darbs elektoietaises

7/24/2019 Darbs elektoietaises

1/42

Darbnerisk

ievro darba drobu!

DARBA

AIZSAR

DZ

BA

DROBAS PRAS

BAS,VEICOT

DARBUSELEKTROIETAISS


2/42

DROBAS PRASBAS,VEICOTDARBUS

ELEKTROIETAISS

DARBA

AIZSAR

DZ

BA

Rga 2006


3/42

2 D A R B A A I Z S A R D Z B A S V A D L N I J A SDROBAS PRASBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISS

PROJEKTU LDZFINANSEIROPAS SAVIENBA

Izdots ESF Nacionls programmas Atbalsts kapacittes stiprinanai par darba tirgus un dzimumuldztiesbas politikas ievieanu atbildgajs institcijs, informcijas izplatanai un izpratnes

paaugstinanaiprojekta Darba drobas un darba tiesisko attiecbu uzraudzbas pilnveidoanaVPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.4./0001/0006 ietvaros

Materilus sagatavoja:Dr.sc.eng. VILIS ZEIBOTS

Msc. ANDRIS KALVE

Materilus korija:ARMNS BUKAVS, Valsts darba inspekcija

Datorsalikums: Jelgavas tipogrfijaIespiests: Jelgavas tipogrfija

LR Valsts darba inspekcija


4/42

3D A R B A A I Z S A R D Z B A S V A D L N I J A S DROBAS PRASBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISS

PRIEKVRDS

s vadlnijas ir viens no izgltojoajiem materiliem

un ts izstrdtas, emot vr to, ka atsevisnozars das darbbas sfrs ldz im nav bijusi

pietiekama kvalitatva informcija, kas saistta ardarba drobas, veselbas aizsardzbas un darba tie-

sisko attiecbu jomu. du materilu izdoana unizplatana rada papildus informtbu un garantiju

droam darbam nodarbinto vid. Pasaules praksepierda, ka sakrtot darba vid pieaug darba

ragums, nodarbintie strd efektvk, samazinsnelaimes gadjumu un arodsaslimanu skaits.

Raoanas procesu nav iespjams uzturt pilngibez riska faktoru ietekmes, un to kontrole un

samazinana ir katra darba devja pienkums.

Msdienu straujajos prmaiu laikos mains ardarba vide darbs kst arvien intensvks, prasa

maksimlu uzmanbu un koncentranos, darba ap-joma samroana ar cilvka gargajm un fiziskajm

spjm, dadu organizatorisko jautjumu risina-nu. Tajpalaikjoprojm aktulas ir tradicionls

darba aizsardzbas problmas troksnis, vibrcija,elektromagntiskie vii, puteki, misks vielas

u.c. ietekmes faktori.

Pilnvrtga kontrole un riska faktoru samazinana

ldz pieaujamajiem lmeiem ir iespjama tikaitad, ja darba devji, darba aizsardzbas specilisti,

atbildgs amatpersonas un nodarbintie ir informtipar riska faktoru raksturu un spj prognozt to

iespjams sekas un veikt paskumus to savlaicgainovranai.

s vadlnijas, kas izdotas ESF Nacionls program-

mas Atbalsts kapacittes stiprinanai par darbatirgus un dzimumu ldztiesbas politikas ievieanuatbildgajs institcijs, informcijas izplatanai

un izpratnes paaugstinanai projekta Darbadrobas un darba tiesisko attiecbu uzraudzbas

pilnveidoana ietvaros, ks par vl vienu instru-mentu, ar kura paldzbu tiks gtas zinanas, kuras

atvieglos darba devjiem izveidot iespjami drou unnekaitgu darba vidi, k ar samazint darba vides

riska faktoru iedarbbu ldz pieaujamam lmenim.

Jnis Brzi

Valsts darba inspekcija

Direktors


5/42


SATURS

1. Ievads 5

2. Elektrisk s strvas iedarbba uz cilvkaorganismu

5

3. Prasbas elektroiekrtu unelektroietaiu apkalpojoajam

personlam

8

4. Telpu klasifikcija pc toelektrobstambas

10

5. Tehniskie paskumi aizsardzbai pretelektrisks strvas iedarbbu

11

6. Elektrotehniskie mrjumi un toperiodiskums

16

7. Elektroietaiss lietojamieelektroaizsardzbas ldzeki

18

8. Prasbas elektrometinanas iekrtutehniskajam aprkojumam unekspluatcijai

23

9. Elektrodrobas prasbassprdzienbstams un ugunsbstamszons

24

10. Tehniskie paskumi elektrodrobasgarantanai, veicot elektroiekrturemontu un tehnisko apkopi

29

11. Organizatoriskie paskumielektrodrobas garantanai,strdjot elektroietaiss

31

12. Pirms paldzba snieganacietuajiem no elektrisks strvasiedarbbas

33

Pielikumi

1. Elektrodrobas instrukcijaneelektriskajam personlam

36

2. Elektrodrobas kvalifikcijas grupassaskaar Latvijas energostandartuLEK 025 Drobas prasbas, veicotdarbus elektroietaiss

38

3. Elektrodrobas kvalifikcijas grupaspieiranas krtba saskaarPatrtju elektroietaiu tehnisksekspluatcijas noteikumu 4.izdevuma prasbm

38

Informcijas avoti

1. Normatvie akti 39

2. Interneta resursi 39

3. Literatra 39

Nodergas adreses 40


6/42


1. IEVADS

Vadlnijs sniegtas zias par msdiens visvairkizmantojamo enerijas veidu elektroeneriju. T

tiek oti plai lietota, un fakts, ka tnav ne redzama,ne dzirdama, to biei padara par nelaimes gadjumu

cloni.

Ar elektroeneriju saisttais risks attiecas praktiski uzvism personm un tpc ir nepiecieami skaidrojoi

materili, lai samazintu nelaimes gadjumu risku,strdjot ar elektrotehniskm iekrtm un darba

rkiem.

Elektroietaiu atbilstbas prasbas nosaka Ministru

kabineta 2000. gada 30. maija noteikumi Nr. 187Iekrtu elektrodrobas noteikumi, kas reglament

Eiropas Savienbas tirg piedvto elektropreudrobu, karnosaka iekrtu atbilstbas novrtanas

un tirgus uzraudzbas krtbu un tirgus uzraudzbasinstitcijas.

Elektroietaiu apkalpojo personla darbu dro-

ba nav pai reglamentta darba aizsardzbas nor-matvajos aktos. Atsevis elektrodrobas joms

trkst kvalitatvu skaidrojou un informatvu ma-terilu, kas darba devjiem paldztu izveidot un

uzturt efektvu darba aizsardzbas sistmu.

Darba aizsardzbas normatvajos aktos ir noteikts,ka darba devjs nodroina, lai darba viets, kur

nodarbintajiem var draudt nopietnas un tieasbriesmas, nodarbintie nekavjoties tiktu informti

par m briesmm, k arpar veiktajiem un veica-majiem darba aizsardzbas paskumiem o briesmu

novranai vai btiskai ietekmes samazinanai.

Vadlnijs sniegts informatvs materils un skaid-rojumi par elektrodrobu un nepiecieamajiem teh-

niskajiem un organizatoriskajiem paskumiem uz-mumos, kas nav specializti elektroietaiu mont-

as, remonta un tehnisks apkopes darbos un izman-to elektroiekrtas ldz 1000 V.

Informatvais materils paredzts uzmumu vad-

tjiem un elektroiekrtu atbildgajam personlam,lai vartu izveidot drou un veselbai nekaitgu dar-

ba vidi, kas ievrojami samazintu vai novrstu darbavides riska faktoru iedarbbu.

2.ELEKTRISKS STRVAS IEDARBBAUZ CILVKA ORGANISMU

Elektrisk strva nav redzama, tpc cilvka mauorgni nevar just draudos briesmas. Elektrisks

strvas iedarbba uz cilvka organisma dzvajiemaudiem ir daudzpusga un patnja. Elektrisks

strvas iedarbba traum negaidti un atkarbno strvas stipruma, iedarbbas ilguma un citiem

faktoriem var rasties nepatkamas izjtas, apdegumi,samaas zudums, krampji vai pat iestties nve.

Uz visiem cilvkiem elektrisk strva neiedarbojasviendi. Iedarbbu ietekm cilvka ermea

elektrisk pretestba, kas var mainties atkarb nocilvka das mitruma, nervu sistmas stvoka,noguruma un citiem faktoriem.

Elektrisks strvas iespjam iedarbbauz cilvka organismu

Elektrisk strva, plsdama caur cilvka ermeni,

var iedarboties uz to:

fizioloiski;

termiski;

elektromiski;

mehniski.

Fizioloiskstrvas iedarbbaizpauas kcilvkadzvbas funkciju uzturoo procesu elpoanas,

sirdsdarbbas un nervu sistmas darbbastraucjumi. Strvas iedarbba var izraist armuskuu

krampjus un neatgriezeniskas izmaias ns un

audos, tpc tie var atmirt.

Termisk strvas iedarbba izpauas k cilvkaermea audu un dadu orgnu apdegumi vai auduun kaulu progoans. Termisk iedarbba var radt

asinsvadu, sirds, nervu, smadzeu un citu orgnusakaranu un bojjumus, kas savukrt var izraist

nopietnus organisma funkcionlus traucjumus.

Elektromisk(elektroltisk) strvas iedarbbaizpauas kasiu un citu organisma idrumu sada-

lans, kas rada fizioloiskus traucjumus cilvkaorganism. ajgadjumbstamkir ldzstrva.


7/42


Mehnisk strvas iedarbba izpauas k das,asinsvadu un nervu audu plsumi, k ar loctavumejumi un citi bojjumi, kurus izraisjusi

elektrisk strva, plstot caur cilvka ermeni unizraisot strauju krampjveida muskuu sarauanos.

Faktori, kas ietekmbstambas pakpi

Elektrisks strvas iedarbbas bstambu uz cilvkaorganismu nosaka:

caur ermeni plstos strvas stiprums;

elektriskkontakta ilgums;

ermea pretestba;

strvas frekvence;

strvas spriegums;

strvas ce cilvka ermen;

kontakta virsmas lielums;

rjs vides faktori;

cilvka fizioloiskais un psiholoiskais stvok-lis.

Noteicoais elektriskkontakta bstambas faktors ir

caur cilvka ermeni plstos strvas stiprums uniedarbbas ilgums.

Strvas stiprums ir caur elektrisks strvas vadtjuplstos strvas daudzums, ko mra ampros

(A). Elektrisks strvas iedarbbas bstambasraksturoanai atkarb no strvas stipruma uniedarbbas ilguma uz cilvka organismu lieto trs

primros kritrijus:

sajtambas strva;

satverostrva;

nvjostrva.

Sajtambas strva ir mazk sajtam strvaiedarbb, kas prsniedz 30 sekundes. Sajtambas

strva 50 Hz maistrvai ir 0,6 ldz 1,5 mA,

ldzstrvai no 5 ldz 7 mA. Sajtambas strvanevar izraist cilvka organisma bojjumus, tau

ts ilgstoa iedarbba var negatvi ietekmt cilvkaveselbu.

Satvero strva ir mazkais strvas stiprums,kas rada muskuu krampjus (satverous) unspes, ja strvas iedarbbas ilgums ir no 1 ldz 30

sekundm. Satveros strvas apakjrobevrtbair tds caurplstos strvas lielums, kas neauj

cilvkam pastvgi atbrvoties no strvu vadoaelementa. Satveros strvas apakjrobea 50 Hz

maistrvai ir no 5 ldz 25 mA, ldzstrvai no 50ldz 80 mA.

Nvjo strva ir mazkais strvas stiprums,kas rada sirds fibrilciju un elpoanas paralzi,

ja iedarbbas ilgums ir no 0,5 ldz 3 sekundm.Nvjos strvas zemkrobea 50 Hz maistrvai

ir 100 mA, ldzstrvai 300 mA.

Ilgstoa strvas iedarbba strauji samazinaorganisma pretestbu. Cilvka organisma pretestba

samazins par 25%, ja caurplsto maistrva irvirs 6 mA un iedarbbas ilgums ir lielks par 30

sekundm, bet, ja strvas iedarbba sasniedz 90sekundes, organisma pretestba samazins par 70%.

Cilvka kopjelektriskpretestbavar veidotiesno vairkiem pretestbas elementiem:

kontakta pretestbas;

cilvka ermea pretestbas;

izvadpretestbas.

Kontakta pretestba ir atkarga no materiliem,kas sedz kontaktam pakauts ermea daas. o

pretestbu var iegt, lietojot piemrotus cimdus,drbes u.c. Ja notiek ties kontakts ar du, s

pretestbas vrtba strauji samazins.

Cilvka ermea pretestba ir atkarga no otidaudziem faktoriem. Galvenie no tiem ir das mit-

ruma pakpe, kontaktvirsmas lielums, kontakta spie-diens, spriegums, fizioloiskais stvoklis, epider-

mas stingrba. Elektrodrobas aprinos pieem, kacilvka ermea pretestba ir 1000 .


