 1407-2157

4. The Role of Financial Analysis in Credit Risk Management.LU zinātniskie raksti “Finanses un kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība”, 644.sējums. Rīga, LU, 2001, lpp. 729-738. ISSN 1407-2157

246

5. Economic Value Added – Criterion for Assessment of Commercial Bank Financial and Operational Activity.Scientific Papers, University of Tartu, “Topical Financial Problems in Transition Economies”. Tartu, University of Tartu, 2001, p. 26-33. ISBN 9985-4-0215-4

6. Introduction of EVA in Latvia’s Commercial Banks.Humanities and Social Sciences. Latvia, 4 (37)/2002, Latvian Economy at the Start of 21st Century. University of Latvia, 2002, p. 130-141, ISSN 1002-4483

7. E.Zelgalve. Finansu analīze un tās loma uzņēmuma vadībā.Mācību līdzeklis. – Rīga: Latvijas Universitāte, 2002. – 51 lpp. ISBN 9984-725-17-0

8.E.Zelgalve. Finansu analīzes loma aizņēmēja kredītspējas novērtēšanā.Mācību līdzeklis. – Rīga: Latvijas Universitāte, 2002 – 71 lpp.ISBN 9984-725-32-4

Zinātniski pētnieciskā darbība:Uzņēmējdarbības finanses.

Akadēmiskie kursi:1. Finansu analīze – bakalaura studiju programma ekonomikā, 4 krp;2. Finansu analīze – profesionālo studiju programma Ekonomika

(Finansu menedžments), 4 krp.;3. Finansu analīze un vadība – profesionālo studiju programma Finansu

sektora vadība, 4 krp.;4. Finansu analīze – profesionālo studiju programma Banku ekonomists,

4 krp.;5. Uzņēmējdarbības finansēšana – bakalaura studiju programma Vadības

zinības, 4 krp.;6. Finansu vadība – maģistra studiju programma Ekonomika, 4 krp.;

7. Finanšu inženierija - maģistra studiju programma Ekonomika, 2 k.p.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:1992. Dānija, Aarhus Universitāte, 3 mēneši 1996. Dānija, Business and Technical College, 1 mēnesis1996. Lielbritānija, Anglia Business school, Midland Bank, 1

mēnesis1996. Lielbritānija, City of London, Beaconsfield, Fairplace

Banking Training and Consulting, 1 nedēļa1997. Lielbritānija, Manchester Art and Technological College, 1

nedēļa1993. – 1998. Kursi (7) Rīgā par uzņēmējdarbības un pasniegšanas

metodikas jautājumiem, ir 7 sertifikāti

2004.gada 29.martā

Elvīra Zelgalve

247

CURRICULUM VITAE

Uzvārds: BabuškinsVārds: SergejsDzimšanas datums: 1976.gada 19.marts (28 gadi)Tautība: LatvietisIzglītība: 2000- pašlaik Latvijas Universitātes

Ekonomikas un vadības fakultātes Finanšu un kredīta studiju programmasdoktorants

1998 – 2000 Ekonomikas maģistrs (ar izcilību)Latvijas UniversitāteEkonomikas un vadības fakultāteFinanšu institūts

1994 – 1998 Ekonomikas bakalaurs (ar izcilību)Latvijas UniversitāteEkonomikas un vadības fakultāte

1991 – 1994 Jūrmalas 1.vidusskola Valodas prasmes: latviešu - dzimtā

angļu - brīvikrievu - brīvi

Esošais amats: Kopš 2001 Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāles Kredītu departamenta direktora vietnieks

1999 - pašlaik Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Finanšu institūta lektors

Iepriekšējie amati: 1999 – 2000 Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāles kredītu analītiķis

1996-1999 Ekonomikas ministrijas Investīciju departamenta vecākais referents

1993-1996 Ekonomikas ministrijas informatīvā biļetena veidotājs (pie ministrijas preses sekretāra)

Nozīmīgākā darba pieredze un prasmes:

uzņēmumu finansu darbības un nākotnes iespēju analīze kontekstā ar nozares attīstības iespējām (pārsvarā enerģētikas, nekustamā īpašuma, celtniecības, kokapstrādes, tekstil-rūpniecības sektoros), kā arī valsts investīciju programmas projektu analīze enerģētikas un vides aizsardzības sektoros uzņēmumu un projektu vērtēšanas modeļu izveidošana un citu darbinieku apmācība tos lietot (MS Excel vidē)restrukturizācijas priekšlikumu izstrāde, pamatojoties uz finansu aprēķiniem, šaubīgiem kredītiempārrunas ar investīciju projektu pieteicējiem

248

informatīvu un analītisku materiālu sagatavošana un prezentēšana par valsts ekonomikas un tautsaimniecības nozaru esošo un tālāko attīstībuapmācību semināru organizēšana un vadīšana

MS Word, MS Excel, MS PowerPoint prasmes, kā arī MS Access un VBA pamatzināšanas

Atbildīgākie uzdevumi:

Ar Ministru kabineta rīkojumu iekļauts darba grupā par Latvijas pozīcijas izstrādi sarunās par pievienošanos OECD daudzpusējam investīciju līgumam (1998)Ekonomikas ministrijas pārstāvis vairākos Valsts investīciju programmas projektu ieviešanas vadības grupās (1998)

Nozīmīgākie apmeklētie kursi:

PriceWaterHouseCoopers rīkotie kursi “Konsolidācija”, 2003.gads, divas dienasKorporatīvo kredītu analīze, Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāles rīkotie kursi, 1999.gada maijs, četras dienas, 2001.gada maijs, četras dienasIzglītības programma par Eiropas Savienību valsts ierēdņiem, Dānijā, Latvijā, 1997.gada decembris – 1998.gada janvāris, divas nedēļasSeminārs Baltijas valstu komercatašejiem, Somijā, 1997.gada marts, viena nedēļa

Atzinības: K.Morberga stipendijas laureāts, 2002./2003. akad.gadsGodalga LR Ekonomikas ministrijas rīkotajā studentu zinātnisko darbu konkursā (bakalaura darbs, 1998)Godalga va/s “Latvijas dzelzceļš” rīkotajā stipendiju konkursā studentiem un maģistrantiem (1998)

Vaļasprieks: Lasīšana, datorlietas, internets, basketbolsAdrese (mājas): Tērbatas 31a dz 34

JūrmalaLV 2011mob. 9 695 480E – pasts: sergejs.babuskins@nordea.lv

Paraksts:

249

mg.oec. lektores Vinetas Šņepstesdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads 1975Personas kods 151075- xxxxxIzglītība 1993.-1999. studijas LU Ekonomikas un vadības

fakultāte, Finanšu institūts (bakalaura un maģistra grāds)1999.-2002. studijas LU Ekonomikas un vadības fakultāte, Finanšu institūts (doktoratūrā)

Akadēmiskie grādi un zinātniskie nosaukumi :1999. sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā(mg.oec.)2000. lektore LU Ekonomikas un vadības fakultātē, Finansu institūtā

Nodarbošanās 1998. – 2001. Ekonomikas un vadības fakultātes stundu pasniedzēja

no 2001. Ekonomikas un vadības fakultātes lektore

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra :1 Šņepste V. The possibilities for the development of national debt securities market in the globalization context.-Tartu 2003 : International Scientific Conference Tartu, 403-413 pg.2. Šņepste V., Leitāne L. Parāda vērtspapīru izmantošanas iespējas enerģētikas nozares finansēšanā. – Rēzekne 2002 : Rēzeknes konference, 168-176lpp.3. Šņepste V. Securities market importance in national economics growth.- Rīga 2001: Latvijas Universitātes zinātniskie raksti Nr.6444. Šņepste V. Efektīvas valsts investīciju programmas nepieciešamība integrējoties Eiropas Savienībā. – Rēzekne 2000 : Rēzeknes konference, 160-164lpp.

Zinātniski pētnieciskā darbība :Zinātniski pētnieciskās darbības virziens : vērtspapīru tirgus attīstības perspektīvas.

Akadēmiskie kursi :Investīcijas (Ekonomikas bakalaura studiju programma, A daļa, 4 kredītpunkti)Investīcijas (Profesionālā studiju programma “Finansu menedžments”, B daļa, 4 kredītpunkti)Tiešās investīcijas (Profesionālā studiju programma “Finansu sektora vadība”, B daļa, 2 kredītpunkti)Vērtspapīru tirgus (Profesionālā studiju programma “Finansu menedžments”, B daļa, 4 kredītpunkti)Vērtspapīru tirgus (Profesionālā studiju programma “Finansu sektora vadība”, B daļa, 4 kredītpunkti)Vērtspapīru tirgus (Ekonomikas bakalaura studiju programma, B daļa, 2 kredītpunkti)

2004.gada 31.marts V.Šņepste

250

Lektora Kārļa Subatniekadzīves un darba gājums

(Curriculum Vitae)

Dzimšanas gads:1978

Personas kods211078- xxxxx

Izglītība: Kopš 2002 Latvijas Universitāte, Ekonomikas un vadības fakultāte, ekonomikas doktora studiju programma, finanšu apakšprogrammaKopš 2002 Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, pedagoģijas maģistra studiju programma2000-2002 Latvijas Universitāte, Ekonomikas un vadības fakultāte, ekonomikas maģistra studiju programma, finanšu apakšprogramma

1996-2000 Latvijas Universitāte, Ekonomikas un vadības fakultāte, ekonomikas bakalaura studiju programma, finanšu apakšprogramma

Akadēmiskie

nosaukumi un

zinātniskie grādi:

2002 LU sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā2000 LU sociālo zinātņu bakalaura grāds ekonomikā

Nodarbošanās: Kopš 2003 Latvijas Universitāte, Ekonomikas un vadības fakultāte, Finanšu institūts, lektors 2003 Biznesa skola “Nimfa 2000”, grāmatvedības lektors1999-2003 Rīgas Uzņēmējdarbības koledža, pasniedzējs

Nozīmīgākās

zinātniskās

publikācijas un

mācību literatūra:

2004 RAKSTS TARTU UNIVERSITĀTES RĪKOTĀS STARPTAUTISKĀS ZINĀTNISKĀS KONFERENCES “FINANCE IN EU ACCESSION COUNTRIES: EXPERIENCES AND SOLUTIONS” zinātnisko rakstu krājumā „An Assessment of the Financial Position of Enterprises in Latvia“

Zinātniski

pētnieciskā

darbība:

Zinātniski pētnieciskās darbības virziens – Uzņēmējdarbības finanses, Uzņēmējdarbības finanšu pārvaldība

Akadēmiskie kursi: Uzņēmējdarbības finanses (ekonomikas bakalaura studiju programma, A daļa, 4 k.p.)Korporatīvās finanses (profesionālā studiju programma “Finanšu sektora vadība”, B daļa, 4 k.p.)

Papildus ziņas par

profesionālo

darbību:

2003 TARTU UNIVERSITĀTES RĪKOTĀ STARPTAUTISKĀ ZINĀTNISKĀ KONFERENCE “FINANCE IN EU ACCESSION COUNTRIES: EXPERIENCES AND SOLUTIONS”2003 LU EVF TI un SEAK rīkotā starptautiskā zinātniskā konference “Eiropas Savienības paplašināšanās Baltijas jūras reģionā: sociāli ekonomiskie izaicinājumi un iespējas”

2002 Latvijas Universitātes rektora atzinības raksts par LU studentu zinātnisko darbu konkursā iegūto 2. pakāpes apbalvojumu ekonomikas zinātnes nozarē, finansu un kredīta apakšnozarē

251

2001 Latvijas Universitātes Jaunrades fonda "Juventus" bakalaura darbu konkursa prēmijas laureāts2000, 2001 Latvijas Universitātes Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas datorzinību kursi1998 Universite De Paris 1 Pantheon-Sorbonne sertifikāts par četru lekciju kursu noklausīšanos1995 Izglītības un zinātnes ministrijas atzinības raksts par panākumiem LR Angļu valodas olimpiādē1994, 1995 Izglītības un zinātnes ministrijas atzinības raksts par panākumiem LR Ģeogrāfijas olimpiādē

252

Dr.oec., docentes Valdas Balevičasdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads

1935

Personas kods 300435- xxxxx

Izglītība 1972.g. - Maskavas finansu institūta aspirantūras dienas nodaļa1959.g. - Latvijas Valsts Universitātes Ekonomikas un juridiskā fakultāte

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi

1972.gada 29.decembrī – Ekonomikas zinātņu kandidāta grāds1982.g. 10.februārī – docenta zinātniskais nosaukums1992.g. 10.decembrī – doktora zinātniskais grāds

Nodarbošanās LU Ekonomikas un vadības fakultātes Finansu institūta docente.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra

1. Investīcijas. Naudas, kredīta un nodokļu politika. LU Ekonomikas un vadības fakultātes Finansu un kredīta katedras zinātniskie raksti. 1.krājums. Datoru centrs, 1998.2. Vērtspapīru tirgus problēmas Latvijā. LU Ekonomikas un vadības fakultātes zinātnisko rakstu krājums Nr.627. Rīga, 2000.3. Kapitālieguldījumu finansēšana un kreditēšana: Mācību grāmata, Rīga, Zvaigzne, 1986.

Zinātniski pētnieciskā darbība

1995.g. – izpildītājs līguma darbā Nr.1436 “Latvijas Studiju fonds”: statūti, kreditēšanas nolikums, finansu pamatojums.

Akadēmiskie kursi 1. Vērtspapīru tirgus, 64 stundas, 4 kredītpunkti2. Investīcija, 64 stundas, 4 kredītpunkti3. Ilgtermiņa kreditēšana, 32 stundas, 2 kredītpunkti

Papildus ziņas par profesionālo darbību

1. Mācību metodiskās grupas vadīšana un slodzes koordinācijas starp docētājiem mācību priekšmetos “Investīcijas”, “Vērtspapīru tirgus”, “Ilgtermiņa kreditēšana”, “Mācību prakse”.2. Doktora darbu vadīšana par tēmām “Investīcijas”, “Vērtspapīru tirgus”, “Ilgtermiņa kreditēšana”3. Zvērinātā revidenta prakse.

2004.gada 7.aprīlī

253

M.oec., lektora Ivara VANAGAdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)Dzimšanas gads: 1966

Personas kods: 150466- xxxxx

Izglītība:

1994 Ekonomikas maģistrs, Latvijas Universitāte, Ekonomikas fakultāte;

1989 Ekonomists, Latvijas Valsts Universitāte, Finansu un tirdzniecības fakultāte.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1995-2004 LU Finanšu institūta lektors;

1991-1995 LU Finansu un kredīta katedras asistents;

1989-1991 LU Finansu un kredīta katedras stažieris.

Nodarbošanās:

1995-2004 LU Finanšu institūta lektors;

1991-1995 LU Finansu un kredīta katedras asistents;

1989-1991 LU Finansu un kredīta katedras stažieris.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

1. Baнaгc И.B. Coвpeменныe тенденции расширения Европейского валютного союза в Балтийских странах.//Ломоносов-2004: Meждyнapoдная конфepeнция по фундаментальным наукам Mocковского Государственного Университета имени М.В. Ломоносова. Сборник тезисов. Mocквa: ТЕИС, 2004.

2. Baнaгc И.B. Coвpeменныe тенденции pасширения Европейского eдинoгo вaлютнoгo npocтpaнствa в Восточной и Центральной Европе.//Cтpaны CHГ B ycловияx глобализации. Maтepиaлы мeждyнapoдной нayчно-пpaктичecкой конфepeнции Экономического факультета Poccийского Университета Дружбы Народов. Mocквa: ЭКОН-ИНФОРМ, 2003., cтp. 77.-79. ISBN 5-9506-0076-2

3. Vanags I. Eiro ieviešanas priekšnoteikumi Baltijas valstīs.//Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV: LU Zinātniskie raksti, 647.sējums./Zinātniskā redaktore asoc.prof. E.Dubra. – Rīga: LU, 2002, 812. – 822. lpp. ISSN 1407-2157

4. Vanags I. New currency of the world.//Economics & Management. – Kaunas: Vilnius University, Kaunas Faculty of Humanities, No.1(4) 2001., p. 39. – 47. ISSN 1392-8732

5. Vanags I., Zelgalvis E. Conditions for introducing the euro in Latvia.//Humanities and Social Sciences in Latvia. – Riga: University of Latvia, No.3(28) 2000., p. 54. – 67. ISSN 1022-4483

6. Vanags I. Banku kases operācijas. Mācību līdzeklis. Rīga: LU, 2000. – 112 lpp.7. Vanags I. Kases darba organizēšana bankā. Mācību līdzeklis. Rīga: LU, 1999. –

92 lpp.

254

Zinātniski pētnieciskā darbība:

Zinātniski – pētnieciskās darbības virziens – Latvijas Republikas integrācija Eiropas Monetārajā savienībā.

Akadēmiskie kursi:

Finanšu pakalpojumu tirgvedība (Ekonomikas bakalaura studiju programma, A daļa, 64 st.);

Finanšu pakalpojumu tirgvedība (Profesionālo studiju programma “Finanšu sektora vadība”, A daļa, 64 st.);

Finanšu pakalpojumu tirgvedība (Prof.stud. programma “Ekonomika (Finanšu menedžments)”, A daļa, 64 st.);

Kases un emisijas operācijas (Prof.studiju programma “Ekonomika (Finanšu menedžments)”, B daļa, 32 st.);

Banku mārketings (Profesionālo studiju programma “Banku ekonomists”, B daļa, 32 st.).

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

2004.gada pavasara semestrī LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes kvalifikācijas paaugstināšanas kursu ietvaros tiek apgūta profesionālās pilnveides programma “Augstskolu mācībspēku pedagoģiskās izglītības pamati / Augstskolu didaktika un inovācijas augstākās izglītības sistēmā” (160 akadēmiskās stundas);

2004.gadā stažējos Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldē; 2004.gadā piedalījos Latvijas Bankas organizētajā Latvijas eiro monētu reversu

ideju konkursā; 1998.gadā stažējos Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldē.2004.gada 5. aprīlī

255

Larisas Bules dzīves un darba gājums(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1975Personas kods: 291175- xxxxxDzīvesvieta: Ķengaraga 5 dz. 33, LV-1063, RīgaSvešvalodas: angļu - brīviTelefons: darba 7034619; mājas 7260840; mob. 9610241

Izglītība: 1983 – 1993 Rīgas 40.vidusskola, skolniece1993 – 1994 Rīgas Purvciema ģimnāzija, skolniece1993 – 1997 Rīgas Aviācijas universitātes Ekonomikas fakultāte, studente1997 Ekonomikas zinātņu bakalaure 1997 Ekonomista kvalifikācija1997 – 1999 Rīgas Aviācijas universitātes Ekonomikas fakultāte, maģistranteNo 2000.g. līdz šim brīdim Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes doktorante apakšnozarē „Finanses un kredīts”

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1999 Ekonomikas maģistreNodarbošanās:1999 Rīgas Aviācijas universitātes Finansu un banku darbības katedras asistente1999 – 2001 Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes asistente2001- 2002. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Finansu Institūta lektoreNo 2002. g. februāra līdz šim brīdim Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Humanitārā Institūta lektore

Zinātniskā darbība un publikācijas:zinātniskie darbi: 1konferenču tēzes:1. The Opportunities of Latvian Insurers Joining the EU Common Market.-

Selected Proceedings of International Scientific Conference “Information Society and Modern Business. Riga: “Jumava”, 2004, p. 71

2. Latvian System of Pension Provision and its Development Perspectives After Joining the EU.- Social Sciences: Acta Universitatis Latviensis vol. 665. Riga, University of Latvia, 2003, p. 73.

