Apstiprināts 12.01.2016.Sēdes protokols Nr. 124

Baltijas Starptautiskā akadēmija

Studiju virziena

“Socioloģija, politoloģija un antropoloģija”

pašnovērtējums

2014/2015.māc.g.

Rīga – 2016

Studiju virziena “Socioloģija, politoloģija un antropoloģija” pašnovērtējums

Apakšvirziens „Eiropas studijas”

1.1. Studiju virziena attīstības stratēģija , kopīgie mērķi un to saistība ar BSA kopējo

stratēģiju.

BSA studiju virzienu „ Eiropas studijas” veido divas programmas – akadēmiskā bakalaura un

akadēmiskā maģistra „Eiropas studiju” programmas.

Programmas „Eiropas studijas” tiek realizētas tikai Rīgā un tiek piedāvātas studijas par

studentu līdzekļiem pilna laika un nepilna laika bakalaura „Eiropas studiju” programmā un pilna

laika „Eiropas studiju” maģistra programmā.

„Eiropas studiju” virziena abu programmu stratēģijas tika apstiprinātas BSA Senāta

sēdē

„Eiropas studiju” virziena stratēģija ir saistoša:

virziena studentiem, mācībspēkiem un darbiniekiem kā pamats „Eiropas studiju”

programmu attīstības ilgtermiņa un īstermiņa mērķiem un uzdevumiem;

studiju virziena programmu vadībai kā arī citām struktūrvienībām, kurām savā darbībā

jāizmanto programmu stratēģijas studiju, pētniecības un budžeta plānošanai, kā arī

īstermiņa un ilgtermiņa attīstībai izvirzīto mērķu, uzdevumu un projektu realizācijai;

darba devējiem, Latvijas pilsētu un novadu, nevalstiskām un sabiedriskām organizācijām,

organizējot sadarbību ar programmu

virziena programmu administrācijai, studējošo izglītošanu atbilstoši Latvijas Republikas

attīstības tendencēm, sociālajam pieprasījumam un demogrāfiskajai situācijai.

Virziena „Eiropas studijas” stratēģijas vadlīnijas ir noteikuši vairāki politiskie, sociālie un

ekonomiskie apstākļi, kuri vienādi lielā mēra attiecas arī uz visas BSA stratēģisko plānošanu un

attīstību:

Latvijas integrācija ES pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un iekļaušanās vienotā Eiropas

izglītības telpā;

augstākās izglītības decentralizācija un nepieciešamība veicināt ES integrācijas

jautājumu plašāku pieejamību augstākās izglītības telpā

nepieciešamība nodrošināt ES darba tirgum konkurētspējīgus speciālistus, kuri

orientētos sarežģītajos ES dalībvalstu integrācijas jautājumos

zinātniskās pētniecības resursu attīstības nepieciešamība;

akadēmiskā personāla novecošanās un jauno docētāju piesaistes nepieciešamība ;

nepieciešamība modernizēt apmācību procesu, izmantojot mūsdienīgas informācijas

tehnoloģiju iespējas.

Nepieciešamība sekmēt Eiropas liberāli demokrātisko vērtību un ES pamatprincipu

izplatību ES kaimiņattiecību rīcībpolitikas ietvaros

Iespēja attīstīt uz Eiropeiskām vērtībām balstītu izglītības eksportu

BSA studiju virziena „Eiropas studijas” attīstības stratēģija ( 2009-2020)

Studiju virziena mērķi un uzdevumi atbilst Baltijas Starptautiskās akadēmijas (turpmāk arī BSA) darbības

un attīstības ilgtermiņa stratēģijai 2009.-2015. gadam un BSA prioritārajiem pētniecības virzieniem; tie ir

orientēti uz mūsdienīgu augstākās izglītības iestādi tiesību zinātņu jomā, ar uz cilvēku centrētu izaugsmes

modeli.

Stratēģijas izstrādē ir ievēroti Latvijas Republikas likumi un citi normatīvie akti, Baltijas Starptautiskās

akadēmijas Satversme, Latvijas pilsētu un reģionu attīstības stratēģijas 2008. – 2014. gadiem, kā arī

Latvijas nacionālais attīstības plāns 2007.-2013. gadam un Lisabonas stratēģija, nozīmīgākie Boloņas

pamatprincipi.

Baltijas Starptautiskās akadēmijas misija: BSA ir viena no Latvijas Republikas augstākās izglītības

mācību iestādēm, kas realizē Latvijas reģionālās attīstības un izglītošanas misiju, kas nodrošina

konkurētspējīgas, starptautiski atzītas daudzveidīgas studijas, attīsta inovatīvu pētniecību, garantē

sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un izglītošanu dažādos līmeņos.

“Eiropas studiju” virziena kopīgais mērķis, pirmkārt, ir nodrošināt integrētas zināšanas

politikas zinātnes un starptautisko attiecību fundamentālajos priekšmetos , kā arī ES integrācijas

politikas specializētajās problēmās , kuras atspoguļo Latvijas integrāciju ES, šīs politikas

formulēšanu un īstenošanu Es un Latvijā , ņemot vēra Latvijas attīstības specifiku.

Studiju virziena mērķi i ir divējādi. No vienas puses studiju virziens izglīto speciālistus, kuri var

būt politikas zinātnes un starptautisko attiecību eksperti. No otras puses viņu specializācija ir

plānota ES integrācijas teorijā, vēsturē, ES institūcijās un ES integrācijas rīcībpolitikā un

aktuālajās problēmās. Taču studentiem - atkarībā no interesēm - tiek dota iespēja specializēties

ES ārpolitikas un diplomātiskās komunikācijas un protokola jautājumos.

Lai nodrošinātu BSA „Eiropas studiju” virziena sekmīgu īstenošanu kā prioritāras ir izvirzītas

virkne studiju virziena stratēģiskās attīstības vadlīniju.

Ņemot vērā to, ka „Eiropas studiju” virziena attīstība BSA kā juridisko personu dibinātā

augstskolā ( privātā augstskolā) sākās gandrīz vienlaicīgi ar ekonomiskās un demogrāfiskās

krīzes saasināšanos un līdz ar to ar studentu maksātspējas pazemināšanos, studiju virziena

īstenošanas gaitā nākamajā desmitgadē ir jārēķinās ar

relatīvi mazu studējošo skaitu un nepietiekamu finansējumu;

sakarā ar samazinājušamies finansiālo bāzi - lēni pieaugošu jaunās paaudzes vēlēto

docētāju skata būtisku palielināšanos;

apgrūtinātu personāla attīstības politikas īstenošanu;

ierobežotu sadarbību ar potenciālajiem darba devējiem, kā ar skolām studējošo piesaistē

ar eiroskepticisma pieaugumu valstī un ar to saistīto pazemināto Eiropas integrācijas

studiju prestižu

nepieciešamību pārorientēties uz studiju virziena eksportu – galvenokārt uz NVS valstīm

nepieciešamību pārorientēties uz studiju virziena īstenošanu angļu valodā

Prioritātes

Studiju programmu pilnveide un attīstība

studiju virziena nostiprināšana un attīstība , piedāvājot starptautiski pieprasītas jaunas

studiju programmas vai transformējot jau esošās studiju programmas, vienlaikus

nodrošinot studentu skaita palielināšanu;

esošo akadēmisko studiju virzienu kvalitatīva nostiprināšana un attīstība;

pilna cikla studiju virzienu attīstība - bakalaura, maģistra, doktora studijas;

regulāri studiju virziena programmu kvalitātes izvērtēšana, izmantojot studējošo un

mācībspēku aptaujas rezultātus;

studiju virziena programmu konkurētspējas uzlabošana , piedāvājot jaunus studiju kursus

un veidojot starpdisciplinārus studiju moduļus;

starpaugstskolu un starpvalstu studiju programmu izstrādāšana , tai skaitā ERASMUS

programmas ietvarā

akadēmiskā personāla zinātniski pētnieciskās darbības un studiju pētnieciskā darba

mijiedarbības nodrošināšana;

studiju programmu izmaksu atbilstības sniegtajam pakalpojumam nodrošināšana;

bibliotēkas fondu mērķtiecīga un atbilstoši studiju virzienam piedāvājuma palielināšana

mācību un pētniecības centra izveidošana;

studiju procesa materiāli tehniskā nodrošinājuma pilnveidošana;

studiju programmu atpazīstamības veicināšana sabiedrībā;

sabiedrības vajadzību izpēte jaunu speciālistu sagatavošanā.

Kvalificēta akadēmiskā personāla izaugsmes nodrošināšana, tā zinātniskā potenciāla

palielināšana

Regulāra kvalificēta akadēmiska personālu piesaiste studiju virziena īstenošanai;

Regulāra akadēmiskā personāla sastāva atjaunošana.

jauno mācībspēku un zinātnisko darbinieku studiju veicināšana citu Latvijas un ārzemju

universitāšu doktorantūru studiju programmās, izmantojot Eiropas Savienības

Struktūrfondu, starptautisko programmu, valsts un starptautisko stipendiju fondu u.c.

finansējuma avotus;

Latvijas un ārzemju akadēmiskā personāla iesaiste konkursos uz brīvajām akadēmiskā

personāla (mācībspēku, pētniecības personāla) amata vietām, kā arī līdzdalībai zinātnisko

projektu un līgumdarbu izpildē;

reģionu pašvaldību finansiālā atbalsta jauno mācībspēku un doktorantu materiālajai

nodrošināšanai piesaiste;

„Eiropas studiju” virziena docetāju līdzdalība virziena ikgadējās starptautiskajās

konferencēs

studentu iesaistīšana „Eiropas studiju” virziena organizētajās studentu starptautiskajās

konferencēs

regulāra akadēmiskā personāla un studentu konferenču tēžu publicēšana

virziena docētāju līdzdalības veicināšana zinātnisko tēmu izpētē sadarbojoties ar

starptautiski atzītiem pētniekiem;

plānveidīgi modernizēto pētniecības infrastruktūru izmantošana pētnieciskā darbā;

zinātniskās darbības atpazīstamības veicināšana, izmantojot rezultātu publiskošanu

zinātniskajos izdevumos, dalību nozaru un starpnozaru valsts un starptautiskas nozīmes

zinātniskajās konferencēs, „Eiropas studiju” virziena konferencēs, BSA Zinātnes dienas

u.c. pasākumus;

Starptautiskās Vasaras skolas attīstība ES integrācijas visu līmeņu studējošiem un

jaunajiem zinātniekiem;

sadarbības ar pētnieciskiem centriem un domnīcām Latvijā un ārzemēs nodrosināšana

veicināt virziena docētāju līdzdalību starpnozaru pētnieku grupu izveidē aktuālu

zinātnisku problēmu kompleksai risināšanai sadarbībā ar uzņēmējiem, valstiskajām un

nevalstiskajām organizācijām un citām Baltijas reģiona augstskolām

veicināt virziena docētāju līdzdalību zinātnisko atziņu popularizēšanai sabiedrībā:

veicināt virziena docētāju līdzdalību reģiona, valsts un starptautiskās padomēs, komisijās

u.c.;

virziena docētāju līdzdalības veicināšana populārzinātnisku lekciju lasīšanā, diskusijās

un intervijās masu medijos;

sadarbības ar skolām attīstība, veicinot jaunatnes ieinteresētību ES integrācijas

jautājumos, to izpratni par zinātnisko darbību un radošumu kā veiksmīgas karjeras

pamatu jebkurā darbības jomā (jauno zinātnieku skolas, nozaru olimpiādes u.c.);

Studiju darba organizācijas un kvalitātes pilnveide:

modulārās sistēmas attīstība un pilnveide

jaunu studiju metožu ieviešana un nostiprināšana

studiju rezultātu sasaiste ar kompetenču apguves līmeni;

studentu individuālo un patstāvīgo darbu sistēmas pilnveide orientējoties nevis uz

mācīšanu, bet uz studēšanu;

akadēmiskā personāla un studentu darba plānošanas un uzskaites pilnveidošana;

e-studijas elementu izmantošanas pilnveidošana

studiju materiālu un mācību-metodiskos komplektu izstrādāšana un atjaunošana

Studiju virziena vadības sistēmas pilnveide:

studiju virziena pārejas uz studijām angļu valodā pabeigšana tālākā pilnveidošana

komandas vadības principu ievērošana visos vadības līmeņos;

projektu vadības sistēmu attīstīšana;

kvalitātes vadības sistēmas attīstīšana;

informācijas tehnoloģiju studiju un pētniecības pārvaldībā ieviešana;

studējošo pašpārvaldes aktīvāka iesaistīšana „Eiropas studiju” virziena attīstībā, jaunu

studentu rekrutācijas procesā

„Eiropas studiju” virziena sabiedriskās padomes darbības tālāka attīstība

Sadarbība ar sociālajiem partneriem:

iesaistīt Rīgas Domi kā sadarbības stratēģisko partneri „Eiropas studiju” virziena

politikas veidošanā un īstenošanā;

sadarbības ar Eiropas parlamenta informācijas centru un Eiropas Komisijas

pārstāvniecību Latvijā attīstīšana

sadarbības ar domnīcām Latvijā un ārvalstīs attīstīsana

stratēģiskās sadarbības attīstīšana ar rekrutācijas centriem NVS valstīs un Eiropā;

mecenātisma atbalstīšana.