8/42


Izvadpretestba atkarga, piemram, no apavu ungrdas segumu pretestbas.

Strvas frekvence.Frekvence ir periodiska procesaatkrtoans bieums, ko mra hercos (Hz). 1 Hz

vienldzgs 1 periodam sekund. Tehnik lietodadas frekvences maistrvas. Mjsaimniecb

un rpniecb izmanto maistrvu ar frekvenci 50Hz. Spriegumam ldz 500 V bstamk ir 50 Hz

maistrva (spriegumam virs 500 V bstamkuiedarbbu izraisa ldzstrva). Palielinot frekvenci,

maistrvas bstamba spriegumam no 200 ldz400 V vairkas reizes samazins. Augstkfrekvencsamazins sirds kambaru fibrilcijas iespjamba, un

prsvaru gst strvas termiskie efekti. Maistrvasfrekvencei sasniedzot 500 Hz, bstamba praktiski

zd, jo pards virsmas efekts, kad strva plsttikai pa vadtja virsmu.

Strvas spriegums ir potencilu starpba starpdiviem elektrisks des punktiem. Spriegumu mravoltos (V). Spriegums ir faktors, kas atkarb no

elektrisks des pretestbas izraisa strvas planucilvka ermen. Augsts spriegums pats nav bstams,

tau bstamba rodas, ja savienojum ar zemupretestbu tas auj ermencirkult strvai. Par drou

spriegumu tiek uzskatts spriegums, kam cilvkaermenis var tikt pakauts neierobeoti ilgi, neradot

draudus cilvka organismam. Sausvidtas ir 50 V,mitrvid24 V un sevii bstamvid 12 V.

Strvas plana caur cilvka ermeni. Atkarbno pieskarans veida, elektrisks strva cilvkaermenvar cirkult pa dadm trajektorijm:

roka roka;

kja kja;

kreisroka kjas;

labroka kjas;

citas trajektorijas.

Bstamks strvas trajektorijas ir roka roka, roka

kjas, kad strvas ce iet caur sirdi, kas var izraistnvi sirds kambaru fibrilcijas d. Tpat cilvkam

paaugstinti bstama ir ar strvas plana caurplaum, galvu un mugurkaula smadzenm.

rjvide. Elektrisks strvas iedarbbas bstambuuz cilvka organismu pastiprina di rjs videsfaktori:

paaugstints relatvais gaisa mitrums virs 75%;

gaisa temperatra prsniedz +35 oC;

strvu vadoi puteki;

miski aktvu vielu tvaiki;

strvu vadoas grdas, ar zemi savienotas kumetla konstrukcijas;

pazemints atmosfras spiediens u.c. faktori.

Cilvka fizioloiskais un psiholoiskais stvoklisnosaka strvas iedarbbas bstambu. Fiziski nesp-cgi cilvki, karcilvki, kas slimo ar sirds, asins-

rites, nervu sistmas, plauu un das slimbm irdaudz jutgki pret elektrisks strvas iedarbbu.

Pastiprinti jutgi ir arnogurui, alkoholu vai medi-cniskos prepartus lietojui cilvki.

Elektrotraumas

Elektrotraumas ir cilvka orgnu vai audu bojjumiun dzvbas funkciju traucjumi, ko izraisa elektrisks

strvas vai elektriskloka iedarbba. Elektrotraumasizraisa elektroiekrtu normlas darbbas traucjumi,

cilvka nepareiza rcba, vai dabas pardba zibens.Elektrotraumas iedala di:

elektriskie triecieni;

lokls elektrotraumas;

elektriskie triecieni un lokls elektrotraumas

vienlaikus.

Elektriskais trieciens ir elektrisks strvaskompleksa iedarbba uz cilvka organismu, k

d rodas traucjumi cilvka dzvbai svargosprocesos. Elektriskos triecienus nosacti iedala 4

pakps:

I pakpe novrojama krampjaina muskuu

sarauans bez samaas zuduma;


9/42


II pakpe novrojama krampjaina muskuu

sarauans ar samaas zudumu;

III pakpe novrojams samaas zudums unrodas elpoanas vai sirdsdarbbas traucjumi;

IV pakpe iestjas klnisk nve apstjas

elpoana un asinsrite (klnisk nve var ilgtaptuveni 5 mintes, ajlaikvl nav iestjus

neatgriezeniskas izmaias organismun cilvkuvl ir iespjams atdzvint).

Lokls elektrotraumasir cilvka orgnu vai auduvietja traumana. Bieks lokls elektrotraumas

ir:

apdegumi;

elektrisks zmes;

das elektrometalizcija;

mehniskie bojjumi;

acu traumas.

Apdegumi rodas no tieas elektrisks strvasiedarbbas, kas notiek, cietuajam saskaroties arstrvu vadom dam. Ja spriegums ir virs 1000 Vun cietuais atrodas neliel attlum no sprieguma

avota, caur viu var skties elektrisk izlde, kasskum notiek k dzirksteizlde, vlk priet

elektriskaj lokun var izraist audu progoanos.Izir 4 elektriskapdeguma pakpes:

I pakpe das apsrtums;

II pakpe apdeguma tulznas;

III pakpe das progoans;

IV pakpe audu muskuu un kaulu progo-

ans.

Elektrisks zmes rodas, ja kdai ermea daaiir cies kontakts ar strvu vadom dam. Strvas

iedarbbas duz das pards dzeltengas tulznas arcietu vidusdau un balti pelku apmali. Elektrisks

zmes var bt oti bstamas, ja skar audu dzikosslus.

das elektrometalizcija rodas, ja elektrisksstrvas iedarbbas d oti skas izkusuas metladaias vai tvaiki ietriecas d. di bojtas ermea

vietas nokrsojas metla krs. Bstamba atkargano bojts virsmas lieluma.

Mehniskie bojjumi rodas elektrisks strvasizraists krampjveida muskuu sarauans d unizpauas kdas, asinsvadu un nervu audu plsumi,

k ar loctavu bojjumi. diem gadjumiem navpieskaitmas traumas, kas gtas, cilvkam krtot no

augstuma pc elektrisks strvas iedarbbas.

Acu traumasrodas spilgtas elektriskloka redzamsgaismas vai ultraviolet starojuma iedarbbas d.Ultravioletie stari var radt stipru acu audu iekaisumu

vai pat aklumu.

3.PRASBAS ELEKTROIEKRTU UNELEKTROIETAIU

APKALPOJOAJAM PERSONLAM

Elektroietaise vairkas savstarpji saisttas elek-troiekrtas vienotu uzdevumu veikanai.

Elektroiekrta jebkura iekrta elektroenerijas ra-oanai, prveidei, prvadei, sadalei vai patriam.

Elektroietaises pc elektrodrobas prasbm kla-

sific:

elektroietaiss ar spriegumu ldz 1000 V;

elektroietaiss ar spriegumu virs 1000 V.

Elektroietaises valdtjam ar rakstisku rkojumu j-

nosaka atbildgpersona par elektrosaimniecbu,kura nokrtojusi prbaudi par elektrodrobas notei-kumu prasbm un samusi apliecbu par elektro-

drobas grupas pieiranu.

Atbildgs personas par elektrosaimniecbu pien-kumos ietilpst:

nodroint drou, bezavriju un ekonomisku

elektroietaises darbbu;

izstrdt un realizt paskumus elektroenerijas

ekonomijai;


10/42


izstrdt profilaktisko apskau un remonta darba

grafikus, karnodroint to savlaicgu izpildi;

nodroint personla apmcbu, instruanu unzinanu prbaudi, k ar attiecgs elektrodro-

bas grupas pieiranu;

nodroint personlu ar nepiecieamajiem elek-troaizsardzbas un ugunsdrobas ldzekiem;

nodroint elektroietaisi ar nepiecieamo tehnis-

ko dokumentciju;

nodroint avriju un nelaimes gadjumu izmek-

lanu;

nodroint elektroenerijas uzskaiti;

nodroint elektroenerijas piegdtja noteiktoprasbu izpildi.

Nav pieaujams lietot elektroietaisi, ja nav norkota

atbildg persona par elektrosaimniecbu, izemotelektroietaises ar vienlaicgi atauto elektrisko slodzi

ldz 30 kW un spriegumu ldz 1000 V.

Elektrotehniskais personlsir elektroietaiss str-djoas personas, kas veic elektroietaiu apkopi,montu, uzraudzbu, remontu, prslgumu un cituselektroietaisnepiecieamos darbus. Elektrotehnis-

kais personlam jbt teortiski un praktiski sagata-votam droai darbu veikanai. Tas nozmprofesio-

nlo apmcbu elektria arodun papildu atestcijudarba drob.

Jem vr, ka atbilstoi elektroenerijas piegdes

un lietoanas noteikumiem projektanas un mont-

as darbus jaunu elektroietaiu ierkoanai vai esooelektroietaiu paplainanai, k ar elektroietaiumodernizciju, remontu un prbaudes atauts veikt

normatvajos aktos noteiktaj krtb Ekonomikasministrij reistrtm juridiskajm personm vai

fiziskajm personm, kuras ir samuas sertifiktudu darbu veikanai.

Neelektrotehniskais personls ir darbinieki, kasnestrd elektroietaiss, tau pc izpildm dar-ba specifikas var tikt pakauti elektrisks strvas

iedarbbai, jo sav darb izmanto elektroiekrtas.

Neelektrotehniskpersonla sarakstu sastda atbil-

dgpersona par elektrosaimniecbu. o darbinieku

instruktu un zinanu prbaudi veic tieais darbuvadtjs, reistrjot to attiecg uzskaites urnl.

Neelektrisk personla parauginstrukcija ievietota1. pielikum. Instrukciju japstiprina elektroietai-

ses valdtjam un neelektriskpersonla instruktajveic ne retk kvienu reizi gad.

Patstvgu darbu elektroietaiss var veikt personas,

kas:

sasnieguas 18 gadu vecumu;

veikuas medicnisko prbaudi un samuas

rstniecbas iestdes atzinumu par veselbasstvoka atbilstbu veicamajam darbam elek-

troietaiss. Medicnisk prbaude jveicstjoties darb un periodiski personm, kas

tehniski apkalpo darbojos elektroietaisesar 50 V un lielku spriegumu, vienu reizi di-

vos gados, bet augstkpjiem vienu reizigad (par augstkpju darbu uzskata darbu,

kas tiek veikts 5 m augstum no grunts vaiprseguma, virs kura tiek veikti montas vai

remontdarbi, kuru izpildanai galvenais dar-binieka aizsargldzeklis pret krianu no aug-

stuma visos darba un prvietoans bros irindividulie aizsardzbas ldzeki vai aizsar-

gjojosla);

apguvuas apmcbu pirms paldzbas sniega-n;

ir apmctas, instrutas un prbaudtas elek-

trodrobas jautjumos un ieguvuas attiecguelektrodrobas kvalifikcijas grupu.

Atbildg persona par elektrosaimniecbu nosa-ka elektrodrobas kvalifikcijas grupas ieganainepiecieamo zinanu apjomu, k ar darbinieku

apmcbas un zinanu prbaudes krtbu savuz-mum.

Uzmuma elektrotehniskajam personlam zin-

anu prbaudi var veikt:

specializtos kursos;

uzmuma elektroietaiu valdtja norkota

komisija trs iepriek atesttu cilvku sastv.


11/42


Darbiniekam, kuram pieir elektrodrobas kvali-

fikcijas grupu, tiek izsniegta apliecba. Atrodotiesdarb, apliecbai jbt pie darbinieka.

Visas personas, kurm veikta zinanu prbaude,

reistr personla zinanu prbaudes reistrcijasurnl, nordot uzvrdu, vrdu, personas kodu,

pieirto elektrodrobas kvalifikcijas grupu unnkamo zinanu prbaudes termiu. Atkrtotu zi-

nanu prbaudi elektrotehniskajam personlamveic, ja persona nav ievrojusi elektrodrobas no-

teikumus, karja persona tiek prcelta darbar citaveida elektroiekrtm.

Valsts a/s Latvenergo, pamatojoties uz ilggadjupieredzi un apmcbu sistmu, savam uzmumam

ir izstrdjusi Latvijas energostandartu LEK 025Drobas prasbas, veicot darbus elektroietaiss,

kur ir noteiktas trs elektrodrobas kvalifikcijasgrupas A, B un C (skatt 2. pielikumu). Latvijas ener-

gostandart noteikto grupu lietoana nav juridiskinostiprinta Latvijas Republikas likumdoanas aktos

piemroanai cits msu valsts tautsaimniecbas no-zars, un im standartam ir rekomendjos statuss.