3. The Forming of a Common Insurance Market in the EU and Its Problems.- Financial Market and Management: Proceedings. Riga, University of Latvia, 2003, p. 30.

4. The Importance of Social Insurance Payments in the Forming of the Social Insurance System in Latvia.- Finances and Credit: problems, conceptions, management: Scientific Papers: Acta Universitatis Latviensis vol. 644. Riga, University of Latvia, 2001, p. 84.

5. Современные теории пенсионного обеспечения.- Проблемы экономики и права. Сборник научных статей. РАЕН (Российская академия естественных

256

наук) часть 4, Коломна 2004г., стр.8.

starptautiskās zinātniskās konferences:1. International Scientific Conference “ Application of Financial and Management

Tools in the Real Sector Development”. May 2003, Riga, Latvia 2. International Scientific Conference “Financial Market and Management” February 13, Riga Latvia3. International Scientific Conference “Information Society and Modern Business”

January 31- February 1, 2003, Venstpils, Latvia3. International Scientific Conference on Business Economics, Management and

Marketing26- 29 June 2003, Athens, Greece

Zinātniski pētnieciskā darbība: LR sociālās apdrošināšanas sistēma.

Docējamie akadēmiskie kursi:Apdrošināšana 64 akad. st.- 4 k.p.Ieguldījumu fondi 32 akad. st.- 2 k.p.Finanses un Finansu teorija

Izstrādātie studiju kursi: Sociālā apdrošināšana un pensiju fondi 32 akad. st.- 2 k.p.Ieguldījumu fondi 32 akad. st.- 2 k.p.Apdrošināšana 64 akad. st.- 4 k.p.Pārapdrošināšana 32 akad. st.- 2 k.p.

2004. gada 28. apriīlī

257

Lektores Marinas KUDINSKASDzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1966

Personas kods: 280166 - xxxxx

Izglītība: 2000 – LU iegūts Ekonomikas maģistra grāds1988 – 1991 – LR Zinātņu Akadēmijas Ekonomikas institūts, aspirantūra1983 – 1987 – Maskavas Tautsaimniecības institūts, iegūta ekonomista kvalifikācija (diploms IIB Nr. 186147)1973 – 1983 – Dobeles 2. Vidusskola

Nodarbošanās 2000 – Latvijas Universitātes Finansu institūts, lektore1992 - 2000 – Latvijas Banku koledža (vēlāk Banku augstskola), docente1991 – 1992 – Latvijas Uzskaites un kredīta tehnikums, pasniedzēja1988 – 1991 – LR Zinātņu Akadēmijas Ekonomikas institūts, aspirantūra1987 – 1988 – LR Materiāli – tehniskās apgādes komitejas centrālais aparāts, ekonomists.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. “Influence of Interest Risk Management on the Bank’s

Activity Results”- // Finance in EU Accession countries: experiences and solutions/ Proceedings: OU Tartumma Trukikoda, Tartu, 2003

2. “The Usage of VaR Methods In Valuating Market Risks of a Commercial Bank”- raksts Vytauto Didžiojo Universitatas (Kauņa, Lietuva) starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājumam.-12 lpp., 2003

3. “Valūtas riska vadība komercbankās” - raksts Latvijas Universitatas Universitātes Finansu institūta zinātnisko rakstu krājumam., 10 lpp., 2003.

4. “Procentu riska pārvaldīšana bankas aktīvu un pasīvu portfeļa veidošanā” - raksts Baltijas – Krievu institūta starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājumam, 2002

5. “Liqidity of bank and methods of its Management” –”Organizaciju vadyba: sisteminiai tyrimai” Nr. 23., -8 lpp, Kauņa, 2002.,ISSN 1392-1142

258

6. “Bankas likviditātes pārvaldīšanas metodes” – zinātniskais raksts LU rakstu krājumam Finanses un kredīts: problēmas , koncepcijas, vadība, 644. sējums.- 7 lpp, 2001

7. “Evaluation methods of financial stability of commercial banks” – zinātniskais raksts LU Finansu instutūta Starptautiskās konferences rakstu krājumam.- 11 lpp, 2001, maijs

8. Mācību līdzeklis (100 lpp) “Finansu tirgus – Latvijā un Eiropas Savienībā”, -2001., 500 eks.

9. Management of Credit Risk and Analysis of Client Finances - Raksts zinātniskajā krājumā “Humanities and social sciences”, Riga: University of Latvia. Editor of the Issue: R.Škapars, -3(28)/2000, 12 lpp.

10. “Investments in the Environment Protection in Latvia” – zinātniskais raksts XVII Starptautiskās konferences Vipiteno (Itālija) rakstu krājumā , septembris 2000

11. “Faktorings un forfaitings – Latvijas uzņēmumu alternatīvie finansēšanas veidi” – zinātniskais raksts Vytauto Didžiojo Universitātes (Kauņa) konferencē , septembris 2000.

Zinātniski pētnieciskā darbība:Zinātniski pētnieciskās darbības virziens – Komercbanku finanšu risku pārvaldība

Akadēmiskie kursi: Banku vadība Komercbanku operācijas

Papildus ziņas par profesionālo darbību:1. LU Profesionālās studiju programmas Ekonomika (Banku ekonomika) direktore, Ekonomikas un vadības fakultātes locekle.2. Latvijas komercbanku asociācijas konsultants bankas darbības jautājumos

M.Kudinska

259

Mag.jur., lektore Ineses Ņikuļcevasdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1966

Izglītība: 1984 – 1991 II Maskavas Medicīnas institūts 1995 – 2000 Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte2000 – 2001 Rīgas Juridiskā Skola

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2001 Maģistra grāds tiesību zinātnē

Nodarbošanās:1990–1992 Bioloģiskās medicīnas institūts (Maskava), līdzstrādniece1993-1996 Latvijas Vēstniecība Maskavā, vicekonsuls1996 Labklājības ministrijas, Veselības statistikas informācijas un

medicīnas tehnoloģiju centrs1997-1998 Labklājības ministrija, Ārstniecības departaments, standartu

un tehnoloģijas nodaļas vadītāja1998-1999 SIA “Medconsul Rīga”, menedžere1999-2002 LR Satversmes tiesa, tiesneša palīdze2001- Latvijas Universitāte, pasniedzēja2003- Tieslietu Ministrija, Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas: 1. Par konstitucionālās un administratīvās tiesvedības robežām. Kāds ir Tieslietu ministrijas skatījums. Latvijas Vēstnesis, nr. 41, 11.11.2003.2. Ministru kabineta iekārtas likuma 14. panta 3. punkta interpretācija Satversmes tiesas spriedumos. Latvijas Vēstnesis, nr. 74, 20.05.2003.3. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi lietās I. pret Lielbritāniju un Kristīne Gudvina pret Lielbritāniju: cilvēktiesību izpratnes dinamika. Likums un Tiesības, nr.3, 2003.4. Par Nicas līgumu un Eiropas Savienības reformu. Latvijas Vēstnesis, nr. 115, 13.08.2002.5. Satversmes tiesai pieci gadi: ieskats tiesas jurisprudencē. Likums un Tiesības, nr.12, 2001.

Akadēmiskie kursi:Saimnieciskās tiesības

2004. gada 11. aprīlisInese Ņikuļceva

260

7. pielikums. Akadēmiskā personāla zinātniskās publikācijas,

piedalīšanās konferencēs un piedalīšanās zinātniskajos projektos.

261

Publikācijas

Profesore Inta CiemiņaZinātniskās publikācijas:

1. The Education of the main Breadwinner and the Welfare of the Household. //Demographic Development in Latvia. Humanities and Social Sciences. Latvia.- No.2 (35) 2002, pp.115-126.

2.Iedzīvotāju dzīves līmenis Latvijas laukos un apgabalos, salīdzinājumā ar pilsētām, deviņdesmito gadu otrajā pusē.-Starptautiska zinātniskā konference. Lauku attīstības iespējas un risinājumi 21 gs. sākumā. Jelgavas Lauksaimniecības Universitāte, 2002. 19.-29.lpp.(līdzautori - O.Krastiņš )

3.Izglītība kā labklājību ietekmējošs faktors. Starptautiska zinātniskā konference. Lauku attīstības iespējas un risinājumi 21 gs. sākumā. Jelgavas Lauksaimniecības Universitāte, 2002. 82.-92.lpp.

4.Izdevumi pārtikas produktu iegādei Latvijas mājsaimniecības patēriņa budžetos. Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV: LU Zinātniskie raksti, 647.sēj. Zinātniskā redaktore prof. E.Dubra.- Rīga. LU, 2002.117.-124.lpp. (līdzautori O.Krastiņš)

5. Augstākā izglītība un mājsaimniecību budžets Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti 622.sējums izd. Latvijas Universitāte. Rīga. 1999. 146.-154. (līdzaut.)

6. Mēs, ar augstāko izglītību, un mūsu labklājība Latvijas Vēstnesis 1999.gada 6.janvāris. (līdzaut. O.Krastiņš )

7. Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa stratificēta analīze, izmantojot statistikas un ekonometrijas metodes LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 1998.gadā izd. LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes ekspertu komisija Rīga 1999. 94.-102. lpp. (līdzaut.)

8. Latvijas inteliģence uz labklājības kāpnēm Latvijas Vēstnesis 1999.gada 1.septembrī, Nr. 281/284 (1741/1744). (līdzaut. O.Krastiņš)

Mācību metodiskās publikācijas:

1. Džini (Gini) koeficients: tā saturs, aprēķināšana, interpretācija. Statistikas un pārvaldes problēmas 2003. Zinātniskie raksti. Rīga: LSI., 78.- 89.lpp.(līdzautori - O.Krastiņš)

2. Statistika. Mācību grāmata augstskolām. Rīga: CSP, 2003.-267 lpp.

Konferences:

1. Ekonomikas izglītības kvalitātes aktualitātes. LU 62.konference vadības zinātnes sekcijā (līdzautori - S.Bāliņa, K.Berķe), Rīga, 2004.g. 6.februāris

262

2. Statistikas kurss pamata studiju un augstākā līmeņa studiju programmās. LU 61.konferencē Ekonomikas sekcijā, (līdzautori - S.Bāliņa), Rīga , 2003.g. 14.februāris

3. Izdevumi pārtikas produktu iegādei Latvijas mājsaimniecību patēriņa budžetos. LU 60.konferencē Ekonomikas sekcijā, (līdzautori O.Krastiņš) Rīga , 2002.g. 8.februāris

Lektore Evija Kopeika Zinātniskās publikācijas:

1. Krievijas krīzes ietekme uz eksporta un importa situāciju Baltijas valstīs./ LU zin.r.,659.sēj. Ekonomika II 111-123.lpp.2003.

2. Dažas iespējas datoru izmantošanā augstskolas mācību procesā/ Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV, LU zin.r., 647.sēj. 375-379.lpp.2002.

3. Integrals as assitants of economists and businessmen. 3rd Nordic-Baltic Agrometrics conference, proceedings of international conference, Jelgava, Latvia, 24-26 May 2001.

4. Kursa, Matemātika ekonomistiem, pilnveidošanas iespējas finansu menedžmenta profesionālo studiju programmā/ Ekonomikas un vadības fakultātes 59.konferences referāti. Rīga. 28. – 30.lpp.2001.

Konferences: 1."Importa eksporta situācijas Baltijas valstīs raksturojums." Latvijas Universitātes zinātniskajā konferencē 2003.g. 14.februārī

2.“Dažas iespējas datoru izmantošanā augstskolas apmācības procesā” //Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV : LU Zinātniskie raksti, 647. sējums. – Rīga, 2002.- 375. – 378.lpp.

Asociētais profesors Vilnis ĀdamsonsZinātniskās publikācijas:

1. Private income taxation problems in Latvia.- Zinātniskie raksti NFORMATION SOCIETY and MODERN BUSINESS”:Jumava, Ventspils Augstskola 2003.

2. Strādājošo finansiālais nodrošinājums vecumdienās.- Zinātniskie raksti, 2.laidiens.- Rīga: Ekonomikas un kultūras augstskola, 2003.

3. Latvijas otrā pensiju līmeņa administrēšanas problēmas. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli: Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Rēzekne 2002.

263

4. Финансовые проблемы социальной системы Латвии. РИМЭ. Научные Труды , выпуск 6. Рига 2002.

5. Pensiju sistēmas pilnveidošanas aspekti Latvijā. LU Zinātniskie raksti, 636.sēj. Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas II. Rīga,-2001,.

6. Latvian pension reform prospects: LU Zinātniskie raksti 644.sēj. Finanses un kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība. Rīga,- 2001.

7. Issues Concerning the Pensions of People Employed in Companies. Entrepeneurship in Latvia. Humanities and Social Sciences. Latvia, 3(32)/2001. (līdzautori - Purmalis K.)

8. LR sociālās drošības sistēma un tās attīstība. LU zinātniskie raksti 627.sēj., Finanses un kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība. Rīga,- 2000.

9. Latvijas koksnes eksporta fiskālās problēmas. Tēzes. Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomiskās integrācijas problēmas Eiropas Savienībā. 1999.g.

Mācību metodiskās publikācijas:

1. http;//is.ev.lu.lv/ - lekciju kurss priekšmetā “Finanses”. 11 tēmas bakalauru programmas apmācībām. V.Ādamsons - fakultātes mājas lapa sadaļā “Mācību metodiskais materiāls”

2. http;//is.ev.lu.lv/ - lekciju kurss priekšmetā “Cenas”. Bakalauru programmā 8 lekciju tēmas, maģistru programmā 12 lekciju tēmas.

Konferences:

1. 2003.gada 31.01-01.02 Starptautiskā zinātniskā konference Ventspils Augstskolā,“ Information Society and Modern Business”, referāts par tēmu “Taxation Problems of the Private Persons’ incomes in Latvia”

2. 2002.gada marts. Starptautiskā zinātniskā konference Rēzeknē, REA par tēmu “Latvijas otrā pensiju līmeņa administrēšanas problēmas”.

3. 2001.gada aprilis. Starptautiskā zinātniskā konference Rīgā. EVF Finansu institūtā. Referāts par tēmu:”Latvijas pensiju reformas perspektīvas”.

4. Ādamsons V. 1999.g.maijs. Starptautiskā zinātniskā konference Rēzeknē. Referāts par tēmu; “Latvijas koksnes eksporta fiskālās problēmas”.

Zinātniski pētnieciskā darbība:

1. Piedalīšanās Labklājības Ministrijas projektā “Par bērna kopšanas pabalstu, tā efektivitāti un kārtējiem izmaksas periodiem”.

264

Lektore Marina KudinskaZinātniskās publikācijas:

1. “ Influence of Interest Risk Management on the Bank’s Activity Results”- // Finance in EU Accession countries: experiences and solutions/ Proceedings: OU Tartumma Trukikoda, Tartu, 2003

2. “The Usage of VaR Methods In Valuating Market Risks of a Commercial Bank”. - BMDA Annual International Conference- Management Development: Partnership between Business and Science in the Context of Globalization: ISM, Kaunas, Lithuania, 2003

3. “Использование метода VaR (Value at risk) в управлении валютным риском” - raksts Latvijas Universitatas Universitātes Finansu institūta zinātnisko rakstu krājumam., 10 lpp., 2003.

4. “Liqidity of bank and methods of its Management” – raksts Vytauto Didžiojo Universitatas (Kauņa, Lietuva) starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājumam ”Organizaciju vadyba: sisteminiai tyrimai” Nr. 23., lpp 51-57, Kauņa, 2002.,ISSN 1392-1142

5. “Bankas likviditātes novērtēšanas principi” – raksts LU Ekonomikas un vadības fakultātes zinātnisko rakstu krājumā “Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV” asoc. prof. E.Dubras redakcijā, 647. sējums, lpp.466 – 471, Rīga, 2002, ISSN 1407-2157

6. “Procentu riska pārvaldīšana bankas aktīvu un pasīvu portfeļu veidošanā.” – Tēzes starptautiskās zinātniskās konferences “Проблемы и пути развития предпринимательства и права в ХХI веке” rakstu krājumam, lpp.137-138, Rīga, 2002.

Profesore Elvīra ZelgalveZinātniskās publikācijas:

1. Zinātniskais raksts. “The Introduction of EVA in Commercial Banks” – Journal Humanities and Social Sciences. (red. R.Škapars)

2. Referāts. “Particularities of Financial Management in Latvia”. Starptautiskā zinātniskā konference Kauņas Vitauta Dižā Universitātē – 2003.g. septembris.

3. Referāts. “Particularities of Financial Analysis Considering Latvia`s Conditions” Starptautiskā zinātniskā konference Tartu Universitātē – 2003.g. oktobrī.Sekcijas “Corporate Finance” vadītāja Starptautiskā zinātniskā konferencē Tartu Universitātē.

4. Zinātniskais raksts. “Shareholders Value Added” – Proceeding . Financial market and Management. University of Latvia, 2003.

265

5. Stažēšanās Maskavā Krievijas Ekonomiskā Akadēmijā, 2003.g. aprīlis, saņemts sertifikāts.Stažēšanās Copenhagen Business School – 2003.g. septembrī.

6. Finanšu analīze loma aizņēmēja kredītspējas novērtēšanaā. Mācību līdzeklis. – R., LU, 2002.

7. Finansu analīze un tās loma uzņēmuma vadība. Mācību līdzeklis. Rīga, LU, 2002.

8. Kredītspējas analīze un novērtēšana. Monogrāfija. Rīga, LU, 2004. (līdzautori - N.Petrovska)

9. “The Introduction of EVA in Commercial Banks” – Journal Humanities and Social Sciences. (red. R.Škapars)

Mācību metodiskās publikācijas:

1. Finanšu analīze loma aizņēmēja kredītspējas novērtēšanā. Mācību līdzeklis. – R., LU, 2002.

2. Finansu analīze un tās loma uzņēmuma vadība. Mācību līdzeklis. Rīga, Lu, 2002.

Pārējās publikācijas:

1. “Particularities of Financial Management in Latvia”. Starptautiskā zinātniskā konference Kauņas Vitauta Dižā Universitātē – 2003.g. septembris.

Konferences:

1. “Particularities of Financial Analysis Considering Latvia`s Conditions” Starptautiskā zinātniskā konference Tartu Universitātē – 2003.g. oktobrī.

Profesors Elmārs ZelgalvisZinātniskās publikācijas:

1. Referāts. “Monetary System of Europe and the National Central Bank” – Starptautiskā zinātniskā konference Kauņas Vitauta dižā Universitātē – 2003.g. septembris.

2. Referāts. “Bank of Latvia on the Way to the European Monetary System” – Starptautiskā zinātniskā konference Tartu Universitātē – 2003.g. oktobrī.