Sadarbība ar akadēmiskajām partnerorganizācijām Latvijā un ārvalstīs

regulāras starptautiskas akadēmiskas sadarbības nodrošināšana, līdzdarbojoties

starptautiskajos projektos, meklējot jaunus sadarbības partnerus, organizējot studentu un

mācībspēku mobilitāti, līdzdarbojoties semināru, konferenču un citu pasākumu

organizēšanā.

starptautisko sadarbības līgumu noslēgšanas veicināšana

akadēmiskā personāla un studējošo mobilitātes veicināšana Erasmus programmas

ietvaros

ārvalstu akadēmisko personālu iesaistīšana mobilitātes programmās

vēlētu ārvalstu mācību spēku iesaistīšana studiju procesā

Sabiedriskās attiecības un mārketings

piedalīties studiju iespēju popularizēšanas pasākumos , kuri ir orientēti uz ārvalstu

reflektantiem, veidojot „Eiropas studiju” virziena starptautisku atpazīstamību

dažādot reflektantu piesaistes pasākumus, dažādās reģionālajās aktivitātēs;

organizēt profesionālās orientācijas un konsultēšanas pasākumus;

1.2. Studiju virziena un studiju programmu perspektīvais novērtējums no Latvijas

Republikas interešu viedokļa

Studiju virzienā iekļauto programmu uzdevums ir sagatavot profesionāli un akadēmiski izglītotus

speciālistus socioloģijas, politoloģijas un antropoloģijas jomā Latvijas un Baltijas zinātnei,

tautsaimniecībai, valsts pārvaldei, kā arī starptautiskajam darba tirgum.

Tautsaimniecības, darba tirgus un politiskās attīstības galvenās attīstības tendences Eiropas

Savienības (ES) valstīs ir saistītas ar vienlaicīgu tālāku ES federalizāciju un ES dalībvalstu

lomas pastiprināšanos ES integrācijas procesā. ES 2010.gadā pieņemtajā stratēģijā „Eiropa

2020” , kas nosaka ES turpmāko attīstību, ir minēts, ka līdz 2020. Gadam, ES ir jākļūst par

dinamisku, uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, nodrošinot ilgtspējīgu ekonomisko

augsmi, darbavietu skaita pieaugumu un sociālo kohēziju. Uzdevumi šī mērķa sasniegšanai ir

noteikti Eiropas nodarbinātības vadlīnijās un ir pamatā Nacionālās attīstību programmām

dalībvalstīs, ieskaitot Latviju.

No otras puses, atsevišķās dalībvalstīs, arī Latvijā ir vairākas sociālās problēmas: augsts

bezdarba līmenis, kvalificētu speciālistu migrācija uz ekonomiski attīstītajām ES, dalībvalstīm,

izglītības sistēmas neatbilstība darba tirgus prasībām un ierobežota konkurētspēja globālajā

tirgū. Viss teiktais ir attiecināms uz izglītošanu ES integrācijas jautājumos arī Latvijā.

Speciālistu loks ir ļoti ierobežots, pamatā politikas zinātnes vai starptautisko attiecību,

ekonomikas speciālisti ir spiesti pārprofilēties darba gaitā, nokļūstot attiecīgās valsts

pārvaldes un privātajās institūcijās, saistītās ar ES integrācijas procesiem. Politisko,

ekonomisko un sociālo procesu sarežģītības pieaugums ES telpā saistība ar Latvijas

demokratizācijas un modernizācijas procesiem skaidri norāda uz attiecīgās jomas kvalitatīvu

speciālistu nepieciešamību un to skaita pieaugumu. Rīcibpolitikas formulēšanas un īstenošanas

prakse sastopamie negatīvie piemēri liecina par tādu speciālistu trūkumu, kuri varētu izvērtēt

integrācijas procesus no Latvijas kā ES dalībvalsts interešu viedokļa. „Eiropas studiju”

programmas ir relatīvi jauna parādība visas ES mērogā, taču šādu programmu skaits strauji

attīstās.

No otras puses BSA „Eiropas studiju” programmas, parejot uz apmācību ES valodā - angļu

valodā – orientējas galvenokārt uz ārvalstu – sevišķi NVS valstu studentiem, kuri var atļauties

studēt paši par saviem līdzekļiem Latvijā. Līdz ar to tiek pildīts viena no Latvijas augstākās

izglītības attīstības vadlīniju uzdevumiem – izglītības eksporta uzdevums. Tādās valstīs kā

Gruzija, Azerbaidžāna, Ukraina u.c. apmācība „Eiropas studiju” virzienā atbilst ES

kaimiņattiecību rīcībpolitikas nostādnēm un Latvijas līdzdalībai šo nostādņu īstenošanas

procesā.

1.3. Studiju virziena attīstības plāns

BSA ir mūsdienīga augstākās izglītības iestāde, kas sniedz dažāda veida un līmeņa augstākās izglītības

iespējas tiesību zinātņu jomā kā Latvijas, tā arī citu valstu iedzīvotājiem, darbojoties brīvās konkurences

izglītības tirgū.

Plānojot savu attīstību ilgtermiņā, BSA ir ņēmusi vērā un balstījusies uz ES un Latvijas attīstības plāniem

un plānošanas dokumentiem. Akadēmija līdzdarbojas juridiskās domas veidošanā Latvijā. Sadarbības

rezultātā ar dažādām valsts u.c. institūcijām pieaug tiesību zinātnes studiju programmu pieprasījums.

BSA pārvaldes darba un vadības pamatu veido koleģialitātes princips stratēģisku lēmumu pieņemšanā un

individuālas atbildības princips par darbību. Visu līmeņu lēmumu pieņemšanā BSA iesaista sociālos

partnerus un studējošos.

Baltijas Starptautiskās akadēmijas „Eiropas studiju” programmas

Darbības plāns 2009-2015

Nr.p.k

.

Prioritārie virzieni un uzdevumi

1. Programmas kvalitātes pilnveide un attīstība :

- esošo studiju kursu uzlabošana, izmantojot jaunākos mācību līdzekļus

(ārzemju un Latvijas pasniedzēju darbus) un tehnoloģijas;

- regulāri izvērtēt studiju programmas kvalitāti, izmantojot studējošo un

mācībspēku aptaujas rezultātus;

- attīstīt starpdisciplināru un interdisciplināru pieeju studiju satura

pilnveidošanā;

- izstrādāt starpaugstskolu un starpvalstu studiju programmas, tai skaitā

ERASMUS projektu ietvaros;

- sociālo partneru iesaiste studiju programmu piedāvājuma un darba tirgus

pieprasījuma samērošanai;

- attīstīt internatūru programmas studentu iepazīstināšanai ar iespējamo

darba tirgu un prasībām

- regulāri izvērtēt studiju programmu kvalitātes atbilstību izvirzītajiem

mērķiem, studējošo ekspektācijām un darba tirgus prasībām

- pilnveidot akadēmiskā personāla un studentu darba plānošanu un uzskaiti

2. Akadēmiskā personāla attīstība

- sekmēt esošā akadēmiskā personāla izaugsmes iespējas (līdzdalība

starptautiskās konferencēs 2x gadā , līdzdalība starptautiskos

zinātniskos projektos)

- piesaistīt programmas nodrošināšanā vēlētus lektorus un PhD

studentus no citām augstskolām

- piesaistīt pastāvīgam darbam augstskolā ārvalstu pasniedzējus

- sekmēt docetāju iesaistīšanu jauno tehnisko līdzekļu un tehnoloģiju

apguvē

- nodrošināt docetājiem iespējas pilnvērtīgi izmantot pieeju

akadēmiski pētnieciskajiem serveriem

- veicināt jauno mācībspēku un zinātnisko darbinieku studijas citu

Latvijas un ārzemju universitāšu doktorantūras studiju programmās,

- piesaistīt Latvijas un ārzemju jaunos zinātniekus konkursos uz

brīvajām akadēmiskā personāla (mācībspēku, pētniecības

personāla) amata vietām, kā arī līdzdalībai zinātnisko projektu un

līgumdarbu izpildē

- veicināt akadēmiskā personāla iesaistīšanos mobilitātes

programmās (ERASMUS);

-

3. Docētāju zinātniskās darbības attīstība

- nodrošināt programmas docētāju līdzdalību starptautiskās konferencēs

Latvijā divas reizes mācību gada laikā

-nodrošināt akadēmiskā personāla zinātniski pētnieciskās darbības un

studiju pētnieciskā darba mijiedarbību

- nodrošināt reizi mācību gadā konferenču tēžu vai zinātnisko rakstu

krājuma izdošanu

- izstrādāt un atjaunot studiju materiālu mācību-metodiskos komplektus.

- veicināt zinātniskās darbības atpazīstamību, izmantojot rezultātu

publiskošanu zinātniskajos izdevumos, dalību nozaru un starpnozaru valsts

un starptautiskas nozīmes zinātniskajās konferencēs, BSA Zinātnes dienas

u.c. pasākumus

- līdzdarboties starptautiskajos projektos, aktivizēt jaunus sadarbības

partneru iesaisti pētnieciskos un mācību procesos, organizēt studentu un

mācībspēku mobilitāti, līdzdarbojoties semināru, konferenču un citu

pasākumu organizēšanā.