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija saska

ar 1999. gada 23. marta noteikumu Nr. 120 Krtba,kdizbeidzama Latvijas PSR normatvo aktu pie-

mroana 3. punktu ar rkojumu noteikusi pc2000. gada 1. janvra ldz jaunu normatvo aktu pie-

emanai piemrot Patrtju elektroietaiu teh-nisks ekspluatcijas noteikumu 4. izdevumu. Td-

jdi uzmumos var lietot ar o elektrodrobaskvalifikcijas sistmu. Kvalifikcijas grupu apraksts

saskaar o normatvo dokumentu ievietots 3. pie-likum. Abiem normatviem ir rekomendjos sta-

tuss un tie ir izmantojami pc izvles.

4.TELPU KLASIFIKCIJA PC TOELEKTROBSTAMBAS

Darba telpas un apkrtj vide krasi ietekmelektrisks strvas bstambas pakpi.

Pc uzbves veidaelektroietaises iedala di:

slgts jeb iekjs elektroietaises, kas irizvietotas ku iekpus un aizsargtas noatmosfras faktoru iedarbbas;

rjs jeb atklts elektroietaises, kas navaizsargtas no atmosfras faktoru iedarbbas;

elektrotelpasir atsevias telpas vai noogota tel-pas daa, kuratrodas elektroietaises, ts apkalpo

tikai kvalificts elektrotehniskais personls;

raoanas telpas ir telpas, kurs uzstdts elek-troiekrtas izmanto arneelektriskais personls.

Elektroietaiu lietoanas apstki btiski ietekmiespju iegt elektrotraumu. Mitrums, paaugstintatemperatra, miski aktvu vielu tvaiki, strvuvadoi puteki btiski ietekm elektroietaiu

izolcijas pretestbu. o apstku ietekmievrojamisamazins cilvka ermea pretestba elektrisks

strvas iedarbbai, tpc atkarb no elektroietaiulietoanas apstkiem telpm ir ds iedaljums:

sausas telpas, kur relatvais gaisa mitrumsneprsniedz 60%, gaisa temperatra neprsniedz30 oC, tehnoloiskajos procesos nerodas puteki,

nav miski aktvas vides;

mitras telpas, kur tvaiks jeb kondensjoaismitrums izdals zinmu laiku un nelielos

daudzumos, relatvais gaisa mitrums ir 6075%;

telpas, kurs ir paaugstints mitrumsun kursrelatvais gaisa mitrums ilgstoi prsniedz 75%;

sevii mitras telpas, kur relatvais gaisamitrums ir gandrz 100% (griesti, sienas, grdaun telpesoie priekmeti ir ievrojami mitri);

karstas telpas, kur gaisa temperatra ilgstoiprsniedz 35oC;

putekainas telpas, kur raoanas procesizdals puteki td daudzum, ka tie prklj

vadus un iekst elektroiekrts. Puteki mdzbt gan strvu vadoi, gan nevadoi;

telpas ar miski aktvu vidi, kur raoanasprocesrodas agresvas gzes, tvaiki, idrumi,kas graujoi iedarbojas uz elektroiekrtu

izolciju un strvu vadoajm dam;

sprdzienbstamas telpas, kur tehnoloiskajosprocesos var rasties sprdzienbstami degou


12/42


gzu maisjumi, karsprdzienbstami puteku

vai iedrvielu un gaisa maisjumi.

Telpu iedaljums pc elektrobstambas pakpes:

telpas bez paaugstintas elektrobstambas ts ir sausas telpas, kurs:

relatvais gaisa mitrums ir ldz 60%,

gaisa temperatru ldz 35oC,

nav strvu vadou grdu,

nav strvu vadou puteku,

notiekoie procesi neizdala miski aktvasvielas,

nav iespjams vienlaikus pieskarties elektrisko

ieru metla korpusiem un ar zemi savienotmku metla konstrukcijm;

telpas ar paaugstintu elektrobstambu tsir telpas, kurs:

relatvais gaisa mitrums prsniedz 75%,

gaisa temperatra ilgstoi prsniedz 35 oC,

tehnoloiskaj proces izdals strvu vadoiputeki,

ir strvu vadoas grdas (metla, dzelzsbetona,

ieeu, flu u.c.),

ir iespjams vienlaikus pieskarties elektrisko

ieru metla korpusiem un ar zemi savienotmku metla konstrukcijm vai tehnoloiskajaiiekrtai;

sevii bstamas telpas ts ir telpas, kurs ir:

relatvais gaisa mitrums ir gandrz 100%,

miski aktvas vielas, kas rdoi iedarbojas uz

elektroiekrtu izolciju,

vienlaikus pastv divi vai vairki faktori, kas no-

saka telpas ar paaugstintu elektrobstambu;

teritorija rpus telpm no elektrodrobasviedoka tiek uzskatta par tdu, kurai piemtsevii bstamu telpu pazmes.

Atkarb no telpas elektrobstambas pakpes tiek

noteiktas prasbas telp izvietoto elektroiekrtuzemjumam:

telps bez paaugstintas elektrobstambasjzem elektroiekrtas, kuras tiek pieslgtas380 V un lielkam maistrvas spriegumam vai,

skot ar 400 V spriegumu, ldzstrvas pieslgumagadjum;

telps ar paaugstintu elektrobstambu,sevii bstams telps un teritorij rpus

telpm jzem elektroiekrtas, kuras pieslgtas42 V un lielkam maistrvas spriegumam

vai, skot ar 110 V, ldzstrvas pieslgumagadjum;

sprdzienbstamajs telps neatkargi nosprieguma vrtbas jzemvisas elektroiekrtas,k ar metla konstrukcijas, uz kurm ts ir

uzstdtas.

Telps ar paaugstintu elektrobstambu jlietoelektroinstrumenti ar dubultu izolciju. iemelektroinstrumentiem ir specils apzmjums uzkorpusa dubultkvadrta veid.

Sevii bstams telps un teritorijs rpus telpmjlieto elektroinstrumenti ar dubultu izolciju,papildus izmantojot individulos aizsardzbas

ldzekus.

5.TEHNISKIE PASKUMI

AIZSARDZBAI PRET STRVASIEDARBBU

Paskumi traumatisma samazinanai

Situcijas analze, kurtiek izvrtta cilvka iespjaiegt elektrotraumu, var tikt objektvi noteikta tikai

tajgadjum, ja bs novrtti visi iespjamie cloi,kuri var veicint s elektrotraumas raans iespju.

Tikai daspektvar vislabk noteikt profilaktiskoun aizsardzbas ldzeku izvli elektroietais.


13/42


Analze parda, ka elektrotraumai parasti ir

gadjuma raksturs, un tas var notikt sakrtot diviemapstkiem, varbtbai, ka cilvks ir nokuvis zem

sprieguma un varbtbai, ka caur cilvka ermeniplstos strvas lielums sasniedzis bstambas

pakpi.

Elektrotraumas ieganas varbtbas samazinanainepiecieams samazint katru no m varbtbm un

to iespjams pankt ar du paskumu paldzbu:

organizatoriskie paskumi instrukta, droudarba veikanas pamienu apguve, pareizadarba vietas un darba rema izvle, individulo

aizsardzbas ldzeku lietoana, drobas zmju unplaktu pareiza izvle, atbilstoas kvalifikcijas

darbinieku izvle;

profilaktiskie paskumi elektroietaises strvuvadoo dau izolcija, noogojumi, pareiza

elektroietaises darbbas rema izvle;

aizsardzbas paskumi tehnisko sistmu(droas elektroapgdes sistmas izveide,

nullana, zemana, potencilu izldzinana,aizsargslgums, atdaloa un maza sprieguma

transformatori, dubultizolcija) izveidoana,kas novrstu elektrotraumas raans iespju,

samazintu ts darbbas laiku un bstambasapstkus.

Tkli ar spriegumu ldz 1000 V un cieizemtu neitrli

Ja transformatora sekundro tinumu neitrli pievieno

zemjumietaises kontram tiei, tdu neitrli sauc

par ciei zemtu neitrli, bet tklus, kas pievienotidottransformatora tinumam, par tkliem ar cieizemtu neitrli. Tie ir trsfzu tkli ar nullvadu un

380/220 V spriegumu.

ai sistmai iespjami divi nullvada darbbasremi:

rems, kur nullvads pilda tikai aizsardzbas

funkciju;

rems, kurnullvads nodroina gan aizsardzbas

funkciju, gan elektroiekrtas darbspju.

Nullana ir elektroiekrtu metla dau, kuras

normli neatrodas, bet izolcijas bojjuma gadju-m var nokt zem sprieguma, pievienoana null-

vadam.

Nullana ir galvenais pamiens, lai pasargtucilvku no elektrotraumas, ko var gt, pieskaroties

elektroiekrtu korpusiem un metliskajm damkonstrukcijs, kuras nokuvuas zem sprieguma,

izolcijas bojans vai vienfzes sslgumagadjum.

Fzei nonkot saskar ar nullto korpusu, rodassslguma strvaI

sl, kuras lielums atkargs no fzes

sprieguma Uf, fzes vada un nullvada pretestbm

(attiecgiZfunZ

o). Pretestbas ir komplekss lielums,

kur ietverti ar vadtja induktvo un kapacitatvopretestbu komponenti.

Isl

= Uf/ (Z

f+ Z

o)

Ja pareizi izpildta nullana un izvlta atbilstoa

aizsardzbas ierce,sslguma strvaiIsl

jprsniedzaizsardzbas ierces nostrdes strvas I

a lielums

un jnodroina bojt posma automtiska untra atslgana. Tdjdi samazins pieskarans

varbtba zem sprieguma nokuvuajmelektroiekrtu metla dam, bet pieskarans

gadjum samazins strvas iedarbes laiks.Aizsardzbas nostrdes trdarbbu nosaka o strvu

attiecba:

Isl

/ Ia

Pareizi izvlta o strvu attiecba ir da:

I

sl3 I

dro(tuvkajam drointjam),

I

sl 1,5 I

aut (momentns nostrdes strvas

iestdjums automtiskajam sldzim).

Nullanas pamatnosacjums sslgumagadjum iekrtai, kura nokuvusi zemsprieguma, ir jatsldzas.

Lai zintu, vai aizsardzba nostrds, jveic

aizsardzbas nostrdes prbaudes des fze nullemrjumi. Ir vairki mranas pamieni:


14/42


nosaka faktisko pretestbu Zfakt

mrmajamdes posmam. im mrjumam plai izmantomrinstrumentu M417. Mrjuma rezultts

jsaldzina ar posmam pieaujamo pretestbaslielumu Z

pie, kas ir noteikta tabuls katram

drointja lielumam. Jbt izpildtamnoteikumam:

Zfakt

Zpie

Ja viendba neizpilds, jveic paskumi Zfakt

samazinanai (jpalielina vada rsgriezums,jsasina lnijas garums) vai ar jprbaudaiekrtas noslogojums, lai prliecintos, vai ir

iespja maint drointju, kas autu izmaintZpie

vrtbu;

aizsardzbas nostrdes prbaudes mrjumi m-

ra sslguma strvas lielumu d (mrinstru-ments CM300/2), pc tam prbauda, vai ir spk

nosacjumiIsl

3 Idro

unIsl

1,5 Iaut

.

Ar transformatora neitrli savienotajam nullvadampieslgts daudz iekrtu un metlkonstrukciju, kas

veicina potencila izldzinanos un ttad pieskar-sprieguma samazinanos.

Lai gan elektrotkls ar spriegumu ldz 1000 V un

ciei zemtu neitrli tiek plai lietots, tam ir ardaasnepilnbas:

nullana nenodroina drobu, ja cilvks tiei

pieskaras strvu vadom dam;

nullana rada potencila noplanu pa visiemai sistmai pieslgtajiem patrtjiem, kas

rada bstambu un traucjumus pusvadtju

aparatrai;

nullanas tkl nedrkst zemt atseviuspatrtjus bez to pievienoanas nullvadam,jo, ja fze nokst uz korpusa, nulltie patrtji

nokst zem bstama sprieguma uz ilgu laiku, josslguma des pretestba var bt par lielu, lai

atslgtos aizsardzba;

vienlaicga pieskarans pie elektroiekrtasstrvu vadoajm dam un ts nullt korpusa

ir bstama;

viena drointja izdegana, fzei nokstot uz

korpusa, nenodroina trsfzu patrtja (piem.,elektrodzinja) atslganos no tkla, kas var radt

o iekrtu prslodzi vai ugunsbstambu;

atsevios gadjumos garm lnijm un lielasjaudas patrtjiem grti izpildt aizsardzbas

nostrdes prbaudes (des fze nulle)mrjumu atbilstbu normm;

nullvada prtrkanas gadjum prtraukum

esoajiem patrtjiem mains tkla darbbasrems tas prvras sistm ar izoltuneitrli. Pieskarans kdam zem sprieguma

nokuvuam elektroietaises korpusam aiz null-vada prtraukuma rada lielku bstambu.

Tkli ar spriegumu ldz 1000 V un izoltuneitrli

Tklos ar izoltu neitrli galvenais aizsardzbas

ldzeklis ir zemana. Zemanas galvenaisuzdevums ir samazint pieskarsprieguma vrtbuldz lmenim, kas nav bstams cilvkam.