3. Кредитная политика коммерческих банков Латвии (Crediting Policy of Commercial Banks in Latvia). Scientific Paper Kaunas Vytauto Didžjo Universitetas: Organizaciju vadyba: sisteminiai, tyrimai. No 24, ISSN 1392-1142, 2002, 05 author`s sheets.

266

4. Nauda, bankas, finanses. (Money, Banks, Finances). Scientific research Sociāldemokrātiskā procesa trajektorija Latvijā laikā no 1995. līdz 2002.gadam. (līdzautore - E.Zelgalve)

Zinātniski pētnieciskā darbība:

1. LZP pētnieciskā projekta “Nacionālās valūtas kursa ietekme uz Latvijas tautsaimniecības attīstību” vadīšana

Docente Svetlana Saksonova

Zinātniskās publikācijas:

1. Monogrāfija “ Latvijas komercbanku aktīvi – attīstība, struktūras pārvaldības iespējas”, LZA Ekonomikas institūts, 2003.

2. Komercbanku aktīvu optimāla portfeļa veidošanas jautājumi// Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV: LU zinātniskie raksti, 647.sējums. ISSN 1407-2157. Rīga, 2002, 654.-663.lpp.

3. Commersial banks in Latvia and the questions of creating optimum asset portfoli in the circumstances of desreasing profitability of financial instruments // Finance. ISBN 954-427-477-4. Veliko Tarnovo, Bulgari, 2002, pp.797-813.

4. The problems and the promisinmethods of bank` asee structure managements. Kaunas, 2002.

5. The Current Ways of Creating Optimal Banks~ Asset Portfolio in Latvia. Brno, 2002.

6. The Stages of the Devepopment of Latvian Coomercial Banks~Asset Structure and Their Analysis, LU Humanitārais institūts, 2003.

7. Aktīvu struktūras optimizācijas modelis kā Latvijas komercbanku optimālās aktīvu struktūras veidošanas instruments, LU, 2003.g.

8. The Problems of Bank Asset Structure Optimization under the Circumstances of Globalization (publikācija Atēnas konferencē, 2003. gada jūnijs).

Zinātniski pētnieciskā darbība:

1. Latvijas Komercbanku asociācijas un East West Management Institute (ASV) starptautiskā pētnieciskā projekta „Komercķīlas sistēmas ekonomiskās ietekmes analīze” vadīšana.

267

Lektors Kārlis SubatnieksZinātniskās publikācijas:

1. Raksts Tartu Universitātes Rīkotās Starptautiskās Zinātniskās Konferences “FINANCE IN EU ACCESSION COUNTRIES: EXPERIENCES AND SOLUTIONS” Zinātnisko Rakstu Krājumā - „An Assessment Of The Financial Position Of Enterprises In Latvia“.2003.

Konferences:

1. 2003.g. Tartu Universitātes rīkotā starptautiskā zinātniskā konference “FINANCE IN EU ACCESSION COUNTRIES: EXPERIENCES AND SOLUTIONS”

2. 2003.g. LU EVF TI un SEAK rīkotā starptautiskā zinātniskā konference “Eiropas Savienības paplašināšanās Baltijas jūras reģionā: sociāli ekonomiskie izaicinājumi un iespējas”

Docente Ramona Rupeika - ApogaZinātniskās publikācijas:

1. Importance of the interest rate channel as monetary policy mechanism// Management of Organisations: Systematic research / N.23, Kaunas: Vytautas Didžiojo University, 2002, 131-138 p., ISSN 1392-1142

2. Importance of the credit channel as monetary policy mechanism// Finance: Public Finance and Macroeconomics, Investment and capital market, Corporate finance and capital budgeting, banking and credit risk management/ Bulgaria: ABAGAR, 2002, 61-79 p., ISBN 954-427-477-4

3. Properties of synthetic Divisia monetary aggregate in the Baltic States// Long term responsibility for sustainable life/ WACRA Europe 19th International Conference, Brno: Check Republic, 2002, 1-13 p.

4. Privātā vai sabiedriskā nauda?// Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Konkurētspējas problēmas ilgtspējīgā ekonomiskas attīstībā/ Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli: Rēzeknes Augstskola, 2002., 320.-328. lpp., ISBN 9948-585-26-3

5. Modernie uzskati par naudas piedāvājuma transmisijas mehānismu// Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV/ Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti, Nr.647., Zinātniskā redaktore asoc.prof. E. Dubra, Rīga: Latvijas Universitāte, 2002., 643.-654. lpp., ISSN 1407-2157

268

6. Valūtas maiņas kurss kā monetārās politikas transmisijas kanāls// Ekonomika,II/ Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti, N. 659., Zinātniskā redaktore asoc.prof. E. Dubra, Rīga: Latvijas Universitāte, 2003., 205.-217. lpp., ISSN 1407-2157

7. Naudas piedāvājuma agregātu piemērošanas metodoloģija reālās ekonomikas rādītāju analizēšanā un prognozēšanā Baltijas valstīs// Vadība/ Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti, Zinātniskā redaktore. prof. L. Frolova, Rīga: Latvijas Universitāte, 2003./ iesniegts publicēšanai

8. The money supply transmission mechanism in the Baltic States// Financial Market and Management/ Proceedings/ E. Zelgalve (ed.), Rīga: Latvijas Universitāte, 2003. 272.-286. lpp. ISBN 9984-725-64-2

9. The financial sector in Latvia// Journal for money and banking, special issue, Financial markets and Non-banking financial intermediaries in transition countries/ Bank Association of Slovenia, Volume 52, No.7-8: Lubljana, Bančni vestnik, 2003, 75-87 p., ISSN 0005-4631

10. The globalisation debate// BMDA Annual International Conference- Management Development: Partnership between Business and Science in the Context of Globalization: ISM, Kaunas, Lithuania, 2003

11. Making the Most of Globalisation// Aristotle University of Thessaloniki and Athens Institute: Business Research Unit (AT.IN.E.R.) I International conference materials /Athens, Greece, 2003, 184. p., ISBN: 960-87822-2-8

12. Valūtas tirgus un valūtas darījumi// Mācību līdzeklis/ Rīga: Datorzinību Centrs, 2003., 160 lpp., ISBN 9984-665-20-8

13. Vai Eiro kļūs dārgāks?// analītisks raksts internetā/ 07.10.2003.,2 lpp., www.konsorts.lv

14. Reintegration of Latvia in the world economy// Innovative changes in economics and management in the light of the Europe globalisation aspects / Kaunas: Vytautas Didžiojo University, 2003

15. Monetary policy in transformation countries, with special emphasis on the backing of issuing central bank money by foreign currency versus domestic titles// Finance in EU Accession countries: experiences and solutions/ Proceedings: OU Tartumma Trukikoda, Tartu, 2003

269

Mācību metodiskās publikācijas:

1. Rupeika-Apoga R. Valūtas tirgus un valūtas darījumi// Mācību līdzeklis/ Rīga: Datorzinību Centrs, 2003., 160 lpp., ISBN 9984-665-20-8

Pārējās publikācijas:

1. Vai Eiro kļūs dārgāks?// analītisks raksts internetā/ 07.10.2003.,2 lpp., www.konsorts.lv

Konferences:

1. Making the Most of Globalisation// Aristotle University of Thessaloniki and Athens Institute: Business Research Unit (AT.IN.E.R.) I International conference materials /Athens, Greece, 2003, 184. p., ISBN: 960 – 87822 -2 - 8

2. Properties of synthetic Divisia monetary aggregate in the Baltic States// Long term responsibility for sustainable life/ WACRA Europe 19th International Conference, Brno: Check Republic, 2002, 1-13 p.

Zinātniski pētnieciskā darbība:

1. Latvijas Unibankas projekts: BASEL II pamatprincipu pielietošanas iespējas un sagatavošana, 2003-2007.g

Mg. ekon., lektore Aina JoppeZinātniskās publikācijas:

1. Konference ”Scientific achievments for wellbeing and development of society”, “The EU Requirements in tax administration and customs’’, 2004., 45-51p., ISBN 0084-585-34-4, Rezekne Hinher Eeducation Institution.

2. Международная научно-практическая конференция ”Мировая экономика и бизнес-администрирование”, Минск, публикация ”Налоговые правонарушения и ответственность за их совершение”, 2004г.

3. Международная научная конференция ”Теория и практика менеджмента и маркетинга”, публикация “Организация работы и полномомочия службы государственных доходов Латвийской республики в условиях интеграции в ЕС”, 2004., Минск.

4. Biznesa augstskola ”Turība” 5.gadskārtējā konference “Uzņēmējdarbības iespējas, problēmas un to risinājumi globalizācijas apstākļos”, publikācija ”ES valstu nodokļu sistēmas, to piemērošanas iespējas Latvijā”, 2004.g.

270

5. ”Eiropas Savienības likumdošanas ietekme uz Latvijas nodokļu sistēmu”, Universitātes rakstu krājums ”Sociālās zinātnes”, 2003, ISBN 9984-725-89-8, 140-152lpp.

Konferences:

1. Ventspils augstskolas zinātniskā starptautiskā konference, 2003.gads.

Profesore Lūcija KavaleZinātniskās publikācijas:

1. Fiscal Management in the Republic of Latvia Towards the Accession to the European Union. Information Society and Modern Business. Ventspils.2004. lpp.159-165. ISBN 9984-05-747-X

2. Nodokļu politika Latvijā ekonomikas globalizācijas kontekstā. Uzņēmējdarbības iespējas, problēmas un to risinājumi globalizācijas apstākļos. Turība, Rīga,2004. 182-188. ISBN 9984-766-05-5

3. Fiskālā politika un valsts loma ekonomikā. Проблемы и пути развития предпринимательства и права в ХХ1 веке. Балтийский Русский институт. Международная академия наук высшей школы.Рига.135-137. ISBN-9984-30-031-5.2002.

4. Налоговая политика Латвии в пути к вступлению в Европейский Союз; Актуальные вопросы современного управления и статистики. Межвузовский сборник научных трудов, выпуск 7, 43-48. Москва, МАКС Пресс. ISBN 5-317-00413-6. 2002.

5. Tax Policy in the Republic of Latvia Towards the Accession to the European Union. Finance: Public Finance and Macroeconomics; Investment and Capital Market; Corporate Finance and Capital Budgeting; Banking and Credit Risk Management. Bulgārija.39-45. ISBN 954-427-477-4. 2002.

6. Budžeta plānošanas metožu ietekme uz tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību. Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. 136-141. Rēzekne.2002. ISBN 9984-585-26-3. 2002.

7. Analysis of the Economical and Fiscal Policies in the Republic of Latvia. Рижский институт Мировой экономики. Научные труды. Выпуск 6.стр 3-11.ISSN 1407-7426.2002.

8. Medium-term Planning of National Budget Expenditures – an Important Prerequisite. Entrepreneurship in Latvia. Humanities and Social Sciences. Latvia.80-93. ISNN 1022-4483, 3(32) 2001. (līdzautori - G.Strautiņa)

271

8. Fiscal Developments in the Republic of Latvia. Рижский институт Мировой экономики. Научные труды. Выпуск 5.стр.50-54.ISSN 1407-7426, 2001.

9. Development of Fiscal Management in Latvia. LU Zinātniskie raksti 644. Finanses un kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība. 299-307 lpp. Rīga, ISSN 1407-2157. 2001.

10. Problems in Balancing the Budget in Latvia. Latvias Economy on the Road to the European Union. Humanities and Social Sciences. University of Latvia.14-24. ISNN 1022-4483. 3(28) 2000. (līdzautori - G.Strautiņa)

11. Budget and Tax Policy. Latvian Economy at the Turn of Centuries. Humanities and Social Sciences. Latvia. University of Latvia. 49-61.ISNN 1022-4483.1(26) 2000.

12. Subsīdiju politika: plusi un mīnusi. Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomiskās integrācijas problēmas Eiropas Savienībā. Tēžu krājums.70-72. Rēzekne. ISBN 9984-585-78-6. 1999.

Mācību metodiskās publikācijas:

1. Katru gadu visos docētajos studiju kursos izstrādātas un izdalītas studentiem paplašinātas kursa programmas.

2. Budget and Finance. Course for Distance Education – master degree in public administration.2001.

3. Izmaksu un ieguvuma analīze. Lekciju konspekts priekšmetā Valsts un pašvaldību budžeti.50 lpp.2000.

Konferences:

1. Nodokļu politika Latvijā ekonomikas globalizācijas kontekstā. 5.starptautiskā zinātniskā konference “Uzņēmējdarbības iespējas, problēmas un to risinājumi globalizācijas apstākļos.” Biznesa augstskola Turība 2004.g.23.aprīlis.

2. Fiscal Management in the Republic of Latvia Towards the Accession to the European Union. International Conference “Information Society and Modern Business” Ventspils Augstskola 2003.g.31.janvāris – 1.februāris.

3. Tax Policy in the Republic of Latvia Towards the Accession to the European Union. 50 Anniversary Financial Conference in Finance: Public Finance and Macroeconomics; Investment and Capital Market; Corporate Finance and Capital Budgeting; Banking and Credit Risk Management. Svishtov, Bulgaria 11-12 April, 2002.

272

4. Budžeta plānošanas metožu ietekme uz tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību. Starptautiskā zinātniskā konference “Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā, Rēzeknes augstskola 2002.g. 28.februāris - 2.marts.

5. Tax Policy and Administration. Kanādas valdības, Dalhausas universitātes, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas starptautiska zinātniska konference “BALT-ECON 2000: Economic Policy and Reform in Latvia, Estonia and Lithuania, 1992 to 2000 and Beyond” Rīga,2000.g.27-29. aprīlis.

6. Subsīdiju politika: plusi un mīnusi. Starptautiska konference “Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomiskās integrācijas problēmas Eiropas Savienībā” Rēzeknes Augstskola 1999.g.21-22.maijs.

Zinātniski pētnieciskā darbība

1. Labklājības Ministrijas projekta “Par bērna kopšanas pabalstu, tā efektivitāti un kārtējiem izmaksas periodiem vadīšana.

Lektore Žanna SvarinskaZinātniskās publikācijas:

1. The Problems of the European Union Enlargement. – Finanses un kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība. Rīga, LU zinātniskie raksti, 644. sējums 2001. – 644-652. lpp. (līdzautori - L. Svarinskis)

2. Readiness of the Bank of Latvia for the Integration in the European System of Central Banks. – Future of the Banking. Comparison of the Banking Sectors in Transition Economies. Karvina, Silesian University Opava. School of Business Administration Karvina. 2002. – 64-70. lpp. (līdzautori - L. Svarinskis)

3. Problems of Protecting Internal Market in Latvia.- Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Konkurētspējas problēmas ilgtspējīgā ekonomikas attīstībā. Rēzekne, Rēzeknes Augstskola 2002.g. – 405-412. lpp. (līdzautori - L. Svarinskis)

4. Establishment of the Latvian Institutional Structure for Work with the EU Structural and Cohesion Funds – 50th Anniversary Financial Conference. Svishtov, Bulgaria April 11-12, 2002. – 173-189. lpp. (līdzautori - L. Svarinskis)

5. Model Proposed by the Government of Latvia for National Development Plan Working with EU Structural Funds and the Cohesion Found. – Проблемы и пути развития предпринимательства и права в ХХ веке. Международная научно-практическая конференция посвященная Х годовщине Балтийского Русского

273

Института. Rīga, Baltijas Krievijas Institūts 2002. – 51-52. lpp. (līdzautori - L. Svarinskis)

6. SAPARD programme and the scheme of its implementation in Latvia. – ES paplašināšanās Baltijas jūras reģionā: sociālie izaicinājumi un iespējas. Rīga, LU EVF TI 2003. gada 20. jūnijā. (līdzautori - L. Svarinskis)

7. Readiness of Latvia to integrate in the European Union. – ES paplašināšanās Baltijas jūras reģionā: sociālie izaicinājumi un iespējas. Rīga, LU EVF TI 2003. gada 20. jūnijā.

8. ES Kopējas Lauksaimniecības Politikas paredzamie lauku attīstības pasākumi Latvijā. - Ilgtspējīgas tautsaimniecības priekšnoteikumi: jauni izaicinājumi un perspektīvas. Rīga, Banku augstskola 2003. gada 11. – 12. septembris.

9. Latvijas rajonu un reģionu klasifikācijas modelis. – Latvijas Universitātes 62. konference. – Rīga, Latvijas Universitāte 2004. gada janvārī-martā.

10. European Union Direct Payments to the Farmers of Latvia. Scientific Achievements for Wellbeing and Development of Society. - Rēzekne, Rēzeknes Augstskola, Latvia, March 4-5, 2004. – 130.-138. lpp.

11. Latvijas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisms. – Uzņēmējdarbības iespējas, problēmas un to risinājumi globalizācijas apstākļos. V gadskārtējā starptautiskā konference. – Rīga, Biznesa augstskola Turība 2004. gada 23. aprīlis.

Konferences:

1. Readiness of Latvia to integrate in the European Union. – ES paplašināšanās Baltijas jūras reģionā: sociālie izaicinājumi un iespējas. Rīga, LU EVF TI 2003. gada 20. jūnijā.

2. ES Kopējas Lauksaimniecības Politikas paredzamie lauku attīstības pasākumi Latvijā. - Ilgtspējīgas tautsaimniecības priekšnoteikumi: jauni izaicinājumi un perspektīvas. Rīga, Banku augstskola 2003. gada 11. – 12. septembris.

3. Latvijas rajonu un reģionu klasifikācijas modelis. – Latvijas Universitātes 62. konference. – Rīga, Latvijas Universitāte 2004. gada janvārī-martā.

4. European Union Direct Payments to the Farmers of Latvia. Scientific Achievements for Wellbeing and Development of Society. - Rēzekne, Rēzeknes Augstskola, Latvia, March 4-5, 2004.

5. Latvijas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisms. – Uzņēmējdarbības iespējas, problēmas un to risinājumi globalizācijas apstākļos. V gadskārtējā starptautiskā konference. – Rīga, Biznesa augstskola Turība 2004. gada 23. aprīlis.