- sekmēt BSA zinātnisko grantu izveidošanas sistēmu pasniedzējiem un

studentiem

4. Studentu skaitliskā un kvalitatīvā sastāva attīstība:

- attīstīt programmas potenciālu izglītības eksportam un ārvalstu

studentu piesaistei

- pilnveidot studentu individuālo un patstāvīgo darbu studiju procesā

- visos studiju līmeņos veicināt zinātnē un pētniecībā balstītas

studijas un līdzdalību starptautiskās un vietējās studentu

zinātniskajās konferencēs

- aktivizēt līdzekļu piesaisti studentu zinātniskās darbības attīstībai

(līdzekļi konkursu organizēšanai)

- nodrošināt studentiem populārzinātnisku, profesionālu ( diplomāti,

ES institūciju atbildīgi darbinieki) lekciju un semināru pieejamību

- aktivizēt studentu starptautisko mobilitāti ERASMUS programmas

ietvaros

- sekmēt studentu līdzdarbību semināru, konferenču un citu

pasākumu organizēšanā

- pilnveidot iekšējās informācijas apriti ar studentiem, nodrošinot

simetrisku divvirzienu komunikāciju

5. Infrastruktūras attīstība

- piedalīties sistemātiskā bibliotēkas fondu palielināšanā atbilstoši

studiju programmu prasībām

- piedalīties mācību un pētniecības centru izveidē

Ziemeļvalstu centrs - 2013.gads

6. Lokālā un starptautiskā akadēmiskā sadarbība, studiju marketings

- studējošo skaita palielināšanas pasākumu aktivizēšana- gan Latvijā,

gan ārvalstīs, pārejot uz programmas īstenošanu angļu valodā

- aktivizēt sadarbības līgumu noslēgšanu ar citām Latvijas

augstskolām

- aktivizēt starptautisko sadarbības līgumu noslēgšanu ar citām

augstskolām;

- nodrošināt programmas līdzdalību Eiropas Savienības studiju

asociācijas Latvijas nodaļā

- veicināt studiju programmu atpazīstamību sabiedrībā, izmantojot arī

modernos komunikācijas līdzekļus ( Facebook)

- veidot programmas starptautisko atpazīstamību;

- attīstīt sadarbību ar skolām, veicinot jaunatnes ieinteresētību

Eiropas studijās, izpratni par nepieciešamību studēt, nevis tikt

apmācītiem, zinātnisko darbību un radošumu kā veiksmīgas

karjeras pamatu jebkurā darbības jomā (jauno zinātnieku skolas,

nozaru olimpiādes u.c.);

- sekmēt pasniedzēju līdzdarbību masu medijos, popularizējot

zināšanas par ES integrācijas procesiem

- iesaistīt studentus, absolventus un darbiniekus sabiedrisko attiecību

un mārketinga aktivitātēs

- saglabāt absolventos piederības izjūtu akadēmijai (informatīvās

saiknes uzturēšana);

- organizēt lojalitāti studiju virzienam veicinošus pasākumus

1.4. Studiju virziena un studiju programmu atbilstība darba tirgus pieprasījumam –

darba un izglītības tirgus novērtējuma rezultāti par darba vietu pieejamību studiju

programmu absolventiem, darba devēju aptaujas rezultāti.

BSA „Eiropas studiju” absolventi ir kopumā labi integrēti darba tirgū, ņemot vēra to

informāciju, kura ir BSA „Eiropas studiju” programmu rīcībā. ‘Eiropas studiju’ programma ir

jauna programma ar relatīvi nelielu absolventu skaitu , tāpēc arī absolventu - Latvijas pilsoņu

un patstāvīgo iedzīvotāju vidū – nodarbinātība ir 100%. Tāds pats nodarbinātības līmenis ir

absolventu – ārpus ES valstīm esošu absolventu vidū. Absolventi, kuri strādā ar programmas

profilu tieši nesaistītās nozarēs, ir izvēlējušies strādāt augsti atalgotu darbu bankās vai

starptautiskās tirdzniecības sistēmā ar relatīvi straujas karjeras izaugsmes iespējām.

BSA „Eiropas studiju absolventi no citām valstīm strādā gan savās izcelsmes valstīs , gan ES

valstīs „Eiropas studiju” programmu absolventu darba tirgus ir visai plašs – sākot no valsts

pārvaldes institūcijām (diplomātiskais dienests, ministrijas, pārvaldes institūcijas,) un

nevalstiskajām institūcijām, pētnieciskajiem centriem, biznesa struktūrām (lielie un mazie

uzņēmēji), aģentūrām, masu medijiem, sabiedrisko attiecību sfērai un līdz pat politiskajām

organizācijām gan nacionālā, gan starptautiskajā līmenī, Eiropas Savienības institūcijām.

Ņemot vērā programmas absolventu sekmīgo iekļaušanos darba tirgū un pozitīvo darba devēju

atsauksmēs, var secināt, ka realizētās programmas sniegtās zināšanas un kvalifikācija kopumā

atbilst darba tirgus pieprasījumam.

1.5. Eiropas studiju” programmu stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze

STIPRĀS PUSES

1. Modulārās sistēmas izmantošana un stingra didaktiskā koncepcija:

Sistemātiska studentu un pasniedzēju interakcija modulārās sistēmas ietvaros;

Patstāvīgs studējošo darbs studiju procesā ka nozīmīga studiju procesa daļa

programmu realizāciju gaitā saskaņa ar principu : vairāk mācīšanos , mazāk

mācīšanas;

• studiju stratēģijas un mērķu saskaņotība

• aktīvu studiju metožu izmantošana ( diskusijas, empīriska pētniecība, neatkarīga analīze,

esejas, referāti)

2.stabila metodoloģija

Orientācija uz pārceļamo prasmju attīstību

Studējošo darba novērtējuma standartu un normu caurskatāmība un pieejamība

studentiem;

3.demokrātisko principu īstenošana

Pasniedzēju un programmu vadības pieejamība komunikācijai ( arī izmantojot IT

tehnoloģijas –e-pasts, Skype u.c.)

• divpusējā komunikācija –studentu intervēšana

Programmas pasniedzēju individuālās konsultācijas studentiem – 2x nedēļā personiski

un izmantojot Skype - saskaņā ar nepieciešamību

Studentu pārstāvja līdzdalība programmu padomes darbā

4. studentu līdzdalība studiju procesa uzlabošanā un racionālā administrēšanā

Iekšējā pašnovērtējumā un regulārā kvalitātes uzlabošanā

Studiju programmas inovācijās (izvēles priekšmetu izvēle)

• Studentu līdzdalība starptautiskajās zinātniskajās konferencēs

5.Regulāra programmas uzlabošana saskaņā ar darba tirgus prasībām

Plašs izvēles studiju priekšmetu klāsts un to regulāra papildināšana

Zinātnieku un praktiķu piesaiste studiju procesam

E-instrumentu izmantošana studiju procesā (arī literatūra un video materiāli)

6.Akadēmiskā sastāva kvalifikācijas paaugstināšana, kuri ir iesaistīti programmu

īstenošanā

Jaunu pasniedzēju ( doktorantu ) iesaiste mācību procesā

Pasniedzēju kvalifikācijas paaugstināšana studiju priekšmetu pasniegšanai angļu

valodā

Pasniedzēju līdzdalība metodoloģiskajos un metodiskajos semināros

7.Izglītības eksporta īstenošana un attīstība

Akadēmisko programmu „Eiropas studijas’ īstenošana angļu valodā

Starptautiskas studiju vides -multietniskas un multilinguālas -attīstīšana

8. Attīstīta materiālā bāze

Mūsdienīgu tehnoloģiju un pētniecisko instrumentu izmantošana

Mūsdienīga vide

9. Internatūras iespējamība studentiem no Latvijas un no citām valstīm

10.Pieeja obligātajai mācību literatūrai elektroniskā veidā ;

11.Nozīmīga aktivitāte piesaistot līdzekļus modernas akadēmiskās vides modernizēšanai

Sadarbība ar Eiropas Komisiju Rīgā (Eiropas centra attīstība)

Kooperācija ar Ziemeļvalstu Padomi Ziemeļvalstu centra attīstībai

12. BSA ka nozīmīga starptautisku diskusiju vieta par starptautiskām problēmām

VĀJĀS PUSES

„Eiropas studiju” programmas ir relatīvi jaunas programmas, kuru īstenošana sākās

ekonomiskas un demogrāfiskās krīzes apstākļos, tāpēc tām ir relatīvi maza pieredze

„Eiropas studiju” priekšmetu īstenošanā

Maza pieredze darbam ar starptautiskiem studentiem multilinguālā un multietniskā vidē

Pārāk mazs skaits starptautiski atzītu un kvalificētu pasniedzēju , kuri būtu saistīti

ar ES rīcībpolitikas praktisko īstenošanu

Liela skaita reflektantu ar zemu sekmju līmeni un vājam studiju prasmēm

akceptācija, kā rezultātā liels studentu atbirums.

Pārāk zems strādājošo bakalaura programmas studentu iesaistīšanās līmenis

zinātniskajās aktivitātēs un konferencēs

Konferenču tēžu materiāli netiek regulāri publicēti

Akadēmiskā personāla zinātniskās aktivitātes nav apmierinošas: zems punlikāciju

skaits un līdzdalības līmenis starptautiskās konferencēs

Nav pietiekami aktīva sadarbība ar citu valstu AII , starptautiskajām

organizācijām Eiropā

Nepietiekama docētāju zinātniskā darba rezultātu integrācija studiju procesā

Nepietiekama studentu apmaiņa Erasmus mobilitātes programmas ietvaros,

iebraukušo studentu skaitam būtiski pārsniedzot izbraukušo studentu skaitu

Nepietiekami finansiālie līdzekļi studējošajiem salīdzinājumā ar ārvalstu pieredzi

Zems finansējuma līmenis programmām , salīdzinājumā ar AII finansēšanas

starptautisko praksi Eiropā

Zems akadēmisko mācību spēku un studentu pētniecisko aktivitāšu finansējuma

līmenis salīdzinājuma ar starptautisko praksi

Nepietiekamas marketinga aktivitātes un ārējā komunikācija , lai reklamētu

programmas kā Latvijā , tā ārzemēs;

IESPĒJAS

Piedalīties starptautiskos pētniecisko grantu konkursos aktīvāk ka līdz šim

Piedalīties BSA pētniecisko grantu izveidošanas sistēmas izveidošanā

Palielināt pieredzējušu un kvalificētu pasniedzēju iesaisti programmas īstenošanā no

Latvijas un citām ES valstīm

Attīstīt programmu izveidi kopā ar pieredzējušām AII no ES

Iesaistīt studentus pētnieciskā darbā un zinātniskās konferencēs

Attīstīt marketinga sistēmu ar mērķi panākt lielāku programmu atpazīstamību skolu

jaunatnes vidū un eventuālo maģistra studentu vidū

Izmantot bezmaksas reklāmas iespējas internetā un sociālajos tīklos

Palielināt pētniecisko rezultātu integrāciju mācību procesā

Palielināt izbraukušo Erasmus apmaiņas studentu skaitu

DRAUDI

Studentu skaita samazināšanās demogrāfiskās, ekonomiskas un sociālās krīzes rezultātā.

Studentu pirktspējas samazināšanās

Sociālo zinātņu nozīmīguma izpratnes samazināšanās sabiedrībā

Politiķu un politikas zinātnes autoritātes samazināšanās sabiedrībā

Augsts eiroskepticisma līmenis un tā pieaugums sabiedrībā

Nelatviskās Latvijas kopienas atsvešināšanās no politiskās sfēras

Augsts konkurences līmenis starp ldzīgām programmām – sevišķi valsts subsidētās

universitātēs

Globālā konkurence starptautiskajā izglītības tirgū

Finanšu līdzekļu trūkums , lai īstenotu studentu rekrutācijas pasākumus un publicitāti

Finanšu līdzekļu trūkums, lai īstenotu starptautisku sadarbību

Studentu iesaistīšanās darba tirgū negatīvi ietekmē studiju kvalitātes procesu ( brīvā

laika trūkuma dēļ , studenti orientē sevi uz MĀCĪŠANAS , nevis STUDĒŠANAS

metodēm

Valsts subsidētu programmu esamība, kuras vienlaicīgi piedalās maksas izglītības tirgū,

izraisa izglītības cenu dempingu

1.6. Studiju virziena iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma

Studiju kvalitātes novērtēšana tiek veikta ar mērķi kontrolēt studiju programmas izpildi un plānot tās

attīstību, lai pilnībā sasniegtu programmā izvirzītos mērķus un izpildītu noteiktos uzdevumus.

Studiju programmu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas stratēģija ir izstrādāta atbilstoši Eiropas asociācijas

kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā noteiktajiem standartiem. Kvalitātes standarti ir definēti

dokumentā Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā.

BSA kvalitātes kontrole notiek nepārtraukti: uzņemot studējošos, pieņemot darbā akadēmisko personālu,

vērtējot un pilnveidojot studiju programmas, vērtējot struktūrvienību darbību un to vadītājus pēc

pētniecības un studiju darba rezultātiem.

