Baltijas Starptautiskā akadēmija

APSTIPRINĀTSBSA Senāta sēdē

12.01. 2016. gadāProtokols Nr.124

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Studiju virziens

„Informācijas un komunikācijas zinātnes”

2014/15 studiju gads

Rīgā, 2015

SATURSI Studiju virziena raksturojums 4

1.1. Studiju virziena attīstības stratēģija, kopīgie mērķi un to saistība ar BSA kopējo stratēģiju

4

1.2. Studiju virziena un programmu perspektīvais novērtējums no Latvijas Republikas interešu viedokļa

6

1.3. Studiju virziena attīstības plāns 71.4. Studiju virziena un studiju programmu atbilstība darba tirgus pieprasījumam

– darba un izglītības tirgus novērtējuma rezultāti par darba vietu pieejamību studiju programmu absolventiem

9

1.5. Studiju virziena stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze 111.6. Studiju virziena iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apraksts 141.7. Studiju virzienam pieejamie resursi (tai skaitā finanšu resursi) un

materiāltehniskais nodrošinājums16

1.8. Sadarbības iespējas Latvijā un ārzemēs attiecīgā studiju virziena ietvaros 161.9. Studiju virziena studiju plāns: apjomi kredītpunktos, studiju veidi, iegūstamie

grādi un profesionālas kvalifikācijas, atbilstība Latvijas Republikas un BSA stratēģijai; studiju plāna pielikums (moduļu sistēma)

16

1.10. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījums: kvalifikācija un pienākumi

17

18

18

1.11. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība un studējošo iesaistīšana pētniecības projektos atskaites periodā

1.12. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla galveno zinātnisko publikāciju un sagatavotās mācību literatūras saraksts atskaites periodā

1.13. Studiju virziena īstenošanā iesaistīto struktūrvienību uzskaitījums 19 1.14. Studiju virziena īstenošanā mācību palīgpersonāla raksturojums:uzdevumi 19 1.15. Informācija par ārējiem sakariem 20

2

212323

II Studiju virziena „Informācijas un komunikācijas zinātnes” raksturojums

2.1. Studiju virziena īstenošanas mērķi un uzdevumi2.2. Studiju virziena paredzētie studiju rezultāti2.3. Studiju virziena studiju plāns

2.4. Studiju virziena organizācija 242.5. Prasības, uzsākot studiju programmu 252.6. Studiju virziena praktiskā īstenošana:studiju metodes, formas un tālmācībascības

metožu izmantošana25

2.7. Studiju virziena studentu zināšanu,iemaņu un prasmju vērtēšanas sistēma 262.8. Studiju virziena izmaksas 282.9. Studiju virziena atbilstība profesionālās augstākās izglītības valsts

standartam, profesijas standartam un Sabiedrisko attiecību starptautiskās profesionāļu asociācijas rekomendācijām

28

302.10. Salīdzinājums ar Latvijas un Eiropas Savienības valstu atzītu augstskolu studiju programmām sabiedrisko attiecību jomā

2.11. Informācija par studējošiem30

III Kopsavilkums par studiju virziena attīstības plāniem 313.1. Studiju virziena un studiju programmu perspektīvais novērtējums, ņemot vērā

Latvijas uzdevumus ES kopējo stratēģiju īstenošanā31

3.1.1. Studiju virziena atbilstība normatīvo aktu prasībām un Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanas rekomendācijām

32

3.1.2 Darba devēju un profesionālo organizāciju sniegtā informācijapar absolventu nodarbinātības iespējām vismaz nākamo 6 gadu perspektīvā 33

IV Pielikumi

1. Studiju plāns 2014/15 st.g. – Pilna laika2. Studiju plāns 2014/15 st.g. – Nepilna laika3.,4.,5.,6.,7. Vasaras skolas un Ziemas skolas darbība

8.,9.,10. Zinātniski-pētnieciskais darbs11. Starpdisciplinārs teorētisks seminārs

12. Akademiskā personāla zinātniskās publikācijas un piedalīšanās zinātniskās konferencēs

Studiju virziena raksturojums

1.1. Studiju virziena attīstības stratēģija, kopīgie mērķi un to saistība ar BSA kopējo stratēģiju

Studiju virziena attīstības stratēģija. Baltijas Starptautiskās akadēmijas (tālāk tekstā - BSA) studiju virziena “Informācijas un komunikācijas zinātnes” attīstības stratēģija ir saskaņā ar BSA darbības un attīstības ilgtermiņa stratēģiju 2009.-2015.g. (APSTIPRINĀTA BSA Senāta sēdē 2009. gada 13. janvārī. Protokols Nr.79/13.01.09) (pieejama-http://bsa.edu.lv/docs/strateg2015.doc). Studiju virziena “Informācijas un komunikācijas zinātnes” attīstības stratēģija tuvākiem 2 gadiem sastāv no 5 stratēģiskiem virzieniem, kas sevī iekļauj:

1) Profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas ”Sabiedriskās attiecības” (Kods: 42342) akadēmiskā personāla zinātnisku pētījumu intensifikācija tādā veidā, lai pētījumu rezultāti lielākā mērā nekā pašlaik tiktu publicēti ne tikai Latvijas un Austrumeiropas zinātnisko rakstu krājumos un žurnālos, bet arī starptautiski citējamos izdevumos Rietumeiropā;

2) Studiju procesa kvalitātes kontroles palielināšana (studiju kursu un prakšu saturs, to metodiskais nodrošinājums, studentu kopēja sadarbība ar pasniedzējiem: zinātniski-pētnieciska darba intensifikācija, piedalīšanās konferencēs, piedalīšanās projektos) ar mērķi paaugstināt programmas absolventu konkurentspēju reklāmas un sabiedrisko attiecību pakalpojumu tirgū Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs;

3) Jaunas maģistra līmeņa studiju programmas ieviešanas koncepcijas sagatavošana un perspektīvas. Šī programma - ar padziļinātu apguvi komunikāciju zinātnes jomā un lietišķās komunikācijas praksi paredzēta tiem augstskolu absolventiem, kuriem ir speciālista vai menedžera kvalifikācija reklāmas un sabiedrisko attiecību jomā (galvenokārt BSA PBSP „Sabiedriskās attiecības” absolventiem), un tiem, kam ir līdzīga kvalifikācija. Jaunai programmai ir jānodrošina reklāmas struktūrvienību vai sabiedrisko attiecību struktūrvienību vadītāju sagatavošana; struktūrvienību vadītājiem-maģistriem ir jābūt profesionāļiem, spējīgiem analizēt un prognozēt tos procesus, kas notiek reklāmas un sabiedrisko attiecību jomā tirgū, Eiropas Savienības tirgos; viņiem jāapgūst vadības lēmumu pieņemšanas metodes dažādu komunikatīvu operāciju aspektos organizācijas (firmas, reklāmas aģentūras, sabiedrisko attiecību aģentūras, organizācijas attiecīgo nodaļu) darbībā; jāprot pielietot savu radošo potenciālu veiksmīgai konkurentspējai Latvijas un Eiropas darba tirgū; jāsekmē komunikācijas zinātnes attīstība, un jāveicina iedzīvotāju dzīves kvalitāte Latvijā;

4) Nodrošināt divu studiju programmu (profesionālā bakalaura un profesionālā maģistra) mērķu un satura attīstību, lai maģistra programmā studējošie varētu iegūt padziļinātākas zināšanas, prasmes un iemaņas lietišķo komunikāciju jomā salīdzinājumā ar bakalaura programmu, un varētu tikt iegūta profesionālā kvalifikācija „Reklāmas struktūrvienības vadītājs” vai „Sabiedrisko attiecību struktūrvienības vadītājs”, atkarībā no izvēlētās specializācijas;

5) Akadēmiskā personāla zinātnisku pētījumu satura un divu studijas programmu (esošās un plānojamās) studiju plānu satura koordinācija, ieskaitot specializācijas moduļus, vienotā zinātniskā virzienā, kas

3

pamatojas uz zinātnisku, izglītojošum sociālu un ekonomisku procesu vienotības principu; koordinācijas mērķis ir stiprināt zinātniski-izglītojošu sakaru attīstību starp līdzīgām studiju programmām, starp BSA un citām augstskolām Latvijā un ārvalstīs.

Izvēlētās stratēģijas pamatā ir iegūtās pieredzes izmantošana, realizējot Profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmu ”Sabiedriskās attiecības” (Kods: 42342), kurā ir ietverta pasaules pieredze, tā kā tā tika izstrādāta saskaņā ar Latvijas Republikas Augstskolu likumu un saistībā ar Latvijas Republikā pieņemtajiem reglamentējošiem dokumentiem, kuros ir iekļauta Eiropas un pasaules pieredze profesionālās augstākās izglītības jomā, to skaitā sabiedrisko attiecību menedžeru sagatavošanas jomā, kā arī ņemti vērā Latvijas specifiski apstākļi. Pamatojoties uz Profesionālās izglītības likuma V nodaļu, kas nosaka profesionālās izglītības saturu (22.pants), tā (profesionālās izglītības) satura reglamentējošie pamatdokumenti ir šādi: 1) Valsts profesionālās izglītības standarts; 2) Рrofesijas standarts. Tā kā valsts profesionālās izglītības standarts un profesijas standarts ir obligāts ikvienam, kas izstrādā un īsteno profesionālās izglītības programmas, BSA studiju virziens „Informācijas un komunikācijas zinātnes” tika izstrādāts, galvenokārt, pamatojoties uz šiem dokumentiem:

Šī pieredze tika vispārināta un paplašināta, izpētot Latvijas un pasaules pieredzi maģistra programmu plānošanā. Maģistra programmā tika iekļauti mācību modeļi un mācību kursi, kuru saturā tika akcentēta moduļa „reklāma” izstrāde. Tika ņemti vērā - "Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" (Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.481 Rīgā, 2001.gada 20.novembrī ar grozījumiem: MK noteikumi Nr.348 02.06.2007.); IZM Tiesību akta projekts – Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu VSS-1258http://www.likumi.lv/doc.php?id=55887 1. Profesijas standarts (”Sabiedrisko attiecību menedžeris”-profesijas standarta reģistrācijas Nr. PS

0225. 29.12.2003); http://visc.gov.lv/saturs/profizgl/standarti/ps0225.pdf

Pamatojoties uz šo profesijas standartu un noteikumiem par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu, kā arī, izmantojot kā atskaites punktu Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras (The European Qualifications Framework (EQF) : http://ec.europa.eu/education/lifelong-learning-policy/doc44_en.htm), tika definēti līmeņi un atbilstība starptautisko profesionālo organizāciju standartiem - 4 galvenajiem augstākās izglītības mērķiem (personības attīstība, demokrātiskas sabiedrības un zinātnes attīstības uzdevumu risināšana, darba tirgus parsību apmierināšana, ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana).

Izstrādājot un precizējot studiju programmas mērķus un uzdevumus, par pamatvērtībām tika uzskatītas kā bāzes (klasiskās) definīcijas (publicētas iepriekšējās desmitgadēs), tā arī sabiedrisko attiecību (Public Relations) būtības definīcija, kas tika publicēta PRSA (vadošā profesionālā organizācija pasaulē) pēc daudzu gadu analītiska darba 2011.g. un 2012.g. Relations Defined: A Modern Definition for the New Era of Public Relations. Posted by PRSA Staff in April 11th 2012; http://prdefinition.prsa.org). Bez tam, tika ņemti vērā Eiropas vadošo ekspertu viedokļi saistībā ar PRSA definīciju attiecībā uz sociālās atbildības jomu sabiedrisko attiecību darbībā, kam ir milzīga nozīme mūsdienu Eiropas procesos, tātad arī Latvijā. (On the definition of public relations: a European (http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0363811101000959)

Formulējot рrofesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju virziena „Informācijas un komunikācijas zinātnes” un рrofesionālā maģistra studiju programmas ”Lietišķā komunikācija, reklāma un sabiedriskās attiecības” perspektīvas koncepcijas kopējus mērķus, tika ņemta vērā profesionālā bakalaura studiju programmas 8 gadu veiksmīga darbība, kā arī dati, kas tika ievākti un analizēti, pateicoties atgriezeniskai saitei ar studentiem, programmas absolventiem, kā arī pamatojāmies uz reklāmas un sabiedrisko attiecību darbības jomas speciālistu un profesionāļu ieteikumiem un padomiem. Tādā veidā izdevās formulēt vispārējus mērķus un konkrētus uzdevumus, kas nodrošina abu programmu – bakalaura un maģistra - koordinētu darbību.

Kopējie pamatmērķi studiju virzienā - sagatavot augsti kvalificētus profesionālus speciālistus (bakalaura un maģistra programmās) komunikācijas zinātnē un tās praktiskā lietojuma jomās – sabiedriskajās attiecībās un reklāmā. Sabiedrisko attiecību speciālistu (menedžeru) ar profesionālā bakalaura grādu sagatavošanа vērsta, lai absolventi spētu veikt speciālu organizatoriksu darbu, t.i. zinātniski pareizi un nopamatoti analizēt, plānot un veikt komunikācijas ar sociālajām grupām (mērķauditorijām), risināt organizāciju komunikācijas problēmas un analizēt to cēloņus un sekas, tādā veidā palīdzot attīstīties organizācijām uzņēmējdarbības jomā ne tikai Latvijā, bet Eiropas Savienības valstu tirgū kopumā; nodrošināt kvalitatīvus speciālistus-bakalaurus ar teorētiskām zināšam, kā arī profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas, lai turpinātu studijas profesionālajā maģistrantūrā; studijas maģistra līmenī tiek plānotas tā, lai maģistranti ar bakalaura sagatavošanas līmeni varētu iedziļināties komunikācijas procesu pētniecībā, izkopt

4

analītiskās un kritiskās domāšanas iemaņas, nodrošinot iespēju apgūt padziļinātas zināšanas komunikācijas teorijās un metodoloģijā, veidot prasmes komunikācijas pētījumu metožu lietojumā un plānot, vadīt un koordinēt uzņēmuma darbību reklāmas un sabiedrisko attiecību jautājumos; slēgt līgumus ar laikrakstu redakciju, radio un televīzijas, sporta un kultūras organizāciju un reklāmas aģentūru amatpersonām ar reklāmu saistītos jautājumos.

Lai realizētu virziena kopīgus mērķus, izvirzīti sekojoši uzdevumi:1) nodrošināt studejošiem komunikāciju zinātnes mūsdienu teorijas un metodoloģijas padziļinātu apguvi, ietverot tās sociālo zinātņu un sabiedrības attīstības kontekstā; 2) nodrošināt zinātniski pētnieciskā un analītiskā darba prasmju attīstīšanu, radošās un kritiskās domāšanas, analīzes un argumentācijas spēju un prasmju attīstību, sagatavojot studentus patstāvīgam zinātniski pētnieciskajam darbam komunikācijas zinātnē un reklāmas un sabiedrisko attiecību profesionālās darbības jomās, valsts interesēs nodrošināt vispārizglītojošu līmeni un motivāciju tālākai izglītībai un sistemātiskai profesionālai kvalifikācijas pilnveidošani, kā arī studijām doktora studiju programmā, lai sekotu līdzi jaunākajai Latvijas un ārvalstu komunikāciju jomas periodikai, mācību un teorētiskajai literatūrai sociālajās un humanitārajās zinātnēs; 3) nodrošināt studējošos ar teorētiskām zināšanām, kas atļauj analizēt cilvēka uzvedības tendences dažādu organizāciju ārējā un iekšējā vidē, kā arī paredzēt to sekas, pirmkārt, konfliktus sabiedrības struktūras vispārējā kontekstā, sociālo grupu tipu un iespējamo sociālo situāciju kontekstā;4) nodrošināt studējošos ar konceptuāliem priekšstatiem par komunikāciju pamatiem un pārliecināšanas un reklāmas ietekmes sociāli-psiholoģiskiem mehānismiem un citiem lietišķās komunikāciju līdzekļiem;5) nodrošināt ar metodoloģiskām zināšanām, iemaņām, paņēmieniem un metodēm, kas atļauj veikt komunikācijas problēmu identifikāciju, publisko viedokļu monitoringu (ieskaitot sabiedrības grupu aptaujas), klientu un sabiedrības citu grupu viedokļa tendenču izmaiņu pētījumus, mācēt analizēt mediju publikāciju saturu un aktuālu informāciju par tendencēm likumdošanas jomā,6) nodrošināt studējošos ar lietišķas komunikācijas konceptuāliem modeļiem, lai radoši izmantotu praktiskās personiskās (verbālās/neverbālās) un nepersoniskās komunikācijas metodes darbā ar sociālajām grupām, lai uzturētu un pilnveidotu divpusējas saites starp organizācijām un to dažādām iekšējām un ārējām sociālām grupām, sagatavojot un veicot sabiedrisko attiecību un reklāmas projektu izstrādes vadīšanu;7) nodrošināt studējošos ar Latvijas un pasaules mediju tirgu organizācijas pamata subjektu: reklāmdevējs, komunikāciju aģentūra, medija īpašnieks, pētnieciska kompānija izpratni;8) nodrošināt studējošos ar drukāto un elektronisko plašsaziņas līdzekļu darba organizācijas un žurnālista profesijas specifikas pārzināšanu, lai koordinētu sadarbību ar mediju aģentūrām, attiecību veidošanu ar plašsaziņas līdzekļiem, darba organizācijas ar reklāmas tekstiem pārvaldīšana, kā arī citu komunikācijas veidu ar mērķauditorijām, pārzināšana;9) apgūt metodoloģiskus principus un paņēmienus, ieskaitot žurnālistikas metodes, kas profesionāli nepieciešamas masu komunikāciju un sabiedrisko attiecību jomā, lai izmantotu komunikācijas tehnoloģijas, pamatojoties uz jaunākajiem multimediju un datorlīdzekļiem. 10) prasme efektīvi izmantot savā darbā mūsdienu informatīvās tehnoloģijas un valodu zināšanas (latviešu, angļu, krievu u.c.) profesionālā līmenī - informācijas tehnoloģiju, datu apstrādes, prezentācijas prasmju un kompetenču, pedagoģisko un komunikācijas projektu izstrādes un vadības iemaņu apguve;11) apgūt iemaņas un prasmes par informatīvo kampaņu plānošanas un veikšanas metodēm, kas pamatojas uz patiesu un pilnu informāciju par organizāciju, par tās sociālās atbildības izpratni, ievērojot profesionālās ētikas normas, kas atļauj novērst pretrunas un neizpratni, atļauj saskaņot organizācijas un sabiedrības intereses, un ir pamats organizācijas imidža un reputācijas pilnveidošanā;12) spējas plānot uzņēmuma iekšējās un ārējās komunikatīvās aktivitātes; rūpēties par psiholoģisko mikroklimatu līdzstrādnieku attiecībās un prognozēt sociālās krīzes, precīzi reaģēt komunikatīvo krīžu gadījumos; 13) sadarbība ar citām Latvijas, ES un citu valstu augstskolām attiecību attīstīšanā un pilnveidošanā (studentu apmaiņa, vieslektori, semināru un konferenču organizēšana), un līdzdalība sabiedrisko attiecību profesionālo organizāciju un asociāciju darbā.14) studentu izpratnes veidošana par demokrātijas ideāliem, par Latvijas sabiedrības integrāciju, pamatojoties uz Latvijas un visas Eiropas civilizācijas tradīciju un vērtību apguvi.