274

Asociētais profesors Leonārs SvarinskisZinātniskās publikācijas:

1. Risk Management in Commercial Banks. – Finanses un kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība. Rīga, LU zinātniskie raksti, 627. sējums 2000. – 162-166. lpp. (līdzautori - U. Zalītis)

2. The Problems of the European Union Enlargement. – Finanses un kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība. Rīga, LU zinātniskie raksti, 644. sējums 2001. – 644-652. lpp. (līdzautori - Z. Svarinska)

3. Readiness of the Bank of Latvia for the Integration in the European System of Central Banks. – Future of the Banking. Comparison of the Banking Sectors in Transition Economies. Karvina, Silesian University Opava. School of Business Administration Karvina. 2002. – 64-70. lpp. (līdzautori - Z. Svarinska)

4. Problems of Protecting Internal Market in Latvia.- Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Konkurētspējas problēmas ilgtspējīgā ekonomikas attīstībā. Rēzekne, Rēzeknes Augstskola 2002.g. – 405-412. lpp. (līdzautori - Z. Svarinska)

5. Establishment of the Latvian Institutional Structure for Work with the EU Structural and Cohesion Funds – 50th Anniversary Financial Conference. Svishtov, Bulgaria April 11-12, 2002. – 173-189. lpp. (līdzautori - Z. Svarinska)

6. Model Proposed by the Government of Latvia for National Development Plan Working with EU Structural Funds and the Cohesion Found. – Проблемы и пути развития предпринимательства и права в ХХ веке. Международная научно-практическая конференция посвященная Х годовщине Балтийского Русского Института. Rīga, Baltijas Krievijas Institūts 2002. – 51-52. lpp. (līdzautori - Z. Svarinska)

7. SAPARD programme and the scheme of its implementation in Latvia. – ES paplašināšanās Baltijas jūras reģionā: sociālie izaicinājumi un iespējas. Rīga, LU EVF TI 2003. gada 20. jūnijā. (līdzautori - Z. Svarinska)

Lektors Ivars VanagsZinātniskās publikācijas:

1. Coвpeменныe тенденции расширения Европейского валютного союза в Балтийских странах.//Ломоносов-2004: Meждyнapoдная конфepeнция по

275

фундаментальным наукам Mocковского Государственного Университета имени М.В. Ломоносова. Сборник тезисов. Mocквa: ТЕИС, 2004. /krājums šobrīd atrodas tipogrāfijā/

2. Conditions for introducing the euro in Baltic states.//Scientific papers. Economics and Management. Information Technologies. Law. Culture problems. Higher School of Economics and Culture. 3th edition. Riga, 2004. /krājums šobrīd atrodas tipogrāfijā/

3. Coвpeменныe тенденции pасширения Европейского eдинoгo вaлютнoгo npocтpaнствa в Восточной и Центральной Европе.//Cтpaны CHГ B ycловияx глобализации. Maтepиaлы мeждyнapoдной нayчно-пpaктичecкой конфepeнции Экономического факультета Poccийского Университета Дружбы Народов. Mocквa: ЭКОН-ИНФОРМ, 2003., cтp. 77.-79. ISBN 5-9506-0076-2

4. Māstrihtas konverģences kritēriju ievērošana Latvijā.//Zinātniskie raksti. Ekonomika un vadība. Informācijas tehnoloģijas. Tiesību zinātnes. Kultūras problēmas. Ekonomikas un kultūras augstskola.-2.laidiens. Rīga, 2003, 87-89 lpp. ISSN 1407-8686

5. Coвpeменныe тенденции интеграции Балтийских гocyдapств в Европейский Союз.//Ломоносов-2003: Meждyнapoдная конфepeнция по фундаментальным наукам Mocковского Государственного Университета имени М.В. Ломоносова. Сборник тезисов. Mocквa: ТЕИС, 2003., cтp. 43.-44. ISBN 5-7218-0511-0

6. Eвpo как бaзисный элемент eдинoгo вaлютнoгo npocтpaнствa.//Zinātniskie raksti. Ekonomika un vadība. Informācijas tehnoloģijas. Tiesību zinātnes. Kultūras problēmas. Ekonomikas un kultūras augstskola.-2.laidiens. Rīga, 2003, 75-80 lpp. ISSN 1407-8686

7. Pasaules valūtas sistēmas evolūcija un jaunas valūtas sistēmas veidošanās Eiropā.//Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Konkurētspējas problēmas ilgtspējīgā ekonomikas attīstībā. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2002.gada 28.februāris - 2.marts. - Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2002., 450.-459.lpp.. ISBN 9984-585-26-3

8. Coвpeменныe тенденции фopмиpoвaния eдинoгo вaлютнoгo npocтpaнствa.//Cтpaны CHГ в ycловияx глобализации. Maтepиaлы мeждyнapoдной нayчно-пpaктичecкой конфepeнции Инститyтa Mиpoвой Экономики и Бизнеса и Poccийского Университета Дружбы Народов 28-30 мapтa 2002 г.. Mocквa, 2002., cтp. 36.-38. ISBN 5-8039-0076-1

276

9. Eiro ieviešanas priekšnoteikumi Baltijas valstīs.//Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV: Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti, 647.sējums./Zinātniskā redaktore asoc.prof. E.Dubra. - Rīga: Latvijas Universitāte, 2002, 812.-822.lpp.. ISSN 1407-2157

10. The Maastricht criteria and Baltic states.//Hayчные тpyды Pижскoгo инститyтa миpoвой экономики. Bыпуск 6. - Pига: PИMЭ, 2002., стр. 29.-34. ISSN 1407-7426

11. Conditions for introducing the euro in Baltic states.//Regional development-2002. Proceedings of the international conference October 3-4, 2002. - Kaunas: Kaunas University of Technology, 2002., p. 202-205. ISBN 9955-09-275-0

12. New currency of the world.//Economics & Management. - Kaunas: Vilnius University, Kaunas Faculty of Humanities, No.l(4) 2001., p. 39.-47. ISSN 1392-8732

13. The Maastricht criteria and Latvia.//Hayчные тpyды Pижскoгo инститyтa миpoвой экономики. Bыпуск 5. - Pига: PИMЭ, 2001., стр. 40.-49. ISSN 1407-7426

14. Conditions for introducing the euro in European Union and Latvia.//Management of Organizations: Systematic Research. - Kaunas: Vytautas Magnus University, No.19 2001., p. 173.-184. ISSN 1392-1142

15. The criteria for candidates of the European Monetary Union.//Finanses un kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība. Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti, 644.sējums./Zinātniskais redaktors Dr.habil.oec., prof. E.Zelgalvis. - Rīga: Latvijas Universitāte, 2001., 713.-727.lpp.. ISSN 1407-2157

16. Eiro ieviešanas priekšnoteikumi Latvijā.//Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, III: Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti, 637.sējums./Zinātniskā redaktore asoc.prof. E.Dubra. - Rīga: Latvijas Universitāte, 2001, 164.-175.lpp.. ISSN 1407-2157

17. The euro perspective in Eastern European and Baltic countries.//Integration problems of the Baltic Region Countries on their way to the European Union. Section "Social and Economic Issues on the way to the European Union". Proceedings of the international conference March 2-3, 2000. - Rezekne: Rezeknes Augstskola, 2000., p. 168.-174. ISBN 9984-585-81-6

18. Problems connected with introduction of the euro.//Finanses un kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība. Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti, 627.sējums./Zinātniskais redaktors prof. E.Zelgalvis. - Rīga: Latvijas Universitāte, 2000., 178.-184. lpp.. ISSN 1407-2157

277

19. Conditions for introducing the euro in Latvia.//Humanities and Social Sciences in Latvia. - Riga: University of Latvia, No.3(28) 2000., p. 54.-67. ISSN 1022-4483 (līdzautori - Zelgalvis E.)

20. Eiro kā jaunas valūtas sistēmas pamatelements Eiropas un Baltijas valstīs.//Nauda, bankas, vērtspapīri. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Finansu institūta zinātniskie raksti (2.krājums). Rīga: Datorzinību Centrs, SIA, 2000, 149.-154.lpp.. ISSN 1407-3226

21. Eвpo как бaзисный элемент новой валютной системы в Eвpoпe и Балтийских гocyдapствах.//Hayчные тpyды Pижскoгo инститyтa миpoвой экономики. Bыпуск 4. - Pига: PИMЭ, 2000., стр. 53.-58. ISSN 1407-3862

22. Euro as Baltic States economical integration in the European Unions accelerative factor.//Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomiskās integrācijas problēmas Eiropas Savienībā: piektās ikgadējās un pirmās starptautiskās zinātniski praktiskās konferences tēžu krājums. - Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 1999., 179.-182.lpp.. ISBN 9984-585-78-6

23. Euro as basic element of new currency system in Europe and Baltic States.//Centrālās un Austrumeiropas valstis Šodien: ekonomika, politika, kultūra. Starptautiskās konferences tēžu krājums. - Daugavpils: Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte, 1999., 25.-29.lpp..

Mācību metodiskās publikācijas:

1. Banku kases operācijas. Mācību līdzeklis. Rīga: LU, 2000. – 121 lpp.

2. Kases darba organizēšana bankā. Mācību līdzeklis. Rīga: LU, 1999. – 92 lpp.

Konferences:

1. "Ломоносов – 2004". Meждyнapoдная конфepeнция по фундаментальным наукам Mocковского государственного университета имени М.В. Ломоносова 12 – 15 апреля 2004 года.

2. "Cтpaны CHГ B ycловияx глобализации". II Meждyнapoдная нayчно-пpaктичecкая конфepeнция Экономического факультета Poccийского Университета Дружбы Народов (Mocквa) 26 – 29 марта 2003 года.

3. "Ломоносов – 2003". Meждyнapoдная конфepeнция по фундаментальным наукам Mocковского государственного университета имени М.В. Ломоносова 15 – 17 апреля 2003 года.

278

4. "Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Konkurētspējas problēmas ilgtspējīgā ekonomikas attīstībā". Rēzeknes Augstskolas Starptautiskā zinātniskā konference 2002.gada 28. februāris – 2. marts.

5. "Cтpaны CHГ B ycловияx глобализации". I Meждyнapoдная нayчно-пpaктичecкая конфepeнция Инститyтa Mиpoвой Экономики и Бизнеса и Poccийского Университета Дружбы Народов (Mocквa) 28 – 30 марта 2002 года.

6. "Regional development-2002". International conference of Kaunas University of Technology in October 3 – 4, 2002.

7. "Application of financial and management tools in the real sector development". International conference of University of Latvia in May 10 – 11, 2001.

8. "Management of Organizations: Development of Competitiveness in Third Millennium". International conference of Vytautas Magnus University of Kaunas in September 20 – 21, 2001.

9. Latvijas Universitātes 58. konferences ietvaros Finansu un kredīta sekcijas Starptautiskā zinātniskā konference 2000.gada 10. februārī.

10. "Baltijas reģiona valstu integrācijas problēmas ceļā uz Eiropas Savienību. Rēzeknes Augstskolas Starptautiskā zinātniskā konference 2000.gada 2. – 3. marts.

11. "International Business in Transition Economies". International conference of Kaunas Faculty of Humanities of Vilnius University in November 9 – 10, 2000.

12. "Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomiskās integrācijas problēmas Eiropas Savienībā". Rēzeknes Augstskolas Starptautiskā zinātniski praktiskā konference 1999.gada 21. – 22. maijs.

13."Centrālās un Austrumeiropas valstis šodien: ekonomika, politika, kultūra". Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes Starptautiskā zinātniskā konference 1999.gada 3. – 4. jūnijā.

279

Asociētais profesors Kaspars KrodersZinātniskās publikācijas:

1. Veselības apdrošināšanas perspektīvas Latvijā. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. Ekonomika I. 658.sēj. Zinātne, 2003, 101. -112.lpp. (līdzautori - D.Arāja)

2. Health Care Financing problems in Latvia. Humanities and social Sciences Latvia. Latvian economy at the start of the 21 st century. University of Latvia. 4 ( 37 ) 2002.p. 63. – 73. (līdzautori - D.Arāja)

3. Veselības aprūpes sistēmas attīstības virzieni Latvijā. Starptautiskās zinātniskā conference ‘’Ekonomikas globalizācijas aktuālās problēmas’’ referāti. Latvijas Universitāte, Rīga, 2002. , 117. – 125. lpp. (līdzautori - D.Arāja)

4. Zāļu iegādes kompensācijas sistēmas attīstības perspektīvas Latvijā. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV. Latvijas Universitāte, 647. sēj. Rīga, 2002., 416. – 425. lpp. (līdzautori - D.Arāja)

5. Nodokļu politikas tendences farmācijas jomā. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV. Latvijas Universitāte, 647. sēj., Rīga, 2002., 409. – 415. lpp. (līdzautori - D.Arāja)

6. Farmakonomikas problēmas Latvijā. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti, Development problems of economics and management II. 636. sēj. 178. – 181 lpp.Riga 2001. (līdzautori - D.Arāja)

Pārējās publikācijas:

1. Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca (aut.kolekt.)- R.: Zinātne, 2000. – 700 lpp.

Konferences:

1. LU starptautiskā konference ‘’ Enlergement of the European Union in the Baltic Sea Region’’, Rīga, 20. jūn., ar referātu

2. Prāgas ekonomikas augstskola (Čehija). Ekonomika a management 2003 bezhranic, 10. – 12. sept.2003, ar referātu

280

Lektore Irina SkribāneZinātniskās publikācijas:

1. The Development of Latvia’s Structural Policy and Changes in its Economic Structure, 1990-2002. University of Latvia, Journal Humanities and Social Sciences Nr. 4(37)., Rīga, 2002. ISNN 1022-4483. – 12.lpp. (līdzautori - Eglīte S.)

2. Non-Financial Investments and the Business Environment in Latvia, Journal: Humanities and Social Sciences. Latvia. Riga: University of Latvia, No 3(32), 2001, pp. 46. -59. (līdzautori - Neiders L.)

3. Darbaspēka migrācijas ietekme uz Latvijas sociāli ekonomisko stāvokli ES integrācijas kontekstā. LU Zinātniskie Raksti Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas. 636. sej., Rīga, 2001. ISNN 1407-2157. – 12 lpp. (līdzautori - Dubra E., Kassalis E.,Eglīte S., Ozola A.)

4. Ekonomikas globalizācijas un konverģences procesi un to ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, LU EVF Zinātniskie raksti 647. sēj., Rīga, 2002. (līdzautori - Dubra E., Kassalis E., Eglīte S., Ozola A.)

5. Latvijas strukturālās politikas analīze integrācijai ES. LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni. 8. sej., Rīga, 2003. – 5 lpp. (līdzautori - Dubra E., Kassalis E.,Eglīte S., Ozola A., Paula D.)

6. Darbaspēka migrācijas ietekme uz Latvijas sociāli ekonomisko stāvokli ES integrācijas kontekstā. LU Zinātniskie Raksti Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas. 636. sēj., Rīga, 2001. – 26 lpp. (līdzautori - Dubra E., Kassalis E., Eglīte S., Ozola A.)

7. Investīcijas, Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga: EM, ISSN 1407-4095, 2002. gada jūnijs – 10 lpp. (līdzautori - Krūze A.)

8. Investīcijas, Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga: EM, ISSN 1407-4095, 2002. gada decembris – 10 lpp.

9. Investīcijas un ekonomiskā politika. – II Pasaules latviešu zinātnieku kongress, Tēžu krājums, Rīga, 2001.gada 14.-15.augusts, - 1 lpp. (līdzautori - Piņķe G.)

10. LR iedzīvotāju reālo ienākumu un sociālā nodrošinājuma garantijas salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstīm. Tēma 5.1. Programma Nr.17 “Ekonomiskie, kultūras

281

un sociālie aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā”. LR ZP Projekta vad. A. Sproģis, tēmas vad. E. Dubra. Valsts Programmas zin. atskaite. – Rīga: LR Valsts Statistikas Komiteja, 1998. – 12 lpp., (personīgi 3 lpp.) (līdzautori - Dubra E., Kassalis E.)

11. Makroekonomiskie un sociālie aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā. Programma Nr 17, zin. tēmas 5.1. vad. E. Dubra, progr. vad. R. Karnīte Pasūt. – LZP. Grants. – Rīga: 1998. – 12 lpp., (personīgi 3 lpp.) (līdzautori - Dubra E., Eglīte S.)

12. LR sociālās politikas harmonizācijas aspekti ES integrācijas kontekstā. Zin. atskaite par 1998.g. Programma Nr. 17 “Ekonomiskie, kultūras un sociālie aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā”. Zin. tēmas 5.1. vad. E. Dubra. Grants. – Rīga: 1998. – 16 lpp., (personīgi 3 lpp.) (līdzautori - Dubra E., Kassalis E.)

13. Makroekonomiskās un sociālās politikas harmonizācijas aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā. Zin. konf. tēzes. – Rīga, 1998. – 6 lpp., (personīgi 1,5 lpp) (līdzautori - Dubra E., Eglīte S.)

14. Valsts ekonomiskās attīstības ilgtermiņa stratēģijas koncepcija līdz 2025. gadam. Līgums Nr. 1629. Projekta zin.vad. Vasermanis E. – Rīga: LR Ekon.min., 1998. – 31 lpp., (personīgi 10 lpp.) (līdzautori - Dubra E., Kassalis E.)

15. Par sociālo politiku savas valsts attīstībā. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, Nr. 343/344 (1404/1405), 1998.g. 17.11. – 8 lpp. (līdzautori - Dubra E., Eglīte S.)

16. Maksājumu bilance, Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga: EM, ISSN 1407-4095, 1999. – 3 lpp. (līdzautori - Piņķe G.)

17. Kapitāls un investīcijas, Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga: EM, ISSN 1407-4095, 1999. – 3 lpp. (līdzautori - Piņķe G.)

18. Eiropas integrācija un tautas attīstība. Pētījumu programmas “Ekonomiskie, kultūras un sociālie aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā” rezultāti. BO SIA “Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts”, Rīga, 2000. – 56 lpp.(personīgi 10 lpp). (līdzautori - Dubra E., Eglīte S.)

19. Kapitāls un investīcijas, Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga: EM, ISSN 1407-4095, 2000. – 3 lpp. (līdzautori - Piņķe G.)

20. Darbaspēka migrācijas ietekme uz Latvijas sociāli ekonomisko stāvokli ES integrācijas kontekstā. LU Zinātniskie raksti, Ekonomikas un vadības zinību attīstības

282

problēmas .Sēj.Nr. 636, Rīga, 2001. – 26 lpp. (līdzautori - Dubra E., Kassalis E., Eglīte S., Ozola A.)

21. Investīcijas, Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga: EM, ISSN 1407-4095, 2002.gada jūnijs – 10 lpp. (līdzautori - Krūze A.)

22. Investīcijas, Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga: EM, ISSN 1407-4095, 2002.gada decembris – 10 lpp.

23. Strukturālās politikas metodoloģiskais pamatojums integrācijas kontekstā Eiropas Savienībā, LZA EI Latvijas integrācija ES: Jaunās Eiropas aprises, tautsaimniecības pielāgošana, Rīga, 2003. (līdzautori - Dubra E., Kassalis E., Eglīte S., Ozola A.)

24. Investīcijas, Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga: EM, ISSN 1407-4095, 2004.gada decembris – 10 lpp.

Lektors Kārlis PurmalisZinātniskās publikācijas:

1. Workforce migration in Latvia After Integration into the European Union. Latvian economy at the start of the 21st century. Humanities and Social Scienes Latvia. 4(37) 2002. 0,8 a.l.

2. Issues Concerning the Pensions of People Employed in companies. Entrepreneurship in Latvia. Humanities and Sciences Latvia. 3 (32)/2001

3. The Latvian labour market during integration into the European Union. Humanities and Social sciences, University of Latvia, 3 (28) 2000., 133 p.

4. Uzņēmumu realizācijas apjomu veicināšana. Inženierekonomikas nozīme uzņēmējdarbības attīstībā, RTU, Rīga, 2000.g.

Lektore Sandra EglīteZinātniskās publikācijas:

1. Fiskālās politikas loma investīciju piesaistīšanā, LU EVF Zinātniskie raksti 628.sēj., Rīga, 2000 (40-44.lpp) (līdzautori - Skribāne I.)