Ja cilvks pieskaras sazemtai elektroiekrtas daai,kas nonkusi zem sprieguma, caur cilvka ermeni

plst daa sslguma strvas. Strva, kas plst caurcilvka ermeni, ir tik reiu mazka par strvu, kas

plst zemtj, cik reiu cilvka ermea pretestba,ieskaitot prejas pretestbu, ir lielka par kopjo

zemjumietaises pretestbu.

Tklos ar izoltu neitrli neliels zemjumpretestbasun relatvi mazo sslguma strvu d caur cilvku

plstoo strvu viegli samazint ldz pieaujamm

vrtbm ar spriegumu ne lielku par 40 V.

Pieskarspriegums un soa spriegums

Ja sazemtas elektroiekrtas strvu vadoa daa no-nk saskarar zemi, notiek strauja sazemts iekrtas

potencila samazinans attiecbpret zemi, notiekstrvas noplana zem. Zeme ajvietir telpisks

vadtjs, kur strva izplst visos virzienos, gan pazemes virsmu, gan dzium. Strvas blvums un

ldz ar to sprieguma kritums ir vislielkais zemtjatuvum un samazins, palielinoties attlumam.


15/42


Apmram 20 m attlum no zemtja strva ir

sadaljusies tik liel zemes tilpum, ka spriegumakritums ir tuvs nullei, ir nulles potencila zona.

Cilvks var nokt zem sprieguma, ar nepieskaro-

ties zemtajm elektroiekrtu dam. Prvietojotieszemesslguma strvas izpldes zon, katra kjas

pda tiek pielikta zemes punktam ar dadu poten-cilu. Potencilu starpbu starp abm kjm sauc par

soa spriegumu. Attlinoties no zemtja, soa sprie-gums samazins. Nokstot dzon, jcenas no

ts izkt, ejot oti maziem soiem, liekot pdu piepdas.

Zemjumietaises

Viens no svargkajiem paskumiem elektroietaiu

darbbas un drobas nodroinanai ir normatvajiemaktiem atbilstoas zemjumietaises ierkoana,

kurai jnodroina personla droba, elektroietaiuaizsardzba un normls darba rems.

Pc funkcionls nozmes visu zemjumietaiu

iedaljums ir ds:

darba zemjumietaises, kuru kopgiezme ir t,ka ts nepiecieamas attiecgo apartu normlai

darbbai;

aizsargzemjums, kuru izveido, lai apkalpojoopersonlu pasargtu pret bstamu pieskarspriegu-

mu un soa spriegumu.

Dada sprieguma un nozmes zemjumietaises j-apvieno vien kopg sistm, lai dados elektris-

k tkla remos nerastos potencilu starpba starp

atseviiem zemjumiem. Apvienots zemjumietai-ses pretestbai jnodroina ts iekrtas prasbas, kuraipieaujamzemjumpretestba ir vismazk.

Zemjumietaise sastv no zemtju, zemtjvadu,

zemjummaistru un zemjumvadu kopuma:

zemtjvadi savieno zemtju ar zemjum-maistrli, pievienojumam jbt vismaz divs

dads viets;

zemjummaistrle paredzta zemjumtkla iz-

veidoanai raoanas telps;

zemjumvads ir vads, kas savieno zemjamo

objektu ar zemjummaistrli.

Zemjumvadi un zemjummaistrles jaizsargpretkoroziju, atklti novietotie jnokrso melnkrs.

Pieemot ekspluatcij zemjumietaises no mon-

tas organizcijas, jsaem pieemanas un no-doanas dokumenti, kuros jbt zemjumietaises

izpildzmjumam un pieemanas prbauu normsnoteikto prbauu protokoliem.

Zemjumietaiss jveic das prbaudes:

zemjumietaises rj apskate, izlases veidatrokot zemnovietotos zemtjus. Tie nedrkst

bt ar redzamiem defektiem, prbaudi parastiveic kopar attiecgs elektroietaises apskati;

saites prbaude starp zemtju un zemtajm

elektroiekrtm, mra saites pretestbu unprbauda, vai iekrta nav zem sprieguma;

des fze nulle pretestbas mrana ietaiss ar

spriegumu ldz 1000 V un ciei zemtu neitrli;

drointja prbaude ietaiss ar spriegumu ldz1000 V un izoltu neitrli un izolcijas mrana.

Nullana un zemana

Tklos ar spriegumu ldz 1000 V un ciei zemtuneitrli galvenais aizsardzbas ldzeklis ir nullana.

ajos tklos nav atauta elektroiekrtu zemanabez to korpusu pievienoanas nullvadam.

Tklos ar spriegumu ldz 1000 V un izoltu neitrligalvenais aizsardzbas ldzeklis ir zemana.

Nullanai vai zemanai ir pakauti:

elektrisko manu, transformatoru, apartu, gais-mas ermeu korpusi un apvalki;

mrtransformatoru sekundrie tinumi (ja nav

citu specilu nordjumu);

sadales un vadbas skapju karkasi, o iekrtu

noemams vai virinms daas, ja uz tm ir


16/42


uzstdta aparatra, kuras maispriegums ir 42 V

un lielks, vai ldzspriegums 110 V un lielks;

sadales iekrtu metla konstrukcijas, kabeu tilti,kabeu metliskie apvalki, elektroinstalcijas me-

tla caurules, karcitas metliskas konstrukci-jas, kas saisttas ar elektroietaises uzbvi, prvie-

tojamo elektroiekrtu korpusu metlisks daas;

elektroiekrtu korpusi, kas izvietoti uz kustgmmanu un mehnismu dam.

Nullanu vai zemanu var neveikt dos gadjumos:

ja elektroiekrtas korpusi, aparti, elektromon-tas konstrukcijas uzstdtas uz nulltm vai

zemtm konstrukcijm, pie kam jbt labamsavstarpji nodrointam kontaktam;

balsta izolatoru ki un stiei, piekarizolatoru

armatra, gaisa vadu lnijas ar koka balstiem;

elektroskapju atverams vai noemams daas,ja uz tm nav elektrisko apartu ar spriegumu

virs 42 V pie maisprieguma vai 110 V pieldzsprieguma;

elektroiekrtas ar dubultizolciju, karelektro-

iekrtu korpusi, kuri pieslgti atdaloajam trans-formatoram.

Knullanas vai zemanas vadtji tiek izmantoti:

specili im nolkam paredzti vadtji;

ku metlisks konstrukcijas;

raoanas iekrtu metlisks konstrukcijas;

elektroinstalcijas metla caurules;

kabeu tiltu konstrukcijas;

metla cauruvadi (izemot tos, kas prvada

degoas vai sprgstoas vielas).

Katra nulljam vai zemjam elektroiekrta null-vadam vai zemjummaistrlei jpievieno ar atse-

via vadtja paldzbu. os vadtjus nedrkst slgtvirknes slgum.

Nullana vai zemana iekrtm, kuras tiek biei de-

monttas vai ir uzstdtas uz vibrjoiem vai kustgiempamatiem, jizpilda ar lokana vadtja paldzbu.

Nullvad nedrkst bt izjaucamu savienojumu,

drointju un sldu, ja darba nullvadnepiecieamskomutcijas aparts, tam jatsldz visi vadi.

Atkrtotu nullvada zemjumu ieteicams ierkot pie

ievadiem ks, kurs elektroiekrta tiek nullta.Nullvada atkrtotais zemjums samazina bstambas

pakpi izldzina potencilu starpbu, samazina soaun pieskarspriegumu. Ja notiek zemesslgums posm

aiz prtrauktnullvada, kur nav atkrtoti sazemts,iekrtas, kas atrodas aiz prtraukuma vietas, nonkzem paaugstinta sprieguma.

Atdaloais un zema spriegumatransformators

Atdaloais transformators, pateicoties tkonstruk-tvajam izpildjumam, paredzts elektroenerijaspatrtja atdalanai no transformatora primrs

des, pie kam sekundrde netiek zemta.

Transformatora korpuss atkarbno elektrisk tklaneitrles izpildjuma primrajpustiek zemts vai

nullts.

Atdaloajam transformatoram atauts pieslgt tikaivienu patrtju. Primrs puses d aizsardzbas

ierce drointjs vai automtiskais sldzis nelielks par 15 A, spriegums ne augstks par 380 V.

Sevii zema sprieguma (drobas) transformato-ri. Paaugstintas prasbas izolcijai, konstruktvais

izpildjums pasarg primrs puses spriegumanokanu sekundrajtinum.

Sekundrs puses spriegums ne lielks par 42 V,patrtju skaits nav ierobeots.

Atkarb no elektrisk tkla neitrles izpildjuma

primraj pus transformatora korpuss tiek zemtsvai nullts.

Ne lielks spriegums par 12 V jlieto, izmantojot

rokas elektriskos instrumentus, prnsjamas lam-pas sevii nelabvlgos apstkos, kad iespju iegt


17/42


elektrotraumu palielina nerti darba apstki, nepie-

tiekami telpas gabarti, saskare ar lielm sazemtmmetliskm virsmm (katlos, ahts, tuneos u.c.).

Potencilu izldzinana

Potencilu izldzinana ir metode pieskarspriegu-ma un soa sprieguma samazinanai. Potencilu iz-

ldzinana tiek izmantota k papildu aizsardzbasldzeklis kopar citiem aizsardzbas pamieniem.

Vairum gadjumu elektroiekrtas atrodas blakusmetlkonstrukcijm, metla cauruvadiem, raoanas

iekrtu metliskajm dam, telpu dzelzsbetona unmetla konstrukcijm. Visi ie elementi ir jpievieno

nullanas vai zemanas sistmai.

Ja kdno elektroiekrtas korpusiem notiek saska-re ar fzes vadu, zem sprieguma nonk visa sistma

un bstambas pakpe samazins. Jo mazks bsattlums starp sazemtajm iekrtm, jo labk izl-

dzins potencilu starpba. Attiecgi samazins soaun pieskarspriegums.

Aizsardzbas atslgums

Aizsardzbas atslgums nodroina automtisku boj-ts iekrtas atslganos, nodroinot apkalpojo

personla drobu. Lieto tad, kad elektroiekrtasaizsardzbai ir noteiktas paaugstintas prasbas, k

ar gadjumos, kad ar citiem aizsardzbas veidiemnodroint iekrtas aizsardzbu ir apgrtinoi.

Diferencils aizsardzbas sldi (diferencilsldi)

kontrol strvas nopldes lielumu uz iekrtas kor-

pusa un, prsniedzot nopldes strvai pieaujamovrtbu, atsldz iekrtu. Tie atsldz iekrtu viengitajos gadjumos, ja to kontroltajs ds cirkul

nopldes strvas. Ir ar sldu izpildjuma variants,kur vienlaicgi ar nopldes strvas kontroli ir arsslguma strvas aizsardzba.

6.ELEKTROTEHNISKIE MRJUMI UNTO PERIODISKUMS

Valsts metroloiskajai kontrolei pakauto mranas

ldzeku sarakstu, nordot verificanas periodisku-

mu, apstiprina Ministru kabinets. Verificanu veic

Latvijas Nacionlais metroloijas centrs vai akredit-tas laboratorijas.

Elektroietaiu mrjumu periodiskumu un krtbu

uzmum nosaka atbildg persona par elektro-saimniecbu.

Mrjumus ir tiesga veikt noteikt krtb Ekono-

mikas ministrij reistrts specializts uzmumsvai sertificts individuldarba veicjs.

Dadm elektroietaiu grupm atbilstoi to darbbasspecifikai ir noteikti o ietaiu prbauu periodi un

reglamentta parametru prbaude.

Apgaismoanas un spka tkli

Apgaismoanas un spka tklu instalcijm, pie-

emot ts ekspluatcijun turpmk vienu reizi se-os gados, jmra izolcijas pretestba ar 1000 V

megommetru. Izolcijas pretestba nedrkst btmazka par 0,5 M.

Izolcijas pretestba jmra starp katru vadu un

zemi, karstarp jebkuriem diviem vadiem posmstarp drointjiem vai aiz pdjdrointja. Dro-

intjiem jbt izemtiem, sldiem atslg-tiem.

Mrot izolcijas pretestbu spka dm, jatsldz

visi strvas patrtji, bet apgaismoanas tkljbtizskrvtm spuldzm.

Mitr, karst, miski agresv vid, k ar rjam

apgaismojumam, ja ir sezonas elektropatri, mr-

jumi jveic vienu reizi gad.

Apgaismes ermeus apskata vizuli vienu reizi

gad.

Avrijas apgaismojuma ieslganas automta pr-baude jveic ne retk kvienu reizi mnes, avrijas

apgaismojuma prbaude, atsldzot darba apgaismo-jumu divas reizes gad.

Darba apgaismojuma tklos sprieguma pazeminjums

nedrkst bt lielks par 5%, rj un avrijasapgaismojuma tklos ne lielks par 10%.