1.2. Studiju virziena un programmu perspektīvais novērtējums no Latvijas Republikas interešu viedokļa

Veidojot studiju virziena un programmu perspektīvo novērtējuma pašnovērtējumu laika periodā no iepriekšējām akreditācijām (studiju programma tika novērtēta projekta European Social Fund’s Project “Evaluation of Higher Education Programmes and Suggestions for Quality Improvement” ietvaros), tika analizēti esošās ”Sabiedriskās attiecības” programmas mērķi un uzdevumi, tika precizētas darba tirgus prasības Latvijā. Jāakcentē, ka studiju programmas mērķi, uzdevumi izstrādāti saistībā ar LR Profesiju standartu (”Sabiedrisko attiecību menedžeris”-

5

profesijas standarta reģistrācijas Nr. PS 0225. 29.12.2003),programma atbilst standarta prasībām un citu svarīgu Latvijas Republikas reglamentējošu dokumentu prasībām, kā arī starptautisku profesionālu organizāciju prasībām un rekomendācijām.

Tāpat, izstrādājot maģistra līmeņa programmas ”Lietišķā komunikācija, reklāma un sabiedriskās attiecības” perspektīvu koncepciju studiju virzienā „Informācijas un komunikācijas zinātnes” ar iegūstamo profesionālo kvalifikāciju „Reklāmas struktūrvienības vadītājs” vai „Sabiedrisko attiecību struktūrvienības vadītājs” (atkarībā no izvēlētās specializācijas), tika ņemti vērā Profesiju standarta un Profesiju klasifikatora noteikumi un prasības - ( Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumi Nr.461 ar grozījumiem). Izstrādājot maģistra programmas perspektīvu koncepciju, kā pamats tika izmantoti Latvijas Republikas normatīvie dokumenti, kuros norādīts tas galvenais, kas nepieciešams profesionālu funkciju veikšanai Latvijas sabiedrībā un valsts ekonomikā: reklāmas un sabiedrisko attiecību struktūrvienību vadītāji ir atsevišķu grupu vadītāji tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties un sadarbojoties ar citu struktūrvienību vadītājiem plāno, vada un koordinē uzņēmuma darbību reklāmas, sabiedrisko attiecību un informācijas jautājumos. Kā arī profesionālās darbības pamatuzdevumi:

- plānot, vadīt un koordinēt uzņēmuma darbību reklāmas un sabiedrisko attiecību jautājumos; slēgt līgumus ar laikrakstu redakciju, radio un televīzijas, sporta un kultūras organizāciju un reklāmas aģentūru amatpersonām ar reklāmu saistītos jautājumos; plānot un vadīt informatīvās programmas likumdevēju, preses un plašākās sabiedrības daļas informēšanai par uzņēmuma plāniem, sasniegumiem vai iecerēm; plānot un vadīt darbību investīciju palielināšanai izglītības, humanitāro un citu bezpeļņas iestāžu vajadzībām; kontrolēt izdevumus un nodrošināt resursu racionālu izmantošanu; izstrādāt un vadīt darījumu un pārvaldes procedūras; plānot un vadīt ikdienas darījumus; izvēlēties un apmācīt darbiniekus, kontrolēt to pienākumu izpildi; pārstāvēt struktūrvienību citās struktūrvienībās vai uzņēmumos; vadīt citus darbiniekus.

Studiju programmas (esošā bakalaura programma un plānotā perspektīvā maģistra programma) BSA studiju virziena „Informācijas un komunikācijas zinātnes” ietvaros ir starpdisciplināras: šā virziena priekšmetiskā joma ir Komunikācijas zinātnes virziena ietvaros (22), precīzi – apakšvirziena 22.2. ietvaros – Komunikācijas teorija ((Sk. Latvijas Zinātnes padomes Zinātņu nozaru un apakšnozaru saraksts; http://www.lzp.gov.lv)), bez tam arī apakšvirziena Reklāma un sabiedriskās attiecības (7.9.Tirgzinība) ietvaros. Komunikācijas zinātne ir viena no jaunākajām zinātnes nozarēm Latvijā. Latvijas Zinātnes padome zinātņu nozaru sarakstā to iekļāva 1998. gadā, bet 2006.gadā kā nozares apakšnozari - Komunikācijas teorija. 2006. gadā tika licencēta pirmā doktora studiju komunikāciju zinātnē programma Latvijā (realizēta LU). Tas viss liecina par virziena jauninājumu, perspektīvām un strauju šīs zinātņu nozares attīstību.

Kā Latvijā, tā mūsdienu pasaulē sociāli procesi, galvenokārt, ekonomikas un biznesa jomā, nosaka situāciju, kad zināšanu un iemaņu apgūšana lietišķā darbībā, konkrēti – mārketinga komunikāciju jomā – kļūst par svarīgu augstākās izglītības sastāvdaļu. Lietišķo komunikācijas jomu speciālisti strādā mūsdienu biznesa darbības visdažādākajās jomās. Šobrīd tas ir ļoti raksturīgi arī Latvijā. Tipiska ir situācija, kad uzņēmumu (organizāciju) īpašnieki un augstākā līmeņa vadītāji runā par speciālistu (profesionāļu) deficītu reklāmas tehnoloģiju, komunikatīvo interakciju starp organizācijām un to dažādām sociālām mērķgrupām jomā. Latvijas darba tirgū ir nepieciešamība pēc augstas kvalifikācijas speciālistiem un vadītāijem praktiķiem reklamā un SA, kuru intelektuālais pienesums spēj būtiski uzlabot komunikativas interakcijas dažāda līmeņa un veida institūciju darbībā. Komunikācijas zinātne ar katru gadu iegūst aizvien nozīmīgāku vietu Eiropas un ASV universitāšu studiju programmās, un Latvija nav izņēmums.

Tieši tāpēc profesionāla maģistra sagatavošana reklāmas un sabiedrisko attiecību darbības jomā ir uzskatāma par valstiski svarīgu uzdevumu. Maģistra studiju programmas perspektīvas koncepcijas veidošana un realizācija BSA ir nepieciešama, raugoties no Latvijas valsts, tās iedzīvotāju interešu un nākotnes viedokļa.

Latvijas Profesiju standarta nosacījumi ir savienojami ar starptautiskām rekomendācijām reklāmas un sabiedrisko attiecību speciālistu sagatavošanas jomā. Šīs rekomendācijas ir formulētas ietekmīgu starptautisku un reģionālu SA organizāciju ziņojumos. Piemēram, tur ir iekļauti ”Sabiedriskās attiecības” starptautisku ekspertu- speciālistu profesionālās sagatavošanas principi, kas izstrādāti IPRA – Sabiedrisko attiecību starptautiskā asociācija (Avots: “Public Relations Education – Recommendations and Standarts”, September 1990 - http://www.ipra.org/pdf/1990-public_relations_education-recommendations_and_standards.pdf). Tāpat tika izmantotas speciālas rekomendācijas (A Student’t Guide to Public Relations Education (PRSSA, 2000.-http://www.prssa.org/about/PR/AStudentsGuideToPublicRelations.pdf)) un dati no pārskata referāta ar rekomendācijām SA izglītības jomas pilnveidošanā (The Report of the Commission on Public Relations Education November 2006. http://www.commpred.org/_uploads/report2-full.pdf ). Visas šīs rekomendācijas tika izstrādātas starptautiskās profesionālās organizācijās: šo organizāciju vidū ir tādas kā starptautiskā - IPRA (International Public Relation Association), Lielbritānijas - IPR (Institute of Public Relation), ASV – PRSA (Public Relation Society of America), un citas.

Tās ir izpētījušas izmaiņas, kas notikušas SA praksē pēdējās desmitgades laikā pasaules mērogā. Inovāciju ideju analīze SA izglītības jomā par periodu kopš 1956.gada, sniedza iespēju PRSA sagatavot jaunu ziņojumu „Izglītība

6

sabiedrisko attiecību jomā 21.gs.” Ziņojumā ir svarīgi stratēģiski principi un konkrētas rekomendācijas mācību programmu pilnveidošanā saistībā ar SA menedžeru sagatavošanu mūsdienās. Ziņojuma galvenais mērķis – izveidot mācību programmu pamatu (bāzi) visā pasaulē, lai to varētu izmantot SA profesionālas asociācijas, veidojot profesionālās darbības standartus un akreditējot studiju programmas. Šajā sakarībā ir svarīgi atzīmēt - оtrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības LR valsts standarta prasības un Latvijas Republikas profesijas sandarta prasības pamatā sakrīt ar Ziņojuma tēzēm. Svarīgi, ka visi šie starptautiskās informācijas avoti ir pieejami studentiem, un, attiecīgi, viņi var salīdzināt speciālistu sagatavošanas starptautiskas rekomendācijas ar BSA „Sabiedriskās attiecības” speciālistu sagatavošanas programmas saturu un struktūru.

1.3. Studiju virziena attīstības plāns

BSA studiju virziena “Informācijas un komunikācijas zinātnes” attīstības pamatmērķis ir ieņemt vienu no vadošajām vietām Latvijas izglītības jomā virzienā Lietišķā komunikācija, perspektīvā saistībā ar jaunas programmas izveidi - apakšnovirzienā reklāmas un sabiedrisko attiecību struktūrvienību vadītāji. Pamatojoties uz šo mērķi un attīstot iegūto pieredzi profesionālā bakalaura sagatavošanā ar kvalifikāciju ”Sabiedrisko attiecību menedžeris”, tika izstrādāta maģistra programmas ”Lietišķā komunikācija, reklāma un sabiedriskās attiecības” perspektīva konepcija. Tiek plānots, ka šī programma tiks izveidota un attīstīsies kā profesionālās sagatavošanas augstākais līmenis – komunikācija uzņēmējdarbības jomā un kredītiestāžu darbībā, nodrošinot nepieciešamību pēc reklāmas un sabiedrisko attiecību struktūrvienību vadītājiem Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs. Uzskatām, ka apvienojot patstāvīgā teorētiskā darba intensīvas formas un dalību zinātniski-pētnieciskos projektos, izdosies izveidot augstas mobilitātes iemaņas saistībā ar piedāvājumu Latvijas u.c. ES valstu darba tirgū lietišķās komunikācijas jomā.

Komunikācijas zinātnes virziena pilnveidošanas tuvāko gadu attīstības plāns 2 nākošajiem gadiem 2014.,2015. – izriet no izvirzītajām 5 stratēģijām (sk.1.1.), un paredz plāna realizācijas 7 mērķus:

1. mērķis un tā realizācija– izglītības procesa modernizācijaVirziena „Informācijas un komunikācijas zinānes” ietvaros izveidot un licencēt maģistra līmeņa studiju programmu „Lietišķā komunikācija, reklāma un sabiedriskās attiecības”, kurā paredzēt padziļinātu teorētiskās un metodoloģiskās sagatavotības moduli lietišķu komunikāciju koncepciju un metodoloģijas apguvē (40 KP), un otrajā apmācības gadā paredzēt divu moduļu specializāciju maģistra sagatavošanas divos virzienos – reklāmas struktūrvienības vadītājs, sabierisko attiecību struktūrvienības vadītājs.Maģistra programmas saturam un struktūrai jābūt precizētai, pamatojoties uz profesionālā bakalaura programmas „Sabiedriskās attiecības” absolventu vajadzību vērtējuma noteikšanu, kā arī saistībā ar Latvijas izglītības sistēmas stāvokli maģistra sagatavošanas jomā reklāmā un sabiedriskās attiecībās kopumā, un, īpaši ņemot vērā Latvijas Republikas Profesiju standartu, pasaules akadēmisko un profesionālo pieredzi analoģisku speciālistu sagatavošanā, starptautisku profesionālu asociāciju rekomendācijas. Realizējot izvirzīto mērķi, attīstīt esošo studiju procesa kvalitātes vadības sistēmu virziena „Informācijas un komunikācijas zinātnes” ietvaros (realizācijas termiņš – 2015.gada beigas).

2. mērķis un tā realizācija – zinātnisku pētījumu aktivizēšanaStimulēt akadēmiskā personāla un studentu plašāku un biežāku pētniecības rezultātu prezentāciju un publicēšanu LZP atzītos recenzējamos un starptautiskajos zinātniskajos žurnālos un citos zinātniskos izdevumos; saistībā ar šo mērķi nepieciešams paplašināt partnerattiecības ar dažādām organizācijām un biznesa struktūrām valstī, lai veidotu perspektīvu pakāpeniskam finansu apjoma palielinājumam zinātniski-pētnieciskai darbībai – zinātnisku pētījumu atbalsta fondu izveide, sponsoru meklēšana lietišķu zinātnisku pētījumu realizācijai ārpus augstskolas, t.s., izmantojot Starpdisciplināru pētījumu centra darbību virziena „Informācijas un komunikācijas zinātnes” ietvaros.2013. gada rudenī organizēt starptautisku zinātnisku semināru „Lietišķās komunikācijas mazajā biznesā: Eiropas pieredze”. 2013.-2015.g.g. izvirzīt divus svarīgākos novirzienus zinātniski-pētnieciskā darbībā: 1) IMK pielietošanas problēmas un perspektīvas teritoriju mārketinga sistēmā; 2) Komunikatīvu interakciju likumsakarības sociālās struktūrās. Realizējot šos divus zinātniski-pētnieciskā darba virzienus, kas ir fiksēti BSA zinātnisku pētījumu darbības plānā, censties panākt studiju un pētniecības dziļāku integrāciju, tādējādi nodrošinot studentiem un nākošajiem maģistrantiem regulāru pētniecības darba lauku (realizācijas termiņš – 2013.-2015.g.g.).

3. mērķis un tā realizācija – studiju procesa kvalitātes kontroles paaugstināšanaPiedaloties visam akadēmiskam personālam, pastiprināt studiju procesa kvalitātes kontroli. Neskatoties uz to, ka studiju programmas „Sabiedriskās attiecības” absolventiem nav problēmu ar darbā iekārtošanos, tā kā ir pieprasīti sabiedrisko attiecību tirgū Latvijā, un daudzi strādā Eiropas Savienības valstīs (kas ir svarīgs rādītājs mūsu speciālistu augsta līmeņa sagatavošanā visu līmeņu darba devējiem), tomēr kvalitātes kontrolei ir nepieciešama regulāra uzmanība. Šā mērķa realizācijas līdzeklis ir sistemātisku studiju kursu satura atjaunošanа, īpašu uzmanību veltot zinātnes jaunāko atziņu iekļaušanai kursu saturā, kā arī akadēmiskā

7

personāla zinātnisko pētījumu satura un divu studiju programmu mācību plānu koordinācija (realizācijas termiņš – pastāvīgi).

4. mērķis un tā realizācija – akadēmiskā personāla potenciāla sistemātiska attīstībaSistemātiski attīstīt akadēmiskā personālu potenciālu, pirmkārt, paaugstinot pasniedzēju mācību-metodisko kvalifikāciju ES valstu augstskolās; otrkārt, apgūstot apmācības vadības sistēmu virtuāla vidē (Moodle), kas ir īpaši svarīgi, pilnveidojot iegūto pieredzi studiju darba ar studentiem, kas mācās distanta formā; ceturtkārt, nākošo doktorantu sagatavošanā sākt darbu jau profesionālā bakalaura studiju programmā un maģistra programmā, pilnveidojot sistēmu, radot interesi par maģistra studiju programmu, iesaistot bakalaura programmas spējīgākos studentus maģistrantu realizētajos pētnieciskajos projektos un aicinot piedalīties zinātniskajās konferencēs; piektkārt, izstrādāt un ieviest korporatīvās kultūras programmu „Informācijas un komunikācijas zinātnes” novirzienā (realizācijas termiņš – pastāvīgi).

5. mērķis un tā realizācija – akadēmiskā personāla un studentu mobilitātes un ārējo sakaru attīstībaIekļaujot studiju programmā kursus angļu valodā, veicināt studentu apmaiņu un ārvalstu studentu piesaisti; veicināt programmu studentu iesaistīšanos ārvalstu apmaiņas programmās; viesprofesoru uzaicināšanas un savstarpējās apmaiņas sistēmas izstrāde (realizācijas termiņš – 2013.-2015.g.g. un turpmāk pastāvīgi).

6. mērķis un tā realizācija – materiāli tehniskās bāzes uzlabošanaLai nodrošinātu studiju novirziena „Informācijas un komunikācijas zinātnes” attīstību, t.s., plānojamās maģistra programmas „Lietišķā komunikācija, reklāma un sabiedriskās attiecības” attīstību, paredzēta auditoriju un laboratoriju fonda modernizācija, ieskaitot papildu aprīkojuma iegādi vai nomu studentu un maģistrantu mācību prakšu tehniskajam nodrošinājumam (TV, radio, video ieraksti, operatora darbs, montāža u.c.); bibliotēkas fonda komunikācijas zinātnē papildināšana (realizācijas termiņš – līdz 2015.gada beigām).

7. mērķis un tā realizācija – vadības struktūras organizācijas optimizācijaVirziena „Informācijas un komunikācijas zinātnes” pilnveidošanā sistemātiski mainīt un uzlabot BSA iekšējo struktūrvienību darbību, pamatojoties uz zinātniskā studiju darba prioritātēm, BSA struktūrvienību rentabilitātes principiem. Līdz ar to ir tiks veikts BSA studiju virziena lietišķā komunikācija, reklāma un sabiedriskās attiecības absolentu darba tirgus un karjeras izaugsmes monitorings (realizācijas termiņš – 2014.-2015.g.g.).

1.4. Studiju virziena un studiju programmu atbilstība darba tirgus pieprasījumam – darba un izglītības tirgus novērtējuma rezultāti par darba vietu pieejamību studiju programmu absolventiem

Apkopotā informācija par BSA studiju programmas „Sabiedriskās attiecības” absolventu darba gaitām liecina, ka vairāk nekā 80% profesionālā bakalaura grāda ieguvēju darbs ir saistīts ar lietišķās komunikācijas jomu (PSL, sabiedriskajām attiecībām un reklāmu). Studiju programmas absolventu sekmīgā iekļaušanās darba tirgū un darba devēju pozitīvās atsauksmes par absolventu darbību apstiprina, ka BSA realizētās programmas sniegtās zināšanas un kvalifikācija kopumā atbilst darba tirgus pieprasījumam.

Darba devēju sniegtā informācija un absolventu aptaujas liecina, ka BSA studiju programmas ”Sabiedriskās attiecības” absolventi veido sekmīgas profesionālas karjeras. Programmas absolventi strādā vidējā vai augstākā līmeņa vadītāju pozīcijās un ir konkurētspējīgi savā nozarē. Studiju laikā iegūtās teoretiskas zināšanas, praktiskās prasmes un iemaņas ir būtisks profesionālo karjeru sekmējošs faktors.

Darba devēju viedoklis par programmas absolventiem un studentiem (kas strādā organizācijas prakšu laikā) tika noskaidrots aptaujas laikā; tika aptaujāti 30 darba devēji. Uzdotie jautājumi un atbilžu rezultāti ir redzami zemāk: Kā jūs vērtējat programmas studentu un absolventu teorētisko sagatavotību?

Teicami Labi Apmierinoši0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

8

2. Cik lielā mērā absolventi un praktikanti ir apguvuši teorētiskās un praktiskās iemaņas SA, reklāmas tehnoloģijās organizācijas mārketinga darbībā?

Labi Apmierinoši Ir neliels

priekšstats

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

3.Kā jūs vērtējat studentu un absolventu iemaņas un prasmes pielietot savas zināšanas organizācijas reālas darbības apstākļos?