2. Darbaspēka migrācijas ietekme uz Latvijas sociāli ekonomisko stāvokli, LU EVF Zinātniskie raksti 636.sēj., Rīga, 2001 (105-121.lpp) (līdzautori - Dubra E., Skribāne I., Kassalis E., Ozola A.)

283

3. Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes problēmas un risinājumi Latvijā, LU EVF Zinātniskie raksti 647.sēj., Rīga, 2002 (192-195.lpp)

4. Ekonomikas globalizācijas un konverģences procesi un to ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, LU EVF Zinātniskie raksti 647.sēj., Rīga, 2002 (154-174.lpp) (līdzautori - Dubra E., Skribāne I., Kassalis E., Ozola A.)

5. The development of Latvia’s structural policy and changes in its economic structure, 1990-2002, Humanities and social sciences Latvia 4 (37)/2002, University of Latvia, Riga, 2002 (51-63.lpp) (līdzautori - Skribāne I.)

6. Latvijas ekonomikas struktūras izmaiņas un ekonomiskā attīstība pēc neatkarības atgūšanas, Latvijas Universitātes raksti 658.sējums, Ekonomika, I, Latvijas Universitāte, Zinātne, 2003 (70-79.lpp)

7. Latvijas strukturālās politikas analīze integrācijai ES. Programma Nr.17 “Latvijas integrācija Eiropas Savienībā” Zinātniskās sadarbības projekts. LU Apakšprogrammas tēma Nr.289 (zinātniskā vadītāja E.Dubra), zinātniskā atskaite par 2002. gadu.. www.economics.lv –Rīga, 2003. (līdzautori - Dubra E., Kassalis E., Skribāne I., Ozola A.)

8. Monetārās politikas nozīme valsts ekonomikā un tās attīstība Latvijā, Latvijas Universitātes raksti 665.sējums, Sociālās zinātnes, Doktorantu raksti, Latvijas Universitāte, 2003 (99-108.lpp)

Pārējās publikācijas1. Uztura kvalitāte Latvijā, Žurnāls ”Tilts uz rītdienu” Nr.3, 1997 (10-11.lpp)

2. Svītrkodi, Žurnāls “Tilts uz rītdienu” Nr.3, 1997 (4.lpp) (līdzautori - Gasūne Dz.)

3. Par sociālo politiku savas valsts attīstībā, Latvijas Vēstnesis Nr. 343/344, Rīga, 1998. (līdzautori - Dubra E., Skribāne I.)

4. Makroekonomiskie un sociālie aspekti Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā, LZP ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 1998.gadā, Nr.4, Rīga, 1999 (43-50.lpp) (līdzautori - Dubra E., Skribāne I., Kroņkalne D.)

5. Latvijas sociālās politikas un tautas attīstības pamatvirzieni integrācijas procesā Eiropas Savienībā, LZP ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 1999.gadā, Nr.5, Rīga, 2000 (43-45.lpp) (līdzautori - Dubra E., Skribāne I., Kroņkalne D.)

6. Darbaspēka brīvas kustības ekonomiskie un sociālie aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā, LZP ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2000.gadā, Nr.6, Rīga, 2001 (125-129.lpp) (līdzautori - Dubra E., Skribāne I., Kassalis E., Kroņkalne D., Ozola A.)

7. Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā aspekti ekonomikas globalizācijas kontekstā, LZP ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni

284

2001.gadā, Nr.7, Rīga, 2002 (117-121.lpp) (līdzautori - Dubra E., Skribāne I., Kassalis E., Ozola A.)

8. Pasaules ekonomikas attīstības tendences un Latvijas ekonomiskās situācijas analīze, Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā Nr.2, LZP ekonomikas un juridiskās zinātnes ekspertu komisija, Rīga, 2002 (13-19.lpp)

9. Latvijas ekonomikas strukturālās izmaiņas un ekonomiskā politika no 1990 līdz 2002.gadam, LZP Ekonomikas un Juridiskās zinātnes ekspertu komisija, Aizkraukles rajona z/s “Pakuļi”, Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā Nr.3, Rīga 2003 (21-30.lpp)

10. Latvijas strukturālās politikas analīze integrācijai ES, LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni. 8. sej., Rīga, 2003 (47-52.lpp) (līdzautori - Skribāne I., Dubra E., Kassalis E., Ozola A., Paula D.)

11. Strukturālās politikas metodoloģiskais pamatojums integrācijas kontekstā Eiropas Savienībā, LZA EI Latvijas integrācija ES: Jaunās Eiropas aprises, tautsaimniecības pielāgošana, Rīga, 2003 (47-76.lpp) (līdzautori - Dubra E., Kassalis E. , Skribāne I., Ozola A.)

Konferences:

1. Latvijas preču ceļš uz Eiropu, Zinātniskais seminārs “Latvijas Republikas ekonomiskie, sociālie, kultūras un sociālie aspekti integrācijai Eiropas Savienībā”, Rīga 1997.gada 22.decembris (84-86.lpp)

2. Subsīdijas un to ekonomiskā nozīme, Zinātniskais seminārs “Latvijas Republikas ekonomiskie, sociālie, kultūras un sociālie aspekti integrācijai Eiropas Savienībā”, Rīga 1998.gada 30.jūnijs (61.lpp)

3. Fiskālās politikas piemērošanas iespējas ekonomikas regulēšanā, LU 80 gadu jubilejai veltītā 57. konference, Rīga 1999.gada 19.februāris (51.lpp)

4. Fiskālās politikas piemērošanas iespējas ekonomikas regulēšanā, Starptautiskā zinātniskā konference “Valsts fiskālās politikas problēmas”, Rīga 1999.gada 21.jūnijs (38-39.lpp)

5. Ekonomikas attīstības un augsmes nosacījumi Latvijā, Starptautiskā zinātniskā konference “Ekonomikas globalizācijas aktuālās problēmas, Rīga LU EVF 2002.gada 15.martā (69-77.lpp)

6. Latvijas ekonomikas struktūras izmaiņas pārejas posmā, Rīga LZA 2002.gada 15.novembrī. (līdzautori - Skribāne I.)

7. Latvijas ekonomikas strukturālās izmaiņas un ekonomiskās politikas attīstība, integrējoties ES, LU 61.konference, Rīga LU EVF 2003.gada 14.februārī

8. The Transition Period Reforms and Latvian Economics development Tendencies During Integration into the EU, Starptautiska zinātniskā konference “Eiropas

285

Savienības paplašināšanās Baltijas jūras reģionā: sociāli ekonomiskie izaicinājumi un iespējas”, Rīga LU EVF 2003 jūnijā

Mācību metodiskās publikācijas:

1. Eiropas integrācija un tautas attīstība, Latvijas integrācija Eiropas Savienībā, mācību palīglīdzeklis (red. R.Karnīte), BO SIA “ZA EI”, Rīga, 2000 (215-270.lpp) (līdzautori - Dubra E., Skribāne I.)

2. Darbaspēka brīvas kustības ekonomiskie un sociālie aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā, Latvijas integrācija Eiropas Savienībā- par un pret, mācību palīglīdzeklis (tehn.red. I.Popēna), BO SIA “ZA EI”, Rīga, 2002 (24-44.lpp) (līdzautori - Dubra E., Skribāne I.)

Juris Krasts

Zinātniskās publikācijas

1. J.Krasts, D.Šķiltere Statistiskajā prognozēšanā izmantojamās informācijas kvalitātes uzlabošanas problēmas, to risinājumu paņēmieni. Zinātnisko rakstu krājums „Statistikas un pārvaldes problēmas – 3”, Latvijas Statistikas institūts, 2004, 15.lpp.

2. J.Krasts, D.Šķiltere Autoregresijas modeļu izmantošanas iespējas prognozēšanā. Latvijas Universitāte, 2003, Latvijas Universitātes raksti. Vadības zinātne. 660.sējums., 106.- 112. lpp.

3. Nechval, K.N., Nechval, N.A., Vasermanis, E.K. and Krasts, J.J. (2004). “Inspection policies in aircraft service”. In: Proceedings of the 8th World Multiconference on Systemics, Cybernetics and Informatics (SCI 2004), Orlando, Florida, USA, July 18-21, 2004, Paper S053AO, 6 pages (to appear).

4. Nechval, N.A., Nechval, K.N., Vasermanis, E.K. and Krasts, J.J. (2004). “Unbiasedness equivalence principle and its application to finding sampling distributions for truncated laws”. In: Proceedings of the 8th World Multiconference on Systemics, Cybernetics and Informatics (SCI 2004), Orlando, Florida, USA, July 18-21, 2004, Paper S260GD, 6 pages (to appear).

5. Vasermanis, E.K., Nechval, K.N., Nechval, N.A. and Krasts, J.J. (2004). “Estimation of warranty period for aircraft structure components”. In: Proceedings of the 8th World Multiconference on Systemics, Cybernetics and Informatics (SCI 2004), Orlando, Florida, USA, July 18-21, 2004, Paper S910JE, 6 pages (to appear).

6. Nechval, N.A., Nechval, K.N., Vasermanis, E.K. and Krasts, J.J. (2004). “Ordering policies for multi-period version of inventory control problem”. In: Proceedings of the International Conference on Computing, Communications and Control Technologies (CCCT 2004), Austin, Texas, USA, August 14-17, 2004, Paper T124LX, 6 pages (to appear).

286

7. J.Krasts un autoru kolektīvs. Studentu un pasniedzēju darbu automatizētā uzskaites sistēma elektroniskā formā. Latvijas Universitāte. Zinātniskie raksti. 628.sējums, Rīga, 2000. 4.lpp.

Mācību grāmatas

1. E.Vasermanis, D.Šķiltere, J.Krasts Prognozēšanas metodes. LU Ekonomikas un vadības fakultāte. Rīga, 2002, 129.lpp.

2. Angļu - latviešu - krievu vārdnīca radioelektronikas un datorsistēmas fakultātes studentiem. Sastādītāji: J.Krasts un autoru kolektīvs. Rīga, RAU, 1998. 52 lpp.

3. J.Krasts. B.Mišņevs. 1500 Informātikas termini angļu, krievu un latviešu valodā. Rīga. 1992. Mācību un izdevējfirma “Latona”. - 64.lpp.

Zinātniski pētnieciskā darbība:

1. 2002. g. - 2004. g. LZP Projekta Nr. 02.0918 dalībnieks, Zinātnes nozare: DatorzinātneProjekta nosaukums latviešu valodā: Jauni optimalitātes kritēriji un duālās vadības algoritmi datorizētās lēmumu pieņemšanas sistēmās.Projekta nosaukums angļu valodā:New Criteria of Optimality and Algorithms of Dual Control in Systems with Computer’s Support of Decisions.

2. 2002. g. - dalībnieks zinātniskajā projektā „Projektēšanas pakalpojumu potenciāls Latvijā. Latvenergo projekta vieta projektēšanas pakalpojumu tirgū”, Nr 2002/1877.

3. 1990.-1998. g. Organizēju un vadīju augstskolas datorizētās informācijas sistēmas izstrādi izmantojot “klients - serveris” tehnoloģijas.

Mg. ekon., lekt. V. Šnepste

Zinātniskās publikācijas

1. L.Leitāne, V.Šņepste. Parāda vērtspapīru izmantošanas iespējas enerģētikas nozares finansēšanā // Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā, 28.02. – 02.03. 2002., Rēzekne, Latvija

2. Development problem of debt securities market in Latvia // The International Scientific conference “ Topical Financial Problems in Transition Economies”, November 9 – 10, 2001, Tartu, Estonia

3. Starptautiskā zinātniskā konferencē Tartu ar referātu “ The possibilities for the development of national debt securities market in the globalization context” , Tartu 2003.g.17-18.oktobris

287

4. Starptautiskā zinātniskā konferencē Banku augstskolā ar referātu ” Using securities market for promoting the growth of Economy” 2003.g.11.septembris.

5. Starptautiskā zinātniskā konferencē Ventspils augstskolā ar referātu “ Oportunities for improvment of debt securities market inLatvia” 2003.gada 31.janvāris-1.februāris

6. Latvijas Universitātes 61. Zinātniskā konferencē ar referātu “ The role of debt securities market in the borrowed formation in enterprises” 2003.g.13.februārī

Mg. ekon., lekt. L. Leitāne

Zinātniskās publikācijas

1. Enerģētikas un tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā // Banku augstskolas konferences zinātnisko rakstu publikācija, 152-159.lpp., 2001, Rīga

2. L.Leitāne, V.Šņepste. Parāda vērtspapīru izmantošanas iespējas enerģētikas nozares finansēšanā // Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Konkurētspējas problēmas ilgtspējīgā ekonomikas attīstībā. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, 168-176.lpp., 2002., Rēzekne, ISBN 9984-585-26-3

3. Energetic and national developmental problems of economy in Latvia // Finanses un kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība, LU zinātniskie raksti, Nr.644; 414-425.lpp., Rīga, 2001., ISSN 1407-2157

4. “ The Tendencies of Latvian Energy Balance” Zinātnisko rakstu krājums.

5. “ The problems of Energetic and development of Latvian Economy” Zinātnisko rakstu krājums atrodas sagatavošanā.

6. “ The problems of Latvian energy and their prospectivs” Zinātnisko rakstu krājums atrodas sagatavošanā.

288

8. pielikums. 5. kvalifikācijas līmeņa Ekonomista profesijas

standarts; programmas satura salīdzinājums ar profesijas

standartu.

289

290

291

292

293

Profesionālās studiju programmas Finansu menedžmentssatura salīdzinājums ar

Ekonomista profesijas standartu (5.kvalifikācijas līmenis)

Zināšanas Izpratne Pielietošana Piezīmes (P)Standar

ta prasības

Programmas

atbilstība

Standarta

prasības

Programmas Atbilstība

Mikroekonomika X X MikroekonomikaMakroekonomika X X MakroekonomikaEkonomiskā prognozēšana

X X Zināšanas iegūst studiju kursos: Matemātika ekonomistiem, Finanšu ekonometrija, Projektu vadība

Ekonomiskā analīze un plānošana

X X Zināšanas iegūst studiju kursos Finanšu ekonometrija,Finanšu analīze, Finanšu un banku darbības rādītāji

Uzņēmējdarbības ekonomika

X X Zināšanas iegūst studiju kursos Korporatīvās finanses, Cenas un cenu veidošanās, Nodokļi, Monetārā un banku ekonomika (sadaļa banku ekonomika), Apdrošināšana, Investīcijas

Finanses X X Zināšanas iegūst studiju kursos Finanšu teorija, Publiskās finanses, Globālās finanses, Komercbanku operācijas, Investīciju fondi

Grāmatvedība X X Zināšanas iegūst studiju kursos Finanšu grāmatvedība, Vadības grāmatvedība, Banku grāmatvedība, Audits un revīzija

Tirgzinības X X Zināšanas iegūst studiju kursā Finanšu pakalpojumu tirgvedība

Informācijas tehnoloģijas

X X Zināšanas iegūst studiju kursos Ekonomikas informātika I un II

294

Vadības zinības X X Zināšanas iegūst studiju kursos: Banku vadība, Projektu vadība

Kvalitātes vadība X X Kvalitātes vadībaPētnieciskā darba metodoloģija X X

Zināšanas iegūst studiju kursā Zinātniskā darba pamati

Svešvaloda X X Zināšanas iegūst studiju kursā Svešvaloda I un II

Nodokļu un nodevu sistēmas

X X Zināšanas iegūst studiju kursā Nodokļi

Vides ekonomika X X Vides ekonomikaStatistika X X Zināšanas iegūst studiju

kursos Statistika I un IITiesību zinības X X Zināšanas iegūst studiju

kursā KomerctiesībasStarptautiskie ekonomiskie sakari

X X Zināšanās iegūst studiju kursos: Globālās finanses, Eiropas ekonomiskā un monetārā integrācija

Nozares tehnoloģijas

X X Zināšanas iegūst studiju kursos: Ekonomikas informātika I un II, Vadības grāmatvedība

Innovācijas X X Zināšanas iegūst studiju kursos Investīcijas un Komercbanku operācijas

Darba un civilā aizsardzība X X

Zināšanas iegūst kursā sociāla apdrošināšana un sociālā palīdzība

Lietišķā komunikācija

X X Zināšanas iegūst studiju kursā Sociālā psiholoģija

Socioloģija X X Zināšanas pakārtotas studiju kursu Sociālā psiholoģija un Sociālā apdrošināšana un Sociālā palīdzība saturam

295

9. pielikums. Materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums,

izmaksu aprēķināšana studiju programmai

296

Profesionālo studiju programmas Finansu menedžments nodrošinājums ar informācijas avotiem

LU EVF bibliotēkā

Nr Kursu un tematu nosaukumi Grāmatu nosaukumu skaits

Eksemplāru skaits

1. Statistika 60 4502. Mikroekonomika 210 16503. Makroekonomika 280 19604. Ekonometrija 45 5605. Ekonomikas informātika 70 1806. Finanšu teorija un investīcijas 120 3607. Grāmatvedība

7.1. Grāmatvedības teorija 65 2207.2. Grāmatvedības organizācija 16 957.3. Finanšu grāmatvedība 45 2507.4. Vadības grāmatvedība 25 1207.5. Apdrošināšanas iestāžu grāmatvedība un analīze

12 45

7.6. Banku grāmatvedība 15 357.7. Uzskaites un analītisko uzdevumu automatizācija

12 40

8 Nodokļi un audits8.1. Nodokļi un nodokļu uzskaite 25 1408.2. Audits 20 808.3. Iekšējā kontrole 16 35

9 Komercbanku operācijas9.1. Kreditēšana 24 1209.2. Kontrolings 9 20

10 Korporatīvās finanses un analīze10.1. Stratēģiskā un operatīvā plānošana 25 11510.2. Uzņēmējdarbības ekonomika un finanses

55 280

10.3. Finanšu analīze 40 26010.4. Finanšu menedžments 95 320Kopā 1284 7335

297

Apgūstot studiju programmu Finansu menedžments tiek izmantoti šādi informācijas avoti: Mācību pamatliteratūra; Ieteicamā papildliteratūra; Statistiskie izdevumi; Seriālizdevumi un periodiskie izdevumi Uzziņu literatūra; LR normatīvo dokumentu krājumi; Elektroniskās datu bāzes;

Izmaksu aprēķināšana programmai Finansu menedžments

298

10. pielikums. Rēzeknes augstskolas profesionālo studiju

programma „Ekonomika”.

299

Rēzeknes augstskolas mācību programma

Otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma "Ekonomika" ar specializāciju Finanšu un grāmatvedības vadībā

programmas direktore: Dr.oec. asoc. profesore R.Liepiņa

Programma akreditēta 25.02.2004. uz sešiem gadiem Iegūstamā kvalifikācija: ekonomista kvalifikācija finanšu un grāmatvedības

vadībā. Prasības uzņemšanai:

- Pilna laika pamatstudijās uzņem konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem;- Nepilna laika studijās uzņem konkursa kārtībā, ņemot vērā atestāta par vidējo izglītību vērtējumu matemātikā, svešvalodā (vācu val.; angļu val.), latviešu valodā un literatūrā.