18/42


Kabeu lnijas

Kabei, kuru darba spriegums ir ldz 1000 V, pirms

pieemanas ekspluatcij un pc remonta jpr-bauda ar 2500 V megommetru, izolcijas pretestba

nedrkst bt mazka par 0,5 M.

Ekspluatcijas laikmrjumus veic vienu reizi seosgados.

Zemjumietaises

Zemjumietaism noteikts normas ir visai daudz-

veidgas un izriet no prasbm, kas jnodroinadarbzemjumiem un aizsargzemjumiem.

Juzsver, ka norm gan zemtjpretestbu Rz, gan

zemjumpretestbuR1z. Zemjumpretestba ir zem-

tja, zemjummaistrles, zemtjvadu un zemjum-

vadu pretestbu summa. Zemjumpretestba ir gal-venais zemjumietaises parametrs. s pretestbas

normatvais lielums dads ietaiss ir dads:

izoltas neitrles elektroietaiss ar spriegumuvirs 1000 V zemjumpretestbai jnodroina di

nosacjumi:

R1z250/I

z ; R1

z10,

kurIz vienfzes zemesslguma strva izoltas

neitrles tkl, A.

izoltas neitrles elektroietaiss ar spriegumu

virs 1000 V, ja zemjumietaise vienlaikus pa-redzta ar zemsprieguma iekrtu zemanai,

zemjumpretestba jizvlas pc nosacjuma:

R1z125/I

z ,

vienlaikus to prbaudot pc nosacjumiem, koizvirza zemsprieguma tkls.

Ciei zemtas neitrles elektroietaiss ar spriegu-mu ldz 1000 Vpieaujamzemjuma pretestba iratkarga no tkla nominllnijas sprieguma U

n:

R1z

2 ; ja Un

= 660 V

R1z4 ; ja U

n= 380 V

R1z8 ; ja U

n= 220 V

Turklt tieeneratora vai transformatora neitrles

tuvumierkoto zemtju pretestbm jbt dm:

Rz15 ; ja Un = 660 V

Rz30 ; ja U

n= 380 V

Rz60 ; ja U

n= 220 V

Gaisvadu lnijas nullvada zemjumpretestbai, emotvr mkslgos un dabgos zemtjus, ko ierkolnijas vai ts nozarojumu (ja tie garki par 200 m)

galos, jbt dai:

R1z5 ; ja Un = 660 V

R1z10 ; ja U

n= 380 V

R1z20 ; ja U

n= 220 V

Turklt katra atsevi zemtja pretestba Rz ne-

drkst bt lielka par 15; 30; 60 pie attiecgUn

sprieguma lieluma.

Izoltas neitrles elektroietaiss ar spriegumu ldz1000 Vnormtikai zemjumpretestbu neatkargi nosprieguma:

R1z4

Ja barojo eneratora vai transformatora jauda ir

S 100kVA,pieaujams zemjumpretestbu palielint

R1z10

Zemjumietaiss prbaudes jveic atbilstoi atbil-dgs personas par elektrosaimniecbu noteiktajamgrafikam, bet ne retk kvienu reizi trijos gados.

Elektrodzinji

Elektrotkl, kuram pieslgti elektrodzinji, spriegu-mam jbt 100105% no elektrodzinja nominl

sprieguma.

Elektrodzinju profilaktisko prbauu un izolcijaspretestbas mrjumu periodiskumu nosaka atbildg


19/42


persona par elektrosaimniecbu. Atbildgu mehnis-

mu elektrodzinjiem ne retk k vienu reizi di-vos gados.

Izolciju prbauda ar 1 kV megommetru, pretestba

aukst stvoklesoam elektrodzinjam ne mezkapar 1,0 M, karststvokl 60 oC 0,5 M.

Elektrometinanas ietaises

Prvietojamajm elektrometinanas ietaismizolcijas pretestbu ieteicams mrt ne retk kvienu reizi gad. Izolcija jprbauda ar 500 V

megommetru, tnedrkst bt zemka par 0,5 M. Jalietoanas instrukcijnordts cits prbaudes termi,

prbaude jveic saska ar lietoanas instrukcijnoteikto termiu.

Sadales ietaises

Sadales ietaiu elektroiekrtu nominlajiem da-

tiem jatbilst iespjamajiem darba remiem sslguma, prsprieguma un prslodu gadju-

miem. Elektroiekrtm izolcijas pretestba jpr-bauda vienu reizi seos gados ar 1000 V megom-

metru, izolcijas pretestba nedrkst bt mazkapar 0,5 M.

Lifti, kravas celti, citas pacljiekrtas

Izolcijas pretestbas mrjumi jveic vienu reizi

gad ar 1000 V megommetru, izolcijas pretestba

nedrkst bt mazka par 1 M.

Rokas (prnsjamie) elektroinstrumenti

Rokas elektroinstrumentu izolcijas pretestbas m-

rjumus ieteicams veikt divas reizes gad, karpcelektroinstrumentu remonta ar 500 V megommetru.

Izolcijas pretestba nedrkst bt mazka par 2 M.Ja lietoanas instrukcij nordts citdi, prbaude

jveic saskaar lietoanas instrukcijnoteikto ter-miu.

7.ELEKTROIETAISS LIETOJAMIEELEKTROAIZSARDZBAS LDZEKI

Darb ar elektroiekrtm biei jsastopas arapstkiem, kad visprgie aizsardzbas paskumi

negarant pilngu apkalpojo personla drobu.Lai aizsargtu personlu no elektrisks strvas tieas

iedarbbas, elektrisk loka un tdeganas produktuiedarbbas u.tml., jlieto elektroaizsardzbas ldzeki.

Latvij tiek lietoti starptautiskajiem standartiemIEC un EN atbilstoi elektroaizsardzbas ldzeki.

Darba devjam jizveido tda elektroaizsardzbasldzeku uzraudzbas un novrtanas sistma, kas

dotu pietiekamu prliecbu, ka ekspluatcijas gaitaizsardzbas ldzekiem nepasliktins tehniskieraksturojumi, kas garant lietotju aizsardzbu no

darba vides riska. Veicot elektroaizsardzbas ldzekuuzraudzbu, jvads pc spk esoajiem Ministru

kabineta noteikumiem un prasbm, kdas noteiktasattiecgo izstrdjumu lietoanas instrukcijs, kam

obligti jbt komplektcij.

Atbilstoi ES direktvu un attiecgo Ministru ka-bineta noteikumu prasbm izgatavotajiem un

tirg piedvtajiem elektroaizsardzbas ldzekiemraotjam jnodroina tehnisk dokumentcija,

atbilstbas deklarcija un jmar aizsardzbasldzeklis ar CE marjumu (skatt 1. attlu). Ja

marjumu nav iespjams izvietot uz aizsardzbasldzeka, to izvieto uz iepakojuma vai pavaddoku-

mentiem t, lai marjums btu viegli saskatms,salasms un neizdzams.

1. attls.CE marjums

Visiem elektroaizsardzbas ldzekiem, kuritiek piedvti tirg, raotjs, piegdtjs vaiimporttjs pievieno zias par raotju un duinformciju valsts valod:


20/42


aizsardzbas ldzeka lietoana;

aizsardzbas ldzeka tehnisks iespjas, kuras

konstattas prbauds;

aizsardzbas ldzeka lietoanas ierobeojumi;

aizsardzbas ldzeka aizsardzbas klasei atbilsto-ie riska lmei un lietoanas ierobeojumi;

aizsardzbas ldzeka vai atseviu tsastvdau

derguma termi;

iepakojuma veids, transportjot aizsardzbas

ldzekli;

lietoto apzmjumu un marjumu nozme;

standarti vai citi normatvie akti, kuros noteiktsprasbas ievrotas, projektjot un izgatavojot

elektroaizsardzbas ldzekli;

ts pilnvarots institcijas nosaukums, adreseun identifikcijas numurs, kura apstiprinjusi

elektroaizsardzbas ldzekli.

Elektroaizsardzbas ldzekiem jatbilst dm nor-matvajos aktos noteiktajm prasbm:

aizsardzbas ldzeklis pietiekami izol lietotju

no sprieguma, kuram vi var tikt pakautslietoanas apstkos;

aizsardzbas ldzeka materili un konstrukcija

nodroina, ka nopldes strvas ir pc iespjasmazas un jebkur gadjum mazkas par

maksimli pieaujamo robelmeni;

ja aizsardzbas ldzeklis lietojams, darbojoties arelektroiekrtm, kurs ir vai var bt spriegums,

uz aizsardzbas ldzeka norda t aizsardzbasklasi, darba spriegumu, srijas numuru un

izgatavoanas datumu;

uz aizsardzbas ldzeka paredz pietiekamu vietulietoanas uzskanas datumam un veikto vai

veicamo periodisko prbauu datumam;

raotjs lietoanas instrukcijnorda aizsardzbas

ldzeka izmantoanas jomu un lietoanas

laikveicamo dielektrisko prbauu metodi un

bieumu.

Apkalpojot elektroiekrtas ar spriegumu ldz 1000V un virs 1000 V, aizsardzbai no elektrisks strvas

iedarbbas lieto:

kolektvos elektroaizsardzbas ldzekus;

individulos elektroaizsardzbas ldzekus.

Atkarb no potencil riska individulosaizsardzbas ldzekus iedala trijs kategorijs:

pirms kategorijas aizsardzbas ldzeki irvienkras uzbves aizsardzbas ldzeki, kas

aizsarg pret minimli kaitgiem vai minimlibstamiem faktoriem, kurus lietotjs pats spj

laikus novrtt (cepures, cimdi u.tml.);

otrs kategorijas aizsardzbas ldzeki iraizsardzbas ldzeki, kas neatbilst ne pirmajai,

ne treajai kategorijai;

tres kategorijas aizsardzbas ldzeki irsaretas uzbves aizsardzbas ldzeki, kas

aizsarg pret bstamiem faktoriem, kuruslietotjs pats nespj pietiekami tri novrtt un

kuri apdraud cilvka dzvbu vai negatvi unneatgriezeniski ietekmcilvka veselbu.

Pc nozmeselektroaizsardzbas ldzekus var sadalttrs grups:

norobeojoieaizsardzbas ldzeki, kas novrvai aizkav nejauu pieskaranos iekrtai

(pagaidu noogojumi, plakti, brdinjuma

uzraksti, sprieguma indikatori u.c.);

izoljoie aizsardzbas ldzeki, kas pasarg notieas pieskarans iekrtai, kura atrodas zemsprieguma (dielektriskie cimdi, instrumenti ar

izoltiem rokturiem, izoljoie paklji u.c.);

nodroinoieaizsardzbas ldzeki, kas pasargno elektrisk loka un t deganas produktiem,

k ar no krianas no augstuma (sejas vairogs,brezenta cimdi, aizsargacenes, nedegoa auduma

aprbs, gzmaskas, montieru drobas jostas,montieru kpi u.c.).


21/42


Pc lietojuma visus elektroaizsardzbas ldzekusiedala:

pamata elektroaizsardzbas ldzekos;

papildu elektroaizsardzbas ldzekos.

Par pamata aizsardzbas ldzekiem sauc tdusaizsardzbas ldzekus, kuru izolcija ilgstoi iz-

tur elektroietaises darba spriegumu un ar tiem varpieskarties strvu vadoajm dam, kas atrodas

zem sprieguma. Elektroietaiss ldz 1000 V tieir:

dielektriskie cimdi;

instrumenti ar izoltiem rokturiem;

izoljos un strvu mrknaibles;

sprieguma uzrdtji (indikatori);

izoljoie stiei.

Par papildu aizsardzbas ldzekiem sauc t-dus aizsardzbas ldzekus, kuru izolcija ne-

var ilgstoi izturt elektroietaises darba spriegu-mu un nevar pasargt no strvas iedarbbas pie

sprieguma. os ldzekus izmanto galvenoaizsardzbas ldzeku darbbas papildinanai.

Papildu aizsardzbas ldzeki elektroietaiss ldz1000 V ir:

dielektrisks galoas;

dielektriskie paklji;

prnesamie zemjumi;

izoljoie palikti un uzlikti;

pagaidu noogojumi;

plakti un brdinjuma uzraksti.

Personlam, kas apkalpo uzmuma elektroiekr-

tas, jbt apgdtam ar visiem nepiecieamajiemelektroaizsardzbas ldzekiem un tam jbt ap-

mctam par o ldzeku lietoanu. Par personlasavlaicgu apgdi ar prbaudtiem elektroaizsardz-

bas ldzekiem atbilstoi noteiktajm normm,

glabanas un uzskaites organizanu, savlaicguprbaudes veikanu, nedergo elektroaizsardzbas

ldzeku izemanu no ekspluatcijas un personlaapmcbu elektroaizsardzbas ldzeku lietoanu

uzmum atbild par elektrosaimniecbu atbildgpersona.