Galvenās kvalitātes vērtēšanas formas ir:

- ārējā novērtēšana – licencēšana, akreditācija un neatkarīgo ekspertu vērtējums. To

nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas

centrs (turpmāk - AIKNC) sadarbībā ar BSA;

- pašnovērtējums – iekšējā kvalitātes nodrošināšanas sistēma.

Lai nodrošinātu augstākās izglītības kvalitāti, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā saskaņā ar

Nolikumu par augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanu darbojas iekšējā kvalitātes

nodrošināšanas sistēma kvalitātes vadība notiek vairākos līmeņos:

1. programmas direktors, programmas padome un programmas akadēmiskais personāls,

2. starpprogrammu audits,

3. BSA metodiskā padome un vadība.

Programmas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu realizē” Eiropas studiju” programmu

Padome un programmu direktors un tā notiek saskaņā ar ES Izglītības un Kultūras

Ģenerāldirektorāta izstrādātajiem „ Eiropas Augstākās izglītības telpas Kvalitātes novērtējuma

standartiem un vadlīnijām” (2005)

Sistēmu veido sekojoši pamatelementi:

- Programmu kvalitātes un akadēmiskā personāla darba kvalitātes

izvērtējums

- Studentu zināšanu vērtējums

Programmu kvalitātes akadēmiskā personāla darba kvalitātes izvērtējuma mehānismu

veido 1) programmu un kursa aprakstu satura izvērtējums, sevišķu uzmanību pievēršot kursa

aprakstā paredzēto rezultātu sasniegšanai praksē, 2) akadēmisko programmu īstenošanas

specifikas izvērtējums, sevišķu uzmanību pievēršot pasniedzēju kompetencei, 3) programmu

izmaiņu izvērtēšanas procedūra BSA Senātā, 4) studentu sasniegumu un progresa izvērtēšana,

5) savstarpējs mācībspēku lekciju vai semināru izvērtējums ( hospitēšana), un rezultātu

apspriešana BSA metodiskajos semināros 6) mācībspēku viedokļu analīze semestra beigās, 7)

pašvērtējuma ziņojumi 7) regulāra darba devēju viedokļu analīze 8) studentu līdzdalība studiju

procesa kvalitātes izvērtējuma aktivitātēs ( anketēšana)

Katru akadēmisko gadu tiek izstrādāti pašvērtējuma ziņojumi kuros tiek atspoguļota

akadēmiskā mācību gada laika notikušās izmaiņas gan attiecībā uz programmas īstenošanas

rezultātiem, gan attiecībā uz akadēmiskā sastāva izmaiņām un to izvērtējums. Pašvērtējuma

ziņojumi tiek apspriesti un apstiprināti BSA Senātā, kā arī Programmu direktoru metodiskajās

sanāksmēs. Akadēmisko kursu docētāji regulāri atjauno un pilnveido studiju kursus.

Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā līdz šim galvenokārt tiek īstenota

individuālo kontaktu veida, pārrunās ar pasniedzējiem un programmas direktoru, izvērtējot

programmas stiprās un vājās puses. Studentu pārstāvji piedalās arī programmu sabiedriskajā

padomē, kur tiek apstiprinātas izmaiņas programmā vai jaunu kursu apraksti, kursu vecākie tiek

informēti par studiju plānošanu katru semestri, notiek studentu aptaujas par izvēles kursu

prioritātēm.

Studiju programmā „Eiropas studijas” tiek veiktas divu veidu aptaujas. Viena aptauja par katra

priekšmeta pasniegšanas kvalitāti katra moduļa beigās un viena aptauja mācību gada beigās,

kuras mērķis ir izzināt studentu domas par mācību procesa kvalitāti augstskolā kopumā. Studiju

programmu vadība regulāri pēta, cik lielā mērā studenti ir apmierināti ar studiju procesa darbu

augstskolā. Šādu datu ievākšana un analīze ir viens no nosacījumiem augstskolas programmu

realizācijas kvalitātes paaugstināšanā.

Vēl viens no veidiem studentu iesaistei studiju procesa pilnveidošanā ir regulāru – katra moduļa

beigās - studentu aptauju rīkošana studiju un kursu kvalitātes novērtēšanai.

Studentu aptauju rezultātā moduļu beigās tiek noskaidrots studentu viedoklis trīs virzienos :

katra moduļa kvalitātes izvērtējums, pasniedzēja darba kvalitātes izvērtējums un studiju

materiāli tehniskā nodrošinājuma un nodrošinājuma ar literatūru izvērtējums. Anonīmās anketās

studenti var izteikt savu attieksmi pret mācību priekšmetu kopumā, pret pasniedzēja

pasniegšanas stilu un vidi, kurā tika pasniegts priekšmets skalā no 1 līdz 7, kur 1 ir zemākais

vērtējums un 7 augstākais.

Absolventu aptaujas „Eiropas studiju „programma neīsteno tik regulāri kā studentu aptaujas,

taču tas notiek apmēram vienu reizi divos gados izmantojot mūsdienīgas komunikāciju sistēmas.

Studentu zināšanu vērtējuma sistēma

Akadēmiskā bakalaura grāda Eiropas studijās sagatavošana paredz sekojošu „Eiropas studiju”

programmas apguves vērtēšanas metožu pielietošanu:

Tekošās . Tiek vērtēta esejas, referātu un kursa darbu kvalitāte, līdzdalības līmenis un

kvalitāte semināros un diskusijās, eksāmenos un akumulētās atzīme aprēķināšana

moduļa beigās. .

Galīgā : Bakalaura un maģistra darbu aizstāvēšanā

Studentu zināšanu, iemaņu un prasmju tekošā kontrole mācību disciplīnu ietvaros tiek īstenota

visa mācību gada laikā kā dienas, tā arī nepilna laika apmācības formās katra moduļa

īstenošanas laikā, tā arī tā noslēgumā. Gala rezultātā, mācību darba kontroles metožu

pielietošana un studentu studiju darba vērtēšanas prakse ir sekojoša:

Studenti ir informēti par pārbaudījuma formu un kritērijiem, kā arī par atzīmju

indeksāciju un akumulētās atzīmes aprēķināšanu jau studiju kursa sākumā, kad viņi

iepazīstas ar studiju programmu, kursa aprakstiem un Studentu Rokasgrāmatām.

Studentu zināšanas, prasmes un iemaņas gan studiju vispārprofesionālos un

vispārizglītojošos mācību kursos, gan specializācijas kursos, gan kursu darbu

aizstāvēšanā tiek vērtētas 10 baļļu sistēmā, kā tas ir paredzēts LR MK 2002.g.

3.janvāra Nr.2.noteikumos (7.punktā). Visos šajos kursos studenti kārto rakstiskus

eksāmenus un ieskaites par līdzdalību semināros, kurus vērtē pasniedzējs vai

eksaminācijas komisija (svešvalodas).

Kursi, kuros apguves rezultātu galīgās kontroles veids ir eksāmens, vērtējums ir

tradicionālais: zināšanas tiek vērtētas ar atzīmēm: (10 («izcili»), 9 («teicami»), 8

(«ļoti labi»), 7 («labi»), 6 («gandrīz labi»), 5 («viduvēji»), 4 («gandrīz viduvēji»)

vai «neieskaitīts».

Studenti saņem vērtējumu par esejām, referātu un līdzdalības un atbilžu kvalitāti

semināros, kā arī eksāmenā. Iegūtās atzīmes kopsummā (atkarībā no pasniedzēja

viedokļa par pārbaudes formas nozīmi katrā atsevišķā kursā} tiek procentuāli

indeksētas un rezultāti saskaitīti kopā, veidojot akumulēto atzīmi. Eksāmenos

studentiem tiek izvirzīta prasība demonstrēt kursa akadēmisko atziņu izpratni,

sistēmiskā tās izklāstot..

Students drīkst kārtot eksāmenu ne vairāk kā 2 reizes un strīdu gadījumā papildus

vienu reizi programmas metodiskās Padomes komisijas klātbūtnē.

Eksāmena rezultāti un akumulētās atzīmes tiek apkopotas eksāmenu protokola

veidlapās, kas ir oficiāls atskaites pamatdokuments. Bakalaura un Maģistra darbu

aizstāvēšana tiek noformēta ar speciālu protokolu palīdzību (par katru darbu

atsevišķi), kuru paraksta eksaminācijas komisijas priekšsēdētājs un tās locekļi.

Ieskaišu un eksāmenu vērtējumi tiek apkopoti mācību daļas informācijas sektorā un

ierakstīti personas lietā.

Katrs students tiek atsevišķi iepazīstināts ar akumulētās atzīmes izveidošanās

mehānismu un gala rezultātu, tiek sniegti komentāri par rakstu darbiem un

eksāmeniem, un norādītas problēmas, uz kurām studentam turpmākajā studiju

procesā būtu jāpievērš lielāka uzmanība.

Kopumā ‘Eiropas studiju” programmās liela uzmanība tiek pievērsta studentu zinātniskā darba

iemaņu attīstībai. Tas sevišķi attiecas uz studentu patstāvīgajiem darbiem – esejām un

referātiem, kas ne tikai nostiprina iegūtās zināšanas, bet arī veicina daudzu nozīmīgu prasmju un

iemaņu izveidi – proti – prasmi sistēmiski izklāstīt apgūtās zināšanas un trenēt prasmi tas

izmantot analizējot konkrētu empīriķu. Kursa darbu izstrādes gaitā studenti inovatīvu,

pētniecisku darbību, formulē un analītiski apraksta informāciju, piedāvā problēmu risinājumus,

kas liecina gan studenta zināšanu un prasmju progresu, gan arī par spēju veikt patstāvīgu

pētniecisko darbu.

Kursa darbu sagatavošanai un aizstāvēšanai, Programmā „ Eiropas studijas ” ir izstrādāti speciāli

nolikumi, kas reglamentē visus iepriekš minētos studiju darba veidus tai skaitā Nolikums par

kursa darbu sagatavošanu un aizstāvēšanu.

Patstāvīgos radošos mācību-pētnieciskos darbos, kuri ir paredzēti programmā – kursa darbos -

studenta sasniegumu gala pārbaudes forma ir darba rezultātu aizstāvēšana. Šis studenta studiju

aktivitātes vērtējums ir pasniedzēju komisijas koleģiālas vienošanās rezultāts. Komisijas sastāvā

ir pētnieciska darba vadītāji augstskolā. Šāds vērtēšanas process nodrošina vērtējuma

objektivitāti, sekmē studiju programmas vienotās koncepcijas uzturēšanu un studiju priekšmetu

savstarpējo integrāciju.

Maģistra programmā tiek vērtēta studentu patstāvīgais darbs gatavojot rakstiski referātus

un esejas un tos prezentējot, līdzdalība semināru nodarbībās, analizējot problēmas.

Apmācība programmās noslēdzas ar bakalaura un maģistra darba izstrādi un

aizstāvēšanu. Ja nav izpildīta 100 % paredzētā mācību slodze un nav iegūti

nepieciešamie KP apgūstot programmā paredzētos priekšmetus, tad students netiek

pielaists pie darbu izstrādes.

10 baļļu sistēmā tiek vērtēts arī promocijas darbi, kura aizstāvēšanā piedalās darbu

aizstāvēšanas komisija un parasti arī pētniecības darba vadītājs un recenzents. Pie tam,

kā to nosaka likumdošana, tiek realizēts princips, ka katru gadu BSA Senāts apstiprina

promocijas darbu aizstāvēšanas komisijas, un darbojas princips par komisiju kombinētu

sastāvu no akadēmiskā personāla pārstāvjiem un profesionālu organizāciju pārstāvjiem;

komisijas sastāvā jābūt ne mazāk par 5 personām; ne mazāk par 50% no komisijas

sastāva, kā arī priekšsēdētājam, jābūt citu AII vai zinātnisko institūciju pārstāvjiem.