4.

Teicami Labi Apmierinoši0%5%

10%15%20%25%30%35%40%45%50%

5.Jūsu novēlējumi studiju programmas nākošajiem absolventiem!

Lielāku uzmanību pievērst SA un rek-lāmas tehnoloģiju

pielietošanai Latvijā

Lielāku uzmanību pievērst profesionāļu prasmju un iemaņu

iegūšanai prakšu laikā

Reālāk novērtēt SA un reklāmas tehnoloģiju nozīmi Latvijas firmu mārketinga darbībā

0%

20%

40%

60%

80%

9

Grādu vai kvalifikāciju ieguvušie[ 01.10.2014-01.10.2015 ]

Rindas kods

Studiju programmas

kods

Studiju programmas nosaukums

Ieguvuši grādu vai kvalifikāciju No kopējā grādu vai kvalifikāciju ieguvušo skaita

No kopējā grādu vai kvalifikāciju ieguvušo skaita mobilie studenti

pavisam tai skaitā sievietes par budžeta līdzekļiem

par studiju maksu pavisam tai skaitā sievietes

A B C 1 2 3 4 5 6

42342 "Sabiedriskās attiecības" 33 27 33 4 3

Studiju virziena un studiju programmas atbilstība darba tirgus pieprasījumam tiek noteikta ar vairākiem apstākļiem.

1) BSA realizētā studiju programmas „Sabiedriskās attiecības” studiju darba principi ir pamatoti kā ar Latvijas fundamentālās izglītības tradīcijām, tā ar ārvalstu speciālistu sagatavošanas labākajiem paraugiem.

2) Programmas saturs piedāvā apgūt lietišķās mārketinga komunikācijas saistībā ar menedžmenta un mārketinga disciplīnām – tādā veidā tiek sasniegts efektīvs starppriekšmetu un kompetenču līdzsvars vispārēji teorētiskā, speciālā un lietišķā jomā, kas ir svarīgi lietišķām komunikatīvām interakcijām.

3) Studiju programmas „Sabiedriskās attiecības” unikalitāte ir noteikta ar 6 prakšu sistēmas pareizu realizāciju ārpus augstskolas konkrētās organizācijās, pamatojoties uz trīspusēji noslēgtiem līgumiem, kā arī pateicoties regulāram profesionāļu-praktiķu SA un reklāmas jomā darbam „meistarklasēs” un atsevišķās nodarbībās.Programma pamatojas uz sabiedrisko attiecību un reklāmas pasniegšanas pieredzi ārvalstīs. Vadošo

augstskolu mārketinga komunikāciju, sabiedrisko attiecību un reklāmas jomā veiktā studiju plānu analīze (Bournmouth University, The Business School in European University – Munich, University of Florida, Northwestern University, Michigan State University, University of Boston) parādīja (tas ir raksturīgi arī daudzām Lielbritānijas un kontinentālās Eiropas augstskolām), ka kopumā reklāmas un sabiedrisko attiecību industrijā pēdējo desmit gadu laikā ir raksturīgs paplašināts skatiens uz lietišķo komunikāciju priekšmetisku jomu. Tā, piemēram, viens no vadošiem profesionāliem izdevumiem “International Journal of Advertising” tagad iznāk ar nosaukumu “The Quarterly  Review of Marketing Communications”. Šī tendence attiecas arī uz izglītību – arvien vairāk tiek veidotas maģistra programmas ar tādiem nosaukumiem kā „Stratēģiskās komunikācijas”, „Integrētās reklāmas un mārketinga komunikācijas”. BSA plānotā maģistra programma „Lietišķā komunikācija, reklāma un sabiedriskās attiecības” atbilst iepriekš minētai mūsdienu tenencei attiecīgajā darbības jomā.

Maģistra programmas izstrāde un plānotā realizācija ir pamatota ar to, ka, kā izriet no intervijas ar absolventiem, programmas speciālisti būs pieprasīti Latvijas tirgū komunikatīvo pakalpojumu jomā, tā kā programmas koncepcija ir orientēta mūsdienu aktuālā apmācības paradigmā, kas noteikta ar 21.gs. ekonomikas globalizāciju. Un tas nozīmē, ka tiek akcentēta nevis „aroda, profesijas rakstura” tipveida uzdevumu risināšana, bet gan problēmu kreatīva risinājuma spēju un iemaņu attīstība pastāvīgi mainošās lietišķās komunikācijās. Lietišķo komunikāciju starpdisciplīnu raksturs paredz veidot un nostiprināt dziļas zināšanas tādās starpdisciplīnās kā sociālā psiholoģija, konfliktoloģija, socioloģija, menedžments, mārketings u.c. Paralēli studiju darbs paredz kā līdera, tā analītisku īpašību veidošanu, kas ļauj pacelties „virs” esošās prakses un risināt reklāmas un sabiedrisko attiecību uzdevumus, apsteidzot laiku.

2014/15 st.g. tika turpināts darbs pie Maģistra programmas sagatavošanas licencēšanai. Tika strādāts pie koncepcijas – starpvalstu un starpuniversitāšu kopēja Maģistra programma (Baltkrievijas Ekonomikas Valsts universitāte – kontaktpersona prof. I.Akuļičs; S-Pēterburgas Valsts universitate – kontaktpersona prof. D.Gavra).

1.5. Studiju virziena stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze

Pašlaik realizējamās SA studiju programmas SVID analīze – iekšējo iespēju un draudu no ārpuses salīdzinājums ar studiju virziena potenciālu un ierobežojumiem – atļāva noteikt un uzlabot studiju programmas saturu un realizācijas veidus. Šie iegūtie rezultāti tiks ņemti vērā perspektīvā - konkrētā virziena spēja izmantot esošo potenciālu, iespējas un minimizēt ārējos draudus. Un, kaut arī pašlaik virzienā tiek realizēta viena profesionālā bakalaura studiju

10

programma „Sabiedriskās attiecības”, jāņem vērā, ka ir izstrādāta maģistra līmeņa programmas „Lietišķā komunikācija, reklāma un sabiedriskās attiecības” perspektīva koncepcija, kuras pamatā ir tieši bakalaura programmas iegūtā pieredze. Maģistra programma tiek gatavota licencēšanai, var runāt par visa studiju virziena „Informācijas un komunikācijas zinātnes” SVID analīzi.

BSA studiju virziena “Informācijas un komunikācijas zinātnes”: SVID analīzePašlaik studiju virzienā tiek realizēta viena programma“Sabiedriskās attiecības”, un ir izstrādāta un tiek

gatavota licencēšanai maģistra līmeņa programma ”Lietišķā komunikācija, reklāma un sabiedriskās attiecības”

BSA studiju programmas”Sabiedriskās attiecības” vājās puses

BSA studiju programmas “Sabiedriskās attiecības” stiprās puses

studējošo vājš materiālais stāvoklis salīdzinājumā ar starptautisko praksi

studiju procesa finansēšana tikai no studentu līdzekļiem

zems finansējuma līmenis salīdzinājumā ar valsts augstskolām un starptautisko materiālā un finansiālā nodrošinājuma praksi

vājš finansiālais atbalsts zinātniskās pētniecības darbā salīdzinājumā ar starptautisko praksi

neietiekama pasniedzēju piedalīšanās fundamentālajos zinātniskajos pētījumos sociālo zinātņu jomā un nelielā iesaiste starptautisko zinātnisko projektu īstenošanā

neliela studentu apmaiņa starp ES valstu augstskolām

studiju virziena stratēģijas un profsionālā bakalaura studiju programmas mērķu savstarpējā saskaņotība, ka ari studij uzdevumu un rezultātu skaidrība, sasniedzamība un pārbaudāmība

studiju programmu uzbūves principi un studiju procesa organizācija

bakalaura studiju programmas un saplanotas magistra programas satura atbilstība mūsdienu komunikācijas zinātnes saturam un attīstības tendencēm

teorētiskās stūdijas tiek apvienotas ar pedagoģisko un mācību metodisko iemaņu apgūšanu, ar prakšu laikā iegūto pieredzi

kvalificēts docētāju sastāvs: pieredze akadēmiskajā pētniecībā, intelektuāls potencials un pedagoģiskā kvalifikācija un tās izaugsmes iespējas

regulāri tiek organizētas augsta līmeņa starptautiskās konferences, mācībspēki un studējošie aktīvi piedalās šo konferenču darbā

demokrātijas principu ievērošana studiju programmā; studentu līdzdalība procesa pilnveidošanā

mūsdienu prasībām atbilstoša informācijas tehnoloģiju bāze

daudzpusīgs kursu piedāvājums programmas realizācijai labi sagatavota tehniskā

bāze: auditorijas, tehniskie līdzekļi, mūsdienīgas pasniegšanas metodes, moderna datortehnika;

bagāts bibliotēkas fonds, kas pastāvīgi tiek papildināts ar speciālo literatūru da˛ādās valodās, kā arī pieslēgums pie bāzes EBSCO, kas ļauj izmantot vairāk nekā 7000 žurnālus vācu un angļu valodā

Draudi Iespējas

studējošo skaita samazināšanās demogrāfijas ietekmē – talantīgu, enerģisku cilvēku aizbraukšana no Latvijas

ekonomiskā un finansiālā krīze Latvijā studējošiem grūti nodrošināt iztiku nenodrošinot pienācīgu atalgojumu

akadēmiskajam personālam, var tikt apdraudēta jaunu mācībspēku, kā arī pašreiz strādājošo jauno speciālistu piesaistīšana vai saglabāšana studiju procesa realizēšanā

ES finansējuma piesaistīšana, grantu piešķiršanas pilnveidošanas solījumi

iespēja studēt apmaiņas programmās (ERASMUS) maģistra programmas licenzēšana un attistība,

pieaugot studējošo skaitam absolventu konkurētspēja sadarbības iespējas ar Latvijas un ārvalstu

augstskolām bilingvālās un multilingvālās apmācības lomas

paaugstināšana kontaktu paplašināšana ar augstskolām ārpus Baltijas

valstu reģiona

11

Pēc SVID analīzes rezultātiem var paredzēt, ko var izdarīt tuvākajā gadā un ilgākā laika posmā, kā uzlabot BSA studiju virziena „Informācijas un komunikācijas zinātnes” attīstību konkrētos apstākļos:

1) Ir nepieciešams izmantot un nostiprināt iegūtās pieredzes tādas stipras puses kā daudzpusīgs kursu piedāvājums, turpināt teorētiskās studijās apvienot metodiskās iemaņas ar prakšu laikā iegūto pieredzi, lasāmo kursu un studiju moduļu realizācijas laikā izmantot labi sagatavoto tehnisko bāzi – tehniskie līdzekļi, mūsdienīgas pasniegšanas metodes, moderna datortehnika.

2) Ir jāpārvar studiju darba tāda vāja puse kā neliela studentu apmaiņa starp ES valstu augstskolām, kā arī jāmeklē dažādi sponsori kā Latvijā, tā ārpus tās studiju procesa finansēšanā, lai izvairītos no situācijas, kad studiju darbs, pētnieciskais darbs tiek finansēts tikai no studējošo līdzekļiem.

3) Saglabājot un pastiprinot ārējās iespējas, paplašināt kontaktus ar augstskolām ārpus Baltijas valstu reģiona, iespēju studēt apmaiņas programmās, pie tam paaugstināt bilingvālās un multilingvālās apmācības formas un turpināt ieviest tālmācības elementus studiju programmā, motivēt akadēmisko personālu aktīvāk iesaistīties starptautiskajos un valsts zinātniskajos projektos.

4) Lai samazinātu ārējo faktoru-draudu ietekmi, meklēt studentu kreditēšanas papildu avotus Latvijas un ES valstu banku sistēmā, jo studējošiem grūti nodrošināt iztiku; bez tam, nodrošināt Latvijā veikto pētījumu starptautisku atpazīstamību, to rezultātu publicēšanu starptautiski citējamos, atzītos zinātnes izdevumos.

1.6. Studiju virziena iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apraksts

BSA Informācijas un komunikācijas zinātnes studiju virziena iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu realizē “Sabiedrisko attiecību” studiju programmas Padome, studiju programmas Direktors un akadēmiskais personāls. Studiju programmas Padome izvērtē programmas īstenošanas gaitu; lemj par studiju programmas saturu un nepieciešamajiem grozījumiem; izskata zinātnisko vadītāju kandidatūras un ierosina rektoram apstiprināt zinātnisko darbu vadītājus; izskata studentu individuālos plānus un lemj par to apstiprināšanu; izskata studentu ikgadējās atskaites par studiju un pētniecības rezultātiem un lemj par to apstiprināšanu; organizē seminārus; organizē diplomdarbu vērtēšanu pirmsaizstāvēšanas laikā u.c. Studiju programmu vada programmas Direktors. Studiju programmā formulēto mērķu un uzdevumu izpildei un programmas darbības kvalitātes paaugstināšanas veicināšanai ir izveidota studiju programmas Padome, kas ir koleģiāla vadības institūcija, kurā obligāti tiek iekļauts arī studējošo pārstāvis. Tādējādi studenti ir informēti par svarīgākajām izmaiņām studiju programmas īstenošanā un var izteikt savu viedokli par tām.

Programmas Direktors kontrolē programmas akadēmiskā personāla darba kvalitāti (darba disciplīnu, nodarbību saturu, pieejamību studentiem), kā arī jaunu docētāju piesaisti studiju procesa uzlabošanai, ko nosaka BSA nolikums par ievēlēšanu akadēmiskajos amatos.

Kvalitātes kontroles sistēma iekļauj kontroles svarīgākos virzienus:1) Studiju darba kvalitātes kontrole,2) Akadēmiskā personāla atlase un tā darba kvalitātes kontrole,3) Zinātniski-pētnieciskas un mācību-metodiskas darbības kvalitātes kontrole,4) Mācību-metodiskā, informatīvā un bibliotekas nodrošinājuma kvalitātes kontrole,5) Programmu informatīvā nodrošinājuma kontrole,6) Materiāli-tehniskās bāzes kvalitātes kontrole.

(1) Studiju darba kvalitātes kontrole12

Punktu atšifrējums: Pavisam katrā sadaļā iespējamas10 kategorijas, maksimālais vērtējums katrā kategorijā ir 20 punkti

0 – līdzsvars visos vai lielākajā daļā aspektu; 1 – daļēja atbilstība visos vai lielākajā daļā aspektu;

–1 – neatbilstība visos vai lielākajā daļā aspektu; 2 – atbilstība visos vai lielākajā daļā aspektu;

–2 – pilnīga neatbilstība visos vai lielākajā daļā aspektu.

(1.1.) Studentu zināšānu pārbaude pēc mācību plāna visos lasāmajos kursos, izmantojot testus un citas kontroles formas (prakšu atskaites, rakstiski kontroldarbi, kursa darbi u.c.); distanta apmācības formā tiek izmantoti ; Skype, e-pasts, TV tilti, atskaišu e-formas).

(1.2.) Sesijas rezultātu analīze – diskusijas ar programmas akadēmisko personālu, ta atziņas un vērojumi par studiju procesu un studentu sekmēm.

(1.3.) Individuāls darbs ar studentiem – problēmsituāciju, kas rodas studiju procesa laikā, noskaidrošana un atrisināšana, motivācijas stiprināšana pozitīvu rezultātu iegūšanā mācību procesā.

(1.4.) Grupu kuratoru, prakšu, kursa darbu un diplomdarbu vadītāju iesaiste audzināšanas darbā ar studentiem.(1.5.) Darba organizācija ar grupu vecākajiem – kontroles veikšana saistībā ar auditornodarbību apmeklējumiem

(pilna laika studiju forma), prakšu realizācijas datu iesniegšana un apspriešana ar programmas Direktoru; katrā studentu grupā ir ievēlēts kursa vecākais, kurš regulāri kontaktējas ar studiju programmas Direktoru un Studiju daļu, kā arī piedalās BSA studentu pašpārvaldes darbā; рrogrammas vadība un BSA administrācija tiekas ar akadēmijas studentu pašpārvaldi, kura ziņo par būtiskām aktualitātēm studentu dzīvē, izsaka savu viedokli par programmas uzlabošanas iespējām un studentu ārpus lekciju aktivitātēm.

(1.6.) Absolventu un darba devēju aptauju rezultāti – studiju programmas kvalitātes vērtēšana tiek izmantoti absolventu un darba devēju anketēšanas rezultāti, tādā veidā tiek izmantota kvalitātes iekšējās kontroles trīspakapju (esošā kontrole, starpkontrole, galīga kontrole) apakšsistēma, kuras pielietošanas laikā tiek palielināts elektronisko vērtēšana līdzekļu apjoms.

(1.7.) Studentu lekciju un nodarbību apmeklējumu žurnāls (t.s. speciāli ārvalstu studentu uzskaitei) – visa studiju gada laikā tika veikta studentu lekciju un nodarbību apmeklējumu kontrole, īpaši pievēršot uzmanību ārvalstu studentiem (14 studenti) ar mērķi – novērtēt un izmantot kontroles rezultātus semestru darba un sesiju laikā. Ir pieņemta vērtējuma uzkrājuma sistēma pilnīgi visos studiju kursos. Ar šo uzdevumu lieliski tika galā kursu vecākie, un viņu pienakums tika saskaņots ar BSA Studentu parlamentu (kontaktpersona – V.Drobiševa).

(2) Akadēmiskā personāla atlase un tā darba kvalitātes kontroleAkadēmiskā personāla atlase un tā darba kvalitātes kontrole ir nākošais iekšējās kvalitātes nodrošināšanas

instruments. Lai sekmētu augstākās izglītības programmas nodrošinājumu, programmas realizēšanā ir iesaistīts akadēmiskais personālās, kas ir augsti kvalificēts un kompetents, lai nodrošinātu studējošiem nepieciešamo pētniecības iemaņu, teorētisko zināšanu, prasmju un kompetenču apguvi. 62% pasniedzēju ir doktora grāds, viņiem ir ilggadēja pieredze darbā augstākajā mācību iestādē lietišķo komunikāciju jomā. “Sabiedrisko attiecību” studiju programmā tiek realizēts savstarpējs mācībspēku novērtējums, apmeklējot kolēģu nodarbības. Рrogrammas ietvaros katra semestra noslēgumā paredzēts veikt docēto studiju kursu kvalitātes novērtējumu, izmantojot studentu vidū veiktu anketēšanu; studiju programmas Padomes darbā piedalās arī studentu izvēlēti pārstāvji. Sabiedrisko attiecību studiju programmas Padome rūpīgi analizē docētāju apmācības un personīgās attīstības politikas īstenošanu, kā arī akadēmiskā personāla atlasi un atjaunošanas iespējas. Esošie docētāji regulāri paaugstina un papildina savu kvalifikāciju augstskolas didaktikas kursos un citos kursos vai semināros.

(3) Zinātniski-pētnieciskas un mācību-metodiskas darbības kvalitātes kontroleZinātniski-petnieciskās un mācību-metodiskās darbības kvalitātes kontrole ir atsevišķa daļa studiju virziena

iekšējās kvalitātes nodrošināšānas sistēmā. Akadēmija darbojas akadēmiskā personāla plānotas zinātniskās darbības sistēma, ko kontrolē akadēmijas Senāts un programmas Padome, zinātnisko publikāciju kvalitātes kontroli veic izdevniecības redakcijas komisija. Metodiskā darbība tiek realizēta divos virzienos – jaunāko tehnoloģiju izmantošana apmācības procesā, piemēra, Moodle, un mācību metodisko līdzekļu sagatavošana un izdošana, t.s., arī e-veidā.