Personas, kas samuas elektroaizsardzbas l-

dzekus individulaj lietoan, atbild par to pa-reizu lietoanu. Atkljot bojtus vai nedergus

elektroaizsardzbas ldzekus, personlam tie ne-kavjoties jizem no ekspluatcijas un par to j-informpar elektrosaimniecbu atbildgpersona.

Elektroaizsardzbas ldzeki jglab un jprvad

tdos apstkos, lai tie btu krtb un dergi lie-toanai, td tie jaizsarg no mitruma, netru-

miem un mehniskiem bojjumiem. Elektroaiz-sardzbas ldzeku glabanai jierko specila

vieta. Glabanas viets jbt elektroaizsardzbasldzeku sarakstam.

Elektroaizsardzbas ldzekus (izemot izoljoos

paliktus, dielektriskos pakljus, prnesamoszemjumus, aizsargnoogojumus, drobas zmes)

japskata un jnovrtto stvoklis saskaar rao-tja dotajm vai vietjm instrukcijm.

Uz visiem izoljoiem aizsargldzekiem (izemot

instrumentus ar izoltiem rokturiem), kas izturjuiperiodisko prbaudi, jbt:

prbaudes marjumam, kur nordta laborato-

rija, kas veica prbaudi;

maksimlajam spriegumam, ko iztur aizsardzbas

ldzeklis;

nkamajam prbaudes termiam.

Biek lietojamo elektroaizsardzbas ldzeku lieto-

anas gaitnepiecieams prbaudes un to periodis-kums ir apkopots 1. tabul.


22/42


Biek lietojamo elektroaizsardzbas ldzeku prbaudes lietoanas proces 1. tabula

Nr. Elektroaizsardzbas ldzeklis Veicamprbaude Periodiskums

1 Dielektriskie cimdi Vizulapskate:visprjstvoka novrtjums;iepot gaisu un sarulljot pirkstu virzien;

prliecinties par cimdu veselumu;marjuma prbaudeDielektriskprbaude:

Pirms katras lietoanas

Ne retk kreizi 6 mneos

2 Sprieguma indikatori VizulapskateElektriskprbaude

Vienu reizi 12 mneos

3 Izoljoie stiei VizulapskateDielektriskprbaude


4 Izoljos knaibles VizulapskateDielektriskprbaude


5 Prnesamie zemjumi VizulapskateDielektriskprbaude

Pirms katras lietoanasPirms lietoanas uzskanas

6 Dielektrisk s botes VizulapskateDielektriskprbaude

Vienu reizi 6 mneosVienu reizi 36 mneos

7 Instrumenti ar izoltiemrokturiem

VizulapskateDielektriskprbaude


Ja lietoanas instrukcijnordts cits prbaudestermi, prbaude jveic saska ar lietoanasinstrukcijnoteikto termiu.

Elektroaizsardzbas ldzekus elektroietaiss izmantodm vajadzbm:

izoljoie stieivar bt paredzti vienas operci-jas veikanai (mrjumu veikana zem spriegu-ma, zemjuma uzlikana u.c.) vai universli da-

dm opercijm. Tdgadjumtos komplektar mainmiem darba uzgaiem. Izoljoie stiei

sastv no trs dam:

darba uzgaa, kas nosaka stiea lietojumu,

izoljos daas, kas pasargcilvku no strvuvadoajm dam,

roktura, kas paredzts stiea noturanai roks.

Izoljoos stieus izgatavo no izoljoa materila

vis stiea garum un ar tiem personls bezbriesmm var pieskarties strvu vadoajm

dam praktiski pie visiem spriegumiem;

izoljos knaibles lieto operciju veikanai zemsprieguma ar drointjiem, izoljoo uzmavu uz-

likanai un noemanai u.c. ldzgiem darbiem. Izo-ljos knaibles sastv no trim galvenajm dam:

darba daas vai okiem,

izoljos daas no okiem ldz atbalstam,

roktura no atbalsta ldz knaibu galam.

Vism knaibu galvenajm dam jbt izga-

tavotm no izoljoa materila;

strvu mrknaibles paredztas maistrvasmrjumiem atsevios vados, neprtraucot elek-

trisko di. Strvas mrknaibles elektroietaism

virs 1000 V sastv no trim galvenajm dam:

darba daas,

izoljos daas no darba daas ldz atbalstam,

roktura no atbalsta ldz knaibu galam.

Darba daa sastv no izjaucama magntvada ar ti-

numiem un noemama vai iebvta amprmetra,kas nostiprints uz serdes. Citm dam jbt no

izoljoa materila. Vism knaibu dam jbtdroi un stingri savienotm savstarp;


23/42


sprieguma uzrdtji(indikatori)ir prnsja-mas ierces sprieguma esambas noteikanai, ku-ras darbbas pamatir gzizldes indikatora lam-

pas spdana, caurplstot kapacitatvajai strvai;

instrumenti ar izoltiem rokturiem paredztidarbam zem sprieguma elektroietaiss ldz

1000 V. Instrumentu rokturu izoljoai daaijbt ne mazkai par 10 cm no paclumiem

rokturu galos, kas nodroina rokas nosldanuuz strvu neaizsargtajm instrumenta dam.

Skrvgrieiem jizol visa darba daa ldzpat asmea galam. Strdjot ar instrumentukomplektu, jbt izoljos galos vai jstrd

uz dielektriska paklja;

dielektriskie aizsardzbas ldzeki tiek izga-tavoti no dielektrisks gumijas vai polimru

materiliem. Visplak lieto ir dielektriskoscimdus, galoas, botes un pakljus. Katru reizi

pirms cimdu lietoanas tie jprbauda, piepotun rulljot pirkstu virzien, lai noteiktu vai nav

mehnisku bojjumu. Dielektrisks galoas unbotes lieto k papildu aizsardzbas ldzekus.

Galoas un botes uzskatmas arkaizsardzbasldzeklis pret soa spriegumu. Dielektriskos

pakljus lieto telps, kurs nepiecieams str-djoo izolt no strvu vadoas grdas;

izoljoie palikti jlieto telps, lai izoltustrdjoo no grdas. Mitrs un putekainstelps paliktus izmanto dielektrisko paklju

viet. Izoljoi palikti sastv no platformas,kas nostiprinta uz plastmasas vai porcelna

izolatoriem. Platformu izgatavo no izvta kokadliem bez metla dam;

prnesamais zemjumsparedzts, lai pasargtupersonla nejauu nokanu zem spriegumashmas kdas vai operatvpersonla neparei-

zas darbbas d. Prnsjamais zemjums mo-mentni izraisa ssavienojumu ds, kas sa-

vukrt liek nostrdt elektroietaises aizsardz-bai, kas attiecgi atsldz baroanas avotus. Pr-

nsjamo zemjumu izmanto k droko aiz-sardzbas ldzekli, ja nav stacionras zemanas

ierces. Zemjuma uzlikanas krtba ir da:

zemjamo iekrtu vispirms pievieno zem-

jumietaisei,

savieno zemjamo iekrtu ar strvu vadou

dau,

zemjuma noemanu veic pretjkrtb;

pagaidu noogojumsir paredzts strdjoper-sonla aizsarganai no nejauas tuvoans vai

pieskarans strvu vadoajm dam, kas var btzem sprieguma vai atrodas darba vietas tuvum.

Var bt da veida pagaidu noogojumi:

vairogi, aizslieti, ekrni u.tml., kas izgatavotino izoljoa materila,

izoljoie uzlikti, ko novieto starp strvuvadom dam, kuras atrodas zem sprieguma

un izoljoo uzliktu konstrukcijai jbt tdai,lai pilngi nosegtu strvu vados daas,

uzmavas, ko lieto, lai izoltu atdaltjnaus, ar

kuriem piesldz spriegumu;

plaktus un brdinjuma uzrakstus iedala 4grups:

aizliedzoie paredzti, lai aizliegtu opert ar

komutcijas apartiem un sldiem, ar kuriemvar padot spriegumu vietai, kas paredzta dar-

bam, piemram:NEIESLGT! STRDCILVKI!

NEATVRT! STRDCILVKI

brdinoie paredzti, lai brdintu netuvotiesdam, kas ir zem sprieguma, piemram:

STT! SPRIEGUMS!PRBAUDE! BSTAMI DZVBAI!

NEKPT! NOSITS!

BSTAMI! ELEKTRBA!(brdinjuma zme BSTAMI! ELEKTRBA!ir stacionra zme, kas izvietota uz sadales

iekrtu ieejas durvm un vrtiem to rpus,uz jaudas sldu un transformatoru kameru

durvm, uz raoanas telps izvietoto strvuvadoo dau noogojumiem un brdina par

elektrisks strvas bstambu)

rkojuma plaktus izvieto darba viets, lainordtu personlam darba vietu, piemram:

STRDT EIT!KPT EIT!


24/42


nordjuma zmes atgdina par veiktajiempaskumiem, piemram:IEZEMTS!

8.PRASBAS ELEKTROMETINANASIEKRTU TEHNISKAJAM

APRKOJUMAM UN EKSPLUATCIJAI

Nelaimes gadjumus elektrometinanas laikvar iz-raist elektrisks strvas iedarbba uz cilvka orga-

nismu, elektrisk loka starojuma enerija, veselbaikaitgo gzu, tvaiku un puteku iedarbba, karidrmetla pilienu izakstans. No kopjnotikuo ne-

laimes gadjumu skaita puse negadjumu ir saistta ardrobas noteikumu neievroanu elektrometinan.

Elektrometinanas darbus drkst veikt persona, kas ir

apmcta un ieguvusi elektrometintja kvalifikcijuun nepiecieams elektrodrobas zinanas.

Pirms elektrometinanas ietaiu pieslganas tk-

lam un darba skanas jprliecins par ietaisestehnisko stvokli, k ar drobas ldzeku nodro-

injumu. Konstatjot bojjumus vai drobasldzeku neatbilstbu, ietaisi pieslgt un darbu skt

nav atauts. Elektrometinanas iekrtu elektrotk-lam piesldz un uzrauga elektrotehniskais perso-

nls. Metinanas iekrta elektrotklam jpie-sldz pie atsevias drointju grupas. Elektrome-

tinanas iekrtai ir jnull korpuss un sekundrtinuma kontakts, pie kura pievienots atpakaejoais

vads. Atpakaejoajam vadam jbt saisttam armetinmo detau vai konstrukciju.

Vienfzu metinanas iekrtai korpusa nullanai

nedrkst izmantot darba nulli, bet jlieto atsevis

nulvads no tuvk baroanas punkta. Nullanavajadzga, lai tinumu izolcijas caursianas gadjumatslgtos metinanas iekrta.

Par tieo vadu jizmanto specils metinanas

iekrtm paredzts kabelis. Lai avrijas gadjumiekrtu vartu tri atslgt, primrs puses pieslgu

kabea garums nedrkst bt garks par 10 metriem.Sekundrs puses kabea garumam nevajadztu

prsniegt 50 metrus.

Katpakavadu var izmantot atbilstoa rsgriezuma

metla vadtjus (profildzelzi, caurules u.c.), kuri netiek

izmantoti citiem nolkiem, bet tikai katpakavads.

K atpakavadu nedrkst izmantot densvada un

centrlapkures sistmas, ku metla konstrukci-jas, tehnoloiskas nozmes metla konstrukcijas,

zemanas un nullanas tklus.

Aizliegts lietot paizgatavotus (nestandarta) elektro-du turtjus.

Elektrometinanas iekrtai, kas paredzta dar-

bam sevii bstamvid, (metla rezervuros, tune-os, aks, katlos, kuu nodaljumos, kar telps ar

paaugstintu bstambu) ir jbt apgdtai ar auto-

mtiskajm iercm, kas atsldz tukgaitas spriegumuvai ar to samazina ldz lielumam, kas nav bstams

cilvkam. Sprieguma samazinanai jnotiek 0,5sekunu laikun ajlaikjnodziest elektriskajam

lokam (atraujot elektrodu no metinmpriekmeta,tukgaitas spriegumam jsamazins ldz 12 V).

Aizliegts metint iekrtas un traukus, kas atrodas

zem spiediena vai kuri ir pildti ar degom gzmvai idrumiem, k ar tvertnes, un traukus, kuros

ir bijuas sprdzienbstamas, viegli uzliesmojoasvielas, pirms to attranas un bstambas prbaudes.

Metinanas darbi rezervuros, ahts, aks un katlos

ir jveic divat.

Metintjam, kas strd noslgt vid, bez parastspecaprba ir nepiecieama strvu nevadoa mate-

rila ivere, dielektriskie cimdi, kuri uzvilkti zembrezenta cimdiem. Viam jstv uz dielektriska ma-

terila paklja, k ar jizmanto montiera josta arpievienotu saiti, kuras otrais gals atrodas roks citai

personai. Personai, kas droina metintju, jbt

instrutai par veicamdarba specifiku.

Metla rezervuros, katlos, ahts un tml. viets

aizliegts ienest pazeminoos transformatorus, frek-vences prveidotjus, pagarintjus un citas ierces.