Prasības kvalifikācijas iegūšanai:

- pilnā apjomā apgūt profesionālās studiju programmas kursus,- iziet un aizstāvēt profesionālo praksi,- izstrādāt un aizstāvēt prakses pārskatu,- nokārtot valsts eksāmenu,- izstrādāt un aizstāvēt diplomdarbu.

Studiju forma: pilna laika studijas un nepilna laika studijas. Studiju ilgums: pilna laika studijas – 4 gadi, nepilna laika studijas – 5 gadi. Studiju maksa: pilna laika studijas – 420 Ls gadā, nepilna laika studijas – 240

Ls gadā. Programmas saturs

Nozares teorētiskie kursi (66 KP)Civilā aizsardzība; Ekonomikas informātika; Ekonomikas mācību vēsture; Lietvedība; LR darba aizsardzības sistēma; Matemātika ekonomistiem; Svešvaloda uzņēmējdarbībā (angļu v. vai vācu v.); Statistika ekonomistiem I;II; Finanšu teorija; Mikroekonomika; Saimniecisko procesu vadīšana; Grāmatvedības teorija; Makroekonomika; Vadības teorija; Tirgzinība; Saimnieciskās un darba tiesības; Uzņēmējdarbības finanses.

Profesionālās specializācijas kursi (84 KP)Reģionālā ekonomika; Valsts un pašvaldību budžeti; Finanšu grāmatvedība; Studiju darbs mikroekonomikā, makroekonomikā vai tirgzinībā; Apdrošināšana; Kredītiestāžu vadība un tirgzinība; Ražošanas grāmatvedība; Pakalpojumu grāmatvedība; Uzskaite un analīze budžeta iestādēs; Vērtspapīru tirgus; Audita pamati; Bilances analīze; Datorgrāmatvedība; Noguldījumi un kreditēšana; Uzņēmējdarbības analīze; Vadības grāmatvedība; Vadības psiholoģija; Studiju darbs grāmatvedībā; Banku grāmatvedība;

300

Nodokļu administrēšana; Studiju darbs finansēs, analīzē, nodokļos; Profesionālā prakse (26 KP); Diplomdarbs, Valsts eksāmens.

Brīvās izvēles kursi (16 KP)Socioloģija; Zinātniskā darba pamati; Eiropas ekonomiskā integrācija; Starptautiskās valūtas un norēķinu operācijas; Publiskās runas pamati; Lietišķā etiķete; Cenu politika uzņēmumā; Ārējā tirdzniecība; Uzņēmējdarbības attīstības plānošana; Biznesa ētika; Vispārējais kvalitātes menedžments; Kvalitātes audits; Optimizācijas teorija.

301

11. pielikums. Liverpūles universitātes (Lielbritānija) finanšu

ekonomikas bakalaura programma.

302

University of Liverpool Mācību Programma12

Financial Economics BA (Hons)UCAS code: L111Programme length: 3 yearsTypical offer: 360 tariff pointsKey contact: Dr A ThomasTel: +44 (0)151 795 3715-mail: wat@liv.ac.ukProgramme outlineThe degree in Financial Economics is intended for those wishing to pursue a career in the financial services sector, or who wish to specialise in financial aspects of industry or commercial management. The modules taken over the three years provide a broadly based training in Economics, Accounting, Finance and Quantitative Methods. The programme will equip students for the rapidly changing worlds of finance and financial services or for any organisation where finance is important. By the end of the degree programme students should have a good understanding of the disciplines used in the study of Finance and of the working of financial markets. They will also have the ability to apply appropriate analytical and quantitative techniques, possess a range of relevant, transferable skills and be able to communicate effectively. The programme has recently been reviewed and restructured to reflect developments in the subject and changes in financial institutions and markets.

Year 18 modules 120 CATS points– 8 compulsory modules– Streamed MathematicsYear 28 modules 120 CATS points– 8 compulsory modulesYear 38 modules 120 CATS points– 4 compulsory modules– 4 optional modules allowing specialisation or breadth

Year oneThe degree is the most quantitative of those offered by the School and is highly prescriptive in the first year. All eight modules are compulsory and provide an essential foundation in basic economic theory and institutions in both micro- and macroeconomics, Mathematics and Statistics, IT, Finance and in the closely related subject of Accounting.

The compulsory modules are: – Introduction to Accounting– Financial Analysis– Principles of Microeconomics– Principles of Macroeconomics– IT for Economics and Business

12 http://www.liv.ac.uk/University/study_at_liverpool/UG2004/brochures/management_school.pdf

303

– Mathematics for Economics and Business– Statistics for Economics and Business– Introduction to Finance

In the case of the Mathematics module, there will be two streams of lectures specifically intended to cater for those who have not taken Mathematics at A level.

Year twoThe second year continues the theme of the first by having eight compulsory modules. Students extend their study of both micro- and macroeconomics and develop understanding of quantitative techniques essential to Finance. Special topics in Financial Economics, namely investment analysis, portfolio analysis and securities markets are introduced. The compulsory modules are:– Microeconomics I– Microeconomics II– Macroeconomics I– Macroeconomics II– Statistics and Econometrics– Investment Analysis and Portfolio Management– Securities Markets– Basic Econometrics

Year threeThe final year has four compulsory modules that complete the core of Financial Economics. Students also choose four optional modules from an extensive list of Accounting, Economics and Business modules. The availability of these optional modules allows students to place their study of finance in various contexts.The compulsory modules are:– Financial Economics– Actuarial Studies– Futures and Options– Empirical FinanceFour options from a list including:– Financial Statements Analysis– Business Finance– International Trade– Industrial Organisation– International Political Economy– Controversies in the History of Monetary Thought– International Finance– Business Strategy- Economics of the Labour Market

304

12. pielikums. Mariboras universitātes (Slovēnija) bakalaura

programma „Ekonomika un Bizness”.

305

Mariboras Universitātes Mācību Programma „Ekonomika un Bizness”13

Objectives of the programme

Dual study system, introduced in 1996 by the Higher Education Act, with its university and professional higher education programme, was keenly accepted at the Faculty of Economics and Business (FEB), as it was an opportunity and a challenge to review the 4-year higher education programme. The following reasons guided us in the shaping of the university programme of study:

The emphasis was laid on the contents of study in seven different subject areas.

The university programme liberalises the concept of studies with the introduction of elective subjects. Students get the possibility to design their own schedule according to their needs and ambitions, or wishes of their donators of grants or potential employers. The concept takes into account the so-called credit system of study, which is an important issue for the future inclusion of our students in other university programmes in Slovenia and abroad.

With this university programme it is much easier for us to satisfy the demand in the Slovene labour market. Additionally, the programme can bear comparison with the study of economics and business at similar foreign institutions.

The programme necessitates the so-called "matura" examination, which is an entrance requirement, and which makes possible for us to economise the study process by reviewing the contents and/or methods of work, reduce the number of courses per week in subjects which were compulsory at the "matura" examination.

Individual research work in the university programme has become, with the introduction of the dual system of study, more and more important. The amount of research work has increased considerably in all courses, project work in seminars in the last year of study has also become more important.

The main objectives of the university programme of study are to develop the abilities of graduates for independent and creative work in various responsible positions, connected with the chosen area of study, as well as to encourage them for further research in business and economy. Students become equipped with theoretical and methodological knowledge necessary for the study of economic and business problems.

Programme length and design

4-year university programme lasts for eight terms. In the first two years students attend the same subjects. At the time of enrolling in the 3rd year students are offered the following seven subject areas:

Finance and Banking (FB), Marketing (MA), International Trade (IT), Entrepreneurship (EN), Accounting and Auditing (AA), General Management (GM), Economics (EC).

In the last two years of study student still attend some core subjects In addition to compulsory courses within a certain subject area students choose some electives themselves. These electives may sometimes be a part of the programme of other faculties, but are always harmonised with the programme of study and legislative rules of the University.

 

In some subject areas students have to attend subject area seminars in their 8th term. Their purpose is to deal with topics which were not dealt with during lectures within area subjects, but are topical and

13 http://rcum.uni-mb.si/new/epf/english/general_information-eb.html

rather important for a certain area subject. A seminar paper is compulsory and should be defended and presented in front of fellow-students.

One-month compulsory training is a part of the programme. In the end, students have to submit their degree theses, following the standards required by the thesis and dissertation manual prepared and edited by the Faculty.

 Full-time students graduate after a one-year graduation time.

After the graduation students may continue their studies on a postgraduate level, either in a master programme or a doctoral programme of study of economics and business.

Seminar papers

Seminar papers should be written and publicly defended only in courses where they represent a part of the assessment, which holds true also for electives. In addition, all subject area seminars end with a seminar paper. Seminar papers should be written according to the instructions given by the teacher, and by additional instructions given in the manual "How a written work is done". A seminar paper must be publicly presented and defended in front of fellow students (during exercises or seminars), whenever possible, and in some cases presented only to the mentor teacher.

Compulsory practical training

After the 6th and before the 7th term students have to complete one-month practical training. Before starting the practical training, students have to get an approval from the part of the department, responsible for the particular subject area. After the training students have to submit a written report, which is assessed as passed or not passed. Students' practical experiences can be further developed in their subsequent seminar papers, or, at a later point, their degree theses.

First year of study

In the first year of study students attend the same subjects.

FIRST YEAR OF THE UNIVERSITY EDUCATION PROGRAMME "ECONOMICS AND BUSINESS"

No.                       SUBJECT Hours  1. Business economics 120  2. Introduction to economic theory 120  3. Organisation and management   60  4. Accounting   90  5.` Business and company law   90  6. Mathematics 120  7. Statistics   90  8. Foreign language I.   60TOGETHER  in 1st YEAR 750

Second year of study

Also in the second year of study students attend the same subjects.

SECOND YEAR OF THE UNIVERSITY EDUCATION PROGRAMME "ECONOMICS AND BUSINESS"

No.                       SUBJECT Hours

  9. Economic analysis and policy 12010. Fundamentals of finance   6011. Fundamentals of marketing   6012. Informatics 12013. International economic relations   6014. Operational research 12015. Mathematical-statistical methods 12016. Foreign language II.   90TOGETHER in 2nd YEAR 750

Third year of study

At the time of enrolling in the third year a student has to choose on of the following 7 subject areas:

Finance and Banking (FB), Marketing (MA), International Trade (IT), Entrepreneurship (EN), Accounting and Auditing (AA), General Management (GM), Economics (EC).

THIRD YEAR OF THE UNIVERSITY EDUCATION PROGRAMME "ECONOMICS AND BUSINESS"

  Subject areas and hours

No.                         SUBJECT FB MA IT EN AA GM EC17. Sociology   90   90   90   90   90   90   9018. Foreign language III.   60   60   60   60       60

19. Business planning and analysis   90         90   90  20. Technological systems and environment      Protection

   90        

  90   90  

21. Systems theory   90           90  22. Financial market   90            23. Monetary theories and monetary systems   90            24. Fundamentals of corporate finance   90            25. Law in business finance   60            26. Products and quality assurance     90   90        27. Marketing research     90          28. Consumer behaviour     90          29. Marketing channels     90          30. Purchasing management     90          31. International business logistics       90        32. International business finance       90        33. Systems and instruments in international trade       75        34. International trade       75        

  8. Foreign language I. (second)       60        35. Total quality management         90      36. Entrepreneurial informatics         60      37. Innovation management         90      38. Accounting for managers         90     90  39. Business processes         90   90   90  40. International marketing         90      41. Cost accounting           90    42. Managerial accounting           90    43. International finance           60    44. Taxes           60    45. Project management             90  46. History of economic thought               60

47. Macroeconomics               90

48. Decision analysis               60

49. Theory of market and prices     90           90

50. Industrial economics               90

TOGETHER  in 3rd YEAR (without electives) 750 690 630 660 660 630 540

FB = Finance and Banking, MA = Marketing, IT = International Trade, EN = Entrepreneurship,

AA = Accounting and Auditing, GM = General Management, EC = Economics

Fourth year of study

FOURTH YEAR OF THE UNIVERSITY EDUCATION PROGRAMME "ECONOMICS AND BUSINESS"

  Subject areas and hours

No.                           SUBJECT FB MA IT EN AA GM EC51. Enterprise's policy and strategic management   90   90   90   90   90   90  52. Economics of banking   90            53. Information systems in finance and banking   90            41. Cost accounting   90            54. Financial management   90     90 90    55. Tax system and taxation policy   90            32. International business finance   90            56. Sales management     90          57. Marketing communication     90          58. Product and services management     90          59. Strategic marketing     90          60. International marketing management     60          

61. Law in marketing     60          62. Foreign language IV.     60   60         60

16. Foreign language II. (second)       90        40. International marketing       90        63. International finance management       90        64. International trade policy       60        65. International trade law       60        19. Business planning and analysis       90        66. Entrepreneurship         90     90  67. Human resource management         90     90  35. Quality management             90  68. Company and tax law         90   90    69. Analysis and international financial statements       comparison          

  90    

70. Information system auditing           60    43. International finance               60

71. Tax accounting and tax consulting           90    72. Auditing and company evaluation           90    73. Designing organisation             90  74. Management information systems             90  75. Information systems management             60  76. Econometrics               90

77. Theory of economic policy               90

78. Open economy macroeconomics               90

79. Theory of economic growth and development               60

80. Public finance               60

TOGETHER in 4th YEAR (without electives and area seminars)

630 630 630 450 600 600 510

FB = Finance and Banking, MA = Marketing, IT = International Trade, EN = Entrepreneurship,

AA = Accounting and Auditing, GM = General Management, EC = Economics

Electives

ELECTIVES IN THE UNIVERSITY EDUCATION PROGRAMME "ECONOMICS AND BUSINESS"

  Subject areas and hours

No.               SUBJECT                                     FB MA IT EN AA GM EC  8. Foreign language I. (second)                          60   60     60

19. Business planning and analysis                             90      20. Technological systems and environment      protection                                                               90     90

21. Systems theory                                                   90     90   90

22. Financial market                                                      90    28. Consumer behaviour     90 90      29. Marketing channels                                                                                     90     90  

30. Purchasing management                                            90  31. International business logistics                          90   90      32. International business finance                                   90  34. International trade                                                       75

36. Entrepreneurial informatics     60        40. International marketing                                             90  41. Cost accounting                                                         90  43. International finance                                              60   60  

44. Taxes                                                                 60      45. Project management                                        90 90   90 90    49. Theory of market and prices                           90            51. Enterprise's policy and strategic management              90

52. Economics of banking                                                                      90 90

54. Financial management                                       90       90  55. Tax system and taxation policy                               90 90  56. Sales management           90  57. Marketing communication                              90            58. Product and services management                             90  59. Strategic marketing                                                90   90 90

65. International trade law                                     60       60 60 60

67. Human resource management                         90 90          68. Company and tax law                                          90     90  69. Analysis and international financial statements       comparison                                                          90       90

81. Economic policy for management                  90     90 90 90  82. Quantitative methods for business decisions        90   90  Student can choose (when permitted) one subject form other university programmes.

x x x x x x X

FB = Finance and Banking, MA = Marketing, IT = International Trade, EN = Entrepreneurship,

AA = Accounting and Auditing, GM = General Management, EC = Economics

Summary of 3rd and 4th year of study

NUMBER OF ASSESSMENTS FB MA IT EN AA GM EC

Core subjects 1 1 1 1 1 1 1Area subjects 15 15 15 12 14 13 13Electives (at least) 2 2 3 3 2 3 3Subject area seminars with compulsory seminar paper

 - 

2 

- 

3 

2 

1 

2TOTAL SUBJECTS AND SEMINARS 18 20 19 19 19 18 19Seminar papers within core and area subjects 7 5 7 5 5 7 6TOTAL ASSESSMENTS 25 25 26 24 24 25 25

NUMBER OF HOURS FB MA IT EN AA GM ECCore subjects 90 90 90 90 90 90 90Area subjects 1290 1230 1170 1020 1170 1140 960Electives (at least) 120 120 240 210 180 210 210Subject area seminars - 60 - 180 60 60 90TOTAL HOURS 1500 1500 1500 1500 1500 1500 1350

Note: Total number of seminar papers depends also upon electives.

FB = Finance and Banking, MA = Marketing, IT = International Trade, EN = Entrepreneurship, AA = Accounting and Auditing, GM = General Management, EC = Economics

Summary of the University Education Programme

NUMBER OF ASSESSMENTS FB MA IT EN AA GM ECCore subjects 17 17 17 17 17 17 17Area subjects 15 15 15 12 14 13 13Electives (at least) 2 2 3 3 2 3 3Subject area seminars with compulsory seminar paper

 - 

2 

- 

3 

2 

1 

2TOTAL SUBJECTS AND SEMINARS 34 36 35 35 35 34 35Seminar papers within core and area subjects 10 8 10 8 8 10 9TOTAL ASSESSMENTS 44 44 45 43 43 44 44

NUMBER OF HOURS FB MA IT EN AA GM ECCore subjects 1590 1590 1590 1590 1590 1590 1590Area subjects 1290 1230 1170 1020 1170 1140  960Electives (at least)   120   120   240   210   180   210   210Subject area seminars    -    60    -   180    60    60    90TOTAL HOURS 3000 3000 3000 3000 3000 3000 2850

Note: Total number of seminar papers depends also upon electives.

FB = Finance and Banking, MA = Marketing, IT = International Trade, EN = Entrepreneurship, AA = Accounting and Auditing, GM = General Management, EC = Economics

13. pielikums. Tartu universitātes ekonomikas un biznesa vadības

bakalaura programma.

Tartu Universitātes Mācību Programma

CURRICULUM FOR UNDERGRADUATE PROGRAMME LEADING TO BACHELOR IN SOCIAL SCIENCES (ECONOMICS AND BUSINESS ADMINISTRATION) DEGREE

Passed Passed by the Council of the Faculty of Economics by the Council of Tartu University and Business Administration on 28 September 2001on 17 June 2001 Officially recorded entry # 58

Curriculum title Economics and Business AdministrationAcademic subject area Social Science

School: University of Tartu Faculty: Economics and Business AdministrationVersion: 2 To be reviewed and updated: 19 February 2003 Curriculum code:

Bachelor's programmeCredits yielded: 120Length of academic course: 3 yearsReference to Curriculum accreditation:

Admission criteria: Secondary school education from Estonia or its equivalent from abroad.

Brief overview:The compulsory foundation stage of studies (32 credits) comprises two first level modules (two for 16 credits), one of which is shared by all the social studies curricula. At the directional level of studies, the students can choose two modules (16 credits) out of four and at the level of their specialisation studies (32 credits) two modules out of six. The choice of specialism modules depends on the directional modules chosen. Three optional modules (4 credits) can be chosen from any of the university curricula. To these can be added the elective subjects of one’s choice (8 credits) and a graduation thesis (4 credits).

Objectives: To facilitate acquisition by students of the essential knowledge of economics and business indispensable for embarking on theoretical research and practical careers.