(4) Mācību-metodiskā, informatīvā un bibliotekas nodrošinājuma kvalitātes kontroleStudiju programmas „Sabiedriskās attiecības” darbība tiek nodrošināta ar mācību līdzekļiem un metodiskiem

līdzekļiem, kurus sagatavojis akadēmiskais personāls. Kontrole pār to pilnveidošanu, atjaunošanu notiek pastāvīgi. Mūsdienu tehnoloģijas, sadarbība ar tipogrāfiju atļauj operatīvi izdot un tiražēt nepieciešamos mācību-metodiskos līdzekļus. Tiek pastāvīgi atjaunoti fondi reklāmas, sabiedrisko attiecību jomā BSA bibliotekā.

(5) Programmu informatīvā nodrošinājuma kontrole(6) Materiāli-tehniskās bāzes kvalitātes kontrole

BSA Informācijas un komunikācijas zinātnes studiju virziena iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmа iekļauj programmu informatīvā nodrošinājuma kontroli un materiāli-tehniskās bāzes kvalitātes kontroli.

1.7. Studiju virzienam pieejamie resursi (tai skaitā finanšu resursi) un materiāltehniskais nodrošinājums

BSA Informācijas un komunikācijas zinātnes studiju virzienā esošā „Sabiedrisko attiecību” studiju programma tiek realizēta Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē.

13

Studiju programmas finansējumu veido studentu mācību maksas. Studentu studiju maksu nosaka BSA valde un apstiprina Senātā. Ar katru imatrikulējamo tiek noslēgts individuāls līgums līdz studiju uzsākšanai, kurš spēkā visu studiju laiku.

1.7. Studiju virziena „Informācijas un komunikācijas zinātnes” budžeta sadalījums un izlietojums 2014/15 st.g.

(informācija grāmatvedībā – 304.k. (L-4))

1.8. Sadarbības iespējas Latvijā un ārzemēs attiecīgā studiju virziena ietvaros

BSA Informācijas un komunikācijas zinātnes studiju virziena docētāji ir stažējušies ārvalstu universitātēs. PBSP ”Sabiedriskās attiecības” akadēmiskais personāls un programmas vadība stažējas citās Latvijas augstskolās un institūcijās, lai objektīvi izprastu studējošo apmaiņu braucienu un studiju iespējas, docētāju apmaiņas iespējas un jaunas sadarbības formas, kā arī veiktu jaunu sadarbības līgumu parakstīšanu un izprastu Eiropas valstu izglītības struktūras atšķirības. Sadarbojoties ar citām augstākās izglītības iestādēm un iekļaujoties Erasmus/Sokrates programmā, tiek analizētas un pilnveidotas studiju formas atbilstoši Eiropas līmeņa izglītības prasībām. Notiek un tiek plānots attīstīt docētāju un studentu savstarpējo apmaiņu, piedalīšanās kopējos zinātniski pētnieciskajos projektos un konferencēs http://www.bsa.edu.lv/student/erasmus.html .

Tiek realizēta plaša sadarbība ar esošajiem sadarbības partneriem, kā arī tiek meklēti jauni sadarbības partneri un veidotas jaunas sadarbības formas. Starptautiskās sadarbības ietvaros akadēmiju regulāri apmeklē ārvalstu radniecīgo augstskolu un citu institūciju delegācijas, kuras dalās savā darba pieredzē un ir ieinteresētas iepazīties ar akadēmijā paveikto. Diskusijās tiek gūtas atziņas, kas ļauj pilnveidot akadēmijas darbu. Jāatzīst, ka рēdējos gados krīzes ietekmē docētājiem ir samazinājusies iespēja stažēties un veikt pētniecisko darbu ārvalstīs. Šo iespēju rašana ir informācijas un komunikācijas zinātnes studiju virziena tuvāko gadu darbības prioritāte. Tomēr pašā valstī sadarbība ar citām augstskolām bija pietiekami aktīva. BSA ir izveidojusies laba sadarbība ar Biznesa augstskolu Turība (BAT), Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), Latvijas Universitāti (LU), Daugavpils universitāti, Rēzeknes augstskolu, Banku augstskolu u.c.

Ņemot vērā iepriekā teikto, kā arī vadoties no ārvalstu ekspertu rekomendācijām (sk. Eiropas Sociālā fonda projekts//Atskaite par nozaru akreditāciju 2012.Pozīcijas: 4.2.3, 4.4., 4.5.), kas tika sniegtas BSA vadībai un PBSP vadībai saistībā ar partnerattiecību sistēmas attīstību reģionā un ārpus tā, pilnveidojot studiju darba rezultātus, kā arī personāla un studentu mobilitāti, studiju programmas Padome pieņēmusi lēmumu iesaistīties aktīvāk sadarbībā ne tikai ar augstskolu TURĪBA un STRADIŅA UNIVERSITĀTE attiecīgajām studiju programmām, ar kurām partnerattiecības ir izveidotas un nostiprinātas, bet veidot partnerattiecības ar Eiropas Savienības augstskolām, ar kurām izveidojušās lietišķas attiecības, pateicoties ERASMUS programmai - Jonkoping University (Zviedrija), Universidad de Alicante (Spānija), Tampere University of Applied Sciences (Somija), University of Cyprus (UCY).

2014/15 st.gada laikā tika izveidoti jauni sadarbības kontakti ar:- Omskas F.Dostojevska v.n.Valsts universitāte (kontaktpersona – doc. M.Terskih, doc. J.Maļonova);- Baltkrievijas Valsts Ekonomikas universitāte ( kontaktpersona – prof. I.Akuļičs);- S-Pēterburgas Valsts universitāte (kontaktpersona – prof. D.Gavra).

1.9. Studiju virziena studiju plāns: apjomi kredītpunktos, studiju veidi, iegūstamie grādi un profesionālas kvalifikācijas, atbilstība Latvijas Republikas un BSA stratēģijai

Studiju plāna pielikums – moduļu sistēma

Studiju virziena nosaukums „Informācijas un komunikācijas zinātnes”. Šā virziena ietvaros BSA tiek realizēta 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma „Sabiedriskās attiecības” (42342). Pēc programmas apgūšanas tiek piešķirts profesionālā bakalaura grāds tirgzinībās un sabiedrisko attiecību menedžera profesionālā kvalifikācija. Realizācijas vietas: Rīga un filiāles ( Daugavpils, Rēzekne, Jelgava). Akreditācijas termiņš – 13.06.2019., akreditācijas lapas Nr. 168 – tiesības īstenot akreditēto studiju virzienu INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKACIJAS ZINĀTNES).

Studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms - 4 gadi - pilna laika studijas un 4,5 gadi - nepilna laika studijas. Programmas kopējais apjoms - 160 KP. Programmas realizācijas formas –dienas, vakara, neklātienes un distanta. Programma atbilst Latvijas Republikas un BSA stratēģijai, jo tika izstrādāta saskaņā ar Latvijas Republikas

14

Augstskolu likumu un saistībā ar Latvijas Republikas pieņemtajiem reglamentējošiem dokumentiem, kuros ir iekļauta Eiropas un pasaules pieredze profesionālās augstākās izglītības jomā.

Profesionālās bakalaura studiju programmas " Sabiedriskās attiecības" mērķis ir izvirzīts saskaņā ar Baltijas Starptautiskās akadēmijas darbības un attīstības ilgtermiņa stratēģiju 2009.-2015.g. (APSTIPRINĀTS BSA Senāta sēdē 2009. gada 13.janvārī. Protokols Nr.79/13.01.09) (pieejams-http://bsa.edu.lv/docs/strateg2015.doc)

Profesionālā bakalaura grāda iegūšanai ir nepieciešams izpildīt studiju darbu pilnā apjomā un saņemt ne mazāk kā 160 kredītpunktus. Viens kredītpunkts pielīdzināms studenta 40 stundu studiju darba apjomam vienā nedēļā, ietverot kā kontaktnodarbības, tā arī individuālās studijas. Tādā veidā, profesionālā bakalaura grāda iegūšana iespējama, ja students izpilda studiju programmu „Sabiedriskās attiecības” ar sekojošiem noteikumiem:

- Studiju veids : pilna laika.-Studiju programmas ilgums: 4 gadi (8 semestri), -Studiju veids : nepilna laika.-Studiju programmas ilgums: 4,5 gadi (9 semestri).

Studiju plāns paredz studiju kursu dalījumu sekojošās grupās: • Vispārizglītojošie un sabiedrisko attiecību teorētiskie pamatkursi, kā arī informācijas tehnoloģiju studiju

kursi (A daļa). Šajā mācību plāna daļā ir paredzētas sabiedrisko attiecību jomas: obligātie teorētiskie pamatkursi, vispārizglītojošie mācību kursi un citu zinātņu nozaru studiju kursi, kuri attīsta komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas. A daļas kursu apguve ir obligāts priekšnosacījums, bez kura nav iespējams iegūt profesionālā bakalaura grādu un profesionālo kvalifikāciju “Sabiedrisko attiecību menedžeris”. Profesionālā bakalaura studiju programmas obligātās A daļas apjoms – 56 KP ( bez prakses un diplomdarba).

A daļas studiju kursi ir iedalīti sekojoši .Vispārizglītojošie humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi un sabiedrisko attiecību teorētiskie

pamatkursi.Visu vispārizglītojošo humanitāro un sociālo zinātņu obligāto kursu apjoms – 12 KP. Šajā daļā ietilpst arī

sabiedrisko attiecību teorētiskie pamatkursi. Visu sabiedrisko attiecību obligāto teorētisko kursu apjoms –36 KP.Tādā veidā studiju programas obligātās A1 apakšdaļas apjoms - 48 KP.Lietišķie kursi, kas attīsta komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas, kas nepieciešamas sabiedrisko

attiecību menedžera praktiskā darbībā. Studiju programmas obligātās apakšdaļas apjoms - 8 KP.Tādā veidā - studiju programmas obligātās A daļas vispārējais apjoms - 56 KP. • Sabiedrisko attiecību profesionālās specializācijas kursi (B daļa). Profesionālās specializācijas kursu apguve

ir priekšnosacījums profesionālās kvalifikācijas un profesionālā bakalaura grāda iegūšanai. Šie kursi nodrošina padziļinātu zināšanu un prasmju apguvi komunikāciju teorijā un praksē, kā arī speciālu tirgzinības komunikāciju metodiku un metožu jomā, kas tiek pielietotas sabiedrisko attiecību praksē ražošanas, komerciālās un kredītu-finansu organizācijās. B daļas apjoms: 60 KP. Lai iegūtu profesionālo specializāciju, studentam nepieciešams apgūt piedāvātā mācību plāna visu B daļu, t.i., kursus, praktikumus un kursa darbus, lai iegūtu 60 KP.

• Izvēles kursi (C daļa). Šie kursi ir personību attīstoši citu zinātņu studijas kursi, kurus var apgūt kā BSA, tā arī citās LR akreditētās augstskolās. C daļas izvēles kursu apjoms: vismaz - 6 KP.

• Prakse. Studiju programmas mācību slodze paredz mācību prakses ārpus augstskolas, un tās tiek iedalītas: semestru prakses (18 KP.) un pirmsdiploma prakse (8 KP.); prakšu kopējais apjoms – 26 KP. Prakšu uzdevums ir sekmēt analītiski apgūtu teoriju un metožu pārbaudi praksē, radīt pilnīgākus priekšstatus par komunikatīvā darba specifiku sabiedrisko attiecību jomā, stimulēt studentus uzsākt darbu lietišķos sabiedriskās attiecības projektos uzņēmējdarbībā un finanšu un banku jomā gan Latvijā, gan Eiropā.

Studiju programmas apguvē ir notikušas izmaiņas, tika ieviesti jauni svarīgi kursi un izveidoti SA speciālu apakšnozaru padziļinātas apguves moduļi.

Šajā studiju gada beidzās pārejas periods uz jauna formāta (moduļu) akreditētu studiju plānu.Studiju plānu 2014/15 st.g. sk. 1.pielikumā.

1.10. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījums: kvalifikācija un pienākumi

15

BSA Informācijas un komunikācijas zinātnes studiju virziena akadēmiskais personāls ir profesori, docenti, lektori ar zinātniskiem un akadēmiskiem grādiem, kā arī speciālisti-praktiķi, kas nodrošina praktisku iemaņu un prasmju apgūšanu.

Programmas nodrošināšanā iesaistītas 28 personas, to skaitā 25 (87 %) personām BSA ir pamatdarba vieta, par ko liecina noslēgtie darba līgumi uz nenoteiktu laiku un attiecīgo personu nodokļu grāmatiņas, kas atrodas augstskolas Personāldaļā, un 3 (11%) personas, kuras BSA ir viesdocētāji.

No kopējā skaita 17 (60%) personām ir doktora grāds un 11 (40%) personām ir maģistra grāds. Pie tam, starp maģistriem ir speciālisti-praktiķi, kas lasa lekciju kursus un vada prakses reklāmas un SA jomā.

Akadēmiskā personāla zinātniskās biogrāfijas (par visiem akadēmiskā personāla locekļiem) - akadēmiskās dzīves un darba gājums (Curriculum vitae) atrodas 115.k. (L-4). Pēc šiem dokumentiem ir redzams, ka programmā strādājošās personas atbilst visām nepieciešamajām prasībām, kas ir izvirzītas attiecībā uz zinātniskajiem grādiem, akadēmisko darbību un zinātniski pētniecisko darbību.

1.11. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība un studējošo iesaistīšana pētniecības projektos atskaites periodā

Akadēmiskā personāla sadarbība ar studentiem . Semestru mācību plānos ir norādīts ne tikai lekciju, semināru un prakšu saraksts, bet arī pasniedzēju individuālā darba laiks ar studentiem: konsultāciju laiki un zināšanu pārbaužu laiki. Šis darbs tiek realizēts šādās konkrētās formās:

- individuālas nodarbības-konsultācijas ar studentiem, parādu kārtošana;- kontroldarbu vai testu veikšana ( arī izmantojot datoru);- konsultācijas, gatavojot studentus uzstāties seminārnodarbībās;- konsultācijas, gatavojot studentus kursa darbu un diplomdarba uzrakstīšanai un

aizstāvēšanai. Tiek nodrošināta palīdzība un akadēmiskā personāla konsultācijas studējošiem, kā arī notiek starprezultātu pārbaude, lai studiju procesā nodrošinātu studiju programmas rezultātu sasniegšanu paredzētajā laikā un studēšanas motivācijas paaugstināšanu. Eksāmeni, pētnieciskie projekti spēj izvērtēt studentu sasniegto rezultātu apgūšanas pakāpi. Akadēmiskais personāls, pielietojot pētnieciskā darba rezultātus studiju procesā (lekcijas, semināri utt.), ietekmē studentus un pastāvīgi paaugstina savas akadēmiskās darbības kvalitāti. Atskaites perioda laikā tika plānotas un realizētas Vasaras un Ziemas skolas (sk.2.pielikumu) Šai zinātniski praktiskai aktivitātei bija gan teorētiski, gan praktiski rezultāti. Piedalījās studiju virziena akadēmiskā personāla pārstāvji un prakšu vietu pārstāvji, kā arī kolēģi no ārvalstu augstskolām ( as.prof. V.Kačans, doc.J.Vozņuka,doc.I.Dimante, lekt.P.Antropovs, lekt.A.Iļjina, operators V.Spila, as.prof.I.Popova, doc.E.Kačane, radiožurnāliste O.Krivina, fotokorespondents O.Starkovs). Skolu darbības rezultāti studentiem no Omskas Valsts universitātes tika ieskaitīti ka prakses rezultāti.

Studentu visi zinātniski pētnieciskie darbi – kursa darbi, diplomdarbi, ārpusaugstskolas prakses darbi, īpaši pirmsdiploma prakses darbi - iekļauj Latvijas Republikas un Eiropas Savienības reālu organizāciju pētījumu rezultātus (sk. 3.pielikumu).

Jauns zinātniski-pētnieciskā darba veids IKZ studiju virzienā tika pielietots - Starpdisciplinārs teorētisks seminārs (sk. 4.pielikumu), kura darba piedalījās akadēmiskais personals un visu kursu studenti.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Izglītības un kvalitātes valsts dienesta uzraudzības departamenta Pārbaudes aktu Nr. 134/20 (11.07.2014.), kas tika izveidots saistībā ar veikto pārbaudi BPMA, tika nolemts studiju virzienā „Informācijas un komunikācijas zinātnes” nostiprināt studiju kvalitāti, uzlabojot, stiprinot un kontrolējot zinātniski-pētniecisko darbību (Starpdisciplinārs teorētisks seminārs), kā arī aktīvi kontrolējot studentu lekciju un nodarbību apmeklējumus (apmeklējumu zurnali katrai akadēmiskai grupai).

1.12. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla galveno zinātnisko publikāciju un sagatavotās mācību literatūras saraksts atskaites periodā

16

(sk.5.pielikumu)

1.13.Studiju virziena īstenošanā iesaistīto struktūrvienībuuzskaitījums

Struktūrvienība UzdevumiBSA Informācijas un komunikācijas zinātnes studiju virziena nodaļa

1) nodrošināt programmas realizāciju2) nodrošināt programmu iekļauto studiju kursu docēšanu3) nodrošināt viesdocētāju iesaisti programmas realizācijā3) nodrošināt studentu darbu izstrādi un aizstāvēšanu4) nodrošināt studentu studiju-pētniecisku darbību iespējas

1.14. Studiju virziena īstenošanā mācību palīgpersonāla raksturojums: uzdevumi

Pašlaik tiek noteikti un risināti Informācijas un komunikācijas zinātnes studiju virziena uzdevumi:

BSA Informācijas un komunikācijas zinātnes studiju virziena programmas

direktora palīdze

1 Uzdevumi

1. Atbalsts Profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmu ”Sabiedriskās attiecības” realizācijā: studiju programmas direktora uzdevumu izpilde, esošo kursu aprakstu rediģēšana, programmu licencēšanas un akreditācijas dokumentu sagatavošana.

2. Studiju virzienā darba organizācija un lietvedība: 1)  programmas direktora un docētāju interešu un vajadzību apkopošana; 2) docētāju individuālo slodžu planošana; 2) nodaļas lietvedības uzturēšana un kontrole: (a) nodaļas un studiju padomju sēžu protokolu un to izrakstu sagatavošana; (b) nodaļas saņemto un nosūtāmo dokumentu reģistrācija; (c) studiju programmas Padomes, diplomu aizstavēšanas protokolu sagatavošana un darbs ar arhīvu; 3)  studiju virziena korespondences šķirošana.

3. studiju virzienā un ”Sabiedriskās attiecības” programmas realizācijai nepieciešamo informācijas resursu sagatavošana (informācijas resursu sagatavošana BSA mājaslapai, piedalīšanās publikāciju sagatavošanā u. tml.).

17

4. Ikdienas uzdevumu veikšana studiju procesa nodrošināšanai.

BSA Informācijas un komunikācijas zinātnes studiju virziena prakšu

vadītājs

1 Uzdevumi

1) Studentu nodrošināšāna ar prakses vietām ārpus augstskolas;2) Mācību prakšu atskaites dokumentu agatavošana; отчетов по

проведению учебных практик;3) Prakšu kvalitātes procesa kontrole;4) Prakšu aizstāvēšanas procedūru sagatavošana.