Apgaismojumam izmantojamas prnsjams ro-kas lampas, kurs spriegums nav lielks par 12 V.

Sprieguma pazeminanai aizliegts izmantot auto-transformatorus.

Metintjs jnodroina ar nedegoa materila spec-

aprbu, aizsargcimdiem, galvassegu, apaviem unaizsargmasku.


25/42


9.ELEKTRODROBAS PRASBASSPRDZIENBSTAMS UNUGUNSBSTAMS ZONS

Pieemot ekspluatcijsprdzienbstamajzonno

jauna izbvtu vai rekonstrutu elektroietaisi, jbtdai dokumentcijai:

elektroietaises elektroapgdes projektam;

elektroiekrtas un aparatras specifikcijai;

deklarcijai par iekrtu atbilstbu noteikumiempar sprdzienbstam vid lietojamm iekrtm

un aizsargsistmm;

darba vides riska novrtanas dokumentcija;

dokumentcijai par kas zibensaizsardzbu;

sprdzienbstamo zonu sslguma strvuaizsardzbas metodes apriniem un protokolam

par to prbaudi;

dokumentcijai par ventilcijas, signalizcijasieru un sprdzienbstamo gzu, tvaiku, vielu

koncentrcijas kontroles iekrtu uzstdanu unprbaudi;

pret sprdzienu aizsargts iekrtas raotja

montas un lietoanas instrukcijm.

Pc sprdzienbstambas un ugunsbstambas kas,bves un telpas saskaar bvnormatviem iedala A,

B, C, D un E kategorij. Procesa sprdzienbstam-bas un ugunsbstambas pakpi nosaka ku projekt-

anas un ekspluatcijas stadijun atbilstoi tai izv-

las sprdziendroas elektroietaises parametrus.

Prasbas elektroiekrtm un aizsargsistmm,kuras paredzts lietot sprdzienbstam vid,nosaka Ministru kabineta noteikumi Noteikumi

par sprdzienbstam vid lietojamm iekrtm unaizsargsistmm, kas izstrdti pamatojoties uz ES

direktvu 94/9/EC.

Iekrtas o noteikumu izpratnir manas, aparti,stacionras vai mobilas ierces, vadbas sastvdaas

un ar tm saistti ldzeki un detektoru sistmasvai aizsargsistmas, kuras atsevii vai kop ir

paredztas materilu apstrdes enerijas raoanai,

prvadanai, glabanai, mranai, kontrolanaiun prveidoanai un kuras var izraist sprdzienu

savu iespjamo aizdegans avotu d.

Aizsargsistmasir tdu ieru kopums, kas paredz-tas brdinanai par sprdzienbstambu un sprdzie-

na apturanai (novranai, noslpanai) skum-stadij vai sprdziena izraist triecienvia spie-

diena un liesmu izplatans ierobeoanai un kasvar bt ievietotas sprdzienbstam vid lietojams

iekrts vai raotas atsevii kpatstvgas darbbassistmas.

Iekrtas iedala ds grups:

pirm(I) grupa iekrtas, kas paredztas lieto-anai ahtu apakzemes das, un o ahtu virs-

zemes iekrtas, kurs var rasties raktuvju gzuun/vai uzliesmojou puteku radti sprdziena

draudi;

otr (II) grupa iekrtas, kas paredztas lie-toanai cits viets, kurs var rasties uzliesmo-

jou vielu gzu, tvaiku, miglas un/vai putekuradti sprdziena draudi.

Atkarbno iekrtu aizsardzbas lmea paredztajos

lietoanas apstkos pirms (I) grupas iekrtasiedala M1 un M2 kategorij, bet otrs (II) grupasiekrtas 1., 2. un 3. kategorij.

Raotjs projekt un izgatavo elektroiekrtas unaizsargsistmas, ievrojot droas tehnoloijas kri-

trijus, lai aizsargtu ts pret sprdzieniem visparedztaj ekspluatcijas laik. Projektjot elek-

troiekrtas un aizsargsistmas, raotjs ievro b-

tisks drobas prasbas sprdziena novranai:

ja iespjams, nodroina, lai elektroiekrtas un

aizsargsistmas darbojoties neradtu sprdzien-bstamu vidi;

nodroina, lai telps tiktu ievrotas jebkura elek-

triska vai neelektriska aizdedzes avota pabas;

ja sprdziens tomr notiek, nodroina, lai neka-vjoties tiktu likvidts un/vai ierobeots spr-

dziena liesmu rdiuss un sprdziena spiediensldz pietiekamam drobas lmenim.


26/42


Sastvdaas (jebkuras detaas, kas ir btiskas elek-

troiekrtu un aizsargsistmu droai darbbai, bet bezpatstvgm funkcijm), kas paredztas iemonta-

nai elektroiekrts un aizsargsistms vai lietotasto nomaiai, raotjs projektun izgatavo t, lai ts

nodrointu aizsardzbu pret sprdzieniem, kad ts iruzstdtas saskaar raotja instrukcijm.

Elektroiekrtm un aizsargsistmm raotjs izvlas

das atbilstbas novrtanas procedras:

I grupas M1 kategorijas un II grupas 1. kate-gorijas iekrtm un aizsargsistmm tipaprbaude atbilstbas novrtanas procedra,kurpilnvarotinstitcija prliecins un aplieci-na, ka iekrtas vai aizsargsistmas paraugs atbilst

noteikumu par sprdzienbstam vid lietojam-m iekrtm un aizsargsistmm prasbm, k

arviena no dm procedrm:

raoanas kvalittes nodroinana, kurra-otjs deklar, ka raoanas kvalittes sistma

nodroina iekrtas un aizsargsistmas atbilstbutipa prbaudes sertifiktapraksttajam tipam

un atbilst o noteikumu prasbm. Raotjsvai t pilnvarots prstvis sastda atbilstbas

deklarciju un mariekrtu un aizsargsistmuar CE marjumu. CE marjumam pievieno

ts pilnvarots institcijas identifikcijas nu-muru, kura veikusi prbaudi. Lai nodrointu

raoanas kvalitti, raotjs piemro raoa-nas kvalittes, iekrtu galjo prbauu un

testanas sistmu, kuru izvrt, sertific unuzrauga pilnvarotinstitcija,

verifikcija procedra, kurpilnvarotinsti-tcija prbauda un sertificiekrtu un aizsarg-

sistmu atbilstbu o noteikumu prasbm. Tattiecas tikai uz iekrtu un aizsargsistmu ra-oanas stadiju, un t piemrojama kop ar

tipa prbaudi;

I grupas M2 kategorijas un II grupas 2.kategorijas iekrtm tipa prbaude, k arviena no dm procedrm:

tipa atbilstbas deklarana procedra, ku-ras laikraotjs nodroina un deklar, ka attie-

cg iekrta atbilst tipa prbaudes sertifiktapraksttajam tipam. Raotjs vai t pilnva-

rots prstvis sastda atbilstbas deklarciju un

mariekrtu ar CE marjumu,

iekrtas kvalittes nodroinana proce-dra, kurraotjs deklar, ka attiecgiekrta

atbilst tipa prbaudes sertifiktapraksttajamtipam;

II grupas 3. kategorijas iekrtm raoanasiekjkontrole atbilstbas novrtanas pro-cedra, kurraotjs vai tpilnvarots prstvis

nodroina un deklariekrtas atbilstbu noteiku-mu prasbm. Raotjs vai tpilnvarots prstvissastda atbilstbas deklarciju un mar iekrtu

ar CE marjumu.

Raotjs vai tpilnvarots prstvis sastda atbilst-bas deklarciju, kas apstiprina sastvdau atbilstbu

noteikumu par sprdzienbstam vid lietojammiekrtm un aizsargsistmm prasbm, paskaidro-

jumus par sastvdau raksturlielumiem un nosac-jumus, k ts jievieto (jiemont) iekrts vai aiz-

sargsistms, lai sekmtu pabeigtas iekrtas vai aiz-sargsistmu atbilstbu btiskajm prasbm. Atbilst-

bas deklarcijsniedz du informciju:

raotja vai t pilnvarot prstvja nosaukumsun juridiskadrese;

iekrtas, aizsargsistmas vai ierces apraksts;

darbbas, kas veiktas, lai prbaudtu iekrtas, aiz-

sargsistmas vai ierces atbilstbu o noteikumuprasbm;

ts pilnvarots institcijas nosaukums, identifi-

kcijas numurs un adrese, kura veikusi tipa pr-

baudi, kartipa prbaudes sertifikta numurs, jads sertifikts ir izsniegts;

norde uz piemrojamajiem standartiem, ja distandarti ir izmantoti;

norde uz citiem izmantotajiem standartiem un

tehniskajm specifikcijm, ja di standarti untehnisks specifikcijas ir izmantotas;

norde uz normatvajiem aktiem, kuros noteikts

attiecgs prasbas ir izpildtas, ja di normatvieakti ir izmantoti;


27/42


raotja nosaukums vai t pilnvarot prstvja

vrds, uzvrds un amats, kur paraksta atbilstbasdeklarciju un ir pilnvarots uzemties saistbas.

Katru iekrtu un aizsargsistmu, kas projektta

noteiktai sprdzienbstamai videi, raotjs mar,nordot vismaz du informciju:

raotja nosaukums (vrds, uzvrds) un adrese;

CE marjums (sk. 1. attlu);

srijas vai tipa apzmjums;

srijas numurs, ja tds ir;

izgatavoanas gads;

specila zme par aizsardzbu pret sprdzienu Ex marjums (sk. 2. attlu);

iekrtas grupas un kategorijas simbols;

II grupas iekrtm burts G, ja sprdzienbstamu

vidi rada gzes, tvaiki vai migla, un burts D, jasprdzienbstamu vidi rada puteki;

ja nepiecieams, informcija iekrtas vai aiz-

sargsistmas droai lietoanai.

2. attls.Ex marjums.

Latvij atzst iekrtas, aizsargsistmas un ierces,

kuras saska ar noslgtiem starpvalstu lgumiem

un tajos noteikto krtbu atzst Eiropas Savienbas un

Eiropas Ekonomikas zonas valsts.

Sprdzienbstams zons atauta tdu elektroietaiulietoana, kas izgatavotas atbilstoi noteikumiem un

piemrojamiem standartiem par sprdzienbstamvidlietojamm iekrtm un ir martas ar attiecgu

marjumu.

Elektroiekrtas un aizsargsistmas darbam spr-dzienbstam vid izvlas saska ar sprdzien-

bstams vides pabm (uzliesmojou vielu vai tomaisjumu fiziklajm un miskajm pabm) unrisku novrtjumu.

Raotjs vai piegdtjs elektroiekrtu izvlei nepie-

cieamos kritrijus un paskaidrojumus norda iekrtasdokumentcijun nodroina s dokumentcijas pie-

ejambu, iegdjoties elektroiekrtu. Ja elektroiekrtuun aizsargsistmu izvlei nepiecieam inform-

cija nav pietiekama, raotjs vai piegdtjs sniedzpapildu informciju. Informcijai jbt valsts valod.

Atbilstoi gzes, tvaiku, miglas vai puteku radtai

sprdzienbstamai videi jlieto das elektroiekrtasun aizsargsistmas:

gzes, tvaiku vai miglas (marjum tiek

apzmts ar G) radtai sprdzienbstamai videi:

0. zon 1G kategorijas elektroiekrtas unaizsargsistmas,

1. zon 1G vai 2G kategorijas elektroiekrtas

un aizsargsistmas,

2. zon 1G, 2G vai 3G kategorijas elek-

troiekrtas un aizsargsistmas;

puteku (marjum tiek apzmts ar D) radtai

sprdzienbstamai videi:

20. zon 1D kategorijas elektroiekrtas unaizsargsistmas,

21. zon 1D vai 2D kategorijas elektroiekr-

tas un aizsargsistmas,

22. zon 1D, 2D vai 3D kategorijaselektroiekrtas un aizsargsistmas.


28/42


Atbilstoi sprdzienbstams videspabm (uzlies-

mojou vielu vai to maisjumu fiziklajm un -miskajm pabm) jlieto das elektroiekrtas un

aizsargsistmas:

II A apakgrupas, ja pc sprdzienbstamsvidespabm tpieldzinma metna, propna,

benzna un acetaldehda radtai;

II B apakgrupas, ja pc sprdzienbstams videspabm t pieldzinma etilna un dietiltera

radtai;

II C apakgrupas, ja pc sprdzienbstams vides

pabm tpieldzinma deraa, acetilna unsrogleka (ogleka disulfda) radtai.

Atbilstoi sprdzienbstams vides pauzliesmoanas

temperatrai (uzliesmojou vielu vai to maisjumupauzliesmoanas temperatrai gais) jlieto das

elektroiekrtas un aizsargsistmas:

T 1 temperatras klases, ja pauzliesmoanastemperatra ir lielka par 450 C;

T 2 temperatras klases, ja pauzliesmoanas

temperatra ir no 300 C ldz 450 C;

T 3 temperatras klases, ja pauzliesmoanastemperatra ir no 200 C ldz 300 C;


temperatra ir no 135 C ldz 200 C;

T 5 temperatras klases, ja pauzliesmoanastemperatra ir no 100 C ldz 135 C;


temperatra ir no 85 C ldz 100 C.