Certification: graduates will receive Bachelor's Diploma and personal academic transcript.

Degree to be conferred: Bachelor in Social Sciences (in Economics and Business Administration)

SUBJECTS AND COURSES

Code Title Credits Exami-nation or Prelim

COMPULSORY BASIC ACADEMIC PROGRAMme

32

General orientation courses (required) 16Basics of Economics and Business Administration

4

MJJV.08.001 Introduction to Business Administration 2 EMJRI.07.104 Introduction to Economics 2 EOIAO.06.031 Introduction to Law 4 ESOPH.00.280 Introduction to Socio-Cultural Psychology 4 ESOSS.01.060 Basics of Sociology 4 E

Core Economics and Business courses (compulsory)

16

Basics of Business Administration 4MJJV.03.115 Basic Management 2 EMJRA.01.056 Basics of Accounting 2 E

Basics of Economics 4MJRI.07.108 Macroeconomics 2 EMJRI.03.055 Basics of Economic Policy 2 EMTRM.04.013 Mathematics 4 EMTMS.02.027 Probability and Mathematical Statistics 2 EMJRI.07.096 Principles of Mathematical Economics 2 E

MAJORS 32Methodology of Economics (joint subject directional module)

16

MJRI.02.053 Research Methods 2 PMJRI.01.024 Statistics 2 EMJRI.02.001 Econometrics I 2 EMJRI.02.052 Quantitative Methods in Economics 2 EMJJV.08.003 Business Information Systems 2 PMJRI.03.052 Economic History 2 EMJJV.08.048 Basics of Strategic Management 2 EMJ Individual Project (Methodology of

Economics)2 GP*

Economics (alternative compulsory directional module for a speciality option)

16

MJRI.07.025 Microeconomics 3 EMJJV.03.109 Management 3 EMJRI.08.025 Public Finance 2 EMJRI.08.026 Fundamentals of the European Integration 2 EMJRI.01.025 Statistics for Economics and Social Sciences 2 PMJRI.03.053 Institutional Economics 2 EMJRI.07.117 Macroeconomics 3 E

Code Title Credits Exami-nation or Prelim

Business Administration (alternative compulsory directional module for students who select either the module of finance and accounting or the module of management and marketing )

16

MJRI.07.025 Microeconomics 3 EMJJV.03.109 Management 3 EMJRA.01.057 Accounting 2 EMJRA.03.066 Financial management 3 EMJJV.02.001 Marketing 3 EMJRI.03.054 Business Environment 2 E

COMPULSORY SPECIALISM MODULES 16Economic Theory (compulsory for those opting for national economy directional module)

16

MJRI.08.027 International Economics 3 EMJRI.08.032 Public Economy 2 EMJRI.07.105 Industrial Organisation 2 EMJRI.07.106 Labour Economics 2 EMJRI.03.056 Thery of Economic Policy 3 EMJRI.02.051 Operations Research 2 PMJRI.01.026 Research and Data Analysis Methods in

Economics2 P

Finance and Accounting (compulsory alternative for those selecting the business economics directional module )

16

MJRA.02.044 Money and Banking 2 EMJRA.02.045 Banking Services and Management 2 EMJRA.03.060 Corporate Finance I 2 EMJRA.03.061 Investments and Securities Analysis I 2 EMJRA.01.059 Financial Accounting I 3,5 EMJRA.01.050 Business Analysis 2,5 EMJRA.01.046 Managerial Accounting 2 E

Management and Marketing (compulsory alternative for those selecting the business economics directional module)

16

MJJV.02.060 Marketing Research 3 EMJJV.02.070 Strategic Marketing Management 2 EMJJV.02.071 Marketing mix Strategies 3 EMJJV.08.005 Organizational Theory 2 EMJJV.03.110 Organizational Behaviour and Leadership 3 EMJJV.07.019 International Business 3 E

Code Title Credits Exami-nation or Prelim

MINOR MODULES 16Economics (minor subject) 16

MJRI.07.117 Macroeconomics 2 EMJRI.08.025 Public Finance 2 EMJRI.08.027 International Economics 3 EMJRI.01.025 Statistics for Economics and Social Sciences 2 PMJRI.03.053 Institutional Economics 2 EMJRI.03.056 Theory of Economic Policy 3 EMJRI.08.026 Fundamentals of European Integration 2 E

Business Administration (minor subject) 16MJJV.07.019 International Business 3 EMJRA.01.057 Accounting 2 EMJRI.03.054 Business Environment 2 EMJJV.02.001 Marketing 3 EMJJV.03.110 Organizational Behaviour and Leadership 3 EMJRA.03.066 Financial Management 3 E

ELECTIVES I 12MJJV.03.107 Corporate Communication 4 PMJJV.08.002 Business Informatics 4 EMJ PracticAl TRAininG 4 GP*

ELECTIVES II 8MJ MAJOR PROJECT 4

TOTAL 120

* GP – graded prelim

Minor modules for students of other faculties Code Title Credits Exami-

nation or Prelim

DIRECTIONAL MODULE ECONOMICS AS A MINOR

16

Business Administration 4MJJV.08.028 Basics of Creation and Development of

Enterprise2 P

MJJV.08.031 Management and Organization 2 EEconomics 4

MJRI.07.028 Microeconomics 2 EMJRI.07.029 Macroeconomics 2 E

Accounting 4MJRA.01.028 Statement Analysis 2 EMJRA.01.065 Managerial Accounting 2 P

Code Title Credits Exami-nation or Prelim

Economic Policy and Public Economics 4MJRI.03.064 Economic Policy 2 EMJRI.08.042 Budgets and Taxation 2 P

ECONOMICS AS A MINOR SPECIALISM MODULE

16

Marketing 4MJJV.02.026 Marketing I 2 EMJJV.02.077 Marketing II 2 E

International Economics 4MJRI.08.040 International Economics I 2 PMJJV.07.009 International Economics II 2 E

Financial Management 4MJRA.03.068 Financial Management I 2 EMJRA.03.069 Financial Management II 2 E

Personnel Management and Organizational Behaviour

4

MJJV.03.076 Personnel Management 2 PMJJV.03.084 Organizational Behaviour 2 E

ECONOMICS AS A MINOR OPTIONAL MODULES

16

Development Economics 4MJRI.03.063 Economic History 2 PMJRI.07.118 Development Economics 2 E

Banking 4MJRA.02.064 Banking I 2 EMJRA.02.065 Banking II 2 E

Strategic Management 4MJJV.08.004 Basics of Strategic Management 2 PMJJV.08.046 Time Management - Theoretical and

Information Technological (IT) aspects2 P

Basics of Economic Modelling 4MJRI.01.011 Basic Statistics for Business and Social

Sciences2 E

MJRI.02.010 Economic Modelling 2 P

14. pielikums. Amsterdamas universitātes ekonomikas un biznesa

programma ar koncentrāciju finansēs.

Amsterdamas Universitātes bakalaura programma Ekonomika un Bizness,

koncentrācija: Finanses un starptautiskā ekonomika14.

First year curriculum (“Propedeuse”)The first-year curriculum is the same for all students of the English Language Undergraduate Programme. The following schedule shows how the courses are distributed across the terms.Note: Numbers in brackets are ECTS credit point.

*Part of the course of Information Management will be taught in the first three weeks of January (before the resits).

In each part, the workload totals on average 15 ECTS credits. The workload for the entire year amounts to 60 credits.

Progress tests (only in the first year):

On the Mondays (in the morning) of the second to the seventh week of a part of a Semester progress tests are scheduled. Students have the opportunity to participate in these open book tests on (most of) the material discussed in the previous week. These tests are not compulsory but you are strongly encouraged to participate. The test consists of 20 multiple-choice questions. A bonus can be earned if the student participates at least five times and receives an average score (based on the six best progress tests) of 13 correct answers or more. The bonus is that if the grade of the final examination is the range of 5.0 to 5.4, the grade will be raised to 6.0 (sufficient).

Registration exams:You have to register for the examinations at least five day before the examination will take place. You can register at http://www.fee.uva.nl/ctis/uk/ or at the student desk (Room E1.15). If you decide not to participate in an examination for which you have registered, you can unregister there as well.

Registration courses:You do not have to register for the first-year courses.

Formal (first-year) “Propedeuse” examination:

14 Pieejams Internetā, http://www1.fee.uva.nl/ace/ba/program/index.html

If you have earned all the credit points of the first year, you have to take the official first year examination (“Propedeuse examination”). This only amounts to collecting and signing a certificate. In order to do the examination you have to follow the procedure listed on a form available in the cupboards close to the Student Desk (Room E1.15). If your average grade (weighed with credit points) exceeds 8 and if you did not do any resits you will receive a Certificate with Honours (Cum Laude).

Second and third year curriculum

The second- and preliminary third-year curricula of the English Language UndergraduateProgramme in Economics and Business differs across the variants Finance and International Economics, International Economics and International Industrial Economics. You have a free choice any one of these variants. A large part of the curriculum of the variants is the same, especially in the second year. These pages present the minimum curriculum. It is possible to add courses to your curriculum offered by the Faculty, the Universiteit van Amsterdam or even other universities. Furthermore, you can add an internship as well. Please contact the coordinator of your specialisation if you want to extend your curriculum. Note: All numbers in brackets are ECTS credit points.

Electives

Students have to take electives in their third year. They can take their electives at the Faculty of Economics but they also can take their electives at other faculties of the Universiteit van Amsterdam, at other Economic/Business faculties in The Netherlands, taking courses at foreign universities (study period abroad) or to take an internship.

Elective courses at the Faculty of Economics and EconometricsStudents can take electives which are offered in the other specialisations in the BSc in Economics and Business. Students can also take some other courses which are taught in the English language in the first semester or they can also take electives which are taught in the English language in the second semester. The course descriptions of the courses offered in the several specialisations of the BSc in Economics and Business are described in chapter 11.

List of electives in the first semester of the third year curriculum of the BSc in Economics and Business

Finance & International EconomicsFirst part - first semesterIntroduction to Industrial OrganisationApplied EconometricsInternational Public EconomicsInternational Entrepreneurship (part I/II)Labour EconomicsReal Estate valuation and Investments (part I/II)

Second part - first semester

Introduction to Game TheoryMonetary Economics and Financial InstitutionsFinancial Time Series AnalysisTechnology ManagementInternational Entrepreneurship (part I/II)Real Estate Valuation and Investments (part I/II)Development Economics

15. pielikums. Londonas universitātes Queen Mary koledžas

ekonomikas un finanšu bakalaura programma.

Queen Mary, University of London Economics and Finance mācību programma15

This new degree will offer the students the opportunity to have professional training in economics and finance and will provide a thorough training for employment in the private or state sector and for further academic study. After basic courses in macroeconomics, microeconomics and quantitative analysis in the first year, you will go on to study more applied microeconomics and macroeconomics, as well as financial topics such as corporate finance and banking. A wide range of choices enables you to direct your studies to the areas that interest you most. These areas could range from the study of mathematical and statistical techniques in finance through to the study of the contribution of sociology and politics to the complexity of business decisions.

In the course of your studies, you will acquire a range of transferable skills: individual and group work, oral presentations, writing essays and reports, problem-solving, and proficiency in a variety of IT skills.

Compulsory subjects are indicated by an asterisk.

First year

* Semester 1 o *Economic Principles o *Mathematical Methods in Economics and Business 1 o *Spreadsheets and Data in Economics o *Financial Accounting * Semester 2 o *Microeconomics 1 o *Macroeconomics 1 o *Introductory Statistics for Economics and Business o Mathematical Methods in Economics and Business 2 (please note that this course can be taken in your second year, so it is possible to take an option at this point)

Top

Second year

* Semester 3 o *Macroeconomics 2 o *Statistical Methods in Economics o *Financial Markets and Institutions o *Money and Banking * Semester 4 o *Microeconomics 2 o *Introductory Econometrics15 http://www.econ.qmul.ac.uk/undergraduate/ln13.htm

o *Money and Banking o Option

Top

Third year

* *Investment Analysis * *Futures and Options * *International Finance * *Corporate Finance * Four options

Kursu apraksti (ieskaitot iespējamās opcijas)

ECN 104 Introductory Statistics for Economics and BusinessThe objective of this course is to give students a grounding in the use of data for description and inference. Descriptive statistics. Probability theory. Random variables and probability distributions. Sampling distributions. Properties of estimators. Confidence intervals. Hypothesis testing.

ECN 106 Macroeconomics 1The course is an introduction to macroeconomics. It addresses how goods, labour and financial markets interact to determine aggregate output, employment, interest rates and the price level. The topics covered include: definitions and measurement of aggregate variables, equilibrium on each market in isolation (partial equilibrium) and on all markets (general equilibrium) both in the short and in the medium run, the impact of fiscal and monetary policy on aggregate variables.

ECN 111 Microeconomics 1This course is the first in a sequence of three units intended to provide students with a thorough introduction to microeconomic theory. This unit will cover: introduction to microeconomic modelling; elementary theory of markets; consumer theory: preferences, budgets and demand, expected utility theory and intertemporal choice.

ECN 112 Spreadsheets and Data in EconomicsThe course concentrates on practical work related to the analysis of the UK economy. The initial section develops the skills to use spreadsheets in the graphical and tabular presentation of data, and an awareness of the sources, methods of construction and limitations of economic data. Students will then undertake brief investigations (involving institutional arrangements as well as data presentation) on 3 specified topics, covering such issues as consumers expenditure, government expenditure and, the measurement and interpretation of unemployment.

ECN 113 Principles of EconomicsThis course will be an introduction to economic reasoning and analysis. No prior knowledge of economics is necessary. The course will cover standard topics such as: demand, supply and price in consumer markets; demand, supply and price in labour markets: returns to education, the New Deal; competitive equilibrium: optimality; trade; market power; price discrimination, oligopoly, government policy; externalities and the environment; public goods, taxes and free-riding; globalisation; growth.

ECN 114 Mathematical Methods in Economics and Business I (MMEB I)Concept of a function; linear functions; simultaneous linear equations; quadratic functions; rational functions; the concept of a derivative; rules of differentiation; the inverse function; optimisation of a function of one variable; second and higher derivatives; partial differentiation - conditions for relative extremum of a function of two variables; differentials and derivatives; total differentials; implicit functions; exponential and logarithmic functions and their derivatives - logarithms and elasticity.. Economics students with a satisfactory level of Mathematics will be exempted from this course; a test (only to determine students' levels) will be held before it begins. Students with unsatisfactory results in the pre-test will be required to attend support classes.

ECN 124 Mathematical Methods in Economics and Business 2 (MMEB 2)Extreme values of a function of two variables; optimisation with equality constraints; linear models and matrix algebra; optimisation problems: the n-variable case; optimisation with equality constraints: the n-variable case; integral calculus; first and second order differential equations; first and second order difference equations.

ECN 201 Statistical Methods in EconomicsThis course introduces some of the rudimentary statistical methods that are required for a modern understanding of Economics and Econometrics. Significance will be placed on helping students acquire the mathematical and statistical skills required for future theoretical and applied work. Emphasis will be placed on preparing students in the concepts and techniques underlying the econometric analysis of real data.

ECN 202 Introductory EconometricsThis course is the sequel to ECN 201, Statistical Methods in Economics. It provides a broad introduction to the theory and practice of econometrics. Econometrics deals with the systematic study of economic phenomena using observed data; it uses statistical methods to estimate the parameters of economic models and to test economic hypotheses. Lecture topics: elementary statistics; random vectors and their distributions; estimation; the method of least squares; the bivariate classical regression model; matrix algebra; the multivariate classical regression model; testing the assumptions of the classical model; using the multiple regression model; time-series models.

ECN 205 Money and BankingThe aim of this course is to study the role of money in the macroeconomy, the behaviour of interest rates, banks and other intermediaries, and the regulation of both money markets and the banking system.

ECN 206 Macroeconomics IIThis course looks at three main issues: open economy macroeconomics (as a continuation of the closed economy outlook taught in Macroeconomics I), growth theory (main approaches, their conclusions, and the check of evidence), and third, the supply of the economy (aggregate supply curve and Phillips curves, issues on stabilization policy and trade offs).

ECN 211 Microeconomics 2This is the second in a sequence of three course units intended to provide students with a thorough introduction to microeconomic theory. Topics covered include producer theory

(technology, cost functions, profit maximization, firm supply, monopoly); general equilibrium and exchange; welfare economics (theorems, externalities and public goods, surplus); and an introduction to asymmetric information.

ECN 214 Games and StrategiesIn a wide variety of social and economic situations the outcome arises out of strategic interaction. Examples include bargaining between labour unions and the management, auctions, democratic elections and the competition between firms. In this course we shall explore an approach - game theory - which helps us in formally analysing such interactions. This course provides an introduction to the basic concepts of game theory. Several applications are also discussed.

ECN 221 Economics of Social ProblemsThis is a course in the applied microeconomic analysis of social issues of topical importance in the UK. Issues examined will vary according to topicality, but the following subjects illustrate the range of the course: income inequality and poverty, labour market policies, education, pensions, crime, pollution.

ECN 222 Financial Markets and InstitutionsThe role and function of capital markets, government and company finance. General methods of valuing financial assets. Equities and the trade-off between risk and return. London Stock Exchange, and competition between European stock markets. Bonds, and the term structure of interest rates. Gilt-edged market, Eurobond market, institutional investment, and financial regulation.

ECN 223 Selected Topics in MacroeconomicsTopics include:- Consumption: life-cycle and permanent-income hypothesis; Inflation: causes and effects of inflation, disinflation, seignorage, dynamic inconsistency, hyperinflation; Debts and deficits: the government budget constraint, Ricardian equivalence, fiscal policy and output stabilization. In addition to these three topics, the course may cover additional topics such as Basics of monetary policy (e.g., money targets versus interest targets); Rational expectations (e.g., policy ineffectiveness, Lucas critique); Investment; The Euro; Globalization.

ECN 314 Investment AnalysisValuation of real and financial securities. The principles of investment; valuation of risky securities; portfolio analysis and bond portfolio management. Financial market equilibrium; the CAPM and APT models; capital budgeting and risk; market efficiency.

ECN 320 Corporate FinanceThe aim of this course is the study of the basic principles of corporate finance, i.e. corporate value, capital structure, dividend policy and merger decisions, and also practical issues on business versus financial risk, and financial decisions vis a vis the institutional environment.

ECN 321 Econometric TheoryThis course lays the groundwork for an understanding of the theory and practice of modern econometrics. A relatively simple level of mathematics is employed throughout the course. The topics include the simple regression model and its estimation by least squares, maximum likelihood and the method of moments. The classical simultaneous equation model, the errors in variables model, and a variety of models with limited and

qualitative dependent variables are also considered. The latter part of the course introduces the concepts of linear vector spaces and matrix algebra and uses them in a thoroughgoing analysis of the k variable linear regression model.

ECN 325 Economics Project IIAn expansion of Economics Project I.

ECN 326 Economics Project 1A selected topic in economics, which can be of a theoretical or applied nature, and can involve the use of any appropriate techniques.