BSA Informācijas un komunikācijas zinātnes studiju virziena

multidisciplināru pētījumu centravadītājs

1 Uzdevumi

Multidisciplināro pētījumu centra darbības galvenie uzdevumi:

1) veikt zinātniski-pētniecisko darbību komunikāciju, SA un reklāmas un starpdisciplīnu jomā, masu komunikāciju zinātnē, mārketinga komunikāciju jomā;

2) gatavot SA nodaļas akadēmiskā personāla zinātnisko darbu krājumus publicēšanai;

3) gatavot publicēšanai studentu mācību-pētnieciskos darbus;4) piedalīties starpdisciplināros pētnieciskos projektos, ko finansē

LR un ES valsts un nevalstiskās organizācijas.

1.15. Informācija par ārējiem sakariemBSA Informācijas un komunikācijas zinātnes studiju virziena studenti diezgan bieži apvieno mācība ar darbu

(parasti saistībā ar savu nākošo profesiju), tādēļ studējošajiem savs studiju darba kalendārs ir jāsaskaņo ar darba devējiem. No viņu puses attieksme ir dažāda – atsevišķos gadījumos vērojama labvēlīga un pretim nākoša attieksme, tomēr nereti vienaldzīga attieksme no darba devēja puses ietekmē studiju darbu. Tādēļ prakšu vadītājiem, programmas direktoram ir jābūt kā koordinatoriem, lai regulētu visus jautājumus, problēmsituācijas saistībā ar prakšu norisi.

”Sabiedrisko attiecību” programmas sadarbība ar darba devējiem ir regulāra, jo tas ir nosacījums prakšu realizācijai programmā. Pateicotis prakšu vadītāju pieredzei, darba devēji tiek iesaistīti arī nodaļas realizētajos pētniecības projektos, kopprojektos utt. Piemēram, ir pieredze ar Rīgas komercradiostacijām, bankām. Akaēmiskā personāla locekļi regulāri piedalās profesionālu konkursu žūrijās un sniedz ekspertu konsultācijas. Pozitīva ir sadarbība ar reklāmas un sabiedrisko attiecību profesionālajām asociācijām. Cieša savstarpēja sadarbība beidzamo gadu laikā ir izveidojusies ar daudziem darba devējiem (Sk.zemāk).

Zemāk minētā informācija iegūta, pamatojoties uz ciešu sadarbību ar dažādām Latvijas organizācijām, kurās strādāja, strādā vai realizēja prakses programmu studiju programmas absolventi. Šādu organizāciju vadītāji kā darba devēji ir, piemēram:

Venta Kocere -Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktoreSuzanna Karapetjana – reklamas aģentūras LSV KLUBS direktore

Henriks Danusēvičs - Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidentsAleksandrs Ivanovs - Latvijas gāzes un ūdens lietototāju asociācijas viceprezidents

Vladislava Galkina - Mārketinga aģentūras “PR līnija” direktoreLaura Staltmane - SIA “Outlooks Media” valdes priekšsēdētāja

Vasilijs Sokolovs - Sanktpēterburgas informācijas un darījumu centra Rīgā vadītājsSergejs Hristoļubovs - Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas direktors

Viktors Avotiņš – „Neatkarīgā Rīta avīze”, politiskais komentētājsĻevs Fainveics - PR aģentūras “Rezonanse Pluss” direktors

Margarita Šalajeva - Tūrisma un informācijas biroja direktoreJevgenijs Kurenojs - Producentu centra vadītājs

Aleksandrs Suvorkins - Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas direktorsLudmila Pribilska - Žurnala “Busines Klass” galvenā redaktore

Natalija Sukure - Tūrisma aģentūras TAS Baltic direktoreDmitrijs Gavra - S-Pēterburgas Valsts universitātes Biznesa komunikācijas katedras vadītājsIvans Akuļičs – Baltkrievijas Ekonomikas Valsts universitātes Mārketinga katedras vadītājs

Olga Kriviņa – Auto radio radiožurnālisteSuzanna Karapetjana – reklāmas aģentūras LSV vadītāja

18

BSA un studiju virzienam „Informācijas un komunikācijas zinātnes” ir noslēgts sadarbība līgums ar Biznesa augstskolu “Turība”, Stradiņa Universitāti, kurā tiek realizētas līdzīgas maģistra studiju programmas. ”Sabiedrisko attiecību” programmas darbības ietvaros kopā ar augstskolu “Turība” tiek realizēti dažādi sadarbības projekti.

BSA ”Sabiedriskās attiecības” programmas sadarbība ar ārējiem partneriem izpaužas studentu, pasniedzēju apmaiņas rezultātā, stažēšanās rezultātā, piemēram, ar šādām augstskolām: Jonkoping University (Zviedrija), Universidad de Alicante (Spānija), Centro Superior de Hosteleria y Turismo de Valencia (Spānija), Tampere University of Applied Sciences (Somija), American College (American College), Bonča-Brujeviča S.-Pēterburgas universitāte.

2012.gada nozares akreditācijas laikā, ieklausoties ekspertu teiktajā par attiecību attīstību saistībā ar partnerattiecību sistēmas attīstību reģionā un ārpus tā, pilnveidojot studiju darba rezultātus, kā arī personāla un studentu mobilitāti, BSA studiju programmas ”Sabiedriskās attiecības” Padome pieņēmusi lēmumu iesaistīties aktīvāk sadarbībā ne tikai ar augstskolu TURĪBA un STRADIŅA UNIVERSITĀTE attiecīgajām studiju programmām, ar kurām partnerattiecības ir izveidotas un nostiprinātas, bet veidot partnerattiecības ar Eiropas Savienības augstskolām, ar kurām izveidojušās lietišķas attiecības, pateicoties ERASMUS programmai - Jonkoping University (Zviedrija), Universidad de Alicante (Spānija) u.c.

Studentu interese par studiju turpināšanu maģistrantūrā saistīta ar programmu apmaiņas procesu ārpus Latvijas. Pēc saskaņošanas ar programmas Direktoru, programmas Padomi, akadēmisko personālu, studentiem ir iespēja izvēlēties to valstu un augstskolu studiju programmas, kas ir līdzīgas studiju virzienam „Informācijas un komunikācijas zinātnes”, un studēt tajā vienu (vai vairāk) semestri (us), tādā veidā iepazīstot konkrētās programmas studiju procesu un zinātniski-pētniecisko darbu, ka arī iegūstot pieredzi apmaiņas rezultātā. Pagaidām par šādu iespēju – studēt citas valsts augstskolas līdzīgā studiju programmā – studentu interese ir diezgan stabila.

Studiju programmā tiek imatrikulēti un mācās arī ārvalstu studenti, galvenokārt, no pēcpadomju telpas. Ārvalstu studentu skaita samazinājums saistīts ar to, ka ļoti pazeminājās studentu skaits no Lietuvas, kurā arī bija finansu un ekonomikas krīze, kā rezultātā jaunieši izbrauca no savas valsts darba meklējumos uz ārvalstīm.

Imatrikulēto ārvalstu studentu skaits

Studējošie ārvalstu studenti 2014/15

Azerbaidžana 1Lietuva 1Ukraina 1Krievija 8Gruzija 1Baltkrievija 1Uzbekistāna 1

II Studiju virziena „Informācijas un komunikācijas zinātnes” raksturojums

2.1. Studiju virziena īstenošanas mērķi un uzdevumi

Baltijas Starptautiskās akadēmijas (tālāk tekstā - BSA) studiju virziens „Informācijas un komunikācijas zinātnes” tika izstrādāts saskaņā ar Latvijas Republikas Augstskolu likumu un saistībā ar LR pieņemtajiem reglamentējošiem dokumentiem, kuros ir iekļauta Eiropas un pasaules pieredze profesionālās augstākās izglītības jomā, to skaitā sabiedrisko attiecību menedžeru sagatavošanas jomā, kā arī ņemti vērā Latvijas specifiski apstākļi. Pamatojoties uz Profesionālās izglītības likuma V nodaļu, kas nosaka profesionālās izglītības saturu (22.pants), tā (profesionālās izglītības) satura reglamentējošie pamatdokumenti ir šādi: 1) Valsts profesionālās izglītības standarts; 2) Рrofesijas standarts (”Sabiedrisko attiecību menedžeris”). Pamatojoties uz šo profesijas standartu un noteikumiem par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu, kā arī, izmantojot kā atskaites punktu Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras (The European Qualifications Framework (EQF) : http://ec.europa.eu/education/lifelong-learning-policy/doc44_en.htm), definēti līmeņi un atbilstība starptautisko

19

profesionālo organizāciju standartiem - 4 galvenajiem augstākās izglītības mērķiem (personības attīstība, demokrātiskas sabiedrības un zinātnes attīstības uzdevumu risināšana, darba tirgus prasību apmierināšana, ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana).

Izstrādājot un precizējot studiju virziena mērķus un uzdevumus, par pamatvērtībām tika uzskatītas kā bāzes (klasiskās) definīcijas (publicētas iepriekšējās desmitgadēs), tā arī sabiedrisko attiecību (Public Relations) būtības definīcija, kas tika publicēta PRSA (vadošā profesionālā organizācija pasaulē) pēc daudzu gadu analītiska darba 2011.g. un 2012.g. Relations Defined: A Modern Definition for the New Era of Public Relations. Posted by PRSA Staff in April 11 th 2012; http://prdefinition.prsa.org). Bez tam, tika ņemti vērā Eiropas vadošo ekspertu viedokļi saistībā ar PRSA definīciju attiecībā uz sociālās atbildības jomu sabiedrisko attiecību darbībā, kam ir milzīga nozīme mūsdienu Eiropas procesos, tātad arī Latvijā. ( On the definition of public relations: a European (http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0363811101000959)

Pēc šīs definīcijas, sabiedrisko attiecību ( Public Relations) būtība ir komunikatīvu interakciju stratēģisks process, kas paredz veidot savstarpēji izdevīgas attiecības starp organizāciju un tai apkārt esošām sabiedrības grupām, sabiedriskās attiecības ir jebkuras organizācijas refleksīvu attiecību nepieciešamība ar sabiedrības grupām un sabiedrisko dzīvi, tā kā organizācijas uzvedības sekas ietekmē kā daļēju mērķauditoriju, tā sabiedrību kopumā. Bez šīm bāzes definīcijām, tika ņemta vērā studiju virziena mārketinga komunikāciju specifika, t.i., sabiedriskās attiecības ir virzīšanas kompleksa, neatņemama un ļoti svarīga sastāvdaļa (Sk.,piemēram, Kotler Ph.,Lee N.Corporate social responsibility: doing the most good for your company and your cause. NY,2005), un tas tiek atspoguļots Latvijas normatīvos dokumentos – Latvijas Republikas Izglītības klasifikācijā (4.pielikums Min.kab. 2008.gada 2.decembra noteik. Nr.990.) - Sestais klasifikācijas līmenis profesionālajā izglītībā; studiju programma Sabiedriskās attiecības atrodas (342) izglītības programmu grupā.

Tika ņemts vērā, ka BSA studiju virziena „Informācijas un komunikācijas zinātnes” apgūšanai ir jānodrošina Sabiedrisko attiecību menedžeru profesionālās funkcijas. Mūsdienu situācija ir tāda, ka kā Latvijas, tā citu Eiropas Savienības valstu darba tirgū ir pieprasījums pēc šiem īpaša veida menedžeriem – sabiedrisko attiecību menedžeriem, kuri profesionāli var veidot sociālo grupu publisko viedokļu izpēti, konsultēt organizāciju vadību par noteiktu sociālu grupu sabiedrisko domu jau lēmumu plānošanas posmā, un, tādā veidā, palīdzēt pozitīvi un optimāli risināt konkrēto problēmu organizācijā. Šie speciālisti piedalās kompleksā mārketinga komunikācijā ar konkrētām sociālām grupām (mērķgrupām) kā organizācijas iekšējā vidē, tā ārējā, un komunikācijās ar plašu sabiedrību, kā arī attiecību ar sabiedrību plānošanā, prognozēšanā un realizēšanā; organizāciju imidža un reputācijas uzlabošanā un veikšanā, kā arī zīmolvedības procesa darbā. Bez tam, kas ir ne mazāk svarīgi, sabiedrisko attiecību menedžeri apmāca organizācijas personālu pareizi veidot komunikatīvu mijiedarbību ar dažādām sociālām grupām.

Pamatojoties uz augstāk minēto standartu prasībām, sabiedrisko attiecību definīcijām un rekomendācijām, bija iespēja skaidri noformulēt studiju virziena mērķus un uzdevumus, studiju rezultātus un, pamatojoties uz to, visu programmu. Studiju virziena mērķi un uzdevumi ir skaidri, sasniedzami un pārbaudāmi, un formulēti studiju rezultāti ļauj veidot efektīvu vērtēšanas sistēmu. Studiju virziena apgūšana dod iespēju iegūt piekto profesionālās kvalifikācijas līmeni, t.i., - noteiktas nozares speciālista augstāko kvalifikāciju – ”sabiedrisko attiecību menedžeris”, un iegūstamais grāds - profesionālais bakalaurs tirgzinībās.

Studiju virziena mērķis, saskaņā ar Baltijas Starptautiskās akadēmijas darbības un attīstības ilgtermiņa stratēģiju 2009.-2015.g. (APSTIPRINĀTA BSA Senāta sēdē 2009. gada 13.janvārī. Protokols Nr.79/13.01.09) (pieejama-http://bsa.edu.lv/docs/strateg2015.doc) ir sagatavot kvalificētus speciālistus, t.i.:

nodrošināt kvalitatīvu profesionālu speciālistu – sabiedrisko attiecību menedžeru ar profesionālā bakalaura grādu tirgzinībās – sagatavošanu, kuri ar zināšanām un metodēm spēj veikt vadošu un organizatorisku darbu, t.i. zinātniski pareizi un nopamatoti plāno un veic komunikācijas ar sociālajām grupām (mērķauditorijām), risina organizāciju komunikācijas problēmas un analizē to cēloņus un sekas, tādā veidā palīdzot attīstīties organizācijām uzņēmējdarbības jomā ne tikai Latvijā, bet Eiropas Savienības valstu tirgū kopumā,

nodrošināt kvalitatīvus speciālistus ar teorētiskām zināšam, kā arī profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas, lai turpinātu studijas profesionālajā maģistrantūrā.

Mērķa sasniegšanai programmā izvirzīti sekojoši uzdevumi: nodrošināt studentus ar teorētiskām zināšanām, kas atļauj analizēt cilvēka uzvedības tendences dažādu

organizāciju ārējā un iekšējā vidē, kā arī paredzēt to sekas, pirmkārt, konfliktus sabiedrības struktūras vispārējā kontekstā, sociālo grupu tipu un iespējamo sociālo situāciju kontekstā.

nodrošināt ar teorētiskām zināšanām, iemaņām, paņēmieniem un metodēm, kas atļauj veikt publisko viedokļu monitoringu (ieskaitot sabiedrības grupu aptaujas), klientu un sabiedrības citu grupu viedokļa tendenču izmaiņu pētījumus, mācēt analizēt mediju publikāciju saturu un aktuālu informāciju par tendencēm likumdošanas jomā.

nodrošināt ar zināšanām, prasmēm un analīzes metodēm, lai veiktu organizācijas iekšējās un ārējās vides ekonomisko un finanšu stāvokļa analīzi, tādā veidā kopā ar speciālistiem nodrošinot finanšu un ekonomikas faktoru ietekmes paredzēšanu uz iekšējo un ārējo sociālo grupu uzvedību.

20

nodrošināt ar teorētiskām zināšanām par organizāciju veidiem, menedžmenta teorijām, to skaitā par personāla vadības formām un metodēm, lai pilnveidotu korporatīvo kultūru – to vidū – darba spēka mainības samazināšana, kā arī attiecību starpvadība un personāla darbības pilnveidošana un inovatīvu ideju īstenošana.

apgūt principus un metodes, lai uzturētu un pilnveidotu divpusējas saites starp organizācijām un to dažādām iekšējām un ārējām sociālām grupām, sagatavojot un veicot pasākumus mārketinga komunikāciju kompleksa ietvaros.

apgūt iemaņas un prasmes par informatīvo kampaņu plānošanas un veikšanas metodēm, kas pamatojas uz patiesu un pilnu informāciju par organizāciju, par tās sociālās atbildības izpratni, ievērojot profesionālās ētikas normas, kas atļauj novērst pretrunas un neizpratni, atļauj saskaņot organizācijas un sabiedrības intereses, un ir pamats organizācijas imidža un reputācijas pilnveidošanā.

apgūt teorētiskas zināšanas, metodoloģiskus principus un paņēmienus, ieskaitot žurnālistikas metodes, kas profesionāli nepieciešamas masu komunikāciju un sabiedrisko attiecību jomā, lai izmantotu komunikācijas tehnoloģijas, izmantojot jaunākos multimediju un datorlīdzekļus.

nodrošināt vispārizglītojošu līmeni un motivāciju tālākai izglītībai un sistemātiskai profesionālai kvalifikācijas pilnveidošani, lai sekotu līdzi jaunākajai Latvijas un ārvalstu sabiedrisko attiecību darbības jomas periodikai, mācību un teorētiskajai literatūrai sociālajās un humanitārajās zinātnēs.

sadarbība ar citām Latvijas, ES un citu valstu augstskolām attiecību attīstīšanā un pilnveidošanā (studentu apmaiņa, vieslektori, semināru un konferenču organizēšana) un līdzdalība sabiedrisko attiecību profesionālo organizāciju un asociāciju darbā.

studentu izpratnes veidošana par demokrātijas ideāliem, par Latvijas sabiedrības integrāciju, pamatojoties uz Latvijas un visas Eiropas civilizācijas tradīciju un vērtību apguvi.

2.2. Studiju virziena paredzētie studiju rezultāti

Pēc profesionālā bakalaura studiju programmas apgūšanas tiek iegūtas nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas, kas izpaužas sekojošos rezultātos:

augsts vispārējais profesionālās izglītības līmenis, kas izpaužas zināšanu adaptācijā par svarīgākajiem tehnoloģiskiem, ekonomiskiem, sociokultūras, psiholoģiskiem faktoriem attiecībā uz mūsdienu mārketinga prasībām;

māka pielietot mārketinga plānu un projektu izstrādes metodikas; pārzināt starppersonu un masu komunikācijas bāzes teorētiskos modeļus, lai radoši izmantotu praktiskās personiskās

(verbālās/neverbālās) un nepersoniskās komunikācijas metodes darbā ar sociālajām grupām; mārketinga komunkāciju funkciju pārzināšana komunikācijas sistēmā sabiedrībā kopumā, māka veidot un efektīvi

izmantot mārketinga komunikācijas, ieskaitot sabiedrisko attiecību projektu izstrādes vadīšanu; organizācijas vadības tehnoloģiju un mārketinga pētījumu pārzināšana; ir konceptuāli priekšstati par komunikāciju pamatiem un pārliecināšanas un reklāmas ietekmes sociāli-psiholoģiskiem

mehānismiem un citiem mārketinga komunikāciju līdzekļiem; plašsaziņas līdzekļu kā mārketinga ietekmes vadoša instrumenta uz patērētāju, izpētes, analīzes metodoloģijas un

praktisku tehnisku paņēmienu pārzināšana; drukāto un elektronisko plašsaziņas līdzekļu darba organizācijas un žurnālista profesijas specifikas pārzināšana, lai

koordinētu sadarbību ar mediju aģentūrām, attiecību veidošanas ar plašsaziņas līdzekļiem, organizējot darbu ar reklāmas tekstiem, pārvaldīšana, kā arī citu komunikācijas veidu ar mērķauditorijām, pārzināšana;

spējas plānot uzņēmuma iekšējās un ārējās komunikatīvās aktivitātes; rūpēties par psiholoģisko mikroklimatu līdzstrādnieku attiecībās un prognozēt sociālās krīzes, precīzi reaģēt komunikatīvo krīžu gadījumos;

prasme efektīvi izmantot savā darbā mūsdienu informatīvās tehnoloģijas un valodu zināšanas (latviešu, angļu, krievu u.c.) profesionālā līmenī.