Ja sprdzienbstamu vidi rada vairkas uzliesmojoasvielas, nosakot nepiecieamo elektroiekrtas apak-

grupu un temperatras klasi,em vrbstamks vie-las fizikls un misks pabas, karvielu iesp-jams mijiedarbbas radts fizikls un misks

pabas.

Darba aizsardzbasprasbassprdzienbstams dar-ba vietsnosaka Ministru kabineta noteikumi Dar-ba aizsardzbas prasbas sprdzienbstamvid, kasizstrdti pamatojoties uz ES direktvu 1999/92/EC.

Darba vieta uzskatma par sprdzienbstamu, ja

taj pastv vai var rasties sprdzienbstama vide,kas rada risku nodarbinto drobai un veselbai,

un aizsardzbai pret o risku ir nepiecieami painodroinjumi un paskumi.

Sprdzienbstamas darba vietas iedala zons (skatt

2. tabulu), pamatojoties uz sprdzienbstamas videsraans bieumu un pastvanas ilgumu.

Sprdzienbstamu darba vietu klasifikcija 2. tabula

Nr. Sprdzienbstamdarba zona

Sprdzienbstambuveidojovide

Sprdzienbstams vides raansbieums un pastvanas ilgums

1 0 zona Gaisa maisjums ar uzliesmojou vielu,gzes tvaiku un miglas veid

Pastv visu laiku, ilgstoi vai biei

2 1. zona Gaisa maisjums ar uzliesmojou vielu,gzes tvaiku un miglas veid

Var dareiz rasties normlos darbaapstkos, veicot darba procesnoteiktsdarbbas

3 2. zona Gaisa maisjums ar uzliesmojou vielu,gzes tvaiku un miglas veid

Nevartu rasties normlos darbaapstkos, bet ja trodas, pastv tikaisulaika posmu

4 20. zona Gaisa maisjums ar uzliesmojou vieluputeku mkoa veid

Pastv visu laiku, ilgstoi vai biei


Var dareiz rasties normlos darbaapstkos, veicot darba procesnoteiktsdarbbas


Nevartu rasties normlos darbaapstkos, bet ja trodas, pastv tikaisulaika posmu


29/42


Darba devjs no jauna izveidots vai rekonstruts

darba viets pirms darba uzskanas veic prbaudi,lai noteiktu, vai darba vieta ir sprdzienbstama.

Ja konstat, ka darba vieta ir sprdzienbstama,darba devjs nodroina sprdzienbstamas vides

radtriska novrtanu atbilstoi uzmuma darbavides iekjs uzraudzbas un darba vides risku

novrtanas krtbai.

Sprdzienbstamas vides radto risku novrt neretk kreizi gad, karja radta jauna darba vieta

vai kd no esoajm darba vietm tiek veiktasprmaias (piemram, mains darba procesi,metodes, darba aprkojums), kas vartu palielint

sprdzienbstamas vides radto risku un ietekmtnodarbinto drobu un veselbu darb.

Sprdzienbstams darba viets darba devjs

izstrd rakstiskas instrukcijas droai darbu veik-anai sprdzienbstam vid, izstrd paskumu

plnu rkrtjm situcijm un nodroina darbuuzraudzbu, norkojot specili apmctu nodarbinto

un pieirot viam piemrotus tehniskos ldzekus uzdevuma veikanai.

Lietojot sprdzienaizsargts elektroiekrtas, tm

jiekrto individuls pases, kurs jatzmremontu,profilaktisko prbauu un sprdzienaizsardzbas

parametru mrjumu rezultti, kar elektroiekrtasavrijas un defekti.

Elektroietaiss ar spriegumu ldz 1000 V ar ciei ze-

mtu neitrli ne retk kvienu reizi 2 gados jveicaizsardzbas nostrdes prbaudes (cilpas fze nul-

le) mrjumi, bet elektroietaiss ar izoltu neitrli periodiski, bet ne retk kvienu reizi mnesjpr-

bauda izolcijas kontroles skaas signalizcija un

drointjs.

Sprdzienbstamo iekrtu zemjuma ietaises ele-

mentus atrok un apskata izlases veidik pc 10 ga-diem.

No elektroiekrtu un elektroinstalcijas iekjm unrjm virsmm noteiktos termios regulri jnotraputeki. Nedrkst pieaut puteku uzkranos uz

sakarstm virsmm. Puteki jaizvc, tos atscot.Apgaismes ermei jtra iekrtas lietoanas

instrukcij noteiktos termios, ja nepiecieams,jveic rpuskrtas trana.

Katru mnesi regulri slaicgi jiedarbina rezerves

ventilatori, lai prbaudtu to darbbu un atbrvotutos no putekiem. Ventilcijas sistmm jiesldzas

pirms elektroiekrtas ieslgans, bet jatsldzaspc elektroiekrtas atslgans. Elektroiekrtas

ieslgana bez ventilcijas nav pieaujama, miekrtm jbt savstarpji blotm.

Sprdzienbstamajs zons vism elektroiekrtm un

elektroinstalcijai periodiski, bet ne retk k vienureizi 3 mneos jveic rjs apskates. Apskati jveic

elektrotehniskajam personlam un apskates rezulttijieraksta specilurnl.

Apskat galven uzmanba jpievr, vai navnovirzes no elektroiekrtas normlstvoka, kar

blvjumu un stiprinjumu stvoklim, to krsojumaun korozijas pakpei, vadu, kabeu, apgaismojuma

ermeu un zemjumietaises stvokiem, vaielektroiekrts neiekst puteki vai dens akatas.

Sprdzienaizsargtajm elektroiekrtm, kurm

paredzta virsmas temperatras kontrole, jprbaudats atbilstba noteiktajm normm.

Atkarb no sprdzienaizsardzbas veida, jpievr

uzmanba im aizsardzbas veidam noteiktajm spe-cifiskajm prasbm, kuras nordtas elektroiekrtas

raotja instrukcijs.

Elektroietaiss rpuskrtas apskatesjveic:

ja tiek novrota iekrtas darbbas novirze noreglamenttdarba rema;

ja par to signaliz iekrtu remu kontroles

mraparatra (maksimls strvas aizsardzba,

temperatras ierobeotji, diferencilie spiedie-na releji, plsmas mrtji, laika releji u.c.).ai aparatrai jnodroina trauksmes signla

savlaicga ieslgana;

tajos gadjumos, kad notikusi iekrtas autom-tiska atslgans.

Sprdzienaizsargts elektroiekrtas remonts jveic

saskaar spkesoajiem standartiem. Atauts no-maint sprdzienaizsargts elektroiekrtas detaas ar

detam, kuras izgatavojis iekrtas raotjs vai rao-tjs, kuram noteiktkrtbpieirtas das tiesbas.


30/42


Sprdzienaizsargto elektroiekrtu ekspluatcijas

personlam atauts veikt dus darbus:

nomaint drointjus, relejus, kontaktus, sldusun citas strvu vadoas daas;

nomaint bojts spuldzes un gaismas ermeu

apvalkus;

elektrodzinja ventilatora un t apvalkaremontu;

nomaint smrvielu un gultus ar analogiem;

citus darbus ar noteikumu, ka is remonts ne-ietekms elektroiekrtas sprdzienaizsardzbu.

Remonta darbi jveic elektroiekrtas raotjainstrukcij noteiktaj secb. Pc remonta elektro-iekrtas sprdzienaizsardzbas elementiem jatbilst

instrukcijas un sprdzienbstamo iekrtu standartuprasbm.

Sprdzienbstamajs zons aizliegts:

ilgstoi slogot sprdzienaizsargts elektro-

iekrtas, vadus un kabeus vairk par pieau-jamiem lielumiem, izmaint vadu un kabeu

marku vai palielint to garumu, k ar lietotkabeus, ja bojts to rjais apvalks;

nomaint elektroaizsardzbas ierces pret citiem

aizsardzbas veidiem vai iercm, kam ir citinominlie parametri;

remontt un atvrt sprdzienaizsargtas elektro-

iekrtas apvalku, ja ts strvu vados daas

ir pieslgtas spriegumam, k ar spriegumampieslgtas elektroiekrtas un tklus;

ieslgt elektroiekrtu, kurai nav aizsardzbasapartu, kas to atslgtu avrijas remos, k ar

ieslgt elektroiekrtu, kas automtiski atslgusiesbez atslgans clou noskaidroanas un

novranas;

nomaint bojts spuldzes sprdzienaizsargtosgaismas ermeos pret cita veida vai lielkas

jaudas elektrospuldzm, krsot vai matt gaismucaurlaidoos kupolus;

atstt darb elektroiekrtu, ja ts sprdzien-

aizsardzbas veids ir bojts (eas noplde, spie-diena samazinans, zemks kvarca smilu

lmenis u.tml.), atstt atvrtas vjtvera telpudurvis, kas atdala sprdzienbstams zonas no

citm sprdzienbstamm vai sprdziendromtelpm;

aizkrsot sprdzienaizsargtu elektroiekrtu

pasu datus, kas izvietoti uz iekrtas korpusa.Marjumam jbt skaidri redzamam, salas-

mam un neizdzamam vis elektroiekrtasizmantoanas laik.

10.

TEHNISKIE PASKUMIELEKTRODROBASGARANTANAI, VEICOTELEKTROIEKRTU REMONTU UNTEHNISKO APKOPI

Darbi, kas saistti ar elektroiekrtu apkalpoanu, ir

paaugstintas bstambas darbi un drobas paskumuzitos iedala 4 kategorijs:

darbs ar iekrtm, kas izpildms, pilngiatsldzot spriegumu, ir darbs, kas veicamselektroiekrtvai ts da, kur no vism strvu

vadom dam spriegums atslgts un kur irslgta ieeja blakus elektroiekrt, kas atrodas

zem sprieguma;

darbs ar iekrtm, kas daji atslgtas nosprieguma, ir darbs, kas veicams elektroiekrtvai ts da, kur spriegums atslgts tikai no tiem

pieslgumiem vai to dam, pie kurm strd, vaikur spriegums ir pilngi atslgts, bet ir nenoslgtaieeja blakus elektroiekrt, kas atrodas zem

sprieguma;

darbs bez sprieguma atslganas tlu nostrvu vadoajm dam, kuras ir zemsprieguma, ir darbs, kuru veicot, nav iespjamastrdjoo, remonta aprkojuma un darba

rku tuvoans strvu vadoajm dam ldzbstamam atstatumam un nav jveic tehniski

vai organizatoriski paskumi, lai du tuvoanosnovrstu;


31/42


darbs bez sprieguma atslganas strvu vadoodau tuvumvai uz tm. Tas pieaujams tikai tad,ja ir organizta strdjoo neprtraukta uzraudzba

un ja tiek lietoti izoljoie aizsargldzeki.

Lai garanttu drobu darb ar elektroiercm,nepiecieami di tehniski paskumi:

sprieguma atslgana no elektroiekrtm vaielektroiekrtu dam, pie kurm vajadzs strdt,k ar no elektroiekrtm, pie kurm iespjama

nejaua pieskarans, izpildot darbu. Spriegumsjatsldz t, lai strdanai izdaltelektroiekrtavai elektroiekrtas daa btu no vism pusm at-

dalta no strvu vadoajm dam, kas atrodaszem sprieguma. Atsldzot spriegumu, des ne-

drkst bt noslogotas, lai neveidotos elektriskaisloks;

atslguma ieru bloana, kas ir opercijukopums, kas nepieauj atslganas ierces iedar-binanu, turot to noteikt stvokl. Atslguma

ieru bloana var novrst tehniskas kmes,personla kdas un citus neparedztus fakto-

rus. Veicot fizisko bloanu starp izslganasierces dam, kuras ir nepiecieams blot, ievie-

to izoljou elementu, lai kontaktiemfi

ziski ne-btu iespjams savienoties. Veicot mehnisko

bloanu, atslganas vadbas elements tiek fik-sts nekustg stvokl, izmantojot atslgas vai

sldzenes;

aizlieguma zmju uzlikanauz atdaltju, noda-ltju un slodzes sldu piedzim, uz distanc-

es vadbas atslgm un pogm, uz komutcijas

apartiem, ar kuru ieslganu var pievadt sprie-

gumu darba viet. Jizvieto aizlieguma zme:

NEIESLGT! STRDCILVKI!;

sprieguma neesambas prbaude tiek veikta,

lai prliecintos, ka visi sprieguma avoti iratslgti. Sprieguma neesambas prbaudes

laik jrkojas t, it k ierce atrastos zemsprieguma. Sprieguma neesambas prbaudei

lieto sprieguma

darbs elektoietaises

Documents