ECN 331 Industrial EconomicsThe course covers the application of economics to the behaviour of firms and industries. The course is concerned with both the business strategy aspect, and the outsider's (economist's, civil servant's or anti-trust practitioner's) assessment of market efficiency. It uses the tools of theoretical industrial organisation and of game theory to study issues pertaining to a variety of industries (e.g., oligopoly, product differentiation, mergers, entry barriers, research and development, compatibility and standards).

ECN 351 Environmental EconomicsSustainable and unsustainable development; the economic determinants of population growth; strategies of population control; intertemporal resource management; renewable and exhaustible resources; global warming, ozone depletion and acid rain externalities and the control of pollution; economic management of forest resources; the exploitation of the sea.

ECN 353 Development Economics 1This course is concerned with the analysis of economic problems faced by developing countries from Asia, Africa and Latin America. It focuses, on the one hand, on the meaning, measurements and comparability of growth and development across countries (i.e. income per capita, income distribution and poverty) and, on the other, on the availability and characteristics of resources (i.e. labour, land, capital, savings), and the problems with their use in the context of developing countries vis-a-vis OECD countries. The above is presented in the analytic context of (historical) alternative development models and globalisation issues. Although the course does not demand advanced mathematics it does require the use of some mathematics and a fair amount of reading.

ECN 356 Labour EconomicsThe supply of labour; the demand for labour; human capital; labour market discrimination; trade unions; compensating wage differentials; labour mobility ; unemployment; labour market policy.

ECN 358 Futures and OptionsOperation of forward and futures markets. Arbitrage and its application to forward and futures prices. Hedging. Options - use of options in hedging and speculation; price bounds and put-call parity. Elements of stochastic calculus and its application to the Black-Scholes model; delta hedging. Binomial pricing models, early exercise and exotic options. Regulatory issues.

ECN 361 Advanced Microeconomics

This course aims to help students to bridge the gap between undergraduate and postgraduate economics. It is therefore strongly recommended for all students who are considering continuing to a taught Masters course in Economics. The course will attempt to develop students' capacity for strategic reasoning via the translation of economic stories into simple models, spelling out every step of each argument in detail. Topics covered include individual decision making, efficiency of competitive market economy and causes of market failure, social choice and welfare, and information economics.

ECN 368 International FinanceBalance of payments. Definitions. International consumption smoothing. Nominal and real exchange rates. Interest rate parity. Elasticity approach to the trade balance. Macroeconomic policy in an open economy. Exchange rate determination under flexible and sticky price and exogenous and endogenous expectations. Exchange rate regimes and speculative attacks. Optimal currency areas. The international monetary system.

ECN 369 Health EconomicsThis course covers the application of economic principles to the study of health. Topics will include the demand for health care and its supply; issues in health care finance, including uncertainty, insurance, and the rationale for public and private provision; the extent to which welfare economics can be applied to health, including definitions of inequality and the links between inequalities in income and health; overview of the NHS and reforms of the NHS; and evaluation of health care treatments (cost effectiveness and cost utility analysis).

16. pielikums. Iepriekšējās akreditācijas ekspertu grupas ziņojums

Ekspertu grupas ziņojums par ekonomikas studiju programmām Latvijas Universitātē

(Teksta tulkojums no angļu valodas tiek publicēts nerediģēts)

1997. gada 12. decembrī darba grupa pabeidza ekonomikas studiju programmu vērtēšanu Latvijas Universitātē.Vērtēšanu veica:Dr. Čārlzs Kronke no Tartu universitātes, darba grupas vadītājs,Prof., Dr. hab. eoc. Vulfs Kozlinskis no Latvijas Lauksaimniecības universitātes,Dr. Virginijus Kundrotas no Kauņas Tehniskās universitātes,Prof. Dr. Bo Olmers, Ekonomikas nodaļas vadītājs Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātē.

Darba grupa vērtēja šādas studiju programmas Ekonomikas un vadības fakultātē: ekonomikas bakalaurs, ekonomikas maģistrs, profesionāls ekonomists banku ekonomikā; profesionāls ekonomists grāmatvedībā, analīzē un auditā; profesionāls ekonomists - grāmatvedis; profesionāls nodokļu ekonomists; profesionāls ekonomists finansu vadībā.Darba grupa vērtēja arī Starptautisko attiecību institūta ekonomikas maģistra un profesionālo programmu specializācijai starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās. Visu minēto programmu izsmeļošs apraksts atrodams pašnovērtējuma pārskatā. Šai ziņojumā iekļautas sešas tematiskās sadaļas: mācību plāni, kursu saturs, akadēmiskais personāls, materiālā bāze, atsauksmes un kvalitātes nodrošināšana. Secinājumi formulēti ziņojuma beigās.Ziņojuma sagatavošanai izmantoti šādi avoti:- Ekonomikas fakultātes pašnovērtējuma pārskats;- intervijas ar studentiem;- intervijas ar fakultātes personālu un docētājiem;- intervijas ar darba devējiem;- pārrunas ar pēdējo gadu absolventiem;- materiālās bāzes apskate;- iepazīšanās ar diplomdarbiem;- vērojumi nodarbībās.

Darba apstākļi ekspertiem bija ļoti labi, fakultātes personāls un docētāji izturējās draudzīgi un izpalīdzīgi. Pašnovērtējumu atskaites bija labi sagatavotas.

1. Mācību plāniAugšminēto studiju programmu saturs ir līdzīgs radniecīgajām studiju programmām Rietumvalstīs, bet ar vienu izņēmumu. Grāmatvedība parasti tiek apgūta biznesa vadības, nevis ekonomikas sastāvā. Ja students, kurš ieguvis ekonomikas bakalaura vai maģistra grādu ar specializāciju grāmatvedībā, gribēs turpināt studijas ārzemju universitātēs, var rasties pārpratumi un neizpratne. Bakalaura grāds ekonomikā nozīmē tīri ekonomisku disciplīnu kopumu, līdzīgu Eirofakultātē piedāvātajai ekonomikas programmai. Tā kā pēc satura grāmatvedības programmas ir atbilstošas, tad pētnieciskā un mācību darba pilnveidei gan uzskaitē, gan vadībā ir svarīgi, lai uzskaite netiktu nošķirta no vadības.

Maģistra līmenī jāmāca pētnieciskā un pedagoģiskā darba metodes. Maģistrantūrā studējošie ir Latvijas Universitātes potenciālie nākamie pētnieki un lektori, tādēļ viņiem jāpasniedz atbilstošās metodikas.

No starptautisko ekonomisko attiecību profesionālās programmas studentiem tiek prasīts savākt 50 kredītpunktus, neskaitot diplomdarbu. Tās ir diezgan augstas prasības, jo maģistrantūrā studējošiem 80 kredītpunkti jāsavāc divos gados. Daudzi profesionālo programmu studenti strādā, un viņiem paliek samērā maz laika studijām. Viņu iepriekšējā izglītība arī ir visai dažāda, tādēļ šiem studentiem vajag vairāk laika, lai lasītu, apgūstot un izprotot jaunas idejas. Visi šie vērojumi kopumā liek pievērst uzmanību kvalitātes problēmām šai profesionālajā programmā.

2. Kursu satursVairumam piedāvāto kursu saturs ir labs. Lekcijās lielā vairākumā tiek izmantots kāds Rietumos radīts mācību līdzeklis, papildinot to ar Latvijas piemēriem. Rakstiski mājas darbi un pastāvīgi lasāmi materiāli parasti papildina lekcijas. Tomēr daži studenti apgalvo, ka viņi tiek cauri bez lielas patstāvīgas lasīšanas, mācību procesā pasniedzēji izmanto gan lekciju, gan semināru formu. Iepazīšanās ar kursu aprakstiem atklāj, ka vairums materiālu ir izstrādāts atbilstoši starptautiskiem standartiem.

3. Akadēmiskais personālsDocētāji ir pietiekami kvalificēti, lai pasniegtu piedāvājamos kursus. Tiek izmantotas dažādas pasniegšanas metodes - lekcijas, semināri, studentu uzstāšanās ar referātiem, mājas uzdevumi lasīt vai risināt uzdevumus rakstiski. Studenti apgalvo, ka viņiem nav problēmu jautāt pasniedzējiem. Tomēr mūsu īslaicīgajos nodarbību apmeklējumos auditorijās pasniedzēju - studentu dialogu mēs redzējām visai reti.

Starptautisko attiecību institūts bieži vien pieaicina starptautiski atzītus speciālistus laikā sablīvēti (mazāk par semestri) pasniegt nelielus pēc apjoma kursus. Nodarbības bieži vien notiek vairākas reizes nedēļā. Šādas pasniegšanas priekšrocība ir tā, ka studenti saskaras ar daudzām atšķirīgām teorijām un idejām. Tomēr jāseko, lai šādu īsu kursu nebūtu pārāk daudz. Studentiem šādā režīmā bieži rodas grūtības izlasīt uzdoto apjomu, kas savukārt apgrūtina studentu saskarsmi ar pasniedzēju. Tā pasniedzot, bieži vien vairāk laika tiek veltīts ievadtēmām, un tā studenti apgūst tikai pamatnostādnes. Starptautisko attiecību institūta direktoram jālīdzsvaro pilnā slodzē strādājošo docētāju darbs ar vieslektoru sablīvētiem īsajiem kursiem.

Ekonomikas docētāju pētnieciskie pūliņi koncentrēti uz Latvijas ekonomikas analīzi. Daudzi no viņiem lielu laika daļu veltījuši ekonomikas mācību grāmatu latviskošanai. Tomēr ir studenti, kas sūrojas, ka labākās mācību grāmatas nav tulkotas, un viņi cenšas neizmantot tulkotos tekstus. Lekciju lasīšanas rezultātā no lekciju konspektiem, kuri kļūst pieejami arī studentiem, bieži vien rodas mācību līdzekļi; šeit nereti izpaliek bibliogrāfiskās norādes. Pat dažās tulkotajās grāmatās trūkst atsauces, kuras bija oriģinālā. Akadēmiskais personāls pārāk maz publicējas starptautiski atzītos žurnālos. Par cēloni tam var būt arī visai ierobežotās datoru izmantošanas iespējas docētājiem.

4. Studenti

Uzņemšanas noteikumi ir adekvāti. Studentiem labi jāmācās vidusskolā un sekmīgi jānokārto iestājeksāmeni. Visos studiju virzienos ir aptuveni astoņi pretendenti uz vienu vietu. Izlaiduma prasības arī ir adekvātas. Studentam pilnībā ir jāizpilda mācību plāns, jānokārto gala eksāmeni un jāuzraksta diplomdarbs. Taču ekspertu grupa noskaidroja, ka students var rakstīt bakalaura, maģistra vai profesionālās programmas nobeiguma darbu bez vadītāja. Tas neveicina studentu izaugsmi, it sevišķi maģistrantūrā. Darba grupas viedoklis ir tāds, ka Starptautisko attiecību institūtā diplomdarbu vadītāji ir nepieciešami, jo studenti šajās programmās ir ar visai atšķirīgu iepriekšējo izglītību, un viņiem nākas rakstīt darbus par viņiem jaunām tēmām.

Darba grupa intervēja vairākas studentu grupas, un izrādījās, ka tās ir labi motivētas un inteliģentas. Studenti visumā ir apmierināti ar studiju programmu kvalitāti. Studenti ir balsstiesīgi pārstāvēti fakultātes Domē un Universitātes Senātā.

Nesenie absolventi šķiet apmierināti ar iegūto izglītību. Kādai nesen absolvējušai ekonomikas maģistrei būtu paticis, lai vairāk ekonomikas disciplīnu tiktu pasniegtas paaugstinātas, nevis vidējas grūtības līmenī. Taču viņa saprata, ka vairumam tas nebūtu pieņemami.

Darba devēji ar šo programmu absolventiem arī šķiet apmierināti. Viņi tic, ka izglītības kvalitāte šajos studiju virzienos ik gadus uzlabojas. Divi no darba devēju pārstāvjiem vēlētos, lai studenti vairāk strādātu pie konkrēto situāciju analīzes. Viņi ir pārliecināti, ka konkrētās situācijas ir labs paņēmiens, kā pilnveidot biznesa pasaulē vajadzīgās praktiskās iemaņas.

5. Materiālā bāzeMateriālā bāze (ēkas, auditorijas, datoru laboratorijas) pārsvarā ir kopīga ar biznesa vadību un komerczinības studējošiem. Materiālās bāzes detalizētu izvērtējumu skat. ziņojumos par minētajiem studiju virzieniem. Bet starptautiskās attiecības studējošiem ir pašiem sava materiālā bāze citā ēkā. Notiek šīs ēkas pārbūve. Auditorijas šai ēkā ir piemērotas, aprīkotas ar modernu audio - vizuālo aparatūru, kuru izmanto docētāji.

Ieteikumi attiecībā uz materiālo bāzi ir tādi paši, kā tas formulēts iepriekšējos divos ziņojumos. Pirmkārt, studenti vēlētos, lai darba laiks bibliotēkā tiktu pagarināts. Otrkārt, pasniedzēju rīcībā jābūt vairāk datoriem (tagad vidēji iznāk viens dators aptuveni uz septiņiem docētājiem). Docētāja datoram jāatrodas uz viņa darba galda un jābūt pievienotam Internet. Docētāji nevar veikt pētījumus starptautiski pieņemamā kvalitātē bez adekvāta resursu nodrošinājuma.

17. pielikums. Programmas reklāmas izdevumu kopijas.

Reklāmas tika publicētas Internetā, LU mājas lapā. To mērķauditorija ir vidusskolas absolventi, kā arī visi, kas interesējas par augstākās izglītības iegūšanu LU Ekonomikas un vadības fakultātē.

EKONOMIKA (FINANSU MENEDŽMENTS) Iegūstamā kvalifikācija ekonomists (finansu menedžeris)Fakultāte Ekonomikas un vadībasPrasības uzņemšanai Prasības uzņemšanai Prasības kvalifikācijas iegūšanai

Pilnībā jāapgūst studiju programma, jāuzraksta un jāaizstāv diplomdarbs, jānokārto kvalifikācijas eksāmens

Studiju ilgums (gadi) PLK – 5NLN - 5

Studiju maksa gadā Studiju maksa gadā

PROGRAMMAS ANOTĀCIJA

Programma sastāv no 3 daļām.

Obligātā daļa (A daļa).- mikroekonomika, matemātika ekonomistiem, naudas un kredīta teorija, statistika, finansu pamati, makroekonomika, investīcijas, saimnieciskās tiesības, stratēģiskā un operatīvā plānošana, uzņēmējdarbības finansēšana, naudas un banku sistēmas, apdrošināšana, grāmatvedības pamati, finansu grāmatvedība, banku grāmatvedība, banku kredītu un norēķinu operācijas, valsts un pašvaldību finanses, nodokļu administrēšana, vērtspapīru tirgus, audita pamati, bankas audits, finansu audits un banku tiesības. Kursa darbi - 2.kursā Naudas un kredīta teorijā, 3.kursā Finansu pamatos,4.kursā Investīcijās, uzņēmējdarbības finansēšanā vai apdrošināšanā. Prakses - 6. semestrī Finanses, 8. semestrī Grāmatvedība, 9. semestrī Bankas. 10.semestrī jāizstrādā diplomdarbs un jānokārto valsts eksāmens.

Obligātās izvēles daļa (B daļa) - kursi, kas nodrošina dziļāku specializēšanos vairākos finansu virzienos - ekonomikas informātika, zinātniskā darba pamati, svešvaloda, cenu veidošanas pamati, noguldījumu operācijas, riska teorija, kapitāla novērtēšanas metodes, starptautiskā ekonomika, starptautiskās finansu institūcijas, kases un emisijas operācijas, valūtas operācijas, vērtspapīru operācijas, finansu statistika, nodokļu audits, banku marketings, nekustamā īpašuma vērtēšana, muitas un nodokļu politika, investīciju fondi.

Brīvās izvēles daļa (C daļa) - citu zinātņu nozaru studiju kursi

Profesionālā programma ietver sevī bakalaura standartu ekonomikā un dod tiesības turpināt studijas maģistratūrā.

AUGSTĀKĀS PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS STUDIJU PROGRAMMA EKONOMIKĀ (FINANSU MENEDŽMENTS)

Fakultāte Ekonomikas un vadībasIegūstamā kvalifikācija ekonomists (finansu menedžeris)

Iegūstamais diploms ekonomista augstākās profesionālās kvalifikācijas diploms

Prasības uzņemšanai vispārējo vidējo izglītību apliecinošs dokuments

Iestājeksāmeni diplomu konkurss un pārrunasStudiju ilgums 10 semestri

Prasības grāda iegūšanai

pilnībā jāapgūst studiju programma; jāizpilda profesionālās apmācības prakse; jāuzraksta un jāaizstāv diplomdarbs jānokārto kvalifikācijas eksāmeni ekonomikā un svešvalodā.

Programmas anotācija

Programma sastāv no 3 daļām.

Obligātā daļa (A daļa), kuras īpatsvars ir 50%. Šajā daļā ietilpst mikroekonomika, matemātika ekonomistiem, naudas un kredīta teorija, statistika, finansu pamati, makroekonomika, investīcijas, saimnieciskās tiesības, stratēģiskā un operatīvā plānošana, uzņēmējdarbības finansēšana, naudas un banku sistēmas, apdrošināšana, grāmatvedības pamati, finansu grāmatvedība, banku grāmatvedība, banku kredītu un norēķinu operācijas, valsts un pašvaldību finanses, nodokļu administrēšana, vērtspapīru tirgus, audita pamati, bankas audits, finansu audits un banku tiesības.

Obligātās izvēles daļa (B daļa) – izvēles kursi, kas nodrošina dziļāku specializēšanos vairākos finansu virzienos, īpatsvars ir 40%. Te ietilpst Ekonomikas informātika, zinātniskā darba pamati, svešvaloda, cenu veidošanas pamati, noguldījumu operācijas, riska teorija, kapitāla novērtēšanas metodes, starptautiskā ekonomika, finanses un starptautiskās finansu institūcijas, kases un emisijas operācijas, valūtas operācijas, vērtspapīru operācijas, finansu statistika, nodokļu audits, banku mārketings, nekustamā īpašuma vērtēšana, muitas un nodokļu politika, investīciju fondi u.c.

Brīvās izvēles daļa (C daļa) – izvēlēs kursi sastāda līdz 10% no programmas apjoma. Students var brīvi izvēlēties citu zinātņu nozaru studiju kursus.

Lai iegūtu kvalifikāciju, studentam jāizpilda:

Kursa darbi –

2.kursā Naudas un kredīta teorijā 3.kursā Finansu pamatos 4.kursā Investīcijas, uzņēmējdarbības finansēšanā,apdrošināšanā

Prakses –

6.semestrī (finanses) 8.semestrī (grāmatvedība) 9.semestrī (bankas)

10.semestrī jāizstrādā diplomdarbs un jānokārto valsts eksāmens. Profesionālā programma ietver sevī bakalaura standartu ekonomikā un dod tiesības turpināt studijas maģistrantūrā.

18. pielikums. Pārbaudījumu programma

Pārbaudījumu programmu skatīt papīra izdrukā