2.3. Studiju virziena „Informācijas un komunikācijas zinātnes” studiju plāns(115.kab.(L-4) – Studiju virziena dekanāts)

Studiju programmas pašnovērtējums laika periodā no iepriekšējām akreditācijām atļauj secināt, ka visas izmaiņas studiju plānā tika realizētas saistībā ar nepieciešamību nodrošināt programmas absolventu augstāku konkurentspēju darba tirgū mārketinga komunikāciju jomā, un tas kļuva iespējams, ņemot vērā jaunākās tendences komunikatīvo pakalpojumu jomā.

Pastāvīga multimediju tehnoloģiju attīstība, Interneta nozīmīguma palielināšanās, sociālo tīklu un e-veikalu attīstība, ekonomikas un sociālās dzīves globalizācija – tas viss izraisa nepieciešamību pēc jauniem pētījumiem, pec studiju plānu pilnveidošanas speciālistu sagatavošanā.

21

Tādēļ studiju virziena studiju plānā tika ieviesta moduļu sistēma, jauni kursi - „Patērētāju uzvedība”, „Zīmola veidošana un vadīšana”, „Interneta žurnālistika”, kā arī satura ziņā tika uzlaboti vairāki tradicionāli programmas kursi, piemēram, „Foto un e-žurnālistikas metodes”. Pateicoties tam, bija iespējams izveidot jaunus moduļus studiju procesā studentiem („Interneta tehnoloģijas sabiedriskās attiecībās” un „Sabiedrisko attiecību pasākumu organizēšana”), ārpusaugstskolas klausītājiem („Mārketinga komunikācijas un zīmolvadība uzņēmējdarbībā”, „Interneta tehnoloģijas sabiedriskajās attiecībās”).

2.4. Studiju virziena organizācija

Studiju virzienā „Informācijas un komunikācijas zinātnes” ietverts atbilstošais profesionālais standarts. Studiju programma satur visas nepieciešamās prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, atbilstoši profesijas standartam un Latvijas Republikas profesiju klasifikatoram. Studiju virziens profesionālā bakalaura grāda iegūšanai veidots atbilstoši Latvijas Republikas Augstskolu likumam u.c. normatīvajiem aktiem, kā arī BSA Senāta lēmumiem, nolikumiem un citiem normatīvajiem dokumentiem. Viss tas atļauj, pamatojoties uz demogrāfisko, ekonomisko un tiesisko situāciju, izveidot Latvijas iekšējam tirgum un starptautiskajai konkurencei atbilstīgu programmu, piesaistot kā Latvijas, tā arī ārvalstu studentus.

Profesionālā bakalaura grāda iegūšanai ir nepieciešams izpildīt studiju darbu pilnā apjomā un saņemt ne mazāk kā 160 kredītpunktus. Viens kredītpunkts pielīdzināms studenta 40 stundu studiju darba apjomam vienā nedēļā, ietverot kā kontaktnodarbības, tā arī individuālās studijas. Tādā veidā, profesionālā bakalaura grāda iegūšana iespējama, ja students izpilda studiju programmu „Sabiedriskās attiecības” ar sekojošiem noteikumiem:

- Studiju veids : pilna laika- Studiju programmas ilgums: 4 gadi (8 semestri)- Studiju veids : nepilna laika- Studiju programmas ilgums: 4,5 gadi (9 semestri)Studiju plāns paredz studiju kursu dalījumu sekojošās grupās:

• vispārizglītojošie un sabiedrisko attiecību teorētiskie pamatkursi, ka arī informācijas tehnoloģiju studiju kursi (A daļa). Šajā mācību plāna daļā ir paredzētas sabiedrisko attiecību jomas: obligātie teorētiskie pamatkursi, vispārizglītojošie mācību kursi un citu zinātņu nozaru studiju kursi, kuri attīsta komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas. A daļas kursu apguve ir obligāts priekšnosacījums, bez kura nav iespējams apgūt profesionālā bakalaura grādu un profesionālu kvalifikāciju «Sabiedrisko attiecību menedžeris». Profesionālā bakalaura studiju programmas obligātās A daļas apjoms – 56 KP ( bez prakses un diplomdarba).

A daļas studiju kursi ir iedalīti sekojoši .Vispārizglītojošie humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi un sabiedrisko attiecību teorētiskie pamatkursi.Visu vispārizglītojošo humanitāro un sociālo zinātņu obligāto kursu apjoms – 12 KP. Šajā daļā ietilpst arī sabiedrisko

attiecību teorētiskie pamatkursi. Visu sabiedrisko attiecību obligāto teorētisko kursu apjoms –36 KP.Tādā veidā studiju programas obligātās A1 apakšdaļas apjoms - 48 KP.Lietišķie kursi, kas attīsta komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas, kas nepieciešamas sabiedrisko

attiecību menedžera praktiskā darbībā. Studiju programmas obligātās apakšdaļas apjoms - 8 KP.Tādā veidā - studiju programmas obligātās A daļas vispārējais apjoms - 56 KP. • Sabiedrisko attiecību profesionālās specializācijas kursi (B daļa). Profesionālās specializācijas kursu apguve ir

priekšnosacījums profesionālās kvalifikācijas un profesionālā bakalaura grāda iegūšanai. Šie kursi� nodrošina padziļinātu zināšanu un prasmju apguvi komunikāciju teorijā un praksē, kā arī speciālu tirgzinības komunikāciju metodiku un metožu jomā, kas tiek pielietotas sabiedrisko attiecību praksē ražošanas, komerciālās un kredītu-finansu organizācijās. B daļas apjoms: 60 KP. Lai iegūtu profesionālo specializāciju, studentam nepieciešams apgūt piedāvātā mācību plāna visu B daļu, t.i., kursus, praktikumus un kursa darbus, lai iegūtu 60 KP.

• Izvēles kursi (C daļa). Šie kursi ir personību attīstoši citu zinātņu studijas kursi, kurus var apgūt kā BSA, tā arī citās LR akreditētās augstskolās. C daļas izvēles kursu apjoms: vismaz - 6 KP.

• Prakse. Studiju programmas mācību slodze paredz mācību prakses ārpus augstskolas, un tās tiek iedalītas: semestru prakses (18 KP.) un pirmsdiploma prakse (8 KP.); prakšu kopējais apjoms – 26 KP. Prakšu uzdevums ir sekmēt analītiski apgūtu teoriju un metožu pārbaudi praksē, radīt pilnīgākus priekšstatus par komunikatīvā darba specifiku sabiedrisko attiecību jomā, stimulēt studentus uzsākt darbu lietišķos sabiedriskās attiecības projektos uzņēmējdarbībā un finanšu un banku jomā gan Latvijā, gan Eiropā.

Prakšu apraksti – 115.k., L-4.

2.5. Prasības, uzsākot studiju programmu

22

Akadēmijā ir pieņemti studējošo atlases kritēriji, kas noteikti dokumentā - Nolikums par uzņemšanas noteikumiem un imatrikulācijas kārtību BSA, apstiprināts 26.10.2010. BSA Senāta sēdē, Prot. Nr. 93. Šie kritēriji ir izstrādāti saistībā ar Latvijas Republikas Augstskolu likuma 46.panta prasībām u.c. normatīvajiem aktiem, kuros ir iekļauta Eiropas un pasaules pieredze profesionālās augstākās izglītības jomā. Šo kritēriju ievērošana ir pietiekama, lai sasniegtu plānotos studiju rezultātus paredzētajā kvalitātē un laikā.

Imatrikulācijas kārtība un uzņemšanas noteikumi BSA. Šie noteikumi regulē BSA un personu, kuras vēlas turpināt studijas BSA, savstarpējās attiecības, kā arī nosaka BSA un uzņemšanas periodā iestājušās personas savstarpējās tiesības un pienākumus. Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma ”Sabiedriskās attiecības” paredzēta visiem, kam ir vidējā izglītība, un kas vēlas iegūt augstāko izglītību komunikāciju zinātnes jomā – t.s., mārketinga komunikāciju jomā; tiek iegūts profesionālā bakalaura grādu tirgzinībās un speciālista augstākā kvalifikācija – ”Sabiedrisko attiecību menedžeris”. Tāpat programmu var apgūt cilvēki, kuriem ir augstākā izglītība, bet kuri vēlas iegūt jaunu augstāko izglītību, lai kļūtu par praktiķi vai ekspertu sabiedrisko attiecību jomā (piemēram, mārketinga, menedžmenta, žurnālistikas, tiesību zinātnes, sociālo zinātņu jomu speciālisti

Rīkojumu par studentu imatrikulāciju izdot BSA rektors.(Tuvāk info par imatrikulācijas noteikumiem un rezultātiem var iegūt BSA , Rīga, Lom.4, 216.kab.).

2.6. Studiju virziena praktiskā īstenošana: studiju metodes, formas un tālmācības metožu izmantošana

Pamatmetodes. Realizējot studiju programmu, liela uzmanība tiek pievērsta formām un metodēm, ar kuru palīdzību mācību plāna saturs tiek realizēts studentu auditorijai. Studiju metodes ir vērstas uz studenta patstāvīgas, radošas un zinātniskas domāšanas attīstīšanu, uz zinātniskās izziņas, racionāli kritiskas pieejas pilnveidošanu.

Teorētisko kursu apgūšana notiek atbilstoši katra studiju kursa programmai. Līdztekus klasiskajām studiju metodēm -lekcijām un semināriem - būtiska nozīme ir studentu patstāvīgajam studiju, t.sk. zinātniski pētnieciskajam darbam. Bez šīm pamatmetodēm tiek izmantotas dažādās proporcijās interaktīvās pamatmetodes:

prosemināri (īpaši svarīgu tekstu kopējā apspriešanā); praktiskās nodarbības (t.sk.praktikumi); кursa darbu aizstāvēšana; рrofesionālo prakšus un praktikumu rezultātu aizstāvēšana; diplomdarba pirmsaizstāvēšana un aizstāvēšana.

P atstāvīgā darbа pamatmetodes . Visi studenti (kā pilna laika studiju programmā, tā nepilna laika) izmanto patstāvīgā darbа pamatmetodes; studentu patstāvīgajam darbam ir noteikta apmēram puse no vispārējā mācību stundu apjoma, kas izteikts kredītpunktos, un ir ne mazāk kā 80 KP.

Studiju virzienā ir arī individuālā patstāvīgā darba un grupas darba sintēze, kad katrs students individuāli ārpus nodarbības veic organizācijas (firmas, bankas utt.) mārketinga un komunikāciju problēmas analīzi, pēc tam to apspriež grupā un ziņo auditorijā. Ieteicamā literatūra un citi avoti pieejami BSA bibliotēkā, kā arī citās bibliotēkās un interneta resursos. Akadēmiskā personāla veiktais pētniecības darbs tiek izmantots studiju kursu programmu sagatavošanā un studējošo apmācībā, un tam ir tieša ietekme uz studiju darbu. Metodiski to regulē programmas akadēmiskais personāls.

Katram pasniedzējam pasniedzamo studiju kursu programmās ir jāsniedz precīza un pilna informācija par studentu (pilna laika un nepilna laika) patstāvīgo darbu:

literatūras ieteicamais saraksts ar konkrētu lapaspušu norādi; didaktiskais izdales materiāls (kontroluzdevumi, testu paraugi, uzdevumu krājumi, kino vai videofilmu

nosaukumi, kursa darbu un diplomdarbu tēmas utt. (Tuvāk info.pie studiju virziena metodiķes – Lom.-4, kab.115.).

Studiju programmas ”Sabiedriskās attiecības” svarīgākie patstāvīgā darba veidi: zinātniski-metodiskās literatūras padziļināta analīze un konspektēšana; mājas uzdevumu sagatavošana un rakstu darbu izpilde, to skaitā arī kontroldarbu; gatavošanās semināriem – uzstāšanās; referātu sagatavošana, literatūras referēšana; grāmatu, rakstu anotēšana; studiju-pētnieciskā darba realizācija – kursa darbu izstrāde un uzrakstīšana; uzdevumu veikšana saistībā ar materiāla ievākšanu un apstrādi praktiskajās nodarbībās; prakses darba vietās; prakšu atskaites sagatavošana; diplomdarba izstrāde un uzrakstīšana.

23

Par studiju pētnieciskā darba nozīmīgiem rezultātiem studenti ziņo kursa darbu aizstāvēšanas laikā, prakšu aizstāvēšanas laikā, konferencēs, izklāsta tos zinātniskos referātos un publikācijās. (sk. vairāk – Lom.-4, kab.115.). Šīs aktivitātes tiek ņemtas vērā pie plāna izpildes novērtējuma.

Tehnisku un informatīvu līdzekļu pielietošana studiju programmā. Kā speciāla un īpaši vajadzīga metode BSA PBSP ”Sabiedriskās attiecības” programmā tiek izmantota šāda: elektroniskie audio-vizuālie un multimediju līdzekļi ne tikai ideju un projektu prezentācijai, bet arī dažādu tekstu veidošanā un bukletu izstrādē utt. (Praktikums: Publikāciju dizains un datortehnoloģijas; Prakse: Multimediālās tehnoloģijas sagatavošana un veidošana; Prakse: Masu komunikāciju elektroniskie līdzekļi.). Šos līdzekļus izmanto kā auditorijās (datori, multimediju projektori), tā arī laboratorijas un ārpusauditorijas apstākļos (diktofoni, magnetofoni, videokameras, telekameras). Ir plašas iespējas izmantot arī individuālās konsultācijas, pielietojot mūsdienu e-tehnoloģijas (e-pasts, Skype); e-kursu apguve (Moodle), Web CT un/vai citas platformas.

Šo līdzekļu izmantošana BSA ”Sabiedriskās attiecības” programmā tiek uzskatīta par nepieciešamu nosacījumu SA speciālistu sagatavošanā. Apgūstot e-tehnoloģijas, datora, videokameras un citu tehnisku līdzekļu pielietošanu, palielinās nākošā speciālista kompetence viņa darbības jomā. Svarīgu vietu mācību plāna realizācijā ieņem informācijas ieguves, apstrādes un izmantošanas elektroniskie līdzekļi, kontrolveida apmācības programmas, testi, izmantojot datoru, utt. Šie līdzekļi kombinācijā ar Internetu tiek plaši izmantoti studiju darbā (kā piemēri – testi Loģikā, Mārketingā, Sabiedrisko attiecību teorētiskos pamatos, Zīmolvadībā u.c.). Šādas e-resursu un aparatūras izmantošana mācību mērķos ir nepieciešama divu iemeslu dēļ:

tiek sniegta iespēja parādīt svarīgu mācību materiālu vizuāli interesantā veidā; studenti, klausoties vai skatoties materiālu, apgūst informatīvā produkta (reklāmas, prezentācijas rullīša) kvalitatīvas

analīzes paņēmienus (kā piemēri: Prakse: Multimediālās tehnoloģijas sagatavošana un veidošana; Prakse: Masu komunikāciju elektroniskie līdzekļi).

Interneta izmantošanai programmas apguvē ir nozīmīga vieta tādēļ, ka studenti plaši izmanto kā palīgmācību līdzekli (rakstu, monogrāfiju meklēšana, sarakste ar pasniedzējiem, sarakste, konsultēšanās ar kursa darbu un diplomdarbu vadītājiem, ar prakšu vadītājiem utt.). Jāsaprot, ka dators ir labs palīgs kontaktu veicināšanā ar praktizējošiem SA speciālistiem, piemēram, reklāmas, sabiedrisko attiecību aģentūrās un firmās.

Tālmācība. Pateicoties šiem elektroniskiem audio-vizuāliem un multimediju resursiem, studentiem ir pieeja starptautiski citējamām datu bāzēm arī ārpus augstkolas telpām. BSA “Sabiedrisko attiecību” programmā tiek izmantots “teletilts” – datori, videokameras, e-pasts, Skype; Moodle, lai organizētu mācību nodarbības tālmācībā. Ar katru gadu biežāk tiek izmantotas tālmācības studiju metodes programmā (lekciju kursu e- un CD ieraksti, darba vietu aprīkošana ar Skype sistēmu utt.). Akadēmijā studē studenti, kas izvēlējušies pilna laika programmu, un studenti, kurus apmierina nepilna laika studiju programma. Tieši pēdējā, galvenokārt, arī tiek izmantotas tālmācības izglītības metodes.

Mācību braucieni. Bieži izmantota metode programmā ir mācību braucieni. Piemēram, uz LR Saeimu, uz LTV, uz Radio, uz Banku utt., lai iepazītos praktiski uz vietas ar SA speciālistu specifiku viņu darbībā, lai praktiski redzētu un paši varētu piedalīties SA speciālistu darbā ar klientiem utt. Šī metode nodrošina kāda materiāla, idejas, darba pieredzes interaktīvu apguvi. Tā kā studenti paši savām acīm redz SA reālu praksi SA profesionāļu darbībā ar sabiedrību (kā iekšējo, tā ārējo), viņiem veidojas labāks priekšstats par SA menedžera darbības specifiku: Uzņēmējdarbība SA un reklāmā (lekt.P.Antropovs), SA finansu un banku jomā (doc.I.Dimante), Attiecības ar valsts un vietējām institūcijam (lekt.A.Iļjina), Foto un elektroniskās žurnālistikas metodes (doc.A.Larionovs), Attiecību ar PSL vadīšana (media-relations) (lekt.P.Antropovs), Prakse:Masu komunikāciju elektroniskie līdzekļi (doc.A.Larionovs), PSL un masu komunikācijas SA praksē (doc.L.Kaširina).

“Sabiedrisko attiecību” programmā aktīvi tiek izmantota “case-method” – konkrētu piemēru no SA darbības prakses izpēte un analīze. Šī ir speciāla mācību metode, kura patiešām tiek plaši rekomendēta izmantot studiju programmā. Tas ir lielisks līdzeklis, lai apgūtu saiti starp teorijām un to pielietošanu, izskaidrojot SA prakses konkrētas situācijas. Mēs šo metodi izmantojam visos auditornodarbību līmeņos – lekcijās, semināros, praktikumos – ar mērķi: nostiprināt interesi par pētāmām idejām.

2.7. Studiju virziena studentu zināšanu, iemaņu un prasmju vērtēšanas sistēma

Sabiedrisko attiecību menedžeru ar profesionāla bakalaura iegūstamo grādu sagatavošana paredz visu studiju programmas mācību plāna satura realizāciju, ko veic pieredzes bagāti pasniedzēji – kā teorētiķi, tā praktiķi. Bet, bez pieredzes bagāta akadēmiskā personāla, programmas realizācija ir atkarīga no tā, kā tiek īstenoti profesionālā bakalaura programmas apguves vērtēšanas pamatprincipi un kārtība. Vērtējot studiju programmas apguvi, tiek ievēroti pamatprincipi, kuri izriet no Zinātniskās darbības likuma, Augstskolu likuma, Izglītības likuma, MK Noteikumiem un Boloņas procesa ideāliem. Sekojot Boloņas procesa ideāliem un principiem, BSA novērtē studentu apgūtos studiju kursus gan Latvijas Republikas kredītpunktos, gan ECTS. Studiju atskaites gadā tika turpināts ieviest Boloņas konferencē ieteikto studentu sasniegumu vērtēšanas sistēmu, akcentējot sekojošus galvenos principus:

24

studiju procesa atklātības un caurskatāmības principu realizācija; vērtēšanas rezultātu un salīdzināšanas objektivitātes nodrošināšana.