Bakalaura un maģistra diplomus par augstskolas izglītību izsniedz absolventiem, kuri ir

sekmīgi izpildījuši izglītības programmā noteiktās prasības un sekmīgi aizstāvējuši

promocijas darbu ar atzīmi ne zemāku par 4 (gandrīz viduvēji).

1.7. Studiju virzienam pieejamie resursi (tai skaitā finanšu resursi) un materiāltehniskais

nodrošinājums

Studiju virziena Tiesību zinātnes programmas realizē studijas Rīgā un septiņās filiālēs, doktora

studiju programmu Rīgā, 1. līmeņa programmu un maģistra studiju programmas Rīgā un Daugavpilī, bet

2. līmeņa programmu Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Smiltenē, Liepājā un Ventspilī.

Baltijas Starptautiskajai akadēmijai ir laba materiālā bāze, mūsdienīga bibliotēka, kurā ir pieejama

literatūra, periodika, elektroniskās datu bāzes, ka arī citi resursi, kas nepieciešami studējošiem un

akadēmiskajam personālam. BSA atrodas Rīgā, Lomonosova ielā 1/4, un Lomonosova ielā 4 .

Programmas materiālās bāzes attīstībā tika izdalīti sekojoši pamatvirzieni:

mācību un zinātniskās literatūras un periodisko izdevumu iegāde;

datortehnikas iegāde un modernizācija, jaunas datorklases izveide;

studējošo iespēju izmantot Internet paplašināšana;

mācību telpu remonts un aprīkošana.

Jaunas iekārtas un aparatūra programmas vajadzībām tiek iegādāta BSA tehniskās attīstības plāna

ietvaros. Uz doto brīdi studiju process programmās tiek nodrošināts labiekārtotās un tehniski nodrošinātās

auditorijās. Studiju process pietiekamā daudzumā ir nodrošināts ar:

- kserokopēšanas tehniku;

- vizuālās prezentācijas tehniku (multimediju videoprojektori; DVD/VHS tehnika);

- datortehniku;

- TV aprīkojumu, kas nodrošina telekonferences.

Studējošiem un BSA akadēmiskajam personālam ir pastāvīga iespēja strādāt Interneta tīklā, izmantot

elektronisko pastu.

Baltijas Starptautiskās akadēmijas datorsistēmas apraksts, 2014/2015.m.g.

NOSAUKUMS KOPĀ Rīga Daugavpils Jēkabpils Jelgava Liepāja Rēzekne Smiltene Ventspils

Datori (kopā) 673 366 92 57 24 43 39 30 22

- studentiem 504 254 74 52 17 36 32 24 15

- administrācijai 169 112 18 5 7 7 7 6 7

Printeri, kopētāji, faksi 131 68 18 7 4 16 9 5 4

Skaneri 20 11 4 0 1 3 1 0 0

Tīkla aprīkojums 100 69 12 4 3 5 4 2 1

Multimediju projektori, televizori 44 26 3 2 2 2 5 3 1

Cits aprīkojums 180 128 13 9 5 8 5 7 5

Izmantojamo programmu nodrošinājums visās filiālēs:

Operacionālas sistēmas: Microsoft Windows 2000/XP.

Ofisa programmas: Microsoft Office 2000/XP/2003/2007, Microsoft Office Viewers with Compatibility

Pack, OpenOffice 3.0-3.3, Proofing Tools, Adobe Acrobat Reader 9/10, DJView, Cognitive Technologies

Cunei Form 12, CD Burner XP Pro 4, 7zip 9, Mozilla Thunderbird 3.1, Microsoft Outlook Express,

Skype 3.5-5.1.

Brouzeri: Mozilla FireFox 3.6, Opera 10, Google Chrome, Microsoft Internet Explorer.

Multimediju pielikumi: VLC, WinAMP, Windows MediaPlayer, Ffdshow, Qtime, Macromedia Flash

Player, Macromedia ShockWave player.

Grafiskie pielikumi: Microsoft Paint.NET, Gimp, Inkscape.

Citas programmas: KAV 6, RealVNC, Java RE u.c.

Papildus izmantojamais programmas nodrošinājums Daugavpilī:

Operacionālas sistēmas: MacOS

Brouzeri: Safari.

Grafiskie pielikumi: Adobe Creative Suite, Corel DRAW.

Papildus izmantojamais programmas nodrošinājums Rīgā: Operacionālas sistēmas: Windows

Vista/7/Server 2003/Server2008,Unix FreeBSD, CentOs, MacOs

Ofisa programmas: Abby FineReader, Nero.

Brouzeri: Safari.

Grafiskie pielikumi: Adobe Creative Suite, Corel DRAW, Macromedia Studio, Final Cut, Adobe

Premiere.

Pielikumi projektēšanai: Autodesk 3DMAX, Autodesk AutoCAD, BCAD, ArhiCAD.

Citas programmas: Audacity, NVU, Tilde Jumis, Trados, Amadeus, iScala, Parallel Desktop, FoxPro,

Virtual PC, GNU C++ compiler, Lazarus, Polinom, Octave, MASM, Xilinx WebPack.

Sekmīgu studiju procesa gaitu veicina plaša zinātniskā bibliotēka, kura regulāri tiek papildināta

jaunāko literatūru.

BSA zinātniskā bibliotēka

BSA bibliotēka ir akreditēta;

BSA bibliotēka ir LATABA loceklis;

Juridisko bibliotēku Konsorcija loceklis;

BSA bibliotēka ir organizēta un strādā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par

zinātnisko bibliotēku darbību.

BSA grāmatu fonds uz 2015.g. 1.septembrī kopā (grāmatas, brošūras, žurnāli) ir virs 61830

eksemplāru. Tai skaitā: latviešu valoda - 9445; angļu valoda - 2358; krievu valoda - 50027.

Grāmatu fonda komplektēšanas avoti:

Grāmattirgotāju firmas: “Janus”, “Polaris”, “LV-Akadēmiska grāmatnīca”, “J. Rozes grāmatnīca”,

“Valters un Rapa”.

Maskavas grāmattirgotāju bāzes: “Gardariki”, “Инфра–М”, “КноРус”.

Rīgas bibliotēkas, municipālās bibliotēkas.

Prīvatbibliotēkas.

Ārzemju izdevniecības – “PEARSON”, “WILEY”, “OPEN UNIVERSITY PRESS”, “THOMSON

wadsworth”, “ELSEVIER”, “OXFORD university press”.

Bibliotēkas metodisko vadību īsteno:

Latvijas Nacionālā bibliotēka (sistematizācija un fondu kataloga sadalīšana pēc Latvijas UDK

sistēmas);

LU Akadēmiskā bibliotēka;

LU Zinātniskā bibliotēka;

Eiropas Savienības informācijas aģentūras bibliotēka (ESIA).

Bibliotēkas informācijas darbs:

Grāmatu fonda tematiskais katalogs;

Elektroniskais tematiskais katalogs;

Katalogs E-biblio – 170 nosaukumi;

Katalogs CD-biblio – 97 nosaukumi;

Tematiskas saraksts angļu valodas grāmatas: Eiropas Savienība /politika, tiesību zinātne, ekonomika/

– 38 nos.; psiholoģija – 183 nos.;PR, masu komunikācijas socioloģija – 15 nos.; tiesību zinātne – 32

nos.; ekonomika – 169 nos.;

Eiropas Savienības informācijas centrs – (sk. mājas lapa www.bsa.edu.lv);

Krievu centrs – (sk. mājas lapa www.bsa.edu.lv);

Vacu informācijas centrs – (sk. mājas lapa www.bsa.edu.lv);

Maģistra darbu katalogs – (sk. mājas lapa www.bsa.edu.lv);

Elektroniskais katalogs – Internet – www.bsa.edu.lv/biblio/;

Periodisko izdevumu katalogs;

Jaunie grāmatu fonda bibliogrāfiskie saraksti visās zinātnes nozarēs

(sk. mājas lapa www.bsa.edu.lv);

Diferencēts informatīvais darbs ar rektoru, studiju programmas direktoru un docētājiem;

Mediatēka;

Mājas lapa BSA Internet saitā: www.bsa.edu.lv ; (LV; ENG; RUS)

Datu bāzes.

Bibliotēkas lasītāju apkalpošanas organizācija:

BSA grāmatu fonds atrodas lasītavas Lomonosova ielā 1/4, Rīga;

Bibliotēkas darba laiks ir ļoti izdevīgs gan pilna, gan nepilna laika studentiem;

Datu bāzes

Nosaukums Interneta adrese Raksturojums Pieejamības vieta

EBSCOhttp://search.ebscohost.com

EBSCO – daudznozaru datu bāze, kas sastāv no vairākām pilntekstu un apskatu datu bāzēm humanitārās, sociālajās un eksaktajās zinātnēs:

Datu bāze pieejama

BSA bibliotēkā

LETA

www.leta.lv

LETA arhīvs ir viens no plašākajiem uzņēmuma darbībā nepieciešamās informācijas avotiem. Arhīvā uzkrātie materiāli dod Jums iespēju iegūt pilnīgu informāciju, kā arī viegli un ātri analizēt un prognozēt notikumus laika gaitā.

Datu bāze pieejama tikai BSA bibliotēkā.

Letonikawww.letonika.lv

Letonika – Interneta serviss, kurā vienuviet apkopoti nozīmīgākie uzziņu un enciklopēdiskie resursi par Latviju latviešu valodā.

Datu bāze pieejama tikai BSA bibliotēkā.

NAIS (LV)http://pro.nais.dati.lv

NAIS – Normatīvo aktu informācijas sistēma, kas satur pilnu Latvijas normatīvo aktu kopumu, kā arī Latvijas Republikas spēkā esošos starptautiskos aktus.

Datu bāze pieejama tikai BSA bibliotēkā.

Lursoft

www.lursoft.lv

Lursoft laikrakstu bibliotēka ir apjomīgs Latvijas laikrakstu publikāciju un ziņu aģentūras BNS krājums Internetā.Pieejami vairāk kā 40 Latvijā publicētie izdevumi. Apkopoto pilnteksta publikāciju skaits – vairāk 3 miljoni vienību.

Datu bāze pieejama tikai BSA bibliotēkā.

Кодекс +

Latvijas Republikas likumi krievu valoda sekojošos virzienos: “Civiltiesības”, “Nodokļi” un tt.

Datu bāze pieejama tikai BSA bibliotēkā.

HeinOnline +

FILR (ENG)

http://www.heinonline.org

Ārzemju starptautisko tiesību avotu datu bāze iekļauj nozīmīgākās publikācijas starptautiskajās tiesībās, aptverot prominentas starptautisko tiesību gadagrāmatas no visas pasaules, tāpat Amerikas Starptautisko tiesību asociācijas un Hāgas Starptautiskās tiesas, kā arī citu respektablu institūciju publikācijas.

BSA Rīgā un °

Daugavpils filiāles

lasītava

RUBRICONRUBRICON – universāla uzziņu izdevumu pilntekstu datu bāze, kurā veiksmīgi apvienota meklēšana vairāk

BSA Rīgā un Daugavpils

www.rubricon.com

nekā 60 nozīmīgākajās Krievijas enciklopēdijās, vārdnīcās uc.

filiāles lasītava

Latvijas

Vēstnesis (LV) www.lv.lv

Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” tiešsaistes versija,

Datu bāze pieejama tikai BSA bibliotēkā

Netcards (LV) www.l2d.lv

Netcards – Interneta serviss, kurš piedāva Latvijas Republikas normatīvus aktus ar papildam bezmaksas funkcijam, kuri palīdz lasīt daudz efektīvāk un saprast līkumus ātrāk.

Datu bāze pieejama tikai BSA bibliotēkā

1.8. Studiju programmu uzskaitījums, norādot to apjomu kredītpunktos, studiju veidu,

iegūstamo grādu, studiju programmu atbilstība Latvijas Republikas un augstskolas vai

koledžas stratēģijai.

Studiju virziena «   Socioloģija, politoloģija un antropoloģija   » apakšvirzienu „Eiropas studijas”

BSA veido divas programmas: akadēmiskā bakalaura programma „Eiropas studijas” un

akadēmiskā maģistra programma „Eiropas studijas”.

Akadēmiskā bakalaura programma „Eiropas studijas” ( 120 KP vai 180 ECTS, 3 gadi –

pilna laika studijas un 3,5 gadi nepilna laika studijas, iegūstamais grāds - sociālo zinātņu

bakalaurs politoloģijā)

Akadēmiskā maģistra programma „Eiropas studijas” ( 80 KP vai 120 ECTS, divi gadi pilna

laika studijas, iegūstamais grāds- maģistra grāds sociālajās zinātnēs Eiropas studijās)

Studiju programmas pilnība atbilst gan Latvijas Republikas gan Baltijas Starptautiskās

akadēmijas attīstības stratēģijai , kuras ir vērstas uz kvalitatīvu studiju procesa nodrošināšanu ,

izmantojot modulāro sistēmu, programmu pasniegšanu angļu valodā un izglītības eksporta

attīstīšanu( trešo valstu studentu piesaistīšanu studijām Latvijā) .

Saskaņā ar šiem mērķiem „Eiropas studiju” bakalaura programma ir orientēta uz politikas

zinātnes un starptautisko attiecību teorētisko pamatjēdzienu apguvi, ES institūciju , lēmumu

pieņemšanas un īstenošanas instrumentu apguvi. Galvenā uzmanība ir vērsta uz ES rīcīpolitiku

un politikas pamatu apguvi un sekojoši vislielākā uzmanība brīvās izvēles kursos ir veltīta ES

integrācijas pamatjautājumiem, kā arī ES ārpolitikai un diplomātisko prasmju apguvei.

Turpretim „Eiropas studiju” maģistra programmas centrā ir ES integrācijas politikas un

rīcībpolitikas īstenošanas aktuālo problēmu analīze, sevišķu vērību veltot ES paplašināšanās un

kaimiņattiecību problēmu analīzei, sabiedrības pārvaldībai un pārvaldes tehnoloģijām- arī

globālā mērogā.

1.9. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījums,

norādot tā kvalifikāciju un pienākumus, tai skaitā studiju programmu un tās daļu, kuru

katrs no akadēmiskā personāla īstenos.

Virzienā „Eiropas studijas” ir nodarbinātā akadēmiskā personāla kvalitāte atbilst LR

Augstskolu likumā noteiktajām normām. Virzienā Eiropas studijas kopā nodarbināti 7 cilvēki,

27

no viņiem 4 cilvēkiem ( 80%) BSA ir pamatdarba vieta. Gandrīz pusei (4 cilv. – 80%) ir

doktora zinātniskais grāds. BSA pasniedzēju radošās biogrāfijas (Curriculum Vitae) un kursu

apraksti sniegti pielikumā. Virziena realizācijā ir paredzēta 4 profesoru un asociēto profesoru

līdzdalība.

Pasniedzējiem ir liela darba pieredze un izstrādāti zinātniskie darbi. Sīkāka informācija

par BSA bakalaura programmas pasniedzējiem (amats, izglītība un pasniedzamie kursi) sniegta

sekojošā tabulā.

28

Nr.p.k. Uzvārds, vārds Amats Zin. grāds Ievēlēts

/uz līguma

pamata

Studiju kurss

1. Tatjana Boikova ES politika un lēmumu pieņemšana

M

ES integrācijas politiskā ekonomika

M

Starptautiskā politiskā ekonomika

B

ES ekonomika B

2. Mihails Rodins Latvijas politika B

Politikas teorija B

Salīdzinošā politika B

Sociālo pētījumu metodes un metodoloģija B

Konflikts un konsensuss Eiropas politikā B

Politikas teorija: aktuālās problēmas M

Kvantitatīvās un kvalitatīvās sociālo pētījumu metodes M

ES politikas analīze M

3. Andrejs

Berdņikovs

Starptautisko attiecību teorijas BEiropas ideja B

Eiropas ideju attīstības analīze M

4. Edgars Enzīgers Latvijas politikas vēsture B

Eiropas politikas vēsture B

Diplomātiskās sistēmas: izlūkošana

un ārpolitika M

5. Jans Sjolins ES integrācija un Ziemeļvalstu politika B

ES kaimiņattiecību politikas

analīze M

ES paplašināšanās politika analīze

M

29

6. Ludmila

Gorelkina

Franču valoda B

7. Jūlija Popova Angļu valoda B

8. Vladislavs

Volkovs

ES institūcijas B

Diplomātiskā likumdošana un politika B

Diplomātiskā komunikācija un sarunu vešana B

Akademiskās studiju virziena studiju “Eiropas studijas” akadēmiskais personāls

Akadēmiskais personāls pēc amata un

grāda

Darbs BSA

Pamatdarbs Blakusdarbs

Pasn. % Pasn. % Pasn. %

Kopā: 7 100 4 57 3 43

Pēc grāda 7 100 4 57 3 43

2.1.doktors 4 57 2 50 1 10

2.2.maģistrs 3 43 2 50 2 20

Pasniedzēju vidū ir trīspadsmit maģistranti, seši no tiem ir stundu pasniedzēji, kuru vidū ir trīs

doktoranti, zinātniskās analīzes speciālisti, ( darba vieta ir domnīcas) , kā arī politikas un

diplomātijas praktiķi, Bez tam studiju virziena funkcionēšanas nodrošināšanā liela loma ir

„Eiropas studiju„ virziena sadarbībai ar citām Latvijas augstskolām un mācību spēkiem no

ārvalstīm: no ASV, Vācijas, Zviedrijas un Krievijas, ko liela mēra nosaka šīs programmas

specifika.

1.10. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība un tā

ietekme uz studiju darbu, studējošo iesaistīšana pētniecības projektos, kā arī dalība

starptautiskajos projektos, Latvijas Zinātnes padomes un citu institūciju finansētajos

projektos pārskata periodā.

30

„Eiropas studiju” virziena mācībspēki veic zinātnisko un  pētniecisko  darbu dažādos

pētnieciskajos projektos   starptautiskos pētījumu projektos, ES struktūrfondu ietvaros īstenotajos

projektos, veic starptautisku organizāciju pasūtītus pētījumus.

Jāatzīmē, ka pasniedzēju nozīmīgākās publikācijas, pētījumu programmu rezultāti un

starptautiski atbalstīto projektu izstrādes regulāri tiek iekļautas un izmantotas lekciju kursos,

semināros un diskusijās. Ikgadējās katedras rīkotajās konferencēs mācību spēki un studenti

iepazīstina ar saviem pētījumiem.

1.11. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla galveno zinātnisko

publikāciju un sagatavotās mācību literatūras saraksts pārskata periodā.

Nr.

p.k

Teacher Programme Publikácijas

1 Berdņikovs M. Bachelor  Raksti recenzētos izdevumos

Ogre case study report. (Co-authors: Raimonds

Graudiņ and Antra Mazūra� ). In: Welfare and Values in

Europe. Transitions related to Religion, Minorities and

Gender. Vol. 3. Eastern Europe: Latvia, Poland,

Croatia, Romania. Uppsala: Uppsala universitet

[printed in Sweden by Edita Västra Aros, Västerås],

2011, pp. 57–89 (forthcoming).

Zinātnes komercializācija: tās aizsākumi, attīstība un

pareizējais stāvoklis ASV, Eiropas Savienībā un�

Latvijā. Grām.: Augstskolas reģionos: zināanu un�

prakses mijiedarbe. Zin. red. T.Tisenkopfs, B.Bela,

I.Kunda. Rīga: Apgāds „Zinātne”, 2011., 78.–97.lpp.

48-часовой семинар-коммуна «Жить

политически» (Академия Яна Ван Эйка,

Маастрихт, 2—3 июля 2010 г.). Новое

Литературное Обозрение, № 108, 2011.

Voices of dissent: activists’ engagements in

the creation of alternative, autonomous,

radical and independent media. Editorial. 31

(Co-authors: Alice Mattoni, Michela Ardizzoni

and Laurence Cox). Interface: a journal for

and about social movements. Volume 2, issue

2, November 2010, pp. 1–22.

Crises, social movements and revolutionary

transformations. Editorial. (Co-authors: Alf Nilsen and

Elizabeth Humphrys). Interface: a journal for and

about social movements. Volume 2, issue 1, May

2010, pp. 1–21.

Crisis, alternative knowledge production and

social movements: differences between the

West and the ex-Soviet region. Humanities and

Social Sciences: Latvia. Vol. 17, Issue 4,

Winter 2009, pp. 518–528.

Traditions and the Internet versus modern

society: problems in developing a knowledge-

based society in Latvia and the world.

Humanities and Social Sciences: Latvia. Vol.

17, Issue 2, Summer 2009, pp. 151–191.

Transnacionālās diasporas, protesti un tolerance

mūsdienu demokrātiskajā sabiedrībā. Grām.: LKrA

Zinātnisko rakstu 2. sējums. Galv. red. S.Gūtmane.

Latvijas Kristīgā akadēmija, 2009., 167.–178. lpp.

Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un

kultūras mijiedarbība zināanu sabiedrības�

veidoanā. [Pētījuma rezultāti par 2008. gadu.]�

(Līdzautori: R.Karnīte, M.Kūle, E.umilo,�

T.Jundzis u.c.) Grām.: LZP Ekonomikas,

juridiskās un vēstures zinātnes galvenie

pētījumu virzieni 2008.gadā (Nr.14). Galv. red.

A.Sproģis. Rīga: Latvijas Zinātnes Padomes

Humanitāro un sociālo zinātņu ekspertu

32

komisija, 2009., 80.–86. lpp.

Prognozes par jauno informācijas un

komunikāciju tehnoloģiju lomu protestu kustību

darbībā pasaulē un Latvijā. Grām.: Latvija

2020. Nākotnes izaicinājumi sabiedrībai un

valstij. Zin. red. ˇ.Ozoliņa un I.Ulnicāne-

Ozoliņa. Rīga: Latvijas Universitātes Sociālo

zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļa; LU

Akadēmiskais apgāds, 2008., 123.–140. lpp.

Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un

kultūras mijiedarbība zināanu sabiedrības�

veidoanā. [Pētījuma rezultāti par 2007. gadu.]�

(Līdzautori: R.Karnīte, M.Kūle, E.umilo u.c.)�

Grām.: LZP Ekonomikas, juridiskās un vēstures

zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2007.gadā

(Nr.13). Galv. red. A.Sproģis. Rīga: Latvijas

Zinātnes Padomes Humanitāro un sociālo

zinātņu ekspertu komisija, 2008., 75.–81. lpp.

Virzoties uz zināšanu sabiedrību: jauno

informācijas un komunikāciju tehnoloģiju

ietekme uz cilvēku un sabiedriskajām kustībām.

Grām.: Kas ir zināanu sabiedrība? � Zin. red.

R.Karnīte. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmijas

Ekonomikas institūts, 2007., 20.– 45. lpp.

Transnacionālisms kā viens no lielākajiem 21.gadsimta

izaicinājumiem: nepiecieamība pēc vispusīgas�

pētnieciskas pieejas un preventīvas politiskas rīcības.

Grām.: Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas

institūta gadagrāmata 2007. Zin. red. I.M.Markausa.

Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas

institūts, 2007., 7.–24. lpp.

Valsts un diasporas mijiedarbība: Vācijas un Latvijas

33

pieredzes salīdzinos apskats. Grām.: � Latvijas Zinātņu

akadēmijas Ekonomikas institūta gadagrāmata 2007.

Zin. red. I.M.Markausa. Rīga: Latvijas Zinātņu

akadēmijas Ekonomikas institūts, 2007., 25–32. lpp.