Zināšanu un prasmju vērtēšanas atklātības un objektivitātes nodrošināšanas principi nozīmē, ka pozitīvai izglītības sasniegumu vērtēšanai ir jāatbilst izvirzītajiem programmas mērķiem un uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem, lai nodrošinātu objektivitāti un skaidrību.

Starp principiem, kuri tiek realizēti programmā, ir arī sekojoši:

vērtējuma obligātuma princips — visiem, lai apgūtu programmu, nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par programmas obligātā satura apguvi;

vērtēšanas pamatformu pielietošanas princips - programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir ieskaite un eksāmens; minimālais studiju kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti;

obligātas diferencētas - 10 ballu skalā - eksāmenu un valsts pārbaudījuma programmas apguves vērtēšanas princips – no ļoti augsta apguves līmeņa līdz zemam apguves līmeņa vērtējumam, pamatojot to ar konkrētiem kritērijiem un formalizētām prasībām. (sk.zemāk tabulu);

diferencēta ieskaite, ko pasniedzējs vērtē 10 ballu sistēmā ar atzīmi;

programmas kursa satura apguves vērtējuma princips: programmas satura apguves līmenis no gandrīz viduvēji līdz augstam, un par katru pozitīvi nokārtotu studiju kursu, studiju darbu, sasniegto prakses mērķi, kvalifikācijas eksāmenu un bakalaura diplomdarbu tiek ieskaitīti kredītpunkti;

valsts pārbaudījumu vērtēšanas princips – BSA Satversmes noteiktajā kārtībā un ar BSA Senāta apstiprinātu Nolikumu katru gadu tiek apstiprināta bakalaura diplomdarba vērtēšanas komisija;

komisijas sastāva kombinācijas princips – vadītājs un vismaz četri komisijas locekļi no akadēmiskā personāla vidus un nozares profesionālo organizāciju vai darba devēju pārstāvji ar nosacījumu, ka komisijas vadītājs un vismaz puse no komisijas sastāva ir no šiem pārstāvjiem.

PBSP “Sabiedriskās attiecības” ir pieņemta sekojoša studiju kursa apguves rezultātu vērtēšanas sistēma: studenta aktivitātes semināros un kontroldarbos, praktiskos darbos, eksāmenos (tests) kopējo vērtējumu veido:

Patstāvīgos radošos mācību-pētnieciskos darbos, kuri ir paredzēti programmā – kursa darbos, kā arī prakses ārpus augstskolas uzdevumu realizācijā, studenta sasniegumu gala pārbaudes forma ir darba rezultātu aizstāvēšana. Šis studenta studiju aktivitātes vērtējums ir pasniedzēju komisijas koleģiālas vienošanās rezultāts. Komisijas sastāvā ir prakses vadītāji darba vietā un augstskolā. Šāds vērtēšanas process nodrošina vērtējuma objektivitāti, sekmē studiju programmas vienotās koncepcijas uzturēšanu un studiju priekšmetu savstarpējo integrāciju.

Kursi, kuros apguves rezultātu galīgās kontroles veids ir ieskaite, vērtējums ir tradicionālais: diferencēta ieskaite - tiek novērtētas ar atzīmēm: (10 (izcili), 9 (teicami), 8 (ļoti labi), 7 (labi), 6 (gandrīz labi), 5 (viduvēji), 4 (gandrīz viduvēji) vai - neieskaitīts.

Students drīkst kārtot eksāmenu ne vairāk kā 2 reizes un strīdu gadījumā papildus viena reize programmas metodiskās padomes komisijas klātienē.

10 ballu sistēmā tiek vērtēts arī diplomdarbs, kura aizstāvēšanā piedalās eksāmenācijas komisija un parasti arī pētniecības darba vadītājs un recenzents. Pie tam, kā to nosaka likumdošana, tiek realizēts princips, ka katru gadu BSA rektors apstiprina valsts pārbaudījuma vērtēšanas komisijas, un darbojas princips par komisiju kombinētu sastāvu no akadēmiskā personāla pārstāvjiem un profesionālu organizāciju pārstāvjiem; komisijas sastāvā jābūt ne mazāk par 5 personām; ne mazāk par 50% no komisijas sastāva, kā arī priekšsēdētājam, jābūt uzņēmumu vai profesionālo apvienību pārstāvjiem.

25

Studiju aktivitātes Studiju kursa apguveskopējo vērtējumu veido:

Semināri 40%Kontroldarbi 20 %Patstāvīgs darbs (referāts,eseja) 10- 15 %Eksāmens 25 - 40 %

Ieskaišu un eksāmena rezultāti tiek apkopoti eksāmenu un ieskaišu veidlapās, kas ir oficiāls atskaites pamatdokuments. Diplomdarba aizstāvēšana tiek noformēta ar speciālu protokolu (par katru darbu atsevišķi), kuru paraksta eksamenācijas komisijas priekšsēdētājs un tās locekļi.

Ieskaišu un eksāmenu vērtējumi tiek apkopoti mācību daļas informācijā.

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diplomu par augstskolas izglītību izsniedz absolventiem, kuri ir sekmīgi izpildījuši izglītības programmā noteiktās prasības; sekmīgi nokārtojuši kvalifikācijas eksāmenu un aizstāvējuši diplomdarbu ar atzīmi ne zemāku par 4 (gandrīz viduvēji).

2.8. Studiju virziena izmaksasGalvenais programmas finansēšanas avots ir studentu apmācības maksa, kuru veido: dienas nodaļa – 800 euro semestrī, vakara nodaļa – 700 euro semestrī, neklātienes nodaļa – 650 euro semestrī, distanta forma – 650 euro semestrī.

2.9. Studiju virziena atbilstība profesionālās augstākās izglītības valsts standartam, profesijas standartam un Sabiedrisko attiecību starptautiskās profesionāļu asociācijas rekomendācijām

Studiju virziena programma nodrošina otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Tā tiek strukturizēta tādējādi, lai studenti četru (pilna laika studijas) vai četru ar pusi (nepilna laika studijas) studiju gadu laikā iegūtu ne tikai nepieciešamās teorētiskās zināšanas, bet arī praktiskā pieredzē orientētu izglītību, saskaņā ar Latvijā un starptautiskajā apritē pastāvošām prasībām un ieteikumiem.

Ņemot vērā to faktu, ka Latvija ir kļuvusi par ES un citu starptautisku struktūru pilntiesīgu locekli, BSA programmā ir iekļautas arī starptautiskas rekomendācijas studiju programmu pilnveidošanā sabiedrisko attiecību speciālistu sagatavošanas jomā. Šīs rekomendācijas ir formulētas ietekmīgu starptautisku un reģionālu SA organizāciju ziņojumos. Tur ir iekļauti ”Sabiedriskās attiecības” starptautisku ekspertu- speciālistu profesionālās sagatavošanas principi, kas izstrādāti IPRA – Sabiedrisko attiecību starptautiskā asociācija (Avots: “Public Relations Education – Recommendations and Standarts”, September 1990 - http://www.ipra.org/pdf/1990-public_relations_education- recommendations_and_standards.pdf). Tāpat tika izmantotas speciālas rekomendācijas (A Student’t Guide to Public Relations Education (PRSSA, 2000.-http://www.prssa.org/about/PR/AStudentsGuideToPublicRelations.pdf)) un dati no pārskata referāta ar rekomendācijām SA izglītības jomas pilnveidošanā (The Report of the Commission on Public Relations Education November 2006. http://www.commpred.org/_uploads/report2-full.pdf ). Visas šīs rekomendācijas tika izstrādātas starptautiskās profesionālās organizācijās: šo organizāciju vidū ir tādas kā starptautiskā - IPRA (International Public Relation Association), Lielbritānijas - IPR (Institute of Public Relation), ASV – PRSA (Public Relation Society of America), un citas.

Tās ir izpētījušas izmaiņas, kas notikušas SA praksē pēdējās desmitgades laikā pasaules mērogā. Inovāciju ideju analīze SA izglītības jomā par periodu kopš 1956.gada, sniedza iespēju PRSA sagatavot jaunu ziņojumu „Izglītība sabiedrisko attiecību jomā 21.gs.” Ziņojumā ir svarīgi stratēģiski principi un konkrētas rekomendācijas mācību programmu pilnveidošanā saistībā ar SA menedžeru sagatavošanu mūsdienās. Ziņojuma galvenais mērķis – izveidot mācību programmu pamatu (bāzi) visā pasaulē, lai to varētu izmantot SA profesionālas asociācijas, veidojot profesionālās darbības standartus un akreditējot studiju programmas. Šajā sakarībā ir svarīgi atzīmēt - оtrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības Latvijas Republikas valsts standarta prasības un Latvijas Republikas profesijas sandarta prasības pamatā sakrīt ar Ziņojuma tēzēm. Svarīgi, ka visi šie starptautiskās informācijas avoti ir pieejami studentiem, un, attiecīgi, viņi var salīdzināt speciālistu sagatavošanas starptautiskas rekomendācijas ar BSA „Sabiedriskās attiecības”speciālistu sagatavošanas programmas saturu un struktūru.

Uzskatām, ka studiju virziena „Informācijas un komunikācijas zinātnes” saturs, formas un metodes pamatā sakrīt ar 1999.gada PRSA Ziņojumā postulētajām un ieteiktajām rekomendācijām SA speciālistu sagatavošanas pilnveidošanā, kā arī ar vēlāk izvirzītajām rekomendācijām.

Salīdzinājums ir redzams tabulā:

PRSA rekomendācijas bakalaura līmeņa studiju programmu pilnveidošanai:

BSA studiju virziena “Informācijas un komunikācijas zinātnes” atbilstība rekomendācijām:

Universitātēm un koledžām ir jākļūst par to vietu, kur viss darbs tiks koncentrēts SA speciālistu sagatavošanai, pārkvalificēšanai un zināšanu patstāvīgai pilnveidošanai.

Augsti kvalificētu SA jomas speciālistu sagatavošana ar SA menedžera diploma iegūšanu paredz stingru multidisciplināru apmācību sociālās un humanitārās zinātnēs, kā arī SA teorijā un praksē.

BSA regulāri pēta absolventu darba pieredzi, ņemot vērā viņu viedokli un kritiskus izteikumus;

BSA programmā ir: obligātie vispārizglītojošie humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi; Sabiedrisko attiecību jomas teorētiskie pamatkursi;

26

Augsti kvalificētu speciālistu sagatavošana notiek ne tikai auditornodarbību laikā, ir nepieciešamas tādas mācību formas kā praktiskās nodarbības, kas atļauj attīstīt tekstu rakstīšanas iemaņas un prasmes, nodrošina lietišķus pētījumus un palīdz analizēt dažādas problēmas un krīzes situācijas.

Bakalaura līmeņa programmās no 25% līdz 40% kopējā apjoma kredītpunktos ir jāizdala kursa darbiem, diplomdarbam un praksēm. Pārējie 60-75% ir jāvelta humanitāro un sociālo zinātņu apguvei, kā arī uzņēmējdarbības zinātnes un valodu apguvei.

Savā pētniecības darbā (prakšu laikā, kursa darbu un diplomdarba izstrādes laikā) studentiem ir jāsniedz iespēja izprast SA vietu, lomu un nozīmi kā vadības daļas; jāsniedz iespēja iepazīties ar visām tām funkcijām, iemaņām un prasmēm, kas nepieciešamas un tiek pielietotas SA jomā, veidojot efektīvas saites starp organizācijām un publiku.

Tajās bakalaura programmās, kas atļauj ieūt ne tikai bakalaura grādu, bet arī menedžera kvalifikāciju, ir jāparedz kursi menedžmentā, uzvedības zinānēs un SA ētikā.

Lai uzlabotu savstarpēju iedarbību starp izglītību SA jomā un praksi SA jomā, tiek rekomendēts apvienot akadēmiskā personāla zinātniski-pētniecisko darbu ar praksēm – lai tuvinātu zināšanas zinātes jomās un praktiskos projektus SA jomā.

SA bakalaura līmeņa mācību programmās kā obligātas apguves kursi ir jāieslēdz:

Ievads SA (teorētiski principi un SA koncepcijas);

SA – pētījumi, ieskaitot mērījumu metodes plānošanai un vērtējumu;

SA metodes (informatīvu materiālu uzrakstīšana, redaktēšana, izplatīšana);

BSA programmā studenti apgūst 6 praktikumus un 6 prakses, kā arī veic kursa studiju-pētnieciskus un metodiskus darbus; un kvalifikācijas diplomdarbu (12 KP), kas sevī iekļauj praktisko daļu.

BSA programmā: 6 praktikumi (kopējais apjoms – 14 KP); 6 prakses darba vietās (kopējais apjoms – 26 KP). Kopā praktikumu apgūšana, prakses un diplomdarbs nodrošina vismaz 36 procentus no studiju kursu apjoma praktiskā darba.

BSA programmā ir sešas prakses, kuru realizācija notiek saskaņā ar prakses līgumiem starp BSA un organizācijām ārpus augstskolas. Visu prakšu kopējais apjoms – 26 KP. Katra prakse ir realizējama saskaņā ar prakses programmu, kurā ir ietverti prakses mērķi, uzdevumi un sasniegumu vērtēšanas kārtība. Šie mērķi un uzdevumi ir - sekmēt pielietot iegūtajās zināšanas, prasmes un iemaņas, kas ir nepieciešamas SA menedžeriem.

BSA programmā ir kursi: Menedžments; Mārketings; Kursa darbs: Menedžmentā; Kursa darbs: Mārketingā, Stratēģiskais un inovāciju menedžments; Personāla vadīšanas metodess; Zīmola veidošana un vadīšana; Organizācijas reputācija un korporatīvā kultūra; Konfliktoloģija; Sociāla psiholoģija; Ētika biznesā, SA praksē un sociālā atbildība.

BSA programmā katrā no 6 praksēm vienlaicīgi ar prakses vadītāju no akadēmiskā personāla darbojas organizācijas speciālists – supervīzors; tādā veidā tiek nodrošināta akadēmiskā personāla un praktiķu sadarbība ar studentu iesaistīšanu šajā sadarbībā, šajā pētnieciskajā darbā.

BSA programmā: SA teorētiskie pamati, Masu komunikāciju teorijas,

BSA programmā: Statistisko datu matemātiskā apstrāde, Pētīšanas metodes mārketingā un SA;

BSA programmā: PSL tēmu plānošanas un izstrādes principi, Retorika, Reklāmas principi, Komunikāciju ar mērķauditoriju līdzekļi un tehnoloģijas, PSL dažādu žanru tekstu uzrakstīšanas tehnika, Foto un elektroniskās

27

Konkrētu piemēru izpēte no SA jomas (case-method);

Programmu plānošana un SA vadība.

žurnālistikas metodes, Attiecību ar PSL vadīšana (media-relations); BSA programmā: daudzos kursos tiek

izmantotas case-methods; BSA programmā: Imidža projektēšana un SA

kampaņu plānošana.

2.10. Salīdzinājums ar Latvijas un Eiropas Savienības valstu atzītu augstskolu studiju programmām sabiedrisko attiecību jomā

Studiju virziena „Informācijas un komunikācijas zinātnes” programma ir vienīgā akreditētā profesionālā bakalaura studiju programma Latvijā, kas specializējas sabiedrisko attiecību menedžeru sagatavošanā praktiskai darbībai, organizējot un realizējot komunikatīvu interakciju tehnoloģijas uzņēmējdarbībā un kredītorganizācijās ar dažādām sociālām mērķgrupām. Eiropas valstu universitātēs līdzīgas studiju programmas strauji attīstas. Pašlaik Eiropas valstu izglītības sistēmā ir pilna laika četrgadīgas klātienes un nepilna laika neklātienes bakalauru studiju programmas. BSA „Sabiedriskās attiecības” programmas salīdzinājumam ir izvēlētas Eiropas universitātes Minhenes Biznesa skolas (The Business School in European University – Munich,) studiju programma “Sabiedriskās attiecības” (Public Relations) un Bornmutas universitātes (Bournmouth University, Lielbritānija) studiju programma, kā arī Biznesa augstskolas TURĪBA (Latvija) studiju programma. Visas šīs „Sabiedrisko attiecību” bakalauru programmas ir četrgadīgas (tāpat kā BSA studiju programma) pilna laika studijās un/vai nepilna laika studijās.

Visi mācību kursi, kas iekļauti sabiedrisko attiecību speciālistu sagatavošanas progгammās, ir savienоjami ar LR Profesijas standarta “Sabiedrisko attiecību menedžeris” prasībām, kā arī IPRA rekomendācijām. Kopumā programmu saturs un struktūras (obligātās teorētiskās daļas, profesionālās specializācijas kursu daļas, kā arī obligātās izvēles daļas un diplomdarba) ir līdzīgas. Pie tam, studiju virziena programmā ietvertas plašākas specializācijas iespējas (divos studiju moduļos „Interneta tehnoloģijas sabiedriskās attiecībās”, „Sabiedrisko attiecību pasākumu organizēšana” nekā salīdzinājumam izraudzītajās studiju programmās.

Profesionālā bakalaura grāds paredz ne tikai tradicionālu bakalaura programmām teorētisko sagatavošanu, bet arī nopietnāku praktisko sagatavošanu, pateicoties lietišķajiem kursiem un lielākam prakses apjomam ārpus augstskolas. Kā redzams tabulā, BSA studiju virziena programma ir pilnveidotāka salīdzinājumā ar minēto augstskolu līdzīgām programmām (izņemot Turības programmu), un tas ir saistīts ar to, ka BSA programmas saturā saistībā ar LR standartu ir paredzēts liels prakšu apjoms ( 6 prakses – 26 KP). Kā arī studentiem ir plaša izvēles kursu (C-daļa) programma. Atšķirība no pieminētajām programmām, BSA PBSP programma bez tematiskajām praksēm ārpus augstskolas piedāvā arī plašu žurnālistikas metodes kursu klāstu (12 КР). Tas ir nosacīts ar nepieciešamību veikt tādu speciālistu sagatavošanu, kas spēj efektīvi strādāt ar PSL, Interneta vidē, sociālos tīklos.

2.11. Informācija par studējošiem

Baltijas Starptautiskā Akadēmijā ir pieņemti studējošo atlases kritēriji, kas noteikti dokumentā - Nolikums par uzņemšanas noteikumiem un imatrikulācijas kārtību BSA,apstiprināts 26.10.2010. BSA Senāta sēdē ,Prot. Nr. 93. Šie kritēriji ir izstrādāti saistībā ar LR Augstskolu likuma 46.panta prasībām u.c. normatīvajiem aktiem, kuros ir iekļauta Eiropas un pasaules pieredze profesionālās augstākās izglītības jomā. Šo kritēriju ievērošana ir pietiekama, lai sasniegtu plānotos studiju rezultātus paredzētajā kvalitātē un laikā. 2013/14 studiju gadā BSA „Sabiedriskās attiecības” studiju programmā studē 160   studenti (pilna un nepilna laika studijās).