Human Being and Technologies in a

Knowledge Society: Some Social,

Psychological and Conceptual Problems. Grām:

Psiholoģijas, biznesa un sabiedrības sociālās

sfēras aktuālās problēmas: teorija un prakse.

Starptautiskais zinātnisko darbu krājums.

4.sējums. Galv. red. V.Ņikiforovs. Rīga:

Psiholoģijas augstskola, 2007., 40.–53. lpp.

Da˛ādība, transnacionālās diasporas un protesti: divi

nacionālās valsts reaģē �anas scenāriji. Grām.: Ceļojums

ar citādo: subkultūras pilsētas vidē. Zin. red.

D.Hanovs. Rīga: Dialogi.lv; Īpa �u uzdevumu ministra

sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, 2007., 128.–

138. lpp.

Dari to pats: panku subkultūras ietekme uz

popkultūras attīstību. Grām.: Ceļojums ar

citādo: subkultūras pilsētas vidē. Zin. red.

D.Hanovs. Rīga: Dialogi.lv; Īpa �u uzdevumu

ministra sabiedrības integrācijas lietās

sekretariāts, 2007., 68.–73. lpp.

Social Challenges of a Knowledge Society.

IST4Balt News Journal. Vol. 2. Ed. L.Novickis.

September 2005 – August 2006, pp. 16–19, also

available:

http://www.balticit.com/ist4balt/documents/NJ2

.pdf

Tolerance versus sekulārisms? (Līdzautori:

G.Puriņ un U.ulcs.) � � Latvijas Universitātes

34

raksti. 686. sēj. Politikas zinātne. Galv. red.

ˇ.Ozoliņa. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds,

2005., 94.–105. lpp.

Kristietības sociāli politiskā misija 21.gadsimtā:

viens no iespējamiem skatījumiem. Bībele:

Raksti, teksts, kultūrvide. 3.laid. Atb. red.

V.Tēraudkalns. Rīga: Latvijas Bībeles biedrība,

2005., 84.–99. lpp.

Iesniegts publicēanai�

“Minority versus Subaltern: The Case of the

Urban Poor in Latvia”, iesniegts publicēanai�

valsts pētījumu programmas „Nacionālā

identitāte” 10. projekta „Nacionālā identitāte un

rīcībspēja” apakprojekta „Politiskās identitātes�

un rīcībspēja” ietvaros.

„Sociālā riska grupu nacionālās identitātes

izpausmes Latvijā: pirmie pētījuma rezultāti”,

iesniegts publicēanai valsts pētījumu�

programmas „Nacionālā identitāte” 10. projekta

„Nacionālā identitāte un rīcībspēja”

apakprojekta „Politiskās identitātes un�

rīcībspēja” ietvaros.

Mācību grāmatas

Mūsdienu politiskie procesi. Lekciju konspekts

profesionālo bakalaura studiju programmu

studentiem. Līdzautors: I.J.Mihailovs. Rīgā:

Baltijas Starptautiskā akadēmija, 2008. 98 lpp.

Globalizācija: mūsdienu transformācijas un to

izpausmes. Līdzautors: I.J.Mihailovs. Rīga:

Baltijas Krievu institūts, 2005. 68 lpp.

Populārzinātniskas publikācijas

35

„Ekonomiskās un līdzdalības krīzes pārvarēana:�

nav jābaidās no eksperimentiem”, pieņemts

publicēanai rakstu krājumam “The Dictionary�

of Advanced Culture” (Progresīvās kultūras

vārdnīca).

“Kopīgā lieta.” Sabiedriskās politikas portāls politika.lv,

2012.gada 29.februāris; Portāls Delfi, 2012.gada

1.marts.

“Общее дело”. Portāls Delfi, 2012.gada 1.marts.

“Towards Cross-ethnic Mobilization.” Riga:

Friedrich-Ebert-Stiftung, 2012. 7 p.

„Aiz Breivīka frontes robe˛as.” Sabiedriskās politikas

portāls politika.lv, 2011.gada 3.augusts.

„Da˛as pārdomas par poppolitiku.” Literatūras

un filozofijas portāls ¼ Satori, 2011.gada

25.augusts.

“Latvia in Recession: Socioeconomic and

Political Dimensions.” Report. Riga: Friedrich-

Ebert-Stiftung, January-August 2009. 17 p.

Electronic version available at: http://www.fes-

baltic.lv/uploads/files/report_latvia.pdf

“Tackling the Recession: Latvia”. European

Monitoring Centre on Change (EMCC), 2009,

available at:

http://www.eurofound.europa.eu/emcc/erm/stud

ies/tn0907020s/lv0907029q.htm

“Changes in State Support Policy for Families

with Children”. Euronline: European Industrial

Relations Observatory On-line, 2009, available

at:

http://www.eurofound.europa.eu/eiro/2009/06/

36

articles/lv0906029i.htm

2 Boikova T.

The EU Institutions

and the Decision-

making,

International

Economy,

EU Economy

Bachelor

Masters

E

3 Gorelkina L. Bachelor 2012.g.- L.Gorelkina "Decoding images in

advertising: verbal and visual clues"- Liepājas

Universitātes 17. Starptautiskā zinātniskā

konference: „Vārds un tā pētīšanas aspekti”-

iesniegta publicēšanai

2012.g. - L.Gorelkina „Lasīšanas kultūra

Francijā”, Harkovas Nacionālā Universitātes

IV. starptautiskās zinātniski praktiskās

konferences „Kultūru daudzveidība” materiāli,

Ukraina, Harkova, 2012.

2011.g. - L.Gorelkina „Franču nacionālais

raksturs un francūžu komunikatīvā uzvedība”,

Starptautiskā konference „Kultūras

daudzveidība: kultūras mantojums un kultūras

teritorijas” Rīga, BSA- iesniegta publicēšanai

2010.g. - L.Gorelkina „Intercultural

communication through exploring myths and

legends” Starptautiskā konference „Kultūras

daudzveidība: kultūras mantojums un kultūras

teritorijas” Rīga, BSA - iesniegta publicēšanai

4 Engizers E. Bachelor Latvian geopolitical situation in 1938 – 1940,” //

37

Master Geopolitica. Revista de Geografie Politica, GeoPolitica

si GeoStrategie, Anul IX – Nr 41-42, Bucaresti 2011.

294 – 303.lpp.

Latvijas armijas sapieru vienības Brīvības cīņās.//

Latvijas arhīvi (5570 vārdi) (iesniegts publicēšanai)

Fricis Kociņš – Latvijas sūtnis PSRS: liktenīgie gadi //

Daugavpils universitātes Humanitārās fakultātes XXI

starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XV.

Vēsture: Avoti un cilvēki. Daugavpils Universitātes

akadēmiskais apgāds “Saule”, 2012. 76 – 84.lpp

Latvijas armijas sapieru informētība par fortifikācijas

darbiem Eiropā Otrā Pasaules kara priekšvakarā. //

Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie laiki,2010 Nr

4(80), 42 – 46.lpp

Latvijas armijas sapieru vienību darbība Latgalē

1920.-1921.gadā. // Daugavpils Universitātes

51.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli.

1.sēj., DU akadēmiskasi apgāds „Saule”, 2010. -

167.- 171.lp

5 Popova J. Bachelor Англоязычная терминология в русском

языке как посредник межкультурной

коммуникации. И.Попова, Ю.Попова.

Сборник статей 13 международной

конференции «Русистика и

современность». – Рига, БМА, 2010

6 Volkovs V. Bachelor Понятие «этническое меньшинство» в современной латвийской социологии. Социологические исследования, №1 (297) Москва: НаукаISSN 0132-1625 Thomson Reuters database, 2009„The Russian Community” as a Means of Self-identification of Russians in Latvia. Proceedings of the Institute for European Studies Tallinn University of Technology No.6, ISSN 1736-4949, 2009Content Evolution of the Concept „Ethnic Minority” in Latvian Sociology in the Period 1991-2009.

38

H.Noskova, P.Bednarik (eds.) „Narodnostni menšiny, mutikulturalita, vzdelavani”. Praga: Ustav pro soudobe dejiny AV ČR, v.v.i. ISBN 978-80-7285-129-4, 2010The Evolution of the Concept of "Ethnic Minority" in Latvian Sociology in the Period 1991-2009; Polish Sociological Review. 1(169)ISSN 1231-1413. Thomson Reuters database, 2010Интеграция общества в Латвии: позиции этнических меньшинств. Социологические исследования, №4 (336) Москва: НаукаISSN 0132-1625 Thomson Reuters database, 2012Polacy, Lotysze i Rosjanie dzisiejszego Daugavpils: zagadnienie historycznego pojednania. (ar J.Kurczewski). Kurczewski J., Herman A. (eds.) Antagonizm i pojednanie w srodowiskach wielokulturowych.Gdansk: Slowo/obraz terytoria.ISBN 978-83-7453-091-0, 2012The Latvians, Russians and Poles of Present-Day Daugavpils: Integration, Acculturation and Historic Reconciliation (with J.Kurczewski). Rīga: ZinātneISBN 978-9984-879-38-3, 2013Nacionālās identitātes veidošanās: individuālās un kolektīvās vērtības. Akadēmiskā dzīve. 49. rakstu krājums. Rīga: Latvijas Universitāte, 2013Latvian-Russians Relations in Davgavpils since 1991. Kurczewski J. (ed.) Reconciliation in Bloodlands. Assessing Actions and Outcomes in Contemporary Central-Eastern Europe. Frankfurt am Main-Bern-Bruxelles-New York-Oxford-Warszawa-Wien: Peter Lang Edition, 2013Identities of Ethnic Minorities as the object of Sociological Analysis. Ethnicity. Red. V.Volkovs. Rīga: LU filozofijas un socioloģijas institūts. Nr. 2(9), 2014Рыжова С.В. Этническая идентичность в контексте толерантности. Социологические исследования, № 3(359) Москва: Наука ISSN 0132-1625 Thomson Reuters database, 2014Идентичность этнических меньшинств в научной мысли Латвии в 1991–- 2014 гг. Этнографическое обозрение, № 5 Thomson Reuters database, 2015

Sociālās identitātes pētījumi Liepājas Universitātes zinātniskajās konferencēs „Sabiedrība un kultūra”. Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums. Liepājas Universitāte. XVII, 2015 Etnisko minoritāšu identitāšu pētījumu tradīcijas socioloģijā. Akadēmiskā dzīve. 51. rakstu krājums. Rīga: Latvijas

39

Universitāte, 2015

7 Rodins M. Bachelor,

Master

Rodins, M. , A.Gaponenko (2015). Russian Nation:

Ethnic and civilizational challenges. Institute of

European Studies. Riga, 2015, 250 pp. (in-print).

Rodins, M., Gaponenko, A. (2014). Ethno-political

conflicts and diversities in national identities in Latvia.

In: Integration and diversity in the Baltic Sea region.

Koht H. and Veiden P. (eds.). Oslo and Akershus

University Colledge of Applied Sciences, p.101-125.

Rodins, M. Ethno-political conflicts and national

identity in Latvia. In: Ethnic conflicts in the Baltic

countries in the post-Soviet period. Collection of

articles edited A.Gaponenko. Institute of European

Studies. Riga, 2014, p.27-61..

Rodins, Mihails (2012). Stratifikatsioon ja Venemaa

võimueliit.- Poliitika. Riigiteadus. Rahvusvahelised

Suhted, Nr. 4 (13), lk. 87 - 111.

Rodins, Mikhail; Kirch, Aksel; Mezentsev, Vladimir;

(2011). The Human Resources in Baltic Sea Macro-

region: Facts,Trends and Potential Risks to Fulfilling

the Strategy 2020 Targets. In: Ed in Chief Prof.

Tatjana Muravska (Toim.). European Integration and

Baltic Sea Region: Diversity and Perspectives. Riga :

The University of Latvia.