Studiju programmā “Sabiedriskās attiecības” pirmais studentu skaits pēc licences saņemšanas 2004. g. bija 171 cilv. No tā laika sākās studentu skaita palielināšanās. Maksimālais studentu skaits studiju programmā bija 2008./2009.m.g. – 659 cilv. Pēc tam iestājās studentu skaita kritums, kas saistīts ar iestājušos finansu un ekonomisko krīzi valstī, kā rezultātā kā esošie, tā potenciālie studenti, viņu ģimenes devās darba meklējumos ārpus Latvijas.

2014/15 st.g. studējošo kopskaits - 121 students Precīza informācija par studējošajiem pilna un nepilna laika studijās (arī filiālēs) – 115 (L-4)

Studējošo skaita dinamikas analīze liecina, ka ne visi studējošie spēj sekmīgi tikt galā ar studiju programmas prasībām un pārtrauc mācības. Lielākais atbirums vērojams pirmajā studiju semestrī. Tā iemesli ir studējošo nespēja sekmīgi apvienot studijas un darbu. Liela daļa bakalaura programmas absolventu studijas neturpina. Viens no

28

iemesliem ir materiālo stimulu trūkums Latvijā. Vēl viens iemesls – BSA pēc profesionālā bakalaura studiju virziena „Informācijas un komunikācijas zinātnes”programmas nav nākošā augstākās izglītības līmeņa - maģistra programmas novirzienā „Lietišķā komunikācija, reklāma un sabiedriskās attiecības”. Tieši tādēļ Akadēmijas vadība un akadēmiskais personāls ir pieņēmis lēmumu par tādas programmas izveidi.

III Kopsavilkums par studiju virziena attīstības plāniem

3.1. Studiju virziena un studiju programmas perspektīvais novērtējums, ņemot vērā Latvijas uzdevumus ES kopējo stratēģiju īstenošanā

Veidojot рrofesionālās augstākās izglītības studiju virziena „Informācijas un komunikācijas zinātnes” un рrofesionālā maģistra studiju programmas ”Lietišķā komunikācija, reklāma un sabiedriskās attiecības” perspektīvu novērtējumu, tika ņemta vērā profesionālā bakalaura studiju programmas 8 gadu veiksmīga darbība, kā arī dati, kas tika ievākti un analizēti, pateicoties atgriezeniskai saitei ar studentiem, programmas absolventiem, kā arī pamatojāmies uz reklāmas un sabiedrisko attiecību darbības jomas speciālistu un profesionāļu ieteikumiem un padomiem. Izvēlētās perspektīvas pamatā ir iegūtās pieredzes izmantošana, realizējot Profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmu ”Sabiedriskās attiecības”, kurā ir ietverta pasaules pieredze, tā kā tā tika izstrādāta saskaņā ar Latvijas Republikas Augstskolu likumu un saistībā ar Latvijas Republikas pieņemtajiem reglamentējošiem dokumentiem, kuros ir iekļauta Eiropas un pasaules pieredze profesionālās augstākās izglītības jomā, to skaitā sabiedrisko attiecību menedžeru sagatavošanas jomā, kā arī ņemti vērā Latvijas specifiski apstākļi. Ka sabiedrisko attiecību menedžeriem ar bakalaura gradu, tā arī struktūrvienību vadītājiem-maģistriem ir jābūt profesionāļiem, spējīgiem analizēt un prognozēt tos procesus, kas notiek reklāmas un sabiedrisko attiecību jomā tirgū, Eiropas Savienības tirgos; viņiem jāapgūst vadības lēmumu pieņemšanas metodes dažādu komunikatīvu operāciju aspektos organizācijas (firmas, reklāmas aģentūras, sabiedrisko attiecību aģentūras, organizācijas attiecīgo nodaļu) darbībā; jāprot pielietot savu radošo potenciālu veiksmīgai konkurentspējai Latvijas un Eiropas darba tirgū; jāsekmē komunikācijas zinātnes attīstība, un jāveicina iedzīvotāju dzīves kvalitāte Latvijā.

Konkretizējot iepriekš minēto, pamatojoties uz starptautisko ekspertu vērtējuma analīzes rezultātiem 2012.gada akreditācijas projekta ietvaros, studiju programmas un virziena vadība pieņēma sekojošus lēmums, ar kuru palīdzību notiek darba optimizācija:

1) Saistībā ar norādījumu par akadēmiskā personāla un studentu aktīvāku iesaistīšanos zinātnisku konfenrenču darbā, studiju programmas direktors un studiju programmas Padome nolemj aktīvāk motivēt esošos docētājus veikt zinātniskus pētījumus un nodrošināt docētāju līdzdalību pētnieciskos projektos, semināros, kā arī vietējās un starptautiskās konferencēs.

2) Studiju virziena direktors un zinātniskā darba prorektors ir izvirzījuši divus jaunus zinātniskus virzienus programmas darbības pilnveidošanā: „Integrēto mārketinga komunikāciju pielietošana teritoriālā mārketinga sistēmā:problēmas un perspektīvas”, „Komunikatīvo interakciju likumsakarības sociālās strukturācijās”.Zinātniskie pētījumi šajos virzienos atļauj paredzēt ārēju grantu piesaisti.

3) Pamatojoties uz šiem novirzieniem, tiek plānots studentu mācību darbs, kas izpaužas kursa darbu un diplomdarbu sagatavošanas procesa laikā; vairākumam diplomdarbu ir lietišķs, praktisks pielietojums, un tādēļ interese par tiem ir no daudzu firmu, organizāciju puses. (sk.vairāk – diplomdarbu tematika; atskaites –Lom.-4, kab.115.).

4) Tiek aktivizēts Multidisciplināru pētījumu centra darbs, kas tika izveidots 2005.gadā pie studiju programmas. Katru gadu Centra darbā iesaistās studenti, kopā ar akadēmisko personālu tiek veikti pētījumi dažādu projektu ietvaros.

5) Pēc vienošanās ar studiju programmas direktoru, Padomi un akadēmiskā personāla locekļiem, arī turpmāk tiks attīstīta darbība ERASMUS programmā.

6) Ir rekomendēts katram pasniedzējam aktīvāk izmantot jaunākās tehnoloģijas studiju procesa laikā - elektroniskie audio-vizuālie un multimediju līdzekļi ne tikai ideju un projektu prezentācijai, bet arī dažādu tekstu veidošanā; šos līdzekļus izmanto kā auditorijās (datori, multimediju projektori), tā arī ārpusauditorijas apstākļos (diktofoni, magnetofoni, videokameras, telekameras). Ir plašas iespējas izmantot arī individuālās konsultācijas, pielietojot mūsdienu e-tehnoloģijas (e-pasts, Skype); e-kursu apguve (Moodle) , Web CT un/vai citas platformas

29

(http://do.bsa.edu.lv). Pateicoties šiem resursiem, studentiem ir pieeja starptautiski citējamiem žurnāliem un datu bāzēm arī ārpus augstkolas telpām. Bez tam, BSA “Sabiedrisko attiecību” programmā tiek izmantots “teletilts” – datori, videokameras, e-pasts, Skype; Moodle, lai organizētu mācību nodarbības tālmācībā. Interneta izmantošanai programmas apguvē ir nozīmīga vieta tādēļ, ka studenti plaši izmanto kā palīgmācību līdzekli (rakstu, monogrāfiju meklēšana, sarakste ar pasniedzējiem, sarakste, konsultēšanās ar kursa darbu un diplomdarbu vadītājiem, ar prakšu vadītājiem utt.).

7) Bieži izmantotas metodes programmā ir tālmācības studiju metodes (lekciju kursu e- un CD ieraksti, darba vietu aprīkošana ar Skype sistēmu utt.). Akadēmijā studē studenti, kas izvēlējušies pilna laika programmu, un studenti, kurus apmierina nepilna laika studiju programma. Tieši pēdējā, galvenokārt, arī tiek izmantotas tālmācības izglītības metodes. Studiju programma „Sabiedriskās attiecības” tiek realizēta vairākos formātos, starp kuriem ir tālmācības ( e-studiju) programmas īstenošanas forma. Pēdējo divu gadu laikā 8 studenti ir pabeiguši studijas tālmācības formā, ieskaitot diplomdarbu aizstāvēšanu. Līdz 70% studiju kursu ir pilnībā nodrošināti ar materiāliem e-formātā.

8) Programmā aktīvi tiek izmantota “case-method” – konkrētu piemēru no SA darbības prakses izpēte un analīze. Studiju programmas akadēmiskam personālam ir sniegta papildus informācija par iespējām publicēt zinātnisko pētījumu rezultātus Eiropas Savienībā u.c. citējamos zinātniskos žurnālos. BSA bibliotekā ir iespējams iegūt šos informācijas avotus. Īpaši tiek ieteikti žurnāli, kas atrodas SOURCE PUBLICATION LIST FOR Web of Science (WoS) (SOCIAL SCIENCES CITATION INDEX®)

Programmas ilgtspējas kontekstā jāakcentē, ka pirms programmas akreditācijas (2005, 2007, 2012.gg.) tika veikts liels sagatavošanas darbs: tika veikta Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu (tieši ASV ir Sabierisko attiecību menedžeru sagatavošanas dzimtene ) augstskolu studiju programmu salīdzinoša analīze. Un konkrēti tika salīdzinātas Europen University (EU) – vienas no vadošām augstskolām menedžeru sagatavošanā biznesa jomā, kurai ir skolas Ženēvā, Barselonā, Minhenē attiecīgās programmas (European University, The Business School in Munich, Germany, http://www.euruni.edu/euruni/Programs/Undergraduate-Bachelor/BA-Communication-PR.html,kā arī Lielbritānijas Bornmutas universitātes programmas (http://home.bournemouth.ac.uk).Programmas saturs tika un tiek pilnveidots. Pašlaik vairāk kā 80% studiju programmas saturs ir savienojams ar EU attiecīgo programmu.Tāpat studiju programma ir savienojama ar augstskolas TURĪBA un Vidzemes augstskolas līdzīgām programmām, kā arī ar S.Pēterburgas valsts telekomunikāciju universitātes programmu, ar kuru ir noslēgts speciāls sadarbības līgums. Ar iepriekš minētajām augstskolām un programmām arī ir izveidotas savstarpēji izdevīgas koleģiālas attiecības, kas notiprinās un attīstās. (Sk.tuvāk Sadarbības līgumus Lomonosova-4, 402.kab.) Pieminēto augstskolu studiju programmu saturu atbilstība un savienojamība ar BSA PBSP ”Sabiedriskās attiecības” liecina par to, ka mūsu programma atbilst pieņemtiem Latvijā un pasaulē standartiem Sabiedrisko attiecību menedžeru sagatavošanas jomā (”Sabiedrisko attiecību menedžeris”-profesijas standarta reģistrācijas Nr. PS 0225. 29.12.2003); http://visc.gov.lv/saturs/profizgl/standarti/ps0225.pdf; Public Relations Education – Recommendations and Standarts”, September 1990 - http://www.ipra.org/pdf/1990-public_relations_education- recommendations_and_standards.pdf;The Report of the Commission on Public Relations Education November 2006. http://www.commpred.org/_uploads/report2-full.pdf Jāakcentē, ka kā Latvijā, tā Baltijas valstīs nav līdzīgas sabiedrisko attiecību programmas, kas sniedz iespēju iegūt speciālu menedžera sagatavotību sabiedrisko attiecību jomā ar profesionālā bakalaura grādu tirgzinībās piešķiršanu. Šāda sagatavošana tiek nodrošināta, pasniedzot teorētiskos kursus, un vadot speciālus praktikumus un prakses ārpus augstskolas. Studiju programmas attīstības perspektīvas ir saistītas ar augsti kvalificētiem speciālistiem ar doktora zinātnisko grādu ekonomikā, matemātikā, psiholoģijā, filozofijā un filoloģijā. Un tam ir principiāla nozīme, tā kā Sabiedriskās attiecības ir zinātnes un prakses starpdisciplināra joma. Programmas pasniedzēju vidū ir arī tās bijušie studenti, kas pabeiguši maģistrantūru (piem., doc.A.Larionovs, lekt.A.Iļjina), doktorantūru (doc.J.Vozņuka) pašlaik veiksmīgi strādā programmā. Liela palīdzība programmas attīstībā tika sniegta iepriekšējo akreditāciju laikā: tika saņemts ārējais novērtējums no neatkarīgiem ekspertiem – prof.K.Kriščunas (Lietuva), Starptautisko PR asociāciju loceklis G.Sebergs (Zviedrija). BSA ir izveidojusies laba sadarbības ar Biznesa augstskolu Turība (BAT), Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), Latvijas Universitāti (LU) u.c. Docētāji un studenti piedalās šo augstākās izglītības iestāžu rīkotajās konferencēs un semināros. Studiju virziena „Informācijas un komunikācijas zinātnes” akadēmiskais personāls un programmas vadība stažējas citās Latvijas augstskolās un citu valstu augstskolās un institūcijās, lai objektīvi izprastu studējošo apmaiņu braucienu un studiju iespējas, docētāju apmaiņas iespējas un jaunu sadarbības formu, kā arī jaunu sadarbības līgumu parakstīšana, kā arī izprastu Eiropas valstu izglītības struktūras atšķirības.Sadarbojoties ar citām augstākās izglītības iestādēm un iekļaujoties Erasmus/Sokrates programmā, tiek analizētas un pilnveidotas studiju formas atbilstoši Eiropas līmeņa

30

izglītības prasībām. Notiek un tiek plānota attīstīt docētāju un studentu savstarpējo apmaiņu, piedalīšanās kopējos zinātniski pētnieciskajos projektos un konferencēs http://www.bsa.edu.lv/student/erasmus.html. Tiek realizēta plaša sadarbība ar esošajiem sadarbības partneriem, kā arī tiek meklēti jauni sadarbības partneri un veidotas jaunas sadarbības formas. Starptautiskās sadarbības ietvaros akadēmiju regulāri apmeklē ārvalstu radniecīgo augstskolu un citu institūciju delegācijas, kuras dalās savā darba pieredzē un ir ieinteresētas iepazīties ar akadēmijas paveikto. Diskusijās tiek gūtas atziņas, kas ļauj pilnveidot akadēmijas darbu.

3.1.1. Studiju virziena atbilstība normatīvo aktu prasībām un Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanas rekomendācijām

BSA studiju virziena „Informācijas un komunikācijas zinātnes” programma nodrošina otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Tā tiek strukturizēta tādējādi, lai studenti četru (pilna laika studijas) vai četru ar pusi (nepilna laika studijas) studiju gadu laikā iegūtu ne tikai nepieciešamās teorētiskās zināšanas, bet arī praktiskā pieredzē orientētu izglītību, saskaņā ar Latvijā un starptautiskajā apritē pastāvošām prasībām un ieteikumiem. Studiju virziena saturs atbilst profesijas standartam un Sabiedrisko attiecību starptautiskās profesionāļu asociācijas rekomendācijām . Izveidojot studiju virziena pгogrammu, tika ņemtas vērā Latvijas Republikas Profesijas standarta prasības. Veicot dažādu augstskolu un BSA programmu salīdzinājumu, tika ievēroti Latvijas Republikas Profesijas standarta – “Sabiedrisko attiecību menedžeris”- principi un prasības.

Izstrādājot programmas attīstības un visas studiju virziena perspetīvas, tika izpētītas izmaiņas, kas notikušas SA praksē pēdējās desmitgades laikā pasaules mērogā. Inovāciju ideju analīze SA izglītības jomā par periodu kopš 1956.gada, sniedza iespēju PRSA sagatavot jaunu ziņojumu „Izglītība sabiedrisko attiecību jomā 21.gs.” Ziņojumā ir svarīgi stratēģiski principi un konkrētas rekomendācijas mācību programmu pilnveidošanā saistībā ar SA menedžeru sagatavošanu mūsdienās. Ziņojuma galvenais mērķis – izveidot mācību programmu pamatu (bāzi) visā pasaulē, lai to varētu izmantot SA profesionālas asociācijas, veidojot profesionālās darbības standartus un akreditējot studiju programmas. Šajā sakarībā ir svarīgi atzīmēt - оtrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības Latvijas Republikas valsts standarta prasības un Latvijas Republikas profesijas sandarta prasības pamatā sakrīt ar Ziņojuma tēzēm. Svarīgi, ka visi šie starptautiskās informācijas avoti ir pieejami studentiem, un, attiecīgi, viņi var salīdzināt speciālistu sagatavošanas starptautiskas rekomendācijas ar BSA „Sabiedriskās attiecības”speciālistu sagatavošanas programmas saturu un struktūru.

3.1.2.Darba devēju un profesionālo organizāciju sniegtā informācija par absolventu nodarbinātības iespējām vismaz nākamo 6 gadu perspektīvā

Apkopotā informācija par BSA studiju programmas „Sabiedriskās attiecības” absolventu darba gaitām liecina, ka vairāk nekā 80% profesionālā bakalaura grāda ieguvēju darbs ir saistīts ar lietišķās komunikācijas jomu (PSL, sabiedriskajām attiecībām un reklāmu). Studiju programmas absolventu sekmīgā iekļaušanās darba tirgū un darba devēju pozitīvās atsauksmes par absolventu darbību apstiprina, ka BSA realizētās programmas sniegtās zināšanas un kvalifikācija kopumā atbilst darba tirgus pieprasījumam.

Zemāk minētā informācija iegūta, pamatojoties uz ciešu sadarbību ar dažādām Latvijas organizācijām, kurās strādāja, strādā vai realizēja prakses programmu studiju programmas absolventi, šādu organizāciju vadītāji kā darba devēji izskatīja perspektīvā iespēju piedāvāt darbu programmas absolventiem; varam minēt šādas organizācijas:

31

32

N/p/k Organizācijas nosaukums Adrese

1 Reklāmas aģentura LSV klubs LV- 1010, Elizabetes iela, 45/472 SIA Lysoform LV-1058, Tiraines iela,73 Rīgas krievu teātris LV-1050, Kaļku iela, 164 Baltijas komunikāciju centrs LV-1010, Kr. Valdemāra, 205 AS DNB banka LV-1013, Skanstes iela, 126 Skaistuma salons “Maija” LV-1010, Republikas laukums,37 SIA “Jusu aģentūra” LV-1063,Dārziņu 11.linija, 578 Tūrisma aģentūra “AR-TUR” LV-1011, Brivības iela, 40/509 SIA “PSS Solutions” LV-1010, Antonijas, 2410 SIA “ Heavenburger” LV-1063, Maskavas iela,35711 SIA “Čilija Pizza” LV-1006, Šmerļa iela,112 SIA “INSPIRED comunications” LV-1011, Terbatas iela, 3013 Latvijas Tirgotāju asociācija LV-1001, Bruņinieku iela 12-914 AS “Itella Information” LV-1004, Mūkusalas iela, 41b15 SIA “Baltic Mareco” LV-1005, Ganibu dambis, 2616 SIA “Latvijas Energoceltnieks” LV-1073, Lubanas iela,4317 Radio TOP FM LV-1035, Stirnu iela, 13a-4218 SIA “BALTIC TAXI” LV-1048, Kipsalas iela,2019 SIA Baltic Cosmetic salons LV-1063, Maskavas iela, 35720 SIA “ LEKON” LV-1010, Stabu iela, 10/1