Rodins, Mikhail; Kirch, Aksel; Mezentsev, Vladimir;

(2012). ‘Europe 2020’: Human Resources and

Competitiveness in the Baltic Sea Macro-Region. In:

G. Prause (Ed.) Business-University Partnership:

Social and Economical Environment. Berlin-Riga:

40

German Academical Exhance Servise (DAAD).

Rodins, Mihails (2011). Identity and political

participation. In: Janis Ikstens, Andris Runcis (eds.).

Founding elections in Latvia, 1993-1995. Analysis,

documents and data. Berlin: Sigma, pp. 102-122 .

Rodins M. (2011). Political culture and political

participation in Latvia (in Rus. language). Institute of

European Studies, Riga, LV.

Lensment, A., Ahmet I., Rodin M. The comparative

analysis of Fundamental Assumptions of Russian in

Estonia and Russia // The Proceedings of the Institute

for European Studies / Tallinn University of

Technology. – 2010. – № 7. P. 152–167.

System crisis of Latvian society - the reasons,

scenarios of development, possibility of overcoming.

Report. Institute of European Studies. 25 February

2009. Riga.

A.Gaponenko, M. Rodin. System crisis of Latvian

society - the reasons, scenarios of development,

possibility of ovetcoming. Baltic Rim Economies,

Issue N 2, 29 April 2009.

A.Gaponenko, M. Rodin. Latvias fiscal system - the

needs for new approaches. Baltic Rim Economies,

Issue N 5, 30 October 2009.

Rodins M.. Gaponenko A. (2009): “System crisis of

the Latvian society: the reasons, scenarios of

development, possibility of overcoming”, Institute of

European Studies, Riga, LV 2009.

Rodins M. (2008): “Transformation of Russian society

and the role of elites during social change”, in Socio-

economic and institutional environment:

41

harmonization in the EU countries of Baltic Sea RIM.

Proceedigs of the Institute for European Studies

International University Audentes. No.4

Rodins M., “Perceptions of security in Russia: political

elite’s view”. Uncertain transformations: new domestic

and International challenges, Riga, November 9-12,

2006.

Rodins M. (2005): “Political Elite’s Attitudes on

Security and Democratic Integration in Latvia and

Russia in the middle of 90-s., –Expanding Borders:

Communities and Identities, Riga, LU, 2005.

Rodins M. (2000): “Ievads salīdzināmājā politikā”,

Riga, Latvija. Zvaigzne- lpp.100.

Rodins M. (2000): “Political attitudes of Russian

political elites”, in Current Research, USA.

Rodins M., (1999): “The Attitudes of Political Elites of

the Russian Federation towards Corruption”, Biab-

Berichte, Berlin.

Rodins M. (1998): “Introduction to Politics”, Zvaigzne

ABC, Riga, Latvia (co-author).

Rodins M., “The modern comparative political

analysis ”, EuroFaculty, University of Latvia, Riga,

1998.

Rodins M.,“ The political identity and attitudes

towards the threat of military agression of Russia in

Latvia”, University of Warwick,1998.

Rodins M., “Elite theory and Latvian political elites

transformation in the context of regime changes to

democracy”, EuroFaculty, University of Latvia, Riga,

42

1998.

Rodins M. (1997): “ National identity and the ways for

democratic integration of Latvian society”, University

of Oslo, Norway.

Rodins M., “The attitudes towards national identity in

Latvia (from the Latvian and Russian perspectives)”,

University of Bern, Bern, 1996.

Rodins M., “Political action in Latvia during the

transition to democracy “, University of Latvia, Riga,

1994.

Rodins M., “ Foundations of Democracy” , 1993,

Riga, Latvia, co-author.

Rodins M., “The Latvian transit to democracy:

comparative perspective”, University of Latvia Riga,

1993.

“Political trust in government in the Baltic States”,

University of Wales, Swansea, 1993.

Participated in the following projects:

“Russian material heritage in Baltic countries”,

Russian world. Latvia-Lithuania-

Estonia. 2008-2010”

“Social-economic crisis in Baltic countries: reason

and perspective of overcoming”. Latvia-

Estonia.2008-2011”.

“Russian Question in Baltic countries”, Latvia-

43

Lithuania-Estonia. 2005-2007”.

“Political elite in the Baltic States and

Russian“(2006-2007)”

“Political elites in the Baltic States and Russian

Federation” (1998-1999).

“ National identity, nationalism and political

participation in Latvia” ( 1995 –

1996).

“Political action in Baltic States during the transition

towards democracy”. The

Grantee of NATO Research Fellowship (09.1993-

12.1994).

“ Political system in Denmark and Baltic States:

comparative analysis “

(1992 – 1993).

“National prejudice: Denmark and Latvia” (1991).

“ Political elite in Latvia “, (1990);

1.12. Studiju virziena īstenošanā iesaistīto struktūrvienību (piemēram katedru, profesoru

grupu, laboratoriju, institūtu) uzskaitījums, norādot to uzdevumus studiju virziena un

konkrētu studiju programmu īstenošanā.

Struktūrvienība Uzdevumi

BSA „Eiropas studiju

„ programmas

Nodrošināt „Eiropas studiju” programmu

īstenošanu, pilnveidošanu, akreditāciju un

kvalificēta personāla atlasi un ataudzi.

44

BSA Juridiskās programmas Atsevišķu studiju kursu īstenošana ”Eiropas

studiju” programmās

BSA Ekonomikas un vadības

programmas

Atsevišķu studiju kursu īstenošana ”Eiropas

studiju” programmās

Svešvalodu centrs Atsevišķu studiju kursu īstenošana ”Eiropas

studiju” programmās

BSA pētnieciskais centrs jaunu sociālo zinātņu jomas zinātnieku

izaugsmes veicināšana un iesaistīšana

akadēmiskajā un pētnieciskajā darbībā;

akadēmiskās pētniecības kvalitātes veicināšana

sociālajās zinātnēs;

modernu pētniecības metožu izmantošanas

veicināšana sabiedrības izpētē.

BSA Eiropas Savienības

informācijas centrs

Eiropas Savienības valodu apguves

nodrošināšana

Eiropas Savienības specializētās literatūras un

to izmantošanu pētnieku, studentu un citu

interesentu vajadzībām nodrošināšana

sagatavot un tiražēt mācību materiālu

sagatavošana tiražēšanai;

izglītojošas konferenču un semināru

organizešana

BSA Krievu valodas un

kultūras centrs

Krievu valodas apguves nodrošināšana

Eiropas Savienības specializētās literatūras un

to izmantošanu pētnieku, studentu un citu

interesentu vajadzībām nodrošināšana

sagatavot un tiražēt mācību materiālu

sagatavošana tiražēšanai;

izglītojošas konferenču un semināru

organizešana

45

1.13. Studiju virziena īstenošanā nepieciešamā mācību palīgpersonāla raksturojums,

norādot tā uzdevumus studiju virziena un konkrētu studiju programmu īstenošanā.

„Eiropas studiju” programmas metodiķes pienākumos ietilpst:

pilna un nepilna laika lekciju plānojuma veidošana un novadīšana līdz studentiem,

izmanojot elektronisko komunikāciju;

studentu konsultēšana par studiju uzsākšanu, turpināšanu, realizāciju, studiju gaitu un ar

to saistītajiem normatīvajiem dokumentie

studentu konsultēšana par studiju procesu organizēšanu BSA , BSA normatīvo aktu

izskaidrošana, palīdzības sniegšana studentiem, sastādot studiju programmas obligāto

izvēles (B) daļu, kā arī izveidojot individuālo studiju programmu;

studentu savlaicīga informēšana par darba organizāciju un izmaiņām darba organizācijā

atbilstoši programmas direktora norādījumiem;

studentu reģistrācija uz studiju kursiem,

dokumentācijas sagatavošana studiju programmu un formu maiņu gadījumos;

rīkojumu sagatavošana par studentu rotāciju;

kontrolēt un nodrošināt studiju kursu atbilstības studiju plānam un kursu katalogam

nodrošināšana ;

norādījumu sagatavošana par studentu pielaišanu pie gala pārbaudījumiem, par

noslēguma darbu tēmām, darbu vadītājiem un recenzentiem;

atskaišu un pārskatu sagatavošana;

darbs ar studentu dokumentāciju.

abiturientu dokumentācijas sagatavošana un diploma pielikuma noformēšana;

studiju programmu direktoru uzdevumu izpilde;

informatīvā atbalsta nodrošināšana studentiem par mācību procesu;

docētāju konsultāciju grafika projekta izveidošana un iesniegšana apstiprināšanai

programmas direktoram

BSA „Eiropas studiju „ studentu studiju maksas norēķinu kontrole.

1.13.1. sadarbība ar darba devējiem, profesionālajām organizācijām;

„Eiropas studiju” programmas realizē regulāru sadarbību ar eventuālajiem darba devējiem. Ir

laba pieredze sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību, Eiropas Parlamenta informācijas

centru un Rīgas domi.

46

„Eiropas komisijas” programmas specifika ir tāda, ka absolventu lielākā daļa ir ārvalstu

studenti no

trešajām valstīm, kuri pēc maģistra darba aizstāvēšanas dodas strādāt iz savām valstīm.

Absolventi šajās valstīs galvenokārt strādā valsts institūcijas: ministrijās, valsts aģentūrās,

pašvaldībās, privātajā sektorā, NVO, medijos un domnīcās, tieši tāpat kā Latvijas absolventi.

Tā kā programma funkcionē tikai sešus gadus, tad pagaidām absolventi nav nodarbināti

starptautiskajās institūcijās. Eventuālie darba devēji tiek iesaistīti kopīgās konferencēs, kopējos

projektos, bakalaura darbu izstrādē un recenzēšanā , ka arī kursa, bakalaura un maģistra darbu

tēmu plānošanā.

„Eiropas studiju” programmās, saņemot licenci, netika dota atļauja iekļaut obligātās prakses, jo

programmas ir akadēmiskās programmas, taču programmu administrācija organizē brīvprātīgās

internatūras gan Latvijā, gan ārvalstīs. Piemēram , Eiropas Komisijas pārstāvniecība, Eiropas

Parlamenta informācijas birojā, domnīcā, „Providus”. Bez tam tiek organizēti mācību prakses

braucieni uz Eiropas Savienības institūcijām Briselē (Beļģija), studenti tiek iesaistīti

starptautisko konferenču darbā BSA un ārzemēs(Starptautiskais Ekonomikas forums, Krynica).

1.13.2. Studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmu ietvaros, norādot

apmaiņas programmu un valsti;

„Eiropas studiju” programma pagājušajos sešos gados ir būtiski pārveidojusi gan

programmatisko bāzi, gan infrastruktūru, lai attīstītu ārējo sadarbību. Līdzšinējā programmas

darbība, piedāvājot studentiem iespējas studēt ārvalstīs nav tikusi attīstīta pietiekami aktīvi

tāpēc, ka programmā studējošie studenti strādā, lai apmaksātu studijas. Saistības ar darba vietām

liedz iesaistīties studentu apmaiņas procesā.

1.13.3. Ārvalstu studējošo skaits studiju virzienā kopumā, kā arī sadalījumā pa studiju

programmām, norādot studiju ilgumu, valsti.

„Eiropas studiju” programmā ir studējuši apmaiņas programmas studenti no vairākām

ārvalstīm. To vidū – no Rumānijas, Čehijas, Turcijas, Polijas, Ungārijas , Francijas u.c. valstīm.

Starptautiskā mācībspēku un studējošo apmaiņa

Valsts2014/2015.

47

Studējošo apmaiņa Kopā B M

No ārvalsts uz Latvija

Italija 2

Francija 5 1

Turcija 2

Ungārija 1

Čehija 2

Visi studenti apmaiņas programmas ietvaros studēja 1 semestri izņemot studentu no Francijas

2012/2013/m.g., kurš studēja Latvijā visu mācību gadu.

48